Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja –

Tavs ceļš uz ES institūcijām

Palīgs pilsoniskās sabiedrības organizācijām pārstāvēt savas intereses

ES līmenī un uzzināt par ES organizāciju viedokli darbam Latvijā

2

Bieži dzirdam un saskaramies ar to, ka Eiropas Savienība (ES) arvien vairāk ietekmē mūsu

ikdienu. ES institūcijās tiek skatīti jautājumi par dažādiem, pat visneiedomājamākajiem,

tematiem. Šie jautājumi skar ļoti daudzu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un ekspertu

darbu un kompetences jomas. Būtiski, ka Latvijas organizāciju viedoklis pareizā vietā, laikā un

veidā ir dzirdams arī Briselē.

Lai Latvijā esošā ekspertīze un kompetence tiktu izmantota un lai mūsu intereses tiktu

ņemtas vērā, ir svarīgi zināt, kādi lēmumi un jautājumi tiek skatīti ES līmenī, kāds ir lēmumu

pieņemšanas process. Attiecīgi Latvijas pārstāvji var iesaistīties, līdz veidojot ES politiku un

pilnveidojot savu apkārtējo vidi.

Iesaistīties lēmumu pieņemšanā Eiropas līmenī ir vienkāršāk nekā sākotnēji varētu šķist,

piemēram, izmantojot iespējas savas idejas virzīt ar mūsu valsts pārstāvju palīdzību dažādās

Latvijas un ES institūcijās. Turklāt daudzi lēmumu pieņemšanas procesi gan nacionālā, gan ES

līmenī notiek paralēli.

Šajā informatīvajā materiālā Jūs varēsiet iepazīties ar iespējām ietekmēt lēmumu

pieņemšanu ES līmenī, strādājot ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Eiropas Ekonomikas

un sociālo lietu komitejā (EESK) – ES konsultatīvā iestādē.

EESK ir daudzkārt pierādījusi savu spēku, – tajā pārstāvēto organizāciju pārstāvji, tai skaitā, no

Latvijas, ir tiešā un ikdienas kontaktā ar ES tiesību aktu veidotājiem. Ar Jūsu palīdzību ir

iespējams Jūsu un EESK resursus izmantot tā, lai panāktu kvalitatīvākus un arī Latvijas

vajadzībām labāk atbilstošus lēmumus ES.

Eiropas Kustības Latvijā projekts „EESK – Latvijas pilsoniskās sabiedrības ceļš uz ES institūcijām” tiek

īstenots Eiropas Sociālā fonda 1.5.2.2.2. apakšaktivitātes „Nevalstisko organizāciju administratīvās

kapacitātes stiprināšana” ietvaros, līguma Nr. 1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/241/123.

92.07% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti

administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Par publikācijas saturu

atbild Eiropas Kustība Latvijā.

Pateicamies Sorosa fondam Latvija par līdzfinansējumu projektam!

3

Šajā rokasgrāmatā Jūs uzzināsiet:

Kas ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja? Kā tā var būt noderīga Latvijas NVO?

(pamatinformācija) .................................................................................................................. 4

EESK struktūra un darbība (t.sk. Latvijas pārstāvju galvenā atbildība, EESK grupas un to

galvenās prioritātes,

EESK specializētās nodaļas – informācija, kas vajadzīga, lai izprastu tēmas,

pie kurām strādā EESK) ............................................................................................................. 5

Atzinumu un ziņojumu izstrāde – kā tas darbojas praksē?

(t.sk. diagramma ar EESK atzinumu izstrādes kārtību) ........................................................... 10

Vēlos iesaistīties ES lēmumu pieņemšanā caur EESK! Ko man darīt?

(t.sk. informācija par Latvijas pārstāvjiem EESK) .................................................................... 14

Ko tas nozīmē Latvijai? ........................................................................................................... 21

Latvijas NVO iespējas viedokļa izpaušanai par Eiropas Savienības jautājumiem nacionālā

līmenī (Inese Vaivare)............................................................................................................. 25

Kā efektīvi iesaistīties tiesību aktu un politikas dokumentu projektu izvērtēšanā Valsts

sekretāru sanāksmēs (Zinta Miezaine).................................................................................... 27

Skats nākotnē! ........................................................................................................................ 30

4

Kas ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja?

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir ES padomdevējinstitūcija. Tā sniedz

rekomendācijas reizē gan izpildvarai (Eiropas Komisijai), gan likumdevējvarai (Eiropas

Parlamentam un Padomei). Komitejā darbojas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji – darba

devēji (1. grupa), arodbiedrības (2. grupa), un dažādas intereses (piemēram,

lauksaumniecība, izglītība, kultūra, utt.) pārstāvošas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (3.

grupa).

EESK ir unikāla loma interešu pārstāvniecībā – tā ir kā tilts starp ES institūcijām un pilsonisko

sabiedrību (veidojot saikni ar pārstāvju nacionālo un ES pieredzi).

Viens no Komitejas galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt viedokļu daudzveidību un

atspoguļot pēc iespējas plašāku sabiedrības interešu spektru, t.sk., protams, arī Latvijas

dažādu organizāciju viedokļus. Darbs notiek augstākajos politikas veidošanas līmeņos, un

mērķis ir paaugstināt ES pieņemto lēmumu un politiku kvalitāti.1 EESK ir vieta, kur notiek

plašs dialogs starp sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem un tiek izstrādāti konkrēti atzinumi.

Tā veicina demokrātiskāku ES attīstību, un arī demokrātiskākas ES attiecībās ar trešajām

valsīm. EESK palīdz arī stiprināt Eiropas vienotību un eiropeisko apziņu.2

EESK pamatuzdevumi

1 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas reglamenta kodificētā versija (spēkā no 2010.gada

21.septembra) – Preambulas 3.punkts. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. „Reglaments un piemērošanas noteikumi” – 2010. gada septembris (konsolidētā versija), 13.lpp. 2 Turpat

Eiropas Komisijas,

Eiropas Parlamenta un

Padomes konsultēšana

par priekšlikumiem

politikas jomā,

izmantojot EESK locekļu

ekspertīzi un praktisko

pieredzi, tādējādi

piedaloties ES lēmumu

veidošanas procesā.

Nodrošināt līdzdalības

iespēju pilsoniskās

sabiedrības

organizācijām gan ES,

gan nacionālā līmenī,

tādējādi palīdzot

tuvināt Eiropu tās

pilsoņiem

Pilsoniskās sabiedrības

organizāciju lomas

stiprināšana trešajās

valstīs vai valstu blokos,

veicinot EESK līdzīgu

konsulatīvo padomju

veidošanu

5

EESK struktūra un darbība

EESK darbojas 344 locekļi, kurus uz piecu gadu termiņu izvirza nacionālo valstu valdības un

kurus apstiprina Padome (Latviju EESK pārstāv 7 locekļi3). Kā minēts, visi EESK locekļi darbu

veic trīs grupās: 1. darba devēji, 2. Arodbiedrības, un 3. „dažādas intereses”.

Diagramma no: http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.lv.home

EESK darbu vada un Komiteju oficiāli pārstāv prezidents un divi tā viceprezidenti (ievēl uz

divarpus gadiem), kuru loma ir arī pārstāvēt EESK sanāksmēs ar ES institūcijām, nacionālajām

valdībām, starptautiskajām organizācijām un organizētas pilsoniskās sabiedrības

organizācijām Eiropā un visā pasaulē. Savukārt EESK darbu organizē Birojs (39 locekļi) –

Biroja priekšēdētājs, divi priekšsēdētāja vietnieki, visu trīs grupu priekšsēdētāji, seši

specializēto nodaļu priekšsēdētāji un Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI)

priekšsēdētājs, kā arī viens loceklis no katras dalībvalsts, kuru tieši ievēlē plenārsēdēs.

