Projekts LIFE13 NAT/LV/000578

„Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā”

DABAS LIEGUMA “ZIEMEĻU PURVI” BEZMUGURKAULNIEKU FAUNAS NOVĒRTĒJUMS

Atskaite

Mārtiņš Kalniņš

RĪGA, 2015

Reto un aizsargājamo bezmugurkaulnieku faunas izpēte dabas liegumā

„Ziemeļu purvi”

Dr. biol. Mārtiņš Kalniņš Sertifikāta numurs ekspertu reģistrā 047; sertifikāta izsniegšanas datums – 03.01.2011.; sugu, biotopu

vai to grupu specializācija – bezmugurkaulnieki, putni, tekoši saldūdeņi, stāvoši saldūdeņi (Ministru

Kabineta... 2010; Dabas aizsardzības... 2015).

Ievads Reto un aizsargājamo bezmugurkaulnieku faunas izpēte dabas liegumā „Ziemeļu

purvi” teritorijā veikta projekta „Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un

apsaimniekošana Latvijā” (Mitrāji – LIFE13 NAT/LV/000578) ietvaros (Life

projekts… 2015).

Dabas lieguma (turpmāk tekstā - DL) "Ziemeļu purvi" teritorijā nav bijuši sistemātiski

bezmugurkaulnieku pētījumi. Dati par atsevišķām bezmugurkaulnieku sugām vai

grupām ievākti kā gadījuma dati vai atsevišķu pētījumu vai monitoringa programmu

ietvaros. Līdz šim nav veikts arī apkopojums un reto un aizsargājamo sugu sastāvu.

Projekta ietvaros veiktā bezmugurkaulnieku izpēte DL “Ziemeļu purvi” ietvēra:

līdz šim iegūtās informācijas apkopošanu no pieejamajām datu bāzēm,

projektu atskaitēm, publikācijām, praktizējošiem bezmugurkaulnieku

speciālistiem iegūstamo informāciju par īpaši aizsargājamām

bezmugurkaulnieku sugām dabas liegumā “Ziemeļu purvi”;

teritorijas apsekošanu dabā, apsekojot līdz šim mazāk apsekotās vietas un

veicot sugu meklēšanu sugām potenciāli piemērotajos biotopos un

mikrobiotopos;

sagatavot sekojošas uz bezmugurkaulnieku faunas novērtējumu attiecināmās

dabas aizsardzības plāna sadaļas – Teritorijas bezmugurkaulnieku faunas

raksturojums; Dabas aizsardzības vērtība; Sociālekonomiskā vērtība;

Ietekmējošie faktori; sagatavot priekšlikumus apsaimniekošanas pasākumiem

un teritorijas zonējumam; sagatavot dabas aizsardzības plānā iekļaujamo

karšu izstrādei nepieciešamo materiālu.

Materiāls un metodika Šajā aprakstā par DL „Ziemeļu purvi” teritoriju pieņemta esošā dabas lieguma

teritorija „Ziemeļu purvi” (1. attēls). Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS"

(Dabas aizsardzības... 2015) nav datu par īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku

sastopamību šajā teritorijā.

Informācija par sugām, kas ir bijušas iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un

pašlaik ir svītrotas no īpaši aizsargājamo sugu saraksta (Ministru Kabineta... 2000),

nav analizēta (izņemot Natura 2000 Standarta datu formā iekļauto informāciju vai

citus gadījumus, kuros tas speciāli norādīts).

1. attēls. Dabas lieguma "Ziemeļu purvi" teritorija

Vairāku sugu atradnes minētas Latvijas Sarkanajā grāmatā (Latvijas Sarkanā... 1998).

Dažas reto sugu sugu atradnes minētas arī vairākās pēdējo gadu publikācijās (cf.

Kalniņš 2012), tomēr šīs publikācijas atsevišķi nav uzskaitītas, jo šajā aprakstā

izmantoti sugu atradņu orģināldati.

Bezmugurkaulnieku (zooplanktona un zoobentosa) petījumi veikti Latvijas

Universitātes Bioloģijas institūta veiktajā Ziemeļvidzemes purvu limnisko sistēmu

hidrobioloģiskā monitoringa (1998.-1999.) ietvaros, kad pētīti Soku ezers, Lielezers,

Mazezers. Salacas upes baseina hidrobioloģiskā monitoringa (1995.-2001.) ietvaros

pētītas arī no Ziemeļu purviem iztekošās upes - Piģele, Glāžupe, taču paraugu

ņemšanas vietas bijušas ārpus DL "Ziemeļu purvi" teritorijas.

Projekta “Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju sistēmas saskaņošana ar

EMERALD/NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu” laikā veikts tajā laikā

atsevišķo Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas liegumu zonu apsekojums:

Limšānu purvs (20.06.2001.), Pirtsmeža purvs (20.06.2001.) un Ziemeļu purvi (27.-

28.06.2001.). Visus apsekojumus veicis Voldemārs Spuņģis.

Dabas novērojumu dienasgrāmatā Dabasdati.lv atlasīti uz 20.06.2015. reģistrēti dati

par vairākām tauriņu sugām DL „Ziemeļu purvi” (apmēram 10 novērojumi) teritorijā

vai tās tiešā tuvumā, to skaitā arī dati par īpaši aizsargājamām vai retām sugām.

Natura 2000 teritoriju bezmugurkaulnieku monitoringa ietvaros DL “Ziemeļu purvi”

bezmugurkaulnieku (spāru) monitorings veikts 2008. un 2015. gadā.

Šī pētījuma ietvaros veikta bezmugurkaulnieku speciālistu aptauja ar mērķi iegūt

informāciju par nepublicētiem reto un aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu datiem.

Aptaujātie speciālisti: Maksims Balalaikins, Arvīds Barševskis, Raimonds Cibuļskis,

Jānis Dreimanis, Jānis Gailis, Digna Pilāte, Nikolajs Savenkovs, Voldemārs Spuņģis,

Uldis Valainis, Kristaps Vilks.

2003. gadā veikti virsaugsnes bezmugurkaulnieku faunas pētījumi izmantojot Bārbera

tipa lamatas (Voldemārs Spuņģis, nepublicēti materiāli). 2005. gadā veikti spāru

faunas pētījumi Ramatas Lielezerā un tam blakus esošajos lāmu-akaču rajonos

(Mārtiņš Kalniņš, nepublicēti materiāli).

