Daugavpils un Krāslavas novadu uzņēmējdarbības vides izpēte · 2020-06-20 · nelauksaimnieciskĀs uzŅĒmĒjdarbĪbas attĪstĪba laukos daugavpils un krĀslavas novados.....50

Dienvidlatgales lauku pašvaldību kapacitātes stiprināšana ekonomiskā rakstura projektu

identificēšanā un izstrādē” (Nr.1DP/1.5.2.2.3/10/APIA/SIF/022):

Daugavpils un Krāslavas novadu uzņēmējdarbības vides izpēte: Gala ziņojums

1

Šis materiāls ir veidots ar Eiropas Savienība Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par materiāla saturu

atbild izstrādātāji

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

100% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību.

1.5.2.2.3. apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu

Daugavpils un Krāslavas novadu

uzņēmējdarbības vides izpēte

Gala ziľojums

Pasūtītājs: Daugavpils novada dome sadarbībā ar Krāslavas novada

domi

Izpildītāji: SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti”

Daugavpils,

03/2011




2



SATURS

IEVADS ................................................................................................................................................... 8

1. ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADOS .......... 9

1.1. VISPĀRĪGIE STATISTIKAS DATI ............................................................................................... 9 1.2. PIEROBEŢAS STATUSS........................................................................................................... 10 1.3. INFRASTRUKTŪRA ................................................................................................................ 11 1.4. CILVĒKRESURSI UN NODARBINĀTĪBA ................................................................................... 14 1.5. UZĽĒMĒJDARBĪBA ............................................................................................................... 18

2. MEŢSAIMNIECĪBA UN KOKAPSTRĀDES NOZARES ANALĪZE DAUGAVPILS UN

KRĀSLAVAS NOVADOS .................................................................................................................. 26

2.1. PIEEJAMIE RESURSI UN TO ANALĪZE ..................................................................................... 27 2.2. PĀRROBEŢU SADARBĪBAS IESPĒJAS ...................................................................................... 33 2.3. IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS ............................................................................................................ 34 2.4. ZINĀTNE............................................................................................................................... 35 2.5. DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADU UZĽĒMUMI ............................................................. 35 2.6. MEŢSAIMNIECĪBAS, KOKAPSTRĀDES STIPRĀS, VĀJĀS PUSES UN IESPĒJAS............................. 36

3. BIOLOĢISKĀS UN INTEGRĒTĀS PĀRTIKAS AUDZĒŠANAS UN PĀRSTRĀDES

NOZARES ANALĪZE DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADOS ......................................... 37

3.1. LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMES .................................................................................................. 37 3.2. LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMES IZMANTOŠANA .......................................................................... 39 3.3. SAIMNIECĪBU IEĽĒMUMU STRUKTŪRA ................................................................................. 40 3.4. SAIMNIECĪBU SAĽEMTAIS ATBALSTS .................................................................................... 40 3.5. LAUKSAIMNIECĪBAS NOZARES ............................................................................................. 43 3.6. PĀRTIKAS PRODUKTU RAŢOŠANA ......................................................................................... 48 3.7. BIOLOĢISKĀS UN INTEGRĒTĀS PĀRTIKAS AUDZĒŠANAS, PĀRSTRĀDES NOZARES STIPRĀS,

VĀJĀS PUSES UN IESPĒJAS ................................................................................................................... 49

4. NELAUKSAIMNIECISKĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBA LAUKOS

DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADOS ................................................................................. 50

4.1. SALDŪDENS ZVEJNIECĪBA .................................................................................................... 51 4.2. AKVAKULTŪRA .................................................................................................................... 53 4.3. CITA VEIDA NELAUKSAIMNIECISKĀ UZĽĒMĒJDARBĪBA LAUKU TERITORIJĀS........................ 55

4.3.1. Amatniecība .................................................................................................................... 55 4.3.2. Tūrisms ........................................................................................................................... 59

4.4. NELAUKSAIMNIECISKĀS UZĽĒMĒJDARBĪBAS STIPRĀS, VĀJĀS PUSES UN IESPĒJAS ................ 60

5. ALTERNATĪVĀS ENERĢIJAS RAŢOŠANAS ATTĪSTĪBA DAUGAVPILS UN

KRĀSLAVAS NOVADOS .................................................................................................................. 61

5.1. ESOŠĀ SITUĀCIJA ALTERNATĪVĀS ENERĢIJAS RAŢOŠANĀ DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS

NOVADOS ............................................................................................................................................ 61 5.2. VALSTS POLITIKA NOZARES ATTĪSTĪBĀ ................................................................................ 62 5.3. BIOGĀZES RAŢOŠANAS ATTĪSTĪBA ....................................................................................... 66 5.4. ALTERNATĪVĀS ENERĢIJAS STIPRĀS, VĀJĀS PUSES UN IESPĒJAS ........................................... 69

6. LOĢISTIKA ................................................................................................................................ 69

7. DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS PILSĒTU IETEKMES IZVĒRTĒJUMS UZ

DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADU LAUKU TERITORIJU .......................................... 72

8. PAŠVALDĪBU UN UZŅĒMĒJU APTAUJA ........................................................................... 79

8.1. PAŠVALDĪBU APTAUJA ......................................................................................................... 79 8.1. UZĽĒMĒJU UN PAŠVALDĪBAS VIEDOKĻU SALĪDZINĀJUMS .................................................... 80 8.2. ATSEVIŠĶIE JAUTĀJUMI UZĽĒMĒJIEM................................................................................... 84 8.3. INTERVIJU KOPSAVILKUMS – DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADI ................................... 88




3



9. NOVADU EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS SALĪDZINOŠĀS PRIEKŠROCĪBAS ............ 95

9.1. DAUGAVPILS NOVADS .......................................................................................................... 95 9.2. KRĀSLAVAS NOVADS ........................................................................................................... 96

10. PRIORITĀRO PROJEKTU IDEJAS ....................................................................................... 97

11. DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADU SADARBĪBAS IESPĒJU IZVĒRTĒJUMS

101

11.1. SADARBĪBAS IESPĒJAS EKONOMISKĀS KAPACITĀTES STIPRINĀŠANĀ.................................. 101 11.2. SADARBĪBAS IESPĒJAS PROJEKTU UN PASĀKUMU ĪSTENOŠANĀ .......................................... 102

12. IETEIKUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTU IZSTRĀDEI ................................................ 103

12.1. IETEIKUMI ESOŠĀS SITUĀCIJAS ANALĪZĒ ............................................................................ 103 12.2. IETEIKUMI STRATĒĢISKAJĀ SADAĻĀ .................................................................................. 103 12.3. IETEIKUMI RĪCĪBAS SADAĻĀ ............................................................................................... 104 12.4. IETEIKUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMAM ............................................................................... 104

PIELIKUMI. ....................................................................................................................................... 105

TABULU SARAKSTS

TABULA 1-1. STATISTIKAS DATI PAR DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADIEM. (CSB, VRAA DATI) ...... 9 TABULA 1-2. IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIĽAS UN SASTĀVS DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS PAŠVALDĪBĀS

(PILSONĪBAS UN MIGRĀCIJAS LIETU PĀRVALDES DATI) .................................................................. 14 TABULA 1-3. BEZDARBNIEKU SKAITS SADALĪJUMĀ PA PILSĒTĀM UN NOVADIEM

2011.GADA 31.JANVĀRĪ (NVA DATI) ............................................................................................ 17 TABULA 1-4. UZĽĒMUMU REĢISTRĒTĀ PAMATKAPITĀLA APJOMS DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS

NOVADOS ....................................................................................................................................... 20 TABULA 1-5. KOPĒJĀS DARBASPĒKA IZMAKSAS PA REĢIONIEM, MILJ. LATU (CSB DATI) ....................... 23 TABULA 1-6. KOPĒJO DARBASPĒKA IZMAKSU IZMAIĽAS PRET IEPRIEKŠĒJO GADU PA REĢIONIEM, %

(VRAA DATI) ................................................................................................................................ 23 TABULA 1-7. DARBASPĒKA IZMAKSAS VIENĀ NOSTRĀDĀTĀ STUNDĀ STATISTISKAJĀS VIENĪBĀS,

NEIEKĻAUJOT PRIVĀTĀ SEKTORA MIKRO UN MAZOS KOMERSANTUS, PA REPUBLIKAS PILSĒTĀM UN

RAJONIEM (CSB DATI) ................................................................................................................... 26 TABULA 2-1. APSKATĀMĀS NOZARES. (CSB KLASIFIKATORS) ............................................................... 26 TABULA 2-2. UZĽĒMUMU SKAITS MEŢSAIMNIECĪBAS UN KOKAPSTRĀDES NOZARĒS DAUGAVPILS

NOVADĀ 2009.GADS (LURSOFT DATI) ............................................................................................ 35 TABULA 2-3. UZĽĒMU SKAITS MEŢSAIMNIECĪBAS UN KOKAPSTRĀDES NOZARĒS KRĀSLAVAS NOVADĀ

2009.GADS (LURSOFT DATI) .......................................................................................................... 36 TABULA 3-1. APSKATĀMĀS NOZARES. (CSB KLASIFIKATORS) ..................................................................... 37 TABULA 3-2. MAKSĀJUMU SAĽĒMĒJU DINAMIKA LAP PASĀKUMĀ „LAUKU SAIMNIECĪBU

MODERNIZĀCIJA” UZ 01.03.2011 (LAD DATI) ............................................................................... 42 TABULA 3-3. 10 LIELĀKIE DAUGAVPILS NOVADA ELFLA FINANSĒJUMA SAĽĒMĒJI PASĀKUMĀ „LAUKU

SAIMNIECĪBU MODERNIZĀCIJA”, LAD DATI ................................................................................... 42 TABULA 3-4. 10 LIELĀKIE KRĀSLAVAS NOVADA ELFLA FINANSĒJUMA SAĽĒMĒJI PASĀKUMĀ „LAUKU

SAIMNIECĪBU MODERNIZĀCIJA”, LAD DATI ................................................................................... 42 TABULA 3-5. NOZĪMĪGĀKO LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU SKAITS DAUGAVPILS NOVADĀ PAGASTU

GRIEZUMĀ UZ 2011.GADA SĀKUMU (VA LAUKSAIMNIECĪBAS DATU CENTRS) ............................... 43 TABULA 3-6. NOZĪMĪGĀKO LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU SKAITS KRĀSLAVAS NOVADĀ PAGASTU

GRIEZUMĀ UZ 2011.GADA SĀKUMU (VA LAUKSAIMNIECĪBAS DATU CENTRS) ............................... 44 TABULA 3-7. MAKSĀJUMU SAĽĒMĒJU DINAMIKA LAP PASĀKUMĀ „ATBALSTS DAĻĒJI NATURĀLO

SAIMNIECĪBU PĀRSTRUKTURIZĒŠANAI ” UZ 01.03.2011 (LAD DATI) ............................................. 48 TABULA 3-8. PVD DATU BĀZĒ REĢISTRĒTIE RAŢOŠANAS UZĽĒMUMI PA DARBĪBAS VEIDIEM ................. 48 TABULA 4-1. APSKATĀMĀS NOZARES. (CSB KLASIFIKATORS) ............................................................... 50 TABULA 4-2. KOPĒJĀ LATVIJAS ZVEJNIEKU NOZVEJA UN SADALĪJUMS PA NOZVEJAS VEIDIEM, CSB DATI

...................................................................................................................................................... 52




4



TABULA 4-3. PVD REĢISTRĒTO DAUGAVPILS NOVADA AKVAKULTŪRAS UZĽĒMUMU SARAKSTS, PVD

DATI ............................................................................................................................................... 54 TABULA 4-4. PVD REĢISTRĒTO KRĀSLAVAS NOVADA AKVAKULTŪRAS UZĽĒMUMU SARAKSTS ............ 54 TABULA 4-5. FINANSĒJUMA SAĽĒMĒJI ERAF AKTIVITĀTĒ „ATBALSTS IEGULDĪJUMIEM UZĽĒMUMU

ATTĪSTĪBĀ ĪPAŠI ATBALSTĀMAJĀS TERITORIJĀS ”, LIAA DATI ....................................................... 58 TABULA 5-1. APSKATĀMĀS NOZARES. (CSB KLASIFIKATORS) ............................................................... 61 TABULA 5-2. LIELĀS DZĪVNIEKU NOVIETNES DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADOS........................... 66 TABULA 5-3. IZSNIEGTIE TEHNISKIE NOTEIKUMI BIOGĀZES STACIJU PROJEKTĒŠANAI DAUGAVPILS UN

KRĀSLAVAS NOVADOS .................................................................................................................. 69 TABULA 6-1. APSKATĀMĀS NOZARES. (CSB KLASIFIKATORS) ............................................................... 69 TABULA 7-1. PRIEKŠROCĪBAS UN PROBLĒMAS PERI-URBĀNAI LAUKSAIMNIECĪBAI, TAS IR

LAUKSAIMNIECĪBAI PILSĒTU AKTĪVAS IETEKMES ZONĀS ............................................................... 73

ATTĒLU SARAKSTS

ATTĒLS 1.1. NOVADI AR AUGSTĀKAJĀM UN ZEMĀKAJĀM TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSA VĒRTĪBĀM

2008.GADĀ (PA KREISI) UN 2009.GADĀ (VRAA, REĢIONU ATTĪSTĪBA LATVIJĀ 2009) .................. 10 ATTĒLS 1.2. EIROPAS SAVIENĪBAS ĀRĒJĀ ROBEŢA DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADOS (VRAA,

REĢIONU ATTĪSTĪBA LATVIJĀ 2009) .............................................................................................. 10 ATTĒLS 1.3. TERITORIJAS ĀRPUS VIENOTĀ CEĻA TĪKLA (VRAA, REĢIONU ATTĪSTĪBA LATVIJĀ 2009). .. 11 ATTĒLS 1.4. RĪGAS SASNIEDZAMĪBA (LATGALES PLĀNOŠANAS REĢIONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2006 –

2026) ............................................................................................................................................. 12 ATTĒLS 1.5. NOVADU CENTRU SASNIEDZAMĪBA (LATGALES PLĀNOŠANAS REĢIONA TERITORIJAS

PLĀNOJUMS 2006 – 2026) .............................................................................................................. 12 ATTĒLS 1.6. LMT TĪKLA PĀRKLĀJUMA KARTE DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADOS (LMT DATI) .... 13 ATTĒLS 1.7. LATTELECOM VIRSZEMES APRAIDES PĀRKLĀJUMS (LATTELECOM DATI) ............................ 13 ATTĒLS 1.8. IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIĽAS LATGALES NOVADOS UN LATVIJAS REĢIONOS NO 2005.G.

SĀKUMA LĪDZ 2010. G. SĀKUMAM (VRAA DATI) .......................................................................... 15 ATTĒLS 1.9. IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS LATGALES NOVADOS UN LATVIJAS REĢIONOS KOPUMĀ 2010.G.

SĀKUMĀ (VRAA DATI) ................................................................................................................. 16 ATTĒLS 1.10. IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMA AUGSTĀKIE UN ZEMĀKIE RĀDĪTĀJI LATVIJAS NOVADOS 2010.GADA

SĀKUMĀ ........................................................................................................................................ 17 ATTĒLS 1.11. DAUGAVPILS NVA FILIĀLE – BRĪVO DARBAVIETU SKAITS UZ 31.01.2011 ........................ 18 ATTĒLS 1.12. KRĀSLAVAS NVA FILIĀLE – BRĪVO DARBAVIETU SKAITS UZ 31.01.2011 .......................... 18 ATTĒLS 1.13. UZĽĒMUMU REĢISTRĀCIJAS DINAMIKA (LURSOFT DATI). ................................................. 19 ATTĒLS 1.14. UZĽĒMUMU LIKVIDĀCIJAS DINAMIKA (LURSOFT DATI)..................................................... 19 ATTĒLS 1.15. REĢISTRĒTO UZĽĒMUMU SKAITS PA TO TIESISKAJĀM FORMĀM DAUGAVPILS UN

KRĀSLAVAS NOVADOS, % (LURSOFT STATISTIKA) ........................................................................ 19 ATTĒLS 1.16. EKONOMISKI AKTĪVO TIRGUS SEKTORA STATISTIKAS VIENĪBU SADALĪJUMS ATBILSTOŠI

LIELUMA GRUPĀM 2008.GADĀ NOVADU GRUPĀ (VRAA, REĢIONU ATTĪSTĪBA LATVIJĀ -

PROVIZORISKIE DATI) ..................................................................................................................... 19 ATTĒLS 1.17. ĀRVALSTU TIEŠĀS INVESTĪCIJAS DAUGAVPILS NOVADĀ 2011.GADĀ SADALĪJUMĀ PA

VALSTĪM UN APJOMU, LVL (LURSOFT DATI). ................................................................................ 20 ATTĒLS 1.18. ĀRVALSTU TIEŠĀS INVESTĪCIJAS KRĀSLAVAS NOVADĀ 2011.GADĀ SADALĪJUMĀ PA

VALSTĪM UN APJOMU, LVL (LURSOFT DATI). ................................................................................ 20 ATTĒLS 1.19. IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKĻA IEĽĒMUMI UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU 2009. GADĀ

LATGALES NOVADOS SALĪDZINOT AR LATVIJAS LĪMENI. (VRAA DATI.) ....................................... 21 ATTĒLS 1.20. IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKĻA IEĽĒMUMU UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU PAŠVALDĪBU

BUDŢETOS AUGSTĀKIE UN ZEMĀKIE RĀDĪTĀJI 2008. UN 2009.GADĀ (VRAA REĢIONU ATTĪSTĪBA

LATVIJĀ 2009) ............................................................................................................................... 22 ATTĒLS 1.21. IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKĻA SAMAZINĀJUMS 2009. GADĀ, LS/1 IEDZ (VRAA DATI)

...................................................................................................................................................... 23 ATTĒLS 1.22. KOPĒJĀS DARBASPĒKA IZMAKSAS VIENĀ NOSTRĀDĀTĀ STUNDĀ PA REĢIONIEM, LATOS ... 24 ATTĒLS 1.23. BRUTO DARBA SAMAKSA VIENĀ NOSTRĀDĀTĀ STUNDĀ PA REĢIONIEM, LATOS ................ 24 ATTĒLS 2.1. MEŢAINUMS LATVIJĀ (LR ZM DATI) .................................................................................. 27 ATTĒLS 2.2. VALSTS MEŢU ĪPATSVARS LATGALĒ, % NO VISIEM MEŢIEM (VRAA DATI) ......................... 28




5



ATTĒLS 2.3. LVM APSAIMNIEKOŠANĀ ESOŠĀS MEŢA PLATĪBAS DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADU

TERITORIJĀS. (DIENVIDLATGALES MEŢSAIMNIECĪBAS MEŢA APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS, 2010.G.)

...................................................................................................................................................... 29 ATTĒLS 2.4. NATURA 2000 TERITORIJAS DAUGAVPILS UN KRĀSLAVAS NOVADOS (LR DABAS

AIZSARDZĪBAS PĀRVALDES DATI ................................................................................................... 30 ATTĒLS 2.5. MEŢA PLATĪBU SADALĪJUMS PA KOKU SUGĀM (DIENVIDLATGALES MEŢSAIMNIECĪBAS MEŢA

APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS) .......................................................................................................... 30 ATTĒLS 2.6. DIENVIDLATGALES MEŢSAIMNIECĪBAS VALDOŠO KOKU SUGU VECUMA STRUKTŪRA

(DIENVIDLATGALES MEŢSAIMNIECĪBAS MEŢA APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS) .................................. 31 ATTĒLS 2.7. SKUJU KOKU ZĀĢBAĻĶU IEPIRKUMA CENAS, LS/M

3 (LATVIJAS REPUBLIKAS CENTRĀLĀ

STATISTIKAS PĀRVALDE, 2010) ..................................................................................................... 31 ATTĒLS 2.8.LAPU KOKU ZĀĢBAĻĶU, FINIERKLUČU UN TARAS KLUČU IEPIRKUMA CENAS, LS/M3

(LATVIJAS REPUBLIKAS CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE, 2010) ............................................. 32 ATTĒLS 2.9. 2011.GADĀ IZSNIEGTIE CIRŠANAS APLIECINĀJUMI, VISAS SUGAS, M3 (VMD, MEŢA NOZARES

INFORMĀCIJAS CENTRS) ................................................................................................................. 32 ATTĒLS 2.10. PROGNOZĒJAMIE KOKSNES APJOMI NO GALVENĀS CIRTES LVM APSAIMNIEKOTĀS MEŢA

PLATĪBĀS 2006. – 2015.GADS (LVM MEŢS DATI) .......................................................................... 33 ATTĒLS 3.1. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀ ZEME LATGALES NOVADU UN PAGASTU GRIEZUMĀ (LAD

DATI) ............................................................................................................................................. 38 ATTĒLS 3.2. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES IZMANTOŠANAS EFEKTIVITĀTE DAUGAVPILS

NOVADĀ (LAD DATI)..................................................................................................................... 39 ATTĒLS 3.3. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES IZMANTOŠANAS EFEKTIVITĀTE KRĀSLAVAS

NOVADĀ (LAD DATI)..................................................................................................................... 39 ATTĒLS 3.4. LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMES IZMANTOŠANAS VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SUDAT LATVIJAS LAUKU

SAIMNIECĪBU UZSKAITES TĪKLS, 2009.GADS) ................................................................................. 39 ATTĒLS 3.5. SAIMNIECĪBU IEĽĒMUMU STRUKTŪRA 2004. – 2009.GADS LS UN %, SUDAT DATI ............ 40 ATTĒLS 3.6. ES UN VALSTS TIEŠO MAKSĀJUMU STRUKTŪRA SAIMNIECĪBĀS ATBILSTOŠI EKONOMISKĀ

LIELUMA GRUPĀM, LS UN %, SUDAT DATI ................................................................................... 40 ATTĒLS 3.7. VIDĒJAIS PROJEKTA LIELUMS PĀRVALDĒ PASĀKUMĀ „LAUKU SAIMNIECĪBU

MODERNIZĀCIJA” (LAD DATI) ....................................................................................................... 41 ATTĒLS 3.8. LAD APSTIPRINĀTAIS FINANSĒJUMS PASĀKUMĀ „LAUKU SAIMNIECĪBU MODERNIZĀCIJA”

NOVADU GRIEZUMĀ (LAD DATI) ................................................................................................... 41 ATTĒLS 3.9. 2010.GADĀ DEKLARĒTĀS PLATĪBAS PA IZMANTOŠANAS VEIDU DAUGAVPILS NOVADĀ (LAD

DATI) ............................................................................................................................................. 45 ATTĒLS 3.10. 2010.GADĀ DEKLARĒTĀS PLATĪBAS PA IZMANTOŠANAS VEIDU KRĀSLAVAS NOVADĀ (LAD

DATI) ............................................................................................................................................. 46 ATTĒLS 3.11. DAĻĒJI NATURĀLO SAIMNIECĪBU ATBALSTĪTIE PROJEKTI 2004 – 2006 GADU PLĀNOŠANAS

PERIODĀ. ....................................................................................................................................... 47 ATTĒLS 3.12. UZTURĀ PATĒRĒTO PRODUKTU GRUPAS, %, LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU VISAPTVEROŠAIS

PĀRTIKAS PATĒRIĽA PĒTĪJUMS. ...................................................................................................... 49 ATTĒLS 4.1. LATVIJAS EZERU ZIVSAIMNIECISKĀ PRODUKCIJA, LATVIJAS ZIVJU RESURSU AĢENTŪRA .... 52 ATTĒLS 4.2. LAD APSTIPRINĀTIE PROJEKTI ZRP PASĀKUMĀ „INVESTĪCIJAS AKVAKULTŪRAS

UZĽĒMUMOS”, LAD DATI .............................................................................................................. 55 ATTĒLS 4.3. ELFLA PASĀKUMA „ATBALSTS UZĽĒMUMU RADĪŠANAI UN ATTĪSTĪBAI” APSTIPRINĀTO

PROJEKTU SKAITS NOVADU GRIEZUMĀ UZ 2011.G SĀKUMU (LAD DATI) ....................................... 58 ATTĒLS 4.4. ELFLA PASĀKUMA „ATBALSTS UZĽĒMUMU RADĪŠANAI UN ATTĪSTĪBAI” APSTIPRINĀTAIS

PUBLISKAIS FINANSĒJUMS LVL NOVADU GRIEZUMĀ UZ 2011.G SĀKUMU (LAD DATI) ................. 58 ATTĒLS 5.1. BIOGĀZES IEGUVES POTENCIĀLS LATVIJĀ, VIDES INVESTĪCIJU FONDS ................................ 62 ATTĒLS 5.2. ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU PLĀNOTAIS ĪPATSVARS, LR EKONOMIKAS MINISTRIJA .... 62 ATTĒLS 5.3. ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU ATTĪSTĪBAS PAMATNOSTĀDNES CITĀS VALSTĪS, ............. 63 ATTĒLS 5.4. SILTUMENERĢIJA UN DZESĒŠANA NO ATJAUNOJAMIEM ENERGORESURSIEM, EKONOMIKAS

MINISTRIJA ..................................................................................................................................... 64 ATTĒLS 5.5. ELEKTROENERĢIJA NO ATJAUNOJAMIEM ENERGORESURSIEM, EKONOMIKAS MINISTRIJA .......... 65 ATTĒLS 5.6. PLĀNOTAIS ATBALSTS ELEKTROENERĢIJAS RAŢOTĀJIEM, EKONOMIKAS MINISTRIJA .......... 65 ATTĒLS 5.7. BIOGĀZES RAŢOŠANAS TEHNOLOĢISKAIS PROCESS, LATVIJAS BIOGĀZES ASOCIĀCIJA ........ 66 ATTĒLS 6.1. LOĢISTIKAS CENTRU ATTĪSTĪBAI PIEMĒROTĀS TERITORIJAS PIE DAUGAVPILS, INTERREG

PROJEKTA NIV-093 REMOTE ACCESS MATERIĀLI. ........................................................................ 71 ATTĒLS 7.1. LAUKU PILSĒTU MIJIEDARBĪBAS .......................................................................................... 73




6



ATTĒLS 8.1 APTAUJĀTO PAŠVALDĪBAS DARBINIEKU SKAITS PAGASTOS .................................................. 79 ATTĒLS 8.2 APTAUJĀTO UZĽĒMĒJU SKAITS PAGASTOS ........................................................................... 79




7



LIETOTO SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

AER Atjaunojamās enerģijas raţošana

AS Akciju sabiedrība

C.E.I.Bois Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas

CEE-WEB Darba grupa bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai

CH4 metāns

CO2 ogļskābā gāze

CSB Centrālā statistikas birojs

CSP Centrālā statistikas pārvalde

EEB Eiropas Vides Birojs

EGOLF Eiropas uguns testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas organizācija

ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai

ELV Ekonomiskā lieluma vienība

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES Eiropas Savienība

FSC Meţu uzraudzības padome

ha hektārs

HES hidroelektrostacija

IKP iekšzemes kopprodukts

km kilometrs

km2 kvadrātkilometrs

LAD Lauku atbalsta dienests

LAK Latvijas Amatniecības kamera

LATAK Latvijas Nacionālo akreditācijas biroju

LBA Latvijas biomasas asociācija

LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LIZ Lauksaimniecībā izmantojamās zemes

LKF Latvijas Kokrūpniecības federācijā

LKKES Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība

LKRTA Latvijas Kokmateriālu raţotāju un tirgotāju asociācija

LKUEA Latvijas Kokapstrādes uzľēmēju un eksportētāju asociācija

LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte

LMNA Latvijas Meţa nozaru arodu biedrība

LMS Latvijas Meţizstrādātāju savienība

LMSP Latvijas Meţu sertifikācijas padome

LMT Latvijas mobilais telefons

LNMA Latvijas Neatkarīgo meţizstrādātāju asociācija

LPKS Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība

LR IZM Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

LR ZM Latvijas Republikas Zemkopības ministrija

LVM AS „Latvijas valsts meţi”

LVMAP Struktūrvienība LVM Apaļkoksnes piegādes

LVS EN ISO/IEC Latvijā adaptēts starptautiskais standarts




8



MeKA Meţa un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta

MW Megavati

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO nevalstiskā organizācija

OSB Orientētā skaidu plātne

PKS piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība

PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PVD Pārtikas un veterinārais dienests

SIA Sabiedrība ar ierobeţotu atbildību

SUDAT Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkls

TES Termoelektrostacija

TV Televīzija

VA Valsts aģentūra

VAS Valsts akciju sabiedrība

VID Valsts ieľēmumu dienesta

VMD Valsts meţu dienests

VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūras




9



Ievads

Pētījums „Izpētes veikšana (ekspertu pakalpojumi Daugavpils un Krāslavas novadu

uzľēmējdarbības vides izpētei)” uzsākās 2010. gada 7. decembrī ar uzsākšanas

sapulcēm Krāslavas un Daugavpils novados un noslēdzās ar rezultātu prezentācijām

2011. gada 22. martā.

