Naukšēnunovada pašvaldības informatīvs izdevums

2011.gada jūnijs (24)Mēnešraksts katram ķonietim, kārķēnietim un naukšēnietim.Reizi mēnesī bez maksas Tavā pastkastītē!

Cienījamie mūsu avīzītes lasītāji, novada iedzīvotāji!

Liekas, nemanot paskrējuši divi gadi – laiks, kopš esam savā Naukšēnu novadā un kopš izdodam savu pašval-dības informatīvo izdevumu «Naukšēnu Cilvēkvēstis». Lai-ka gaitā esam to pilnveidojuši un paplašinājuši. Arvien taču krājas ziņas, kuras jāpastāsta gan mūsējiem, gan arī kai-miņiem pāri novada robežām, dažkārt pat igauņu draugiem.

Paplašinātā avīzīte ziņo par dažādiem darbiem novadā, vēsta, kā lietojam naudas lī-dzekļus, arī tos, kurus esam varējuši piesaistīt no Eiropas Savienības. Lasītāji var uz-

zināt, kādus lēmumus pie-ņēmusi novada dome, var sekot mūsu novada sadzīvisku jau-tājumu risināšanā un vērtēt mūsu darbu rezultātus. Lielu daļu no paveiktā varam redzēt ikdienā – asfalts un laukumi Ķoņos un Naukšēnos, jaunās Naukšēnu novada vidusskolas atbalstīšana un sadarbība, izlīdzinātie ūdens tarifi no-vadā, pašvaldības īpašumu un dzīvokļu sakārto-šana u.c piemēri. Iz-devumā tiek stās-tīts par sadarbību ar Igaunijas pārrobežu pašvaldību, kā arī Vācijas draugiem.

Pateicos par darbu un atbalstu depu-tātiem un pašval-dības darbiniekiem, uzņēmējiem mūsu kopējās kampaņās! Paldies arī par materiālo atbalstu, lai pateik-tos ļaudīm par dažādām aktivitātēm, veikumu, lai mū-sējie varētu parādīt sevi citiem Latvijā un pat aiz valsts robežām. Paldies!

Par novada avīzītes «seju» vislielāko pateicību visu la-sītāju vārdā gribu izteikt šī izdevuma galvenajam dzinēj-

spēkam un dvēselei – Naukšēnu novada sabiedrisko attiecību speciālistam Arnim Ozoli-ņam. Paldies, Arni, par Tavu neizsīkstošo enerģiju, inte-resanto izdomu, veidojot mū-su avīzīti! Paldies par dažādo tēmu izklāstu, par Tavu ori-ģinālo, saistošo valodu. Tavi raksti mums sagādā prieku. Vēlu tā turpināt.

Izsaku pateicību visiem, kas ar saviem rakstiem kuplinājuši mūsu izdevumu. Gribētos, lai rakstītāju pulkam pievienotos arvien vairāk novadnieku. Pa-stāstiet par saviem panāku-miem, piedzīvojumiem, pār-domām! •NCv

Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments

Naukšēnu novada pašvaldības informatīvais izdevums «Naukšēnu Cilvēkvēstis» reizi mēnesī bez mak-sas ceļo uz ikvienas ģimenes past-kastīti. Informācijas un pasākumu plāni, notikumu apraksti, skolu zi-ņas, intervijas ar novada ļaudīm, pašvaldības domes lēmumi un spor-ta dzīve novadā – visas jomas, par kurām rakstīts izdevumā nav iespē-jams uzskaitīt. Naukšēnu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Ozoliņš rūpējas, lai avīze būtu interesanta ikvienam la-sītājam. Cik cilvēku, tik interešu un vajadzību. Varbūt nepieciešamas kādas izmaiņas saturā un formā, lai laikraksts būtu vēl interesantāks? Veicu nelielu ekspresinterviju ar avī-zes lasītājiem. Jautāju, kas laikrakstā patīk, kas nepatīk un kas būtu jā-pilnveido.

Gunta – lasu visu laikrakstu no pirmā līdz pēdējam burtam. Skatu fotogrāfijas. Ja rakstīts par kādu no manas ģimenes locekli, tad izgriežu un krāju ģimenes arhīvam. Īpaši man patīk fotogrāfijas. Domāju, ka nav taisnīgi, ka ķoņieši un kārķēnie-ši uzzina, kad tiek svinētas apaļās jubilejas, apsveikti jaundzimušie un izveidotas jaunas ģimenes, bet nauk-šēniešiem tas jāatceras no galvas vai

arī kaimiņi paliek neapsveikti. Lau-ki no pilsētas ar to atšķiras, ka mums attiecības tuvākas, ka esam izpalī-dzīgāki nekā pilsētnieki. Man tas ir svarīgi.

Dzintra saka, ka viņa šķir avīzi ar bailēm, jo nevēlas lasīt kritiskus rakstus par skolu. Patīk ziņas par notikumiem novadā. Kultūras dzī-ves plāns ļoti svarīgs, jo ne vienmēr visu izlasa uz afišas staba. Jubilāri noteikti jāapsveic.

Indra – man ļoti patīk mūsu avīze. Īpaši notikumu apraksti, jo visur jau nevar būt klāt. Avīze varētu būt bie-zāka. Žēl, ka huligānus nesauc vār-dā – zinātu kā izvairīties no nepatī-kamām situācijām. Neveidojas sa-biedrības nosodošā attieksme pret likumu neievērotājiem.

Inese – man patīk informācija par notikumiem novadā, labi, ka ir pub-licēts pasākumu plāns, jo bieži aiz-mirstas afišā norādītie pasākumu laiki. Nokavējām saksafonistu an-sambļa koncertu Piksāru baznīcā... Noteikti nepatīk lasīt kaut ko negatī-vu. Nav patīkami klausīties negatī-vās atskaņās. Gribu apsveicamo sa-raksta publicēšanu.

Mārcis – lasu par notikumiem sportā, skatos fotogrāfijas. Par maz kriminālu notikumu apraksti un in-formācija par saņemtajiem sodiem. Interesanti būtu redzēt avīzei citā-dāku noformējumu.

Ginta – avīzi lasu. Domāju, ka par

maz informācijas par novada strādī-gajiem cilvēkiem. Ikdienai arī ir sava pievilcība.

Larisa – man patīk, ka rakstīts par pazīstamiem notikumiem, laba avī-ze, varētu iznākt divas reizes mēne-sī. Patīk fotogrāfijas – ar acīm meklē-ju pazīstamos cilvēkus. Jubilāri no-teikti jāpublicē!

Juris - lasu novada avīzi, pievēršu uzmanību tam, ko nolēmusi darīt pašvaldība – remonti, projekti, iz-maksas. Kā mēs uzzinātu, kas notiek novadā, ja avīze nebūtu. Arnim lai laba veselība un radošās idejas ne-pietrūkst!

Pati domāju, ka avīzē publicētā in-formācija pietiekami laba un vispu-sīga. Īpaši patīk Cilvēkmuzeja orga-nizēto pasākumu reklāma un ap-raksti. Man šķiet, ka raksti, kas vei-dotu patriotisku, pozitīvu attieksmi pret novadu, ir par maz. Skolu ziņas ir gandrīz par daudz tiem, kuru bēr-ni vairs skolā nemācās. Viņus intere-sētu, kā iekārtojušies dzīvē mūsu skolas absolventi – pozitīvu piemē-ru tam, ko mēs varam. Man pie-trūkst diskusiju veidojoši raksti – baidos, ka neprotam diskutēt par kādu no novada problēmām, neaiz-vainojot kādu cilvēku konkrēti. Var-būt varētu mēģināt? • NCv

Izdevuma «Naukšēnu Cilvēkvēstis» redkolēģijas dalībniece Ingrīda Bērziņa

Sekosim iespējamām pārmaiņām valstī ar cerību, ka tās nesīs visiem kādu labu ziņu! Vasara – zaļumi, ziedi, Jāņu vainagi, lai visiem mums nes prieku un cerību, ka tomēr spēsim pakāpties labklājībā kaut soli uz augšu!

Jānis Zuments

«Naukšēnu Cilvēkvēstis» katrā novada

ģimenē

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada jūnijs (24)

• Apstiprināja grozījumus 2011.gada 9.februāra saisto-šajos noteikumos Nr.1 «Nauk-šēnu novada pašvaldības bu-džets 2011.gadam», samazinot pamatbudžeta izdevumus par Ls 6462.• Nolēma lūgt Vides inves-tīciju fondu mainīt izsniegtā aizdevuma procentu likmes.• Apstiprināja Naukšēnu no-vada pašvaldības 2010.gada publisko gada pārskatu.• Apstiprināja Naukšēnu no-vada pašvaldības informatīvā izdevuma «Naukšēnu Cilvēk-vēstis» redkolēģiju – Ingrīda Bērziņa, Brigita Ceriņa, Ag-nese Auniņa-Linmeijere.• Apstiprināja maksu Ls 0.10 + PVN par cm2 par fizisko un juridisko personu informācijas, reklāmas un sludinājumu pub-licēšanu izdevumā «Naukšēnu Cilvēkvēstis».• Piekrita SIA «Revigma» lū-gumam ierīkot nespecializēto pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības veikalu Naukšēnu pagasta «Strēlnie-kos».• Nolēma pirkt nekustamo īpašumu Naukšēnu pagasta «Mazaldari» par Ls 2000 so-ciālās palīdzības nodrošinā-šanai trūcīgām un mazno-drošinātām personām.• Atļāva uzsākt zemes ie-rīcības projekta izstrādi nekus-

tamajiem īpašumiem «Marat-muiža» un «Arķi» Ķoņu pa-gastā.• Apstiprināja adresi nekust-amajam īpašumam Naukšēnu pagasta «Bollītes».• Nolēma izbeigt zemes lie-tošanas tiesības uz zemes vie-nībām Ķoņu pagastā – «Brīv-zemnieki», «Vēberi», «Kociņi».• Nolēma slēgt nomas līgu-mus par zemes lietojuma Ķoņu pagasta «Eriņzeme» iznomā-šanu 2 personām.• Nolēma, ka pašvaldībai pie-krīt zemes vienības Ķoņu pa-gastā: «Avoti», «Jekši», «Jekšu ferma», «Kantes», «Jaunavoti», .«Liepavoti», «Lapiņas 1», «Lūši» un «Dzelzceļš».• Nolēma anulēt deklarēto dzīvesvietu 2 personām Nauk-šēnu pagasta «Ievās»-16 un «Lapeglēs»-11.• Atbalstīja LPS rezolūciju «Par attīstības vadības princi-pu maiņu».

