- v 2 ' 2008. GADA 15. OKTOBRI DARBA MUZS

- - - ...... _ "MATEMATIKA DZIVE VISUR IR PRIEKSA ... " tbJ INESE IMMURE

Velta Zakenfelde - Rigas Rai.Qa 8.vakara maii;m vidusskolas matematikas skolotaja soruden atzimeja savu 80. dzimfanas dienu. Sogad cienijamai jubilarei ir arI darba jubileja - pirms 60 gadiem vil)a uzsaka savu profesionalo karjeru ka bibliotekare RaiJ,Ia skola.

Matematikas formulu pasaule viQ.a ievadijusi ne tikai dzirdigos, bet arI vairakus simtus nedzirdigo vidusskole­nu. Nedzirdigie ab­solventi viQ.u raksturo ka gaisu, gudru, bet stingru skolotaju.

_ _ _, ViQ.a nedzirdigajiem skoleniem nedod nekadas atlaides. Ja skolens nevar izrel}inat kadu uzdevumu, stingras skolotajas mI!aka fraze ir: "Ludzu, skatiesformulu!". Tapee nedzirdigie skolotaju Zaken-feldi zimju valoda sauc arI par ,, For­mulu ". Otra zime, ko skolotaja biezi lieto ir ,,Aste". To vi:t;1.a rada tiem skoleniem, kuri nokavejusi un nav laika izpildijusi uzdevumus.

Vairaki aptaujatie absolventi atzist, ka matematikas stundas negaja viegli, bet skolotaja Zakenfelde eentas no visas sirds iemaeit matematiskas gudribas, izmanto­j ot arI zimju valodu.

Lai nedzirdigiem butu vieglak maeities matematiku, skolotaja izstradajusi savus maeibu materialus, jo alge­bras un geometrijas gramatas uzdevumu skaidrojumi nedzirdigajiem ir gruti saprotami. Definieijas parveidotas viegli saprotamos vardos, sniegts katras formulas siks skaidrojums, ka arI doti uzdevumu izpildes paraugi,, pee kuriem risinat lidzigus uzdevumus.

Par ieguldijumu darba ar skoleniem, kuriem ir Ipasas vajadzibas, V. Zakenfelde apbalvota ar LR Ministru kabineta Atzinibas rakstu un daudziem citiem Goda rak­stiem.

Lai gan eienijama jubilare nevelejas par sevi neko daudz stasfit, tomer KopsolI izdevas viQ.u pierunat atbildet uz daziemjautajumiem.

ti Ludzu, pastastiet, kur esat dzimusi, kas bija Josu vecaki?

Esmu dzimusi Valmiera, 1928. gada, gadu pee tam, kad tika izveidota Rai:t;1.a skola. Maniem veeveeakiem pie Gaujas tilta bija maja.

Mani veeaki bija skolotaji. Tevs Janis Tomsons stradaja Latvijas Universitate (LU) fizikas -matematikas fakultate - pasniedza analitisko geometriju un augstako matematiku, ka arI vadija studentu pedagogisko praksi. Mate Anna Tomsone bija vestures skolotaja tepat RaiQ.a skola, kur nostradaja 25 gadus.

\":Par ko Jos berniba velejaties kJut?

Man jau no 1. klases bija skaidrs mer\:is - blit par skolotaju, jo manu izveli ietekmeja arI tas, ka veeaki bija skolotaji. Maj as vienmer bija runas par un ap skolu.

\":Tatad jau berniba bija skaidrs, ka macisiet matematiku?

Ne, par to izsl}Iros, maeoties vidusskola. Videjo izglitibu ieguvu tepat, Rai:t;1.a skola, ko pabeidzu 1967. gada. Taj a pasa gada veiksmigi nokartoju iestajeksamenus un iestajos LU fizikas - matematikas fakultate . Maeoties 2. kursa, RaiQ.a skola atbrivojas bibliotekara vieta. Ta paraleli maeibam stradaju biblioteka. Pee gada RaiQJ skola dazam klasem saku maeit matematiku. Pee LU beig8anas aizgaju uz Kulmras un izglifibas darbinieku tehnikumu maeities bibliotekara speeialitati, lai varetu turpinat stradat skolas biblioteka. Velak par matematikas skolotaju saku stradat uz pilnu slodzi un bibliotekares darbu pametu.

Kad RaiQ.a skola nodibinaja nedzirdigo grupu, saku maeit an nedzirdigos. Driz radas iespeja papildinat izglitibu saja joma, ko arI izmantoju: beidzu nedzirdigo skolotaju kursus, ko organizeja Maskavas Pedagogiskas korekeijas instimts (Defektologijas instimts).

Pee gada uz Rigu atbrauea viena no kursu organizatorem, kura atnaea uz skolu paskatities, ka maea nedzirdigos. Vi:t;1.ai patika miisu skolas darba metodes. Jau nakamaja Vissavienibas vakarskolu matematikas skolotaju seminara mani palUdza dalities pieredze.

I

\":Biezi skoleni saka, kapec jamacas matematika, dzive tapat ta nav vajadziga. Ko Jfis teiktu?

Matematika dzive visur ir prieksa. Matematika ir preeiza zinatnes valoda, un neviena zinatne nevar neko sasniegt, ja tai nav preeizas izteiksmes. Dzive - nu kaut vai visu mufu stradajot par setnieku, tev jazina, eik ta slota maksa, eik tev tas japatere.

ti Esmu lasijusi, ka daudziem matematikas skolotajiem autoritate ir matematikas profesors Janis Mencis, vairaku matematikas gramatu autors. Vai Jums arI?

Jani Menci iepazinu skolotaju kursos. ViQ.s ir izeila personiba, ar dabas dotu talantu. Esmu ieverojusi inte­resantu sakaribu - daudzi matematil}i ir labi muzil}i. ArI Janis Mencis, kurs ir liels dziedatajs.

\":Kadas Jums pafai attiecibas ar mfiziku? Sesus gadus gaju muzikas skola - macijos spelet kla-

v1eres. Tiiliik 3. lpp. ..

SLUDINAJUMI . '. . 2008. GADA 15. OKTOBRI

Matematika dzive visur ... Sakumu lasiet 2. /pp.

Man nav dotibas saja joma, bet tolaik uzskafija, ka jaunkundzemjaprot spelet klavieres.

tlJus varetu aiziet pensija un nestradat. Kas ir tas dzinulis, kas neJauj Jums majas sedet?

Visu mii2u esmu seit stradajusi, uzkrajusi lielu piere­dzi. Zel palaist to veja un neizmantot. Ir tads teiciens - ja zirgs visu laiku iet ilksI, talak bez ta tas nemak iet.

tlVai skolotajas darbs sniedz Jums gandarijumu? Ja. Kad sak stradat ar 1 O.klasi, var redzet, ka skoleni

nav pieradusi pie vakarskolas macibu darba stila. Paiet zinams laiks, kamer viJ;ms iemaca stradat patstavigi. Kad 11 .klase redzu, ka skoleni jau patstavigi mekle atbildes, tad mani pan;iem gandarijums. Seit galvenais ir nevis zinafanas, bet tas, ka iemacas pats stradat.

Gandarijums ir arI par katru miisu skolas absolventu, .cas dzive nav apstajies un savas dotibas un zinasanas atfisfijis talak.

tlKo darat brivaja laika? Agrak braucu ar laivu. Ir izbraukatas daudzas Latvi­

jas upes. Palicis nepiepildits sapnis - nobraukt pa Irbi. Bet toreiz neizdevas ar lidzbraucejiem saskm;iot laiku. Vel man patik lasit. Vislabpratak lasu latviesu autoru darbus. Man vistuvaka ir dzejniece Arija Elksne - vil).as dzeja atbilst manam izjiitam. Patik arI risinat krustvardu miklas. Sava laika mineju arI G. Porsa veidotas miklas avize ,,KopsolI''.

tllzradas, Jiis varat svinet vel vienu jubileju - esat Latvijas Nedzirdigo savienibas (LNS) biedre kops 1973. gada un ilggadiga LNS Rigas biedribas Raii;ia vakarskolas grupas priekssedetaja. Ka vertejat LNS darbu? ) Ar apbrinu. Skatos, ka nedzirdigie spej dabiit cauri visadus projektus, paveikt labas lietas.

tlJiis regulari apmeklejat Nedzirdigo dienas koncer­tu Kongresu nama. Ka soreiz patika?

Soreiz koncerts likas par garu. Varbut par daudz priek8nesumu no Lietuvas. Manuprat, Lietuvas nedzir­digiem ir akcents uz nacionalo, savukart miisejiem uz modemo pusi.

tlJus esat ari gimenes cilveks. Liidzu, pastastiet to! Man ir meita Inta un dels Guntis. Inta ir aizgajusi teva

pedas - strada medicinas joma, bet Intas dels Qirts sapl).o par skolotaja darbu. Mazmeita Aija tikko pabeidza augstskolu datordizaina specialitate. Tagad vil).a ir darba meklejumos.

tlNobeiguma liidzu kadu velejumu Kopsoli lasitajiem!'

Siitiet savus bernus un mazbernus macities pie mums, RaiJ,J.a skola! ..&.

L ATVIJAS NEDZIRDIGO " - -JAUNIESU ORGANIZACIJ A

0 24. oktobri pl. 16 - 19 Atverto durvju diena O

Nedzirdigo jauniesu iniciafivu centra, Elviras iela 19, trefaja stava.

