Dziesmu klade Dziesmu klade [Darīsim vakaru jautrāku!]

Elina unKristaps

Dziedāšanas kārtības noteikumi

· Jādzied visiem kāzu viesiem bez izņēmuma, neievērojot reibuma

pakāpi

· No dziedāšanas atturēties atļauts tikai ar ģimenes ārsta izsniegtu

īsziņu par nespēju dziedāt

· Dziedāšanas laikā stingri aizliegts:

o Ēst, dzert un gulēt

o Sist ar dakšiņām vai citiem priekšmetiem

o Pavērst dziedamo rīkli uz blakussēdētāja pusi

· Izvairīšanās no dziedāšanas atklātā vai slēgtā veidā tiks atklāta, un

kāzu viesi, kas būs stājušies uz šī nosodāmā ceļa tiks publiskoti un

sodīti.

· Dziedātāji ar sevišķi skaļu balsi tiks izvirzīti par kandidātiem

sabiedrisko organizāciju piketu grupās. Ievērojot minētos

noteikumus dziedāšana būs efektīva un kvalitatīva, radīs prieku, kā

Jaunajam pārim, tā arī pārējiem radiem un viesiem.

2.lpp.

3.lpp.

Seši mazi bundzinieki

Seši mazi bundzinieki Jāj pa ceļu bungodami, Visiem sešiem sirmi zirgi, Visiem caunu cepurīt’s. Visi seši sajājuši Mana tēva sētiņā. Divi saka: tā ir mana, Otri divi: tas nav ties’. Divi, mani saķēruši, Zelta krelles dāvina. Ne es ņemšu, ne man vajag, Tik jaunami skuķēnam. Iešu mājās, prasīs māte: Kur tu ņēmi, kas tev dev’? Man iedeva ciema puiši, Mani mazu mīlēdam’. Mani mazu mīlēdami, Sevim lielu audzēdam’.

1

4.lpp.

Daudz baltu dieniņu

Daudz baltu dieniņu Laimiņa dodi, Diženi, raženi dzīvojoti! Diženi, raženi dzīvojoti! Daudz baltu dieniņu Laimiņa, dodi, Diženi, raženi strādājoti! Diženi, raženi strādājoti! Daudz baltu dieniņu Laimiņa, dodi, Diženi, raženi mīlējoti! Diženi, raženi mīlējoti! Sveiks lai dzīvo, Sveiks lai dzīvo ,Sveiks lai dzīvo ,Lai dzīvo sveiks Sveiks lai dzīvo, Sveiks lai dzīvo, Sveiks lai dzīvo ,Lai dzīvo sveiks Un tā sirsniņa ko viņš mīlēja, lai dzīvo sveiks Un tā sirsniņa ko viņa mīlēja, lai dzīvo sveiks Lai dzīvo sveiks, Lai dzīvo sveiks, Lai dzīvo sveiks, Lai dzīvo sveiks!

2

Melodija „Tik dēļ jums, daiļās dāmas....”

Šajās mājās šodien dziesmas Skan kā ugunīgas liesmas.Dziesmas skan, dziesmas skan.... Elīna, Kristaps kāzas svin Liekas, visi to jau zin. Tā tas ir, tā tas ir, tā tas ir Apnicis jau puisim būt Kristaps nolemj sievu gūt. Laiks jau ir, 3x Kristaps Elīnā ieskatās Un uz vietas iemīlās. Kaut kas traks 3x

3

5.lpp.

