Finanšu ministrija Documents/VARAM_SN... · Web view4.2.2.specifiskā atbalsta mērķa „Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes

4.2.2.specifiskā atbalsta mērķa „Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt

energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās”

SĀKOTNĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Satura rādītājs

1. Esošās sociāli ekonomiskās situācijas apraksts reģionālā un pašvaldību griezumā................31.1. Latvijas mērķi energoefektivitātes jomā...........................................................................31.2. Pašvaldību īpašumā esošo ēku raksturojums....................................................................7

2. Apraksts un analīze par investīciju ieviešanas mehānismiem un rezultātiem 2007.-2013.gada plānošanas periodā.......................................................................................................10

2.1. ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredze................................................10 2.2. Informācija par 3.1.4.3., 3.1.4.4., 3.6.1.1., 3.6.2.1.aktivitāšu ietvaros veiktajām investīcijām....................................................................................................................................103. Apraksts un analīze par KPFI investīciju ieviešanas mehānismiem un rezultātiem.............12

3.1. Finansējuma piesaiste.....................................................................................................123.2. KPFI projektu konkursi, kuros tika sniegts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem pašvaldību ēkās.....................................................................................................133.3. KPFI projektu investīciju ietekme uz vides kvalitāti......................................................19

3.4. KPFI līdzfinansēto projektu investīciju efektivitāte.......................................................224. Secinājumi par ieviešanas mehānismu 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā un nepieciešamajām izmaiņām 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā kontekstā...............25

4.1. Pieredzes raksturojums 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā........................254.1.1. Pozitīvā pieredze......................................................................................................254.1.2. Negatīvā pieredze....................................................................................................26

4.2. Līdzšinējā ieviešanas mehānisma analīze.......................................................................265. SAM 4.2.2. ieviešanas mehānisma apraksts..........................................................................28

5.1. SAM 4.2.2. ieviešanas mehānisma iespējamās alternatīvas...........................................285.2. SAM 4.2.2. pasākuma ieviešanas mehānisma izvēle......................................................325.3. SAM 4.2.2. kopējais ieviešanas mehānisma apraksts.....................................................335.4. SAM 4.2.2. plānotie sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāji.................................38

6. Specifiskā atbalsta mērķa sākotnējās ietekmes noteikšana...................................................406.1. Ietekme uz makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības vidi.........................................406.2. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām (gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan attiecībā uz fiziskām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan attiecībā uz budžeta finansētām institūcijām. Fiskālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem)............................................................................................406.3. Sociālā ietekme. Ietekme uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem...............406.4. Ietekme uz vidi................................................................................................................406.5. Ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām....................................................................................................................................41

2

6.6. Ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu, kas nepieciešams izmaiņu nodrošināšanai informācijas sistēmās.......................426.7. Ietekme uz veselību.........................................................................................................42

7. Valsts atbalsta programmas iespējamā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību.........438. Nepieciešamie dati ietekmes izvērtēšanai un uzraudzības nodrošināšanai...............................449. Atbilstošu 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda investīciju ietekmes izvērtējums...4510. Pielikumi..................................................................................................................................45

3

1. Esošās sociāli ekonomiskās situācijas apraksts reģionālā un pašvaldību griezumā

1.1. Latvijas mērķi energoefektivitātes jomā

Ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir būtiska loma Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Latvijas politikas dokumentos definēto mērķu energoefektivitātes jomā sasniegšanai. Ēku energoefektivitātes politika un sasniedzamie mērķi ir noteikti šādos politikas dokumentos:

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006. gada 1. augusta rīkojumu Nr. 571, grozīts ar Ministru kabineta 2008. gada 8.maija rīkojumu Nr. 246); Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam (turpmāk – NAP) (apstiprināts ar 2012.gada 20.decembra Latvijas Republikas Saeimas lēmumu); Latvijas nacionālā reformu programma stratēģijas „ES 2020” īstenošanai (turpmāk - NRP) (apstiprināta ar Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa rīkojumu, (protokols Nr. 27 34.§)); Informatīvais ziņojums „Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2013. gada 28. maija rīkojumu (prot. Nr.32 59.§)); Informatīvais ziņojums „Par virzību uz indikatīvo valsts energoefektivitātes mērķi 2014. – 2016.gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (Direktīva 2012/27/ES)“ (izskatīts 2014.gada 17.marta Ministru kabineta sēdē); 2015.gada 08.septembra Ministru kabineta protokollēmuma Nr.45 94.§ “Informatīvais ziņojums “Priekšlikumi bērnudārzu pieejamības problēmas risināšanai” 4.punkts; „Latvijas Republikas Otrais energoefektivitātes rīcības plāns 2011. - 2013.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 16.septembra rīkojumu Nr.460 (prot. Nr. 52 14.§); Partnerības līgums Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2014. gada 2. janvāra rīkojumu Nr. 1); Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” 2014. – 2020.gada plānošanas periodam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2014. gada 17. februāra rīkojumu Nr. 71); “Koncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktos” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587); Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013. – 2019.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr. 496).

Nolūkā sekmēt ES konkurētspēju pasaulē viena no ES politiku prioritātēm ir energoefektivitātes paaugstināšana. Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) komunikācijā „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” ir noteikts ES energoefektivitātes mērķis: līdz 2020.gadam nodrošināt 20% ietaupījumu no ES primārās enerģijas patēriņa. Ņemot vērā šos ES energoefektivitātes mērķus un to, ka ēku sektorā patērētā enerģija veido 40% no visas Latvijas energobilances, arī Latvijas politikas plānošanas dokumentos ir definēti svarīgi mērķi energoefektivitātes jomā. Papildus jāņem vērā, ka EK stratēģijā 2030.gadam noteikts, ka līdz

4

2030.gadam nepieciešams nodrošināt 40% siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, kā arī uzlabot energoefektivitāti par 27-30% un nodrošināt, ka vismaz 27 % ES enerģijas patēriņa tiek iegūt no atjaunojamiem energoresursiem.Nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments NAP 2020, kas ir cieši saistīts ar „Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam” un NRP, ietver rīcības virzienu „Energoefektivitāte un enerģijas ražošana”, kā arī nosaka mērķu sasniegšanas rādītāju attiecībā uz tautsaimniecības energoefektivitāti, proti paredz samazināt enerģijas patēriņu iekšzemes kopprodukta radīšanai no 0,37 toe/1000euro (2010.gadā) līdz 0,28 toe/1000euro (2020.gadā). Līdz 2020.gadam, lai nodrošinātu plānotos rezultātus veicami šādi pasākumi: [202] Energoefektivitātes programmas valsts un pašvaldību sabiedrisko ēku sektorā; [203] Atbalsta programmas dzīvojamo ēku energoefektivitātei un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem; [204] Atbalsts inovatīvu enerģētikas un energoefektivitātes tehnoloģiju projektiem. [205] un [206] uzdevums paredz atbalstu pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantojošām tehnoloģijām, kas vienlaikus veicinās arī energoefektivitātes paaugstināšanu siltumenerģijas ražošanā un pārvadē, kā arī transportā. NAP 2020 redzējuma sadaļā [24] un [25] rindkopā uzsvērta virzība uz plānveidīgu energoefektivitātes paaugstināšanu ražošanas, pakalpojumu, mājokļu un sabiedrisko būvju sektorā, kā arī inovatīvu risinājumu – zemas enerģijas ēku un viedo tīklu ieviešanu. Rīcības virzienā „Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana” iekļauti šādi uzdevumi: uzdevums [438] Stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, pielietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas, kas cita starpā būtu attiecināms uz energoresursu un no tiem iegūtās enerģijas izmantošanas efektivitātes veicināšanu; uzdevums [439] Energoefektīvu un ekoloģiskas izcelsmes preču un pakalpojumu („Zaļais publiskais iepirkums”) plašāka nodrošināšana publiskajos iepirkumos, kas paredz palielināt publiskā sektora kā parauga lomu attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un projektiem.Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) sagatavotais „Informatīvais ziņojums Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai” paredz izstrādāt arī jaunas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no 2014. - 2020.gadam. Energoefektivitātes paaugstināšanu turpmāk paredzēts noteikt par nacionāla mēroga prioritāti, kas izmaksu efektīvā veidā samazinātu ekonomikas energoapgādes drošības, ilgtspējas un konkurētspējas riskus, vienlaikus radot papildu darbavietas un veicinot vispārējo tautsaimiecības izaugsmi. Saskaņā ar EM sniegto informāciju “Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam” ir izstrādes nobeiguma stadijā un tās plānots pieņemt 2015.gada decembrī.2011.gadā pieņemtā NRP paredz mērķi 2020.gadā sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 miljons tonnu naftas ekvivalenta (turpmāk – Mtoe) (ieskaitot pārveidošanas sektoru) apmērā, salīdzinot ar 2008.gada datiem. Galvenie politikas virzieni un pasākumi, kas veicami energoefektivitātes palielināšanai ir: mājokļu siltināšana, energoefektivitātes paaugstināšana sabiedriskās un ražošanas ēkās, efektīvas apgaismojuma infrastruktūras ieviešana pašvaldību publiskajās teritorijās, energoefektivitātes paaugstināšana siltumenerģijas ražošanā, energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā.NRP energoefektivitātes mērķi un politikas virzieni ir plānoti, ņemot vērā 2011.gadā apstiprināto „Latvijas Republikas Otro energoefektivitātes rīcības plānu 2011. - 2013.gadam”, paredzot tālākas darbības 2020.gada energoefektivitātes mērķa sasniegšanai. 2014.gada 17.marta Informatīvajā ziņojumā „Par virzību uz indikatīvo valsts energoefektivitātes mērķi 2014. – 2016. gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (Direktīva 2012/27/ES)“, norādīts, ka atbilstoši Direktīvas

5

2012/27/ES 3.panta prasībām noteiktais Latvijas indikatīvais valsts energoefektivitātes mērķis, pamatojoties uz primārās enerģijas ietaupījumu 2020.gadā, ir 0,670 Mtoe (28 PJ), kam atbilst gala enerģijas patēriņa ietaupījums 0,457 Mtoe (19 PJ). Informatīvajā ziņojumā apkopoti iegūtie enerģijas ietaupījumi, izpildot Direktīvā 2006/32/EK1 valstij noteikto indikatīvo enerģijas ietaupījuma mērķi, kā arī Direktīvā 2012/27/ES noteiktos mērķus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (turpmāk – VRAA) ir pabeigusi īstenot vairākas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansētās darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros iekļautās ES fondu aktivitātes un tajos plānotos infrastruktūras projektus, kuros ir iekļauti arī energoefektivitāti veicinoši atbalsta pasākumi. Jānorāda, ka minētajās aktivitātes energoefektivitātes veicināšana nav bijusi prioritārais investīciju mērķis:

3.1.4.3.aktivitāte „Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros” (turpmāk - 3.1.4.3.aktivitāte). ERAF kopējais pieejamais finansējums ir 30,01 milj. euro, kā arī virssaistību finansējums 13,05 milj. euro.

3.1.4.4.aktivitāte „Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai” (turpmāk - 3.1.4.4.aktivitāte). ERAF kopējais pieejamais finansējums ir 2,5 milj. euro.

3.6.1.1.aktivitāte „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” (turpmāk – 3.6.1.1.aktivitāte). ERAF kopējais pieejamais finansējums 249,06 milj. euro, kā arī virsaistību finansējums 3,02 milj. euro.

3.6.2.1.aktivitāte „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” (turpmāk – 3.6.2.1.aktivitāte). ERAF kopējais pieejamais finansējums 15,44 milj. euro, kā arī virsaistību finansējums 8,47 milj. euro.

Savukārt Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – KPFI) ietvaros VARAM sadarbībā ar SIA “Vides investīciju fonds” (turpmāk – Vides investīciju fonds) ir pabeigusi īstenot energoefektivitāti veicinošus atbalsta pasākumus vairākos KPFI projektu konkursos, kuru ietvaros ir piešķirts atbalsts arī energoefektivitātes uzlabošanai pašvaldību ēkās (skatīt tabulu Nr.1.1.). Papildus jāņem vērā, ka KPFI tika ietvaros veikti ieguldījumi arī pašvaldību publiskā apgaismojuma infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunošanā, kā arī veikti ieguldījumi bezizmešu transporta sistēmas attīstībā, bet turpmākajā novērtējuma analīzē iekļauta tikai informācija par projektu konkursiem, kuros veikti pasākumi ēku energoefektivitātes paaugstināšanā, kas atbilst darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās” (turpmāk – SAM 4.2.2.) investīciju mērķiem.

Tabula 1.1. Pārskats par KPFI finansētajiem projektu konkursiem, kuru ietvaros veikti ieguldījumi pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanā un konkursos piešķirtais finansējuma apjoms (situācija uz 2014.gada 31.decembri)

Konkurss Konkursa nosaukums

Sākotnējais finansējuma

apjoms, euro

Faktiskais konkursā izmantotais finansējuma

apjoms, euroNolikums

KPFI-1Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās2

33 810 935,35 31 400 442,91 MK 25.06.2009. noteikumi Nr.645

1 Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK.

6



apjoms, euro



KPFI-4

Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem3

11 500 142,29 3 693 605,17 MK 12.05.2010. noteikumi Nr.441

KPFI-5

Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās4

16 988 821,44 13 182 901,92 MK 05.05.2010. noteikumi Nr.417

KPFI-7

Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai pašvaldību ēkās5

24 909 124,58 19 066 632,49 MK 21.06.2010. noteikumi Nr.542

KPFI-10 Zema enerģijas patēriņa ēkas6 10 332 499,53 4 645 143,78 MK 28.12.2010.

noteikumi Nr.1185

KPFI-12

Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai7

39 437 561,54 14 899 451,88 MK 04.01.2011. noteikumi Nr.12

KPFI-15 (1.kārta)

Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai8

4 502 844,38 2 439 732,22 MK 14.08.2012. noteikumi Nr.559

2 Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumi Nr.645 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” nolikums”.

3 Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.441 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" nolikums”.4 Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumi Nr.417 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta

konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" nolikums” .

5 Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.542 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās" nolikums” .

6 Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1185 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums”.

7 Ministru kabineta 2011.gada 4.janvāra noteikumi Nr.12 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums”.

8 Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumi Nr.559 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums”.

7



apjoms, euro



KPFI-15 (2.kārta)


44 378 312,46 7 204 011,83 MK 14.08.2012. noteikumi Nr.559

KPFI-15 (3.kārta)


34 310 574,16 25 650 537,21 MK 14.08.2012. noteikumi Nr.559

KPFI-15 (4.kārta)


27 404 343,58 22 329 214,64 MK 14.08.2012. noteikumi Nr.559

KPFI-15 (5.kārta)


9 709 411,14 9 709 411,14 MK 14.08.2012. noteikumi Nr.559

Koncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – Direktīva 2012/27ES), prasību pārņemšanu normatīvajos aktos nosaka, ka Latvijai saistībā ar Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu jāsasniedz indikatīvais valsts energoefektivitātes mērķis, kura ietvaros jānodrošina divi saistoši mērķi: katru gadu jāsasniedz 1,5% valsts galalietotājiem piegādātās enerģijas ietaupījums un jāmudina publiskās struktūras, tostarp reģionāla un vietēja līmeņa struktūras pieņemt energoefektivitātes plānu, atsevišķu vai kā daļu no plašāka klimata vai vides plāna, kurā iekļauti konkrēti enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes mērķi un darbība, nolūkā sekot centrālās valdības ēku piemēram13. Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteikts precīzs pienākums attiecībā uz valsts ēku renovācijas apjomu, savukārt atbalsts pašvaldību ēku energoefektivitātes veicināšanai plānojams atbilstoši pašvaldību integrētajās attīstības programmās noteiktajām prioritātēm, kas gan nenozīmē, ka pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošana no Direktīvas 2012/27/ES viedokļa būtu mazāk būtiska.Investīcijas attiecīgajam specifiskajam atbalsta mērķim nepieciešamas, jo saskaņā ar informatīvajā ziņojumā “Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai” noteikto, energoefektivitātes paaugstināšana noteikta kā nacionāla mēroga prioritāte un vienlaikus ir būtiska, lai uzlabotu pašvaldību ēku energoefektivitāti un samazinātu pašvaldību budžeta slogu ikgadējām siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksām, papildus veicinot ēku ilgtspēju un uzlabojot pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un

9 Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumi Nr.559 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums”.10 Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumi Nr.559 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums”.11 Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumi Nr.559 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums”.12 Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumi Nr.559 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums”.13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 5.panta 7.daļa.