Visi interesenti laipni liigti, ieeja - bez maksas. Bus izstade, kafija, teja, cepumi ...

0 25. oktobri pl.17

LNJO 5 gadu svinibu balle 0 Kultiiras centra ,,Ritausma",

Kandavas iela 27. Ieeja ar ieliigumiem

Apmekletajiem jaierodas uzvalkos vai svetku apgerbos ar atbilstosiem apaviem.

Par ielugumiem intereseties LNJO biroja (epasts: efraims@inbox.lv), personzgi pie lvara

(tel.nr. 26869512) vai Elfas (tel.nr.26710372).

Gaidis vestuli uz adresi: N. Rancana 35 - 41, Rezekne, LV - 4601. Mob. 29132844.

LiDZJfJTIBAS

t Klusa paliek dzimta seta, klusa paliek istabit,1.a, Apklususi teva soji, nav vairs teva padomipa.

Izsakam lidzjiitibu Rozei Faustei, deliem, Peterim un Dzintaram, no vira un teva atvadoties.

Bolderajas kaimh.ii: Spodra, Viktors, Skaidrfte, Daina, Sandra.

Pierimst soji, kluse doma, neskan mfjas mates ba/ss. Tikai klusa sape sirdf ilgi vet pee vipas sauks.

Izsakam dzilu lidzjiitTuu Yitai Kotanei, no mates atvadoties. Helena, Zigmunds, Baiba, Olga,

Anna, Sandra, Daina.

3

4 l

2008 . GADA 15. OKTOBRT DARBS UN GIMENE

PIRMS KADA LAIKA BIJA LABAK -BETTAGAD?

il:JJ VITA STUP ANE veikaliem, dzivot uz mana rel,ci.na. Tagad tas vairs nav iespejams. Sacies izdzivosanas laiks. P

irms daziem gadiem darbs celtnieciba nedzirdigajiem stradniekiem bija plasi pieejams. Tie, kas stradaja, Iabi pelnija. Daudzi macijas tiesi saja nozare, ieguva

kvalifikaciju, sekoja ari labi darba piedavajumi. Bet tagad biezi dzirdam: ,,Nav vairs darba", ,,Darba vietu deficits", ,,Bankrots celtnieciba". Bfivnieciba apstajusies daudzos objektos - labiem Iaikiem pienacis gals. Daudzas celtniecibas firmas likvidejas vai aptur darbibu. Arvien vairak nedzirdigo paliek bez darba. Tapec ari saprotams, ka daudzi piano braukt prom uz svdam zemem, kur var dabfit darbu un labak nopelnit. Kaut ari skumst pee sa­vas dzimtenes pee valodas, pee latviesu tradicij am, parazam, sa-

' J . vas gimenes un draugiem ... Par so temu talak saruna ar un un Vinetu Kozloviem.

JURA STASTS Bija eeltnieeTua ziedu laiki,

kad darbu vareja dabiit pat eilveki bez kvalifikaeijas, bez pieredzes, bet tagad darba i;i.em tikai pasus labakos un starp darba mekletajiem paradijusies konkurenee, saka Juris Kozlovs, kurs Strada saja nozare jau 4 gadus.

Juris maeijas Rigas Nedzirdigo bemu intematskola, pee tam Raii;i.a vakarskola un RRC koledza par pavaru, tapat ka vii;i.a sieva.

~ Jus abi ieguvat pavara pro­fesiju, . kapec nestradajat sava amata?

Juris: Kad diploms bija jau kabata, sa j a j oma tadu darbu, kur var labi pelnit bij a griiti atrast. CeltnieeTua bija vetraini izversusies, stradnieki pieprasiti un darba deveji

maksaja labi, tapee iesaistijos sada darba. Un man patika - samera atri apguvu un veieu ieksejas apdares darbus - spakteleju, krasoju, limeju utt. Varblit kadreiz arI stradasu par pavaru, ja vares labi nopelnit un ja mani, nedzirdigo, piei;i.ems, par to man tagad ir griiti spriest.

._, Vai tagad nedzirdigiem ir gruti atrast darbu? Ka tas ir? Meklejot darbu, vairak japalaujas uz pazisanos. Kada situaeija ir tagad? Firmas bankrote, dar­binieku skaits samazinas. Atlaiz arI dzirdigos. Mums, ka nedzirdigiem, klajas vel trakak.

Dzirdigie var vieglak dzivi pa­griezt eita virziena, izveleties, arI izmaeities kursos eitu pro­fesiju. Bet mums, ja to gribetu darit, vajadzigs tulks, ko ne LNS, ne valsts nenodrosina. Jaunu dar­bavietu atrast griiti, jo parsvara jau nedzirdigos negrib i;i.emt. Priekfoieki runa skaisti: ,,Naeiet velreiz, kad bus briva vieta," - bet es tam vairs netieu, vii;i.i vienkarsi negrib velfit laiku sarunam ar mums, ka arI faubas, vai vispar spes ar mums komunieet. Valstij par to vajadzetu padomat.

Cik ateeros, pirms 2 gadiem mana sieva Vineta vareja atlauties but majsaimnieee, skraidit pa

VINETAS STASTS Iekartojos darba firma, kur

skeneju gramatas. Varu teikt, ka darbs mani apmierina - tas ir firs, pafikama atmosfera, labs kontakts ar prieksnieku un kolegiem.

Daudz labaks, ja salidzina ar apkopejas darbu, kur jamere lupa­tas nefira udenI, jafira svesas ista­bas, ka to dara daudzas nedzirdiga. sievietes.

~ Jiis skenejat gramatas. Ko Isti tas nozime un kads no ta labums Jaudim?

Tas nozime gramatu parveidot ta, lai to lappusi pee lappuses varetu lasit datora. Skenejam gan veeas, gan jaunas gramatas. Ar jaunam daudz vieglak, darbu var izdarit atri un labi nopelnit. Savukart ar veeam jastrada loti uzmanigi, vairak laika prasa.

Nakotne eilveki vares lasit sis gramatas ne tikai biblioteka, bet arI datora. Vel papildus tas blit. ievaditas arI runata teksta veida, lai tas varetu klausities neredzigie eilveki, tapat ka vii;i.i tagad klausas radio.

GIMENES STASTS

~ Pastastiet par briva laika pavadifanu! Ka jiis atpiisaties?

Patik eelot! Nesen ar gimenem aizbraueam uz Iriju, bijam tur 4 dienas, iepazinamies ar vietej am kulruras un sadzives tradieijam. Mums loti patika. Bija verts to izbaudit!

Tiiliik 5. lpp. -

Pirms kada laika ... Siikumu lasiet 4. /pp.

Celojums mums sagada parasti lielu prieku,jo tad vairs nav jadoma par ikdienas darbu, naudu, rupem. Tas atsvaidzina pratu, izrauj no ik­dienas. Esam apeelojusi daudzas Eiropas valstis un gribetu to darit vel un vel.

Latvija mes parasti doda­mies briva daba. Pafik atrasties sabiedriba, but kopa ar saviem draugiem, davat eitiem milumu, maigumu, saQ.emt prefi prieku, jau­tru noskaQ.u. 1 Vairak iesaistamies jaumesu organizaeijas pasakumos, ballites, ka arI ekskursijas. Apmeklejam arI ikgadej o N edzirdigo pasakumu Kongresu nama.

~ Kas ir tas pats vertigakais jfisu dzive?

Viennozimigi - dels Roberts. ViQ.s ir dzirdigs, apmekle dzirdigo bemudarziQ.u, kas atrodas tuvu majai. ViQ.am jau palika 4 gadi. Brass puika, kaut arI reizem tads palaidnigs majas. ViQ.U interese fut­bols, arI viQ.am pafik bfrt sabiedriba. Labi parvalda latviesu un krievu valodu, arI angliski jau kaut prot. Mums prieks par to. Mes viQ.u milam, protams, arI savus veeakus, radus. Dzivojam draudzigi.

~ Ko jfis veletos piepildit, sa­sniegt sava dzive?

SapQ.ot var par daudz ko - maju, auto, talam zemem. Par to, lai nekas netriiktu, bet parak lielas eeribas arI nedrikst lolot, lai nav vilSanas. Galvenais - lai mums netruktu milestibas. Drizuma mums biis 5 gadu kazu jubileja. Gribetos to labi nosvinet, lai miisu svetki izdotos skaisti.

Sogad viens miisu sapnis piepildijies. Uz to eerejam loti sen, un nu sis bridis ir pienaeis: mums ir savs darzs, kur pa vasaru varam

DARBS UN GIMENE 2008. GADA 15. OKTOBRT 5

DzlVE BUTlBA VIENKARSA, TIKAI MES BIEZ/ GR/BAM TO SAREZ(ifT •••

]R JADOMA LABAS DOMAS, JO TAS RADA LABUS VARDUS UN TALAK ARI

LABUS DARBUS.

LAI GALVENAIS MER/fIS CILVEKAM SAJA PASAULE BUTU - LIKT CIT/EM

SMAIDlT UN SM/ET/ES. SEIT, SOD/EN UN NO VISAS SIRDS.