Mārtiņa Kalniņa veidotajā Latvijas bezmugurkaulnieku izplatības datu bāzē (LINDA)

uz 25.06.2015. bija 139 ieraksti par DL „Ziemeļu purvi” teritoriju, tai skaitā arī par

retajām un aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām.

2015. gadā jūnijā veikti vairāki teritorijas apsekojumi. Apsekojumu laikā galvenā

uzmanība pievērsta teritorijām, par kurām līdz šim nebija datu par aizsargājamo

bezmugurkaulnieku klātbūtni. Apsekoti īpaši aizsargājamo sugu potenciāli apdzīvotie

mikrobiotopi un teritorijas, kurās plānoti biotopu apsaimniekošanas pasākumi.

Apsekojamo biotopu identificēšanai, platības, struktūru noteikšanai izmantotā

kartogrāfiskā pamatne – Dabas datu pārvaldības sistēma „OZOLS” (Latvijas

Ģeotelpiskās informācijas aģentūras 3. cikla ortofotokarte, mērogā 1:2000) un AS

“Latvijas valsts meži” datu bāze GEO.

Apsekojumu laikā visas konstatētās bezmugurkaulnieku sugu atradnes iekļautas

Mārtiņa Kalniņa veidotajā Latvijas bezmugurkaulnieku izplatības datu bāzē (LINDA).

Rezultāti

Vispārīgs raksturojums

DL „Ziemeļu purvi” bezmugurkaulnieku faunu nosaka teritorijā pārstāvētie biotopi –

purvi, meži, saldūdeņi, mazāk – krūmāji un pļavu fragmenti. Teritorijas struktūras

nodrošina relatīvi lielu sugu daudzveidību un indivīdu skaitu un dažādas

bezmugurkaulnieku ekoloģiskās grupas - higrofīlo, mezofīlo, silvikolo un citu

sugu

grupas.

Purvi

DL „Ziemeļu purvi” pamatā ir divu lielu (Sokas (Kodāju) purvs, Saklauru (Oļļas)

purvs) un triju mazāku (Pirtsmeža, Limšānu (Ogu), Kangaru purvi) augsto purvu

teritorijas. Purvu platības lielākoties ir cilvēka darbības neskartas, tikai atsevišķas

teritorijas perifērijā esošās daļas ir meliorētas. Purviem raksturīgās augu sabiedrības

saglabājušās tikai plašās teritorijās, ietverot purvu salas, lāmu-akaču kompleksus,

pārejas un zemā purva struktūras. Pārejas un zāļu purvu biotopi ir galvenokārt purvu

malās un ūdenstilpju piekrastēs.

Meži

Meži ir samērā plaši pārstāvēts biotopu veids DL teritorijā. Tie izvietojas gredzena

formā, apņemot purvu biotopus. Salīdzinoši lielākā platībā meži koncentrējas DL daļā

starp Sokas, Saklauru un Pirtsmeža purviem. Kopumā dominē mitri un pārmitri meži

ar priedi un bērzu kā valdošo koku sugu. Attiecībā pret kopējo platību relatīvi maz ir

apšu un melnalkšņu staignāju mežu. Lai gan vēsturiski mežu platības ir saimnieciski

izmantotas, tomēr šobrīd dominē galvenokārt pieauguša vecuma meži un tajos ir

vidēji līdz ļoti daudz dabisko struktūru.

Saldūdeņi

Teritorijā sastopamie saldūdeņi iedalāmi trīs grupās – ezeri, upes un strauti, sīkūdeņi.

Ezeru grupu veido Ramatas Lielezers, Mazezers un Sokas ezers Pie ezeru grupas

daļēji pieskaitāmi arī purva akači – dažāda lieluma purva ūdenstilpes. Visi ezeri ir

distrofi ar vāji attīstītu veģetāciju.

No teritorijas iztek vairākas nelielas, lēni tekošas upes. No Mazezera iztekošā Piģeles

upe tek pa plašu, lēzenu, ar kokiem neaizaugušu ieplaku. Gaņģupītes, Maldupītes,

Līvupes, Peidas un Ķīšupes augšteces ir iztaisnotas. Līvupē vietās izveidoti bebru

dambji.

Krūmāji

DL teritorijā kārklu un bērzu krūmāji veidojušies, aizaugot pārmitrām pļavām, pie

ilgstošām bebrainēm, ap mitrzemēm, tajā skaitā zāļu purviem. Dominējošās sugas:

pelēkais kārkls, ausainais kārkls, purva bērzs, zemsedzē dažādas pļavu un zāļu purvu

sugas, kā arī niedres. Krūmājos ir periodiski pārmitras vietas, ar ūdeni pildītas lāmas.

Saglabājoties pašreizējam mitruma režīmam, kokaudzes veidošanās nav iespējama.

Zālāji

Zālāji ir saglabājušās nelielās izolētās platībās. Dažā kvalitātē saglabājušos zālāju

platība ir aptuveni 50 ha. Zālāju ilgstošas neapsaimniekošanas rezultātā tiem

raksturīgo bezmugurkaulnieku sugu sastāvs ir samazinājies.

Sugu dabas aizsardzības vērtība

Natura 2000 standarta datu formā (SDF 2015) DL “Ziemeļu purvi” reģistrēta divas

Biotopu direktīvas (Council… 2009) sugas – spilgtā purvuspāre Leucorrhinia

pectoralis (teritorijā vērtēta kā parasta suga ar pastāvīgu populāciju) un raibgalvas

purvuspāre Leucorrhinia albifrons. Natura 2000 standarta datu formā minēta vēl 8

citas nozīmīgas bezmugurkaulnieku sugas DL “Ziemeļu purvi” teritorijai – Latvijas

Sarkanās grāmatas (Latvijas Sarkanā… 1998), īpaši aizsargājamās (Ministru

Kabineta… 2000) un retās sugas. Kā iekļaušanas motivācijas kategorija gan norādīta

tikai viena, lai arī vairākas sugas atbilst vairākām kategorijām:

1. Apatura iris (kārklu zaigraibenis) – teritorijā sastopama, LSG suga,

2. Aromia moschata (zaļais vītolgrauzis) – teritorijā sastopama, LSG suga,

3. Dolomedes plantarius (krastmalu medniekzirneklis) – teritorijā sastopama, LSG

suga,

4. Laphria flava (dzeltenā laupītājmuša) – teritorijā sastopama, LSG suga,

5. Laphria gibbosa (kuprainā celmmuša) – teritorijā sastopama, LSG suga,

6. Macrogastra plicatula (krokainais vārpstiņgliemezis) – teritorijā sastopama

suga,

7. Pyrrhosoma nymphula (lielā ugunsspāre) – teritorijā sastopama, LSG suga,

8. Saperda perforata (plankumainais apšgrauzis) – teritorijā sastopama suga.

Apkopojot dažādos avotos norādītās un 2015.gada lauka sezonas laikā konstatētās

sugas, dabas lieguma teritorijā konstatētas 19 Latvijā un/vai Eiropā aizsargājamās

bezmugurkaulnieku, kā arī citas īpaši atzīmējamas sugas (1. tabula).

