«Ceresim,ka pecpieciem gadiemmums biis kaut kasrevolucionirs, koparadil Miisu ideja:no molekulam varveldot materialus,ar ko uzlabotpasreizejas energijastehnologijas»

Teksts - Ieva Puke, speciali IrFoto - Gatis Gierts, F64

o KUlTORA -INTERVIJA

Amerika eer uz

~

Latvijas Universitates absolvents Vidvuds Ozolins kluvis parpetniecibas centra direktoru Kallfomiia, kur tiek mekleti revolucionarirtsinaiumi samilzusajam energetikas problemam

EZHOKEJISTAOZOLIT:lA,kassava profesija sasniedzisrnaksimalo, latviesiern, iz-radas, ir vel viens Ozo, kursir izdarijis to pasu. LatvijasUniversitates fizmatu absol-vents, Kalifornijas Univer-sitates profesors Vidvuds

Ozolins vada aizokeana lielvalstij strategiskisvarigu instit11dju- energijas izpetes centrumolekularas inZenierijas lirneni ar daudzrnil-jonu dolaru budzetu,

Pec rnagistranturas un doktorannirasZviedrija rnerktieclgi turpinajis veidot zinat-nisko karjeru globali nozunigaja alternativoenergiju jorna, vii}SLatvijas kolegu aprindastiek uzskatits par profesionalaja ziI;1apaslaikvistalak tikuso peckara pasmaju zinatnieku,LatvijasUniversitates Cietvielu fizikasinstitu-ta direktors Andris Sternbergs, gatavojotiesVidvuda Ozolina lekcijai pagajtiSaja nedela,pat velk paraleles ar Rigadzimuso kimiki Vil-helrnu Ostvaldu - Nobela premijas laureatu.

15.-21.JULllS. 2010

Neko daudz nezinot par Leipcigas Uni-versitates profesoru Ostvaldu, kurs, starpcitu, 53gadu vecurna priekslaicigi emeritejasun atlikuso muza dalu nodevas savarn valas-priekam - gleznosanai, tomer saskatu zina-mu lidzibu starp abiem zinatniekiern. Lai anVidvudam Ozolinarn, tapat ka vina vienau-dziern, divus gadus no aktivajam gaitam irlaupijis obligatais dienests padomju armiia,viI}S42 gadu vecuma ir sasniedzis apbrinoja-mi daudz. Polo krekla parka uz solina demo-kratiski malkodams Manga!u mineraludeni,Ozolins par darbu stasta ar eksaktam cilve-kam neraksturigu aizrautibu un ir gatavs ap-spriest ari temas, kas nay saistitas ar zinatni,

No eltlem zlnatnleklem esmu dzirdejusi,elk griitl ir izsisties arzemes, ipasl Amerika,kur konkurenel rada netleaml darbspejigleAzljas zlnatnlek], Ka jums tas Ir Izdevles?ja, konkurence ir [otispeclga. Uzkatru jaunuamatu miisu departarnenta sanernam sim-tiem pieteikumu. Tie visi izskatas vairak vai

mazak vienadi, [oti reti kads tiesarn izcelaspar galvas tiesu. Studenti no Klnas tiesambiezi vien ir gudraki par saviem profesoriem.Nu, O.K., varbiit nay, bet akademiskas kvali-tares ir daudziem, un vajag kaut ko Ipasu, kasizceltu pari dtiem.

Dala ir profesionali panakurni, dala -veiksme. Biit kaut kur pareizaja laika, parei-zaja laucina, pareizaja vieta.

Ir vajadzigas personibas ipatnibas - spejadibinat kontaktus, speja atstat labu iespaidu,speja skaidri izteikties. Loti svariga ir spejaskaidri rakstit. jabiit an vadibas spejam. ja-vada studenti, postdoktoranturas petnieki,jauztur labas attiecibas ar kolegiern.

