HIV infekcijas, citu infekciju un ar tām saistīto riska faktoru apzināšana vienā no HIV inficēšanās riskam pakļautajām grupām – prostitūcijā nodarbinātām personām

Otrās paaudzes

epidemioloģiskās uzraudzības pētījums

„HIV infekcijas, citu infekciju

un ar tām saistīto (asociēto) riska faktoru apzināšana

vienā no HIV inficēšanās riskam

pakļautajām grupām –

prostitūcijā nodarbinātām personām

(t. sk. injicējamo narkotiku lietotājām)”

Gustavs Klimts. Adele Bloha-Bauere I. 1907

LATVIJA

Rīga, 2012

2.lapa no 36

Pētījums veikts Eiropas Komisijas projekta „Starpsektorālā un starptautiskā sadarbība

HIV/AIDS/STI profilakses, diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanai Centrālās, Austrumu Eiropas un

Dienvidaustrumu Eiropas valstīs” („Highly active prevention: scale up HIV/AIDS/STI prevention,

diagnostic and therapy across sectors and borders in CEE and SEE”) (BORDERNETwork

projekts) ietvaros.

Projekta vadošais partneris – SPI Forschung gGmbH (SPI Research gGmbH), Vācija

Projekta koordinators Latvijā – biedrība „Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās

veselības asociācija „Papardes zieds””

Projekta Nacionālā darba grupa – Inga BULMISTRE, Beāta BUNDULE, Anda

KARNĪTE, Iveta ĶELLE, Iveta SKRIPSTE, Inga UPMACE

Pētījumu līdzfinansēja – Valsts aģentūra „Latvijas Infektoloģijas centrs”, SIA „Forans”,

SIA „Oriflame Latvija”

Datu analīzi veica un ziņojumu sagatavoja:

• Anda KARNĪTE, projekta zinātniskā asistente

o LIC EDSVD HIV/AIDS epidemioloģiskās uzraudzības un profilakses nodaļas

sabiedrības veselības analītiķe

o RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras lektore

• Inga UPMACE, projekta nacionālās darba grupas pārstāve

o Biedrības „Papardes zieds” eksperte HIV/AIDS jautājumos

o LU Medicīnas fakultāte, projekta pētniece

Nacionālā darba grupa sirsnīgi pateicas par sniegto praktisko atbalstu un iesaistīšanos

pētījuma realizēšanā: Valsts aģentūrai „Latvijas Infektoloģijas centrs”, SIA „Forans”, SIA

„Oriflame Latvija”, biedrībai „Latvijas Sarkanais Krusts”, LR TM Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā

arī personīgi Frīdai ARŠAI, Leonorai BEBEREI, Kristīnei BULMISTREI, Agnesei FREIMANEI,

Vivitai ĶĪKULEI, Violetai MAVČUTKO, Maijai PAUNIŅAI, Līgai ŠARAKOVAI, Elīnai

UPĪTEI.

3.lapa no 36

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība Eiropas Komisijas Izpildaģentūras veselības un

patērētāju aizsardzībai administrētās programmas ietvaros.

Par šī dokumenta saturu pilnībā atbild Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības

asociācija „Papardes zieds”, to nevar uzskatīt par Eiropas Komisijas viedokli.

4.lapa no 36

SATURS

1. PAMATOJUMS ....................................................................................................................... 5

2. PĒTĪJUMA MĒRĶIS, UZDEVUMI UN OBJEKTS ............................................................... 6

2.1. Pētījuma mērķis ................................................................................................................. 6

2.2. Pētījuma uzdevumi............................................................................................................. 6

2.3. Pētījuma objekts ................................................................................................................. 6

3. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA ............................................................................................... 7

3.1. Pētījuma dizains ................................................................................................................. 7

3.2. Pētījuma instrumenti .......................................................................................................... 7

3.3. Atlases lielums un atlases veidošanas principi .................................................................. 8

3.4. Ētiskie aspekti .................................................................................................................... 9

4. REZULTĀTI .......................................................................................................................... 10

4.1. Sociāli demogrāfiskais raksturojums ............................................................................... 10

4.2. Pieredze seksa pakalpojumu sniegšanā un ienākumi ....................................................... 12

4.3. Mobilitāte ......................................................................................................................... 16

4.4. Seksa kontakti un seksa pakalpojumi par maksu ............................................................. 16

4.5. Atkarību izraisošo vielu lietošana .................................................................................... 21

4.6. Zināšanas, testēšanās pieredze un infekciju izplatība ...................................................... 23

4.7. Saskare ar likumsargiem .................................................................................................. 29

5. SECINĀJUMI......................................................................................................................... 30

6. DISKUSIJA, PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI ........................................................................... 31

6.1. Pētniecība ......................................................................................................................... 31

6.2. Likumdošana .................................................................................................................... 32

6.3. Infekciju izplatība ............................................................................................................ 33

6.4. Sadarbība ......................................................................................................................... 34

VĒRES ........................................................................................................................................ 36

5.lapa no 36

1. PAMATOJUMS

PNP (prostitūcijā nodarbinātās personas) ir viena no paaugstināta riska grupām attiecībā

uz HIV un citām seksuālās un asins transmisijas infekcijām saistībā ar to, ka minētās personas

mēdz praktizēt nedrošu seksu, kā arī nereti lieto (t. sk. injicē) narkotiskās vielas1,2. Rīgā un tās

apkārtnē veikto iepriekšējo pētījumu rezultāti liecina, ka HIV izplatība prostitūcijā nodarbinātu

sieviešu vidū ir augsta – 2001. gadā infekcija tika atrasta 7,7% sieviešu (respondenšu skaits (n)

– 78), 2002. gadā – 16% (n = 92) un 2004. gadā – 16,8% (n = 109; rezultāti atspoguļo pašu

sieviešu ziņoto HIV statusu)3.