Ar domes sēžu lēmumu pil-nu tekstu var iepazīties Nauk-šēnu novada pašvaldībā pie sekretāres un mājas lapā www.naukseni.lv. • NCv

Nākošā novada domes sēde

2011.gada 13.jūlijā.

Naukšēnu novada domes sēdē 2011.gada 8.jūnijā

Izdarīt Naukšēnu novada domes 2009.gada 1.decembra saistošajos noteikumos Nr.10 «Par sociālās palīdzības pabalstiem Naukšēnu novada pašvaldībā», turpmāk tekstā saistošie noteikumi, šādus gro-zījumus:1. Izteikt 1.4 punktu šādā redakcijā:«Lēmumu par sociālo pabalstu pie-

šķiršanu, izvērtējot pabalsta pieprasītāja ienākumus un materiālo stāvokli pieņem sociālās palīdzības dienests, atbilstoši normatīvajiem aktiem.»

2.Izteikt 7.1 punktu šādā redakcijā:«Novada domei ir tiesības lemt par

vienreizēja pabalsta piešķiršanu ģimenei (personai) ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu ap-stākļu dēļ tā nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.»3.Izslēgt 12.nodaļu.Saistošie noteikumi Nr.10 «Par sociālās

palīdzības pabalstiem Naukšēnu novadā» publicēti izdevumā «Naukšēnu Cilvēkvēstis» 2009.gada decembrī (5).

Apstiprināti ar Naukšēnu novada domes 2010.gada 27.janvāra sēdes lēmumu /protokols Nr.1, 1.§/

SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.1

Grozījumi 2009.gada 1.decembra saistošajos noteikumos Nr. 10 «Par sociālās palīdzības pabalstiem Naukšēnu novada pašvaldībā»

Izdoti saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām»21.panta pirmās daļas 16.punktu

Sākusies vasara un līdz ar to ceļiniekiem tāpat kā lauksaimnieki-em lielo darbu laiks. Daudzviet Latvijā notiek autoceļu būves un rekonstrukcijas darbi. Latvijas au-toceļu mājas lapas remontdarbu kartē uzskatāmi parādītas vietas, kur sakarā ar veicamajiem būv-darbiem, nokļūstot no punkta A līdz punktam B, jārēķinās ar dažām neērtībām.

Galvenokārt visas aktivitātes notiek galvaspilsētas rajonā, taču ir arī kāda laba ziņa Naukšēnu no-vada iedzīvotājiem.

Jau vairākus pavasarus, braucot pa ceļu P17 posmā no Sedas tilta līdz pagriezienam uz Naukšēniem pie Apsītēm, neviļus gūstam

priekšstatu par to, kāds varētu iz-skatīties ceļš pēc ienaidnieka bumb-vedēju uzlidojuma. Šīs vīzijas sa-glabājiet, tās lai pieder vēsturei! Šovasar šeit paredzēta ceļa rekon-strukcija, kurā ietilpst asfalta frēzēšana, jauna asfalta uzklāšana 2 kār-tās, kā arī autobusu pie-turu atjaunošana. Dar-bus veic kaimiņvalsts Igaunijas būvnieki. Otrs šī paša ceļa remontdar-bu posms ir no Ķoņu dzirnavām līdz Igaunijas robežai un tālāk. Darbus veic tā pati firma. Paredzamais ceļa segums – kaut kas vidējs starp grants segumu un asfaltu. Tehnoloģijas attīstās, ceļu būvnieki iet ar progresu vienā solī,

un rezultātā autoceļu lietotājiem nākotnē tiks aiztaupītas nepa-tīkamās emocijas par sabojātiem spēkratiem.

Uzklikšķiniet Googlē «Autoceļu remontdarbu karte», kur gūsiet pilnīgu priekšstatu par visiem valstī veicamajiem autoceļu re-montdarbiem. • NCv

Ņina Krastiņa

Nākampavasar uz Valmieru brauksim pa 21.gadsimtam atbilstošu maģistrāli, jo darbus plānots pabeigt 2011.gada no-vembrī.

Ņina Krastiņa

Vai brauksim pa labākiem ceļiem?

Viktors Igo ir teicis: «Lai veidotu nākotni, nekas nav tik nepieciešams kā sapnis par to.» Mūsu mājas iedzīvotāju kvēlākais sapnis bija silti dzīvokļi ziemā, patīkami vēsi karstajās vasaras dienās un sakārtota mājas apkārtne.

Taču, lai cik ilgi par to sapņotu, bez darba mūsu sap-nis nekad neīstenotos, tāpēc bija jāsāk darboties. Mājas kopsapulcēs tika apspriesti dažādi piedāvātie varian-ti, izpētītas jau renovēto māju izmaksas, salīdzinātas ar mūsu mājas iespējām. Visus mājas renovācijas jautājumus piekrita risināt mūsu kooperatīva valdes priekšsēdētājs Andris Ziemanis. 2010.gada 21.maija kooperatīva sapulcē tika pieņemts lēmums par pro-jekta rakstīšanu un pieteikšanos ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai. Sapulces beigās Andris secina – atpakaļceļa vairs nav, tagad tikai uz priekšu! Taču mūsu izvēlētais ceļš nebija bez sarežģījumiem, dažādām problēmām, kuras vienmēr risināja Andris un Maijas tante, kā mēs saucam savas mājas

grāmatvedi. Andris vienmēr pacietīgi uzklausīja mājas iedzīvotāju pretenzijas un ierosinājumus par mājas renovācijas gaitu, risināja jautājumus, kas saistīti ar celtnieku pieļauto kļūdu novēršanu, aizstāvēja mūsu intereses dažādo komisiju priekšā, mēģināja atrast «zelta vidusceļu» dažādo viedokļu un vēlmju vidū. Un rezultātā mums ir skaista, atjaunota māja, par kuru mēs visi priecājamies!

Atliek piekrist Šeilai Greiamai: «Tu vari iegūt visu, ko vien vēlies, ja vien to vēlies pietiekami neatlaidīgi.» Mājas iedzīvotāju vārdā gribam teikt lielu paldies mūsu mājas labajiem gariņiem – Andrim un Maijai par nerimstošo enerģiju, neatlaidību, pacietību un ieguldīto darbu mājas renovācijas darbos! Paldies Ari-tai, kura daudz palīdzēja Maijai mājas apkārtnes satīrīšanas darbos un savākto atkritumu likvidēšanā! Paldies visiem, kas piedalījās mājas apkārtnes sakopšanas darbos! • NCv

Mūsu sapnis ir īstenojies! Renovētās mājas iedzīvotāji

Mūsu sapnis

1.jūlijs ir Imanta diena. Teikā par Imantu teikts, ka senatnes valdnieka Imanta dienu svētī tad, kad debesīs dimanta mā-koņi. Vasaras vidū, īpaši laikā ap 1.jūliju, naksnīgajās debesīs ir sudrabainie mākoņi, kas ir tie paši dimanta mākoņi.

Laidene ir 2.jūlijā. Tas ir laiks, kad saulīte par lielā pirk-sta garumu nolaižas zemāk. Ja saulaina Laidene, būs labs gads. Ja Laidenē līst, būs grūts gads.

4.jūlijs ir diena, kas veltīta bitēm. Šajā dienā ievāca pirmo vasaras medu un bites «palai-da» vasaras ganībās. Sāk ziedēt liepas un līdz ar to arī sākas va-saras medus laiks. Ja saulaina diena, būs daudz laba medus.

Ja negaiss – bitēm būs grūta ziema.

10. jūlijā – Septiņi brāļi jeb Septiņi gulētāji pēc Vecā kalen-dāra. Ja «Brāļos» ielīst, līs vai nu septiņas dienas vai arī septi-ņas nedēļas, bet līdz Annām (26.jūlijs) – noteikti. Ja spīd saule – tā spīdēs septiņas die-nas no vietas.

Pērkonam veltīta diena ir 20.jūlijs, bet Madaļai – 22.jū-lijs. Abām dienām ir bijis sakars ar ticību Pērkonam. Kurš šajās dienās bāžot šķūnī vai metot kaudzē sienu, to nosperšot Pēr-kons.

Saimnieku diena jeb Jēkabi (25.jūlijs) ir jūlija lielākie svēt-ki. Ap Jēkabiem sākās labības pļauja, un Jēkabdienā varēja

likt galdā pirmo jaunās maizes kukulīti. Ja ne maizi, tad vis-maz jauno rudzu biezputru. Arī jaunos kartupeļus un ābolus drīkstēja baudīt, sākot ar Jēka-biem. Ja Jēkabos ap sauli mazi mākonīši – būs sniegiem bagā-ta ziema. Ja silta un gaiša Jēka-ba diena – būs auksti Ziemas-svētki.

