Embed Size (px)
Citation preview
1
Putanga 21(4) 2008 Raumati
He Pitopito Körero nä Te Taura Whiri i te Reo Mäori
Ā te Kohi-tātea ka rua tekau tau ngā kura reo e haere ana. He kura reo ā-motu ēnei, i tū ki mea marae, ki mea marae, ko Te Taura Whiri i te Reo Māori i te
whakahaere. Ā, i ēnei rā ka tū ki ngā kuratini, ki ngā whare wānanga ko te iwi kāinga o taua rohe ngā kaiwhakahaere. I whakamanahia te Ture o te Reo Māori, i whakatūhia Te Taura Whiri i te Reo Māori, ko 1987 te tau. Kia mahara, kua tūtū mai ētahi kōhanga reo, ētahi kura kaupapa Māori, ētahi kura ko te reo Māori te reo whakaako. Kāore i pērā rawa te tokomaha o te hunga kaiako he mātau ki te reo Māori, he mātau hoki ki te mahi whakaako. Ahu mai ana i ērā tatauranga te whakatau a Te Taura Whiri i te Reo Māori me whakatū ētahi kura whakapakari reo. Ko Tīmoti Kāretu te kaiwhakahaere matua i Te Taura Whiri i te Reo Māori, ā, nā rātou tētahi pūtea i penapena kia haere ai ēnei kura reo. I haere tonu i te wā ko Haami Piripi te kaiwhakahaere matua o Te Taura Whiri i te Reo Māori. Mai i te tau 1989 ki te tau 2001 nā Te Taura Whiri i te Reo Māori ngā kura reo i whakahaere. Atu i te tau 2002 ka riro mā te pūtea ‘Mā Te Reo’ ngā kura reo nei e manaaki.
I Waimārama te kura reo tuatahi i te tau 1989. Ka puta ngā rongo e whakahaere wānanga reo ana a Tīmoti Kāretu mā. I tae au ki te kura reo tuarua i tū ki tētahi kura tuarua i Tāmaki Makaurau. I te waharoa o te kura mātou e tiaki ana, ka tāwhiriwhiri mai te atua, ā, ka kōtore whererei kei whakakōrerohia ahau. Pai noa iho kāre au i hemo, heoi, i whakamahia ahau, koinā hoki tā te atua mahi.I ngā kura reo i āta noho ai au hei ākonga, i hihiri katoa te hinengaro ki te nanao atu ki ngā kōrero, ki ngā mātauranga i te hora mai. Ē kare e! Tahi au ka kite he nui ngaru moana kia ekea! Kei hea taku waka whakatekateka i te tau o te wai? I te kaha teitei o ngā ngaru! E hia kura reo i tae ake au, ā, ka hereherea ōku waewae e ngā nekenekehanga o te whakahaere kaupapa, o te whakaako tamariki i Rākaumanga. Nōku te heahea i tuku ai kia warea e ngā mahi whakapōrearea, ka parea iho te tino whāinga ki rahaki.He noho mokemoke i te korenga e taetae ki ngā kura reo. Āe, e rere ana tētahi momo reo Māori i tō mātou kura. Ka aroha kē ngā hoa kaiako kātahi tonu i ako i te reo, i konā e hurihuri ana, e whakamomori ana ki te whakaako ko te reo
nā Wiha Te Raki Hawea o Ngāti Awa
He räkau tau matua, he huinga manu
Ko Ngähinatürae Te Uira i tëtahi o ngä kura reo o mua (nä Te Taura Whiri i te Reo Mäori ngä whakaahua nei)
Huri atu ki te whārangi tuatoru
nā Huhana Rokx, Kaiwhakahaere Matua
Kei Roto
He rākau tau matua 1
He kupu whakataki 2He mihi ki te Minita
Tōku Reo 3
Tēnā koe, Tā Kereama! 4
Te reo pāpāho 5
Te tino rangatiratanga 6
Te kaupapa reo ā-ture 8
Te Kāinga Kōrerorero 9Te hui ā-tau a Te Ataarangi
Te Ipukarea 10
He Tauranga Reo 11
Maramataka 12
He kupu whakataki
Te Taura Whiri i te Reo MāoriPouaka Poutāpeta 411Papa 14 Investment CentreTe Ara o BallanceTe Whanganui a Tara 6140Waea: 64 4 471 0244Waea whakaahua: 64 4 471 2768Ī-mēra: [email protected]: www.tetaurawhiri.govt.nz
He mihi ki te Minita
2 3
Kāore e roa, ka tīmata mai te whakapāho atu i tētahi whakaaturanga hou a Whakaata Māori, hei ako i tō tātou reo rangatira ki te motu whānui. Ko ‘Tōku Reo’ te ingoa o te whakaaturanga nei. Ka whakapāhotia atu i te Rāapa ki te Rāhoroi ia wiki. Ka kitea tuatahitia ā te 8 o Poutū-te-rangi ā te tau hou nei. Ko ngā kanohi kōrero a ‘Tōku Reo’ ko Raukura Huata o
Ngāti Kahungunu, Ngāti Porou me Ngāti Whakaue, rāua ko Raimona Peni o Ngāti Tarāwhai. Kua kitea te kanohi o Raimona i runga i a ‘Toa’ me ‘Whatukura.’ E hāngai ana te whakaaturanga nei ki ngā akoranga a Ahorangi Murumāra o Te Wānanga Aronui o Tāmaki Makaurau. Ko tāna, he whakarite kaupapa hei titiro, hei whakarongo mā te ākonga. Engari whai muri iho, me rapu te ākonga i ngā tautoko i runga ipurangi hei akoranga māna. Koinei pea te pai a ‘Tōku Reo’, ka taea e te tangata te whai atu i te reo i ētahi atu wāhi – e kore e oti tana akoranga i tana tirohanga ki te pouaka whakaata anake. Heoi anō nā Kura Productions tēnei i whakarite kia pāho ai.
Töku Reo
Māori te reo whakaako. Kei hea he manapou, he manatawa? Torutoru noa ngā kuia, koroua hei whirinaki atu mā mātou. Engari he ao kē, he ao kē! Ko te reo Māori e Māori ana te wairua koirā te tino whāinga e kōingotia ana. Koirā e hapa ana i tō mātou kura, ahakoa he kōrero Māori te mahi. Nō te tau 1995 i te kura reo i te marae o Kirikiriroa pea, ka tau te wairua. Kua mārama mai he huarahi e whāia ai te reo Māori, i te ngaro i tōku ao. Ko te wairua o te reo tēnei i kawea e ngā kuia, koroua i te wā e nonohi ana. Rekareka ana!
