42
leqciebi literaturis TeoriaSi irma ratiani Janris Teoria formirebisa da evoluciis etapebi 2007

formirebisa da evoluciis etapebi

  • Upload
    others

  • View
    2

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

leqciebi literaturis TeoriaSi

irma ratiani

Janris Teoria

formirebisa da evoluciis etapebi

2007

leqciebi literaturis TeoriaSi

irma ratiani

Janris Teoria

formirebisa da evoluciis etapebi

Tbilisi

2007

winamdebare gamocema axali seriis _ `leqciebi literaturis TeoriaSi~ _ meorenimuSia. seriis mizania, warmoaCinos leqtoris saleqcio kursis ZiriTadi Sinaarsi,

gamoavlinos misi umTavresi aspeqtebi da tendenciebi. saleqcio kursis TiToeulganyofilebas darTuli aqvs damowmebuli literaturis nusxa, romelic moicavs

sakiTxis irgvliv arsebuli Teoriuli literaturis mniSvnelovan nawils.gamocema gankuTvnilia humanitaruli fakultetis studentebisaTvis.

meore gamocema

redaqtori: n. xurcilava

w i n a T q m a

winamdebare naSromis gamocema ganpirobebulia sauniversiteto saWiroebiT.

aRniSnuli kursis calkeuli ganyofilebebi wlebis ganmavlobaSi aris aprobirebuli

`literaturaTmcodneobis Sesavlisa~ da `literaturis Teoriis~ saleqcio kursebis

kiTxvis procesSi qarTuli da rusuli filologiis, klasikuri filologiis,

aRmosavleTmcodenobisa da dasavleT evropuli enebis mimarTulebebis studentebTan.

damoukidebel kursad misi gamoyofa xels Seuwyobs sakiTxis meti siRrmiT analizsa da

Seswavlas.

Janris Teoriis Camoyalibebisa da ganviTarebis safexurebis jerovani mimoxilva

srulad aireklavs msoflio literaturaTmcodneobiTi azris erT umniSvnelovanes

aspeqts _ literaturuli Janris gaazrebisa da Sefasebis kriteriumebs sxvadasxva

epoqebisa da Teoriuli koncefciebis konteqstSi. students saSualeba eZleva, gaecnos

literaturis ZiriTadi saklasifikacio kategoriis _ Janris _ irgvliv SemuSavebul

mosazrebebs, maT Teoriul da meTodologiur specifikas, Tvali gaadevnos gansxvavebuli

Teoriuli mosazrebebis meTodologiuri realizebis rTul process. kursi, agreTve,

amkvidrebs Zalze farTo da aqtualur terminologiur aparats.

vimedovnebT, rom winamdebare gamocema did daxmarebas gauwevs literaturis

Teoriis problemebiT dainteresebul studentebs.

Janris Teoriis zogadi kanonzomierebani

literaturuli Janrebis aRwera da klasifikacia odiTganve iqca

literaturaTmcodneobis erT-erT centralur problemad. ra aris literaturuli

Janri? ris safuZvelze SeiZleba misi definicia? rogoria Janris mimarTeba arsebul

kulturul garemosTan da ra princips efuZneba Janris interpretacia? mimarTeba am da

Janris TeoriisaTvis mniSvnelovan sxva sakiTxebTan araerTgvarovan xasiaTs atarebs.

Janruli kritikis ganviTarebis yvela etapze araerTgvarovnebas ganapirobebs: a) Tavad

msjelobis obieqtis sirTule; b) kritikosTa individualuri konceptualur-

meTodologiuri strategia;

Janris Teoria, romelmac met-naklebi sisruliT moaRwia dRemde, Cvenis azriT,

SeiZleba oTx ZiriTad etapad daiyos:

1. Janris antikuri Teoria;

2. Janris renesansuli da neoklasikuri Teoria;

3. Janris romantikuli da postromantikuli Teoria;

4. Janris Tanamedrove Teoria.

oTxi gamokveTili etapidan, vfiqrobT, centralurad unda miviCnioT antikur da

Tanamedrove epoqebSi SemuSavebuli Janruli koncefciebi, vinaidan swored maT

gansazRvres literaturul JanrTa rogorc Tavdapirveli, anu klasikuri determinacia

da interpretacia, ise gviandeli, anu ganmeorebiTi redeterminacia da reinterpretacia.

am etapze Cveni interesis sagans warmoadgens JanrTa determinaciisa da

interpretaciis im ZiriTadi meTodologiuri koncefciebis gamokveTa, romlebmac,

vfiqrobT, seriozuli kvali datoves Janris Teoriis istoriaSi da mniSvnelovani roli

Seasrules Janris rogorc literaturuli fenomenis gansazRvrebisa da interpretaciis

saqmeSi.

amTaviTve marTebulad migvaCnia Janruli kritikis makoordinirebeli modelebis

rogorc Janris Teoriis ganviTarebis ganmsazRvreli kriteriumebis dadgena da

definicia.

Janris Teoria, antikuri epoqidan vidre dRemde, or gansxvavebul, garkveulwilad,

antagonistur rakursSi moiazreba: sinqronul da diaqronul rakursebSi. sinqronizmi

Janruli formebis permanentulobasa da mudmivobas asaxavs, diaqronizmi ki _ maT

periodul transformacias istoriuli da kulturuli cvalebadobebis konteqstSi.

Sesabamisad, Janris gansazRvreba sinqronul WrilSi efuZneba formulirebuli

literaturuli konvenciebis daSvebas, diaqronul WrilSi ki _ araformulirebul

literaturuli konvenciebisas. T. kenti miuTiTebs: `formulirebuli literaturuli

konvencia Tavisi arsiT preskripciuli da dakanonebulia . . . igi Seesabameba teqstis

statikur, anu sinqronul elementebs, romlebic kodificirdebian teqstis doneze. am

TvalsazrisiT, sinqronuli, anu formulirebuli literaturuli konvenciebi

asocirdebian im logikur molodinTan, romelic warmoiqmneba teqstTan uSualo

kontaqtis Sedegad . . . gansxvavebiT formulirebuli literaturuli konvenciebisagan,

araformulirebuli konvenciebi Tavisi arsiT arapreskrifciulni arian da diaqronul

xasiaTs atareben. isini asocirdebian cvalebadobasTan, romelic yovelTvis faseulia~

(23,37-38). amrigad, sinqronul perspeqtivaSi Janri aRiqmeba, rogorc dadgenili,

formulirebuli da gamyarebuli konstruqcia, ganpirobebuli Sidaliteraturuli

kanonebiT, diaqronul perspeqtivaSi ki _ rogorc permanentulad qmnadi sistema,

damokidebuli konkretuli epoqisaTvis niSandobliv istoriul da kulturul

Rirebulebebze. SeiZleba davaskvnaT: Janris sinqronuli determinacia amkvidrebs Janris

struqturul orientirebsa da niSnulebs, romlebTan mimarTebaSic gaiazreba nebismieri

Janris wiaRSi mimdinare cvalebadoba, regresi Tu ganviTareba; gansxvavebiT

sinqronulisagan, diaqronuli determinacia realuri, istoriul-kulturuli

parametrebis fonze ganixilavs Janrs da, am TvalsazrisiT, dasabams aZlevs mraval

saintereso koncefcias.

Janris Teoriis gaazrebis sinqronuli da diaqronuli rakursebi arsebiTad

gansxvavdebian erTmaneTisgan _ pirveli koncentrirebulia fiqsirebul struqturebze,

meore ki _ mudmivad cvalebad sistemebze. ibadeba kiTxvebi: rogor aisaxa sinqronuli

da diaqronuli Wrilebis dapirispireba Janris Teoriis istoriaze? rogoria

sinqronuli da diaqronuli Tvalsazrisebis Tanaarsebobis optimaluri varianti?

SevecadoT, Teoriul analizze dayrdnobiT, pasuxi gavceT dasmul SekiTxvebs.

Janris antikuri Teoria

`yoveli literaturuli teqsti, sul mcire, erT Janrs mainc ganekuTvneba~

(17,20) _ wers alasTair fouleri da am gancxadebiT imTaviTve ukuagdebs eWvebs

Janris, rogorc literaturuli kategoriis definiciis usargeblobis Sesaxeb.

viziarebT ra cnobili amerikeli literaturaTmcodnis pozicias, vamtkicebT:

literaturuli teqstis mimarTeba JanrTan xorcieldeba ara garkveuli sistemis

pasiuri wevrobis, aramed struqturulad faseuli modelis gaaqtiurebis statusiT.

Janrebis determinaciisa da interpretaciis problema dResac iseTive

aqtualuria Tanamedrove literaturaTmconeobisaTvis, rogoric iyo antikuri epoqis

Teoriuli azrovnebisTvis. aqtualobas ganapirobebs JanrTa mudmivi transmutaciis

Tviseba, permanentuli modificirebis unari, rac nebismieri literaturuli nawarmoebis

eTikur-esTetikuri Rirebulebis warmoCenis ueWvel garants warmoadgens. Janrebi

erTgvari mekavSiris rols asruleben istoriisa da literaturis ganviTarebis

kanonzomierebebs Soris.

* * *

platonis `saxelmwifos~ III wignSi sokrate amtkicebs, rom arsebobs sami da

mxolod sami meTodi xelovnebis nimuSis warmodgenisa: pirveli gulisxmobs `wminda

Txrobas~ anu Txrobas avtoris piriT, meore meTodi – baZvis maneras, anu Txrobas “sxva

mTxrobelis” piriT, mesame ki - Txrobis am ori meTodis kombinacias. `saxeldobr, _

askvnis sokrate, _ poeziisa da miTologiis erTi saxeoba mTlianad efuZneba mibaZvas _

es, rogorc Sen aRniSnav, axasiaTebs tragedias da komedias; meore saxeoba Sedgeba Tavad

poetis gamoTqmebisgan _ amis magaliTs Sen metwilad diTirambebSi ipovni; epikur

poeziaSi da mraval sxva saxeobaSi ki orive es meTodi gamoiyeneba~ (8,175-176). amrigad,

diTirambuli poezia, romelic realurad odis Canasaxovan formas warmoadgenda,

sokrates azriT, ganekuTvneboda pirvel meTods, tragedia da komedia _ meores, eposi ki

_ mesames. literaturuli Janrebis sokrateseulma klasifikaciam triaduli principis

mixedviT, dasabami misca Janris Teoriis ganviTarebas sinqronul rakursSi, romlis

pirvel da uaRresad avtoritetul wamomadgenlad aristotele gvevlineba.

`aristoteles `poetika~, _ marTebulad SeniSnavs h. diubrou, _ warmoadgens

Janruli kritikis locus classicus-s. SeiZleba iTqvas, rom aristoteles

Semdgomdroindeli literaturis Teoria ikiTxeba, rogorc misi `poetikis~ sqolioebi~

(16,47). aristoteles ganmsazRvrel rols JanrTa specifikis kvlevis saqmeSi

`poetikis~ pirvelive gverdebi warmoaCens, sadac filosofosi (da, albaT, Tamamad

SeiZleba iTqvas, literaturaTmcodne), isaxavs ra miznad msjelobas `zogadad poeturi

xelovnebisa, kerZod ki misi calkeuli saxeobebis Sesaxeb~ (3,39), amkvidrebs baZvis

cnebas. xelovneba zogadad da, konkretulad, poezia berZeni filosofosisaTvis aris

realobis baZva. sxvagvarad rom vTqvaT, baZva aristoteles poetikuri sistemis

maTodologiuri safuZvelia. mgram gansxvavebiT platonisagan, aristoteles Teoriul

koncefciaSi baZva moiazreba rogorc SemoqmedebiTi aqti, romelic axdens ara arsebuli

realobis martiv kopirebas, aramed mis gardaqmnasa da gadamuSavebas axali tipis

realobad. Sesabamisad, iqmneba axali samyaro, romelic arc mTlad relobaa da arc

mTlad fantazia, arc sruli simarTlea da arc pirwminda gamonagoni _ literatura

da poezia iZens erTgvarad Sualeduri, e.w. liminaluri kondiciis statuss arsebul

realobasa da mwerlis filosofiur gansja-varaudebs Soris. `poetikaSi~ poeziis

liminaluri xasiaTi mimezisis, anu baZvis makoordinirebel cnebaSia koncentrirebuli.

poeturi baZva TamaSis, erTgvari ambivalenturi qmedebis mniSvnelobas iZens, sadac

poeturi diskursi baZavs realurad arsebul diskursebs da qmnis pirobiTobas, romelic

verasodes gautoldeba verc filosofiur WeSmaritebas da verc istoriul realobas.