26.jūlijā ir Annas – Saimnie-ču diena. Senos laikos gan Jē-kabi, gan Annas bija kāzu die-nas. Jēkabos jaunais saimnieks (dēls) varēja pārņemt mājas valdīšanu, bet Annās pārveda jauno saimnieci. Ja Annas die-nā līst – līs vēl divas nedēļas un visu rudeni.

Avots: http://meiravietis.typepad.com

Laika zīmes. Jūlijs (Liepu, Siena mēnesis)

2

2011.gada jūnijs (24) Naukšēnu Cilvēkvēstis

Nebijis pasākums Naukšēnu muižā

Darbīgas dienas Tagaperē Igaunija

Projekta dalībniece Velga BočokaProjekta koordinatore Antra Krievāne

Igaunijā, Tagaperē, lieliskās igau-ņu lektores Astrid Org vadībā notika Igaunijas Latvijas pārrobežu projek-ta «STILL ACTIVE» noslēguma semināri «Pārrobežu sociāli kul-turālās un profesionālās pieredzes apmaiņas pasākumu kopējā plā-nošana.»

Seminārā mācījāmies, kā uzrakstīt un izveidot veiksmīgu projektu, kā no idejas, domas attīstīt projektu, kur meklēt sadarbības partnerus.

Visi sapratām, cik svarīgi plānojot katru pasākumu, ir noteikt un atrast

tiem īsto mērķauditoriju, kas pasākumu apmeklēs, kāds no tā būs ieguvums. Nodarbībā kā piemēru izspēlējām amatnieku tir-gus organizēšanu, mek-lējām veidu, kā labāk pie-dāvāt preces, kā uzrunāt potenciālo pircēju. Biznesā nav mazsvarīgu lietu, no-zīmīgi ir jau pašā sākumā radīt pozitīvu tēlu, bet atstāt vietu arī kādai «ro-zīnītei». Visi dalībnieki lika lietā arī savas mākslinie-ciskās dotības, veidojot pa-sākuma afišas.

Semināra noslēgumā da-lībnieki nāca pie atziņas, ka lai iesāktu patiesi svarīgas lietas, ne vienmēr ir ne-pieciešami lieli līdzekļi, bet pietiek ar labu gribu, uz-ņēmību un domubiedru grupu, lai realizētu interesantas idejas.

Aktīvi sadarbojoties kopā ar

igauņiem, divas dienas pagāja ne-manot. Ieguvums ir neaptverams.

2.jūlijā visi projekta dalībnieki

aicināti uz svētkiem «Svētki kopā ar kaimiņiem». • NCv

Pagājuši kārtējie četri darba gadi sā-kumskolas skolotājas Agitas Bērzupes dzīvē. Katram audzinātājam sava klase ir tā labākā, tā gudrākā, tā strādīgāka. Kas bija īpašs šiem sadarbības četriem gadiem? Skolotāja spēja saliedēt klases kolektīvu ar kopīgajiem ārpusklases pasākumiem. Ne-atņemama darba sastāvdaļa bija iestudētās teātra izrādes – 9 Zie-massvētkiem veltītas izrādes. Ne tikai savai klasei, bet arī citiem sākumskolas skolēniem bija pienākumi izrāžu tapšanā. Klusi, mierīgi – bez ārpus skolas redzama stresa tapa ikgadējās izrādes. Uzstāšanās Gulbenē, Valmieras pa-gasta kultūras centrā, sociālās aprūpes centrā «Rūja» un, protams, Naukšēnos.

Skolotājas neatņemama dzīves uztveres sastāvdaļa ir tā, ka jāpalīdz tiem, kas paši to nespēj darīt. Un skolēni arī ir mācīti būt izpalīdzīgiem un iejūtīgiem. Skolotāja ie-

saistīja savu klasi konkursā «Darbi no sirds», kurā tapa fotoizstāde par kopā paveikto. Gandarījums par paveikto vainagojās ar kopīgo ekskursiju pa ES māja – ar sajūtu, ka esi gaidīts, ka esi nozīmīgs. Divus gadus pavasarī visi kopā veica pagasta sakopšanas darbus talkas dienās. Iesaistīšanās labdarī-bas pasākumos, apdāvinot tos, kam garš mūžs aiz muguras. Tā lielākos un mazākos kopīgajos darbos saliedējās klases kolektīvs. Skolotājas spēja katram atrast noderīgu darbiņu ir viņas stiprā puse.

Skolotāju 1.septembrī gaida jauns darbs – nākamās 1.klases audzināšana. Skolotājas prātu nodarbina jautājums – vai ir iespējams audzināt divas klases? Vai ir iespējams mācīt vecākiem skolēniem uzņemties šefību par mazākajiem un īstenot jaunas idejas par kopīgiem pasākumiem, kur pirmklasnieks justu piektklasnieku palīga plecu? Jautājums pagaidām ir bez atbildes...

Ļoti nozīmīga vieta skolotājas darbā ir klases vecākiem – ar savu pieredzi, ar pilnīgu uzticēšanos skolotājas strādātpras-mei, veidojot draudzīgu klases kolektīvu.

Sākas atvaļinājumu laiks. Priekšā vasara un atpūta – gan skolēniem, gan skolotājai Agitai. • NCv

Mācību pārzine Ingrīda Bērziņa

Ļoti nozīmīga vieta skolotājas darbā ir klases vecākiem – ar savu pieredzi, ar pilnīgu uzticēšanos sko-lotājas strādātprasmei, veidojot drau-dzīgu klases kolektīvu.

Ingrīda Bērziņa

Skolotāja Agita atkal jauna ceļa sākumā

Apgūt• Pirmskolas izglītības programmu 5./6.gadīgo bērnu grupiņā;• Pamatizglītības programmu 1.-9.klašu skolēniem;• Vispārējās vidējās vispārizglītojo-šās izglītības programmu vidussko-lēniem.• Vispārējās vidējās vispārizglīto-jošās izglītības programmu vidussko-lēniem – neklātienē vai vakarskolā.

Papildus iespējas:• apgūt angļu valodu no 1.klases un vācu valodu vai krievu no 6.kla-ses;• apgūt valsts aizsardzības mācību vidusskolā;• piedalīties korī, ansamblī, tau-tisko deju kolektīvā, pūtēju orķestrī, jaunsargos, ugunsdzēsēju, vieglatlē-tikas, volejbola, basketbola un fut-bola pulciņos;• izmantot skolas internāta bez-

maksas pakalpojumus.

Svarīgi zināt:• Ar jauno mācību gadu skolā dar-bu uzsāks datorklases aprīkota ar 20 jauniem datoriem Naukšēnos un 12 - Ķoņos;• Skolēniem pūtēju orķestra dalīb-niekiem pašvaldība piešķir brīvpus-dienas;• Skolēniem par labām un teica-mām sekmēm pašvaldība piešķir brīvpusdienas;•Novada skolas skolēniem pašval-dība daļēji sedz ceļa izdevumus nokļūšanai uz skolu;• Diviem vidusskolēniem mācību gadā novada pašvaldība piešķir naudas balvas;• Skola piedāvā lētas un garšīgas ēdienreizes: brokastis – Ls 0,30; pusdienas – Ls 0,60, launags – Ls 0,20, vakariņas- Ls 0,40;• Sākumskolas skolēniem ir iespēja piedalīties pagarinātā dienas gru-pā;

• Skolā pieejami logopēda un sociālā pedagoga pakalpojumi.

Skolas filiālē Ķoņos piedāvājam:

apgūt• Pirmskolas izglītības programmu 5./6.gadīgo un 2./4.gadīgo bērnu grupiņās;• Pamatizglītības programmu 1.-9.klašu skolēniem;• Pamatizglītības specializēto pro-grammu skolēniem ar mācīšanās grūtībām.

Papildus iespējas:• apgūt angļu valodu no 2.klases.• piedalīties ansamblī, tautisko de-ju kolektīvā, jaunsargos, ugunsdzē-sēju un dramatiskajā pulciņā.

Tālrunis informācijai: 26143482 ( Naukšēnos);

22464214 ( Ķoņos)www.vidusskola.naukseni.lv

No 2011./2012. mācību gada

NAUKŠĒNU NOVADA VIDUSSKOLA PIEDĀVĀ

APGŪT:

• Vispārējās vidējās izglītības Vispār- izglītojošo neklātienes programmu (kods 3101013);• Vispārējās vidējās izglītības vispār-izglītojošo vakarskolas programmu (kods 31011012);• Vispārējās vidējās izglītības vis-pārizglītojošo programmu 10.–12.kla-sei ar izvēles priekšmetu valsts aiz-sardzības mācībā.

Tuvāka informācija: www. vidusskola.naukseni.lv,

tālr.: 26143482.

Pieteikšanās līdz 01.07.2011. un no 15.08. līdz 30.08.2011.

skolas darbvedībā, tālr.: 64268636.

Aicinām mācīties Naukšēnu novada vidusskolā! Skolā Naukšēnos piedāvājam:

3.jūnija pievakarē Naukšēnu muiža pulcēja cilvēkus uz nebijušu notikumu – godināšanas pasākumu «Naukšēnu no-vada vidusskolas lepnums 2011». Pasākums tika veltīts skolē-niem, kuri šajā mācību gadā bija gan piedalījušies starpnova-du olimpiādēs, gan tajās guvuši lielākus vai mazākus panāku-mus, viņu vecākiem, kā arī skolotājiem, kuri šos skolēnus tām bija sagatavojuši.

Direktore Aiga Stiere savā uzrunā skolu salīdzināja ar dār-zu, kurš visiem kopīgi jākopj, lai tas nestu labu ražu. Šī dārza kopējiem nu bija pienācis ražas laiks, un par savu lolojumu panākumiem vecāki un skolotāji patiešām varēja justies lep-ni.