Energijas centra vadisana pagaidamir tads ka apstiprinajums maniem iepriek-sejiem karjeras sasniegumiem. Miisu uni-versitate so centru pirms gada dabiija noAmerikas Energetikas departamenta. Uzpiedem gadiem paredzets finansejurns 2,15miJjoni dolaru gadat Taja iesaistiti [oti daudzcilvekugan no KalifornijasUniversitates, gan ~

27

no citiem institutiern Amerika. Tie visi ir li-deri savas jomas. Ceresim, ka pec pieciemgadiem mums bus kaut kas revolucionars,ko paradit. Musu ideja: no rnolekulam varveidot materialus, ar ko uzlabot pasreizejasenergijas tehnologijas. Uzlabot polimerusauies panelus (ta devetas sauies baterijas- red.).

Otrs, stradajarn elektriskas energijasvirziena: ar sistemarn, kuras sauc par super-kondensatoriem. Tas var uznernt un atdotenergiju daudz atrak neka parastas baterijas,kas ir musu datoros un telefonos. Sai tehno-logijai varetu but liels pielietojums energijasatjaunosana. Pierneram, celtnis osta patereenergiju, pacelot milzigu smagumu, to par-bidot un laizot zerne, Pagaidam energija tiekpatereta gan pacelot, gan nolaizot. Bet, laizotzeme, varetu to argue ir vajadziga sisterna,kura atri uznerntu genereto elektroenergiiu.Ari lifti - uz augsu tie ir javelk, bet, laizot Ieja,dalu no energijas varetu atgut,

Amerika tagad ir virziens, ko sauc smartgrid, - elektriskais tikls, kura var integretsauies un veja energiju - nepastavigos ener-gijas avotus. Vejs dazreiz pUS, dazreiz neptis,sauie dazreiz spid, dazreiz nespid, Lidz arto tikla rodas svarstibas, ko var izlidzinat arsmart grid tehnologiju, kur superkondensa-toriem bus svariga nozirne.

Tresais virziens ir ta saukta oglek]a diok-sida uztversana. Oglu dedzinasana pasauleari turprnak bus [oti svartgs energijas avots,un turpmako 100 gadu laika rnes no ta vaJanetiksirn. Oglu ir [oti daudz, vieniga nelaime,ka tas rada CO2, Si gaze ir kaut ka «janoker»,citadi mes visi nosmaksirn no karstuma.Musu veidotie materiali, ko vares lietot jau-nakajas spekstacijas, uzsuks sevi CO2, ko pectarn vares koncentret un injicet zemes dziles,lai tas nenonak atrnosfera.

liisu lidzslnejals petnleclbas vlrziens ir ariiidelJraza energija. Pirms valraklem gadiemIslande satlku profesoru, kam blja amblciozlplani par iidelJraza ekonomiku - visitransporta veldl saja valsti varetu darbotiestikai ar vlnu straujo kalnu upju sarazotoudenradl, Val tas Ir reali?Tas ir aizraujoss petijumu virziens. ]a mesmasinas varetu darbinat tikai ar iidenradi,tas [oti palidzetu uzlabot dzives kvalitati.Bet udenraza masinam ir divas tehniskasproblemas. Pinna - ka uzglabat udenradi?Ta ir saspiesta gaze, bet aiznem lielu tilpu-mu. Lldz ar to masina ir mazak vietas pasa-zieriem un bagazai, un bez uzpildes tas tikun ta var nobraukt tikai parsimt kilometru.Otra - degvielas siinu cenas. Tas ir diezgandargas, jo ir vajadzigi platina katalizatori,turklat tas netiek razotas serijveida, lidz arto dazi udenraza automasinu modeli, ko ta-gad var nopirkt, razotajam izrnaksa sirntustukstosus dolaru. Bet Toyota, ari vaciesi,arnerikani - General Motors un Ford - no-darbojas ar petijumiem sajajoma.

Nakamas paaudzes tehnologijas noliksudenraza tvertnes zem pasazieriern, un

28

o KUlTURA -INTERVIJAtas bus izgatavotas no oglekla kompozit-materialiem, kas ir [oti stipri un viegli. Sisrnasinas jau vares nobraukt 400-500 kilo-metru ar vienu degvielas uzpildisanu. Tadvienigais s~erslis, kas paliks, bus cena.

Kura jums paslalk s~let svarigaka problernasava nozare, ko vajag atrlslnat?lr vairakas specifiskas problernas, kas irpamats zinatnes petijumu piedavajurniem.Laba problerna ir 1/3 no veiksmiga petiju-mu piedavajurna.