1. tabula. DL "Ziemeļu purvi" teritorijā sastopamās īpaši aizsargājamās un citas īpaši

atzīmējamas bezmugurkaulnieku sugas. SUGA ĪA ML ES CITS STATUSS UN TO PAMATOJOŠIE DATI, PIEZĪMES

ZIRNEKĻI

1. DOLOMEDES PLANTARIUS KRASTMALU MEDNIEKZIRNEKLIS

LSG, 3 N=1, 2001.G. NOVĒROJUMS LIMŠĀNU PURVĀ

(LINDA), TERITORIJĀ SASTOPAMA (SDF 2015)

SPĀRES

2. PYRRHOSOMA NYMPHULA LIELĀ UGUNSSPĀRE

LSG, 4 N=2, 2001., 2015.G. NOVĒROJUMI EZERGRĀVĪ

(LINDA), TERITORIJĀ SASTOPAMA (SDF 2015)

3. LEUCORRHINIA ALBIFRONS RAIBGALVAS PURVSPĀRE

1 IV N=10, 2001., 2015.G. NOVĒROJUMI LIMŠĀNU, SOKAS, SAKLAURU UN PIRTSMEŽA PURVOS

(LINDA), TERITORIJĀ SASTOPAMA (SDF 2015)

4. LEUCORRHINIA PECTORALIS SPILGTĀ PURVSPĀRE

1 - II, IV N=5, 2008.G. 3 NOVĒROJUMI PIĢELES IELEJĀ

(LINDA), TERITORIJĀ SASTOPAMA (SDF 2015)

VABOLES

5. AROMIA MOSCHATA ZAĻAIS VĪTOLGRAUZIS

LSG, 4 N=1, 2001.G. NOVĒROJUMS LIMŠĀNU PURVĀ

(LINDA),TERITORIJĀ SASTOPAMA (SDF 2015)

6. CARABUS NITENS SPOŽĀ SKREJVABOLE

1 LSG, 2 N=1, 2003.G. NOVĒROJUMS PIE RAMATAS

LIELEZERA (LINDA)

1. tabula (turpinājums). DL "Ziemeļu purvi" teritorijā sastopamās īpaši aizsargājamās

un citas īpaši atzīmējamas bezmugurkaulnieku sugas. SUGA ĪA ML ES CITS STATUSS UN TO PAMATOJOŠIE DATI, PIEZĪMES

7. CARABUS CLATHRATUS ZELTPUNKTU SKREJVABOLE

LSG, 3 N=1, 2003.G. NOVĒROJUMS PIE RAMATAS

LIELEZERA (LINDA)

8. CERUCHUS

CHRYSOMELINUS BĒRZU BRIEŽVABOLE

1 1 LSG, 1 DMB

SS

N=2, 2015.G. NOVĒROJUMI RAMATAS LIELEZERA

ZA APKĀRTNES MEŽOS (LINDA)

9. PELTIS GROSSA LIELAIS ASMALIS

DMBIS

N=1, 2015.G. NOVĒROJUMI RAMATAS LIELEZERA

ZA APKĀRTNES MEŽOS (LINDA)

10. SAPERDA PERFORATA PLANKUMAINAIS APŠGRAUZIS

DMBSS

N=1* TERITORIJĀ SASTOPAMA (SDF 2015) NAV IDENTIFICĒTAS PRECĪZAS ATRADNES.

TAURIŅI

11. AGLIA TAU RUDAIS PĀVACIS

LSG, 4 N=1* TERITORIJĀ SASTOPAMA (LATVIJAS

SARKANĀ… 1998) NAV IDENTIFICĒTAS PRECĪZAS ATRADNES.

12. APATURA IRIS KĀRKLU ZAIGRAIBENIS

LSG, 2 N=1* TERITORIJĀ SASTOPAMA (SDF 2015) NAV IDENTIFICĒTAS PRECĪZAS ATRADNES.

13. PAMMENE CLANCULANA PUNDURBĒRZU AUGĻUTINĒJS

LSG, 3 N=1, OĻĻAS PURVĀ (ŠULCS 1992)

DIVSPĀRŅI

14. LAPHRIA FLAVA DZELTENĀ LAUPĪTĀJMUŠA

LSG, 4 N=1, 2001.G. 1 NOVĒROJUMS PIE EZERGRĀVJA

(LINDA), TERITORIJĀ SASTOPAMA (SDF 2015)

15. LAPHRIA GIBBOSA KUPRAINĀ CELMMUŠA

1 LSG, 1 N=1, 2001.G. 1 NOVĒROJUMS PIE EZERGRĀVJA

(LINDA), TERITORIJĀ SASTOPAMA (SDF 2015)

GLIEMJI

16. BULGARICA CANA PELĒKAIS VĀRPSTIŅGLIEMEZIS

1 LSG, 3 DMB

IS

N=1, 2015.G. NOVĒROJUMI RAMATAS LIELEZERA

ZA APKĀRTNES MEŽOS (LINDA)

17. CLAUSILIA CRUCIATA ASRIBU VĀRPSTIŅGLIEMEZIS

1 1 LSG, 3 DMB

IS

N=4, 2015.G. NOVĒROJUMI RAMATAS LIELEZERA

ZA APKĀRTNES MEŽOS (LINDA)

18. MACROGASTRA PLICATULA KROKAINAIS

VĀRPSTIŅGLIEMEZIS

DMBIS

N=4, 2001., 2015.G. NOVĒROJUMI LIMŠĀNU

PURVĀ UN RAMATAS LIELEZERA ZA APKĀRTNES

MEŽOS (LINDA), TERITORIJĀ SASTOPAMA (SDF

2015)

19. MACROGASTRA

VENTRICOSA VĒDERAINAIS

VĀRPSTIŅGLIEMEZIS

DMBIS

N=1, 2015.G. NOVĒROJUMI RAMATAS LIELEZERA

ZA APKĀRTNES MEŽOS (LINDA)

Apzīmējumi:

