Biotehnoloģija

Bioenerģija

Dr. Indulis Emsis

Primāro energoresursu patēriņš Latvijā

Kopējais ~ 200 PJ (peta 1015) Naftas produkti – 30% Koksne – 30% Dabas gāze – 30% Elektroenerģija – 10%

Atjaunojamie energoresursi 36% (ES vidēji 8%)

Imports – 85% Eksports – 25% (šķelda, malka)

Valsts mērķis

Atjaunojamās enerģijas likumprojekts nosaka sekojošus mērķus atjaunojamās enerģijas

bruto gala patēriņa īpatsvaram Līdz 2012.gadam ne mazāk kā 34,08% Līdz 2014.gadam ne mazāk kā 34,82% Līdz 2016.gadam ne mazāk kā 35,93% Līdz 2018.gadam ne mazāk kā 37,41% Līdz 2020.gadam ne mazāk kā 40%

Elektrība

Pieprasījums ap 8 000 – 10 000 GWh (109) Pieaugums 3,5% gadā Mainīgs diennaktī un sezonā – visaugstākais ap 6

pēcpusdienā, viszemākais ap 5 no rīta; gandrīz 3x vairāk ziemā.

Prognozētās patēriņa slodzes 2015.g. – 2025.g.

Ziemā 2000 MW 2060 MW Vasarā 650 MW 900 MW Patēriņš 7 TWh (10¹²)

Elektrība 2

Importē 2,2 – 2,7 TWh (30%) 2009.g. slēdz Ignalīnas AES 2016.g. jāaptur Narvas TEC Daugavas HES vidēji 2,8 TWh Vēja parki - 0,33 TWh Neatkarīgo ražotāju koģenerācijas stacijas - 0,2 TWh TEC -2 pēc rek. - 3,35 TWh Citas lielās TEC kopā 1,3 TWh

Atjaunojamie energoresursi

Lielie HES ap 2,8 TWh (2800GWh) 46% Mazie HES ap 0,07TWh (70GWh) 1% Vēja ES ap 0,05TWh (50GWh) 0,7% Biogāze ap 0,04TWh (36GWh) 0,5% Elektroenerģijas tirgus likums; ES iestāšanās līguma

nosacījumi. Līdz 2010.g.jāsasniedz 49,3% (3,2TWh).

Izkliedētā ģener. 0,4TWh (400GWh) 6%

Vēja enerģija

Vēja enerģija

Pasaulē salīdzinājumā ar 1990. gadu no vēja saražotā elektrība ir palielinājusies 50 reizes.

20 gadu laikā vēja turbīnu izmēri un jauda ir pieauguši no 50 kW turbīnām ar 20m spārnu diametru līdz 5 MW spēkstacijai ar 120m spārnu vēzienu.

Pašlaik Latvijā darbojas 47 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 27 MW (0,6% no patēriņa)

Potenciāls. Uz sauszemes 600 MW (1300 GWh/gadā). Selgā 1200 MW (3000 GWh/gadā). Tas kopumā varētu nodrošināt 25 % no patēriņa.

Mazie HES

Darbojas 138 mazie HES, ar kopējo jaudu 24,1MW. Saražo no 25 – 69 GWh. Šobrīd izmanto tikai ap 25% no potenciāla.

Mazo HES praktiski izmantojamais potenciāls ir no 0,25 – 0,30 TWh.

Vecās Frensisa un vertikālās propellera turbīnas jānomaina ar modernām dubultregulējamām Kaplāna turbīnām

Biomasa

Koksne Kārklu plantācijas Salmi. Viena iekārta Saulainē. Izlieto 1300t. Salmu

gadā, saražo 20TJ siltuma gadā. Potenciāls 500 000 t. (7PJ). Ekonomiski pieejams ap 2,2 PJ.

Biogāze

Biogāzes tehnika netieši izmanto saules enerģiju. Šī enerģija tiek uzkrāta augos fotosintēzes rezultātā.

Procesu raksturojošā formula:6CO2+6H2O+E = C6H12O6+6O2

No cukuriem tiek veidotas pārējās vielas:Ogļhidrāti: Ciete, Inulīns, Celuloze, Cukurs, PektīnsTaukvielas: Tauki, Taukskābes, Eļļa, Vasks, KarotīnsOlbaltumvielas: proteīns, proteīds

Biogāze

Enerģijas patēriņš pasaulē

Augu izcelsmes kurināmaisGada peļņa no viena hektāra apstrādātās platības

Zaļie naftas lauki

Latvijā bioenerģijai ir labas nākotnes izredzes

Ir resursi; Ir un būs enerģijas deficīts; Konvenciālās enerģijas iepirkuma cenas aug; Ir pieejams valsts (ES) atbalsts; Paralēli siltumam un elektroenerģijai tiek ražots

kvalitatīvs organiskais mēslojums

Biogāzes tehnoloģiju ieviešanas kavēkļi

Nepietiekama pieredze; Nepieciešama lielāka kooperācija (zemnieki,

pārstrādes uzņēmumi, pašvaldības); Nav nacionālās iekārtu un agregātu industrijas; Atbalsta instrumentu novēlota ieviešana.