Biezi vien cilveki peta problernas, kurasnemaz nay tik svarigas. Vil,likaut kadu iemes-lu de! tarn ir piekerusies un, tas petot, labipavada laiku. Bet tas daudzus neinterese.

Kads varetu butXXI gadsimtalielakaisatklaiums?«Piemeram,biomaterlalskaulu Iuzumlem,kas ir iztungaksun vieglaks partitanu un labak«saskan» arkermeni»,

Val zlnatnes vide tas nay pat diezgan tipiski,blezl sastopams?la, definesirn to ta - biezi. (Smejas.)

Zinatne vispar ir interesanta. Jus noteiktiesat lasijusi par krievu matematiki GrigorijuPerelmanu, kurs nesen pieradija Puankarelemmu. vil,lS kopa ar mammu diezgan vien-karsos apstaklos dzivoja Sanktpeterburga unjau kadus desmit gadus stradaja, lai pieradi-tu so sarezgito lemmu. Tad vil,ls publiceja di-vus «papirus» - pat ne rnatematikas ZurnaJa,bet vienkarsi interneta, un ta bija sensacija,Vinu aicinaja uzstaties, vil,ls celoja visapkartpa pasauli, vinam bija gari mati un nagi - [otiekscentrisks tipazs! Vinam pie~ra Fildsameda]u, kas rnatematika ir ka Nobela pre-rnija. Bet vil,ls atteicast Vil,ls teica - ja piera-dijums ir pareizs, nekada cita atziniba mannay vajadziga, es neesmu ieinteresets nauda

vai slava un nevelos but kit zoodarza apska-tei izlikts zvers, Un nebrauca paka] medaJai.Mazliet ekscentrisks, vai ne?

Zinatnleki torner var biit ari !oti vlentull,Cilvekl medz asl krttlzet jebko, ko lidz galamnesaprot.Ta ir [oti saura domasana. ja problem a irinteresanta un intelektuali stimulejosa, tad- hei! - kadu dienu ta var izradities noderi-ga. Seviski tas sakarns par maternatiku, aripar fiziku, par parnatfiziku. Kas to varejazinat, ka kvantu mehanikai, ko izgudroja1925.gada, bus tads pielietojums musdie-nasl? Vai Maksvela vienadojurniem, ko vil,lsuzrakstija XIX gadsirnta, - visa musu ikdie-na pamatojas uz Maksvela vienadojumiern(elektromagnetiska lauka teorijas postula-tie m - red.). Vil,ls tika saprasts jau dziveslaika, bet neviens nedornaja, ka vina petiju-miem bus tik fundamentala nozirne.

Tapat ari Faradeja eksperimenti. Vil,l§nodarbojas ar elektromagnetisko indukciju,petija elektriskos ladinus,

Faradejs, starp citu, ir labs pierners, kair svarigi but ne tikai izcilarn zinatniekam,bet ari interesantai personibai. Vil,ls fizikasvesture ir slavens kit viens no labakajiernpubliskajiem runatajiern. Vil,ls radija ekspe-rimentus, kuri vienmer bija [oti ilustrativi unar izcilu dizainu. Bet diez vai taja laika cilvekivareja iedornaties, ko rnes ar to darisirn. Karues runasim pa mobilo telefonu un klabi-nasim datoru visos sturos, ka pat parka busbezvadu intemets ...

Kads varetu biit XXI gadslmta lielakalsatklajums?Mans lauks - fizika - rnusdienas ir gandrizpar 95% «pabeigts». Ir kaut kadi neskaidrijautajumi [oti augsto energiju vai [oti ISO at-talumu, vai eksotisku kvantu efektu jorna,kuros iesaistits [oti daudz dalinu. Materialuzinatne gan joprojarn ir daudz vajadzibu -viena svangaka par otru. Mums jau ir spejaradit materialus, kuru daba nay, tikai mesto vel uzlabosim. Radisirn, piernerarn, bio-materialu kauiu luzurniern, kas ir izturigaksun vieglaks par titanu un labak «saskan» arkermeni,

Radisirn ari rnaterialus, kuri var glabatdaudz energijas ekonomiski izdeviga veida- tada, ka mums nebus jaatsakas no dzivesstila un ertibarn, kad izbeigsies nafta unakmenogles.