Pētījuma uzdevums - veikt Daugavpils un Krāslavas novadu ekonomisko procesu un

attīstības iespēju analīzi ar galamērķi definēt katra novada ekonomiskās

darbības/attīstības virzienus un priekšnosacījumus to īstenošanai, identificēt novadu

pašvaldību lomu uzľēmējdarbības vides attīstības procesa veicināšanā un prioritārās,

ekonomiskā rakstura, projektu idejas.

Šim nolūkam tika veikts uzľēmējdarbības nozaru esošās situācijas analīze, kā arī

iekļaujot nozares uzľēmumu darbību traucējošo aktuālo problēmu identificēšanu,

apzinot problēmu iespējamos risinājumus uzľēmējdarbības attīstības sekmēšanai.

Izpētes uzmanība ir vērsta uz pašvaldības lomas definēšanu un detalizēšanu

uzľēmējdarbības vides attīstības procesa veicināšanā. Pētījuma ietvaros tika veiktas

vairāk nekā 300 intervijas/ aptaujas ar novadu uzľēmējiem un pašvaldību

administrācijas pārstāvjiem.

Pētījumā ietvertās nozares ir:

- meţsaimniecība un kokapstrāde,

- lauksaimniecība, t.sk. bioloģiskās un integrētās pārtikas audzēšana un pārstrāde,

- nelauksaimnieciskās uzľēmējdarbības attīstība laukos (t.sk. zivsaimniecība un

tūrisms),

- alternatīvās enerģijas raţošana,

- loģistika.

Pētījuma sadaļas aptver novadu ekonomiskās vides esošās situācijas izvērtējumu,

aptauju un interviju rezultātu izvērtējumu, kas rezultējas prioritāro projektu ideju

kopsavilkumā, Daugavpils un Krāslavas novadu sadarbības iespēju izvērtējumā.

Pētījumu ir sagatavojuši SIA „Konsultanti” un SIA „Konsorts” eksperti sadarbībā ar

novadu pašvaldību speciālistiem un uzľēmējiem

Ekspertu komanda pateicas Daugavpils un Krāslavas novadu speciālistiem un

uzņēmējiem par atbalstu pētījuma izstrādē!




10



1. Esošās situācijas apraksts Daugavpils un Krāslavas novados

1.1. Vispārīgie statistikas dati

Tabula 1-1. Statistikas dati par Daugavpils un Krāslavas novadiem. (CSB, VRAA dati)

Rādītāji Daugavpils novads Krāslavas novads

Teritorijas platība, km2 1876 1079

Iedzīvotāju skaits 2009.gada sākumā:

novadā

pilsētā

28730

103053

20243

10160

Iedzīvotāju izmaiľas no 2005. līdz 2010.gadam, % - 7,1 - 7,3

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumi pašvaldību

budţetā uz 1 iedzīvotāju 2008.gadā, LVL 157,6 183,6

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumi pašvaldību

budţetā uz 1 iedzīvotāju 2009.gadā, LVL 113,9 129,7

Iedzīvotāju blīvums, cilvēki/km2

15,2 18,5

Bezdarba līmenis, %:

2009.gada sākumā

2010.gada sākumā

2011.gada sākumā

5,1

11,5

14,2

8,5

18,1

19,9

Teritorijas attīstības indekss:

2008.gads

2009.gads

-0,428

-0,299

-0,846

-0,903

Latvijā jau desmit gadus daţādu teritoriālo vienību attīstības novērtējumam lieto

teritorijas attīstības indeksu. Attīstības indeksa aprēķiniem sākotnējos datus ľem no

CSP, Valsts kases, Valsts zemes dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras,

izmantojot gan gadā uzkrājušos statistikas rādītājus (IKP, iedzīvotāju ienākuma

nodokļa apmērs, nefinanšu investīcijas), gan momenta statistikas rādītājus

(demogrāfiskie rādītāji) saskaľā ar stāvokli apskatāmā gada sākumā. Atbilstoši

esošajai mainīgajai ekonomiskajai situācijai – lai aprēķinos izmantotu iespējami

jaunākus datus – CSP dati par iedzīvotāju skaitu pašvaldību iedalījumā, kas ietekmē

visu rādītāju aprēķināšanas aktualitāti, jaunākajos (šajā pārskatā iekļautajos)

aprēķinos ir aizstāti ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem.

Lai varētu uzskatāmi salīdzināt esošo stāvokli Daugavpils un Krāslavas novadā,

Attēlā 1.1 ilustratīvi sniegti dati par 2008. un 2009.gadu teritorijas attīstības

augstākajiem un zemākajiem rādītājiem Latvijas novados.




11



Attēls 1.1. Novadi ar augstākajām un zemākajām teritorijas attīstības indeksa vērtībām

2008.gadā (pa kreisi) un 2009.gadā (VRAA, Reģionu attīstība Latvijā 2009)

1.2. Pierobežas statuss

Daugavpils un Krāslavas novadi atrodas Latvijas austrumu daļā un vienlaikus abu

novadi ir arī Eiropas Savienības ārējā robeţa ar Baltkrieviju. ES Austrumu robeţa

funkcionē arī kā barjera ar ierobeţojumiem robeţas pārejā, uzturēšanās noteikumiem,

stingru kravu un pasaţieru plūsmas kontroli. Abu novadu pārrobeţu saimnieciskās

saiknes ar Baltkrieviju bremzē vīzu reţīms, līdz ar to pagaidām vairāk īstenojas

pasākumi par sadarbību kultūras jomā, kur galveno lomu nosaka Daugavpils un

Krāslavas novadu pašvaldības sadarbība ar Baltkrievijas izpildvaru. Vienlaikus,

unikālā novadu atrašanās pie ES ārējās robeţas ar salīdzinoši dzīvām un attīstītām

transporta maģistrālēm, satur lielu attīstības potenciālu uzľēmējdarbības izaugsmei.

Attēls 1.2. Eiropas Savienības ārējā robeţa Daugavpils un Krāslavas novados (VRAA, Reģionu

attīstība Latvijā 2009)

Normatīvajos aktos ir definēta valsts robeţas josla un pierobeţas josla:




12



- Valsts robeţas josla tiek izmantota robeţapsardzības nolūkos, īpaši

apzīmēta ar zīmēm; tajā ir reglamentēta cilvēku, transporta

pārvietošanās, saimnieciskā darbība;

- Pierobeţas josla ar valsts pierobeţas joslas reţīmu noteikta 2 km

platumā gar valsts robeţu. Tajā ir īpaši uzturēšanās, saimnieciskās

darbības (būvniecības, uzľēmējdarbības) noteikumi.

No attīstības viedokļa pierobeţa ir telpiski un funkcionāli plašāka teritorija, kurā

īpašus nosacījumus ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm nosaka liels attālums

līdz valsts galvaspilsētai un robeţa kā fiziska „barjera” cilvēku un uzľēmumu

kustībai. Vienlaikus „robeţa” nes līdzi ekonomisko aktivitāšu potenciālu, kāds parasti

veidojas, valstis pārstāv atšķirīgus tirgus. Daugavpils un Krāslavas novadi ar

Baltkrievijas Vitebskas apgabala reģionu atšķiras gan ar patēriľa preču, nekustamā

īpašuma un dabas resursu cenām. Tādēļ ekonomisko potenciālu novērtē gan

uzľēmumi, gan iedzīvotāji.

Robeţa ar Lietuvu nepalielina „nomales” efektu teritoriju attīstībā pēc iestāšanās

Eiropas Savienībā, bet saglabā nelielu robeţefekta ietekmi no laika pirms iestāšanās

ES. Iedzīvotāji šajās teritorijās labprāt izmanto arī kaimiľu valstu tirgu savu vajadzību

nodrošināšanai (iepirkumi, izklaides).

1.3. Infrastruktūra

Vērtējot ceļu infrastruktūras pārklājumu (Attēls 1.3.) Daugavpils un Krāslavas

novados secinām, ka sliktāks stāvoklis ir Krāslavas novada Robeţnieku pagastā, kur

salīdzinoši liela teritorija ir vairāk kā 5 km attālumā no vienotā ceļu tīkla.

Attēls 1.3. Teritorijas ārpus vienotā ceļa tīkla (VRAA, Reģionu attīstība Latvijā 2009).

Svarīgs rādītājs teritorijas attīstībai ir tās sasniedzamība ar galvaspilsētu Rīgu un

novada centru, ko ilustratīvi raksturo Attēls 1.4. un Attēls 1.5. Kā redzams pēc

ilustrācijām, Latvijas galvaspilsētas sasniegšanas laiks ir virs 2 stundām gan abu

novadu iedzīvotājiem, kas nenoliedzami ir būtiskas šķērslis uz eksportu orientētu

uzľēmumu attīstībai.




13



Attēls 1.4. Rīgas sasniedzamība (Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006 – 2026)

Savukārt novadu centru – galveno publisko pakalpojumu saľemšanas vietas

sasniedzamība ir līdzīga abos novados un situāciju varētu pasliktināt veselības

aprūpes, valsts pārvaldes pakalpojumu koncentrācija Daugavpilī. Šajā gadījumā

visnelabvēlīgākā situācijā nokļūst Krāslavas novada pierobeţas teritoriju iedzīvotāji,

jo summārais laiks, izdevumi nokļūšanai līdz pakalpojuma saľemšanas vietai pieaug.

Attēls 1.5. Novadu centru sasniedzamība (Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006

– 2026)

Svarīgu lomu uzľēmējdarbības vides attīstībai ieľem sakaru infrastruktūra – gan

fiksētie, gan mobilie. Mobilo sakaru pārklājums Latvijas tirgus līderim LMT ir labs

gandrīz visā Daugavpils un Krāslavas novadu teritorijā. (Attēls 1.6.) Kā izľēmums

minami Latvijas un ES ārējās robeţas/pierobeţas teritorijas, kur sakaru kvalitāti

ietekmē gan zemā apdzīvotība (nav pamata tīkla attīstības investīcijām no operatora

puses), gan sareţģītais ģeogrāfiskais reljefs.




14



Attēls 1.6. LMT tīkla pārklājuma karte Daugavpils un Krāslavas novados (LMT dati)

Interneta pieejamību būtiski plānots uzlabot pēc 2012.gada, kad Satiksmes ministrija

plāno pabeigt īstenot nacionālo programmu „Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība

lauku apvidos, kas par pieľemamu cenu 80%-95% valsts teritorijas nodrošinās

kvalitatīvu platjoslas sakaru infrastruktūru.

Interneta pieejamībai ir izšķiroša nozīme informācijas sabiedrības potenciālo iespēju

īstenošanā: e-pārvaldē, e-izglītībā, e-veselībā, interaktīvo pakalpojumu sniegšanā un

izmantošanā. Tā ir arī jauna iespējas nodarbinātības veicināšanā.

Pamats būtiskam uztraukumam ir virszemes televīzijas apraides, kas nenoliedzami ir

1.vietā lauku mājsaimniecībās, abonentu skaits un virszemes televīzijas pārklājums

Krāslavas novadā. Nepieciešamība iegādāties papildus iekārtas Latvijas TV kanālu

uztveršanai, to cena, apraides signāla sliktā kvalitāte kļuva par pamatu tam, ka liela

daļa mājsaimniecību Krāslavas novada pierobeţas teritorijā uztver Baltkrievijas

apraides operatora televīzijas programmas un līdz ar to trūkst iedzīvotāju, uzľēmēju

sasaite ar vienoto valsts informatīvo plūsmu.

Attēls 1.7. Lattelecom virszemes apraides pārklājums (Lattelecom dati)




15



1.4. Cilvēkresursi un nodarbinātība

Tabula 1-2. Iedzīvotāju skaita izmaiņas un sastāvs Daugavpils un Krāslavas pašvaldībās

(Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati)

Da

ug

av

pil

s n

ov

ad

s

Iedzīvotāju skaits 01.2011 01.2010 01.2009 01.2008

Kopā 27995

28420 28730 29013

t.sk. sievietes 14363 (52%)

t.sk. vīrieši 13632 (48%)

Pilsoľi 23460 (84%)

Darbaspējas vecumā 18640 (67%)

Pēc darbaspējas vecuma 5917 (21%)

Līdz darbaspējas vecumam 3438 (12%)

Krā

sla

va

s n

ov

ad

s

Kopā 19679

19983 20243 20607

t.sk. sievietes 10436 (53%)

t.sk. vīrieši 9243 (47%)

t.sk. pilsoľi 16435 (83%)

t.sk. darbaspējas vecumā 12922 (66%)

t.sk. pēc darbaspējas vecuma 4364 (22%)

t.sk. līdz darbaspēka vecumam 2393 (12%)

Jāatzīmē, ka iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā Daugavpils un Krāslavas novados

ir augstāks kā attiecīgo iedzīvotāju skaits Latvijā un citos reģionos: tas veido 66% no

kopējā Daugavpils un Krāslavas novadu iedzīvotāju skaita.

Jaunāka gadagājuma cilvēku tendence koncentrēties lielajās pilsētās var liecināt par

lielākām darba un dzīves iespējām, ko atšķirībā no laukiem, piedāvā pilsētas un par

iespēju trūkumu laukos.




16



Attēls 1.8. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latgales novados un Latvijas reģionos no 2005.g. sākuma

līdz 2010. g. sākumam (VRAA dati)

Visā Latgales reģionā kopš 1991.gada samazinās iedzīvotāju skaits. Tomēr šis process

nav tik izteikts kā lauku teritorijās, bijušo rajonu teritoriju nomalēs un pierobeţā. Tam

pamatā ir negatīvā iedzīvotāju dabiskā kustība un negatīvais migrācijas saldo. Latgali

bieţāk pamet jauni, izglītoti cilvēki, pārceļoties uz Rīgu vai izbraucot darba

meklējumos ārpus Latvijas. Daugavpilī un Rēzeknē situācija ir salīdzinoši

labvēlīgāka, kaut arī vairāku lielo uzľēmumu slēgšana 90. gadu sākumā un Krievijas

krīze 1998. gadā Daugavpilī jūtami ietekmējusi to saimniecības struktūru.




17



Attēls 1.9. Iedzīvotāju blīvums Latgales novados un Latvijas reģionos kopumā 2010.g. sākumā

(VRAA dati)

Iedzīvotāju skaita samazināšanās notiek nevienmērīgi: tā ir izteiktāka lauku teritorijās

un jo īpaši - pierobeţā, un mazāk izteikta pilsētās vai pilsētu apkaimes teritorijās.

Piemērojot Eurostat izstrādātās demogrāfiskās prognozes Latvijai un pieľemot

nelabvēlīgāko variantu, prognozējams, ka Latgales iedzīvotāju skaits laika periodā no

2010. līdz 2020. gadam saruks par10% un būs 306 tūkstoši cilvēku.

Apdzīvojuma blīvums vēsturiski veidojies pamatojoties uz lauksaimniecībā

izmantojamo zemju platību pieejamību. Mazāks tas ir teritorijās ar meţa masīviem.

Pēdējos gados būtiski samazinās iedzīvotāju skaits teritorijās, kas nošķirti no

transporta mezgliem, sabiedriskā transporta kustības maršrutiem. Izteiktākās

teritorijas – Daugavpils un Krāslavas novadu Daugavas upes kreisais krasts.




18



Attēls 1.10. Iedzīvotāju blīvuma augstākie un zemākie rādītāji Latvijas novados 2010.gada

sākumā

Tabula 1-3. BEZDARBNIEKU SKAITS SADALĪJUMĀ PA PILSĒTĀM UN NOVADIEM

2011.gada 31.janvārī (NVA dati)

Pilsētas un novadi ATVK

kods

Bezdarbnieku

skaits

Bezdarba

līmenis *)

(%)

Valstī 164551 11,1

Latgales statistiskais reģions kopā 38139 16,9

Krāslavas novads 0600202 2611 19,9

Daugavpils novads 0440200 2680 14,2

Daugavpils 0050000 6799 9,7




19



199

142

170

0 50 100 150 200 250

Reģistrēto brīvo darba

vietu skaits janvārī

Noņemto brīvo darba

vietu skaits janvārī

Brīvo darba vietu skaits

31.01.2011.

skaits

Attēls 1.11. Daugavpils NVA filiāle – brīvo darbavietu skaits uz 31.01.2011

6

7

3

0 1 2 3 4 5 6 7 8

Reģistrēto brīvo darba vietu

skaits janvārī

Noņemto brīvo darba vietu

skaits janvārī

Brīvo darba vietu skaits

31.01.2011.

skaits

Attēls 1.12. Krāslavas NVA filiāle – brīvo darbavietu skaits uz 31.01.2011

Tā kā Daugavpils novads atrodas tiešā Daugavpils pilsētas tuvumā, tad nodarbinātības

rādītājus tieši ietekmē pilsētas uzľēmumu darbības un attīstības rādītāji. Krāslavas

novadā zemais brīvo darba vietu skaits liecina par konkurenci uz vakantām darba

vietām.

1.5. Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu reģistrācijas dinamika

0

100

200

300

400

2006.g. 2007.g. 2008.g 2009.g. 2010.g.

Gads

Uzņ

ēm

um

u s

kait

s

Daugavpils pilsēta

Daugavpils novads

Krāslavas novads




20



Attēls 1.13. Uzņēmumu reģistrācijas dinamika (Lursoft dati).

Uzņēmumu likvidācijas dinamika

0

50

100

150

200

250

300

2006.g 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g.

Gads

Uzņ

ēm

um

u s

kait

s

Daugavpils pilsēta

Daugavpils novads

Krāslavas novads

Attēls 1.14. Uzņēmumu likvidācijas dinamika (Lursoft dati).

Reģistrēto uzņēmumu skaits pa to tiesiskajām

formām, % no kopējā skaita

7 87 11

2125

53 31

0

20

40

60

80

100

Daugavpils novads Krāslavas novads

%

Zemnieku saimniecība

Sabiedrība ar ierobežotu

atbildību

Individuālais uzņēmums

Individuālais komersants

Attēls 1.15. Reģistrēto uzņēmumu skaits pa to tiesiskajām formām Daugavpils un Krāslavas

novados, % (Lursoft statistika)

Attēls 1.16. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību sadalījums atbilstoši lieluma

grupām 2008.gadā novadu grupā (VRAA, Reģionu attīstība Latvijā - provizoriskie dati)




21



Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums Daugavpils novadā

332000182000

30010

2510016660

1000

24005054 ASV

Igaunija

Lietuva

Krievija

Polija

Baltkrievija

Vācija

Ukraina

Attēls 1.17. Ārvalstu tiešās investīcijas Daugavpils novadā 2011.gadā sadalījumā pa valstīm un

apjomu, LVL (Lursoft dati).

Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums Krāslavas novadā

2592000

208232

700

1300200063393

Dānija Krievija Vācija Lielbritānija Baltkrievija Ukraina

Attēls 1.18. Ārvalstu tiešās investīcijas Krāslavas novadā 2011.gadā sadalījumā pa valstīm un

apjomu, LVL (Lursoft dati).

Latvijas uzľēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms, sadalījumā pa Latvijas

novadiem, kuros uzľēmumi reģistrēti. Pirmajā stabiľā norādīts novads/pilsēta, otrajā -

kopējais uzľēmumu skaits, trešajā - novadā/pilsētā reģistrēto uzľēmumu kopējais

reģistrētais pamatkapitāls latos, ceturtajā - vidējais viena uzľēmuma reģistrētā

pamatkapitāla apjoms novadā/pilsētā. Lursoft statistika par Uzľēmumu reģistrā

apkopoto informāciju laika posmā no 01.01.1991 līdz 02.03.2011 Periodā pirms

01.07.2009 tiek pieľemts, ka statistikas objekts atrodas adresē, kura atbilst jaunajam

iedalījumam pēc administratīvi teritoriālās reformas veikšanas.

Tabula 1-4. Uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms Daugavpils un Krāslavas novados

Novads/pilsēta Skaits

Reģistrētā

pamatkapitāla

summa, LVL

Vidējais

rādītājs

Daugavpils 3780 222 761 339 58 932

Daugavpils novads 992 6 267 641 6 318




22



Krāslavas novads 697 17 365 969 24 915

Uzľēmējdarbības efektivitāti netieši uzrāda arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa

ienākumi pašvaldības budţetos, ko ilustratīvi un salīdzinājumā ar citu novadu

rādītājiem parāda Attēls 1.19.

Attēls 1.19. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 2009. gadā Latgales

novados salīdzinot ar Latvijas līmeni. (VRAA dati.)

Tomēr jāatzīmē, ka ekonomiskās lejupslīdes posmā 2008.gadā, būtiski pieauga gan

bezdarba rādītāji, gan arī tika samazinātas darbaspēka izmaksas. Tā rezultātā tieši

pašvaldību budţeta ienākumu kritums uzskatāmi parāda reālo nodarbinātības kritumu.

(Attēls 1.20.)




23



Attēls 1.20. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budţetos

augstākie un zemākie rādītāji 2008. un 2009.gadā (VRAA Reģionu attīstība Latvijā 2009)




24



Attēls 1.21. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums 2009. gadā, Ls/1 iedz (VRAA dati)

Tabula 1-5. Kopējās darbaspēka izmaksas pa reģioniem, milj. Latu (CSB dati)

2005 2006 2007 2008 2009

Latvija 3002.6 3875.3 5452.3 6537.1 4969.9

Rīgas plānošanas reģions 2201.6 2852.5 4056.3 4836.3 3713.9

Rīga 1886.0 2438.4 3457.0 4051.5 3101.5

Pierīga 315.6 414.1 599.4 784.8 612.4

Vidzeme 164.5 216.8 285.2 347.9 256.0

Kurzeme 251.6 315.5 436.2 538.8 396.3

Zemgale 184.1 236.3 325.9 396.9 289.8

Latgale 200.9 254.3 348.7 417.2 313.8

Tabula 1-6. Kopējo darbaspēka izmaksu izmaiņas pret iepriekšējo gadu pa reģioniem, % (VRAA

dati)

2006 2007 2008 2009

Latvija 29.1 40.7 19.9 -24.0

Rīgas plānošanas reģions 29.6 42.2 19.2 -23.2

Rīga 29.3 41.8 17.2 -23.4




25



Pierīga 31.2 44.8 30.9 -22.0

Vidzeme 31.8 31.6 22.0 -26.4

Kurzeme 25.4 38.3 23.5 -26.4

Zemgale 28.4 37.9 21.8 -27.0

Latgale 26.6 37.1 19.6 -24.8

Aplūkojot kopējo darbaspēka izmaksu procentuālo sadalījumu pa reģioniem, jāatzīmē,

ka to izmaiľas pa gadiem ir nelielas. 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, darbaspēka

izmaksu īpatsvars pieauga tikai Rīgā un Pierīgā (attiecīgi par 0,4 un 0,3

procentpunktiem), bet visos pārējos reģionos samazinājās.

Attēls 1.22. Kopējās darbaspēka izmaksas vienā nostrādātā stundā pa reģioniem, latos

Attēls 1.23. Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā pa reģioniem, latos

Tā kā privātā sektora mikro un mazo komersantu izlasi veic tikai reģionu līmenī, tad

pa republikas pilsētām un rajoniem dati pieejami bez šiem minētajiem komersantiem,

t.i., par visām pārējām statistiskajām vienībām. Tajās iekļautas visas sabiedriskā

sektora statistiskās vienības (ieskaitot budţeta iestādes), kā arī vidējās un lielās privātā

sektora komercsabiedrības (ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk).




26



Minētajās statistiskajās vienībās 2009.gadā bija 545,1 tūkst. jeb 66,1% no visām

aizľemtajām darbvietām ar darba laika uzskaiti. Salīdzinot ar 2008.gadu, šis īpatsvars

2009.gadā pieauga par 4,1 procentpunktu.

Aizľemto darbvietu vidējā skaita samazinājums statistiskajās vienībās bez privātā

sektora mikro un mazajiem komersantiem 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu,

vērojams visos rajonos.

Tā kā rādītāju apkopošana notiek pēc statistiskās vienības biroja atrašanās vietas,

jāatzīmē, ka aizľemto darbvietu skaitu un darbaspēka izmaksu izmaiľas republikas

pilsētās un rajonos ietekmēja strukturālās izmaiľas iestādēs. Tā, piemēram, 2009.gadā

Valsts ieľēmumu dienesta (VID) teritoriālās iestādes tika likvidētas kā patstāvīgās

iestādes un visi rādītāji tika iekļauti Rīgā (pēc VID atrašanās vietas), savukārt Valsts

policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā tika izveidotas reģionālās

pārvaldes un brigādes, apvienojot rajonu struktūras.

Lielākais aizľemto darbvietu skaita samazinājums starp republikas pilsētām

2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija Rēzeknē – 20,6%, bet starp rajoniem –

Kuldīgas rajonā – 24,7%.




27



Tabula 1-7. Darbaspēka izmaksas vienā nostrādātā stundā statistiskajās vienībās, neiekļaujot

privātā sektora mikro un mazos komersantus, pa republikas pilsētām un rajoniem (CSB dati)

Kopējās darbaspēka

izmaksas vienā nostrādātā

stundā

Tai skaitā

latos

izmaiľ

as pret

iepriek

šējo

gadu,

%

darba samaksa vienā

nostrādātā stundā

pārējās darbaspēka

izmaksas vienā nostrādātā

stundā

latos

izmaiľ

as pret

iepriek

šējo

gadu,

%

latos

izmaiľa

s pret

iepriekš

ējo

gadu,

%

2008 2009 2009 2008 2009 2009 2008 2009 2009

Latvija 4.67 4.36 -6.8 3.69 3.41 -7.5 0.99 0.95 -4.2

Daugavpils 3.49 3.15 -9.6 2.76 2.49 -9.6 0.73 0.66 -9.5

Rēzekne 3.71 3.39 -8.8 2.91 2.67 -8.2 0.80 0.71 -10.9

Daugavpils

rajons 2.85 2.73 -4.2 2.27 2.18 -4.0 0.57 0.55 -5.1

Krāslavas

rajons 3.06 2.90 -5.1 2.44 2.32 -4.9 0.62 0.59 -5.7

Rēzeknes rajons 3.24 3.05 -5.8 2.56 2.43 -5.2 0.67 0.62 -8.1

2. Mežsaimniecība un kokapstrādes nozares analīze Daugavpils un Krāslavas novados

Pēc statistiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2.red. šajā sadaļā tiek

apskatītas Tabula 2-1. minētās nozares.

Tabula 2-1. Apskatāmās nozares. (CSB klasifikators)

Kods Nozare Apraksts

02 Meţsaimniecība un

meţistrāde

Šajā nodaļā ietilpst apaļkoku ieguve, kā arī citu savvaļas

meţsaimniecības produktu ieguve un savākšana. Turklāt

kokmateriālu ieguvē, veicot meţsaimnieciskos pasākumus, tiek

iegūti produkti, kam veic nelielu apstrādi, piemēram, malka,

kokogles un apaļkoki, ko izmanto neapstrādātus (šahtu balsti,

papīrmalka u. c.). Šīs darbības var veikt dabiskajos vai stādītajos

meţos.

Šī nodaļa neattiecas uz turpmāku kokapstrādi, sākot no kokmateriālu

zāģēšanas un meţa stādīšanas

16

Koksnes, koka un

korķa izstrādājumu

raţošana, izľemot

mēbeles; salmu un

pīto izstrādājumu

raţošana

Šajā nodaļā ietilpst tādu koka izstrādājumu raţošana kā kokmateriāli,

saplāksnis, finieris, koka tara, parketa dēlīši, koka spāres un

rūpnieciski raţotas saliekamās koka ēkas. Raţošanas procesi ietver

zāģēšanu, ēvelēšanu, frēzēšanu (šķērsevelēšanu), laminēšanu un

koka izstrādājumu montēšanu, sākot no baļķiem, ko sagrieţ klučos

vai citādas formas kokmateriālos, ko vēl pēc tam var griezt vai

profilēt ar virpām vai citiem ēvelēšanas un profilēšanas

instrumentiem. Kokmateriālus vai citas pārveidotās koka veidnes

bieţi var arī ēvelēt vai nogludināt un samontēt par galaproduktiem,




28



piemēram, koka tarai.

2.1. Pieejamie resursi un to analīze

Attēls 2.1. Meţainums Latvijā (LR ZM dati)

Pašreiz meţi iedalāmi trīs grupās pēc īpašuma veida – valsts meţi (tos apsaimnieko

VAS „Latvijas valsts meţi”), privātie meţi un pašvaldību meţi. Šo īpašumu attiecība

kopumā atbilstīgi ir 51,2%, 45,1% un 3,7%.

