HansaWorld Enterprise

lietošanas rokasgrāmata

Skolēnu mācību uzņēmumiem

2

Esi sveicināts!

Jau vairākus gadus hansaworld.lv atbalsta Junior Achievement – Young Enterprise Latvija

(JA-YE Latvija) projektu, nodrošinot Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) reģistrācijas

sistēmu un SMU darbības finanšu uzskaites sistēmu, jo mēs redzam, ka šī ir gandrīz vienīgā

iespēja Latvijas skolēniem iepazīt, noticēt un pamēģināt realizēt savas biznesa idejas,

veidojot mazu, bet pavisam īstu uzņēmumu.

Daži no Jums noteikti kļūs par jauniem, inovatīviem uzņēmējiem, kas sasniegs augstus

rezultātus, citi sapratīs, ka uzņēmējdarbība nav Jūsu sirds lieta, daži var būt kļūs par izciliem

darbiniekiem. Katram no Jums šī pieredze ir ļoti vērtīga, tādēļ aicinu Jūs tagad izmantot

ikkatru iespēju, lai iegūtu praktisku pieredzi JA-YE Latviju programmas ietvaros.

Strādājot Latvijas tirgū jau vairāk kā 14 gadus, esmu ticies ar daudziem gan ar mazu, gan

lielu uzņēmumu vadītājiem un redzu cik daudz resursu vadības sistēma var palīdzēt

uzņēmuma mērķu sasniegšanā: darba efektivitātes paaugstināšanā, klientu servisa līmeņa

celšanā, veiksmīgā finanšu pārvaldībā un daudzās citās jomās.

Esam sagatavojuši šo rokasgrāmatu un īpašu programmas HansaWorld Enterprise versiju, lai

dodu Tev iespēju iepazīt resursu vadības sistēmas pamatfunkcijas, veicot sava uzņēmuma

uzskaiti, kas nākotnē, iespējams, palīdzēs Tev realizēt lielos biznesa plānus.

Uzdrīkstieties pamēģināt un, lai Tev veicas!

Edgars Kaņepe, SIA "hansaworld.lv" valdes priekšsēdētājs.

Saturs Ievads Skolēnu mācību uzņēmumu darbs ar HansaWorld Enterprise

1. HansaWorld Enterprise lejupielāde 2. Lietotāja pieslēgšanās 3. Iepazīšanās ar darba virsmu 4. Produkta ievietošana katalogā 5. Kontaktu saraksta izveidošana 6. Finanšu datu ievadīšana

6.1. Skaidras naudas ieņēmumu un izdevumu reģistrēšana 6.1.1. Skaidras naudas ieņēmumi

6.1.2. Skaidras naudas izdevumi

6.1.3. Darba algas izdevumi

6.2. Avansa izmaksa darbiniekam un avansa norēķini

6.3. Bezskaidras naudas izdevumu reģistrēšana (Piegādātāji un Ienākošie rēķini)

6.4. Realizācijas un ieņēmumu reģistrēšana

6.5. Pamatlīdzekļu reģistrācija un nolietojuma aprēķins 6.6. Ierakstu labošana

6.7. Finanšu atskaites un SMU darbības novērtēšana

7. Kontu vārdnīca 8. Biežāk lietojamās taustiņu kombinācijas HansaWorld sistēmā 9. Hansa World Enterprise lietošanas sertifikāta iegūšana

9.1. zināšanu pārbaudes praktiskā uzdevuma paraugs 9.2. zināšanu pārbaudes testa paraugs

4

Ievads

Biznesa izglītības biedrība Junior Achievement – Young Enterprise Latvija (JA-YE Latvija) un Skolēnu mācību

uzņēmumu programmas atbalstītājs Baltijas valstīs Swedbank sadarbībā ar SIA „hansaworld.lv” piedāvā iespēju

Skolēnu mācību uzņēmumiem (SMU) savas darbības finanšu uzskaitei izmantot pasaulē atzītu uzņēmuma

resursu vadības un finanšu uzskaites sistēmu HansaWorld Enterprise.

Par HansaWorld Enteprise programmu

Resursu vadības sistēmas (ERP) HansaWorld Enterprise pamatā ir funkcijas finanšu grāmatvedībai, klientu

pasūtījumu apstrādei, noliktavas pārvaldībai, ražošanas un projektu uzskaitei, kas ir papildinātas ar klientu

attiecību pārvaldības (CRM) rīku klāstu, e-pastu, interneta veikala funkcijām, dokumentu vadību, laika un

uzdevumu plānošanu, veidojot vienotu biznesa platformu ar vairāk kā 45 funkcionāliem moduļiem.

HansaWorld Enterprise sistēma nodrošina arī SMU servera darbību, kur notiek SMU reģistrācija un dokumentu

apmaiņa ar JA-YE Latvija, šeit notiek arī atskaišu veidošana par ieņēmumiem un aktivitātēm gadatirgos. SMU

dalībnieki, lejupielādējot lietojumprogrammu savā datorā, pieslēdzas centrālajam serverim, lai veidotu

nepieciešamās atskaites un veiktu sava uzņēmuma finanšu uzskaiti. Dalībnieka datorā dati netiek glabāti,

tādējādi nodrošinot to, ka informācija nekad nepazudīs.

SIA „hansaworld.lv” piedāvā SMU programmas dalībniekiem iespēju iepazīt un sava SMU finanšu uzskaitei

izmantot biznesa vadības sistēmu HansaWorld Enterprise. Tas ne tikai atvieglo skolēnu darbu ar finansēm, bet

arī sniedz iespēju iegūt pieredzi darbā ar mūsdienīgu biznesa vadības programmatūru.

Mācību gada beigās SIA „hansaworld.lv” sadarbībā ar JA-YE Latvija piedāvā SMU dalībniekiem iegūt

sertifikātu, kas apliecinās dalībnieka zināšanas un praktisko pieredzi darbā ar uzņēmuma vadības

programmatūru HansaWorld Enterprise.

SIA „hansaworld.lv” aicinās savus esošos klientus Latvijā atbalstīt skolēnu praktisko izglītību un iespēju

robežās piedāvāt prakses vietas tiem skolēniem, kas būs ieguvuši HansaWorld Enterprise sertifikātu.

Šāda sertifikāta iegūšana skolēnam, kas vēlas saistīt karjeru ar biznesa pārvaldību vai finanšu vadību, ir būtisks

pieredzes apliecinājums. Tas skolēnam palīdzēs veidot mērķtiecīgu CV, vieglāk iegūt prakses vietu un konkurēt

darba tirgū.

SMU ieguvumi, lietojot HansaWorld Enterprise programmu:

iespēja sazināties ar citiem SMU dalībniekiem, izmantojot iekšējo pastu;

izveidots SMU preču katalogs, kas pieejams vortālā smu.lv;

ērta, vienkārša un vienota finanšu datu ievadīšana, uzglabāšana un aprēķināšana;

sakārtota grāmatvedība un automātiska atskaišu veidošana;

darba pieredze un to apliecinoša sertifikāta iegūšana pēc pārbaudījuma.

6

Skolēnu mācību uzņēmumu darbs ar HansaWorld Enterprise

HansaWorls Enterprise programma SMU dalībniekiem palīdz uzskatāmāk un efektīvāk pārraudzīt un organizēt

SMU darbību. Lai būtu vieglāk orientēties veicamajās programmas darbībās, tās ir sadalītas grupās, balsoties uz

svarīgākajiem SMU darbības posmiem (SMU darbības sākums – SMU darbības laiks – SMU darbības

novērtējums).

SMU darbības sākumā (pirms SMU gadatirgus):

1. solis – HansaWorld Enterprise lejupielāde (1. nodaļa);

2. solis – Lietotāja pieslēgšanās (2. nodaļa);

3. solis – Iepazīšanās ar darba virsmu (3. nodaļa);

4. solis – Produkta pievienošana katalogam (4. nodaļa);

5. solis – Kontaktu saraksta izveide (5. nodaļa);

Pirmie 5 soļi ir iepazīšanās un sagatavošanās soļi, kuri sniedz SMU dalībniekam detalizētāku informāciju par

programmu un tās lietošanu. Informācija palīdzēs vieglāk strādāt ar programmu un sagatavot to sava SMU

darbībām.

SMU darbības laikā:

Uzsākot SMU darbību, piemēram, gatavošanos pirmajam gadatirgum, SMU noteikti sastapsies ar pirmajiem

ieņēmumiem un izdevumiem. Pirmais ieņēmums noteikti būs nauda, ko iemaksāsiet SMU pamatkapitālā, un

pirmie izdevumi būs nauda, kuru izmantosiet, lai nopirktu izejmateriālus pirmajai produkcijai, kā arī stenda

izveidei un pirmajiem mārketinga materiāliem.

Ikviens pirkums, ko veicat no SMU paredzētās naudas, ir izdevums no SMU kases, līdz ar to par katru pirkumu

ir jāsastāda arī kases izdevumu orderis. Turpretim ikviena naudas saņemšana par pārdoto produkciju ir

ieņēmums SMU kasē, par kuru ir jāizveido kases ieņēmumu orderis.

6. solis – Ieņēmuma ordera aizpildīšana (6.1. apakšnodaļa);

7. solis – Izdevumu ordera aizpildīšana (6.1. apakšnodaļa);

Atcerieties: Ļoti svarīgi, lai visi dokumenti, kas liecina par pirkumu (čeki, rēķini u.c.) tiktu saglabāti visu SMU

darbības laiku.

Veiksmīgi pārdodot SMU produkciju, saviem klientiem izrakstiet rēķinus vai orderus, kas var kalpot kā

pirkuma pierādījums. Tos reģistrējiet rēķinu vai kases ieņēmumu reģistrā.

8. solis – Rēķina izrakstīšana (6.4. apakšnodaļa);

SMU būs nepieciešams iegādāties izejvielas produktiem, kā arī stenda izveidei un mārketinga materiāliem, un

par to iegādi tiks saņemti rēķini vai kases čeki, kuri jāreģistrē HansaWorld Enterprise ienākošo rēķinu vai kases

izdevumu reģistrā.