PNP nereti kalpo kā infekciju pārneses (bridging) grupa – proti, valstīs (t. sk. Latvijā),

kur vērojama augsta HIV izplatība narkotiku injicētāju vidū, infekcija laika gaitā ar PNP

seksuālo partneru starpniecību dzimumkontaktu ceļā tiek pārnesta uz to sabiedrības daļu, kura

narkotikas nelieto. Latvijā patlaban vērojama tieši šāda situācija – jau kopš 2008.gada biežākais

HIV inficēšanās ceļš ir ne vairs narkotiku injicēšana, lietojot kopīgus piederumus, kā tas bija

līdz minētajam gadam, bet gan heteroseksuālie dzimumkontakti4.

Ņemot vērā augstāk minēto un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un

Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām1,5,6,7,8, ir nepieciešams identificēt un sistemātiski

aktualizēt HIV, sifilisa (kā infekciju seksuālās transmisijas indikatora), kā arī vīrushepatītu B

un C, uroģenitālās hlamīdiju infekcijas un herpes simplex 2 infekcijas izplatību un to

ietekmējošos faktorus riska populācijās (t. sk. PNP), lai varētu efektīvi un mērķtiecīgi plānot un

realizēt profilakses pasākumus šajās grupās. Veicot atbilstošus un mērķtiecīgus profilakses

pasākumus PNP vidū, tiks ierobežota infekciju tālāka izplatība arī kopējā populācijā.

6.lapa no 36

2. PĒTĪJUMA MĒRĶIS, UZDEVUMI UN OBJEKTS

2.1. Pētījuma mērķis

Noskaidrot HIV, sifilisa, vīrushepatītu B un C, uroģenitālās hlamīdiju infekcijas un

herpes simplex 2 infekcijas prevalenci un asociēto riska faktoru izplatību prostitūcijā

nodarbināto sieviešu vidū, lai, analizējot iegūto informāciju, veicinātu pierādījumos balstītu

profilakses pasākumu plānošanu PNP populācijai un sabiedrībai kopumā.

2.2. Pētījuma uzdevumi

1. Noteikt HIV, sifilisa, vīrushepatītu B un C, uroģenitālās hlamīdiju infekcijas un

herpes simplex 2 infekcijas izplatību PNP (t. sk. INL – injicējamo narkotiku lietotāju)

populācijā.

2. Noskaidrot ar infekciju izplatību saistīto faktoru (seksuālā riska uzvedība, ar

narkotiku injicēšanu saistītā riska uzvedība, zināšanas par HIV/AIDS, seksuāli transmisīvajām

infekcijām (STI) un uzvedības maiņu u. tml.) izplatību PNP populācijā.

2.3. Pētījuma objekts

PNP – sievietes, kuras ir vismaz 18 gadus vecas un kuras kaut reizi sniegušas seksa

pakalpojumus par samaksu pēdējo trīs mēnešu laikā; t. sk. INL.

7.lapa no 36

3. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA

3.1. Pētījuma dizains

Šķērsgriezuma (cross-sectional) pētījums.

3.2. Pētījuma instrumenti

3.2.1. Seroprevalences pētījums

Seroprevalences pētījums HIV, sifilisa, vīrushepatītu B un C, uroģenitālās hlamīdiju

infekcijas un herpes simplex 2 infekcijas noteikšanai veikts, noņemot respondentēm venozo

asiņu paraugu (7,5 ml vakutaineros) un izmeklējot Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā,

izmantojot šādus testus:

Nr. Testa nosaukums Saīsināts

nosaukums Testsistēmas nosaukums

1. Antivielas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu 1/2 un cilvēka imūndeficīta vīrusa antigēnu

anti-HIV 1/2 un HIV Ag

AxSYM (Architect) HIV Ag/Ab Combo, ABBOTT LAB, ASV

2. Hepatīta B vīrusa virsmas antigēns HBsAg AxSYM (Architect) system HBs Ag (2), ABBOTT LAB, ASV

3. Antivielas pret hepatīta B vīrusa serdes antigēnu

anti-HBc AxSYM (Architect) Core, ABBOTT LAB, ASV

4. Antivielas pret hepatīta C vīrusu anti-HCV AxSYM (Architect) HCV, ABBOTT LAB, ASV

5. Reagīnu precipitācijas reakcija (RPR) (Sifilisa diagnostika)

RPR ImmutrepRPR, Omega Diagnostics LTD, Anglija

6. Treponema pallidum hemaglutinācijas reakcija (TPHA) (Sifilisa diagnostika)

TPHA INNO-TPHA 100, Innogenetic, Beļģija

7. IgG klases antivielas pret Chlamydia trachomatis antigēnu (ELISA) – hlamīdiju diagnostika

Anti-Chlamydia trachomatis IgG

Chlamydia trachomatis IgG, Novagnost, Vācija

8. IgG klases antivielas pret herpes simplex 2 (ELISA) – herpes simplex 2 diagnostika

Anti-HSV2 IgG Herpes simplex 2 IgG, Novagnost,Vācija

8.lapa no 36

3.2.2. Aptaujas anketa

Ar infekciju izplatību saistītie faktori noskaidroti, izmantojot adaptētu validētu