sxvagvarad rom vTqvaT, aristotele aTavsebs poezias liminalur sivrceSi, romelic

erTmaneTisagan mijnavs filosofiasa da istorias: `poetis amocanaa, _ wers

aristotele, _ isaubros ara realurad momxdarze, aramed imaze, rac SeiZleboda

momxdariyo, e. i. aucileblad an saWiroebisamebr SesaZlebelze~ (3,67). gamomdinare

aqedan, SeiZleba vivaraudoT, rom poezia baZavs ara mxolod filosofias, aramed

istoriasac, anu warmoadgens Sualedur formas SesaZleblobasa da aucileblobas

Soris. Sesabamisad, literaturuli diskursi gvevlineba gansxvavebuli tipis

diskursebis Rirebul mediatorad. `Rirebulebas~ ganapirobebs literaturuli

diskursis ara meqanikuri, aramed SemoqmedebiTi baZvis unikaluri unari: literaturuli

baZva ar gulisxmobs gamyarebuli modelebis martivad kopirebas (es tendencia cxadad

ikveTeba rogorc platonis naazrevSi, ise `mimezisis~ aristoteleseul ganmartebaSi),

igi an radikalurad sapirispiro mimarTulebiT cvlis obieqts (mag; satira, parodia),

anac Zirfesvianad gadaamuSavebs mas (es meTodi misaRebia nebismieri literaturuli

Janris doneze). gamomdinare aqedan, literatura aristotelesaTvis warmoadgens

liminalur sivrceSi ganTavsebul subversiul-sayrden da koreqtirebad marginalobas.

baZvis meTodologiaze dayrdnobiT, aristotele axdens xelovnebis dargebisa da

literaturuli Janrebis diferenciacias. igi gamoyofs diferenciaciisaTvis arsebiT sam

pozicias:

a) baZvis saSualebas;

b) baZvis obieqts;

g) baZvis stils.

baZva xorcieldeba ritmis, sityvis da harmoniis saSualebiT, Tvlis aristotele,

`gancalkevebiT an erTad~, Sesabamisad, gansxvavebulia baZvis Sedegebi; rakiRa poezia

mudmivad baZavs `moqmed adamians~, baZvis obieqti SeiZleba iyos `kargi an cudi~, ufro

zustad, `Zalian kargi~, `normaluri~ da `uvargisi~, rogorc es Sehferis adamianis

xasiaTs. poeziis yoveli Janri mibaZvis sakuTar obieqts arCevs da, Sesabamisad,

gansxvavebul Sedegebs aRwevs Seqmnili xasiaTebis mimarTulebiT; aseve seriozul

gansxvavebebs, aristoteles azriT, adgens baZvis stili. igi SeiZleba iyos samgvari:

pirvel SemTxvevaSi, avtori saubrobs movlenebze rogorc sruliad ganyenebul

qmedebebze, meore SemTxvevaSi avtori Tavad aris aRwerili qmedebebis monawile da

mesame SemTxvevaSi igi koncentrirebulia ara mxolod `realur~, aramed `moqmed~

adamianebze.

TiToeuli es pozicia aireklavs aristoteles Teoriis sayrden koncefcias:

xelovneba aris realobis baZva, anu mimezisi. baZvis samive poziciis detaluri

analizis safuZvelze aristotele naTelyofs Janrul orientirebs, anu adgens Janruli

triadis: eposis, tragediisa da komediisaTvis damaxasiaTebel logikur kanonzomierebebs.

ganmsazRvrel kriteriumebad aristotele, erTi mxriv, JanrTa struqturul agebulebas

miiCnevs, meore mxriv ki _ mayurebelze maTi zemoqmedebis unars.

Janris aristoteleseuli koncefciidan CvenTvis saintereso da sayuradReboa

`deqorumis~, sxvagvarad, wesrigis koncefcia, romelsac, vfiqrobT, centraluri adgili

uWiravs `poetikis~ avtoris Teoriul naazrevSi. aristoteleseuli deqorumi

gulisxmobs mimarTebis regulirebas konkretul sagans, formasa da stils Soris.

`regulireba~ `wesrigis~ relevanturi cnebaa, romelic iTvaliswinebs debulebas: yovel

sagans esaWiroeba saTanado, anu Sesatyvisi forma da stili. am SemTxvevaSi, albaT,

aristotele axmianebs zogadad klasikuri epoqisaTvis niSandobliv princips, romlis

Tanaxmadac, xelovnebis nebismieri nawarmoebisaTvis moiZebneba idealuri struqturuli

modeli. gamomdinare aqedan, SeiZleba davaskvnaT: antikuri azrovnebis, kerZod ki

aristoteles `poetikis~ doneze, xelovanis ZiriTad daniSnulebas warmoadgens ara

individualizmis gamovlena, rac dadgenili normidan originalur gadaxvevaSi

gamoixateba, aramed maqsimaluri miaxloeba idealur normasTan. vfiqrobT, swored am

fundamenturi kredos konteqstSi unda moviazroT aristoteles Semdgom epoqebSi

ganviTarebuli Janris Teoria: erTi nawili uyoymanod iziarebs `poetikis~ avtoris

pozicias (mcire SeniSvnebiTa da gadaxrebiT), meore nawili principulad upirispirdeba

mas da gansxvavebul koncefcias ayalibebs.

horaciusi namdvilad miekuTvneba kritikosTa pirvel jgufs. misi `Ars Poetica~

aristoteles `poetikis~ seriozul gavlenas ganicdis da samarTlianad miiCneva misi

ideebis populizatorad evropul literaturul sivrceSi. horaciusi, msgavsad

aristotelesi, aviTarebs dadgenili da koherentuli struqturebis ideas, romelic

vrceldeba xelovnebis yvela sferoze da uzrunvelyofs mTlian da mudmiv

kanonzomierebaTa sistemis arsebobas.

antikuri epoqis Janruli kritikis cikls asrulebs kvintiliane da misi

`Institutiones Oratoriae~. kvintilianes naSromSi warmoCenilia is ZiriTadi kavSirebi,

romlebic, avtoris azriT, arsebobs literaturul kategoriebsa da oratorul

kategoriebs Soris. igi ar uxvevs aristoteles mier moniSnuli kursidan da antikuri

tipis azrovnebis klasikur warmomadgenlad gvevlineba.

amrigad, antikuri periodis Teoriulma azrovnebam, romelic sakmaod seriozulad

iyo dainteresebuli JanrTa determinaciis sakiTxiT, Camoayaliba da ganaviTara Janris

TeoriisaTvis principulad mniSvnelovani ramdenime debuleba:

1. xelovneba, Sesabamisad, literatura aris realobis baZva;

2. baZvis manera ganasxvavebs erTmaneTisagan literaturul Janrebs;

3. Janris definiciis ganmsazRvrel kriteriums warmoadgens, erTi mxriv, Janris

struqturuli agebuleba, meore mxriv ki _ mayurebelze misi zemoqmedebis unari;

4. yovel sagans misi Sesatyvisi idealuri forma da stili moeZebneba;

5. xelovanis mizani aris swrafva idealuri normisaken.

gamomdinare debulebaTa am nusxidan, SeiZleba davaskvnaT: antikuri epoqis

Teoriulma azrovnebam gansazRvra Janri rogorc dadgenili da regulirebuli wesrigi,

e.w. deqorumi, romelic Seesabameba xelovnebis konkretuli nimuSis specifikasa da

ganisazRvreba misTvis niSandoblivi struqturul-recepciuli maxasiaTeblebiT.

mediavalurma, anu Sua saukuneebis Janrulma kritikam zedmiwevniT kargad aiTvisa

antikuri kritikis tradiciebi, Tumca globalurad ver Secvala klasikuri kredo.

garkveuli gardatexebi Janris TeoriaSi Seitanes renesansisa da neoklasikuri epoqis

moazrovneebma, romlebic, msgavsad maTi antikosi kolegebisa, did yuradRebas uTmobdnen

literaturuli sistemis Janrul klasifikacias.

amTaviTve mizanSewonilad migvaCnia poziciis dafiqsireba: renesansisa da

neoklasikuri periodis Janruli kritika warmoadgens klasikuri sinqronizmis ara

mxolod dinamiur gagrZelebas, aramed ganviTarebasa da gamyarebas. amasTan, aRniSnuli

epoqebis Janruli kritika dasaSvebad miiCnevs garkveuli koreqtivebis Setanas JanrTa

tradiciul klasifikacaSi, rac amzadebs niadags Janris Tanamedrove kritikis

Sesaqmnelad.

Janris renesansuli Teoria

renesansis periodis evropuli Janruli kritika garkveuli preskrifciulobiT

gamoirCeva. amis magaliTs warmoadgens bedes traqtati `Historia Ecclesiastica Grentis

Anglorum~ da Coseris `kanterberuli moTxrobebi~. TiToeuli maTgani klasikuri

epoqidan momdinare JanrTa triadul sqemas da maT tradiciul analizs efuZneba.

novaciis TvalsazrisiT, yuradRebas iqcevs SoTa rusTavelisa da dantes

Teoriuli Sexedulebani. `vefxistyaosnis” prologSi rusTaveli xazs usvams poeziis

anu Sairobis sargeblianobas da gamoyofs Sairobis sam sxvadasxva saxeobas. k. kekeliZe

aRniSnavs: `erTi _ Sairi, romliTac iTqmis grZeli epiuri ambebi; meore _ `leqsi

cotai, nawili moSaireTa~, romelsac `ar Zaluc srulqmna sityvaTa gulisa gasagmireTa~,

mesame _ es aris leqsi sanadimo, samRereli, saaSiko, salaRobo, amxanagTa saTreveli, ese

igi _ mokle, lirikuli Janris leqsi~ (1,206). sruliad cxadia, rom poeti eposisa da

lirikis Sesaxeb msjelobs. marTalia, igi ar mimarTavs JanrTa triaduli sistemis

ganmartebas, magram, Cveni azriT, klasifikaciis saZirkvlamde dadis da uaRresad

sainteresod mijnavs or saliteraturo gvars _ epossa da lirikas.

kidev erTi geniosi _ dante, miuxedavad imisa, rom traqtatSi `De Vulgari

Eloquentia~, rogorc Teoretikosi, iziarebs JanrTa dadgenil triadul klasifikacias,

rogorc poeti da moazrovne, avtori “RvTaebrivi komediisa”, ver Tavsdeba aristoteles

mier fiqsirebul normatiul CarCoebSi. am faqtma imTaviTve miiqcia italiuri

renesansis epoqis kritikosTa yuradReba da intensiuri kvlevis obieqtadac iqca.

centraluri problema, romelic dadga italiel TeoretikosTa winaSe, iyo originaluri,

SidaJanruli variaciebis daSvebis problema statikuri normebis SenarCunebis pirobebSi.

Teoriuli azri, marTalia, msubuqad, magram mainc gaimijna: erTni saWirod miiCnevdnen

axladaRmocenebuli Janrebis determinacias, meoreni _ ewinaaRmdegebodnen am wamowyebas.

ai, magaliTad, axali Janrebis definiciis saWiroeba ver ganWvrita im droisaTvis

gavlenianma da saxelovanma italielma literatorma antonio sebastiano minturnom,

romelic TavgamodebiT icavda JanrTa permanentulobisa da ucvlelobis ideas. misgan

gansxvavebiT, j. s. skalierim, meore aRiarebulma metrma, daafiqsira literaturul

JanrTa mravali saxeoba, Tumca, a. fouleris marTebuli SeniSvniT, `ara mxolod ver

gaisigrZegana maTi Rirebuleba, aramed mxedvelobidan gamorCa ramdenime specifikuri

saxeoba, magaliTad, soneti, romelic namdvilad ar warmoadgenda Zvel Janrs~ (17,26).

amrigad, miuxedavad aristoteles `poetikis~ didi zegavlenisa da, Sesabamisad,

sinqronizmis koncefciis dominanturobisa, renesansis epoqis Janruli kritika mainc

gamoirCa garkveuli novaciebiT, ramac, Cveni azriT, Tavi iCina Teoriuli azrovnebisa da

praqtikuli Semoqmedebis mWidro, intermediul urTierTobaSi.

swored amave periodSi inglisSi moRvaweobs ser filip sidnei. Tavis naSromSi

`The Defense of Poesie~ ubrundeba ra aristoteles `poetikis~ aRniSnul koncefcias,

ganavrcobs mas literaturis mediatoruli, anu Suamavluri funqciis aqcentirebis

mimarTulebiT. sidnei Tvlis, rom nebismieri literaturuli Janris umTavre funqcias

warmoadgens Rirebuli Suamavloba istoriul sinamdvilesa da filosofiur

WeSmaritebas Soris. `filosofosi gvTavazobs cnebas, _ aRniSnavs kritikosi, _

istorikosi _ magaliTs, poeti ki _ orives . . . maS, vis vuwodoT mediatori?

rasakvirvelia, poets~ (27,419). amrigad, ser filip sidneis Tanaxmad, poeti warmoadgens

