€

€

€

€€

€

€€

€

€

€

€

�

�

� �

��

��

��

��

Vienotais tirgus…• Kop‰ Romas L¥guma parakst¥‰anas 1957. gadÇ Eiropas Savien¥bas pamatmïr˙is ir ilgtspïj¥gs

ekonomikas un sociÇlais progress, lai Eiropas iedz¥votÇjiem varïtu nodro‰inÇt vesel¥basaprpi, labklÇj¥bu un daudzsolo‰u nÇkotni. ·Ç mïr˙a sasnieg‰anai vitÇli svar¥ga bija cie‰ÇkaintegrÇcija daudzÇs politikas jomÇs. Vienotais tirgus, Ekonomikas un monetÇrÇ savien¥ba(EMS) un Eiropas papla‰inljana l¥dz 25 valst¥m ir galvenie pakÇpieni ‰ajÇ integrÇcijas procesÇ,kas nesu‰i reÇlus sociÇlos un ekonomiskos ieguvumus un stiprinÇju‰i ES lomu pasaulï.

…ar vienotu valtu…• Eiro ievie‰ana ir pavïrsiens Eiropas Savien¥bas att¥st¥bÇ un lielÇkÇ monetÇrÇ pÇrmai¿a tÇs vïsturï. Eiro ir

konkrïts EMS rezultÇts. Tas balstÇs uz vienotÇ tirgus panÇkumiem un ievïrojami veicina ekonomisko stabilitÇti,kas nepiecie‰ama turpmÇkai izaugsmei. Tas palielina konkurenci un novatorismu, dod labumu patïrïtÇjiem unnodro‰ina resursus citÇm nozarïm, piemïram, sociÇlajai labklÇj¥bai un izgl¥t¥bai. Tas ar¥ stiprina Eiropu ganpolitiski, gan ekonomiski.

…cie‰Çkai Eiropas Savien¥bai• Tomïr EMS nav vienreizïjs pasÇkums – tas ir eirozonas dal¥bvalstu, kuras sadarbojas ekonomiskÇs politikas

jomÇ, nepÇrtraukts darbs. JaunÇs dal¥bvalstis savos pievieno‰anÇs l¥gumos ar¥ ir ap¿ïmu‰Çs pievienoties EMS uneiro. Lai veiksm¥gi ieietu eirozonÇ, tÇm rp¥gi jÇsaska¿o sava ekonomika ar tajÇ jau eso‰o dal¥bvalstu ekonomiku.·¥ ekonomikas saska¿o‰ana, ko paz¥st kÇ «konverÆenci», ir vïl viens solis ce∫Ç uz cie‰Çku integrÇciju ES.

Eiro papla‰inÇtajÇ Eiropas Savien¥bÇEiro papla‰inÇtajÇ Eiropas Savien¥bÇNo sadal¥juma l¥dz integrÇcijai

Jo lielÇka ES, jo vairÇk priek‰roc¥buPakÇpeniskas papla‰inljanas rezultÇtÇ ES ir ieguvusi priek‰roc¥bas, ko sniedztÇs lielums. Vienotais tirgus ir galvenais katalizators ‰o priek‰roc¥bu¥steno‰anÇ. Kop‰ tÇ izveides iek‰ïjÇ tirdzniec¥ba ES ir ievïrojamipalielinÇjusies, radot vairÇk nekÇ 900 miljardus eiro papildu labklÇj¥bai un 2,5 miljonus papildu darbavietu, palielinot Çrvalstu invest¥cijas un padarot ES

konkurïtspïj¥gÇku starptautiskajos tirgos. Ar savu ieguld¥jumu lielÇkÇ ekonomikasproduktivitÇtï un stabilitÇtï eiro – vienotÇ tirgus vienotÇ valta – sniedz vïl lielÇkas priek‰roc¥bas:

• sabiedr¥ba iegst, jo cenu stabilitÇte un zemÇ inflÇcija patïrïtÇjiem rada mazÇk uztraukumu saist¥bÇ arekonomiku, labÇku ilgtermi¿a plÇno‰anu rpniec¥bÇ un lielÇku sociÇlo izl¥dzinÇjumu;

• dal¥bvalstu ekonomikas politikas gst labumu no daudzpusïjas uzraudz¥bas un kop¥gas fiskÇlÇs discipl¥nas, kasnovïr‰ lielas k∫das;