DAVAT MlLESTlBU DRAUDZlBU. UN TAD PASAULE BUTU DAUDZ LABU

C/LvEKU UN f..AUNUMAM NEBUTU VIETAS.

atpiisties, eept saslikus, pasedet ar draugiem (miisu ieeienits ediens), un - kas loti svarigi - bemam taja ir labi.

~ Pasapl}osim! Ka jfis izteretu loterija laimetus lOOOLs?

Nauda, kas atnak tik viegli, tik­pat atri arI aiziet. Mes atlautos par tadu naudu aizbraukt uz Slovakiju pie drauga Petera Polaka, kurs kadu laiku dzivoja Latvija. Tads talanfigs makslinieks! Mes viQ.u labi ateeramies. Zel, ka dzive miis izsl}Ira katru sava zeme.

~ Kada ir jusu sliktaka un Iabaka ipasiba?

Vineta: Laba - protu taupit, nekaroju pee daudzam liekam mantam ( apgerbiem, parfimerijas utt.), ka to parasti dara visas <lamas. Riipejos par gimeni-delu, viru, lai mums biitu labi.

Slikta nu nekadi ne-varu saQ.emties s·akt braukt pee

autovaditaju kursu beigsanas. Nevis tapee, ka nevaru iemaeI­

ties, godigi - slinkums. Juris: Man pasam par sevi griiti

spriest, no malas j au labak redzams, kads es esmu. Lai mani verte, tie, kas mani pazist!

~ Tagad ari nedzirdigo vidfi, var teikt, ir "mode" doties stradat uz arzemem. Tur varot labak nopelnit ... Vai tas jfis neinterese?

Juris: Ja biitu labi apmaksats darbs, tads, ko es labprat daritu, tad eita situacija varbiit arI dotos pelQ.a, jo kuram gan nauda sobrid nav svariga?

Man pagaidam ir darbs, un mes sava gimene iztiekam ar nopelnito. Tapec paslaik pirmaja vieta izvirzas citi apsverumi - miisu hems, viQ.a intereses. Nedomaju, ka viQ.am naktu par labu svesa vide, cita valoda vai arI, ka es ka tevs aiz­brauktu prom un viQ.s paliktu tikai ar mati . .A.

6 SOCIALAS ZINAS 2008. GADA 15. OKTOBRT ,

INV ALiDIEM KOPS BERNiBAS

Lai uzlabotu maznodrosinato iedzivotaju finansialo stavokli, Labklajibas ministrija paredz ar 2009. gada 1. janvari paaugstinat valsts sociala nodrosinajuma pabalstu invalidiem kops bernibas no 50 latiem lidz 75 latiem menesi.

Planots, ka valsts soeiala nodrosinajuma pabalsta apmers lidz 75 latiem japalielina visiem ~nval~d~em - gan tiem, kas paslaik sal)em 45 latus, gan mvahd1em kops bernTuas, kas sal)em 50 latus menesI. .

Sis ieeeres redze8anai valsts budfota Jiiparedz 9 milj. latu.

p AAUGSTINAS PENSIJAS

Lai aizsargatu pensionarus no dzives dardzibas pieauguma, si gad a 1.oktobriindekses (paaugstinas) visas valsts pensijas, kas neparsniedz 225 latus.

Pensijas, kuru apmers neparsniedz 150 latus, indekses, piemerojot koefieientu 1, 1731.

Ta, piemeram, ja paslaik eilveks sal)em 120 latu pensiju, tad pee indeksaeijas vil)a pensija bus J20xl,1731=140,77Ls. Parejam pensijam lidz 225 latiem piemeros indeksu 1,1574. OktobrI indekses arI atlidzTuas par darbspeju zaudejumu un atlidzTuas par apgadnieka zaudejumu. Tam piemeros indeksu 1,1574.

Ieveribai! Piemaksa, kas piesl}irta pie veeuma pensijas

par apdrosina8anas stafu lidz 199?.ga~am, ~av pensijas sastavdala, lidz ar to netlek. mde~seta~ No 2009.gada reizi gada - 1.oktobrI - mdekses an tas valsts pensijas, kuru apmers parsniedz 225 latus.

p AR MINIMALO ALGU No nakama gada par 40 stundu darbu nedeJa

minimala darba alga bus 180 lati, bet minimala stundas tarifa likme - 1,083 lati.

Pusaudziem un tiem eilvekiem, kuri ir paklauti paaugstinata:m riskam, minima.la stundas tarifa. likme bus 1,239 Ls, jo vil)iem saskal)ii ar Darba hkumu atlauts stradat tikai septir).as stundas diena un 35 stun­d~s nedela. Tas nozime, ka darbinieks, sal)emot minimal~ menesa darba algu 180 latu apmera, ,,uz rokas" sal)emtu 142,85 latus par pilnu darba menesi ( 40 darba stundas nedela). Darba devejam jaizmaksa minima.la alga par padarito arI tajos menesos, kad darba stundu skaits ir mazaks par gada videjo darba stundu skaitu menesI (piemeram, februarI).

Tapat ieklauta atsevisl}a norma, kas paredz,

ka darbiniekiem, kuri nostradajusi visas menesI noteiktas darba stundas un kuriem noligta akorda al­gas sistema, aprel}inata darba alga nedrikst but mazaka par minima.lo darba algu.

Paslaik stradajofo skaits, kuri sal)em mazak par minima.lo darba algu vai minima.las algas apmera ir 9% no visu stradajoso kopskaita.

Sogad minima.la alga ir 160 lati, bet minima.la stun­das tarifa likme - 0.962 lati.

TEV AM PABALSTS

So pabalstu ir tiesibas sa9emt sociali apdro­sinatam berna tevam, kuram piesl,drts 10 dienu ilgs atvaJinajums sakara ar berna piedzimfanu.

Bemam tevam ir tiesTuas uz 10 kalendara dienu ilgu atvalinajumu. Atvalinajumu berna tevs var izmantot mlit pee bema piedzim8anas vai jebkura eita laika m. velak ka 2 menesus pee berna piedzimsanas.

Pieprasot so pabalstu, jaiesniedz: • iesniegums pabalsta pieslfirfonai; • darba devej a apstipriniijums par berna teva atrafonos atvajiniijumii sakarii ar berna piedzimfonu; • berna dzimfonas apliecfba ar ierakstu par berna tevu.

Dokumentus var iesniegt jebkura VSAA nodala. Pieprasot pabalstu, jauzrada personu aplieeinoss do­kuments. Pabalstu var pieprasit 12 menesu laika no atvalinajuma izmanto8anas, un to izmaksa 80% apmera no videjas iemaksu algas, ko aprel}ina no se8u mene8u ienakumiem pirms atvalinajuma.

JAUNAJA PASE - PIRKSTU NOSPIEDUMI

Pilsonibas un migracijas lietu parvaldes (PMLP) teritorialo nodaJu darbinieki uzsak noformet pie­teikumus jaunajam pasem.

To mikroshemas bus iestradati pases turetaju abu roku raditajpirkstu nospiedumi. Digitalo attelu ieklausana pases mikroshema nenozime, ka Latvija tiks ieviestas eita parauga pases - to vizualais izskats , ka arI parejais saturs saglabasies nemainigs. Valsts nodeva par pasu izsnieg8anu - 15 latu.

Atgadinam: ar pasu nomail)u nav jasteidzas. Ja tas izdotas pee 2002. gada 30. junija, tas joprojam derigas arI eelosanai arpus Latvijas lidz to deriguma terrnil)a beigam. A.

Materiiilus apkopoja Vita STUP ANE

TOPNOTIKU,MS 2008. GADA 15.· OKTOBRI .. 7

LATVIJA - MUSU ZEME KLUSUMA

tl3J ILZE KOPMANE

Un ta - ka katru rudeni, sogad atkal Pasaules Nedzirdigo diena pulceja vienkopus mfisu Jaudis turpat kur

ieprieksejos gados - Rigas Kongresu nama. Un atkal sanaca, sabrauca, salidoja ap 1000 apmekletaju lielajam koncertuzvedu­mam ,,Latvija - mfisu zeme klusuma" 28. septembri.

Atklajot 8o pasakumu, LNS prezidents Arnolds Pavlins atzimeja, ka tas notiek ES finanseta projekta ,,Musu iespejas - musu nakotne" ietvaros un nosledz plasu kultliras notikumu norisi 2008. gada. Tos ievadija sadziedasanas

,.,svetki ,,Melodziesmai - 35" kultli­ras centra ,,Ritausma" ziema, kam pavasarI sekoja plass kulmras forums ar starpetnisku tematiku DaugavpilI maija, pee tam vasa­ras ieskai;ia 12. makslinieciskas pasdarbTuas festivals Smiltene. Ir prieks un gandarijums, ka seit sanacis tik daudz lauzu. Tas ir apliecinajums, ka musu darbs ir vajadzigs. Paldies visiem un vards -viesiem, Lietuvas pasdarbniekiem no Panevefas, ta savu uzrunu bei­dza prezidents.

Ko RADiJA VIESI J

Pai;ievefas grupa divdesmit cilveku sastava bija sagatavojusi izbraukuma programmu apmeram stundas garuma tradicionala stila.