Valsts un privāto meţu attiecība var ietekmēt meţsaimniecības nozares attīstības

līmeni, kā arī meţa resursu atraţošanu. Kā parāda Attēls 2.2., izteikta privāto meţu

dominance ir bijušo Preiļu un Krāslavas rajonu teritorijā, savukārt valsts meţu

pārsvars ir bijušajos Daugavpils un Balvu rajonos. Abu pārējo bijušo rajonu teritorijā

(Rēzeknes un Ludzas rajons) šī attiecība atbilst vidējam līmenim Latvijā.




29



Attēls 2.2. Valsts meţu īpatsvars Latgalē, % no visiem meţiem (VRAA dati)

Dienvidlatgales meţsaimniecība ietilpst AS „Latvijas valsts meţi” (LVM)

struktūrvienībā LVM Meţs un apsaimnieko valsts meţus Salas, Viesītes, Aknīstes,

Jēkabpils, Krustpils, Līvānu, Riebiľu, Preiļu, Vārkavas, Ilūkstes, Krāslavas, Aglonas,

Dagdas un Daugavpils novados . Meţsaimniecība sastāv no 7 meţa iecirkľiem.

Dienvidlatgales meţsaimniecība ar apsaimniekošanā esošajām meţa platībām ir

izvietota 14 novadu teritorijās.

Kopējā apsaimniekojamā platība ir 187 365.0 ha. Sadalījumā pa bijušo rajonu un

novadu teritorijām:

- Ilūkstes un Daugavpils novados – 52 623.4 ha

- Viesītes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Krustpils novados – 88 206.1 ha

- Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiľu un Aglonas novados – 32 466.0 ha

- Krāslavas un Dagdas novados – 14069.5 ha




30



Attēls 2.3. LVM apsaimniekošanā esošās meţa platības

Daugavpils un Krāslavas novadu teritorijās. (Dienvidlatgales

meţsaimniecības meţa apsaimniekošanas plāns, 2010.g.)

Kā redzams pēc Attēls 2.3, tad lielākās LVM meţu platības koncentrējas Daugavpils

novadā, kā arī Krāslavas novada pierobeţā ar Baltkrieviju, Natura 2000 teritorijās, kas

kopumā apgrūtina, ierobeţo meţistrādes gaitu.




31



Attēls 2.4. Natura 2000 teritorijas Daugavpils un Krāslavas novados (LR Dabas aizsardzības

pārvaldes dati

LVM Dienvidlatgales meţsaimniecībā galvenie koksnes patērētāji ( pircēji ) ir :

- Izstrādātāji , kuriem ir ilgtermiľa meţizstrādes līgums;

- Līdz 2009. gada 31. decembrim, izstrādātāji, kas koksni iegādājās

cirsmu izsolēs;

- LVM struktūrvienība „ Apaļkoksnes Piegādes" (LVM AP)

Platības, uz kurām ir noslēgti ilgtermiľa meţizstrādes, līgumi aizľem 25 902,7 ha, kas

sastāda 13,83 % no kopējās meţsaimniecības platības. Pašlaik meţsaimniecībā spēkā

ir 10 ilgtermiľa meţizstrādes līgumi, no kuriem lielākie ir SIA “Krebsar”, SIA “KV

Meţnieks”, SIA KU “Latsin”, SIA “Jaungrīva”. Līdz 2009. gada 31. decembrim

izsolēs lielākie koksnes (cirsmu ) pircēji bija SIA KU “Latsin”, SIA “Ošukalns”, SIA

“Nelss”, ZS “Šľepstu Jaunāres”, SIA ,,DLLA” un SIA ”Stora Enso Meţs”.

Attēls 2.5. Meţa platību sadalījums pa koku sugām (Dienvidlatgales meţsaimniecības meţa

apsaimniekošanas plāns)




32



Attēls 2.6. Dienvidlatgales meţsaimniecības valdošo koku sugu vecuma struktūra

(Dienvidlatgales meţsaimniecības meţa apsaimniekošanas plāns)

2009.gada apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas salīdzinājumā ar 2008.gadu

kopumā vidēji kritušās par 38% priedes zāģbaļķiem un par 33% egles zāģbaļķiem.

Bērza zāģbaļķu iepirkuma cenas noslīdējušas par 36%, bet melnalkšľa zāģbaļķu

iepirkuma cenas kritušās pa diametru sortimentiem attiecīgi par 1–5 Ls/ m3. Bērza

finierkluču iepirkuma cenas 2009.gadā kritušās par 42–45%, bet taras kluču cenas

pazeminājušās par 31%.

Attēls 2.7. Skuju koku zāģbaļķu iepirkuma cenas, Ls/m3 (Latvijas Republikas Centrālā statistikas

pārvalde, 2010)




33



Attēls 2.8.Lapu koku zāģbaļķu, finierkluču un taras kluču iepirkuma cenas, Ls/m3 (Latvijas

Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2010)

Attēls 2.9. 2011.gadā izsniegtie ciršanas apliecinājumi, visas sugas, m3 (VMD, Meţa nozares

informācijas centrs)




34



Attēls 2.10. Prognozējamie koksnes apjomi no galvenās cirtes LVM apsaimniekotās meţa

platībās 2006. – 2015.gads (LVM Meţs dati)

Kā redzams pēc attēlā (Attēls 2.10) parādītās diagrammas, tad plānotie koksnes

apjomi no galvenās cirtes Latvijas valsts meţos samazināsies, lai no vienas puses

uzturēt kokmateriālu cenu līmeni, no otras puses sekmēt arī privātā meţa

apsaimniekošanu.

2.2. Pārrobežu sadarbības iespējas

Latvija un Baltkrievija ir kaimiľvalstīs, kas līdz šim veiksmīgi ļāvusi realizēties abu

valstu sadarbībai visdaţādākajās meţa nozares jomās. Līdz šim abas valstis

sadarbojas meţsaimniecības jomā, kokrūpniecības, meţa atjaunojamo resursu, meţa

izglītības un cilvēkresursu sagatavošanā, kā arī jautājumos, kas skar meţa pārvaldes

tiesiskos un administratīvos aspektus, balstoties uz izstrādāto abu valstu sadarbības

rīcības plānu 2007.-2010.gadam, ko apstiprināja Latvijas Republikas Zemkopības

ministrija un Baltkrievijas Republikas Meţsaimniecības ministrija.

Runājot par realizācijas iespējām, vairāki uzľēmēji no Latvijas meţa nozares cerīgi

raugās uz Baltkrieviju perspektīvo noieta tirgu un saskata daţādas sadarbības iespējas

starp abu valstu uzľēmējiem. Par to liecina arī veiktais Latvijas eksporta noieta tirgus

novērtējums, kur Baltkrievija ierindojas Latvijas perspektīvāko eksporta noieta tirgus

sarakstā. Turklāt, Baltkrievijā meţs tapāt kā Latvijai ir viens no galvenajiem valsts

dabas resursiem, kas spēlē būtisku lomu valsts ekonomikā. Baltkrievijā meţu klātā

platība ir 9,4 miljoni hektāru, kur ikgadējais koksnes krājas pieaugums sasniedz

vairāk kā 30 miljonu kubikmetru. Der piezīmē, ka pēdējo 60 gadu laikā Baltkrievijas

meţu platības gandrīz divkāršojušās, kur šāda situācija vērojama arī Latvijā meţa

platības dinamikā. Viena no iespējām, kā varētu atrasts jaunus eksporta tirgus, ir

piedalīties konkrētas valsts specializētajās izstādēs.




35



2.3. Izglītības iespējas

Latvijā

Meţa nozares konkurētspējas un produktivitātes celšanā svarīgu lomu ieľem izglītība,

kas ļauj veicināt uzľēmumos produktu attīstību ar augsti pievienoto vērtību, kā arī

ļauj nodrošināt efektīvāku uzľēmuma darbību. Šī mērķa realizēšanā meţa nozares

izglītības jomā strādā vairākas izglītības iestādes.

Ar meţa nozari saistīto vidējo izglītību var iegūt Ogres Meža tehnikumā, apgūstot

programmas „Meţsaimniecība” (kvalifikācija „meţsaimniecības tehniķis”),

„Meţsaimniecības tehnika” (kvalifikācija „meţa tehnikas mehāniķis”) un „Būvdarbi”

(kvalifikācija „namdaris”).

Rīgas Valsts tehnikuma Kokapstrādes centrs gatavo kokapstrādes speciālistus, kas var

strādāt kokapstrādes, galdniecības un mēbeļu izgatavošanas uzľēmumos.

Jau 70 gadus vienīgā augstākā mācību iestāde meţa nozarē ir Latvijas

Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte. Studentiem ir iespēja studēt

akadēmiskajā bakalaura studiju programmā „Meţzinātne” un profesionālajās

bakalaura programmās „Meţinţenieris” un „Kokapstrāde”.

Fakultāte piedāvā turpināt studijas maģistrantūrā un doktorantūrā, kā arī,

sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, izveidotajos tālākizglītības centros (LLU Meţa

zinātnes un tālākizglītības centrs un Meţa un koksnes produktupētniecības un

attīstības institūta tālākizglītības centrs) ar tālmācības platformu.

Tālākizglītības centru un tālmācības programmas tiek veidotas pēc nozares

pieprasījuma, izmantojot augsti kvalificētus esošos mācību spēkus un pieaicinot

pasniedzējus no citām mācību iestādēm.

Ar Meţa attīstības fonda atbalstu sadarbojoties biedrībai „Latvijas Kokrūpniecības

federācija” ar Ogres Meţa tehnikumu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meţa

fakultāti un SIA „Meţa un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu”,

2008.gadā tika sākts projekts „Apmācību bāzes izveide meţizstrādes tehnikas

operatoru apmācībai”. Projekta mērķis veicināt meţizstrādes tehnikas operatoru

kvalifikācijas un darba produktivitātes palielināšanu un meţa apsaimniekošanas

konkurētspēju, pilnveidot Ogres Meţa tehnikuma mācību bāzi, veicināt iegūtās

izglītības tuvināšanu darba tirgum. Šāda projekta nepieciešamību noteica konstatētā

situācija nozarē (meţizstrādes tehnikas operatori tehnikumos un augstskolās netiek

sagatavoti profesionāli, tehnikas dīleru piedāvātajos kursos sagatavošana nav

pietiekama), lai situāciju uzlabotu sadarbojoties vairākas nozares institūcijas.

Profesionālā izglītība Latgales reģionā:

Daugavpils 1.arodvidusskolā (Galdnieka palīgs), Daugavpils Celtnieku profesionālajā

vidusskolā (Mēbeļu galdnieks, Galdnieks), Rēzeknes 14.arodvidusskolā (Mēbeļu

galdnieks), Malnavas koledţā (Lauku īpašuma apsaimniekotājs, Višķu Profesionālajā

vidusskolā (Lauku īpašuma apsaimniekotājs, Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis)

Krāslavas novada dome uzsākusi projekta "Jauna izglītības pakalpojuma izveide

Krāslavas novadā profesionālās un mūţizglītības attīstībai kokapstrādes jomā"

īstenošanu.




36



Projekta gaitā uz Krāslavas Varavīksnes vidusskolas bāzes ir izveidota datorklase

mēbeļu datordizaina apguvei. Datorklasē uzstādīti 11 ar īpašu datorprogrammu

aprīkoti datori. Rezultātā Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiāles audzēkľiem, bet

tuvākajā laikā arī bezdarbniekiem, pašnodarbinātajiem kokapstrādes jomā un citiem

interesentiem, būs iespēja ar jaunu un inovatīvu metoţu palīdzību papildināt savas

zināšanas un prasmes mēbeļu konstruēšanas jomā. Mācību procesā jaunizveidoto

interaktīvo datorklasi plānots izmantot, sākot no jaunā mācību gada.

Pasākuma mērķis ir radīt apstākļus augsti kvalificētu un konkurētspējīgu kokapstrādes

speciālistu sagatavošanai Krāslavas novadam un kaimiľu pašvaldībām, piedāvājot

jaunu, kvalitatīvu un sasniedzamu izglītības pakalpojumu.

2.4. Zinātne

Nodrošināt Latvijas meţa nozares stabilu attīstību un konkurētspēju iespējams

veicinot jaunu tehnoloģiju un produktu ieviešanu, paaugstinot zināšanu un

kompetences līmeni. Jaunu ideju radīšana un ieviešana ir nozīmīga visiem

uzľēmumiem – neatkarīgi no to darbības veida un izmēriem. Inovāciju procesā

ieguvēji ir ne vien uzľēmēji, bet arī tajā iesaistītie dalībnieki – zinātnieki, valsts

institūcijas, izglītības iestādes – un arī sabiedrība kopumā.

Meţa un saistīto nozaru jomā zinātniskās pētniecības struktūru veido:

- Latvijas Valsts meţzinātnes institūts „Silava”;

- Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts;

- Meţa un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts;

- Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meţa fakultāte.

Nozīmīgākās organizācijas meţsaimniecības un kokrūpniecības sektoru attīstībā

(Meţa nozare Latvijā 2009) ir sniegtas Pielikumā nr., Meţa īpašnieku apvienību,

asociāciju un biedrību adreses Daugavpils un Krāslavas novados ir sniegtas

pielikumā.

2.5. Daugavpils un Krāslavas novadu uzņēmumi

Tabula 2-2. Uzņēmumu skaits meţsaimniecības un kokapstrādes nozarēs Daugavpils novadā

2009.gads (Lursoft dati)

Darbības veids NACE 2

kods

Uzņēmumu

skaits*

Daugavpils

pilsētā

Uzņēmumu

skaits*

Daugavpils

novadā

Meţkopība un citas meţsaimniecības darbības 02.10 - 1

Meţizstrāde 02.20 2 2

Meţsaimniecības palīgdarbības 02.40 - 2

Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana 16.10 1 10

Namdaru un galdniecības izstrādājumu raţošana 16.23 - 6

Pārējo koka izstrādājumu raţošana; korķa, salmu un

pīto izstrādājumu raţošana 16.29 - 1




37



Kopā 3 22

*- Norādīts kā galvenais darbības veids. Reģistrācijas adrese attiecīgā teritorijā

Tabula 2-3. Uzņēmu skaits meţsaimniecības un kokapstrādes nozarēs Krāslavas novadā

2009.gads (Lursoft dati)

Darbības veids NACE 2

kods

Uzņēmumu

skaits*

Meţizstrāde 02.20 1

Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana 16.10 7

Namdaru un galdniecības izstrādājumu raţošana 16.23 3

Kopā 11

* - Norādīts kā galvenais darbības veids. Reģistrācijas adrese attiecīgā teritorijā

Tā kā daļa uzľēmumu reģistrēti citā juridiskā adresē kā Daugavpils, Krāslavas novadi,

vai arī uzľēmums ir norādījis citu pamatdarbības veidu, tad plašāku pārskatu par

meţsaimniecības un kokapstrādes sektora aktīvajiem uzľēmumiem var sniegt Latvijas

meţa dienesta uzľēmumu datu bāze. Uzľēmumi Latvijas meţa dienesta datubāzē pa

darbības virzieniem Daugavpils un Krāslavas novados ir sniegti pielikumā.

2.6. Mežsaimniecības, kokapstrādes stiprās, vājās puses un iespējas

Stiprās puses Vājās puses

- Ir valsts meţi

- Infrastruktūra (dzelzceļš,

tranzītceļi)

- Meţsaimnieku biedrība

Krāslavā

- Sadrumstaloti privātie meţi

- Nepietiekoši koksnes resursi

- Mazi meţizstrādes apjomi

- Cilvēkresursu trūkums

- D-pilī nav meţsaimnieku biedrības

- Nav konsultanta

- Katrs par sevi

- Nozīmīga daļa meţizstrādes un

kokapstrādes uzľēmumu ir reģistrēti

citur

Iespējas – projektu idejas

- Sadarbības un kooperācijas vecināšana (pieredzes apmaiľa, labo piemēru

analīze)

- Atbalsts projektu sagatavošanā

- Informācija par attīstības iespējām (stāstīt, ko darīs – info dienas/ diskusijas) –

sadarbība starp nozarēm/uzľēmējiem

- Klāsteri (lielāks uzľēmums dod iespēju mazākajiem būt par

apakšuzľēmējiem)




38



- Panākt, lai lielie uzľēmumi reģistrē filiāles

- Iesaistīties nozares politikas veidošanā (vietējās biedrības iesaistās nac.

biedrībās)

3. Bioloģiskās un integrētās pārtikas audzēšanas un pārstrādes nozares analīze Daugavpils un Krāslavas novados

Pēc statiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE2. red. šajā sadaļā tiek

apskatītas Tabulā 3-1 minētās nozares.



01

Augkopība un

lopkopība,

medniecība un

saistītas

palīgdarbības

Šajā nodaļā ietilpst divas pamatdarbības, proti, augkopības kultūru

audzēšana un dzīvnieku izcelsmes produktu raţošana. Šī nodaļa

ietver bioloģisko raţošanu, kā arī ģenētiski modificētu

lauksaimniecības kultūru un ģenētiski modificētu dzīvnieku

audzēšanu. Šajā nodaļā ietilpst augkopība gan atklātos laukos, gan

segtajās platībās.

Šī nodaļa ietver arī pakalpojumus, kas raksturīgi lauksaimniecībai un

medību saimniecībai, medības ar lamatām, kā arī ar tām saistītos

pakalpojumus.

10 Pārtikas produktu

ražošana

Šajā nodaļā ietilpst lauksaimniecības, meţsaimniecības un

zivsaimniecības produktu pārstrāde par pārtikas produktiem vai

dzīvnieku barību, kā arī daţādu tādu starpproduktu raţošana, kurus

tieši neizmanto pārtikas produktiem. Veicot šo darbību, bieţi tiek

saraţoti saistītie produkti ar lielāku vai mazāku vērtību (piemēram,

jēlādas, ko iegūst pēc dzīvnieku nokaušanas, vai lopbarības rauši, ko

iegūst no eļļas augu produktiem).

Darbības šajā nodaļā grupētas atbilstoši pārstrādājamo produktu

veidiem: gaļas, zivīm, augļiem un dārzeľiem, taukiem un eļļas,

piena, graudu malšanas produktiem, dzīvnieku barības un citiem

pārtikas produktiem.

Raţošanu var veikt uz sava rēķina, kā arī trešo personu vajadzībām,

piemēram, lopu kaušana pēc pasūtījuma.

Par raţošanu tiek uzskatītas arī daţas darbības uzľēmumos, kuru

pamatdarbība nav rūpniecība (piemēram, tās, ko veic maiznīcās,

konditorejas izstrādājumu veikalos, gatavu gaļas izstrādājumu

veikalos u. c., kas pārdod savu produkciju), kaut gan raţotāju

veikalos notiek šo produktu mazumtirdzniecība.

3.1. Lauksaimniecības zemes

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir ilgtspējīgākais un otrs lielākais Latgales

dabas resurss. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsaimniekošanas kvalitāte

nosaka ne tikai pievienotās vērtības radīšanu no lauksaimniecības produkcijas

raţošanas, bet ir priekšnoteikums vispārējai reģiona attīstības virzībai, veidojot

daudzveidīgu lauku ainavu – ne tikai vizuāli, bet arī kvalitatīvi.




39



Attēls 3.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Latgales novadu un pagastu griezumā (LAD dati)

Lauksaimniecībai izmantojamā zeme Daugavpils

novadā (ha)

66718

79%

18014

21%

Kopta LIZ

Neapstrādātā LIZ




40



Attēls 3.2. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanas efektivitāte Daugavpils novadā

(LAD dati)

Lauksaimniecībai izmantojamā zeme Krāslavas novadā

(ha)

38246

81%

9160

19%

Kopta LIZ

Neapstrādātā LIZ

Attēls 3.3. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanas efektivitāte Krāslavas novadā

(LAD dati)

3.2. Lauksaimniecības zemes izmantošana

Attēls 3.4. Lauksaimniecības zemes izmantošanas vidējais rādītājs (SUDAT Latvijas lauku

saimniecību uzskaites tīkls, 2009.gads)

Analizējot lauksaimniecības zemes izlietojumu (Attēls 3.4), redzam, ka lielākās

platības saimniecībās aizľem lopbarība – pļavas un ganības, un lopbarības kultūras




41



aramzeme (kopā 48 %) un graudaugi (34 %). Pēc ekonomiskā lieluma saimniecības

lopbarības platību un graudaugu platību īpatsvars ir apgriezti proporcionāli lielumi:

saimniecības no 2 - 4 ELV lopbarības platības aizľem 71 % no LIZ, bet graudaugi –

10 %; saimniecības ar ekonomisko lielumu virs 40 ELV graudaugu īpatsvars ir

robeţās no 52 - 60 %, bet lopbarības platību īpatsvars nepārsniedz 28 %.

3.3. Saimniecību ieņēmumu struktūra

Saimniecību ieľēmumu struktūra no 2004. gada līdz 2009. gadam parādīta Attēlā 3.5.

Sākot ar 2004. gadu, saimniecību ieľēmumu struktūrā notika būtiskas izmaiľas:

papildus nacionālajiem atbalsta maksājumiem pievienojas ES atbalsta maksājumi,

tādējādi pārējas ieľēmumu daļas procentuāli samazinājās.

Attēls 3.5. Saimniecību ieņēmumu struktūra 2004. – 2009.gads Ls un %, SUDAT dati

3.4. Saimniecību saņemtais atbalsts

Attēls 3.6. ES un valsts tiešo maksājumu struktūra saimniecībās atbilstoši ekonomiskā lieluma

grupām, Ls un %, SUDAT dati




42



Kā redzams, saimniecību saľemtais atbalsts ieguldījumiem pieaug atkarībā no

saimniecības lieluma. ES projektu pieteikumu apjomu var raksturot arī pēc atbilstošā

LAD pārvaldē iesniegto pieteikumu vidējā lieluma pasākumā „Lauku saimniecību

modernizācija”.

Attēls 3.7. Vidējais projekta lielums pārvaldē pasākumā „Lauku saimniecību modernizācija”

(LAD dati)

Attēls 3.8. LAD apstiprinātais finansējums pasākumā „Lauku saimniecību modernizācija”

novadu griezumā (LAD dati)

Realizēto projektu saľemtais finansējums pasākumā „Lauku saimniecību

modernizācija” attēlots Tabulā 3-2.




43



Tabula 3-2. Maksājumu saņēmēju dinamika LAP pasākumā „Lauku saimniecību

modernizācija” uz 01.03.2011 (LAD dati)

Maksājuma

saņemšanas gads


Saņēmēju skaits Izmaksātā

summa, Ls Saņēmēju skaits

Izmaksātā

summa, Ls

2007 – 2008 27 449 697 11 182 636

2008 - 2009 31 594 394 12 242 346

2009 - 2010 18 229 111 9 258 984

2010 – 2011 9 67 254 5 165 655

Kopā 85 1 340 456 37 849 621

Tabula 3-3. 10 lielākie Daugavpils novada ELFLA finansējuma saņēmēji pasākumā „Lauku

saimniecību modernizācija”, LAD dati

Saņēmēja nosaukums Reģistrācijas

numurs

Atbalsta

saņemšanas

gads

ELFLA

finansējums,

Ls

SIA Agraris 41503024514 2008-2009 104 416,20

SIA Jaundīķi 51501009141 2008-2009 96 238,99

ZS Sventes pagasta zemnieku

saimniecība Stārķi 41501015771 2009 -2010 59 966,09

SIA LAMARI 40003286394 2009 - 2010 53 270,88

ZS Gaismiľas 41501003804 2007-2008 47 714,70

ZS Saules - 1 41501022078 2007-2008 45 888,33

ZS Ainava 41501017344 2007-2008 43 512,26

ZS Jaundzintari 41501008464 2008-2009 40 821,65

ZS Pļaviľas 41501012065 2007-2008 30 826,45

ZS Vecsalienas pagasta zemnieku

saimniecība "Zeitiški-3" 41501023374 2008-2009 28 314,40

Tabula 3-4. 10 lielākie Krāslavas novada ELFLA finansējuma saņēmēji pasākumā „Lauku

saimniecību modernizācija”, LAD dati

Saņēmējs Reģ. numurs

Atbalsta

saņemšanas

gads

ELFLA

finansējums, Ls

ZS Vaicuļevas 51501016181 2009-2010 114 077,99

ZS Kalniešu pagasta zemnieku

saimniecība Raudoviški 41501016989 2008-2009 95 956,72

ZS Indras pagasta zemnieku saimniecība

"ALAS" 41501024882 2010-2011 76 644,53

ZS Kalniešu pagasta zemnieku

saimniecība Raudoviški 41501016989 2009-2010 50 601,89

ZS Vaicuļevas 51501016181 2010-2011 45 832,15

KS Krāslavas rajona Izvaltas pagasta

kooperatīvā sabiedrība Izvalta 41503008628 2008-2009 33 363,35

ZS Zemnieku saimniecība "STALTI" 41501019114 2007-2008 30 538,41

ZS Vaicuļevas 51501016181 2007-2008 26 682,77

ZS Kalniešu pagasta zemnieku 41501016989 2010-2011 26 303,10




44



saimniecība Raudoviški

ZS Robeţnieku pagasta zemnieku

saimniecība "AVOTS-G" 41501015023 2007-2008 25 403,76

ELFLA pasākumā „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” atbalsta maksājumus

Daugavpils novadā kopā saľēmuši 5 uzľēmumi (108 tūkst. Ls) un Krāslavas novadā –

4, ar kopējo finansējumu 107 tūkst. Ls.

3.5. Lauksaimniecības nozares

Latgales perspektīvākā nozare ir graudkopība (kvieši un rudzi) kombinācijā ar eļļas

augiem un piena un gaļas liellopu audzēšana, kas veido un veidos lauku attīstības

pamatstruktūru.

Piena lopkopība, gaļas dzīvnieku raţošana

Nozīmīgs Latvijas piena noľēmējs ir kaimiľvalsts Lietuva, kuras piena pārstrādātāji

paši brauc pēc saraţotā piena vai tas tiek pārdots caur zemnieku kooperatīviem.

Lai nodrošinātu produkcijas realizāciju arī mazajām piena saimniecībām, Daugavpils

un Krāslavas novados ir izveidojušies vairāki mazie kooperatīvi (PKS „Avots”, u.c.),

kas no saviem biedriem kopumā savāc vismaz tonnu piena dienā, ko savukārt tālāk

realizē lielajiem piena iepircējiem, jo lielie piena iepircēji (kā LPKS „Trikāta KS”,

„Jēkabpils piens”, „Preiļu siers”, „Rokiški” un „Pienas Ţvaigţdas”) galvenokārt

sadarbojas ar saimniecībām, kas var nodot ne mazāk kā tonnu piena dienā, t.i., 50

slaucamas govis (vai ik pārdienas – 25 slaucamas govis).

Tabula 3-5. Nozīmīgāko lauksaimniecības dzīvnieku skaits Daugavpils novadā pagastu griezumā

uz 2011.gada sākumu (VA Lauksaimniecības datu centrs)

Teritorija

(Daugavpils novads) Liellopi Cūkas Aitas Kazas Zirgi

Ambeļu pagasts 488 2 157 6 43

Biķernieku pagasts 366 14 118 7 50

Demenes pagasts 1186 53 1449 101 204

Dubnas pagasts 714 255 203 37 36

Kalkūnes pagasts 503 2 177 7 51

Kalupes pagasts 738 25 143 6 65

Laucesas pagasts 560 174 193 56 57

Līksnas pagasts 837 624 392 13 29

Maļinovas pagasts 416 8 62 48 52

Medumu pagasts 369 22 418 6 50

Naujenes pagasts 1230 138 525 63 79

Nīcgales pagasts 309 31 27 32 19

Salienas pagasts 697 43 87 13 52

Skrudalienas pagasts 493 21 98 23 65

Sventes pagasts 1194 6 81 14 32

Tabores pagasts 450 49 391 27 50

Vaboles pagasts 560 39 254 17 46

Vecsalienas pagasts 933 39 275 5 34

Višķu pagasts 842 6402 146 17 57

KOPĀ: 12885 7947 5196 498 1071

Analizējot VA Lauksaimniecības datu centra statistiku pa Tabulā 3-5 minētajām

dzīvnieku sugām Daugavpils novadā kopš 2008.gada, būtiskākās izmaiľas ir skārušas




45



liellopus (samazinājums kopš 2008.gada – 2076) un aitas (pieaugums kopš 2008.gada

+1067)

Savukārt Krāslavas novadā kopš 2008.gada ir būtiski samazinājies cūku skaits (-470)

un zirgu skaits (-146).