Ir dzlrdetas vauakas versljas par foslloenergijas avotu lzslksanu.Tas visu laiku mainas. Slavenais «Romasklubs» paredzeja, ka jau musdienas naftascenas bus tukstosos dolaru un driz vissbeigsies. Bet sis prognozes nay piepildiju-sas. ]ebkuras prognozes, ka pec 50 gadiembus pasaules gals, jo beigsies nafta, izgazi-sies! Cilveki vienkarsi nezinaja, cik daudznaftas ir pasaule. Protams, sekas, ka mumsrada British Petroleum katastrofa Meksikaslid, var but sausmigas, bet mes turpinasim

15 21 JUL JS 2010

CD KULTORA -INTERVIIA

«Vide, kura es apgrozos, ir !oti internacionala. Tair akademiska vide. No mana departamenta 11profesoriem tikai divi ir dzimusi Amerika.lr indietis, vairaki ~iniesi, ir kipriete»

urbt. Nafta ir vajadztga. Citadi visa rnusudzive apstasies,

Prognozes, ko es esmu dzirdejis, paredz,ka vismaz 100 gadiem naftas vel pietiks.

Tas jau nay daudz!100 gados viss kas var notikt. Bet, protams,tas nay ilgs periods. Un vel svarigakas ir kli-mata izmainas. la mes turpinasirn naftu de-dzinat ta ka lidz sim, tad celsies gaisa tern-peratura un nebus labi. Tapec ir vajadzigastadas altemativas tehnologijas ko3 saulesenergija, bioenergija, veja energija, vijI;menergija un, starp citu, atornenergija, kobiezi vien neuzskata par videi draudzigu.Cilveki Eiropa atceras Cernobi]u, bet ame-rikani - atgadijumu Triju ludzu sala (ThreeMiles Island): nopludi, ko gan ne tuvu nevarsalidzinat ar Cernobi]u.

15--21 lUWS. 2010

la ir jaizvelas starp oglu vai atomspeksta-cijam, es balsotu par pedejarn. Tikai vajagpolitisko gribu, lai atrisinatu jautajumu, kodarit ar radioaktivajiem atkritumiem. Cilvekigrib energiju, bet negrib sis lietas sev tuvu-rna, ka to sauc Amerika - not in my backyard,ne mana pagalmai

ASV Energetikas departamenta jopro-jam ir ideja visus atkritumus savakt zem Iielakalna - jukas kalna Nevada - un atstat uztukstosiem gadu. Bet ir gan zinatniski, ganpolitiski jautajumi, un projekts pagaidam iriestredzis, Kaut ka tas ir jaatrisina. Domaju,ka atornenergija varetu nopietni palidzetcil).a pret globalo sasilsanu. Urana pasaule irparsteidzosi daudz.

Protams, kadas nozares attistibu varvirzit ar valdibas programrnarn. Piemeram,lielaka saules panelu dala paslaik tiek razota

Vacija, kuras valdibai ir programmas, lai vei-cinatu to razosanu. Danija ir lidere veja gene-ratoru razosana.

Saules paneli, silicija tehnologijas jopro-jam ir [oti dargas, Tapec rnes instituta darbo-jamies ar polirneru saules paneliern - tie irsalidzinosi leti. Diernzel, tie nay ne tuvu tikefektivi ko3silicija paneli, kuru efektivitatemerama desmitos procentu. Labakajiern po-limeru paneliem to3ir septini procenti - so3dudalu no sanerntas saules energijas tie spe]parverst elektriba. Lidz ar to vajag lielakasvirsmas, un tas ekonomiski nay tik izdevigi.Bet, ja varetu so skaitli dubultot vai triskar-sot, tad polimeru tehnologija butu atraktiva-ka par siliciju.

lurelja saules baterlJas Ir uz Jumtlem patmazas pilsetll)as. ~

29

Ari Indija, k~s ir [oti nabadziga, saules paneliir populari. So valstu paradokss: individuala-jiem pateretajiem daudz Ietak ir uz jumta uz-stadit saules paneli neka pieslegties tiklam.la gribi but pilnigi neatkarigs, tad saules pa-neli ir viens no veidiem, ka to panakt, Ari Ka-lifornija, kur majas parasti nay augsteeltnesun jumtu virsma ir diezgan liela, rnierigi varsalikt saules panelus.