8

izmaksu ietilpību. Esošajā situācijā, kad vairumā Latvijas pašvaldību demogrāfijas prognozes liecina par negatīvu attīstības tendenci, pašvaldību izdevumu samazināšana ir būtisks priekšnosacījums reģionālās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus atbrīvojot pašvaldību līdzekļus, kurus var novirzīt dažādu sociālekonomisko jautājumu risināšanai.

1.2. Pašvaldību īpašumā esošo ēku raksturojums

VARAM 2015.gada 27.novembrī lūdza visas Latvijas pašvaldības aktualizēt 2014.gada 17.jūlijā veiktajā aptaujā iesniegto informāciju par nepieciešamajiem un jau īstenotajiem energoefektivitātes un AER izmantošanas attīstības pasākumiem pašvaldībās, uzmanību vēršot uz tādām pašvaldību publiskajām ēkām, kurās pašvaldības ir plānojušas vai uzskata par nepieciešamu tuvākajā nākotnē (līdz 2020.gadam) veikt investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanai. No saņemtās informācijas secināms, ka tikai daļa pašvaldību ir sniegušas visu nepieciešamo un pieprasīto informācijas apjomu, kas visticamāk saistīts ar nepilnīgu pašvaldību rīcībā esošās informācijas kvalitāti. Atlasot tikai reprezentablos datus, katrā no apskatītajiem rādītājiem, iegūti šādi, pašvaldību ārpus nacionālas nozīmes centriem ēkas raksturojošie dati (skatīt tabulas Nr.1.2., Nr.1.2.1., Nr.1.2.2. pielikums Nr.2). Lai arī datu apjoms ir nepilnīgs (atsevišķās sadaļās pretrunīgs) un nesniedz pilnīgi precīzu informāciju par apskatītajiem raksturlielumiem, tomēr secināms, ka, pat neskatoties uz jau iepriekš veiktajām būtiskajām ES fondu, finanšu instrumentu, valsts un pašvaldību budžeta investīcijām dažādās pašvaldību ēku grupās, joprojām nepieciešamais investīciju apjoms pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai pārsniedz ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros šim mērķim pieejamo finansējumu. No iesniegtajiem datiem secināms, ka pastāv arī būtisks pocentiāls ne tikai turpmākām investīcijām ēku siltināšanas vai citos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos, bet arī AER izmantojošu siltuma ģenerējošo jaudu uzstādīšanā.

Tabula 1.2. Pārskats par VARAM aptaujā sniegto informāciju par pašvaldību ārpus nacionālas nozīmes centriem īpašumā esošajām ēkām

Rādītājs Rezultāts Izmantoto datu raksturojums

Pašvaldību skaits, kas iesniedza informāciju 83

Ēku skaits, kas iekļauts aptaujas anketās 990 Nav iekļauti dati par pašvaldību daudzdzīvokļu ēkām, pirtīm.

Ēku skaits, par kurām informācija sniegta no izstrādāta energosertifikāta vai energoaudita

108 (11% no kopējā ēku skaita)

Ēku skaits, kurās apkure tiek nodrošināta, izmantojot fosilo kurināmo

123 -

Ēku, kurās apkure tiek nodrošināta, izmantojot fosilo kurināmo, vidējā apkurināmā platība, (m2)

1606 Informācija par 123 ēkām, kurām norādīta apkurināmā platība, un kurās kopējā apkurināmā platība ir 197 626 m2

Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā ēkām, kurās apkure tiek nodrošināta, izmantojot fosilo kurināmo (kWh/m2)

163 (intervāls 43-751)

Informācija par 82 ēkām

Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā, ēkām, kurās apkure tiek nodrošināta, izmantojot AER tehnoloģijas (kWh/m2)

268 (intervāls 32 –

833)


9

Tabula 1.2.1. Pārskats par VARAM aptaujā sniegto informāciju par pašvaldību ārpus nacionālas nozīmes centriem īpašumā esošajām ēkām, kurās tiek nodrošināta pirmsskolas izglītības funkciju īstenošana

Rādītājs Rezultāts Izmantoto datu raksturojumsPašvaldību skaits, kas iesniedza informāciju

83

Bērnudārzu ēkas, kurās apkure tiek nodrošināta, izmantojot AER tehnoloģijas

46 Informācija par 46 ēkām ar kopējo apkurināmo platību 67 539 m2

Bērnudārzu ēkas, kurās apkure tiek nodrošināta, izmantojot fosilo kurināmo

21 Informācija par 21 ēku ar kopējo apkurināmo platību 52 223 m2

Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā (kWh/m2)



Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā, ēkām, kurās apkure tiek nodrošināta, izmantojot AER tehnoloģijas (kWh/m2)



Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā, ēkām, kurā apkure tiek nodrošināta, izmantojot fosilo kurināmo (kWh/m2)



Tabula 1.2.2. Pārskats par VARAM aptaujā sniegto informāciju par pašvaldību ārpus nacionālas nozīmes centriem īpašumā esošajām ēkām, kurās prioritāri nepieciešams un ir plānots veikt ieguldījumus SAM 4.2.2. ietvaros.

Rādītājs Rezultāts Izmantoto datu raksturojumsPašvaldību skaits, kas iesniedza informāciju 83

Ēku skaits, kas iekļauts aptaujas anketās 297 Nav iekļauti dati par pašvaldību daudzdzīvokļu ēkām, pirtīm.

Aptaujas anketās iekļauto ēku apkurināmā platība (m2)

398 454,06 Informācija apkopota par 216 ēkām

Ēku skaits, par kurām informācija sniegta no izstrādāta energosertifikāta vai energoaudita

53 (18% no kopējā ēku

skaita)

Siltumenerģijas patēriņš apkurei (MWh/gadā)

72 723 Informācija apkopota par 220 ēkām.

Siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā pirms investīciju veikšanas (kWh/m2)

204(intervāls 42-722)

Informācija apkopota par 213 ēkām.

Ēku skaits, kurās apkure tiek nodrošināta, izmantojot fosilo kurināmo

63

Ēku, kurā apkure tiek nodrošināta, izmantojot fosilo kurināmo, vidējā apkurināmā platība (m2)

1771 Informācija par 57 ēkām, kurām norādīta apkurināmā platība un kurās kopējā apkurināmā platība ir 100 955 m2

Ēku skaits, kurās plānots uzstādīt papildus AER izmantojošas siltumenerģijas

48

10

ražošanas jaudasPlānotais kopējais projekta finansējuma apjoms, euro

109 352 955 Saskaņā ar iesniegtajiem datiem par 223 projektiem.

Vidējais plānotais kopējais projekta finansējuma apjoms, euro (intervāls, piemērojot 85% ERAF atbalsta intensitāti)

490 371 (intervāls 23 500 –

4 800 000)

Saskaņā ar iesniegtajiem datiem par 223 projektiem.

Indikatīvais vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums pēc projekta īstenošanas (kWh/m2)

104 (intervāls 6,04-370)

Saskaņā ar iesniegtajiem datiem par 135 projektiem

11

2. Apraksts un analīze par investīciju ieviešanas mehānismiem un rezultātiem 2007.-2013.gada plānošanas periodā

Tautsaimnieciski nozīmīgu, plānotu un sistemātisku atbalsta instrumentu izmantošana ēku energoefektivitātes paaugstināšanai ir uzsākta salīdzinoši nesen (aptuveni pēdējos 10 gadus), kopš pieejami ES fondu un Kioto protokola ietvaros par siltumnīcefekta gāzu emisijām iegūtie finanšu līdzekļi.

2.1. ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredze

2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros darbības programmā „Infrastruktūra un pakalpojumi” VARAM administrēja četras aktivitātes, kuru ieviešanas uzraudzību nodrošināja VRAA un, kuru projektu ietvaros cita starpā tika veikti arī pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Jāņem vērā, ka zemāk norādīto aktivitāšu ietvaros energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi nebija prioritārais investīciju mērķis, līdz ar to projektos netika norādīti un atsevišķi izdalīti veiktie energoefektivitātes pasākumi un to ietekme uz dažādiem energoefektivitātes rādītājiem (enerģijas patēriņš, CO2 emisijas utt.), līdz ar to šajā novērtējuma sadaļā nav veikta kvalitatīvā un kvantitatīvā norādīto aktivitāšu analīze, bet ir sniegts vispārīgs apraksts, kas ļauj novērtēt pašvaldību ēku infrastruktūras uzlabošanā veikto investīciju apjomu.

Tabula Nr.2.1. VARAM pārziņā esošo ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda aktivitāšu14 ietvaros pašvaldību ēku infrastruktūrā veikto kopējo investīciju apjoms

ES fondu finansējums, euro

Nacionālais publiskais finansējums,

euro

Neattiecināmās izmaksas,

euroKopējās izmaksas,

euro

152 268 391 35 366 566 15 441 338 203 076 295

2.2. Informācija par 3.1.4.3., 3.1.4.4., 3.6.1.1., 3.6.2.1.aktivitāšu ietvaros veiktajām investīcijām

3.1.4.3.aktivitātes mērķis bija veicināt vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, kā arī nodarbinātību un pakalpojumu pieejamību nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros, attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru. Aktivitātes īstenošanu nodrošināja atbildīgā iestāde (VARAM) un sadarbības iestāde (VRAA). Kopējais 3.1.4.3.aktivitātei pieejamais finansējums bija 35 310 541 euro, t.sk. ERAF finansējums 30 013 958 euro un valsts budžeta finansējums (virssaistību finansējums) 13 050 073 euro. 3.1.4.3.aktivitātes ietvaros tika īstenoti 67 projekti, no kuriem 57 projektos (90 ēkās) tika veikta pirmsskolas izglītības iestāžu jaunbūve, renovācija un rekonstrukcija. 3.1.4.4.aktivitātes mērķis bija veicināt vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, nodrošinot bērnu, personu ar funkcionāliem traucējumiem un pensijas vecuma personu sociālās aprūpes, sociālo prasmju attīstības, izglītošanas un brīvā laika pavadīšanas iespējas ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Cēsīm, Ventspils, Alūksnes, Aizkraukles, Balviem, Bauskas,

14 3.1.4.3.aktivitāte „Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros”; 3.1.4.4.aktivitāte „Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai”; 3.6.1.1.aktivitāte „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”; 3.6.2.1.aktivitāte „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”.

12

Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažiem, Līvāniem, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļiem, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsiem, Tukuma, Valkas) attīstot alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību. Aktivitātes īstenošanu nodrošināja atbildīgā iestāde (VARAM) un sadarbības iestāde (VRAA). Kopējais 3.1.4.4.aktivitātei pieejamais finansējums bija 3 020 039 euro, t.sk. ERAF finansējums 2 567 033 euro. 3.1.4.4.aktivitātes ietvaros tika īstenoti 23 projekti, no kuriem 15 projektos (15 ēkās) tika veikta sociālās iestādes renovācija vai rekonstrukcija. 3.6.1.1.aktivitātes mērķis bija nodrošināt nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (pilsētu) izaugsmi, sniedzot atbalstu projektu īstenošanai pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības vai pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai saskaņā ar pašvaldību attīstības programmām. Aktivitātes īstenošanu nodrošināja atbildīgā iestāde (VARAM) un sadarbības iestāde (VRAA). Kopējais 3.6.1.1.aktivitātei pieejamais finansējums bija 293 015 825 euro, t.sk. ERAF finansējums 249 063 452 euro. 3.6.1.1.aktivitātes ietvaros tika īstenoti 93 projekti, no kuriem 33 projektos (107 ēkās) tika veikta pašvaldībai piederošu ēku jaunbūve, renovācija vai rekonstrukcija.3.6.2.1.aktivitātes mērķis bija veicināt iedzīvotāju skaita ziņā lielāko novadu attīstības centru (kas iekļaujas kopējā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru tīklā un papildina to) konkurētspējas nostiprināšanu un funkcionālo saišu veidošanu starp attīstības centriem un tiem piegulošajām teritorijām saskaņā ar integrētām pašvaldību attīstības programmām, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības infrastruktūras (dabas un fiziskās vides) sakārtošanai, kā arī publisko pakalpojumu pieejamības un iedzīvotāju mobilitātes sekmēšanai. Aktivitātes īstenošanu nodrošināja atbildīgā iestāde (VARAM) un sadarbības iestāde (VRAA). Kopējais 3.6.2.1.aktivitātei pieejamais finansējums bija 18 167 833 euro, t.sk. ERAF finansējums 15 442 655 euro un valsts budžeta finansējums (virssaistību finansējums) 8 479 052 euro. 3.6.2.1.aktivitātes ietvaros tika īstenoti 16 projekti, no kuriem 11 projektos (28 ēkās) tika veikta pašvaldības ēku jaunbūve, renovācija vai rekonstrukcija.Lai būtu iespējams novērtēt projektos ieviesto pasākumu rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu, ir nepieciešams aprēķināt starpību starp enerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas un patēriņu pēc projekta īstenošanas, taču tā kā energoefektivitāte nebija konkursa prioritārais mērķis, šāda informācija atsevišķi netika uzskaitīta un norādīta nedz projekta iesniegumos, nedz uzkrāta projekta pēcuzraudzības periodā. Tomēr, izvērtējot minēto aktivitāšu ietvaros veiktos darbus, secināms, ka šo aktivitāšu ietvaros varētu pastāvēt ievērojama ES fondu izlietojuma efektivitāte arī no energoefektivitātes viedokļa, jo projektu ietvaros bija jānodrošina, ka attiecīgajā projektā iekļautajā ēkā tiek sasniegtas minimālās energoefektivitātes prasības atbilstoši projektu īstenošanas laikā spēkā esošajā Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” noteiktajam.

13

3. Apraksts un analīze par KPFI investīciju ieviešanas mehānismiem un rezultātiem

KPFI mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt Kioto protokolā Latvijas Republikai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildi, izmantojot Kioto protokola elastīgos mehānismus. KPFI īstenošanu nodrošināja atbildīgā iestāde (VARAM) un sadarbības iestāde (Vides investīciju fonds). KPFI kā finanšu atbalsta instruments nodrošināja investīcijas dažādos energoefektivitātes paaugstināšanas projektos laika posmā no 2009.gada decembra līdz 2015.gada 30.jūnijam. Šobrīd KPFI finansējums jauniem projektu konkursiem nav pieejams un instrumentā notiek ieviesto projektu monitorings.

3.1. Finansējuma piesaiste

KPFI darbība tika uzsākta 2009.gadā pēc tam, kad starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros tika parakstīti pirmie līgumi par noteiktā daudzuma vienību (turpmāk – NDV) pārdošanu. Līdz 2014.gada 31.decembrim noslēgti 9 līgumi par NDV pārdošanu, kopumā iegūstot aptuveni 208 milj. euro, no kuriem aptuveni 204 milj. euro tika paredzēti projektu finansēšanai, savukārt aptuveni 4 milj. euro paredzēti ar projektu administrēšanu saistīto izdevumu finansēšanai. Finansējums tika ieskaitīts Valsts kasē atvērtajā valsts budžeta ieņēmumu kontā un to drīkstēja izlietot tikai un vienīgi pasākumiem, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas samazināšanu un klimata pārmaiņu novēršanu.Izvērtējot finansējuma sadalījumu pa KPFI ietvaros noslēgtajiem līgumiem, kas paredz īstenot dažādus klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumus, secināms, ka kopumā instrumenta finansējums ir ticis piešķirts kompleksu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai (skatīt attēlu Nr.3.1.). Pavisam KPFI ietvaros 23 kārtās 16 dažādos projektu atlases konkursos īstenoti 2614 projekti. Visu projektu īstenošana ir noslēgusies. Kopējā KPFI projektu finansiālā ietilpība ir lielāka par 325 miljoniem euro, no kuriem KPFI līdzfinansējums sastāda vairāk nekā 196 miljonus euro.

Attēls Nr.3.1. KPFI finansējuma struktūra pēc atbalstāmo pasākumu veida, euro

31,400,442.9110,505,272.66

119,484,206.96

2,972,281.574,816,895.45

27,138,215.34

Energoefektivitātes paaugstināšana

SEG emisiju samazināšana publiskā apgaismojuma infrastruktūrā

Kompleksi risinājumi SEG emisiju samaz-ināšanai

SEG samazināšana transporta sektorā

Klimata tehnoloģiju attīstīšana, sabiedrības informēšanas pasākumi

Atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana

Attēlā Nr.3.1. redzams, ka atbilstoši piešķirtajam un pārdalītajam finansējumam starp KPFI konkursiem 58% no KPFI pieejamā finansējuma ( 119 468 597,62 euro) ir piešķirts projektu īstenošanai konkursos, kuros tika paredzēti kompleksi risinājumi, t.i., vienlaikus tika atbalstīta

14

gan energoefektivitātes pasākumu īstenošana ēkās, gan atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana.