Pasākuma organizatori bija parūpējušies par to, lai netiktu aizmirsts neviens, un tā visu – skolēnu, skolotāju un vecāku – rokās iegūla pateicības raksti, ziedi, krāšņas grāmatas. Dažus skolēnus necerēti pārsteidza aploksnīte ar nojaušamu saturu. Tā bija skolas un pašvaldības pateicība par ieguldīto darbu mācībās. Patīkami bija dzirdēt pašvaldības priekšsēdētāja Jāņa Zumenta un Izglītības pārvaldes vadītājas Ievas Stiģes atzinī-bas vārdus. Vakaru lieliski papildināja Valkas mūzikas skolas audzēkņu koncerts, priekšnesumi radīja īpaši emocionālu gai-sotni. Pēc skaistajiem vārdiem, apsveikumiem un koncerta, protams, neiztika bez fotografēšanās, un kopbilde tapa nekur citur, kā pie muižas slavenajām lauvām. Vakara nobeigumā visi varēja mieloties ar gardu «Liepkalnu» torti.

Par šo jauko vakaru paldies sakām idejas autorei Aigai Stie-rei un Naukšēnu novada pašvaldības priekšsēdētājam Jānim Zumentam, kurš pasākumu atbalstīja, kā bija jūtams, ne tikai materiāli vien. Diemžēl ne visi uzaicinātie bija ieradušies. Droši vien tam bija kāds iemesls, taču viņi ir palaiduši garām iespēju jauki pavadīt vakaru un dzirdēt atzinīgus vārdus par savu darbu. • NCv

Dzintra Sietniece

3

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada jūnijs (24)

Jau otro gadu Naukšēnu novada pašvaldība izdod savu informatīvo izdevumu «Naukšēnu Cilvēkvēstis» un nu iznācis jau 24. jubilejas numurs. No 4 lappusēm esam «izauguši» līdz pat 8 vai 12. Un tas viss noticis kopā ar tipogrāfiju «Zelta Rudens».

Veicot cenu aptauju pirmajam izde-vuma numuram, starp plaši zināmiem tipogrāfiju «grandiem» bija arī nedzirdēts vārds – «Zelta Rudens». Bet ar pašu labāko cenas piedāvājumu! Lai «neuzrautos» kādam «kaktu kantorītim», izpētījām mājas lapu www.zr.lv – un, izrādās, – kompānija ir dibināta jau 1994.gada 9.augustā kā «plaša profila poligrāfijas kompānija. Kopš savas dibināšanas «Zelta Rudens» par savu galveno vienmēr uzskatījusi radošo principu – nepārtraukti veicināt tehnisko progresu un maksimāli apmierināt klientu prasības.»

Varu apzvērēt, tā patiešām ir patiesība. Divu gadu laikā tikai reizi man ir nācies uz vietas gaidīt gatavo produkciju 20 minūtes – un arī tikai tāpēc, ka manā nosūtītajā avīzes maketā bija ieviesusies kļūdiņa. Nu jau atļaujos izmantot «pastāvīgā klienta priekšrocības» un maketu iesniegt pēdējā brīdi, aizmirst uzrakstīt darbu termiņu, vai arī atbraukt pakaļ pēc darba laika... Nav labi, solu laboties! Bet «darba laiks» «Zelta Rudenī» ir nosacīts jēdziens – ja darbs būs steidzams, tiks strādāts arī otrajā maiņā vai arī brīvdienās. Tipogrāfijas tehniskais nodrošinājums ļauj organizēt pilnu poligrāfijas pakalpo-jumu ciklu un izgatavot jebkuru poligrāfijas produktu no kartona un papīra. Jaunums ir digitālā druka uz dažādiem materiāliem, tipogrāfijā var pasūtīt arī darbu maketu un grafisko dizainu.

Kad zvanāt, prasiet pēc menedžera Borisa (tālr. 26701942) vai administra-tores Brigitas (tālr. 26552411)!

Sagaidīsim kopā gan pavasari, gan ziemu un vasaru kopā ar «ZELTA RUDE-NI»!

Tipogrāfijas produkcija:• Reklāmas bukleti,• plakāti, • vizītkartes, • grāmatas, • brošūras, • uzlīmes, • apsveikumi un aploksnes,• kalendāri,• mapes, • paškopējošās veidlapas, • glāžu paliktņi,• dažāda veida iepakojuma produkciju,• digitālā druka,• grāmatas cietajos vākos.

Mūs var atrast klusā Pārdaugavas ieliņā netālu no 2.tramvaja sliedēm Kandavas ielā 41a, tālr.: 67624955, e-pasts: info@zr.lv, www.zr.lv

Jau divus gadus kopāŠobrīd, kad lasiet šo tekstu, pēcjāņu

gurums jau droši vien ir zudis, apēstie šašliki un alus veiksmīgi izvadīts un dzī-ve var turpināties puslīdz normālā vei-dā. Parasti Jaunā gada naktī apņema-mies sākt jaunu un skaistu dzīvi, darīt to, šo un vēl nez ko (pēc statistikas, šīs apņemšanās parasti zūd pēc divām ne-dēļām), bet arī Vasaras saulgrieži varētu būt šāds apņemšanās punkts. Plikam izvārtīties rīta rasā un nolemt...

Garajās svētku brīvdienās nācās pa-būt Latvijas otrā malā – Lietuvas piero-bežā. Pa vidu – tikai 250 kilometri, bet, liekas, pasaule cita. Arī bijušais kolhoza centrs, uz abu roku pirkstiem saskaitā-mas blokmājas, kolhoza ēdnīca, mehā-niskās darbnīcas. No reti apdzīvoto dzī-vokļu logiem pret debesīm stiepjas da-žādu veidu trubskursteņi, kādreizējais asfalts tikai nojaušams, un tūristam šai pusē nav ko meklēt un redzēt. Kaut līdz tuvākai lielajai pilsētai 30 kilometri, ne tik tālu asfaltēta šoseja un skola. Atgrie-žoties mājās Naukšēnos, kaut neesam arī nekādā ainavu parkā, tomēr dzīve cita – bruģētie celiņi, ielu apgaismo-jums, kurš patiešām arī deg, appļautās ceļmalas un apdzīvotības sajūta. Pirmā centra māja ieguvusi siltinājuma ka-žoku, kas arī uzlabojis ēkas izskatu, sko-las apkārtnes bruģēšana un asfaltēšana, doktorāta celiņu bruģēšana, puķu un dekoratīvo krūmu stādījumu veidošana, svētku karogi, kuriem tūlīt, tūlīt jāparā-dās centra ielas malās apgaismojuma stabos – tas viss liecina par apdzīvotību. Kaut viens veikals Naukšēnos beidzis savu pastāvēšanu, lūk, pašvaldība de-vusi atļauju citam stāties vietā. Uz darb-nīcu pusi radies dīķis, kurā audzēs planktonu, ceru, plašāku rakstu par to varēsiet lasīt nākošajā avīzes numurā.

Pēc pāris mūspusē pavadītām die-nām, Rīgas Dienas aprūpes centra cilvē-kiem ar psihiska rakstura problēmām «Cerību tilts» darbinieki, mājup braucot, saka – tādi īsti lauki labā nozīmē – nelie-li, bet kopti un darbīgi. Viņu audzēkņi, šajās dienās kaut noguruši no lauku gai-sa, ziedu pļavām, Ezeru Gunta pēršanas pirtī, dančiem kopā ar «Dzīni» un kon-certa Piksāru baznīcā, nemaz negrib at-pakaļ uz Rīgu.

Bet ir mūspusē trūkums, par kuru runājam katrus novada svētkus gatavo-jot, bet nekur tuvāk neesam tikuši – pie-kļuve upei. Naukšēni jau šai vietā radu-šies tieši pie upes, bet šobrīd tā normāli pie Rūjas netikt – tik muižā, pie Nārām, skolas, pa gabalu aiz kultūras nama un Avotlejās – ja iepriekšējā vakarā tur nav bijuši vētraini svinētāji. Par Zilajiem kal-niem mēs klusējam – tur labāk ciemiņus nevest. Plānojot takas izbūvi no Dokto-rāta līdz upei, brikšņos uzdūros pļaviņai ar ozolu centrā, kuru, kā izrādās, kād-reiz komjaunieši talkās esot izkopuši...

Žēl, ka mums nav sava mazā oligar-hiņa, kaut bez hūtes, kas spētu realizēt tādas lietas, par kurām citi pat nesapņo. Tāpēc vien jāaicina – katram Latvijas miestam savu Lembergu un dzīvosim labāk, nekā Šveicē! • NCv

Arnis Ozoliņš

Sleja

Tikai 4 vietās pasaulē Vasaras saulgrieži ir valsts noteikta brīvdiena – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Kvebekas provincē Kanādā. Mēs laikam tie lielākie pagāni, pārējie svinēšanu pārceļ uz tuvāko sestdienu. Par latviešu tradīcijām tā kā būtu puslīdz skaidrs, bet kā to dara kaimiņi – igauņi. Tuvojas kopēji svētki Naukšēnos – «Svētki kopā ar kaimiņiem 2011», varbūt vajag zināt ko vairāk arī par kaimiņu jānosanas tradīcijām?

Igaunijā Jāņu diena vienmēr bijusi atskaites punkts lauksaimnieka darbu kalendārā. Pavasara darbiem nu bija jābūt pabeigtiem, sākās labības briešanas periods un siena pļauja. Dienvidigaunijā govju ganiem esot bijis paradums kā sevi, tā arī savus ganāmos appušķot ar ziedu vainagiem. Ganiem šajās dienās tika piedāvāts ēdiens no svētku galda, saimnieki dāvināja arī lakatus vai kādu citu apģērbu. Muižās šajās dienās kalpotājiem tika dalīta kafija, cukurs un baltmaize. Mājas līdz Jāņiem bija iztīrītas un izpušķotas jāņuzālēm.