Tabula 3-6. Nozīmīgāko lauksaimniecības dzīvnieku skaits Krāslavas novadā pagastu griezumā

uz 2011.gada sākumu (VA Lauksaimniecības datu centrs)

Teritorija

(Krāslavas novads) Liellopi Cūkas Aitas Kazas Zirgi

Aulejas pagasts 933 946 209 3 51

Indras pagasts 626 59 638 5 62

Izvaltas pagasts 374 14 152 22 68

Kalniešu pagasts 537 92 246 17 52

Kaplavas pagasts 320 26 312 14 72

Kombuļu pagasts 647 31 379 12 32

Krāslava 20 0 0 2 1

Krāslavas pagasts 223 25 98 20 21

Piedrujas pagasts 356 0 14 5 40

Robeţnieku pagasts 1519 113 1096 4 75

Skaistas pagasts 1380 375 344 43 40

Ūdrīšu pagasts 379 22 281 57 52

KOPĀ: 7314 1703 3769 204 566

Augkopība

Latvijas graudu audzētāji (attiecināms arī uz Daugavpils un Krāslavas novadiem)

pilnībā var nodrošināt pašpatēriľam nepieciešamo graudu daudzumu, no kuriem līdz

50% izlieto lopbarībai, ap 30% pārtikas produktu raţošanai un ap 12% sēklai,

rūpnieciskai pārstrādei (spirta, iesala u.c. produktu raţošanai).

Daugavpils un īpaši Krāslavas novada teritorijā ne visas lauksaimniecībā

izmantojamās zemes ir piemērotas augkopības (graudkopības) attīstībai, ko nosaka

gan teritorijas reljefs, gan augšľu kvalitāte un klimatiskie apstākļi. Taču neskatoties

uz to, ekonomiski nozīmīgākā augkopības nozare Latgalē tomēr ir graudkopība, g.k.,

rudzu un kviešu audzēšana. Statistikas dati par sējumu platībām norāda, ka novados

vairāk kā puse sējumu sastāda vasaras mieţi, bet to iespaido lielais mazo zemnieku

saimniecību un naturālo saimniecību īpatsvars, kurās ziemas kviešus audzē lopbarības

vajadzībām. Tikai trešo daļu no sējēj platībām apsaimnieko zemnieku saimniecības ar

kopējo platību 300 ha un vairāk. Ekspertu vērtējums par minimālo graudaugu platību,

kas varētu būt ekonomiski pamatota produkcijas raţošanai, nav vienprātīgs, bet,

pieľemot, ka tirgū piegādājamais optimālais graudu apjoms ir ne mazāks kā 50 t

graudu, tad tās ir tikai tās saimniecības, kuras apsēj vismaz 20 ha graudaugu, bet tas




46



nav nākotnes saimniecības lielums. Nākotnē un arī jau šobrīd kā nopietni spēlētāji

tirgū tiks uztvertas saimniecības, kuras apsaimnieko ne mazāk kā 500 ha, bet

optimālais lielums būtu no 1000-2000 ha.

Nozares dzīvotspēju nosaka ne tikai zināšanas ekonomikā un mārketingā, bet arī

zināšanas agronomijā – augsne, tās auglība, šķirnes, sēklas kvalitāte, augu maiľa,

sējas laiks un paľēmieni, mēslojums, tā devas un daudzi citi kritēriji. Jāatzīst, ka pie

vienādiem saimniekošanas nosacījumiem Daugavpils un Krāslavas novadā vidējās

iegūstamās raţas jebkurā gadījumā būs vismaz par trešdaļu zemākas nekā Zemgales

laukos. Lielākie graudu uzpircēji Latgales reģionā ir LPKS „Latraps”, LPKS

„Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība”, SIA „Skandagra Latvia”, SIA

„Litagra”, SIA „Kesko Agro Latvia” un a/s „Daugavpils dzirnavnieks”, kas ir

nozīmīgākais graudaugu pārstrādātājs Latgales reģionā, kura galvenā produkcija ir

lopbarības raţošana. Lielākie graudu elevatori Latgalē ir a/s „Daugavpils

Dzirnavnieks” un a/s „Rēzeknes Dzirnavnieks”.

Deklarētās platības no apstrādājamās lauksaimniecībai

izmantojamās zemes Daugavpils novadā (ha)

13 590

20%

688

1%

1 275

2%

51 165

77%

Graudaugi

Kartupeļi

Tehniskās kultūras(rapsis)Pārējās kultūras

Attēls 3.9. 2010.gadā deklarētās platības pa izmantošanas veidu Daugavpils novadā (LAD dati)




47



Deklarētās platības no apstrādājamās lauksaimniecībai

izmantojamās zemes Krāslavas novadā (ha)

7 037

18%

294

1%

1 485

4%

29 429

77%

Graudaugi

Kartupeļi

Tehniskās kultūras(rapsis)Pārējās kultūras

Attēls 3.10. 2010.gadā deklarētās platības pa izmantošanas veidu Krāslavas novadā (LAD dati)

Bioloģiskā lauksaimniecība

Daugavpils un Krāslavas novadu teritorijas ir piemērotas bioloģiskās

lauksaimniecības produkcijas raţošanai. Bioloģiskā lauksaimniecības produkcija ir

pieprasīta Eiropas tirgos, bet lai to nogādātu līdz patērētājam, bioloģiskās

lauksaimniecības produkcijas realizācijas ciklam ir jābūt tādam pašam kā

konvenciālās lauksaimniecības produkcijai. Šobrīd novadu bioloģiskās

lauksaimniecības produkcijas realizācijas galvenais šķērslis ir mazie apjomi, jo lielākā

daļa bioloģisko saimniecību ir vairāk kā naturālās saimniecības, kā rezultātā

pārstrādātājiem nav iespējams atvērt bioloģisko produktu raţošanas līniju.

Lielākā daļa bioloģisko saimniecību ir daudznozaru. Saimniecībās papildus graudu

audzēšanai ir arī piena lopkopība, tiek audzēti bioloģiskie gaļas liellopi un cūkas, jo

Latvijā nav sakārtota bioloģisko graudu iepirkšana un pārstrāde. Šobrīd lielu daļu

bioloģiskās produkcijas realizē, nenodalot to no konvencionālās.

Vairāk nekā 20% bioloģisko saimniecību nodarbojas ar cūkkopību, bet saraţotās

cūkgaļas daudzums nav tik liels, lai ar to varētu ieľemt nozīmīgu vietu kopējā

cūkgaļas tirgus apritē, nodrošinot regulāru piegādi veikaliem. Ar bioloģiski izaudzētu

lopbarību ēdinātu cūku gaļas cena vairākās ES valstīs ir par 20-65% augstāka nekā

konvencionāli audzētu cūku gaļai.

Latgales reģionā bioloģiskās saimniecības apvieno LPKS „Latgales ekoprodukts”,

nodrošinot pakalpojumus saraţotās produkcijas pirmapstrādei, pārstrādei, fasēšanai un

realizācijai. Kooperatīvajā sabiedrībā 2009.gada sākumā bija 30 biedru no bijušajiem

Preiļu, Krāslavas, Rēzeknes un Daugavpils rajoniem. LPKS „Latgales ekoprodukti” ir

LPKS „Trikāta KS” biedrs.

Bioloģiskās lauksaimniecības raţošanai Latgalē ir nākotne, bet tikai tanī gadījumā, ja

iegūtās bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apjoms būs ne mazāks kā




48



konvenciālās lauksaimniecības produkcija. Nelielu bioloģisko saimniecību nākotne ir

tikai kā neliels, lokāla mēroga papildus piedāvājums.

Papildus ienākumus nodrošina biškopība, aitkopība, augļkopība, aizsargājamo augu

audzēšana, putnkopība, zirgkopība utt., kas savukārt viss kopā rada lielisku vidi lauku

tūrisma attīstībai – viesu mājām, mājamatniecībai, naturālai saimniecībai utt.

DaDaļēļējiji naturnaturāālo saimnieclo saimniecīību ietvaros bu ietvaros

atbalstatbalstīītie projekti (LAP 2004tie projekti (LAP 2004--2006)2006)

13%

9%

Austrumlatgale

15046 projekti

Dienvidkurzeme

Dienvidlatgale

14%

7% Lielrīga

Viduslatvija

Zemgale

Ziemeļaustrumi

Ziemeļkurzeme

Ziemeļvidzeme

7%

14%

8%

11%

17%

Attēls 3.11. Daļēji naturālo saimniecību atbalstītie projekti 2004 – 2006 gadu plānošanas periodā.




49



Tabula 3-7. Maksājumu saņēmēju dinamika LAP pasākumā „Atbalsts daļēji naturālo

saimniecību pārstrukturizēšanai ” uz 01.03.2011 (LAD dati)

Maksājuma

saņemšanas gads


Saņēmēju skaits Izmaksātā

summa, Ls Saņēmēju skaits

Izmaksātā

summa, Ls

2007 – 2008 1 703 - -

2008 - 2009 63 46 394 47 35 769

2009 - 2010 25 24 112 22 17 732

3.6. Pārtikas produktu ražošana

Pārtikas aprite ir viena no visstingrāk reglamentētajām uzľēmējdarbības jomām un

cilvēkiem, kas kā komersanti iesaistās kādā no pārtikas aprites posmiem, ir jābūt

gataviem ievērot virkni normatīvo aktu prasību, gan Eiropas Savienības regulas un

lēmumus, gan Latvijas likumus un Ministru Kabineta noteikumus. Atbilstoši

normatīvo aktu prasībām, par pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti atbildīgs ir pārtikas

uzľēmums. Lai garantētu patērētājiem drošu un nekaitīgu pārtiku, pārtikas

uzľēmumiem ir jāievieš paškontroles sistēma , kas ietver katra pārtikas aprites posma

uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kas ir kritiski jeb bīstami

pārtikas drošībai un nekaitīgumam un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības

procedūras šajos posmos.

Pārtikas aprites valsts uzraudzība ir viena no galvenajām PVD funkcijām, tāpēc,

īstenojot principu „kontrole no lauka līdz galdam”, PVD inspektori nodrošina

regulāru normatīvo aktu prasību uzraudzību visos pārtikas aprites posmos – produktu

ieguvē, raţošanā, tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā. Lai sakārtotu pārtikas

nozari valstī, PVD ir apzinājis un reģistrējis visus pārtikas apritē iesaistītos

uzľēmumus, piešķirot katram uzľēmumam reģistrācijas numuru. Reģistrētie

uzľēmumi ir apkopoti PVD uzraudzībai pakļauto uzľēmumu reģistrā. Uzľēmumi,

kuri nav reģistrēti PVD, uzskatāmi par tādiem, kas veic nelegālu uzľēmējdarbību.

Tabula 3-8. PVD datu bāzē reģistrētie raţošanas uzņēmumi pa darbības veidiem

Darbības veids Reģistrēto uzņēmumu skaits PVD


Kautuve 3 1

Gaļas pārstrāde 5 1

Piena savākšana 1 -

Piena pārstrāde 1 1

Olu šķirošana un iepakošana 1 -

Biškopības produktu aprites

uzľēmums 36 16

Zvejas produktu pārstrādes

uzľēmums 3 -

Labības apstrāde un pārstrāde 1 -

Maizes un miltu izstrādājumu

raţošana 3 2

Augu izcelsmes produktu pārstrādes

uzľēmums 7 1

Dzērienu raţošanas uzľēmums 1 1

Atklāta tipa ēdināšanas uzľēmums 4 7

Ēdināšana viesmīlības uzľēmumā 4 10




50



Raţošanas uzľēmums mājas

apstākļos 7 8

Apskatot PVD reģistrā reģistrēto raţošanas uzľēmumu skaitu Daugavpils un

Krāslavas novados, potenciāls uzľēmu attīstībai uz izaugsmei ir dzērienu raţošanas,

mājraţotāju segmentā, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšana tūrisma uzľēmumā.

Attīstot raţošanu iekšējam patēriľam, uzľēmējiem jāľem vērā iedzīvotāju ēšanas

paradumus, kas ilustratīvi sniegts ...attēlā. Proporcionāli vislielāko daļu no Latvijas

iedzīvotāju pārtikas groza sastāda ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, piens un piena

produkti, maize un citi miltu izstrādājumi, augļi un dārzeľi. Zivis no kopēja pārtikas

groza sastāda tikai 1%.

Attēls 3.12. Uzturā patērēto produktu grupas, %, Latvijas iedzīvotāju visaptverošais pārtikas

patēriņa pētījums.

3.7. Bioloģiskās un integrētās pārtikas audzēšanas, pārstrādes nozares stiprās, vājās puses un iespējas


- Lauksaimn. Tradīcijas

- Konsultācijas

- D-pils (tirgus)

- Cilvēki ir ar mieru maksāt

mazliet vairāk par vietējo

produkciju

- Raţošana dārgāka –cena līdzīga

- Mazi raţošanas apjomi

- Šaurs sortiments

- Slikts iepakojums

- Starpnieki

- Salīdzinoši zema augsnes

auglība

- Maz netradicionālās l/s

- Nav zemes kur paplašināties




51



- Nav vietējā zīmola


- Vietējā zīmola izveide un ieviešana kā garantija

- Kooperēšanās uz iepirkumu un tirdzniecību

- Pašvaldības iepirkumi (skolai, b-dārzam, ..)

- Eksports

- Teritorijas plānojumi

- Mārketinga programma

- Pašvaldības sadarbība ar L/s konsultantu

4. Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstība laukos Daugavpils un Krāslavas novados

Pēc statiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2.red. šajā sadaļā tiek




03.12 Saldūdens zvejniecība

Šajā klasē ietilpst:

komerciālā zveja iekšējos ūdeľos;

saldūdens vēţveidīgo un mīkstmiešu ieguve;

saldūdens dzīvnieku sagūstīšana.

03.20 Akvakultūra

Šajā grupā ietilpst “akvakultūra” (jeb zivkopība), t. i., raţošanas process,

kurā notiek ūdens organismu (zivju, mīkstmiešu, vēţveidīgo, augu,

krokodilu, aligatoru un abinieku) kultivēšana vai audzēšana (ietverot

savākšanu), izmantojot metodes, kas paredzētas, lai palielinātu attiecīgo

organismu raţošanu, pārsniedzot apjomu, ko dabiski saraţo vide

(piemēram, regulāra krājumu uzturēšana, barošana un aizsargāšana no

plēsoľām).

Kultivēšana/audzēšana attiecas uz iepriekš minēto organismu audzēšanu

līdz to noteiktam un/vai nobriešanas posmam nebrīves apstākļos. Turklāt

akvakultūra ietver arī atsevišķu organismu atrašanos individuālā, kopējā

vai valsts īpašumā visā audzēšanas vai kultivēšanas posmā līdz pat to

savākšanai.

08 Pārējā ieguves

rūpniecība un karjeru

Šajā nodaļā ietilpst ne tikai ieguve no raktuvēm vai karjeriem, bet arī

aluviālo nogulumu bagarēšana, ieţu drupināšana un sāļo purvu




52



izstrāde izmantošana. Iegūtos izstrādājumus izmanto galvenokārt būvniecībā

(piemēram, smiltis, akmeľus u. c.), materiālu raţošanā (piemēram, māls,

ģipsis, kalcijs u. c.), ķīmisku vielu raţošanā utt.

C

Sadaļa Apstrādes rūpniecība

Apstrādes rūpniecība ietver materiālu, vielu vai sastāvdaļu fizisku vai

ķīmisku pārveidošanu par jauniem produktiem, kaut gan to nevar izmantot

kā vienīgo vispārējo kritēriju apstrādes rūpniecības definēšanā (sk. piezīmi

turpmāk par atkritumu pārstrādi). Pārveidotie materiāli, vielas vai

sastāvdaļas ir izejvielas, kas ir lauksaimniecības, meţsaimniecības,

zivsaimniecības, ieguves rūpniecības vai karjeru izstrādes izstrādājumi, kā

arī citu raţošanas darbību izstrādājumi. Preču būtiska pārveidošana,

atjaunošana vai rekonstrukcija pārsvarā tiek uzskatīta par apstrādes

rūpniecību.

F

Sadaļa Būvniecība

Šajā sadaļā ietilpst ēku un civilo inţenierbūvju vispārējā un specializētā

būvniecība. Tā ietver jauno būvniecību, remontdarbus, pārbūvi un

renovāciju, saliekamo būvju vai konstrukciju montāţu būvlaukumā, kā arī

pagaidu rakstura būvju būvniecību.

G

Sadaļa

Vairumtirdzniecība un

mazumtirdzniecība;

automobiļu un

motociklu remonts

Šajā sadaļā ietilpst jebkāda veida preču vairumtirdzniecība un

mazumtirdzniecība (t. i., pārdošana bez pārveidošanas) un ar preču

pārdošanu saistītu pakalpojumu sniegšana. Vairumtirdzniecība un

mazumtirdzniecība ir preču izplatīšanas procesa pēdējais posms. Šajā

sadaļa ietilpst arī automobiļu un motociklu remonts.

M

sadaļa

Profesionālie,

zinātniskie un

tehniskie pakalpojumi

Šī sadaļa ietver specializētas profesionālās, zinātniskās un tehniskās

darbības. Lai veiktu šīs darbības, vajadzīgs augsts apmācības līmenis, un,

tās veicot, lietotājiem kļūst pieejamas specializētas zināšanas un prasmes.

N

sadaļa

Administratīvo un

apkalpojošo dienestu

darbība

Šī sadaļa ietver daţādas darbības, ar kurām tiek atbalstītas vispārējas

saimnieciskas darbības. Šīs darbības atšķiras no M sadaļā klasificētajām,

jo to galvenais mērķis nav specializētu zināšanu nodošana.

S

sadaļa Citi pakalpojumi

Šī sadaļa (kā atlikusī kategorija) ietver organizāciju darbību, datoru,

individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības preču remontu un

daţādus citur neklasificētus individuālus pakalpojumus.

4.1. Saldūdens zvejniecība

Jau pagājušā gadsimta septiľdesmitajos un astoľdesmitajos gados Latvijā tika veikti

pētījumi, kuru mērķis bija noskaidrot zivju biomasas faktisko lielumu. Ezeros tika

veikti pētījumi par vietējo, nosacīti “mazvērtīgo” zivju sugu izķeršanu vai

iznīcināšanu, aizstājot tās ar vērtīgākajām sugām, parasti ar karpām vai

sudrabkarūsām, veidojot tā saucamos kultūrezerus.

Totālās apzvejas metodes deva iespēju noskaidrot, ka Latvijas apstākļos eitrofos

ezeros vidēji ir ap 200 – 250 kg zivju uz hektāra, bet mezotrofos – 80 – 150 kg/ha. Šie

rādītāji ietver kopējo ihtiomasu vai zivju biomasu. Bioloģisko analīţu dati (zivju

mērīšana, svēršana, vecuma noteikšana) ļāva secināt, ka ap 25% no šī daudzuma ir

pieaugušas zivis, kuras var izzvejot, saglabājot zivju dabisko pašatraţošanās līmeni.

Tādējādi Latvijas ezeru zivsaimnieciskā produktivitāte, t. i., tā zivju biomasas daļa, ko

var izmantot zvejojot vai makšķerējot, vidēji ir ap 50 kg/ha gadā.




53



Attēls 4.1. Latvijas ezeru zivsaimnieciskā produkcija, Latvijas zivju resursu aģentūra

Faktiski jau astoľdesmito gadu otrajā pusē rūpnieciskā zveja sāka samazināties

ekonomisku iemeslu dēļ. Zvejā ar velkamajiem vadiem bija iespējams iegūt

salīdzinoši lielu zivju daudzumu, taču lomos dominēja sugas ar mazu tirgus vērtību.

Vienkāršoti zivju resursus var iztēloties kā piramīdu. Tās augšējo, mazāko daļu veido

vecākās, liela izmēra plēsīgo zivju sugas, bet pamatu – maza izmēra karpu dzimtas

zivis. Ap divām trešdaļām no zivju resursiem Latvijas ūdenstilpēs ir saimnieciski

mazvērtīgās sugas: raudas, mazizmēra plauţi, vīķes, pliči un ķīši. No Latvijas iekšējos

ūdeľos esošajiem zivju resursiem faktiski tiek izmantota tikai to neliela daļa, tiesa –

saimnieciski vērtīgākā daļa.

Tabula 4-2. Kopējā Latvijas zvejnieku nozveja un sadalījums pa nozvejas veidiem, CSB dati

Zivju nozveja un pārējo jūras produktu ieguve pa nozvejas rajoniem (tūkst. tonnu)

2005 2006 2007 2008 2009

PAVISAM 151.2 141.0 156.0 158.5 163.7

Iekšējos ūdeľos 0.9 0.9 1.0 0.9 0.8

Atlantijā (ieskaitot Baltijas jūru un Rīgas jūras līci) 150.3 140.1 155.0 157.6 162.9

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 93.1 82.8 89.4 86.5 78.5

Uz šo brīdi Daugavpils un Krāslavas novados rūpnieciskā zveja tiek veikta tikai

pašpatēriľam, nosakot vienam pieteicējam – fiziskai personai (ne mājsaimniecībai)

50m tīkla limitu, līdz ar to no šīs resursu izmantošanas pašvaldību budţeti ienākumus

nesaľem. Taču joprojām iekšējie ūdeľi – ezeri un upes var tikt uzskatīti par resursu

uzľēmējdarbības attīstībai zvejniecībā Daugavpils un Krāslavas novados ar lielu

daudzumu ezeru. Protams, ir ekonomiski jāizvērtē iegūtais saimnieciskais labums

nodokļu ieľēmumos un iespējamais zaudējums tūrisma nozarē, jo Latgales ezeri ar to

zivju krājumiem un neskartību ir Latgales tūrisma produkta neatľemama sastāvdaļa.




54



4.2. Akvakultūra

Latvijā akvakultūras audzēšanai ir ilgstoša vēsture. Padomju okupācijas laikos lašu,

taimiľu, vimbu, plauţu, zandartu un citu zivju mazuļu audzēšana un izlaišana Latvijā

attīstījās galvenokārt kā kompensācijas pasākumu komplekss sakarā ar Daugavas

HES kaskādes izbūvi, kā arī lai pavairotu un saglabātu vērtīgo zivju krājumus.

Patlaban Latvijas valsts vada 7 zivju mazuļu audzētavas lašu, foreļu, vimbu un citu

zivju krājumu papildināšanai -Tome, Dole, Kārļi, Ķegums, Brasla, Pelči un Sērene,

kas galvenokārt audzē mazuļus valsts pasākumiem zivju resursu atjaunošanai

publiskās ūdenstilpnēs. Daugavpils un Krāslavas novados uz 2011.gada sākumu nav

neviena PVD atzīta akvakultūras uzľēmuma.




55



Tabula 4-3. PVD reģistrēto Daugavpils novada akvakultūras uzņēmumu saraksts, PVD dati

Tabula 4-4. PVD reģistrēto Krāslavas novada akvakultūras uzņēmumu saraksts

Atbalsts akvakultūras uzľēmumiem ir pieejams LAD administrētajā Eiropas

Zivsaimniecības fonda pasākumā „Investīcijas akvakultūras uzľēmumā”, kur ES

finansējums var sasniegt līdz pat 60% intensitāti un attiecināmo izmaksu kopsumma

2007. – 2013.gadu periodā līdz 200 000 Ls. Taču neskatoties uz šiem labvēlīgajiem

nosacījumiem, gan Daugavpils novadā, gan Krāslavas novadā nav pieteikts neviens

projekts šī finansējuma saľemšanai.




56



Attēls 4.2. LAD apstiprinātie projekti ZRP pasākumā „Investīcijas akvakultūras uzņēmumos”,

LAD dati

4.3. Cita veida nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība lauku teritorijās

Apskatot pārējās Tabulā 4-1 minētās darbības nozares, akcents tiks likts uz darbībām,

kas vērstas uz preču un pakalpojumu raţošanu iekšējā (vietējā) tirgus pieprasījuma

segšanai.

Tieši šīs ekonomiskās vienības – mikrouzľēmumi dominē lauku teritorijās.

4.3.1. Amatniecība

Kā atsevišķi minama un izdalāma ir amatniecība.

Amatniecība ir raţojoša nozare, kas ir spējīga attīstīties uz vietējo izejvielu bāzes,

tādejādi sekmējot nacionālo īpatnību attīstību gan kultūras, gan raţošanas laukā.

Valsts tautsaimnieciskajā struktūrā tā izpilda divas galvenās funkcijas: raţo

kvalitatīvu produkciju un sniedz kvalitatīvus pakalpojumus.

Darba procesa īpatnības:

- amatniecība ir individuāla nodarbošanās;

- darba process ir cieši saistīts ar sadzīvi un kultūru;

- šodienas darba formas tiek balstītas tradīcijās, amata un prasmju

pārmantojamībā un pēctecībā;

- darba process nodrošina atbildību un kvalitāti, jo viens darītājs no

sākuma līdz galam ir atbildīgs par darba procesu;

- spēja izpildīt individuālu pasūtījumu;




57



- amatniecības darba process atrodas nemitīgā attīstībā, ko nosaka

mainīgās un augošās klientu prasības, valsts intereses un tehniskās

iespējas.

Amatniecības radīto vērtību specifika:

- amatniecības produkcijas amplitūda ir plaša – no mākslinieciski radoša

izstrādājuma līdz sērijveida raţošanai un pilnīgi noteiktam pakalpojuma

veidam;

- izstrādājumiem piemīt praktiska un kultūrvēsturiska vērtība;

- nacionālās savdabības lietiskošana un piesaiste pasaules tirgum;

- senlaicīgu tehnoloģiju un produkciju etnogrāfiskā un pasaulvēsturiskā

nozīme.

Amatniecības kā raţošanas veida specifika:

- nelieli uzľēmumi;

- tieša sasaiste ar tirgu – preču noieta organizēšana, klientu apkalpošana

notiek vienā un tajā pašā uzľēmumā;

- izmanto vietējās izejvielas;

- tehnoloģiskās īpatnības (vairumā gadījumu – roku darbs) un uzkrātā

tradīciju bāze ir priekšnoteikums vides un raţošanas labvēlīgām

attiecībām;

- personīgais elements ir raksturīgs vairāk par tehnoloģisko;

- spēja ātri mainīt funkcijas un izmēģināt jaunus produkcijas veidus (var

iekļauties tirgus stāvokļa izmaiľās un tehnoloģijas attīstībā).

Amatniecības produkcija un pakalpojumi tiek virzīti galvenokārt uz vietējo tirgu, bet

līdz ar tūrisma un pakalpojumu sfēras attīstību Latvijā paveras daudz plašākas

iespējas amatnieku produkcijas realizācijā.

Latvijā amatniecība un tās attīstība ir atrunāta gan plānošanas dokumentos, gan

reglamentēta ar likumdošanas aktiem. Kā galvenā atbalsta organizācija amatnieku

atbalstam ir Latvijas Amatniecības kamera. Latvijas Amatniecības kamera (LAK) ir

profesionāla amatnieku pašpārvaldes organizācija, kas veicina amatu un amatniecības

attīstību valstī.

Amatniecības kamera:

- izstrādā un saskaľo mācekļu un zeļļu mācību programmas un

kvalifikācijas noteikumus;

- organizē mācekļu un zeļļu apmācību pie labākajiem amatu meistariem;

- veido kvalifikācijas komisijas zeļļu un meistaru darbu novērtēšanai;

- organizē amata zeļļu un meistaru diplomu izsniegšanu;

- rūpējas par pārkvalifikāciju un izglītības papildināšanu, tālākizglītību;

- organizē amatizglītību cilvēkiem ar garīgiem vai fiziskiem veselības

traucējumiem;




58



- sekmē zinātniskus pētījumus veco amatu saglabāšanai un jaunu

amatniecības iespēju atklāšanai;

- sagatavo un izdod mācību un metodisko literatūru;

- organizē mācekļu, zeļļu, meistaru un pedagogu starptautisku sadarbību;

- izstrādā priekšlikumus pašvaldībām un valsts pārvaldes institūcijām par

amatizglītības iestāţu tīkla izvēršanu un izglītības darba uzlabošanu.

LAK palīdz amatniecības uzľēmumiem:

- uzskaita amatniecības uzľēmumus;

- informē klientus par amatnieku iespējām;

- informē amatniecības uzľēmumus un meistarus par klientu vajadzībām

un pasūtījumiem;

- palīdz noslēgt līgumus;

- organizē palīdzību biznesa plānu sastādīšanā;

- organizē palīdzību juridisko jautājumu kārtošanā;

- organizē palīdzību reklāmas sagatavošanā;

- iesaka pašvaldībām un valdības institūcijām pasākumus amatniecības

uzľēmumu atbalstīšanai un attīstībai;

- organizē ekspertīzes uzľēmumu tehnisko iespēju noteikšanai;

- reģistrē amatniecībā iesaistītos mācekļus, zeļļus un meistarus;

- veido amatniecības centrus un organizē kursus uzľēmējdarbības

uzsācējiem;

- organizē Latvijas un ārvalstu amatniecības uzľēmēju sadarbību;

- organizē izstādes un tirgus Latvijā un ārvalstīs;

- organizē goda tiesas amatnieku un klientu savstarpējo nesaskaľu

gadījumos.