Suamavals istoriul simarTlesa da filosofiur abstraqcias Soris, mediums, romelic

realobisa da warmosaxvis `TamaSiT~ adgens simarTlisa da abstraqciis sazRvrebs da

Tanabrad atarebs rogorc erTis, ise _ meorisaTvis damaxasiaTebel Tvisebebs.

sxvagvarad rom vTqvaT, poezia liminalurad Sualeduri neitralitetis funqciiT

iRWurveba.

zogadad, renesansis epoqis Janruli kritikis erT-erT centralur Temas

warmoadgenda ierarqiuli principiT JanrTa ganTavsebis sakiTxi, rac, cxadia, exmianeboda

`maRali~ da `dabali~ Janrebis aristoteles mier SemoTavazebul koncefcias.

miuxedavad imisa, rom bevri iziarebda aristoteleseul ierarqiul sqemas, bevric

arRvevda gamyarebul kanons da mzera JanrTa reorganizebuli sistemisaken gaurboda. am

ukanasknelis maprovocirebel faqtors warmoadgenda JanrTa aSkarad gamoxatuli

mobiluroba da fleqsiuroba: `titulovani~ Janrebis (eposi, tragedia) gverdiT

yalibdebodnen axali `gvirgvinosnebi~ (romani, bukolikuri poezia) da ara marto

yalibdebodnen, aramed qmnidnen Zalzed saintereso, subJanruli kombinaciebis

precedentebsac. JanrTa am intensiur `gamococxlebas~ h. diubrou mWidrod akavSirebs

renesansis epoqisaTvis niSandoblivi sazogadoebriv-socialuri modelis mobilurobasa

da fleqsiurobasTan: `migvaCnia, _ aRniSnavs igi, _ rom renesansis epoqis

araordinarulma socialurma garemom, misma swrafma cvalebadobam gamoiwvia

literaturuli Janrebis uCveulo moqniloba~ (16,60). mkvlevris azri namdvilad ar

aris safuZvels moklebuli: gviani renesansis epoqam, vfiqrobT, pirvelad Janris

TeoriaSi, cxadyo gare, anu eqstraliteraturuli faqtorebis mniSvneloba Sida anu

interliteraturuli procesebis regulirebis saqmeSi.

Janris neoklasikuri Teoria

renesansuli epoqa neoklasikurma anu klasicizmis epoqam Secvala. amTaviTve unda

davafiqsiroT pozicia: klasicizmis epoqaSi danergili Janris Teoria ukiduresi

pragmatizmiT, preskripciulobiTa da diqtatiT gamoirCa, Tumca `gamonaklisis~ faqtori

aqac arsebobda.

klasicizmis epoqis Janruli kritikis tendenciebi bevrad gansazRvra n. bualos

traqtatma `L'art puetique~, sadac frangi klasicistis mier sruliad cxadad da

garkveviT iqna Camoyalibebuli ara mxolod Janris, aramed, zogadad, literaturisaTvis

mosargebi sqematuri Teoria.

bualo daubrunda JanrTa determinaciis klasikur koncefcias da principulad

dasva JanrTa klasikuri ierarqiis aRorZinebis sakiTxi. Tavad neoklasikuri periodis

literaturuli mimdinareobis dasaxelebac _ ~klasicizmi~ _ miuTiTebda

neoklasikosTa gansakuTrebul interesebze klasikuri periodis literaturuli da

poetikuri tradiciebisadmi. klasicizmis umTavres maxasiaTeblebs warmoadgenda:

a) mibaZva klasikuri periodis literaturuli kanonebisadmi;

b) ukiduresi racionalizmi;

g) literaturis mibaZvis obieqtis, anu asaxvis arealis maqsimaluri

SezRuduloba;

d) saliteraturo enis diferenciacia;

e) `samTa erTianobis~ principis dacva.

mibaZva klasikuri periodis literaturuli kanonebisadmi gamoixateboda, pirvel

yovlisa, klasikur epoqaSi Seqmnili literaturuli nawarmoebebis maqsimalur

idealizebaSi. klasicistebi Tvlidnen, rom nawarmoebis mxatvruli forma unda

Seesatyvisebodes antikuri periodis literaturul principebsa da normebs, amasTan,

sasurvelad miiCnevdnen im istoriuli movlenebis aRweras nawarmoebSi, romelTac

adgili hqondaT Zvel saberZneTsa an romSi. mibaZvas klasikuri poetikuri kanonebisadmi

gamoxatavda, agreTve, klasicistebis damokidebuleba poetikuri principebisadmi, kerZod,

literaturis Janruli klasifikaciisadmi: igi mTlianad iziarebda klasikuri Janruli

triadis gamoyofisa da ganmartebis tendencias; ukiduresi racionalizmi klasicizmis

poetikis umTavres principad iqca. sagrZnobi iyo dekartes filosofiis didi

zegavlena. rogorc mogvianebiT SeniSnavda t. elioti, klasicizmis epoqaSi moxda e.w.

`umaRlesi sinTezis~, anu msoflSegrZnebiTi mTlianobis rRveva. dairRva

literaturisaTvis aucilebeli is racionaluri da emociuri mTlianoba, rac manamde

SenarCunebuli iyo yvela literaturul epoqaSi. msoflSegrZnebiTi mTlianobis rRveva

me-17 saukunis miwurulidan ukurnebeli seniviT moedo evropul poezias. Tu

renesansisa da gviani renesansis epoqis poetebi _ mondomebulad inarCunebdnen

inteleqtualur da emociur balanss, Tvlis elioti, me-17 saukunidan moyolebuli, es

klasikuri wonasworoba rRvevis gzas adgeba: me-17 saukuneSi, klasicizmis epoqaSi,

saswori racionalizmis mxares ixreba, me-18 – me-19 saukuneebSi ki, sentimentalizmisa

da romantizmis epoqebSi, _ impulsuri emociurobis mxares. orive SemTxvevaSi, eliotis

azriT, dazaralebul mxares poezia warmoadgens: racionalizmi `steriluri

pragmatizmiT~ msWvalavs mas, emociuroba ki _ `ironiuli melanqolizmiT~; klasicizmis

epoqaSi maqsimalurad SiezRuda literaturuli asaxvis arealic: mibaZeT sasaxles da

SeiswavleT qalaqi, acxadebda n. bualo. sxvagvarad rom vTqvaT, literaturuli

interesis umTavres obieqtebad iqcnen, erTi mxriv, mefe Tavisi sasaxliTa da

aristokratiiT, xolo, meore mxriv, qalaqi da burJuazia; poetikuri SezRudulobis

kvaldakval, ganxorcielda saliteraturo enis diferenciaciac: ena daiyo `maRali~ da

`dabali~ stilis enebad, sadac TiToeuls Tavisi Janruli Sesabamisoba (`maRali~ da

`dabali~ Janrebi) hqonda da Tavisi mkiTxveli (sazogadoebis `maRali~ da `dabali~

fenebi) gaaCnda; dabolos, `samTa erTianobis~ principma qronotopul (dro-sivrcul)

CarCoSi moaqcia literatura: adgilis, droisa da moqmedebis erTianoba ukiduresad

amcirebda poeturi fantaziis ganvrcobis masStabs.

Sedegi am poetikuri kanonebisa iyo mZime: literaturam miiRo didaqtikuri,

mkveTrad logikuri, racionaluri xasiaTi, xolo saliteraturo Janrebi mkveTrad

gaimijna erTmaneTisgan statusis, enobrivi modelisa da mkiTxvelis niSniT.

marTebulad SeniSnavs g. lomiZe: `klasicizmis Teoria, upirvelesad yovlisa,

emyareba Janrebis absuluturi sxvaobis (urTierTisagan gamijvnis) gagebas. igi realuri

sinamdvilis rTuli da mravalferovani movlenebis warmosaxvas moiTxovs ara

mTlianobaSi, aramed erTmaneTisagan gaTiSulad” (2,14).

franguli klasicizmis Teoriul postulatebs araerTgvarovani gamoxmaureba

mohyva inglisur neoklasikur wreebSi. am TvalsazrisiT, yuradRebas imsaxurebs jon

draidenis naSromi `eseebi dramatuli poeziis Sesaxeb~, romelic, a. fouleris azriT,

`gamoirCa Segnebuli paTosiT, daecva literatura arsebuli wesebisagan~ (17,27).

draideni, romlis avtoritetic Zalzed maRali iyo inglisur literaturul wreebSi,

ara marto aRwerda literaturul formebs maTi dakanonebuli normebis farglebSi,

aramed eZiebda konkretuli tipis teqstisaTvis mizanSewonil individualur wesebs, anu

afasebda nawarmoebs arsebul normebs miRma. draideni konceptualurad enaTesaveboda ben

jonsons, romelic, Tavis mxriv, mouwodebda kritikosebs, meti masStaburobiT

gaeazrebinaT Janris specifika: `araferia imaze ufro sasacilo, vidre avtoris gadaqceva

diqtatorad, rogorc es aristoteles SemTxvevaSi moxda, _ werda jonsoni, _ . . .

xSirad adamiani valdebulia, garda imisa, rom gamoxatos sakuTari rwmena da azri, Tavi

daixsnas samudamo tyveobisa da imedgacruebisagan. de, miezRoT aristotelesa da sxvebs

sakadrisi pativi; magram, Tu Cven ZalgviZs nayofierad Sroma simarTlisa da

srulyofilebis dasadgenad, ratom ar unda moviqceT ase?~ (22,103).

magram miuxedavad jonsonisa da draidenis mravalgzis mcdelobisa, Janris

Teoriis ganviTarebis zogadi suraTi klasicizmis epoqaSi statikuri da rigidulia.

amas qarTuli klasicizmis tendenciebic adasturebs, kerZod, me-18 saukuneSi Seqmnili

Teoriuli traqtatebi _ anton kaTalikosis `wyobilsityvaoba~ da mamuka baraTaSvilis

`WaSniki~, romlebic, Tavisi arsiTa da struqturiT, sqolastikur-didaqtikur xasiaTs

atareben da savsebiT esadagebian neoklasikur atmosferos.

vfiqrobT, a. foulerma zedmiwevniT kargad Camoayaliba Janris neoklasikos

kritikosTa ZiriTadi Secdomebi: `pirvel yovlisa, maT mkacrad hqondaT gansazRvruli

Janris wesebi. axali tipis teqstebi an iZulebiT emorCilebodnen Zvel wesebs, anac

warmoadgendnen maT Rirseul damatebebs, mcire gadaxvevebs arsebul kriteriumebidan.

meore didi Secdoma Janris neoklasikuri Teoriisa gaxldaT Janris viwro da

lokaluri gagebis generalizacia. antikur epoqaSi Camoyalibebuli Janruli formebi

xelovnurad asimilirdeboda klasicizmis epoqisaTvis niSandobliv JanrebTan. es kargi

iyo Janris klasikuri formebis aRorZinebisaTvis, magram _ damangreveli axali Janruli

formebis ganviTarebisTvis~ (17,27-28).

amrigad, gansxvavebiT renesansis epoqisagan, Janris Teoriis ganviTarebis

neoklasikuri periodi aRiniSna ukiduresi normatiulobiT, sqematizmiTa da

meqanicizmiT. klasikuri epoqisagan memkvidreobiT miRebuli interesi literaturis

Janruli determinaciisadmi `racionaluri xanis~ azrovnebis erT-erT umniSvnelovanes

berketad iqca: sinqronizmi JanrTa determinaciis erTaderT meTods warmoadgenda.

Sidastruqturuli kanonebi, wesrigi, anu antikuri deqorumi gansazRvravda ara mxolod

literaturuli, aramed sazogadoebrivi da individualuri sistemebis funqcionirebas.