Jāņuguns parasti tika degta kādā augstākā vietā, jo pastāvēja ticējums, ka apkārtne ir aizsargāta no ļaunajiem gariem tik tālu, cik tālu jāņuguni var saskatīt - uguns attīra dvēseli un aizsargā, veicina izveseļošanos un augšanu. Laika gaitā izveidojās noteiktas jāņuguns kurināšanas vietas - vairākas Dienvidigaunijas augstienes līdz šai dienai tiek sauktas par Jāņkalniņiem.

Jāņuguns iedegšana bija svēts rituāls. Pastāvēja ticējums, ka tam, kurš nav atnācis uz jāņuguns iedegšanu, izaugs akotaini mieži, nezālēm cauraugušas auzas un īsi lini, tāpēc katrs, kurš varēja ar savām kājām aiziet, noteikti devās uz šo rituālu. Jāņuguns un šūpošanās vieta parasti atradās līdzās. Šūpoles tika appušķotas ar meijām un bērziem. Šūpolēm sākumā bija maģisks mērķis: pastāvēja ticējums, ka šūpošanās veicina lauku ražību. Jo augstāk cilvēki šūpojās, jo augstākām bija jābūt ražām. Šūpoļu cēlājiem bija jāpasniedz dāvanas: krāsainas olas, tabakas maciņi, pirkstaiņi vai alus, bet meitenes vienkārši sniedza buču.

Jāņu dienu paražās ietilpa arī dziedāšana pie ugunskura. Dziesmu tēmas vairāk bija saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanas mudināšanu, ugunskura un uguns kā maģiska spēka cildināšanu. Pierobežas reģionos ar Latviju dziesmu tekstam arī igauņi pievienoja vārdu «līgo». Sākot ar 19.gadsimtu, pie ugunskura tika dziedātas ne tikai līgodziesmas, bet arī igauņu tautasdziesmas.

Pastāvēja pieņēmums, ka ugunskuram katram ir kaut kas jāupurē. Tādējādi tajā tika mesti dažādi priekšmeti ar noteiktu novēlējumu - graudi, vilna, maize, sāls, tauki vai biezputra.

Igaunijā ir savas tradīcijas un ticējumi par papardes zieda meklēšanu. Pastāv uzskats, ka skaistais papardes zieds, kas uzzied uz īsu laiku tikai Jāņu naktī, dod bagātību, laimi, visu putnu un dzīvnieku valodu prasmi un plašas zināšanas par pasaulē notiekošo tam, kas ziedu atrod. Papardes ziedu vajadzēja meklēt vienatnē, nepievēršot uzmanību trokšņiem vai citam apkārt notiekošajam. Nedrīkstēja arī pievērst uzmanību saucieniem un uz tiem atbildēt. Atrastais papardes zieds uzreiz bija jāiznes no meža.

Jāņu vakarā lopi kūtī tika sadzīti agrāk ne tikai svētku dēļ, bet arī bailēs no burvestībām. Lai nakts burvju darbi nemazinātu izslaukumu, govis bija jāslauc pirms saulrieta un pirms saullēkta. Lopi agri tika ieslēgti kūtī, lai tos aizsargātu no ļaunas acs vai vārda. Lopi tajā naktī tika baroti ar Jāņu nakts rasas mitrinātu jāņuzāli un ārstniecības augiem. Labu izslaukumu pārmānīšanai no kaimiņu lopiem tie tika bakstīti ar spieķi, piesaucot burvju vārdus. Papildus tam paslepus tika slauktas kaimiņu govis. Bija arī ticējums, ka labības ražību no kaimiņa var pārmānīt, salasot no viņa lauka vārpas. Burvestību veicējus varēja pazīt pēc tā, ka visas šīs darbības bija jāveic, pilnīgi kailam esot.

Pastāvēja laika pareģojumi: ja Jāņu dienas rītā saule uzlec un arī noriet pie skaidrām debesīm, tad būs skaists, saulains siena laiks. Ja Jāņu dienā līst lietus, tad būs mitrs rudzu pļaujas laiks un ziemā daudz sniega. Labs saimnieks siena pļauju centās uzsākt jau pirms Jāņiem, jo pastāvēja teiciens, ka pirms Jāņiem stiebra galā ir pile medus, bet pēc Jāņiem – pile ūdens.

Svētku galdi bija ievērojami bagātāki, salīdzinot ar Jura dienu, un galdi tika klāti arī ārpus mājām. Jāņu dienas mielastam tika kauti auni vai aitas, un šī gaļa līdz pēdējam kumosam bija arī jānoēd. Alus mucu drīkstēja attaisīt tikai Jāņu vakarā. Dienvidigaunijā tradicionāls bija jāņusiers - tas tika gatavots līdzīgi kā Latvijā, bet atšķirīgs ir tas, ka šim sieram pievienoja arī sīpolus. Sieru saimnieces gatavoja mājas apstākļos tikai Jāņu dienai no piena, savākta vairāku dienu laikā. Šo sieru arī sauca īpaši: siers igauņu valodā ir «juust», bet Jāņu dienas sieru dēvē par «seira». Ar tādu sieru tika cienāti gani, pie ugunskura to dalīja šūpoļu meistariem un tiem, kuri šūpojās. Dažos novados sieru ņēma līdz arī uz baznīcu un pat uz kapiem. Alu pie ugunskura vairāk lietoja tajās ģimenēs, kurās saimnieks bija Jānis. Plašāka alus dzeršana notika muižās, kur muižas ļaudīm tika piedāvāts ne tikai alus, bet arī pa glāzei degvīna.

Šobrīd arī Igaunijā svinēšanas tradīcijas modernizējušās, un nav manīti pliki igauņi nesot no kaimiņu lauka rapsi vai tritikāli. Toties vienā lietā igauņi mūs «sit» pušu – ugunskuru lielumā. Šķiet, igaunis pamanās jau nākošajā dienā pēc Jāņu svinēšanas sākt kraut nākošā gada ugunskuru un noteikti nepiemirst nozāģēt kādus piecus, sešus telefona stabus – igauņu ciemu galvenie ugunskuri slejas krietnas divstāvu mājas augstumā. • NCv

Vēstures materiālus apkopoja Arnis Ozoliņš

Kā jāņot igauņu pusē

3.jūlijā plkst. 12.00PIKSĀRU BAZNĪCĀ

SVĒTDIENAS MŪZIKAS KONCERTS• ģitāristu meistarklases uzstāšanās• 60./70.gadu mūzika

Ieeja par ziedojumiem baznīcas ēkas atjaunošanai, transports 11.30 no Zvejnieku laukuma Naukšēnos, informācija: 29359390 (Arnis).

4

5

Sveicam JŪNIJAapaļajās jubilejās ĶOŅOS!

Viens mazs prieks, lai tev būtu katra diena: Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis. Viens saules stariņs un mazliet debesis Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.

Nadežda Graudiņa – 50Maira Eksto – 55Vija Alziņa – 60Līga Sproģe – 60Aldonija Ansone – 80

6

Apgūstot jaunas zināšanas, spor-tojot, dziedot, dejojot un darbojoties projektos, aizsteidzies vēl viens mā-cību gads 3.klases skolēniem.

Protams, pats svarīgākais bija mā-cību darbs, jo gada noslēgumā bija jāraksta valsts pārbaudes darbi. Ar šo uzdevumu veiksmīgi esam tikuši galā, un iegūtie vērtējumi lielākajai daļai ir optimālā un augstā līmenī. Protams, varēja jau būt vēl labāk.

Šajā mācību gadā esam priecājušies par mūsu klases biedru panākumiem olimpiādēs, konkursos un sacensībās: Daniela veiksmīgā uzstāšanās skatu-ves runas konkursā Valmierā un Limbažos, atzinība starpnovadu mā-cību olimpiādē, Ilmāra pirmā vieta konkursā «Konstruē un modelē», Valda, Grietas, Eduarda, Jurģa, San-tas un citu skolēnu veiksmīgie starti sporta sacensībās.

Labi, ka skolēni prot veiksmīgi ap-vienot mācības skolā ar nodarbību apmeklējumiem ārpus skolas: mūzi-kas skolā, mākslas skolā, sporta sko-lā.

Septembrī un oktobrī vēl darbo-jāmies Sorosa fonda aktivitātēs, bet jau oktobrī sākām darbu jaunā pro-jektā, ko ik gadus organizē «Mam-madaba». Mēs piedalījāmies «Mam-madaba» meistarklasē, kur viena mācību gada laikā kopīgi jāveic noteiktas meža izzināšanas aktivi-tātes, par kurām var saņemt meis-tarības punktus un balvas. Savācot visus iespējamos meistarības punk-tus, visi ieguvām Mammadaba meis-tara diplomus un nozīmītes. Projek-ta laikā veicām arī vairāk kā 30 papildaktivitātes un iekļuvām veiks-mīgāko klašu pulciņā. Šī projekta laikā mēs daudz jauna uzzinājām

par dabu un apguvām jaunas darba prasmes. Aiz mums palika sakopta daba, iestādīts mežs, izlikti putnu būrīši. Liels paldies visiem, kuri mūs atbalstīja šajā projektā. Paldies mūsu brīnišķīgajiem vecākiem. Vecāku līdzdalība sporta, darba un izklaides pasākumos ir piemērs viņu bēr-niem.

Mācību gadu noslēdzām ar jauku ekskursiju, kurā izstaigājām Līgatnes dabas taku, izzinājām Rīgas lidostas noslēpumus, baudījām ūdens atrak-cijas un noskatījāmies jauku teātra izrādi. Par šo brīnišķīgo ekskursiju liels paldies vecākiem, pašvaldībai un Latvijas valsts mežiem.