ĪA – īpaši aizsargājama suga (Ministru Kabineta 14.11.2000. noteikumi Nr. 396 "Noteikumi par īpaši

aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu"); norādīts pielikuma

numurs

ML – īpaši aizsargājama suga, kuras aizsardzībai veidojami mikroliegumi (Ministru Kabineta

18.12.2012. noteikumi Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas

kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"); norādīts pielikuma numurs

ES – Eiropas mērogā aizsargājama suga (Padomes direktīva 92/43/EEK (1992.gada 21.maijs) par

dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību:

http://ec.europa.eu/environment/nature/legislation/habitatsdirective/); norādīts pielikuma numurs

LSG 0-4 – Latvijas Sarkanās grāmatas kategorijas (Latvijas Sarkanā… 1998)

DMBSS

– dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013)

DMBIS

– dabisko meža biotopu indikatorsuga (Auniņš 2013)

NS – nozīmīga suga (potenciāli īpaši aizsargājamā suga)

N – ierakstu skaits datu bāzē LINDA (atsevišķos gadījumos ieraksti var dublēties)

0* ierakstu skaits, kuriem nav atrasti sugas novērojuma orģināldati (novērojuma vieta, laiks, novērotājs

u.c.).

KRASTMALU MEDNIEKZIRNEKLIS Dolomedes plantarius

Latvijā samērā plaši izplatīta suga un plaši izplatīts arī sugas biotops. DL teritorijā

nelielā skaitā konstatēta Limšānu purvā. Potenciāli varētu būt sastopama visā DL

teritorijā ūdenstilpju krastos. Kā plaši izplatītai sugai dabas aizsardzības vērtība zema.

Sugu būtiski apdraudoši faktori ne Latvijā, ne DL teritorijā nav identificēti.

LIELĀ UGUNSSPĀRE Pyrrhosoma nymphula

Latvijā samērā plaši izplatīta suga un plaši izplatīts arī sugas biotops – lēni tekošas

upes, grāvji. DL teritorijā populāciju izplatība saistīta ar mazajām upēm un grāvjiem.

Dabas aizsardzības vērtība zema. Sugu būtiski apdraudoši faktori ne Latvijā, ne DL

teritorijā nav identificēti.

RAIBGALVAS PURVSPĀRE Leucorrhinia albifrons

Latvijā samērā plaši izplatīta suga un plaši izplatīts arī sugas biotops – galvenokārt

purvu vai brūnūdens stāvošas ūdenstilpes. DL teritorijā populāciju izplatība saistīta ar

purva ūdenstilpju, tai skaitā mazo akaču izplatību – veido lielas, Latvijas mērogā

nozīmīgas populācijas. Dabas aizsardzības vērtība augsta. Sugu būtiski apdraudoši

faktori ne Latvijā, ne DL teritorijā nav identificēti.

SPILGTĀ PURVSPĀRE Leucorrhinia pectoralis

Latvijā samērā plaši izplatīta suga un plaši izplatīts arī sugas biotops - dažāda tipa

stāvošas ūdenstilpes. DL teritorijā precīzas vairošanās vietas nav identificētas, taču

visticamāk izplatība ir saistīta ar ilglaicīgām bebrainēm. Teritorijā esošā populācija

vērtējama kā maza. Dabas aizsardzības vērtība augsta. Sugu būtiski apdraudoši faktori

ne Latvijā, ne DL teritorijā nav identificēti.

ZAĻAIS VĪTOLGRAUZIS Aromia moschata

Latvijā sastopams dažādos biotopos (mežu, zālāju u.c.), kuros aug vītoli. Kāpuri dzīvo

vītolu koksnē, bet pieaugušās vaboles barojas galvenokārt uz čemurziežu ziediem.

Vidēji bieži sastopama suga. DL teritorijā esošā populācija vērtējama kā maza vai

vidēja. Dabas aizsardzības vērtība zema. Sugu būtiski apdraudošie faktori ne Latvijā,

ne DL teritorijā nav identificēti.

SPOŽĀ SKREJVABOLE Carabus nitens

Latvijā sastopama pārpurvotos mežos, mežmalās un purvos. Kāpuri un imago plēsīgi,

barojas ar augsnes bezmugurkaulniekiem. Samērā reti sastopama suga. DL teritorijā

esošā populācija vērtējama kā vidēja. Dabas aizsardzības vērtība vidēja. Sugu būtiski

apdraudošie faktori ne Latvijā, ne DL teritorijā nav identificēti.

ZELTPUNKTU SKREJVABOLE Carabus clathratus

Latvijā sastopama slīkšņainu un purvainu ezeru krastos, mežos uz slapjām kūdras

augsnēm, augstajos purvos. Kāpuri un imago plēsīgi, barojas ar augsnes

bezmugurkaulniekiem. Higriofīla suga. Samērā reti sastopama suga. DL teritorijā

esošā populācija vērtējama kā vidēja. Dabas aizsardzības vērtība vidēja. Sugu būtiski

apdraudošie faktori ne Latvijā, ne DL teritorijā nav identificēti, taču iespējams sugu

apdraud dzīvotņu nosusināšana.

BĒRZU BRIEŽVABOLE Ceruchus chrysomelinus

Latvijā sastopama mēreni mitros līdz mitros mežu masīvos ar bērziem un eglēm.

Samērā reti sastopama suga. Kāpuru attīstība notiek bērzu un egļu kritalās, vidējā

sadalīšanās pakāpē. DL teritorijā esošā (konstatētā) populācija vērtējama kā neliela

vai vidēja, taču potenciāli suga ir sastopama arī citos meža masīvos un kopējā

populācija teritorijā ir liela. Dabas aizsardzības vērtība augsta. Sugu būtiski

apdraudošie faktori Latvijā – atmirušās koksnes īpatsvara samazināšanās un atmirušās

koksnes samazināšanās (izvākšanas rezultātā). DL teritorijā sugu apdraudošie faktori

nav konstatēti.

LIELAIS ASMALIS Peltis grossa

Latvijā vidēji bieži sastopama suga dažāda tipa mežos ar lapkokiem. Attīstās trūdošā

lapu koku (alkšņu, bērzu u.c.) koksnē. DL teritorijā esošā populācija vērtējama kā

neliela, taču potenciāli suga ir sastopama arī citos meža masīvos un kopējā populācija

teritorijā ir liela.. Dabas aizsardzības vērtība vidēja. Sugu būtiski apdraudošie faktori

ne Latvijā, ne DL teritorijā nav identificēti.