Taja bija ietverti klasiskie prieksnesumi - gan lielakas grupas, gan paras izpilditas melodziesmas kombinacija ar dejam, klaunades

Lietuviefo dzives ainh,1as

prieksnesumiem un pat amam ar baleta elementiem. Ta ka lietuviesu valoda (arI zimju) publikai bija ne­saprotama, tad iejusties melodzies­mu satura tikai pee mimikas un kustTuam bija gruti.

Ar klauniem bija vieglak sapras­ties - vii;ii, ka jau parasts, centas savas izdaribas iesaisfit zali, un tas raisija tuvaku emocionalu kon­taktu. Deju uzvedumi bija rupigi iestudeti, vizuali skaisti noformeti un izpelnijas skatitaju atzinibu. Jaatzime, ka tajos bija iesaisfiti dazada gadugajuma dejotaji, no kuriem dazlabu varetu uzslavet par drosmi un uzi;iemTuu staties publi­kas prieksa.

Cik vareja spriest, pasdarbnieku sastavs bija arI integrejoss -nedzirdigi un dzirdigi, kas piesl}Ira 1pasu akcentu deju parim ar horeografisku ievirzi.

Skatitaji, vertejot SIS kon­certa dalas norisi, atzimeja, ka turpmak butu velams sniegt Tsu informaciju, prieksnesumu piesa­kot un pastastot par ta saturu, un katrreiz Nedzirdigo diena uzaicinat arI citzemju pasdarbniekus.

Tiiliik 8. !pp. ..

Foto: I. Kopmane

Ko DOMA, KA VERTE SKA TIT AJI

MARTA VALAINE

Nedzirdigo dienu apmekleju katru gadu, 8oreiz cilveku tur bija pie tiikstosa un man

bija prieks satikties, parrunat dzivi ar sen neredzetiem draugiem. Koncertu soreiz noskafijos no sakuma !Idz galam, tapec varu vertet. Man loti patika, ka uzstajas ,,Alias" grupa ar Ipasam kustTuam. ArI Jlirmalas koled:la un lietuviesu koncerts man palicis atmii;ia. Viss bija brinisl;dgi un skaisti.

MAIGA UN JURIS ELBROTI

Katru gadu mes apmeklejam so koncertu, tapec esam atkal. Ta ir iespeja noskafities, novertet, parunat ar draugiem un iepazities. SI gada koncerts mums loti patika. It Ipasi RaiQ.a skolas grupa ,,Satiku bra!Iti", vienkarsi ideali. Ka arI patika valmieriesu ,,Pugaeovas un Galkina 8ovs", profesionali izpildits. Gribetu, lai ik gadu arI turpmak notiek musu pasdarbnieku koncerti, lai tie ir vel labaki. Lai jauniesi vairak iesaistas!

JUZEFA

=-~=Jit:j Godigi sakot, es te esmu pirmo reizi sava muza. Un man bija prieks redzet, ka uzstajas gan jauni, gan vecili

pasdarbnieki. Visu noskafities nespeju, jo tur satiku savus draugus, paziQ.as, - bija prieks par dzivi parunat. J,,oti labs bija tulku koris, kas skaidri paradija zimes, par ko dzied. Bet lietuviesu uzstasanas laika bija gruti saprast dziesmu tekstus - zimes ir ats]prigas.

2008. GADA 15. OKTOBR1

Latvija - miisu zeme ... Siikumu lasiet 7. /pp.

PASU DEVUMS SIRDIJ TUV AKS

Ta atzina lielaka dala koneerta verotaju, kuri zale pavadija vairak neka tris stundas. Iespejams tapee, ka viss bija skaidri saprotams un zimes saredzams.

So koneerta dalu atklaja liepaj­nieki ar savu patriotisko iznaeienu ,, Uz priekSu, Kurzeme" . Ta~tiska.is stils viniem pieslipets - ra1ts deJu solis, tam piemekleta melodija un zimes izpilditais teksts, ka an naeionalie terpi. Tas kopa radija svinigo noska:r;m, atbilstosu vi1;m nobeiguma vardiem - milestTuas aplieeinajumam savai pilset~i, °:~­vadam, Latvijai. (Patfkamz bl)a velak verot arf liepajnieku uzve­dumu ,, Sasala jurb;w ... ")

Un tad jau viss talak rai­ti - pee programmas ! Dala no prieksnesumiem jau bija ver~~a ieprieksejos festivalos Daugavp~h, Smiltene, tomer bija arI jaunum1 -jauni kolekfivi,jaunas sejas un vii;iu izpausmes nedzirdigo pasdarbTuas maksla, arI integrejoties dzirdI­giem un nedzirdigiem vienota uzveduma.

Skafitaju simpatijas izpelnijas Raina skolas uzvedumi ,, Kam klus~, bralfti? "un,,Argredzentb;zu" (rezisore Inese Immure), ka~ bija nedaudz parveidoti no Dz1esmu svetkos izpilditajam dziesmiim, kur liela kopkora vidu zimes dziedaja nedzirdigie jauniesi. Tads neparasta stingru kustThu maniere veidots, kopa ar dzirdigiem audzekQ.iem izdziedats un solos izrThinats filo­zofiski ievirzits teksts.

Izradas, pafik! Publika aeim­redzami noilgojusies pee parmai­nam tradieionalaja, daudzus gadus ~kafita priek8nesumu stila.

Reizi gada dzivu dzirksteli skafitaju sirdis iemet apvieno­tais tulku koris - katrs zimes

TOPNOTIKUMS

izdzied kopigo dziesmu savadak, bet kopa veido saliedetas koman­das telu: mes nakam pie jums, mes palidzesim, mes vienmer ~lakus: mes - kopa ar jums. Man, so kon verojot, vienmer notris sirds, kad izskan: leklausies velreiz klusuma, tu vari dzirdet tik un ta, jo vardi neizteic neko ...

Prieeeja tas, ka pirmoreiz kopkoneerta piedalijas Jfirmalas RRC koledzas audzekQ.i (Socialas integracijas valsts agentura). Vii;iu melodeklamiieija ,,Dzimta valo­da" radija tadu eerlgu iespaidu, ka faja maeTuu iestade nedzi~dig~ makslinieeiskai pasdarbThai 1f

iespejas atfisfities un turpmak arI ieklauties eitos pasakumos.

Savukart Alsvil,m profesionala skola (ieklaujot Alflksnes grupu) velreiz to aplieeinaja, kartejo rei­zi sekmigi uzstajoties liela grupa kopa ar dzirdigiem jauni~siem.

Tada gaisa sajuta, viQ.us veroJot! . Ar baudu skafitaji izsmejas 1Idz1

Em fl a nedarbiem ", kas sameginati KC ,,Ritausma" sienas (rezisore Dz. Kukfa), par ,,Raceni", kura izvilksanu no zemes musdienigi atnsmaJa daugavpiliesi. Jateie, vii;iu piei;iemtais ,, Skaistuma etalons" drosi mazinaja ne vienas vien skafitajas mazvertTuas kom­pleksu zale. To pasu var teikt arI par rezekniesu ,, Lambadu" un nu jau slaveno ,,Allas Pugacovas §ovu no Valmieras ".

Vairak padomat aieinaja liriskas melodziesmas ,, Ras a" (Daugav­pils ), ,,Ripoja akmens" (Liepaja) un arI - ritausmiesu izdejota aktuala tema par laimes meklefanu talas zemes.

Lai man piedod seit nenosauktie nedzirdigo tautas makslas parstavji. . Visi jus bijat lieli, lieli malaci -pirmkart, ar savu uzd~kstes~no~, ar izveli par labu kultfua1, kad ir vel daudz eitu vilinajumu un vienkarsi - var tacu nedarit neko.

Paldies visiem un - uz tiksanos cita reize! A

Ko doma, ka verte ... Siikumu lasiet 7. /pp.

INGA MAURl~A

Viss, ko redzeju, man likas intere­sants. Sevisl}i koncerta otra

........__......__ _ __...-. da}a, kur uzstajas

latviesi. Esmu sajusma par musu aktie­riem, dziedatajiem, dejotajiem, kaut an vajadzetu daziem nedaudz mainities kaut ko modemaku, jo mazliet izskatas ,,novecojusi" prieksnesumi. Kaut ko aizraujosaku jagatavo. Piemeram, ka uzstajas rainiesi - nu pa pirmo!

IEVA VALDMANI

Naku uz Kon­gresu namu katru gadu. Interesanti, un tas ir labi, ka LNS sak sadar­

L-------'--- boties ar citam valsfim, lai varetu mums paracITt arzemju prieksnesumus. Ta mes varam salidzinat. Godigi? Lietuvas prieksnesums man nepatika, garlaicigs! Nevar pat salidzinat ar cehu pasdarbniekiem, ka vil;ii uzstajas pagaju8aja gada - to nevar aizmirst. Bet es nenozeloju, ka atnacu, jo prieks ir sa­tikt savus draugus, pazi:r;ias, parrunat, kas kura dzive noticis, iepazities ar jauniem cilvekiem utt.

GITA UN ULDIS STUP ANI Pirmo da!u vispar nenoskafijamies

lidz galam, nesapratiim, par ko dzied. Pa­tika sakums ... sl}ita interesants. Liekas, ka an musu - latviesu programma vajadzeja kaut ko mainit, kaut ko jaunu, bet tas an prasa naudu, lai dabutu labu rezisori. J,,oti patika jauniesi no Rai:r;ia vakarskolas ar baltam bllizem, dZinsu bikses, savdabiga ritma, kustThas - trlikst vardu, lai pateik­tu savas izjlitas. Ka an Emila nedarbi no Ritausmas jauki. Mazajai Sarai patika klauns, kuru paradija lietuviesi. Terpi -skaisti, bet jegas nekadas. Nevar saprast, par ko vi:r;ii runa, ko telo. Tads bija ne tikai mans viedoklis.