Daugavpils novadā amatniekiem atbalstu sniedz Daugavpils amatnieku biedrība.

Daugavpils amatnieku biedrībā no tuvējiem novadiem iestājušies 105 biedri un lielākā

daļa ir amata meistari un amata zeļļi. Biedrība aktīvi darbojas amatnieku izglītošanā,

piedāvā kvalifikācijas celšanas kursus, seminārus un cita veida pasākumus, kas

veicina amatu apgūšanu.

Nelauksaimnieciskās uzľēmējdarbības atbalstam ir pieejams arī ES fondu

finansējums.

Jaunu vai esošu mikrouzľēmumu izveidei, attīstībai lauku teritorijās 2007. –

2013.gada plānošanas periodā ES finansējums pieejams ELFLA pasākumā „Atbalsts

uzľēmumu radīšanā un attīstībā” ar atbalsta intensitāti līdz 50% no attiecināmajām

izmaksām un maksimāli pieejamo attiecināmo kopsummu 200 000EUR (Eiro).




59



Attēls 4.3. ELFLA pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” apstiprināto projektu

skaits novadu griezumā uz 2011.g sākumu (LAD dati)

Ľemot vērā pasākuma salīdzinoši lielo atbalsta intensitāti un samērā lojālos

pieteikšanās nosacījumus, jāsecina, ka abu – Daugavpils un Krāslavas novadu

uzľēmumi ir bijuši kūtri uz šīs programmas finansējuma apguvi.

Attēls 4.4. ELFLA pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” apstiprinātais

publiskais finansējums LVL novadu griezumā uz 2011.g sākumu (LAD dati)

2007. – 2013.gada plānošanas periodā finansējums bija pieejams arī ERAF fonda

aktivitātē „Atbalsts ieguldījumiem uzľēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”,

ko administrēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Šīs programmas

kopējais finansējums sastādīja gandrīz 25 milj. Ls un tā apgūšana notika vairāk kā

gadu. Tomēr arī šajā programmā finansējumu ir saľēmuši neliels skaits uzľēmumu.

Tabula 4-5. Finansējuma saņēmēji ERAF aktivitātē „Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā

īpaši atbalstāmajās teritorijās ”, LIAA dati

Uzņēmums Projekta

realizācijas vieta

Publiskais

finansējums, Ls Projekta nosaukums

Daugavpils novads

SIA Meliors Krauja Naujenes pagasts 124822,20 Frakcionētas kūdras produktu




60



raţotnes izveidošana

Daugavpils novadā

SIA Staneks Līksnas pagasts 68497,18 SIA "STANEKS" atpūtas

kompleksa būvniecība

SIA SVM Metāls Kalkūnes pagasts 22148,87 SIA "SVM Metāls" raţotnes

attīstība

Krāslavas novads

SIA Varpa Kaplavas pagasts 73684,19

SIA "Varpa" konkurētspējas

paaugstināšana, paplašinot

dārza mēbeļu izstrādājumu

sortimentu un samazinot

raţošanas izmaksas

SIA ARES Capital Krāslavas pilsēta 69976,49

SIA "ARES Capital" putu-

betona celtniecības bloku

jaunas raţotnes izveide

SIA RH būve Krāslavas pilsēta 18668,80

Modernas bruģa ieklāšanas

tehnoloģijas ieviešana

uzľēmumā

Atbalsts komercdarbības uzsācējiem pieejams arī Hipotēku bankas atbalsta

programmu pārvaldes Altum programmā „Starta programma” (Eiropas sociālā fonda

finansējums)

Programmas mērķis ir saimnieciskās darbības aktivitātes paaugstināšana valstī,

attīstot biznesa uzsācēju zināšanas un iemaľas, kā arī sniedzot nepieciešamo

finansiālo atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai.

Programma piedāvā kompleksu atbalstu biznesa uzsācējiem un jaundibinātajiem

komersantiem, t.i.: konsultācijas, apmācības un finansējumu aizdevumu un grantu

veidā sava biznesa uzsākšanai. Atbalsta saľemšanas konsultācijas pieejamas Hipotēku

bankas nodaļās un Latgales reģiona struktūrfondu informācijas centrā.

2010. un 2011.gadā programmas finansējums piešķirts 4 uzľēmumiem Daugavpils

novadā, 7 uzľēmumiem Daugavpils pilsētā un tikai vienam Krāslavas novadā.

Salīdzinot ar citiem novadiem, uzľēmēju aktivitāte ir mazāka kā vidēji valstī.

Iespējams, ka kā barjera finansējuma sekmīgai piesaistei ir atbalsta saľemšanas

nosacījumu informācijas trūkums krievu valodā.

4.3.2. Tūrisms

Latgales plānošanas reģions, Krāslavas un Daugavpils novadi sadarbībā ar Lietuvas

un Baltkrievijas partneriem ir izstrādājuši daţādus tūrisma maršrutus, kas ir pieejami

mājas lapā www.latgale.lv.

Daugavpils novadā tūristiem tiek 18 vietās piedāvātas naktsmītnes un citi

pakalpojumi, savukārt Krāslavas novadā ir 21 tūristus uzľemoša viesumāja, brīvdienu

māja vai lauku sēta un kempings.

Tūristu skaits 2010. gada sezonā samazinājās, tas saistīts ar krīzi valstī un ienākumu

samazināšanos. Tomēr daţādojot tūrisma pakalpojumus ir iespēja piesaistīt tūristus ne

tikai no Rīgas, bet arī no Lietuvas un Baltkrievijas.

Pasaules un Eiropas tūrisma attīstības tendenču sakarā Pasaules tūrisma organizācija

(UNWTO) un Eiropas tūrisma komiteja atzīst, ka Eiropā tūrismam ir sekojošas

tendences:




61



- Demogrāfiskās izmaiľas – pieaug vecāku cilvēku īpatsvars tūrismā, mainās

tūristu motivācija, pieaug kultūrtūrisms, nostaļģijas tūrisms, apmeklē radus un

draugus, tūrisms starpsezonās, vairāk ceļo pa vienam, ģimenes ir ar vienu

bērnu. Tomēr, tā kā paredzams ir pensijas vecuma pieaugums un pensiju

samazinājums, tad vecāku tūristu skaits var mazināties. Jaunieši ceļo, lai

iegūtu pieredzi un emocijas.

- Tehnoloģijas ietekmē ceļojumu plānošanu, pirkšanu un naktsmītľu rezervāciju

(on-line, internets, GPS, tūrisma objektos tiek izmantoti audio ieraksti, Skype

aizstāj darba izbraukumus-tikšanās).

- Darba rakstura izmaiľas (vairāk pašnodarbināto, kas paši brīvi plāno savu

darba grafiku, viľiem ir vairāk brīva laika izbraucieniem, vairāk ir biznesā

sieviešu, kuras dodas biznesa braucienos, studentu un jauniešu tūrisms)

- Mainās ceļojumu ģeogrāfija (tūristi dodas uz Brazīliju, Indiju, Krieviju, Ķīnu

– tādēļ arī pieaug tūristu skaits no šīm valstīm. Tie pieprasa īsus, labi

saplānotus maršrutus, bez stresa, ar atpūtu un daţādiem pasākumiem.

- Mainā tūrisma pieprasījums (pieprasīti ir tālāki un eksotiskāki braucieni,

populāri ir īsi brīvdienu braucieni, tūristi vairāk grib individuālu pieeju, cenu

polarizācija).

- Pieaug mārketinga loma un valsts, reģiona tēla loma, tiek izsvērts ne tikai

tūrisma objektu pievilcīgums, bet arī tūristu drošība un pakalpojumu kvalitāte.

- Lielu pilsētu iedzīvotājus piesaista dabas tūrisms, atrakciju parki, kultūras un

izklaides pasākumi.1

Ľemot vērā šīs aktuālākās tendences, būtu mērķtiecīgi organizēt tūrismā plānošanu arī

Krāslavas un Daugavpils novados kontekstā ar visa Latgales reģiona tūrisma

plānošanu.

4.4. Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības stiprās, vājās puses un iespējas


- Amatniecības tradīcijas

- Tūrisms ir viena no Latgales

plānošanas reģiona darbības

prioritātēm

- Ainaviska vide - tūrismam

- Patenta maksa par lielu lauku

teritorijās

- Darbojās pelēkā zona

- Maz zivsaimniecības labo

piemēru

- Maz pakalpojumu sasaistīti ar

tūrismu


1 Tourism 2020 Vision. (2000), The UNWTO; Tourism trends for Europe (2006)., European

Travel Commission




62



- Jauniešu iesaiste uzľēmējdarbībā

- Iespēja attīstīt mobilos pakalpojumus

- Tūrisma iekļaušana kopējā Latgales shēmā

- Mārketings

- Zivkopības, zivsaimniecību attīstība

5. Alternatīvās enerģijas ražošanas attīstība Daugavpils un Krāslavas novados





D

sadaļa

Elektroenerģija, gāzes

apgāde, siltumapgāde

un kondicionēšana

Šajā sadaļā ietilpst elektroenerģijas, dabasgāzes, tvaika, karstā ūdens un

tamlīdzīga apgāde, izmantojot līniju, cauruļvadu un cauruļu pastāvīgu

infrastruktūru (tīklu). Tīkla lielumi nav noteicošie; šī sadaļa attiecas arī uz

elektroenerģijas, gāzes, tvaika, karstā ūdens un tamlīdzīgu apgādi

rūpnieciskos parkos vai dzīvojamās ēkās.

Tāpēc šajā sadaļā ietilpst elektrības un gāzes komunālo uzľēmumu

darbība, kuri raţo, kontrolē un sadala elektroenerģiju vai gāzi. Šajā sadaļā

ietilpst arī tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana.

5.1. Esošā situācija alternatīvās enerģijas ražošanā Daugavpils un Krāslavas novados

Galvenie AER Latvijā ir hidroresursi, koksne (biomasa) un vējš. Jāľem vērā, ka,

palielinot vēja enerģijas apjomu, ekvivalentā apjomā jānodrošina t.s. līdzsvarojošās

jaudas, kas spēj garantēti nodrošināt enerģijas raţošanu arī apstākļos, kad vēja nav.

Eiropas Komisijas piedāvājumā dalībvalstīm AER izmantošanā, Latvijai noteiktais

mērķis ir 2020.gadā sasniegt 42% AER īpatsvaru enerģijas gala patēriľā. Tas nozīmē,

ka Latvijai līdz 2020.gadam AER īpatsvars enerģijas gala patēriľā salīdzinājumā ar

2005.gada līmeni būs jāpalielina aptuveni par 7%




63



Attēls 5.1. Biogāzes ieguves potenciāls Latvijā, Vides investīciju fonds

Pašreiz enerģijas raţošana no atjaunojamiem energoresursiem Daugavpils un

Krāslavas novados tiek veikta:

- siltumenerģijas raţošana apkurei pašvaldību uzľēmumu katlumājās

izmantojot biomasu;

- elektroenerģijas raţošana koģenerācijas procesā siltumapgādes

uzľēmumā;

- elektroenerģijas raţošana mazajās hidroelektrostacijās Daugavas sateces

baseina upēs (Dubna, Vileika)

5.2. Valsts politika nozares attīstībā

Attēls 5.2. Atjaunojamo energoresursu plānotais īpatsvars, LR Ekonomikas ministrija




64



Attēls 5.3. Atjaunojamo energoresursu attīstības pamatnostādnes citās valstīs,

Valsts politikas pamatnostādnes:

- līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvars vismaz 40%;

- noteikt stabilu ilgtermiľa investīciju vidi;

- mazināt administratīvo slogu atjaunojamās enerģijas raţotājiem;

- noteikt pārvaldes kārtību atjaunojamās enerģijas raţošanai un

izmantošanai, veicinot pašvaldību lomu atjaunojamās enerģijas attīstībā;

- veicināt ilgtspējīgu vietējās atjaunojamās enerģijas raţošanu,

izmantošanu un eksportu;

- veicināt siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju samazinošu un

energoefektīvu tehnoloģiju attīstīšanu un izmantošanu;

- veicināt atklātību un informācijas apmaiľu atjaunojamās enerģijas jomā.




65



Attēls 5.4. Siltumenerģija un dzesēšana no atjaunojamiem energoresursiem, Ekonomikas

ministrija

Atbalsts atjaunojamai siltumenerģijai:

- Enerģijas raţotājs, kurš nodarbojas ar centralizētu siltumapgādi vai

centralizētu dzesēšanu vai enerģijas raţotājs, kas enerģiju izmanto

raţošanas cikla vai jebkuru citu produktu raţošanas nodrošināšanai, var

saľemt atbalstu:

- tādas enerģijas raţošanas iekārtu ieviešanai, kas siltumenerģijas

raţošanai izmanto biomasu, biogāzi vai bioloģiskos šķidros kurināmos;

- enerģijas raţošanas iekārtu, kurās izmanto fosilos energoresursus,

pārejai uz enerģijas raţošanas iekārtām, kurās izmanto atjaunojamos

energoresursus;

- siltumenerģijas raţošanas efektivitātes paaugstināšanai, samazinot

siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās;

- atbalsts pētniecības, attīstības un inovāciju programmām.




66



Attēls 5.5. Elektroenerģija no atjaunojamiem energoresursiem, Ekonomikas ministrija

Atbalsts atjaunojamai elektroenerģijai:

- Piemaksa - papildus maksājums par elektroenerģijas pārdošanu, kas

raţota no atjaunojamiem energoresursiem;

- Valsts piešķirtā finansējuma novirzīšana atjaunojamās elektroenerģijas

raţošanai un patēriľam;

- Publiskajam tirgotājam noteikts pienākums iepirkt no atjaunojamās

enerģijas raţotnē ar uzstādīto jaudu līdz 2 MW saraţoto elektroenerģiju;

- Atjaunojamās enerģijas raţotnes, kuras uzstādītā elektriskā jauda

nepārsniedz piecus megavatus, pieslēgšanai elektroenerģijas tīklam;

- Eiropas Savienības fondu piešķirtā finansējuma novirzīšana

atjaunojamās enerģijas raţošanai un patēriľam;

- Pētniecības, attīstības un inovāciju programmām atjaunojamās

elektroenerģijas jomā;

- Citi atjaunojamās enerģijas veicināšanas pasākumi, kas tiek noteikti

saskaľā ar likumiem, nodokļiem, publisko iepirkumu, sabiedrisko

iepirkumu, nozares tarifu regulējumu, kreditēšanu, valsts galvojumu vai

citās jomās;

Attēls 5.6. Plānotais atbalsts elektroenerģijas raţotājiem, Ekonomikas ministrija

Atjaunojamās elektroenerģijas veicināšanas pasākumi mājsaimniecību sektorā:

- mājsaimniecības lietotāji, kam pieder vai kuru lietošanā ir viena vai

vairākas atjaunojamās elektroenerģijas raţošanas iekārtas, kur

elektroenerģijas raţošanai tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi, ir

tiesības izmantot elektroenerģijas neto uzskaiti, kurā tiek ieskaitīta

mājsaimniecības saraţotā atjaunojamā elektroenerģija, kas nepārsniedz

120% no mājsaimniecības ikgadējā elektroenerģijas pašpatēriľa.




67



- mājsaimniecības lietotāja saraţoto atjaunojamo elektroenerģiju, kuras

apmērs nepārsniedz šī panta otrā daļā minēto, publiskais tirgotājs

ieskaita savstarpējos norēķinos, bet pārpalikumu iepērk par cenu,

ko aprēķina regulators.

5.3. Biogāzes ražošanas attīstība

Attēls 5.7. Biogāzes raţošanas tehnoloģiskais process, Latvijas biogāzes asociācija

Iepriekš veikti pētījumi par potenciālajām biogāzes stacijām Latvijā rāda, ka gandrīz

visas lielas cūku un putnu fermas Latvijā ir potenciāli biogāzes raţotāji. Lielo fermu

saraksts ar atrašanas vietām ir dots Tabulā 5-2.

Tabula 5-2. Lielās dzīvnieku novietnes Daugavpils un Krāslavas novados

Dzīvnieku novietne Atrašanās vieta Novietnes tips

AS Latgales bekons Daugavpils novads Cūku ferma

SIA Daugavpils putni Daugavpils novads Putnu ferma

Savukārt, lemjot par atbalstu biogāzes raţotnes izveides atbalstam, kas plāno izmantot

augu masu, ir jāľem vērā vairāki ar vidi saistīti aspekti.

Enerģētisko augu audzēšana atstāj pozitīvo ietekmi uz apkārtējo vidi:

- Ja enerģētisko lauksaimniecības kultūru audzēšanai tiek izmantotas

neizmantojamas degradētas augsnes;

- Jo erozijas līmenis būtiski pazeminās ja audzēšanai tiek izmantoti

daudzgadīgie lauksaimniecības kultūraugi - daudzgadīgie zālaugi,

topinambūrs;

- Jo pazemināsies barības elementu izskalošanās no augsnes, kas

nodrošinās būtisku augsnes auglības un oglekļa satura paaugstināšanu.

Energoaugu izvēle, to audzēšanas vietas un audzēšanas tehnoloģija spēlēs ievērojamu

lomu vai noteikta biodegvielas veida raţošana pozitīvi vai negatīvi ietekmēs apkārtējo

vidi, kā arī noteiks šīs ietekmes pakāpi. Ja energoaugi tiks audzētas uz degradētām

augsnēm vai atmatām, meţa cirsmām, vai loti nabadzīgas augsnēs, mazauglīgo zālāju




68



platībās, un ja augsnes mineralizācija tiks novesta līdz minimumam, tad energoaugu

audzēšana potenciāli var pozitīvi ietekmēt bioloģisko daudzveidību ekosistēmās tās

atjaunošanas vai dabas vides funkciju saglabāšanas ceļā. Tālāk, degradēto zemes

platību vai augšľu izmantošana energoaugu audzēšanai diez vai nelabvēlīgi ietekmēs

oglekļa emisiju.

Ja tiks audzētas daţādas sugas, daudzgadīgas stiebrzāles un to maisījumi, kuru raţa

tiks izmantota kā izejviela bioenerģijas raţošanai, tas var pozitīvi ietekmēt bioloģisko

daudzveidību salīdzinājumā ar viengadīgo monokultūru audzēšanu aramzemē.

Situācijas, kad augsti enerģētiskas lopbarības vai pārtikas sugas nomainīs citas

monokultūras to tieša ietekme uz bioloģisko daudzveidību būs neliela, bet ja biomasas

raţošana enerģijas ieguvei būtiski izmainīs zemes izmantošanas uzdevumus, tas var

negatīvi ietekmēt bioloģisko daudzveidību.

Alternatīva enerģijas un biodegvielas ieguves palielināšana, kas bāzējas uz

tradicionālām viengadīgām kultūrām, var novest pie augsnes erozijas palielināšanas,

barības vielu un bioloģiskas daudzveidības pazemināšanas augsnē, sakarā ar

nepieciešamību rūpīgāk apstrādāt augsni. Piemēram, kviešiem, rapsim un kukurūzai

nepieciešama rūpīgāka augsnes apstrādāšana salīdzinot ar klūdziľu prosu vai

mieţabrāli. Tomēr ja enerģētisko lauksaimniecības kultūru audzēšanai tiek izmantotas

neizmantojamas degradētas augsnes, erozijas līmenis var būtiski pazemināties

pateicoties palielinātajam augsnes segumam, īpaši tur, kur tiek izmantotas

daudzgadīgie lauksaimniecības kultūraugi. Piemēram, daudzgadīgie zālaugi,

topinambūrs var stabilizēt augsni un saglabāt mitrumu augšanas laikā. Cita potenciāla

izdevība no energoaugu audzēšanas uz degradētajām vai mazauglīgām augsnēm, ir

tas, ka pazemināsies barības elementu izskalošanās no augsnes, kas nodrošinās

būtisku augsnes auglības un oglekļa satura paaugstināšanu .

Biogāzes raţošanas un izmantošanas kopējās priekšrocības var raksturot sekojoši:

- saimnieciskās darbības paplašināšana lauku apvidos, papildus ieľēmumi

nodokļu veidā pašvaldību un valsts budţetā;

- papildus darba vietu nodrošināšana un radīšana;

- ienākumu avotu daţādošana, diversifikācija lauksaimniecībā;

- ļoti pieprasīto enerģijas veidu – elektrības, siltuma un gāzveida

degvielas raţošana no atjaunojamiem resursiem;

- samazina fosilo (naftas u.c.) energonesēju patēriľu un importu;

- samazina siltumnīcas iedarbības gāzu – oglekļa dioksīda (CO2), metāna

(CH4) un pavadošo gāzu emisiju;

- samazina gaistošās smakojošās vielas, ko rada šķidrmēsli to glabāšanas

procesā, kā arī izkliedējot tos tīrumos augu barošanai;

- augi labāk izmanto pēcrūgšanas atliekās esošās barības vielas nekā

nepārraudzētu organisko mēslojumu; nezāļu sēklas zaudē dīgtspēju;

- izmantojot biogāzes raţošanas procesā radušos enerģētisko kultūru un

citu substrātu (bez kūtsmēsliem un šķidrmēsliem) fermentācijas

atlikumu, paveras iespēja šo pārraudzēto masu atgriezt uz laukiem




69



komerciāla mēslojuma veidā; tas samazina atkarību no mākslīgā

mēslojuma iepirkšanas un palīdz uzlabot augsnes kvalitāti;

- tirgū rodas plašākas izvēles iespējas arvien pilnīgāku biogāzes raţošanas

tehnoloģiju, tehnikas un iekārtu iegādei atbilstoši daţādām uzstādītām

TES jaudām;

- biogāzes ieguvi īsteno jau ilgāku laiku un tā radusi savu saimniecisko

pielietojumu daudzās lauksaimniecības un industrijas nozarēs;

- plašs un viegli realizējams izejmateriālu potenciāls biogāzes ieguvei;

- biogāzes raţošanā iespējams izvairīties no monokultūru audzēšanas, tā ir

mazāk atkarīga no cenu pieauguma, tādējādi rada lielāku drošību

ilgtermiľa kontraktu realizēšanā;

- biogāze labi atbilst atjaunojamās enerģijas ilgstošo kritēriju prasībām: tā

veicina zemes un ūdens taupīgu izmantošanu un mazāk konkurē ar

pārtikas kultūrām; tā ir vērā ľemama daļa klimata izmaiľu un

atjaunojamās enerģijas risināšanas procesā.

Uz 2011.gada sākumu Daugavpils un Krāslavas novados nedarbojas neviena biogāzes

stacija. Tomēr, veicot Vides pārvaldes Daugavpils nodaļas izsniegto tehnisko

noteikumu sarakstu laika posmā kopš 2008.gada, secinām, ka ir izdoti vairāki

tehniskie noteikumi biogāzes raţošanas staciju izveidei. Šis dokuments gan

neapliecina to, ka iecere tiks īstenota arī dzīvē, jo projekta izmaksas mērāmas

vairākos simtos tūkstošu latu un ne vienmēr ir iespējams saľemt ES līdzfinansējumu,

kā arī piesaistīt investoru projekta realizācijai.




70



Tabula 5-3. Izsniegtie tehniskie noteikumi biogāzes staciju projektēšanai Daugavpils un

Krāslavas novados

"Naujenes jauda" SIA

Daugavpils novads ,

Naujenes pagasts

Biogāzes stacija un koģenerācijas bloks.

Jauda 2.1 MW, licence Nr.E12142 elektroenerģijas un

siltumenerģijas raţošanai koģenerācijā saskaľā ar licencē

noteiktajiem nosacījumiem un prasībām sabiedriskā pakalpojuma

sniegšanai, elektroenerģijas un siltumenerģijas raţošanā koģenerācijā

jāuzsāk līdz 2015.gada 22.oktobrim.

„Dubnas siltums" SIA Daugavpils novads, Dubnas

pagasts


Jauda 2.1 MW, licence Nr.E12143 elektroenerģijas un siltumenerģijas

raţošanai koģenerācijā saskaľā ar licencē noteiktajiem nosacījumiem

un prasībām sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai, elektroenerģijas un

siltumenerģijas raţošanā koģenerācijā jāuzsāk līdz 2015.gada

22.oktobrim.

"Remas enerģija" SIA

Daugavpils novads,

Maļinovas pagasts


Jauda 2.1 MW, licence Nr.E12141 elektroenerģijas un siltumenerģijas

raţošanai koģenerācijā saskaľā ar licencē noteiktajiem nosacījumiem

un prasībām sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai, elektroenerģijas un

siltumenerģijas raţošanā koģenerācijā jāuzsāk līdz 2015.gada

22.oktobrim.

SIA "AD Biogāzes

Stacija", Daugavpils

novads, Skrudalienas pagasts

Biogāzes stacija, jauda 1,96 MW, licence Nr.E21123/11089

elektroenerģijas un siltumenerģijas raţošanai koģenerācijā saskaľā ar

licencē noteiktajiem nosacījumiem un prasībām sabiedriskā

pakalpojuma sniegšanai, elektroenerģijas un siltumenerģijas raţošana

koģenerācijā jāuzsāk līdz 2012.gada 31.decembrim.

SIA "Arhis Construction",

Daugavpils novads, Medumu

pagasts

Kondensācijas tipa elektrostacija ar uzstādīto jaudu 0,99MW

5.4. Alternatīvās enerģijas stiprās, vājās puses un iespējas


- Esošā L/s darbība

- Lauksaimniecibā

izmantojamo zemju

platība

- Nav kvotu

- Nav kur vasarā izmantot siltumu

- Zema rentabilitāte


- Biogāze

- Pašvaldība – kā siltuma pircējs

- Sekmēt sadarbību ar D-pils pašvaldību par siltuma iegādi

6. Loģistika





52 Uzglabāšanas un

transporta

Šajā nodaļā ietilpst uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, piemēram,

transporta infrastruktūras (t. i., lidostu, ostu, tuneļu, tiltu u. c.) darbība,




71



palīgdarbības

transporta aģentūru darbība un kravu apstrāde.

Loģistikas centri tiek veidoti ar mērķi nodrošināt vienā vietā virkni ar loģistiku

saistīto pakalpojumu. Loģistikas centra pakalpojumos ietilpst:

- Preču uzglabāšana noliktavā;

- Muitas operācijas;

- Pārkraušana no/uz daţādiem transporta veidiem;

- Pievienotās vērtības operācijas ar precēm - pakošana, marķēšana, likšana

kopā utt.;

- Bankas pakalpojumi;

- Transporta līdzekļu tehniskā apkope;

- Viesnīcas pakalpojumi;

- Internets, komunikācijas;

- Degvielas uzpilde.

Loģistikas centru loģiskā atrašanās vieta ir nozīmīgu patēriľa un raţošanas teritoriju

tuvumā, kas visbieţāk ir lielās pilsētas un pie nozīmīgu transporta koridoru mezgliem,

kur iespējams precēm pievienot pievienoto vērtību, uzkrāt un sadalīt preču plūsmas.

Saskaľā ar pētījuma "Latgales, Vidzemes reģionu, Pleskavas un Ļeľingradas

apgabalu potenciāla analīze transporta un loģistikas pakalpojumu jomā. Esošās

tendences un attīstības iespējas”, kurš tika veikts Interreg projekta NIV-093 Remote

Access projekta ietvaros, Latgales reģiona vislielākais potenciāls saskatāms vidējā

mēroga loģistikas centriem ar pievienotās vērtības operācijām ES muitas telpā, kurš

apkalpotu arī tranzīta kravas automašīnas.

Svarīgs priekšnosacījums šādiem centriem ir novietojums pie valsts galvenajiem

autoceļiem Rīga – Daugavpils vai Rīga – Rēzekne – Ludza vai Viļľa – Daugavpils –

Rēzekne, kas ļautu apkalpot tranzīta kravu plūsmas. Loģistikas centram ir svarīga

atrašanās pie pēc iespējas vairākiem transporta veidiem, lai varētu nodrošināt kravu

pārkraušanu no viena veida uz otru.

Vēl viens svarīgs faktors šiem centriem ir novietojums lielā pilsētā ar attīstīto

rūpniecību (vai netālu no tās), kur būtu pietiekami liels patēriľš un rūpniecības

apjoms, kas veidotu tirgu izejvielu un gatavās produkcijas distribūcijas un

transportēšanas pakalpojumiem. Iedzīvotāju skaita slieksnis, kas varētu nodrošināt

pietiekamu tirgu, ir apmēram 30 tūkst. iedzīvotāji.




72



Attēls 6.1. Loģistikas centru attīstībai piemērotās teritorijas pie Daugavpils, Interreg projekta

NIV-093 Remote Access materiāli.

Atbilstošas teritorijas pie Daugavpils atrodas gar autoceļu A13 „Krievijas robeţa

(Grebľeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeţa (Medumi)” Medumu, Kalkūnes,

Naujenes un Maļinovas pagastos, gar autoceļu A14 „Daugavpils apvedceļš (Tilti -

Kalkūne)” Sventes un Līksnas pagastos, gar autoceļu A6 „Rīga - Daugavpils -

Krāslava- Baltkrievijas robeţa (Paternieki)” Līksnas un Naujenes pagastos, kā arī

Daugavpils pilsētā.