• patïrïtÇji un uz¿ïmïjsabiedr¥bas gst labumu, jo eiro stiprums un pieejam¥ba palielina konkurenci starpaizdevïjiem, tÇdïjÇdi pazeminot procentu likmes. Tas rada kapitÇlu, ko iespïjams izlietot citÇs jomÇs;

• uz¿ïmumi gst labumu, jo ar eiro ievie‰anu vairs nepastÇv valtas mai¿as risks. L¥dz ar to eiro samazinabiznesa izmaksas aiz valsts robeÏÇm un palielina tirdzniec¥bu;

• labumu gst ar¥ visa rpniec¥ba kopumÇ, jo br¥va kapitÇla plsma vienotajÇ tirg veicina pÇrrobeÏu invest¥cijas,ko paz¥st kÇ Çrvalstu tie‰Çs invest¥cijas. Eiro sekmï vïl lielÇkas ‰Çdas invest¥cijas.

1999. gadÇ sÇkÇs eiro ievie‰ana 11 eirozonas dibinÇtÇjvalst¥s: AustrijÇ, Be∫ÆijÇ, FrancijÇ, ItÇlijÇ, ±rijÇ, LuksemburgÇ,N¥derlandï, PortugÇlï, SomijÇ, SpÇnijÇ un VÇcijÇ. 2001. gadÇ tÇm sekoja Grie˙ija, palielinot eirozonas dal¥bniekuskaitu l¥dz 12 valst¥m. 2002. gada 1. janvÇr¥ ar lielÇko naudas mai¿u vïsturï tika ieviestas eiro banknotes unmonïtas. EirozonÇ pa‰laik ietilpst 305 miljoni cilvïku no 451 miljona ES-25 iedz¥votÇju, un tÇs lielums un stabilitÇtepadara eiro par pievilc¥gu starptautisku valtu. Årvalstis lieto eiro aiz¿ïmumiem un ar¥ kÇ rezerves valtu,izmantojot priek‰roc¥bas, ko sniedz tÇs likviditÇte, konvertïjam¥ba un stabilitÇte.

Iespïja jaunajÇm dal¥bvalst¥mDesmit jaunÇs dal¥bvalstis savos pievieno‰anÇs l¥gumos ap¿ïmÇs iesaist¥ties EMS un pie¿emt eiro. Tagad tÇs irEMS dal¥bnieces «ar atkÇpïm» un pie¿ems eiro tad, kad to valstu ekonomikas atbild¥s konverÆences kritïrijiem.Eiro priek‰roc¥bas bs redzamÇkas tie‰i jaunajÇs dal¥bvalst¥s, jo to ekonomikas atrodas pÇrejas periodÇ, un EMSbs lielÇka stimulïjo‰a ietekme uz izaugsmi:• pievieno‰anÇs izredzes sekmïja lielÇkas invest¥cijas (ÅTI) galvenokÇrt no ES. Eiro var pal¥dzït stiprinÇt ‰o

invest¥ciju plsmu, atce∫ot dar¥jumu izmaksas un no¿emot valtas kursa risku – tÇ saglabÇjot izaugsmesvirz¥tÇjspïku;

• integrÇcija eirozonÇ var palielinÇt gan tirdzniec¥bu ES iek‰ienï, gan Çrïjo tirdzniec¥bu, nevis tikai atce∫otdar¥jumu izmaksas, bet ar¥ nodro‰inot vietïjiem eksportïtÇjiem pasaules ekonomiskÇ spïka stabilitÇti unuzticam¥bu. LielÇka tirdzniec¥ba veicinÇs nodarbinÇt¥bu un izaugsmi;

• EMS un eiro samazinÇs aiz¿ïmumu izmaksas. TÇdÇ veidÇ vietïjai rpniec¥bai tiks atviegloti ieguld¥jumi jaunÇsiekÇrtÇs un jaunu rpn¥cu cel‰anÇ, kas uzlabos konkurenci un rad¥s kvalificïtÇku darbaspïku.