PLANKUMAINAIS APŠGRAUZIS Saperda perforata

Latvijā samērā reti sastopama suga. Sastopama lapkoku, galvenokārt apšu, mežo.

Kāpuru attīstība notiek apsēs – tie apdzīvo atmirušus lielu dimensiju kokus. DL

teritorijā esošā populācija vērtējama kā neliela. Dabas aizsardzības vērtība vidēja.

Sugu būtiski apdraudošie faktori Latvijā un DL teritorijā - apšu mežu, īpaši veco apšu

mežu platību samazināšanās.

RUDAIS PĀVACIS Aglia tau

Latvijā samērā plaši izplatīta, taču reti sastopama suga. Sastopams dažāda tipa mežos

un purvu malās. Kāpuri attīstās uz dažādu sugu lapu kokiem un krūmiem. DL

teritorijā iespējams veido nelielu populāciju. Dabas aizsardzības vērtība vidēja. Sugu

būtiski apdraudošie faktori ne Latvijā, ne DL teritorijā nav identificēti.

KĀRKLU ZAIGRAIBENIS Apatura iris

Latvijā plaši izplatīta suga, sastopams dažāda tipa mežos. Kāpuri attīstās uz kārklu

lapām (atvasēm). DL teritorijā veido visticamāk veido nelielu populāciju. Dabas

aizsardzības vērtība zema. Sugu būtiski apdraudošie faktori ne Latvijā, ne DL

teritorijā nav identificēti.

PUNDURBĒRZU AUGĻUTINĒJS Pammene clanculana

Latvijā zināma tikai viena sugas atradne – Saklauru (Oļļas) purvā. Ļoti reta un lokāla

suga, pēcleduslaikmeta reklikts. Kāpuri barojas ar pundurbērzu spurdzēm. DL

teritorijā visticamāk veido relatīvi lielu populāciju, vietās kur sastopamas pundurbērzu

audzes. Dabas aizsardzības vērtība augsta. Sugu būtiski apdraudošie faktori ne

Latvijā, ne DL teritorijā nav identificēti.

DZELTENĀ LAUPĪTĀJMUŠA Laphria flava

Latvijā samērā plaši izplatīta suga, sastopams galvenokārt skujkoku mežos. Attīstās

atmirušā koksnē - kritalās, sausokņos. DL teritorijā veido nelielu populāciju (atradnēs

visā Latvijā konstatēti tikai atsevišķi eksemplāri). Dabas aizsardzības vērtība vidēja.

Sugu būtiski apdraudošie faktori ne Latvijā, ne DL teritorijā nav identificēti.

KUPRAINĀ CELMMUŠA Laphria gibbosa

Latvijā samērā plaši izplatīta suga, dažāda tipa mežos. Attīstās atmirušā koksnē -

kritalās, sausokņos. DL teritorijā veido nelielu populāciju. Dabas aizsardzības vērtība

vidēja. Sugu būtiski apdraudošie faktori ne Latvijā, ne DL teritorijā nav identificēti.

VĀRPSTIŅGLIEMEŽI Clausilidae Vārpstiņgliemeži – pelēkais vārpstiņgliemezis Bulgarica cana, asribu

vārpstiņgliemezis Clausilia cruciata, krokainais vārpstiņgliemezis Macrogastra

plicatula un vēderainais vārpstiņgliemezis Macrogastra ventricosa – ir ar dabiski

veciem un vidēji veciem lapu koku un jauktiem mežiem saistīta sauszemes gliemežu

grupa. DL teritorijā vārpstiņgliemeži izplatīti nevienmērīgi, galvenokārt mežos ar

apsēm, bet ir sastopami arī teritorijas melnalkšņu dumbrājos. Neveido lielas indivīdu

koncentrācijas. Tā kā DL teritorijā sugām piemērotie biotopi ir sastopami vidēji

daudz, tad iespējams sugas veido vidēji lielas populācijas. Valsts mērogā vērtīgākās

(pēc populāciju lieluma, nozīmīguma sugas saglabāšanai Latvijā un populāciju

pastāvēšanas spējām) ir pelēkā vārpstiņgliemeža Bulgarica cana un, iespējams, arī

asribu vārpstiņgliemeža Clausilia cruciata populācijas. Tā kā DL teritorijā ir

konstatētas piecas (arī gludais vārpstiņgliemezis Cochlodina laminata)

vārpstiņgliemežu sugas, tad to dabas aizsardzības vērtība vērtējama kā augsta. Sugas

būtiski apdraudoši faktori Latvijā – veco lapkoku un jauktu mežu platību

samazināšanās. Sugas būtiski apdraudoši faktori DL teritorijā nav identificēti.

Sugu sociālekonomiskā vērtība un tās ietekmējošie faktori

Sociālekonomiskā vērtība

Konstatētās aizsargājamās un parastās bezmugurkaulnieku sugas var būt dabas

vērotāju un fotogrāfu mērķis. Sugu un indivīdu skaita ziņā bagātīga

bezmugurkaulnieku fauna nodrošina labus barošanās apstākļus citām dzīvnieku, tai

skaitā reto un aizsargājamo rāpuļu, putnu un zīdītāju sugām. Konstatētajām

aizsargājamām un parastajām bezmugurkaulnieku sugām ir arī zinātniska vērtība.

Ietekmējošie faktori

Bezmugurkaulnieku aizsardzības būtiskākais nosacījums ir šīm sugām piemērotu

dzīvotņu uzturēšana. Ņemot vērā ierobežotos resursus "vienas sugas aizsardzībai",

sugas sagrupētas pēc to ekoloģiskajām prasībām un apdzīvotajiem biotopiem (biotopi

definēti kā vizuāli izdalāmas ainavas, nevis pēc biotopu klasiskās klasifikācijas).

Dažas sugas apdzīvo vairākas biotopu grupas, taču tekstā pieminētas tikai pie vienas,

sugas pastāvēšanai būtiskākās grupas.