Visiem interesantu, saulainu vasa-ru un uz tikšanos septembrī novēl

skolotāja Sarmīte Praudiņa • NCv

3.klasei mācību gads noslēdzies

Izglītības un zinātnes ministrijā notika Ceļojošās bal-vas «Lielā Pūce» pasniegšanas sarīkojums, kurā apbal-voja labākos skolu kolektīvus par skolēnu talantu sekmīgu attīstīšanu.

Ata Kronvalda fonds kopš 1989.gada veido matemātis-kos aprēķinos balstītu Latvijas skolu novērtējumu darbā ar talantīgiem skolēniem, balstoties uz audzēkņu re-zultātiem mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu lasījumos, tehniskajās un radošajās skatēs.

Skolu kolektīvi tiek grupēti «mazajās» un «lielajās» skolās pēc 10. – 12.klašu skolēnu skaita. Katrai skolai tiek piešķirti punkti atkarībā no skolēnu saņemtajiem apbal-vojumiem. Skolai ar lielāko punktu skaitu valsts olim-piādēs vai skatēs piešķir 10 balles, atklātajās olimpiādēs - 5 balles un zinātniskajās konferencēs – 20 balles. Pārējām skolām balles aprēķina proporcionāli saņemto punktu skaitam.

Labākie skolu kolektīvi tiek apbalvoti ar Ceļojošo balvu «Lielā Pūce». 2010./2011.mācību gada novērtējums vei-dots, iekļaujot mācību priekšmetu valsts un atklāto

olimpiāžu, Zinātnisko darbu konferences, kā arī 2010.gada starptautisko olimpiāžu rezultātus. Šajā mācību gadā 14 valsts olimpiādēs piedalījās 11 487 skolēni, no kuriem apbalvojumu saņēma 463 skolēni. Novērtējumā iekļautas 3 atklātās olimpiādēs - Matemātikas, Fizikas un Mājturības un tehnoloģiju olimpiāde, kurās piedalījās 3245 skolēni, apbalvoti 519 skolēni. Zinātniskos darbus lasījumiem 23 sekcijās iesniedza 477 skolēni, no kuriem apbalvoti 175. Pilns novērtējums portālā www.skolureit-ings.lv.

Lielo skolu grupāRīgas Valsts 1.ģimnāzija – diploms un balva «Lielā

Pūce» par iegūto 1.vietu; Siguldas Valsts ģimnāzija – diploms un balva «Mazā Pūce» par iegūto 2.vietu; Rīgas 40.vidusskola – diploms par iegūto 3.vietu. 17.vietā – Valmieras Pārgaujas ģimnāzija.

Mazo skolu grupāRīgas 41.vidusskola – diploms un balva «Lielā Pūce»

par iegūto 1.vietu; Nautrēnu vidusskola – diploms un balva «Mazā Pūce» par iegūto 2.vietu; Vecumnieku vi-dusskola – diploms par iegūto 3.vietu. 17.vietā – Naukšēnu novada vidusskola. • NCv

Kur mācās talantīgie skolēni

30.jūlijā Ķoņu kalna svētki

Plaša kultūras un atpūtas programma: izrādes, radoša darbošanās, tirdziņi, koncerts un zaļumballe.

Ķoņu pagasta bibliotekāre Maruta Krastiņa ir atvaļinājumā no 4.–15.jūlijam.

Ķoņu pagasta bibliotēka piedalījās Valmieras «Europe Di-rect» informācijas centra rīkotajā konkursā par labāko ideju pasākumam «Bibliotēka – tilts uz Eiropu» Ziemeļrietumvid-zemes informācijas tīkla pašval-dību bibliotēkām un ieguva at-balstu pasākumam «Mēs dzī-

vojam Eiropas Savienība». Pro-jekta gaitā skolas vecuma čak-lākajiem bibliotēkas lasītājiem paredzēts izbraukums – iepazī-šanās ar Igaunijas Republikas Lilli ciema bibliotēkas darbu ES informācijas nodrošināšanā, pa-redzēts iepazīties ar kaimiņu cie-ma vēsturi, tradīcijām un kopēja valodas stunda.

Pēc šīm aktivitātēm paredzēts Eiropas mājas apmeklējums Rī-gā. Pasākums tiek plānots sep-tembra un oktobra mēnešos.

Vēl vari paspēt apskatīt izstādi «Bedrīšakmeņi Baltijā»!

Ķoņu pagastmājas zālē ap-skatāma Aizkraukles novadpēt-niecības un mākslas muzeja

izstāde «Bedrīšakmeņi Baltijā», kura apmeklētājiem piedāvā plašu foto un informatīvo ma-teriālu par akmeņiem ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā. Izstāde apskatāma līdz jūnija beigām.

Pirmo bedrīšakmeņi Latvijā atklājis arheologos A. Štāls 1925.gadā – Daviānu akmeni Valmie-ras rajona Bērzaines pagastā, kurā izveidotas 17 labi sa-skatāmas bedrītes. Patiecoties vairāku dabas un kultūrvēs-turisko apzināšanas entuziastu aktivitātēm, līdz mūsdienām Latvijā apzināto bedrīšakmeņu skaits sniedzas jau piektajā desmitā.

Pasākumi ĶOŅOS

Nākošās «NAUKŠĒNU CILVĒKVĒSTIS» iznāks 29.jūlijā

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada jūnijs (24)

Turpmāk fizisku un juridisku personu sludinājumi un reklāmraks-ti izdevumā «Naukšēnu Cilvēkvēs-tis» tiks publicēti par maksu. Cena par 1 cm2 ir 10 santīmi + PVN. In-formācija tiek publicēta pēc rēķina apmaksas pašvaldības grāmatvedībā.

«1.7. Par maksu publicējamās informācijas apjoms nedrīkst pārsniegt 20% no katra numura kopējā apjoma.

5.7. Izdevumā «Naukšēnu Cilvēkvēstis» ievietotās reklāmas un sludinājumu ie-vietošanas pakalpojumu izcenojumus ju-ridiskām un fiziskām personām apstiprina Naukšēnu novada dome. Ieņēmumi tiek ieskaitīti Naukšēnu novada domes bu-džetā.

5.8. Samaksa par informācijas ievietošanu izdevumā «Naukšēnu Cilvēkvēstis» tiek iemaksāta Naukšēnu novada domes kasē vai bankas kontā, saskaņā ar novada domes grāmatvedības izrakstītu rēķinu (ieskaitot PVN), iepriekš saskaņojot ievietojamās informācijas apjomu ar domes sabiedrisko attiecību speciālistu.

5.9. Informācija tiek publicēta pēc rēķina apmaksas.

5.10. Izvērtējot materiālus publikācijām nav pieļaujamas atkāpes no LR likuma «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» prasībām.

5.11. Nav pieļaujama anonīmu rakstu, sludinājumu publicēšana.

5.12. Publikācijas var neatspoguļot Nauk-šēnu novada domes viedokli, par pub-likācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem atbild raksta autors.»

No «Naukšēnu novada domes informatīvā izde-vuma «Naukšēnu Cilvēkvēstis» nolikuma», apstiprināta ar Naukšēnu novada domes 2011.gada 11.maija sēdes lēmumu /prot.Nr.5, 2.§/

Ikgadējā NAUKŠĒNU PAGASTA PENSIONĀRU EKSKURSIJA

19.JŪLIJĀ Izbraukšana plkst. 7.00 no SIA «Naukšēni» kantora laukuma.

Maršruts: TURAIDA – SKRĪVERI – KOKNESE - LIKTEŅDĀRZS (koka stādīšana).

Pieteikties līdz 11.jūlijam pie biedrības «Sarma» valdes locekļiem.

Brīvu vietu gadījumā uzaicināsim Ķoņu pagasta pensionārus.

Pensionāru biedrība «Sarma»

Šogad «Jaunbērziņu» saimnieki-em Maijai un Valdim Bērziņiem Līgo vakars bija īpašs – pirms 50 gadiem šajā pašā mājā svinētas kāzas. Abi dzīvesbiedri teic – gadi aizskrējuši ļoti ātri un pašiem grūti noticēt, ka nu jau svinama zelta kāzu jubileja.

«Jaunbērziņu» pagalmā reibinoši smaržo jasmīnkrūms, šķūnī joprojām stāv pirms 50 gadiem kāzu dienas meijas. Varbūt tieši šis Valda vecāku būvētais nams, pagalms un kopējie darbi ir ļāvuši abiem dzīvesbiedriem nodzīvot darbīgu, saticīgu un mī-lestības piepildītu mūžu. «Savu reizi jau saburkšķamies, bet bez tā jau ne-var ne dabā, ne ģimenē. Pērkonīc jau arī ducina vasariņā,» senā kārķēniešu un ērģemiešu izloksnē teic Maija, kura še ieprecēta no Ērģemes pagas-ta «Lejniekiem».