Beidzot viss tiek norunāts Viesi var nākt precībās. Kāzas būs 3x Kristaps puišiem saka sveikas Jāsāk staigāt vīra gaitas. Saturies 3x Laulība nav nekāds koks Reizēm smaga tā kā slogs. Tik dēļ jums.... daiļās dāmas.... dēļ jums... Elīna Kristapam pretī smaida Kristap! - Tevi velti baida. Labi būs 3x Diviem vieglāk velnu dzīt Dzīves džungļos taku mīt. Mīlējot 3x Lai Jums dzīvē labi sokas, Lai Jums laimes pilnas rokas. Apsveicam 3x Laimi, veselību vēlam Drīz dot vārdu pirmam dēlam. Meitām ar` to jau var, to jau var! Naudas maksa lai tūkst ar kaudzi Labu draugu lai Jums daudz(i). Novēlam 3x Un, kad beigsies tīksmas kāzas Sāksies rūpes sen zināmas. Arī Jums 3x Malku skaldīt, putru vārīt Traukus mazgāt, gurķus sālīt. Katru dien 3x Darbs ikkatr(i)s ātri sokas, Ja liek lietā četras rokas. Vai tā nav? 3x Nu lai vīna kausus ceļam Jaunlaulāto laimei dzeram. Vīns ir rūgts 3x Kristap, drusku pasaldini Tu jau šito lietu zini. Skūpstu sniedz 3x

6.lpp.

Bēdu manu lielu bēdu

4 Bēdu manu lielo bēdu, Es par bēdu nebēdāj'. Piedziedājums: Ramtai, ramtai, radiridirīdi, Ramtai rīdi rallalā. Liku bēdas zem akmeņa, Pāri gāju dziedādams. Es negāju noskumusi Nevienāi vietiņā. Ar dziesmiņu druvā gāju, Ar valodu sētiņā. Ja dzīvoju, tad dzīvoju, Tad ir jautri padzīvoju.

Alutiņi, vecais brāli

5

Alutiņi, vecais brāli, Tu par mani vecākais. Es piedzimu, tev atradu, Es nomiršu, tu paliksi. Alutiņi, stiprais brāli, Tu par mani stiprākais: Tu varēji vīrus gāsti, Mucai spundi ārā spert!

7.lpp.

Alutiņi, vecais brāli, Tu par mani viltīgāks, Tu gulēji muciņāi, Es pa spundi lūkojos. Alutiņi, vecais brāli, Tu par mani jautrākais, Cik es tevi kustināju, Tik tu mani lustināji! Alutiņi, vecais brāli, Tu par mani gudrākais, Tu varēji gudriem vīriem Muļķa runas iemācīt. Pār galdiemi alus glāze Nāk galviņu grozīdama Kas godīgs dzērājiņš Tas pacēla cepurīti Tautumeita melnacīte Saukā man par ragainīti Ja es ņemtu, tad tu būtu Ragainīša līgaviņa Ar vērsīti art aizgāju Celmotāji līdumā Velc vērsīti izstiepies Es turēšu atspēries

8.lpp.

6

Brauciet lēnām pār tiltu

Caur to ar' esam slaveni, Ka gludi mūsu lielceļi Un kur vēl tilti varenie, Tie glītākie un stiprākie Bet tos nu zināms taupām ar, Cik tādus tik vien taupīt var Un tādēļ katram tiltiņam Mēs abos galos uzrakstām Piedz. Brauciet lēnām pār tiltu draugi, Brauciet lēnām pār tiltu draugi, Un neiekrītiet, un neiekrītiet, Brauciet lēnām pār tiltu draugi. Mūs' rakstniecībā tam tik svars, Ko lielīja tas soģu bars. Kādēļ ar kritiķieri brauc Un rakstniekus pie tiesas sauc. Tur vienreiz gadā suna tos, Lai rakstniecība paceltos. Tur dzirdam lielas muļķības, Ka allaž taisni jākaunas. Un aplausus līdz sadzirdam, Ar prieku atkal iznākam. Bet tomēr beigsim dziedāt nu, Kaut daudz mums vēl ir pantiņu. Jo teātrī dažs atrodas, Kas aizskarts jūtas, pretojas Un tā var ietikt procesē, Kur apsūdz mūs un iespundē?

1

7

9.lpp.

