Starptautisko partneru pieredz : Pasu aeim ¢ 1. Ipp.
Universitiite, Nedzirdigo_ klubii un uZlJemumii
So programmu bija izveido­ jusi vacu partneri. MOs aizveda uz Humbolta universitati Berlf­ ne, kur apskatTjam ZTmju valo­ das tulku studiju un zTmju valo­ das pasniedzejs Tomass Gei­ biers interesanti pastastTja par savu darbu.
Pec tam viesojamies Berlfnes NedzirdTgo kluba, kur iepazina­ mies ar kluba vadTbu, nedzirdT­ go izdevuma redaktoru un uz­ klausTjam kluba vesturi un Tsu darbTbas izklastu. ApskatTjam arT kluba tel pas, kas ir plasas un labi iekartotas.
Nakama vizTte - maza vei­ kalil)a, kas pieder nedzirdTgajai modeletajai Tabijai (Tabea), pie kuras turpat veikala strada divas galanterijas izstradajumu (somu u.c.) suvejas. Kapnes veda uz augsstavu, kur atrodas Tabijas gimenes dzTvojamas tel pas. MOsu vizTtes laika no turienes sasveicinaties iznaca Tabijas vTrs (dzirdTgs) ar diviem nese':l 'pie;­ dzimusiem dvTl)iem, katru sava pad use. Veikalil)a sortiments ir Joti daudzveidTgs, klient~ var qrT pasOtTt vela mo. Tabija labprat atbildeja uz mOsu ja'utajumiem. lespaidi skoliis
VizTtes turpinajuma pi,lbijam divas skolas, kur notiek apmacT­ bas zTmju valoda: "Folk high school Berlin-Mite", kur notiek nodarbTbas zTmju valodas Ra­ matkursam, un "Visualhands", kas ir privata un pieder nedzir­ dTgam Tpasniekam. Vil)am ir arT kafejnTca "Visualcafe", kas atro­ das ta pasa nama pirmaja stava (skolas tel pas atrodas paris stavu augstak). Saja kafejnTea edam vakaril)as, un mOs apkalpoja divi nedzirdTgi viesmTJi. ~oti patTka­ ma un mierTga noskal)a. Pats
kafejnTcas un skolas Tpasnieks nevareja ierasties, bet par uZl)e­ muma darbTbu, attTstTbu un dar­ biniekiem Joti interesanti mums pastastTja vil)a vietnieks. ZTmTgi, ka vil)s uzsvera: agrak uZl)e­ mums atradas citas, daudz ma­ zakas un sliktakas tel pas, tacu ie­ gOto peJl)u Tpasnieks neizS~ieda sev greznai dzTvei, bet gan sa­ kraja un pareelas uz lielakam tel­ pam un paplasinaja uZl)emumu. Labi pasniedzeji
Nakamas dienas rTta jau agri ieradamies Berlfnes nedzirdTgo
ganizeja ta, ka berniJoti atsau­ cTgi, aktTvi piedalTjas diskusijas, atbildeja uz jautajumiem, uzde­ va tos arT mums. Redzams, ka berniem prieks macTties sadas pasniedzejas vadTba. Redzejums bernudiirzii
Blakus skolasekai atrodas bernudarzs berniem ar dzirdes traucejumiem. Grupa 6 - 7 berni, to vada 3 dzirdTgas pa­ sniedzejas, kas Joti labi parvalda zTmju valodu. Pasniedzejas mums paradija, ka vil)as ikdiena darbojas ar berniem. Bernu iz­
skola. SadalTjusies vairakas gru­ pas, viesojamies stundas, kur va­ rejam ~pav~rot, ka notiek ne­ dzirdTgo skolenu apmacTba. ~oti interesanti! Viena no stundam, kura piedalfj~mies, bija saistTta ar. profesionalo orientaciju: tika macTta videokameras uzbOve, funkcijas un lietosana. Pasnie­ dzejs dzirdtgs, bet, labi parval­ dot zTmju valodu, visu izskai9­ roja ta, ka pat mes visu sapra­ tam! JapiezTme, ka sTs macTbu tel pas bija Joti labi aprTkotas ar modernu aparatOru, Kada cita stunda, kura piedalfjamies, ma­ cTbu process bija saistTts ar garT­ gi atpalikuso bernu izglftosanu palfgklase. Pasniedzeja dzirdTga, bet arT Joti labi prata zTmju valo­ duo Kas mOs visvairak parstei­ dza: pasniedzeja nodarbTbu or­
glTtTbas ITmenis ir dazads, liels pluss ir tad, ja vecaki sadarbojas ar bernudarzu un pasi maeas zTmju valodu. Tomer tadu dzirdT­ go vecaku ir maz. Grupa sakom­ plekteta no dazadu tautTbu berniem. Piemeram, bernudarza norises aktTvi veletos piedalTties musulmal)u mamil)as, bet pee vil)u tradTeijas sievietes pee pl.18 nedrTkst atrasties arpus majas.
