:r

--F

::E-:o

-r

:4

:J

:r

r

rorq

rEf

wK&&ruw

l..1:ii?iteresantu norm;liv6lrk1;i ekti*,.*:t;. kura Laivij;s rnai5 vir;; *2fuo,.'Uii-:.kqs:j?u sacis virzrbu.vatd ,$pii.q;,:,,i2*janto savu auto - gan privatd#.:.:..nos.5; dokumenta galvenas'nianiAs,' gan darba'ra.Jadzrbam.

RED,I

painieka neatkejig!.,.i

isumS: <T-a kE iobrid finansidli nav ie- Nenoliedzami, autoceliem Latvijaspejams veikr vietejo autocelu ikdie- naudas trucis gadu desmitiem, un

"rrrnnas uzturasanu tade kartiba un apjo- jau pieradusi pie tercrena, ka ir valstis,ma, ka tas paredzets normativajos kuras brauc pa cela kreiso pusi, ir valstis,aktos, to prasibas paredz€ts samazi- kurds brauc pa labo pusi, bet Latvijdnat. iads priekslikums reklauts satik- brauc pa labEko cela pusi. ves vienmlismes ministrijas virzirajos g.ozTjumos esam pratusi ar humoru skatjties uz ne-

,241Q. gada 9. marta noteikumos kartibam, kas citas valstis neb0tu iedo-Nr. 224 <,Noteikumi par valsts un majamas, tomer visam ir savas robezas.paivaldibu autocelu ikdienas uzture- Un, ikiet, iis ir viens no normativajiemianas prasibdm un to izpildes kon- dokumentiem, kurE valsts skaidri untroli>, kas 10. maija tika izsludinati gaiii parada, ka ar vardiem ir Riga, betvalsts sekretaru sanaksm€., ifiet, ik- ar darbiem - aizkrdsne. Ka gan lai no-vienam ir skaidrs, ko faktiski 5a do- tic valstsviru un valstssievu paustajEmkumenta j€ga nozime, - valsts kar- rOpem par lauku regionu attistiianast€jo reizi atradusi interesantu veidu, nepiecieiamibu, ja patiesJ riciba atkal irlai, rnana skaiijuma, izvairitos no sa- pilnrgi pretrunE ar skaistos vdrdos teik-vu saistlbu korektas izpildes: ja neva- to? protams, ne jau tikai autocefu kvali-ram pa(i savas prasibas izpildit, ne- t5te ir noteicoiais, vai kads attalaks re-meklesim veidus. ka to paveikt, bet $ions attistisies vai ne. Tas atkarigs arrgan iesim vieglako celu un noteiksim no cilvekiem un vipu v€lmes sasniegt re-mazakas prasibas, un tad br"rs labi vi- zultatus. Un tomer - ja man, nodoklusiem. Protams, 5is ir tikai viens pie- maks-tajam, nemitigi uzsver. ka nodok-mers, kas varb0t neskars visus Latvi- li jamaksd loti kartigi un pec iesp€jasjas iedzivotajus, bet gan tos, kuri dzl- vairak, bet taja paia Iaika valsts aizmirstvo Srpus lielpilsetam un lielajiem ra, savas saistibas pret mani, tad nevrlus sE-jonu centriem. Tatu ir viena nianse - ku dorrrat kur mes Isti dzivojam: Eiro-taji paia laika valsts prasa vienadus pas Savienibas dalibvalsti vai tomer ne?

i:..,rrli:, .. ,:.'-l' , r

EJA

v.^.- .-L\olct \o )-) L c): tL t= =i l - :'. lo'-,=

ryem€1ie*r maksai .ocjokjus, pildit valstskasi, ja patr tzvairas no saistrbu izpildes.

Aprakstita piemera sakara man ir ti-<ar viens retorisks jautajums politifiemun ieredryiem - kadu reakciju no valstsvar gaidit uzr,rem€js, kur5 konstat€s: ne-varu samaksdt visus nodoklus, tap€c no-teikiu mazakas iikmes un turpm5k mak-s55u tikai pusi? Beigu beigas esarn taiuviena iaivS - gan valsts, Ean nodoklumaksaiSji. Un tad nu, draugi, busimvienlidzigi un teiksim visi kop5 - ko ne,var celt, to nevar nest... *

Uz r. JraGints Turlaj s. t\4g oec,

Grant Thornton Rimess Baltickonsuirants

Foto .e' 5 i(: S .:..=:::1.:,f 7i77i...Vf F:a!:.