3 Latviju pārstāv : 1. grupā - darba devēji (Latvijas Darba devēju konfederācija), 2. grupā - Arodbiedrības (Latvijas

Brīvo arodbiedrību savienība), un 3. grupā - „dažādas intereses” (Eiropas Kustība Latvijā, Latvijas

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Sustento).

6

Plenārsēdes norisinās deviņas reizes gadā, un tajās ar vienkāršā vairākuma balsojumu tiek

pieņemti atzinumi, kurus pēc tam nosūta Padomei, Eiropas Komisijai un Parlamentam. EESK

vidēji gada laikā izstrādā ap 170 konsultatīvus dokumentus un atzinumus (no kuriem šobrīd

aptuveni 15% ir izstrādāti pēc EESK pašiniciatīvas).4

Par EESK vispārējām lietām un cilvēkresursiem atbild EESK Ģenerālsekretariāts; savukārt par

komunikācijas stratēģijas veicināšanu un pārraudzību ir atbildīga Sabiedrisko attiecību grupa,

kuru ieceļ Birojs. Tāpat Birojs ieceļ arī Budžeta grupu, kuras uzdevums ir sniegt palīdzību

lēmumu pieņemšanā finanšu un budžeta jautājumos. Papildus darbojas arī Kvestoru grupa

(ieceļ pilnsapulce plenārsēdē), kuras pienākums ir uzraudzīt un nodrošināt Nolikuma par

Komitejas locekļiem pareizu īstenošanu.5

Ja Jūsu organizācija darbojas Eiropas līmeņa tīklos, Jums varētu būt interesanta līdzdalība

Sadarbības koordinācijas grupā (Liason Group). Tā Komitejā darbojas kā politiskā dialoga

forums ar mērķi nodrošināt koordinētu EESK un Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju

un to tīklu sadarbību, kā arī, lai pārraudzītu kopīgās iniciatīvas, pasākumus, dokumentus

(tādus var rosināt arī Latvijas NVO). Šī Sadarbības koordinācijas grupa palīdz EESK palielināt

organizētās pilsoniskās sabiedrības ietekmi uz lēmumu pieņemšanu Eiropas līmenī. Reizē tā

arī nostiprina pašas Komitejas lomu, jo institucionalizētā veidā pārstāv organizēto pilsonisko

sabiedrību.6

EESK iekšienē ir iespējas veidot atsevišķas interešu grupas. EESK reglaments nosaka, ka

Komitejas locekļi brīvprātīgi var apvienoties interešu grupās, kas pārstāv Eiropas Savienības

organizētās pilsoniskās sabiedrības dažādās ekonomiskās un sociālās intereses. Interešu

grupu izveidošanu apstiprina Birojs, kurš par to ziņo pilnsapulcei.7

Vairāk par EESK darbību varat lasīt šeit: http://www.eesc.europa.eu/ (pilnīgāka informācija

diemžēl pieejama tikai angļu un franču valodā).

4 European Economic and Social Committee. „The EESC – A Bridge between Europe and Organised Civil Society.”

– European Union, 2011, pp.30. 5 Turpat, pp.46.-47.

6 Turpat, pp.17.

7 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas reglamenta kodificētā versija (spēkā no 2010.gada

21.septembra) – IX Nodaļa – Grupas un interešu grupas, 28. panta 1.-3. punkts. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. „Reglaments un piemērošanas noteikumi” – 2010. gada septembris (konsolidētā versija), 31.lpp.

7

EESK grupas un to galvenās prioritātes:

Darba devēji (1.grupa) Arodbiedrības

(2.grupa)

„Dažādu interešu” pilsoniskās

sabiedrības organizācijas (3.

grupa)

Pārstāv: Privātais un sabiedriskais

sektors (tādas jomas kā:

rūpniecība, tirdzniecība,

bankas, apdrošināšana,

lauksaimniecība un

pakalpojumi).

Darba ņēmēju interešu

pārstāvji - arodbiedrības,

konfederācijas un nozaru

federācijas.

Plašu pilsoniskās sabiedrības

organizāciju/interešu pārstāvji –

piem., lauksaimnieki, mazie

uzņēmeji, amatnieki, brīvās

profesijas, kooperatīvi un bezpeļņas

apvienības, patērētāju tiesību

aizsardzības organizācijas, biedrības,

kas apvieno cilvēkus ar invaliditāti,

zinātniskās un akadēmiskās

aprindas, u.c.

Galvenās

prioritātes:

Atspoguļot Eiropas

uzņēmēju viedokli, atbalstot

brīvā tirgus ekonomikas, kā

arī tirdzniecības un

pārvietošanās brīvības

iekšējā tirgū principus.

Pilnīga nodarbinātība, kā arī

uzlaboti darba ņēmēju

dzīves un darba apstākļi

visur Eiropā; tas attiecas arī

uz labklājību Eiropas

Savienībā un citur.

Aizstāvēt citas ES iedzīvotāju

intereses, kuras attiecīgās

organizācijas pārstāv. Uzstādījums:

lai ievērotu dažādo interešu grupu

intereses, visi sociālās un

ekonomikas jomas dalībnieki ir

jāiesaista ES lēmumu izstrādē.

EESK atzinumu projekti, pirms tie nonāk plenārsēdē, tiek apstiprināti

specializētajās nodaļās un skatīti izpētes grupās

Kā jau iepriekš minēts, EESK locekļi sadalās trīs tematiskās grupās. Savu grupu un attiecīgi

ekspertīzi tie pārstāv sešās specializetās nodaļās. Šīs nodaļas izstrādā atzinumus pieņemšanai

plenārsēdē, katra savā konkrētā jomā (atbilstīgi ES pamatlīgumiem) – nodaļu sarakstu lūdzu

sk. zemāk. Katra atzinuma izstrādei attiecīgā specializētā nodaļa izveido izpētes grupu, kas

ieceltā ziņotāja un eksperta pavadībā izstrādā dokumentu (retos gadījumos darbs tiek

uzticēts tikai vienam komitejas loceklim). Gadījumos, kad jautājumi attiecas uz vairākām

!

8

specializētajām nodaļām, EESK var izvēlēties izveidot īslaicīgu apakškomiteju, kuru darbs

neatšķiras no iepriekšminētā specializēto nodaļu darba.8

Jo agrākā darba posmā kāds Latvijas eksperts vai NVO dalās savā pieredzē, jo lielāka ir iespēja

iespaidot gala lēmumu. Topošo atzinumu saraksts un laika grafiki redzami te:

http://www.toad.eesc.europa.eu/EESCWIPSearch.aspx

EESK specializētās nodaļas (sekcijas) un to darbības apraksts:

Specializētā nodaļa Darbības apraksts

Ekonomikas un monetārās

savienības, ekonomiskās un

sociālās kohēzijas specializētā

nodaļa (ECO)

ECO specializētās nodaļas darbības jomā ietilpst finanšu plāni, pašu resursi

un ES budžeta un statistikas jautājumi. Tā nodarbojas ar problēmām, kas

attiecas uz nodokļu saskaņošanu, kā arī ar finanšu tirgu un to integrācijas

jautājumiem. Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) jomā ECO

specializētā nodaļa pievēršas ekonomikas un monetārās politikas

koordinēšanai, ekonomikas politikas vispārējo vadlīniju un stabilitātes un

izaugsmes pakta īstenošanai, eiro zonas paplašināšanai un citiem

jautājumiem, kas attiecas uz ekonomikas pārvaldību.