Uz šo brīdi darbs loģistikas centra izveidē notiek Krāslavas novada pierobeţā ar

Baltkrieviju Grigorovščinas - Patarnieku robeţpunktā, 2 km attālumā no robeţas.

Muitas un loģistikas centrā paredzēts izveidot muitas zonu, kurā varētu notikt kravu

pārkraušana un sadalīšana un sabiedrisko zonu, kurā varētu strādāt kā Baltkrievijas,

tā Latvijas pārstāvji. Pastāv pamatotas cerības piesaistīt arī jaunos novada

speciālistus, kas šobrīd apgūst gan transporta loģistikas zinības, gan arī citas

vajadzīgas specialitātes. Izveidojot doto centru, paredzētas investīcijas arī

Baltkrievijas tranzīta infrastruktūrā. Jau šobrīd tiek rekonstruēts Grigorovščinas

robeţpunkts, tas notiek Latvijas - Lietuvas - Baltkrievijas programmas

stratēģiskā projekta ietvaros.

Savukārt Daugavpils pilsēta un novads strādā pie reģionālās lidostas izveides projekta

Lociku ciemā, kā veiksmīgas realizācijas rezultāts būtu pamats liela mēroga loģistikas

centra izveidei blakus lidostai.




73



Loģistikas nozares stiprās, vājās puses un iespējas


- Daugavpils – otra lielākā

pilsēta

- Infrastruktūra

- Pierobeţa

- Lielas investīcijas

- Neskaidrs pieprasījums


- Pieprasījuma izpēte

- Krāslavas (Paternieku) loģistikas centrs

- Daugavpils (Lociku) loģistikas centrs

7. Daugavpils un Krāslavas pilsētu ietekmes izvērtējums uz Daugavpils un Krāslavas novadu lauku teritoriju

Galvenās tendences, kas ietekmē pilsētu un lauku attiecības Eiropā ir sekojošas:

- ekonomisko attiecību mainīgā daba un to telpiskās izpausmes;

- mainīgie demogrāfiskie rādītāji;

- sociālās izmaiľas un dzīves stila izmaiľas;

- kultūras, identitātes un pilsoniskās piederības jauns pamatojums;

- vides ilgtspēja.

Tūrisms

nekustamais

īpašums

Darba tirgus

Veselības

pakalpojumi

Citi

pakalpojumi

PILSĒTA

Iedzīvotāji/migrācija

Iepirkšanās

LAUKI

LAUKI

LAUKI

LAUKI Izglītība/apmācība




74



Attēls 7.1. Lauku pilsētu mijiedarbības2

Tradicionālais skats uz laukiem kā uz lauksaimniecības telpu mūsdienās neparāda

lauku reģionu realitāti un lauku komponentu lauku-pilsētu attiecībās. Pilsētu-lauku

attiecības ir jāstiprina tādos veidos, ka tās dod ieguvumu, gan pilsētu, gan lauku

iedzīvotājiem. Lai realizētu pilsētu-lauku saikľu potenciālos ieguvumus, jāstiprina ne

tikai saiknes, bet arī jāsamazina nelabvēlīgās ietekmes3.

Pilsētas labāk piemērotas inovācijām, liela mēroga ekonomiskām aktivitātēm, tās var

labāk pildīt ekonomiskās aktivitātes izaugsmes centru vai pakalpojumu sniedzēju

centru lomu kā lauku apdzīvotās vietas. Savukārt lauki, kuru plašās teritorijas

raksturojas ar mazu iedzīvotāju skaitu, kas parasti dzīvo izkliedēti, norāda uz to, ka,

tās nevar pretendēt uz tām priekšrocībām, kas ir pilsētās, toties mazais iedzīvotāju

skaits nodrošina katra iedzīvotāja relatīvu lielāku nozīmīgumu vietējā teritorijā un ir

mazāka konkurence uz resursiem, ko sniedz konkrētā vieta – it īpaši telpas resursu

pieejamība - ūdens kvalitāte, bioloģiskā daudzveidība, klusums, miers - jo šos

resursus nav iespējams transportēt uz pilsētu.

Tai pat laikā nevar viennozīmīgi novērtēt, kuras lauku vai pilsētas teritorijas

nodrošina pievilcīgu dzīves telpu vai uzľēmējdarbības vidi, jo katrās konkrētais

gadījums var būt atšķirīgs, atkarīgi no tā, kas ir nepieciešams konkrētos apstākļos.

Teritorijas plānošanas instrumenti tiek pielietoti, lai ne tikai ierobeţotu, bet arī, lai

veicinātu ekonomisko attīstību. Piemēram, kā ar telpiskās attīstības instrumentiem var

sniegt iespējas uzľēmējdarbības attīstībai, kā jāplāno daţādu izmantojumu teritorijas,

t.i., kādas ir daţādu tautsaimniecību nozaru vajadzības, kā veicināt mazā biznesa

attīstību, īpaši lauku teritorijās un vietās, kas nodrošinātu ilgtspējīgu uzľēmējdarbības

attīstību, kā integrēt transporta jautājumus un ekonomisko attīstību, kā otrreizēji

attīstīt un rehabilitēt vietas, kā ľemt vērā telpiskās attīstības vajadzības, ko nosaka

informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība, kā saglabāt un uzlabot vidi, kā

nodrošināt augstu arhitektonisko vides kvalitāti, saglabāt dabas un kultūras

mantojumu, kā nodrošināt dialogu ar uzľēmēju kopienu, kā praktiski veidot attīstības

plānus un tos īstenot, kā kontrolēt attīstību un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Lauksaimniecības teritorijām pilsētu apkārtnē ir īpaši uzdevumi. Skat. Tabulu 7-1.

Tabula 7-1. Priekšrocības un problēmas peri-urbānai lauksaimniecībai4, tas ir lauksaimniecībai

pilsētu aktīvas ietekmes zonās5

Ieguvumi Problēmas

Būtisks pilsētas tirgus svaigiem dārzeľiem Gaisa piesārľojums

2 Urban Rural Linkages. Factsheet, Department for Environment, Food and Rural Affairs

http://www.defra.gov.uk/rural/pdfs/factsheet/fact_urban_rural_links.pdf, 2006.

3 Ibid. ESPRID.

4 Douglas, 2006: 22

5 McGregor, D., Simon and D., Thompson, D. (eds). (2006). The peri-urban interface: approaches to

sustainable natural and human resource use. London ; Sterling, VA : Earthscan.

http://www.defra.gov.uk/rural/pdfs/factsheet/fact_urban_rural_links.pdf




75



un citiem produktiem

Pārtikas atkritumi nodrošina pārtiku

dzīvniekiem

Piesārľota ūdens ietekme uz

lauksaimniecībā lietotā ūdens resursiem

Pilsētas atkritumu izmantošana kā

mēslojums lauksaimniecībā

Potenciāli konflikti ar par zemes

izmantošanu

Nodrošina izdzīvošanas stratēģijas mazu-

ienākumu iedzīvotājiem

Administratīvi „nelegāla” vai neatbilstoša

zemes izmantošana

Reālā ietekme uz pārtikas nodrošinājumu

var būt ierobeţota

Daugavpils un Krāslavas novadu ekonomiskā izaugsme ir tieši saistīta ar palielinātu

pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem centrālajā pilsētā. Arī labi ceļi, tirgus

pieprasījums ir tas, kas nodrošina palielinātu pieprasījumu pēc dārzeľiem novadu

lauku teritorijās. Laba informācija par to, kas nepieciešams pilsētas iedzīvotājiem

(kādi produkti, kādi pakalpojumi), var veicināt pieguļošo lauku teritoriju veiksmīgu

attīstību. Liela nozīme ir veiksmīgai mārketinga kampaľai. Problēma pastāv apstāklī,

ka zemnieki paši reti, kad sadarbojas savas preces pārdošanas procesā, nav

informācija par cenām un pieprasījumu. Šis ir aspekts, kur neieciešams pašvaldības

atbalsts, piemēram, attiecībā uz informācijas pieejamības nodrošināšanu un

koordināciju, lai pieguļošo teritoriju zemnieki varētu savas preces realizēt pilsētu

tirgos.

Kā atzīst daţādi ārvalstu speciālisti, pilsētas – lauku saiknes jeb mijiedarbība veidojas

ar galvenajām plūsmām:

- Raţošanas, resursu;

- Finansu;

- Tirdzniecības, pakalpojumu;

- Darba tirgus.

Ārvalstu pieredze norāda, ka preču un pakalpojumu, resursu plūsmas ir nosakāmas tik

daudz, cik to pieļauj valsts reģistru un statistikas sistēmas. Atsevišķu pilsētu-lauku

mijiedarbības izpēti veic ar aptauju palīdzību.

Lauku – pilsētu un to mijattiecību un pieaugošo saikľu kontekstā Eiropas valstis pēta

iedzīvotāju migrāciju un to plūsmas, svārstmigrācijas un iedzīvotāju skaita ilgtermiľa

izmaiľas6.

Lauki ir atkarīgi no pilsētām7 šādās jomās:

- nodarbinātība,

6 Renkow, M., Hoover, D. M. (2000). Commuting, Migration, and the Nonmetropolitan

Turnaround. Journal of Regional Science, 40(2), 261-287.

7 Partridge, M. (2008). Dissension in the Countryside: Bridging the Rural-Urban Divide with a

New Rural PolicyPresented atGlobalization and the Rural-Urban Divide. International Agriculture

Trade Research Consortium Workshop, Seoul, Korea, June 30-July 1, 2008

http://www.crerl.usask.ca/presentations/IARTC-Seoul_2008.pdf

http://www.crerl.usask.ca/presentations/IARTC-Seoul_2008.pdf




76



- privātie un publiskie pakalpojumi,

- pilsētas ērtības un labumi (urban amenities),

- kā tirgus rekreācijas aktivitātēm, kas notiek laukos,

- tirgus lauksaimniecības produktiem,

- prasības par rūpēm par vidi (demand for environmetntal stewardship),

- nekustamā īpašuma nodokļi un zemes tirgus.

Savukārt pilsētas ir atkarīgas no laukiem sekojošās jomās:

- darbaspēks,

- tirgus privātiem un publiskiem pakalpojumiem un precēm,

- tirgus pilsētas ērtībām un labumiem (urban amentities market),

- rekreācija,

- pārtikas nodrošinājums un tās drošība (food safety and security),

- dabiskā vide,

- zemes dzīvojamo un rūpniecības teritoriju izplešanās iespējas (expansion),

SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” 2009. gadā veiktā pētījuma8 gaitā tika apskatīti

daţādi lauku un pilsētas mijiedarbības faktori tai skaitā arī daţādas plūsmas, t.sk.

Daugavpilij pieguļošajos pagastos (tagad Daugavpils novadā).

Kā pirmā svarīgākā šeit būtu jāpiemin cilvēku plūsma starp teritorijām. Aplūkojot

iedzīvotāju ilgtermiľa pārvietošanos kā negatīvāko piemēru jāpiemin iekšējās

perifērijas teritorijas. Šajās teritorijās ir novērojama strauja iedzīvotāju skaita

samazināšanās, kuri visticamākais pārvietojās uz pilsētām vai pievilcīgām piepilsētu

teritorijām.

Pilsētas un apkārtējās lauku teritorijas mijiedarbības pamatā ir vienota ekonomiskā,

institucionālā un materiāli tehniskā bāze, kas aptver gan laukus, gan arī pilsētas.

Daugavpils un Krāslavas novados šo mijiedarbību ierobeţo vāja lauku ekonomiskā

attīstība, kas izskaidrojama ar ievērojamu sīko lauku saimniecību skaitu ar zemu

darba raţīgumu. Laukos nav vai ir maz spēcīgu lauksaimniecības (arī nozaru)

kooperatīvu vai lielsaimniecību. Eiropas valstīs tiem pieder pārstrādes, servisa,

loģistikas u.c. uzľēmumi, kuri atrodas arī tuvējās pilsētās.

Latgales plānošanas reģiona stratēģiskie mērķi infrastruktūras attīstībai ietver reģiona

iekšējās un starptautiskās sasniedzamības uzlabošanu, sakārtojot un pilnveidojot

autoceļu un dzelzceļu tīklu, tai skaitā pierobeţas, attīstot gaisa satiksmi, radot ērtu un

savstarpēji saistītu reģiona sabiedriskā transporta sistēmu; uzľēmējdarbības un

atkritumu un ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību; energoresursu pieejamības

nodrošināšanu un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu; mājokļa attīstību;

izglītības, sociālās, veselības, kultūras un sporta infrastruktūras attīstību.

8 VRAA pasūtījums – pētījums „Latvijas pilsētu un lauku mijiedarbības izvērtējums”.




77



ESDP9 atzīmē, ka „pieredze rāda, kā daţādojot lauku saimniecības, tas ir, veicinot

augstas kvalitātes produktu mārketingu un attīstību, lauku tūrismu, vides investīciju

projektus, var pavērties jaunas perspektīvas un iespējas”. Tomēr atsevišķas attīstītās

valstis ir atzinušas, ka intensīva un plaša lauku daţādošana, it īpaši piepilsētas, noved

pie lauku raksturojuma un vērtību zuduma.

ESDP uzsver, ka „pilsētām ir daţāda veida funkcionālā savstarpējā atkarība no tās

apkārtnē esošās lauku teritorijas. Šī savstarpējā atkarība prasa brīvprātīgu sadarbību

starp vietējām pašvaldībām pāri administratīvajām robeţām, šādi stiprinot visa

reģiona konkurētspēju. Iespējamās sadarbības sfēras ir vietējais transports, atkritumu

apsaimniekošana un kopēju apdzīvojamo un rūpniecisko teritoriju noteikšana”. ESDP

atzīmē, ka „jaunas partnerattiecības formas piedāvā iespējas izvērtēt pakalpojumu

apmaiľu starp pilsētām un laukiem, īstenojot ilgtspējīgu telpiskās attīstības

perspektīvu, ar mērķi radīt reģionālu “pakalpojumu komplektu”, pretstatā vietējo

pašvaldību pakalpojumiem”. Latvijā šis ir jautājums, kas nav atrisināts.

ESDP uzsver, ka „bieţi apturēt pilsētu paplašināšanos var tikai reģionālajā kontekstā.

Šajā aspektā ir jāveicina sadarbība starp pilsētu un tās apkārtni, kā arī jāatrod jaunas

formas uz partnerattiecību balstītām interesēm starp pilsētu un tās apkārtni pamata”.

Arī izstrādājot lauku attīstības stratēģijas ir jāľem vērā pilsētu funkcionālie reģioni,

kuri ietver lauku teritorijas. Piemēram, Latvijas lauku attīstības nacionālā programma

nepietiekami novērtē pilsētu lomu lauku attīstībā. ESDP paredz „veicināt lauku un

pilsētu sadarbību ar mērķi stiprināt funkcionālos reģionus”- Latvijas gadījumā

vajadzētu noteikt, kuras pilsētu un lauku teritorijas ietilpst funkcionālos reģionus.

Secinājumi un projektu idejas

Daugavpils un apkārtējās lauku teritorijas veido vienu funkcionālo reģionu un ir

savstarpēji atbildīgi par tā tālāku attīstību, tiem jāvienojas par integrētu pieeju. Ľemot

vērā ekonomiskās saiknes un mijattiecības, kas sniedzas pāri administratīvo teritoriju

robeţām, nepieciešama ir sadarbības veicināšana starp funkcionālā reģiona teritorijām

un to pašvaldībām, jo īpaši integrējot ekonomiskās attīstības iespējas pilsētas un

novadu teritorijas plānojumos.

Daugavpils, Krāslavas pilsētu un apkārtējo lauku teritoriju sadarbībai ir jābalstās uz

lauku un pilsētu zonu atšķirību, jānodrošina, ka saglabājas vietējā identitāte un

īpatnības. Pilsētu iedzīvotājiem ir jānodrošina pieejamība lauku dabas telpai, savukārt

pilsēta nodrošina attīstība centra funkcijas apkārtējām teritorijām.

Latvijā patreiz ir veikta tikai viena Rīgas funkcionālā reģiona izpēte. Tādēļ būtu

nepieciešams noteikt, kuras pilsētu un lauku teritorijas ietilpst Latvijas otras lielākās

pilsētas – Daugavpils funkcionālajā reģionā (arī darba tirgus areāls) un veikt tā izpēti.

Šajā darbā būtu jāsadarbojas Daugavpils pilsētai, novadam, apkārtējām teritorijām un

Latgales plānošanas reģionam..

Latgales plānošanas reģiona stratēģiskie mērķi konkurētspējas palielināšanai cita

starpā ietver pilsētu stiprināšanu kā reģiona ekonomiskās attīstības virzītāju,

uzľēmējdarbībai labvēlīgas un daudzveidīgas vides veidošanu; darbaspēka

9 Eiropas Telpiskās attīstības perspektīvas

9 (ESDP)




78



konkurētspējas paaugstināšanu, iedzīvotāju pašiniciatīvas paaugstināšanu; sociālās

atstumtības un nevienlīdzības mazināšanu.

Latgales plānošanas reģions nepietiekami izvērtē un piedāvā risinājumus darba vietu

veidošanā un attīstībā, netiek specificētas galvenās attīstības jomas, bet vairāk dots

visu jomu pārskaitījums.

Latgales reģiona ekonomiskās attīstības dzinējspēks ir Daugavpils. Novērojot pēdējā

laika attīstības tendences, var novērot ekonomisko aktivitāšu koncentrāciju ap

Daugavpili. Bez tam Daugavpils piepilsētas lauku teritorijās parādās tendence, ka

tajās savas dzīvesvietas izvēlas gan Daugavpils iedzīvotāji, gan rajona iedzīvotāj un

tās nākotnē varētu veidoties par pilsētas guļamvagonu. Arī šo teritoriju plānojumi ir

atvērti privātmāju būvniecībai, turklāt Daugavpils piepilsētā jau parādās tendence, kad

vasarnīcu mājas tiek pārbūvētas par individuālajām dzīvojamām mājām (pie Rīgas tā

jau ir plaši izplatīta).

Pierobeţas lauku teritorijās situācija ir atšķirīga ES pierobeţā un NVS pierobeţā.

Brīvā robeţa ar Lietuvu nepalielina „nostūra” efektu Daugavpils novada teritorijai.

Iedzīvotāji šajās teritorijās labprāt izmanto arī Lietuvas tirgu savu vajadzību

nodrošināšanai (iepirkumi, izklaides, lidosta). Tiek izmantotas pārrobeţu sadarbības

iespējas, tomēr vēl nepietiekamā apjomā. Šī sadarbība no projektu līmeľa ir jāturpina

arī pašvaldību ikdienas darba līmenī. Baltkrievijas pierobeţu teritorijas daudzviet ir

„gala punkts” visiem ceļiem, izľemot robeţšķērsošanas vietas, bet arī tur kustību

ierobeţo vīzu reţīms. Šajās teritorijās ir mazs darba vietu skaits, augsts bezdarbs un

tajās ir liels pensijas vecuma iedzīvotāju skaits.

Novada teritoriju iedzīvotāji, kas bija tendēti meklēt darbu citās teritorijās, to ir

atraduši, bet pārējie gaida, kad darba vietas „nāks pie viľiem”. Arī daudzi pašvaldību

darbinieki neizprot uzľēmējdarbības principus un uzskata, ka tas ir valsts uzdevums

radīt darba vietas viľu pašvaldības teritorijā. Netiek veicināta izpratne par

individuālās uzľēmējdarbības iespējām ārpus lauksaimniecības sektora.

Lauksaimniecības teritorijās lauksaimnieciskās raţošanas tendences un problēmas ir

līdzīgas kā valstī kopumā. Tāpat vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās šajās

teritorijās. Tomēr uzrādās tendence, ka daļa jauniešu apzināti grib palikt dzīvot

laukos, bet nezin kādu profesiju izvēlēties. Tādēļ būtu nepieciešams veikt pētījumu

par tām profesijām, kuras mūsdienu apstākļos dod iespēju strādāt interesantu darbu,

neatkarīgi no dzīves vietas (arī lauku teritorijās) un ar tām iepazīstināt vidusskolu

vecāko klašu skolēnus, pašvaldību speciālistus, lauku teritoriju iedzīvotājus, NVD

darbiniekus.

Mazas lauku saimniecības neizprot, ka nevar konkurēt lielajā tirgu, bet pretendē uz

zemnieku – lauksaimniecības produkcijas raţotāju statusu, tomēr nav tendences

attīstīties stabiliem lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem (izľemot pienu, daţi

arī graudu), šāda sadarbība netiek pietiekami veicināta.

Piemājas lauksaimniecībai ir tendence sūdzēties, ka nav kur likt saraţoto produkciju.

Zināmā mērā tā ir taisnība, jo nav attīstīta vietējā produkta tirgus sistēma, kad

mazajām saimniecībām ir iespēja tirgot ikdienas patēriľa produktus tuvējo pilsētu

iedzīvotājiem (lielveikalos, tirgū). Turklāt pašvaldības šādu tirgu organizēšanu un

zemnieku piesaisti neuzskata par savu pienākumu un darbu uzľēmējdarbības

veicināšanā.




79



Transporta plūsmu teritorijas pie Daugavpils izmanto svārstmigranti. Transporta

plūsmai nav redzams nozīmīgs pienesums apkārtējo lauku teritoriju ekonomikai.

Tomēr šos ceļus varētu veiksmīgāk izmantot tūrisma attīstībai, iekļaujoties kopējā

Latgales un Lietuvas tūrisma shēmā, lai piesaistītu lielākas tūristu plūsmas.

Novadu pašvaldībām ir jāveicina IKT izplatību laukos, un tā radīto iespēju

izmantošanu uzľēmējdarbībā un jaunu darba vietu radīšanā, piemēram, veicinot

teledarbu. Jāizvērtē esošā energonodrošinājuma kvalitātes aspekti novadu pierobeţas

teritorijās un jānosaka teritorijas, kurās būtu nepieciešami būtiski

energonodrošinājuma kvalitātes uzlabojumi, kas nepieciešami vietējās ekonomikas

stimulēšanas, kā arī teritorijas, kurās turpmākos 10 gadus nebūs izmaiľu.

Daugavpils un Krāslava ir „vārtu” pilsētas un novadi atrodas pierobeţā, kura

nodrošina pieeju ārvalstīm un pārējai ES teritorijai. Iespēja ir veicināt, ka šīs vārtu

pilsētas un novadu teritorijas pierobeţā nodrošina, ka tās ir pieejamas pārējai Latvijas

teritorijai un tās iedzīvotājiem: multi-modālus sabiedriskos pasaţieru pārvadājumus,

nodrošināt, ka pie dzelzceļa stacijām, lidostas un autoostām ir ilgstošai novietošanai

paredzēti automašīnu stāvlaukumi. Veicināt, ka informācija par transporta iespējām ir

koordinēta un internetā pieejama pa visu valsti un daţādiem pasaţieru pārvadātājiem.

Iespējas attīstīt loģistikas centrus un pakalpojumus.

Nozīmīgi ir attīstīt reģionālo (Latgales) un vietu zīmolus un mārketingu, iesaistot

Latgales plānošanas reģionu un novadu administrācijas, kā arī izglītības un kultūras

iestādes, kultūras un dabas mantojuma pārzinātājus, tūrisma uzľēmumus, daţādas

sociālās un etniskās grupas.




80



8. Pašvaldību un uzņēmēju aptauja

8.1. Pašvaldību aptauja

Pētījuma ietvaros tika veikta pašvaldības un uzľēmēju aptauja, lai iegūtu abpusēju

viedokli par novados esošo uzľēmējdarbības vidi, tās trūkumiem, kā arī

pilnveidošanas iespējām.

Kopumā tika aptaujāti 133 pašvaldības darbinieki un 178 uzľēmēji, no tiem Krāslavas

novadā 51 pašvaldības darbinieki, Daugavpils novadā 82 darbinieki.

Attēls 8.1 Aptaujāto pašvaldības darbinieku skaits pagastos

Attēls 8.2 Aptaujāto uzņēmēju skaits pagastos

4 4

8

9

6

5 5

6

8

5

8

1

4

6

9 9

2

3

9

1

9

5

6

5

6

1

6

4

5

8

7

6

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

Ambe

ļu p

agas

tā

Biķer

niek

u pag

astā

Dem

enes

pag

astā

Dub

nas

paga

stā

Kalkū

nes pa

gastā

Kalup

es p

agas

tā

Lauc

esas

pag

astā

Līks

nas

paga

stā

Maļ

inov

as p

agas

tā

Med

umu

paga

stā

Nau

jene

s pa

gast

ā

Nīc

gales

paga

stā

Salienas

paga

stā

Skrud

alie

nas

paga

stā

Svent

es p

agas

tā

Tabor

es p

agas

tā

Vaboles

pag

astā

Vecsa

liena

s pag

astā

Višķu

pag

astā

Dau

gavp

ils p

ilsēt

ā

Krāslav

as p

ilsēt

ā

Aulejas

pagas

tā

Kalniešu

paga

stā

Kaplava

s pa

gastā

Kombu

ļu p

agas

tā

Krā

slav

as p

agas

tā

Indr

as p

agas

tā

Izva

ltas pag

astā

Piedr

ujas

pag

astā

Rob

ežnieku

pag

astā

Skaista

s pa

gast

ā

Ūdr

īšu

paga

stā




81



8.1. Uzņēmēju un pašvaldības viedokļu salīdzinājums P

ašv

ald

ība

Kā Jūs novērtējat apmācību iespējas Daugavpils/Krāslavas novadā?

Krāslavas novads Daugavpils novads

16%

18%

32%

23%

1%

10%

22%

10%

39%

11%

7%

12%Uzņēmumiem ir labasiespējas apmācītdarbiniekusApmācību piedāvājumsneatbilst darba tirgusvajadzībāmUzņēmumiem nav līdzekļuapmaksāt darbiniekuapmācībasUzņēmēji nav informēti parapmācību iespējām

Nav nepieciešamasapmācības

Uzņēmumi izmantoapmācību iespējas citur

Uzņ

ēmēj

i


38%

8%31%

14%

6%4%

40%

6%17%

19%

9%

10% Uzņēmums ir izmantojispiedāvātās iespējas

Piedāvājums neatbilstuzņēmuma vajadzībām

Uzņēmumam nav līdzekļuapmaksāt darbinieku apmācības

Nezinu par apmācību iespējām

Nav nepieciešamas apmācības

Uzņēmums izmanto apmācībuiespējas citur

Pašvaldību secinājumi:

- Apmācību iespējas Daugavpils novadā ir plašākas un uzľēmēji vairāk ir

informēti par šādām iespējām nekā Krāslavas novadā,

- Krāslavas novadā gandrīz divas reizes lielāks respondentu īpatsvars norāda, ka

apmācību piedāvājums neatbilst darba tirgus prasībā, kā arī divas reizes lielāks

īpatsvars norāda, ka uzľēmēji nav informēti par apmācību iespējām.

- kā būtiskākais šķērslis apmācību iespēju izmantošanai abos novados norāda

finanšu resursu trūkumu.

Uzņēmēju secinājumi:

- liela daļa uzľēmēju aktīvi izmanto novadā sniegtās apmācību iespējas;

- ļoti mazs īpatsvars norāda, ka piedāvājums neatbilst uzľēmuma vajadzībām;

- liela daļa uzľēmēju norāda, ka trūkst finanšu resursu lai apmaksātu darbinieku

apmācības;




82



- uzľēmēju īpatsvars, kas nezina par apmācību iespējām, arī svārstās līdz 20%

no aptaujātajiem uzľēmējiem.

Pa

šva

ldīb

a

Kā pašvaldība varētu veicināt uzņēmējdarbību novadā?


58%

13%

21%

0%0%

4% 0%4%0%

44%

4%21%

4%

21%

4% 1%0%1%Informatīvie un apmācību semināri,konsultācijas

Uzņēmēju iesaiste lēmumupieņemšanā

Ceļu, infrastruktūras uzturēšana

Kopēju uzņēmējdarbību veicinošuES projektu identificēšana unīstenošanaNĪN atvieglojumi, citu nodokļuatviegl.