li ::r:r:,::r jltiri:.:r,,:;:,1::l:l

Zil e okeana par tirgu vel neeso5iem produktiem unpakalpojumiem. lespejams, aptaujdtie,veloties ieg0t zemaku cenu, anketas at-bild, ka iegaddsies to tikai par zemako,lai ari realitdte butu gatavi pirkt ari paraugstdku cenu. Vel viena iespeja -reala cenu mainiiana, lai prakse noteik-tu pirkt6 apjoma izmair;ras, nav ipaiipievilciga. Tds ievieiana ari ir sareZglta,un, to praktizejot var atbaidit klientus.TurklSt pirk5anas apjomus var ietekmet

loti daudzi faktori, un var izrdditiesgr0ti atil5.irt, cik liela ir cenu izmairyu ie-

tekme. Prakse gruti aprel,<inamas pie-prasijuma liknes parasti paliek tikaiakademiska un teoretiska konstrukcija.BieZi vien, it ipaii maziem uzqemu-miem, nav laika un resursu plaiai p€t-niecibai par iespejamajiem pieprasiju-ma apjomiem, un uz4€meji cenas no-saka diezgan intuitivi pec principa: 2-maksas p/us un konkurentu cena mt-nus (vai plus). Lai cenu noteikSanu veik-tu pec iespejas efektivak, b0tu velamslietot vel kadu metodi, piemeram, zilaokedna strategiju.

ZilS okeana strategijasbutiba un pielietojums

Zila okedna strategijas b0tiba ir iz-

vairrianSs no konkurences, izvelotiesmazak <apdzivotus> tirgus segmentus.Piemeram, ja konkurenti ir fokusejuiiesuz zemas cenas pieddvaianu, izdevigSkvar izrddities piedavdt augstdku cenu,Ja visi pieddva vien6du dizainu un ser-visu, varbut ir verts piedavat kaut kopilnigi citu. 5o metodi izstrddajuiiV. Cans Kims un Ren€ Maborna no pa-

saulslavenas biznesa augstskolasINSEAD. Turpmak tabula apkopotasgalvends atSfiribas starp tradicionalosarkana okeana strat€giju un zil2t

okedna strat6$ijas piedavaju mu.

Konkuret eso55

tirgrl un arkonkurentiem

vienSdS labdkas

Radit jaunu

tirgu unlabdk5s prakses

modeli.ses modelr

strat6qiiasoraktli(abieliet_oj umametodes uncenu veidoSana

PopulSra zila okeana strategija, kas

veikmigi izskaidro it ka saprotamaslietas, diemZel bieii tiek pasniegta ti-kai ka teoretiska konstrukcija bez kon-kreta pielietojuma. Iadel esmu izstra-ddjis pietiekami detalizetu priekirak-stu kopumu un piedavaju ar to iepazi-ties Saja raksta. Uz4emumu strategijasvadiba ietilpst Association of Charte-red Certified Accountants (ACCA) ap-macibas moduli P3 Business Analysis.

Cenu noteik5ana -aktudla problema

Ekonomisti ir pieraduii pie pieprasi-juma un piedavajuma liknem, kas ir sa-merd liela abstrakcija un prakse sareZ-giti apr6findma, turklat ar lielu k![dasprocentu. Mr-rsdiends reti kurS tirgussastav no homogenam precem, katraiir savs zimols, lldz ar to katrai precei

I

l:

.

:

I

butu jdzim6 sava pie-pras-rjuma likne. T5s ap-reNinaianai var izman-tot anketeianu, aptau-jdjot eso5os vai poten-cialos klientus par to,kddus preces vai pakal-poju ma a pjomus tiepirks un par kadu cenu.Tomer tas nav visai pre-cizi - aptaujatie var ne-pieverst pietiekamu ve-

ribu Sadu anketu aizpil-dlianai, turklat ojektivinav sp€jlgi pateikt, cikdaudz pateres, it seviS[<i

BieZi vien, it ipa5i

maziem uznCmu-miem, uz4emejicenas nosakadiezganpec pnncrpa:

izmaksas plus un

konkurentu cenamlnus (vai plus).

Pdrsp6t

konku rentus.

Radit izveli

starp vertibu vai

diferenciScijuun cenu.

Padarit konkurenci

Radit un izmantot

Mainit izv6li

starp vertibu uncenu. pieddv5t

d iferenciacijuun zemu cenu

lzmantot eso3u

ApjomsC, - cena, kas izveidojas zila okeana piedavajuma apstaklos ar vienu piegedatajuCo - cena, kas izveidojas sarkand okeana piedavSjuma apstaklos ar vairakiem piegadetajiem

Run5jot tradicionalajos un ekono-mistiem pierastajos pieprasijuma unpiedavajuma likr.ru terminos, zilaokeena strate$ija pec bOtlbas ir jaunaspieddvajuma liknes radiiana, kurai ro-das ari jauna pieprasljuma likne.

