komitejas.esfondi.lv Documents/IZM_SN_812... · Web viewAtbilstoši VIIS datiem 2015.gada 1.septembrī valstī darbojas 673 vispārējas izglītības iestādes (izņemot vakara (maiņu)

Izglītības un zinātnes ministrija

8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi”

PAPLAŠINĀTAIS SĀKOTNĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Rīga2016.gada janvāris

2

Satura rādītājs

1. Ievads 5

2. Esošās situācijas apraksts 6

2.1. Demogrāfijas tendences 62.2. Vispārējās izglītības iestāžu audzēkņu skaita dinamika 82.3. Novadi ar pozitīvu migrācijas saldo 92.4. Informācija par īstenotajām izglītības programmām 102.5. Valsts ģimnāzijas kā 8.1.2.SAM prioritāte 122.6. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas 132.7. Sporta infrastruktūra izglītības iestādēs 132.8. Ergonomiska mācību vide 152.9. Ietekme uz makrovidi 15

3. 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenotās ES fondu investīcijas 163.1. 3.1.3.1.apakšaktivitāte „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” 163.2. 3.1.3.2.apakšaktivitāte „Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai” 173.3. 3.1.3.3.1.apakšaktivitāte „Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana” 183.4. 3.1.3.3.2.apakšaktivitātes „Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem” 193.5. 3.2.2.1.2.apakšaktivitātes „Izglītības iestāžu informatizācija” 193.6. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ieguldījumi vispārējās izglītības iestādēs 203.7. 3.6.1.1.aktivitātes „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” un 3.6.2.1.aktivitātes „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” 203.8. Latvijas un Šveices sadarbības programma 213.9. Secinājumi 224. Pašvaldību attīstības programmu analīze 234.1. Secinājumi 29

5. 8.1.2.SAM izglītības iestāžu stratēģiskie priekšatlases 305.1. Stratēģiskie priekšatlases kritēriji, kas attiecināmi uz izglītības iestādēm nacionālas nozīmes attīstības centros 305.2. Stratēģiskie priekšatlases kritēriji, kas attiecināmi uz izglītības iestādēm reģionālas nozīmes attīstības centros 315.3. Stratēģiskie priekšatlases kritēriji, kas attiecināmi uz izglītības iestādēm pašvaldībās ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem 325.4. 8.1.2.SAM investīciju indikatīvais kartējums 33

document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

3

6. 8.1.2.SAM ietvaros atbalstāmās darbības 34

7. 8.1.2.SAM plānotais finansējums 36

8. Sasniedzamie rādītāji 39

9. Laika grafiks 40


4

Saīsinājumu skaidrojums

DP Darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” EM Ekonomikas ministrijaEM ziņojums Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidējā

un ilgtermiņa prognozēm”ES fondi Eiropas Savienības investīciju fondiES KP fondi Eiropas Savienības investīciju fondi un Kohēzijas fonds IAP Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadamIKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijasITI Integrētas teritoriju investīcijasIZM Izglītības un zinātnes ministrija KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments Novērtējums Paplašinātais sākotnējais novērtējumsPilsētvides ziņojums Informatīvais ziņojums „Par pilsētvides un policentriskās attīstības

investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014. –2020.gadam”

Partnerības līgums Partnerības līguma Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam

RAC Reģionālas nozīmes attīstības centriRP Republikas pilsētasVARAM Vides aizsradzības un reģionālās attīstības ministrijaVII Vispārējās izglītības iestādesVIIS Valsts izglītības informācijas sistēmaVISC Valsts izglītības satura centrsVRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra 8.1.2.SAM 8.1.2.specifiskais atbalsta mērķis „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu

mācību vidi”3.1.3.1.aktivitāte 3.1.3.1.aktivitāte „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas

materiālās bāzes nodrošināšana”

3.1.3.2.aktivitāte 3.1.3.2.apakšaktivitāte „Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai”

3.1.3.3.1.aktivitāte 3.1.3.3.1.apakšaktivitāte „Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana”

3.1.3.3.2.aktivitāte 3.1.3.3.2.apakšaktivitāte „Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem”

3.1.3.3.2.aktivitāte 3.2.2.1.2.apakšaktivitāte „Izglītības iestāžu informatizācija”


5

1. Ievads

IAP ir noteikts risinājums institucionālā tīkla pilnveidei, mainot VII skaita proporcionālo sadalījumu pa izglītības pakāpēm, vispārējās vidējās izglītības (10.–12.klase) piedāvājumu pamatā koncentrējot RAC pilsētās un novadu centros, veicinot sākumskolas izglītības (1.–6.klase) pakalpojuma pieejamību pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, pamatskolas izglītību (7.–9.klase) pielāgojot attiecīgā institucionālā tīkla specifikai, kā arī atbalstot profesionālās izglītības programmu integrāciju vispārējā izglītībā iestāžu konsolidācijas rezultātā.

Lai veicinātu IAP noteiktā risinājuma sasniegšanu, pamatojoties uz Partnerības līgumu ES fondi 2014.–2020.gada plānošanas periodam (Eiropas Komisijas lēmums par apstiprināšanu 20.06.2014.) un ES KP fondi 2014.–2020.gada plānošanas perioda DP (Eiropas Komisijas 2014.gada 11.novembra lēmums par apstiprināšanu), IZM ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā 8.1.2.SAM ietvaros plāno kompleksus ieguldījumus VII tīkla sakārtošanai reģionālā līmenī, balstoties uz pašvaldības izglītības attīstības stratēģijām, koncentrējot resursus un uzlabojot VII mācību vidi, tādejādi palielinot izglītojamo skaitu, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide. 8.1.2.SAM paredzēts īstenot četru projektu iesniegumu atlašu kārtu ietvaros:

1) pirmā projektu iesniegumu atlases kārta (tiks īstenota ITI ietvaros), kur projekta iesniedzēji ir Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība (turpmāk – pirmā projektu iesniegumu atlases kārta);

2) otrā projektu iesniegumu atlases kārta, kur projekta iesniedzēji ir Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība (turpmāk – otrā projektu iesniegumu atlases kārta);

3) trešā projektu iesniegumu atlases kārta, kur projekta iesniedzēji var būt Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Mārupes, Salaspils un Viļakas novada pašvaldība (turpmāk – trešā projektu iesniegumu atlases kārta). Precīzs projekta iesniedzēju saraksts tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos par 8.1.2.SAM īstenošanu.

4) ceturtā projektu iesniegumu atlases kārta, kur projekta iesniedzēji ir parējās pašvaldības (turpmāk – ceturtā projektu iesniegumu atlases kārta).

Kopējais finansējuma apmērs 8.1.2.SAM īstenošanai ir 166 906 393 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 138 389 313 euro un nacionālais publiskais līdzfinansējums 24 421 644 euro, kā arī 4 095 436 euro valsts budžeta virssaistību finansējums pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai.

ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā 8.1.2.SAM ietvaros ERAF ieguldījumi plānoti saskaņā ar IAP noteiktajiem mērķiem, kā arī ņemot vērā līdzšinējos ieguldījumus VII infrastruktūrā, tādejādi radot pievilcīgu mācību vidi kvalitatīva un mūsdienu prasībām atbilstoša mācību procesa nodrošināšanai, it īpaši vidējās izglītības pakāpē, modernizējot mācību vidi vidusskolās, kā arī stiprinot metodisko funkciju valsts ģimnāzijās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, novērtējums sniedz informāciju par demogrāfisko situāciju, izglītības iestāžu piepildījumu, kā arī analīzi par ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā veiktajām investīcijām VII. Novērtējumā tiks aprakstīti 8.1.2.SAM īstenošanas nosacījumi, Partnerības līguma 11.pielikumā „Rīcības plāns izglītības


6

infrastruktūras kartējuma izstrādei” noteiktie priekšatlases kritēriji, kā arī principi izglītības iestāžu atlasei.

2. Esošās situācijas apraksts

2.1. Demogrāfijas tendences

Atbilstoši EM informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm1 sniegtajām demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā vidējā un ilgtermiņā turpinās samazināties. Turklāt darbaspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā turpinās palielināties starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem.

1.attēls

LATVIJARīgas reģions

Pierīgas reģionsVidzemes reģionsKurzemes reģionsZemgales reģions

Latgales reģionsLATVIJA

Rīgas reģionsPierīgas reģions

Vidzemes reģionsKurzemes reģionsZemgales reģions

Latgales reģionsLATVIJA

Rīgas reģionsPierīgas reģions

Vidzemes reģionsKurzemes reģionsZemgales reģions

Latgales reģions

2013

2014

2015

0 500000 1000000 1500000 2000000 2500000

2023825643615

369987205949

262755248845

2926742001468

643368367038

201915258034244875

2862381986096

641007367609

199027254722242150

281581

Iedzīvotāju skaits kopā un atsevišķi statistiskajos reģionos

Avots: Centrālā statistikas pārvalde 2

1 EM Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2015.gada jūnijs (https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150615_full.pdf)2 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0032.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

7

Kā redzams 1.attēlā, pēdējos gados iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties visos reģionos, izņemot Pierīgas reģionu, kur pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits ir nedaudz palielinājies.

Ņemot vērā iedzīvotāju dabiskās kustības un starptautiskās migrācijas tendences, saskaņā ar EUROSTAT3 prognozēm sagaidāms, ka iedzīvotāju skaits līdz 2030.gadam samazināsies par aptuveni 18% (jeb 350 tūkst. cilvēku) salīdzinot ar 2015.gadu (skat. 2.attēlu).

2.attēlsIedzīvotāju skaita izmaiņas (prognoze)

2015 2020 2025 2030

Iedzīvotāju skaits gada sākumā

1 985 887 1 880 087 1 755 404 1 634 612

Iedzīvotāju skaita izmaiņas, salīdzinot ar 2015. gadu

– -105 800 -230 483 -351 275

Avots: EUROSTAT

Kopumā līdz 2030.gadam paredzamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā, palielinoties iedzīvotāju skaitam vecumā virs 65 gadiem. Savukārt iedzīvotāju skaits vecuma grupā 0–18 gadi līdz 2030.gadam, saskaņā ar EUROSTAT prognozēm, samazināsies par 60 tūkst. jeb 27%, savukārt vecuma grupā 7-18 gadi par 17 tūkst. jeb 7%. Jo īpaši samazinājums tuvākajos desmit gados vecuma grupā 7–18 gadi paredzams Latgales un Zemgales statistiskajos reģionos4, attiecīgi par 4,9 tūkst. (18%) un 4,4 tūkst. (14%). Savukārt Rīgas un Pierīgas statistiskajā reģionā ir līdz 2025.gadam šajās vecuma grupās paredzams iedzīvotāju skaita pieaugums attiecīgi par 5,6 tūkst. (13%) un 10 tūkst (17%), pēc kā līdz 2030.gadam seko neliels samazinājums.

3 http://ec.europa.eu/eurostat/web/population-demography-migration-projections/population-projections-data4 Statistisko reģionu dalījums noteikts Eiropas parlamenta un padomes regulā (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveididocument.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

8

3.attēlsIedzīvotāju skaita izmaiņas vecuma grupā 0–18 gadi

2015.gads 2020.gads

Izmaiņas pret

2015.gadu, %

2025.gads

Izmaiņas pret

2015.gadu, %

2030.gads

Izmaiņas pret

2015.gadu, %

Kurzeme 49 320 45 854 93 41 334 84 36 015 73

Latgale 48 249 44 656 93 39 932 83 34 753 72Pierīga 75 333 79 354 105 78 739 105 73 676 98Rīga 110 011 115 895 105 110 421 100 94 968 86Vidzeme 36 524 34 249 94 31 719 87 28 371 78Zemgale 46 183 44 648 97 41 514 90 36 974 80Latvija 365 620 364 656 100 343 659 94 304 757 83

Avots: EUROSTAT

Vienlaikus jānorāda, ka atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pētījumam “Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam” prognozes ir optimistiskās, līdz 2024.gadam paredzot nelielu, taču vienmērīgu skolas vecuma bērnu pieaugumu no 222 tūkst. līdz 229 tūkst., pēc kā seko bērnu skaita samazinājums līdz 212 tūkst. 2030.gadā. Minētajā pētījumā tiek uzsvērts, ka aptuveni 8-10% no Latvijā dzimušajiem bērniem neapmeklē izglītības iestādes, jo ir aizbraukuši kopā ar vecākiem uz ārzemēm. Līdz ar to, var pieņemt, ka uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai iedzīvotāju emigrācijas intensitāte, attiecīgi arī skolas vecuma bērnu samazinājums, var mazināties.