Jums pasam Ir saules panelis?Es to labprat gribetu, bet pagaidarn nay. Tair diezgan liela investicija. Kaut gan ... Daudzicilveki uzliek saules panelus vairak principade], nevis tapec, kas tas butu izdevigi. Zel, kaparasti saules panelos nay energijas uzkrasa-nas sisternas: ja taja bridi, kad tiek generetaenergija, tu to neizlieto, ta «aiziet». Tapec va-jag, lai uznemurns, kas piegada tavai majai

«Man llekas,ka cilvekamno Latvijasstudet musudoktoranturair diezgan reali,Bet neviens patnemeginal Patneapzinas, Unta ir lieta, kur esgnbetu palidzet»

energi]u, buru gan tehniski, gan kornercialigatavs uzpirkt saules energiju. Lai cilveki ie-pludinatu to kopeja tikla un vakara, kad sau-les nay, nerntu no tikla.

Latvlja nakamzlem tlek proqnozetsslltumtarlfu pleaugums par 30%, esampamatoti uztraukusles par spejam tosarnaksat. Ka jums liekas, vai tas, kalietojam slltumenergiju, Ir optima la Is eels,vai biitu bljusi iespejami pavisam eitiseenarijl?Es neesmu specialists saja joma, bet manliekas mazliet divaini, ka siltums tiek radltsviena rupnica un pa caurulern piegadats uzmajam.

Amerika cilveki rnajas silda lokali: zemzemes ir rnilzigs balons ar naftu. Gazi reti kurvairs lieto pat edienu gatavosanai, kur nu vel

30

o KULTORA - INTERVIJAapkurei! Gazes plitis un gazes katli ir galve-nokart vecakas majas,

Latvija gaze ir bistama atkariba no Krie-vijas. la visi rekini palielinas par 30-40%,tad par to ir nopietni jauztraucas, seviski, jaatkal ir auksta ziema. Nezinu, ko var darit.Uzlabot silturnizolaciju? Bet tik un ta gazebus jadedzina un jamaksa. Butu labi, ja butuizveles iespejas. Varetu vairak energijas razorlokali, kaut vai saules panelos, Bet atkal- kato izdarit? Tas paslaik, kad naudas nay unekonomiska situacija ir smaga, prasa investi-eijas. Ir jabut politiskai gribai un talredzibai.

Neesmu manTjusl, ka miisu partljas aktMlestatos par energetlsku neatkarTbu valvidel draudzTgu energljas raznsanu,Obamas kampanai Amerika gan sis aspektsbija [oti svarigs. Vi!}s ir radijis jaunas fede-ralas programmas tiesi energijas neatkari-bai, jauno energiju tehnologiju petisanat.Loti aktivi tiek virzitas saules energijas teh-nologijas, ari nebenzina automasinas vaiautomasinas, kuras integre elektriskas teh-nologijas un benzinu, lai samazinatu naftasdaudzumu, kas jaimporte. Protams, mes toreali nesarnazinasim, bet vismaz noturesimkonstantu.

Un Obama ne tikai vardos to dara, betir ari palielinajis finansejurna limeni ASVEnergetikas departamentam un Nacionala-jam zinatnes fondam, lai realizetu S)s idejasprakse. Arnerikai tas ir nadonalas drosibaslimena jautajums. Amerika sarazotas naftasvarbut pietiku kadai nedelai. la mums visanafta nak no pasaules nestabilakajiern no-stiiriem, butu labi, ja varetu to teret rnazakun but no tas mazak atkarigi. Visi vel ateeras70.gadu naftas soku.

Kas notika?Naftas raZotaji viena diena nolema paeelt ee-nas. Lidz ar to naftu saka iepirkt rnazak, untas Amerika radija nopietnu reeesiju. Cilve-kiem bija stundam jagaida rindas - ta ka mesto ateerarnies no 90.gadiem! -, lai uzpildituautomasinu. Galvenokart tapec prezidentsKarters netika ievelets uz otro terrninu.