Vienotā tirgus, ražošanas un

patēriņa specializētā nodaļa (INT)

Darbs aptver galvenokārt rūpniecības politiku (gan vispārejo, gan nozaru),

tirgus politikas jomas, konkurences politiku, pakalpojumus, mazos un

vidējos uzņēmumu, sociālo ekonomiku, brīvās profesijas, uzņēmējdarbības

tiesības, pētniecību, intelektuālo īpašumu, patērētāju aizsardzību un

muitas savienību u.c. INT pārziņā darbojas Vienotā tirgus novērošanas

centrs, kura uzdevumi ir novērot vienotā tirgus darbību vietējā līmenī, kā

arī identificēt trūkumus un sniegt priekšlikumus uzlabojumiem.

Transporta, enerģētikas,

infrastruktūras un informācijas

sabiedrības specializētā nodaļa

(TEN)

TEN specializētās nodaļas darbs ir saistīts ar visu veidu transportu,

nozīmīgākiem Eiropas infrastruktūras tīkliem, enerģētiku, informācijas

sabiedrību, vispārējās nozīmes pakalpojumiem un ES politiku

audiovizuālajā jomā. Šī specializētā nodaļa organizē aizvien vairāk

uzklausīšanas sanāksmju (hearings) un konferenču par svarīgākajiem

jautājumiem un koordinē divas pastāvīgās izpētes grupas - tās izskata

jautājumus, kas saistīti ar vispārējas nozīmes pakalpojumiem un ar Eiropas

Digitalizācijas programmu.

Nodarbinātības, sociālo

jautājumu un pilsoniskuma

SOC specializētā nodaļa savā darbā sedz plašu loku ar jautājumiem, kas

saistīti ar nodarbinātības politiku, darba apstākļiem, izglītību un

8 European Economic and Social Committee. „The EESC – A Bridge between Europe and Organised Civil Society.”

– European Union, 2011, pp. 30.

9

specializētā nodaļa (SOC)

apmācībām, sociālām un pilsoņu tiesībām, sociālo iekļaušanu, dzimumu

vienlīdzību, brīvo pārvietošanos, imigrāciju un integrāciju, kā arī

sabiedrības veselības aizsardzību. Šīs specializētās nodaļas kompetencē ir

sadarbība ar vairākiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem, Eiropas

Parlamenta parlamentārajām komitejām un Padomes konfigurācijām.9

Specializētās nodaļas pārziņā darbojas Darba tirgus novērošanas centrs.

Lauksmaimniecības, lauku

attīstības un vides specializētā

nodaļa (NAT)

NAT specializetās nodaļas kompetence ir kopējā lauksaimniecības politika

un tās reformas, lauku attīstība un pārtikas drošība, kopējā

zivsaimniecības politika un tās reformas, mežsaimniecība un vides

aizsardzība plašā nozīmē. Tās pārraudzībā ir Ilgtspējīgas attīstības

novērošanas centrs, kura mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības

ieguldījumu ilgtspējīgās attīstības politikas īstenošanā.

Ārējo attiecību specializētā

nodaļa (REX)

REX specializētās nodaļas kompetence ir ES paplašināšanās un attiecības

ar trešajām valstīm, jo īpaši ar to pilsoniskās sabiedrības organizācijām,

kā arī starptautiskā tirdzniecība, cilvēktiesības un attīstība. Specializētā

nodaļa galvenokārt izstrādā pašiniciatīvas atzinumus, bet atsaucoties uz

Eiropas iestāžu pieprasījumiem, tā aizvien vairāk izstrādā arī izpētes

atzinumus.

9 European Economic and Social Committee. „The EESC – A Bridge between Europe and Organised Civil Society.”

– European Union, 2011, pp.36.

10

Atzinumu un ziņojumu izstrāde –

kā tas darbojas praksē?

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas padomdevēja funkcija dod iespēju tās

locekļiem un līdz ar to arī viņu pārstāvētajām organizācijām piedalīties Eiropas Savienības

lēmumu pieņemšanas procesā. *...+ Šāda pieredze, dialogi un kopēja viedokļa meklējumi var

uzlabot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un vairot uzticību tam,

padarot minēto procesu Eiropas pilsoņiem saprotamāku un pieņemamāku, kā arī palielināt tā

pārredzamību, kas ir neatņemami demokrātijai.10”

EESK locekļi ir atsaucīgi ierosinājumiem, kas saistās ar ES lēmumu pieņemšanu un nāk no

pilsoniskās sabiedrības organizācijām (t.sk. no nacionāla vai reģionāla līmeņa organizācijām).

Līgums par Eiropas Savienības darbību nosaka ES politikas konsultāciju jomas,

kurās apspriešanās ar EESK ir obligāta 11:

Lauksaimniecība un

zivsaimniecība

Ekonomiskā, sociālā un

teritoriālā kohēzija

Izglītība, arodmācības

Jaunatne un sports Nodarbinātība Enerģētika

Eiropas sociālais fonds Rūpniecība Vide

Diskriminācijas

aizliegums un Eiropas

Savienības pilsonība

Sabiedrības veselības

aizsardzība

Personu brīva pārvieto-

šanās, pakalpojumu un

kapitāla brīva aprite

Pētniecība,

tehnoloģijas attīstība

un kosmoss

Kopīgi noteikumi par

konkurenci, nodokļiem un

tiesību aktu tuvināšanai

Patērētāju tiesību

aizsardzība

Sociālā politika Transports Eiropas komunikāciju tīkli

10

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas reglamenta kodificētā versija (spēkā no 2010.gada 21.septembra) – Preambulas 2.punkts. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. „Reglaments un piemērošanas noteikumi” – 2010. gada septembris (konsolidētā versija), 13.lpp. 11

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. „Laipni lūdzam komitejā! Rokasgrāmata komitejas locekļiem” – Eiropas Savienība, 2010., 71.-81.lpp.

”

11

EESK izstrādāto dokumentu veidi:

1) atzinumi, ko EESK pieprasījusi Eiropas Komisija, Padome vai Eiropas Parlaments,

2) pašiniciatīvas atzinumi, paužot viedokli jebkurā EESK svarīgā jautājumā (ierosinājums

bieži piedāvā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas),

3) izpētes atzinumi, ja Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments vai ES prezidējošā valsts lūdz

EESK izskatīt kādu konkrētu jautājumu, sniedzot par to ierosinājumus,

4) EESK var arī lemt par informatīvo ziņojumu sagatavošanu, kas attiecas uz kādu no ES

politikām,

5) gūstot trešdaļas EESK locekļu atbalstu, Komiteja var pieņemt rezolūcijas par

aktuālajiem jautājumiem.