Janris Teoria romantizmis epoqaSi

klasicizimis momdevno, me-18 _ me-19-e saukuneebis wiaRSi gamoikveTa ara mxolod

gansxvavebuli nakadi romantikuli da postromantikuli ganwyobilebebis saxiT, aramed

Seiqmna Janris Teoriis sinqronuli da diaqronuli gaazrebis Tanaarsebobis

precendenti.

klasicizmisa da romantizmis diqotomiuri urTierTmimarTebis konteqstSi,

vfiqrobT, cxadad warmoCinda Janris cnebis implantaciis procesSi Camoyalibebuli

principuli antagonizi. poziciaTa radikaluri sxvadasxvaobis umTavres mizezs, Cveni

azriT, warmoadgenda araerTgvarovani damokidebuleba Janris kategoriis mimarT: Tu neo-

klasikosi kritikosebi ganmsazRvrelad miiCnevdnen konkretuli Semoqmedisa Tu

nawarmoebis analizs konkretuli Janris normebis konteqstSi, romantizmis epoqis

kritikosebisaTvis konceptualurad prioritetuli iyo Janruli formebis gaazreba

individualuri parametrebis konteqstSi. sxvagvarad rom vTqvaT, romantikosebisaTvis

mniSvnelobda Janris ara struqturul-fiziologiuri, aramed sulier-fsiqologiuri

aspeqti.

hegelma, germanelma filosofosma, romlis Txzulebebmac udidesi zegavlena

iqonia msoflio filosofiur da esTetikur azrovnebaze, specialuri gamokvleva

miuZRvna triadis _ eposis, lirikisa da dramis problemas. hegelma ara mxolod

gansazRvra am ZiriTadi Janruli formebis mimarTeba yofisa da azrovnebis obieqtur da

subieqtur modelebTan (sadac eposi mWidrod daukavSira obieqtur garepirobebs, lirika

ki _ Sinagan, subieqtur ganwyobilebas), aramed gaamyara Tavisi Teoria dialeqtikuri

principiT. hegelis dialeqtikuri principis Tanaxmad, sami ZiriTadi Janruli sistemis

urTierToba gardauvalad efuZneba ganviTarebis dialeqtikur kanons, lirikis Tezisi da

eposis antiTezisi logikurad gvirgvindeba dramis sinTezisSi.

triadis problemas CauRrmavdnen goeTe da Sileric. SromaSi `Uber epische und

dramatische Dichtung” maT sruliad naTlad gamokveTes literaturuli Janrebisa da

temporaluri modelebis mWidro kavSiris problema (am ideam gadamwyveti roli

Seasrula me-20 saukunis Janris Teoriis istoriaSi). germaneli metrebis azriT, eposi

ukve dasrulebul qmedebas asaxavs, drama _ mxolod awmyoSi mimdinares, Sesabamisad, dro

Janris determinaciis erT-erT umniSvnelovanes faqtors warmoadgens. paTosi, romliTac

dawerilia goeTesa da Sileris Sroma, SeiZleba ganisazRvros rogorc `maZiebeli

paTosi~, anu dauokebeli survili axali literaturuli formebis Ziebisa.

Sileri Tavis cnobil `werilTa seriaSi~ xelovnebas miiCnevs `mesame realobad~,

esTetikur fenomenad, romelic asrulebs Suamavlis funqcias aucileblobasa (mizezsa)

da Tavisuflebas (suls) Soris. Sileri wers: `gardasvla SegrZnebis pasiuri

kondiciidan fiqris da survilis aqtiur kondiciaSi SeuZlebelia Via-s, esTetikuri

Tavisuflebis Sualeduri kondiciis gareSe~ (25,161). SeiZleba davaskvnaT, rom

xelovneba da, cxadia, literaturac SilerisaTvis warmoadgens esTetikur iluzias, anu

msgavsebas, romelic wyvets kacobriobas misi SegrZnebadi garemosgan da sulierebis

Tavisufal garemoSi gadahyavs igi. Sileris pozicias kidev ufro metad amwvavebs persi

Seli, romelic gansazRvravs xelovnebasa da poezias, rogorc sinamdvilis miRwevebze

amozrdil Sualedur kondicias realobasa da sxva, miRmier samyaros Soris. `poezia, _

aRniSnavs Seli, _ aRviZebs da aRrmavebs gonebas, vinaidan Targmnis mis aTasobiT

miuwvdomel fiqrTa kombinaciebs. igi asazrdoebs warmosaxvas axal-axali fiqrebiT,

romlebic izidaven da asimilirdebian sxva fiqrebTan da ayalibeben axal intervalebsa

da Sualedebs, romelTa sicarielec mudmivad iTxovs sazrdos~ (26,33). vfiqrobT, Selis

brwyinvale idea poeturi azrovnebis Sedegad warmoqmnili `intervalebisa~ da

`Sualedebis~ mudmivad qmnadi, ganaxlebadi da cvalebadi bunebis Sesaxeb mTeli

seriozulobiT ayenebs literaturis rogorc TviTtranscenduri liminaluri

fleqsiurobis gansazRvris sakiTxs: poezia Selis naazrevSi warmoadgens fiqris

paradigmas, liminalur kondicias, romelic ganTavsebulia istoriul realobasa da

fiqrismier irealobas Soris da romelic realobis arsebuli modelisagan mudmivad

awarmoebs alternatiul irealur models.

siaxlis WeSmarit trubadurad iqca viqtor hiugo. misi reaqcia klasicizmis

epoqis literaturul principebze radikalurobiTa da ukompromisobiT gamoirCa.

`literaturuli nawarmoebis mimarT, _ wers igi, _ gamudmebiT gaismis frazebi: Janris

`Rirseba~, JanrTan `Sesabamisoba~. . . tragedia `krZalavs~ imas, ris `uflebasac iZleva~

romani . . . am wignis avtors, samwuxarod, ar esmis msgavsi frazebis Sinaarsi~ (20,7).

Semoqmedis interesis erTaderT sagnad hiugo bunebas miiCnevs, xolo erTaderT

megzurad _ simarTles. `man unda weros ara ise, rogorc werdnen adre, aramed ise,

rogorc suli da guli karnaxobs~ (20,8). hiugos meTodi, Janris kritikosTa

TvalsazrisiT, mdgomareobda literaturuli formebis ontologiur SefardebaSi

arsebobis istoriul da individualur formebTan. Janris tradiciuli, mowesrigebuli,

Sidaliteraturuli principebiT ganpirobebuli sinqronuli deqorumis fonze hiugos

meTodi gamoirCeoda gareprizmuli xedviT, anu Janruli modelebis kavSiris ZiebiT gare,

e.w. eqstraliteraturul sistemasTan. hiugos Teoriulma koncefciam gamoavlina Janris

gaazrebis ara mxolod sinqronuli, aramed diaqronuli SesaZleblobebic: orientacia

`gareganze~ niSnavda literaturis akumulirebis daSvebas `cvalebadobis~ principTan,

rac, Tavis mxriv, zedmiwevniT kargad SeiTvises postromantikuli periodis

kritikosebma.

Janris postromantikuli Teoria

me-19 sukunis meore naxevarSi Camoyalibebuli Janris Teoria, erTi mxriv,

msoflmxedvelobrivad gaemijna romantikosebis mier damkvidrebul `xelovanis

individualuri avtonomiis~ ideas, meore mxriv ki, myarad daeyrdno misi Tanamedrove

epoqis mecnierul miRwevebs. rusi revolucioner-demokratebi _ b. belinski, n.

CerniSevski, n. gerceni da sxvani, romlebic ganicdidnen hegelis dialeqtikuri Teoriis

zegavlenas, prioritets aniWebdnen JanrTa ara subieqturi, aramed obieqturi genezisis

ideas: `epopea, _ werda b. belinski, _ win uswrebda maTTan (Zvel berZnebTan _ i.r.)

liras, iseve rogoc lira uswrebda win dramas. xelovnebis amgvari ganviTareba Tavad

cnobierebiT aris gamarTlebuli: Cvilis asakSi myofi xalxisaTvis obieqturi Semecneba

bunebisa da cxovrebisa, rogorc TavisTavad arsebuli sagnebisa, da azri, rogorc

warsulis gadmonaSTi, win unda uswrebdnen TviT Semecnebasa da azrovnebas, rogorc

damoukidebel cnobierebas” (6,11).

Janrebis problemas araerTgzis Seexo qarTuli kritikuli azris korifec i.

WavWavaZe. ilia seriozul yuradRebas iCenda dramatuli Janrebis _ tragediis,

komediisa da sakuTriv dramis mimarT da realisturi msoflmxedvelobis konteqstSi

gaiazrebda maT. sruliad cxadia, rom ilia ara mxolod iTvaliswinebda Janris Teoriis

monapovars, aramed aRavsebda mas originaluri SexedulebebiT. CvenTvis arsebiTi

gaxlavT is faqti, rom xelovanis individualuri poziciis garda, SemoqmedebiTi

procesis umniSvnelovanes komponentad ilia gare sinamdvilis gaazrebasa da asaxvas

miiCnevda. sxvagvarad rom vTqvaT, xelovneba iliasTvis empiriuli sinamdvilisa da

mxatvruli principebis sinTezs warmoadgens, ambivalentur kondicias, rodesac

`mogonili ambiT cxadyofilia marTali~. ilias Teoria, vfiqrobT, arc Tu

dausabuTeblad warmoaCens sinqronuli da diaqronuli rakursebis SorsmWvreteluri

sinTezis SesaZleblobas.

STambeWdavi zegavlena me-19 saukunis Janris Teoriaze moaxdina C. darvinis

`evoluciurma Teoriam,~ rac gamoixata darviniseuli evoluciuri principebis

pereaqcentirebaSi literaturuli teqstebis doneze. jon edington saimondis naSromi

`evoluciuri principebis gamoyenebis sakiTxisaTvis xelovnebasa da literaturaSi~

amis naTeli dadasturebaa. misi azriT, Janrebis Camoyalibebisa da ganviTarebis procesi

arsobrivad Seesabameba kacobriobis Camoyalibeba-ganviTarebis sam ZiriTad safexurs:

siyrmes, simwifesa da siberes, anu dabadebas, zrdasa da dacemas.

darvinizmis literaturul praqtikaSi danergvis sayuradRebo mcdelobas

warmoadgens ferdinand brunetieris naSromic `L’ evolution des geres dans I'historie de la

Litterature”. brunetieri mWidrod akavSirebs cvalebad literaturul procesebs

socialuri cvalebadobis procesebTan da am TvalsazrisiT ganixilavs uZvelesi

Janrebis genezisisa da evoluciis sakiTxs. `Janrebis diferenciacia, _ wers igi, _

iseTive progresulobiT mimdinareobs istoriis wiaRSi, rogorc bunebis wiaRSi gvarTa

gadarCeva. aRiniSneba gadanacvleba erTidan mravlisken, martividan _ rTulisaken,

homogenuridan _ heterogenulisken~ (16,79).

msgavsad saimondisa da brunetierisa, socialuri faqtorebis gavlenas JanrTa

formirebis procesSi iTvaliswinebs evropuli kritikuli azrovnebis aRiarebuli

metri m. arnoldic, magram, sxvebisagan gansxvavebiT, ar miiCnevs aRniSnul models JanrTa

ierarqiuli sistemis ganmsazRvrel koeficientad: `poetze mxolod maSin SeiZleba

iTqvas `aRzevda~ an `gaqra~, _ miuTiTebs arnoldi, _ rodesac is, rogorc Semoqmedi,

ukve amowuravs Tavis SesaZleblobebs; Tuki poeti mSvenivrad JRers da ismineba, igi

Seesabameba ara mxolod arsebul, aramed jereT ararsebul socialur garemos~ (14,186).

daskvnis saxiT SeiZleba iTqvas Semdegi: romantikuli da postromantikuli

Janruli kritika uaRresad saintereso da produqtiuli aRmoCnda Janris Teoriis

istoriisaTvis, erTi mxriv, ganviTarebis araTanabari sibrtyis, meore mxriv ki _

konceptualuri mravalferovnebis gamo. romantikuli periodis Janrulma kritikam

aqtiurad CarTo Semoqmedis individualuri `me~ Janris determinaciis procesSi da

gamoavlina ara mxolod mowiweba gamyarebuli Janruli formebisadmi, aramed axali

Janruli formebis Ziebis dauokebeli survilic. marTalia, romantikulma Janrulma

kritikam ver daZlia sinqronizmis meTodologiuri problema, magram dauSva

alternatiuli meTodologiis _ diaqronizmis arsebobis SesaZlebloba. diaqronizmis

rogorc prioritetuli meTodologiis realizacia ukavSirdeba postromantikuli

periodis Janrul kritikas, romelic gamoirCa argumentirebuli gareprizmuli xedviT

da Janris diferenciaciis problema mWidrod daukavSira istoriul-socialuri

diferenciaciis sakiTxs.