Valda stāstsValdim gandrīz viss mūžs pavadīts

tēva mājā. Tēvs māju uzbūvēja 1927.gadā. Tas ir gads, kad arī piedzima Valdis. Viņam kopš bērnu dienām katra taciņa, koks, pļava un ēka sirdij tuva un mīļa. Valda vecāki Emma un Gustavs darba tikumu bērniem ielika jau no mazotnes. No bērnības saglabājušās skaistas atmiņas, taču jaunība bija pietiekoši skaudra. «Vispirms mani iesauca vācu armijā, kur dienot gaisa izpalīgos pēdējā kara gadā nonācu Kurzemes katlā, bet pēc tam 1945.gada rudenī iesau-ca padomju armijā, kur dienēju līdz 1956.gadam. Dienesta laikā at-vaļinājumā atbraucu mājās. Nākot ar kājām no Strenču stacijas uz Kārķiem, izejot cauri mežam, ie-raudzīju nenokoptus laukus, siena gubiņas sniegā. Sapratu, ka tā nav vairs tā rūpīgā saimniekošana, ko biju pieredzējis mūsu mājās. Izlēmu palikt virsdienestā. Dienēju Dobelē, Rīgā un Daugavpilī. Aizkalpoju līdz pakāpei – rezerves kapteinis,» stāsta Valdis. Pēc dienesta Valdis strādāja meliorācijas sistēmā par drenu meis-taru. Šis darbs darīts daudzviet – Valmieras pusē, Burtniekos un vai-rākās citās vietās. !961.gada Līgo vakarā Valdis tēva mājas svinēja kāzas. «Laulību reģistrēja Marta Kreile un Aina Gailīte tautas nama otrajā stāvā, kur toreiz bija agrono-mu kabinets. Kāzās vedējmāte bija Vilma Šakare, vedējtēvs – Augusts Jūgs. Kārķu muzikantu pavadījumā tika dziedāts un dejots kā īstiem godiem pienākas,» atceras Valdis. Visu mūžu darbs darīts godprātīgi ar ļoti lielu atbildības sajūtu. Līdz 1969.gadā, kad nomira tēvs, Valdis vairs nebrauca uz nedēļu projām

darbos, bet atgriezās pavisam Kār-ķos un turpināja darbu meliorācijā līdz pat pensijai. «1987. gada 11.ap-rīlis man palika 60 gadi. Tā man bija pēdējā darba diena. Todien pārnācu no darba, noliku darba rīkus un te-icu – esmu laimīgs, varu atpūsties, rīt vairs nav jāiet uz darbu!» Pēc dažiem gadiem sākās Atmodas lai-ks. Valdis atguva dzimtas īpašumu – zemi un ēkas un vēl vairākus ga-dus uzturēja pietiekoši lielu saim-niecību. Tagad veselība vairs neat-ļauj tik smagi strādāt. Kūtī vairs lopiņu nav, taču dārzā viss va-jadzīgais tiek izaudzēts. «Šopava-sar atnāca stropos divi bišu spieti. Bitītes neļauj vecam biteniekam slinkot,» smej Valdis un kā vienmēr gatavs rosīties, jo bez darba dzīvot nav rasts. Vaļasprieku Valdim arī nekad nav trūcis – agrāk ļoti patika fotografēt, pašam attīstīt filmiņas un izgatavot bildes. Kādreiz pie mājas bijis arī liels ābeļdārzs, kas gan bija reizē darbs un vaļasprieks.

Maijas stāstsMaijas bērnība aizritēja Ērģemes

pagastā, pēc Ērģemes pamatskolas absolvēšanas viņa gribēja mācīties piensaimniecību, taču togad Smil-tenē tādu kursu neuzņēma. «Man kustonīši vienmēr ļoti patikuši un izlēmu mācīties par zootehniķi. Pirmā darba vieta bija Piksāros, pēc tam atnācu uz Kārķiem – sāku strādāt kolhozā «Mežgalietis». Val-di pirmo reizi ieraudzīju, kad viņš bija atnācis pie manis darbā cilts-grāmatā reģistrēt «Jaunbērziņu» govi Barbaru. Tā aizsākās mūsu iepazīšanās un mīlestības stāsts,» teic Maija. Pēc apprecēšanās Maija un Valdis dzīvoja kopā ar Valda vecākiem «Jaunbērziņos» un kopa 50 un dažkārt pat 100 sovhoza te-liņus, kas bija izmitināti «Jaunbēr-ziņu» kūtī. «Man bija brīnišķīgi vīra vecāki, nezinu vai vēl kādam tādi ir. Viņi man ļoti daudz palīdzēja. Kolhozam ar barību bija grūti, centāmies audzēt pēc iespējas vairāk saknes un darīt visu, lai teliņi būtu paēduši. Vīratēvs ierīkoja ganību aplokus un tad jau bija vieglāk. Ar vislielāko cieņu atceros tā laika Kārķu sovhoza direktora Gunta Gulbja veikumu. Viņš patiesi bija goda vīrs. Darba rezultāti man bija labi un tiku izvirzīta par deputāti Latvijas Republikas Augstākajā Padomē, kur darbojos no 1975. līdz 1980.gadam. Tā bija jauna mana dzīves pieredze, kļuvu drošāka,» stāsta Maija. No 1980.gada līdz 1987.gadam Maija bija Kārķu ciema iz-pildkomitejas priekšsēdētāja. Visu mūžu Maijai ļoti paticis dziedāt.

Viņa joprojām mēro 2,5 kilometru garo ceļu, lai nokļūtu uz senioru ansambļa mēģinājumiem. Viss mūžs dziesmās izdziedams. Daž-kārt viņa arī ar Valdi mājās kopā padzied. Abiem mīļākā kopīgi dziedātā dziesma ir «Mēs sa-tikāmies jūras krastā». «Valdis ir ar zelta rokām, katram darbam ķeras klāt un dara ar lielu rūpību. Viņš vienmēr mani ir atbalstījis, bieži esmu ar pašdar-bniekiem bijusi uz mēģinājumiem, koncertiem un

dažādās sabiedriskās aktivitātēs, tad mājas solis ir vairāk uz viņa pleciem. Arī tagad, ja viņš redz, ja man ir grūti – palīdz izravēt dārzu un veikt citus mājas darbus. Dzīvesmāksla ir nevis izšķirties, bet sadzīvot kopā daudzus gadus,» teic Maija un uzsmaida savam Valdim jau piecdesmito zelta vasaru. • NCv

Sandra Pilskalne

7

Zelta gadi, kas aizsākās Līgo vakarā

9.jūlijā Valkas kultūras nedēļas ietvaros notiks Valkas novada svētki. Šajos svētkos katrs pagasts aicināts parādīt sev īpašo un raksturīgo.

Katram pagastam bija jāizvēlas vie-na no etnogrāfiskām zīmēm. Kārķi ir izvēlējušies saules zīmi. Katrs Valkas novada pagasts aicināts Valkas mākslas skolas telpās sagatavot plan-šeti ar informāciju, par kādu ie-vērojamu cilvēku un viņa devumu, kurš dzīvojis pagastā. Kārķu pagasts

izvēlējies pastāstīt par Jāņa Amper-mani – zemnieku savienības biedru, «Irbīšu» saimnieku, kurš ir viens no tiem vīriem, kas stāvējis pie Latvijas valsts dibināšanas šūpuļa – plašākai sabiedrībai viņš ir atpazīstams vie-nīgajā Latvijas proklamēšanas fo-togrāfijā, kas notika Rīgas Nacionālajā teātrī.

Šogad svētki būs īpaši ar to, ka tiks godināti novada zelta pāri – ģimenes, kuras laulībā kopā nodzīvojušas 50 un vairāk gadus. Kārķos tādas ir sešas

ģimenes – Spodra un Edgars Sproģi, Alda un Jānis Sproģi, Nellija un Gunārs Tauriņi, Aleksandra un Zig-urds Krastiņi, Maija un Valdis Bērziņi, Dzintra un Arvīds Karnīši.

Svētkiem katram pagastam jāsa-gatavo viens priekšnesums, aicinātas saimnieces degustācijas galda ēdienu sagatavošanā, aicināti arī amatnieki un zemnieki ar savu produkciju pie-dalīties tirdziņā. • NCv

Sandra Pilskalne

Gatavojas Valkas novada svētkiem

Maiju un Valdi vienmēr vienojusi dabas un darba mīlestība

2011.gads • jūnijs

Sveicam jūlijajubilārus!

Tu tikai dziedi. nedomā neko,Jo tevī dziesma tagad gaiši domās.Tu tikai dziedi. Vairāk it neko,Jo dziesma pati visu, visu zinās.

(M.Zālīte)

Modri Ziediņu 01.07.Andri Paulsonu 01.07.Jausmu Ķīkuli 08.07.Aldu Sproģi 10.07.Artūru Lāci 18.07.Daumantu Ķīkuli 25.07.

Pagasta pārvalde

Maija un Valdis Bērziņi «Jaunbērziņu» pagalmā zelta kāzu jubilejas priekšvakarā

Naukšēnu novada pašvaldības informatīvs izdevumsBezmaksas, iznāk reizi mēnesī

Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247 «Pagasta nams», Naukšēnu novads LV-4244

Tālr.: pašvaldība 6 4268288, fakss 64268795e-pasts: padome@naukseni.lv www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja: Naukšēnu novada pašvaldības sabiedrisko

attiecību speciālists Arnis OzoliņšTālr. 29359390, e-pasts info@naukseni.lv

Kārķu pagasta sadaļu sagatavoja Sandra PilskalneDatorgrafika: Mākslinieku un amatnieku biedrība

«Reālā Aptieka»Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens»

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada domes vie-dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un fak-tiem atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Informāciju, kuru vēlaties ievietot laikrakstā, nosūtīt nedēļu pirms laikraksta izdošanas pa e-pastu info@naukseni.lv vai ievietot pasta kastītē «Naukšēnu novada pašvaldība» pie Naukšēnu novada pašvaldības ēkas «Pagasta nams» vai Ķoņu pagasta pārvaldē «Celtnieki», nodot bibliotekārei Marutai Krastiņai. Anonīma informācija netiks publicēta. Maksas sludinājumus iesniegt pašvaldības grāmatvedībā.