Pec tam viesojamies nedzir­ dTgas manikTres Violas darbavie­ tao Vil)a pastastTja par saviem darba meklejumiem, par to, ka galu gala atradusi darbu saja firma. Par savu darbavietu Viola maksa nomu un pati rOpejas par klientu piesaisti. Ar dzirdT­ giem klientiem vil)a sazinas, pa­ radot vairakas speciali sagata­ votas zTmTtes ar pakalpojumu
nosaukumiem, lai noskaidrotu, ko klients velas.
Yelak ieradamies Vacijas Dar­ ba un soeialo lietu federalaja Mi­ nistrija, kur par kurjeri strada nedzirdTga sieviete, ar kuras dar­ bu, darbavietu un kolegiem mOs pamatTgi iepazTstinaja. Tur­ pat ministrija pusdienojam, pee tam apmeklejam BerlTnes Ne­ dzirdTgo centru, kur tik vien ka aplOkojam labas plasas tel pas, jo saja laika nodarbTbas nenotika. Austrumu studijii
VizTSu turpinajuma nokJu­ yam savdabTga un interesanta vieta - austrumu vingrosanas un masazas studija. Tas ir pri­ vatuzl)emums, kas pieder vaj­ dzirdTgai sievietei Betijai, kura pati vada nodarbTbas. ArT mOsu grupa izmeginaja prakse dazus vingrosanas elementus un me­ ditaciju. Betija pastastija par sava uZl)emuma darbTbu. "Labiik vienreiz redzet... "
Nosleguma atgriezamies Potsdama un DEAFCOM centra piedalTjamies kursa "ZTmju valo­ das skolotajs" ~odarbTba. Seit macas jau praktizejosi skolotaji, kuri pasi l11aea citus, - tatad bOtTba sie ir kvalifikacijas eelsa­ nas kursi. NodarbTba Joti intere­ santa, kursantiem jaatrod visra­ cionalakais pal)emiens, ka ar pee iespejas mazak zTmem pa­ radTt saliktel)us - vardus, kuri sastav no vairakam daJam, pie­ meram, skurstel)slau~is, nevar­ darbTba U.c. Vacu valoda ir daudz sadu saliktel)u.
Ar ~o ari miisu studlju vi­ zite beidzas. leguvam 'otl daudz Interesantas infor­ macijas. Visiabakals, ka pasi savam acim redzejam, ka dzivo, strada un izglitojas vacu nedzirdigle cilvekl. Tautas paruna parelzl maca, ka labak vlenreiz redzet, neka slmtrelz dzirdet!
Projekts darbibii: tiksaniis un aktivitiites
.11 Eiropos kopienos iniciotivos projekts «Klusiis rokos»
Dzivot lidzsvara: Darbs, gimene - berni, vecaki
Gravisi no Siguldas stav un krit I par gimeni
Bija arT ta, - nevar apturet! Tad
Sogad esmu iepazlnusi daudz jauku siguldiesu! Kur gan vh;1i bija agrak? Te­ pat netalu no manis dzivo­ ja, tikai nebiju ieverojusl. Tagad, kad sie jauniesi jau izaugusi lieli, mums veldo­ jas kopigi braucieni uz eze­ ru, tush}i, sarunas...
Lldz ar jauniesiem iepazinu arT vil)u vecakus: sirsnTgus, uz­ l)emTgus cilvekus, kuri, ka medz teikt, stay un krTt par saviem berniem! Vil)u majas durvis vienmer atvertas ne tikai pasu draugiem un radiem, bet arT bernu vienaudziem.