2.2. Vispārējās izglītības iestāžu audzēkņu skaita dinamika

Kopš 20.gadsimta 90.gadu vidus skolas vecuma bērnu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divkārt – no 433 tūkst. 1995.gadā līdz 222 tūkst. 2014.gadā. Tā rezultātā samazinājies izglītības iestāžu ēku un infrastruktūras noslogojums. Atbilstoši Centrālās statistikas un Valsts izglītības informācijas datiem šajā laika posmā skolu skaits ir samazinājies aptuveni par 250 vienībām. Daļa no tām turpina darbību kā citu skolu filiāles. Uz nepietiekami noslogotu skolu tīklu arī norāda pašvaldības savās attīstības programmās, identificējot nepieciešamību pielāgot to pašreizējam un nākotnē prognozējamam izglītojamo skaitam un teritoriālajam izvietojumam.5

Atbilstoši VIIS datiem 2015.gada 1.septembrī valstī darbojas 673 vispārējas izglītības iestādes (izņemot vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas un speciālās izglītības iestādes), kurās vispārējo izglītību apgūst 194 244 izglītojamo. Nacionālas nozīmes centros 177 (26%) vispārējās izglītības iestādēs mācās 103 028 (53%) izglītojamo. Reģionālas nozīmes centros

5 „Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam” Karšu izdevniecība „Jāņa sēta” Rīga, 18.02.2015. document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

9

vispārējo izglītību 207 (31%) vispārējās izglītības iestādēs apgūst 40 161 (21%) skolēni, savukārt pārējā Latvijas teritorijā (89 pašvaldībās) 289 (43%) vispārējās izglītības iestādēs izglītību apgūst 51 055 (26%) izglītojamo.

4.attēlsVispārējās izglītības iestāžu* un izglītojamo skaita teritoriālais sadalījums

Izglītības iestādes tips

Nacionālas nozīmescentri

Reģionālas nozīmes centri Pārējie novadi Kopā

Izglītībasiestāžuskaits

Izglīto-jamo skaits

Izglītības iestāžuskaits


Izglītības iestāžuskaits

Izglīto–jamo skaits

Izglītībasiestāžuskaits


Valsts ģimnāzija 13 7 770 13 3 837 1 109 27 11 716Ģimnāzija un vidusskola

123 79 129 55 18 625 118 36 350 296 134 104

Pamatskola 27 9 655 120 13 744 158 13 703 305 37 102

Sākumskola 14 6 474 19 3 955 12 893 45 11 322Kopā 177 103 028 207 40 161 289 51 055 673 194 244

* Pašvaldību vispārējās izglītības iestādes, izņemot vakara(maiņu) un neklātienes vidusskolas, speciālās izglītības iestādesAvots: IZM dati, VIIS dati uz 01.09.2015.

2.3. Novadi ar pozitīvu migrācijas saldo

Izmaiņas novadu iedzīvotāju skaitā 2000.–2013.gadā bijušas iespaidīgas (skat. 6., 7., 8.att..): no vairāk kā divkārša pieauguma Garkalnes novadā (127,6%) līdz trešdaļas iedzīvotāju samazinājumam Baltinavas (36,8%) un Aglonas (32,8%) novados. Jāatzīmē, ka iedzīvotāju skaita pieaugums bija vērojams tikai novados, kas atrodas Rīgas apkaimē, bet vislielākais samazinājums – Latvijas pierobežas novados (skat.7.att.). 6

6.attēlsNovadi ar lielāko iedzīvotāju skaita pieaugumu 2000.–2013.gadā

6 6., 7., 8., 12.attēls; avots: Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pētījums “Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam”document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

10

7.attēlsNovadi ar lielāko iedzīvotāju skaita samazinājumu 2000.–2013.gadā

Vēl krasākas atšķirības vērojamas novadu apdzīvotības blīvumā (skat.8.att.): no vairāk kā 160 cilvēkiem uz kvadrātkilometru Stopiņu, Salaspils un Mārupes novados līdz 4 – Rucavas un Rugāju novados.

8.attēls


11

Kopā Latvijā ir tikai 16 novadi, kuros no 2000.–2013.gadam ir bijis pozitīvs migrācijas saldo un šie novadi ir: Mārupes novads, Ķekavas novads, Garkalnes novads, Ādažu novads, Stopiņu novads, Ikšķiles novads, Babītes novads, Carnikavas novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Baldones novads, Ozolnieku novads, Siguldas novads, Saulkrastu novads, Inčukalna novads. Novadiem ar būtisku iedzīvotāju skaita pieaugumu būtu nepieciešams pievērst papildus uzmanību 8.1.2.SAM kontekstā, ņemot vērā, ka pieaugot migrācijas saldo palielinās arī skolēnu skaits izglītības iestādēs un 8.1.2.SAM uzdevums ir koncentrējot resursus un uzlabojot VII mācību vidi palielināt izglītojamo skaitu, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta VII vide.

2.4 Informācija par īstenotajām izglītības programmām

IAP un DP ir īpaši uzsvērta nepieciešamība veicināt izglītojamo interesi par STEM7 mācību priekšmetiem, tai skaitā modernizējot STEM mācību vidi izglītības iestādēs. Pēc IZM datiem Latvijā apgūt STEM virzienu piedāvā 163 VII, kas ir 23% no Latvijas vispārējās izglītības iestādēm. STEM virziens tiek piedāvāts 27 valsts ģimnāzijās (100% no kopējā VĢ skaita), 128 vidusskolās (45% no kopējā vidusskolu skaita), 4 pamatskolās (1% no kopējā pamatskolu skaita), 5 sākumskolās. 7.–9.klases posmā STEM virzienu piedāvā 19 vispārējās izglītības iestādes, no kurām 2 pamatskolās, 6 vidusskolās un 11 valsts ģimnāzijās kopumā 7.–9.klašu grupā STEM programmā mācās 1518 skolēni, kas ir 6% no kopējā 7.–9.klašu skolēnu skaita.

OECD PISA8 2006., 2009., un 2012.gada rezultāti parāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels skolēnu skaits ar augstiem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs īpatsvars, un šis skaits turpina samazināties. Partnerības līgumā ir norādīts, ka „aktuāla ir 7 Zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika (science, technology, engineering, and mathematics)8 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiska skolēnu novērtēšanas programmadocument.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

12

OECD PISA pārbaudes darbos vāju sniegumu uzrādījušo jauniešu īpatsvara samazināšana”. Tādējādi, nosakot, ka 8.1.2.SAM ietvaros ieguldījumus saņems skolas, kur viens no programmu virzieniem ir STEM, IZM ņem vērā Partnerības līgumā norādīto, kā arī rada priekšnosacījumu stratēģijā “Eiropa 2020” uzstādītā mērķa – līdz 2020.gadam nodrošināt, ka dabaszinātnēs, matemātikā un lasītprasmē vājš sniegums ir tikai 15% jauniešu – sasniegšanai. Līdz ar to, lai popularizētu STEM virzienu 8.1.2.SAM ietvaros viena no atbalstāmajām darbībām ir dabaszinātņu kabinetu modernizēšana.

DP paredz, ka 8.1.2.SAM ietvaros veiktās darbības cita starpā nodrošina sinerģiju ar 8.1.1.SAM „Palielināt modernizēto STEM t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu” un 8.1.4.SAM „Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās”, kas ir vērsti uz STEM studiju virzienu attīstību.

Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 12.klasi beidzot, ir ne mazāk kā četri eksāmeni:

1) centralizētais eksāmens latviešu valodā,2) centralizētais eksāmens vienā svešvalodā (angļu, vācu, krievu, franču) pēc

izglītojamā izvēles,3) centralizētais eksāmens matemātikā,4) vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles mācību priekšmetā, kurā eksāmenu

organizē VISC (centralizētie: Latvijas un pasaules vēsture, bioloģija, fizika, ķīmija, otra svešvaloda; necentralizētie: informātika, ģeogrāfija, mazākumtautību valoda (krievu) un literatūra, ekonomika), vai citā mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde.9

Pēc VISC apkopotās informācijas 2014.gadā izglītojamo vidējie rezultāti (vidējās izglītības pakāpē) salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir nedaudz uzlabojušies (9.attēls). Obligātajā centralizētajā eksāmenā matemātikā skolēni no iespējamiem 100% vidēji valstī ir ieguvuši 43,34%, t.sk. vidusskolās rezultāts ir bijis nedaudz labāks - 48,8%, vakarskolās - 26,5% , ģimnāzijās - 56,3%, valsts ģimnāzijās - 64,8% un profesionālās izglītības iestādēs - 27,7%.10

9.attēls

9 Informatīvais ziņojums „Informācija par situāciju vispārējās izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā” 2014.gads10 Informatīvais ziņojums „Informācija par situāciju vispārējās izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā”document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

13

Avots: VISC informācija

2.5.Valsts ģimnāzijas kā 8.1.2.SAM prioritāte

Latvijā ir pietiekami attīstīts valsts ģimnāziju tīkls un tajā darbojas 27 valsts ģimnāzijas, kuru pamatuzdevums ir augstā kvalitātē īstenot pamatizglītības otrā posma (7. – 9.klasei) programmu un vispārējās vidējās izglītības programmas. Bez tam valsts ģimnāzijai jāveic arī reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas. Līdzšinēji valsts atbalsts valsts ģimnāziju reģionālā metodiskā centra darbībai ir bijis nepietiekams (1 423 euro gadā), un pamatā to izveidei un uzturēšanai finansējums paredzēts no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

IAP rīcības virzienā „21.gs. atbilstīgas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana” ir uzsvērta nepieciešamība sniegt atbalstu valsts ģimnāziju metodisko centru funkciju pildīšanai (IKT jomā), lai paaugstinātu izglītības kvalitāti un veicinātu mūsdienīgas metodikas izmantošanu izglītībā. Īpaši nozīme valsts ģimnāziju reģionālajiem metodiskajiem centriem ir paredzēta, veicot koordinējošu funkciju pašvaldībā kompetenču pieejā mācību satura ieviešanā, t.sk. mācību metodisko līdzekļu izstrāde un ieviešana mācību procesā, sākot ar 2018.gadu.

Uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde:1. kuras 10. līdz 12. klasē mācās:

i. ne mazāk par 250 izglītojamiem – Rīgā;ii. ne mazāk par 180 izglītojamiem – republikas pilsētās, izņemot Rīgu;

iii. ne mazāk par 120 izglītojamiem – administratīvajās teritorijās, izņemot republikas pilsētas;

2. kurā īsteno vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas un vismaz vienu no tām – matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā;


14

3. kurā, ja izglītības iestāde īsteno divas pamatizglītības programmas vai vairāk, vienu no tām – matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienā;

4. kurā iepriekšējos divus mācību gadus izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis:

i. vismaz par 10 procentiem augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī;

ii. vismaz par 5 procentiem augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums attiecīgajā plānošanas reģionā.11

2.6. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

Kā viena no problēmām mācību procesā ir mācību tehnisko līdzekļu, tai skaitā datoru, straujā novecošanās, kā rezultātā pašvaldībām, kurām ir mazāks finansējums VII mācību (fiziskā) vide ne vienmēr ir atbilstīga mūsdienīga mācību procesa vajadzībām, tādējādi t.sk. IAP (rīcības virziens 1.1. un 3.3.) ir aktualizēta problemātika, kas saistīta ar:

1. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību;2. digitālo mācību līdzekļu un resursu izmantošanas iespējas skolēnu izziņas procesam

aktuālās situācijās;3. mūsdienīgu mācību metožu un pieeju skolēnu darba organizācijai izmantošanas

iespējas informatīvi atvērtā mācību procesā12.Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (turpmāk – IKT) pēdējo desmit gadu laikā

ir attīstījušās ārkārtīgi strauji, un IKT izmantošana izglītībā rada izmaiņas mācību norisē, metodēs, saturā un vērtēšanas procesos. IKT veidojoties par efektīvu un integrētu izglītības līdzekli, būtiski ir šo procesu uzraudzīt un novērtēt. Tādēļ, ņemot vērā pieaugošo IKT nozīmi izglītības procesos, aktuāla ir mūsdienīgu elektronisko mācību līdzekļu izstrāde dažādās satura jomās. IKT integrācijai ir jānodrošina mācību/studiju vides pilnveide un jaunu mācību/studiju pieeju izveide.13

2.7 Sporta infrastruktūra izglītības iestādēs

Latvijā saskaņā ar Sporta bāzu reģistrā pieejamo informāciju ir 3012 sporta objektu (šajā gadījumā: sporta zāles, sporta laukumi, stadioni, peldbaseini u.c.), ko apsaimnieko gan valsts un pašvaldības, gan arī biedrības un nodibinājumi un komersanti. Reģionos sporta objekti pārsvarā tiek koncentrēti ap izglītības iestādēm, vairākumā gadījumu pie izglītības iestādēm ir izvietoti viens vai vairāki atklātie sporta laukumi un lielākā daļa no tiem atrodas izglītības iestāžu pārraudzībā.