. MES - ATTELOS _ , 2008. GADA 15.0KTOBRI 9 - v - -

FOTOREPORTAZA: NEDZIRDIGO DIENA Skatitaji godina koncerta dalibniekus Pirmoreiz - SIC audzekni'

> •

Rainiesi iekaro publiku Tulku iznaciens

Paldies visiem jums! Uz redzefanos nakamgad! ,_,,..--.....-q~-----.---._.-

1-0 2008. GADA 15. OKTOBRJ iSZI~AS '

LIETUVAI 70 Pee Lietuvas N edzirdigo

biedribas ieliiguma His 70 gadu pastavesanas svinibas piedalijas LNS prezidents A. Pavlins un ,,KS" redaktore I. Kopmane.

Svetku programma bija par­domata un sis vienas dienas pasakums bija labi noorganizets. Tas notika Vil:r;ias Skolenu pilI ar daudzu apmekletaju, apsveiceju un pasdarbibas kolekfivu piedalI8anos no visas Lietuvas.LNS prezidents, pasniedzot piemi:r;ias velti, apsvei­kumu norunaja lietuviesu valoda, skanot skaliem aplausiem zale.

Latvijas parstavji tikas ar LNB vadibu, apmainijas pieredze par situaciju savu valstu biedribas.

Par to plasak lasiet nakama ,,KS" numura.

NEDZIRDIGO DIENA Drosi var teikt, ka nebija

nevienas biedribas, kura nesvi­neja N edzirdigo dienu. Ta tas bija ari Elviras iela 19 izvietotajas nedzirdigo organizacijas.

Sana.cam kopa dienu pee kon­certa Kongresu nama. Soreiz par musu LNS grupas pasakumu bija atbildigs Komunikacijas centrs. Ta vaditajs Edgars iepazistinaja ar Nedzirdigo dienas vesturi - dau­dzi no mums nezinaja, ka ta ir arI Starptautiska zimju valodas diena.

Bet ko mes zinam pasi par savu vesturi: kad dibinata miisu organizacija, kultiiras nams ,,Rit­ausma", iznakusi pirma macibu gramata, avize, cik ilgi sava amata ir pasreizejais LNS prezidents - uz siem un daudziem citiem it ka vienkarsiem Brigitas jautajumiem nemaz tik viegli nebija atbildet. Tie, kas to prata, dabuja gardu kon­fekti no Arijas. Liekas, ka visvairak saldumu sapelnija Varis.

Jaukus brifus sagadaja arI majas darba atprasI8ana: bija japastasta par kadu interesantu atgadijumu

saskarsme ar nedzirdigajiem kole­giem, klientiem utt.

Komunikacijas trijotne Sarmite, Arija, Brigita nodziedaja vairakas melodziesmas, un parrunas par svarigakajiem no­tikumiem nedzirdigo sabiedriba Latvija un pasaule turpinajas pie kafijas - tejas - picu galda.

Paldies kolegiem par jauku kopa aizvadito stundu dienas vidu.

Lai veicas nakama kolektiva pasakuma ,,Latvijai - 90" or­ganizatoriem. Tie biis jauniesi no LNJO biroja.

PROJEKTS BEIDZAS - IESPEJAS TURPINAS

29. septembri notika projekta ,,Miisu iespejas - miisu nakotne" nosleguma konference visiem projekta iesaistitajiem. Taja projekta vaditajs un aktivitafo vaditaji prezenteja paveikto, analizeja sasniegtos rezultatus un to talako virzibu LNS darbiba.

Jau pasas prezentacijas, ka tas tika pasniegtas publikas uzma­nibai, liecinaja par musu lauzu acimredzamo izaugsmi. Teksti, diagrammas, foto veiksmigi ap­vienotas slaidu demonstracija ar vaditaju komentariem raisija gan smaidus, gan pardomas un arI prieku par musu laufu vare8anu. Eiropas naudas apgii8anas liclocu celos.

Bija interesanti uzzinat, kadus pasakumus - cik dazadus ! - musu biedribas rikoju8as zem vienas un tas pasas devizes: pasi 8uvusi terpus, cepusi pankiikas, apguvusi cittautu tradicijas, svinigi izsnieg­tas pilso:r;iu pases, dziedata himna zimes. Un kur tad draudzibas die­nas, kad cits ar citu apkampusies, sakot ,,Piedod," - lai saktu dzivi no jauna, sadedzinot ugunskura zimites ar visu slikto lietu pierak­stu, lai paliek tikai labas ...

Konferenci pagodinaja arI parstaves no projekta uzraudzI-

tajinstimcijas Sabiedribas integracijas fonda, kas informeja par lidzsinejiem ES atbalsfitajiem lidzigiem projektiem un nakotnes iespejam piedalities vel citos pro­jektos.

LNS prezidents izteica pateicibu uzraudzitajiem par sniegto palidzibu projekta realizacija.

Lektors A. Lerhs no Latvijas Vestures institiita iepazistinaja ar dazadu rasu mazakumtautibu problemam musdienu sarezgitaja pasaule.

Nosleguma tika izveido-ta nedzirdigo mazakumtautibu parstavju pastavigi darbojosa organizacija, kuras vadibu uzticeja \ R.Radkevieai (Daugavpils ), N. Jefremovai ( Valmiera), J. Janevieai (Rezekne). Ta ka, dargie cittautiesi, ja jums rodas kadas neskaidribas, problemas utt., pirmam kartam griezieties pie sim damam!

*** Pee tam LNS prezidents

informeja par pasreizejo LNS situaciju saisfiba ar projektu realizaciju nakotne.

Iecereta un ,,uz papira" izlikta ir Nacionala programma 2008 - 2013, tacu valdiba kavejas ar tas akcepte8anu, kaut aribija paredzets to sakt jau sI gada pedeja ceturksnI. Tas pats, tas ir, kavesanas notiek arI ar celtniecibas projektu - zeme Liepajas jaunajam centram nopirk­ta, dokumentacija visiem objek­tiem sakartota, bet Eiropas nauda joprojam nav.

Sada situacija rada nezi:r;iu - vai pieteikties citos konkursos vai arI gaidit uz minetajiem? Valsts limenI konkretu atbildi neviens nedod.

Tacu iespejas vienmer pa­liek - stradat ar tam zina8anam, kas iegutas, un rel}inaties ar tiem lidzekliem, kas ir miisu riciba. Apstaties nedrikst, jo tas nozime - lejupslidi.

Turesimies, ceresim! .A.

"KS" preses dienests

; IEPAZiT LATVIJU - DZIMTO ZEMI 11 , 2008. GADA 15.0KTOBRI

EKSKURSIJA PA DIENVIDLATGALI '1JJ KARINA BEISONE - KUZMIN A

Latvijas Nedzirdigo jauniesu organizacija s.g. 13. un 14. septembri devas ekskursija pa

Dienvidlatgali. Pirmaja diena no rita deviJ}.OS izbraucam no Rigas. Apmeklejam Lielo (Balto) Nicgales

akmeJ,Iu kravumu, kas ir iegiilis ainaviska mefa stigu krustpunkta Latvija, pee tam izstaigajam nakoso mefa ainavu parku ,,Pilskalnes SiguldiJ}.a" Pilskalne, kas ir brinumjauka vieta.

Tur izveidotas dazadas dabas takas - piemeram, ,,SpridISa taka", ,,Vestures lieeinieki"u.e. Iepazinamies ar Dinaburgas pilsdrupam un pils maketu (attela) un, nostajoties cietokst;ta tunela nisas, kas atrodas katra sava gala, parbaudijam izeilo akustiku.

Dinaburgas eietoksnis jau no seniem laikiem ir Daugavpils pilsetas simbols Baltija, kas saglabajies lidz pat miisdienam. Apliikojam miisdienas veidotu pils maketu.

Uzkapjot iespaidigaja skatu tomI, no putna lidoju­ma augstuma skafijam Daugavas vidusteee izveidoto dabas parku ,,Daugavas loki" un izslavetos Daugavas likumus. Istena, eilveka neskarta dabas burviba fodien ir returns. Mums liekas, ka sis skats attelots uz 10 latu naudaszimes.

Pusdienojarn kada bistro Daugavpils eentra, pee tam aizbraueam uz lielisku atpiitas vietu 100 rn attaluma no Cirifa ezera, Jaunrnuifas pussala, Aglonas pagasta. Nakst;tojam majil)as, tur bija arI piknika un ugunskura vietas, ko izmantojarn dienas nosleguma.

Otra diena aizbraueam uz Velnezeru jeb Certoku - tadu noslepumainu, rnazitil)u ezerit;tu pasa Latgales vi due I.

Velnezers ir neparasti dzils, taja gandriz nav iidensaugu un zivju. Tas ir neparasti skaists ar savu dzidro, gaiszalo iideni.