Tas ir [oti svarigi, Energetikas departa-ments, kas finanse ari rnusu institutu, dornane tikai par to, ko mums vajadzes sodien vairit, bet ari - ko mums vajadzes 10-20 gaduuz prieksu,

Bet kas notlek ar eilveku apzinu? Latvlja,plemerarn, joprojam netlek s~lroti atkritumi.MasTnas uz lalam Ir Izretlnajusl vlen krTze.MllzTgs auto, un tlkal vlens ellveks leksa! Tagan Ir ne tlkal Latvljas probtema.

Ko var darit, art kaliforniesiem patikbraukt vieniem sava masina, Losandzelosa ir[oti slikta satiksme. la braue pa lielcelu, tadvakara vai rita sastregumos paiet stunda, laitiktu uz darbu, un stunda, lai tiktu atpaka].

Griiti if piedabut cilvekus dalities auto-masina - tas ir praktiski neerti, turklat ben-zins joprojarn ir diezgan lets. Pilsetas, kurir [oti slikti ar satiksrni, ir Ipasas joslas, ta

sauktas carpoo//anes, pa kuram Losanzelosavar braukt tikai rnasinas ar vismaz diviem pa-sazieriem, bet Sanfrancisko - ar vismaz tris.

Kad strad~ju Ziemelkalifornija, ari kadulaiku ar kolegi izmantoju carpool. Tagad jauvairs ne - man neviens nedzivo blakus un arinay tik talu jabrauc,

Val drTkstu jautat par jusu Iatvlesa ldentltatl- par veidiem, ka uzturat savu latvietTbu?Es jau [oti ilgu laiku - kops 1992.gada, kadaizbraueu uz Zviedriju, - dzivoju arzernes.Pec zinama laika neviens vairs sos jautaju-mus neuzdod.

Vide, kura es apgrozos, ir [oti intemacio-nala, Ta ir akademiska vide. No mana de par-tamenta 11profesoriem tikai divi ir dzirnusiArnerika, Ir viens indietis, vairaki ~esi, irkipriete. Ir grieki, kas precejusies ar griekie-tern, viniem ir berni, kas nina griekiski. Esesmu precejies ar latvieti.

Lalkam esat pasaules pilsonls - viensno jauno kosmopolTtu paaudzes? Pirms50 gadlem nemaz nebiitu lespejams, kacllveks, pret kuru nay verstas ne politiskas,ne ekonomlskas represijas, strada otrpuspasaulei.Esmu Amerikas pilsonis. Bet, protams, ne-esmu 100% arnerikanis un nekad nebusu.

15.-2UULllS.2010

Tie, kas dzirnusi tur, pinna, otra paau-dze, laika gaita vairak un vairak integrejas.jautaiurns - ar ko vini integrejas? Kalifomijair latinamerikani, aziati, afroarnerikani ... Dzi-vojot tadas val~tis ka Sveice, Vacija v~ Fran-cija, kam ir speciga nacionala identitate - va-loda, kult11ra, edieni -, integreties noteikti irdaudz grutak. Eiropas Savieniba nodarbojasar eksperimentu. Mana uztvere, iedzivoties,piemeram, Francija, ir tikpat gn1ti, ka tasbija senajos laikos. Toties ASV cilveki ce]o nokrasta uz krastu, no stata uz statu. An es nosakuma biju Kolorado, tad aizceloju uz Zie-melkaliforniju, tad uz Dienvidkalifomiju, un,kas to zina, kur dzive vel aiznesis,

Gribetu parunat par larviesu studentiem.Mes sanemarn pieteikurnus no visas pasau-les, bet diezgan maz no Eiropas. Acimredzottapec, ka attalums ir lieIs. Musu departa-menta doktorantura katru gadu trn;Iemamkadus 20 studentus. Man liekas, ka cilve-kam no Latvijas studet musu doktoranturair diezgan reali. Bet neviens pat nemeginatPat neapzinas. Un ta ir lieta, kur es gribetupalidzet. Mes I]emam arzemju studentus, unmes maksajam par vinu studijam.