Vislielākā sporta objektu koncentrācija vērojama RP. Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, pozitīvi ir atzīmējams Ventspils, Valmieras, Rīgas un Daugavpils pilsētu pašvaldību īstenotais darbs sporta infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā. Šajās pašvaldībās pēdējos gados uzbūvēti mūsdienīgi sporta objekti un sporta infrastruktūra kopumā ir ļoti labā līmenī. Ventspilī nozīmīgo sporta objektu ir vairāk nekā, piemēram, iedzīvotāju skaita ziņā lielākajā Liepājā,

11 Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr. 129 „Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”12 IAP13 IAPdocument.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

15

Jelgavā vai Jūrmalā. Sliktāka situācija no RP ir Jēkabpilī un Rēzeknē. No RAC tikai Līvānos un Alūksnē nav neviena nozīmīga sporta objekta. Lietošanā esoša stadiona nav arī Cēsīm (rekonstrukcija tiek plānota, toties ir pieejams stadions līdzās esošajos Priekuļos – 4 km) un Saldum (ir pieejams līdzās esošajos Brocēnos – 6 km un Druvā – 3 km), bet peldbaseinu (izņemot atklātos un nestandarta) nav vai tie līdzekļu trūkuma dēļ slēgti – Kuldīgā (nedarbojas), Gulbenē (nedarbojas), Madonā, Krāslavā, Ludzā, Preiļos (nedarbojas), Valkā, Smiltenē, Limbažos, Cēsīs (ir līdzās – Priekuļos), Tukumā (plāno būvēt), Talsos. Pašlaik notiek peldbaseinu būve Siguldā un Bauskā. Jāatzīmē, ka peldbaseini pieejami vairākās vietās ārpus RP un RAC (bez jau minētajiem arī Inčukalnā, Raganā, Piņķos, Olainē, Ulbrokā, Ādažos).

Saskaņā ar Sporta bāzu reģistrā pieejamo informāciju Latvijā no 968 izglītības iestādēm sporta bāzes (sporta objektu kopums) ir 747 izglītības iestādēm (ar 1875 sporta objektiem), savukārt, sporta zāles ir 538 izglītības iestādēm (73,28% no izglītības iestāžu kopskaita), no tām renovācija vai rekonstrukcija ir nepieciešama 239 sporta zālēm (44,42%).

Reģionos lielākajai daļai izglītības iestāžu ar lielu skolēnu skaitu ir piesaistīts kāds sporta objekts (pārsvarā sporta spēļu zāles), bet izglītības iestādēs ar mazu skolēnu skaitu, īpaši Latgalē – vispārējās fiziskās sagatavotības zāles. 78 izglītības iestādēs sporta nodarbības notiek sporta zālēs vai telpās ar minimālu platību (8x6m) un sliktu tehnisko stāvokli, kas ir pielāgotas mācību priekšmeta Sports vajadzībām, tādējādi kavējot šī mācību priekšmeta apguvi un apdraudot skolēnu drošību. Sporta stundas, kas norisinās nodarbībām pielāgotās telpās, traucē arī pārējo izglītojamo sekmīga mācību procesa norisei, jo telpu vājās skaņas izolācijas dēļ troksnis, kas rodas sporta nodarbībās, ir dzirdams arī blakus klasēs (telpās).

Vairākumā gadījumu pie izglītības iestādēm izvietoti arī viens vai vairāki atklātie sporta laukumi. Lielākajās apdzīvotajās vietās tādi sastopami arī daudzdzīvokļu namu pagalmos, taču liela daļa no tiem ir slikti uzturēti un tikai pēdējā desmitgadē, pieaugot pašvaldību rocībai un īstenojot dažāda veida projektus, aizvien biežāk arī tie tiek labiekārtoti un aprīkoti ar mūsdienīgu sporta inventāru.

Pašvaldības sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un IZM 2007.–2013.gada plānošanas periodā realizējušas desmitiem jaunu sporta objektu projektu ne tikai RP, bet arī nelielajos novadu centros, kā Mālpilī – sporta halle un peldbaseins, Koknesē – sporta halle un peldbaseins, Salaspilī – stadions un sporta halle, Madonā un Priekulē – sporta halles utt. Daudzviet tie ir ievērojamākie sabiedriskie objekti pašvaldībās, kas uzbūvēti pēdējo gadu laikā.

8.1.2.SAM prioritāte ir ieguldīt VII, nodrošinot mācību saturisko pusi, taču atsaucoties uz šajā sadaļā veikto analīzi par sporta infrastruktūras kvalitāti, 8.1.2.SAM ietvaros plānoti ieguldījumi arī esošā VII sporta infrastruktūrā. Ieguldījumus sporta infrastruktūrā plānots veikt tikai tādā apjomā, lai nodrošinātu VII īstenoto mācību programmu ietvaros noteiktā obligātā mācību priekšmeta “Sports” infrastruktūras un aprīkojuma atbilstību kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai. Modernizējamai sporta infrastruktūrai, pirmkārt jānodrošina VII izglītojamo vajadzības atbilstoši mācību priekšmeta “Sports” noteiktajam, otrkārt jānodrošina VII audzēkņu ārpusstundu sporta nodarbības. Laikā, kad minētā sporta infrastruktūra netiek lietota VII audzēkņu vajadzībām, saskaņojot ar VII to var izmantot citu mērķa grupu vajadzībām veselības veicināšanas un tautas sporta pasākumu/aktivitāšu ietvaros.


16

Ņemot vērā 8.1.2.SAM piešķirto finansējumu, kā arī apzinot nepieciešamās izmaksas sporta infrastruktūrai, 8.1.2.SAM ietvaros sporta infrastruktūras attīstībai plānots novirzīt 25% no kopējā finansējuma, ne mazāk kā 75% novirzot pārējām 8.1.2.SAM atbalstāmajām darbībām. Plānots, ka 8.1.2.SAM atbalstu sporta infrastruktūrai varēs saņemt vairāku izglītības iestāžu vajadzībām vai izglītības iestāde ar skolēnu skaitu vairāk kā 1 000. Šāds nosacījums noteikts, lai nodrošinātu sporta infrastruktūras izmantošanu mācību procesā ar maksimāli lielāku noslogotības regularitāti un efektivitāti, kā arī ņemot vērā pašvaldību izteiktos priekšlikumus.

2.8. Ergonomiska mācību vide

Lai pedagogi (un izglītojamie) varētu veiksmīgi īstenot valsts standarta prasībām atbilstošu mācību procesu, izglītības iestādēs nepieciešama atbilstoša mācību vide: izglītojamo vajadzībām un iespējām piemērotas telpas, mācību vajadzībām mūsdienīgi iekārtoti mācību kabineti ar atbilstošu aprīkojumu, mācību tehniskajiem līdzekļiem, mēbelēm u.c. nepieciešamiem resursiem. 8.1.2.SAM ietvaros plānots ierīkot mācību procesam un mācīties stimulēšanai labvēlīgus apstākļus, tādus kā apgaismojuma risinājumi, trokšņu slāpētāji, atbilstošas krāsas, telpu paplašināšana, u.c.

Atbilstoši Eiropas Savienībai lietotajai ergonomikas definīcijai, ergonomikas galvenais uzdevums ir tādas darba vides veidošana, kas sekmētu cilvēka veselības saglabāšanu, darba efektivitātes paaugstināšanu, noguruma samazināšanu, kā arī labu garastāvokli visas darba dienas laikā. Tas nozīmē, ka darba vides, tāpat kā mācību vides (tajā skaitā iekārtas, darba aprīkojums u.c.) tiek piemērotas nodarbinātajam (skolēnam).14

Piešķirtā valsts budžeta ietvaros, kā arī piesaistot ESF finansējumu, kontekstā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007–2013 plānoto, tika veikti vairāki priekšdarbi jeb atsevišķi pasākumi, lai nodrošinātu kompetenču pieejā veidota pamatizglītības satura izstrādi un ieviešanu periodā no 2015. līdz 2020.gadam.

Kompetenču pieeja izglītības satura apguves procesā ir 21.gadsimta sabiedrības pieprasījumam atbilstoša pieeja, kas paredz cilvēka dzīvi pastāvīgi mainīgos apstākļos. Izglītošanās procesā iegūtajām kompetencēm ir jānodrošina spēja elastīgi reaģēt uz pārmaiņām un veiksmīgi darboties personīgo un sabiedrības kopējo mērķu sasniegšanai. Kompetenču pieeja ir balstīta uz pamata pieņēmumu, ka būtiska ir indivīda spēja saprast, prognozēt un atbilstoši reaģēt, izmantot savas metakognitīvās prasmes (domāt par domāšanu), būt patstāvīgam (autonomam) savā domāšanā, būt radošam, kritiski novērtēt savu un citu rīcību un uzņemties atbildību par savu rīcību. 15

Jēdziena „kompetenču pieeja” skaidrojums ir pieejams Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības

14 http://www.vdi.gov.lv/files/osha/ergonomikadarba.pdf15„Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1.pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējā novērtējuma 5.-7.lp. http://kom.esfondi.lv/_layouts/15/start.aspx#/SitePages/Home.aspx


17

komitejas 2015.gada 2.jūlija sēdē izskatītā 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” sākotnējā novērtējumā.

2.9. Ietekme uz makrovidi

Skolā no skolēna tiek gaidīts, lai viņš netieši pakļautos un piemērotos noteiktai skolēna lomai, taču bez sakārtotas apkārtējās vides motivēt skolēnu ir daudz grūtāk. Sakārtota mācību vide rosina skolēnu vairāk apmeklēt izglītības iestādi, kā arī motivē sasniegt augstākus mācību rezultātus. Līdz ar to 8.1.2.SAM netieši ietekmē makrovidi. Panākot lielāku uzcītību no skolēna mācību procesā, arī turpmākajā dzīvē skolēns būs tendēts uz augstākiem panākumiem dzīve, līdz ar to ietekmējot tagadējos uzņēmējdarbības un sociālekonomiskos rādītājus. Iegūstot zināšanas sakārtotā un mūsdienīgā vidē, skolēns arī privātajā dzīvē tieksies nodrošināt sev apkārt sakārtotu vidi.

Kā minēts šī novērtējuma 2.2.sadaļā, kopš 20.gadsimta 90.gadu vidus skolas vecuma bērnu skaits ir samazinājies gandrīz divkārt, kā rezultātā būtiski samazinājies izglītības iestāžu ēku un infrastruktūras noslogojums, t.sk. republikas pilsētās, īpaši mazākumtautību skolās16. Izglītības infrastruktūras nevienmērīgā noslodze – gandrīz pusē (48%) skolu mācās tikai 14% visu audzēkņu, nenodrošina izglītībai paredzētā finansējuma racionālu izlietojumu, jo ir augstākas telpu uzturēšanas un personāla izmaksas uz vienu audzēkni. Plānots, ka 8.1.2.SAM investīciju rezultātā, t.sk. pārskatot izglītības iestāžu tīklu reģionālā līmenī un sniedzot atbalstu iestādēm, kas demonstrē optimālu infrastruktūras noslogojumu, tiks risināts Partnerības līgumā identificētais uzdevums – pilnveidot Latvijas vispārizglītojošo skolu tīklu, uzlabojot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju.

3. 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenotās ES fondu investīcijas

Saskaņā ar DP 8.1.2.SAM investīcijas papildinās ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā veiktos ieguldījumus VII infrastruktūrā. IZM pārziņā esošo aktivitāšu ietvaros VII ir saņēmušas atbalstu atsevišķu infrastruktūras elementu uzlabošanai. (Skatīt pielikumu Nr.2)

3.1. 3.1.3.1.aktivitāte „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana”

3.1.3.1.aktivitātes mērķis bija uzlabot izglītības kvalitāti dabaszinātnēs vispārējās vidējās izglītības posmā un radīt priekšnosacījumus valsts attīstībai zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgajās nozarēs. 3.1.3.1.aktivitātē atbalsts tika sniegts kvalitatīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas dabaszinātņu priekšmetu apguves iespējas nodrošināšanai vispārējās vidējās izglītības posmā, iekārtojot un aprīkojot vispārējās vidējās izglītības iestādēs dabaszinātņu (ķīmijas, fizikas, bioloģijas) un matemātikas kabinetus ar atbilstošu mācību aprīkojumu (ierīcēm, piederumiem, vielām u.c.) un mēbelēm, veicot aprīkojuma uzstādīšanai 16 Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pētījums “Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam”document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

18

nepieciešamos kabinetu piemērošanas būvdarbus, aprīkojot dabaszinātņu kabinetus ar 25 darbavietām darbam ar datoru, iegādājoties elektroniskās apmācības materiālus un programmatūras, kā arī atjauninot un papildinot izglītības iestāžu mācību video fondus. Kopējais ierobežotās atlases ietvaros pieejamais finansējums: 30 207 038 euro, tai skaitā ERAF finansējums 25 675 942 euro (85 procenti) un nacionālais publiskais finansējums 4 531 096 euro (15 procenti). Vidējās izmaksas uz vienu VII dabaszinātņu kabinetu renovācijai un aprīkošanai bija 140 000 euro. Minētās izmaksas ir ņemtas vērā ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda rādītāju aprēķinā. (Skat. 3.pielikumā17).