Janris Tanamedrove Teoria

Janris Tanamedrove Teoria me-19 _ me-20 saukuneebis mijnaze iRebs saTaves da,

Cveni azriT, poziciuri maravlferovnebis uprecendento siuxviT gamoirCeva.

pirveli seriozuli avtoriteti, romelic dainteresda Janris problemiT da

daafiqsira Tavisi araordinaruli pozicia, gaxldaT italieli filosofosi benedito

kroCe. aRiarebul naSromSi `esTetika~ kroCe Semecnebis or formas ganasxvavebs:

intuitiurs, romelic warmosaxvis miRma daiZleva da logikurs, romelic inteleqtis

meSveobiT xorcieldeba. pirveli qmnis saxeebs, meore _ koncefciebs. Janruli

kategoriebi, kroCes Teoriuli sistemis Tanaxmad, arRveven am aucilebeli determinaciis

kanons: isini amrudeben da amaxinjeben im mkiTxvelis, imave kritikosis reaqcias, romelic

gamudmebiT cdilobs moargos romelime Janruli modeli xelovnebis konkretul nimuSs,

anu aRqmis intuitiuri formidan gadainacvlos logikur formaSi. es, kroCes azriT, ara

mxolod dauSvebelia, aramed erTgvari Zaladobis gamovlinebasac warmoadgens. Zaladobis

obieqtebi, am SemTxvevaSi, Tanabrad arian kritikosi da nawarmoebi. kroCe miiCnevs, rom

xelovnebis yvela Rirseuli nimuSi Janruli kanonebis, rogorc CarCoebis, rRvevis

paTosis matarebelia: kroCem undobloba gamoucxada Janrul formebs da seriozul

eWvqveS daayena JanrTa determinaciis aucileblobis sakiTxi. kroCes mier wamoyenebul

`Janris uaryofis~ Teorias seriozuli oponentebi gamouCnda me-20 saukunis kritikul

sivrceSi rusuli formaluri skolisa da Cexuri struqturalizmis saxiT.

formaluri Teoriis saTaveebTan Rrmad ganswavluli literatorebi idgnen: r.

iakobsoni, b. tomaSevski, v, propi, v. Sklovski, i. tinianovi, b. eixenbaumi. rusuli

formaluri skolis upirveles mizans warmoadgenda mxatvruli teqstis

literaturul-RirebulebiTi modelis dadgena, anu im kanonzomierebaTa Zieba da

aRmoCena, rac ganasxvavebda mxatvrul teqsts sagazeTo publikaciebisa Tu saxelmwifo

moxeleTa mier wardgenili angariSebisgan. literaturulobis xarisxobriv

kanonzomierebebs formalistebi literaturis formalur aspeqtebSi Wvretdnen _

specifikur mxatvrul da enobriv formebSi, romlebsac eyrdnoboda esa Tu is

literaturuli teqsti. `literaturuli nawarmoebi wminda formaa, _ werda v.

Sklovski, _ ara sagani, ara masala, aramed masalebis urTierTmoqmedeba~ (12,226).

formalur aspeqtebze yuradRebis koncentrireba, cxadia, ar niSnavda literaturis

moraluri an socialuri funqciebis ignorirebas, Tumca, am TvalsazrisiTac

formalistebs sakmaod originaluri pozicia ekavaT: maTi azriT, literaturas

axasiaTebda samyaros kvlav da xelaxla aRmoCenis niWi, dadgenilis, nacnobis,

familarulis gaucxoebis, anu defamilarizaciis unari. defamilarizaciis procesi,

formalisturi Teoriis Tanaxmad, saSualebas aZlevda Semoqmeds, gadaefasebina erTxel

ukve Sefasebuli realiebi, gadaesinja poziciebi da samyaro aReqva ara rogorc

mocemuli piroba, aramed rogorc individualurad SegrZnebuli siaxle. `xelovnebis

mizans, _ aRniSnavda v. Sklovski, _ warmoadgens sagnis SegrZneba da ara misi amocnoba~

(13,13).

defamilarizaciis meTodi formalistebma literaturis Zireul struqturebs

daukavSires da misi meSveobiT scades literaturuli teqstis Janrul-xarisxobriv

kanonzomierebaTa dadgena. es iyo literaturuli teqstis mecneruli analizis pirveli

cda, pirveli mcdeloba, daeqvemdebarebinaT literaturuli teqsti garkveuli

mecnieruli sistemisaTvis. formalistebis koncefciiT, poeturi enobrivi modelis

Camoyalibebas sasaubro enis defamilarizacia ganapirobebda: Tu nebismieri sxva tipis

teqsti sjerdeboda sasaubro enis mocemul lingvistur SesaZleblobebs, mxatvruli

teqsti moiTxovda mis ganaxlebas, transformirebas, lingvistur defamilarizacias, rac,

Tavis mxriv, mkiTxvelis percepciul defamilarizacias iwvevda. lingvisturi

defamilarizacia, formalistebis azriT, konkretuli sqemebis meSveobiT xorcieldeboda.

amgvar sqemebs ganekuTvneboda riTma, metrika, metafora, simbolo, anu yvela is komponenti,

romelic qmnida enis araordinalur models da xels uwyobda arsebuli informaciis

mxatvrul gadamuSavebas. Cveulebriv da defamilizirebul struqturebs Soris

arsebuli kontrastebis warmosaCenad formalistebma ori kategoriis _ `fabulisa” da

`siuJetis” analizi warmoadgines. formalistebi Tvlidnen, rom fabula mokled da

amomwuravad gadmoscemda momxdar ambavs, siuJeti ki, mxatvrul sqemebze dayrdnobiT,

Tanmimdevrulad xdida fardas avtoris, personaJebisa da mkiTxvelis vnebaTa Relvebs.

amgvarad, siuJeti ostaturad manipulirebda fabuliT, sZenda mas mxatvrul faseulobas

da warmatebiT inarCunebda teqstis madefamilizirebel funqcias (ix. v. propi, `zRapris

morfologia”).

defamilirizaciis Teorias moergo formalistebis mier SemoTavazebuli Janris

Teoriac. Janrebi, maTi azriT, transformirebad modelTa qsels warmoadgenda da

eqvemdebareboda “evoluciis kanons”, rac, i. tinianovis azriT, ganuwyveteli `brZolisa~

da `cvalebadobis~ pirobebSi realizdeboda: `ara dagegmili evolucia, aramed

Senacvleba, _ miuTiTebda igi, _ . . . Janris cnobiereba tradiciul JanrTan SejaxebaSi

ibadeba~ (9,256-257). evolucia, formalistebis azriT, niSnavda Zveli Janrebis ara

gaqrobasa da amoZirkvas, aramed konstruqciul gadanacvlebas Janruli sistemis

farglebSi. gadanacvlebis safuZvels, formalisturi Teoriis Tanaxmad, warmoadgenda

`dominantas~, anu Janris dominanturi maxasiaTeblebis gamoyofis principi. dominantas

definicia mWidrod ukavSirdeboda JanrTa gadanacvlebis process zogadJanrul

sibrtyeze. JanrTa gadanacvlebis procesi literaturuli sistemis wiaRSi

mimdinareobda da gulisxmobda JanrTa mudmiv moZraobas `periferiasa~ da `centrs~

Soris. sagulisxmo CvenTvis gaxlavT is garemoeba, rom literaturuli Janrebis

gadanacvlebis mizezs formalistebi eZiebdnen ara gare, e.w. eqstraliteraturul, aramed

Sida, e.w. interliteraturul kanonzomierebebSi. am TvalsazrisiT, principulad

mniSvnelovan cnebebs warmoadgendnen `avtomatizaciis~, `konstruqciuli principisa~ da

`deavtomatizaciis~ cnebebi.

formalistebis azriT, literatura warmoadgenda dinamikur metyvelebiT

konsturqcias, romelic Tavisi arsebobis garkveul etapze avtomatizirdeboda, anu

iqceoda Cveulebriv, familarul movlenad da cxadyofda axali movlenis, anu

deavtomatizirebuli konstruqciuli principis warmoqmnis aucileblobas. sistemis

deavtomatizacia gulisxmobda mis defamilarizacias, anu arsebuli modelis gaazrebul

transformacias axal, uCveulo, originalur mxatvrul modelSi. ganaxlebuli sistema

eyrdnoboda axal dominantebs, romlebic uzrunvelyofdnen Janris gadanacvlebas

`periferiidan~ `centrisaken~. amrigad, Janri, formalistebis Teoriuli Sexedulebebis

mixedviT, warmoadgenda gaxsnil konstruqciul tendencias, dinamikur mimarTulebas,

romelic gamoirCeoda sazRvrebis fleqsiurobiT da, Sesabamisad, dasaSvebs xdida

interJanruli urTierTobebis axleburi, defamilarizirebuli sistemis realizacias.

Janrs SeeZlo miezida sxva Janri, STaenTqa igi an Serwymoda mas, anu `Secvliliyo

Zirfesvianad, rogorc Janri~ (10,245.)

magram miuxedavad Janris, `rogorc masalis, cvalebadobis unarisa erTi

literaturuli sistemidan meorisaken~ (11,275), JanrTa klasikuri determinacia

(`eposi~, `tragedia~, `komedia~, `romani~ da sxva) myarad inarCunebda Tavis poziciebs

formalistur TeoriaSi da sayovelTaod miRebul, stabilizebul modelad gaiazreboda,

anu formalistebi miiCnevdnen, rom literaturuli Janrebis specifika da raodenoba

ucvleli gaxldaT, icvleboda mxolod Janris statusi da rezonansi, misi

dominanturoba da mniSvneloba literaturis ganviTarebis konkretul etapze.

gamomdinare aqedan, miuxedavad formalistebis didi interesisa literaturul JanrTa

ganviTarebis `dialeqtikuri~ da `evoluciuri~ principebisadmi, maT mier

Camoyalibebuli Janris Teoria SeiZleba Sefasdes, rogorc Sidaliteraturul,

avtonomiur, teqnikur-formalur kanonzomierebebze dafuZnebuli sinqronuli koncefcia.

am procesSi Zalze saintereso iyo formalistebis damokidebuleba iseT

problemasTan rogoric gaxldaT romanis Janris integrirebis problema yoveldRiuri

cxovrebis modelTan, anu garkveva imisa, Tu ramdenad inarCunebda romanis Janri

lingvisturi defalmilarizaciis kontrastulobas sasaubro enasTan mimarTebaSi? am

problemasTan dakavSirebiT 20-iani wlebis dasawyisSi gamokveTili kategoriul toni

igive aTwleulis miwuruls gadasinjes formalistebma (ix. i. tinianovi,

`literaturuli evoluciis Sesaxeb”, v. Sklovski, `mesame fabrika”) da aRiares, rom

mxatvruli sityva ar warmoadgens absolutur avtonomias, mkveTrad gamomijnuls

sasaubro sityvisgan, metic, igi yalibdeba sasaubro enis mxardamxar da yoveldRiuri

cxovreba literaturas swored sityvis meSveobiT ukavSirdeba. kavSiris aRmoCena

sasaubro sityvasa da mxatvrul sityvas Soris gaxldaT uzarmazari movlena me-20

saukunis rusul literaturaTmcodneobaSi, romlis meqanizmis dadgenac formalistebma

veRar SeZles.

Janrebis, kerZod, romanis Janris warmomavlobasa da tendenciebze rusi

formalistebis kidev ramdenime Tanamedrove msjelobda. pirvel yovlisa, es iyo o.

freidenbergi, avtori seriozuli naSromisa `siuJeti da Janris poetika”. o.

freidenbergi n. maris mowafe gaxldaT da misi `semantikuri paleontologiis” meTodze

dayrdnobiT axdenda uZvelesi, erTiani miTologiuri memkvidreobis identifikacias

literaturis ganviTarebis yvela etapze. o. freidenbergis azriT, nebismieri gansxvaveba

msgavsebis invariants warmoadgenda da magaliTad mohyavda romanis Janri: romanis Janri,

mecnieris mtkicebiT, eposis erTi konkretuli versia gaxldaT. aq o. freidenbergi

aSkarad iziarebda a. veselovskis pozicias, romanis, rogorc epikuri qsovilis Sesaxeb

(ix. a. veselovski, `istoriuli poetika”). mosazrebas o. freidenbergi berZnul romansa

da eposs Soris arsebuli siuJeturi analogiebiT xsnida da romanis Janris dasabamad

swored berZnul eposs miiCnevda.

o. freidenbergis analogiur poziciaze idga b. grivcovic, avtori wignisa

`romanis Teoria”, romelic 1927 w. daibeWda q. moskovSi. b. grivcovs miaCnda, rom eposi

ara mxolod win uswrebda romanis Janris Camoyalibebas, aramed _ erTgvar moralur

prioritetsac ki inarCunebda romanTan mimarTebaSi.

amave periodSi, evropaSi kidev erTi Teoriuli skola aRmocenda, romelic

`praRis sturqturalizmis~ saxelwodebiTaa cnobili. `praRis stuqturalizmis~

warmomadgenlebi _ ian mukarovski, boguslav havroneki da sxvebi, iziarebdnen ra rusi

formalistebis mier wamoyenebul defamilarizaciis Teorias, meTodurad aviTarebdnen

e.w. `wina planis princips~. Cexi struqturalistebis mier SemoTavazebuli `wina

planis principi~, T. kentis azriT, `samarTlianad SeiZleba miviCnioT struqturuli

lingvistikisa da teqstis lingvistikis seminalur idead, romelic asrulebda

Teoriuli xidis rols gansxvavebul esTetikur modelebs _ literatura, kino da

musika, _ Soris~ (23,47-48). Cex struqturalistTa termini `wina plani~

formalisturi `dominantas~ mniSvnelobiT ixmareboda da mimarTuli iyo opoziciis

avtomatizacia / deavtomatizacia gaRrmavebisaken. b. havraneki werda: `wina planis

principiT~ Cven xazs vusvamT enobrivi meqanizmis gamoyenebas im mizniT, rom man

miiqcios yuradReba da aRqmul iqnes, rogorc uCveulo, ara avtomatizirebuli, anu

deavtomatizirebuli sistema~ (23,48). amrigad, avtomatizacia, Cexi struqturalistebis

mier gaiazreboda, rogorc enis ordinaruli, standartad qceuli modelis relevanturi

cneba, `wina planis principi~ ki _ am familaruli struqturis gaucxoebis, e.w.