National AIDS Control Organisation (Ministry of Health and Family Welfare, Government of

India) 2006. gadā veikta pētījuma (National BSS 2006) strukturēto aptaujas anketu. Minētās

anketas aizpildītas, izmantojot tiešās intervijas metodi. Anketas bija pieejamas latviešu un

krievu valodā. Anketā ir šādas sadaļas:

• tīkla (network) jautājumi;

• vispārīga informācija par personīgajiem un darba apstākļiem;

• mobilitāte;

• seksa kontakti un seksa pakalpojumi par maksu;

• vielu lietošana;

• zināšanas un testēšanās pieredze;

• saskare ar likumsargiem.

3.3. Atlases lielums un atlases veidošanas principi

3.3.1. Atlases lielums un lauka darba ilgums

Pētījumā laikā no 2011. gada 27. jūnija līdz 4. novembrim tika rekrutētas 117 aktīvas

prostitūcijā nodarbinātas sievietes (t. sk. INL), kuras sniedz pakalpojumus Rīgā un/vai tās

apkārtnē. Respondentes tika rekrutētas stacionāros punktos – Latvijas Infektoloģijas centra

(LIC) AIDS konsultāciju kabinetā un Iļģuciema sieviešu cietumā, kā arī mobilajā punktā

(specializētais transports, kas paredzēts medicīnisku manipulāciju veikšanai), dodoties uz

vietām, kurās tiek sniegti seksa pakalpojumi.

3.3.2. Respondentu iekļaušanas kritēriji:

a) persona runā latviešu vai krievu valodā;

b) persona ir vismaz 18 gadus veca;

c) persona ir sniegusi seksa pakalpojumus par samaksu pēdējo trīs mēnešu laikā;

d) persona spēj dot informētu piekrišanu;

e) persona spēj nodot asinis testu veikšanai;

f) persona nav agrāk piedalījusies šajā konkrētajā pētījumā.

Lai pārliecinātos, ka persona ir aktīva PNP, katrai potenciālajai pētījuma dalībniecei

pirms intervijas tika jautāti specifiski, ar seksu par samaksu saistīti kontroljautājumi

(piemēram, par klientiem, anālo seksu, pakalpojumu cenām u. tml.). Ja persona uz minētajiem

jautājumiem nevarēja atbildēt, tā nevarēja piedalīties pētījumā.

3.3.3. Atlases veidošanas principi un respondentu motivēšana

Lai nodrošinātu maksimāli reprezentatīvu randomizētu atlasi, sākotnēji pētījums tika

realizēts, izmantojot respondentu vadītās atlases (Respondent Driven Sampling, RDS) metodi.

9.lapa no 36

Taču šaurā respondenšu sociālā tīklojuma dēļ (mediānais PNP skaits, kuras rekrutētā

respondente personīgi pazīst – 6, moda – 2) projekta gaitā RDS tika nomainīta uz ērtuma atlasi

(convenience sampling).

Lai motivētu PNP piedalīties pētījumā, sievietēm pēc manipulāciju pabeigšanas (asins

parauga paņemšana un intervijas veikšana) tika izsniegti bonusi – higiēnas un saimniecības

preču veikala Drogas dāvanu karte piecu latu vērtībā, kā arī Oriflame kosmētika vai bižutērija

un prezervatīvi un flakoni ar lubrikantu, ko nodrošināja SIA Forans.

Ja kāds no testa rezultātiem izrādījās pozitīvs vai šaubīgs, diagnozes precizēšanai

respondente tika motivēta doties uz Latvijas Infektoloģijas centru Rīgā, Linezera ielā 3, lai

saņemtu speciālista infektologa vai dermatovenerologa konsultāciju.

3.3.4. Respondenta vairākkārtējas piedalīšanās pētījumā izslēgšana

Lai nodrošinātu, ka katra persona pētījumā piedalās tikai vienu reizi, tika veikti šādi

pasākumi:

• katrai respondentei izveidots anonīms identifikācijas kods, kas sastāv no

pieciem simboliem – dzimums (2 – sieviete, 3 – transpersona), respondentes

mātes vārda pirmais burts, respondentes vārda pirmais burts un dzimšanas gada

pēdējie divi cipari, intervētājs pirms intervijas pārbaudīja datu bāzē, vai

izveidotais kods jau nav bijis kādai respondentei, kura pētījumā piedalījusies

agrāk;

• intervētājs atzīmēja katras respondentes personīgās pazīmes (nacionalitāte,

vecums, rētas, tetovējumi, citas īpašas pazīmes) un pirms intervijas pārbaudīja,

vai līdzīgas īpašās pazīmes jau nav bijušas kādai respondentei, kura pētījumā

piedalījusies agrāk.

3.3.5. Pētījuma algoritms

3.4. Ētiskie aspekti

Pētījuma atbilstība bioētikas normām apstiprināta ar 24.05.2011. Centrālās medicīnas

ētikas komitejas atzinumu Nr. 01-29.1/8.