Dažu skaistu ziedu

Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisu es, Lai tie manai mīļai Nestu sveicienu. Pats uz Gaujas krasta Dziesmu dziedāju, Dziedāju par laimi Un par līgavu. Sen jau aizmirsusies Man šī dziesmiņa, Sen jau mana mīļā Citam līgava. Bet, kad Gaujas krastos Atkal ievas zied, Tad uz veco vietu Allaž mēdzu iet. Un kā senāk ziedus Gaujā kaisu es, Nevaicādams, kurp lai Viļņi viņus nes. Nevienam, nevienam neteikšu, Ko šovakar mīlēšu es, Nevienam, nevienam neteikšu, Ko šovakar mīlēšu es. Vai alu, vai šņabi, vai vīnu, Vai, daiļo meiteni! Vai alu, vai šņabi, vai vīnu, Vai, daiļo meiteni!

Gan alu, gan šņabi, gan vīnu, Gan daiļo meiteni, Gan alu, gan šņabi, gan vīnu, Gan daiļo meiteni. Ne pīpēšu, ne dzeršu, Ne meitas mīlēšu, Tik divas bumbas pirkšu, Ar tām es vingrošu. Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisu es, Lai tie manai mīļai Nestu sveicienu.

10.lpp.

8

Es nenācu šai vietā

Es nenācu šai vietā(i) Savu miegu izgulēt(i). Piedz. Trai-rai-rai ritam, trai rai rai ritam Trairai rallalā, trādi ralla-lā. Nācu ēst(i), nācu dzert(i), Nācu jautri padziedāt(i). Ja es būtu to zinājis, Ka tik jauki šai vietā(i). Es būt` sievu līdz paņēmis Ar visiem(i) bērniņiem(i). Tie palika aizkrāsnē(i), Vēderiņus kasīdami. Visa mana naba niez(a), Kā es gribu brandavīnu. Kad iedzēru brandavīnu, Tad nabiņa neniezēja. Kad iedzēru juhaidriku, Nospārdīju Miku pliku. Mūsu ciema meitiņām(i) Triju taku vēderiņi. Pa pirmo žīdi brauca, Pa otro čigāniņi.

9

11.lpp.

Līgodama upe nesa

Līgodama upe nesa Zaļu ziedu vainadziņu. Līgodama upe nesa Zaļu ziedu vainadziņu. Dziedādamas tautas veda, Vainadziņa vijējiņu. Strauta malā ganīdama, Strautā metu vainadziņu. Lai vizina strauta viļņi, Ne nelietis tēva dēlsi.

Pa trešo ciema puiši Žagariņus vizināja. Jauns ar jaunu tā gulēja, Ūdens cauri netecēja. Vecs ar vecu tā gulēja, Žīds ar kuili cauri skrēja.

12.lpp.

10 Tikai tā

Tie ir mūsu sapņi, mūsu krāsas Kurās savu dienu krāsojam! Tie ir mūsu vārdi, mūsu mēles Kuras mēs aiz zobiem neturam! Jo tikai tā, var uzzimēt To visu ko var iemīlēt! Šajā krāsainā pasaulē Šajā pasaulē! Oooo.... Tās ir mūsu rokas, mūsu otas Kuras dzīves peļķē noskalo! Tās ir mūsu acis, mūsu gleznas Kuras svešiem neizteic neko... Oooo... Nāc uzzīmē Kā tev iet šai pasaulē Kā tev veicas šai pasaulē Nāc un uzzimē! Piedz... Tikai tā, tikai tā Mēs varam kopā vēl būt Mālēt viso ko jūt Mana sirds, tava sirds Šai sapnī krāsainajā Kas janosargā [ 2x ]

Dzīve aiziet stīva pelēcīga Ja nav krāsas tavās kabatās Meitenes iet garām neatskatās Uz tiem pelēcīgiem neskatās. Oooo... Ir jākrāso Oooo... Ir jākrāso Īstās krāsas ir jāmeklē Dzīvē jāmeklē!

13.lpp.