Pee tam aprneklejam skaisto Aglonas baziliku -valsts kultiiras pieminekli un starptautiskas nozirnes svetvietu. Iepazinarnies ar Preilu parku, pili un rnuifas kornpleksu ar vienu no ieverojamakajiern ainavu parkiern Latvija. Pusdienojam kafejniea Preilu eentra, pee tam aizbraueam apskafit ,,Pastaru" vejdzimavas.

Nobeigurna pareelarnies pari Daugavai ar autornasinarn - no Livaniem uz Dignaju. Pareeltuve Livani - Dignaja ir vistaisnakais eels no Latgales uz Zemgali jeb, ka livaniesi saka, uz Kurzemi, jo zernes agrak piederejusas Kurzernes hereogarn.

PATEICiBA Visiem, kas piedalijas saja ekskursija pa

Dienvidlatgali, liels paldies par labu garastavokli un pacietibu, spitejot aukstumam

un pusdienam, kuras ilgi meklejam, tomer visi galu gala paedam!

Lidz nakamreizei! .A

Foto: A. Deksnis

12 SENAKIE UN JAUNAKIE NOTIKUMI 2008. GADA 15. OKTOBRI

LNS KoNGRESI

OTRAIS: BIEDRlBA UZ v

AUGSUPEJAS CELA , Par I kongresu lasiet KS Nr. 15116 (9631964)

Pagajusa gadsimta vidus iezimejas ar plasu rafosanas attistibu nedzirdigo sistema. Latvijas PSRS Ministru Padome at}ava dibinat macibu un rafofanas kombinatus un darbnicas (MRK, MRD), lai tajos apmacitu darbam specialo nedzirdigo skolu audzekt;ms. Tiesi no Maskavas esot pienacis tads rikojums ar J. Sta}ina parakstu! Taja bijis minets arI nosaukums -MRK, kas ilgus gadus tika lietots, apzimejot arI LNS uzQ.emumus (velak MRU). Dokumentus biedribas vadibai no krievu uz latviesu valodu iztulkojis Georgs Porss, un nu process vareja sakties.

Sada laika sanaca LKB II kongress (1953). Ar parskata ziQ.ojumu uzstajas priekssedetajs A. Celms, un taja viQ.s ziQ.oja par verojamo organizacijas izaugs­mi gan organizatoriska, gan materiala nodrosinajuma ZiQ.a.

Augsupejas attistiba bija verojama visos biedribas darba virzienos - palielinajas biedru skaits vietejas noda}as, versas plasuma kultiiras un sporta darbs, jo tam bija galvenais nosacijums - rafofana jau saka dot pe}Q.U.

Tatad: darbojas galvenais - Rigas MRK, arI ka materialu sagades un sadales baze parejam darbnicam DaugavpilI, AlUksne, Smiltene, Rezekne. Stradnieku skaits 12 - 36. Gatavoja apavus, auda parklajus, suva apgerbus, gultasve}u, ieseja gramatas un doku-

mentus. Visi plani tika izpilditi ar uzviju, bet galve­nais - nedzirdigajiem cilvekiem bija iespeja stradat, jauniesiem - apglit amatprasmes.

Sads labs sakums deva ceribas un drosmi planot talako - un to vajadzeja darit obligati: valdiba pieprasija piecgades un desmitgades planus. LNB tajos paredzeja dibinat jaunus uzQ.emumus - Ventspill, Kuldiga, Valmiera, Jelgava; uzcelt jaunu MRU Riga; vairakstavu namu biedribai (ar viesnicu, ,,bufeti" utt); izglmbas, sporta un kultiiras kompleksu Riga un klubu ekas rajonos; kopmitnes un dzivojamas majas nedzirdigo sistema stradajosiem; pat veselibas aizsardzibas, sadzives pakalpojumu un tirdzniecibas objektus.

Nedzirdigo mikrokompleksa buvei bija rezervets zemesgabals Riga, ,,Teikas" rajona. Bija paredzets, ka taja dzivos nedzirdigie - specialo skolu beigusie no dazadam Latvijas malam,,, lai nebutu vientufi, attfstftu savu kulturu, izglftotos tiiliik, iesaistftos sporta u. c. pasiikumos ". Tadi nodomi bija, un varas iestades bija gatavas sakt celtniecibu ,,kaut vai tiilit", tacu - tik daudz naudas vel LNB nebija, un planu Istenosana tika atlikta uz 10 - 15 gadiem, ,,kad sapelnisim". Cik no visa mineta piepildijas velak, varam spriest fodien. Teiksim ta - ne mazums, kaut arI ne burtiski, bet pamata }oti daudz, - ta savas atmiQ.as par to laiku atzime A. Celms (Kopsolf, 1995).

To var secinat arI tie, kas tagad apmekle kultiiras namu ,,Ritausma" un klubus biedribas kas dzivo kadreiz viQ.iem bez maksas piesl,<.irtajos dzivok}os un kas visu savu darba muzu aizvadijusi nedzirdigo uzQ.emumos . .A.

o- - - - - - - - - - - - ---------~ MANAIZVELE ,, ••• SAPRAST, KO iSTI VELOS" fOJ ILZE KOPMANE

Pedeja laika daudzi nedzirdigie eilveki, Ipasi jaunie, dodas darba meklejumos uz arzemem. Bet kas pamudinajis ta darit Dainu Plataci, LNS valdes sekretari? Par to saruna ar vh,1u Isi pirms prombrauksanas!

0 Daina, vai tas ir pee ilgam pardomam vai peksJ,li radies lemums?

Patiesam nebiju domajusi par prombrauk8anu lidz pat sim rudenim. Sogad beidzu Raii;ia skolu, iestajos arI augstskola,, Turiba". Tacu, kad sai;iemu oficialo pazii;iojumu, ka esmu uzl,lemta, velreiz pardomaju, vai manis izveleta specialitate - uzi;iemejdarbibas vadiba - ir tas, kam velos velfit savu turpmako dzivi.

Saku 8aubities, zuda prieks un velme studet. Tatad ne­bija ta Ista izvele!

D Un tad nolemi braukt prom? Tad iznaca ta, ka man ir it ka ,,brivs gads'', un draugs

aicinaja doties kopa uz arzemem - pastradat, pamacities valodu, iepazit dzivi arpus Latvijas. Tad padomaju: kapec gan ne,ja pagaidam varu to atlauties- man nav tadu saisfibu, kuru del nevaretu but kadu laiku prom no Latvijas.

D Tatad tas nebiis uz visiem laikiem? Protams, atgriezifos Latvija. Domaju, paspesu vel

izstudet. Mana mamma beidza augstskolu 40 gadu vecuma, es to izdarlsu noteikti atrak. Tagad galvenais - mierigi apdomat un saprast, ko Isti velos. To darlsu tur, prom no ma jam.

0 Uz kurieni tad jiis abi dosieties? Atradam caur intemetu darbu un apmesanas vietu

Anglija, 90 km no Londonas. Neesmu viena, divata bfis drosak, sevisl}i iesakuma.

D Vai pee Latvijas neilgosies? Bez 8aubam, Latvijas un arI draugu, manu tagadejo darba

kolegu, tuvinieku pietrliks. Bet uz muzujau nesl}iramies. Tik traki nebfis, jo tagad tacu ir lieliskas sazinasanas

iespejas e - pasta un Anglija arl nav nemaz tik talu, lai vajadzibas gadijuma varetu atri atbraukt atpaka}. •

..

SLUDINAJUMI 2008. GADA 15.0KTOBRI . 13

IELUDZAM!

Kultfiras centrs "Ritausma" 1. novembri organize tradicionalo pasak~mu

"ZELTA BRIEDUMA" Ludzam visus 2008. gada jubilarus

pieteikt savu dalibu lidz 22. oktobrim pie Marutas Piternieces.

Mi:(.I SVEICAM

Laime niik ar zvaigzni rokii, tiem, kam laba, silta sirds,

Vinas maigii staru lokii, dz'ives ceji gaisi mirdz. . ~~~~

Mili sveicam ULDI ARI dzives skaistaja 40 gadu jubil~ja! Novelam prieku, labu veselibu un siltu savu bimeniti! . . _ "'& Sieva Sandra ar meztu Ilzz un delu Alenu

Sirsnigi pateicos visiem, kas mani atcerejas un sveica 90 gadu dzives jubileja.

Jo vairiik laimes citiem dod, Jo vairiik sev tiis cilveks rod.

GotfrTds Briedis

Pateicamies: R. Kurenai (5Ls), A. Mei-\. jerei (2Ls), Zinaidai Borisovai (lLs). ~

INFO PAR E-TALONU Cienijamie LNS biedri, kas

deklarejusies Riga! Ja IIdz 16.oktobrim neesat sai;iemusi vestuli no

"Rigas satiksmes", lfidzu, naciet uz Rigas biedribu pie Jautrites Gromas noskaidrot. v • _

Piei;iemsanas laiki: otrdienas pl. 12-17, tresd1enas pl.10 - 15, ceturtdienas pl. 10 - 13.

IP ASAIS SVEICIENS

Mums vel viena bakalaure! LNSF sporta specialiste IVETA KRAZE sekmigi beigusi studi­jas Latvijas Sparta pedagogijas akademija, iegiistot Izglitibas zinatJ;m bakalaura akademisko gradu sporta. Vii;ia plano turpinat macibas turpat profesionalaja stu­diju programma.