EESK atzinumu izstrādes parastā kārtība12:

Lielākais darba apjoms gulsts uz ziņotāja pleciem; darbā viņam/izpētes grupai var palīdzēt

pieaicinātais eksperts. Visbiežāk darbs notiek sekojoši: ziņotājs izstrādā EESK atzinuma

projektu, kuru pēc tam apspriež divās izpētes darba grupās. Reizēm tiek rīkota arī publiskā

uzklausīšana (hearing), pieaicinot ekspertus no ārpus EESK. Izpētes grupas darba rezultāti tiek

iekļauti atzinuma melnrakstā. Pēc tam šis dokumenta uzmetums tiek nodots specializētas

nodaļas (sekcijas) sēdē, kur, ja tas tiek apstiprināts, to virza tālāk uz balsojumu plenārsēdē.

Visos posmos organizācijām no Latvijas, kā arī citiem, kontaktējoties ar pārstāvjiem no EESK,

ir iespējas rosināt uzlabojumus, precizējumus un papildinājumus tekstā.

Simbols norāda uz iespējām pilsoniskajai sabiedrībai ietekmēt atzinuma tapšanas procesu.

12

European Economic and Social Committee. „The EESC – A Bridge between Europe and Organised Civil

Society.” – European Union, 2011, pp.47.-48.

Padome vai Eiropas Komisija, bet dažkārt arī Eiropas Parlaments, iesniedz atzinuma pieprasījumu EESK

prezidentam

EESK Birojs izlemj, kurai specializētajai nodaļai tiks deleģēta atbildība EESK atzinuma sagatavošanai

Attiecīgā specializētā nodaļa izveido izpētes grupu, kuras sastāvā vidēji ir deviņi EESK locekļi, kā arī ieceļ

ziņotāju, kuram palīdzēs eksperti (ne vairāk kā četri)

(pašiniciat.)

12

Process, kādā tiek izstrādāti EESK pašiniciatīvas atzinumi, ir tāds pats, bet plenārsēdē ir

jāsniedz atļauja izstrādāt atzinumu, pirms attiecīgā specializētā nodaļa sāk darbu.13

Zināšanai – atzinumu kategorijas:

Kategorija Nozīme Komentārs

A

Prioritāras nozīmes atzinumi:

Noteiktie obligātie un fakultatīvie

atzinumi;

Visi izpētes atzinumu pieprasījumi

(no Eiropas Komisijas, Eiropas

Parlamenta, ES prezidējošām

valstīm);

Visi pašiniciatīvas atzinumi.

Atzinuma sākotnējo redakciju izstrādā izpētes grupās

(study groups), kuras izveido katram atzinumam

atsevišķi. Atzinumam tiek nozīmēts ziņotājs (var tikt

piesaistīts arī viens vai vairāki eksperti).

13

European Economic and Social Committee. „The EESC – A Bridge between Europe and Organised Civil Society.” – European Union, 2011, pp.48.

Darba procesā var tikt sarīkota publiskā uzklausīšana (hearing), lai nodrošinātu, ka tiek uzklausīti maksimāli

dažādi viedokļi – tostarp arī no organizācijām un ekspertiem, kas nav tieši pārstāvēti Komitejā

Pamatojoties uz izpētes grupas darbu, attiecīgā specializētā nodaļa (parasti pēc 2 sēdēm) ar vienkāršu balsu

vairākumu pieņem atzinumu un iesniedz to EESK prezidentam izskatīšanai

Pēc tam, kad tiek izvērtēts specializētās nodaļas sagatavotais dokuments, EESK plenārsēdē pieņem atzinumu

ar vienkāršu balsu vairākumu

Atzinuma gala variants tiek nosūtīts Padomei, Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam, kā arī tiek

publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

13

B

Sekundāras nozīmes atzinumi (obligātie vai fakultatīvie)

B kategorijas atzinumus izstrādā ziņotājs bez

izpētes grupas vai ģenerālziņotājs (rapporteur-

general).

B+ kategorijas atzinumus izstrādā atzinuma

izstrādes grupa (drafting group), kas sastāv no

trīs locekļiem.

C

Tehniskas nozīmes atzinumi (obligātie vai fakultatīvie)

Šie atzinumi ir tehniskas dabas priekšlikumi, kurus nosūta attiecīgajām institūcijām vēstules veidā.

Jo agrāk norisinās konsultācijas (piesaistot daudzveidīgu ekspertīzi), vai arī

organizācijām piesaistoties pēc savas iniciatīvas, jo efektīvāk un

kvalitatīvāk tiek izstrādāti atzinumi!

!

14

Vēlos iesaistīties ES lēmumu pieņemšanā caur EESK!

Ko man darīt?

Tiklīdz Eiropas Komisija (EK) nāk klajā ar jaunu likumdošanas priekšlikumu, tiek uzsāktas

konsultācijas gan ES līmenī (par ko rakstām šajā rokasgrāmatā saistībā ar EESK), gan arī

nacionālā līmenī. Proti, EK nosūta lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu a) Eiropas

Parlamentam, b) nacionālajām valdībām un parlamentiem, c) Eiropas Ekonomikas un sociālo

lietu komitejai un/vai Reģionu komitejai (atkarībā no konsultāciju jomas un jautājuma). Tātad

aizsākas vairāki paralēli konsultāciju procesi. Papildus – d) dokumentu bieži publisko plašākai

sabiedriskai apspriedei.

Nacionālajā līmenī tiek noteikta atbildīgā ministrija, kas gatavos nacionālo pozīciju/ atzinumu

par EK priekšlikumu. Arī tur obligāts pozīcijas veidošanas posms ir konsultācijas ar pilsoniskās

sabiedrības organizācijām. Savukārt EESK tiek nozīmēta atbildīgā sekcija un izveidota izpētes

grupa, kas veidos atzinumu (EESK atzinuma veidošanas procesa apraksts 10. lpp). Apzinoties,

ka šie procesi notiek tik pat kā paralēli (parasti gan ir nelielas laika atšķirības), visas iesaistītās

puses seko līdzi citu darbam jau agrīnos darba posmos. Jāatzīmē, labs risinājums nākotnei

būtu vienotas informācijas aprites sistēmas izveide, kas ļautu sekot līdzi, kurā posmā un

līmenī kāds jautājums tiek skatīts (katrā ES institūcijā, kā arī nacionālajā līmenī). Šī ideja

jāaizstāv arī Latvijā!

Vērts atcerēties: dažkārt Padomes prezidējošā valsts, kā arī Eiropas Parlaments mēdz

griezties pie EESK ar lūgumu sagatavot ziņojumu/viedokli par kādu konkrētu tēmu. Arī to

sagatavošanā iespējams iesaistīties ar EESK pārstāvju palīdzību! Šādus atzinumus caur savu

ministriju var rosināt arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tas var būt īpaši Latvijai aktuāli,

gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES 2015. gadā. Ja izdodas veidot labu sadarbību ar

organizācijām citās ES valstīs, tas var būt labs instruments arī turpmākajās prezidentūrās.

Tiklīdz esmu atradis sev interesējošu tēmu, par kuru tiek veidots atzinums,

sazinos ar a) atbildīgo ministriju, kas gatavo nacionālo pozīciju, b) sazinos ar

Latvijas pārstāvjiem EESK, kas var virzīt idejas iekļaušanai EESK atzinumā! !

15

Palīgs informācijas meklēšanai par EESK darbu ar atzinumiem ir EESK TOAD datubāze (tuvākajā laikā tiek plānoti uzlabojumi datubāzes

pārskatāmībā un lietojamībā): http://www.toad.eesc.europa.eu/ Šajā mājas lapā ir iespējams sekot līdzi arī EESK sekciju darbam, redzēt plānotos

atzinumus un atbildīgās sekcijas, sameklēt attiecīgos darbam nepieciešamos dokumentus u.c.