10.lapa no 36

4. REZULTĀTI

4.1. Sociāli demogrāfiskais raksturojums

Pētījumā piedalījās 117 sievietes vecumā no 18 līdz 57 gadiem (vidējais vecums – 32,9

gadi (standartnovirze (standard deviation, SD) – 8,4), modālais vecums – 32 gadi.

96,6% (n = 112) sieviešu dzimušas Latvijā, četras respondentes norādīja, ka dzimušas

citā valstī (Baltkrievijā (n = 1), Krievijā (n = 2), Lietuvā (n = 1)), taču Latvijā dzīvo jau vismaz

30 gadus*.

Jautātas par nacionalitāti, nedaudz vairāk kā puse sieviešu (56,4%, n = 66) atbildēja, ka

ir latvietes, 39,3% (n = 46) – krievietes un piecas sievietes norādīja citu tautību (baltkrieviete,

tatāriete, lietuviete vai baltkrieviete).

Lielākā daļa sieviešu savas latviešu valodas zināšanas vērtēja kā pietiekamas (skat. 1.

tabulu).

1. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no valsts valodas zināšanu līmeņa pašvērtējuma

Lielākai daļai sieviešu ir vidējā (42,7%, n = 50) vai pamata (31,6%, n = 37) izglītība

(skat. 2. tabulu).

2. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no izglītības līmeņa

* Kopējais respondenšu skaits atsevišķu jautājumu aprakstos var būt mazāks nekā 117 saistībā ar to,

ka atsevišķas pētījuma dalībnieces nav sniegušas atbildi uz konkrēto jautājumu. Procentuālais sadalījums rēķināts, dalītājā izmantojot atbildējušo respondenšu skaitu.

„Cik labi jūs zināt latviešu valodu?” (n = 115)

n %

Runāju tekoši 75 65,2

Varu pietiekoši izteikties 20 17,4

Runāju nedaudz 19 16,5

Nerunāju nemaz 1 0,9

„Kāda ir augstākā līmeņa izglītība, par kuru esat saņēmusi apliecinošu dokumentu?”

(n = 117)

n %

Nav izglītības dokumenta 3 2,6

Sākumskolas apliecība (apmēram 11 gadu vecumā) 4 3,4

Pamatskolas apliecība (apmēram 15 gadu vecumā) 37 31,6

Vidusskolas, arodskolas vai tehnikuma atestāts (apmēram 18 gadu vecumā)

50 42,7

Arodizglītības apliecība (profesionālie kursi) 5 4,3

Koledžas vai augstākās izglītības dokuments 18 15,4

11.lapa no 36

Uz jautājumu par nodarbošanos puse (51,8%, n = 59) sieviešu atbildēja, ka seksa

pakalpojumu sniegšana ir viņu vienīgā nodarbošanās, savukārt 40,3% respondenšu ir

nodarbinātas pilnas vai daļējas slodzes darbā (skat. 3. tabulu).

3. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no nodarbošanās

Gandrīz visas (94,9%, n = 111) respondentes ir reģistrējušās pie ģimenes ārsta.

Uz jautājumu par ģimenes stāvokli visbiežāk sievietes atbild, ka ir vienas

(neprecējušās) (30,8%, n = 36) vai dzīvo kopā ar pastāvīgu partneri (27,4%, n = 32) (skat. 4.

tabulu).

4. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no ģimenes stāvokļa

Vairāk nekā pusei sieviešu (61,5%, n = 72) ir bērni, t. sk. lielākai daļai (77,1%, n=54) ir

arī nepilngadīgi bērni. No respondentēm, kurām ir bērni, viens bērns ir 59,7% (n=43) sieviešu,

divi bērni – 30,6% (n =22), trīs – 4,2 (n = 3) un četri bērni – 5,5% (n = 4).

Trešā daļa sieviešu apliecina, ka dzīvo vienas (33,3%, n = 39). 29,9% (n = 35) sieviešu

atzīmē, ka dzīvo kopā ar pastāvīgu partneri un/vai bērniem (17,9%, n = 21) (skat. 5. tabulu).

„Kas no šeit minētā visprecīzāk atbilst jūsu pašreizējai nodarbei, izņemot seksa pakalpojumu sniegšanu?”

(n = 114)

n %

Strādāju pilnu slodzi 11 9,6

Strādāju daļēju slodzi 15 13,2

Sezonas darbs 3 2,6

Pašnodarbinātā 13 11,4

Nav citas nodarbošanās 59 51,8

Studente/skolniece 3 2,6

Ilgstoša darba nespēja/invaliditāte 6 5,3

Cita veida nodarbošanās (līgumdarbi, 100 latu stipendijas programma u. tml.)