Purvu biotopu kompleksa sugas

Vērtējot Latvijas mērogā, prioritāri ir aizsargājamas tās DL teritorijā sastopamās

aizsargājamās sugas, kas ir atkarīgas no purvu biotopu kompleksa pastāvēšanas. (Šādi

biotopi Latvijā ir sastopami samērā bieži, taču izcilā kvalitātē - reti.) No purvu

biotopu kompleksa pastāvēšanas ir atkarīga DL teritorijā konstatēto sugu (raibgalvas

purvuspāre Leucorrhinia albifrons, spožā skrejvabole Carabus nitens, zeltpunktu

skrejvabole Carabus clathratus, pundurbērzu augļutinējs Pammene clanculana)

populāciju pastāvēšana. Lai gan DL teritorijā atklātas augstā purva platības ar akaču-

lāmu kompleksiem ir lielās platībās, tomēr Limšānu purvā akaču lāmu kompleksu nav

un aizaugšanas rezultātā pakāpeniski samazinās arī esošo akaču-lāmu kā aizsargājamo

sugu dzīvotņu platība un kvalitāte. Pašlaik gan nav datu pundurbērzu izplatības

izmaiņām, taču kā potenciāls pundurbērzu augļutinēju apdraudošs faktors varētu būt

iespējama pundurbērzu audžu platību samazināšanās.

Lapkoku un jaukto mežu sugas

Grupā apvienotas sugas, kas apdzīvo dažāda mitruma režīma lapkoku un jauktos

mežus (bērzu briežvabole Ceruchus chrysomelinus, lielais asmalis Peltis grossa,

plankumainais apšgrauzis Saperda perforata, rudais pāvacis Aglia tau, apšu raibenis

Limenitis populi, vārpstiņgliemeži Clausilidae). Kā būtiskākais sugas negatīvi

ietekmējošais faktors DL teritorijā ir vidēji vecu un vecu apšu mežu (arī meža

nogabalu ar vecām apsēm) platību samazināšanās (galvenokārt dabiskās sukcesijas

rezultātā).

Ūdeņu biotopu sugas

Tā kā teritorijā ūdenstilpes ir relatīvi maz, tad šajā sugu grupā (krastmalu

medniekzirneklis Dolomedes plantarius, lielā ugunsspāre Pyrrhosoma nymphula,

spilgtā purvspāre Leucorrhinia pectoralis) kā būtisks, sugas (tikai tekošo ūdeņu

sugas) ietekmējošais faktors ir minama bebru darbība. Taču tai pat laikā ilgstošas

bebraines DL teritorijā ir labākās dzīvotnes spilgtajai purvuspārei.

Krūmāju biotopu sugas

Šobrīd nav identificētas sugu grupas, kas tieši būtu atkarīgas no šo biotopu

pastāvēšanas. Tomēr šo biotopu var izmantot dažādas mežu sugas, kā barošanās vai

atpūšanās biotopu.

Zālāju biotopu sugas

No zālāju biotopiem tieši ir atkarīgas dažādas tauriņu un citu apputeksnētāju sugas.

Lai arī šobrīd teritorijā nav identificētas zālājus apdzīvojošās īpaši aizsargājamās

tauriņu sugas, tomēr lielos mežu vai purvu masīvos zālāju vērtība kā vairošanās un

barošanās biotopiem, ir īpaši augsta. Potenciāli teritorijā esošajos zālāju biotopos

varētu tikt atklātas arī īpaši aizsargājamo tauriņu sugu atradnes.

Aizsargājamās teritorijas vērtību apkopojums un pretnostatījums

Bezmugurkaulnieki

VĒRTĪBAS IETEKMĒJOŠIE

FAKTORI (NEGATĪVI) DABAS AIZSARDZĪBAS SOCIĀLI EKONOMISKĀS

ļoti nozīmīgas

dzīvotnes

aizsargājamām augsto

purvu biotopu sugām

(lielas sugu

populācijas; sugu

izplatības un

ilglaicīgas

pastāvēšanas Latvijā

nodrošinošas atradnes)

nozīmīgas dzīvotnes

aizsargājamām

lapkoku un jaukto

mežu un ūdeņu

biotopu sugām (sugu

vienmērīgas izplatības

un ilglaicīgas

pastāvēšanas Latvijā

nodrošinošas atradnes)

Barības bāze putniem un

zivīm

Ekosistēmas stabilitātes

nodrošināšana

Pētniecības objekts

zālāju biotopu

aizaugšana un

izzušana

vidēji vecu un vecu

apšu, apšu audžu

samazināšanās

bebru darbība upēs

Aizsargājamās teritorijas apsaimniekošana

Aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi

APSAIMNIEKOŠANAS ILGTERMIŅA MĒRĶI

Saglabāt teritorijā sastopamo aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu stabilas

vai pieaugošas populācijas

APSAIMNIEKOŠANAS ĪSTERMIŅA MĒRĶI

atjaunot pļavu platības un izveidot infrastruktūru pļavu apsaimniekošanas

nodrošināšanai

palielināt vidēji vecu un vecu apšu, apšu audžu īpatsvaru teritorijā, saglabājot

vidēji vecas un vecas apses visās audzēs, kā arī mērķtiecīgi veidojot apšu

audzes

ierobežot bebru darbību upēs

nodrošināt aizsargājamo sugu monitoringu

veicināt teritorijas zinātnisko izpēti

informēt teritorijas apsaimniekotājus un izmantotājus, kā arī zinātnisko

sektoru par teritorijas vērtībām un apsaimniekošanas nosacījumiem

Apsaimniekošanas pasākumi

(a) Pļavu atjaunošana un esošo platību palielināšana - uzturēšana

Pasākuma nepieciešamības pamatojums: Teritorijā pļavu biotopi ir pārstāvēti maz

un galvenokārt tās ir pamestas un aizaugošas pļavu platības. Palielinot pļavu teritoriju

platību, palielināsies dzīvotņu platība aizsargājamām sugām. Pļavas ir nozīmīga

barošanās vieta arī mežos dzīvojošajām sugām. Lielas dzīvotnes un tajās mītošās sugu

populācijas ir noturīgākas pret negatīviem faktoriem, nekā mazas populācijas mazās

dzīvotnēs.

Ieteikumi un norādījumi vēlamā rezultāta sasniegšanai: Nepieciešams veikt

krūmu ciršanu (saglabājot atsevišķus kokus un krūmu pudurus) visās pļavu un

kādreizējo pļavu teritorijās, kur vismaz daļēji ir saglabājusies pļavām raksturīgā

veģetācija, pļaušanu.

Izpildes indikatori: Palielināta apsaimniekotu pļavu teritoriju platība (piemēram,

ha/gadā), reģistrētas aizsargājamo sugu atradnes apsaimniekotajās teritorijās.

(b) Likumdošanā nodrošināta iespēja infrastruktūras izveidošanai

(atjaunošanai) pļavu apsaimniekošanas nodrošināšanai

Pasākuma nepieciešamības pamatojums: Teritorijā pļavu un kādreizējo pļavu

biotopi atrodas vietās, kur ir apgrūtināta piekļuve ar tehniku. Neesot infrastruktūrai

(ceļiem), pļavu apsaimniekošana netiek veikta vai arī biotopa apsaimniekošanas

izmaksas būtiski paaugstinās.