9. solis – Ienākošā rēķina izveide (6.3. apakšnodaļa).

SMU darbības novērtējums

Lai novērtētu, cik veiksmīga ir bijusi SMU darbība, izmantojiet dažādas atskaites: Peļņas un zaudējumu

aprēķins, Bilance, Naudas plūsma. Šīs atskaites atradīsiet Finanšu modulī, reģistrā Atskaites. Līdzās šīm

atskaitēm varat apskatīt arī Neapmaksāto rēķinu žurnālu, Izmaksāto avansu atskaiti u.c., kuras atradīsiet katra

moduļa Atskaišu reģistrā.

Protams, lai atskaites atspoguļotu patieso SMU situāciju, ir nepieciešams rūpīgi ievadīt visus SMU datus

jebkurā SMU darbības posmā.

1. HansaWorld Enterprise lejupielāde

Lai lejupielādētu HansaWorld Enterprise programmu, veiciet šādus soļus:

1. Pieslēdzieties savam smu.lv vortāla profilam.

2. Ieejiet sadaļā Profils.

3. Skolēni: atveriet sadaļu hansaworld.lv, izmantojot linku HansaWorld SMU klienta

uzstādīšana ( ), un lejupielādējiet atbilstošo klientprogrammu

(1. att.).

1. attēls.

Skolotāji: lejupielādējiet nepieciešamo Jūsu SMU programmu (2. att.). Katram SMU ir cita HansaWorld

Enterprise programma, ja vēlaties redzēt katra SMU informāciju, nepieciešams augšupielādēt katra SMU

programmu.

8

2. attēls.

Lejupielādējiet HansaWorld Enterprise programmu atbilstoši SMU darbībai izmantotā datora

operētājsistēmai (WINDOWS, MacOSX) (1. att., 2. att.).

4. Saglabājiet programmas failu datorā vai datoros, kuri tiks izmantoti SMU darbībā.

5. Atrodiet lejupielādēto failu un atarhivējiet to, izmantojot peles labā taustiņa funkciju Extract

here.

6. Ar peles dubultklikšķi atveriet hansaworld.exe failu (3. att.).

3. attēls.

Veiksmīgi lejupielādējot HansaWorld Enterprise programmas failu un atverot to, varat pieslēgties un sākt

programmas lietošanu.

2. Lietotāja pieslēgšanās

Atverot HansaWorld Enterprise programmu, pirmais logs, kas atvērsies būs Izvēlieties kompāniju (4. att.). Ar

peles dubultklikšķi nospiediet uz SMU nosaukuma, lai parādītos pieslēgšanās logs (5. att.).

4. attēls.

5. attēls.

Pieslēgšanās logā SMU lietotājs ievada savu parakstu un paroli. Kā parakstu skolotājs ievada SMU servera

lietotāja kodu (piemēram, SK998080), skolēns – pieejamo lietotāja kodu, piemēram, D0020, bet paroles logs

pirmajā pieslēgšanās reizē jāatstāj tukšs.

Paroli programma piedāvā nomainīt uzreiz pēc OK nospiešanas, atverot logu Mainīt paroli (6. att.).

6. attēls.

10

3. Iepazīšanās ar darba virsmu

HansaWorld Enterprise lietotāja interfeiss jeb darba virsma ietver sevī izvēļņu joslu (7. att.) un bāzes logu (8.

att.).

7. attēls.

8. attēls.

Izvēļņu josla

Fails – izvēlņu funkcijas izmanto, lai atvērtu bāzes logu, izdrukātu dokumentus vai iestatītu lappuses

parametrus.

Redaktors – izvēļņu funkcijas parasti tiek izmantotas, lai nokopētu, ievietotu un izgrieztu lauku vērtības vai

iezīmētu ieraksta rindu.

Ieraksts – izvēļņu funkcijas izmanto, lai saglabātu vai atceltu ierakstā veiktās izmaiņas, lai dzēstu vai izsvītrotu

ierakstu, lai pārvietotos pa izveidoto dokumentu lapām, kā arī lai izveidotu jaunu vai kopētu esošo ierakstu.

Logs – izvēļņu funkcijas ļauj darboties ar programmas darba virsmas logiem, ieskaitot logu atvēršanu un

izkārtošanu uz ekrāniem.

Info – izvēļņu funkcijas nodrošina informāciju par programmu.

Bāzes logs

HansaWorld Enterprise bāzes logs ir sadalīts četrās daļās:

Personīgie reģistri – Kalendārs, Pasts, Uzdevumi, Konferences;

Kompānija – Kompānija, Moduļi, Resursi, SmartApps;

Rutīnas – Atskaites, Dokumenti, Iestatījumi, Rutīnas;

Reģistri – saturs mainās atkarībā no izvēlētā moduļa.

Kalendārs – neattiecas uz SMU darbību.

Pasts – SMU pasts izmantojams kā iekšējais e-pasts, kas ļauj SMU dalībniekiem savā starpā apmainīties ar

informāciju, pievienojot failus un programmas ierakstus.

Uzdevumi – neattiecas uz SMU darbību.

Konferences – neattiecas uz SMU darbību.

Kompānija – reģistrā iekļauta informācija par SMU kompāniju un serveriem. Šajā reģistrā labojumus nedrīkst

veikt.

Moduļi – ir sadaļas, kas satur lielāko daļu programmas funkcionalitātes, t.i., atskaites, dokumentus, reģistrus,

iestatījumus u.c. SMU pielāgotajā HansaWorld Enterprise programmā ir deviņi moduļi, piedāvā dažādus

reģistrus, ierakstus un darbības.

Resursi – neattiecas uz SMU darbību.

SmartApps – neattiecas uz SMU darbību.

Atskaites – reģistra saturs mainās atkarībā no atvērtā moduļa. SMU, izmantojot šī reģistra atskaites, ir iespēja

atlasīt informāciju par gandrīz visām darbībām HansaWorld Enterprise, piemēram, atlasīt informāciju par kases

ieņēmumu un kases izdevumu orderiem, izmaksātajiem avansiem u.c.

Dokumenti – arī šī reģistra saturs mainās atkarībā no atvērtā moduļa. Izmantojot šo reģistru, SMU var izdrukāt

vairākus dokumentus vienlaicīgi, piemēram, rēķinus, pamatlīdzekļu kartiņu u.c.

Iestatījumi – reģistrs, kurā tiek uzstādīti katra moduļa iestatījuma parametri un sagatavoti jeb izveidoti

Ievietot Speciāli (Ctrl+Enter / ⌘-Enter) logi. Šeit SMU var izveidot, piemēram, klientu kategorijas un

kategorijas, kādās tiks klasificēti produkti SMU katalogā. Arī šim reģistram, tāpat kā iepriekšējiem rutīnas daļas

reģistriem, mainot moduļus, mainās reģistra saturs.

Rutīnas – neattiecas uz SMU darbību.

12

9. attēls.

Bāzes loga labajā pusē atrodas personīgā darba virsma (9. att.), kuru izveido katrs lietotājs pats. Uz

personīgās darba virsmas, izmantojot „vilkt un nomest” metodi, lietotājs var savietot savus īsceļus, lai ērti un

ātri varētu piekļūt visbiežāk izmantotiem reģistriem, dokumentiem, programmas ierakstiem un citiem failiem.

Piemēram, reģistrus var pārvilkt no Bāzes loga, bet reģistru ierakstus, atverot attiecīgo reģistru, pārvilkt no

reģistra pārskata loga. Personīgajai darba virsmai varat pievienot arī dokumentus, kuri neatrodas sistēmā. Šos

dokumentus pievienojiet caur Bāzes loga Darbības funkciju Pievienot failu.

Pamatdarbības HansaWorld Enterprise sistēmā

Poga ir pieejama gan reģistru pārskata logos, gan ierakstu logos un tiek izmantota, lai veidotu jaunus

ierakstus datu ievadīšanai.

Pogas un ir pieejamas gan reģistru pārskata logos, gan ierakstu logos un tiek izmantotas,

lai saglabātu vai atceltu ierakstā veiktās izmaiņas.

10. attēls.

Zināšanai: Spiežot pogu Saglabāt, programma var ziņot „Obligāti jāaizpilda” (10. att.). Šis paziņojums brīdina,

ka nav aizpildīts kāds no obligāti aizpildāmajiem laukiem, šajā gadījumā sekojiet kursoram, jo tas parādīs, kurš

lauks nav aizpildīts.

Poga ir pieejama gan reģistru pārskata logos, gan ierakstu logos un tiek izmantota, lai izveidotu

jaunu ierakstu, kopējot jeb dublicējot jau esošu ierakstu. Piemēram, varat izveidot esoša rēķina kopiju, atrodot

to pārskata logā un noklikšķinot uz Kopēt. Šī poga ļauj programmas lietotājiem ietaupīt daudz laika.

jeb Darbības ir speciāla izvēlne, kura pieejama dažādiem programmas logiem, piemēram, ierakstiem,

atskaitēm, iestatījumiem u.c. Ar šo izvēlni varat veikt vairākas automātiskas funkcijas, kuras saistītas ar

konkrēto programmas logu, kuru esat atvēris. Piemēram, no moduļa „Realizācija” reģistra „Rēķini” ieraksta

varat automātiski veidot kases ieņēmuma orderi, kas atbilst atvērtajam rēķinam, un/vai rēķina grāmatojumu. Šī

izvēlne ietaupa lietotāja laiku, jo daudzas funkcijas var veikt no viena ieraksta, neejot uz citiem moduļiem vai

reģistriem.

Meklēt funkcija ir pieejama visos reģistru pārskata logos un dažos pārskata logos arī zem Darbības izvēlnes.