Ta, piemeram, pie GravTSiem sovasar diezgan ilgi dzTvoja dela draugi, kuriem vasara bija darbs Sigulda. Mamma un masa cTtTgi gatavoja satTgas maltTtes! Vil)i visi, visi sovasar stradaja!
Liga Gravite, simpatiska 77 gadus veca siguldiete. Pedejo gadu macas Valmieras vajdzirdi­ go skola. '.
Stasta Liga pat;: Stradaju digi pa cejam iebrauca paest arodskolas. .vil)~ izleca no braucosa trakto­ tikai pirmo vasaru kafejnTca. Jau un, kad es vil)us apkalpoju, tad Darba bija joti daudz, stra­ ra, bet tas ietriecas muca un ap­ pavasari mudinaju mammu pa­ veidojas interesantas situacijas. dajam ITdz pat desmitiem va­ stajas. Taja vasara Aivis nopelni­ lidzet man sameklet darbu brTv­ Vil)i neticeja, ka es te stradaju! kara, kame'r satllmst Bija jaizda­ ja pirmo riteni par 87 latiem, laika. Tad ieraudzTju sludina­ Mana prieksniece no ritiem ra daudz, jo 9.augusta lidojam vel tagad stay. jumu, ka "Globusa" mekle ofi­ vienmer laipni apjautajas, ka uz Zviedriju spelet basketbolu. . Val skoia Alvlm tlka Izve/e­ cianti zale. Mamma sazvanTjas veicas, vai nay grOti, - tas bija Par nopelnito naudu pirksu ta apzlnatl? ar direktori, un jau no 20.jOnija patTkami! Nopelnito algu tereju auto. Protams, apdavinaju savu . Izvele nebija liela. Sarunaja vareju sakt stradat. Pamata stra­ apgerbiem, izklaidem. Esmu mTjoto meiteni Anci. Kopa macities visi Vall1lieras daju un nedeju biju brTva. lepna, ka tetim un mammai Gandriz visi mani "matibILi 'Iail<a klasesbiedri. Nobeigs so
Man; darba p;enakuml? sovasar nevajadzeja dot man biedri no Barkavas arodskolas skolu, dOl1las talak! Tagad Aivis Novacu netiros traukus, ap­ naudu izklaidem, jo ta bija vasara stradaja. lieto digitalo dzirdes aparatu ­
kalpoju apmekletajus zale, kar­ pasai. Zinu, ka vecaki tapec lep­ Tagad, kad tik daudz ko skatTsimies, ka ies ar valodu. toju traukus - iZl)emu no maz­ ojas ar mani! esmu iemacijies un apguvis, Pabeigs Barkavas skolu reize ar gajamas masinas, saliku vietas. jOtos parliecinats par sevi, esmu vidusskolu, meginas iestaties Stradaju lidz augusta vidum. Ligas bralis Aivis Gravitls gatavs ari kartot pats lietis~os Sporta akademija. Pagaidam uz
Sakuma bija grOti pierast pie (20) savulaik beidzis Valmieras darijumus! to vil)s labi virzas. darba vides, saskarsmes ar vajdzirdigo skolu un saja maclbu Par meitu Llgu man prieks. dzirdigiem cilvekiem, saprast, gada ir Barkavas arodvidusskolas Maris Gravitis (44), Ligas Atsauksmes par vil)as darbu va­ ko man saka. Tapec sazinasanas 2.kursa audzeknis. un Aivja tetis, darba devejs sara bija labas. Majas arT daudz notika rakstot. Protal1ls, zelojo5 Darbu iepazinu jau agrii btir­ lliii~u (Jui~ie",). ko dam, augu dlenu jastrada ­ mammai, bet vil)a bija neloka­ niba, man tas vienmer ir paticis! Mana motivacija - dot dar­ sovasar darba bija joti daudz! ma: ja jau gribeji stradat, tad Kad man bija 12 gadu, Allazos bu puisiem, lai vil)i saprastu, ka lusmajas vlenmer pi/nos or ITdz galam! stradaju teritorijas uzkopsana. nauda tiek eelnita.Un jag ada, lai jaunleSu barl"lem - pie