Ieteikumi un norādījumi vēlamā rezultāta sasniegšanai: Teritorijas individuālajos

aizsardzības un izmantošanas noteikumos iekļaut nosacījumus, kas atļauj izveidot

būvēt) nelielus ceļus (ja nepieciešams – ar ceļa uzturēšanai nepieciešamo

infrastruktūru (sāngrāvjiem, caurtekām)) pļavu ilgtermiņa apsaimniekošanas

nodrošināšanai.

Izpildes indikatori: teritorijas individuālajos aizsardzības un izmantošanas

noteikumos iekļauti nosacījumi, kas atļauj izveidot (būvēt) ceļus (ja nepieciešams – ar

ceļa uzturēšanai nepieciešamo infrastruktūru (sāngrāvjiem, caurtekām)) konkrētu

pļavu apsaimniekošanai.

(c) Vidēji vecu un vecu apšu, apšu audžu īpatsvara palielināšana teritorijā

Pasākuma nepieciešamības pamatojums: Apšu un apšu audžu īpatsvars tieši

ietekmē gan ar apsi saistītās aizsargājamās sugas, gan sugas, kas apdzīvo apšu meža

biotopus. Teritorijā ir tikai atsevišķas un nelielas apšu audzes, bet mērķtiecīga šāda

biotopa veidošana vispār netiek veikta.

Ieteikumi un norādījumi vēlamā rezultāta sasniegšanai: Tā kā daļa no šī biotopa

atkarīgajām sugām ir ar vājām pārvietošanās spējām (piemēram, vārpstiņgliemeži),

tad prioritāri apses un apšu audzes saglabājamas šo sugu atradņu tiešā tuvumā (~500

rādiusā). Nepieciešamas regulējums teritorijas individuālajos aizsardzības un

apsaimniekošanas noteikumos, kas noteiktu apšu un apšu audžu saglabāšanu teritorijā.

Mērķtiecīgi veidot apšu audzes ieteicams vietās, kur tam ir atbilstoši priekšnosacījumi

- mitruma režīms, sēklas koki, augsnes apstākļi. Vēlamais minimālais audžu lielums -

1-2 ha.

Izpildes indikatori: Izmaiņas normatīvajos aktos. Apšu un apšu audžu īpatsvara

pieaugums, mērķtiecīgi veidotu apšu audžu platības (piemēram, ha/gadā).

(d) Bebru darbības ierobežošana upēs

Pasākuma nepieciešamības pamatojums: Bebru darbība upēs - aizsprostu

veidošana un nograuzto koku radītie koku sanesumi veido dīķus vai posmus ar lēnu

straumi, kuros uzkrājas dūņas, pazeminās skābekļa daudzums, tādējādi samazinot

lielās ugunsspāres un citu potenciāli iespējamo aizsargājamo sugu biotopu kvalitāti

vai pat pilnībā iznīcinot šos biotopus. Kā blakus efekts ir barības vielu palielināšanās

ūdenstecē, kas savukārt samazina ūdens kvalitāti.

Ieteikumi un norādījumi vēlamā rezultāta sasniegšanai: Primāri bebru darbība

ierobežojama upju posmos, kur ir akmeņaina vai granšaina gultne. Jāveic Gaņģupītes,

Piģeles un Līvupes apsekošana un bez bebru darbības un koku sanesumiem uzturamo

posmu kartēšana. Bebru aizsprosti likvidējami vismaz reizi gadā tos pilnībā izjaucot.

Koku sanesumi (upē sakritušie koki) tīrāmi periodiski.

Izpildes indikatori: Upju posmu garums bez bebru dambjiem un koku sagāzumiem.

(e) Aizsargājamo bezmugurkaulnieku monitorings

Pasākuma nepieciešamības pamatojums: Lai novērtētu teritorijas aizsardzības un

apsaimniekošanas efektivitāti, ir jānovērtē teritorijā sastopamo aizsargājamo sugu

populācijas stāvoklis. Teritorija ir Natura 2000 teritorija un tajā ir sastopamas Eiropas

Savienībā aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas. Atbilstoši pastāvošajai

likumdošanai, katras Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums ir iegūt kvalitatīvu

informācija par aizsargājamo sugu un bioptopu stāvokli katrā Natura 2000 teritorijā.

Ieteikumi un norādījumi vēlamā rezultāta sasniegšanai: Pasākums veicams Natura

2000 monitoringa ietvaros atbilstoši Natura 2000 monitoringa metodikai.

Izpildes indikatori: Uzskaišu dati un to analīze par aizsargājamo sugu populāciju

stāvokli teritorijā.

(f) Teritorijas zinātniskās izpētes veicināšana

Pasākuma nepieciešamības pamatojums: Tā kā teritorija ir liela un līdz šim maz

pētīta, nav pilnīgas informācijas par teritorijā sastopamo bezmugurkaulnieku (tai

skaitā arī aizsargajamo) sugu skaitu, populāciju lielumu un citām tēmām. Teritorijas

atrašanās vieta (Latvijas ziemeļu daļa, tālu no Rīgas) un biotopu un sugu

daudzveidība, ir kavējošs faktors pētnieku piesaistei.

Ieteikumi un norādījumi vēlamā rezultāta sasniegšanai: Sniegt priekšlikumus vai

pētījumu tēmas potenciālajiem pētniekiem. Slēdzot vienošanos vai saskaņojot

pētījumus, nodrošināt, ka pētījuma dati ir brīvi pieejami arī turpmākajiem pētījumiem,

citiem pētniekiem.

Izpildes indikatori: Teritorijā veikti pētījumi (pētījumu atskaites, publikācijas,

reģistrētas sugu atradnes).

(g) Atsevišķu sugu izplatības precizēšana

Pasākuma nepieciešamības pamatojums: Līdz šim teritorijā nav veikts

aizsargājamo pumpurgliemežu Vertigo sugu un ar zālājiem saistīto tauriņu

sastopamības un izplatības vērtējums, taču sugām piemēroti biotopi ir pārstāvēti DL

teritorijā.

Ieteikumi un norādījumi vēlamā rezultāta sasniegšanai: Pumpurgliemežu Vertigo

konstatēšanai jāveic paraugu ievākšana un apstrāde melnalkšņu dumbrājos un zāļu

purvos, īpaši – kaļķainās augsnēs. Tauriņu konstatēšanai jāveic zālāju biotopu

apsekošana sugu lidošanas laikos.