defamilarizaciisaTvis saWiro dominantebis erToblioba. vfiqrobT, am principis

damkvidrebiTa da ganzogadebiT Cexma struqturalistebma gaamyares rusi

formalistebis mier mecnierulad damuSavebuli sinqronuli koncefcia.

pirveli moazrovne, romelmac Tamamad daarRvia Janris sinqronuli gaazrebis

tradicia da warmatebulad ganaxorciela diaqronuli koncefciis mecnieruli

dasabuTeba, iyo m. baxtini. `literaturul Janrebs mudam safuZvlianad ganixilavdnen, _

aRniSnavs igi, _ magram antikuri epoqidan moyolebuli dRemde Janrebs Seiswavlidnen

maTi literaturul-mxatvruli specifikis WrilSi, diferencialur gansxvavebaTa

(literaturis farglebSi) TvalsazrisiT da ara rogorc gamoTqmaTa garkveul tipebs,

romlebic gansxvavdebian erTmaneTisagan, magram inarCuneben saerTo sityvier (enobriv)

sivrces~ (4,429).

baxtinma sakuTari meTodologia gansazRvra, rogorc mijnis daZleva

`abstraqtul formalizmsa” da `identurad abstraqtul ideologizms” Soris sityvis

xelovnebis Seswavlis sferoSi. daZlevis sirTule mdgomareobs baxtinis meTodologiis

ZiriTadi postulatis realizebis efeqturobaSi: Tu sityvas gaviazrebT, rogorc

socialur fenomens, maSin forma da Sinaarsi sityvis erT segmentSi moqceul

mTlianobad warmogvidgeba. diskursis socialurobis idea mWidrod ukavSirdeba Janris

ideas: Janri iZens socialur statuss anu gvevlineba socialur struqturad, romelic

Seuqcevad damokidebulebaSia nebismier individualur talantTan. Janris WeSmariti

poetika baxtinisaTvis `mxolod Janris sociologiaa~ da nebismier Janrs igi

ganixilavs rogorc transmisiur kavSirs socialur da lingvistur struqturebs

Sors. Janris mediatiuri funqciis determinacia gansazRvravs Janrs rogorc segments,

romelic erTdroulad moicavs lingvistur da istoriul ganzomilebebs. Sesabamisad,

Janri baxtinis TeoriaSi `SemoqmedebiTi mexsierebis~ relevanturi cnebaa, romelic

SemoqmedebiTad aireklavs mimdinare cvalebadobaTa evoluciur process.

formalistebis msgavsad, baxtini yuradRebas amaxvilebs romanis sityvis

Taviseburebaze da miiCnevs mas xelovnurad konstruirebul sistemad, magram, gansxvavebiT

formalistebisagan, misi sistema eyrdnoba ara winaswar SemuSavebul sqemebs, aramed

cocxal enasa da frazeologias. romanis Janris upirveles maxasiaTeblad baxtini

stilistur samganzomilebianobas Tvlis, dakavSirebuls mravalenovan cnobierebasTan da

realizebads swored romanis farglebSi. `gansxvavebiT sxva didi Janrebisagan, _ wers

baxtini, _ romani Camoyalibda da ganviTarda Sinagani da garegani enobrivi

mravalferovnebis gaaqtiurebis procesSi, es romanis mSobliuri stiqiaa” (5,401).

amdenad, romani, baxtinis azriT, aris sxvadasxva tipis socialuri metyvelebisa da

individualuri xmebis xelovnurad organizebuli mravalferovneba. baxtini ar mijnavs

sasaubro enis mravalferovnebas enobrivi mravalferovnebisagan da gansazRvravs romans,

rogorc enebs Soris warmoebuli dialogebis qsels. gamomdinare mocemuli

gansazRvrebidan, romans veRar miviCnevT sazogadoebisa da adamianebis Sesaxeb SeTxzul

martiv ambad. romani sazogadoebis sityvier modelad gvevlineba, fundamentur

struqturad, romelic aireklavs sxvadasxva socialur fenebs Soris arsebul

Tanxvdomebsa da uTanxmoebebs.

TavisTavad cxadia, rom m. baxtinis yuradReba diskursuli planisadmi

ganpirobebulia formalistebis interesiT Txrobis sistemisa (сказ) da sxvadasxva

TxrobiTi modifikaciebisadmi. magram, gansxvavebiT formalistebisagan, ena baxtinis

meTodologiaSi ganixileba ara rogorc abstraqtuli gramatikuli kategoriebis

simravle, aramed ideologiurad faseuli sistema, msoflSegrZneba, azri. romanis Janri,

baxtinis mtkicebiT, emyareba lingvisturi formebis Rirebul kombinaciebs, romelTa

miRmac gansxvavebuli msoflmxedvelobrivi sistemebi moiazreba. ena, Tvlis baxtini,

SeuZlebelia miviCnioT formalistur elementad, vinaidan enis xelovnuri modifikacia

Tavisi arsiT verasodes iqneba formalisturi.

urTierToba enebs Soris, m. baxtinis Teoriis Tanaxmad, sociolingvistur

poziciaTa Sejaxebis avanscenaa, winaaRmdegobrivi procesi, romelic dialoguri formiT

aris gamoxatuli. amrigad, romanis Janri dialoguri formiT warmoCenili socialuri

realobis models warmoadgens.

romans, rogorc dapirispirebul enobriv da msoflmxedvelobriv sistemaTa

Sejaxebis vels, m. baxtini procesebis logikur Sedegad ufro miiCnevs, vidre _ sawyis

an amosaval wertilad: kacobriobis istoriis ganviTarebis nebismier etapze, m. baxtinis

azriT, mudmivad Tanaarseboben verbalurad da ideologiurad antagonisturi Zalebi,

romlebic uzrunvelyofen konfliqtis cnebis dinamikas. analogiur suraTs Wvrets

baxtini romanis Janris (da saerTod Janris) specifikaSic: romanis siuJeti, misi azriT,

korelantur da dapirispirebul enaTa rTul urTierTobriv modelebs eqvemdebareba.

m. baxtinis Teoriuli naazrevis originalobas kidev ufro mkafiod warmoaCens

misi msjeloba romanis Janris warmomavlobis Sesaxeb. romanis Janris dasabams igi

gardauvalad akavSirebs enis fenomenTan. baxtinis azriT, Sinagani struqturuli

ganlageba, romelic nebismier istoriul etapze arsebobs yvela enaSi, warmoadgens

romanis Janris Camoyalibebis aucilebel prerekvizits anu ena avtomaturad miiCneva

romanis warmoSobis istoriul winapirobad. aqve baxtini xazs usvams literaturuli

cnobierebis e. w. `lingvisturi miusafrobis” kondicias, rac, misi azriT, SeuZlebels

xdis lingvisturi mediumis arsebobas teqstSi da svams enis swori sociologiuri

interpretaciis sakiTxs.

m. baxtini ar uaryofs, rom romanistikis Tavdapirveli lokacia elinistur

periods miekuTvneba, magram ganixilavs ra romanis Janris geneziss, gamohyofs im

principul maxasiaTeblebs, romlebmac, misi azriT, ganapirobes romanis Janris

TviTmyofadoba da originaloba. es maxasiaTeblebi gaxlavT poliglasia da sicili,

kerZod ki, parodia da karnavalizacia.

poliglasia, anu mravalxmianoba wiTel zolad gasdevs m. baxtinis mTel Teoriul

sistemas, gamosWvivis moazrovnis mier SemoTavazebul nebismieri tipis determinaciaSi.

rac Seexeba parodias, igi, baxtinis rwmeniT, specifikur diskursul tendencias Seicavs

da Tavisuflad moZraobs sxvadasxva Janrul modelebs Soris. iqmneba erTgvari

eqstraJanruli an interJanruli samyaro, romelsac Sinagani mTlianoba gamoarCevs da

romelic, baxtinis azriT, SeiZleba ganisazRvros romanul Janrad. amrigad, romani

baxtinisaTvis multiJanrul sistemas warmoadgens, uwyvet process, romelic

piruTvnelad aireklavs rogorc gansxvavebul diskursul plastebs, ise _ konkretuli

epoqis, xalxisa da kulturisaTvis niSandobliv mravalxmianobas. m. baxtini

principulad icavs romanis Janris TviTmyofadobisa da istoriuli xangrZlivobis

ideas. misi azriT, romani ar warmoadgens eposis Janris qvevariants, anu, mis `droebiT

Semcvlel” struqturas, aramed _ damoukideblad iRebs saTaves literaturis

ganviTarebis adreul etapze da dRemde inarCunebs Janrul Rirsebas, aqtualobasa da

prestiJs. metic, baxtini gansazRvravs eposs, rogorc `absolutur warsuls”, samuzeumo

eqsponats, arqaizms, romans ki awmyos gardauval atributad da ganmsazRvrel

modernistul Janrad miiCnevs. `romanis Camoyalibebis procesi jer ar dasrulebula, _

wers baxtini, _ is axal fazaSi Sedis. epoqisaTvis damaxasiaTebelia samyaros saocari

garTuleba da gaRrmaveba, adamianuri moTxovnilebis, sifxizlisa da kriticizmis zrda.

swored es faqtorebi gansazRvraven romanis ganviTarebis gezs” (57, 427). romani

misTvis marad cocxali organizmia, mxatvruli struqtura, romelic zedmiwevniTi

sizustiT warmoaCens sazogadoebriv da kulturul sinamdvileSi mimdinare istoriul

procesebs.

mkveTrad gamoxatuli diaqronuli Tvalsazrisi baxtinma `qronotopis~ cnebiT

gaamyara. baxtiniseulma qronotopma warmoaCina mkvlevris Rrma daintereseba

literaturul teqstsa da garesamyaros Soris arsebuli kavSiris dasabuTebaSi. m.

baxtinis Teoriulma koncefciam Zireuli siaxleebi Seitana Janris TeoriaSi da, rac

CvenTvis Zalzed mniSvnelovania, Seiqmna Janris diaqronul WrilSi gaazrebis

sayuradRebo da mecnierulad argumentirebuli precedenti.

sapirispirod amisa, Janris gaazrebis sinqronul tendencias, mxolod

modificirebuli formiT, daubrunda struqturalisturi poetika. msgavsad rusuli

formalizmisa, struqturalizmi fokusirebulia literaturuli teqstis

Sidastruqturuli elementebis interteqstualur urTierTobebze. struqturalistebi

Janrs poetikis kvlevis erT-erT umniSvnelovanes kategoriad miiCneven, magram mTeli

principulobiT icaven misi Sidaliteraturuli ganpirobebulobis ideas. `Janris

istoriuli arseboba motivirebulia Janruli diskursiT~ (28,17), _ miuTiTebs c.

todorovi, anu diskursuli kodi, mkvlevris azriT, uzrunvelyofs teqstis

individualur enobriv models da gansazRvravs mis Janrul statuss. Janrs, rogorc

kodificirebul sistemas, gaiazrebs jonaTan quleric. quleri Tvlis, rom Janris

kvlevis procesSi mniSvnelovania ara imdenad misi zogadi formis dadgena, ramdenadac am

formis Semadgenel elementTa makoordinirebeli funqciis gansazRvra teqstis aRqmis

procesSi. `leqsis an moTxrobis werisas, _ miuTiTebs quleri, _ aucilebelia Tavad

leqsis an moTxrobis ideis gacnobiereba~ (15,116). Tu vimsjelebT todorovisa da

quleris mecnieruli poziciis mixedviT, davaskvniT, rom Janris Teoriis

struqturalisturi interpretacia ar Ralatobs tradiciuli sinqronizmis gzas.

magram nebismieri wesis farglebSi dasaSvebia gamonaklisi da amgvar gamonaklisad,

aRniSnul SemTxvevaSi, gvevlineba rusuli struqturalisturi skolis lideris, iuri

lotmanis Teoria.

i. lotmanma erT-erTma pirvelma scada Janris gansazRvrebis sinqronuli da

diaqronuli rakursebis gaerTianeba `teqstisa~ da `eqstrateqstis~ modelebSi.