Meklēšana pārskata logā notiek konkrētā kolonnā, kura ir iezīmēta, piemēram, ja vēlaties meklēt artikulus pēc

nosaukuma, tad atzīmējiet nosaukuma kolonnu pārskata logā (11. att.) un meklēšanas laukā ierakstiet

nosaukuma sākuma burtus. Zem Darbības izvēlnes ir pieejama plašāka meklēšanas funkcionalitāte, piemēram,

iespēja meklēt simbolu kombināciju vairākos laukos uzreiz.

11. attēls.

Saspraudes poga ļauj pievienot failus, piezīmes, attēlus, piemēram, sistēmas ierakstus artikulu kartiņā.

Piemēram, sūtot e-pastu citam SMU dalībniekam, varat pievienot kādu failu, uzspiežot uz saspraudes un

izmantojot Darbības izvēlnes funkciju Piesaistīt failu, vai kādu citu sistēmas ierakstu, izmantojot „vilkt un

nomest” metodi. Saspraudes poga var izskatīties divējādi:

nav piesaistīts nekas;

ir piesaistīts fails vai piezīme, vai kāds sistēmas ieraksts.

14

4. Produkta ievietošana katalogā

Pirmais solis ir sava SMU produkta pievienošana katalogam, kurš pieejams vortālā smu.lv. Produkta

pievienošana katalogam sniedz iespēju reklamēt savu produktu apmeklētājiem.

Lai pievienotu produktu katalogam, vispirms ir jāizveido artikuls, kurš vortālā caur reģistru Produkts tiks

ievietots kā produkts.

Artikula izveidošana:

1. Bāzes logs > Moduļi > Realizācija > Artikuli > Jauns / Kopēt.

2. Lauks Nr. tiks aizpildīts automātiski, izveidojot jaunu kartiņu, bet, kamēr ieraksts nav saglabāts,

šo lauka vērtību var mainīt.

3. Laukā Apraksts norāda artikula nosaukumu.

4. Zem ieraksta sadaļas Cenas laukā Cena norāda cenu, par kādu produkts tiks pārdots, un laukā

Vienība norādiet artikula vienību skaitu, uz kuru attiecas norādītā cena.

5. Zem ieraksta sadaļas Izm. laukā Pašizmaksa norāda manuāli aprēķināto pašizmaksu.

Piemēram, uzņēmums ražos atstarotājus, un nolemts, ka mazie atstarotāji gabalā maksās Ls 0,50, bet lielie – Ls

0,75. Pašizmaksa vienam mazajam atstarotājam – Ls 0,30, bet lielajam – Ls 0,50 (12. att.).

12. attēls.

6. Kad ieraksts izveidots, spiež Saglabāt.

7. Ja nākotnē mainās artikula pašizmaksa vai cena, tad izmaiņas jāveic artikula kartiņā, nomainot

lauka Cena un Pašizmaksa vērtības.

Pēc SMU dalībnieku vēlēšanās artikulu kartiņā var pievienot artikula attēlu, izmantojot saspraudes pogu.

Ieteicamais attēla faila formāts ir .jpg, un, lai attēls netiktu izstiepts vai saspiests, ieteicams pievienot kvadrāta

formas attēlu, bet ne pārāk lielu.

Produkta ievietošana katalogā:

1. Bāzes logs > Moduļi > Realizācija > Produkti > Jauns / Kopēt.

2. Laukā Kods, izmantojot Ctrl+Enter, ievieto artikulu, kuru vēlas ievietot produkta katalogā.

Produkta kodu veido artikula numurs un SMU kompānijas kods.

3. Laukā Kategorija var norādīt, pie kuras produkta kategorijas piederēs šis produkts. Šo lauku

aizpilda, ja SMU piedāvā daudzveidīgu produkta klāstu, piemēram, dažādus pārtikas produktus un

dažādas kancelejas preces, un produktu katalogu veido kā koku. Jaunu produkta kategoriju var izveidot

no Ctrl+Enter loga vai Bāzes logs > Moduļi > Realizācija > Iestatījumi > Produkta kategorijas.

4. Lauks Komentārs ir artikula nosaukums, un tas aizpildās automātiski, ievietojot produkta kodu.

5. Izmantojot saspraudes pogu, pievieno attēlu, kurš parādīsies SMU produkta katalogā. Attēlu var

pievienot tāpat kā artikulu kartiņai.

13. attēls.

16

6. Lai produktam pievienotu plašāku aprakstu, jāspiež poga Jauns tulkojums. Atvērsies logs

Tīmekļa tulkojums, kurā ievada nepieciešamo tekstu. Nedrīkst aizmirst pēc teksta ievadīšanas nospiest

pogu Saglabāt, lai tīmekļa tulkojums tiktu pievienots produktam.

14. attēls.

7. Kad visa nepieciešamā informācija ievadīta, spiež Saglabāt.

Pēc produkta pievienošanas noteikti jāpārbauda, vai viss ir izdevies (15. att.). Zināšanai: Produkta cena tiek

atspoguļota no artikula kartiņas.

15. attēls.

Produktu katalogs pieejams vortālā smu.lv sadaļā „Preču katalogs”. Lai vieglāk orientētos katalogā, nospiež uz

attiecīgā reģiona, ko pārstāv SMU.

5. Kontaktu saraksta izveidošana

Kontaktu ievadīšana ir nākamais solis, lai uzsāktu SMU darbību. Ievadiet visus zināmos piegādātājus un

klientus, jo šī informācija tiek izmantota, veidojot rēķinus, avansa norēķinus un citus grāmatvedības

dokumentus.

Kontaktu (klientu vai piegādātāju) pievienošana:

1. Bāzes logs > Moduļi > Realizācija / Piegādātāji > Produkti > Jauns / Kopēt.

2. Laukā Nr. pēc saglabāšanas automātiski tiks piešķirts kontakta numurs, bet var ievadīt arī citu

vērtību.

3. Laukā Nosaukums norāda kontakta, t.i., piegādātāja vai klienta, nosaukumu vai kontaktpersonas

vārdu un uzvārdu.

4. Izmantojot izvēlnes rūtiņas, atzīmē, kas ir konkrētā kontaktpersona – piegādātājs, klients, viesis,

partneris vai darbinieks. Šī atzīme nodrošina kontaktpersonas atlasi turpmākajā programmas darbībā.

Piemēram, atzīmējot kontaktpersonu kā klientu, šis kontakts tiks piedāvāts visos ierakstos, kur jāievada

klients, bet netiks piedāvāts ierakstos, kur jāievada piegādātājs.

5. Norāda nepieciešamo kontakta kategoriju, lai būtu vieglāk orientēties kontaktu pārskata logā.

16. attēls.

18

6. Zem ieraksta sadaļas Kontaktinfo un Nosūt. laukos norāda detalizētāku informāciju par

kontaktu, piemēram, telefona numuru, rēķina adresi, uz kuru sūtīt rēķinu, piegādes adresi, uz kuru

piegādāt produktu u.c.

7. Zem ieraksta sadaļas Cenas laukā Aģents, var norādīt personu, kura atbildīga par konkrēto

kontaktu.

8. Ja uzņēmumam, kurš reģistrēts kā kontakts, tiks izrakstīts rēķins, tad zem ieraksta sadaļas

Komp. laukā PVN reģ. Nr. jāievada uzņēmuma reģistrācijas numurs, piemēram, 40001234567.

9. Kad savadīta visa nepieciešamā informācija, spiež Saglabāt.

6. Finanšu datu ievadīšana

Neaizmirstiet, lai dati būtu objektīvi, ir jāievada pilnīgi visi izdevumi un pilnīgi visi ieņēmumi.

Ieņēmumi jāievada, balsoties uz ieņēmumu orderiem jeb čekiem, kā arī rēķiniem un saņemtajiem bankas

maksājumiem. Izdevumi – balsoties uz čekiem par pirkumiem, saņemtajiem piegādātāju rēķiniem un veiktajiem

maksājumiem no bankas konta.

6.1. Skaidras naudas ieņēmumu un izdevumu reģistrēšana

Uzņēmuma un tajā skaitā arī SMU saimnieciskajā darbībā naudas līdzekļiem ir svarīga nozīme, tāpēc tiem ir

nepieciešama stingra uzskaite, jāizvēlas droša glabāšanas vieta un pienākums glabāt un rīkoties ar naudu jāuztic

godīgam un atbildīgam darbiniekam. Kamēr SMU darbojas, ir jāglabā visi čeki un ieņēmumu orderi. Kase ir kā

SMU naudas maks. Kasē tiek iemaksāta skaidra nauda par pārdoto preci, sniegtajiem pakalpojumiem vai arī no

kases izmaksāta nauda preču, materiālu iegādei, darba algu izmaksai, avansa izsniegšanai u.c.

Lai iegūtu informāciju par uzņēmuma izdevumu struktūru un sadalījumu pa aktivitātēm, reģistrējot izdevumus,

kas nav tieši attiecināmi uz ražotās produkcijas pašizmaksu (uz 7.5 un 7.6 grupas kontiem), noteikti ir jāreģistrē

izdevumu objekts, pārējie izdevumi jāiekļauj produkta pašizmaksā.

6.1.1. Skaidras naudas ieņēmumi

Jūsu SMU pirmais finanšu darījums, ko vēlēsieties reģistrēt, visticamāk, būs skaidras naudas iemaksa

uzņēmuma pamatkapitālā. Šo darbību reģistrējiet kases ieņēmumu orderī kā korespondēšanas kontu norādot

3110 – pamatkapitāls. Tālākajā piemērā SMU „Ābolītis” plāno ražot atstarotājus. SMU "Ābolītis"

pamatkapitālā ieguldīja Ls 50 skaidrā naudā. Reģistrēsim Andra Bērziņa Ls 20 iemaksu 01.02.2012. uzņēmuma

pamatkapitālā skaidrā naudā, Ls 15 un vēl Ls 15 no pārējiem dalībniekiem 01.02.2012.

Lai ievadītu kases operācijas, izmanto moduli „Kase”:

1. Moduļi > Kase > Reģistri: Kases ieņ. > Jauns.

2. Laukā Samaksas veids jāievada vieta, kur nauda saņemta – kasē vai bankā (var spiest

Ctrl+Enter un izvēlēties atbilstošo samaksas veidu (pieejami 2 samaksas veidi – kase (K), bankas konts

(B)) vai ievadīt ar roku (K vai B).

3. Koresp. – korespondējošais konts (iemaksu uzņēmuma pamatkapitālā reģistrē kontā 3110, bet,

ja veido orderi par realizācijas rēķina apmaksu, izvēlas kontu 6110 – ieņēmumi no pamatdarbības).

4. Laukā Klients izvēlas klientu ar taustiņu kombināciju Ctrl+Enter, ja klients nav reģistrēts, spiež

pogu Jauns un reģistrē Kontaktu (skat. nodaļu „Kontaktu saraksta izveidošana”). Gadījumā, ja reģistrē

personas iemaksu pamatkapitālā, šo lauku var atstāt tukšu.

5. Nosaukums un Adrese aizpildīsies automātiski no sagatavotās Kontakta kartiņas.

6. Ievada Pamatojumu (piemēram, iemaksa pamatkapitālā vai avansa atgriešana).

7. Ievada Summu latos.

8. Atzīmē rūtiņu Grāmatot un spiež Saglabāt.

17. attēls.

Skaidras naudas ieņēmumu kustību varēsiet apskatīt Kases moduļa atskaitēs.

Atskaiti par kases ieņēmumu orderiem var apskatīt, izvēloties to no Bāzes loga, Kases moduļa atskaitēm Kases

ieņēmumu žurnāls. Atzīmē izvēles rūtiņu Apstiprinātie atskaites specifikācijas logā.

Periods – norāda atskaites periodu šādi „01.01.12:31.12.12”. Ja atskaiti veido par vienu dienu, ievada tikai

konkrētās dienas datumu, un tas automātiski tiks pārveidots perioda formātā.

Kases ieņ. Nr. – ja vēlas izveidot atskaiti par noteiktu kases ieņēmumu grāmatojumu intervālu, laukā norāda

pirmo un pēdējo intervāla numuru, atdalītu ar kolu (:). Ja lauku neaizpildīs, tiks rādīti visi kases ieņēmumu

ieraksti, kas izveidoti norādītajā periodā.

20

6.1.1. Skaidras naudas ieņēmumi

Sākot ražošanas procesu, Jums parādīsies pirmie izdevumi – iegādātie materiāli, ceļojuma izdevumi, darba alga

u.c. Kases izdevumu orderi izmantojiet, ja vēlaties reģistrēt izmaksas skaidrā naudā no uzņēmuma kases,

piemēram, izdevumus par iegādātajām izejvielām.

Tālākajā piemērā reģistrēsim par ieguldīto naudu nopirkto – 02.02.2012. iepirktos izejmateriālus par 20 latiem,

kā arī 03.02.2012 izgatavotos bukletus (Ls 1,50), cenu zīmes un vārda kartītes (Ls 2,00).

1. Bāzes logs > Moduļi > Kase > Reģistri: Kases izd. > Jauns.

2. Samaksas veida laukā ar Ctrl+Enter izvēlas atbilstošo samaksas veidu – K (kase).

3. Laukā Koresp. veids ar Ctrl+Enter izvēlas vajadzīgo kontu (reģistrējot izdevumus, izvēlas

atbilstošo 7. grupas kontu – izdevumi, kas rodas uzņēmumam ražošanas un realizācijas darbības gaitā,

piemēram, 7110 – izejvielu un materiālu iepirkšanas un piegādes izdevumi).

4. Laukā Piegādātājs ar Ctrl+Enter ievieto piegādātāja numuru, no kura tika nopirkti materiāli.

5. Ievada pamatojumu, piemēram, „Materiāli atstarotāju ražošanai, rēķins PR3344”. Kā pamatojumu

ievada arī čeka vai rēķina numuru.

6. Ja korespondēšanas veidā izvēlas kādu 7.5 vai 7.6 grupas kontu, tad tiks pieprasīts ievadīt Objektu

(18. att.). Laukā Objekts ievada objektu, izvēlas to ar Ctrl+Enter. Ja sarakstā nav vajadzīgā Objekta,

nospiež pogu Jauns un izveido jaunu.

18. attēls.

7. Ievada Summu un Kopā.

8. Spiež Grāmatot un Saglabāt.

19. attēls.

Atskaiti par kases izdevumu orderiem par nepieciešamo periodu var izveidot modulī Bāzes logs > Moduļi >

Kase > Atskaites > Kases izdevumu žurnāls.

Šajā atskaitē hronoloģiskā secībā tiek rādīti konkrētā periodā reģistrā Kases izdevumi ievadītie ieraksti.

6.1.3. Darba algas izdevumi

Darbiniekam izmaksāto algu skaidrā naudā arī reģistrējiet Kases izdevumu orderī, kā korespondēšanas konta

veidu norāda 7210.

Mūsu piemērā izmaksāsim Andrim Bērziņam darba algu Ls 5 apmērā.

20. attēls.

22

6.2. Avansa izmaksa darbiniekam un avansa norēķini

Uzņēmuma izdevumu reģistrācija var notikt arī, izmantojot Avansa norēķinus. Tādā gadījumā čeki par

iegādātajām precēm tiek reģistrēti avansu norēķinu modulī un tiek grāmatoti uz 7. grupas kontiem.

Uzņēmuma direktors var izsniegt avansu kādam no darbiniekiem konkrētam mērķim, piemēram, izejvielu

iegādei vai komandējumam.

Uzņēmuma darbiniekiem izsniegto avansu saimniecisko uzdevumu veikšanai var iedalīt divos veidos:

avanss uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai: dažādu preču, materiālu

iegādei vai samaksai par sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, kancelejas preču, materiālu iegāde

u.c.;

avanss komandējuma izdevumu un darba braucienu izdevumu atlīdzināšanai.

Saimniecisko uzdevumu veikšanai uzņēmuma darbiniekam izsniedz skaidru naudu avansā saskaņā ar

uzņēmuma vadītāja rīkojumu, kurā norādīti naudas saņēmēja dati un tas, kādam mērķim avanss tiek

izsniegts. Pēc avansa saņemšanas darbinieks kļūst par debitoru – norēķinu personu, jo saņēmis naudu,

bet vēl nav atskaitījies par tās izlietošanu. Darbiniekam noteiktā termiņā jāatskaitās par izlietotajiem

līdzekļiem un grāmatvedībā jāiesniedz avansa norēķins ar pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem,

kas apliecina naudas izlietošanas faktu.

Uzņēmuma galīgajam norēķinam ar norēķinu personu ir iespējami trīs varianti:

saņemtā avansa summa pilnībā atbilst darbinieka faktiskajiem izdevumiem;

saņemtā avansa summa pārsniedz faktisko izdevumu summu, tādā gadījumā norēķinu

persona atmaksā atlikušo avansa summu, iemaksājot naudu kasē vai bankā;

norēķinu personas faktiskie izdevumi pārsniedz izsniegto avansa summu, tādā gadījumā

uzņēmums atdod darbiniekam pārtērēto summu, izmaksājot no kases vai bankas.

SMU avansa norēķinu var izmantot, ja nepieciešams iegādāties, piemēram, kancelejas preces vai materiālus un

direktors dod rīkojumu to veikt kādam no darbiniekiem. Uzņēmuma direktors var izsniegt kādam no

darbiniekiem avansu – naudas summu konkrētam mērķim. Darbiniekam ir pienākums atskaitīties uzņēmuma

direktoram par iegādātajām precēm un iesniegt attaisnojuma dokumentus (čekus) kopā ar avansa norēķinu.

Avansa un avansa norēķina reģistrēšana

Tālākā piemērā reģistrēsim Ls 10 izmaksāto avansu skaidrā naudā Andrim Bērziņam komandējuma

izdevumiem 0210 objektam jeb Ziemassvētku tirdziņam un Andra Bērziņa avansa norēķinu, kurā būs reģistrēti

nopirktie galdauti (Ls 2,50), papīrs plakātam (Ls 0,50) un mobilo sarunu priekšapmaksas karte (Ls 7,30).

Andrim Bērziņam izmaksāto avansu Ls 10 reģistrē moduļa Avansa norēķini reģistrā Izmaksātie avansi.

Izmaksātie avansi

1. Bāzes logs > Moduļi > Avansu norēķini > Izmaksātie avansi > Jauns

2. Laukā Samaksas veids izvēlas K (kase).

3. Tabulas kolonnā Pers. ar Ctrl+Enter izvēlas personu AB.

4. Kolonnā Summa ievada izmaksātā avansa summu – 10.00.

5. Atzīmē rūtiņas Izmaksāt, Grāmatot un spiež Saglabāt.

21. attēls.

Avansa norēķini

Andra Bērziņa avansa norēķinu par iegādātajām 3 precēm reģistrēsim šādi:

1. Bāzes logs > Moduļi > Avansa norēķini > Reģistrs Avansa norēķini > Jauns.

2. Tabulas kolonnā Konts ar Ctrl+Enter izvēlas atbilstošo 7. grupas kontu.

3. Ja ir ievadīts 7.5 vai 7.6 grupas konts, tad tiks pieprasīts ievadīt arī Objektu. Ar Ctrl+Enter

laukā Objekts izvēlas atbilstošo pasākumu, uz kuru attiecināmi šie izdevumi. Ja izdevumi ir attiecināmi uz

vairākiem pasākumiem, atbilstoši sadala izdevumus un ievada tos atsevišķās rindās, katrai norādot objektu.

Mūsu piemērā attiecināsim galdauta un papīra iegādi uz diviem gadatirgiem. Ja sarakstā nav vajadzīgā

Objekta, nospiež pogu Jauns un izveido.

4. Ievada summu.

5. 2. un 3. soli atkārto katram attaisnojuma dokumentam (čekam).

6. No izvēlnes Darbības izvēlas Piesaistīt izm. avansam un ar Ctrl+Enter izvēlas atbilstošo

avansa maksājumu vai piesaista vairākus izmaksātos avansus.

7. Spiež Grāmatot un Saglabāt.

8. Lai izdrukātu Avansa norēķinu, jānospiež printera ikona.

24

22. attēls.

Avansa norēķinu moduļa atskaitēs iespējams apskatīt gan izmaksāto avansu sarakstu, gan ievadīto avansa

norēķinu sarakstu notiektā laika periodā. Mūsu izvēlētajā piemērā atskaitē „Pārskats par A/N personām”

redzam, ka izmaksātais avanss ir bijis Ls 10, bet kopējie izdevumi Ls 10,30, un Ls 0,30 ir saldo, tas ir, Ls 0,30

uzņēmums ir parādā darbiniekam. Šo parādu var izmaksāt, izmantojot Kases izdevumu orderi, kā

korespondējošo kontu norādot 2380 – norēķini par prasībām pret personālu.

Svarīgi! Kases izdevumu orderī sadaļā Maksājumi laukā Tips ar Ctrl+Enter izvēlieties Izm. avanss, lai šī

summa iekļautos Avansu norēķinu atskaitēs.

6.3. Bezskaidras naudas izdevumu reģistrēšana (Piegādātāji un Ienākošie rēķini)

Gadījumos, kad SMU iegādājas izejvielas ar pēcapmaksu un veic to apmaksu no bankas konta, jāreģistrē

Ienākošais rēķins modulī Piegādātāji un tā apmaksa reģistrā Maksājumu uzdevumi.

Mūsu vienkāršotajā piemērā uzņēmums iegādājas krāsas par Ls 7 no SIA “Krāsu pasaule”, par kurām ir

jāsamaksā 10 dienu laikā ar bankas pārskaitījumu.

Ienākošais rēķins:

1. Bāzes logs > Moduļi > Piegādātāji > reģistrs Ienākošie rēķini > Jauns.

2. Laukā Piegādātājs ar Ctrl+Enter izvēlas rēķina piegādātāju. Ja tāds nav reģistrēts sarakstā,

spiež pogu Jauns un reģistrē, kā norādīts nodaļā „Kontaktu saraksta izveide”.

3. Laukā Kopā ievada kopējo rēķina summu. Lauku PVN atstāj tukšu, jo SMU nav PVN

maksātāji.

4. Pieg. Rēķ. Nr. ievada saņemtā rēķina numuru.

5. Maks. nosacījumos ar Ctrl+ Enter izvēlas rēķinā norādīto apmaksas termiņu.

6. Tabulas kolonnā Konts ar Ctrl+ Enter izvēlas nepieciešamo kontu (ja iegādātas izejvielas, tad

kontu 7110 – izejvielu un materiālu iepirkšanas un piegādes izdevumi, ja izvēlas 7.5 vai 7.6 grupas kontu,

sistēma pieprasīs ievadīt izmaksu objektu. Ar Ctrl+Enter izvēlas vajadzīgo objektu no saraksta. Ja sarakstā

nav vajadzīgā objekta, nospiež pogu Jauns un izveido. Ja jūsu izmaksas ir attiecināmas uz vairākiem

pasākumiem, jums jāsadala atbilstoši summa un jāievada tā atsevišķās rindās, katrai norādot atbilstošo

objektu).

7. Kolonnā Nosaukums var ierakstīt precīzu iegādāto izejvielu aprakstu.

8. Kolonnā Summa ievada rēķina summu.

9. Atzīmē rūtiņu Apst. un Saglabāt.

23. attēls.

Ja ienākošajā rēķinā ticis iegādāts pamatlīdzeklis un norādīts atbilstošais konts, izveido Pamatlīdzekļa kartiņu,

no Rēķina loga izvēlnes Darbības izvēloties Veidot pamatlīdzekli. Pamatlīdzekļu kartiņu aizpilda, kā norādīts

sadaļā „Pamatlīdzekļa reģistrācija un nolietojuma aprēķins”.

Jūsu ienākošo rēķinu sarakstu var apskatīt Piegādātāju moduļa atskaitēs – Ienākošo rēķinu žurnāls un

Pārskats par piegādātājiem. Lai apskatītu neapmaksātos rēķinus, izmanto atskaiti Neapmaksāto rēķinu

žurnāls.

Maksājumu uzdevumi – ienākošā rēķina apmaksas reģistrācija

Maksājuma uzdevums ir konta īpašnieka rakstisks rīkojums bankai par noteiktas naudas summas

pārskaitīšanu no viņa konta norādītajam naudas saņēmējam. Maksājuma uzdevumu sastāda, pamatojoties uz

līgumu vai saņemto piegādātāja rēķinu.

10 dienu laikā uzņēmums šo rēķinu apmaksā ar pārskaitījumu un ievada to sistēmā. Pirms pārskaitījuma

veikšanas nepieciešams no kases iemaksāt naudu uzņēmuma vai uzņēmumam piesaistītajā bankas kontā.

Rēķina apmaksas reģistrācija:

1. Bāzes logs > Moduļi > Kase > reģistrs „Maks. Uzd.” > Jauns.

26

2. Laukā Samaksas veids ar Ctrl+Enter izvēlas atbilstošo samaksas veidu – B (banka).

3. Laukā Izrakstīts ievada maksāšanas datumu.

4. Tabulā kolonnā Rēķina numurs ar Ctrl+Enter izvēlas atbilstošo rēķinu (ja visa informācija ir

ievadīta pareizi, parādās rēķina dati).

5. Ja rēķins tiek apmaksāts daļēji, kolonnā Nos. summa ievada maksājamo summu, un rēķins

paliks daļēji neapmaksāts.

6. Atzīmē rūtiņas Izrakstīts, Grāmatot un nospiež Saglabāt.

24. attēls.

6.4. Realizācijas un ieņēmumu reģistrēšana

Kad Jūsu SMU prece būs gatava, to sāksiet pārdot. Šo procesu sauc par preču realizāciju. Lai iegūtu pilnīgu

informāciju par realizētās preces daudzumiem, realizācijas cenām un statistiku (kas tiks atspoguļots

Realizācijas moduļa atskaitēs), visi preču pārdošanas darījumi būtu jāreģistrē Realizācijas moduļa reģistrā

Rēķini. Ja par šīm precēm būsiet saņēmuši skaidru naudu, no Rēķina loga izvēlnes Darbības veidosiet Kases

ieņēmumu orderi, bet, ja rēķins tiks apmaksāts ar bankas pārskaitījumu, veidosiet maksājumu.

Mūsu piemērā 11. februāra tirdziņā SMU "Ābolītis" pārdeva 15 mazos atstarotājus un 5 lielos atstarotājus.

Kopumā uzņēmumam bija 15 klienti, kas iegādājās preces. Lai atvieglotu datu ievadi, izveidosim vienu Klienta

kartiņu „Gadatirgu klienti”, kuram piereģistrēsim visu pārdošanu.

Rēķini – realizācijas reģistrēšana:

1. Bāzes logs > Moduļi > Realizācija > reģistrs Rēķini > Jauns.

2. Laukā Klients spiež Ctrl+Enter un izvēlas atbilstošo. Ja vēlas visas pārdotās preces reģistrēt

vienam klientam, izvēlas Gadatirgu klienti. Iespējams veidot arī atsevišķu rēķinu katram izrakstītajam

kases ieņēmumu orderim (tādā gadījumā jāreģistrē arī visi klienti reģistrā Kontakti).

3. Laukā Rēķina dat. ievada atbilstošo rēķina datumu vai – mūsu gadījumā – gadatirgus datumu.

Pēc noklusējuma tiks ievadīts šīs dienas datums.

4. Laukā Samaksas termiņš ar Ctrl+Enter izvēlas atbilstošo. Mūsu piemērā tas būs 0 – tūlītēja

samaksa, jo par šīm precēm saņemta apmaksa skaidrā naudā uzreiz.

5. Laukā Aģents automātiski tiks ievietots tās personas vārds un uzvārds, kura izraksta rēķinu.

Laukā var ievietot vairākas personas, atdalot ar komatu.

6. Laukā Objekts ar Ctrl+Enter izvēlas atbilstošo objektu. Ja sarakstā nav vajadzīgā objekta, spiež

Jauns uz izveido jaunu.

7. Tabulā kolonnā Artikuls ar Ctrl+Enter izvēlas atbilstošo produktu, norāda daudzumu.

8. Atzīmē Grāmatot un spiež Saglabāt.

Zināšanai: Nospiežot pogu Saglabāt, sistēma pieprasīs PVN kodu, tāpēc kolonnā PVN kd ar Ctrl+Enter

norādiet PVN kodu 0, t.i., SMU nav PVN maksātājs.

25. attēls.

Tā kā visa nauda par pārdotajiem atstarotājiem gadatirgū ir saņemta skaidrā naudā, reģistrēsim šī rēķina

apmaksu, izveidojot Kases ieņēmumu orderi no Rēķina loga izvēlnes Darbības > Veidot kases ieņēmumu.

28

Realizācijas ieņēmumu (apmaksas) reģistrācija

Ja par pārdotajām precēm esat saņēmuši skaidru naudu, Jums no Rēķina izvēlnes Darbības jāizvēlas Veidot

kases ieņēmumu. Tiks atvērts Kases ieņēmumu orderis. To aizpildiet atbilstoši, kā norādīts nodaļā “Skaidras

naudas ieņēmumi”, kā korespondēšanas veidu norādot 6110 – ieņēmumi no pamatdarbības (26. att.).

26. attēls.

Maksājumi

Ja par pārdotajām precēm esat saņēmuši apmaksu ar bankas pārskaitījumu, jāizveido Maksājums un

jāpiesaista tas realizācijas rēķinam.

1. Bāzes logs > Moduļi > Realizācija > reģistrs Maksājumi > Jauns.

2. Nr. laukā spiež Ctrl+Enter un izvēlas pieejamo.

3. Laukā Samaksas veids ar Ctrl+Enter izvēlas samaksas veidu B (banka).

4. Tabulā kolonnā Rēķina numurs ar Ctrl+Enter izvēlas atbilstošo rēķinu, pārējā informācija

ierakstīsies automātiski. Gadījumā, ja rēķins tiek apmaksāts daļēji, saņemtā summa jāievada kolonnā

Saņemts.

5. Spiež Saglabāt.

27. attēls.

6.5. Pamatlīdzekļu reģistrācija un nolietojuma aprēķins

Mūsu vienkāršotajā piemērā uzņēmums iegādājas lietotu datoru par Ls 15 skaidrā naudā, kurš tiks nolietots 1

gadā, un printeri par Ls 20, kurš tiks nolietots 2 gadu laikā.

Ja pamatlīdzeklis iegādāts skaidrā naudā, tā iegādi reģistrē kases ieņēmumu orderī, kā korespondēšanas veidu

norādot 1230.

Ja pamatlīdzeklis veido daļu no pašu kapitāla, jāveido ieraksts Grāmatojumu reģistrā modulī Finanses.

Tabulā kolonnā Konts norāda 3110 (kredītā) vai 1230 (debetā) (28. att.).

28. attēls.

Ja pamatlīdzeklis ir iegādāts bezskaidrā naudā, tad tā iegādi reģistrē Piegādātāju moduļa Ienākošajos rēķinos,

norādot kontu 1230.

30

Pamatlīdzekļa kartiņu reģistrējiet sekojoši:

1. Moduļi > Pamatlīdzekļi > Jauns.

2. Sadaļas Iegāde laukā Apraksts ievada PL aprakstu.

3. Laukā Kategorija izvēlas kategoriju (tas jāievada obligāti).

4. Laukā Iegādes datums ievada datumu.

5. Laukā Iegādes vērtība ievada summu.

6. Laukā Jauns/Lietots ar Ctrl+Enter izvēlas vajadzīgo.

7. Sadaļā Īpašnieks aizpilda laukus Persona un Daudzums.

8. Sadaļā Noliet. aizpilda lauku Nol. metode (izvēlas ar Ctrl+Enter).

9. Spiež Saglabāt.

29. attēls.

30. attēls.

Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins un grāmatojums.

Lai aprēķinātu un iegrāmatotu pamatlīdzekļa nolietojumu, izmanto atskaiti Nolietojuma atskaite.

Bāzes logs > Moduļi > Pamatlīdzekļi > Atskaites > Nolietojuma atskaite norāda nolietojuma aprēķina

mēnesi, pārējos iestatījumus nemaina. Atskaitē parādīsies aprēķinātais nolietojums Ls 2,08.

32

31. attēls.

Pamatlīdzekļa nolietojuma grāmatošana

Atskaitē norādītā nolietojuma summa periodā Ls 2,08 ir jāiegrāmato modulī Finanses, reģistrā Grāmatojumi.

32. attēls.

6.6. Ierakstu labošana

Ierakstus, kas ir grāmatoti, vairs nevar labot. Gadījumos, kad tomēr esat kļūdījušies vai kāda cita iemesla dēļ

ieraksts ir jālabo, tas jādara šādi:

1. Atver ierakstu, kas ir jālabo, piemēram, Rēķinu, Izmaksāto avansu, Maksājumu uzdevumu

u.c.

2. No izvēlnes Ieraksts izvēlas Izsvītrot – ierakstam tiks pārvilktas sarkanas svītras.

3. Nokopē šo izsvītroto ierakstu, nospiežot pogu Kopēt.

4. Labo ierakstu pēc nepieciešamības, iegrāmato un saglabā.

6.7. Finanšu atskaites un SMU darbības novērtēšana

Grāmatojumi

Grāmatojums ir norādījums grāmatvedības dokumentos par to, kura konta debetā un kura konta kredītā

jāieraksta saimnieciskā darījuma summa.

Veicot SMU darbību reģistrēšanu sistēmas reģistros atbilstoši norādījumiem, visi finanšu grāmatojumi

izveidosies automātiski pēc izvēles rūtiņas Grāmatot vai Apstiprināt atzīmēšanas. Katra ieraksta grāmatojumu

vienmēr varēsiet apskatīt uzreiz pēc ieraksta saglabāšanas. Lietošanas ērtumam ieraksta grāmatojumu varat

atvērt, izmantojot ieraksta izvēlni Darbības (zobratiņš) > Atvērt grāmatojumu.

Atskaites

Finanšu moduļa atskaites palīdzēs jums novērtēt uzņēmuma darbības rezultātus. Tās varat apskatīt par jebkuru

periodu.

Bāzes logs > Moduļi > Finanses > Atskaites

Bilance

Bilances aktīvu un pasīvu summām ir jāsakrīt. Summas var nesakrist par peļņas vai zaudējuma aprēķina

rezultātu, ja neesat to pārnesuši uz bilances kontu pēc gada slēgšanas. Par peļņas vai zaudējumu pārnešanu uz

bilances kontiem lasiet sadaļā „Peļņa vai zaudējumi”.

34

33. attēls.

Peļnas vai zaudējumu aprēķins

34. attēls.

Atskaite parāda, ka SMU peļņa dotajā periodā ir Ls 6,12. Šo summu, ja ir nepieciešams slēgt gadu un izveidot

bilanci, ir jāpārnes uz bilances kontiem. To izdara, izveidojot grāmatojumu moduļa Finanses reģistrā

Grāmatojumi (attiecīgi 3410 – pārskata perioda nesadalītā peļņa (kredītā) un 8610 – peļņa vai zaudējumi

(debetā), ja ir peļņa, un pretēji, ja ir zaudējumi).

36

Gadatirgus atskaite

Šeit ir jāreģistrē atskaite par katru atsevišķu gadatirgu (35. att.).

1. Realizācija > Reģistrs > Gadatirgu atskaites > Jauns

2. Laukā Objekts ar Ctrl+Enter izvēlas atbilstošo, ja nav vajadzīgā objekta, spiež Jauns un

izveido to.

3. Laukā Vieta ieraksta gadatirgus vietu.

4. Laukā Datums ievada gadatirgus datumu.

5. Tabulā automātiski tiks ievadīti visi ieņēmumi, kas ir bijuši reģistrēti Rēķinos ar šo objektu.

Laukā Pārējie izdevumi atspoguļosies summa izdevumiem, kas ir grāmatoti 7.5 un 7.6 kontā.

6. Teksta laukā sadaļā Izmantotās mārketinga aktivitātes, Plusi un Mīnusi ieraksta informāciju

teksta formā.

35. attēls.

7. Kontu vārdnīca

Kontu plāns ir grāmatvedības organizācijas dokuments, kas jāizstrādā katram uzņēmumam, ņemot vērā

uzņēmuma darbības īpatnības un prasības. Šeit ir aprakstīts vienkāršotais kontu plāns, kas būs noderīgs SMU

darbības uzskaitei.

BILANCES KONTI

Bilances konti atspoguļo uzņēmuma līdzekļu un to finansēšanas avotu apjomu un izmaiņas. Kontos jāatspoguļo

visas saimnieciskās operācijas, kuras radījušas līdzekļu un to finansēšanas avotu izmaiņas.

38

Kontu plāna kodus izvēlas uzņēmums un var tos izmantot pēc saviem ieskatiem. Vispārpieņemtais kontu plāns

sastāv no vairākām grupām. Šeit atspoguļojam vienkāršoto kontu plānu, kas veidots pēc parauga

http://www.vid.lv/lv/gramatveziem/kontuplani

KONTS SKAIDROJUMS

1. ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI

Uzņēmuma līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai

vai ieguldīti ilglaicīgā īpašumā. Uzņēmums tos plāno

izmantot un/vai saglabāt savā īpašumā ilgāk par vienu

gadu, un tie sastāv no nemateriālajiem ieguldījumiem,

pamatlīdzekļiem un ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem.

Ilgtermiņa ieguldījumi ir uzņēmuma grāmatvedības

bilances aktīva daļa.

1.1. Nemateriālie ieguldījumi

Ilgtermiņa ieguldījumi, kuriem nepiemīt fiziska vai

materiāla forma, bet kuri uzņēmumam palīdz strādāt

un gūt ienākumus. Nemateriālie ieguldījumi tiek

atspoguļoti grāmatvedības bilances aktīvā, ietverot

pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas,

koncesijas, patentus, licences, preču zīmes un līdzīgas

tiesības, uzņēmuma nemateriālo vērtību.

1110 – Pētniecības un uzņēmuma attīstības izmaksas

1120 – Koncesijas, patenti, licences,

datorprogrammas un līdzīgi

1130 – Uzņēmuma nemateriālā vērtība

1190 – Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstītā

daļa (pasīvā)

1.2. Pamatlīdzekļi

Ilgtermiņa ieguldījumi, kuri paredzēti uzņēmējdarbībai

un kurus tieši vai netieši ir paredzēts izmantot

ražošanā, pakalpojumu sniegšanā, administrācijas

vajadzībām, iznomāšanai. Pamatlīdzekļu veidi ir ēkas,

būves, iekārtas, transportlīdzekļi u.c.

1210 – Zemes gabali, ēkas, būves, ilggadīgie

stādījumi u.c.

1220 – Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas

1230 – Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs

1290 – Pamatlīdzekļu nolietojums (pasīvā)

1.3. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Dažādi aizdevumi, ieguldījumi vērtspapīros un dalība

saistītajos uzņēmumos.

KONTS SKAIDROJUMS

2. APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

Uzņēmuma nauda un īstermiņa aktīvi, kurus iespējams

un plānots pārvērst naudā vai izlietot tuvāko 12

mēnešu laikā. Apgrozāmajos līdzekļos ietilpst krājumi,

debitoru parādi, īstermiņa saistības, naudas līdzekļi

bankā un kasē.

2.1. Krājumi

Apgrozāmie līdzekļi, kas tiek izmantoti kā izejvielas

un materiāli vai preces ražošanas vai pakalpojumu

sniegšanas procesā, vai arī nepabeigtā produkcija,

nepabeigtie pasūtījumi vai saražotā gatavā produkcija.

Krājumu atlikumus pārskata perioda beigās atspoguļo

uzņēmuma grāmatvedības bilances aktīvā. Krājumos

atspoguļo izmaiņas izejvielu un materiālu apritē un

atlikumu, kas ir uzņēmuma rīcībā perioda beigās

(sastādot beigu bilanci).

2110 – Izejvielas un materiāli Produkti un izejvielas, saimniecības produkti, kas

paredzēti tālākai izmantošanai ražošanas procesā.

2120 – Nepabeigtie ražojumi

Uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu daļa, kas ietver

produkciju ražošanas procesa starpstadijās un neietilpst

gatavajā produkcijā. Nepabeigtie ražojumi naudas

izteiksmē ietver ražošanas stadijā izmantoto izejvielu,

materiālu, kurināmā un enerģijas vērtību un aprēķināto

darba algu. Atspoguļo grāmatvedības bilances aktīvā.

2130 – Gatavie ražojumi un preces pārdošanai

Produkcija, kas netiek tālāk pārstrādāta un ir gatava

pārdošanai. Preces, kas ir iegādātas ar nolūku tālākai

pārdošanai.

2.3. Debitori Fiziskas vai juridiskas personas, kas aizņemas vai ir

aizņēmušās naudu vai kādu materiālu vērtību.

2310 – Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem

Uzņēmuma klienti, kas ir nopirkuši preces vai

pakalpojumus uz pēcapmaksu un ir uzņēmuma

parādnieki.

- ja preču vai pakalpojumu pārdošanas diena

nesakrīt ar norēķinu dienu, piemēram, uzņēmums piegādā

pircējam produkciju, bet pircējs vēl nav par to samaksājis.;

- ja uzņēmums avansā samaksā par precēm un

pakalpojumiem, kuri vēl nav saņemti.

2380 – Norēķini par prasībām pret personālu

40

KONTS SKAIDROJUMS

2.4. Nākamo periodu izmaksas

Grāmatvedības bilances aktīva postenis, kurā

atspoguļo pārskata periodā veiktos izdevumus, kas

attiecas uz nākamo periodu, tāpēc tos nevar iekļaut

pārskata perioda peļņas un zaudējumu aprēķinā,

piem., maksu par telpu nomu turpmākajam periodam.

Šos izdevumus iekļauj nākamā pārskata perioda

izmaksās un peļņas un zaudējumu aprēķinā.

2410 – Nākamo periodu izmaksas Skat. 2.3. (attiecībā uz materiāliem un izejvielām)

2.6. Naudas līdzekļi

Aktīvu kopums, kurus izmanto darījumu veikšanai -

pieņem preču un pakalpojumu apmaksai vai parādu

dzēšanai. Aktīvi ar visaugstāko likviditāti – metāla

monētas un apgrozībā laistā papīrnauda.

2610 – Kase

Izmanto, lai atspoguļotu uzņēmuma rīcībā esošus

skaidras naudas līdzekļus, to apriti un atlikumu uz

perioda beigām.

2620 – Banka

Izmanto, lai atspoguļotu uzņēmuma rīcībā esošos

naudas līdzekļus bankas kontā, to apriti un atlikumu uz

perioda beigām.

3. PAŠU KAPITĀLS

Līdzekļi, kurus uzņēmuma dalībnieki uz neierobežotu

laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī

uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu

pieaugums pēc visu saistību izpildes pret ārējiem

kreditoriem. Pašu kapitālu uzņēmumā veido

pamatkapitāls, iepriekšējo gadu un pārskata gada

nesadalītā peļņa.

3110 – Pamatkapitāls

Bagātība, kas atrodas apgrozībā un dod labumu.

Uzņēmuma saistības pret īpašniekiem, kas

atspoguļotas grāmatvedības bilances labajā pusē –

pasīvā. Daļu kapitāls, jeb pamatkapitāls veidojas no

īpašnieku ieguldījuma uzņēmumā, darbību uzsākot

(sākuma bilancē).

3.4. Nesadalītā peļņa

Tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc

nodokļu atskaitījumiem un dividenžu izmaksas. To var

ieskaitīt uzņēmuma rezervēs, ieguldīt pamatkapitālā

vai izmantot citām uzņēmuma vajadzībām.

3410 – Pārskata perioda nesadalītā peļņa

3420 – Iepriekšējo periodu nesadalītā peļņa

KONTS SKAIDROJUMS

5. KREDITORI

Valsts, pašvaldība, juridiska vai fiziska persona vai ar

līgumu saistīta fizisko personu grupa, kas piešķir

aizdevumu naudas vai cita īpašuma veidā un kam ir

prasījuma tiesības pret parādnieku. Kreditoru parādi

tiek atzīmēti grāmatvedības bilances pasīvā.

5.1. Aizņēmumi

Aizņēmums jeb naudas plūsma no aizdevēja pie

aizdevuma ņēmēja. Aizņēmums jāatmaksā noteiktā

termiņā un par aizņēmuma izmantošanu aizņēmuma

ņēmējs maksā procentu maksājumus aizdevējam.

5150 – Īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm

5160 - Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm

5210 – Norēķini par saņemtajiem avansiem

Uzņēmuma saņemtie ienākumi, kas attiecas uz nākamo

pārskata periodu, tāpēc tos nevar iekļaut pārskata

perioda peļņas un zaudējumu aprēķinā. Šos izdevumus

iekļauj nākamā pārskata perioda izmaksās un peļņas un

zaudējumu aprēķinā. Tie tiek atspoguļoti

grāmatvedības bilances pasīva postenī.

5310 – Norēķini ar piegādātājiem un

darbuzņēmējiem

Aizņēmums materiālā vai pakalpojumu formā no

izejvielu un materiālu piegādātāja vai darbuzņēmēja,

kas jāatmaksā 12 mēnešu laikā.

5550 – Norēķini par parādiem personālam

5610 – Norēķini par darba algu

5710 – Norēķini par peļņas nodokli

Operāciju konti

Ar operāciju kontu palīdzību uzskaita un kontrolē

uzņēmuma ražošanas un realizācijas procesus un

nosaka saimnieciskās darbības rezultātu. Ieņēmumus

grāmato ieņēmumu konta kredītā. Izdevumus grāmato

izdevumu konta debetā.

Visus operācijas kontus perioda beigās slēdz un pārnes

uz peļņas vai zaudējumu kontu, kur grāmatojums:

izdevumi – debetā, ieņēmumi – kredītā.

6. IEŅĒMUMI NO UZŅĒMUMA

SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS

Noteiktā laika periodā saņemtā naudas summa par šajā

laikā pārdoto produkciju un pakalpojumiem.

6110 – Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un

pakalp. pārdošanas

6310 – Komisijas un starpniecības ieņēmumi

42

KONTS SKAIDROJUMS

6540 – Ieņēmumi no apgrozāmo līdzekļu

pārdošanas

6580 – Papildu ieguldījumi un citi ieņēmumi

6710 – Citu periodu ieņēmumi, kas attiecas uz

pārskata periodu

Iepriekšējos periodos saņemtie ienākumi, kas attiecas

uz tekošo periodu un ir iekļaujami tekošā perioda

peļņas un zaudējuma aprēķinā.

7. SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IZDEVUMI Izdevumi, kas rodas uzņēmumam ražošanas un

realizācijas darbības gaitā.

7110 – Izejvielu un materiālu iepirkšanas un

piegādes izdevumi

Naudas summas, kas tiek izdotas par izejvielu un

materiālu iepirkšanu un to piegādi.

7120 – Preču iepirkšanas un piegādes izdevumi

7210 – Strādnieku algas

Izmaksas, kas tieši saistītas ar noteikta produkta

ražošanu. Personāla izmaksas ir viens no

nozīmīgākajiem tiešo izmaksu elementiem sniegto

pakalpojumu un izpildīto pasūtījumu un darbu

pašizmaksā, kas ietver darba ņēmēju bruto algas un

darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Samaksa, atlīdzība par darbu darba spēkam, kas

iesaistīts pamatprodukcijas ražošanā vai pakalpojumu

sniegšanā.

7220 – Pārvaldes personāla un administratīvā

personāla algas

Samaksa, atlīdzība par darbu darba spēkam, kas

iesaistīts firmas pārvaldes un administrācijas

institūcijās un posteņos.

7240 – Pārējās personāla izmaksas

7410 – Nemateriālo ieguldījumu vērtības

norakstīšana

7420 – Pamatlīdzekļu nolietojums

7570 – Komandējumu izdevumi

7.6. Preču pārdošanas izdevumi

Netiešās izmaksas, kas saistītas ar preču vai

pakalpojumu pārdošanu, piem., reklāmas, tirgus

meklēšanas izdevumi, tirdzniecības pārstāvju algas.

7620 – Preču transporta izdevumi

7650 – Citi pārdošanas izdevumi

KONTS SKAIDROJUMS

7.7. Administrācijas izdevumi

Ar uzņēmuma vadīšanu saistītās netiešās izmaksas,

piem., administrācijas uzturēšanas, biroja aprīkojuma

un komunālo pakalpojumu izmaksas, kā arī

nepieciešamie līdzekļi komandējumiem, gada pārskatu

sastādīšanai, revīzijām u.c.

7710 – Sakaru izdevumi

Izdevumi, kas saistīti ar uzņēmuma administrācijas

izmantotajiem sakaru pakalpojumiem, piem.,

telefonsarunu izmaksas.

7720 – Kantora (biroja) izdevumi

Izdevumi, kas saistīti ar pakalpojuma administrēšanu,

uzkopšanas līdzekļi, kancelejas preces u.c.

7760 – Transporta izdevumi administrācijas

vajadzībām

Uzņēmumam piederoša autotransporta izdevumi,

degviela.

7770 – Citi vadīšanas un administrācijas izdevumi

8. DAŽĀDI IEŅĒMUMI UN IZDEVUMI ( peļņa un

zaudējumi )

Ieņēmumi un izdevumi, kas neklasificējas pie citiem

ieņēmumu vai izdevumu tipiem. Piemēram, ziedojumi,

ieņēmumi no procentiem, ienākumi no valūtas kursa

paaugstināšanās.

8190 – Citi ieņēmumi

8290 – Citi izdevumi

Piemēram, samaksātie procenti, zaudējumi no valūtas

kursa pazemināšanās.

8610 – Peļņas vai zaudējumi

8810 – Nodoklis no peļņas

9900 – Ārpusbilances konts

* "Ekonomikas un finanšu vārdnīca". Rīga: Norden AB, 2003

8. Biežāk lietojamās taustiņu kombinācijas HansaWorld sistēmā

Izvēlne Funkcija Windows/Linux Macintosh

Mainīt moduli Ctrl-0 (Nulle) ⌘-M

Fails Drukāt (printera ikona) Ctrl-P ⌘-P

Redaktors Atcelt Ctrl-Z ⌘-Z

Izgriezt Ctrl-X ⌘-X

Kopēt Ctrl-C ⌘-C

Ievietot Ctrl-V ⌘-V

Iezīmēt visu ⌘-A

Kartiņa Nākamais PgDn ⌘-+

44

Iepriekšējais PgUp ⌘--

OK ([Saglabāt], [ok]) Shift-Enter Shift-Enter

Atcelt ⌘-B

Jauns Ctrl-N ⌘-N

Kopēt Ctrl-K ⌘-Y

Dzēst ⌘-Shift-D

Piesaistīt failu ⌘-Shift-A

Logs Saglabāt ⌘-Shift-S

Atjaunot ⌘-Shift-T

Pārskata logs Ievietot speciāli Ctrl-Enter ⌘-Enter

Bāzes logs Atvērt reģistrus Ctrl-1 to 8 ⌘-1 to 8

Kompānija Kompānija Ctrl-O ⌘-O

Imports Ctrl-Shift-I ⌘-Shift-I

Atskaites Ctrl-R ⌘ -R

Dokumenti Ctrl-D ⌘ - D

Aizvērt logu Esc ⌘-W

Sagatavošana Ctrl-S ⌘-S

Citas Iziet Ctrl-Q ⌘-Q

Atvērt piesaistīto ierakstu F2 ⌘-Shift-V

Mainīt logu Ctrl-Tab ⌘Shift-N

Mainīt valodu grafiskajā interfeisā Ctrl-F9 ⌘-Shift-Y

Piesaistīt failu Ctrl-Shift-A ⌘-Shift-A

9. Hansa World Enterprise lietošanas sertifikāta iegūšana

SIA “Sensum Solutions” piedāvā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmas

dalībniekiem iespēju iepazīt un sava SMU finanšu uzskaitei izmantot biznesa vadības sistēmu

HansaWorld Enterprise, kas ir plaši atzīta pasaulē - to izmanto vairāk kā 75 000 uzņēmumu visā

pasaulē. Tas ne tikai atvieglo skolēnu darbu ar finansēm, bet arī sniedz iespēju iegūt pieredzi darbā

ar mūsdienīgu biznesa vadības programmatūru.

SIA “Sensum Solutions” aicinās savus esošos klientus Latvijā atbalstīt skolēnu praktisko

izglītību un iespēju robežās piedāvāt prakses vietas tiem skolēniem, kas būs ieguvuši HansaWorld

Enterprise sertifikātu.

Mācību gada beigās SIA “Sensum Solutions” sadarbībā ar JA-YE Latvija piedāvā SMU

dalībniekiem iegūt sertifikātu, kas apliecinās dalībnieka zināšanas un praktisko pieredzi darbā ar

uzņēmuma vadības programmatūru HansaWorld Enterprise.

Lai iegūtu HansaWorld Enterprise sertifikātu, skolēnam nepieciešams izpildīt eksāmenam

sagatavotu testu un praktisko uzdevumu JA-YE Latvija organizētā sertificēšanas eksāmena vietā

un laikā.

JA-YE Latvija organizētā eksāmena vietā SMU dalībnieki individuāli pilda testu ar 30

jautājumiem un 1 praktisku uzdevumu sistēmā HansaWorld Enterprise.

46

Grāmatvedības uzskaites un uzņēmuma resursu vadības sistēmas HansaWorld Enterprise zināšanu pārbaudes praktiskā uzdevuma paraugs

Junior Achievement – Young Enterorise Latvija Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmas dalībnieku sertificēšanai

1. Ielādējiet HansaWorld sistēmas piemēru ForsieDarzeni.

2. Pieslēdzieties sistēmai ar lietotāju KG bez paroles.

3. SMU "Foršie dārzeņi" ir 2012. gada 1. janvārī dibināts dārzeņu čipšu ražošanas uzņēmums.

4. 02.01.2012 uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīti 2000 LVL.

5. 10.02.2012 iegādāta krāsns par 987 LVL (nolietojums 20% gadā) un izejvielas par 87.00 LVL, kā arī 1000

iepakojuma maisiņus par 30 LVL / pirkumi tika veikti ar tūlītēju samaksu.

6. 15.01.2012 saražotas 367 čipšu pakas.

7. 16.01.2012 etiķešu izgatavošanai tika iegādāts printeris ar krāsaino tini par 45 LVL un papīrs par 20 LVL ar

tūlītēju samaksu.

8. 20.01.2012 tika rīkots skolas gadatirgus, kur SMU pārdeva 218 pakas par 0.55 LVL gabalā

9. 21.01.2012 tika izveidota gadatirgus atskaite un noteikts uzdevums iepirkt izejvielas lētāk un palielināt cenu uz

0.59 LVL pa paku nākošajā gadatirgū.

10. 25.01.2012 SMU "Foršie dārzeņi" iegādājās izejvielas nākamajai ražošanas partijai par 60 LVL un saražoja 350

pakas.

11. 01.02.2012 Kaspars Graudiņš izmaksāja sev avansu 50 LVL, lai varētu samaksāt par video reklāmu, ko publicēt

sociālajos medijos.

12. 13.02.2012 februārī tika rīkots reģionālais gadatirgus Jelgavā, kur Foršie Dārzeņi paŗdeva 120 čipšu pakas.

13. 25.02.2012 februārī tika izveidota gadatirgus atskaite.

14. 27.02.2012 februārī Ķekavas novada Sporta kompleksam tika piegādātas 200 čipšu pakas pēc domes

pasūtījuma.

15. 28.02.2012 Kaspars Graudiņš iesniedza grāmatvedībai avana norēķinu par 38 LVL par video reklāmu un par 4

LVL par ceļa izdevumiem.

16. 29.02.2012 tika slēgts finanšu periods no 01.01.2012 līdz 29.01.2012 un aprēķināta peļņa un sagatavota bilance.

17. Rezultāts:

Peļņa - 58,27 LVL

Bilance - 2125,00 LVL

Grāmatvedības uzskaites un uzņēmuma resursu vadības sistēmas HansaWorld Enterprise

zināšanu pārbaudes testa paraugs

Junior Achievement – Young Enterorise Latvija Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU)

programmas dalībnieku sertificēšanai

1. Vai bāzes logā ievietotos īsceļus iespējams izdzēst?

Var;

Nevar.

2. Saraksts ar atskaitēm, kas atveras no ikonas Atskaites atspoguļo:

Visas programmā pieejamās atskaites;

Izvēlētā funkcionālā moduļa atskaites;

Visas grāmatvedības atskaites.

3. Skaidras naudas iemaksa uzņēmuma pamatkapitālā tiek reģistrēta:

Kases ieņēmumu reģistrā;

Kases izdevumu reģistrā;

Rēķinu reģistrā;

Netiek reģistrēta.

4. Ja klients veic rēķina apmaksu skaidrā naudā, sistēmā HansaWorld Enterprise to reģistrē:

Realizācijas moduļa Maksājumā;

Kases moduļa Kases ieņēmumu orderī.

5. Sistēmas ierakstā atzīmējot izvēles rūtiņu ‘Grāmatot’ vai ‘Apstiprināt’, ierakstu:

Varēs mainīt;

Vairs nevarēs mainīt.

6. CTRL+ENTER (vai ⌘+Enter) ir taustiņu kombinācija, kas sistēmā:

Saglabā ierakstu;

Atceļ veiktās izmaiņas;

Atver lauka vērtības izvēles logu;

Atver bāzes logu.

7. Sistēmas Ienākošo rēķinu reģistrā reģistrē:

Klientiem pārdotās preces;

Klientiem sniegtos pakalpojumus;

No piegādātājiem iegādātās izejvielas;

No piegādātājiem iegādātos pakalpojumus;

Artikula cenu izmaiņas;

Visu, kas augstāk minēts.

8. Sistēmas reģistrā Rēķini reģistrē:

Preču pārdošanas darījumus;

Visus preču iepirkšanas darījumus;

Pārdošanas darījumus, kas tiks apmaksāti ar bankas pārskaitījumu;

Visas atbildes pareizas.

9. Maksājuma uzdevums sistēmā ir:

Ienākošā rēķina apmaksas reģistrācija;

Realizācijas rēķina apmaksas reģistrācija;

Neviena atbilde nav pareiza.

10. Ja klients ir apmaksājis daļu no rēķina summas, tas:

Jāreģistrē sistēmā kā daļēja apmaksa;

Jāsagaida, kamēr klients samaksās visu summu un tad jāreģistrē visa rēķina apmaksu vienā maksājumā.

48