Kopumā tika atbalstītas 229 vispārējās vidējās izglītības iestādes, tajā skaitā RP tika atbalstītas 119 vispārējās vidējās izglītības iestādes, no kuram Rīgā atbalstu ieguva 58 izglītības iestādes, Liepājā – 6, Daugavpilī – 7, Valmierā – 3, Ventspilī – 4, Rēzeknē – 4, Jēkabpilī – 2, Jelgavā – 4, Jūrmalā – 4, 21 reģionālas nozīmes attīstības centros tika atbalstītas 39 vispārējās vidējās izglītības iestādes un pārējās 89 pašvaldībās – 71 (Pielikums Nr.2.).

3.1.3.1.aktivitātes mērķa grupa bija vispārējās vidējās izglītības iestādes. Ņemot vērā pieaugošo STEM nozīmi vispārējā izglītībā, aptverot ne tikai vidējās izglītības pakāpi, bet arī pamatizglītības pakāpes 2.posmu (7.–9.klase), kā arī vērtējot ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda ietvaros renovēto dabaszinātņu kabinetu noslodzi, ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā atbalsts plānots turpināt šāda atbalsta sniegšanu, aprīkojot dabaszinātņu kabinetus 7.–9.klasei.

3.2. 3.1.3.2.aktivitātes „Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai”

3.1.3.2.aktivitātes mērķis bija uzlabot valstī vidējās izglītības kvalitāti, atbalstot izglītības iestāžu tīkla optimizācijas plānu, kas vērsts uz ekonomisko ilgtspēju un būtisku izglītības kvalitātes standartu paaugstināšanu. Kopējais 3.1.3.2.aktivitātei pieejamais finansējums: 3 168 083 euro, paredzot ERAF līdzfinansējumu 100% apmērā.

3.1.3.2.aktivitātes ietvaros atbalsts tika sniegts VII tīkla optimizācijai, tai skaitā integrētu izglītības iestāžu (VII, kas īsteno vispārējās un profesionālās izglītības programmas) izveidei, apvienojot VII ar profesionālās izglītības iestādi, kā arī izglītības pieejamības, kvalitātes un izmaksu efektivitātes palielināšanai, ieguldot finanšu līdzekļus izglītības iestāžu infrastruktūras (arī dienesta viesnīcu, kas paredzētas integrētu izglītības iestāžu vajadzībām) sakārtošanā un optimizēšanā, veicot nepieciešamos būvdarbus izglītības iestāžu paplašināšanai vai pielāgošanai izglītojamo skaita palielinājumam un iegādājoties nepieciešamo mācību aprīkojumu un mēbeles.

3.1.3.2.aktivitātes ietvaros atbalstu saņēma Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, Vecbebru Profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola, Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola. Kopējais integrētu izglītības iestāžu skaits Latvijā ir 5, tai skaitā divas no tām ir reģistrētas kā profesionālās vidējās izglītības iestādes. Vidējās integrēto izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijas izmaksas 3.1.3.2.aktivitātes ietvaros bija 800 000 euro. Minētās izmaksas ir ņemtas vērā ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda rādītāju aprēķinā. (Skat. 3.pielikumu). Ņemot vērā, ka 3.1.3.2.aktivitātē tika sniegts komplekss atbalsts mācību vides

17 Rādītāju apraksts kā neatņemama DP sastāvdaļa ir dokuments, kurā tiek skaidrots specifiskā atbalsta mērķa uzraudzības rādītāju aprēķins un mērķa vērtību noteikšana. Minētais dokuments līdz ar DP ir saskaņots ar EK un ietver sākotnējos pieņēmumus.document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

19

uzlabošanai, 3.1.3.2.aktivitātē atbalstu saņēmušās izglītības iestādes ir iekļautas 8.1.2.SAM rezultāta rādītāja bāzes vērtībā.

Lai nodrošinātu demarkāciju ar 3.1.3.2.aktivitātes ietvaros veiktajiem ieguldījumiem un 8.1.3.specifisko atbalsta mērķi „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu”, kā arī ņemot vērā uzsāktās reformas profesionālajā izglītībā, reorganizējot profesionālās izglītības iestādes un stiprinot profesionālās izglītības kompetences centrus, 8.1.2.SAM ietvaros paredzēts atbalstīt tādas integrētas izglītības iestādes, kuras

a) nav saņēmušas atbalstu 3.1.3.2.aktivitātes ietvaros; b) ir reģistrētas kā vispārējās izglītības iestādes. Lai gan DP 8.1.2.SAM ietvaros ir plānots atbalsts integrētu izglītības iestāžu mācību

vides modernizēšanai, šobrīd saskaņā ar pašvaldību attīstības programmās pieejamo informāciju, integrētu izglītības iestāžu izveide nav plānota. Vienlaikus saskaņā ar pašvaldību attīstības programmās minēto 8.1.2.SAM investīcijas ir plānotas Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskolā un Balvu Profesionālā un vispārizglītojošā vidusskolā. Dobeles Amatniecības vidusskolā ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda ietvaros tika veiktas investīcijas Balvu Profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola nav saņēmusi atbalstu ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda ietvaros. Tā tika izveidota 2014.gadā, apvienojot Balvu Amatniecības vidusskolu un Balvu Tālākizglītības cilvēkresursu attīstības centru, tādā veidā konsolidējot resursus atbilstoši novada vajadzībām.

Ņemot vērā, ka gan Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, gan Balvu Profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola ir reģistrētas kā profesionālās izglītības iestādes, lai pretendētu uz atbalstu 8.1.2.SAM ietvaros, ir izvērtējama izmaiņu veikšana izglītības iestāžu reģistrā, nodrošinot atbilstību 8.1.2.SAM mērķa grupai – vispārējās izglītības iestādes.

3.3. 3.1.3.3.1.apakšaktivitāte „Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana”

3.1.3.3.1.apakšaktivitātes mērķis bija uzlabot mācību vidi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kā arī veicināt darba un sadzīves prasmju attīstīšanu izglītojamajiem speciālās izglītības iestādēs. Kopējais 3.1.3.3.1.apakšaktivitātes finansējums bija 8 133 181 euro, paredzot ERAF līdzfinansējumu 100% apmērā. Atbalsts tika sniegts izglītības ieguves iespēju uzlabošanai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā ar funkcionāliem (kustību, redzes, dzirdes un citiem) traucējumiem, sakārtojot un uzlabojot speciālās izglītības iestāžu infrastruktūru, veicot nepieciešamos ēku un inženierkomunikāciju rekonstrukcijas un renovācijas darbus, pielāgojot telpas audzēkņu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām, uzlabojot mācību materiālo bāzi un aprīkojumu, tai skaitā iegādājoties atbilstošu informācijas tehnoloģiju aprīkojumu un programmatūras, kā arī nodrošinot autotransportu skolēnu pārvadājumiem.

Ņemot vērā, ka 3.1.3.3.1.apakšaktivitātes ietvaros tika sniegts komplekss atbalsts speciālās izglītības iestādēm un atbalstu saņēma visas speciālās izglītības iestādes, to modernizācija 3.1.3.3.1.apakšaktivitātes ietvaros ir iekļauta 8.1.2.SAM bāzes vērtībā. 8.1.2.SAM ietvaros nav paredzēta atbalsta sniegšana speciālās izglītības iestādēm.

Kopumā 3.1.3.3.1.apakšaktivitātē tika atbalstītas 63 speciālās izglītības iestādes par kopējo finansējumu apmēru 7 795 916,67 euro.


20

3.4. 3.1.3.3.2.apakšaktivitāte „Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem”

3.1.3.3.2.apakšaktivitātes mērķis bija nodrošināt izglītības iestāžu pieejamību izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem. Kopējais 3.1.3.3.2.apakšaktivitātei pieejamais finansējums: 4 520 043 euro, tai skaitā ERAF finansējums 3 842 036 euro (85 procenti) un nacionālais publiskais līdzfinansējums 678 007 euro (15 procenti).

Kopumā 3.1.3.3.2.apakšaktivitātes ietvaros tika atbalstītas 32 vispārējās izglītības iestādes, tajā skaitā 7 vispārējās izglītības iestādes RP, 15 vispārējās izglītības iestādes RAC un 10 vispārējās izglītības iestādes pārējos novados (Pielikums Nr.2.).

3.1.3.3.2.apakšaktivitātes ietvaros ERAF atbalsts tika sniegts VII infrastruktūras uzlabošanai, nodrošinot pieejamu vispārējās izglītības infrastruktūru izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā veicot mācību kabinetu un telpu pielāgošanas būvdarbus, lai nodrošinātu izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem piekļuvi vispārējās vidējās izglītības iestādei un uzturēšanos tās telpās.

Ņemot vērā IAP definēto nepieciešamību attīstīt iekļaujošo izglītību, 3.1.3.3.2.apakšaktivitātē veiktie ieguldījumi ir nozīmīgi un vērtējami arī 8.1.2.SAM ietvaros plānoto ieguldījumu kontekstā.

3.5. 3.2.2.1.2.apakšaktivitāte „Izglītības iestāžu informatizācija

3.2.2.1.2.apakšaktivitātes ieguldījumu vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanā mērķis bija izglītības iestāžu nodrošināšana ar atbilstošu, izmaksu efektīvu, drošu un uzticamu IKT infrastruktūru, lai izglītības iestādēs un izglītības procesā plašāk un efektīvāk izmantotu IKT, tādējādi uzlabojot izglītības kvalitāti un efektivitāti. 3.2.2.1.2.apakšaktivitātes ietvaros atbalsts tika sniegts datortehnikas un multimediju tehnikas iegāde, kā arī lokālo datortīklu attīstībai.

Kopējais 3.2.2.1.2.apakšaktivitātes ietvaros pieejamais finansējums: 15 502 367 euro, paredzot ERAF līdzfinansējumu 100% apmērā.

Kopumā 3.2.2.1.2.apakšaktivitātes ietvaros tika atbalstītas 588 izglītības iestādes, tajā skaitā RP 186 izglītības iestādes, RAC 174 izglītības iestādes un pārējās pašvaldībās 228 izglītības iestādes. (Pielikums Nr.2.)

Ņemot vērā pieaugošo IKT nozīmi izglītības procesos, aktuāla ir mūsdienīgu elektronisko mācību līdzekļu izstrāde dažādās satura jomās. IKT integrācijai ir jānodrošina mācību vides pilnveide un jaunu mācību pieeju izveide18. 8.1.2.SAM ietvaros atbalsts IKT jomā plānots inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā papildus 3.2.2.1.2.apakšaktivitātes ietvaros veiktajām investīcijām, kas ietver tādus tehnoloģiskos risinājumus mācību procesā, kā bezvadu internets, planšetdatori, interaktīvie galdi, u.c. mūsdienu prasībām atbilstoši risinājumi. Inovatīvu IKT risinājumu ieviešana izglītības iestādēs papildus interaktīvajām tāfelēm un stacionārajiem datoriem ir nepieciešama arī kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura īstenošanā, kuru plānots izveidot

18 IAPdocument.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

21

8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” ietvaros.

Kopumā 8.1.2.SAM investīcijas plānotas sinerģijā ar plānoto kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura ieviešanu, ņemot vērā arī līdzšinējos ieguldījumus mācību vides un pieejamības uzlabošanā mūsdienu prasībām atbilstošas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības īstenošanā. Atbilstoši DP minētajam VII tīkls ir sadrumstalots, kas nenodrošina visiem izglītojamajiem pieeju kvalitatīvai vispārējai izglītībai. Padarot izglītības iestāžu tīklu efektīvāku, rodas iespēja optimāli izmantot pedagoģiskos un infrastruktūras resursus un nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. Ņemot vērā minēto, 8.1.2.SAM plānotās investīcijas paredz kompleksu atbalstu VII mācību vides modernizēšanai, ievērojot gan IAP noteiktos principus institucionālā tīkla pilnveidei, gan arī pašvaldību plānus izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā.