3.2. KPFI projektu konkursi, kuros tika sniegts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem pašvaldību ēkās

3.2.1. KPFI – 1 “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās”

Konkursa mērķis bija oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas patēriņu Latvijas Republikas (turpmāk – LR) pašvaldību sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nepieciešamas pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai. KPFI kopējais faktiski izmaksātais finansējuma apjoms bija 31 400 442,91 euro. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finansējums bija 71 143,59 euro, maksimālais finansējums – 2 845 743,62 euro. Atbalsta intensitāte līdz 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Projektu īstenotāji – pilsētu un novadu pašvaldības.Konkursa ietvaros tika atbalstītas šādas aktivitātes:

projekta energoaudita un tehniskā projekta sagatavošana (līdz 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām);

projekta īstenošanas būvuzraudzība un autoruzraudzība (līdz 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām);

investīcijas siltumenerģijas patēriņa samazināšanā (būvdarbu izmaksas ēkas renovācijai, ja šādi būvdarbi iekļauti energoaudita pārskatā kā veicamie pasākumi un tie nodrošina siltumenerģijas patēriņa samazināšanu);

sabiedrības informēšana par projekta īstenošanas rezultātiem un to sociāli ekonomisko ietekmi (līdz 0,5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām).

Konkurss tika izsludināts 2009.gadā. Kopumā saņemti 69 projektu pieteikumi no 57 pilsētu un novadu pašvaldībām, ar kopējo pieprasītā KPFI finansējuma apjomu 42 296 710,04 euro. Konkursa ietvaros tika noslēgti 56 līgumi par projektu īstenošanu un visu projektu īstenošana tika pabeigta, kopumā projektu īstenotājiem izmaksājot KPFI finansējumu 31 400 442,91 euro apmērā. Kopumā projekti tika īstenoti 5 republikas pilsētu pašvaldībās un 43 novadu pašvaldībās. Konkursa ietvaros energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi tika veikti 222 ēkās, no kurām lielākā daļa (82%) ir pirmskolas un vispārējās izglītības ēkas, kas sadalās sekojoši:

• 97 skolas;

• 63 bērnudārzi;

• 62 dažāda pielietojuma pašvaldības ēkas (administrācijas ēkas, tautas nami, medicīnas iestādes, bibliotēkas, policijas ēka utt.).

Vidējā faktiskā KPFI atbalsta intensitāte projektos: 81 %. Šobrīd visos 56 realizētajos projektos notiek rezultātu monitorings, kura ietvaros projektu īstenotāji sagatavo monitoringa pārskatu, kurā norāda informāciju par pārskata periodā (iepriekšējā gadā) projektā iekļautajā ēkā sasniegto ēkas siltumenerģijas patēriņa apjomu un aprēķina sasniegto CO2 emisiju samazinājumu.

3.2.2. KPFI – 4 “Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem”

15

Konkursa mērķis bija CO2 emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus. KPFI kopējais pieejamais finansējums bija 11 500 142,29 euro no kuriem:

3 000 000 euro pieejami pilsētu vai novadu pašvaldībām un izglītības iestādēm; 8 500 142,29 euro pieejami Latvijā reģistrētiem sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem

komersantiem, kā arī zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām zinātniskajām institūcijām.

Vienam projektam pieejamais maksimālais finansējums bija 498 005,13 euro. Projektu īstenotāji – Latvijā reģistrēti komersanti un pilsētu vai novadu pašvaldības un izglītības iestādes. Atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

75 % – pilsētu un novadu pašvaldībām un izglītības iestādēm;

65 % – sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem, kā arī zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām zinātniskajām institūcijām;

55 % – vidējiem komersantiem, kā arī zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām zinātniskajām institūcijām.

Konkursa ietvaros tika atbalstītas šādas aktivitātes: siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu rekonstrukcija vai nomaiņa, lai

fosilos energoresursus varētu aizvietot ar atjaunojamiem energoresursiem; jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegāde, būvniecība un uzstādīšana

elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.Konkurss tika izsludināts 2010.gadā. Konkursā saņemti 80 projektu pieteikumi no tiem tika apstiprināti 47 projektu iesniegumi (11 pašvaldības, 1 izglītības iestāde, 35 komersanti) par kopējo KPFI finansējuma summu 11 220 845,36 euro, īstenoti 24 projekti par 5 424 136 euro no kuriem KPFI līdzfinansējums sastāda 3 693 605 euro. Projekti tika īstenoti Rīgā un 14 novados. Konkursa ietvaros uzstādītas:

• 15 biomasas apkures sistēmas;• 5 zemes sūkņu sistēmas;• 20 saules enerģijas tehnoloģiju sistēmas;• 6 hidroturbīnas.

Vidējā KPFI atbalsta intensitāte projektos: 68%. Plānotais CO2 emisiju samazinājums projektos: 5583 tCO2/gadā, bet 2014.gadā emisiju samazinājums sasniedza – 5701 tCO2. Projektu ietvaros tika papaugstināta energoefektivitāte 4 Rīgas pirmskolas izglītības iestādēs par kopējo attiecināmo izdevumu summu 340 278.37 euro, t.sk., 255 208,07 euro veidoja KPFI finansējums, un 1 pirmskolas izglītības iestādē Madonas novadā.

3.2.3. KPFI – 5 “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās”

Konkursa mērķis bija CO2 emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas un apgaismojuma elektroenerģijas patēriņu valsts un pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu (turpmāk – valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes) ēkās. KPFI kopējais pieejamais finansējums bija 16 988 821,44 euro. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finanšu instrumenta finansējums bija 42 686,15 euro, maksimālais finanšu instrumenta finansējums – 1 422 871,81 euro. Atbalsta intensitāte konkursa ietvaros bija līdz 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Projekta īstenotāji – valsts vai pašvaldību profesionālās izglītības iestādes. Konkursa ietvaros tika atbalstītas šādas aktivitātes:

16

energoaudita, tehniskās izpētes slēdziena, būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana;

energoefektivitāti paaugstinošu rekonstrukcijas, renovācijas vai vienkāršotās renovācijas darbu veikšana;

siltumapgādes sistēmas maiņa no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem energoresursiem;

inženierkomunikāciju rekonstrukcijas un renovācijas, tai skaitā vienkāršotās rekonstrukcijas un renovācijas, darbu veikšana, ja tie atbilstoši energoauditam samazina siltumenerģijas patēriņu;

energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana; ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude būvniecības stadijā, gaisa caurlaidības

tests, kurš veikts atbilstoši gaisa caurlaidības testa mērīšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un termofotografēšana;

projekta publicitātes pasākumi.Konkurss izsludināts 2010.gadā. Konkursā tika saņemti 62 projektu pieteikumi, noslēgti 29 līgumi par projektu īstenošanu, no kuriem īstenoti 23 projekti par kopējo finansējumu 15 585 595 euro apmērā, no kuriem KPFI līdzfinansējums sastāda 13 182 902 euro. Kopumā projekti tika īstenoti 5 republikas pilsētās un 12 novados. Energoefektivitātes pasākumi veikti un atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas ieviestas 40 ēkās. Vidējā KPFI atbalsta intensitāte projektos: 84%. Plānotais CO2 emisiju samazinājums īstenotajos projektos: 4553 tCO2/gadā, bet 2014.gadā emisiju samazinājums sasniedza - 4569 tCO2.

3.2.4. KPFI – 7 “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai pašvaldību ēkās”

Konkursa mērķis bija CO2 emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas un apgaismojumam patērētās elektroenerģijas apjomupašvaldību sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nepieciešamas pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai. Kopējais konkursā pieejamais KPFI finansējums bija 24 909 124,58 euro. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais minimālais finanšu instrumenta finansējums bija 71 143,59 euro, maksimālais finanšu instrumenta finansējums – 1 067 153,86 euro. Atbalsta intensitāte konkursa ietvaros bija līdz 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Projekta īstenotāji – republikas pilsētas vai novada pašvaldības. Konkursa ietvaros tika atbalstītas šādas aktivitātes:

energoaudita, tehniskās apsekošanas atzinuma, būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana;

energoefektivitāti paaugstinošu rekonstrukcijas, renovācijas vai vienkāršotās renovācijas darbu veikšana;

siltumapgādes sistēmas maiņa no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem energoresursiem;

ēkas siltumapgādes, ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmu darbību nodrošinošo inženierkomunikāciju rekonstrukcija un renovācija, ja tā samazina siltumenerģijas vai elektroenerģijas patēriņu;

energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana; ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude būvniecības stadijā, gaisa caurlaidības tests,

kurš veikts atbilstoši gaisa caurlaidības testa mērīšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un termofotografēšana;

projekta publicitātes pasākumi.17

Konkurss tika izsludināts 2010.gadā un tajā tika saņemts 101 projekta iesniegums par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu 324 ēkās ar pieprasīto KPFI finansējumu 55 656 818,94 euro apmērā. Kopumā projekta ietvaros tika noslēgti 46 līgumi par projektu īstenošanu, no kuriem īstenoti 38 projekti ar kopējo finansējuma apjomu 25 537 018 euro apmērā, no kuriem KPFI līdzfinansējums sastāda 19 066 632 euro. Kopumā projekti tika īstenoti 5 republikas pilsētās un 32 novados. Energoefektivitātes pasākumi veikti un atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas ieviestas 112 ēkās, no kurām:

• 82 izglītības iestādes (bērnudārzi, pamatskolas, vidusskolas, mākslas skolas utt);• 15 pašvaldību administrācijas ēkas;• 15 dažāda pielietojuma pašvaldības ēkas (tautas nami, medicīnas iestādes, sociālās

aprūpes centri utt.).Vidējā KPFI atbalsta intensitāte īstenotajos projektos: 76%. Plānotais CO2 emisiju samazinājums īstenotajos projektos 7647 tCO2/gadā, bet 2014.gadā emisiju samazinājums sasniedza – 7621tCO2, kas ir tuvs plānotajam emisiju samazinājumam.

3.2.5. KPFI – 10 “Zema enerģijas patēriņa ēkas”

Konkursa mērķis bija CO2 emisiju samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju par zema patēriņa ēkām. Kopējais pieejamais KPFI finansējums konkursa ietvaros bija 10 332 499,53 euro. Vienam projektam pieejamais maksimālais KPFI finansējums – 1 067 153,86 euro. Projekta īstenotāji – tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, pašvaldības, Latvijā reģistrēti komersanti un fiziskas personas.Atbalsta intensitāte (no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām):

līdz 80% – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām; līdz 65% – sīkiem (mikro) un maziem komersantiem un fiziskām personām; līdz 55% – vidējiem komersantiem.

Konkursa ietvaros tika atbalstītas šādas aktivitātes: energoaudita pārskata sagatavošana, tehniskās apsekošanas atzinuma izstrāde (ēkas

rekonstrukcijas projektā) un ēkas enerģijas patēriņa aprēķina veikšana jaunbūves projektā;

būvprojekta, kā arī tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana; zema enerģijas patēriņa ēku būvniecība; energoefektivitāti paaugstinošu rekonstrukcijas darbu veikšana; siltumapgādes sistēmas maiņa no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem

energoresursiem, ja iekārtas uzstādītā siltuma jauda pēc projekta īstenošanas nepārsniedz aprēķināto nepieciešamo jaudu apkures un karstā ūdens apgādes nodrošināšanai vairāk nekā par 10% (attiecināms uz ēkas rekonstrukcijas projektu);

ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaude būvniecības stadijā (gaisa caurlaidības testu un termofotografēšanas veikšana);

projekta publicitātes pasākumi (nav attiecināms uz komersantiem).

Konkurss tika izsludināts 2011.gadā un tajā tika saņemti 82 projektu iesniegumi. Kopumā konkursā tika noslēgti 28 līgumi par projektu īstenošanu, no kuriem īstenoti 14 projekti ar kopējo finansējumu 6 376 640 euro apmērā, no kuriem KPFI līdzfinansējums sastāda 4 487 139 euro. Kopumā projekti tika īstenoti 5 Latvijas pilsētās un 4 Latvijas novados. Energoefektivitātes pasākumi veikti un atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas ieviestas 14 ēkās. Vidējā KPFI atbalsta intensitāte īstenotajos projektos: 68%. Plānotais CO2 emisiju samazinājums 1016 tCO2/gadā, bet 2014.gadā sasniegtais emisiju samazinājums bija – 1084 tCO2.

18

3.2.6. KPFI – 12 “Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”

Konkursa mērķis bija CO2 emisiju samazināšana, ieviešot tehnoloģijas, kurās izmanto un tiek nodrošināta pāreja no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus. Kopējais konkursā pieejamais KPFI finansējums bija 39 437 561,54 euro, tai skaitā: pašvaldībām un tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm – 5 691 487,24 euro, komersantiem – 33 746 074,30 euro. Vienam projektam pieejamais maksimālais KPFI finansējums – 2 134 307,72 euro. Projekta īstenotāji – pašvaldības un tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes un Latvijas Republikā reģistrēti komersanti.Atbalsta intensitāte (no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām):

75 % – pašvaldībām un tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm; 65 % – sīkajiem (mikro) un maziem komersantiem; 55 % – vidējiem komersantiem; 45 % – lielajiem komersantiem; 35 % – komersantiem, ja tie līdz projekta iesniegšanai ir ieguvuši tiesības pārdot

saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā.Konkursa ietvaros tika atbalstītas šādas aktivitātes:

siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana, rekonstrukcija vai nomaiņa, lai fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas varētu aizvietot ar atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām;

elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana, rekonstrukcija vai nomaiņa elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem;

koģenerācijas elektrostacijā uzstādāmo koģenerācijas iekārtu iegāde, būvniecības darbi, uzstādīšana, rekonstrukcija vai nomaiņa elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem;

tehnoloģiju iegāde, būvniecība un uzstādīšana, kuras izmantojot, atjaunojamo primāro energoresursu ar lielāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju var pārstrādāt lietderīgi izmantojamā atjaunojamā energoresursā ar mazāku aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Konkurss tika izsludināts 2011.gadā un tajā tika saņemti 265 projektu iesniegumi ar pieprasīto KPFI finansējumu 161 655 931,14 euro. Kopumā konkursā tika noslēgti 65 līgumi par projektu īstenošanu, no kuriem īstenoti 42 projekti ar kopējo finansējumu 26 560 325 euro apmērā, no kuriem KPFI līdzfinansējums sastāda 14 873 414 euro. 25 projektu īstenotāji bija valsts un pašvaldību iestādes, un 17 projektus īstenoja komersanti. Projektu ietvaros uzstādītas dažādas AER tehnoloģijas:

• biomasas apkures sistēmas (24 projektos);• zemes sūkņu sistēmas (6 projektos);• saules enerģijas tehnoloģiju sistēmas (17 projektos);• vēja enerģijas tehnoloģijas (1 projektā).

Vidējā KPFI atbalsta intensitāte īstenotajos projektos: 66%. Plānotais CO2 emisiju samazinājums 80131 tCO2/gadā, bet 2014.gadā emisiju samazinājums sasniedza – 62735 tCO2.

3.2.7. KPFI – 15 “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”

Konkursa mērķis bija siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto

19

atjaunojamos energoresursus, uzlabojot komersantu ražošanas tehnoloģiskās iekārtas vai nomainot tās ar jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām un uzlabojot ēku energoefektivitāti.Projekta iesnieguma iesniedzēji:1. kārtā – Latvijas Republikā reģistrēts komersants;2. kārtā – komersants vai Latvijas Republikā reģistrēta valsts, pašvaldību vai citu juridisku vai fizisku personu izglītības iestāde;3. un turpmākajās kārtās:

- komersants, tai skaitā ārstniecības iestāde, kura nesniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

- izglītības iestāde, tai skaitā valsts dibinātās militārās profesionālās izglītības iestādes, vai izglītības iestādes dibinātājs;

- ārstniecības iestāde, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

- kultūras institūcijaKonkursa ietvaros tika atbalstītas šādas aktivitātes:

ieguldījumi vides aizsardzībā, kas ļauj ietaupīt enerģiju: - ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinoši rekonstrukcijas vai vienkāršotās

renovācijas darbi; - energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi esošajās ražošanas

tehnoloģiskajās iekārtās, kuras tieši nodrošina ražošanas procesu ražošanas ēkās; - iekārtas un sistēmas efektīvai siltuma primārai un otrreizējai izmantošanai; - energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana; - elektroapgādes vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana;

ieguldījumi atjaunojamo energoresursu izmantošanai, ja ieguldījumi ir: - papildu ieguldījumi pārejai (tai skaitā iepērkamā enerģijas apjoma

samazināšana) no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, uzstādot:

biomasu izmantojošas katlu iekārtas; biomasu izmantojošas koģenerācijas stacijas; energoavoti ar siltuma sūkņiem; saules kolektori;

- biomasas katlu iekārtu kopējā uzstādītā siltuma jauda nepārsniedz 3 MW, un biomasas koģenerācijas staciju kopējā uzstādītā siltuma jauda nepārsniedz 3 MW;

- nomainot siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, kopējā uzstādāmā siltuma jauda nedrīkst pārsniegt esošo siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju (kurās izmanto fosilos energoresursus) kopējo uzstādāmo siltuma jaudu, vai plānotais saražotais siltumenerģijas apjoms nepārsniedz siltumenerģijas apjomu, kādu projekta iesniedzējs ir iepircis no siltumenerģijas piegādātāja.