4 3,5

„Kāds ir jūsu šī brīža ģimenes stāvoklis?” (n =117)

n %

Viena – neprecējusies 36 30,8

Neprecējusies, bet ir nepastāvīgs/i partneris/i 8 6,8

Ir pastāvīgs partneris, bet nedzīvoju kopā 17 14,5

Dzīvoju kopā ar pastāvīgu partneri 32 27,4

Precējusies, bet nedzīvoju kopā ar dzīvesbiedru 7 6,0

Precējusies un dzīvoju kopā ar dzīvesbiedru 8 6,8

Šķīrusies/atraitne 9 7,7

12.lapa no 36

5. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no tā, ar ko dzīvo kopā

„Ar ko jūs šobrīd dzīvojat kopā?” (n = 117)*

n %

Dzīvoju viena 39 33,3

Ar savu partneri 35 29,9

Ar dzīvesbiedru 9 7,7

Ar savu/-iem un /vai mana partnera bērnu/-iem 21 17,9

Ar vienu vai abiem saviem vai partnera vecākiem 13 11,1

Ar citiem radiniekiem 4 3,4

Ar draugiem/draudzenēm 7 6,0

Ar citām seksa darbiniecēm 1 0,9

4.2. Pieredze seksa pakalpojumu sniegšanā un ienākumi

Nedaudz mazāk nekā puse sieviešu (40,2%, n = 47) norāda, ka pēdējā gada laikā

pārtikušas tikai no tā, ko nopelnīja, sniedzot seksa pakalpojumus. 43,6% (n = 51) norādījušas,

ka strādājušas arī citu darbu; savukārt 25,6% (n = 30) atbild, ka viņām bijis arī cits ienākumu

avots (piemēram, partnera vai vecāku materiālais atbalsts, sociālais pabalsts u. tml.). Visbiežāk

kā papildu nodarbošanās tiek minēta – palīdze mājsaimniecībā (19,6%, n = 10),

oficiante/bārmene (17,6%, n = 9) un darbs uzkopšanas servisā (17,6%, n = 9) (skat. 6. tabulu).

6. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no tā, kādu papildu darbu strādā

* Viena respondente uz jautājumu var sniegt vairākas atbildes

„Kādu citu darbu jūs darījāt paralēli seksa pakalpojumu sniegšanai?”

(n = 51) *

n %

Palīdze mājsaimniecībā 10 19,6 Oficiante/bārmene 9 17,6 Darbs uzkopšanas servisā/apkopēja 9 17,6 Pārdevēja 8 15,7 Dejotāja 6 11,8 Masiere 4 7,8 Friziere 3 5,9 Šuvēja, rokdarbu veikšana 2 3,9 Nav atbildes 1 2,0 Darbs rūpniecībā 1 2,0 Auklīte 1 2,0 Darbs tirdzniecībā – individuāls bizness 1 2,0 Kosmetoloģe 1 2,0 Sanitāre 1 2,0 Kosmētikas tirdzniecība 1 2,0

13.lapa no 36

Minētie ienākumi no citiem avotiem (paralēli seksa pakalpojumu sniegšanai) pēdējā

mēneša laikā veidojuši visbiežāk 30–50% no kopējiem ienākumiem iepriekšējā mēnesī (32,4%,

n = 22) (skat. 7. tabulu).

7. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no tā, kādu daļu no ienākumiem veido citi ienākuma avoti bez seksa pakalpojumu sniegšanas

Jautātas par ienākumu apjomu pēdējā mēneša laikā, respondentes norāda vidēji 403,65

Ls (SD 406,6; minimālā summa 30 Ls, maksimālā – 3000 Ls; moda – 200 Ls; mediāna – 300,0

Ls). No pēdējā apkalpotā klienta „uz rokas” sievietes saņēmušas vidēji 27,9 Ls (SD 26,4;

minimālā summa 5 Ls, maksimālā – 200 Ls; moda – 10 Ls; mediāna – 20 Ls). 59,0% (n = 69)

sieviešu atbild, ka ar saviem nopelnītajiem līdzekļiem viņas finansiāli atbalsta arī kādas citas

personas (visbiežāk vienu personu – 42,0%, n = 29). Lielākā daļa respondenšu (87,0%, n =

100) norāda, ka visa nauda, ko viņas nopelnījušas pēdējā mēneša laikā, piederējusi viņām

pašām, taču 10,0% sieviešu atbildēja, ka viņām nācies dalīties ar seksa pakalpojumos

nopelnītajiem līdzekļiem (skat. 8. tabulu).

8. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no tā, kāda daļa no ienākumiem atliek pašai respondentei

Jautātas par to, ar kādām personām viņām ir jādalās savos ienākumos no seksa

pakalpojumu sniegšanas, respondentes norāda bordeļa īpašnieku (5,9%, n = 1), dzīvokļa

īpašnieku (29,4%, n = 5), suteneru (5,9%, n = 1), taksistu (29,4%, n = 5), bāra, viesnīcas,

naktskluba vai bordeļa apsargu (17,6%, n = 3), bārmeni, administratoru vai citu bāra, viesnīcas

vai naktskluba darbinieku (5,9%, n = 1) vai civilvīru (bērna tēvu) (5,9%, n = 1).

„Kāda daļa no jūsu nopelnītās naudas pēdējo 30 dienu laikā bija no citiem ienākumu avotiem, ne seksa pakalpojumu sniegšanas?”

(n = 68)

n %

Visi ienākumi 6 8,8

Mazāk nekā 10% 9 13,2

10–30% 14 20,6

30–50% 22 32,4

50–80% 11 16,2

Vairāk nekā 80% 6 8,8

„Cik procentu naudas, ko nopelnījāt ar seksa pakalpojumiem pēdējo 30 dienu laikā atlika jums pašai?”