Finansiāls atbalsts

Netraucēt

Tūrisma popularizēšana

Cits

Uzņ

ēmēj

i


40%

26%

34%

16%

1%

1%

6%

9%

8%

3%5%7%

3%1%1%

3%

7%

7%

10%

11%Ceļu infrastruktūra

Dzelzceļa infrastruktūra

Loģistika

Komunālā saimniecība

Elektroapgāde

Sakari

Vides aizsardzība

Būvniecības joma

Ar NĪ saistīti jautājumi

Banku pakalpojumi

Muita

Robežšķērsošanas punkti

Biznesa inkubatori

Biznesa konsultācijas

Prof. prasmju uzlabošanas iespējas

Info. par ES finansējuma iespējām

Konsultācijas par ES finansējumu


- Pašvaldību darbinieki kā būtiskāko devumu uzľēmējdarbības veicināšanā

saredz caur informatīviem un apmācību semināriem un konsultācijām;

- Infrastruktūras nodrošināšana un it īpaši ceļu kvalitātes uzturēšana ir vienlīdz

būtiski abos novados;

- Daugavpils novadā 1/5 daļa pašvaldību darbinieku redz uzľēmējdarbības

veicināšanas iespējas caur nodokļu politiku, it īpaši saistībā ar nodokļiem, kas

ir vietējās pašvaldības kompetencē, t.i. neaustamā īpašuma nodokļa atlaides.




83




- uzľēmēji, kā galveno pašvaldības lomu uzľēmējdarbības vecināšanā tomēr

saskata ceļu infrastruktūras uzlabošanu un uzturēšanu;

- informatīvo un apmācību semināru organizācija par ES finansējuma piesaisti

un arī kopīgu projektu realizācija.

Pa

šva

ldīb

a

Jūsuprāt, kurās jomās novadā nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai sekmētu uzņēmējdarbības

attīstību? (var atzīmēt vairākas)


18%

1%

6%

5%

6%

7%3%2%2%2%0%3%1%

8%

9%

10%

14%

16%

1%

1%

6%

9%

8%

3%5%7%

3%1%1%

3%

7%

7%

10%

11%Ceļu infrastruktūra


Loģistika


Elektroapgāde

Sakari

Vides aizsardzība

Būvniecības joma

Ar NĪ saistīti jautājumi

Banku pakalpojumi

Muita


Biznesa inkubatori


Prof. prasmju uzlabošanas iespējas

Info. par ES finansējuma iespējām

Konsultācijas par ES finansējumu

Uzņ

ēmēj

i


22%

2%

4%

4%

5%

12%3%3%2%

3%2%

2%1%

5%

9%

10%

10% 0%

25%

0%

3%

5%

14%

9%1%2%

3%

3%0%0%

2%

6%

5%

11%

9%1% Ceļu infrastruktūra


Loģistika


Elektroapgāde

Sakari

Vides aizsardzība

Būvniecības joma

Ar nekustamo īpašumu saistīti jautājumi

Banku pakalpojumi

Muita


Biznesa inkubatori


Profesionālo prasmju uzlabošanas iespējas

Informācija par ES finansējuma iespējām

Konsultācijas ES finansējuma saņemšanai

Cits (paskaidrot)


- abos novados būtiskākie uzlabojumi nepieciešami visa veida infrastruktūrā (it

īpaši ceļu infrastruktūrā);

- abos novados kā viens no būtiskākajiem uzľēmējdarbības sekmēšanai ir visi

aspekti, kas saistās ar informācijas pieejamību, kompetences celšanu,

konsultācijām.




84




- uzľēmēju un pašvaldību darbinieku viedoklis praktiski sakrīt, t.i. vairākums

atzīst, ka infrastruktūrā it īpaši ceļu kvalitātē, kā arī faktoros, kas saistās ar

informācijas pieejamību, kompetences celšanu, konsultācijām, ES finansējuma

piesaisti. nepieciešami būtiski uzlabojumi.

Pa

šva

ldīb

a

Kādus projektus vajadzētu īstenot novada domei, kas sekmētu nozaru un/vai

uzņēmējdarbības attīstību?


25%

6%

29%

16%

24%

0%

9%

2%

13%

17%

48%

11%Atbalsts vietējiemražotājiem/pakalpojumusniedzējiemRobežšķērsošanas vienkāršotaprocedūra pierobežā

Sadarbības veicināšana ar citunovadu/valstu uzņēmējiem

Pārrobežu sadarbības projekti

Ceļu u.c. Infrastruktūra

Infromācja par ES iespējām,konsultācijas, apmācības

Uzņ

ēmēj

i


44%

22%

27%

0%7% 0%

24%

16%

37%

16%

8% 0%Produkcijas noieta veicināšanaspasākumi vietējiem ražotājiem

Vietējo uzņēmējuprodukcijas/pakalpojumupopularizēšana Latvijā, ārvalstīsCeļu u.c. infrastrktūras izveide

Elektroapgāde

L/s nozares attīstība

Cits


- Ceļu infrastruktūras sakārtošanu Daugavpils novada pašvaldības uzskata par

prioritāti





85



- lai sekmētu uzľēmumu un nozaru attīstību uzľēmēji uzskata, ka novada

domēm galvenokārt ir jāveicina vietējo raţotāju produkcijas noiets, kā arī ceļu

infrastruktūras sakārtošana un vietējo uzľēmēju produkcijas popularizēšana.

- Krāslavas novadā par vienlīdz svarīgiem tiek uzskatīta ceļu sakārtošana,

sadarbības veicināšana starp uzľēmējiem, kā arī atbalsts pašvaldības atbalsts

vietējiem raţotājiem.

8.2. Atsevišķie jautājumi uzņēmējiem

1. Kādas prasmes nepieciešamas Jūsu darbiniekiem, lai uzlabotu uzņēmuma konkurētspēju ?

Krāslavas novada uzņēmēji Daugavpils novada uzņēmēji

25%

33%

32%

11% 0%

19%

27%42%

9%3%

Svešvaloda

Datorprasmes

Zināšanas pamatprofesijā

Jaunas profesijas apguve

Citas

Secinājumi:

- Svešvalodas, datorprasmes, zināšanas pamatprofesijā uzľēmēji uzskata par

galvenajām iemaľām, kas nepieciešamas darbiniekiem;

- Tai pat laikā neviens praktiski nav atspoguļojis, ka būtu nepieciešami

darbinieki ar zināšanām finansējuma piesaistes jomā.

4. Kas traucē palielināt Jūsu uzņēmuma raţošanas/ pakalpojuma sniegšanas apjomus?


10%

2%

17%

9%

21%

35%

6% 0%

8%2%

16%

22%

5%

41%

5% 1% Slikta infrastruktūra pašvaldībā

Nav atbilstošu speciālistu uzņēmumā

Novadā nav iespējams atrastdarbiniekus

Nepietiekams uzņēmuma piedāvātopreču/pakalpojumu pieprasījums

Trūkst ražošanai nepieciešamie resursi

Finanšu trūkums

Eksportam nelabvēlīgi apstākļi

Cits




86



Secinājumi:

- Raţošanas apjomu palielināšanu gan Krāslavas, gan Daugavpils novados apgrūtina

finanšu, kā arī darbinieku trūkums

- Papildus tam Krāslavas novada uzľēmēji kā būtisku faktoru norāda raţošanai

nepieciešamo resursu trūkumu;

- Tai pat laikā infrastruktūras (t.sk. ceļu) izveide un uzturēšana ieľem salīdzinoši

mazāku lomu raţošanas apjomu kāpināšanā.

5. Kā Jūs plānojat uzņēmuma attīstību tuvākajos 3 gados? (var atzīmēt vairākus)


13%

32%

3%17%

2%

14%

9%

0%

11%

12%

27%

6%19%

1%

12%

12%

1%

10%Palielināšu darba vietu skaitu

Sagatavošu un iesniegšu projektapieteikumu ES finansējuma saņemšanaiĪstenoju/ īstenošu vietējās attīstības(LEADER) projektuPiedāvāšu jaunu pakalpojumu

Uzsākšu preču/ pakalpojuma eksportu

Ieviesīšu inovācijas

Attīstīšu sadarbību ar l īdzīgiemuzņēmumiem (iekļaušos nozares klāsterī)Cits

Nezinu, ko es varētu darīt

Secinājumi:

- uzľēmēju noskaľojums kopumā ir raksturojams pozitīvs, jo absolūti lielākai daļai

aptaujāto uzľēmēju ir iecerēt attīstības plāni, kas lielākoties ietver ieceres piesaistīt ES

finansējumu, attīstīt jaunus produktus un pakalpojumu, arī inovācijas, kā ar palielināt

darbinieku skaitu;

- jāatzīmē arī fakts, ka daļa uzľēmēju norāda, ka plāno sadarboties ar citām sev

līdzīgāk kompānijām, kas ir pamats kooperācijas principu ieviešanai konkurētspējas

uzlabošanai.

6. Jūsuprāt, kādi ir galvenie šķēršļi uzņēmējdarbības attīstībai (atzīmēt 3 galvenos)





87



13%

20%

19%10%

6%

0%

12%

5%

7%2%0%

1% 1%0%1%

19%

23%

22%1%

0%

2%

7%

5%

0%

11%

2%5% 2%1%

0%

Krīze, ekonomiskā situācija valstī

Valsts atbalsta trūkums

Birokrātija

Uzņēmējdarbības uzsākšana

Būvniecības atļauju saņemšana

Darba tiesisko attiecību elastība

Nekustamā īpašuma reģistrācija

Kredītu pieejamība

ES finansējuma pieejamība

Investoru tiesību aizsarzība

Administratīvais slogs maksājot nodokļus

Valsts konkursi, iepirkumi

Inspekcijas, kontrolējošās institūcijas

Ārējā tirdzniecība

Līgumu izpildes nodrošināšana

Secinājumi:

- kā trīs būtiskākos šķēršļus uzľēmējdarbības attīstībai lielākā daļa uzľēmēju uzskata,

ka tie ir ārējie, t.i. kas neizriet no paša uzľēmuma vai uzľēmēja. Tie ir – krīze,

ekonomiskā situācija valstī, balsts atbalsta trūkums, birokrātija, kā arī administratīvais

slogs, maksājot nodokļus.

8., 9. Kādus pakalpojums Jūsu uzņēmums izmanto Daugavpilī?


11%

4%

35%

18%

1%

1%

11%

19%

0% Novada domes sniegtos pakalpojumus

Finanšu operācijas

Loģistika

Preču/ pakalpojumu iegāde

Preču/ pakalpojumu pārdošana

Daugavpils universitātes speciālistu(zinātnieku) pakalpojumiNVA pakalpojumi

Latgales plānošanas reģionaspeciālistu pakalpojumusZemes dienesta pakalpojumus

Cits (nosaukt)

8%

25%

2%

23%

17%

2%

2%

6%

15%0%

Novada domes sniegtos pakalpojumus

Finanšu operācijas

Loģistika



Daugavpils universitātes speciālistu(zinātnieku) pakalpojumiNVA pakalpojumi

Latgales plānošanas reģionaspeciālistu pakalpojumusZemes dienesta pakalpojumus

Cits (nosaukt)

Secinājumi:

- Daugavpils novada uzľēmēju izmantotie pakalpojumi Daugavpilī mēreni

pārklāj visas nozīmīgākās pakalpojumu jomas, kas praktiski ir ļoti līdzīgi ar

Krāslavas uzľēmēju izmantotajiem pakalpojumiem Krāslavā (skat. diagrammu

zemāk)

- Saukārt ir zīmīgs faksts, ka trešā daļa Krāslavas novada uzľēmēju Daugavpilī

veic preču/pakalpojumu iegādi un gandrīz 1/5 daļa uzľēmēju atzīst, ka

Daugavpilī veic preču pakalpojumu pārdošanu, kas pierāda Daugavpils

nozīmīgumu abu novadu funkcionēšanā.

10. Kādus pakalpojums Jūsu uzņēmums izmanto Krāslavā? (jautājums Krāslavas novadā)

Krāslavas novada uzņēmēji




88



14%

21%

2%

21%

12%

1%

5%

6%

19%

0% Novada domes sniegtos pakalpojumus

Finanšu operāci jas

Loģis tika



Daugavpi ls univers i tātes speciā l i s tu

(zinātnieku) pakalpojumiNVA pakalpojumi

Latgales plānošanas reģiona

speciā l i s tu pakalpojumusZemes dienesta pakalpojumus

Cits (nosaukt)




89



8.3. Interviju kopsavilkums – Daugavpils un Krāslavas novadi

Kopsavilkums sagatavots par Daugavpils un Krāslavas novadiem kopā, jo galvenās

problēmas un sniegtie viedokļi abās teritorijās bija līdzīgi. Par katru no teritorijām (arī

pagastu griezumā) interviju apkopojumu skatīt Pielikumā.

Kopsavilkums par galvenajām problēmām nozaru attīstībā parāda, ka galvenās

problēmas uzņēmējdarbības attīstībai ir saistītas ar infrastruktūru (ceļi,

energoapgāde, sakari), institucionālām un likumdošanas problēmām, kā arī ar

informācijas un tiešo konsultāciju trūkums. Aktuāls visās nozarēs ir darbaspēka

trūkums.

Kādas ir galvenās problēmas nozaru attīstībai kopumā?

Novada uzľēmēji un pašvaldības administrācijas darbinieki par nozīmīgākajām

problēmām nozaru attīstībai atzīst sekojošas:

o Elektroapgādes traucējumi

o Energoresursu sadārdzināšanas.

o Slikts apdzīvoto vietu apgaismojums.

o Slikti mobilie sakari

o Slikta ceļu kvalitāte. Daudzviet zemnieki tīra (no sniega) koplietošanas

ceļus ar saviem spēkiem.

o Interneta ierobeţota pieejamība (Lattelecom nepiedāvā savus

pakalpojumus, kaut kabelis ir).

o Finansējuma samazinājums

o Sociālajā sfēra nauda netiek īstajiem (100-latnieki), jāatbalsta tos, kuri grib

strādāt

o Birokrātija

o Zemes nodokļa maksāšanas kārtība (soda nauda).

o Izejvielu augstas cenas, nav samērīgas ar ienākumiem.

o Reāli realizējamo projektu trūkums (50% līdzfinansējums.)

o Līgumu noteikumu neievērošana no pircēju puses

o Kvalificēta darba spēka trūkums.

o Jaunieši brauc projām.

o Zemnieki nav ieinteresēti ľemt tādus darbiniekus, kas var vienas dienas

laika pazust, nestrādāt utt.

o Valsts atbalsta trūkums

o Teritoriāla reforma (novada domes darbinieki nav kompetenti daţos

jautājumos, kuri attiecas uz konkrētu pagastu).

o Likumdošanas, cenu un nodokļu politikas prognozēšanas neiespējamība.

o Vietējo iedz. pārvietošanas vienkāršošana pierobeţas zonā

o PVD normatīvo aktu nesakārtotība

o Produkcijas realizācijas ierobeţotība. Pārpircēji (tirgū visas vietas ir

aizľemtas, nevar pārdot savu produkciju).

o Konsultāciju trūkums

t.sk. meţsaimniecība un kokapstrāde

o Apgrozāmo līdzekļu nepietiekamība.

o Sadrumstaloti privātie meţa resursi.




90



o Nevar nodrošināt darba nepārtrauktu ciklu.

o Izejvielu trūkums (nav pieejas valsts meţiem – izsolēs tirgo tikai lielas

plātības, ko var atļauties tikai lielie uzľēmumi).

o Pieprasījuma samazinājums pēdējos gados - pagājušajā gadā, daudzi

bankrotēja

o Noieta tirgus pārsvarā Lietuvā – piedāvā lielāku cenu.

o Lielas investīcijas darbības uzsākšanai

lauksaimniecība, t.sk. bioloģiskās un integrētās pārtikas audzēšana un

pārstrāde

o Neaizsargāts vietējais l/s tirgus (poļu produkcija).

o Minerālmēslu augstas cenas.

o Subsīdiju aplikšana ar nodokli - nodoklis 26%

o L/s nelabvēlīga zeme un reljefs, jāattīsta sīklopu audzēšana, biškopība,

zivsaimniecība, tūrisms.

o Brīvu zemes plātību trūkums. Zemes iegādes problēmas (izpērk ārvalstu

kompānijas)

o Bio – lielākās izmaksas salīdzinot ar parastu l/s – neatmaksājas

o Nav kooperācijas lauksaimnieku starpā, lai saraţotu realizēt pa labākām

cenām, vai resursus iepirkt lētāk.

o Aitkopība – lielas izmaksas (tagad vajadzīgi.čipi),bet pieprasījums

samazinājās

o Meliorācijas sistēmas kopietošanas problēmas.

o Pārstrādes uzľēmumi atrodas tālu no raţotāja

o Piena raţotājiem nav pārliecības, ka pasliktinoties ceļu stāvoklim, piena

iepirkums turpināsies

nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstība laukos (t.sk. zivsaimniecība)

o Neaizsargāts vietējais tirgus.

o Trūkst iniciatīvas un zināšanu. Trūkst ideju biznesa uzsākšanai

o Ir zaudētas iemaľas gan amatniecībā, gan citās nozarēs.

o Nepieciešamas kvalificēta speciālista konsultācijas biznesa attīstības jomā.

o Nepieciešama jauniešu motivēšana.

o Apmācību iespējas amatā

o Nepietiekoša informācija par atbalsta iespējām biznesa uzsācējiem. Nav

motivācijas jauniešiem dzīvot un strādāt savā novadā.

alternatīvās enerģijas raţošana

o Nav kvotas

o Latvenergo nedeva atļauju vējģeneratora uzstādīšanai (viľiem nav izdevīgi

pirkt enerģiju, jātaisa līnijas pie ģeneratora)

o Tiek attīstīta elektroenerģijas raţošana no biomasas pārstrādes, secinājumu

vēl nav.

o Nav skaidra produkcijas realizācija, valsts politika

o Top bioelektrostācijas projekts

o Nav pietiekami liela izejvielu daudzuma (piem. biomasas raţošanai)

o Ilgās procedūras būvniecības projektu saskaľošanā, problēmas saraţotā

siltuma/elektroenerģijas realizēšanai

o Izejvielu trūkums, zināšanu trūkums

tūrisma attīstība




91



o Svešvalodu nezināšana.

o Klientu skaita straujš samazinājums, nav vērts attīstīties

o Ignalīnas AES tuvums.

o Straujšs pieprasījuma samazinājums

o Pakalpojuma sezonalitāte, augstās izmaksas, PVD prasības ēdināšanas

uzľēmumiem

o Mārketinga iemaľu trūkums, regulāri jāpaaugstina zināšanu līmenis.

o Tūrisma uzľēmējiem nav jaunu ideju

loģistika

o Ir idejas centra izveidei, taču nepieciešamas lielas investīcijas, ko nevar

segt ES finansējums.

o Nav pieprasījuma

o Nav investoru

o Transporta koridoru attīstība valsts līmenī, pārrobeţu sadarbības projekti,

kopējas iniciatīvas, valsts lobijs projektiem – jābūt priekšnosacījumiem,

kas garantē topošā loģistikas centra noslodzi un pakalpojumu pieprasījumu

o Vietējam tirgum nav nepieciešami

Kādas nozīmīgākās aktivitātes ir veiktas uzņēmējdarbības attīstībai:


aktivitātēm, kuras veiktas uzľēmējdarbības attīstībai saka sekojošo:

o Gada tirgi

o Tirgus laukumiľš zemniekiem

o Novada dienas

o „Vecas” skolas un tās apkārtnes renovācijas un attīstības projekts.

o Pagastā darbojas bibliotēka

o Amatniecības attīstības centrs, Kultūras nama atjaunošana, Skolas

rekonstrukcija, u.c.

o Festivāls „Augšdaugava”

o Realizēti daţi ES fondu projekti

o Infrastruktūras sakārtošana – ūdenssaimniecība, ceļu remonts un

rekonstrukcija

o Veloceļiľu izveide

o Lauksaimniecības konsultanta pakalpojumi

o Uzľēmēju konsultatīvā padome (tomēr, daudz par ko ir runāts, bet no

novada domes puses nekas nav izdarīts).

o Bezmaksas apmācību semināri

o Pārrobeţu sadarbības projekti

Kādas aktivitātes ir nepieciešamas uzņēmējdarbības attīstībai


aktivitātēm, kuras nepieciešamas uzľēmējdarbības attīstībai saka sekojošo:

o Radīt labvēlīgus apstākļus jauniem uzľēmējiem

o Vajag kooperēties, bet grūti

o Ceļu infrastruktūras uzlabošana, tiltu remonts

o Ūdensapgādes un kanalizācijas projekts

o NĪN un zemes nodokļa atlaides.




92



o Nodarbinātība – darbinieki

o Nevajag l/s-bā neko jaunu izgudrot – jāattīsta tas, kas ir. LAD projekti un

apmācības

o Palīdzība zemes iegādes jautājumos.

o Novada atpazīstamības pasākumi valsts/pasaules līmenī.

o Tūrisma pakalpojumu attīstības projekti – apskates objekti, velomaršruti,

tūrisma popularizēšana

o Informācijas sniegšana par aktualitātēm novadā krievu valodā.

o Uzľēmēju iesaiste domes darbībā

o Uzľēmējdarbības konsultanta pakalpojumi

o Vietējo raţotāju lobēšana

o Ūdens resursu pārvaldība un akvakultūras atjaunošana.

o Labs ceļš līdz Rīgai.

o Daugavpils lidostas attīstība

o Dabas parka „Daugavas loki attīstība”

Kā jūs raksturotu uzņēmēju sadarbību ar zinātniekiem?

Novada uzľēmēji un pašvaldības administrācijas darbinieki par sadarbību ar

zinātniekiem saka sekojošo:

o Nepieciešams organizēt konferences, seminārus, kur piedalās zinātnieki

o Ir sadarbība ar Rīgas zinātniekiem, taču maz zina par iespējām izmantot

Daugavpils universitātes pakalpojumus

o Semināri Krievijā (selekcijas jautājumi).

o Augu aizsardzības jomā – zinātniskā informācija ir internetā. Nav, bet

vajadzētu (piem. augu slimību noteikšanai)

o Uzľēmēji sadarbojas ar firmām, kur ir speciālisti l/s jomā

o Meklē informāciju literatūra. Interesē biogāzes raţošana

o Izmanto internetu

o Zinātniekiem nav prakses. Negatīva pieredze

o Izmanto konsultācijas par augsnes kvalitātes uzlabošanu

o Piecus gadus atpakaļ tika veikts apsekojums par kokapstrādi, sniegtas

rekomendācijas

o Izmanto selekcijas jomā

o Kaľepju audzēšanā sadarbība ar Jelgavas LU

Kādas inovācijas ir īstenotas?

Novada uzľēmēji un pašvaldības administrācijas darbinieki par īstenotajām

inovācijām saka sekojošo:

o Bezaršanas zemes apstrāde, jaunas šķirnes

o Var audzēt tomātus akmens vatē, lielāks raţīgums, bet klienti pret.

o Apkures granulu raţošana. Salmu briketes. Barības granulas

zivsaimniecībai. Zemes kaļķošana

o l/s tehnikas modernizācija

o Saimniecību modernizācija atbilstoši ES standartiem (tehnika,

tehnoloģijas)

o Mazāk izmantot ķīmiju.

o Gaļas pārstrādē – procesu automatizācija

o Izmantot salmus, u.c. apkurei

o Pilnveido raţošanas procesu, tehnoloģijas




93



o Ţāvēšanas procesa automatizācija.

Ko vēl Jūsuprāt pašvaldība var darīt uzņēmējdarbības/nozaru atbalstam?

Novada uzľēmēji un pašvaldības administrācijas darbinieki par to, ko pašvaldība

var darīt uzľēmējdarbības/nozaru atbalstam atzīmē sekojošo:

o Lauksaimniecības jomā – palīdzība zemes iegādes jautājumā.

o Sadarbības veicināšana ar ārvalstu uzľēmējiem attiecīgajās darbības jomās

o Projektu speciālists katrā pagastā. Konsultācijas. Apmācība. Sadarbība

o Zemes nomas jautājumu risināšana

o L/s interešu lobēšana, aizstāvēšana pret monopolistiem.

o Pastāvīgs zemnieku tirgus Daugavpilī.

o mēroga pasākums novada teritorijā. Novada kultūras pasākumi.

o Infrastruktūras sakārtošana, uzturēšana

o Informācijas sniegšana

o Pašvaldības pasūtījumi

o Morālais atbalsts

o Apvienot mazos uzľēmējus.

o Konsultācijas. Organizēt seminārus.

o NĪN atlaides (zeme)

o Pievilcīga dzīves telpa.

o Jauniešu integrācija un iesaiste.

o Lauku speciālista pakalpojumu klāsta palielināšana.

o Popularizēt/veicināt bioloģisko saimniecību produkcijas noietu

o Vietējo uzľēmēju lobēšana.

o Iesaiste kopējos projektos. Iesaiste domes lēmumu pieľemšanas procesā.

Sadarbības veicināšanas pasākumi starp novada uzľēmējiem un domi

o Informācijas pieejamības palielināšana – bibliotēkas krājumi, periodika,

interneta pieslēgums, izglītojošie pasākumi

o Uzľēmējdarbības speciālista pakalpojumi, apmācību semināri uzľēmējiem

(ES atbalsts, pieteikšanās, nozaru semināri).

o Motivācijas pasākumi jauniešiem.

o Pieredzes apmaiľas braucieni uz citiem reģioniem, valstīm pa nozarēm

Kāda ir uzņēmēju sadarbība novada ietvaros?

Novada uzľēmēji un pašvaldības administrācijas darbinieki par uzľēmēju

sadarbību novada ietvaros atzīmē sekojošo:

o Konsultācijas. Informācijas apmaiľa

o Finanšu palīdzība viens otram

o Tehnikas izmantošana

o Preču pirkšana/pārdošana.

o Bartera darījumi

o Apmaiľa ar seklam.

o Kopīgie braucieni uz semināriem

o Sadarbojas produkcijas realizācijā (lauksaimnieki)

o Kooperējas uzľēmēji (graudu savākšana, seklu pirkšana, tehnikas un

detaļu pirkšana u.c.)

Kāda ir uzņēmēju sadarbība ar Krāslavas/Daugavpils novada uzņēmējiem?




94



Novada uzľēmēji un pašvaldības administrācijas darbinieki par sadarbību starp

Daugavpils un Krāslavas novada uzľēmējiem atzīmē sekojošo:

o Piedalīšanas kopējos semināros.

o Sadarbība „Latgales piensaimnieku biedrības” ietvaros

o Praktiski nenotiek

o Pārdošana/pirkšana

o Tikai ar kaimiľu pagastu – Kaplavas pag.

Kāda ir pašvaldības sadarbība ar Krāslavas/Daugavpils pašvaldību (novadu,

pagastiem) uzņēmējdarbības atbalsta jomā?

Novada uzľēmēji un pašvaldības administrācijas darbinieki par sadarbību starp

Daugavpils un Krāslavas novada pašvaldībām atzīmē sekojošo:

o Kopēji ES līdzfinansēti projekti

o Sadarbība nenotiek

Kāda pieredze ir pārņemta no citām valstīm?

Novada uzľēmēji un pašvaldības administrācijas darbinieki par pieredzi, kas ir

pārľemta no citām valstīm atzīmē sekojošo:

o Klientu apkalpošanas punkti pagastos (Vācijā un Dānija)

o Rapšu prese.

o Vajag vairāk braucienu uzľ. pieredzes apmaiľai

o l/s tehnikas modernizācija ar saviem spēkiem (pašu izgudrojumi).

o Siltumnīcas ar paaugstinātu raţīgumu

o Visu pārľem no ārvalstīm - tehnikas modernizācija, jaunas tehnoloģijas

o Nav naudas braukt. Nav informācijas par iespējām

o Aitu audzēšanā

Vai ir bijusi negatīva pieredze uzņēmējdarbības atbalsta īstenošanā?

Novada uzľēmēji un pašvaldības administrācijas darbinieki par negatīvo pieredzi,

uzľēmējdarbības atbalsta īstenošanā atzīmē sekojošo:

o Birokrātija.

o Inventarizācijas izmaksas neadekvāti augstas.

o Valsts iestāţu pakalpojumu cenas ir ļoti augstas.

o Subsīdijas apliek ar UIN (26%)

o Negatīva pieredze ar bankām

o Tika plānots būvēt lielu cūku kompleksu pārsimts metru attālumā no

ciemata administratīvā centra, taču aktīviem iedzīvotājiem protestējot,

projekts apturēts

Vai ir veikti kādi pētījumi, apsekojumi, datu apkopojumi par

uzņēmējdarbību/nozarēm?

Novada uzľēmēji un pašvaldības administrācijas darbinieki par pētījumiem,

apsekojumiem un datu apkopojumiem atzīmē sekojošo:

o To veic tikai valsts statistikas pārvalde

o Tikai lauksaimniecības uzľēmumu statistikas datu apkopošana LAD

vajadzībām

o Sniedz informāciju Lauku centram un CSP.

o Teritorijas plānojums. Attīstības programma




95



o Novads vāc informāciju

o Novada statistika pa uzľēmējdarbības nozarēm




96



9. Novadu ekonomiskās attīstības salīdzinošās priekšrocības

Darba uzdevuma noteikto nozaru ietvaros veiktā esošās situācijas analīze, aptauju un

interviju rezultāti parāda sekojošas novadu ekonomiskās attīstības salīdzinošās

priekšrocības.