11

Meita gāja uz avotu

Meita gāja uz avotu, uz avotu, Zaļa krūze rociņai, rociņāi. Pretim nāca jauni kungi, jauni kungi Sasit meitai zaļo krūzi, zaļo krūz'! Meita raud pēc zaļās krūzes, zaļās krūzes: "Krūzīt, manu zaļo krūzīt, zaļo krūz'!" Kungi meitai naudu sola, naudu sola Meitai naudas nevajaga, nevajag'. Meita raud pēc zaļās krūzes, zaļās krūzes: "Krūzīt, manu zaļo krūzīt, zaļo krūz'!" Kungi meitai muižu sola, muižu sola Meitai muižas nevajaga, nevajag! Meita raud pēc zaļās krūzes, zaļās krūzes: "Krūzīt, manu zaļo krūzīt, zaļo krūz'!" Kungi meitai puisi sola, puisi sola Meitai puiša gan vajaga, gan vajag! "Sasper, velns, to zaļo krūzi, zaļo krūzi, Es pie puiša turēšosi, turēšos!" Es pie puiša turēšosi, turēšosi, Kā pie zelta gabaliņa, gabaliņ'!

14.lpp.

12

Gaujas laivinieks

Sniedz roku, daiļā meitiņa, Nāc sēdies laiviņā, Stalts laivnieks meiču aicina Un roku pretī sniedz. Piedz: Tās acis, tās acis es aizmirst nespēju, Par zilajām acīm es mūžam domāšu. Pret straumi puisēns laivu griež, Tam ilgu pilna sirds, Kā spožas zvaigznes debesīs, Tā meičai acis mirdz. Pie krūts tam glaužas meitene, Un saldu skūpstu sniedz, Tai acīs skumju asaras, Kas mīlu nenoliedz. Plūst Gaujas viļņi steidzīgi, Tiem gadi līdzi steidz, Sirms kļuvis Gaujas laivinieks, Tas sērot nenobeidz.

Es zinu, ka vienreiz man dārziņš būs

Es zinu, ka vienreiz Man dārziņš būs, Kur nevītīs rozes un nesāpēs sirds. 2x Reiz ziedošā dārzā Es iegāju Un plaukstošu rozi tur ieraudzīju. 2x

13

15.lpp.

14

Es sacīju rozei- Cik skaista tu; Kaut vienmēr priekš manis tu ziedētu. 2x Bet liktens bij' lēmis Man projām iet Un atstāt šo rozi,kas brīnišķi zied. 2x Kad pārnācu mājās - Rozes vairs nav. Es vaicāju dārzam, kur palika tā. Es vaicāju dārzam, Kur palika tā - Kur palika roze visskaistākā. Dārzs čukstēja klusi: Par vēlu tu nāc, Kāds cits to jau noplūca neaicināts. 2x Un tomēr es zinu - Man dārziņš būs, Kur nevītīs rozes Un nesāpēs sirds. 2x

Ak vai, cik žēl

Ak vai, cik žēl, ak vai, cik žēl, Ka tevi mīlēju par vēl. Tās puķītes ar ziliem ziediem, Tās sauc par neaizmirstulēm. Tās meitenes ar zilām acīm, Tās sauc par neaizmirstamām. Ja gribi sasniegt kalna galu, Tad neplūc puķes ielejā.

16.lpp.

15

16

Ja gribi īstu mīlestību, Tad mīlē vienu vienīgi. Tās rozes ir gan brīnumjaukas, Bet tikai gaužam dzēlīgas. Tā mīlestība ir gan skaista, Bet tikai nepastāvīga.

Iedzersim pa glāzei

2x Iedzersim pa glāzei, kamēr jauni mēs, Gan jau vecumdienās zāles noderēs! Izgulēsim grāvjus, kamēr jauni mēs, Gan jau vecumdienās gultas noderēs! Izmīlēsim meitas, kamēr jauni mēs, Gan jau vecumdienās sievas noderēs! Iedzersim vēl alu, kamēr jauni mēs, Gan jau vecumdienās ūdens noderēs! Uzdziedāsim dziesmu, kamēr jauni mēs, Gan jau vecumdienās plates noderēs! Sazāģēsim dēļus, kamēr jauni mēs, Gan jau vecumdienās zārkam noderēs!

