Cik nozīmīgas ir bijušas investīcijas siltumapgādes sistēmās?

Kā tās ietekmējušas patērētāju maksājumus? Kādi ieguvumi bijuši patērētājiem?

3. diskusija „Kā investīcijas mainījušas enerģijas apgādes sistēmas Latvijā un kas sagaidāms nākotnē?”

Organizē «Sorosa Fonds Latvija», 2013. gada 17. janvārī, RTU

Dr.sc.ing. Edgars Vīgants

1

Galvenie investīciju atbalsta mehānismi

Avots un mērķis

IZMAKSAS

IZMAKSAS SEDZ

Klimata pārmaiņu finansu

instruments

Ap 120 milj. LVL

KPFI

Noslēgtie līgumi par ES fondu piešķirto finansējumu (2007. -2013.):

tai skaitā: CHP, izmantojot AER 21,36 milj. LVL ES Kohēzijas fonds

tai skaitā: centralizētās siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana

25,89 milj. LVL ES Kohēzijas fonds

2

Investīciju ietekme vidēji lielas pilsētas CSS

0

10

20

30

40

50

60

Tari

fs L

VL/

MW

h

Esošie gāzes katli, tarifs 51,26Ls/MWh

40% situma no gāzes koģenrācijas,tarifs 44,12 Ls/MWh (-16%)

25% siltuma no šķeldas katla, tarifs40,10 Ls/MWh (-10%)

nomainītas maģ. trases+elektroniskā uzskaites sistēma,tarifs 38,19 Ls/MWh (-5%)

51,26

44,12

40,10 38,19

1970. 2008. 2012. 2013.

3

Investīciju ietekme lielas pilsētas CSS

-2,000,000.00

-

2,000,000.00

4,000,000.00

6,000,000.00

8,000,000.00

10,000,000.00

12,000,000.00

14,000,000.00

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Peļņa, zaudējumi

Apgrozījums

Investīcijas

Tarifsx10 4

Ls

4

0

10

20

30

40

50

60

30

.75

33

.15

33

.38

33

.96

34

.20

34

.94

35

.00

35

.15

35

.62

36

.73

38

.01

38

.07

38

.68

38

.74

38

.81

39

.37

39

.82

39

.86

40

.94

40

.96

41

.31

41

.82

42

.12

43

.12

44

.42

44

.95

45

.59

47

.13

47

.17

49

.06

32

.37

35

.42

33

.38

36

.52

35

.20

39

.90

35

.00

41

.25

35

.62

42

.16

40

.50

38

.07

43

.88

38

.74

44

.18

39

.37

39

.80

42

.32

46

.42

45

.01

46

.36

42

.96

42

.12

44

.14

48

.90

49

.93

48

.52

52

.99

53

.19

50

.74

Ls /

MW

h

Siltuma tarifu salīdzinājums - 2010. un 2012.g. Zaļš - biomasa, zils - dabas gāze, sarkans - ar koģenerāciju,

pelēks - tarifi 2012 .gadā

5

Siltumenerģijas kurināmo izmaksu salīdzinājums

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

55

60

65

Sil

tum

en

erģ

ijas k

uri

nām

ā izm

aksas, L

s/M

Wh

* Dīzeļdegviela

LPG

Dābas gāze (2. grupa)

Dābas gāze (5. grupa)

Koksnes granulas

Šķelda

Kurināmo faktiskās

cenas (bez PVN):

- dīzeļdegviela 650 Ls/t

- LPG 562 Ls/t

- dabas gāze (2. grupa)

0,3318 Ls/m3

- dabas gāze (5. grupa)

0,28810 Ls/m3

- granulas 105 Ls/t

- šķelda 6,80 Ls/ber.m3

* Ievērojot modernu katlu lietderības koeficientus 6

Kā enerģijas ražotāji ārpus Latvijas robežām ietekmē vietējo resursu ieguvējus un iekārtu ražotājus?

3. diskusija „Kā investīcijas mainījušas enerģijas apgādes sistēmas Latvijā un kas sagaidāms nākotnē?”

Organizē «Sorosa Fonds Latvija», 2013. gada 17. janvārī, RTU

Dr.sc.ing. Edgars Vīgants

7

Koksnes šķeldu globālais tirgus

Avots: Poyry

8

Koksnes pieprasījuma bilance ES27

Enerģētika

Plātņu ražošana 2010

2020

2030

Avots: MeKA, MANTAU, Wood resource balance, EUwood – team 2010 (VERKERK/LINDNER/ANTTILA/ASIKAINEN: EFISCEN forest resources and constraints; LEEK, N.: Post -consumer wood; OLDENBURGER J.: Landscape care wood; SAAL, U.: Industrial residues; MANTAU/SAAL: Wood industry; PRINS, K.: Policy options; JONSSON, R. EFSOS calculations)

9

Šķeldu cenas Baltijas reģiona valstīs

10

Pārveidošanas sektors un kurināmās koksnes eksports, PJ

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

11

Kurināmās koksnes eksports un izmantošana enerģētikā, PJ

2000 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

Kurināmās

koksnes

eksports

8,46 15,70 16,05 16,91 16,08 14,98 18,05 22,27 22,87

Kopējais

kurināmās

koksnes

patēriņš

39,70 49,44 49,40 49,75 48,71 46,02 52,59 51,35 46,90

Patēriņš

pārveidošanas

sektorā

5,20 8,11 7,17 7,48 7,27 7,06 7,03 7,43 6,86

Zudumi 0,00 0,00 0,04 0,02 0,05 0,00 0,00 0,00 0,01

Galapatēriņš 34,50 41,33 42,19 42,25 41,39 38,96 45,56 43,93 40,04

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

12

CSS saražotās siltumenerģijas struktūra 2011. gadā

1

2

3

Avots: Ekonomikas ministrija

Dabas gāze 80,9%

Kurināmā koksne 15,2%

Citi kurināmie 3,9%

13

Kurināmā koksne 15,2%

Dabas gāze 80,9%

No koksnes biomasas saražotā elektroenerģija

14

SIA GRANDEG ražošanas rezultātu dinamika

695 484

255 286

754 692

435 648

332 302

476 521

0200400600800

1,0001,2001,400

2007 2008 2009 2010 2011 2012

Ap

gro

zīju

ms,

tū

kst

. L

s

Laika periods, gadi

Apgrozījuma sadalījums pa realizācijas virzieniem

Vietējais tirgus Eksports

384 341 181 244 307 341

42 49

30 28 29 35

0

10

20

30

40

50

60

050

100150200250300350400450

2007 2008 2009 2010 2011 2012

Darb

inie

ku

sk

ait

s, c

ilvēk

i

Sara

žoto

katl

u a

pjo

ms,

gb

.

Laika periods, gadi

Saražotās produkcijas apjoms un nodarbināto skaits

Katlu skaits Darbinieku skaits15

AS KOMFORTS

Lielā iela 59, LV-3101

Tukums, Latvija

Tel.: +371 63125057

Fakss: +371 63181203

komforts@komforts.lv

www.komforts.lv

69.3

61 58

22.8 21.35

19.7

0

10

20

30

40

50

60

70

80

2010 2011 2012

AS Komforts saražoto iekārtu jauda (MW)

Saražotie MW kopā

AS KOMFORTS

Lielā iela 59, LV-3101

Tukums, Latvija

Tel.: +371 63125057

Fakss: +371 63181203

komforts@komforts.lv

www.komforts.lv

4440000

4860000

3719698

1620000

1700000

1266502

0

1000000

2000000

3000000

4000000

5000000

6000000

2010 2011 2012

AS Komforts apgrozījums (LVL)

Apgrozījums

Eksports

Radīts un ražots Latvijā!

18

Dūmgāzu kondensators Ludzā

19

Nākošie kondensatoru prototipi Tukumā

20

Latvijas iespēja – būt inovatīvākiem!

21

Lai izdodas!

22