Dabas lieguma “Sventājas upes ieleja”dabas vērtības un to aizsardzības vēsture

Brigita Laime, DAP projekta NAT-PROGRAMME ekspertebrigita.laime@lu.lv

SEMINĀRS “ZĀLĀJU APSAIMNIEKOŠANA DABAS LIEGUMĀ SVENTĀJAS UPES IELEJA: IESPĒJAS UN IEROBE�OJUMI”

2014. gada 22. aprīlis, Rucava

Sventājas upes ieleja ir viena no

Eiropas Savienības aizsargājamo dabas

teritoriju ekoloģiskā tīkla

jebNatura 2000 vietām

Kopā ES zemēs tās aizņem 18%

http://www.eoi.es/blogs/juancarlosgomezmartin/2014/01/26/nature-2000-network-of-european-biodiversity/

Viena no 683 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā

http://www.daba.gov.lv/upload/Image/Ilustracijas/IADT_visa_LV_XXL.jpg

Sventājas upes ielejas DL

Lielāko daļu aizņem dabas pieminekļi (koki, akmeņi u.c., kopā 355, kā arī dabas liegumi – 261)

Sākot ar 2011.gada 1.februāri lieguma pārvaldi veic

Kurzemes reģionālāadministrācija

Lielākā daļa zemes atrodas privātīpašumā

http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/sventajas_upes_ieleja/%22%22/

Liegumam 1998.-1999. gadā tika izstrādāts dabas aizsardzības plāns, bet, nespējot vienoties ar

zemes īpašniekiem un pašvaldību, to neapstiprināja

Sventājas upes ieleja

• Liela nozīme reljefam, ģeoloģijai• Senlejas platums mainās 500-1200 m

robe� ās• Paliene, virspalu terase, nogāzes• Nogulumu ģenētiskā daudzveidība

(smilts, grants, smilšmāls, mālsmilts) nosaka zemes iekultivēšanas pakāpi un ekosistēmu daudzveidību

Sventājas upes ieleja

• Sventājas upe meandrē, veidojot daudzas vecupes

• Upes pamatkrasta nogāzē iztek vairāki avoti

• Veģetācija daudzveidīga: to veido da� ādas me�audzes, z ālāji un smiltāji

Sventājas upes ieleja• Liels platlapu koku īpatsvars (ozola-skābār�a-liepas-audzes), galvenokārt lieguma ziemeļdaļālīdz Mui�as kalnam

• Dienviddaļā vairāk raksturīgi me�i uz slapjām augsnēm: slapjais vēris, niedrājs, dumbrājs; kā arī me�i uz nosusinātām minerālaugsnēm -šaurlapju ārenis

Sventājas upes ieleja

• Savdabīgi un jutīgi biotopi izveidojušies uz smilts augsnēm. Tie ir mētrāji, kas mijas ar sausieņu pļavām, atklātām smiltāju cenozēm, kur augāju pārsvarā veido sūnas, ķērpji un graudzāles.

• Viens no vērtīgākajiem šāda tipa biotopiem (iekšzemes kāpa) ir Sventājas ielejas nogāzē pie Mui�as kalna . Tur konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas.

Sventājas upes ieleja

• no atklāta smiltāja, kāpas līdz smiltāja zālājam –nabadzīgas augtenes

Sventājas upes ieleja• Interesants biotops -

virsājs pirms desmit gadiem vēl diezgan lielāplatībā bija izveidojies senlejas nogāzē lejpus “Čukāniem” starp me�u un atmatām. Fragmentāri virsājs veidojas arī citur lauksaimniecības zemēs.

• Virsājs ir augšanas vieta Latvijā ļoti retām augu sugām - mazajai pūteleiun kailajai sinepītei.

Sventājas upes ieleja

• Liela zālāju daudzveidība

Sventājas upes ieleja

• Liegumā konstatētas 11 Latvijas Sarkanās grāmatas augu sugas

Liels īpatsvars dienvidu sugām

parastais skābardis(Carpinus betulus)šķēplapu ķiverene

(Scutellaria hastifolia)

Sventājas upes ieleja

• Liegumā tika konstatētas 7 Latvijas Sarkanās grāmatas kukaiņu sugas

kārklu zaigspārnis – Apatura iris

pūkainais īsspārnis Emus hirtusparkšķis Psophus stridulus

http://www.latvijasdaba.lv/kukaini/psophus-stridulus-l/

Sventājas upes ieleja

• Ainava (Sventājas upes dziļā ieleja, vecupju un pļavu mija upes palienē, ozolu, prie�u un sk ābar�u aud�u mija, plašu un atklātu skatu mija ar slēgtiem tuviem skatiem. Vērtīgi ainavas elementi ir nogā�u un terašu p ļavas.)

• Kultūrvēsture (robe�upe, ietek Baltijas j ūrā, dienvidos no Mui�as kalna past āvējusi seno kuršu apmetne, teritorijas uzplaukums Hercoga Jēkaba laikāu.c.)

Dati 1998.gadā

Zemes lietojums dabas liegumā.

11%

44%

13%

11%

9%

3%2%5%

2% Purvi

Me�i

Ganības

Krūmāji

Ūdeņi

Tīrumi

Pļavas

Ceļi

Pārējās

Svarīgi ir aizsargāt ikvienu biotopu, taču īpaša uzmanība veltāma (1998.gads):

• platlapju (ozolu un liepu) audzēm lieguma ziemeļdaļā

• ozolu - skābar�u audz ēm pie ”Laipniekiem”• smiltājam, prie�u audzei starp upi un

Rucavas Mui�as kalnu• virsājam un pļavām lejpus “Čukāniem”

Sventājas lieguma apsaimniekošanā kāsvarīgākās izvirzāmas šādas problēmas

(1998. gadā):

• Pļavu bioceno�u saglab āšana, tās kopjot -periodiski pļaujot (vismaz reizi 2 gados) un ganot lopus.

• Sventājas ielejai raksturīgo me�u saglab āšana un atjaunošana.

1998. gada kartes

Risinājumi Sventājas ielejas aizsardzībai

• Saistāma kopā ar jūras piekrastes teritoriju (Pape, Nida)

• Attīstāms tūrisms (tīra, daudzveidīga vide)• Dabas liegums ir Eiropas mēroga

aizsargājama dabas teritorija – tas ļauj piesaistīt finanses, kuras izmantojamas teritorijas attīstībai kopumā

Brigita Laime, brigita.laime@lu.lv, tāl.: 26592604

Par Sventājas biotopu apsaimniekošanu turpmāk aicinām diskutēt arīprojekta "Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma“ ietvaros

http://nat-programme.daba.gov.lv/public/