Naukšēnu Cilvēkvēstis

8

Pašā skaistākajā ziedu plauku-mā Kārķu draudzes mācītājam Ģirtam Kalniņam ar sievu Mārīti bija iespēja 42 cilvēku grupas sastāvā doties svētceļojumā uz Izraēlu «Jēzus pēdās ejot». Kalniņu ģimene, kurai ir liela ceļojumu pieredze atzīst, ka Izraēlā redzētais bija ļoti īpašs un atstās iespaidus uz visu mūžu. Ģirts uzskata, ka šis ceļojums ļauj vēl labāk izprast Bībeles notikumus un sniedz vēl lielāku degsmi kalpošanā.

Ceļojumu organizēja LELB Valmi-eras prāvesta iecirknis kopā ar mācītāju Jāni Ginteru. «Izlidojām pirms pusnakts. Pēc 4,5 stundu lido-juma nolaidāmies Telavivas lidostā. Pirmā robežkontrole, pirmie iespai-di – patīkams siltums, zied rozes, gar ielām palmas. Skaista zeme, ka-lni mijas ar ielejām, iekopti lauki, dateļpalmu un olīvkoku stādījumi. Baltas mājas, kas būvētas no vietējā dolomīta. Pirmais svētceļojuma rīts sākās ar lūgšanu, katru vakaru bija arī vakara lūgšanas un notika di-evkalpojumi ceļotājiem ierādītās vietās,» stāsta Mārīte. Vairāki di-evkalpojumi bija patiešām īpaši, vi-ens no tiem, kas notika Kānu baznīcā. Šī baznīca ir ievērojama ar to, ka kāzās Jēzus veica pirmo brīnumu – ūdeni pārvērsdams vīnā. Šajā baznīcā tad arī dievkalpojumā laikā notika laulības solījuma atjaunošana visiem ceļojumā esošajiem pāriem. Emocionāli ļoti piesātināts bija arī dievkalpojums Jēzus kapa baznīcā Jeruzālemē, kuru vadīja arī Ģirts.

Ceļojuma laikā izdevās apmeklēt ļoti daudz vietu, kas saistītas ar Jēzus dzīvi un kalpošanu – Bētlemē

Jēzus piedzimšanas baznīcu, Nācaretē Marijas pasludināšanas baznīcu un vietas, kas saistītas ar Jēzus bērnību, Galileja jūru un maiz-es un zivju vairošanas baznīcu, kur Jēzus ar 5 maizēm un 2 zivīm paēdināja 5000 ģimenes, Svētlaimes baznīcu, kur Kristus noturēja Kalna sprediķi. Jeruzālemē ceļotāji apskatīja Kristus kapenes un apbedījuma kambari, Eļļas kalnu, Mūsu tēva baznīcu, kur Jēzus mācīja tēvreizi, Ģetzemes dārzu, kur viens no olīvkokiem ir 2000 gadus vecs. Visu nav iespējams uzskaitīt, svētceļojumā bija vēl ļoti daudzas vietas, kas priecēja sirdi un veldzēja dvēseli. Mārīte un Ģirts bija arī no tiem ceļotājiem, kuri veiksmīgi nogāja klinšu tuksnesī ceļu, pa kuru Jēzus gāja uz Jēriku. Mārītē teic, ka tas patiešām bija ļoti grūti lielā svelmē iet šo smago ceļu 15 kilo-metru garumā, taču piedzīvotais bija tā vērts.

Ģirts atzīst, ka viņu ļoti uzrunāja situācija jau ceļojuma pirmajā naktī nakšņojot Bētlemē ļoti skaistā vietā viesnīcas septītajā stāvā. «Naktī man bija tāda sajūta - kāds pamodina un liek iet ārā. Izgāju uz balkona, kur pavērās ugunīm apmirdzēta naksnīga pilsēta. Tālumā bija redza-mi Ganiņu lauki. Un tad visā pilsētā sāka dziedāt gaiļi. Tas bija ap diviem naktī. Kad citiem ceļotājiem stāstīju par gaiļu dziedāšanu, man neticēja, līdz paši pārliecinājās. Zinot, kas rakstos teikts par gaiļu dziedāšanu, rodas pārdomas. Jēzus reiz sēdēja pie ugunskura un runāja ar savu mācekli Pēteri. Pēteris Viņam saka: «Kungs, lai kur Tu ietu, es iešu ar Tevi, pat nāvē. Jēzus viņam atbild:

«Šajā naktī gailis nebūs trīs reizes nodziedājis, ka tu mani aizliegsi»». Ģirts teic, ka katrs sīkums Svētajā zemē ir īpašs, lai pēc iespējas vairāk varētu draudzei pastāstīt par redzēto un piedzīvoto viņš ir iecerējis ziemā Bībeles mācību stundām sagatavot datorprezentāciju, kur lasot un izprotot Bībeles notikumus uz ekrāna būs iespējams redzēt šīs svētās un vēsturiskās vietas. «Esmu diez-gan daudz ceļojis un man vienmēr gribējies atgriezties mājās. Ar Jeruzālemi bija savādāk. Tā ir mūsu garīgā dz-imtene. Tā piesaista ar savu

vienkāršību. Apzinoties, ka pa šīm ieliņām staigāja Jēzus un viņa mācekļi, sirds sitas straujāk.»

Tā ir brīnišķīga iespēja ieklausīties mācītāja Ģirta Kalniņa stāstītajā un draudžu locekļiem un visiem inter-

esentiem uzzināt vairāk par tālo Svēto zemi, kā arī tiekties izvirzīt sev mērķi – pabūt tur kaut reizi mūžā. • NCv

Sandra Pilskalne

Dodas svētceļojumā pa Jēzus pēdām

...un pēkšņi tāds klusumsSaule apstājas debesmalā...

(I.Ziedonis)Mūžībā aizvadīts Jānis Laktiņš

(07.09.1942.- 22.05.2011.)Izsakām līdzjūtību tuviniekiem.

Pagasta pārvalde***

Viņš dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes.

( P.s. 147:3)Skumju brīdī esam kopā ar

Inetu Andrejausku, tēvu mūžībā pavadot.

Kārķu ev.lut.draudze

19.jūnijā Kārķos notika 3.Kār-ķu čempionāts pļaušanā ar izkapti.

Pasākumu ieskandināja kapela «Vecie turnavieši», aicinot visus pie pagasta pārvaldes ēkas, kur ar Jāņa Jukāma un Daiļa Lammasa palīdzību jau sagatavoti laukumi pļaušanai. Kamēr pļāvēji izlozē laukumus un pārrunā noteikumus, tikmēr līdz-jutējiem ir iespēja nogaršot vietējā ražojuma sierus un piedalīties alus degustēšanas konkursā.

Paldies čaklajām siera gatavotājām – Dzintrai Ozolai, Sandrai Pilskalnei un Ilgai Vīlisterei. Ilga piedāvāja degustēšanai 2 veidu Jāņu sierus un 3 veidu mīkstos sierus, Sandras «Līgo groziņā» – 3 veidu sieri. Degus-tētāji atzina visus par gardiem, tomēr

visvairāk balsojuma «puķītes» krājās trauciņā pie Dzintras Ozolas siera. Lai gan vietējā ražojuma alu neviens nepiedāvāja, iecienītāko alus šķirņu noteikšanas konkursā pārliecinoši uzvarēja Boļeslavs Šostaks, pareizi atminot visas alus šķirnes.

Izrādās – Kārķu meitas puķītes un zālītes taupa Līgo vakaram, jo šoreiz vainadziņu izstādei nopinusi tikai Inta Šķudīte.

Pļaušanas čempionāta žūrijas komisija (Ģertrūde Ābele, Kārlis Vīlisters, Jānis Krams) un galvenais tiesnesis Kārlis Pētersons, izvērtējot dalībnieku pļāvumu, noteica šādus rezultātus:

Sievietēm:1.v. – Vinetai Vīksnai, 2.v. – Dzint-

rai Aleksandrovai, arī par «Saim-

nieces tēlu» un skaistāko nopļauto vālu, 3.v. – Vijai Pēterēnai. Īpašas balvas par tēla oriģinalitāti – Intai Engerei un Ilgai Vīlisterei, Ilgai arī skaistākais nopļautais vāls; par uzdrīkstēšanos – Ingunai Pētersonei, par pēdējā brīža lēmumu – «tomēr pļaušu» – Artai Pūpolai.

Vīriešiem:1.v. – Jānim Ābelem, 2.v. – Ērikam

Jukāmam, arī skaistākie nopļautie vāli, 3.v. – Valdim Kārkliņam. Īpaša balva – senioram Boļeslavam Šostakam.

Jauniešiem:1.v. – Jānim Zirnim. Paldies jauka-

jiem muzikantiem! Uz tikšanos nākam-gad vēl kuplākā pulkā! • NCv

Dace Pieče

Pļaušanas čempionāts priecē pļāvējus un līdzjutējus

Jāņa kausa zolītē rezultāti

Īsti veči uz zolītes spēli Kārķu tau-tas namā svētdien ieradās ar izkapti, lai pusdienu pārtraukumā piedalītos pļaušanas čempionātā. Bet, kam tādas nebija, palika skatītājos un visu uzmanību koncentrēja zolītei. Kā tas izdevās, rāda rezultāti:

1.v. – Imants Zvirbulis (Ērģeme) 2.v. – Jānis Jukāms (Kārķi)3.v. – Arnis Andrijauskis (Kārķi)Mazliet atpalika Daumants Ķī-

kulis, Andris Ķīkulis, Elmārs Sa-vickis. • NCv

Dace Pieče

Mārīte un Ģirts Kalniņi Eļļas kalnā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Jeruzālemi

Jēzus kapa baznīcā Jeruzālemē Ģirts Kalniņš dievkalpojumu vada kopā ar arhibīskapu Jāni Vanagu