Sijā auzas, tautu meita

Sijā auzas, tautu meita, Dod manami kumeļam. Nesijāšu, ne es došu, Netīk manam prātiņam.

17.lpp.

17

Tam sijāšu, tam es došu, Kas tīk manam prātiņam. Kas tecēja manis dēļi Lielu ceļa gabaliņ’.

Tautiet’s lūdza, bāliņš lūdza, Abi lūdza kamanās. Abiem diviem sirmi zirgi, Izrakstītas kamanas.

Stundu stāvu domādama, Kam lai sēžu kamanās? Vai lai sēžu pie tautieša, Vai pie sava bāleliņ’.

Labāk sēžu pie tautieša, Ne pie sava bāleliņ’. Tautiet’s vedīs visu mūžu, Bāliņš mazu gabaliņ’.

Lai iedzeram, lai svinam

Lai iedzeram, lai svinam Šai Jāņu vakarā, Jo rītu skaidri zinām, Būs sukas tā vai tā. Tie vecie grib mūs mācīt, Tie vecie grib mums rāt, Bet neļauj priekus baudīt Un kausu lūpām skārt. Es zinu pīķa dūzi, Pa trim mēs spēlēsim, Šo saldo alus krūzi Pa trim mēs tukšosim. Tādēļ, lai dzeram, ...

18.lpp.

18

19

Man māmiņa piesacīja

Man māmiņa piesacīja: Meitiņ, puišus nekaitini! - Puiši sēda rindiņā, Man sirsniņa kutēt kut. Lai tie citi, kur tie citi, Man tas vienis gaužām tīk. Tam es došu savu roku, Savu zelta gredzentiņu. Tam es pati pasadevu Savu pūra atslēdziņu. Tam es pati pasadevu Mūžam kreklu audējiņa. Mūžam kreklu audējiņa, Mīkstas vietas taisītāja, Mīkstas vietas taisītāja, Baltpalagu audējiņa.

Lulu

Kad klētiņā dusēsi tu, Pie tevis es aiziešu, Es zinu, tu gaidīsi mani, ai, mani, Un durtiņas ciet neslēgsi. Piedz. Mīlu mazo Lulu! Sapņoju par tevi vien: Jo šai naktī, Lulu, ai, Lulu, Mīlēšu tik tevi vien.

19.lpp.

Šai naktī, kad suns negrib riet, Pie tevis es vēlos iet, Un mēness, caur logu mūs redzot, Ver kautrīgi actiņas ciet. Tas paliks kā mazs noslēpums, Kas zināms tikai abiem mums, Mums abiem un klētiņai vecai, Būs zināms šis nakts noslēpums. Ak, skrandas, jūs vecajās skrandas, Ak, kādēļ jūs nesildāt vairs? Vai tādēļ, ka zudusi mīla, Vai tādēļ, ka laimes vairs nav? Es klīstu pa pasauli viens, Man miera nav nekur. Pat putniem un zvēriem ir alas, Bet man nav kur galviņu likt.

Puiši, puiši, kas tie puiši

Puiši, puiši, kas tie puiši, Kas tos puišus nezināja. Rīgā zaga pīpes kātus, Cēsīs zelta lukturīš. Valmierai cauriedami, Leišam cūku nozaguši. Limbažosi, birzmalāi Nokāvuši, apēduši

20

20.lpp.

21

Jauns un traks

Jauns un traks, tu puika, esi bijis, Lauzdams manu zelta gredzentiņ! Vai tu domā maniem jaunu pirkti, Vai saukt man par savu līgaviņ? Nav naudiņas par ko jaunu pirkti, Saukšu tev par savu līgaviņ! Saukšu tev par savu līgaviņu, Kamēr rīta saule lēks! Kad uzlēca rīta saule, Šļūc pa diegu, ciema zeltenīt!