Ko tas dod jiisu augstskolal?Mes diernzel nevaram dabut pietiekamidaudz studentu no Amerikas, lai izteretu

15 -2UUL lS. 2010

CID KULTORA -INTERVIJ.

visus savus «zinatnes dolarus». Protarns, tasir srnadzenu uzsuksanas mehanisms. Bet uz-skatu, ka visa zinatniska petnieciba ir... Ciktad no murns paveiksies atklat kaut ko saus-migi lielu un nozimigu? Revolucionaru ide-ju nay daudz. Pat, ja man nekas neizdosies,bet kaut viens no maniem studentiem atklaskaut ko izcilu, es varesu uzskatit, ka manakarjera nay bijusi nevernga.

Viens no jiisu jaunajlem koleglem,RTU zlnatnlaks, liidza, lal uzdodutrlvlatn jautajumu par Latvijas zlnatnesperspektivam.Divu miJjonu valstij zinatne, it ipasi eksak-to zinatnu - fizikas, kimijas, maternatikas,materialzinatnu jorna, ir [oti attistita. Eiro-pas Savienfba ir lieIs pluss, ka zinatnieki varpieteikties uz Eiropas projektiem. Bet notiem vien uzturet zinatnes limeni ir gn1ti.Lai uzturetu kadu aktivu programmu, vajag5-6 projektus viena grupa, ar vienu ir parmaz. ja kadu sledz, var parrnesties uz ci-tiem. Protarns, paslaik Latvijas zinatne ciesno finansejurna tnikuma, nevar atlautiespasu rnodernako aparaturu un specigakosdatorus, bet ilgtermina viss bus atkarigs nota, cik daudz cilveku gribes studet fiziku, l}l-miju, inzenierzinatnes. ja visi gribes klut paradvokatiem un politikiem, tad nebiis parak

labi, An man fizmatos bija [oti spedgs kurss,bet lielaka dala kluva par bankieriem un uz-I]emejiem, pierneram, Girts Rungainis, GatisKokins. Kaut gan ari es taja laika Latvija dok-torantura nebutu gribejis paJikt.

Ir [oti labi, ja valsti var uzturet zinamurazosanas lirneni. Diemzel Latvija tas klustarvien zernaks, Diez vai ta ir gluii harmonis-ka valsts, kas nodarbojas tikai ar pakalpoju-miem. Zinatne stimule radoso atmosferu.

Paskatieties Amerika - kaut vai Silicijaieleja, kur neko daudz vairs nerazo, bet kurnepartraukti rodas jaunas kornpanijas, kautvai tas pats Google. ViI;ll saka no neka, unseptinu gadu laika pelna desmitiem miJjardudolaru. Var, protams, teikt, ka Google ir pa-kalpojurnu kompanija, bet es ta nedornaju.Ta tomer ir tehnologiju kornpanija. An Applevisu savu produktu dizainu rada Kalifornija.Razo, protams, l}1na, bet pec Apple dizaina.Sodien lasiju: jaunais Apple iPhone 4 tiek par-dots par 600 dolariern, bet ta pasizmaksa ir187 dolari, Cilveki to grib - tarn vienkarsi ir[oti skaists dizains .•

Vidvuds Ozoli~s• Dzimis 1967.gada

• Vecaki - VEF inienieri

• Beidzis Rlgas 5D.vidusskolu ar anqluvalodas novirzienu un LUFizikas unrnaternatikas Iakultatl

• 1992.gada Stokholmas KaraliskajaTehnoloqiju tnstituta sacls rnaqlstranturu,1996.gada Kolorado Nacionalaja atjaunojarnasenergijas taboratorlja - pecdoktoranturasstudijas

• 1996-2002.gada KalifornijaSandijasnacionalaja laboratorija - stata zinatnleks

• Kops 2D02.gada - Kalifornijas Universitates(VeLA) rnaclbspeks un zlnatnleks

• 20D9.gada kluvis par profesoru, KalifornijasUniversitates Energijas robeiu izpetes centraMolekularas inienierijas energijas rnaterlalidirektoru

• Vairak neka 75 publikaciju autors prestiioszinatnes zurnalos

• Sieva Inese ESenvade - personala vadlbasspecialiste, trls qrarnatu autore

• Hobiji:peldesana, kas «sakarto domasno rtta», kopa ar sievu gatavo edienu,aprnekle vlna dequstacllas. opermOzikas unfilharmonijas koncertus

31