Papildus IZM pārziņā esošo aktivitāšu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem mācību vides uzlabošanā, VII ir sniegts atbalsts arī Vides aizsradzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārziņā esošo ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda aktivitāšu un citu finanšu instrumentu ietvaros.

3.6. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ieguldījumi vispārējās izglītības iestādēs

KPFI mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu (piemēram, īstenojot pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus attīstīšanu un ieviešanu, kā arī īstenojot integrētus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai). Galvenās aktivitātes KPFI projektu ietvaros VII infrastruktūras uzlabošanā bija energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi mācību ēkās, dienesta viesnīcās, sporta zālēs, apkures sistēmu, apgaismojuma sistēmu pārbūve uz energoefektīvākām sistēmām. 2007.–2013.gada perioda ietvaros KPFI ietvaros tika atbalstītas 203 vispārējās izglītības iestādes Latvijā, no kurām 45 RP, 57 RAC un 101 izglītības iestādes pārējos novados. Kopumā KPFI ietvaros atbalstu ir saņēmušas 30% izglītības iestādes Latvijā. (Skatīt pielikumu Nr.2)

2014.-2020.gadu periodā tiek turpināts atbalsts valsts un pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.

3.7. 3.6.1.1.aktivitāte „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” un 3.6.2.1.aktivitāte „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”

3.6.1.1.aktivitātes mērķis bija nodrošināt noteiktu gan RP, gan reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmi, sniedzot atbalstu projektu īstenošanai pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības vai pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai saskaņā ar integrētām pašvaldību attīstības programmām.19

19 Ministru kabineta noteikumi 2010.gada 26.janvāra noteikumi Nr.91 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.1.1.aktivitāti „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai””document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

22

3.6.2.1.aktivitātes mērķis bija veicināt iedzīvotāju skaita ziņā lielāko novadu attīstības centru (tiem jāiekļaujas kopējā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru tīklā un jāpapildina tas) konkurētspējas nostiprināšanu un funkcionālo saišu veidošanu starp attīstības centriem un tiem piegulošajām teritorijām saskaņā ar integrētām pašvaldību attīstības programmām, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības infrastruktūras (dabas un fiziskās vides) sakārtošanai, kā arī publisko pakalpojumu pieejamības un iedzīvotāju mobilitātes sekmēšanai.20

VARAM pārziņā esošajās 3.6.1.1.aktivitātē „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” (turpmāk – 3.6.1.1.aktivitāte) un 3.6.2.1.aktivitātē „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” (turpmāk – 3.6.2.1.aktivitāte) atsevišķu projektu ietvaros atbalsts ir sniegts arī izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai.

Kopā RP ieguldījumi 3.6.1.1.aktivitātes un 3.6.2.1.aktivitātes ietvaros tika sniegti 47 vispārējās izglītības iestādēs. Vairumā gadījumu šajās vispārējās izglītības iestādēs ir veikti energoefektivitātes pasākumi, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu, tai skaitā ēku fasāžu un jumtu siltināšana, kā arī iegādāts mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamais aprīkojums un iekārtas. Savukārt Valmieras pilsētas īstenotā projekta ietvaros izveidota jauna pamatizglītības iestādes infrastruktūra, kā rezultātā Valmieras sākumskola atrodas jaunā ēkā, nodrošināta, ar kvalitatīvu, pieejamu, drošu, ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām atbilstošu pamatizglītību. (Skatīt pielikumu Nr.2).

3.8. Latvijas un Šveices sadarbības programma

Latvijas – Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolēnu pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus” ietvaros 2010.– 2011.gadā 59 Latvijas novadu pašvaldībām tika piegādāti 110 skolēnu autobusi, lai uzlabotu skolēnu transportēšanas sistēmu attālos un mazāk attīstītos reģionos, kur slēgtas skolas vai sabiedriskais transports nenodrošina skolēnu pārvadāšanu no dzīvesvietas uz mācību iestādi un atpakaļ.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk tekstā – VRAA) no 2012. gada 1.februāra līdz 2015.gada 31.maijam īstenoja Latvijas – Šveices sadarbības programmas individuālo projektu „Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs”, kura mērķis bija uzlabot ugunsdrošību novadu pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs attālos un mazattīstītos reģionos.

Projekta galvenā aktivitāte – ugunsaizsardzības sistēmu iegāde un uzstādīšana VII telpās, kuras tiek izmantotas nakšņošanai. Projekta ietvaros 57 novadu pašvaldību 115 VII (skat. Pielikumu Nr.2), kurās ugunsaizsardzības sistēmas nebija ierīkotas vai bija ierīkotas daļēji, tika uzstādītas šādas sistēmas:

1. automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma;2. automātiskā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma; 3. izgaismotu izeju un evakuācijas kustības virzienu norādītājzīmju sistēma.

20 Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumi Nr.843 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.2.1.aktivitāti „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai””document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

23

3.9. Secinājumi

ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda IZM pārziņā esošo ES fondu aktivitāšu ietvaros atbalsts tika sniegts atsevišķu mācību vides elementu modernizēšanai. ERAF atbalsts dabaszinātņu un matemātikas kabinetu modernizēšanai vidusskolās aptvēra 27,8% no visām vispārējās izglītības iestādēm (72% no visām vidusskolām), 69% vispārējās izglītības iestāžu saņēma atbalstu datortehnikas iegādei un 4,46% – izglītības iestāžu pielāgošanai izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem. Kompleksu ERAF atbalstu saņēma visas speciālās izglītības iestādes (vidējās izmaksas 170 000 euro) un četras integrētās izglītības iestādes, kas tika izveidotas, apvienojot vispārējās un profesionālās izglītības iestādes (vidējās izmaksas 800 000 euro). ES KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānots attīstīt trūkstošos infrastruktūras elementus, rezultātā radot pievilcīgu mācību vidi kvalitatīva un mūsdienu prasībām atbilstoša mācību procesa nodrošināšanai, it īpaši vidējās izglītības pakāpē. Ņemot vērā IAP definētos mērķus institucionālā tīkla pilnveidei, ERAF investīcijas 8.1.2.SAM ietvaros pamatā ir vērstas uz vispārējās vidējās izglītības mācību vides modernizēšanu, vienlaikus ievērojot nepieciešamību modernizēt mācību vidi arī sākumskolās un pamatskolās pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai.

ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas periodā IZM pārziņā esošo ES fondu aktivitāšu ietvaros netika sniegts atbalsts izglītības iestāžu sporta infrastruktūras sakārtošanai. Taču ņemot vērā, ka sports ir neatņemama mācību procesa sastāvdaļa, 8.1.2.SAM ir paredzēta iespēja mācību vides modernizēšanas ietvaros sakārtot izglītības iestādes sporta infrastruktūru. Izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas kontekstā ir būtiski nodrošināt dienesta viesnīcu, kur tas nepieciešams. ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoto projektu rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija ir secinājusi, ka:

1) lai veicinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu, nepieciešams modernizēt visas izglītības iestādes mācību vidi, ne tikai atsevišķus (dabaszinātņu) kabinetus vai iegādājoties tikai atsevišķas vienības (IKT);

2) nepieciešams mazināt izmaksu neattiecināmības risku, kas rodas izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā. Projektu ideju saskaņošana Reģionālās attīstības koordinācijas padomē nodrošinās integrētu pieeju projektu īstenošanā, balstoties uz pašvaldības lēmumiem par izglītības iestādes ilgtspēju;

3) ja paredzēta mācību aprīkojuma iegāde, tad ieteicams projekta ietvaros iegādājamā mācību aprīkojuma uzskaitē piemērot komplektus nevis vienības, jo tehnoloģijas strauji attīstās, kā rezultātā bieži vien nepieciešams veikt izmaiņas projektā iegādājamā mācību aprīkojuma sarakstā, arī iegādājamo vienību skaitā, tā paša finansējuma ietvaros;

4) ja pirms SAM īstenošanas ir zināms, ka tā īstenošanas laikā var notikt izmaiņas labuma guvējos (apvienošana reorganizācijas rezultātā; pievienošana citai iestādei, likvidējot konkrēto iestādi u.c.), tad būtu nepieciešams Ministru kabineta noteikumos par SAM īstenošanu savlaicīgi paredzēt un atrunāt pamatotus gadījumus, kuros cita iestāde projektā var kļūt par labuma guvēju;

5) ņemot vērā ierobežoto SAM finansējumu, būvdarbu iepirkumus vēlams plānot sadalītus pa kārtām, lai nepietiekama finansējuma dēļ nav jāaptur viss iepirkums, bet tā vietā var atteikties no kādas kārtas īstenošanas. Tādējādi var būtiski ieekonomēt projekta īstenošanai nepieciešamo laiku. Lai maksimāli izvairītos no situācijas, kad projektā lielā mērā naudas trūkuma dēļ nav iespējams realizēt iecerēto un, tāpēc projektā būtu jāveic būtiski document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

24

grozījumi, nepieciešams paredzēt, ka projektu iesniegumus iesniedz jau ar gataviem tehniskajiem projektiem (kas ir aktuāli/aktualizēti uz projekta iesniegšanas brīdi) un veiktu būvdarbu iepirkumu (pirms līguma slēgšanas stadijā). Svarīga ir ne tikai tehnisko projektu esamība pirms projekta iesniegšanas, bet arī šādu projektu aktualitāte un atbilstība projekta mērķiem;

6) ņemot vērā, ka termins „integrēta izglītības iestāde” normatīvajos aktos nav atrunāts, paredzot, ka projektu īstenošanas laikā tiks reorganizēti labuma guvēji - izglītības iestādes, tās apvienojot, tad, gadījumā, ja paredz apvienot profesionālās vidējās izglītības iestādi ar vispārējās vidējās izglītības iestādi, būtu jāparedz, par kāda tipa iestādi (vispārējās vidējās izglītības iestādi vai profesionālās vidējās izglītības iestādi) tiks reģistrēta jaunizveidotā izglītības iestāde izglītības iestāžu reģistrā, lai izmaiņu iestāšanas gadījumā tās nebūtu vērtējamas kā būtiskas pārmaiņas un tādējādi nebūtu apdraudēti visi projekta īstenošanas rezultāti.

4. Pašvaldību attīstības programmu analīze (ITI ietvarā atbalstāmajiem republikas pilsētu projektiem)

Atbilstoši ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda DP un DPP atbalsts pašvaldībām 8.1.2.SAM ietvaros plānots saskaņā ar pašvaldību izglītības pakalpojuma attīstības stratēģijām. Izglītības pakalpojuma attīstības stratēģija iekļaujama pašvaldības attīstības programmā vai tās pielikumā. Lai pašvaldības varētu pretendēt uz atbalstu 8.1.2.SAM ietvaros, tās, nodrošinot atbilstību šajā novērtējumā sniegtajiem stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem21 un principiem, aktualizē attīstības programmu (investīciju plānu) un iesniedz izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai VARAM izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību. Atbilstoši minētajai kārtībai arī pašvaldības ārpus nacionālas nozīmes attīstības centriem iesniedz attīstības programmas (investīciju plānus) saskaņošanai Reģionālās attīstības koordinācijas padomē.

Šajā nodaļā tiek sniegts vispārīgs RP attīstības programmu kopsavilkums par VII raksturojumu. Šo sadaļu skatīt kopā ar 4.pielikumu, kurā ir apkopoti RP investīciju plāni, kas attiecas uz 8.1.2.SAM plānotajām investīcijām.

Atbilstoši Daugavpils pilsētas koncepcijai „Vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstības koncepcija 2013.–2017.gadam” konstatēts, ka skolās ir lielas audzēkņu piepildījuma rezerves, jo vidējais skolu piepildījums ir aptuveni 60–70% (skat. 10.attēlu).22 Kopš 2012./2013.m.g. skolēnu skaits izglītības iestādēs ir nedaudz palielinājies (2012./2013.m.g – 8443, 2014./2015.m.g– 8643), kas skaidrojams ar dzimstības pieaugumu visā valstī no 2005.–2008.g., taču kopš 2009.gada dzimstības rādītāji turpina kristies, kas nozīmē, ka arī izglītības iestādēs izglītojamo skaits tuvāko gadu laikā samazināsies, līdz ar to arī procentuāli skolu piepildījums paliks mazāk blīvs.

10.attēls

21 Apstiprināti MK 29.09.201522http://www.izglitiba.daugavpils.lv/Media/Default/file/=2012/Normativie_dokumenti/130411_VPIP_koncepcija.pdfdocument.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

25

Daugavpils pilsētas vispārējās izglītības iestāžu noslogotība 2012./2013.m.g

Šāda situācija vērojama skolās, kas ģeogrāfiski ir izvietotas tuvu viena otrai un izskaidrojama ar to, ka visas Daugavpils skolas lielākoties būvētas 20.gadsimta 60.–70.gados, kad bija cita demogrāfiskā situācija (aptuveni 2 reizes lielāka dzimstība), un sabiedrības sadalījums vecuma grupās arī bija cits, dominēja gados jauni cilvēki. Savukārt mūsdienu sabiedrības realitāte ir 64+ gadus vecu cilvēku īpatsvara palielinājums un dominante.

Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūra Jēkabpils pilsētā var nodrošināt mācību vietas līdz 3696 izglītojamajiem. 2014./2015.mācību gada sākumā Jēkabpilī mācījās 2599 audzēkņi. Nozīmīga daļa no audzēkņiem ir no Jēkabpils pilsētai tuvākajām teritorijām – Krustpils, Jēkabpils un Salas novadiem23. Kopumā 42% audzēkņu, kuri apgūst pamatizglītību un vidējo izglītību, ir no citām pašvaldībām. Pēdējos piecos gados izglītojamo skaits no citām administratīvajām teritorijām Jēkabpils pilsētā par 14,8% pārsniedz Jēkabpils pilsētā deklarēto skolēnu skaitu, kuri izglītību iegūt izvēlas citās administratīvajās teritorijās24. Līdz ar to nozīmīgs izaicinājums ir un būs pilsētas sadarbība ar apkārtējām pašvaldībām kvalitatīvu un ekonomiski efektīvu izglītības pakalpojumu nodrošināšanā.

Lai gan kopumā, salīdzinot ar 2012./2013.mācību gadu skolēnu skaita samazinājums 1.–12.klasē Jēkabpils skolās ir bijis neliels (–3%), vidusskolas klasēs (10.–12.kl) skolēnu skaits samazinājies ievērojami – par 12,5%.25

Tāpat kā visur Latvijā, arī Jelgavā skolēnu skaits laika posmā no 2001.–2011.gadam ir samazinājies. (11.attēls). Pēdējos gados skolēnu skaita samazināšanās process ir apstājies un šajā 2015/2016. mācību gadā Jelgavas pilsētas vispārējā izglītības iestādes apmeklē 6 296 skolēni.

11.attēls

23AC konsultācijas (2013). Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu izpēte, 4.lpp.24AC konsultācijas (2013). Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu izpēte, 13.lpp.25 Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2012.-2018.gadam pielikums Integrēto teritoriju investīciju projekti 2015.-2020.gadam 10.lppdocument.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

26

Kopš 2007.gada izmaiņas skolu tīklā un struktūrā nav veiktas, līdz ar to šā brīža izglītības infrastruktūra nav pietiekoši sakārtota atbilstoši dzimstības tendencēm Jelgavā. Nepieciešams turpināt uzlabot izglītības iestāžu infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi. 26

Vispārējo izglītību (pamatizglītības, vidējās un speciālās izglītības programmas) Jūrmalā nodrošina 16 pašvaldības izglītības iestādes (trīs sākumskolas, četras pamatskolas, deviņas vidusskolas). (12.attēls)

12.attēls

Jūrmalas pilsētas vispārējās izglītības iestādes

26 Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2012.-2018.gadam pielikums Integrēto teritoriju investīciju projekti 2015.-2020.gadam 10.lppdocument.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

27

Izglītojamo skaits pamatizglītības un vidējās izglītības programmās pēdējos gadus samazinās. 2014./2015.m.g. pašvaldības VII pamatizglītības programmās mācījās 635 izglītojamie un vidējās izglītības programmās – 2859 izglītojamie. Pavisam pilsētā 2014./2015.m.g. vispārējās izglītības programmas apguva 4077 izglītojamie.

Kopumā izglītojamo skaits pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs ir samazinājies par 61% kopš 2003./2004.m.g.

Liepājā vispārējo izglītību raksturo pakāpenisks audzēkņu skaita samazinājums. Ja 2005.gadā Liepājas vispārējās izglītības iestādēs mācījās 10 907 skolēnu, tad 2013.gadā – 8161 skolēns. 2013.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs samazinājies par 25,2%.

13.attēlsIzglītojamos skaits Liepājas izglītības iestādēs, kuras īsteno pamata un vidējās

izglītības programmas, 2009./2010. – 2014.2015.m.g.

Izglītojamo skaits vairāk nekā par piektdaļu kopš 2009./2010.gada ir samazinājies Liepājas vakara (maiņu) vidusskolā (par 28,08%), Liepājas Raiņa 6.vidusskolā (par 26,8%), Liepājas internātpamatskolā (par 20,92%) un J.Čakstes Liepājas 10.vidusskolā (par 20,46%)

2014.gadā Rēzeknes pilsētā darbojas 9 vispārējās izglītības iestādēs, 1 vakara (maiņu) skola un 1 speciālā skola. Rēzeknes 2., 3., 4. un 6.vidusskolās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Visas Rēzeknes pilsētas vispārējās izglītības iestādes ir akreditētas.

Vismazākais skolēnu skaits ir Rēzeknes 4.vidusskolā. Skolēnu skaits, kas izvēlas iegūt vispārējo izglītību šajā mācību iestādē, turpina samazināties. Kritisks stāvoklis ir arī Rēzeknes Valsts ģimnāzijā, jo izglītojamo skaits šajā iestādē jau 2 gadus neatbilst valsts noteikto normatīvo aktu prasībām un izglītības kvalitātes rādītāji pilsētas skolu starpā pēdējo 5 gadu laikā nav labākie.27

14.attēlsSkolēnu skaita prognoze Rēzeknes pilsētas skolās, 2004.–2020.g.

27 Rēzeknes pilsētas attīstības programma 2014 – 2020, 66.lpp/ AP_3.sējums_situācijas analīzedocument.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

28

Avots: Izglītības pārvaldes dati

Rēzeknes pilsētu, tāpat kā pārējās Latvijas pilsētas kopumā 90. gadu beigās skāra demogrāfiskā krīze, kuras sekas izjūtamas vēl šodien. Diagrammā attēlotā skolēnu skaita dinamika Rēzeknes pilsētas skolās parāda bērnu zemās dzimstības sekas, un tikai 2013.gadā vērojamas izmaiņas tendencēs, kaut gan tas nebūs ilgstošs process, jo 2017.gadā gaidāma jauna demogrāfiskā „bedre” (skat.14.att.). Izglītojamo skaita samazināšanās prasa pašvaldībai tuvāko gadu laikā veikt izglītības sistēmas sakārtošanu atbilstošu laika prasībām.28

Skolu skaits, kas Rīgā būtiski palielinājās laikā no 1990.gada līdz 1994.gadam, pēdējos desmit gados samazinās. Izglītojamo skaita samazinājums un sabiedrības pieprasījums pēc kvalitatīvas izglītības ir ietekmējis Rīgas pilsētas pašvaldības skolu tīklu – laikā no 2000.gada kopējais izglītojamo skaits pilsētā ir samazinājies par 35% un ir likvidētas 30 skolas. 2011./2012.m.g. 121 Rīgas pilsētas pašvaldības skolās mācījās 65 762 izglītojamie (skat.15.att.), savukārt 2014./2015.m.g. 100 Rīgas pilsētas pašvaldības skolās mācījās 60 623 izglītojamie.

15.attēls

Izglītojamo skaits Rīgas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs 2006./07.–2011./12.m.g.

28 Rēzeknes pilsētas attīstības programma 2014 – 2020, 66.;67.lpp/ AP_3.sējums_situācijas analīzedocument.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

29

Avots: RD IKSD (Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta dati)

Straujākais izglītojamo skaita samazinājums noticis laikā kopš 2006./2007.m.g. Rīgā izglītojamo skaits samazinājies par gandrīz 14 tūkst. Kā viens no skaidrojumiem šai tendencei varētu būt iedzīvotāju koncentrēšanās Pierīgas novados, piemēram, Ādažu novadā, Carnikavas novadā, Ķekavas novadā, Garkalnes novadā, u.c. Pierīgas aglomerācijas kodola novados. 2.nodaļā aprakstītie demogrāfiskie faktori izšķir 16 novadus ar pozitīvu migrācijas saldo, kuri ietilpst Pierīgas aglomerācijā, tā kā 8.1.2.SAM ietvaros plānots veikt mērķtiecīgus ieguldījumus lielākajās izglītības iestādes, šie novadi, kuros vērojams dzimstības pieaugums izceļas.

Valmieras pilsētā pamata un vispārējā izglītība tiek nodrošināta septiņās vispārējās izglītības iestādēs, no kurām divas ir sākumskolas, trīs vidusskolas, viena ģimnāzija un viena Valsts ģimnāzija.

16.attēls

Izglītojamo skaits Valmieras pilsētas vispārējās izglītības iestādēs

Izglītojamo skaita dinamika vispārējās izglītības iestādēs Valmieras pilsētā rāda, ka izglītojamo skaits 2012./2013.mācību gadā ir sasniedzis zemāko punktu, kas skaidrojams ar „demogrāfisko bedri” konkrētajā vecumposmā. Ar 2013./2014.mācību gadu vērojams izglītojamo skaita pieaugums – palielinājies izglītojamo skaits pirmajās klasēs. Tiek prognozēts, ka arī tuvākajos trīs gados tendence būs līdzīga.29

Ventspils pilsētā pamata un vispārējā izglītība tiek nodrošināta deviņas vispārējās izglītības iestādēs, no kurām viena ir sākumskola un divas pamatskolas, pārējās ir vispārējās vidējās izglītības iestādes. 2014./2015.mācību gadā Ventspils pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāka 4139 audzēkņi, tai skaitā 3936 dienas skolu un 203 vakara skolu audzēkņi. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, vērojams neliels audzēkņu skaita samazinājums.

29 Valmieras pilsētas ilgtstpējīgas attīstības stratēģija 2015.-2030.gadam/ Esošās situācijas izvērtējums/ 17.lppdocument.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

30

17.attēls

2010./2011. 2011./2012. 2012./2013. 2013./2014. 2014./2015.3700

3800

3900

4000

4100

4200

4300

4400

4500

Skolēnu skaits Ventspilī

Kā redzams 17.attēlā arī Ventspilī skolēnu skaits turpina samazināties un kopš 2010./2011.m.g. skolēnu skaits ir samazinājies par 443 skolēniem. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju būtu jāstrādā arī pie izglītības iestāžu tīkla. Reorganizācija ilgtermiņa rezultātā ietekmēs pašvaldību budžetu – tā tiks samazinātas nepilnas izglītības iestādes uzturēšanas izmaksas un nodrošināts skolēnu piepildījums blakus esošajā izglītības iestādēs.

4.1. Secinājumi

Apkopojot Pašvaldību attīstības programmās sniegto informāciju, vairumā ir aprakstīta problemātiskā situācija ar skolu nepietiekamu piepildījumu, kas radies demogrāfiskās situācijas dēļ. Vairumā pašvaldību nav veikta atbilstoša skolu tīkla sakārtošana, taču pašvaldības norāda, ka tāda ir nepieciešama. Vairākas pašvaldības nav norādījušas, kurās vispārējās izglītības iestādēs ir plānoti ERAF ieguldījumi 8.1.2.SAM ietvaros, taču pašvaldībām būs iespēja precizēt Investīciju plānus pēc 8.1.2.SAM MK noteikumu apstiprināšanas MK.

5. 8.1.2.SAM izglītības iestāžu stratēģiskie priekšatlases kritēriji

Lai pašvaldības pretendētu uz atbalstu 8.1.2.SAM ietvaros, VARAM kā investīciju ieguldījumu koordinējošā iestādē tiks iesniegtas attīstības programmas un investīciju plānos iekļautās 8.1.2.SAM projektu idejas, paredzot ERAF atbalstu tām vispārējās izglītības iestādēm, kuras atbilst Ministru kabineta 29.09.2015.sēdē (prot. Nr. 51, 57.§) apstiprinātajiem 8.1.2.SAM priekšatlases kritērijiem. IZM kā Reģionālās attīstības koordinācijas padomes dalībniece sniegs pozitīvu atzinumu par pašvaldību attīstības programmu investīciju plānos iekļautām 8.1.2.SAM projektu idejām, kuras atbilst šādiem nosacījumiem:


31

a. atbalsts 8.1.2.SAM ietvaros paredzēts vispārējās izglītības iestādēm, kuras atbilst šajā novērtējumā iekļautajiem un Ministru kabinetā apstiprinātiem stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem;

b. 8.1.2.SAM projekta ideja paredz ERAF ieguldījumu ilgtspēju un atbilst IAP noteiktajiem skolu tīkla attīstības principiem, DP un DPP noteiktajiem 8.1.2.SAM mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, atbalstāmajām darbībām;

c. 8.1.2.SAM projekta idejas pamatojums ietver informāciju par pašreizējo un uz 2025.gadu prognozējamo pašvaldībā atrodošos vispārējās izglītības iestāžu piepildījumu un izvietojumu, tai skaitā informāciju par līdzšinējiem ieguldījumiem vispārējās izglītības iestādēs, kurās plānotas investīcijas 8.1.2.SAM ietvaros, kā arī analīzi par demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas tendencēm un prognozēm pašvaldībā 2025.gadā;

d. 8.1.2.SAM ieguldījumu rezultātā plānots izveidot pilnībā modernizētu mācību vidi, t.sk. ņemot vērā 8.1.2.SAM un citas (t.sk. iepriekš veiktas) investīcijas.