Konkurss tika īstenots 5 kārtās, no kurām 1.kārta izsludināta 2010. gadā, bet 5.kārta 2014.gadā. Visās kārtās kopumā tika saņemti 796 projektu pieteikumi, noslēgti 412 līgumi par projektu īstenošanu un īstenoti 369 projekti ar kopējo finansējuma apjomu 124 954 863 euro apmērā, no kuriem KPFI līdzfinansējums sastāda 67 332 907 euro. Kopumā šajā konkursā īstenotie projekti aptvēra visvairāk Latvijas pašvaldību un projekti tika īstenoti 5 republikas pilsētās un 77 novados.Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi veikti un atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas ieviestas 459 ēkās, t.sk. 258 pašvaldību ēkās. Vidējā KPFI atbalsta intensitāte projektos: 59 %.

20

3.3. KPFI projektu investīciju ietekme uz vides kvalitāti

Pēc līguma par projekta īstenošanu termiņa beigām KPFI projekta finansējuma saņēmējs katru gadu veic monitoringu par sasniegtajiem projekta rezultātiem un līdz nākamā gada 31.janvārim iesniedz monitoringa pārskatu Vides investīciju fondā. Pārskatā finansējuma saņēmējs norāda informāciju par projektā iekļautajā ēkā sasniegto siltumenerģijas patēriņu un sasniegto CO2

emisiju samazinājumu attiecīgajā pārskata periodā. Turpmāk tekstā sniegta informācija par projektu monitoringa rezultātiem 2014.gadā, ņemot vērā finansējuma saņēmēju iesniegto informāciju, KPFI projektu konkursos, kuros iestājies monitoringa periods un tas ir bijis vismaz viena, pilna kalendārā gada apmērā. Informācija norādīta par konkursiem kopumā, taču no apkopotās informācijas secināms, ka investīciju kopumā KPFI projektu konkursos un tai skaitā arī projektos, kas realizēti pašvaldību ēkās, nodrošina plānoto pozitīvo ietekmi uz vides kvalitāti samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā. Vadoties no KPFI konkursu nolikumos izvirzītajām prasībām par projekta aktivitāšu pamatošanu ar energoaudita aprēķiniem, kas veicami pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, kā arī tādu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izvēle, kas salīdzina plānotos projektu rezultātus (CO2 emisiju samazinājum, investīciju efektivitāte u.c.), secināms, ka šādi projektu atlases principi nodrošina ne tikai projektu rezultātu sasniegšanu, bet arī plānoto vides kvalitātes uzlabošanos.Monitoringa rezultāti apkopoti tabulā Nr.3.3., bet īsa apkopojoša informācija sniegta teksta sadaļā zem tabulas Nr.3.3.

Tabula Nr.3.3. Projektu rezultātu monitoringa kopsavilkums par 2014.gadu

Nr.

Projektu skaits, kuros

monitoringa periods ir pilns

gads

Plānotais SEG emisiju

samazinājums (CO2 t/gadā)

Faktiskais SEG emisiju samazinājums

2014.gadā (CO2

t/gadā)

Vidēji sasniegts (% no paredzētā

samazinājuma)

KPFI-1 56 10 799 16 868 156 %

KPFI-4 24 5 583 5 701 102 %

KPFI-5 23 4 553 4 569 100 %

KPFI-7 37 7 647 7 621 99.7 %

KPFI-10 10 1 016 1 084 107%

KPFI-12 40 80 131 62 735 78 %

KPFI-15* 15+13 9 547 + 880 9 294 + 1 283 97 %+146%

Kopā: 218 120 156 109 110 90.8 %

*informācija par konkursa I un II kārtu, kurā veikts monitorings par vismaz 1 pilnu gadu.

3.3.1. KPFI konkurss „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās”

21

Izvērtējot iesniegtos monitoringa datus par 2014.gadu, 51 projektam, kuram monitoringa periods ir vismaz pilni 2 gadi, secināms:

- 46 projektos plānotais CO2 emisiju samazinājums ir sasniegts pilnībā, - 5 projektos plānotais CO2 emisiju samazinājums nav sasniegts (1 projektā sasniegts par 80%, 1

projektā par 89%, 1 projektā par 93%, 1 projektā par 54%, 1 projektā par 97%).

3.3.2. KPFI konkurss „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās”Izvērtējot monitoringa pārskatu datus par 2014.gadu, 9 projektiem, kuriem monitoringa periods ir 1 pilns gads, secināms:

- 3 projektos plānotais CO2 emisiju samazinājums ir sasniegts pilnībā, - 6 projektos plānotais CO2 emisiju samazinājums nav sasniegts (1 projektā sasniegts par 3%, 1

projektā par 89%, 1 projektā par 99,35%, 1 projektā par 53%, 1 projektā par 91%, 1 projektā par 50%). Savukārt 10 projektiem, kuriem monitoringa periods ir vismaz pilni 2 gadi, monitoringa rezultāti liecina par augstu izpildes līmeni, no kā secināms, ka 1 gada monitoringa dati nav pietiekami, lai spriestu par investīciju faktisko efektivitāti, jo to var ietekmēt citi, ārēji faktori:

- 9 projektos plānotais CO2 emisiju samazinājums ir sasniegts pilnībā, - 1 projektā plānotais CO2 emisiju samazinājums nav sasniegts (sasniegts par 38%).

3.3.3. KPFI konkurss „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai pašvaldību ēkās”Izvērtējot iesniegtos monitoringa pārskatu datus par 2014.gadu, 19 projektiem, kuriem monitoringa periods ir 1 pilns gads, secināms:

- 11 projektos plānotais CO2 emisiju samazinājums ir sasniegts pilnībā, - 8 projektos plānotais CO2 emisiju samazinājums nav sasniegts (1 projektā ir sasniegts par

99,77%, 1 projektā par 46%, 1 projektā par 93%, 1 projektā par 18%, 1 projektā par 70%, 1 projektā par 91%, 1 projektā par 54%, 1 projektā par 49%).

Izvērtējot iesniegtos monitoringa datus par 2014.gadu, 14 projektiem, kuriem monitoringa periods ir vismaz pilni 2 gadi, secināms:


87%, 1 projektā par 85%, 1 projektā par 49% un 1 projektā par 90%).

3.3.4. KPFI konkurss „Zema enerģijas patēriņa ēkas”Izvērtējot iesniegtos monitoringa datus par 2014.gadu, visos 3 projektos, par kuriem monitoringa pārskats par 2014.gadu ir bijis iesniegts un, kuros pārskata periods ir 1 pilns gads, secināms, ka visos projektos plānotais CO2 emisiju samazinājums ir sasniegts pilnībā.

3.3.5. KPFI konkurss KPFI konkurss „Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”Izvērtējot iesniegtos monitoringa pārskatu datus par 2014.gadu, 11 projektiem, kuriem monitoringa periods ir 1 pilns gads, secināms:


25%, 1 projektā par 58%, 1 projektā par 83%, 1 projektā par 62%, 1 projektā par 40% un 1 projektā par 70%).

22

Izvērtējot iesniegtos monitoringa datus par 2014.gadu, 20 projektiem, kuriem monitoringa periods ir vismaz pilni 2 gadi, secināms:


16%, 1 par 77%, 1 projektā par 77%, 1 projektā par 99,4 % un 1 projektā par 92%).

3.3.6. KPFI konkurss „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” (I un II kārta)Izvērtējot iesniegtos monitoringa pārskatu datus par 2014.gadu, 9 projektiem, kuriem monitoringa periods ir 1 pilns gads, secināms:


93%, 1 projektā par 62%, 1 projektā par 97% un 1 projektā par 65%). Izvērtējot iesniegtos monitoringa pārskatu datus par 2014.gadu konkursa II kārtas projektiem, secināms, ka 10 projektiem, kuriem monitoringa periods ir 1 pilns gads, bija šādi rezultāti:


92%, 1 projektā par 65%, 1 projektā par 60%).

23

3.4. KPFI līdzfinansēto projektu investīciju efektivitāte

Lai izvērtētu KPFI līdzfinansēto projektu investīciju efektivitāti, no 1., 4., 5., 7., 10., 12. un 15.konkursa īstenoto projektu saraksta tika atlasīti kopā 319 projekti, kuros ir veiktas investīcijas 1067 pašvaldībām piederošajās ēkās. Gadījumos, kad projektos bija paredzēta tikai ēku siltināšana, konstatēts, ka vidējās investīciju izmaksas uz ēkas aprēķina platības kvadrātmetru bija 86 euro. Savukārt gadījumos, kad tika veikti kompleksi pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai (siltināšana, apgaismojums, apkure, ventilācija, rekuperācija), vidējās izmaksas uz ēkas aprēķina platības kvadrātmetru bija 166 euro. Svarīgi uzsvērt, ka investīcijas projektu ietvaros tika veiktas laika periodā no 2010.gada, kad būvniecības izmaksas bija zemākas nekā investīciju beigu periodā 2015.gadā. Papildus tam ar 2014.gada 1.janvāri spēkā stājās jaunais Būvniecības likums un ar to saistītie būvnormatīvi, kā rezultātā ir veiktas izmaiņas būvniecības procesā, t.sk. rekonstrukcijas un renovācijas projektiem. Šobrīd spēkā ir arī jaunas (stingrākas) siltuma noturības prasības ēkas norobežojošajām konstrukcijām, saskaņā ar MK 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.339 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika””. Līdz ar to prognozējams, ka šobrīd energoefektivitātes paaugstināšanas izmaksas varētu būt augstākas, nekā novērots iepriekš īstenotajos projektus, taču KPFI projektu pieredze sniedz informāciju par vidējām energoefektivitātes pasākumu izmaksām un to svārstību amplitūdu, kas liecina, ka labus energoefektivitātes rezultātus var sasniegt ar dažādu investīciju apjomu. Savukārt, veicot aprēķinus saskaņā ar reprezentablajiem datiem par 5 atlases kārtām KPFI konkursā “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai”, secināms, ka vidējais sasniegtais siltumenerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas ir 60%, kas liecina par komplekso renovācijas pasākumu lielo pozitīvo ietekmi uz projektu rezultātiem. Vidējais siltumenerģijas ietaupījums gadā uz 1000 euro KPFI finansējuma visos apskatītajos konkursos bija 1,69 MWh, bet vidējais enerģijas patēriņa ietaupījums apkurei pēc projekta īstenošanas bija 141,89 kWh/m2. Izvērtējot projektu rezultātu svārstības, secināms, ka tās var būt ļoti būtiskas, no kā secināms, ka faktiskais veikto ieguldījumu efektivitātes rādītājs un ieguvums ir ļoti mainīgs un atkarīgs no dažādiem ārējiem faktoriem (ēkas energoefektivitāte pirms projekta, plānoto darbu apjoms, kompleksums, pieejamā finansējuma apjoms, izmantotie būvkonstrukciju un būvdarbu risinājumi utt.) un ir grūti noteikt universālus efektivitātes rādītājus, kas spētu apkopot un izvērtēt visus iespējamos faktorus, kas ietekmē projekta ieguldījumu efektivitāti.Informāciju par dažādiem KPFI konkursu efektivitāti raksturojošiem rādītājiem skatīt tabulās Nr.3.4., Nr.3.4.1., Nr.3.4.2., Nr.3.4.3, kurās, lai parādītu rādītāju mainību, sniegta informācija par KPFI konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai” ietvaros īstenotajiem projektiem, kuros investīcijas veiktas pašvaldību ēkās. Minētā konkursa dati izmantoti, jo par šī konkursa datiem ir pieejama visdetalizētākā un precīzākā informācija un tie vislabāk raksturo aktuālāko un jaunāko informāciju par ieguldījumu efektivitāti.

Tabula Nr.3.4. Kopsavilkums par KPFI finansēto projektu vidējiem rādītājiem (KPFI – 15. konkursa visu kārtu dati par projektiem, kuros veikti ieguldījumi pašvaldību ēkās):

Vidējais rādītājs IntervālsIetaupījums MWh uz 1000 euro KPFI finansējuma 1,69 0,18 4,16

Siltumenerģijas ietaupījums (%) 60.41 9,58 91,8

KPFI vidējā atbalsta intensitāte (%) 51,90 12,18 85

Enerģijas patēriņa ietaupījums apkurei pēc projekta īstenošanas (kWh/m2) 141,89 11,04 416,19

Investīcijas uz m2 (euro, attiec. izdevumu 171 8,45 612,71*

finansējums)Investīcijas uz m2 (euro, KPFI finansējums) 87,08 7,18 430,42Vidējie izdevumi uz 1 ēku (euro, attiec. izdevumu finansējums) 291 590 31 682 1 173 218

Vidējie izdevumi uz 1 ēku (euro, KPFI finansējums) 149 877 23 019 702 098

Vidējais enerģijas patēriņš apkurei pirms projekta īstenošanas (kWh/m2) 217,4 75,11 550,02

Vidējais enerģijas patēriņš apkurei pēc projekta īstenošanas (kWh/m2) 76,27 29,07 149,96**

*Dati doti investīcijās uz m2 arī par projektiem, kuros veikta katlu nomaiņa katlu mājā.**Dati doti par siltumenerģijas patēriņu uz apkurināmo telpu platību, neveicot patēriņa izlīdzināšanu ēkās,kuru telpu augstums pārsniedz 3,5 m2.

Tabula Nr.3.4.1. Kopsavilkums par KPFI finansēto projektu vidējiem rādītājiem projektos, kuros veikti tikai siltināšanas pasākumi:

Vidējais rādītājs IntervālsIetaupījums MWh uz 1000 euro KPFI finansējuma 1,86 1,19 4,16Siltumenerģijas ietaupījums (%) 57,65 27,60 79,37KPFI vidējā atbalsta intensitāte (%) 58,85 22,61 85Enerģijas patēriņa ietaupījums apkurei pēc projekta īstenošanas (kWh/m2) 121,55 34,20 304,24

Investīcijas uz m2 (euro, attiec. izdevumu finansējums)

124,19 36,59 367,61

Investīcijas uz m2 (euro, KPFI finansējums) 67,49 20,21 184,56

Vidējie izdevumi uz 1 ēku (euro, attiec. izdevumu finansējums)

218 119 34 146 865 405

Vidējie izdevumi uz 1 ēku (euro, KPFI finansējums) 119 056 23 019 390 828

Vidējais enerģijas patēriņš apkurei pirms projekta īstenošanas (kWh/m2)

199,52 98,50 388,88

Vidējais enerģijas patēriņš apkurei pēc projekta īstenošanas (kWh/m2)

77,97 54,77 94,90

Tabula Nr.3.4.2. Kopsavilkums par KPFI finansēto projektu vidējiem rādītājiem, projektos, kuros veikti kompleksi energoefektivitātes pasākumi (siltināšana, apgaismojuma maiņa, apkures modernizācija un AER tehnoloģiju uzstādīšana, ventilācijas sistēmas izbūve un rekonstrukcija u.c.):

Vidējais rādītājs IntervālsIetaupījums MWh uz 1000 euro KPFI finansējuma 1,75 0,62 2,78

Siltumenerģijas ietaupījums (%) 64,94 28,73 91,8KPFI vidējā atbalsta intensitāte (%) 52,90 12,18 85Enerģijas patēriņa ietaupījums apkurei pēc projekta īstenošanas (kWh/m2) 162,07 26,78 416,19

Investīcijas uz m2 (euro, attiec. izdevumu finansējums) 216,52 21,77 591,09Investīcijas uz m2 (euro, KPFI finansējums) 96,39 14,15 253,69Vidējie izdevumi uz 1 ēku (euro, attiec. izdevumu finansējums) 353 744 50 067 1 173 218

Vidējie izdevumi uz 1 ēku (euro, KPFI finansējums) 158 427 31 591 702 098Vidējais enerģijas patēriņš apkurei pirms projekta īstenošanas (kWh/m2) 235,92 93,21 511,35

Vidējais enerģijas patēriņš apkurei pēc projekta īstenošanas (kWh/m2) 73,86 29,07 149,96*

25

* Dati doti par siltumenerģijas patēriņu uz apkurināmo telpu platību, neveicot patēriņa izlīdzināšanu ēkās,kuru telpu augstums pārsniedz 3,5 m2.