Pee kada laika pleradu. Toreiz par pirmo algu nopirku nopelnitu. ST nay pirma vasara, bernlem bleii vlen IIgl. ciemo­ Ari kolegi pierada pie manis, velosipedu. Velak tikam pie kad puisi strada, un vienmer sai jas vl"u draugl. He visas vairs nevajadzeja rakstTt, sazil)a savas majas un brasi kopa ar zil)a veicies joti labi! Puisu majas vecaki to Iztur. Par to notika mutiski. Darbs bija vecakiem kopam tas apkartni. attieksme pret darbu joti nopiet­ es jus apbrinoju! smags, sevis~i pusdienlaika ar . Pecak, savos 15 gados, jau na, un nay bijis ta, ka esmu Mes esam piel)emusi, ka vil)i lielo estgribetaju plOsmu . Toties piepelnijos, pie teta stradajot aizbraucis projam un vil)i dauzi­ ir tadi, kadi vil)i ir! Un tas tacu ir kaut vai no rita lidz vakaram par namdari. Pagajusaja vasara tos vai nestradatu, tiesi otradi - tik saprotami, ka no sakuma vareju est cik vien lien, turklat parbOvejam savu maju. Ta bija vil)i vel vairak censas izdarit. vil)iel1l ir japalidz! Turklat reize par brivu (smejas). vertiga vasara, jo tik daudz ko Dazreiz steiga kjOdas, bet tas ir mums jaapzinas: ta vairs nay
Bija arT kuriozi, kad apmek­ iemacTjos. Ari jautra, jo kopa ar normali .No klOdam macas! skola, ta nay mazu bernu, bet letaji kaut ko prasija, tad skreju mani piepelnijas klasesbiedri . Bernus vienmer esam radi­ jau ir pieauguso dzive! Vil)iem pie koleges, lai vil)a uzzina, ko Sovasar mums jau bija no­ najusi pie darba. 12 gadu vecu­ sava, mums sava. Jare~inas, ka vil)i velas. Velak jau biju gatava, pietns objekts: siltinajam ma Aivim javu pa tuvejo teri­ vil)iem diviem vien it gariaicTgi ka apmekletaji lielakoties man daudzdzivokJu maju Ka~gkalna. toriju braukt ar traktoru.Un bija un nepieciesama sava jauniesu prasis, kur ir labierTcTbas (sme­ Majas iemitnieki bija pal)emusi tads gadTjums: kadus 100 m sabiedriba. jas) . kreditu. Kopa bijam 5 puisi. ~oti Aivis brauc ar traktoru, un es ¢ 4.lpp.
Dzivot lidzsvara: Darbs, gimene - berni, vecaki ¢ 3.lpp. Deniss Saldabolovs (20),
stradaja pie Aivja teva. Es gan stradaju pirmo vasa­
ru. Ar Aivi kopa beidzam Val­ mieras skolu, tagad kopa maca­ mies Barkavas arodskola. Zina­ sanas loti noder prakse.
Aivja tetis mani samekleja un piedavaja darbu. Pats dzivoju Stende. Stradajot Sigulda, dzivo­ ju pie Aivja vecakiem. Man tur lo­ ti patika, viesmillga uzr;emsana, par mani loti rOpejas (srnaida).
Izklaidem gan laika maz, darbs bija no rita lidz vakaram. Stradaju menesi, pa starpu bija ari basketbola trenir;i un spele Zviedrija. Bet paspeju vasara atpOsties. Naudu nopelniju
lielam mer~im. Nu tas sa­ sniegts. Mani vecaki bija loti priec1gi, ka pats vasara pelniju!
Dace Gravite (42) - LIgas un Aivja mamma.
Kur ir til veiksmes ats/ega, ka spejat but tik gimeniski?
No pirmas dienas izjOtu gi­ meni! Tas nak no saviem veca­ kiem - visu darit kopa! Velejos savus bern us audzinat vel labak, varbOt nepielaut vir;u klOdas!
Aivis gaja parastaja ber­ nudarza, jo neviens komisija nepamanija, ka vir;am dzirdes problemas - bija loti aktlvs. Ari starp pagalma berniem bija lideris, mac1ja visiem zestus. Jau astor;os no rita, berni zvanija
pie mOsu dzivokla durvim, lai Aivis nak lauka.