Darbu TOAD datubāzē var uzsākt ar esošo darbu izpēti (Work in Progress): http://www.toad.eesc.europa.eu/EESCWIP.aspx

Iespēja sekot līdzi atsevišķu sekciju un plenārsēžu

darba kārtībai un attiecīgajiem atzinumiem

Pieejamie dokumenti – Eiropas Komisijas

paziņojums/priekšlikums (parasti pieejams

tulkojums visās ES oficialajās valodās),

atzinuma uzmetums/melnraksts (ja

pieejams), cita veida informācija.

Kā atrast informāciju par plānotajiem atzinumiem?

16

Atverot sekcijas vai plenārsēžu darba kārtības, iespējams piekļūt pie darba dokumentiem (t.sk. atzinumiem, to grozījumiem, EK

oriģināldokumentiem, u.c.)

Piemērs: SOC sekcijas sēdes viens no atzinumiem SOC/478 „Tabakas un saistīto izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana”:

Iesniegtie grozījumi (amendments) atzinuma

melnrakstam. Spiežot uz izvēlētās valodas

ikonas, var lejuplādēt dokumentu apskatei

un redigēšanai.

Atzinuma melnraksta variants (tiek

apspriests sekcijas sēdē pirms virzīšanas

uz plenārsēdes balsojumu).

Eiropas Komisijas oriģināldokuments

(priekšlikums), par kuru tiek veidots

atzinums.

17

Meklēšanas funkcija (atzinumi, brošūras, lēmumi, u.c.) http://www.toad.eesc.europa.eu/Search.aspx Piemērs:

EESK

saīsinajums no

franču valodas

Izvēlne: specializētās nodaļas

saīsinājums un atzinuma

numurs (piem., SOC/478)

18

Noderīgas saites:

PreLex datubāze: Starpinstitucionālo lēmumu pieņemšanas procedūru pārraudzība (institūciju kopīga datubāze par lēmumu pieņemšanas

posmiem un procedūru statusu): http://ec.europa.eu/prelex/apcnet.cfm?CL=lv

EUR-Lex datubāze: Piekļuva Eiropas Savienības tiesību aktiem: http://new.eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

Iespēja sekot EESK atzinumu rezultātiem:

http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.follow-up-opinions

Iespēja sekot līdzi EESK plenārsēdēm interneta tiešraidē (plenārsēžu datumi pieejami EESK TOAD datubāzes kalendārā):

http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.events-and-activities

Vairāk par EESK darbību: http://www.eesc.europa.eu/

EESK locekļu saraksts un kontakti: http://memberspage.eesc.europa.eu/Result.aspx?f=0&s=0&o1=0&o2=0&o3=0&culture=lv

Kā veidot grozījumus atzinumam?

Tiklīdz esat identificējis atzinumu, kurš Jums interesē, iesakām:

Sazināties ar Latvijas pārstāvjiem EESK (alternatīvi var sazināties ar ESSK locekļiem, kas ir konkrētā atzinuma izstrādes darba grupā, t.sk.

ziņotājs vai administrators) un norunāt potenciālo sadarbību Jums interesējoša atzinuma ietvaros,

Iepazīties ar atzinuma piedāvāto tekstu un identificēt potenciālos trūkumus, kā arī pēc iespējas iepazīties ar oriģināldokumentu, par kuru

tiek veidots atzinums, vai ar EESK sagatavoto kopsavilkumu,

Izmantojot track changes funkciju, veikt vēlamās izmaiņas: 1) labojot un papildinot esošo tekstu, 2) pievienojot ‘sāna komentārus’,

Nosūtīt savus labojumus, komentārus Latvijas pārstāvjiem EESK, kas iespēju robežās centīsies Jūsu viedokli nodot tālāk (iestrādājot vēl citus

komentārus atzinumā un iesniedzot tos attiecīgajā sekretariātā un/vai mutiski komentējot atzinumu kādā no sēdēm),

19

Piedāvātajiem atzinuma grozījumiem nav jābūt juridiski korekti noformulētiem tekstiem!

Galvenais, skaidri noformulēt ideju un/vai veikt esošā tekstā loģiskus labojumus un/vai papildinājumus.

Piemērs: Grozījumi atzinumam SOC/478 „Tabakas un saistīto izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana”

!

Atzinumos iespējams

pievienot arī jaunus punktus,

kā šajā piemērā.

20

Informācija par Latvijas pārstāvjiem EESK:

Vārds, uzvārds Amats Latvijā Pārstāvētā grupa

EESK

Darbs specializētajās nodaļās

Ariadna Ābeltiņa Ārējo sakaru

koordinētāja, Latvijas

Brīvo arodbiedrību

savienība

2. grupa

(arodbiedrības)

ECO, SOC, REX

Gunta Anča SUSTENTO valdes

priekšsēdētāja

3. grupa (dažādu

interešu pilsoniskās

sabiedrības

organizācijas)

CCMI, TEN, ECO, SOC

Vitālijs Gavrilovs Latvijas Darba devēju

konfederācijas

prezidents, Latvijas

Nacionālās trīspusējās

sadarbības padomes

līdzpriekšsēdētājs,

Eiropas Biznesa

konfederācijas

Prezidentu padomes

loceklis

1. grupa (darba

devēji)

TEN, ECO, REX

Andris Gobiņš Eiropas Kustības Latvijā

prezidents

3. grupa (dažādu

interešu pilsoniskās

sabiedrības

organizācijas)

TEN, SOC, REX

Armands Krauze Lauksaimnieku

organizāciju sadarbības

padomes valdes

priekšsēdētajs

3. grupa (dažādu

interešu pilsoniskās

sabiedrības

organizācijas)

CCMI, NAT, INT, ECO

Pēteris Krīgers Latvijas Brīvo

arodbiedrību savienības

priekšsēdētajs

2. grupa

(arodbiedrības)

CCMI, TEN, NAT, INT

Gundars Strautmanis Latvijas Tirdzniecības un

rūpniecības kameras

prezidents

1. grupa (darba

devēji)

CCMI, TEN, INT, ECO

21

Ar EESK locekļiem iespējams sazināties izmantojot kontaktu formu (izvēloties personu):

http://memberspage.eesc.europa.eu/Result.aspx?f=0&s=0&o1=0&o2=0&o3=0&culture=lv

Ko tas nozīmē Latvijai?

EESK paver salīdzinoši plašas iespējas NVO iesaistīties Eiropas līmeņa politikas līdzveidošanā,

kas šobrīd vēl nav pietiekami apzināta un izmantota iespēja. Formāli EESK locekļus nozīmē

nacionālās valdības, reglaments nosaka, ka tiem ir jāstrādā ES kopējo interešu labā, tomēr

locekļi savā darbā, protams, atspoguļo savas valsts, kā arī pārstāvētās organizācijas intereses,

kas nav liegts (patiesībā tas ir ļoti vēlams).14 Ņemot vērā, ka EESK sniedz atzinumus par

visdažādākajām tēmām, ir būtiski, ka tiek veidota sadarbība ar kompetentām NVO un citām

iesaistītām pusēm, kas nodrošina kvalitatīvu, daudzpusīgu viedokli par notiekošajiem

procesiem gan nozarē, gan konkrētā valstī un ES kopumā. NVO un citu ekspertu līdzdalība

EESK atzinumu veidošanā ir noderīga arī nacionālajā līmenī (un otrādi), piemēram, veidojot

nacionālās pozīcijas.