Mums rr liels prieks par Tevi, Iveta! Cinies drosmigi talak pa zinat:t;tu erksl}aino celu lidz nakamam pakapienam, jo: m

Tev pieder speks, kas visu var, - 1E!;;1 Tavs ziniitkiirais, nerimstofois gars.

\. Darha kole~i Elv'fras iela 19. Rff!ii.A

PASUTI SAVU KOPSOLi lndekss 1012

Kaut griiti laiki, josta jasavelk ciesak un riipigak jakontrole savi izdevumi, tomer ...

~ Neaizrnirsti pasufit savu KopsolI 2009. gadarn

'J

~ Dodies uz pasta nodalu no 1. novembra

lidz 7. decembrim, ja gribi to sal).ernt

jau no 2009. gadajanvara

~ J a termiIJ.u nokavesi - avize bus no februara

~ Vari to darit arI redakcija vai sava biedriba - termi:t;1.8 neierobefots!

~ Saliiko sava rnaka 8.40 Ls (pasiitot uz rnajarn) vai 5ls (sa:t;1.ernot redakcija, biedriba, ,,Ritausrna" utt.)

Aicini ,,KS" pasiitit ari savus draugus, darbabiedrus, pazil)as.

Iesim Kopsoli ari nakamaja gada, lai dzive interesantaka un bagataka ar zinafanam!

Mes gaidam, mes ceram uz savu lasitaju

uzticibu! Vienmer jiisu Kopsoli

PASAKI - KAs TAs IR? Vai tev nav gadijies dzive ta - it ka viss ir, bet kaut

ka tamer pietriikst? Par naudu, maju, auto foreiz nerunasim! Padoma un

atraksti vai ienac un pasaki redakcija: ,,KAS TAS IR", kas varetu pietriikt tad, ja viss it ka ir.

Labako atbildi (vardu) apbalvosim ar skaistu Ziemassvetku davanu no ,,KopsolI".

Kas zina varbiit tiesi Ziemassvetkos saI)emsi to, ko par visu vairak velies! Pamegini - piedalies saja konkursa!

Atbildes sutiet Elv'fras 19, Rfga, LV - I 083, e-pasts kopsoli@J,ns.lv, SMS 29773822, 29180534.

N oradiet savu vardu un adresi.

Ja gadas biit Vacija, I}.elnes tuvuma, tad ir iespeja piedalities lielaja nedzirdigo saieta ·

Helovina svetkos, 31. oktobri pl. 19 Tas varetu bfit interesanti! I}irbju svetkos

jaierodas speciali noformetos kostimos. Pla8a prograrnrna ar deju prieksnesumiern,

sacensibas un kostimu parade. Notikuma vieta: Girlitzweg 20, Koln,

Munbergersdrof, Technologiepark.

14 _ SKOLU DZIVE 2008. GADA 15. OKTOBRI

NOMETNE MACAS ZiMJU VALODU $:n ELINAJEFREMOVA, teksts un foto

SV _ ir jau piek!a nometne, ko riko Pestisanas armija, lai uzlabotu nedzirdigo cilveku dz_!ves

I kvalitati. Sis ~o~etne~ idejas _au~or~. ir Elsa_A~ders.one (atte~ii - ~tr~ no_l~~iis). _sa~a nometne nedzird1go bernu dzird1gaJ1em vecakiem tiek dota 1espeJa 1emac1t1es zimJu

valodu. Sogad nometne notika Palmes dzimtas maja ,,Skanga}i", Cesu rajona Liepa.

Pesfifanas armijas pirmsakumi meklejami 19. gs. vidu, kad Viljams Buts uzsaka savu garldznieka kar­jeru (1852). Veledamies neticlgos cilvekus atgriezt pie krisfigas ticlbas, vil).s staigaja pa Londonas ielam un sludinaja Jezus eval).geliju nabadzlgajiem, bezpajumtniekiem, izsalkusajiem un atstumtajiem. Ta baznlcas vieta nododot savu zi:r;m cilvekiem. Vil).a velesanas palidzet nabadzlgajiem nesakrita ar Londo­nas galveno priesteru ideologiju, un vil).s atsvesinajas no baznlcas un celoja pa Angliju, rlkojot eval).geliskus mitiI).US. Ari vil).a sieva Katerlna akfivi lidzdarbojas. Daudzi neticlgie - zagli, prostirntas, dzeraji, karsu spelmal).i pieversas ticibai, tacu baznlca vil).US nepiel).ema vil).u pagatnes del. To I).emot vera, Buts izveidoja Krisfigo misiju, kas velak tika nosaukta par Pesfifanas armiju. Lidz 1912. gadam, kad mira Viljams Buts, ta bija akfiva jau 58 valsfis, bet tagad vairak neka 100 valsfis.

Pesfifanas armijas nodalas akfivi darbojas arl Latvija - Riga, DaugavpilI, Liepaja, Iecava, Drustos un Liepa.

Pesfifanas armijas darbibas galvena doma balsfita uz Bibeli, un ta loti augstu verte milestibu pret Dievu. Tas m1s1Ja ir sludinat Jezu Kristu un sniegt cilvekiem palidzlbu Dieva varda, bez jebkadas diskriminacij as.

Intervija ar ELSU ANDERSON!, Pestifanas armijas majori Latvija - cilvekiem ar redies un dzirdes invaliditati.

V' Ka jiis uzzinajat par Pestifanas armijas darbibu?

Vai ar to nodarbojas jiisu gimene no paaudzes uz paaudzi?

Elsa: Ne, manai gimenei ar Pesfi­sanas armiju nav nekadas saistibas. Kad biju mazil)a mani veda uz svetdienas skolu, ta radas saikne ar Dievu. Kad man bija 22 gadi, es iestajos sis organizacijas Oficieru skola, Stokholma.

V' Ka jiis nodibinajat kontaktus ar nedzirdigajiem Latvija?

Sakuma es stradaju ar nedzirdl­gajiem un neredzlgajiern Zviedrija. Tad, kad atjaunoja Pesfisanas armi­jas nodalu Latvija, ierados seit, lai izvertetu situaciju nedzirdlgo un neredzlgo skolas. Ta izveidojas pirmie kontakti ar nedzirdlgajiem.

V' Elina: Kadi secinajumi jums radas un ko darijat talak?

Pirmais, ko pamanlju un kas mani sokeja, bija tas, ka ar berniem, kuriem ir dzirdes traucejumi, strada skolotaji, kuri neprot zlmju valo­du. Sapratam, ka ir janodrosina skolotajiem zlmju valodas kursi, tacu sadurarnies ar nakamo problemu -taja bridl Latvija nebija neviena, kas varetu macit zlmju valodu.

Tapec mes atlasljam cetrus nedzirdlgos cilvekus, kuri ikdiena lieto zlmju valodu, no Valmieras un no Rigas, lai sniegtu viQiem nepieciesamo zimju valodas peda­goga izglifibu. Macibas notika Zviedrija, tas atbalstija Zviedri-

jas valdiba. Sis pirmais plans tika realizets veiksrnlgi, bet mes pie ta neapstajamies.

Ne mazak svarlga ir dzirdlgo vecaku, kuru bems nedzirdlgs, izglitosana, lai nedzirdlgie bemi varetu ar vecakiem sarunaties - zlmju valoda. Sie nav vienlgie projekti, ir vel daudzi citi. Esmu loti laimiga, ka man ir sada iespeja palidzet nedzirdlgajiem bemiem augt un dzlvot labaka sabiedrlba. Mana uztvere nedzirdlgs cilveks spej izdarlt tas pasas lietas, kuras dara dzirdlgais, un vel vairak.. l

Ko DOMA CILVEKI V' Ko jiis sakat par iespeju iemacities zimju valodu?

Viktors: Tas ir fantastiski - tas, ko iemaca nodarbibas, ikdiena gimene loti noder. Esmu meginajis maclties no gramatam, bet daudz labak, ja tev blakus ir skolotajs, kas parada, ka lsti izskatas zlme.

Ilze: Man loti patik zimju valo­da, ta noder ne tikai sazil).a ar manu delu, bet arl vienkarsas sadzlviskas situacijas, piemeram, kada pasakuma mana meita atradas patalu no manis un darlja bleQas, es tacu nesaucu skali visu cilveku klatbutne - vienkarsi sabaru vil)u palidzlbu.

ar zlmju valodas

Tiiliik 15. lpp. -

, ,

! SKOLU DZiVE . 2008. GADA 15. OKTOBRT ·I . , , - 15

Nometne macas zimju ... Siikumu lasiet 14. lpp.

v Un ko saka berni par to, ka vi1,1u vecaki tagad ir skoleni?

Maira: Es loti priecajos par to, ka mans tevs izrada interesi par zimju valodu un macas to. Tas loti atvieglo manu ikdienas dzivi. Esmu pateiciga PestISanas armijai par to, ka pie:t;iema mani un manu teti saja nometne.

v Un ka jiitas skolotaji? Vai vecaki ir paklausigi skoleni?

Renate: Pirmkart, man gribetos teikt, ka es priecajos redzet atkal tas pasas sejas, jo tas nozime, ka tik tiesam vecaki ir ieintereseti macibas. Mes katrs zinam, ka valodu nevar

( 1emacities dafu dienu laika, zimju valoda nav iz:t;iemums.