Turpmāk šajā novērtējumā ietvertie stratēģiskie priekšatlases kritēriji ir saskaņoti Ministru prezidenta vadītajā darba grupā par izglītības iestāžu infrastruktūras kartējuma izstrādi (izveidota ar Ministru prezidenta 02.07.2015. rīkojumu Nr.267 „Par darba grupu”) un apstiprināti Ministru kabinetā 29.09.2015.

5.1. Stratēģiskie priekšatlases kritēriji, kas attiecināmi uz izglītības iestādēm nacionālas nozīmes attīstības centros

1) Valsts ģimnāzija – ja Ministru kabineta noteikumu par 8.1.2.specifisko atbalsta mērķi spēkā stāšanās dienā, projekta noslēgumā, kā arī vismaz piecus gadus pēc tam izglītības iestādei ir piešķirts valsts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.

2) Vidusskola – izglītojamo skaits 7.–12.klasē ir vismaz 240, un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas30, no kurām viena ir STEM31 (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) virziena programma.

3) Ģimnāzija – ja Ministru kabineta noteikumu par 8.1.2.specifisko atbalsta mērķi spēkā stāšanās dienā, projekta noslēgumā, kā arī vismaz piecus gadus pēc tam izglītības iestādei ir piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.

4) Pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) – izglītojamo skaits vismaz 200, un 7.–9.klasē tiek īstenota STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika )virziena programma32.

30 Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumos Nr.990 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 2.pielikumā definētie programmu virzieni31 Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumu Nr.281 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” 31.1.3. un 31.1.7.apakšpunktā minētās vispārējās vidējās izglītības programmas32 Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumu Nr.468 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” 32.6. un 33.6.apakšpunktā minētās pamatizglītības programmasdocument.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

32

* 2. un 4. kritērijā minētās izglītības iestādes var pretendēt uz finansējumu, ja tās atbilst kritērijam vai nu projekta iesniegšanas dienā, vai projekta noslēgumā un vismaz 5 gadus pēc tam.

5.2. Stratēģiskie priekšatlases kritēriji, kas attiecināmi uz izglītības iestādēm reģionālas nozīmes attīstības centros

1) Valsts ģimnāzija – ja Ministru kabineta noteikumu par 8.1.2.specifisko atbalsta mērķi spēkā stāšanās dienā, projekta noslēgumā, kā arī vismaz piecus gadus pēc tam izglītības iestādei ir piešķirts valsts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.

2) Vidusskola – izglītojamo skaits 7.–12.klasē ir vismaz 240, un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma); novados, kas veido ES ārējo pierobežu – izglītojamo skaits 7.–12.klasē ir vismaz 200, un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) virziena programma.


4) Pamatskola – izglītojamo skaits vismaz 200, un 7.–9.klasē tiek īstenota STEM (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena) programma; novados, kas veido ES ārējo pierobežu – izglītojamo skaits vismaz 150, un 7.–9.klasē tiek īstenota STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) virziena programma; ja pamatskola ir izveidota reorganizācijas rezultātā, pārveidojot vidusskolu par pamatskolu vai apvienojot divas izglītības iestādes, t.sk. ja šāda reorganizācija veikta kopš 2013.gada 1.septembra.

5) Sākumskola* – izveidota pamatskolas vai vidusskolas reorganizācijas rezultātā, t.sk. ja reorganizācija veikta kopš 2013.gada 1.septembra.* Atbalstu sākumskolai var paredzēt tikai papildus kādai no 1.–4.kritērijā minētajām izglītības iestādēm.** 2., 4. un 5.kritērijā minētās izglītības iestādes var pretendēt uz finansējumu, ja tās atbilst kritērijam vai nu projekta iesniegšanas dienā, vai projekta noslēgumā un vismaz 5 gadus pēc tam.

5.3. Stratēģiskie priekšatlases kritēriji, kas attiecināmi uz izglītības iestādēm pašvaldībās ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem

1) Valsts ģimnāzija – ja Ministru kabineta noteikumu par 8.1.2.specifisko atbalsta mērķi spēkā stāšanās dienā, projekta noslēgumā, kā arī vismaz piecus gadus pēc tam izglītības iestādei ir piešķirts valsts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

33

noteikumiem Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.

2) Vidusskola – izglītojamo skaits 7.–12.klasē ir vismaz 240, un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) virziena programma.


4) Pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) – izglītojamo skaits vismaz 200, un 7.–9.klasē tiek īstenota STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) virziena programma.

5) Sākumskola* – izveidota pamatskolas vai vidusskolas reorganizācijas rezultātā, t.sk. ja reorganizācija veikta kopš 2013.gada, veidojot divu vai vairāku pašvaldību stratēģisko partnerību.* Atbalstu sākumskolai var paredzēt tikai papildus kādai no 1.–4.kritērijā minētajām izglītības iestādēm.** 2., 4. un 5.kritērijā minētās izglītības iestādes var pretendēt uz finansējumu, ja tās atbilst kritērijam vai nu projekta iesniegšanas dienā, vai projekta noslēgumā un vismaz 5 gadus pēc tam.

Minētie kritēriji attiecas uz kārtējā mācību gada 1.septembri, pamatā ņemot vērā datus uz 2015.gada 1.septembri. Vienlaikus, pašvaldību attīstības programmu investīciju plānu saskaņošanas procesā plānots ņemt vērā arī katras pašvaldības plānus izglītības tīkla sakārtošanai un jaunu izglītības programmu licencēšanai, u.c.


34

8.1.2.SAM investīciju indikatīvais kartējums

Stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem par bērnu skaitu kopumā atbilst 152 izglītības iestādes, tajā skaitā 27 valsts ģimnāzijas, 18 ģimnāzijas, 62 vispārējās vidējās izglītības iestādes un 45 pamatskolas.

Saskaņā ar RP attīstības programmu investīciju plānos iekļautajām projektu idejām ITI ietvaros plānots ieguldīt 37 vispārējās izglītības iestādēs.

18.attēlā atzīmētas vispārējās izglītības iestādes, kuras kvalificējas pēc MK apstiprinātajiem priekšatlases kritērijiem par bērnu skaitu. Investīciju indikatīvajā kartējumā nav iekļautas izglītības iestādes, kam nav piemērojams kritērijs par bērnu skaitu (sākumskolas, atsevišķas pamatskolas – skat. 5.1.–5.3.sadaļas).

18.attēlsStratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem atbilstošās vispārējās izglītības iestādes

Š.g. oktobrī IZM ir apzinājusi visu pašvaldību ieceres par dalību projektu iesniegumu atlasē 8.1.2.SAM ietvaros. Kopumā no 119 pašvaldībām atbildi ir sniegušas 69 pašvaldības, 59 pašvaldībām paredzot projektu iesniegumu iesniegšanu 8.1.2.SAM ietvaros. Kopumā paredzēta atbalsta sniegšana 141 VII, kas ir 20,95 procenti no kopējā VII skaita valstī. Šobrīd 2015./2016. mācību gadā šajās VII mācās 63 883 VII audzēkņi.


35

19.attēls

Pašvaldību plānotie ieguldījumi 8.1.2.SAM ietvaros

6. 8.1.2.SAM ietvaros atbalstāmās darbības

8.1.2.SAM ietvaros atbalsts plānots vispārējās izglītības iestāžu, tai skaitā ģimnāziju, valsts ģimnāziju un integrētu izglītības iestāžu izglītības infrastruktūras modernizācijai, veicot vienu vai vairākas šādas darbības (skatīt 19.attēlu):

1. ergonomiskas mācību vides izveide, tai skaitā būvdarbi (būves atjaunošana, pārbūve, būves iekšējo inženiertīklu, ja tās saistītas ar mācību telpu pārbūvi un atjaunošanu, atjaunošana vai jaunas vidusskolas (7.–12.klase) izbūve33, ja nepieciešams), mācību klases aprīkojuma, mēbeļu iegāde, apgaismojums u.c. risinājumi ergonomiskas un mūsdienu prasībām atbilstošas mācību vides izveidei;

2. IKT risinājumu ieviešana, tai skaitā planšetdatoru, 3D printeru, interaktīvo tāfeļu u.c. IKT aprīkojuma iegāde, kā arī bezvadu interneta pieslēguma izveide mācību procesa īstenošanai;

3. dabaszinātņu un matemātikas kabinetu aprīkošana vai jaunu dabas zinātņu kabinetu izveidošana (7.–9.klase);

4. izglītības iestādes sporta infrastruktūras sakārtošana, tai skaitā būvdarbi (būvju atjaunošana), kā arī sporta aprīkojuma iegāde, vairāku izglītības iestāžu vajadzībām (ja 33 Jaunu ēku būvniecība atbalstāma, ja pašvaldības attīstības programmā ir pamatota nepieciešamība – izglītojamo skaita palielinājums un esošās infrastruktūras nepietiekamība, vienlaikus izvērtējot, vai pašvaldības rīcībā nav cita infrastruktūra, kura varētu tikt izmantota izglītības iestādes vajadzībām.document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

36

attiecināms) vai izglītības iestādei ar skolēnu skaitu vairāk kā 1 000. Atbalstāma esošās sporta infrastruktūras sakārtošana izglītības programmas īstenošanai, ja attiecīgajai izglītības iestādei nav pieejama sakārtota blakus izglītības iestādes vai pašvaldības sporta infrastruktūra, kas ir atbilstoša mācību procesa īstenošanai;

5. dienesta viesnīcas sakārtošana, tai skaitā būvdarbi (būves atjaunošana, pārbūve, jaunas dienesta viesnīcas izbūve, ja nepieciešams), vairāku izglītības iestāžu vajadzībām. Dienesta viesnīcas sakārtošana atbalstāma, ja attiecīgajai izglītības iestādei ir nepieciešama dienesta viesnīca un nav pieejama sakārtota citas izglītības iestādes vai pašvaldības dienesta viesnīca izglītojamo izmitināšanai;

6. atbalsts reģionālā metodiskā centra funkciju attīstībai valsts ģimnāzijās, t.sk. STEM un IKT jomā (piemēram, bibliotēkas fondu papildināšana, digitālās mācību grāmatas bibliotēkas izveide, citu infrastruktūras elementu iegāde metodisko funkciju attīstībai, pedagogu tālākizglītībai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana).

19.attēls

Valsts ģimnāzija

Ģimnāzija, vidusskola

Integrēta izglītības iestāde

Pamatskola Sākumskola

1. Ergonomiskas mācību vides izveide

X X X X X

2. IKT risinājumu ieviešana

X X X X X

3. Dabaszinātņu kabinetu aprīkošana(7.–9.klasei)

X X X X

4. Sporta infrastruktūras sakārtošana

X X X X

5. Dienesta viesnīcas sakārtošana

X X X

6. Reģionālā metodiskā centra funkciju attīstība

X

Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ERAF atbalstu plānots sniegt visām RP esošajām valsts ģimnāzijām un vismaz vienai citai stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem atbilstošai vispārējās vidējās izglītības iestādei katrā RP un stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem atbilstošām pamatskolām (ja attiecināms). Modernizētajās izglītības iestādēs kopējais izglītojamo skaits 2023.gadā un 2025.gadā34 tiek prognozēts vismaz 24 406.

34 2023.gads noteikts, pamatojoties uz darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība” un tā papildinājuma projektā noteikto 2023.gadā sasniedzamo 8.1.2.SAM iznākuma rādītāju – pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajās vispārējās izglītības iestādēs – 45 600 personas (izglītojamie). Prognoze uz 2025.gadu pamatota ar to, ka projekta sasniegto rezultātu ilgtspēja un uzturēšana jānodrošina vismaz piecus gadus pēc projekta document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

37

Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ERAF atbalstu plānots sniegt visām ārpus RP esošajām valsts ģimnāzijām un vismaz vienai citai stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem atbilstošai vispārējās vidējās izglītības iestādei katrā reģionālās nozīmes attīstības centrā, kā arī stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem atbilstošām pamatskolām un sākumskolām trešās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros. Modernizētajās izglītības iestādēs kopējais izglītojamo skaits 2023.gadā un 2025.gadā tiek prognozēts vismaz 22 800.