Tabula Nr.3.4.3. Kopsavilkums par KPFI ieguldījumu efektivitāti pirmsskolas izglītības iestādēs:

Kopā Min. Maks. Vid.

Bērnudārzu ēku skaits (gab.) 60 - - -Veiktie ieguldījumi (euro, attiecināmie izdevumi)

16 151 845 19 607 1 197 660 343 656

Veiktie ieguldījumi (euro, KPFI finansējums) 7 003 337 16 461 778 477 149 007KPFI ieguldījums (%) 13 85 53Apkurināmā platība (m2) 88 468 352 9 586 1 882Attiecināmās izmaksas (euro/m2) 14 591 199KPFI izmaksas (euro/m2) 12 254 86Enerģijas patēriņš apkurei pirms projekta īstenošanas (kWh/m2)

86 505 225

Enerģijas patēriņš apkurei pēc projekta īstenošanas (kWh/m2)

46 105 74

Enerģijas patēriņa ietaupījums apkurei pēc projekta īstenošanas (kWh/m2)

36.84 416 159

Siltumenerģijas ietaupījums gadā (MWh) uz 1000 euro KPFI finansējuma

1,29 3,24 1,88

26

4. Secinājumi par ieviešanas mehānismu 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā un nepieciešamajām izmaiņām 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā kontekstā

4.1. Pieredzes raksturojums 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodāŅemot vērā, ka KPFI un 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros pirmo reizi tika sniegts liela apmēra sistemātisks atbalsts pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, būtisku pieredzi šajā jomā ieguva gan par ES fondu aktivitāšu un KPFI īstenošanu atbildīgās valsts iestādes, gan projektu īstenotāji un pašvaldības, gan būvniecības nozares pārstāvji. Zemāk uzskaitīta pozitīvā un negatīvā pieredze no aktivitātes ieviešanas (norādīti tikai tie aspekti, kas piemērojami un pieredzēti pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmas izstrādē un ieviešanā).

4.1.1. Pozitīvā pieredze1) Energoefektivitātes paaugstināšanas nozīmība ēkās tika aktualizēta līdz ar KPFI

ieviešanas uzsākšanu un 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda uzsākšanu, tādējādi paaugstinot sabiedrības informētības līmeni par energoefektivitātes jautājumiem, kas līdz šo sistemātisko atbalsta pasākumu īstenošanai bija raksturojams kā zems. Jāuzsver, ka energoefektivitātes jautājumus skaidrošanā un popularizēšanā būtisks faktors ir labu, efektīvu un veiksmīgu praktisko piemēru uzrādīšana un rašanās. KPFI un ES fondu sistemātiskais atbalsts dažādām projektu īstenotāju grupām un aktivitātēm radīja dažādus, efektīvus un pierādāmus piemērus, kas būtiski paaugstināja sabiedrības informētību par šādu pasākumu nepieciešamību, ko netieši pierāda arī privātpersonu interese veikt ieguldījumus personiskā nekustamā īpašuma energoefektivitātes uzlabošanā, vai pašvaldību ieguldījumus ēku energoefektivitātē, neizmantojot fondu vai valsts budžeta programmu (KPFI) finansējumu.

2) Pieaugoša sabiedrības interese un izpratne par ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, ko apliecina lielais pieteikumu skaits pēdējās KPFI konkursu kārtās, kā arī augstā interese par turpmākiem atbalsta pasākumiem un mehānismiem.

3) Paaugstināta būvniecības nozares (būvdarbu veicēji, būvmateriālu ražotāji, tirgotāji) pieredze energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā, dažādu energoefektivitātes pasākumu ieviešanas efektivitātes uzlabošanā.

4) Jaunu energoefektivitāti palielinošu tehnoloģiju un būvmateriālu attīstība, nodrošinot augstākus energoefektivitātes rezultātus.

5) Energoauditu, tehnisko projektu un citu dokumentu kvalitātes uzlabošanās un pieredzes apmaiņa energoefektivitātes projektu realizācijā, papildus nodrošinot efektīvāku plānoto energoefektivitātes pasākumu sagaidāmo rezultātu prognozēšanu un efektīvāku metožu pielietošanu.

6) Jaunu speciālistu piesaiste, līdz ar darba apjoma palielināšanos projektēšanas, energoauditu un sertifikātu izstrādes un būvniecības nozarēs, kā arī esošo speciālistu pieredzes paaugstināšana.

7) Būvniecības nozares kopējās kapacitātes attīstība energoefektivitātes paaugstināšanas jomā.

8) Ēku apsaimniekošanas un izmantošanas efektivitātes uzlabošanās, līdz ar ēku tehniskā stāvokļa un energoefektivitātes rādītāju paaugstināšanu, nodrošinot projektu ieviesēju (pašvaldību, to iestāžu) budžeta izdevumu samazināšanos par energoresursiem.

27

9) Ēku tehniskā stāvokļa un apkārtējās vides kvalitātes uzlabošana energoefektivitātes projektu realizācijas gaitā, nodrošinot efektīvu energoresursu izmantošanu.

10) Veiktie energoefektivitātes pasākumi ļāva secināt, ka ēku sektorā ir iespējams nodrošināt būtisku energoresursu ietaupījumu un ka šajā jomā joprojām pastāv būtisks potenciāls energoresursu patēriņa un to iegādei veikto izdevumu samazināšanai.

11) Izdevumu samazināšana par energoresursu iegādi, kā arī citu ar ēku uzturēšanu saistīto izdevumu samazināšanās (piemēram, izvietojot vairākas pašvaldības iestādes vienā energoefektīvā ēkā, nevis vairākās energoneefektīvās ēkās) veicināja pašvaldību attīstības potenciāla izaugsmi un sniegto pakalpojumu efektivitāti, ļaujot ietaupītos līdzekļus novirzīt citām vajadzībām un mērķiem.

4.1.2. Negatīvā pieredze1) Nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku apsaimniekotāj,

energoauditori, projektētāji, būvniecības nozarē nodarbināto) skaits, kas īpaši būtisks ir lielu investīciju apjoma iepludināšanas gadījumā, kad ieguldījumu apgūšana jāveic īsā laika periodā.

2) Zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kvalitātes kontroles trūkums, īpaši dažādu inovatīvu metožu, materiālu un tehnoloģiju ieviešanas sākumposmā vai liela projektu skaita un apjoma īstenošanas laikā, ierobežotā laika periodā.

3) Energoefektivitātes jomā nav izdevies uzsākt energoservisa uzņēmumu (turpmāk – ESKO) sistēmas attīstību un sistemātisku šo uzņēmumu piesaisti projektu īstenošanā un finansēšanā, tādējādi kavējot energoefektivitātes potenciāla apgūšanu, kura veicināšanā, galvenokārt, izmantots ES fondu un valsts budžeta programmu finansējums, nevis pašu energoefektivitātes pasākumu radītā finansiālā kapacitāte.

4) Līdz šim energoresursu ietaupījumi uzskaitīti tikai dažās VARAM pārziņā esošās valsts budžeta atbalsta programmās enerģētikas un klimata jomā (piemēram, KPFI), kamēr VARAM pārziņā esošo ES struktūrfondu ietvaros ēku tehniskā stāvokļa, tai skaitā energoefektivitātes uzlabošanai veikto investīciju rezultāti nav reprezentabli un precīzi uzskaitāmi, jo minēto konkursu galvenais mērķis nebija energoefektivitātes uzlabošana un līdz ar to atsevišķi netika uzskaitīti ieguvumi, kas aktivitātes ietvaros sasniegti energoefektivitātes jomā.

Lai mazinātu fiksēto negatīvo pieredzi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanā, ir nepieciešams projektu vērtēšanas kritērijos noteikt minimālo sasniedzamo enerģijas ietaupījums pret plānoto investīcijāu apjomu, kā arī veikt energoresursu ietaupījuma uzskaiti citās aktivitātēs, kurās to iespējams fiksēt. Papildus investīcijas nozarē jācenšas plānot pakāpeniski, ņemot vērā citu aktivitāšu ieviešanas laika grafiku un investīciju apguvei atļaujot izmantot vairāk nekā vienu būvniecības sezonu. Ārpus ES fondu aktivitātēm tiek izvērtēta arī iespēja iesaistīt ESKO pašvaldību ēku un infrastruktūras (piemēram, publiskais apgaismojums) energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos, sistēmas ieviešanas pilotprojektus, īstenojot caur Vides investīciju fondu. Jānorāda, ka publisko iepirkumu jomā konstatētās problēmas ir horizontāli risināms jautājums, kas tāpat kā būvniecības kvalitātes nodrošināšana ir nepārtraukti uzlabojams process, kas veicams ārpus konkrētā SAM īstenošanas mehānisma. Attiecībā uz konstatēto risku, ka investīciju sākumposmā var būt nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu skaits, secināms, ka minēto risku var mazināt ar praktisko pieredzi projektu īstenošanā, jeb attīstot jaunas atbalsta programmas un ieviešot jaunus energoefektivitātes projektus, arī nozarē iesaistītie speciālisti apgūs jaunas zināšanas, praktisko pieredzi, kā rezultātā palielināsies arī to skaits un profesionālā kapacitāte.

28

4.2. Līdzšinējā ieviešanas mehānisma analīzeLīdzšinējās atbalsta programmās gan ES fondu, gan KPFI ietvaros, atbalsts tika sniegs grantu veidā. VARAM pārziņā esošo ES struktūrfondu aktivitāšu īstenošanas veids bija ierobežota projektu iesniegumu atlase, savukārt KPFI atbalsta programmu īstenošana, ņemot vērā starptautisko partneru nosacījumus finansējuma piešķiršanai, tika īstenota izmantojot atklātas projektu iesniegumu atlases principus. Atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros būtiska ir iespēja atbalstīt visefektīvākos projektu iesniegumus, savukārt ierobežotas atlases gadījumā pozitīvi vērtējams aspekts ir fakts, ka visiem projektu iesniedzējiem nav jāgatavo detāla projektu īstenošanai nepieciešamā dokumentācija, tādejādi ekonomējot projektu sagatavošanai nepieciešamos finanšu un darbaspēka resursus. Piemērojot atklāta konkursa principus, par atlasi atbildīgajām institūcijām būtiski ir nodrošināt konkursa norises caurskatāmību, kā arī rēķināties ar cilvēkresursu nepieciešamību gadījumos, kad tiek pārsūdzēti negatīvie lēmumi par projektu iesniegumu noraidīšanu, kas atklāta konkursa gadījumā, pie ierobežota finansējuma veido būtisku pieņemto lēmumu daļu. Ierobežotas atlases gadījumā būtiski izvēlēties efektīvus, caurskatāmus un pamatojošus principus, pēc kuriem tiek veikta potenciālo projektu iesniedzēju definēšana un atlase, kā arī katram iesniedzējam piešķirtā finansējuma un sasniedzamo rezultātu noteikšana. SAM 4.2.2. ieviešanas mehānisma alternatīvas un to ieviešanas pozitīvie un negatīvie aspekti, kā arī izvēlētais ieviešanas mehānisms ir apskatīti šī novērtējuma 5.nodaļā.

29

5. SAM 4.2.2. ieviešanas mehānisma apraksts

5.1. SAM 4.2.2. ieviešanas mehānisma iespējamās alternatīvas

Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai paredzētais SAM 4.2.2. finansējums novirzāms ar mērķi samazināt pašvaldībām vitāli nepieciešamo ēku primārās enerģijas patēriņu, kā rezultātā samazināsies arī pašvaldību izdevumi par energoresursu iegādi siltumapgādes nodrošināšanai. Situācijā, kad demogrāfijas prognozes uzrāda negatīvu tendenci vairumā Latvijas pašvaldību, to izdevumu samazināšana ir būtisks priekšnosacījums reģionālās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus atbrīvojot papildus pašvaldību līdzekļus, kurus būs iespējams novirzīt sociālekonomisko vai attīstības jautājumu risināšanai. Vienlaikus pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu plašākai AER izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās un ne tikai sekmējot pašvaldību ēku uzturēšanas un tajos sniegto pakalpojumu izmaksu samazinājumu, bet arī, veicinot vietējo energoresursu izmantošanu un pašvaldības vietējās uzņēmējdarbības attīstību, ievērojot, ka, piemēram, biomasas kurināmā piegāde ekonomiski izdevīga ir salīdzinoši nelielos attālumos (vidēji ap 50 km). Papildus pašvaldību ēku renovācijai, veicot lokālās siltumapgādes infrastruktūras rekonstrukciju, tiks nodrošināts atbalsts ilgtspējīgai resursu izmantošanai. Prioritāri SAM investīciju ietvaros ir plānots atbalstīt tādus projektus, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes un ir saistīti ar citiem integrēto attīstību veicinošiem projektiem, vai tiešā veidā vērsti uz pašvaldību izdevumu samazināšanu un pašvaldības iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu izmaksas veidojošo komponenšu pārskatīšanu. Šajā sadaļā apskatītas alternatīvas SAM 4.2.2. ieviešanas mehānismam saistībā ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem pašvaldību ēkās ārpus nacionālas nozīmes attīstības centriem, ņemot vērā, ka SAM 4.2.2. ieviešana tiks organizēta divās kārtās:

- pirmā projektu iesniegumu atlases kārta ir paredzēta nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām saistībā ar integrētu teritoriālo investīciju īstenošanu (turpmāk – pirmā projektu atlases kārta). Specifiskā atbalsta pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.

- otrā projektu iesniegumu atlases kārta ir paredzēta reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām (21 novada pašvaldība) un pašvaldībām ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (turpmāk – otrā projektu iesniegumu atlases kārta) (89 novada pašvaldības).

5.1.1. 1.alternatīva: Atklāta projektu iesniegumu atlase - otrā projektu iesniegumu atlases kārtaAlternatīva paredz, ka finansējuma saņēmēji piesaka projektus atklāta konkursa veidā un projekti tiek apstiprināti, pamatojoties tikai uz pasākuma atlasei izvirzītajiem noteiktajiem kritērijiem un katra projekta saņemto vērtējumu.Plusi

Tiek atbalstīti visefektīvākie projekti un sasniegts vislielākais enerģijas ietaupījums, vērtējot pret ieguldītajām investīcijām.

Tiek veicināta pašvaldību pirmskolas izglītības iestāžu energoefektivitātes uzlabošana, priekšatlasē paredzot papildus vērtējumu projektiem, kas pie augstiem energoefektivitātes rezultātiem, nodrošina arī pirmsskolas izglītības iestāžu kapacitātes paaugstināšanu. Tādējādi, VARAM ņems vērā 2015.gada 08.septembra Ministru kabineta protokollēmuma Nr.45 94.§ “Informatīvais ziņojums „Priekšlikumi bērnudārzu pieejamības problēmas risināšanai” 4.punktā VARAM noteikto uzdevumu, gatavojot Ministru kabineta noteikumu projektu par SAM

30

4.2.2. ieviešanu, izvērtēt iespēju SAM 4.2.2. ietvaros projektu priekšatlasē papildu punktus piešķirt pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu renovācijai un paplašināšanai.

Tiek veicināta AER izmantošana ēkās, kurās tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota.

Ātri sagatavojami programmas ieviešanas nosacījumi. Vienlīdzīgi principi pret visiem projektu iesniedzējiem.

Mīnusi Iespējams liels noraidīto projektu skaits un būtiskas pašvaldību izmaksas projektu

sagatavošanā. Pašvaldības var censties iesniegt daudz projektu, tādejādi tie var kļūt nekvalitatīvi. Pašvaldību iesniegtie projekti konkurē savā starpā, un pašvaldības neveic

mērķtiecīgus cilvēkresursu un finanšu resursu ieguldījumus tikai uz efektīvāko projektu virzīšanu, kas ir būtiski pie nelielā finansējuma apjoma.

Liels projektu atlasē iesaistīto institūciju resursu patēriņš, vērtējot daudz noraidāmu projektu iesniegumu, kas īpaši būtisks, ņemot vērā nelielo pieejamā finansējuma apjomu.

5.1.2. 2.alternatīva: Ierobežota projektu iesniegumu atlase - otrā projektu iesniegumu atlases kārtaAlternatīva paredz visa otrajā kārtā pieejamā finansējuma sadalīšanu kvotās. sadalot finansējumu pašvaldībām proporcionāli kopējam pašvaldību skaitam.Plusi

Pašvaldības var izvēlēties, kurās pašvaldību ēkās veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ievērojot obligāti sasniedzamos programmas kritērijus – nenotiek pašvaldību ēku konkurence savā starpā un starp citām pašvaldībām,

Nav nepieciešams tērēt finanšu un cilvēkresursus, gatavojot tehnisko dokumentāciju projektiem, kas tiktu noraidīti.

Iespējama kvalitatīvāku projektu sagatavošana, jo nav jāgatavo liels projektu skaits īsā laika periodā.

Finansējums starp pašvaldībām tiek sadalīts vienlīdzīgi un caurredzami, novēršot aizdomas, ka kāda no pašvaldībām tiek diskriminēta.

Mīnusi Alternatīvas īstenošanas gadījumā nav iespējams nodrošināt, ka tiek renovētas tās

pašvaldību funkciju īstenošanai nepieciešamās ēkas, kas ir visneefektīvākās, jo nepieciešams izpildīt tikai programmā noteiktos obligātos, minimālos kritērijus un nepastāv savstarpējā konkurence starp ēkām, jo pašvaldības var izvēlēties investēt ēkās ar uzsvaru uz citiem sociālekonomiskajiem ieguvumiem, nevis ar primāro mērķi iegūt energoefektīvāku rezultātu.

Apgrūtinātas iespējas īpaši veicināt pašvaldību pirmskolas izglītības iestāžu energoefektivitātes uzlabošanu, un izpildīt 2015.gada 8.septembra Ministru kabineta protokollēmuma Nr.45 94.§ “Informatīvais ziņojums „Priekšlikumi bērnudārzu pieejamības problēmas risināšanai” 4.punktā VARAM noteikto uzdevumu.

Apgrūtinātas iespējas veicināt un nodrošināt nepieciešamo AER izmantošanas pieaugumu ēkās, kurās tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota.

31

Ņemot vērā atšķirīgo ēku energoefektivitātes līmeni starp dažādām pašvaldībām, nav iespējams nodrošināt, ka SAM otrās kārtas finansējums kopumā tiek novirzīts visneeefektīvāko ēku projektiem.

Nav iespējams nodrošināt, ka piešķirtā kvota ir pietiekoša visām pašvaldībām, lai, katrā no tām būtu iespējams īstenot adekvātus, efektīvus un kompleksus energoefektivitātes pasākumus un sasniegt definētos mērķus, bez būtiskām projektu iesniedzēju papildus investīcijām.

Nav iespējams nodrošināt, ka atsevišķas pašvaldības, pie lielāka piešķirtā finansējuma apjoma, īstenos projektus visas tai piešķirtās kvotas ietvaros, kā rezultātā veidosies neefektīvi izmantota finansējuma atlikums.

Programmas ieviešanas nosacījumi nav ātri sagatavojami, jo nepastāv precīzi, efektīvi un viegli pierādāmi principi kvotu apjoma noteikšanai.

5.1.3. 3.alternatīva: Ierobežota atlase ar priekšatlasi - otrā projektu iesniegumu atlases kārtaAlternatīva paredz, ka VARAM organizē caurspīdīgu, izsekojamu un objektīvu priekšatlases konkursu, kurā pašvaldības iesniedz ne vairāk kā 3 projektu idejas, kas atbilstoši iepriekš noteiktiem un visiem zināmiem kritērijiem, atklāta konkursa veidā, tiek izvērtētas un sarindotas pēc punktiem dilstošā secībā, izveidojot pašvaldību un ēku sarakstu, balstoties uz pašvaldību sniegtajiem datiem. Tiks atbalstīti projekti, kuru projektu ideju koncepti tiks saskaņoti VARAM izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē.

Plusi Pašvaldības var pašas izvēlēties, kurās no savām ēkām paaugstināt

energoefektivitāti, ievērojot obligāti sasniedzamos programmas kritērijus – konkurcence starp vienas pašvaldības ēkām tiek samazināta līdz minimumam, jo ierobežots piesakāmo ēku skaits.

Veicot priekšatlasi atklāta konkursa veidā, VARAM veicinās, ka pašvaldības piesaka un prioritāri īsteno visefektīvākos projektus, sasniedzot lielāko energoresursu ietaupījumu pret plānotajām investīcijām.

Netiek nelietderīgi tērēti pašvaldību finanšu un cilvēku resursi, sagatavojot lieku tehnisko dokumentāciju projektiem, kuri tiktu noraidīti, jo priekšatlasē ir ierobežots pieteikto ideju skaits, kā arī priekšatlasē būtu jāsagatavo minimāls pamatojošās dokumentācijas apjoms (energosertifikāts), kuras nepieciešamību nosaka jau pastāvošie normatīvie akti.

Iespējams nodrošināt kvalitatīvāku projektu iesniegšanu projektu atlasē, jo nav nepieciešams sagatavot daudz projektus īsā laika termiņā un projektu iesniedzēji var veikt kvalitatīvu dokumentu izstrādi pirms projektu iesniegumu atlases, jo ir informēti, ka projekts tiks apstiprināts, ja izpildīs izvirzītos nosacījumus.

Tiek veicināta pašvaldību pirmskolas izglītības iestāžu energoefektivitātes uzlabošana, priekšatlasē paredzot papildus vērtējumu projektiem, kas pie augstiem energoefektivitātes rezultātiem, nodrošina arī pirmsskolas izglītības iestāžu kapacitātes paaugstināšanu. Tādējādi, VARAM ņems vērā 2015.gada 8.septembra Ministru kabineta protokollēmuma Nr.45 94.§ “Informatīvais ziņojums „Priekšlikumi bērnudārzu pieejamības problēmas risināšanai” 4.punktā VARAM noteikto uzdevumu, gatavojot Ministru kabineta noteikumu projektu par SAM 4.2.2. ieviešanu, izvērtēt iespēju SAM 4.2.2. ietvaros projektu priekšatlasē papildu punktus piešķirt pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu renovācijai un paplašināšanai.

32

Tiek veicināta AER izmantošana ēkās, kurās tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota.

Ir iespējams priekšlaicīgi novērtēt sagaidāmos investīciju rezultātus un nepieciešamības gadījumā veikt papildus aktivitātes plānoto rezultātu nodrošināšanai, ja tiek konstatēts, ka pastāv riski SAM noteikto rezultātu nesasniegšanai.

Tiek ietaupīti arī projektu atlasē iesaistīto institūciju resursi projektu iesniegumu atlases procedūrā, jo ir samazināts projektu iesniegumu skaits un nav jāsagatavo liels skaits noraidošu lēmumu.

Mīnusi Pašvaldību iesniegtie dati var būt neprecīzi, tādejādi radot risku, ka netiek

renovētas visneefektīvākās ēkas vai plānotais finansējuma apjoms nav pietiekošs plānoto pasākumu īstenošanai un rezultātu sasniegšanai. Minētais risks tiek samazināts līdz minimumam, jo projektu ideju priekšatlasē tiek pieprasīts energosertifikāts, kurā plānotos rezultātus aprēķina sertificēts, profesionāls energoauditors, apzinot ēkas faktisko situāciju un stāvokli, tādējādi maksimāli precīzi plānojot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un to sagaidāmos rezultātus.

Pastāv neliels risks, ka pašvaldības priekšatlasē iesniedz nevis ēkas ar vislielāko iespējamo energoefektivitātes rezultātu, bet ēkas, kuras ir visbūtiskākās pašvaldības funkciju nodrošināšanai.

Finansējums var koncentrēties atsevišķos reģionos vai pašvaldībās, kurās ir liels energoneefektīvo ēku daudzums.

5.1.4. 4.alternatīva: Pasākuma ieviešana finanšu instrumentu veidā - otrā projektu iesniegumu atlases kārtaLai arī pašvaldībām ir tiesības slēgt finanšu līzinga līgumus un ņemt aizņēmumus un teorētiski šāda SAM 4.2.2. pasākuma ieviešanas alternatīva ir iespējama, ņemot vērā, ka finanšu instrumentu ieviešana prasa būtiskus administratīvos resursus un pieredze šādā finansēšanas shēmā Latvijā ir neliela, kā arī ievērojot, ka SAM otrajā kārtā pieejamais finansējuma apjoms ir neliels un nepietiekams efektīvai, ilgtspējīgai un stabilai finanšu instrumenta darbībai, sīkāk minētā alternatīva netiek apskatīta.

5.1.5. 5.alternatīva: Projektu īstenošana ar ESKO starpniecībuKā apskatīts iepriekšējās pasākuma ieviešanas alternatīvās, energoefektivitātes paaugstināšanas projektus var īstenot pats ēkas īpašnieks. Tai pašā laikā pastāv alternatīvs projektu īstenošanas veids – piesaistot un īstejoto projektu finansēšanu caur ESKO. Šādas alternatīvas gadījumā starp ēkas īpašnieku un ESKO kompāniju tiek slēgts energoefektivitātes pakalpojumu līgums (turpmāk – EPL). Saskaņā ar Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likuma 1.pantu, EPL ir energopakalpojuma saņēmēja (piemēram, pašvaldības kā ēkas īpašnieka) un energopakalpojuma sniedzēja (piemēram, ESKO vai pašvaldības energoservisa uzņēmuma (turpmāk – PEKO)) līgums par noteiktu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu, ja samaksu par veiktajām investīcijām šajos pasākumos veido panāktais energoefektivitātes paaugstinājums.No ES dalībvalstīm EPL bieži tiek izmantots Vācijā publisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Piemēram, Berlīnes enerģētikas aģentūra (turpmāk šajā sadaļā – Aģentūra), jau 20 gadus izmanto EPL publiskā sektora ēku energoefektivitātes paaugstināšanā. Tai pašā laikā šī mehānisma ietvaros Berlīnē netiek izmantots grantu atbalsts energoefektivitātes projektu īstenošanai. Galvenie Aģentūras koordinēto energoefektivitātes projektu raksturlielumi ir sekojoši:

33

1. energoefektivitātes paaugstināšanas projektos apkopo energoefektivitātes darbus vairākās ēkās (reizēm pat līdz 20 ēkām). Bieži tiek kombinētas ēkas, kurās ieguldījumi neatmaksājas, ar tādām, kur investīcijas nodrošina lielu enerģijas ietaupījumu. Tā tiek samazinātas arī fiksētās projektu vadības izmaksas un sadalīts enerģijas ietaupījumu risks;

2. projektos pārsvarā veic iekšējo siltumapgādes sistēmu atjaunošanu/sakārtošanu – kas ir darbi, kas atmaksājas 2 līdz 10 gadu laikā. Ēku konstrukciju renovācijas darbiem ir ilgāks atmaksāšanās laiks, kas nav tik saistoši ESKO kompānijām;

3. ESKO piesaiste – iepirkuma procedūra: lai energoefektivitātes pasākumu īstenošanai piesaistītu ESKO, Aģentūras

izsludinātajos iepirkumos kā iepirkuma priekšmets tiek noteikts sasniedzamais energoefektivitātes līmenis, nevis konkrētu darbu kopums ar visām to tehniskajām prasībām. Pamatojums šādai pieejai ir, ka pasūtītājam nav zināšanu, lai izstrādātu detalizētu energoefektivitātes pasākumu kopu, tā ir ESKO kompetence;

ESKO, kuri vēlas piedalīties konkrētajā iepirkumā, izstrādā ēku energoaudita pārskatus un tehniskos projektus. Balstoties uz kompānijas piedāvāto īstenojamo pasākumu kopu, tās piedāvājumā norāda arī investīciju atmaksāšanās termiņu, ESKO plānoto peļņu, kā arī to siltumenerģijas ietaupījuma daļu, no kuras finansiālu labumu uzreiz pēc projekta īstenošanas saņems pasūtītājs (piemēram, kopējie enerģijas ietaupījumi ir 10%, no kuriem tikai puse ir ESKO ienākumi, pārējais ir ietaupījums pasūtītājam). Proti, jau projekta sākumā pasūtītājam ir skaidra naudas plūsma. Būtiski arī tas, ka pretēji Latvijas praksei, ESKO peļņa Vācijā netiek piesaistīta siltumenerģijas tarifam;

Vācijas tirgū darbojas 10-15 ESKO kompāniju, bet faktiskos energoefektivitātes pasākumus un būvdarbus pārsvarā veic apakšuzņēmēji (aptuveni 100 uzņēmumi);

4. īstenojot energoefektivitātes projektus, var būt arī tādi gadījumi, kad pasūtītājs nodrošina projekta finansējumu un ESKO piedāvā savu kompetenci energoefektivitātes jautājumos un enerģijas ietaupījuma garantiju.

Savukārt Austrijā EPL vairāk tiek izmantoti, lai nodrošinātu efektīvu ēku ikdienas uzturēšanu, ne tik daudz energoefektivitātes darbu veikšanai.Saistībā ar energoefektivitātes paaugstināšanu publiskās ēkās, piesaistot ESKO, jāņem vērā publiskās – privātās partnerības līgumu aspekti un apstāklis, ka publiskas personas ilgtermiņa saistības ar ESKO tiek iekļautas valsts budžeta ilgtermiņa saistībās. Papildus tam, Latvijā EPL izstrāde ir attīstības stadijā un faktiski nepastāv pilnvērtīgs ESKO kompāniju tirgus, kā arī trūkst kompāniju un pašvaldību, kam būtu pieredzes šādas finansēšanas shēmas īstenošanā, tādēļ šī izvērtējuma sagatavošanas laikā un ietvaros nav iespējams izstrādāt mehānismu ESKO shēmas izmantošanai publisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet pilotprojektus pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai ir plānots īstenot caur Vides investīciju fondu, tādējādi radot gan pozitīvus piemērus, pieredzi un zināšanas par ESKO darbības principiem, gan radot sākumu ESKO kompāniju attīstībai. Papildus jāņem vērā, ka SAM 4.2.2. otrās atlases kārtai pieejamais finansējuma apjoms varētu būt nepietiekams efektīvai un ilgtspējīgai ESKO shēmas darbībai visas Latvijas teritorijā.

5.2. SAM 4.2.2.pasākuma ieviešanas mehānisma izvēle

Ņemot vērā augstāk izvērtētos alternatīvu ieviešanas mehānismu plusus un mīnusus, var secināt, ka visefektīvākais ieviešanas mehānisms projektiem, kas plānoti pašvaldībās ārpus nacionālas nozīmes attīstības centriem 5.1.3.nodaļā apskatītā 3.ieviešanas alternatīva – ierobežota atlase, veicot priekšatlasi un atbalstot visenergoefektīvākos ārpus nacionālas

34

nozīmes attīstības centru pašvaldībām plānotos projektus. Nosakot finansējuma sadalījumu pēc minētās alternatīvas tiek optimāli izlietoti SAM un projektu iesniedzēju finanšu un cilvēkresursi, kas nepieciešami programmas ieviešanas izstrādei un uzsākšanai, kā arī programmas ietvaros tiek atbalstītas ēkas, kuras nodrošina ne tikai obligāti izpildāmās prasības, bet ļauj atbalstīt projektus ar lielāko iespējamo investīciju atdevi. Tāpat izvēlētā alternatīva nodrošina pašvaldībām iespēju plānot energoefektivitātes pasākumus un izstrādāt projektu tehnisko dokumentāciju tikai tām ēkām, kurām tas ir visvairāk nepieciešams, kur energoefektivitātes darbi veicami visefektīvāk un kuru projektu idejas ir atbalstītas projektu ideju priekšatlasē, t.i., kvalitatīva projekta iesnieguma izstrādes gadījumā tām ir rezervēts ERAF līdzfinansējums 85% apmērā no projektam nepieciešamajām kopējām attiecināmajām izmaksām.

5.3. SAM 4.2.2. kopējais ieviešanas mehānisma apraksts

Īstenošanas veids1. SAM 4.2.2. īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā šādās projektu

iesniegumu atlases kārtās:1.1. pirmā projektu iesniegumu atlases kārta „Energoefektivitātes paaugstināšana un

atjaunojamo energoresursu izmantošana nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās - Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldības”;

1.2. otrā projektu iesniegumu atlases kārta „Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana ārpus nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām”.

Atbalsta saņēmējiProjekta iesniedzēji ir:

pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;

otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā ir pašvaldība ārpus nacionālas nozīmes centriem vai tās izveidota iestāde, vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

Atbalstāmās darbībasPasākuma ietvaros atbalsts ir pieejams atbalstāmajām darbībām, kas sekmē darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” definēto iznākuma rādītāju sasniegšanu un ietver investīcijas pašvaldības īpašumā vai turējumā esošas infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanā saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto:

esošu ēku pārbūve vai atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī būvdarbi norobežojošo konstrukciju siltināšanai un citi pasākumi, kas nodrošina primārās enerģijas patēriņa samazinājumu;

lokālās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana, ja tā nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vai nodrošina pāreju no fosilo kurināmo izmantojošām tehnoloģijām uz AER izmantojošām tehnoloģijām;

atjaunojamos energoresursus izmantojošu iekārtu iegāde un uzstādīšana; publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu; projekta vadības un sagatavošanas darbu izmaksu (pamatojošās dokumentācijas)

nodrošināšana.Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

Galvenās attiecināmo izmaksu pozīcijas ir:35

projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas; projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas; esošas ēkas būvniecības izmaksas:

- būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās;- pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana;- ēkas inženiersistēmu pārbūve, atjaunošana vai izveide;- lokālās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana;- atjaunojamo energoresursu izmantojošu siltumenerģijas ražošanas un ūdens

sildīšanas avotu iegāde un uzstādīšana; autoruzraudzības, būvuzraudzības, arheoloģiskās uzraudzības izmaksas; izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā; ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas. neparedzētie izdevumi. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi;

Plānots, ka SAM 4.2.2. ietvaros ieguldījumus varēs veikt projekta iesniedzēja īpašumā, kā arī publiskas personas īpašumā, ja īpašuma turējuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.

FinansējumsSAM 4.2.2. plānotais kopējais finansējums sadalīts atbilstoši atlases kārtām:

- pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 36 823 018 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 31 299 566 euro (tai skaitā virssaistību finansējums 15 602 736 euro) un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 5 523 453 euro;

- otrās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 18 466 857 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 15 696 828 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 2 770 028 euro;

Tai pašā laikā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt snieguma rezervi, projektu atlasi līdz 2018. gada 31. decembrim varēs izsludināt tādā publiskā finansējuma apmērā, kas nepārsniedz 44 129 838 euro (tai skaitā virssaistību finansējums – 14 651 043 euro) un, kas pa kārtām sadalās šādi:

- pirmās atlases kārtas ietvaros – ne vairāk kā 30 342 133 euro no ERAF finansējuma (tai skaitā virssaistību finansējums – 15 602 736 euro);

- otrās atlases kārtas ietvaros – ne vairāk kā 14 739 397 euro no ERAF finansējuma.Plānotā maksimāli pieļaujamā ERAF finansējuma intensitāte 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Projekta minimālais kopējo izmaksu apmērs nav mazāks par 50 000 euro. Otrās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs īsteno ne vairāk kā trīs projektus, kuru kopējais ERAF finansējums nepārsniedz 1 000 000 euro.

Iesaistītās institūcijasSAM 4.2.2.pasākuma īstenošanu nodrošina atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde. Atbildīgā iestāde ir VARAM. Sadarbības iestāde ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA).

Funkciju un atbildības sadalījums1. Atbildīgās iestādes kompetence:

- izstrādā SAM 4.2.2. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;- izstrādā SAM 4.2.2. projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju

piemērošanas metodiku;- izstrādā Ministru kabineta noteikumus par SAM 4.2.2. īstenošanu;

36

- nodrošina SAM 4.2.2. īstenošanu, uzraudzību un kontroli sadarbībā ar sadarbības iestādi;

- sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar SAM 4.2.2. īstenošanu.

- veic SAM 4.2.2. otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu ideju konceptu priekšatlasi.

2. Sadarbības iestādes kompetence:- pirms uzsākta projektu iesniegumu iesniegšana publicē tīmekļa vietnē

projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku, kā arī izstrādā, apstiprina un publicē tīmekļa vietnē projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku, projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapu, līguma par projekta īstenošanu paraugu un izdevumus apliecinošo dokumentu sarakstu;

- izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, izstrādā un apstiprina komisijas darbības kārtību;

- uzaicina projektu iesniedzējus iesniegt projektu iesniegumus;- sniedz informāciju projekta iesniedzējam par projekta iesnieguma

sagatavošanu;- veic projektu iesniegumu atlasi un nodrošina to vērtēšanu;- pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu

ar nosacījumu vai noraidīšanu un informē par to projekta iesniedzēju;- slēdz līgumu par projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju;- nodrošina SAM 4.2.2. ietvaros apstiprināto projektu uzraudzību un

kontroli;- analizē SAM 4.2.2. ietvaros apstiprināto projektu īstenošanas problēmas

un sniedz atbildīgajai iestādei priekšlikumus par SAM 4.2.2.ietvaros apstiprināto projektu īstenošanas uzlabošanu;

- nodrošina informācijas sagatavošanu atbildīgajai iestādei par SAM 4.2.2.īstenošanai pieejamā finansējuma apguvi;

- pārbauda un apstiprina finansējuma saņēmēja starpposma un noslēguma pārskatu un sagatavo maksājuma rīkojumu un izdevumu deklarāciju;

- sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar SAM 4.2.2. īstenošanu un SAM 4.2.2. ietvaros apstiprinātajiem projektiem;

- nodrošina datu uzkrāšanu par projektu iesniegumiem un projektiem Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam;

- sniedz finansējuma saņēmējam informāciju par projekta īstenošanu un līgumā par projekta īstenošanu ietverto nosacījumu izpildi;

- piecus gadus pēc projekta īstenošanas uzrauga projekta īstenošanas rezultātus un iesniedz apkopotus datus par projektu īstenošanas rezultātiem atbildīgajai iestādei.

Ieviešanas mehānismsApstiprināta pašvaldību attīstības programma ir priekšnosacījums investīcijām SAM 4.2.2. ietvaros. Visas projektu idejas tiek iekļautas pašvaldību attīstības programmas investīciju plānā. Detalizēts SAM atbalsta piešķiršanas mehānisms ir aprakstīts MK 2014.gada 23.septembra sēdē (protokols Nr.50, 47.§) pieņemtajā informatīvajā ziņojumā „Par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014.-2020.gadam” (turpmāk – Informatīvais ziņojums). Projektu atlasē paredzēts iesaistīt Reģionālās attīstības koordinācijas padomi atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.614 “Reģionālās attīstības

37

atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.614), kas tiek veidota kā konsultatīva institūcija ar plašu pārstāvniecību, jo tā ne tikai saskaņos pašvaldību attīstības programmas, bet arī sniegs atzinumu par projektu nepārklāšanos ar nacionāla līmeņa projektiem. Tās sastāvā tiek iekļauti VARAM, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Reģionālo attīstības centru apvienības un plānošanas reģionu pārstāvji, kā arī sadarbības iestādes un Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāvji – novērotāja statusā. SAM ietvaros Reģionālās attīstības Koordinācijas padomes iesaiste nodrošina vairāku līmeņu kontroles mehānismu, lai apstiprināšanai tiktu virzīti MK noteikumu projekta nosacījumiem atbilstoši projekti. Saskaņojot projektu idejas un projektu ideju konceptus Reģionālās attīstības Koordinācijas padomē, tiks vērtēta projektu darbību nepārklāšanās. Vienlaikus tiks kontrolēta plānoto darbību atbilstība SAM mērķim un sasniedzamo iznākuma rādītāju apjoms.

5.3.1.Pirmā atlases kārtaPirmās atlases kārtas īstenošanai vadošā iestāde slēdz deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldībām, deleģējot tām projektu atlases veikšanas funkciju (turpmāk – deleģēšanas līgums). Pašvaldība, ar kuru noslēgts deleģēšanas līgums, organizē projektu iesniegumu atlasi, kā arī izstrādā projektu iesniegumu atlases nolikumu, saskaņojot to ar VARAM.Atbilstoši MK noteikumiem Nr.614 Reģionālās attīstības koordinācijas padome izskata un saskaņo nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību iesniegtos attīstības programmu investīciju plānus (turpmāk – investīciju plāns), izvērtējot to atbilstību pašvaldību attīstības programmām un nodrošinot to atbilstību integrētas pieejas principiem. Reģionālās attīstības koordinācijas padome pieņem lēmumu par nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību investīciju plānu integrētajās teritoriālajās investīcijās iekļauto SAM 4.2.2. projektu ideju (prioritāro un alternatīvo) ERAF finansējuma un sasniedzamo iznākuma rādītāju apjomu katram projekta iesniedzējam (katra integrēto teritoriālo investīciju specifiskā atbalsta mērķa ietvaros), izvērtējot investīciju plānā iekļauto projektu ideju atbilstību specifiskā atbalsta mērķa attiecīgajiem mērķiem, atbalstāmajām darbībām, attiecināmajām izmaksām un sasniedzamajiem rezultātiem. Projektu iesniegumu vērtēšanu veic republikas pilsētas pašvaldības izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas komisija. Projektu pēc tā izvērtēšanas republikas pilsētas pašvaldības projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā un galīgās pārbaudes par projekta iesnieguma atbilstību normatīvajam aktam par SAM 4.2.2. īstenošanu un projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem veikšanas (atbilstoši deleģēšanas līgumā noteiktajam) un lēmuma par projekta apstiprināšanu, vai atzinuma par nosacījumu izpildi, iesniedz sadarbības iestādē vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai. Nosacījumi par grozījumiem SAM 4.2.2. finansējuma un sasniedzamo iznākuma rādītāju sadalījumā, ko veiks biedrība „Latvijas Lielo pilsētu asociācija”, ir noteikti MK noteikumos Nr.614.

5.3.2. Otrā atlases kārtaOtrās atlases kārtas ietvaros projektu iesniegumu atlasi organizē sadarbības iestāde, kas izstrādā projektu iesniegumu atlases nolikumu. VARAM organizē reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību (21 novada pašvaldība) un pašvaldību, kurās neietilpst nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri (89 novadu pašvaldības), projektu ideju konceptu priekšatlasi. Visām iepriekš minētjām 110 novadu pašvaldībām ir paredzēta kopīga projektu ideju konceptu priekšatlases, kuru veiks

38

VARAM saskaņā ar visiem iepriekš zināmiem, vienādi piemērojamiem projektu ideju koncertu priekšatlases kritērijiem. Atbilstoši MK noteikumiem Nr.614 Reģionālās attīstības koordinācijas padome pieņem lēmumu par SAM (110 novadu pašvaldībām) projektu ideju konceptu priekšatlases rezultātā atbalstāmajiem projektu ideju konceptiem, to ERAF finansējuma apmēru un sasniedzamajiem iznākuma rādītājiem. Lai samazinātu administratīvo slogu pašvaldībām (savstarpēji konkurējošu projektu konceptu sagatavošana) un VARAM kā atbildīgajai iestādei (priekšatlases ietvaros iesniegto projektu ideju konceptu vērtēšana), kā arī ņemot vērā Otrās atlases kārtas ietvaros pieejamo ierobežoto ERAF finansējumu, MK noteikumu projekts paredz, ka Otrās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs īsteno ne vairāk kā trīs projektus, kuru kopējais ERAF finansējums nepārsniedz 1 000 000 euro. Atbilstoši plānotajam indikatīvajam laika grafikam priekšatlasi Otrajai atlases kārtai plānots pabeigt 2016.gada II ceturksnī, t.i., līdz minētajam termiņam VARAM veiks projektu konceptu izvērtēšanu un pieņems lēmumus par atbalstāmajiem projektu ideju konceptiem. Projektu ideju konceptu izvērtēšanā tiks piemēroti VARAM definētie priekšatlases specifiskie atlases kritēriji, kas vērsti uz:

SAM iznākuma rādītāju sasniegšanu; atbalstu pirmskolas izglītības iestādēm, kurās plānots palielināt izglītojamo vietu

skaitu; projektiem, kurus plānots pabeigt līdz 2018.gada 31.decembrim, ņemot vērā to, ka

līdz starpposma beigām SAM ietvaros Eiropas Komisijai jādeklarē kopējās izmaksas 14 773 485 euro apmērā (26,7 procenti no SAM 4.2.2. kopējā finansējuma).

Projektu konceptu priekšatlases kritēriji tiks nosūtīti visām pašvaldībām, kas noteiktas kā projektu iesniedzēji Otrās atlases kārtas ietvaros, norādot termiņu projektu konceptu sagatavošanai (indikatīvi divi mēneši). Priekšatlases rezultātā atbalstīto projektu konceptu saraksts par atbalstāmajiem projektu ideju konceptiem, to finansējuma apjomu un plānotajiem sasniedzamajiem iznākuma rādītājiem tiks iesniegts apstiprināšanai MK. VARAM plāno izstrādāt projekta koncepta veidlapu, kurā projekta iesniedzējs tiks aicināts norādīt to informācijas minimumu, kas nepieciešams pilnvērtīgai projektu konceptu priekšatlasei. Lai nodrošinātu SAM 4.2.2. līmeņa rādītāju sasniegšanu, īstenojot Otro atlases kārtu, grozījumus atbalstāmo projektu konceptu sarakstā saskaņo VARAM izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē. Projektu ideju konceptu priekšatlase plānota tā, lai nodrošinātu investīciju mērķtiecīgu un efektīvu ieguldīšanu energoefektivitātes pasākumos, izvairoties no papildus izdevumiem pilnas projektu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, kas būtu veicama atklāta konkursa gadījumā.

5.3.3. Citi nosacījumiPlānoti nosacījumi, kādos sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu, kas detalizēti tiks norādīti vienošanās vai civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu.Tāpat ir paredzēts nosacījums, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas (megavatstundas), kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu pēc projekta īstenošanas (megavatstundas). Projekta iesniegumā norādītie dati tiks uzkrāti Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020.gadam. Vienotas energoefektivitātes prasības, to piemērošanas un enerģijas patēriņa monitoringa kārtību izstrādā Ekonomikas ministrija, ņemot vērā Ministru kabineta 2010.gada 30.septembra noteikumu Nr.923 „Kārtība, kādā uzskaita valsts enerģijas galapatēriņa ietaupījumu un

39

nodrošina energoefektivitātes monitoringa sistēmas darbību” 3.punktā noteikto, ka energoefektivitātes monitoringa sistēmas darbību nodrošina Ekonomikas ministrija.SAM ir netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzīgas iespējas”, un tieša ietekme uz horizontālo principu „Ilgtspējīga attīstība”. Ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzīgas iespējas” ir vides un informācijas pieejamības veicināšana, un projektu vērtēšanā tiks piešķirti papildu punkti projektiem, kas paredzēs specifiskas vides un informācijas pieejamību veicinošas darbības papildu būvnormatīvos noteiktajam. Lai nodrošinātu šī principa uzraudzību, tiks uzkrāti dati par horizontālā rādītāja sasniegšanu, proti, objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.Ietekme uz horizontālo principu „Ilgtspējīga attīstība” ir energoefektivitātes paaugstināšana, siltumnīcefekta gāzu samazināšana un zaļā publiskā iepirkuma principu ievērošana publiskajos iepirkumos, un projektu vērtēšanā tiks piešķirti papildu punkti projektiem, kas paredzēs attiecīgā kritērija izpildi vai arī tā izpildi pēc iespējas augstākā kvalitātē. Lai nodrošinātu šī principa uzraudzību, tiks uzkrāti dati par attiecīgo kritēriju sasniegšanu projektu ietvaros.

5.4. SAM 4.2.2. plānotie sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītājiAtbilstoši darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” norādītajam, SAM 4.2.2. ietvaros ir jāsasniedz šādi rādītāji, kurus, paredzot atbilstošus projektu atlases kritērijus, ir plānots sasniegt, papildus nodrošinot, ka līdz 2018. gada 31. decembrim tiek sertificēti izdevumi vismaz 14 773 486 euro apmērā.

Tabula Nr.5.4. SAM ietvaros sasniedzamie rezultāti:Rādītāja nosaukums Plānotā vērtība (līdz 2023.gada

31.decembrim)Rezultāta rādītājs

Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei, kWh/m2/ gadā 120Iznākuma rādītāji

Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās, kWh/gadā

20 536 239

No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda, MW 1,8Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā, CO2

ekvivalenta tonnas5 180

5.4.1. Ārējo faktoru apraksts, kas varētu ietekmēt iespējas sasniegt SAM 4.2.2. izvirzītos iznākuma un rezultāta rādītājusPolitikas instrumenti un normatīvie akti gan ES fondu jomā, gan būvniecības jomā nacionālā un ES līmenī - atbalsts SAM 4.2.2. ietvaros jārealizē saskaņā ar normatīvajiem aktiem gan ES fondu jomā, gan būvniecības jomā nacionālā un ES līmenī atbilstoši tajos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, līdz ar to izmaiņas šajos dokumentos var ietekmēt SAM sasniedzamos rezultātus.Latvijas būvniecības nozares kapacitāte - būvniecības nozarē pēc apjomīga darbu apjoma samazinājuma 2008.-2011.gada ekonomiskās krīzes laikā, vērojama salīdzinoši strauja izaugsme. Vienlaikus, lai arī būvniecības apjomi pēdējo gadu laikā salīdzinoši strauji aug, tomēr tie ievērojami atpaliek no pirmskrīzes augstākā līmeņa.. Papildus jāņem vērā citi būvniecības nozares attīstību kavējošie faktori, kas var būt būtiski pie liela apjoma investīciju apguves ierobežotā laika periodā:

- kvalificēta darbaspēka trūkums būvdarbu veikšanai;- nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku apsaimniekotāji,

energoauditori, projektētāji, būvniecībā nodarbinātie) skaits- zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kvalitātes kontroles trūkums.

Tabula Nr.5.4.1. Dzīvojamo, nedzīvojamo ēku un inžneirbūvju būvniecība un remonts, faktiskās cenās, milj. euro

40

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

Būvniecība kopā 2424,0 1311,2 1048,2 1211,2 1486,21631,

1 1765,8

Dzīvojamās ēkas, pavisam 345,3 98,4 68,0 89,8 111,6 183,3 241,2

Nedzīvojamās ēkas, pavisam 963,2 457,7 368,8 425,8 518,3 492,5 665,4

Inženierbūves, pavisam 1115,6 755,1 611,4 695,5 856,2 955,3 859,3

DINAMIKA. t/t-1, %

(F) Būvniecība -45,9 -20,1 15,5 22,7 9,7 8,3

Dzīvojamās ēkas, pavisam -71,5 -30,9 32,1 24,3 64,2 31,6

Nedzīvojamās ēkas, pavisam -52,5 -19,4 15,4 21,7 -5,0 35,1

Inženierbūves, pavisam -32,3 -19,0 13,8 23,1 11,6 -10,1

Tabula Nr.5.4.2. Aizņemtās darbavietas par darbības veidiem vidēji gadā

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

(F) Būvniecība 61961 72160 91707 89341 54554 46008 50908 55691 60620 60307

(41) Ēku būvniecība 20829 26776 36033 33209 18295 15044 17940 19109 21573 21757

(42) Inženierbūvniecība 12426 13769 15215 16802 12902 11803 12923 13764 14489 14226

(43) Specializētie būvdarbi 28706 31614 40459 39330 23356 19160 20044 22819 24558 24324

DINAMIKA. t/t-1, %

(F) Būvniecība 16,5 27,1 -2,6 -38,9 -15,7 10,7 9,4 8,9 -0,5

(41) Ēku būvniecība 28,6 34,6 -7,8 -44,9 -17,8 19,3 6,5 12,9 0,9

(42) Inženierbūvniecība 10,8 10,5 10,4 -23,2 -8,5 9,5 6,5 5,3 -1,8

(43) Specializētie būvdarbi 10,1 28,0 -2,8 -40,6 -18,0 4,6 13,8 7,6 -1,0

Inflācija - SAM 4.2.2.ietvaros kopējais paredzētais finansējums ir 55,28 milj. euro, tai skaitā ERAF finansējums 46,99 milj. euro un pašvaldību budžeta, valsts budžeta dotācija pašvaldībām finansējums 5,52 milj. euro. Arī citās ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda aktivitātēs ir paredzēts ievērojams investīciju apjoms dažādu būvniecības darbu veikšanai ar energoefektivitātes uzlabošanas mērķi, piemēram:

- SAM 4.1.1. “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē”;

- 4.2.1.1.pasākums “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās”;

- 4.2.1.2.pasākums “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās”; - SAM 4.3.1. “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu

centralizētajā siltumapgādē”.Ņemot vērā minēto, ir būtiski izmantot pieejamo finansējumu efektīvi, nepieļaujot būvniecības darbu koncentrāciju vienas būvniecības sezonas ietvaros, radot risku izmaksu pieaugumam. Ņemot vērā, ka visi potenciālie projektu iesniedzēji SAM 4.2.2 ietvaros projektus neiesniegs un īstenošanu neuzsāks vienlaicīgi (ir jāsagatavo projektu iesnieguma dokumentācija, kas sākotnēji prasa projektu iesniedzēju priekšfinansējumu, kā arī jāveic iepirkuma procedūras un citi sagatavošanās darbi pirms projektu realizācijas uzsākšanas), ir paredzams, ka būvniecības darbi nekoncentrēsies vienā būvniecības sezonā. Papildus jāņem vērā, ka minēto izmaksu pieauguma risku samazinās nosacījums, ka projektu īstenošanu varēs veikt laika periodā, kas ir garāks par vienu gadu, un tajā būs vismaz divas būvniecības sezonas.

41

6. Specifiskā atbalsta mērķa sākotnējās ietekmes noteikšana6.1. Ietekme uz makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības vidi

Projektu īstenošana (tehniskās dokumentācijas sagatavošana, projektu vadība, būvniecības materiālu ražošana, būvniecība, uzraudzība u.c.) veicina nodarbinātību, tādejādi stimulējot uzņēmējdarbības un valsts ekonomisko attīstību. Turklāt, samazinot siltumenerģijas patēriņu, uzlabosies valsts ārējā tirdzniecības bilance, jo samazināsies importētā kurināmā (dabasgāzes, akmeņogļu, dīzeļdegvielas) iepirkuma apjomi.

6.2. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām (gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan attiecībā uz fiziskām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan attiecībā uz budžeta finansētām institūcijām. Fiskālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem)

Tabulā Nr.6.2 veikts indikatīvs aprēķins par plānotajiem siltumenerģijas ietaupījumiem pēc 4.2.2.pasākuma īstenošanas (atbilstoši DP norādītajam, provizoriski 2% no pasākuma finansējuma tiks novirzīts atjaunojamos energoresursus izmantojošu papildjaudu uzstādīšanai). Ar tabulā veiktajiem pieņēmumiem redzams, ka pasākuma īstenošanas rezultātā finansējuma saņēmēji kopā indikatīvi ietaupīs 0,57 milj. euro par neizmantoto siltumenerģiju. Aprēķini veikti, pieņemot, ka ēkas ir pieslēgtas centralizētai siltumapgādes sistēmai. Tā kā daudzās ēkās ir lokāla vai individuāla apkure, faktiskais izmaksu ietaupījums veidosies arī no kurināmā iegādes izmaksu ietaupījuma, kas būs augstāks, bet grūti aplēšams, ņemot vērā dažādo kurināmā veidu atšķirīgās izmaksas, līdz ar to zemāk dotais aprēķins ir indikatīvs. Pēc aprēķiniem redzams, ka ir plānots pārsniegt DP izstrādes laikā noteiktos minimālos rādītājus - primārās enerģijas gada patēriņa samazinājumu, CO2

emisiju samazinājumu, kā arī uzstādīto AER siltumavotu papildjaudu – skatīt arī tabulu Nr.6.4).

Tabula Nr.6.2 Plānotais siltumenerģijas ietaupījums pēc 4.2.2.pasākuma īstenošanasRādītājs Rezultāts Aprēķins

Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums pašvaldību ēkās, MWh/gadā

13 718,237 MWh/gadā

Saskaņā ar DP noteikto minimālo sasniedzamo rādītāju

Kopējais nepieciešamais siltumenerģijas ietaupījums, lai nodrošinātu SAM 4.2.2. minimālo sasniedzamo rādītāju izpildi

10 552,49 MWh/gadā

13 718,237 MWh/gadā / 1.3 (DP izmantotais vidējais pārrēķina koeficients)

Ietaupījums par samazināto siltumenerģijas patēriņu gadā

569 834 euro 10 552,49 MWh * 54 euro/MWh (vidējais siltumenerģijas tarifs bez PVN)

6.3. Sociālā ietekme. Ietekme uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem.Tiks sakārtota pašvaldību iestāžu darba vide, ēku izmantošanas apstākļi. Atjaunojot pašvaldību iestāžu ēkas, iespējama ēku funkcionalitātes efektivitātes uzlabošana, aizstājot citas ēkas ar līdzīgām funkcijām un pārnesot cilvēkresursus uz renovētajām telpām, tādējādi samazinot arī dažādu pašvaldības sniegto pakalpojumu izmaksu ietilpību, uzlabojot pašvaldības darba efektivitāti un radot papildus līdzekļus citu attīstības pasākumu īstenošanai vai pakalpojumu sniegšanai.

6.4. Ietekme uz vidiVeicot energoefektivitātes pasākumus, tiks samazināts CO2 emisiju apjoms atmosfērā. Tā kā viena no atbalstāmajām darbībām SAM 4.2.2. ietvaros ir noteikta fosilo resursu patērējošu enerģijas iekārtu nomaiņa uz atjaunojamiem energoresursiem (atbilstoši darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” norādītajam, provizoriski 2% no

42

pasākuma finansējuma tiks novirzīts atjaunojamos energoresursus izmantojošu papildjaudu uzstādīšanai). Tabulā Nr.6.4 veikti aprēķini par CO2 emisijas samazinājumu, gan veicot energoefektivitātes darbus, gan uzstādot atjaunojamos energoresursus izmantojošas papildjaudas. Pēc aprēķiniem redzams, ka SAM 4.2.2. ietvaros minimālais plānotais CO2

emisijas samazinājums ir 4926,71 t/gadā, kas atbilst darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” plānotajam enerģijas samazinājuma un uzstādāmo AER papildjaudu apjomam.

Tabula Nr.6.4. Plānotais CO2 emisijas samazinājums pēc 4.2.2.pasākuma īstenošanasRādītājs Rezultāts Aprēķins

Minimālais CO2

emisiju samazinājuma apjoms pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas

3 621,61 t/gadā 13 718,237 MWh (ietaupāmaias primārās enerģijas apjoms saskaņā ar DP) * 0,264 t CO2/MWh (CO2 emisijas faktors, ja siltumenerģija tiek nodrošināta no centralizētās siltumapgādes sistēmas (noteikts 2013.gada 25.jūnija MK noteikumu Nr.348 “Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” 1.pielikuma 3.tabulas 11.rindā))

Minimālais CO2

emisiju samazinājuma apjoms, uzstādot atjaunojamos energoresursus izmantojošas papildjaudas

1 305,1 t/gadā Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” SAM 4.2.2. noteikts iznākuma rādītājs – uzstādītas atjaunojamos energoresursus izmantojošas papildjaudas 1,2 MW apjomā.Uzstādot atjaunojamos energoresursus izmantojošas papildjaudas, tiek ņemts vērā, ka ar 1 MW katlu gadā vidēji saražo 4870 MWh siltumenerģijas. Tātad SAM 4.2.2.pasākuma ietvaros 5844 MWh no fosiliem energoresursiem saražoto siltumenerģiju plānots aizvietot uz siltumenerģiju, kas saražota no AER (aprēķins 1,2 MW * 4870 = 5 844 MWh gadā).Turpmākajam aprēķinam tiek piemērota funkcija:

E=ECO2×

Qsam

ηkur:E – CO2 emisijas samazinājums gadā (t CO2/gadā);ECO2 – emisijas faktors – 0,201 (t CO2/MWh; tiek pieņemts, ka kurināmais pirms projekta īstenošanas ir bijis dabasgāze, jeb fosilais kurināmais ar mazāko CO2 emisijas faktoru, tādējādi pieņemot piesardzīgo scenāriju);Qsam. – ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām saražotais siltumenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas (MWh/gadā);ɳ - esošās sadedzināšanas iekārtas (katla) lietderības koeficients, kas ir 0,9, ja izmanto dabasgāzi.Aprēķins: 0,201*5 844 /0,9 = 1 305,1 t/gadā

Kopā 4 926,71 t/gadā

6.5. Ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Atbalstu SAM 4.2.2. ietvaros sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regula (ES) Nr.1303/2013), t.sk., piemērojot atmaksājamas palīdzības mehānismu. Iznākuma rādītāju neizpildes gadījumā atmaksāto finansējumu uzskata par atmaksājamo palīdzību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013 67., 68.un 69.pantā noteiktajam. Izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013 67.pantā noteikto, tiek plānots, ka

43

atmaksāto palīdzību atkārtoti varēs izmantot projektu īstenošanai attiecīgās atlases kārtas ietvaros.

6.6. Ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu, kas nepieciešams izmaiņu nodrošināšanai informācijas sistēmās

Nav tiešas ietekmes.

6.7. Ietekme uz veselībuLai uzlabotu ēku iekšējo klimatu un nodrošinātu veselībai labvēlīgu vidi, energoefektivitātes paaugstināšanas projektos tiks atbalstīta arī ventilācijas sistēmu izbūve, ja tā pēc projekta īstenošanas nodrošina siltumenerģijas patēriņa samazinājumu un nodrošina telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām.

44

7. Valsts atbalsta programmas iespējamā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

SAM 4.2.2. īstenošanā netiek paredzēts sniegt valsts atbalstu komercdarbībai, kontrolējot saimnieciskās darbības īpatsvaru un pieļaujot ieņēmumus no saimnieciskās darbības, kas nepārsniedz 15 procentus no kopējā apgrozījuma (15 procentus no pašvaldības iestādes budžeta attiecībā uz pašvaldības ēku, kurā projekta ietvaros tiek veikti ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanā). Atbilstoši Eiropas Komisijas sagatavotā dokumenta Komisijas paziņojuma projekta par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar LESD 107.panta 1.punktu (pieejams: http: //ec.europa.eu/competition/consultations/2014_state_aid_notion/draft_guidance_lv.pdf) (turpmāk – Komisijas paziņojums) 40.punktam: “Ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, t. i., šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Parasti šādai papildinošajai darbībai patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašus materiālus, iekārtas, darbaspēku, pamatkapitālu. Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu15”.

15Šajā kontekstā infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 15 % no infrastruktūras kopējās gada jaudas.

45

8. Nepieciešamie dati ietekmes izvērtēšanai un uzraudzības nodrošināšanai8.1. Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums pašvaldību ēkās:

i. Mērvienība – MWh/gadā;

ii. Informācijas iegūšanas biežums – reizi gadā;

iii. Datu avots – dati tiks iegūti no projekta iesnieguma, kā arī no finansējuma saņēmēja ikgadējā pārskata uzraudzības periodā (ietaupītās primārās enerģijas MWh pēc projekta īstenošanas). Projektu ietvaros sasniegtos gala enerģijas ietaupījumus (pēc skaitītāja rādījuma) projekta iesniedzējs pārrēķinās uz primārās enerģijas ietaupījuma apjomu, ņemot vērā pieņemtos un ēkas energosertifikātā izmantotos pārejas koeficientus.

8.2. Uzstādītas atjaunojamos energoresursus izmantojošas papildjaudas:i. Mērvienība – MW;

ii. Informācijas iegūšanas biežums – pēc projekta pabeigšanas;

iii. Datu avots – dati tiks iegūti no projekta iesnieguma, kā arī no finansējuma saņēmēja pārskata pēc projekta pabeigšanas.

8.3. Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā:i. Mērvienība – CO2 emisiju ekvivalenta tonnas;

ii. Informācijas iegūšanas biežums – reizi gadā;

iii. Datu avots – dati tiks iegūti no projekta iesnieguma, kā arī no finansējuma saņēmēja ikgadējā pārskata projekta uzraudzības periodā. Datus aprēķinās finansējuma saņēmējs, ņemot vērā projekta iesniegumā norādītos datus par plānoto un uzraudzības periodā sasniegto siltumenerģijas ietaupījumu un uzstādītajiem AER siltumenerģijas ražošanas un ūdens sildīšanas avotiem, ņemot vērā izmantoto kurināmo un tā emisijas faktoru.

46

9. Atbilstošu 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda investīciju ietekmes izvērtējums

Sākotnējā novērtējumā jau ir minēti 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda aktivitāšu ietvaros sasniegtie rezultāti un sniegti secinājumi. Līdz ar to VARAM neplāno veikt citus 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda investīciju ietekmes izvērtējumus.

10. Pielikumi

1. Pielikums Nr.1 “KPFI sniegtais atbalsts pašvaldību ēku energoefektivitātes nodrošināšanai”.

2. Pielikums Nr.2 “Datu apkopojums par nepieciešamajiem energoefektivitātes un AER izmantošanas attīstības pasākumiem”.

47