Latvijā (pretēji lielākajam vairumam ES valstu) nacionālajā līmenī nepastāv EESK līdzīgas

struktūras, kas nodrošinātu plašu un koordinētu konsultēšanās mehānismu, tomēr pastāv

vairāki līdzdalības mehānismi, piemēram, Ministru kabineta un NVO memoranda sadarbības

padome (tiek strādāts pie memoranda modernizācijas), ministriju konsultatīvās padomes,

Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, u.c. Šobrīd sadarbība ar EESK norisinās vairāk uz

pašiniciatīvas bāzes, tomēr ceram, ka nākotnē EESK potenciāls tiks izmantots efektīvāk, t.sk.

nodrošinot atgriezenisko saiti, kā arī iesaistot plašāku NVO un ekspertu loku.

EESK regulāri sazinās ar ekonomikas un sociālajām padomēm ES dalībvalstīs, lai stiprinātu

strukturēto dialogu starp visām organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaistītajām pusēm,

tādējādi veicinot vietējā līmeņa līdzdalību ES politikas veidošanā.15

14

Subcommittee Civil society organisations. Opinion of the Economic and Social Committee on The Role and Contribution of Civil Society Organisations in the Building Europe. – EESC, Brussels, 22 September, 1999, pp. 10. 15

European Economic and Social Committee. „The EESC – A Bridge between Europe and Organised Civil Society.” – European Union, 2011, pp.18.

”

22

Taču EESK saziņa ar tā sauktajām ekonomikas un sociālajām padomēm ES dalībvalstīs ir

visnotaļ interpretējama, – jo informācijas plūsma un saikne ar nacionālo līmeni ES

dalībvalstīs bieži atšķiras. EESK līdzīgas struktūras (kas būtībā atvieglo ES un nacionālā līmeņa

līdzdalības procesu lēmumu veidošanā un pieņemšanā) nacionālajā līmenī ir gandrīz visās ES

valstīs, izņemot septiņās – Kiprā, Dānijā, Igaunijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā, un,

kā minēts, arī Latvijā.

Kā uzlabot sadarbību starp EESK un nacionālo valstu pilsonisko sabiedrību?

Eiropas pieredze

Tajās valstīs, kurās pastāv EESK līdzīgas struktūras nacionālajā līmenī, informācijas un

lēmumu koordinēšana starp nacionālo un ES līmeni notiek daudz sekmīgāk. Tā, piemēram,

Francija tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajiem piemēriem. Francijā EESK līdzīgā

struktūra „Ekonomikas, sociālā un vides padome” (Conseil Economique, Social et

Environnemental) izveidota 1958.gadā, kurai ir trīs galvenie uzdevumi:

1) sniegt valdībai rekomendācijas par valsts ekonomikas un sociālo politiku;

2) veicināt plašu dialogu starp dažādām sociālekonomiskajām grupām;

3) sniegt informāciju Francijas politiskajās asamblejās.

Padomē darbojas 233 plaši pārstāvētu jomu locekļi, to starp arī studenti, kultūras, zinātnes

un sporta pārstāvji, cilvēku ar īpašajām vajadzībām pārstāvji u.c. Padome darbojas

galvenokārt deviņos tematiskajos departamentos: sociālās lietas; darba lietas; reģionālā

attīstība un pilsētu un lauku plānošana; dzīves vide; finanses; ārlietas; ražošana, pētniecība

un tehnoloģijas; pārtika un lauksaimniecība; ekonomikas jautājumi. Saskaņā ar Francijas

institucionālajiem aktiem, Padomes rekomendācijas, ziņojumi un pētījumi tiek sniegti

Francijas prezidentam, premjeram un parlamentam. Tāpat ir noteikts, ka Padomei ir jāsniedz

rekomendācijas par visiem likumprojektiem (tas nozīmē arī – atzinumi saistībā ar ES politiku,

kur attiecīgi parādās koordinēta saikne arī ar ES līmeni, cita starpā ar EESK.). Padome var

sniegt arī pašiniciatīvas atzinumus un priekšlikumus.16

16

Chabanet Didier, Trechsel Alexander. EU National Economic and Social Councils and Similar Institutions. – European Union Democracy Observatory (EUDO), Robert Schuman Centre for Advanced Studies, European University Institute, Florence, October 2011, pp. 49. – 55.

23

Dažu valstu piemēri, kurās nav EESK līdzīgas struktūras17:

Valsts Apraksts

Igaunija Līdzdalība ES jautājumos – visveiksmīgākais interešu pārstāvniecības process

pilsoniskās sabiedrības organizācijām notiek, kad organizācijas darbojas pēc pašu

iniciatīvas, neizmantojot esošos valsts pārvaldes līdzdalības mehānismus.

Šobrīd Igaunijā pilsoniskās līdzdalības un interešu pārstāvniecības procesi

notiek lielā mērā pēc pašu organizāciju iniciatīvas;

Noteikts, ka tiesību aktu izstrādes procesā institūcijām ir jākonsultējas ar

pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tomēr prakse rāda, ka konsultācijas

notiek pēc ad hoc principa;

Attiecībā uz nozīmīgākiem politiskajiem procesiem, kur nacionālā līmeņa

intereses saistās ar ES, Igaunijā tiek izveidota īpaša konsultāciju platforma.

Šīs platformas ietvaros darbojas izraudzītas pilsoniskās sabiedrības

organizācijas, kas pārsavarā ir tīkla organizācijas, tomēr sēdes ir atvērtas

ikvienam interesentam.

Interesanti: Igaunijā vēl pirms iestāšanās ES ir bijuši centieni veidot EESK līdzīgu

struktūru nacionālajā līmenī, kas darbojās no 1999. gada līdz 2005. gadam –

Igaunijas Ekonomikas un sociālā padome (Sotsiaalmajandusnõukogu). Padomes

sastāvs bija visai šaurs – tajā nedarbojās dažādu interešu pilsoniskās sabiedrības

organizācijas, kā tas ir EESK gadījumā.

Lietuva Lietuvā vairrākkārt ir notikuši mēģinajumi aktīvi strādāt ar ES jautājumiem (veidojot

EESK līdzīgu struktūru).Formāli uzskatāms, ka kopš 1995. gada darbojas EESK līdzīga

struktūra nacionālajā līmenī – Lietuvas Republikas Trīspusējā sadarbības padome

(Lietuvos Respublikos trišalė taryba). Šī padome veidota, lai pēc trīspusējas

sadarbības principa (valdība, darba devēji un darba ņēmēji), risinātu sociālas,

ekonomikas un ar darbu saistītas problēmas.

Interesanti: 2005. gadā tika lemts par „Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu

komisijas” izveidošanu Trīspusējās padomes struktūrā, kas tomēr netika izveidota.

Nākamais mēģinājums veidot nacionāla līmeņa konsultatīvās padomes saikni ar

17

Chabanet Didier, Trechsel Alexander. EU National Economic and Social Councils and Similar Institutions.

24

EESK bija 2010. gada martā, kad tika lemts izveidot „Trīspusējās padomes un EESK

sadarbības komiteju”, tomēr šāda komiteja vēl joprojām nav izveidota.

Zviedrija Zviedrijā, kur nepastāv EESK līdzīgas struktūras, nereti tiek uzskatīts, ka nepastāv arī

nepieciešamība pēc šāda veida struktūras nacionālajā līmenī, – jo tradicionāli

Zviedrijā ir augsta pilsoniskās sabiedrības līdzdalība interešu pārstāvniecībā un

līdzdalībā lēmumu pieņemšanā. Organizācijas individuāli iesniedz valdībai

priekšlikumus un atzinumus. Attiecībā uz konsultācijām par ES jautājumiem –

netiek konstatēti sarežģījumi, jo valdībai konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības

organizācijām ir obligātas.

Dānija Situācija ir līdzīga Zviedrijai – augsts pilsoniskās sabiedrības līdzdalības līmenis,

apmēram viena trešdaļa dāņu darbojas brīvprātīgi kādā no pilsoniskās sabiedrības

organizācijām, pārstāvot savas intereses gan nacionālā, gan ES līmenī.

Aktīvākā līdzdalība ES jautājumos novērojama pārsvarā tikai interesējošās

jomās, kā, piemēram, vide, darba attiecības u.c.;

Dānija uzskata, ka tai nav nepieciešama struktūra pilsoniskās sabiedrības

interešu koordinēšanai;

Tas attiecas arī uz darba devēju, darba ņēmēju un valdības savstarpējo

attiecību regulēšanu – jau vēsturiski Dānija ir spējusi koordinēt viedokļu

apmaiņu bez konsultatīvas struktūras izveidošanas, pretēji izplatītajām

trīspusējās sadarbības padomēm citviet ES.

Interesanti: Dānijā nepastāv vispārīgi formāli noteikumi pilsoniskās sabiedrības

iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesos – katra institūcija izlemj vai tai ir

nepieciešamas konsultācijas; pamatojoties uz lēmumu var tikt izveidotas īpašas

konsultatīvas padomes. Pilsoniskā sabiedrība aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanas

procesā, sniedzot gan atzinumus, gan pašiniciatīvas priekšlikumus.

25

Latvijas NVO iespējas viedokļa izpaušanai par Eiropas

Savienības jautājumiem nacionālā līmenī

Inese Vaivare, LAPAS direktore

Latvijas NVO pastāv dažādas iespējas līdzdarboties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā

Latvijas līmenī:

1. Vieglākais veids ir meklēt savas jomas Latvijas NVO platformas un tīklus, kas apvieno

līdzīgi domājošas NVO un bieži vien darbojas kā starpnieks interešu pārstāvniecībai gan

Latvijas, gan Eiropas līmenī. Latvijas tīkli bieži ir dalībnieki Eiropas līmeņa tīklos, kas atrodas

Briselē un ikdienā nodarbojas ar Eiropas Savienības institūciju ietekmēšanu. Dažus piemērus

var atrast šeit:18

2. Pastāv sadarbības iespējas caur nozaru ministrijām, kas strādā pie Eiropas Savienības

dokumentiem savā kompetences jomā. Kaut atsevišķas ministrijas savās mājas lapās ir

ievietojušas pārskatāmu informāciju par līdzdalības iespējām, kopumā sistēma nav sakārtota.

Tā, piemēram, informācija par Eiropas līmeņa tiesību aktiem, kas ir Finanšu ministrijas

kompetencē, ir atrodama zem sadaļas Sabiedrības līdzdalība/Sabiedrības līdzdalība par ES

jautājumiem. Komentāri sniedzami mājas lapā, spiežot “komentēt” vai sūtot uz sadaļā

norādīto e-pastu19

3. Ārlietu ministrija organizē specifiskas tikšanās ar ieinteresētajām organizācijām, kurām ir

pastāvīga interese par Latvijas pārstāvniecību noteiktās Eiropas Savienības struktūrās,

piemēram, Eiropadomē, kā arī nodrošina Vecāko amatpersonu sanāksmi, kur tiek izskatīti

jautājumi, kas saistīti ar dažādām formālām un neformālām sanāksmēm Eiropas Savienības

līmenī, citiem aktuāliem jautājumiem. Vecāko amatpersonu sanāksmes ir atklātas. Ar

koordinācijas sistēmu var iepazīties šeit20

4. Savas intereses var pārstāvēt, arī līdzdarbojoties nacionālo pozīciju izstrādē. Parasti

ministrijas konsultējas ar nozares NVO, tomēr jāņem vērā, ka viedokļa sniegšanas termiņi

bieži vien ir īsi. Procesu regulē tiesību akti21

Lai varētu līdzdarboties, vispirms ir nepieciešams izprast, kāda ir institūciju un procesu

struktūra. To var izdarīt, piemēram, iepazīstoties ar Ārlietu ministrijas Rokasgrāmatu

praktiskam darbam ar Eiropas Savienības jautājumiem22.

18

http://www.am.gov.lv/data/file/ES/brosura-iedzivotaju-lidzdaliba.pdf 19

http://www.fm.gov.lv/lv/sabiedribas_lidzdaliba/sabiedribas_lidzdaliba_par_es_jautajumiem/ 20

http://www.esia.gov.lv/ka-strada-valdiba/daliba-es-lemumu-pienemsana/es-jautajumu-koordinacija-latvija?print 21

http://likumi.lv/doc.php?id=79725 22

http://rokasgramata.am.gov.lv/index.php/lv/content/index.html

26

Līdzdalība ES līmenī ir ne tikai iespēja, bet arī izaicinājums – ja ir interese par dažādu

organizāciju pieredzēm, noderēs materiāli no diskusijas “Latvijas sabiedrības līdzdalība

lēmumu pieņemšanas procesos ES līmenī”23

23

http://www.youtube.com/watch?v=vB_nbsCWpiQ

27

Kā efektīvi iesaistīties tiesību aktu un politikas

dokumentu projektu izvērtēšanā Valsts sekretāru

sanāksmēs

Zinta Miezaine, Risinājumu darbnīca

Kas notiek Valsts sekretāru sanāksmē (VSS)?

Tiek “pieteikti” ministriju izstrādātie projekti citu ministriju un NVO vērtējumam;

Ministrijas un citi VSS dalībnieki piesakās atzinumu sniegšanai;

Tiek izsludināta nākamās otrdienas MK darba kārtība – Ministrijas piesaka pārstāvjus MK sēdei;

Tiek apspriesti projekti, kas nav saskaņoti ar ministrijām (var piedalīties arī NVO).

Kas piedalās Valsts sekretāru sanāksmē?

Visu ministriju un sekretariātu Valsts sekretāri;

Prokuratūras, NTSP, Pašvaldību savienības un NVO pārstāvis;

Ministriju darbinieki, kuri ziņo par projektiem vai piedalās diskusijās par tiem.

Kad notiek sēdes?

Valsts sekretāru sanāksmes notiek ik ceturtdienu Ministru Kabineta Zaļajā zālē (Brīvības 36) plkst. 9.10 un ilgst 0,5 - 3 stundas.

Kā var uzzināt par ko sēdē runās?

Trešdienas rītā atverot MK mājas lapu – www.mk.gov.lv – Valsts sekretāru sanāksmes – darba kārtība, vai arī – pieteiktie projekti;

Kas ir jādara, ja kāds projekts šķiet “aizdomīgs”?

Atvērt tabulā saiti uz projektu, „pārskriet dokumentam ar acīm”;

Ja vēl aizvien šķiet „aizdomīgs” – pieteikties atzinuma sniegšanai līdz trešdienas vakaram – pasts@mk.gov.lv un inta@nvo.lv;

Noteikti paskatīties arī anotāciju – aili vai ir notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām – varbūt ar Jums viss jau ir saskaņots ?

Ko darīt, kad NVO pieteikusies atzinuma sniegšanai?

Iepazīties ar projektu un divu nedēļu laikā sagatavot argumentētu atzinumu;

Nosūtīt atzinumu pa e-pastu – projekta autoram ministrijā, kas to gatavojusi un Valsts kancelejai;

28

Gaidīt atbildīgās ministrijas uzaicinājumu piedalīties saskaņošanas sanāksmē, vai arī – ziņu, ka Jūsu ieteikumi ņemti vērā.

Kam jābūt atzinumā?

Adresāts – projekta autors – ir minēts projekta beigās;

Atsauce uz projektu “Atzinums par “likumprojekts...” VSS-222”;

Jūsu kopīgais vērtējums – atbalstāt, atbalstāt ar iebildēm, neatbalstāt;

Argumentācija;

Priekšlikumi (var būt juridiski formulēti – lai ierēdņiem vieglāk);

Labprātāk pieņems priekšlikumus, ja nav jāmaina numerācija;

Atgādinājums uzaicināt Jūsu organizācijas pārstāvi uz saskaņošanas sanāksmi;

Jūsu kontaktinformācija.

Ko darīt, ja ministrija klusē?

Ja pēc apmēram 2-3 nedēļām no ministrijas nav nekādu ziņu, sazināties ar projekta autoru un uzzināt “kas notiek” – kad būs saskaņošanas sanāksme un kad nākamreiz apvaicāties;

Ja ministrija ignorē Jūsu viedokli – Jautāt NVO pārstāvim, ko darīt. Dažkārt nepieciešams iesaistīt ministrijas vadību vai Valsts Kanceleju, lai Jūs ņemtu vērā.

Ko darīt Saskaņošanas sanāksmē?

Atrast izziņā savus priekšlikumus, paskatīties ministrijas argumentāciju, aizstāvēt savējo;

Ieklausīties citu ministriju priekšlikumos un meklēt sabiedrotos;

Meklēt sabiedrotos jau atzinuma gatavošanas laikā – ideāli, ja savus argumentus izdodas iekļaut kādas citas ministrijas atzinumā – tiem ir lielāks svars.

Pēc sanāksmes

Iepazīties ar protokolu un to parakstīt;

Ja kaut viena ministrija projektu nesaskaņo, tas tiks izskatīts VSS vēlreiz un parādīsies VSS darba kārtības III daļā;

Kad projekts parādījies otrreiz, Jūs varat piedalīties VSS klātienē un argumentēt savu viedokli.

Ja projekts parādās “darba kārtībā”

Trešdienā piesakieties dalībai sēdē – pasts@mk.gov.lv un inta@nvo.lv;

Pasakiet NVO pārstāvim, ka esat ieradies un ieņemiet vietu turpat sānos;

Kad izskata Jūs interesējošo jautājumu un Jums ir ko teikt – nostājieties blakus NVO pārstāvim, lai sēdes vadītājs Jūs redz un Jums tiks dots vārds.

29

Ko runāt Valsts sekretāru sanāksmē?

Jāpasaka īsi pats svarīgākais, minot būtiskākos argumentus;

Nevajag kavēties jautājuma priekšvēsturē;

Jūsu veiksme būs atkarīga no tā, kā Jūs spēsiet argumentēt savu viedokli .

Ja VSS nevienojas un projektu nosūta uz Ministru kabineta komiteju (MKK)?

Jums ir tiesības būt klāt MKK sēdē – pieteikties dalībai var pie atbildīgās ministrijas vai Valsts Kancelejā;

Kad tiek izskatīts Jūsu jautājums, nostājieties aiz runātāja, lai sēdes vadītājs Jūs redz;

MKK piedalās Valsts sekretāri, Ministri un ministriju darbinieki, tās notiek pirmdienās.

Ja arī MKK neveicas?

Vairumā gadījumu šis jautājums ir zaudēts. Bet var vēl nākt uz sēdi, argumentēt viedokli preses klātbūtnē;

Ja jautājums NAV ticis izskatīts MKK vai pat VSS (steidzamie projekti) – tad gan vienīgais forums, kur aizstāvēt savu viedokli ir VSS.

Ja esat gatavojuši atzinumu par likumprojektu – jāseko arī tā izskatīšanai Saeimā.

30

Skats nākotnē! Uzdrīkstēties ir skaisti! (Z.Mauriņa)

Vienmēr pastāv vieta un iespēja uzlabojumiem un pozitīvām pārmaiņām, tāpēc arī ceram, ka

Jums sadarbība ar EESK būs laba pieredze daudzējādā ziņā. Arī EESK tuvākās nākotnes plānos

ietilpst vairāki uzlabojumi:

Uzlabota un plašāka pieeja EESK sanāksmēm tiešsaistē – t.sk. sekošana līdzi arī sekcijas

sēdēm, plašāku valodu izvēle, klausoties sanāksmi, labāk koordinēta informācija par tiešsaistē

pārraidītajām sēdēm.

Pastāvīgi uzlabojumi EESK mājas lapas un EESK TOAD datubāzes pārskatāmībā un

pieejamībā, labāka informācijas aprite, atzinumu u.c. informācijas meklēšanas funkcija, kā arī

atzinumu izsekojamība to izstrādes stadijās (arī sniegto grozījumu pārskats un

identificējamība), u.c.

Eiropas Kustība Latvijā uzsver, ka nepieciešams nākotnē skatīt arī iespējas, kā vispārēji

uzlabot sadarbību ar EESK un izmantot tās potenciālu lēmumu pieņemšanas procesos (t.sk.

sadarbībā ar nacionāla līmeņa institūcijām un iesaistot NVO un citus ekspertus). Noteikti būtu

nepieciešami uzlabojumi arī EESK locekļu informātīvās saites nodrošināšana ar citiem

ekspertiem nacionālā līmenī, kā arī pārdomāta, demokrātiska to izvēle/atlase. Iespējams,

Latvijas pārstāvjiem EESK vajadzētu izveidot integrētu sadarbību modernizēta MK un NVO

memoranda un/vai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros, kam varētu būt arī

lielāka loma EESK kandidātu atlases procesā. Papildus tam būtu nepieciešami arī uzlabojumi

kopējā informācijas aprites sistēmā un tās kvalitātē, lai organizācijām Latvijā (un citur Eiropā)

būtu iespēja saņemt informāciju un tikt aicinātām uz publiskajām noklausīšanām (hearings).

Eiropas Kustība Latvijā sadarbībā ar citām līdzīgi domājošām organizācijām ir aizsākusi darbu

pie vairākiem uzlabojumiem, – ceram arī uz Jūsu aktīvu līdzdalību un sadarbību!

Kādas ir Jūsu idejas?

Priecāsimies par ieteikumiem un komentāriem!

Sazinieties ar mums:

Biedrība „Eiropas Kustība Latvijā”

e-pasts: info@eiropaskustiba.lv

tel.: +371-67326548

Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050, Latvija

31

Eiropas Kustības Latvijā projekts „EESK – Latvijas pilsoniskās sabiedrības ceļš uz ES institūcijām” tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda 1.5.2.2.2. apakšaktivitātes „Nevalstisko

organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros, līguma Nr. 1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/241/123.

92.07% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību.

Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Kustība Latvijā.

Pateicamies Sorosa fondam Latvija par līdzfinansējumu projektam!