N ometnes laika vecakiem ir iespeja atpiisties, pardomat dzivi un - pats galvenais - macities kopa ar savu bemu. N ometnes beigas vecaki atgriefas majas daudz drosaki, parliecinataki.

Nadezda: Nometne man sniedza daudz pozifivu emociju. Iepriecinaja tas, ka vecaki ieintereseti savu bernu audzinasana un tik cenfigi macas zimju valodu. Pafikams parsteigums bija, ka vecaki iesaisfija savus radi­niekus zimju valodas apgiisana, - tas nodrosina, ka ar laiku arvien vairak

( ~ilveku zinas, kas ir nedzirdigie, ka ·- pret vi:t;iiem iztureties un kada ir vi:t;iu

valoda. Tas vairos lielaku izpratni no sabiedribas.

Laura: Man bija loti liels gandarljums but faja nometne. Bija iespeja iepazit citam citu labak, vecakiem atpiisties un komunicet ar saviem bemiem, macities sadzivot dazadiem cilvekiem zem vienajumta, apgiit dazadas kultiiras. Pozifivakais ir tas, ka vecaki cenfigi macas zimju valodu, un tas, protams, lielakais ieguvums vi:t;iiem un vi:t;iu bemiem. Nometne vienmer virmoja pozifiva gaisotne un sapratne.

Ikviens cilveks var ziedot naudu Pestzfanas armijai, zinot, ka tii ai­zies pa labu ceju un liks daudziem pasmaidlt. Pestl'Sanas armija atrodas, RTgii Brunil;iieku ielii 1 Oa tel. +371 7310036 . ...

. " .

SKOLENI UZVAR MUZEJU KONKURSA tbJ IVARS KALNI~S

Pagajufaja macibu gada Rigas Nedzirdigo bernu internatpama~skola ~!edalijas ':alsts jaunatn_e ... s iniciativu centra rikota1a Latv11as Republikas proklamesanas gada­

dienai veltitaj a konkursa ,,Kas pagatni peti, tas nakotni sveti'' ar merl;<l rosinat skolenu interesi par Latvijas muzeju bagatibam, vei­cinot muzeju iesaistisanu macibu un audzinafanas procesa.

Saja lielaja konkursa piedalijas 11 tiikstosi Latvijas skolenu, vi:r;m vidii Rigas skolas 8. a un b (tagad 9. a un b) klases. Skolotaju lngunas Pogas, Velgas Lielnoras un Benitas Plintas vadiba tas akfivi apmekleja vairakus muzejus gan Riga, gan arpus tas. Iegiitas zinasanas rosinaja skolenus talak patstavigi veikt mu­zeju izpeti. Pee katra apmeklejuma skoleni parrunaja redzeto un veidoja · zimejumus, kolafas, atspogulojot savus iespaidus.

PavasarI man bija macibu prakse Rigas skola no Latvijas Universitates. Noorganizeju ek­skursiju uz Medicinas vestures muzeju, ar informaciju zimju valoda. Pee tam vi:t;ii audzinasanas nodarbibas nebaidijas izteikt sa­vas domas par redzeto un noverteja Medicinas vestures muzeju ka labako apmekletajiem. Tas man ir liels pagodinajums!

30. maija Kara muzeja no­tika Rigas konkursa prezentacijas pasakums, kur skola ieguva pirmo vietu.

Tas nebiit nav viss! 20. septembrI nedzirdigie skoleni piedali:jas cikla

" Tu esi LatviJ. a" konkursa nosleguma

Ziemassvetku kauju muzeja Jelga-vas rajona.

Sis verienigais pasakums bija visai bagafigs: dazadu mu­zeju prezentacijas, Aizsardzibas, Izgli:tibas ministrijas, Valsts jau­natnes iniciafivu centra, pasvaldibas u.c. parstavju runas, kopdziedafanas, skolenu darbu apkopojuma izstades, priekfoesumi, iespeja uzzinat par kara notikumiem saja apkartne un daudz kas cits ...

Musejie faja pasakuma sa:t;iema diplomu un davanas par iegiito pir­mo vietu sava grupa. Tris skolotajas arI tika apbalvotas par skolenu dalibu saja konkursa. Tiesam apbrinojami, ka sI skola tik labi spej konkuret ar citam.

Nedzirdigie skoleni sniedza priekfoesumu - melodeklamaciju ,,Nak rudens apgleznot Latviju", kas aizkustinaja skafitajus, tanti:t;iam pat sariesas asaras acis, ieraugot viQ.us dziedam. Dziesmas izpildijums bija tik izjusts un skaists ! Dziedosie skoleni: Liga Dirnena, Iluta Dubulte, Ivans Korsil)ins, Gatis Dirnens, Edgars J>_uzis, Alise Miirniece, Janis Glusl)o-noks, Aleksandrs Jegorcenoks, Amis Malkalns, Janis Riekstil)s, Varis Salmil)s, Janis Birkenbergs, Elvis Jekabsons, Kristine Berzil)a un Riidolfs Stu pans . .A.

Saja gadaLNS bijusi vairaki nozimigi notikumi, risinajusies dazadi pasakumi, un mfi.su cilveki visos tajos bijusi klat, vei­cot savus darbus gan ka algoti darbinieki, gan sabiedriska karta - uz brivpratigas darbofanas pamata. LNS izrada

I jaunu iniciativu- noskaidrot 5 nominacijas gada nozimigakos notikumus un labakos, aktivakos cilvekus, aptaujajot mfi.su Jaudis Riga un regionos. Uz nominacijam nevar pretendet LNS vadiba. Lii.dzam visus aktivi piedalities un aizpildit saja aptauja anketas, ierakstots savu priekslikumu punktetajas linijas.

S Gada Nedzirdigais cilveks ........................... ~ ............................ .

S Gada notikums vai pasakums ................................................... .

(Piemeram: Subtitri Latvijas Nacionalaja teatrl, melodeklamacijas 35 gadujubilejas pasakums, Zfmju valodas centra majaslapas atverfona,

I projekta ,, Musu iespejas - musu nakotne" realizacija, starpetniskais . festivals Daugavpill, Rah;za skolas skolenu dalfba Dziesmu svetkos, I nedzirdfgo pensionaru cejojums uz Igauniju, Barkavas arodskolas pir­

mais nedzirdfgo jaunie§u izlaidums, zfmju valodas tulks Dabas muzeja, I LNS pasdarbfbas festivals Smiltene, Llgosvetki Valmiera, Liepajas

biedrfbai - 60, uzvara tiesa ,,Ja'IJa setas telpu" lieta un daudzi citi)

Seit atsevisl}a sada!a paredz arI balsojumu par citu nedzirdigo organizaciju Gada notikumu. Varat ieraksfit, ko jus atceraties no jauniesu (LNJG),' sportistu, fonda ,,Klusums" veikuma!

s Gada Sabiedriskais darbinieks (cilveks, kas aktfvi stradaja bez atlfdzfbas) ••••••••......•..•.•....••••.•..•.•..•.......•••.•.•••••••••••••••••....•.••••.•.•...••

tlGadaAlgotais darbinieks ......................................................... .

S Gada N edzirdigais pasdarbnieks ............................................ ..

Gada beigas, kad bus noskaidrotas minetas 5 nominacijas, tiks organizets svinigs pasakums ar publisku rezultatu pazil;i.ofanu un Gada laureatu sveiksanu (planots 19. decembrI).

Aizpildot anketas, liidzam obligati atzimet, kura biednoa esat biedrs. Ludzam savu skatienu verst arI talak par savas biedrTbas iet­variem. Labi !audis un notikumi varetu but ne tikai pasu biedrTba, bet arI citas biednoas. Sada pieeja tiks Ipasi noverteta. Ja anketa bus minets jusu vards, piedalisieties atbildetaju loterija, sa:i;iemot

I Ipasu balvu. Gaidisim atbildes lidz 1. decembrim.

Materialu sagatavoja /vars Kalnil}s

~ISVEICAM! Varbut fobrfd lietus skalo tava loga

rutis, varbut vejs iemet tajii kosu lapu vai paspldina zeltainu saulstaru!

Pie:r;em to ka siltu sveicienu sava dzimfanas diena no mums, bet draugi lai nak ar smaidu, ziediem un mI!umu sirdl!

24. XI Grieta KOKINA, Ventspils biedr!ba

2. XI Nesters KUZi)JBCOVS, Rezeknes biedrlba

23 . XI Velta RENCE, Rigas biedrlba

23. XI Iraida IVANOVA, Rigas biedr!ba

29. XI Andrejs ClRULIS, Smiltenes biedrlba

l O.XI Viesturs PUCE, Rigas biedr!ba

17 XI Irena RUTKOVSKA, Daugavpils biednoa

I 19. XI Armanda Andrejenko, x Kulc!Igas biednba

11 . XI Rita SALINIECE, Rigas biedr!ba

11. XI Edite MISJUNENE, Daugavpils biedrtba

14. XI Eriks VACIS, Liepajas biednoa

17. XI Benita PLINTA, Rigas biedrlba

19. XI TatjanaALEKSEJEVA, Daugavpils biedrtba

20. XI Virginija BISTROVA,

--------.J Rigas biedr!ba

Redakcija: Elviras 19, Riga, LV - 1083, tel. 67471559. lndekss 1012. lespiests SIA "Elpa - 2", Riga, Doma Iaukuma 1