Uzman¥ga konverÆenceJauno dal¥bvalstu ekonomikas att¥stÇs daudz ÇtrÇk nekÇ pÇrïjÇs ES valstis, jo tÇs ir izl¥dzinljanas procesÇ.Tomïr joprojÇm eksistï tÇdas problïmas kÇ augsts bezdarbs un zemÇka produktivitÇte. Ar izaugsmi tÇsmazinÇsies, un iestljanÇs eirozonÇ pal¥dzïs paÇtrinÇt izl¥dzino‰o procesu. Tomïr pirms iestljanÇs jaunajÇmdal¥bvalst¥m jÇsaska¿o savas ekonomikas ar eirozonu. TÇm jÇievïro politikas, kas rada vairÇku ekonomiskorÇd¥tÇju – MÇstrihtas kritïriju – konverÆenci, kura atspogu∫o rpnieciskÇs un sociÇlÇs pamatstruktras reÇlosituÇciju. MÇstrihtas kritïriji ir pamats StabilitÇtes un izaugsmes paktam, kas ‰odien virza eirozonas dal¥bvalstuekonomikas politikas. Pakts pal¥dz noturït stabilu un ilgtspïj¥gu ekonomiku eirozonÇ. Jauno dal¥bvalstuekonomiku konverÆence pirms eiro pie¿em‰anas ir svar¥ga gan ‰o valstu politiku uzticam¥bai, gan to izl¥dzino‰Çprocesa ilgtspïj¥gai att¥st¥bai. EMS un eiro sniegs daudz priek‰roc¥bu, bet ce∫Ç uz eirozonu jÇvirzÇs uzman¥gi.

€

€

€€

€

€

€€

€

€

€

€

Ce∫‰ uz eirozonuNodro‰inot stabilu, dro‰u un ilgtspïj¥guekonomiku: MÇstrihtas kritïriji

ES dibinÇtÇjvalstis noteica MÇstrihtas kritïrijus par pamatnosac¥jumiem, kas jÇievïro, iestÇjoties eirozonÇ.To ievïro‰ana nodro‰ina pietiekamu iek∫au‰anos ilgtspïj¥gÇ un stabilÇ eirozonas ekonomikÇ. Topo‰ajÇmeirozonas dal¥bvalst¥m jÇatbilst tiem pa‰iem kritïrijiem, kas aprakst¥ti turpmÇk un norÇd¥ti 1. tabulÇ:• inflÇcijas l¥menis nedr¥kst par vairÇk nekÇ 1,5 % pÇrsniegt tr¥s vislabÇkos dal¥bvalstu rÇd¥tÇjus cenu

stabilitÇtes izteiksmï;• valsts budÏeta defic¥ts nedr¥kst pÇrsniegt 3 % no IKP, kas ir stabilu valsts finan‰u rÇd¥tÇjs;• valsts parÇds ir mazÇks par 60 % no IKP vai pietiekami samazinÇs un tuvojas ‰ai vïrt¥bai apmierino‰Ç

tempÇ: valsts finan‰u ilgtspïjas mïraukla ilgÇkÇ periodÇ;• ilgtermi¿a procentu likme nedr¥kst par vairÇk nekÇ 2 % pÇrsniegt tr¥s vislabÇkos dal¥bvalstu rÇd¥tÇjus

cenas stabilitÇtes izteiksmï: notur¥guma un uzticam¥bas rÇd¥tÇjs;• stabils valtas kurss, ko apliecina valtas kursa mehÇnisma, kas paz¥stams kÇ ERM-II, izmanto‰ana

bez smagas spriedzes un tas, ka divus gadus pirms eiro ievie‰anas valtas kurss noturïts tuvucentrÇlajam kursam. Tas norÇda uz ekonomikas vesel¥gumu un reÇlÇs konverÆences stabilitÇti,parÇdot, ka vald¥ba var vad¥t ekonomiku, neveicot valtas devalvÇciju.

1. tabulÇ parÇd¥ts, cik lielÇ mïrÇ 2003. gadÇ jaunÇs dal¥bvalstis ievïroja MÇstrihtas kritïrijus1. ·ie kritïrijimïra «nominÇlo konverÆenci», kas atspogu∫o to pamatÇ eso‰o «reÇlo konverÆenci» – konkurences,darbaspïka kvalifikÇcijas, finan‰u nozares integrÇcijas, rpniec¥bas struktru konverÆenci, kÇ ar¥ virknicitu sociÇli ekonomisko faktoru. Eirozonas dal¥bvalstij jÇbt ar pietiekamu reÇlÇs konverÆences pakÇpi,lai tÇ varïtu izturït triecienus ekonomikai. Virz¥ba uz dal¥bu eirozonÇ nav sacens¥ba. Piln¥ga dal¥ba EMSun eiro ievie‰ana nes¥s daudz papildu priek‰roc¥bu, bet tikai labi sagatavotai ekonomikai.