lotmanis koncefciis meTodologia efuZneba xelovnebis rogorc meoradi

modelirebadi sistemis determinacias. `fraza `meoradi~ enasTan mimarTebaSi, _ wers

lotmani, _ unda aRviqvaT enis, rogorc masalis `gamoyenebis~ mniSvnelobiT . . . meoradi

modelirebadi sistemebi, msgavsad semiotikuri sistemebisa, ZiriTad enobriv modelze

arian konstruirebulni~ (24,9). amrigad, ena axdens realobis modelirebas, mxatvruli

teqsti ki imarTeba enis mier da meorad modelirebad sistemad gvevlineba. modelirebis

es koncefcia ukavSirdeba `eqstrateqstis~ cnebas: `nawarmoebis eqstrateqstualuri

kavSirebi SeiZleba ganisazRvros, rogorc kavSirebi teqstSi fiqsirebul elementebsa da

teqstis gareT arsebul faseul elementebs Soris~, _ aRniSnavs i. lotmani (24,51).

nebismieri literaturuli teqsti efuZneba avtoris mier SemuSavebul specifikur

enobriv models da iwereba garkveul dro-sivrcul garemoSi. amrigad, yoveli teqsti

moiazreba istoriis, anu eqstrateqstis konteqstSi. eqstrateqsti Seesatyviseba

teqstisagan damoukideblad arsebul elementebs, romlebic ganapirobeben teqstis

mniSvnelobas konkretul epoqaSi: `istoriulad gansazRvruli mxatvruli kodebis

erToblioba, _ miuTiTebs i. lotmani, _ romelic Rirebuls xdis teqsts, ganekuTvneba

eqstrateqstualuri kavSirebis sferos. da es kavSirebi savsebiT realuria~ (24,51).

i. lotmanis mier gamokveTil iniciativas analogebi gamouCnda, erTi mxriv,

hermenevtikul kritikaSi, meore mxriv ki _ recepciuli esTetikis Teoriul

mimarTulebaSi. am skolebis liderebi _ e. d. hirSi, h. r. iausi da v. izeri, _ sruliad

gansxvavebul Teoriul safuZvlebze idgnen, magram, Cveni azriT, Tanabrad acnobierebdnen

Janris swori interpretaciis aucileblobas.

`Janris koncefciis cvalebadi xasiaTi, _ wers hirSi, _ interpretaciis

qvakuTxeds warmoadgens . . . Janris ideas principuli mniSvneloba aqvs nawarmoebis

marTebuli interpretaciisTvis~ (19,207). interpretaciis procesi misTvis gaxsnil

perspeqtivas warmoadgens, masalis marTebulad gaazrebaTa invariantul sistemas,

romelic avtoris mier SemoTavazebul albaTobebsa da varaudebzea orientirebuli.

hirSi Seecada, garkveuli kompromisebis gziT, warmoeCina kavSiri Janris gaazrebis

sinqronul da diaqronul rakursebs Soris, rac ufro metad gamoikveTa iausisa da

izeris Teoriul koncefciebSi.

`literaturuli nawarmoebi, _ wers iausi, _ maSinac ki, rodesac is

axladSeqmnilia, warmoadgens ara absolutur siaxles informaciul vakuumSi, aramed

garkveul gancxadebebze, aSkara da farul signalebze, nacnob xasiaTebsa da gamoucnob

iluziebze dayrdnobiT, ganawyobs mkiTxvel auditorias specifiuri recepciisTvis. is

aRviZebs mogonebebs ukve wakiTxulis Sesaxeb da uyalibebs mkiTxvels specifikur

emociur ganwyobas, kerZod, qmnis teqstis `Sua~ da `damamTavrebeli~ nawilebis

molodinis atmosferos. aravin icis, rogor dakmayofildeba molodini. teqstis

calkeuli nawilebi kiTxvis procesSi sxvadasxvagvarad SeiZleba iqnan aRqmulni:

ucvlelad an Secvlilad, tradiciulad an reorientirebulad, ironiuladac ki, mxolod

Janris kanonebis anu teqstis tipis farglebSi . . . mudmivi cvalebadobis tendencia

warmoaCens konkretuli teqstis mimarTebas Janris dakanonebul specifikasTan. axali

teqsti axali molodinis horizontebs xsnis mkiTxvelis winaSe da axdens arsebuli

wesebis gardaqmnas, koreqtirebas, reproducirebas. nebismieri saxis variacia da koreqcia

gansazRvravs Tvalsawiers, gardaqmna da reproducireba ki _ Janris struqturul

sazRvrebs~ (62,139).

amrigad, Janris percepcia iausis TeoriaSi erTdroulad eyrdnoba sinqronul da

diaqronul rakursebs: sinqronul WrilSi teqsti `qmnis molodinis atmosferos~,

molodinisa, romelic an gamarTldeba, an ar gamarTldeba `Janris kanonebis, anu teqstis

farglebSi~; diaqronul WrilSi ki mkiTxveli iyenebs misi Janruli percepciis

individualur unars, anu gardaqmnis, gardasaxavs Janris tradiciul perspeqtivas JanrTa

istoriuli urTierTmimarTebis dadgenisa da aTvisebis mizniT.

iausis poziciisagan bevrad ar gansxvavdeba izeris pozicia. teqstis swori

interpretaciis gasaRebs izerisaTvis warmoadgens rogorc konkretuli nawarmoebis

mxatvrul teqnikasTan da maxasiaTeblebTan siaxlove, rac teqstis arsebiTi `kodebis~

flobaSi gamoixateba, ise literaturuli teqstis unari, CaiTrios mkiTxveli misi

Cveuli kodebisaTvis ucxo da sruliad axal kondiciaSi. sxvagvarad rom vTqvaT,

mkiTxveli gaiazrebs teqsts masSi arsebuli socialuri kodebisa da konteqstebis

miRma, teqsti ki gardaqmnis mkiTxvelis perceptualur rutinas percepciis dinamikur

sistemad. amrigad, izeris azriT, teqstisa da mkiTxvelis urTierTmimarTeba sinqronul

da diaqronul ganzomilebaTa integraciazea damokidebuli: mkiTxveli ara mxolod

iTvisebs teqstSi kodirebul gamocdilebas, anu sinqronul rakursSi acnobierebs

teqstis Janrul models, aramed aaqtiurebs perceptualur potencials da

individualur yaidaze gardaqmnis teqstis tradiciul kods, anu gaiazrebs mas

diaqronul konteqstSi.

magram yvelaze seriozuli ganacxadi Janris, rogorc sinqronuli da diaqronuli

aspeqtebis interaqtiuli modelis gaazrebaSi, ekuTvnis norTrop frais, avtors

saprogramo naSromisa `kritikis anatomia~.

norTrop frais Teoriuli aliansi aristotelesTan imdenad aSkaraa, rom igi

Tamamad SeiZleba mivakuTvnoT neoaristoteleanuri orientaciis kritikosTa ricxvs.

magram aq aris erTi magram: frai aseve mWidrod aris dakavSirebuli me-20 saukunis

fundamentur Teoriul skolebTan _ rusul formalizmTan, struqturalizmTan, iungis

fsiqologizmTan da frezeris anTropologiur TeoriasTan. frais naazrevi am

mniSvnelovan Teoriul sistemaTa nazavs warmoadgens, mxolod ara ekleqtikurs, aramed

kontraversiulsa da faseulad winaaRmdegobrivs. frais Teorias xSirad gansazRvraven

rogorc arqetipul kritikas, magram, vfiqrobT, es misi koncefciis mxolod erTi mxarea.

`Tu kritika arsebobs, _ wers norTrop frai, _ is unda iqces literaturis im

konceptualuri modelis kvlevad, romelic literaturis induqciuri mimoxilvis

Sedegad warmoiqmneba. sityva `induqciuri~ moicavs garkveul mecnierul mniSvnelobas.

iqneb kritika iseve aris mecniereba, rogorc _ xelovneba? . . mecniereba cvlis

nebismieri sagnis xasiaTs SemTxveviTidan kanonzomierisaken, mouwesrigebeli da

intuitiuridan _ sistemurisaken~ (25,7).

Tuki literatura, frais azriT, aris sistema, romelic eqvemdebareba mecnierul

analizs, maSin gasagebia kritikosis gansakuTrebuli yuradReba literaturis Janruli

kategorizaciisadmi. `kritikis anatomia~ literaturis klasificirebis ramdenime

urTierTdakavSirebul variants gvTavazobs. makavSirebel rgols arqetipuli modeli

warmoadgens, romlis wiaRSic frai jiutad cdilobs yvela saklasifikacio sistemis

gaazrebas. pirvel sistemas e.w. modelebis sistema warmoadgens, saklasifikacio

kategoria, romelic aristoteles `poetikidan~ iRebs saTaves da baZvis obieqtis

invariantul modifikaciebs efuZneba. meore sistemaa `miTosi~, arqetipuli fabula,

romlis terminologiuri definicia `fabulis~ aseve aristoteleseuli gansazRvrebidan

momdinareobs. mas emyareba `kritikis anatomiaSi~ gamokveTili mesame saklasifikacio

kategoria _ Janri, romlis ganviTarebis istorias frai `aRzevebisa~ da `dacemis~

proeqciaSi ganixilavs. Janrebis `logikur winapirobad~, anu preJanrul mTlianobad

frai arqetipul modelebs moiazrebs. miuxedavad Sidastruqturuli gansxvavebisa,

arqetipuli modelebi, frais Teoriis Tanaxmad, ar warmoadgens avtonomiur kategoriebs.

isini urTierToben, ikveTebian, integrirdebian da ayalibeben warmosaxvisa da simbolikis

makoordinirebel modelebs _ apokaliptikurs, demonurs, analogiurs, romlebic

gansazRvraven literaturuli Janrebis specifikas. frais uWirs konkretuli Janris

moqceva konkretuli maxasiaTeblebis CarCoebSi. Janri misTvis fleqsiuri kategoriaa,

cocxali organizmi, romelic aerTianebs ara mxolod formulirebul, aramed

araformulirebul pirobiTobebsac. norTrop frais `kritikis anatomia~ Janris

definiciis sinqronuli Wrilis, anu formulirebuli konvenciebisa da diaqronuli

Wrilis, anu araformulirebuli konvenciebis Serigebis Zalzed saintereso mcdelobas

warmoadgens.

daskvnis saxiT SeiZleba iTqvas Semdegi:

Janris Teoriis evoluciis mimoxilvam, antikuri epoqidan vidre dRemde, cxadyo,

rom antikuri xanidan me-20 saukunis Sua periodamde Janris rogorc ZiriTadi

saklasifikacio kategoriis gansazRvreba calmxrivad ukavSirdeboda an sinqronul, an

diaqronul ganzomilebebs. `an-an~-is radikaluri principis rRveva me-20 saukunis

wamyvani literaturul-kritikuli skolebis meTodologiaTa wiaRSi aRiniSna da

Camoyalibda sinqronul da diaqronul rakursTa sinTezirebis mcdelobaSi. amgvari

sinTezis Sedegs warmoadgens Janris holistikuri Teoria.