(n = 115)

n %

Mazāk nekā 10% 3 2,6

10–30% 2 1,7

30–50% 4 3,5

50–80% 4 3,5

Vairāk nekā 80% 2 1,7

Visi 100% 100 87,0

14.lapa no 36

Desmitā daļa sieviešu (10,3%, n = 12) atbild, ka bez naudas par seksa pakalpojumiem

saņēmušas arī samaksu narkotiku veidā. Trešā daļa – 30,8% (n = 36) saņēmušas arī dažādas

citas preces (apģērbu, rotas lietas u. tml.) un 12,8% (n = 15) – pārtikas produktus.

Uz jautājumu par darba slodzi sievietes atbild, ka pēdējā mēneša laikā strādājušas vidēji

mazāk nekā 10 stundas nedēļā (59,8%, n = 70), 10–20 stundas strādājušas 26,5% (n=31)

sieviešu, 20–40 stundas – 12,0% (n = 14), vairāk nekā 40 stundas – 1,7% (n = 2).

Pirmo reizi seksa pakalpojumus sievietes sniegušas vidēji 22,2 gadu vecumā (SD 6,2;

minimālais vecums 12 gadi, maksimālais – 45 gadi; moda – 18 gadi) (skat. 1.attēlu). Teju

ceturtā daļa – 23,1% sieviešu – seksa pakalpojumus sākušas sniegt pirms 18 gadu vecuma

sasniegšanas.

1. attēls. Respondenšu skaits atkarībā no vecuma, kurā pirmo reizi sniegti seksa pakalpojumi (n = 117)

Veids, kā sievietes nokļuvušas seksa biznesā, atspoguļots 9. tabulā. Visbiežāk

iesaistīties prostitūcijā piedāvājuši paziņas.

15.lapa no 36

9. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no tā, kā viņas nokļuvušas seksa biznesā

Seksa biznesā sievietes pavadījušas vidēji 7,2 gadus (SD 5,5; minimālais gadu skaits

0,2, maksimālais – 25,0; moda – 3,0; mediāna – 6,0).

Respondentēm tika uzdots jautājums arī par to, kādā veidā ar viņām sazinās klienti, kā

viņas iegūst klientus. Visbiežāk tas noticis telefoniski (79,5%, n = 93) vai, atrodoties uz ielas

(41,9%, n = 49) (skat. 10. tabulu).

10. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no sazināšanās veida ar klientiem

Vietas, kur pēdējā mēneša laikā tikuši sniegti seksa pakalpojumi, uzskaitītas 11.tabulā.

Visbiežāk tas noticis viesnīcā (69,2%, n = 81).


„Kā jūs nokļuvāt seksa biznesā?” (n = 110)

n %

Atbildēju uz sludinājumu avīzē 2 1,8

Atbildēju uz sludinājumu internetā 1 0,9

No sākuma strādāju par dejotāju 4 3,6 Par to informēja vai piedāvāja ar to nodarboties paziņa/s, kam ir saistība ar seksa biznesu 27 24,6

Iepazinos ar vīrieti, kas piedāvāja ar to nodarboties 14 12,7

Iepazinos ar sievieti, kas piedāvāja ar to nodarboties 27 24,6

Mani pārdeva seksa biznesam 4 3,6

Pati nolēmu pamēģināt tādā veidā nopelnīta naudu 24 21,8

Draudzenes ieteica 7 6,4

„Kādā veidā vai kur pēdējo 30 dienu laikā ar jums sazinājās klienti, kuri maksā par seksu?”

(n = 117)*

n %

Pa telefonu, kā numuru pati reklamēju 93 79,5

Uz ielas 49 41,9

Bārā, restorānā vai nakts klubā 20 17,1

Viesnīcā 12 10,3

Ar taksometra vadītāja starpniecību 10 8,5

Pa e-pastu, kuru pati reklamēju 9 7,7

Pirtī vai masāžas salonā 8 6,8

Uz šosejas 7 6,0

Bordelī 1 0,9

Ostā 1 0,9

Centrālajā dzelzceļa stacijā 1 0,9

Tālbraucēju auto stāvvietā 1 0,9

16.lapa no 36

11. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no pakalpojumu sniegšanas vietas

4.3. Mobilitāte

18,8% sieviešu (n = 22) atzīmējušas, ka ir sniegušas seksa pakalpojumus arī ārpus

Rīgas. Kā biežākās pakalpojumu sniegšanas teritorijas tiek minētas Jūrmala (n = 5), Sigulda (n

= 5), Jelgava (n = 4), Ventspils (n = 3) un Ogre (n = 3). Savukārt 21,4% (n = 25) sieviešu

atbildējušas, ka sniegušas seksa pakalpojumus arī ārzemēs. Visbiežāk tas noticis Vācijā (n =

10), Dānijā (n = 4) un Itālijā (n= 4). Uz jautājumu par to, cik bieži viņas pēdējā gada laikā

devušās uz ārzemēm sniegt seksa pakalpojumus, sievietes atbildējušas, ka visbiežāk tas noticis

tikai vienu reizi (40,0%, n=8) vai divas reizes (30,0%, n = 6). 25% (n = 5) sieviešu atbildējušas,

ka tas noticis vairāk nekā pirms gada.