1.tabula: MÇstrihtas konverÆences kritïriji jaunajÇs dal¥bvalst¥s

1 Dati 1. tabulÇ ¿emti no oficiÇlajiem zi¿ojumiem par konverÆenci, kurus katru otro gadu vai pïc attiec¥go dal¥bvalstu piepras¥jumasagatavo Ekonomikas un finan‰u ÆenerÇldirektorÇts.

2 Skat¥t iepriek‰ sniegto valtas kursa kritïriju izskaidrojumu.

1,8 %

2,0 %

2,1 %

4,9 %

-0,2 %

6,5 %

2,6 %

2,5 %

4,1 %

8,4 %

< 2,4 %

12,6 % 37,8 %

-3,1 % 5,3 %

6,4 % 70,9 %

1,5 % 14,4 %

1,9 % 21,4 %

6,2 % 59,1 %

9,7 % 71,1 %

3,9 % 45,4 %

2,0 % 29,4 %

3,7 % 42,6 %

< 3,0 % < 60 %

4,7 %

4,6 %

5,2 %

5,0 %

4,7 %

8,1 %

4,7 %

6,9 %

5,2 %

5,1 %

< 6,4 %

Datu avots: Komisijas zi¿ojums – Zi¿ojums par konverÆenci 2004, KOM(2004) 690.

KÇ tas tiek mïr¥ts: Patïri¿a cenu inflÇcijasl¥menis

BudÏeta defic¥ts % no IKP

Valsts parÇds % no IKP

Ilgtermi¿a procentu likmes

Valtas kursa stabilitÇte

KonverÆences kritïriji

âehija

Igaunija

Kipra

Latvija

Lietuva

UngÇrija

Malta

Polija

Slovïnija

SlovÇkija

Atsauces vïrt¥baseirozonÇ

IestÇjoties ERM II

IestljanÇs 28.06.04.

IestljanÇs 02.05.05.

IestljanÇs 02.05.05.

IestljanÇs 28.06.04.

IestÇjoties ERM II

IestljanÇs 02.05.05.

IestÇjoties ERM II

IestljanÇs 28.06.04.

IestÇjoties ERM II

nedr¥kst bt vairÇk kÇ 1,5 % virs 3 vislabÇkajiem

dal¥bvalstu rÇd¥tÇjiemNe vairÇk kÇ 3 % Ne vairÇk kÇ 60 %

nedr¥kst bt vairÇk kÇ 2 % virs 3 vislabÇkajiem

dal¥bvalstu rÇd¥tÇjiem

ERM II izmanto‰ana 2 gadu laikÇ1

Kas tiek mïr¥ts: Cenu stabilitÇte Stabilas valsts finanses

Ilgtspïj¥gas valstsfinanses

KonverÆences notur¥gums

Stabila konverÆence

KÇ redzams 1. tabulÇ, 2003. gadÇ daudzas jaunÇs dal¥bvalstis izpild¥ja daÏus MÇstrihtas kritïrijus, tomïr‰¥ situÇcija katru gadu var main¥ties. JaunajÇm dal¥bvalst¥m, cen‰oties papla‰inÇt savas ekonomikas untajÇ pa‰Ç laikÇ sasniegt MÇstrihtas kritïrijus, ce∫Ç uz eirozonu varïtu rasties problïmas un konflikti:• lai gan jaunÇs dal¥bvalstis ir veiksm¥gi samazinÇju‰as inflÇciju gandr¥z l¥dz vidïjam l¥menim eirozonÇ, to

ekonomikas att¥stÇs daudz ÇtrÇk nekÇ pÇrïjo ES valstu ekonomikas. ·¥ izaugsme ir vïlama, bet tÇ varrad¥t ar¥ inflÇcijas spiedienu. Lai saglabÇtu ekonomikas izaugsmi bez pÇrmïr¥gas cenu inflÇcijas, ‰isspiediens ir jÇkontrolï;

• vairÇkas jaunÇs dal¥bvalstis nesasniedz 3 % mïr˙i attiec¥bÇ uz budÏeta defic¥tu. ·¥ 3 % robeÏa ir domÇta,lai varïtu kontrolït ‰o defic¥tu. Protams, valst¥m, lai investïtu, bieÏi vien ir jÇizlieto lielÇki l¥dzek∫i, kaspÇrsniedz to ienÇkumus, un tas jo ¥pa‰i attiecas uz Çtri augo‰ajÇm ekonomikÇm jaunajÇs dal¥bvalst¥s, tÇpïclielÇks budÏeta defic¥ts ne vienmïr ir slikts rÇd¥tÇjs. Tomïr budÏeta defic¥ta stingra kontrole ir stabilu valstsfinan‰u paz¥me, kas pal¥dz piesaist¥t Çrzemju invest¥cijas un sekmï valsts att¥st¥bu. JaunajÇm dal¥bvalst¥mjÇatrod l¥dzsvars starp invest¥cijÇm un piesardz¥bu, lai stiprinÇtu investoru uztic¥bu;

• valsts parÇda kritïrijs ir valsts finan‰u ilgtspïj¥guma rÇd¥tÇjs ilgÇkÇ periodÇ. TÇ kÇ ir jÇmaksÇ valstsparÇda procents, tad lieli un augo‰i valsts parÇdi ir dÇrgi, un tie var nÇkotnï ierobeÏot izlietojumu citÇsjomÇs, piemïram, vesel¥bas un pensiju jomÇ;

• lai aiz¿emtos naudu, vald¥bas izdod ilgtermi¿a obligÇcijas, par kurÇm maksÇ procentus. Ja investoriem navlielas pa∫Çv¥bas attiec¥bÇ uz valsts ilgtermi¿a ekonomiskajÇm perspekt¥vÇm vai ja eksistï augsta inflÇcija,tad tie piepras¥s augstÇku procentu likmi – riska piemaksu. TÇpïc procentu likme ir viens no valstsekonomiskÇs uzticam¥bas rÇd¥tÇjiem, kas jaunajÇs dal¥bvalst¥s norÇda uz «reÇlÇs konverÆences» att¥st¥bu;

• jauno dal¥bvalstu ekonomikÇm panÇkot pÇrïjÇs ES valstis, to valtas kursam pret eiro ir tieksmepaaugstinÇties. IestÇjoties ERM II, katra valsts fiksïs savu valtas kursu pret eiro un divus gadus uzturïs tostabilu +/– 15 % robeÏÇs. Tas noz¥mï, ka dal¥bvalsts savÇ ekonomikÇ vairs nevarïs izmantot valtaskursus. Lai saglabÇtu stabilitÇti un uztic¥bu un pierÇd¥tu, ka valsts ekonomika ir spïc¥ga, ar reÇlu konverÆenciun gatava iestÇties eirozonÇ, tai bs jÇizmanto citi mehÇnismi, jo ¥pa‰i budÏeta politikas mehÇnismi.

KonverÆence un partner¥ba – visu interesïs

JaunÇs dal¥bvalstis cen‰as panÇkt pÇrïjÇs ES valstis. TajÇs IKP uz vienu cilvïku ir daudz mazÇks nekÇvidïji ES, bet, att¥stoties valstu ekonomikÇm, tas paaugstinÇs. ·is ir «reÇlÇs konverÆences» process. Pla‰ÇpÇrstrukturï‰anÇs, kas panÇkta pirmsiestljanÇs periodÇ, ‰obr¥d turpinÇs, sociÇli ekonomiskajÇmstruktrÇm un institcijÇm arvien dzi∫Çk integrïjoties Eiropas Savien¥bÇ, kas ir nepiecie‰ams process unvirza izaugsmi un reÇlo konverÆenci. Katra jaunÇ dal¥bvalsts ies at‰˙ir¥gu ce∫u l¥dz eiro un ievies¥s to tikaitad, kad bs sasniegti visi kritïriji un valsts spïs gt maksimÇlo labumu StabilitÇtes un izaugsmes paktaietvaros. EMS un eiro ir pakÇpieni ce∫Ç uz cie‰Çku integrÇciju, kas pie‰˙irs vïl vairÇk sinerÆijas sociÇlajÇvienot¥bÇ un labklÇj¥bÇ gan jaunajÇm dal¥bvalst¥m, gan visai eirozonai.

© EIROPAS KOMISIJA, 2005Ekonomikas un finan‰u ÆenerÇldirektorÇts

Pla‰Çka informÇcija:Eiropas Komisijas Ekonomikas un finan‰u ÆenerÇldirektorÇts

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/index_en.htm

Eiropas CentrÇlÇ bankahttp://www.ecb.int/

Eirohttp://europa.eu.int/euro

KC

-65-05-319-LV-D