7. 8.1.2.SAM plānotais finansējums

8.1.2.SAM pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 166 906 391 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 138 389 313 euro un pašvaldību līdzfinansējums 24 421 644 euro, kā arī 4 095 434 euro valsts budžeta virssaistību finansējums pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no kopējā projekta attiecināmā finansējuma. Pārējo finansējumu – ne mazāk kā 15 procentus no kopējā projekta attiecināmā finansējuma – veido nacionālais publiskais līdzfinansējums, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai plānotais finansējums ir 72 485 434 euro, otrajai, trešajai un ceturtajai projektu iesniegumu atlases kārtai plānotais finansējums ir 94 420 957 euro. Minētais finansējuma sadalījums starp pasākumiem ir balstīts uz kopējo izglītojamo skaita sadalījumu starp RP un pašvaldībām ārpus RP, vienlaikus ievērojot IAP noteiktos mērķus institucionālā tīkla pilnveidei.

Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros katrai RP pieejamais finansējums tiks noteikts, ievērojot informatīvajam ziņojumā „Par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014.–2020.gadam” (apstiprināts Ministru kabineta 2014.gada 23.septembra sēdē; protokols Nr.50; 47.§) noteikto, ka lēmumu par finansējuma apmēru katrai RP pieņem Ministru kabinets balstoties uz Reģionālās attīstības koordinācijas padomes lēmumu un normatīvajiem aktiem par integrēto teritoriālo investīciju specifisko atbalsta mērķu finansējuma kopējo apjomu katram nacionālās nozīmes attīstības centram un kopējiem rezultatīvajiem rādītājiem nacionālas nozīmes attīstības centru grupai. RP pieejamais finanšu apjoms integrētu teritoriālo investīciju ietvaros ir noteikts ar Ministru kabineta 2015.gada 10.novembra rīkojumu Nr.709 „Par integrēto teritoriālo investīciju specifisko atbalsta mērķu finansējuma kopējo apjomu katram nacionālas nozīmes attīstības centram un kopējiem rezultatīvajiem rādītājiem nacionālas nozīmes attīstības centru grupai”.

Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm reģionālas nozīmes attīstības centros un tam paredzēts finansējums 70 700 397 euro apmērā, kas ir aptuveni 75% no kopējā otrajai, trešajai un ceturtajai projektu

pabeigšanas. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.1303/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 71.pants.document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

38

iesniegumu atlases kārtai noteiktā finansējuma. Trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalsts vispārējās izglītības iestādes paredzēts 17 961 330 euro apmērā. Savukārt ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros paredzēts atbalstīt stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem atbilstošās vispārējās izglītības iestādes pārējās pašvaldībās, kam plānots finansējums 5 759 230 euro.

Finansējuma sadalījums starp otro un trešo un ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu ir saskaņots Ministru prezidenta vadītajā darba grupā par izglītības iestāžu infrastruktūras kartējuma izstrādi (izveidota ar Ministru prezidenta 02.07.2015. rīkojumu Nr.267 „Par darba grupu”), lai nodrošinātu Partnerības līguma Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam 11.pielikumā minēto ex–ante nosacījuma izpildi.

Atšķirībā no RP, augstākminētais informatīvais ziņojums neparedz īpašus nosacījumus otrajai, trešajai un ceturtajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamā finansējuma aprēķinam. Līdz ar to, IZM katrai pašvaldībai paredzamā finansējuma apmēra aprēķinā tiks ņemts vērā: a) attiecīgajā pašvaldībā esošais un atbalstāmo vispārējo izglītības iestāžu audzēkņu skaits no 1. līdz 12.klasei, turklāt, lai nodrošinātu iespējami objektīvu finansējuma aprēķinu, finansējuma aprēķina formulā paredzēts piemērot koeficientu, ņemot vērā audzēkņu skaitu katrā vispārējās izglītības iestāžu līmenī: 1) koeficients – 0,8 tiks piemērots par vispārējās izglītības iestādē no 1. līdz 6.klasei esošajiem audzēkņiem; 2) koeficients – 1 tiks piemērots par vispārējās izglītības iestādē (vidusskolas un pašvaldību ģimnāzijas) no 7. līdz 12.klasei esošajiem audzēkņiem; un 3) koeficients – 1,2 tiks piemērots vispārējās izglītības iestādē (valsts ģimnāzijas)35 no 7. līdz 12.klasei esošajiem audzēkņiem; b) par katru pašvaldībā esošu valsts ģimnāziju tiks papildus paredzēts finansējums 300 000 euro, ņemot vērā valsts ģimnāzijām paredzēto atbalstāmo darbību reģionālā metodiskā centra izveidei vai attīstībai.

Precīzs finansējuma apmērs katram otrās, trešās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas iesniedzējam tiks (tiks norādīts uzaicinājumā iesniegt projekta iesniegumu) noteikts ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu par 8.1.2.SAM īstenošanu projektā noteiktajai finansējuma aprēķina formulai.

Trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējums paredzēts pašvaldībām ar pozitīvu iedzīvotāju pieaugumu, tajā skaitā bērnu skaita pieaugums pirmsskolas un skolas vecuma grupā, kā rezultātā, ņemot vērā šajās pašvaldībās esošo nepietiekamo izglītības iestāžu kapacitāti, ir nepieciešamība pēc izglītības iestādes paplašināšanas. Vienlaikus atbalsts var tikt trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sniegts pašvaldībai ar vismaz vienu šobrīd stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem pašvaldības atbilstošu vispārējās izglītības iestādi vai ņemot vērā pieaugošo audzēkņu skaita dinamiku atbilstība kritērijiem tiks nodrošināta ne vēlāk kā pēc diviem gadiem (aptuvenais viena projekta īstenošanas termiņš), ievērojot stratēģiskajos priekšatlases kritērijos noteikt prasību, ka atbilstība var tikt nodrošināta projekta īstenošanas laikā. Ievērojot minēto, IZM ir apzinājusi Pierīgas pašvaldību vajadzības, kā rezultātā par projektu iesniedzējiem trešajā atlases kārtā paredzot Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Mārupes un Salaspils novada pašvaldības. Saskaņojumu par šo pašvaldību projektu īstenošanas prioritāti ir sniegusi arī Pierīgas pašvaldību apvienība. Papildus tiks lemts, ka šajā atlases kārtā atbalsts var tikt paredzēts arī

35 Ja valsts ģimnāzijas statuss ir spēkā 2015./2016.m.g.document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

39

Viļakas novada pašvaldībai, ievērojot, ka tur darbojas vienīgā valsts ģimnāzija ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Taču galīgais projektu iesniedzēju saraksts šajā atlases kārtā tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos par 8.1.2.SAM īstenošanu.

Savukārt ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, lai identificētu iespējamos projektu iesniedzējus, Ministru kabineta noteikumos par 8.1.2.SAM tiks noteikts uzdevums pašvaldībām ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes centriem noteiktā termiņā (pēc 2018.gada 31.decembra, ja tiks nodrošināta MK noteikumos minētā finanšu rādītāja sasniegšana) iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā pašvaldības lēmējinstitūcijas lēmumu, kas pamato šajā pašvaldībā esošas vispārējās izglītības iestādes atbilstību stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem. Pēc kā Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā iespējamos projekta iesniedzējus, piemērojot Ministru kabineta noteikumu par 8.1.2.SAM īstenošanu projektā noteikto finansējuma aprēķina formulu, tajā skaitā ņemot vērā iepriekšminēto koeficientu dalījumu, noteiks katram projekta iesniedzējam pieejamā finansējuma apmēru (tiks norādīts uzaicinājumā iesniegt projekta iesniegumu).

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 20.pantā noteiktajam 8.1.2.SAM ietvaros ir paredzēta snieguma rezerve 6,1 procentu apmērā, kas izmantota var tikt gadījumā, kad nodrošināta finanšu rādītāja – līdz 2018. gada 31.decembrim sertificēti izdevumi 49 200 000 euro apmērā, izpildes.

Līdz ar to, pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā līdz 2018. gada 31. decembrim ir pieejams finansējums ne vairāk kā 58 681 191 euro apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (tai skaitā virssaistību finansējums 4 095 436 euro). Savukārt par ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu tiks lemts pēc 2018. gada 31.decembra, ja tiks nodrošināta minētā finanšu rādītāja izpilde.

8. Sasniedzamie rādītāji

Kopējais sasniedzamais 8.1.2.SAM rezultāta rādītājs 2023.gadā ir 100–115 pilnībā modernizētas vispārējās izglītības iestādes. Plānotais izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide pieejamā finansējuma ietvaros, 20–25% no kopējā izglītojamo skaita vispārējās izglītības iestādēs Latvijā. 8.1.2.SAM iznākuma rādītājs 2023.gadā ir pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajās vispārējās izglītības iestādēs – 47 206 vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie.

Minētie rādītāji ir noteikti, ņemot vērā IAP izvirzītos mērķus institucionālā tīkla pilnveidei un izglītojamo skaita prognozes. Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas iznākuma rādītājs ir 24 406 izglītojamie (tajā skaitā 1 606 izglītojamie, ņemot vārā pieejamo valsts budžeta virssaistību finansējumu). Savukārt otrās, trešās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtām noteiktais iznākuma rādītāja sadalījums ir šāds: 16 500 izglītojamie otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai un 6300 trešajai un ceturtajai projektu iesniegumu


40

atlases kārtai Minētā proporcija noteikta, ņemot vērā statistikas datus par izglītojamo skaitu pašvaldībās..

Tādējādi 8.1.2.SAM rezultāta rādītājs „pilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaits” ietver tādas vispārējās izglītības iestādes, kuras 8.1.2.SAM investīciju un citu investīciju36 rezultātā veido pilnīgi modernizētu (prasības pilnīgai modernizācijai tiks noteiktas Ministru kabineta noteikumos par 8.1.2.SAM) kompetenču37 apguvei nepieciešamo mācību vidi šādās 8.1.2.SAM atbalstāmajās darbībās:

1. ergonomiskas mācību vides izveide;2. informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde;3. dabaszinātņu kabinetu aprīkošana vai jaunu kabinetu izveidošana 7. – 9.klašu grupai;4. reģionālā metodiskā centra izveide vai attīstība (valsts ģimnāzijā papildus iepriekš minētajām darbībām).

Papildus iepriekš minētajam vispārējās izglītības iestādes modernizācija var ietvert:1. sakārtotu izglītības iestādes sporta infrastruktūru izglītības programmas īstenošanai

vairāku izglītības iestāžu vajadzībām (ja attiecināms), ja izglītības iestādei ir sporta infrastruktūra un nav pieejama blakus izglītības iestādes vai pašvaldības sporta infrastruktūra, kas ir atbilstoša mācību procesa īstenošanai (attiecas uz pamatskolām un vidusskolām);

2. sakārtotu dienesta viesnīcu vairāku izglītības iestāžu vajadzībām, ja tāda ir un tāda ir nepieciešama un nav pieejama sakārtota citas izglītības iestādes vai pašvaldības dienesta viesnīca izglītojamo izmitināšanai (attiecas uz vidusskolām).

36 ES fondu 2007. – 2013.gada un 2014. – 2020.gada plānošanas perioda investīciju, citu finanšu instrumentu, pašvaldības ieguldījumu rezultāts.37 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” ietvaros plānots izstrādāt un aprobēt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu, balstoties uz ES definētajām 8 pamatkompetencēm: 1) saziņa dzimtajā valodā; 2) saziņa svešvalodās; 3) matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinātnēs un tehnoloģijās; 4) digitālā prasme; 5) mācīšanās mācīties; 6) sociālās un pilsoniskās prasmes; 7) pašiniciatīva un uzņēmējdarbība; 8) kultūras izpratne un izpausme.document.docx11022016; 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” paplašinātais sākotnējais novērtējums

41

3. Laika grafiks


42

Pielikumi:

1. Vispārējās izglītības iestāžu statistika (fails: IZMnovp1_skolu_statistika);2. 2007.-2013.gadu periodā veiktās investīcijas vispārējās izglītības iestādēs (fails:

IZMnovp2_iepriekšējās_investīcijas);3. 8.1.2.SAM „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” rādītāju pase (fails:

IZMnovp3_rādītāju_pase);4. Kopsavilkums par nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību integrēto teritoriālo

investīciju plānos iekļautajām 8.1.2.SAM „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” projektu idejām (fails: IZMnovp4_ITI_investīciju_plānu_kopsavilkums).

Izglītības un zinātnes ministre Kārlis Šadurskis

Vīzē: Valsts sekretāre Līga Lejiņa

S.ZeidakaTālr. 67047974 [email protected]

E.LoreTālr. [email protected]

K.GrundmaneTālr. [email protected]


mailto:[email protected]

mailto:[email protected]