Janris holistikuri Teoria

Janris holistikur modelSi xorcieldeba sinqronuli da diaqronuli

elementebis interaqcia. sxvagvarad rom vTqvaT, holistikuri modeli asaxavs im rTul,

araTanabar, arastabilur da xSirad daudgenel urTierTobebs, romlebic arsebobs

teqstis formulirebul elementebsa da araformulirebul motivaciebs Soris. Janris

holistikuri modeli aTavisuflebs Janris cnebas taqsonomiurobisa da

tendenciurobisgan, sZens mas sinTezur xasiaTs da ganixilavs faseuli integraciis

konteqstSi. literaturuli antiutopia zedmiwevniT kargad Tavsdeba Janris gaazrebis

holistikuri meTodis modelSi. vecdebiT, davasabuToT Cveni mosazreba.

zemoT Cven SevecadeT detalurad warmogvedgina Janris Teoriis evoluciis is

ZiriTadi etapebi, romlebmac, Cveni azriT, gansazRvres Janris determinaciis rogorc

sinqronuli, ise _ diaqronuli rakursebi. erTi ram cxadia: Janris definiciis aRniSnul

rakursebSi Janri moiazreba an rogorc gamyarebuli da normirebuli, an _ rogorc

fleqsiuri da auCqareblad cvalebadi konstruqcia. samarTlianad aRniSnavs n.

kopistianskaia: `dilemis `myari/cvalebadi~, `mudmivi/droebiTi~ warmoqmna JanrSi

ukavSirdeba obieqtur mizezs, romlis Tanaxmadac, Janri ar warmoadgens `monoliTur~

cnebas~ (63,181). mkvlevari aqve miuTiTebs, rom Janris cnebis masStabur determinacias

zustad gamoxatavs spiralis grafikuli modeli da gvTavazobs am tipis spiralis

Semadgeneli oTxi ZiriTadi sferos detalur aRweras. n. kopistianskais mier

SemoTavazebuli spiraluri formis sqematuri gamosaxuleba amgvarad gamoiyureba:

`sfero 1. Janri, rogorc abstraqtuli, zogadTeoriuli cneba, romelic

gamoxatavs Janris ZiriTadi, gansazRvruli da dadgenili maxasiaTeblebis erTianobasa da

urTierTkavSirs, Camoyalibebuls xangrZlivi drois ganmavlobaSi da mowodebuls

sxvadasxva epoqebsa da qveynebSi Seqmnili nawarmoebebis gaerTianebisaTvis saerTo niSnis

qveS: romani, balada, poema da sxva.

sfero 2. Janri, rogorc istoriuli cneba, SemozRuduli droiTa da `socialuri

sivrciT~. . . Janri aq ganixileba dinamikaSi, misi aRmocenebis, ganviTarebis, cvalebadobis,

gaRaribebis ideur-esTetikur mizezTa kompleqsSi, rac ukavSirdeba epoqisaTvis

niSandobliv istoriul-sazogadoebriv viTarebas, ormxriv kavSirebs literaturul

mimdinareobasTan, mimarTulebasTan, memkvidreobiTobisa da uaryofis Sidaliteraturul

procesebTan, kritikisa da Teoriis ganviTarebasTan.

sfero 3. Janri _ cneba, romelic iTvaliswinebs konkretuli nacionaluri

literaturis specifikas. . . nebismier literaturaSi Janri formirdeba da viTardeba

qveynis sazogadoebriv-politikuri mdgomareobisa da kulturuli tradiciebis

garemocvaSi, masSi Seqmnili Janris literaturuli gamocdilebisa da koleqtiuri

cnobierebis pirobebSi. igi mdidrdeba originaluri nacionaluri maxasiaTeblebiT da,

amasTan, rTavs maT Janris zogadi ganviTarebis procesSi.

sfero 4. cnebis Semdgomi konkretizacia mimarTulia individualuri

Semoqmedebisaken. saxezea dialeqtikuri mTlianoba, vinaidan aRiarebuli mwerlebis

Txzulebebi _ da swored isini axdenen gavlenas `Janris~ cnebaze _ warmoadgenen

ganumeorebel, gansakuTrebul movlenebs, romlebic did mniSvnelobas iZenen spiralis

meore da mesame sferoebis donezec~ (63,181-182).

Cven veTanxmebiT spiralis xveulebis (da ara vertikalis an wris) meSveobiT

Janris specifikis grafikuli gamosaxvis ideas, magram vTvliT, rom mkvlevris mier

SemoTavazebuli sqema damakmayofilebeli ar aris.

pirvel yovlisa, unda aRiniSnos, rom warmodgenili spiraluri sferoebis

determinacia zedmetad detalizebuli da konkretizebulia. III da IV sferoebi,

romlebic, Sesabamisad, asaxaven nacionaluri literaturisa da individualuri

Semoqmedebis specifikas, sruliad Tavisuflad da logikuradac ki Tavsdebian II sferos

farglebSi: literaturuli Janris damokidebuleba literaturis nacionalur

maxasiaTeblebsa Tu calkeuli avtoris SemoqmedebiT stilze, Cvenis azriT, korelatiur

mimarTebaSia Janris moazrebasTan mudmivad cvalebadi istoriul-socialuri da

kulturuli faseulobebis konteqstSi.

CvenTvis aseve gaugebaria, Tu ratom ar aRniSnavs n. kopistianskaia spiralis I da

II sferoebs saTanado terminebiT: sinqronuli da diaqronuli. I sfero, anu `Janri

rogorc abstraqtuli, zogadTeoriuli cneba~, Cvenis azriT, sinqronuli speqtris

relevanturi struqturaa, II sfero ki, `Janri rogorc istoriuli cneba, SemozRuduli

droiTa da `socialuri sivrciT~ _ diaqronulisa.

garda amisa, vfiqrobT, rom n. kopistianskaias mier konstruirebuli spirali

ramdenadme gamartivebulad asaxavs Janris specifikis ganmsazRvrel kriteriumTa

urTierTdamokidebulebas: mecnieris mier warmodgenili spirali martivad farTovdeba

an viwrovdeba romelime konkretuli sferos mimarTulebiT ise, rom `sfero~ ar

gulisxmobs araviTar xarisxobriv Sefasebas~ (63,182). Cveni azriT, xarisxobrivi

determinaciis gamoricxva iwvevs procesis meqanizirebas da im Rirebuli kombinaciis

ugulebelyofas, romelic mudmivad arsebobs Janris determinaciis sinqronul da

diaqronul asqeptebs Soris.

alternativis saxiT, Cven mivmarTavT antikuri epoqis TvalsaCino moazrovnis,

filosofosisa da geometris, arqimedes sistemas.

arqimedes auracxel kontribuciebs Soris geometriis mimarT, moipoveba erTi

saintereso figura, cnobili rogorc `arqimedes spirali~. figura ase gamoiyureba:

arqimedes spirali sqematurad asaxavs ori samyaros _ gansazRvrulisa da

ganusazRvrelis _ urTierTmimarTebas: gansazRvruli samyaro, dafuZnebuli gamyarebul

maxasiaTeblebze, martivad farTovdeba ganusazRvreli samyaros mimarTulebiT, Tavis

mxriv, ganusazRvreli samyaro, romelic SemoqmedebiTi cvalebadobis kanons efuZneba,

mudmivad viwrovdeba gansazRvrulis mimarTulebiT. faseuli da Rirebuli am

difuziuri konstruqciis xarisxobrivad determinirebuli sferoebis kveTaa: erTi

modeli mudmivad miiswrafvis meorisaken da mudmivad ikveTeba masTan ontologiurad

faseul wertilSi.

vfiqrobT, arqimedeseuli spiralis struqtura zedmiwevniT miesadageba Janris

Teoriis sinqronuli da diaqronuli rakursebis urTierTdamokidebulebasac.

meti TvalsaCinoebisaTvis, Cven odnav gavamartivebT arqimedes figuras da amgvar

konstruqcias SemogTavazebT:

sfero 1 asaxavs Janrs, rogorc dadgenil, formirebul, pirobiTad gamyarebul

konstruqcias, anu Seesabameba Janris gaazrebas sinqronul WrilSi. sfero 2 asaxavs

Janrs rogorc permanentulad qmnad sistemas, gansazRvruls istoriuli da kulturuli

konteqstiT, anu Seesabameba Janris gaazrebas diaqronul WrilSi. sinqronuli modeli

stabiluri da myaria, marTalia, emorCileba garkveul cvalebadobas, magram _ iSviaTad da

nela. diaqronuli modeli, gamomdinare misi specifikidan, mudmivi transformaciis

pirobebSi imyofeba da Janris mexsierebisa da axali perspeqtivis dinamiur sinTezs

warmoadgens. sinqronuli modeli mudmivad miiswrafvis diaqronuli modelisaken da

farTovdeba istoriul-kulturuli konteqstis mimarTulebiT. Tavis mxriv, diaqronuli

modeli mudmivad miiswrafvis sinqronulisken da viwrovdeba konkretuli Janruli

maxasiaTeblebis mimarTulebiT. faseuli da Rirebuli am fleqsiur spiralur

konstruqciaSi sinqronuli da diaqronuli modelebis kveTaa, rac gamoxatavs Janris

gaazrebis ori gansxvavebuli rakursis kavSiris aucileblobasa da mudmivobas da

grafikulad Seesabameba Janris gaazrebis globalur anu holistikur Teorias.

holistikuri Teoria moicavs da amTlianebs Janris determinaciis orive models:

sinqronulsa da diaqronuls. sinqronuli modeli safuZvlad edeba Janris

etimologiur, tipologiur da semiotikur klasifikacias, anu Janris definicias

Sidaliteraturul kanonzomierebaze dayrdnobiT. diaqronuli modeli axdens Janris

rogorc gamyarebuli konstruqciis sinTezirebas konkretul garemo pirobebTan, adgens

Janris adaptaciis xarisxs garkveul istoriul-kulturul konteqstSi, anu

axorcielebs Janris definicias gare, e.w. eqstraliterturuli kanonzomierebebis

gaTvaliswinebiT.

damowmebuli literatura:

1. kekeliZe k., vefxistyaosani // Zveli qarTuli literaturis istoria, t. II. –

Tbilisi: mecniereba, 1981, gv. 87-215;

2. lomiZe g., komediis Janrobrivi Taviseburebebis problema. -Tbilisi:

mecniereba, 1969;

3. Аристотель, Об искусстве поэзии. -М.: Госуд. изд. Художественной литературы,

1957;

4. Бахтин М.М. Проблема речевых жанров. // Бахтин М.М. Литературно-критические

статьи. -М.: Художественная литература, 1986. C. 428-473;

5. Бахтин М.М. Эпос и Роман. // Бахтин М.М. Литературно-критические статьи. -М.:

Художественная литература, 1986. С. 392-428;

6. Белинский Б. Собр. соч. в 3тт. т.2. -М.: Гослитиздат, 1948;

7. Копыстянская Н. Ф. Понятие “жанр” в его устойчивости и изменчивости. //

Контекст. 1986. Литературно-теоретические исследования, -М.:

Наука, 1987. С. 178-204;

8. Платон, Государство. // Платон, Сочинения в 3тт., т.3. -М.: Мысль, 1971;

9. Тынянов Ю. Литературный факт. // Тынянов Ю. Поэтика, История литературы,

Кино. -М.: Наука, 1977. C. 255-270;

10. Тынянов Ю. Ода, как исторический жанр. // Тынянов Ю. Поэтика, История

литературы, Кино. -М.: Наука, 1977. C. 227-253;

11. Тынянов Ю. О литературной эволюции. // Тынянов Ю. Поэтика, История

литературы, Кино. -М.: Наука, 1977. C. 227-253;

12. Шкловский В. Литература “вне” сюжета. // Шкловский В. О теории прозы. -М.,

1929. C. 226-246;

13. Шкловский В. Искусство, как техника. // Шкловский В. О теории прозы. -М., 1929.

C. 7-24;

14. M. Arnold, On Translating Homer // M. Arnold , On the Classical Tradition. Ed. by

R. H. Super, The Complete Works of Mattew Arnold, vol. I. -Ann Arbor.

University of Michigan Press, 1960;

15. J. Culler, Structuralist Poetics. -Routledge & Kegan Poul, 1975;

16. H. Dubrow, Genre. -Methuen, London and New York, 1982;

17. A. Fowler, Kinds of Literature. An Introduction to the Theory of Genres and Modes. –

Harvard University Press, Cambridge, Massachusetts, 1982;

18. N. Frye, Anatomy of Criticism. -Princeton, New Jersey, 1973;

19. E. D. Hirsch, Validity in Interpretation. -New Haven. Yale University Press, 1967;

20. V. Hugo, Odes and Ballads // V. Hugo, Studies in Poetics, -London, 1961;

21. H. R. Jauss, Toward and Aethetic Reception. Trans. by Timothy Bahti. -Minneapolis:

University of Minnesota Press, 1982;

22. B. Jonson, The Poems, vol. VIII // B. Jonson, The Prose Works. Ed. by C.H. Herford and

Percy Simson. -Oxsford, Clarendon Press, 1947;

23. T. Kent, Interpretation and Genre. -Lewisburg, 1986;

24. J. Lotman, The Structure of the Artistic Texst. Transl. by Ronald Vroon. -Ann Arbor,

Michigan Slavic Contributions, 1977;

25. F. Schiller, On the Aethetic Education of man // Series of Letters. -Oxford, 1967;

26. P. B. Shelley, A Defence of Poetry // Peacock’s Four Ages of Poetry, Shelley’s

Defence of Poetry, and Browning’s Essay on Shelley. Ed. by H. F. B. Brett-

Smith. -Boston and New York, 1921;

27. P. Sidney, The Defense of Poesie // Literary Criticism. Plato to Dryden. Ed. by

Allan H. Gilpert. -Detroit, 1962, p. 415-441;

28. T. Todorov, The Origin of Genres // T. Todorov , Genres in Discourse. -Camridge

University Press, 1990, p.13-26.

S i n a a r s i

winaTqma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

……………………………………………………….

Janris Teoriis zogadi kanonzomierebani …. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Janris antikuri Teoria …. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Janris renesansuli Teoria …. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

…………………………………………

Janris neoklasikuri Teoria …. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Janris Teoria romantizmis epoqaSi …. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

………………………………………………

Janris postromantikuli Teoria …. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Janris Tanamedrove Teoria ……. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Janris holistikuri Teoria …. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .