Fizikālās Enerģētikas Institūts Enerģijas resursu laboratorija Laboratorijas vadītājs

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

ClearSupport

Projekta ClearSupport ieviešanas progress Latvijā, saistība ar Valsts Pētījuma programmu enerģētikā un

energoefektivitātes projektu perspektīvas

Fizikālās Enerģētikas InstitūtsEnerģijas resursu laboratorija

Laboratorijas vadītājs LZA kor.loc.,Prof., Dr.habil.sc.ing. Pēteris Šipkovs


ClearSupportAtbalsts projektu biržas veidošanas

Valsts pētījumu programma enerģētikā -

sastāv no 7 apakšprogrammām, ieskaitot -enerģijas efektivitātes tehnoloģiju pilnveidošanu un vadību, - atjaunojamo enerģijas veidu izmantošanas iespēju un tehnoloģiju izpēti un novērtējumu

Energoefektivitātes projektu ieinteresētās puses

•Latvijas pašvaldību savienība; Lielo pilsētu asociācija; Rīgas mājoklis;•Energoefektivitātes projektu realizētāji;•Namu pārvaldes, namu īpašnieki utt.

ClearSupport:

DānijaVācijaLatvijaPolijaLietuvaČehijaSlovēnijaGrieķija

FEI & konsultatīvā

padome


ClearSupport

ClearSupport projekts Projekta ietvaros:

Veikta dalībvalstu kopējas ekonomiskas situācijas, ēku energoefektivitātes, enerģētikas un tt. analīze un tā ļauj teikt, ka problēmas ir līdzīgas.

Izveidota informatīva bāze par enerģijas efektivitātes projektiem visās projekta dalībvalstīs.

Apkopota un izanalizēta: informācija par enerģijas efektivitātes projektu

likumdošanas un institucionālo bāzi, kā arī par projektu organizatoriskiem noteikumiem.

informācija par enerģijas efektivitātes projektu finansējumu;

informācija par enerģijas efektivitātes projektu tehniskiem risinājumiem.


ClearSupport

Informatīva bāze par enerģijas efektivitātes projektiem visās projekta dalībvalstīs

Informatīvajā bāzē apkopoti realizētie energoefektivitātes projekti un izanalizēti visi plusi un mīnusi.

Salīdzināti realizētie projekti dažādās valstīs ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi.


ClearSupport

Enerģijas efektivitātes projektu finansējums Apkopota un izanalizēta enerģijas

efektivitātes projektu finansējumu shēmas visās projekta dalībvalstīs.

Salīdzināta dažādu valstu prakse un iespējams izmantot praktiski pārbaudītas shēmas, ņemot vērā visas to priekšrocības un trūkumus.

Piemēram, Slovēnijas, Lietuvas un Polijas prakse ēku energoefektivitātes projektu realizācijā ir atšķirīga un varētu būt aprobēta arī citās valstīs.


ClearSupport

Enerģijas efektivitātes projektu tehniskie risinājumi

Enerģijas efektivitātes projektu tehnisko risinājumu analīze parādīja, ka siltumcaurlaidības radītāji nedaudz atšķiras (ņemot vērā klimatiskos parametrus), kā arī normatīvās vērtības un ēku energoefektivitātes novērtēšana un tehniskie risinājumi ir ļoti līdzīgi.

Praktiski norobežojošo konstrukciju siltumcaurlaidības koeficienti līdzīgām ēkām un materiāliem arī daudz neatšķiras.

Tas ļauj secināt, ka tehniskie risinājumi un atbilstošās investīcijas varētu tikt izmatotas arī Latvija.

Projekta gaitā ēku energoefektivitātes projekti ir apkopoti un aprakstīti Excel formās.


ClearSupport

Informācija par projektuProject information Sheet - RUE in Buildings Projects Technology options/measures applied (1)Small Scale Sustainable Energy Projects Std Other

4. BasementProject ID Insulation against basement (<=5 cm) X

ID-number 1 Insulation against basement (>5 cm)Project Acronym Latvia - 1 Insulation against the ground (<=5 cm)Project title ENERGY SAVING IN MULTIFAMILY HOUSE Insulation against the ground (>5 cm)Location Sigulda, Leona Paegles Street 7a Other:Year of construction 1986 5. Heating systemClearSupport - Entry date 2 0 0 7 Modernisation of entire heating systemClearSupport - Exit date 2 0 0 7 Modernisation of DHW system X

Connection to DHProject owner(s) Building category New DH substation

Houseowners association X Existing/new? New boiler, biomassHousing Association 1 Concrete (<=1992) New boiler, otherIndividual building owner (private) 2 Concrete (>1992) New burnerMunicipality 3 Bricks (<=1950) Boiler tuning/adjustmentOther Public 4 Bricks (<=1992) New boiler controlOther 5 Bricks (>1992) New heating control X

6 Bricks & Concrete (<1992) X New radiatorsSize Radiator valves

Number of m2 involved 906,9 Technology options/measures applied (1) Radiator valves, thermostaticNumber of households 18 Std Other Balancing valves XFloors 3 1. Windows and Doors Heat cost allocators

Sealing of windows (strips) Other:Type of building New windows, U>=1.8 (60% OF FLATS) X 6. Ventilation and cooling systemPrivate residential building(s) New windows, U<1.8 Total renovation of systems

Multi-storey buildings X Windows - Extra layer of glass Improved fans/motorsSemi-detached/detached houses New insulated entrance doors X Imrpoved air handling unitsOther Sealing entrance doors Improving natural ventilation X

Public building(s) Other:windows in staircase X Heat recovery systemOffice building 2. Roof New cooling unit - increasing COPSchools Roof & lofts insulation (<=20 cm) X Improved control systemKindergarten Roof & lofts insulation (>20 cm) Reducing demand for coolingSport centre/facility New roof including insulation (<=20 cm) Other:Hospital New roof including insulation (>20 cm) 7. Pipe insulationOther Institution Extra floor including new roof (>20 cm) Improved insulation of pipings XOther Other: Other:

Municipal residential building (s) 3. Walls 8. Lighting systemsMulti-storey buildings Insulation of cavity walls Energy saving lamps XSemi-detached/detached houses External insulation (<=10 cm) New lighting armatures/devices XOther External insulation (>10 cm) X Lighting control system X

Other: Other:Hotel 9. Other measuresExpected investment Solar collectors - DHW

Local currency (LVL) 26 900 Std = Standard Measure Solar PV-systemEUR 38 275


ClearSupport

Enerģijas lietderīgu izmantošanu ēkās sekmē gan enerģijas efektivitātes paaugstināšanas pasākumi, gan enerģijas taupīšanas pasākumi. Enerģijas efektivitāte būtiski ir atkarīga no pielietotās tehnoloģijas. Uzlabot enerģijas efektivitāti tādējādi nozīme izmantot labākas tehnoloģijas, lai patērētu mazāk enerģijas.

Turpretim enerģijas taupīšana lielā mērā ir atkarīga no patērētāja uzvedības izmaiņām.

Energoefektivitāte un enerģijas taupīšana


ClearSupport

Enerģijas patēriņš Latvijā pa nozarēm

Mājsaimniecība

36%Transports

25%

Rūpniecība20%

Būvniecība2%

Pārējie paterētāji

15%

Lauksaimniecība,

mežniecība, medniecība, zvejniecība

2%

Mājsaimniecība36%

Lauksaimniecība,

Lielākie enerģijas patērētāji pēdējos gados mājsaimniecība un transports, attiecīgi 36% un 25%. Savukārt mājsaimniecības sektorā, apmēram, 85% no patērētās enerģijas tiek izmantoti mājokļu apsildei un karstā ūdens sagatavošanai. Šie skaitļi pārliecinoši pamato enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas lielo lomu mājsaimniecību ēkās.


ClearSupport

Enerģijas patēriņa sadalījums mājsaimniecības sektorā

Apkure77%

Elektriskās ierīces

6%

Ēdiena gatavošana

9%

Siltais ūdens8%


ClearSupport

Ēku sadalījums pēc uzcelšanas gadiem

Līdz 194022%

1940-19579%

1958-199268%

Pēc 19980%

1993-19981%


ClearSupport

Savrupmāju sadalījums pēc uzcelšanas gadiem

Līdz 194043%

1940-195720%

1958-199234%

1993-19982%

Pēc 19981%

Daudzdzīvokļu ēku sadalījums pēc uzcelšanas gadiem

1958-199276%

Pēc 19931%

Līdz 194017%

1940-19576%

Enerģijas efektivitātes projektu nepieciešamība Latvijā

Zemās prasības pret norobežojošo konstrukciju siltuma noturību un ne vienmēr augsta celtniecības darbu kvalitāte ir divi galvenie faktori zemam komforta līmenim un lieliem siltumenerģijas zudumiem ēkās, kas celtas laika periodā no 1958.-1992. un veido lielāko daļu no dzīvojamā fondā.


ClearSupport

Enerģijas cenu kāpums

12.6

50

25.731.2

101

62.5

0

20

40

60

80

100

120

DistrictHeating

Electricity Natural Gas*

EUR

/MW

h

2007 2008

Realizētos projektos īpatnējā siltumenerģijas patēriņa samazinājums sasniedzis no 36% līdz pat 47% un atbilstošs izmaksu samazinājums sasniedzis no 30% līdz 46%.


ClearSupport

Energoefektivitātes nepieciešamība: Mājsaimniecības patēriņš ir ap 40 % no kopējā

gala enerģijas patēriņa; 85% enerģijas mājsaimniecībās tiek patērēti

apkurei un siltā ūdens sagatavošanai; Dzīves kvalitātes, komforta paaugstināšana,

enerģijas pieejamība un enerģijas apgādes drošība;

Enerģijas apgādes drošums un vides kvalitātes saglabāšana;

Ilgtspējīgas attīstības veicināšana;


ClearSupport

Enerģijas ekonomijas potenciāls dzīvojamās mājās

Mājas sērija

Kopēja platība,

m2

Vidējais siltuma patēriņš

kWh/m2/gadā

Gada situma

patēriņšGWh/gadā

Siltuma enerģijas ekonomija atbilstoši Latvijas

nacionālai stratēģijai

(150 kWh/m2)

Siltuma enerģijas ekonomij

a %

103 7298000 174,22 1271 GWh 176 GWh 14%104 2654000 198,85 528 GWh 129 GWh 24%467 11544000 176,06 2032 GWh 301 GWh 15%602 3715000 181,00 672 GWh 115 GWh 17%Total 25211000 178,65 4503 GWh 722 GWh 16%


ClearSupportDzīvojamā fonda piederības struktūra

Īpašuma formaKopējā dzīvojamais fonds gada beigās, milj.m² / %1990 2000 2005

Kopējais mājokļu(dzīvojamais fonds),

t.sk.

52.9/100

53.4/100

57.0/100

Publiskais sektors 36.6/69 12.8/24 8.1/14

Privātais sektors 16.3/31 40.6/76 48.9/86Avots: CSP-gada grāmata


ClearSupport

Lai gan daudzdzīvokļu mājas lielākoties ir privātīpašumā (86%), pašvaldībām un valstij jāuzņemas vadošā un koordinējošā loma energoefektivitātes jautājumu risināšanā ēkās.

Energoefektivitāte mājokļu sektorā


ClearSupport

Pašvaldības ir atbildīgas par siltumapgādes organizēšanu savā teritorijā, bet ilgtermiņa siltumapgādes plānošanā viens no galvenajiem aspektiem ir siltumenerģijas pieprasījums, ko lielā mērā ietekmē energoefektivitāte ēkās.

Valsts enerģētikas politikas divi galvenie uzdevumi - enerģijas apgādes drošība un vides kvalitātes saglabāšana ir sasniedzami, paaugstinot energoefektivitāti ēkās.

Pašvaldību loma energoefektivitātes projektu realizācijā


ClearSupport

Dažādās īpašuma formas (privātīpašums, pašvaldības, valsts) daudzdzīvokļu ēkās apgrūtina lēmuma pieņemšanas procedūru jautājumos par energoefektivitātes pasākumu realizāciju ēkā. Pastāv arī dažādas ēku apsaimniekošanas formas – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, namu pārvaldes, privātie uzņēmumi un tml.

Dažāda veida realizēto projektu finansu mehānismi: dažos projektos tie bija kredīti, kurus saņēma

dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, vai pilnvarota juridiska persona,

citos gadījumos no pašvaldībām ir iespēja saņemt līdzfinansējumu, bet visos gadījumos ir noteikts nepieciešamo dokumentu saraksts un lēmumu pieņemšanas kārtība.

Projektu realizācijas mehānismi


ClearSupport

Priekšlikumi aktivitātēm energoefektivitātes veicināšanas jomā:

Likumdošanas pilnveidošana un standartu izstrādāšana (EM, BEMA, Vides min-ja, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu min-ja, Sabiedrisko pakalpojumu regulators);

Atbalsta mehānismu izstrādāšana (EM, BEMA, Vides min-ja, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu min-ja, Sabiedrisko pakalpojumu regulators, Bankas, Latvijas vides investīciju fonds, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, utt.);

Izglītošana un apmācība (visas institūcijas un masu medījas); Ēku energosertifikācijas un monitoringa sistēma (EM, BEMA,

Vides min-ja, Sabiedrisko pakalpojumu regulators); inovācija un pētniecība u.c. (EM, BEMA, LVIF, FEI, RTU, ..)


ClearSupportŠķēršļi enerģijas efektivitātes pasākumiem: Zināšanu un informācijas trūkums par enerģijas

efektivitāti un enerģijas taupīšanu; Efektīvas organizatoriskās struktūras trūkums, kas

skaidri definētu katras institūcijas uzdevumus enerģijas efektivitātes paaugstināšanas politikas realizēšanā;

Ekonomisko stimulu trūkums enerģijas efektivitātes pasākumu plašai izmantošanai (enerģijas cenas ikgadu samazina to ietekmi);

Apgrūtināta pieeja lētiem finanšu resursiem; Enerģijas patērētāju organizēšanas problēmas

efektīvākam energoresursu izlietojumam daudzdzīvokļu ēkās.


ClearSupport

Paldies par uzmanību!

Documents

Fizikālās Enerģētikas Institūts Enerģijas resursu laboratorija Laboratorijas vadītājs