Ka tau mai ki ngā kura reo, e pau ana te hau, ka hoki atu e hikohiko katoa ana te ngākau. Koinei anake te whakangungu kaiako i pai ki a au. E whakapono tonu ana ahau, he kaupapa whakangungu tēnei me kaha ake te whāia e ngā kaiako o ngā kura ko te reo Māori te reo whakaako. Kāore he takunga i kore ai i pai ake te reo Māori o te hunga e whakapakari tonu ana. Ka kore ko ēnei kura reo, arā, ko ngā kura reo, ko ngā wānanga reo ā-iwi.I a au i te nohonga kaiwhakaako me kōrero ake te kakama o ētahi o te hunga e haere mai ana i roto i ngā tau mahue ake nei. Ko te hunga rangatahi e manawa piharau ana, e manawa tītī ana. Me te aha nei, ko ētahi kei te mura o te ahi i roto i ngā nekenekehanga o ā rātou nā mahi. Ka hiki katoa te ngākau i te kite e pakari haere ana te reo o tēnā, e tū māia ana tēnā, e oke ururoa ana tēnā! Engari ētahi ka tae ki tētahi taumata o tōna nei matatau, ā, kua whakatū puni ki reira. E kaha ana te whāia o te reo e ētahi Pākehā, me te autaia o ētahi. Kei konā hoki tētahi hunga he Māori te nuinga, tē aro i a rātou engari ka haere tonu mai! Kaua māku ngā kōrero patu pihipihi, te nohonga toretore he amuamu, he komekome noa iho ka pahawa. Me mihi te tangata mōna e hiakai ana ki te reo Māori, ahakoa kai penupenu, kai parāoa, kai mārō rānei, te kai i te reo Māori.Hei whakanui i te rua tekau tau o ngā kura reo nei kua hoki te kura reo ki Waimārama hei te tau e heke mai nei. I hūnuku kē hoki ki Te Whare Takiura o Kahungunu, engari ko te hau kāinga o Waimārama e manaaki ana i te whataroa a Manaia me te taha whakahaere. Koinei te whakatauākī a Waimārama: ‘Kei noho wawata noa. Kia eke!’
Kua pau haere te tau nei, nei au e whakaaro nei ki te mihi ki ngā iwi puta nui i te motu i hāpai i tō tātou reo.
Ka huri aku mihi ki ngā pakihi, tari hoki i whakaaetia kia mahi tahi i a mātou o Te Taura Whiri i te Reo Māori ki te tautoko i te reo. Ko Air New Zealand tērā, ko te Kōmihana Whānau tērā, ko Te Kōhanga Reo tērā, ka mau te wehi o ngā rōpū pēnei te aro mai ki ā mātou mahi.Me mihi ki te Minita o mua, ki a Parekura Horomia o Ngāti Porou, nāna mātou i taurima i ngā tau e iwa kua taha atu nei. E te rangatira, ka hia noa atu ngā kaupapa i whāia i raro i ō ārahitanga i ngā kaupapa reo Māori a te motu. Kāore e kore, kei te kōkiri tonu koe i ngā moemoeā o ō iwi.Kua ara ake anō tētahi Minita i Te Tai Rāwhiti, i a Ngāti Kahungunu rā. Nō
reira e te Minita, e tautoko ana ngā mihi i whāriki ki mua i tō aroaro i a tātou i Kumutoto, i te tari matua o Te Puni Kōkiri. E tika ana te kī a te Toihau, kua riro māhau e pīkau ngā kaupapa e whakaritea ana e aku kaimahi – engari mā mātou koe e āwhina kia māmā atu.Kia huri aku mihi ki te iwi whānui. Mā koutou tēnei taonga e whai oranga ai. Pānui tonu mai ā te tau e tū mai nei, kia kite tonu koutou i ngā hua e wawatatia ana e Te Taura Whiri i te Reo Māori.
Nau mai e te Minita, piki mai ki te tūranga i whakaritea ai hei ārahi i tō iwi Māori taketake. Kua eke te uri o Ngāi Te Kikiri o te Rangi, o Ngāti Pāhauwera ki te tūranga tiketike o te motu hei arataki i te minitatanga Māori. I whānau koe i Waipawa i raro i ō maunga whakahī, ā, ka nuku koe ki te tāone nui ki te whai oranga mō tō whānau. Kua heria mai ō kaitatutoko i te rohe o Tāmaki herenga waka, herenga tangata, me ngā whānau katoa o te marae o Hoani Waititi. E ū mai ana hoki tō whānau, ō hoa, Te Rōpū Manutaki - tēnā koe me
Ko ngä mata o mua o ngä kura reo ki Waimärama
E kore e roa, ka rongonui te whänau o Töku Reo (nä Whakaata Mäori ngä whakaahua nei)
Ko Raimona Peni räua ko Raukura Huata
Ko te Minita hou, a Pita Shaples, me tana kähui tautoko (nä te Dominion-Post te whakaahua nei)
Mai i te whārangi tuatahi
ngā karangatanga maha kua tatū mai ki tō taha. Heoi anō kua mihia ngā mihi. I mihitia koe e mātou i Te Puni Kōkiri i ngā rā tata ake nei. I mihitia koe e tō tari Māori, e Te Māngai Pāho, e Whakaata Māori hoki – nō reira haere mai kia mahi tahi tātou i roto i te whakaaro kotahi e kīia nei ‘ko te reo te mauri o te mana Māori.’ He rawe hoki te whakaaro kia huihui ai ō tāngata kia tūtakitaki katoa tātou, kanohi ki te kanohi. E te kaitoutou i ngā ahi o ngā marae o Te Poho o Te Whatuiāpiti rāua ko Hoani Waititi – tēnā koe, tēnā tātou katoa.
4 5
Kāhore he wāhi atu i Te Papa Tongarewa i whakanuitia ai a Tā Kereama me Reiri Emere Rātima mō ngā mahi nui i mahia ai e rāua kotahi i ngā tau ki muri.
Tae noa mai ki te wā i whakaarongia e Tā Kereama te whakaaro me tuku iho i a ia i roto i ana hanga pai mō tana iwi Māori, i tautoko kaha a Reiri Emere i a ia. Kāhore he pai o te tangata i roto i ana mahi mehemea kāhore he wahine kaha kei muri hei tautoko i a ia, nā reira ka mihi ki a Reiri Emere. E whae, tēnā koe. Ka huri ake i tēnei wā mō ngā mahi i mahia ai e Tā Kereama. Nō te tau 1956 ka tohungia
a ia he māngai mō ngā wātene Māori o Ngāti Whātua ki Kaipara. Mai i te tau 1961 ki te tau 1979 ka mahi ake a ia i runga i tana pāmu i Tinopai i Kaipara. Nō te tau 1963 ka tohungia a ia ki te Kaunihera ā-rohe o Te Tai Tokerau. I te 1964 ka tohungia a ia i roto i ngā tāngata e toru, ko rātou hei māngai mō roto i Te Kaunihera Māori o Aotearoa mō Te Tai Tokerau.Nō te tau 1969 ka tohungia a ia hei perehitini tuarua mō Te Kaunihera Māori o Aotearoa. He maha noa atu ngā tūranga i riro i a ia i muri mai. Engari nā tōna kaha mō tana iwi Māori ka riro i a ia te taitara Tā ka mau mai ki runga ki a ia me tana hoa rangatira a Reiri Emere. Nō te tau 1990 ka riro i ia te tūranga heamana mō Ngā Kaitiaki Rēti Ngahere Karauna. Ko tētahi atu o ngā tūranga i riro i a ia, hei mema o te Hīnota Whānui o te Hāhi Mihingare. Ka hoki mai ki ngā rā i tae mai ai ētahi o ngā mema Pāremata, me ētahi o ngā rangatira o ngā kamupene nunui o Aotearoa ki te mihi ki a ia i Te Papa Tongarewa i Te Whanganui a Tara nei mō taua rā katoa, arā, te Tūrei te 21 o Whiringa-ā-nuku. Nō te pō ka hākaringia te kaupapa nei i te Whare Pāremata. “E koro, mā te matua nui i te rangi kourua ko Reiri Emere e manaaki mō te roanga ake o tō kourua oranga i te ao nei.”
Tënä koe, Tä Kereama!nā Henare Whitu Kīngi, nō Ngā Puhi, Te Arawa, Ngāti Ruanui me Waikato
Kāhore tātou e aro mā te pouaka whakaata tātou e ako ki te kōrero Pākehā. He aha tātou i pōhēhē ai he huarahi tēnei hei ako māu i te reo Māori? Āe,
tērā ētahi hōtaka te aro ki te ako i te reo, engari he kaupapa kē anō tērā, e tika ana kia tirohia i runga anō i ōna tikanga mehemea i eke. Kāti, he mahi kē anō tērā, he kōrero kē atu ā tōna ake wā, waiho tēnā ki konā tārewa ai. Kia hoki ake au ki te pouaka whakaata nei. Heoi anō tāna mahi ahakoa he aha te reo, Māori mai, Pākehā hoki, Hapanihi rawa atu, he kawe rongo, he hoko whakaaro, he whakangahau. Heoi anō, i mua o te rerenga o te pātai, he aha tātou i pakanga nui ai kia mau tō tātou reo i runga i tēnei awa pāpāho, poto noa te whakautu. Nā te mea i Aotearoa nei he mea tika anō kia mātakihia atu e tātou ngā korikoringa o te ao e taiāwhio nei i a tātou, mā roto atu i tō tātou reo. Kāhore i tua atu, kāhore i tua mai.Nō reira, he aha tātou e takeo nei inā rongo atu tātou e tapepe mai ana ngā arero i runga i te pouaka whakaata? Nā te mea kei te HĒ te reo. Te kupu, te whakatakoto, te whakahua mai, te kitea mārama atu, e ahu mai ana i hea, e anga atu ana rānei ki hea te whakaaro. Koinā te mea e pā nei te hōhā ki a tātou katoa. E kī ana pea ētahi he pāpaku te reo, ētahi he reo hou kei te haere. Tērā anō ētahi te pokateka ake, he pai atu te ngarengare i te kore rawa atu. E hoa mā hei aha te karo, inā hē te kōrero, kua hē. Ahakoa tōtōia e te rua rau hōiho i te puehu parāoa, ka pokepoke ai taua parāoa e ngā kaitunu keke rangatira rawa e kitea e koe, ka riringi ai ki te mīere nā te hia mano pī i ngote ake i ngā pua o te whitu miriona roiho, e kore e taka te kawa o te kōrero, i hē te makere mai i ngā ngutu o Hine Paiāhua rāua ko Tama Purotu rānei. Tēnā pea kei konā tonu te takenga mai o tētahi wāhi o ngā raru nei. E riro kē ana mā te pai a whatu, e paraire a arero mīere. He aha te rongoā? I konā hei tā te Wiremu Rūrūtao rā, ka tuki te ihu o te mea nei ki te toka tū moana.Mehemea ahau i te whai atu i tā Quinton Hita i tohe ai, ehara ko te ringaringa e tapahia hei karo i te mate, me tapahi kē i te korokoro pea, ka ea. Engari kua mahue kē i a tātou te ao tuku toto o ō tātou wheinga, nō reira kua kore tērā e āhei. Mahue ake ana ko te whai ki te whakatika atu. Te mate nui o te ao pāpāho Māori nei, he mahi uaua ka kitea e koe me eke ki hea ngā paerewa o te reo, ka āhei te tangata kia noho mai hei kaitoko ake i te reo. E kore e pai ake ngā reo, kia kōhatu rā anō ērā. E pēnei hoki koe mō te hunga koinei te whai ia rā, tērā pea ā tōna wā ka tupu, ka hua, ka puāwai. Tēnā pōhēhē noa tēnā. E rua ngā mea i taku whakapae kei te hē i konei. Ka tahi ko te kāpō kei te ārahi i te kāpō. Ka rua, ko te kore e uru o te whakaaro ahakoa pēhea te pai o aku mahi, āpōpō me piki ake i tērā taku whai. Me kimi e au he mea hou, he taumata kē hei whakapakari māku i taku reo. Ehara hoki i te mea me whakairi ki te rangi noa atu ngā taumata o te kōrero, me tākuta rawa te tangata ka taea atu, kāhore. I te ao pāpāho, he reo ngāwari noa te reo kei te arohia hei kawe i ngā whakaaro o te tangata. Ko te mahi tuatahi a te
kaipāpāho he tohe kia mau i te kaimātaki mai te ia o ana kōrero. Ehara i te whakairi i tōu mātauranga, engari he hiki kē ake i te māramatanga o te iwi ki ngā korikoringa o tōna ao. Kia mahara, ko tātou noa ngā kaikawe i ngā take, ehara te take ko tātou ko ngā kaikawe. Ki te tika tō kawe i te reo, ko tō rongo ka whaimuri atu i runga i tērā.Ehara ahau i te poropiti mō ngā mita o te reo. Ka waiho atu au mā tēnā mā tēnā o koutou kei tēnā whakapono, e tohe te wāhi ki tōu mita mēnā he mea nui tēnā ki a koe. Mōku nei kotahi tonu te reo, he Māori ia. Inā hē i a koe, Ngā Puhi mai, Ngāti Porou atu, Tūhoe rawa, Taranaki ake, Kāi Tahu rawa atu, ko taku reo tonu tēnā e tāronatia mai nā e koe. Engari ki te tika ana, inā noa atu te reka o te tīhau mai a te mapu, ahakoa ko wai te manu i te ngahere.Hei tohe mutunga ake pea māku, ehara i te mea ka taea koe e te pouaka whakaata nei te ako ki te kōrero Māori. Ko tōna raru nui kē, ka noho āna hapa hei whakakotiti i a koe, i te mea tika. Nō reira e kara mā, ehara pea ko te pāpaku o te reo o te hunga nei te raru nui, engari ko te kore kē e hōhonu o te ruruku ki te kimi rongoā hei whakaora i ōna ngoikoretanga.
Te reo päpäho, e mau rä te wehinā Waihoroi Shortland, nō Ngāti Hine me Te Aupōuri
Ko Tä Kereama
Ko Waihoroi Shortland
6 7
He kōrero ēnei i toa ai a Tokoaitua i te wāhanga Pei Te Hurinui i ngā whakataetae Manu Kōrero:
Tihe mauri ora ki te whai ao, ki te ao mārama!Kei aku manu mātārae, kei aku manu kātua, tēnei rā te tautoko ake i muri i ngā mihi a ōku mātua i utaina i runga i a koutou inanahi nei. Ahakoa e tū ana au mō te rohe o Ōtaki ki Te Whanganui a Tara, nō konei hoki ahau, tēnei uri o Tūhourangi, o Whakaue, o Pūkāki, o Te Whanoa. Nō reira, kāore e tika kia mihi au ki ngā tohu whenua, tohu moana kei kīia e mihi ana a Tokoaitua Tarawera ki a ia anō.Me mihi ka tika ki ō tātou mate huhua o te wā, ki te hunga kua huri kanohi atu, kua huri tuarā mai ki a tātou. He huihuinga tāngata, he hokinga mahara, he riringi roimata, he hotunga manawa ka ea te wāhi ki a Aituā. Haere atu rā koutou.Tauāraia te pō, tītoko ko te ao mārama. Āpiti hono tātai hono, ko tātou nei te kanohi ora ki a tātou.Hei ngā kaiwhakawā, me kī, ngā tāngata mōhio ki te whakairo i te kupu, ki te whakaniko o te kōrero e noho mai nā i runga i te taumata ikeike. Te one tū a Paetahi, tēnā koutou. Kei aku hoa whakataetae kia kaha, kia māia, kia manawa nui. Ko te wahapū te tino taumata ka whāia e te pūkōrero. Kia hinengarotia te wairua o te kupu ngaro, me ōna tapu ki tōna māngai, hei whakakōrero i ngā tūpuna kia kitea ai tō rātou āhua i ēnei rā.Ka tīkina atu te kete kōrero a Tūroa kia tīmata rā te waihanga ake i taku whare kōrero. Ko tōna tāhū, koia ko tēnei:‘He aha tēnei mea te tino rangatiratanga?’Me pēwhea taku whakatū i tōku whare kōrero nei? Me tahuri au ki te whakatū i ngā pou o tōku whare kōrero. He whakairinga kōrero te pou kaiāwha o mua, te pou tokomanawa o waenganui, me te pou tuarongo o muri, ka mutu, mā ngā pou nei ōku whakaaro mō te kaupapa nei e whakaahua. Tuatahi, ka tāraia ki te pou kaiāwha aku whakamārama mō tēnei hanga te rangatira. Tuarua, ka tāraia ki te pou tokomanawa ngā kōrero mō te takenga mai o te rerenga nei ‘te tino rangatiratanga.’ Tuatoru, ka tāraia ki te pou tuarongo taku whakautu ki te pātai matua ‘He aha tēnei mea te tino rangatiratanga?’ me te ara e riro mai ai anō i a tātou, tō tātou tino rangatiratanga.Kia tīkina atu ko te pou kaiāwha me tāna e whakaahua ai, ‘He aha tēnei mea te rangatira?’ Nā taku tupuna, nā Te Rangikāheke ētehi whakamārama mō te rangatira. Nāna te kī, he mea hanga te rangatira i te kōpū o tōna whaea. Ko ōna pūmanawa, koia ko ēnei:
• He mōhio ki te mahi kai.• He mōhio ki te hohou i te rongo. • He toa. • He mōhio ki te whakahaere i te riri.
• He mōhio ki te whakairo. • He mōhio ki te manaaki, ki te atawhai. • He mōhio ki te hanga whare. • He mōhio ki ngā rohe whenua.
Tērā anō ētehi āhuatanga o te rangatira e mōhio whānuitia ana:
• Ko te kai a te rangatira, he kōrero.• Ko te tohu o te rangatira, he manaaki.• Ko te mahi a te rangatira, he whakatira i te iwi.
Hui katoa, ko te rangatira tērā e whakapau nei i tōna katoa hei manaaki, hei atawhai i tōna iwi, hei ārahi i a rātou i roto i ngā kaupapa katoa, māna anō hoki ā rātou moemoeā e whakaū, e whakatutuki.Ka mutu ko ngā mahi, ko ngā tikanga, ko ngā whakahaere a te rangatira, ka kīia ko te rangatiratanga tēnei. I roto i ngā kaupapa here a Te Wānanga-o-Raukawa te rangatiratanga e kōrerotia ana, e whakahau ana i ngā tauira, i ngā kaimahi hoki kia whakaahuangia te tū a te rangatira i roto i ā rātou mahi katoa.Ko te tikanga ia, e mārama ana ki a tātou he aha tēnei mea te rangatira, tae atu ki te rangatiratanga. Kia tahuri au ki te pou tokomanawa o tōku whare e whakaahua nei i te takenga mai o te rerenga nei ‘te tino rangatiratanga.’ Kua roa taku koroua a Whatarangi e whakapae ana i roto i ana tuhinga, ko tēnei mea ‘te tino rangatiratanga’ he kaupapa hou, he tirohanga hou. Kāore tēnei rerenga kōrero e kitea ana i roto i te Paipera Tapu, i roto i ngā tuhinga a ngā tūpuna o tēnei takiwā, tatū atu ki ngā waiata tawhito i roto i Ngā Mōteatea. Kāore e kitea, kāore hoki e kōrerotia.I te putanga mai o Te Tiriti o Waitangi i kitea ai te rerenga kōrero nei, ‘te tino rangatiratanga.’ Kei te wāhanga tuarua ia e kōrerotia ana, he mea whakaae mai, he mea tuku mai e te Kuini o Ingarangi te tino rangatiratanga o ō tātou whenua, ō tātou kāinga me ō tātou taonga katoa.He rerekē te titiro a te Māori i te titiro a tauiwi ki te tino rangatiratanga nei. E ai ki a rātou, he momo mana whakahaere ka noho i raro i te Kāwanatanga. E ai ki ō tātou tūpuna, koia ko te mana whakahaere i te ao Māori e tū ngātahi nei me te Kāwanatanga. Nō konā kua tū te kakari nui, te whawhai nui i waenganui i a tātou me te Karauna. Ka tū tonu te tino rangatiratanga nei hei tūmanako mā te ngākau, hei kōingo nō roto tonu i te iwi Māori. E mea ana taku koroua, mā ia whakatupuranga e wānanga, e whakatau, he aha tēnei mea te tino rangatiratanga. Nō reira, kia tahuri au ki te pou tuarongo e whakaahua ana i taku whakautu ki te pātai matua, ‘He aha tēnei mea te tino rangatiratanga?’ me te ara e riro mai ai anō i a tātou tō tātou tino rangatiratanga.E te iwi, ki a au nei, ko te tino rangatiratanga nei, ko te mana motuhake e rangatira ai te iwi Māori. Ko te tino
rangatiratanga nei he kaupapa akiaki i te iwi kia ahu whakamua, kia kakengia ngā taumata o te ao, ā, i te mutunga iho, kia ora tonu ai tātou te iwi.He nui ngā tohu o te tino rangatiratanga. Me pupuri tātou i ā tātou taonga tuku iho katoa, he tohu tērā nō te tino rangatiratanga. Ko te reo tērā e whakaahua ana i tō tātou ao, ko te mōteatea tērā e whakapuaki ana i ngā kōingo o roto, ko te whakataukī tērā e kawe ana i ō tātou whakaaro, mā ngā karakia ka whakapā atu tātou ki te ao wairua. Kei te kōrero au mō te whakaaro Māori, mō te reo Māori, mō te titiro a te Māori ki tōna ao, ēnei āhuatanga e Māori tonu ai tātou a ngā tau e tū mai nei. Mā te reo Maori, mā ā tātou taonga tuku iho e mōhiotia ai tātou te iwi Māori i tēnei ao, he iwi taketake, he iwi motuhake, he iwi e mau nei ki te tino rangatiratanga.He nui ngā rawa a te Māori, he ngahere, he ika, he mahi toi, he whenua, ā, ko te mana whakahaere i ēnei rawa tētehi tohu anō o te tino rangatiratanga. Heoi anō, kaua tātou e pōhēhē ko te whakahaere ngahere, whenua rānei te tino tohu o te tino rangatiratanga. Ko te tino rawa o ngā rawa katoa, ko te tangata tonu. Kei reira te tino tohu o te tino rangatiratanga, arā, ko te mana whakahaere i a tātou anō. E hoa mā, hei te mutunga o tēnei tau ka tū te kōwhiringa nui. Ko te tino rangatiratanga e kōrerotia nei kei te kapu o ō tātou ringa. Kua roa te Māori e tautoko ana i te Pāti Reipa, engari māku tonu e kī, e kore ā tātou moemoeā mō te tino rangatiratanga nei e tutuki i a rātou, i te Pāti Reipa.He huarahi anō tō tātou e te iwi, ko te Pāti Māori tērā me āna mema. Ko te tino kaupapa o tēnei o ngā pāti, ko te whakatutuki i ngā moemoeā o te iwi Māori. E kore tērā oati e puta i ētehi atu o ngā pāti kei rō Pāremata nei, kore kore rawa.E whakapau ana ngā mema o te Pāti Māori i ō rātou kaha ki te waha i ngā moemoeā o te iwi. Ko rātou tonu ngā kaiwhakatauira i te tika, te mātāpuna o te ora o te kaha, ngā kaipaihere i ngā rau wawata o te iwi. Te matuku e hū nei i te repo, he tohu tērā, ākuanei te taniwha ka māunu mai i tōna rua. Mā te Pāti Māori e whakatutuki ngā kōrero o te pou tuarongo e mea nei, kia riro mai anō i a tātou tō tātou tino rangatiratanga.Nō reira e te iwi, kua tata oti taku whare kōrero te waihanga mai, te whakatū kia uaina e te ua, kia pūhia e te hau, kia whitia e te rā.
Hei whakarāpopoto, kua kōrerotia tēnei hanga te rangatira, te takenga mai o te tino rangatiratanga, me aku whakaaro mōna. E whakapau ana te rangatira i tōna katoa hei oranga mō tōna iwi. Ko te tino rangatiratanga nei, he kaupapa nō ngā rangi tata nei, mā tātou anō e whakatau ka pēwhea tōna āhua. Ka mutu he nui ngā tohu o te tino rangatiratanga, engari ko te tohu nui, ko te mana whakahaere i a tātou anō. Me tangata wehi kore, me tangata māia, me tangata toka tū moana, ka ea ai a whatumanawa. Me tū rā i te pae o te riri, i te mura tonu o te ahi, mei kore tātou e tūpono atu ki tō tātou tino rangatiratanga ki reira. Ko te tūmanako, ka tīkina atu ngā kōrero a taku whare nei kia tuhia ki te rangi, kia ruia ki te whenua, kia titia ki te ngākau o rau tāngata e tau nei.Karanga te pō, karanga te ao, karanga rā e taku whare kōrero ki tō iwi Māori. Tūturu āwhiti whakamaua te tino rangatiratanga kia toka, kia tīna! Hui e! Tāiki e!
He aha tënei mea te tino rangatiratanga?nā Tokoaitua Winiata, nō Ngāti Raukawa me Te Arawa
Ko Tokoaitua Winiata tënei (nä Te Puni Kökiri te whakaahua nei)
8 9
Ko te kaupapa reo ā-ture tētahi kaupapa whakanui i te reo Māori. He kaupapa honohono, he kaupapa motuhake. Ko tā mātou e hiahia ana ko te reo Māori
hei waka eke noa, ā, hei waka hei hoe mā tātou ahakoa ko wai, ahakoa nō hea, ahakoa te wāhi, ahakoa te horopaki. Ko te whakaaro matua, kia whakaputahia tētahi papakupu Māori e whakamārama ana i ngā kupu, i ngā āhuatanga ture Pākehā ki te ao Māori whānui.
Nö hea te whakaaro mö te kaupapa nei?
Nō runga i te tōmina o ētahi tauira kia tuhituhi i ngā whakamātautau i te reo Māori, ka pōraruraru te kauhanganui tātai ture ki Pipitea ki Te Whare Wānanga o Te Upoko o te Ika a Māui. Ka whakaarohia me pēhea te tauira e whakamārama ake i ngā kupu me ngā kōrero ture? Tē taea rā e te reo Māori te whakamārama tika i te wairua o te kupu Pākehā. Ahakoa he reo ā-motu tō tātou reo, kāore i te kura ture te pou tarāwaho e taea ai te tuhi i te reo Māori. Anō hoki, tokoiti noa iho ngā rōia me ngā kaiwhakawā hoki e mōhio ana ki te kōrero Māori. He aha i pērā ai? Ko tētahi take, ko te kūare ki ngā kupu kua whakamahia i mua. Koinei ngā momo pakirehua e titi mai ana.Engari noa he nui ngā tuhinga me ngā kōrero kua whakamāramahia ki te reo Māori. Ko ngā kirimana ki waenganui i te Karauna me ngā iwi, ko te tuhinga tango whenua ā muri atu i te whakatūtanga o te Kooti Whenua Māori i te tekau tau atu i 1860. Hei whakaaro mā tātou - i pēhea tā rātou rāwekeweke haere i ngā kupu a te ture hou nei? He aha ngā kupu i whakamahia e rātou i taua wā? He aha ngā mea kua rerekē i ēnei wā?
Ko ngä whäinga o te kaupapa:
• Kia whakaputahia tētahi rauemi hei whakamāori i ngā āhuatanga ture Pākehā.• Kia whakairihia ngā tuhinga ture reo Māori nō tērā rautau ki runga i te pātaka ipurangi o te NZ Electronic Text Centre.
Ko ngä mahi ka mahia:
• Ka kohikohi i ngā tuhinga Māori e pā ana ki ngā āhuatanga ture hei ‘kohikohinga tuhinga’ (corpus).• Mā te āta tātari i ngā kupu kei roto i taua kohikohinga tuhinga, ka whai ‘kohikohinga kupu’ tātou (lexicon).• Mā taua kohikohinga kupu, ka mahia tētahi papakupu Māori e whakamārama ana i ngā kupu, ture Pākehā hoki.
Te kaupapa reo ä-turenā Māmari Stephens o Te Rarawa rāua ko Tai Ahu o Waikato
I kitea e ētahi kaimahi o Te Taura Whiri i te Reo Māori te reka o ngā mahi a Te Ataarangi i tā mātou taenga ki te
hui ā-tau i tū i Mangatū, i Tūranganui a Kiwa. Neke atu i te 500 te nui o te tangata i tērā hui whanaungatanga, akoranga hoki. E toru rā te roa o ngā papamahi e haere ana, nā, ka whiriwhirihia e ngā iwi ngā papamahi e hiahia ana rātou, otirā he papamahi whakarite kōauau, he ako i te reo o Hawai‘i, he mau rānei ki ētahi kōrero tawhito nā ō tātou tūpuna. I tā ētahi tāngata ki te moko i roto i te tupuna whare – me kī, he rahi rawa ngā kaupapa hei whāwhā mā te tangata i tērā hui. Kātahi anō mātou ka
rongo i tētahi kupu hou i haria mai e ngā Māori o Poihākena hei ingoa karanga mō taua whenua – ‘ko te Pāpākanui a Māui.’ E kī ana, nā te āhua o tō rātou kāinga hou - he whenua nui, he whenua kua roa e takoto ana i raro i ngā hihi o Tamanui te rā i kī ai, kua pakapaka rawa, kua pāpāka. Nō reira he tirohanga hou tēnei i haria mai i tāwāhi, he ingoa hou tēnei hei wānanga mā tātou e noho nei ki Aotearoa nei. He pēhea ō koutou whakaaro?
Ka mutu, i takoto te tono a ngā Māori nei, a ō tātou w h a n a u n g a tonu, kia tū te hui ā-tau a Te Ataarangi ki ‘Te Pāpākanui a Māui’ a te tau 2009. Ka whakatakotoria ngā whakaaro o tēnā o tēna, i te otinga ake, ka whakaaetia. Mutu ana te poroporoaki, ka haria te taonga a Te Ataarangi rā, haria tonutia ai ki Poihākena. He āhuatanga tēnei nā Te Ataarangi mai anō – ka mutu te hui ā-tau, kua haria te taonga, te mauri, hei tiaki, hei manaaki mā te rohe ka whakahaeretia te hui ā-tau ā te tau hou. Ka whakamoemiti tonu Te Taura Whiri i te Reo Māori ki ngā manaakitanga a te hau kāinga i tū ai te hui, ki ngā tini tāngata o Te Ataarangi e ū tonu nei ki te kaupapa o te reo.
Te hui ä-tau a Te Ataarangi
E rima tekau mā rua te hunga kei roto i te kaupapa o Kāinga Kōrerorero ki Kaitaia engari he tokomaha tonu te hunga o te hapori kei te hiahia mai ki
te kaupapa nei hei huarahi whakatō i te reo ki roto i te kāinga.Ko te Kāinga Kōrerorero tētahi kaupapa akiaki i ngā whānau kia kaha ake rātou ki te kōrero Māori. Tekau mā rima ngā rohe kei te tiaki i te kaupapa nei i raro i te manaakitanga a Te Ataarangi. E mahi ana ngā mātua katoa o ō mātou whānau o Kaitaia nei. Kei roto rātou i ngā kaupapa o ngā kura, o ngā kōhanga, o te hapori, e muia ana hoki rātou e ngā kaupapa o te whānau. Heoi anō, ahakoa te nui o ngā kaupapa kei te tōtō i a rātou, e kaha tonu ana rātou ki te hāpai i te reo. Ka kitea ngā whānau o konei i ngā kaupapa katoa: ko te kōhanga reo, te hauora, te kura kaupapa Māori, Te Tāhuhu o te Mātauranga, te noho a te tupuna ki te taha o ana mokopuna. He pouako i te reo ētahi, he rōia, he rata, he kaiwhakahaere i ngā kaupapa a ngā mokopuna i ngā whare kōhungahunga. Koia nei ngā pānga a ngā whānau o Te Tai Tokerau ki roto o Kaitaia e noho ana ki raro i te marumarutanga o Kāinga Kōrerorero.
He ‘pouārahi’ ahau i te kaupapa nei. Ko tētahi o aku whāinga, kia kitea tētahi huarahi e tū ai tētahi wāhi mō te reo ki roto i te hapori hei wāhi hāereerenga mā ngā whānau o Kāinga Kōrerorero me te hunga whānui, kia puta mai ai te reo i te kāinga, ki waho.
Ko ngā poureo ngā tāngata mōhio ki te reo i ngā whānau. Ka noho rātou hei ‘pou’ mō te reo.
nā Ngāwai Herewini o Ngā Puhi me Ngāi Tūhoe
Ko te Käinga Körerorero ki Te Hiku o te Ika
Ko Tai Windell räua ko Mämari Stephens i Te Whare Wänanga o Te Upoko o te Ika a Mäui (nä te Dominion-Post te whakaahua nei)
Ko ëtahi o ngä poureo i tëtahi huihuinga (nä Ngäwai Herewini te whakaahua nei)
Ka kawea te mauri o Te Ataarangi ki Poihäkena (nä Ruakere Hond ngä whakaahua nei)
Koia nei te tino kaupapa o Te Ataarangi – ko te räkau
Ko ngä käkä waha o äpöpö
Ko te pae tata
Tata oti ana te pae tata, e whakamātau ana mātou kia whakahaere i ngā mahi kia tutuki pai ngā pakirehua katoa. E rua ngā whāinga o te pae tata. Tuatahi, kia rangahautia ngā kōrero i te Pāremata i ngā tau 1901-1902, ka kohikohi i ngā kōrero Māori. Tuarua, ka tātari i ngā kōrero i te Pāremata i ngā tau 2006-2008. E rua ngā urupounamu i
aua kohikohinga kōrero. Tuatahi, he aha ngā kupu ture kei aua tuhinga? Tuarua, he aha te whakaaro ka puea i te whiringa i aua kupu? Mā te komiti whakahaere ērā take e whakatau. Ko Māmari Stephens rāua ko Tākuta Mary Boyce ngā kaiurungi. Ko ētahi atu o te komiti whakahaere ko Te Ripowai Higgins rātou ko Paul Meredith, ko Tākuta Richard Benton, ko Kaiwhakawā Craig Coxhead, ko Kaiwhakawā David Ambler, ko Ahorangi Richard Boast, ko Wiha Te Raki Hawea, ko Moana Jackson, ko Carwyn Jones, ko Mokena Reedy. Nā ngā kairangahau a Tai Ahu rātou ko Paranihia Walker, ko Rachael Hoare te punga i huti. Ko te mea matua, kia whakawhānuitia tō tātou reo kia rongohia noatia, ka tika!
1110
Nā Te Ipukarea te karanga kia tae ā-tinana mai ngā ihumanea ki te hui ki te marae o Ngā Wai o Horotiu i tū ki Te Ara Poutama o Te Wānanga Aronui o
Tāmaki Makaurau i te tīmatanga o te marama o Whiringa-ā-rangi. I tū tēnei hui kia wānangahia ētahi urupounamu mō tō tātou reo, ā, i tautāwhi ā-pūtea mai a Te Wānanga o Aotearoa me Te Puni Kōkiri. Ko tātou katoa i waimarie
i tēnei pūtea. I nanao ake mātou i ētahi kupu a te tupuna o Tāwhaki mō tā tātou hui, arā, “Kei hopu tōu ringa ki te aka tāepa; engari kia mau ki te aka matua.” E hāngai pū ana ēnei tohutohu hei kaupapa mō tā tātou hui, ka tahi. Ka rua, e whakarākei ana kei te pou tāhū o tō mātou whare nui o Te Pūrengi te whakairo o Tāwhaki me ngā kete i tīkina ake ai e ia i te toi o ngā rangi.I whakaritea kia tū tēnei hui i muri tonu mai i te hui nui whakaharahara a Te Ataarangi i Mangatū. He hiahia nō mātou kia tae mai ki tā mātou hui ngā hīnātore o tāwāhi i tae atu ai ki taua hui a Te Ataarangi. Ko te ruānuku o Iharaira, ko Bernard Spolsky, tētahi; ko Naomi Losch o Te Whare Wānanga o Hawai‘i ki Mānoa tētahi. I tae mai anō hoki a Katerina Te Heikōkō Mataira hei kaikōrero whakakapi mō tā mātou hui.Atu i ngā pou o Te Ataarangi me ngā manuwhiri tūārangi, i tae mai ngā tūwaewae i te tī, i te tā, tae atu hoki ki ētahi o ngā māngai o ngā kaitautoko i a Te Ipukarea, arā, ko Te Kawa a Māui me Te Herenga Waka o Te Whare Wānanga o Te Upoko o te Ika a Māui; ko Te Puna Wānaka o Te Wānaka o Ōtautahi; ko Te Aotahi o Te Whare Wānanga o Waitaha; ko Te Wānanga o Aoraki; ko Te Wānanga o Aotearoa tae atu hoki ki Te Panekiretanga o te Reo.Nā māua ko te Ihorei o Te Ipukarea, ko Tānia Ka‘ai, ngā
Kia mau ki te aka matuanā John Moorfield, nō Te Ipukarea me Te Ara Poutama o Te Wānanga Aronui o Tāmaki Makaurau.
‘E tōku reo Māori, nei rā aku tangi kōrero ki a koe. Mōu i whakaoriori te rehu o ngā tai ki Mauao, ki Tūhua, huri āmio mai ki Matakana, ki Rangiwaea,
ki Motuhoa. Hoki kōmuri anō ai ki ngā rohenga mai i Ngā Kurī a Whārei ki ngā pāpāka o te tāhuna o Rangataua. Nōu te hā rauriki, nōu anō te hā reiuru e kawea nei e te hau marangai ki runga i ngā kare o ngā wai o Te Awanui. Utaina ki runga o Te Papa, taiāwhio i ngā pae maunga, i a Kōpukairoa, i a Mangatawa, i a Hikurangi, ki ngā pāpāringa o te wā kāinga e hora nei – haruru mai rā koe!’Ko Here-turi-kōkā te marama i whakatau ai ngā kuia, koroua o Tauranga Moana i te reo Māori hei kaupapa matua i te hui taumata tuatahi mō te oranga reo te take. Tōna kaupapa he hokinga mahara, he kōrero ahiahiatanga, he kōrero kiriweti hoki hei whakaara ake i a tātou katoa i a ngāi Māori o tēnā moka, o tēnā koko o Tauranga Moana, ki ngā āhuatanga me te mana o te reo kōrero. Waihoki, me whakarauika tātou o te moana, ka tātari i te whakarauoratanga i tēnā rautaki reo, i tēnā rautaki reo, ki te tirohanga kaumātua, ki te pae tawhiti hoki e manako ai te iwi. Nā konā, me ngā mahi rangahau nunui a ngā rūnanga ā-iwi i raro i te kaupapa CBLI o te tau i hemo ake, i puāwai ai a Maungatūhāhā. He kohinga wānanga rūmaki tēnei mā ngā pakeke me te hunga matatau, hei whakanikoniko i te kupu, i ngā tū āhuatanga kōrero kia aha ai, kia whakahaukāingatia ai te reo o ngā tupuranga e haere ake nei.Tūturu te pou arotahi, a te poari whakaruruhau me ngā
ratonga whānui i te rua tau ki mua. Tāpiri atu ki ngā tohu whakahirahira mō Te Wiki o te Reo Māori he mea whakatairanga e Ngāi Te Rangi. Ko tōna kiko, he akiaki i ā tātou taiohi te tuku reo Māori mā te waea pūkoro. Hāunga te hōnore nei, me te ara angitū kua whāia – arā noa atu te huarahi hei takahi mā mātou – engari me tūpato tonu. Kei riro rānei ki ngā hoariri, ko Toupiore me Noho Noa Ake! Ka pēhea e taea e Ngāi Te Rangi te kī he reo rangatira tōna reo, pēnā he reo wahangū? Ko ngā tai o kōrero, he reo maimoa a ngā mātua tūpuna – he taonga tuku iho . . . whiua ki te ao!
He Tauranga reo, he Tauranga tangatanā Teraania Ormsby-Teki, nō Ngāi Te Rangi, Ngāti Ranginui me Ngāti Maniapoto
I piki a Ngäiterangi ki te taumata o ngä Tohu Reo Mäori
Whäia te kaupapa (nä Ngäi Te Rangi Iwi ngä whakaahua nei)
Ko ngä mätanga ënei o te hui mö te reo a Te Ipukarea, arä ko Naomi Losch rätou ko Katerina Te Heikökö Mataira, ko Bernard Spolsky (nä Ruakere Hond te whakaahua nei)
Ko Quinton Hita tëtahi o ngä kaikörero (nä Wareko Te Ängina te whakaahua nei)
kōrero i wāhi me ā māua kōrero mō ngā mahi rangahau a Te Ipukarea i whakamahuki, ā, i whai mai a Quinton Hita rāua ko Te Okahurangi Waaka me ā rāua whakamārama i te āhua o ngā whakaaturanga e kīia nei ko Tōku Reo. Ā tērā tau tīmata ai aua whakaaturanga mō te reo i Whakaata Māori. Nā Quinton te urupounamu i whiu ki te whakaminenga, “He aha i whakaaturia ai ngā whakatairanga ki te reo Pākehā i
te wā o ngā whakaaturanga reo Māori?” E tika ana taua wero!Ko tā Naomi Losch kaupapa e pā ana ki tōna reo taketake o Hawai‘i me ngā tuhituhinga i tāia ai ki taua reo. Kāore i ārikarika ngā putanga o ngā nūpepa reo Hawai‘i. Ki tāna, neke atu i te kotahi rau ngā nūpepa nei, ā, e pupuri ana i reira te huhua o ngā kōrero hōhonu a ō rātou tūpuna, pēnei i ngā nūpepa Māori nei. He kōrero whānui tā Bernard Spolsky mō ngā momo rōpū kāwanatanga, rōpū hapori hoki o te ao hei whakatairanga, hei morimori i ngā reo taketake. Mīharo ana ia i te āhua o Te Ipukarea e hono ana i ngā momo rōpū e rua nei.I te ahiahi o te rā tuatahi i hiki te hui, ā, ka haere ki Whakaata Māori kia kite i ā rātou mahi mō te reo. I te ahiahi o te rā
tuarua nā Ngārimu Blair o Ngāti Whātua te hunga i arataki atu ki ngā wāhi me te whakamōhio mai i ngā kōrero o nehe mō aua wāhi. Ahakoa nō tāwāhi, nō konei rānei, he maha ngā kōrero hou i akona ai e mātou i taua rangi. Māringanui mātou i tā Ngārimu manaaki mai.I te pō tuatahi ka tū te whakataetae ā-rōpū. He mahi ngahau nā ngā kaiako o Te Ara Poutama i whakarite. Kei whea mai ā rātou mahi me te uaua o ētahi o ngā pātai mō te reo me te ao Māori!
Maramataka
12
2008
HakiHea
31
Rü UawaKei te Papa Tūmatanui o UawaKo ngā kaitautoko, ko Ruia, ko Whirimako Black, ko Katchafire, ko Kora, ko Ardijah, ko TOHU, ko TYNA. Ko Renee Geyer te manuhiri tūārangi. Kotahi rau tāra te utuWhakapā atu ki Te Rūnanga o Ngāti PorouWaea: (06) 867 9960
2009
koHi-tÄtea
9-11
te ahurei o te Rongomau ki Parihaka Kei Parihaka ki Taranaki Kotahi rau, e rima tekau tāra te utu, tekau tāra mā te tamaiti, e rua tekau tāra mā ngā kaumātuaWhakapā atu ki te Parihaka Management TrustPoauka Pouatāpeta 71Whaitara 4346Waea whakaahua: (06) 758 4950Ī-mēra: [email protected]: www.parihaka.com
11-16
te kura Whakapakari i te Reo Mäori ki WaimäramaWhakapā atu ki a Helen Barlow 809 Norton Road, Akina, HeretaungaWaea: (06) 878 6624, (021) 024 00145Ī-mēra: [email protected]
25
te Rä Whänau o tahupötiki Wiremu RätanaKi te pā o Rātana i Whanganui
HUi-tangURU
1
te Rä o te RaukuraKei te papa o Te Whiti ki Waiwhetū ki Te AwakairangiMai i te 9 ki te 5 i te ahiahi Ko ngā kaitautoko, ko House of ShemWhakapā atu ki te tari o Te Āti Awa Toa FMWaea: (04) 569 7993, (04) 569 7969
7
RaggamuffinKei te Rotorua International Stadium Whakapā atu ki a Ticketmaster Waea: 0800 111 999Tirohia: www.raggamuffin.co.nz/2009/
7
te Hui taurima kai o käwhia MoanaKi te papa o Ōmimiti i KāwhiaWaea: (07) 871 0755Ī-mēra: [email protected] Tirohia: www.kawhiakaifestival.co.nz
19-22
te MatatiniKei te Bay Park Stadium ki TaurangaWhakapā atu ki Te Matatini Waea: (04) 499 6158 Ī-mēra: [email protected] Tirohia: www.tematatini.co.nz
25-28
te karakia Kei te Clarence Theatre ki KirikiriroaHe whakaari nā Taki Rua e pā ana ki te haerenga mai a te tima Springbok i te tau 1981.
Whakapā atu ki a TicketDirectWaea: 0800 4 ticket Tirohia: www.hamiltontheatres.co.nz
PoUtÜ-te-Rangi
7
te Hui taurima o ngä Puhi 2009 ki Tāmaki Makaurau Kei The Trusts Stadium ki Henderson Whakapā atu ki a Del Bristow Waea: (09) 402 7347Waea Whakaahua: (09) 402 7341 Tirohia:www.ngapuhifestivalkitamaki.co.nz
18-21
aSB PolyfestKei te Manukau Sports Bowl, Te Irirangi Drive ki Manukau. Kua whakatangata whenuatia Te Kura o Wesley ki Paerātā. Ko te kaupapa, ko ‘Ngā tikanga ā-iwi o te ao whānui’Whakapā atu ki a [email protected] Tirohia: www.asbpolyfest.co.nz
Paenga-WHÄWHÄ
10-12
te Hui ahurei o tühoe Kei RuatokiWhakapā atu ki te Tūhoe Education Authority, 70 Tūhoe Street, TāneatuaWaea: (07) 312 9515Ī-mēra: [email protected]: www.tuhoeahurei.com
HÖngongoi
27-2 HeRe-tURi-kÖkÄ
te Wiki o te Reo MäoriKei te motu whānuiKo te kaupapa ia, ko ‘Te reo i te Hapori’Tirohia: www.koreromaori.co.nz