9.1. Daugavpils novads

Meţsaimniecības un kokapstrādes jomas uzľēmumiem pierobeţas teritorijās ir

zemāka konkurētspēja salīdzinājumā ar līdzīgiem uzľēmumiem piemēram, Vidzemes

teritorijās, jo transportēšanas izmaksas līdz pārkraušanas centriem (piemēram, ostām)

ir augstākas.

Daugavpils novadā ir sadrumstaloti privātie meţi, bet nav organizācijas, kas

apvienotu privātos meţu īpašniekus, lai kopīgi nodrošinātu labāku meţu

apsaimniekošanu un izmantošanu.

Lai gan meţsaimniecība un kokapstrāde nav novada nozīmīgākais ekonomikas

virzītājspēks, tomēr tai ir nozīme novada ekonomikas attīstībā un ir nepieciešama

virkne uzlabojumu, lai sekmētu šo nozaru attīstību:

o Kooperācijas attīstība privāto meţu īpašniekiem, lai nodrošinātu efektīvu savu

meţu apsaimniekošanu un nenoplicinošu izmantošanu.

o Kokapstrādes uzľēmumu kooperācija produkcijas realizācijai un izejvielu

iegādei.

o Pašvaldības atbalsts produkcijas mārketingā daţādās izstādēs, starptautiskos

pasākumos.

Lauksaimniecība, t.sk. bioloģiskās un integrētās pārtikas audzēšana un pārstrāde ir

nozīmīgākā no pētījumā iekļautajām nozarēm. Lai gan augsnes auglība novadā ir

ievērojami zemāka nekā Zemgales lauksaimniecības zemēm, tomēr tā ir piemērota

daţādu lauksaimniecības kultūru audzēšanai, t.s. arī bioloģiskai lauksaimniecībai.

Tam atbilst arī novada reljefs un nelielas saimniecības, tikai nepieciešama to

kooperācija produkcijas realizācijai, lai nodrošinātu nepieciešamos apjomus, plūsmu

un sortimentu.

Daugavpils pilsēta ar tā iedzīvotājiem ir labs noieta tirgus lauksaimniecības (arī

bioloģiskās lauksaimniecības) produktiem, tikai tas ir jāprot izmantot.

Lauksaimniecības konsultāciju centra speciālisti veiksmīgi palīdz lauksaimniekiem

piesaistīt ES finansējumu, turklāt finansējums kooperatīvu izveidei Latgales reģionā

netiek pietiekami izmantots.

Nelauksaimnieciskās uzľēmējdarbības attīstība laukos (t.sk. zivsaimniecība un

tūrisms) ir viena no iespējām attīstīt uzľēmējdarbību lauku teritorijās, ja nav vēlmes

nodarboties ar lauksaimniecību, bet ir vēlme dzīvot laukos. Tā ir arī iespēja jauniem

cilvēkiem uzsākt savu biznesu, tomēr iedzīvotājiem trūkst iniciatīvas un ideju. Lai gan

lauku speciālisti konsultē arī šo ES projektu sagatavošanu, tomēr gribētāju nav

pietiekami, lai efektīvi izmantotu pieejamo finansējumu.




97



Zivsaimniecības potenciāls novadā pagaidām nav attīstīts, bet piesaistot ES

finansējumu, šī nozare var dot nozīmīgu pienesumu novada ekonomikai, jo blakus ir

liels patērētājs – Daugavpils iedzīvotāji.

Novadā (sadarbībā ar kaimiľu teritorijām un Latgales plānošanas reģionu) ir izstrādāti

tūrisma maršruti. Pamatojoties uz tūrisma attīstības tendencēm, var spriest, ka

veiksmīgāk attīstās tūrisms tajās vietās, kur tiek piedāvāti daţādoti pakalpojumi

tūristiem. Tādēļ šī ir joma, kur veiksmīgi var integrēt amatniecību, lauku sētu un viesu

māju, sporta un atpūtas aktivitāšu piedāvājumus, kurus var nodrošināt atsevišķi

uzľēmēji kopīgi apvienojot savus pakalpojumus vienotā shēmā.

Novada esamība pierobeţā ir priekšrocība arī kaimiľu valstu tūristu piesaistei. Īpaši

būtu jāstrādā tieši ar Lietuvas partneriem, lai vienas vai divu dienu piedāvājumus

izmantotu to iedzīvotāji, skolnieki studenti, un citi klienti.

Uz pētījuma izstrādes brīdi Daugavpils novadā kā alternatīvās enerģijas raţotājus var

minēt 3 mazās HES, kas dislocētas uz Dubnas upes Ambeļu pagastā (Galvānu,

Šķivisku un Dubeľecas HES). Pārējie elektroenerģijas un siltumenerģijas raţotāji ir

siltumapgādes uzľēmumi, kas elektroenerģiju raţo koģenerācijas procesā, izmantojot

biomasu. Ir vērojama diezgan liela uzľēmēju un investoru interese par

elektroenerģijas raţošanai no lauksaimniecības un meţsaimniecības blakusproduktiem

sagaidāmo biogāzes raţotāju atbalsta pasākumu, par ko liecina nozīmīgais pieprasīto

tehnisko noteikumu skaits.

Loģistika ir joma, kas prasa padziļinātu izpēti projekta sagatavošanai un īstenošanai.

Daugavpils novads atrodas daţādu tranzīta ceļu krustojumā, pierobeţā. Pastāv iespēja,

ka sadarbojoties ar Daugavpils pilsētas domi, pilsētas un apkārtējo teritoriju

uzľēmējiem tiek apzināts pieprasījums pēc loģistikas centra un tā pakalpojumiem.

Pētnieku veiktā aptauja tomēr tādu pieprasījumu neuzrādīja, tātad ir nepieciešams

turpināt strādāt pie pieprasīju identificēšanas un tālāk pie vietas izvēles.

9.2. Krāslavas novads

Meţsaimniecība un kokapstrāde nozares ir nozīmīgas Krāslavas novada ekonomikas

attīstībai. Ir izveidota Meţsaimnieku apvienība „Krāslava”. Pēdējos gados strauji

attīstās mazvērtīgās koksnes (kokzāģētavu koksnes atlikumi, zari, krūmāji, bojāta

apaļkoksne) pārstrāde. Nelielas un vidējas koģenerācijas un granulu (kurināmās)

rūpnīcas jau darbojas Dagdā, Rēzeknē, Daugavpilī, citos novados. Krāslavas novadā

darbojas viena granulu raţotne un plānots 2011. gadā pabeigt vēl vienu raţošanas

cehu. Lai sekmētu nozares darbu ir jāveicina kooperācija. Ierobeţojošais faktors

nozares attīstībai ir meţu atrašanās aizsargājamās teritorijās, kā arī pierobeţā.

Meţsaimniecības nozares attīstība ir viena no novada ekonomiskās attīstības

prioritātēm.

Lauksaimniecības, t.sk. bioloģiskās un integrētās pārtikas audzēšana ir jāpiemēro

novada reljefam, saimniecību lielumam, augsnes kvalitātēm. Kooperācijas rezultātā

būtu jāattīsta produkcijas realizācija un pārstrāde. Daugavpils pilsētas patērētāji ir

nozīmīga produkcijas realizācijas vieta, kuru vislabāk apgūt ir kooperējoties savā

starpā. Kopumā nozare ir nozīmīga novada ekonomikas attīstībai, jo to pārstāv lielākā




98



daļa novada uzľēmēju, zemnieku. Nozīmīga ir lauksaimniecības konsultanta darbība

un atbalsts projektu sagatavošanā, kā arī informācija par attīstības iespējām nozarē.

Nelauksaimnieciskās uzľēmējdarbības attīstība Krāslavas novada laukos (t.sk.

zivsaimniecība un tūrisms) ir perspektīva, ja to prasmīgi sasaistīs ar tūrisma attīstību.

Novadā tūrisma jomā darbojas vairāki amatnieki (podnieki), viesu un brīvdienu māju

saimnieki, daţādas aktīvas atpūtas piedāvātāji (zirgu izjādes, u.c.). Daţādais aktivitāšu

klāsts ir perspektīvs tūristu piesaistei un to daţādo atpūtas interešu apmierināšanai.

Nelauksaimnieciskā uzľēmējdarbība ietver arī tādus arodus kā šuvējs, frizieris,

kurpnieks, u.c., kuri varētu attīstīt pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem lauku

teritorijās, tomēr Krāslavas un Daugavpils pilsētu konkurence šajās jomās ir liela.

Zivsaimniecības attīstībai lielas iespējas, turklāt piesaistot arī ES finansējumu,

iespējams attīstīt gan esošas, gan veidot jaunas zivju saimniecības, kā arī sasaistot to

ar tūrisma aktivitātēm novadā.

Kā alternatīvās enerģijas raţotājus Krāslavas novadā ir uzskatāms Upmaļu HES

Kaplavas pagastā (Vileika). Līdzīgi kā Daugavpils novadā Pārējie elektroenerģijas un

siltumenerģijas raţotāji ir siltumapgādes uzľēmumi, kas elektroenerģiju raţo

koģenerācijas procesā, izmantojot biomasu. Ir vērojama diezgan liela uzľēmēju un

investoru interese par elektroenerģijas raţošanai no lauksaimniecības un

meţsaimniecības blakusproduktiem sagaidāmo biogāzes raţotāju atbalsta pasākumu,

par ko liecina nozīmīgais pieprasīto tehnisko noteikumu skaits.

Loģistikas attīstība novadā tiek virzīta sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu.

Potenciālais Loģistikas centrs Paterniekos varētu veidotie kā nozīmīgs pakalpojumu

sniedzējs un darba vietu nodrošinātājs vietējiem iedzīvotājiem. Tā izveides lēmuma

pieľemšanai ir nepieciešama priekšizpēte, kas izvērtēs pieprasījumu un loģistikas

centra pakalpojumu potenciālo efektivitāti, tad arī varēs pieľemt lēmumu par vietas

izvēli.

10. Prioritāro projektu idejas

N.p.k. Projekta mērķis Projekta apraksts

1. Kompetentu

nozaru

speciālistu

piesaiste un/vai

esošo speciālistu

skaita

palielināšana

Izstrādāt ūdenstilpju resursu izmantošanas koncepciju:

zivkopībā, sapropeļa ieguvē, (t.sk. publiskās

ūdenstilpnēs) sabalansējot ar tūrisma attīstības iespējām

Izstrādāt lauksaimniecības zemju izmantošanas

koncepciju atbilstoši zemes auglības līmenim –

tehniskās, enerģētiskās kultūras (rapsis, lini, lizīna

ieguve utt.), lopkopības attīstība.

2. Informētības un

zināšanu

uzlabošana,

komunikācija ar

uzľēmējiem,

dialogs

Regulāras informācijas aprites un konsultāciju sistēmas

izveide gan Krāslavas, gan Daugavpils novadā ar

konkrētu par valstī pieejamiem uzľēmējdarbības

atbalsta instrumentiem visās iespējamās

uzľēmējdarbības jomās

It īpaši nodrošinot informāciju esošiem novadu

uzľēmējiem, kas ir identificējami un ar kuriem ir




99



iespējams nodibināt tiešu kontaktu;

Vecākās paaudzes auditorijai informācijai paralēli ir

jānodrošina arī krievu valodā

Palīdzēt iniciēt projektus, kas izriet no ES fondu

programmām, it īpaši aktuālajām

Uzstādīt par mērķi katrā novadā no katras aktuālās ES

programmas sagatavot noteiktu skaitu projektu,

palīdzot privātajam sektoram ar idejām.

Regulāras informācijas sniegšana par labajiem

piemēriem (gan vietējiem, gan Latvijas mērogā).

3. Uzľēmējdarbības

popularizēšana Konkurss „Ideju kauss”

Mērķis – uzľēmējdarbības popularizēšana jauniešu

vidū, atbalsts jauniem MVK projektiem, jauniešiem līdz

25 gadiem;

Konkurss „Daugavpils/Krāslavas novada uzľēmējs”

Mērķi – popularizēt labākos vietējos uzľēmumus

daţādās nominācijās.

Aktīvi iesaistīt skolēnus „Junior achievment” mācību

firmu izveides programmā.

Buklets ar uzľēmēju samaksāto nodokļu ietekmi uz

novada budţetu

Tajā parāda cik lielu daļu veido uzľēmēju maksātie

nodokļi, katrā izdevumu latā, radot iedzīvotājiem

priekšstatu par to cik nozīmīgi ir vietējie uzľēmēji

Regulāras informācijas sniegšana par labajiem

piemēriem masu medijos (gan vietējiem, gan Latvijas

mērogā).

4. Finansējuma

pieejamība Nodrošināt kredītaģentūras funkciju izpildi starp

uzľēmēju un LAF / LGA un bankām. Pašvaldības

funkcija būtu informācijas sniegšana, cieša sadarbība ar

bankām un LGA, LAF (pašiem savas kredītaģentūras

izveide ir ļoti kapitālietilpīgs, laikietilpīgs pasākums,

līdz ar to labāk izmantot tās struktūras, kas jau sekmīgi

darbojas Latvijā)

5. Uzľēmējdarbības

iesācēju

stimulēšana

Altum programmas popularizēšana ar intensīviem

semināriem latviešu un krievu valodā, it īpaši

augstskolu studentiem un it īpaši pēdējo kursu

studentiem Ekonomikas fakultātē. Demonstrēt vietējā

novada vai citus pozitīvos piemērus.

Jau iepriekš aprakstītais konkurss „Ideju kauss”

Dziļi vietējā līmenī pagasta pārvaldēm izzinot

iedzīvotāju darbības veidus (reģistrētus, nereģistrētus)

piedāvāt, stimulēt izmantot LAD, Altum, Seed kapitāla

un Riska kapitāla un citas ES fondu programmu




100



finansējumus, palīdzot identificēt potenciālos projektus.

6. Vietējo resursu

izmantošana

Iegūt maksimālas ekonomisko izdevīgumu no vietējiem

resursiem, t.i.:

No laukiem (skatīt nākamo punktu „Idejas

lauksaimniecības sektora efektivitātes celšanai”)

Derīgie izrakteľi (t.sk. sapropelis)

No meţiem

i. Koksne (sīkāk skatīt sadaļu par meţsaimniecību)

ii. Ogas, sēnes – pašvaldībai tikties ar Latvijas

nozīmīgākajiem šīs produkcijas pārstrādātājiem

un izzināt šo izejvielu sagādes iespējas, palīdzēt

organizēt šo izejvielu uzpirkšanu no vietējiem

iedzīvotājiem

No ūdens resursiem

i. Zivis – piesaistīt ekspertu, kas varētu sniegt

konstruktīvus priekšlikumus zivkopības attīstībai

uz plašās ezeru bāzes.

ii. Tūrisms(sīkāk skatīt sadaļu par tūrismu)

7. Idejas

lauksaimniecības

sektora

efektivitātes

celšanai

Lauku speciālistu skaita palielināšana

Ar NĪN veicināt neizmantoto LIZ zemju

apsaimniekošanu, jo katrs LIZ ha potenciāli var radīt

produkciju x LS vērtībā, kas šobrīd tiek zaudēts;

Pašvaldībai uzľemties iniciatīvu stimulēt neizmantoto

LIZ pārľemšanu (pārdošana, iznomāšu) jauniem vai

esošiem lauksaimniecības uzľēmumiem;

Iniciēt pilotprojektu lauksaimnieku kooperācijas

principa ieviešanai:

a. Izejvielu un materiālu iegādei;

b. Produkcijas realizācijai

c. Tehnikas izmantošanai (organizēt

lauksaimniecisko tehnikas pakalpojumu

sniegšanas centrus tiem, kuru rīcībā nav

pieejamās tehnikas)

d. Kopīgu ES projektu realizācijā

Izstrādāt tipveida biznesa plānus daţādiem

lauksaimnieciskās darbības veidiem un minimālajiem

mērogiem un palīdzēt tos pielāgot konkrētai situācijai,

jo katrs neizmantotais zemes vai ūdens ha rada negūtos

ieľēmumus, t.i.:

i. Lopkopība (katrs l/s zemes ha var radīt gaļas

produkciju x ls vērtībā, kas šobrīd tiek zaudēts)

ii. Zivkopība (t.sk. publiskajās ūdenstilpnēs, katrs

ūdensplatības ha var radīt zivju produkciju x ls

vērtībā, kas šobrīd tiek zaudēts)




101



iii. Augkopība (katrs l/s zemes ha var radīt

augkopības produkciju x ls vērtībā, kas šobrīd

tiek zaudēts)

Organizēt interesentiem pieredzes apmaiľas braucienus

gan Latvijā, gan ārpus tās (piemēram, lopkopības,

zivkopības jomā)

Stimulējot un popularizējot lauksaimniecību kā biznesa

iespēju nevis kā hobiju, kas veicinātu jauniešu

pievēršanos lauksaimniecībai, zivkopībai utt.

Iegūt informāciju un popularizēt to uzľēmējiem par

lauksaimnieciskās produkcijas realizācijas iespējām

Latvijā un ārvalstīs.

Tehnisko un enerģētisko kultūru raţošanas attīstība un

izmantošana (rapsis, lizīns, lins).

8. Meţsaimniecība nepieciešams stimulēt meţsaimniecības biedrību un

kooperāciju attīstību līdzvērtīgi lauksaimniecības

kooperatīviem (Eiropas rietumu valstu privāto meţu

kooperācijas 100 gadu pieredze pierādījusi to darbību

efektivitāti, ilgtspējību un nenoplicinošu

apsaimniekošanu), lai:

- nodrošinātu profesionālu nenoplicinošu privāto

meţu īpašumu apsaimniekošanas,

meţsaimniecības tehnikas izmantošanas un

apaļkoksnes nepārtrauktas piegādes pārstrādes

uzľēmumiem efektivitāti;

- pārstāvētu nozares pierobeţas reģionu intereses

valsts mērogā.

9. Amatniecības

jomas

efektivitātes

celšanai

Popularizēt gadatirgus, zemnieku tirdziľus

Veidot ciešāku sasaisti ar tūrisma nozari

Veicināt amatniecības prasmju apguvi jauniešu vidū,

dodot iespēju attīstīt mazo uzľēmējdarbību.

Plašāk iepazīstināt potenciālos uzľēmējus (pelēkajā

zonā strādājošos) ar mikrouzľēmuma darbības

priekšrocībām, kā arī ar citām uzľēmējdarbības

formām.

10. Tūrisms Novadu un Latgales plānošanas reģiona sadarbība

maršrutu izstrādē un mārketingā, kompleksu

piedāvājumu sagatavošanā.

Pierobeţas priekšrocību izmantošana – vienas/ divu

dienu tūrismam no kaimiľu valstīm, materiālu

sagatavošana kaimiľu – lietuviešu, baltkrievu valodās.

Bukletu un informācijas kopīga publicēšana un

izplatīšana

Tūrisma sasaiste ar amatniecību, netradicionālo un




102



bioloģisko lauksaimniecību

11. Darbaspēku

deficīta

problēmas

risināšana

Precīzi identificēt un aktualizēt vietēju uzľēmēju

nepieciešamību pēc darbaspēka

Piemēram, 100-latnieku vai daţāda veida pabalstu

izmaksu saskaľošanu ar vietējiem uzľēmējiem – tiktāl

cik tas ir iespējams, t.i. lemjot par cilvēku iesaistīšanu

programmā noskaidrot vai uzľēmēji nav gatavi piedāvāt

darbu par tādu pašu atlīdzību

12. Infrastruktūras

un sakaru jomu

attīstība un

uzlabošana

Lai izstrādātu rīcības plānu infrastruktūras uzlabošanai

ir nepieciešams precīzi formulēt problēmu (kas, kur, ar

kādiem parametriem ir nepieciešams)

Tikai pēc tam ir iespējams veikt turpmākās aktivitātes:

apzināt aptuveno investīciju apjomu, atbildīgo

struktūru, un rezultātā noteikt ī iespējas pārskatāmā

perspektīvā atrast risinājumu vai arī skaidri darīt

zināmu, ka risinājums nav iespējams.

Plānot infrastruktūras attīstības aktivitātes, ľemot vērā

potenciālās lidostas attīstības plānus un to realizācijas

tempus

13. Pierobeţas

izmantošana Transporta koridoru izmantošana novadu ekonomiskās

attīstībai (loģistikas centri)

Tūrisma attīstība sadarbība ar Lietuvas un Baltkrievijas

partneriem

Konceptuālas nostājas izstrāde (sadarbība ar Latgales

plānošanas reģionu) par jautājumiem, kuri ir būtiski

novadu un Latgales, Latvijas pierobeţas attīstībai un ir

virzāmi arī augstākajā līmeni, kā arī tādi, kur nebūs

izmaiľu nākamajos 10 gados.

11. Daugavpils un Krāslavas novadu sadarbības iespēju izvērtējums

11.1. Sadarbības iespējas ekonomiskās kapacitātes stiprināšanā

Krāslavas un Daugavpils novadiem ir līdzīgas pētījuma nozaru esošās situācijas un

attīstības tendences.

Galvenās meţsaimniecības teritorijas abos novados atrodas pierobeţā un

aizsargājamās teritorijās. To izstrāde dod mazāku peļľu nekā tāda paša apjoma

izstrāde citos Latvijas reģionos, tomēr šī nozare ir nozīmīga novadu ekonomikai un

tādēļ tās attīstība ir sekmējama. Novadu uzľēmējiem būtu svarīgi sadarboties

kooperācijas jautājumos, tehnikas iegādē, produkcijas realizācijā un cirsmu izsolēs.




103



Nozīmīga ir arī sadarbība meţsaimniecības politikas lobēšanā un virzīšanā, jo Latvijā

šajā nozarē organizāciju darbība ir ļoti aktīva.

Lauksaimniecībā, t.sk. bioloģiskās un integrētās pārtikas audzēšanā ir nodarbināta

lielākā daļa abu novadu darbspējīgo iedzīvotāju. Šīs jomas attīstība ir ne tikai

nozīmīga novadu ekonomikas attīstībai, bet var teikt, ka tā ir nozīmīga arī novadu

iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai.

Abu novadu lauku saimniecībām ir nozīmīgi sadarboties nodrošinot efektīvu

lauksaimniecības, t.sk bioloģiskās lauksaimniecības produktu noieta tirgus –

Daugavpils pilsētas patērētāju prasību izpildi, nodrošinot kvalitāti un sortimenta

daţādību; un veikalu tīkla prasību izpildi, nodrošinot produkcijas plūsmu.

Bioloģiskām saimniecībām būtu ieteicams sadarboties tūristu piesaistē, nodrošinot

tūristiem atpūtu bioloģiskajās saimniecībās un iespēju apskatīt dabas un kultūras

vērtības Daugavpils un Krāslavas novados.

Nelauksaimnieciskās uzľēmējdarbības attīstībā ir sadarbības iespējas tūrisma

pakalpojumu mārketingā, maršrutu izstrādē, pakalpojumu daţādošanā, apmācību

semināru organizēšanā, klientu vajadzību izpētē. Mazāk sadarbības iespēju ir daţādu

arodu pārstāvjiem, kas sniedz pakalpojumus savās teritorijās (šuvējas, kurpnieki,

frizieri, u.c.), tomēr tie var sadarboties, lai kopīgi apgūtu projektu sagatavošanas

prasmes, mārketingu, klientu apkalpošanas kultūru un citas prasmes.

Jaunas iespējas abiem novadiem paver zivsaimniecības joma. Krāslavas novadam ir

nedaudz lielākas iestrādes šajā jomā. Saimniecībām ir nozīmīga sadarbība

kooperācijas attīstībā un Daugavpils tirgus prasību izpildē, kā arī iekļaujoties tūrisma

pakalpojumos.

Alternatīvās enerģijas raţošanas jomā būtu mērķtiecīgi izvērtēt biogāzes raţošanas un

izmantošanas iespējas abu novadu attīstības kontekstā balstoties uz enerģētisko

lauksaimniecības kultūru audzēšanu.

Loģistikas centru attīstība Paterniekos (Krāslavas novads) un Daugavpils pievārtē ir

veicama sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un pilsētu un apkārtējo teritoriju

uzľēmējiem, kaimiľu valstu – Lietuvas un Baltkrievijas partneriem. Tie ir apjomīgi

projekti, kas, lai gan atrodas novadu teritorijās, jau pēc savas nozīmes ir reģionāla

mēroga un prasa arī nozaru speciālistu piesaisti situācijas izvērtēšana un prognoţu

veikšanai.

11.2. Sadarbības iespējas projektu un pasākumu īstenošanā

Zemāk tiek sniegts uzskatījums tiem projektiem vai aktivitātēm, kuras ir iespējams

īstenot kopīgi sadarbojoties Krāslavas un Daugavpils novadiem.

Zemāk sniegto aktivitāšu kopīga realizācija nodrošinās gan izmaksu ekonomiju, gan

arī dotā pasākuma efektivitātes paaugstināšanu:

- Ekspertu piesaistē ūdenstilpľu resursu izmantošanas koncepcijas izstrādē;




104



- Ekspertu piesaistē lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsaimniekošanas

efektivitātes celšanas koncepcijas izstrādē un praktiskā ieviešanā;

- Vienotas pieejas un metodoloģijas izstrāde uzľēmēju konkursu organizēšanai

- Kopīga labo piemēru identificēšana un popularizēšana;

- Vienotas esošo un potenciālo uzľēmēju informēšanas, konsultēšanas sistēmas

izveide un uzturēšana par LAD, LIAA un it īpaši Altum atbalsta produktiem;

- Kopīgi projekti jauniešu iesaistē uzľēmējdarbībā;

- Attiecībā uz finansējuma pieejamības veicināšanu iespējamās kredītaģentūras;

funkciju uzturēšana būtu optimāli veidojama abu novadu apkalpošanai;

- Kooperācijas pilotprojektu modeļu izstrāde lauksaimniecībā;

- Kooperācijas pilotprojektu modeļu izstrāde meţsaimniecībā;

- Tipveida biznesa plānu izstrāde lauksaimniecības darbības jomām;

- Vienota pieeja lauksaimniecības produktu realizācijā un dabīgo meţu

produktu vākšanas un realizācijas jomā

- Sadarbība tūrisma jomā: kopīgu maršrutu izstrāde un mārketings, kompleksu

piedāvājumu sagatavošana, tūrisma sasaiste ar amatniecību, netradicionālo un

bioloģisko lauksaimniecību.

12. Ieteikumi plānošanas dokumentu izstrādei

Balstoties uz veikto analīzi un tā rezultātā sagatavotajām prioritāro projektu idejām, ir

sagatavoti ieteikumi plānošanas dokumentu izstrādei gan Krāslavas novadam, gan

Daugavpils novadam.

Ľemot vērā Krāslavas un Daugavpils novadu līdzīgo situāciju, ieteikumi ir kopēji

abiem novadiem.

12.1. Ieteikumi esošās situācijas analīzē

Ľemot vērā dotā pētījumā veikto esošās situācijas analīzi, kā arī pašvaldības

darbinieku un uzľēmēju viedokli ir sagatavotas nozaru SVID matricas. Šajās SIVD

matricās gūtās atziľas nozaru griezumā ir izmantojamas attīstības programmu

sagatavošanā.

12.2. Ieteikumi stratēģiskajā sadaļā

Balstoties uz uzľēmējdarbības jomas nozīmīgumu novadu labklājības uzlabošanā ir

nepieciešams kā prioritāti izdalīt tieši uzľēmējdarbības attīstību un par mērķi izvirzot

uzľēmējdarbības vides uzlabošanu un uzľēmējdarbības veicināšanu.




105



12.3. Ieteikumi rīcības sadaļā

Attiecībā uz rīcības sadaļu kā prioritārās aktivitātes uzľēmējdarbības veicināšanā būtu

izdalāmas saistībā ar novadu teritorijas un esošās saimnieciskās darbības specifiku, t.i.

lauksaimniecība, meţsaimniecība, zivkopība, kā arī tūrisms.

Lai sasniegtu stratēģijā izvirzīto mērķus, kā instrumenti rīcības plānā būtu iekļaujami

projekti, kas būtu uzskatāmi par būtiskākajiem no prioritāro projektu ideju sarakstā

iekļautajiem projektiem (skat. 10.sadaļu).

12.4. Ieteikumi teritorijas plānojumam

Teritorijas plānojumos nepieciešams paredzēt teritorijas uzľēmējdarbības attīstībai –

tās ir teritorijas, kurām būs visa nepieciešamā infrastruktūra.




106



Pielikumi.

Documents

Daugavpils un Krāslavas novadu uzņēmējdarbības vides izpēte · 2020-06-20 · nelauksaimnieciskĀs uzŅĒmĒjdarbĪbas attĪstĪba laukos daugavpils un krĀslavas novados.....50