Izpildes indikatori: Pārbaudītas potenciālās sugu dzīvotnes un reģistrētas sugu

atradnes.

IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI Bernes konvencija, 1996. Likums “Par 1979.gada Bernes konvenciju par Eiropas

dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību.” (17.12.1996.)

Council Directive 2009/147/EC of 30 November 2009 on the Conservation of Natural

Habitats and of Wild Fauna and Flora.

Dabas aizsardzības pārvalde 2015. http://www.daba.gov.lv Dabas datu pārvaldības

sistēma "OZOLS". (piekļuve: 20.06.2015.)

Kalniņš M. 2012. The ecology and conservation of the Bog Hawker Aeshna

subarctica WALKER, 1908 (Odonata: Aeshnidae) of Latvia. Latvijas

Entomologs, 51: 40-57.

Latvijas Sarkanā grāmata. Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas.

Bezmugurkaulnieki 4. 1998. Rīga: 388 lpp.

Life+ projekts Mitrāji. 2015. Projekta mājas lapa: http://www.mitraji.lv/ (piekļuve:

20.06.2015.)

Ministru Kabineta noteikumi. 2000. Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un

ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu (Nr. 396, 14.11.2000.)

Ministru Kabineta noteikumi. 2010. Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu

sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība (Nr. 267, 16.03.2010.).

Ministru Kabineta noteikumi. 2012. Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un

apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu

noteikšanu (Nr. 940, 18.12.2012.).

SDF. 2015. NATURA 2000 Standard data form.

http://natura2000.eea.europa.eu/Natura2000/SDF.aspx?site=LV0000130

(piekļuve: 15.06.2015.)

Šulcs I. 1992. Neue und wenig bekannte Arten der Lepidopteren. Fauna Lettlands. 13

Mitteilung. - Annales Entomologicae Fennica, 3: 99-104.

PIEZĪMES PAR KARTOGRĀFISKO MATERIĀLU

shp failos ir tikai tās sugu atradnes, par kurām bija pieejami precīzi dati par to

novērošanas vietām. Sugu apdzīvotās teritorijas ir vai var būt plašākas.

Kopsavilkums

Dabas lieguma "Ziemeļu purvi" teritorijā nav bijuši sistemātiski bezmugurkaulnieku pētījumi.

Dati par atsevišķām bezmugurkaulnieku sugām vai grupām ievākti kā gadījuma dati vai

atsevišķu pētījumu vai monitoringa programmu ietvaros. 2015. gadā veikti vairāki teritorijas

apsekojumi. Apsekojumu laikā galvenā uzmanība pievērsta teritorijām, par kurām līdz šim

nebija datu par aizsargājamo bezmugurkaulnieku klātbūtni. Apsekoti īpaši aizsargājamo sugu

potenciāli apdzīvotie mikrobiotopi un teritorijas, kurās plānoti biotopu apsaimniekošanas

pasākumi.

Natura 2000 standarta datu formā teritorijā reģistrēta divas Biotopu direktīvas sugas – spilgtā

purvuspāre Leucorrhinia pectoralis un raibgalvas purvuspāre Leucorrhinia albifrons. Natura

2000 standarta datu formā minēta vēl 8 citas nozīmīgas bezmugurkaulnieku sugas dabas

lieguma “Ziemeļu purvi” teritorijai. Apkopojot dažādos avotos norādītās un 2015.gada lauka

sezonas laikā konstatētās sugas, dabas lieguma teritorijā konstatētas 19 Latvijā un/vai Eiropā

aizsargājamās bezmugurkaulnieku, kā arī citas īpaši atzīmējamas sugas.

Bezmugurkaulnieku aizsardzības būtiskākais nosacījums ir šīm sugām piemērotu dzīvotņu

uzturēšana. Teritorijā atklātas augstā purva platības ar akaču-lāmu kompleksiem ir lielās

platībās, tomēr Limšānu purvā akaču lāmu kompleksu nav un aizaugšanas rezultātā

pakāpeniski samazinās arī esošo akaču-lāmu kā aizsargājamo sugu dzīvotņu platība un

kvalitāte. Kā būtiskākais sugas negatīvi ietekmējošais faktors teritorijā ir vidēji vecu un vecu

apšu mežu platību samazināšanās (galvenokārt dabiskās sukcesijas rezultātā). Kā būtisks

tekošo ūdeņu sugas negatīvi ietekmējošais faktors ir minama bebru darbība. No zālāju

biotopiem tieši ir atkarīgas dažādas tauriņu un citu apputeksnētāju sugas. Lai arī šobrīd

teritorijā nav identificētas zālājus apdzīvojošās īpaši aizsargājamās tauriņu sugas, tomēr lielos

mežu vai purvu masīvos zālāju vērtība kā vairošanās un barošanās biotopiem, ir īpaši augsta.

Summary

(tulkojums: Google tulkotājs)

Nature Reserve "Ziemeļu purvi" territory have not been systematically invertebrate studies.

Data on individual species or groups of invertebrates collected as a random data or individual

research or monitoring programs. In 2015, made a number of areas surveys. During the

survey focuses on the areas for which up to now had data on the presence of protected

invertebrates. Surveyed specially protected species potentially inhabited microhabitats and

territories in which the habitat management measures.

Natura 2000 standard data form established in the territory of two species of the Habitats

Directive - in Leucorrhinia pectoralis and Leucorrhinia albifrons. Natura 2000 standard data

form referred to another 8 other major invertebrate species within the nature reserve "Ziemeļu

purvi" territory. Summarizing various sources indicated and 2015 field season identified

species, the natural reserve identified 19 Latvian and / or the protected invertebrates in

Europe, as well as other specially be mentioned species.

Invertebrate protection is the most important condition for these species suitable habitat

maintenance. The territory of the open bog areas with pools complex has large areas, but

Limšānu bog pools of pools is not and is gradually decreasing as a result of overgrowth of

existing pools as a protected species habitat area and quality. The most important factor

influencing the species negatively territory is on average older and old aspen deforestation

(mainly natural succession). How significant running water species negatively influencing

factor is mentioned is beaver activity. From grassland habitats directly depend on a variety of

butterflies and other pollinating species. Although the site is currently not identified lawns

inhabiting the specially protected species of butterflies, but large forest or swamp grass value

as breeding and feeding habitats, are especially high.