Sakuma cilveku attieksme bija ne visai patikama - ne­ izprata situaciju, domaja, ka viss if loti vienkarsi. Tagad gan visi ir priec1gi, ka mOsu berni tadi lieli, smuki malaci! Meita mums ir ar raksturu - dzive nepazudis, savukart Aivis loti mils!
Mes vienmer censamies visu izrunat. Galvenais ir sapratne un uzticesanas.
Jus pazistu kil vecilkus, kuri shiv un krit par berniem!
Ja, Llga, piemeram, reiz atsO­ tlja iszir;u, ka vir;a paslaik raud, jo klases puisi apbizo (rada senu saglabatu iszir;u). Es lOllt zvaniju viram Marim, kurs atradas Riga,
saku: jabrauc uz Valmieru. Aiz­ braucam ar! Tur ar mac1bu da­ las vaditaju visu klasi sasaucam kopa, izrunajamies.
Svarigi ir tiilit noverst problemu, to izrunat, ber­ nam loti sap sirds, ja par vil}u nellekas ne zinis! Ta rodas glmenes kopibas sa­ jiita - tlkai tad, ja elts par citu stay un krit!
Visiem novelu milet un saprast savus bernus! Lai vislem vecakiem pietiek dzivesprieks, stipra veseli­ ba un izturiba!
Milu paldies GravlSu gimenei par jauko
uZl}emsanu saka DAIGA DELLE
Interesanti fakti: Nedzirdigo problemu risinajumi Studiju vizite Siovakija
C5.. Ivars Kalnil}s
ProjektCi "Klusas rokas" mums ir starptautiskas sadarbibas part­ neri no Vacijas, Cehijas un 5lovakijas. Projekta ietvaros noti­ ka studiju vizites starp sim val­ stim. Novembri saja sakara uzturejos Siovakija, kur man saprasties palJdzeja tulks Marika Antonova. Mans mer~is bija iepazit vir;u projekta norisi un nedzirdigo dzives apstCikjus saja zeme.
lsi par organizaciju Siovakijas Nedzirdigo orga­
nizacijas pirmssakums mekle­ jams 1925. gada, kad nodibina­ jas klubs nedzirdigajiem cilve­ kiem. Sadi nedzirdigo palidzi­ bas centri un klubi pastaveja il­ gus gadus.
1990. gada oficiali nodibina­ jas Siovakijas Nedzirdigo savie­ niba. Tagad taja ir apmeram 7200 biedru un 76 apaksorga­ nizacijas. Nav prec1zas statisti­ kas par nedzirdigiem cilvekiem, bet vir;u ar dazadam dzirdes zuduma pakapem ir apmeram 4 % no kopeja valsts iedzivotaju skaita (5 miljoni iedzivotaju).
Savienibas mitne atrodas Bratislava, Ireta valsts ipasuma eka. Valsts nefinanse par mitnes uzturesanu, tapec savieniba iz­ tiek no dazadu projektu finan­ sejuma un finansu trOkuma del nacies sasaurinat tel pas. Zimju valoda
Siovakija zimju valoda atzita valsts likuma ka komunikacijas lidzeklis starp nedzirdigiem cil­ vekiem tapat ka pie mums
Latvija. Kaut ari tas speka kops 1995. gada, pec slovaku do­ mam, likums nesekme un neat­ tista zimju valodu. Pirma zimju valodas vardnica izdota 1986. gada.
Siovakija zimju valodas tulka pakalpojumi atbilstosi likum­ dosanai pieejami visu diennakti, tomer tulku skaits ir neapmieri­ noss - ta ir zemi apmaksata profesija. Labak var pelnit, tikai tulkojot televizija un tiesib­ sargajosas iestades. Turklat li­ kumdosana aizliedz cilvekiem tulkot vir;u nedzirdigiem radi­ niekiem. Pasreiz savieniba cen­ sas panakt si likuma atcelsanu.