Stastot par 5o strate$ijas vadibasmetodi, parasti tiek runats vispangiun teoretiskas konstrukcijas un kon-kretas pielietojuma metodes netiekaprakstitas. Kd vjzuilais attelojumsparasti tiek lietots daudziem zinamaisstrategijas audekls, kas ir attelotszemEk.

Zila okedna strategijasb0tiba ir izvairiSands

no konkurences, izvelotiesmazek (apdztvotus))

tirgus segmentus.Ja visi piedavd vienadudizainu un servisu,varbut ir verts pied-vatkaut ko pilnigi citu.

ifirrgas, un daiadiba var pastavet patviena tirgus un produkta ietvaros. Vienano visbieiak meritajam dimensijam ir ce-na. Citas dimensijas var br-rt lietoianas er-tums, presti)s, pieejamiba u.c. Lai nover-teianu padarrtu vienkdriaku un saprota-maku, piedavdju novertejumu veikt skalano 1 lidz 10. Katram konkurentam katradimensija tiek pieil;irta atzime. AtzimesieguSana ir vienkariaka kriterijiem, kurusir iesp€jams viegli kvantificet, piemeram,cenam, bet ir sarei$ita tajos gadrjumos,kad tiek meriti kvalitatrvie kriteriji.

Kva I itativo krit€riju novertejums:r eksperta piei15irtas atzimes, kas

balst5s uz vir,ra (*as) zinaianam,r formaliz€ta ekspertu aptauja (pie-

meram, izmantojot Delfi metodi),r formalizeta klientu aptauja (pieme,

ram, tirgus petijums ar ankete5anu).

Optimala tirgus segmenta noteik5a-nai svariga ir ari katra konkurenta tir-gus dala. Lai padaritu novertejumuvienkdriak saprotamu, to ir iespejamsattelot vizuali matricS, kurd uz horizon-talas ass ir izvietotas daZadas verteia-nas dimensijas, bet uz vertikalas ass irvertejumi no 1 lidz 10. Saja matricdkonkurenti tiek atteloti k- apli, kurulielums ir proporcionals to tirgus dafai.lr iespejama tikai diskretu jeb apaluskaitlu vertejumu pieiliiriana, lai apre-fini nek!ltu pirak sareZgiti.

Katrai tirgus dalai (laukiem) katrEdimensija, nemot vera tajd un tuvd-kajos blakus laukos esoSos konkuren-tus, tiek aprefinata apdzivotiba pecformulas:

A"=IK"+o,5xIK"_,, +

+ 0,2 xIK"_, + 0,1 xIK,__,kur x - lauka numurs no 1 lrdz 10,

\-laukaxapdzrvotlba,K, - tirgus dala konkurentam,kas atrodas segmentd x.

$emot vera atseviifu tirgu ipatni-bas un pie4emumus par konkurentutuvuma ietekmi, ir iespejams pieSfirtari citu svaru blakus laukos esoiajiemkonkurentiem. Kad ir ieg0ta kop€jaapdzrvotiba katram laukam (qemot ve-ra ari blakus laukos esoSo konkurentuietekmi), var izveleties produktu pozi-cionet taja lauka, kurd ir vismazSka ap-dzivotiba. Protams, ?emot vera papil-du informdciju, kas nav bijusi ieklautakonkretaja modeli, ir iespejams planuskori$et un izveleto optimdlo segmentumainit.

Novelu veiksmi uz4emuma strate$i-jas veidoianS, labprdt palidze5u iajadarba sasniegt visizcilakos rezult6tusl t

J

EoN

€ - konkurenti

- paiu produkts

DiemZel nekad netiek skaidrots, kaieg0t Sadu rezultdtu, kas ir att€lots stra-te$ijas audekla. Tad€l esmu izstradajispilnigi jaunu un pasaule unikalu detali-zetu instrukciju zila okeana strate$ijaspielietojumam.

Zila okeana strategijaspraktiskais pielietoju ms

Lai atrastu tirgus segmentu ar maza-ko konkurenci, kura b0tu verls pozi-cionet savu produktu vai pakalpojumu, irnepiecie5ams izpetit konkurenci. Pirmais5i procesa solis ir atrast konkurences unproduktu vai pakalpojumu ipaiibu di-mensijas. Da2ados tirgos tas var br-tt at-

Cena lmidZs Pieejamrba