Man pašami daiļa līgaviņa, Gaid mani mājās pārnākot!

Ai, jel, manu vieglu prātu

Ai, jel, manu vieglu prātu, Jauns apņēmu līgaviņ`. Ne gadiņa nedzīvoju, Sola kungi karā ņemt. Es kungiem(i) atbildēju: Vai es viens(i) karavīrs? Vēl daža(i) māmiņa(i) Aug deviņi bāleliņ`. Tie varēja bruņas nest(i), Zobentiņus cilināt. Ai, jel, mani vieglu prātu, Jauns apņēmu līgaviņ`.

22

21.lpp.

23 Meitene Zeltene

Atceries, manu mīļo, meitenīt, Kad tu man pirmo skūpstu solījusies reiz dot? Gaidīju tevi naktī klusajā, Debesī mēnesnīcai gaiši starojot, Gaidīju tevi, nesagaidīju. Vilšanos, smagu nakti rīts man austot nes. Ak, kamdēļ, mani moci mīļotā ? Nevaru vairs bez tevīm ilgāk dzīvot es! Piedz.

Meitene, zeltene, klausies kā pukst mana sirds - tiki

tiki tak, Meitene, zeltene, tev jau tāpat viņa pukst - tiki tiki

tiki tak, Meitene, zeltene, klausies, kā pukst mana sirds - tiki

tiki tiki tak, Meitene, zeltene, tev jau tāpat viņa pukst - tiki tiki

tiki tak. Atceries, manu mīļo, meitenīt, Kad tu man pirmo skūpstu solījusies reiz dot? Gaidīju tevi naktī klusajā, Debesī mēnesnīcai gaiši starojot, Gaidīju tevi, nesagaidīju. Vilšanos, smagu nakti rīts man austot nes. Ak, kamdēļ, mani moci mīļotā ? Nevaru vairs bez tevīm ilgāk dzīvot es!

22.lpp.

24

25

Aijā, žūžū, lāču bērni

Aijā, žūžū, lāču bērni, aijā, žūžū Pekaināmi kājiņāmi, žū-žū-žū. Tēvs aizgāja bišu kāpti, aijā, žūžū Māte ogu palasīti, žū-žū-žū. Tēvs pārnesa medus podu, aijā, žūžū Māte ogu vācelīti, žū-žū-žū. Tas mazami bērniņami, aijā, žūžū Par mierīgu gulēšanu, žū-žū-žū. Kas vilkami, kas lāčami, aijā, žūžū Mežā kāra šūpulīti? Žū-žū-žū. Lieli vīri uzauguši, aijā, žūžū Nešūpoti, neloloti, žū-žū-žū.

Velc, pelīte, saldu miegu

Velc, pelīte, saldu miegu Mazajami bērniņam, Caur rijiņu, caur klētiņu, Caur lodziņa škirbiņām. Klusītēmi, lēnītēmi, Lai kaķītis nesadzird, Kad kaķītis sadzirdēsi, Novilks tavu kažociņ'. Savilkusi saldu miegu, Liec šūpuļa pagalvī, Ielien pati aliņāi, Lai kaķītis nedabūj'.

23.lpp.

26

Projām jāiet

Projām jāiet, projām jāiet, Es nevaru šeit palikt. Paliek mani brūni svārki, Kā tie šūti, nevalkāt. Projām jāiet, projām jāiet, Es nevaru šeit palikt. Paliek mani rudzi, mieži, Kā apsēti, nenopļaut. Projām jāiet, projām jāiet, Es nevaru šeit palikt. Paliek manis kumeliņis Kā izaudzis, neiebraukts. Projām jāiet, projām jāiet, Es nevaru šeit palikt. Paliek mana līgaviņa, Saderēta, nepaņemt. Projām jāiet, projām jāiet, Es nevaru šeit palikt. Te palika pudelīte, Atkorķēta, neizdzert.