Nodibinata zimju valodas tulku asociacija, kura apvienojas visi tulki. Ta nesadarbojas ar Nedzirdigo savienibu un strada ar valsts budzeta finansejumu. Nodarbinatiba
Siovakija darba tirgO saja zi­ r;a ir diezgan bediga situacija nedzirdigajiem. Vir;i lielakoties strada tadas zemu apmaksatas profesijas ka suvejas, galdnieki, atslegu gatavotaji un citi roku darba veiceji. Ir ari skolotaji, ak­ tieri u.c. Savieniba lepojas ar to, ka koncerna Volkswagen strada 30 nedzirdigie. Siovakijas darba likuma ir panti par kvotu siste­ mu, kas pieprasa invalidu ie­ klausanu darba tirgO, diemzel tie pastav tikai formali.
Skolas, kur macas nedzir­ digie vai vajdzirdigie ieviesta audzinasanas metode nosaka profesijas un "bida" uz darbiem un amatiem, kas ir pretruna ar jauniesu interesem. Savienibai ta ir aktuala problema.
Kadi pakalpojumi pieejami Tie ir diezgan plasi socialie
pakalpoj1umi. Kops 2004. gada l.ikums paredz asistenta pakal­ pojumus, lai palidzetu cilve­ kiem ar ipasam vajadzibam. To­ mer asistenta pakalpojumus ap­ grOtina komunikacijas barjera. Principa nakotne sie pakalpoju­ mi varetu uzlaboties gan kvan­ titatlvi, gan kvalitativi. Ne tikai Siovakija, bet ari Cehija valsts nodrosina invalidu aprOpetaja pakalpojumus ari nedzirdigiem cilvekiem.
Interesants fakts. Siovaki­ ja pastav valsts aprOpeta un subsideta darbnica invalidiem. Piemeram, ja 3 cilveki izveido sOsanas firmu, katram 24 me­ nesus pienakas minimala alga, kas ir vienreizeja dotacija 7 lOkst. eiro apmera. Iznak uz 3 cilvekiem kopa 21 lOkst. eiro. Bet prasiba ir tada: ja firma nespej darboties lidz 3 gadiem, dotacijas jaatmaksa valstij.
Valsts padomajusi ari par jauniesiem - skolu absolven­ tiem un maksa darba devejiem 60 eiro menesi vienu gadu, ja vir;i nodrosina tiem darbu sava uzr;emuma. Likumdosana to sauc par absolventu - invalidu praksi ka invalidu nodarbinatl­ bas atbalsta veidu. Siovaku projekta butiba
Siovaku projekts versts uz neuziruigo nodarbinatlbas pro­ blemas risinajumu, veicinot ne­ dzirdigo karjeras iespejas. Ta mer~is veicinat likumdosanas izmair;as, lai stiprinatu visas saja virziena darbojosas sistemas, kadas vien ir likumos. Tas ir sa­
mera ir daudzveidigs un sarez­ gits uzdevums.
Projekta realizacijai pies~irti 6 milj. slovaku kronu jeb 166 lOkst. eiro. Projekta ietvaros sa­ darbiba ar nedzirdigo skolotaju asociaciju tiek gatavoti padom­ deveji, lai palidzetu nedzirdi­ giem cilvekiem iekJauties darba tirgO.
Top ari nodarbinatlbas termi­ nologijas vardnica zimju valoda gan diska, gan interneta. Kat­ ram vardam taja piemekleta ne tikai zime, bet sniegts ari plass skaidrojums, lai vieglak izprast ta nozimi. Paslaik jau sagatavoti diski ar 130 jedzieniem.
Vel viens mer~is ir panakt konsultanta - asistenta stata vietas ieviesanu nedzirdigo sko­ las. Izdoti ari informativi bukleti nedzirdigo bernu vecakiem, or­ ganizetas nodarbibas un lekcijas.
Siovakija socialo pakalpoju­ mu sistema vel ir gauzam vaja un neizveidota, tapec projektos tiek risinatas dazadas proble­ mas. Apmacltie cilveki taiak sniedz palidzibu citiem nedzir­ digiem cilvekiem.
Galvena redaktore: IIze Kopmane.
lespiests SIA <,Elpa·2»
tikai sev.
atba/stu. Par to saturu pilnibii atbild
Latvijas Nedzirdigo savieniba, un tie
nekiidii zilJii neatspogujo ES viedokli.
KS_1_2007