4.4. Seksa kontakti un seksa pakalpojumi par maksu

Lielākajai daļai prostitūcijā nodarbināto sieviešu ir pastāvīgs seksa partneris (viens

partneris – 61,5%, n = 72; vairāki – 4,3%, n = 5). Šo pastāvīgo attiecību ilgums vidēji bija 3,7

gadi (SD 4,4; minimālais ilgums – 0,02 gadi, maksimālais – 27,0; moda un mediāna – 2,0

gadi). Pēdējā gada laikā sekss ar pastāvīgu partneri bijis 84 sievietēm (71,8%). Ar šādu partneri

prezervatīvu pēdējā mēneša laikā konstanti lietojušas tikai 19,0% sieviešu (n = 15) (skat. 12.

tabulu).

12. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no prezervatīva lietošanas biežuma ar pastāvīgu seksa partneri


„Kur pēdējo 30 dienu laikā jūs sniedzāt seksa pakalpojumus klientiem?”

(n = 117)*

n %

Viesnīcā 81 69,2 Automašīnā (vieglajā vai smagajā) 60 51,3 Klienta dzīvoklī 41 35,0 Pirtī vai masāžas salonā 28 23,9 Savā personīgajā dzīvoklī vai dzīvoklī, ko pati īrēju 26 22,2 Koridoros vai pagraba telpās 4 3,4 Uz ielas vai parkā 3 2,6

Bordelī vai citās speciāli tam paredzētās telpās 2 1,7

„Cik bieži jūs lietojāt prezervatīvu ar pastāvīgo partneri, kurš nemaksāja par seksu, vaginālā un/ vai anālā seksa laikā pēdējo 30

dienu laikā?”

(n = 84)

n %

Katru reizi 15 17,9 Lielākoties 12 14,3 Apmēram pusē no sakariem 3 3,5 Reti 3 3,5 Nekad 46 54,8 Nebija seksa ar šādu partneri pēdējā mēneša laikā 5 6,0

17.lapa no 36

Pēdējā gada laikā sievietēm bijuši arī dzimumkontakti ar vienas nakts partneriem, kuri

nebija klienti (nemaksāja par seksu) – šādas attiecības bijušas 24,6% sieviešu (n = 28). Ar šiem

partneriem prezervatīvu katrā dzimumkontaktā lietojušas 61,5% (n = 16) sieviešu (skat. 13.

tabulu).

13. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no prezervatīva lietošanas biežuma ar vienas nakts seksa partneri

Pēdējo 12 mēnešu laikā 23,0% (n = 26) sieviešu bijuši dzimumkontakti arī ar gadījuma

partneriem, kuri nemaksāja par seksu. Ar šādiem partneriem prezervatīvs vienmēr lietots arī

61,5% (n = 16) gadījumu (skat. 14. tabulu).

14. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no prezervatīva lietošanas biežuma ar gadījuma seksa partneri

Nedēļas laikā respondentēm ir vidēji 8,0 klienti (SD 8,1; minimālais klientu skaits –

1,0, maksimālais – 45,0; moda – 2,0; mediāna – 5,0).

Pēdējā gada laikā praktiski visām sievietēm bijuši gan latviešu, gan krievu tautības

klienti un pusei (50,4%, n = 59) respondenšu bijuši arī ārvalstu klienti (dominē tādas tautības

kā angļi (n = 25), vācieši (n = 22), norvēģi (n =9) un zviedri (n = 8)).

No pēdējiem 10 respondenšu klientiem vidēji 2,9 (SD 2,7) bijuši pastāvīgi klienti

(moda – 1,0, mediāna – 2,0). No pēdējiem 10 klientiem vidēji 3,2 (SD 3,0) pieprasījuši seksu

bez prezervatīva, tādējādi pakļaujot sevi un sievieti seksuālās transmisijas infekciju pārneses

riskam.

No visiem seksa veidiem pēdējā mēneša laikā visbiežāk sniegts vaginālais vai orālais

sekss. Konstanta prezervatīva lietošana visbiežāk novērojama grupveida seksa (78,6%, n = 11),

kā arī vaginālā (77,9%, n = 88) un anālā seksa (77,3%, n = 17) laikā. Nepietiekami prezervatīvs

„Cik bieži jūs lietojāt prezervatīvu ar vienas nakts partneri, kurš nemaksāja par seksu, vaginālā un/ vai anālā seksa laikā pēdējo 30

dienu laikā?”

(n = 26)

n %

Katru reizi 16 61,5

Apmēram pusē no sakariem 1 3,9

Nekad 3 11,5

Nebija seksa ar šādu partneri pēdējā mēneša laikā 6 23,1

„Cik bieži jūs lietojāt prezervatīvu ar gadījuma partneri, kurš nemaksāja par seksu, vaginālā un/ vai anālā seksa laikā pēdējo 30

dienu laikā?”

(n = 26)

n %

Katru reizi 16 61,6

Lielākoties 1 3,8

Apmēram pusē no sakariem 3 11,5

Reti 2 7,8

Nekad 1 3,8

Nebija seksa ar šādu partneri pēdējā mēneša laikā 3 11,5

18.lapa no 36

lietots orālā seksa laikā – vienmēr to lietojušas tikai puse sieviešu (55,1%, n = 59) (skat. 15.

tabulu).

15. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no prezervatīva lietošanas biežuma dažāda veida seksa laikā

Pēdējā dzimumakta ar pēdējo klientu laikā prezervatīvu lietojušas 85,5% (n = 100)

sieviešu. Lielākajā daļā gadījumu tā bijusi sievietes iniciatīva (71,6%, n = 68). 26,3% (n=25)

gadījumu tas bijis kopīgs lēmums un tikai 2,1% gadījumu (n = 2) tā bijusi klienta iniciatīva.

Sievietes, kuras nebija lietojušas prezervatīvu, tika izjautātas par nelietošanas

iemesliem. Visbiežāk prezervatīvs netika lietots, jo klients bijis pastāvīgs vai arī klients to nav

vēlējies (skat. 16. tabulu).

16. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no prezervatīva nelietošanas iemesla pēdējā dzimumakta laikā ar pēdējo klientu

Neviena no respondentēm neatzīmēja šādus atbilžu variantus: prezervatīvi ir pārāk

dārgi; klients maksāja vairāk par seksu bez prezervatīva; prezervatīvi nav „droši”; mans


„Cik bieži jūs lietojāt prezervatīvu pēdējo 30 dienu laikā katrā no minētajiem seksa veidiem ar klientiem, kuri maksāja par seksu?”

Seksa veids Katru reizi Lielākoties Pusē no

gadījumiem Reti Nekad

Orālais sekss (n = 107)

55,1%, n=59 11,2%, n=12 6,5%, n=7 14,0%, n=15 13,2%, n=14

Vaginālais sekss (n=113)

77,9%, n=88 15,0%, n=17 0,9%, n=1 3,5%, n=4 2,7%, n=3

Anālais sekss (n=22)

77,3%, n=17 9,1%, n=2 9,1%, n=2 – 4,5%, n=1

Grupveida sekss (n=14)

78,7%, n=11 7,1%, n=1 – 7,1%, n=1 7,1%, n=1

Sado-mazohisks sekss (n=3)

33,3%, n=1 33,3%, n=1 – – 33,3%, n=1

„Kādēļ jūs un jūsu klients tajā reizē nelietojāt prezervatīvu?” (n = 17) *

n %

Nebija neviena prezervatīva 1 5,9

Tas bija pastāvīgais klients 7 41,2

Klients nevēlējās lietot prezervatīvu 6 35,3

Biju lietojusi alkoholu/narkotikas un neiedomājos par prezervatīvu

2 11,8

Nedomāju, ka tas nepieciešams 3 17,6

Pati nevēlējos 1 5,9

19.lapa no 36

suteners/bordeļa īpašnieks (u. tml.) neļāva lietot prezervatīvus; es lietoju cita veida

kontracepciju.

Sievietēm lielākā motivācija lietot prezervatīvu ir vēlme pasargāt sevi no seksuāli

transmisīvajām infekcijām (skat. 17. tabulu).

17. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no tā, kāpēc tiek lietots

prezervatīvs

Sievietēm tika uzdots jautājums par to, kas notika pēdējā reizē, kad klients nevēlējās

lietot prezervatīvu. Visbiežāk kontakts tika pārtraukts (58,4%, n = 66). Tomēr piektajā daļā

gadījumu sieviete piekritusi seksam bez prezervatīva (19,5%, n = 22) (skat. 18. tabulu).

18. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no rīcības pēdējā reizē, kad

klients nevēlējās lietot prezervatīvu

Jautātas par to, cik prezervatīvu viņām patlaban ir līdzi, sievietes sniedza atbildi, ka tie

vidēji ir 2,6 prezervatīvi (SD 3,5; minimālais skaits – 0, maksimālais – 15; mediāna – 1). 45,2%

sieviešu (n = 52) atbildēja, ka viņām līdzi nav neviena prezervatīva. Biežākie brīvo atbilžu

varianti par to, kāpēc prezervatīvu nav, atspoguļoti 19. tabulā.


„Kāds ir galvenais iemesls, kādēļ jūs lietojat prezervatīvus?” (n=115) *

n %

Kontracepcija/aizsardzība pret grūtniecību 73 63,5

Aizsardzība no HIV/AIDS 100 87,0

Aizsardzība no STI 107 93,0

Klienta prasība 19 16,5

Cits iemesls (klienta veselība, lai neinficētu citus, nepatīkams klients)

9 7,8

„Kas notika pēdējā reizē, kad klients nevēlējās lietot prezervatīvu?”

(n = 113) *

n %

Pārtraucu kontaktu un nebija seksa 66 58,4

Klients pārtrauca kontaktu un nebija seksa 1 0,9

Apmierināju klientu tikai ar rokām 11 9,7

Bija sekss bez prezervatīva 22 19,5

Izvēlējāmies orālo seksu 4 3,5

Pārliecināju, ka prezervatīvs ir nepieciešams 6 5,3

20.lapa no 36

19. tabula. Respondenšu skaits saistībā ar biežākajiem iemesliem, kādēļ intervijas veikšanas brīdī nav līdzi neviena prezervatīva

Puse sieviešu (52,1%, n = 61) atzīmējušas, ka pēdējā gada laikā ir saņēmušas

prezervatīvus arī bez maksas no kādas organizācijas, ielu darbinieka vai medicīnas iestādē.

Piektā daļa sieviešu (18,8%, n = 22) norāda, ka neizmanto nekāda veida aizsardzību

pret grūtniecību. Vispopulārākā kontracepcijas metode to sieviešu vidū, kuras šādas metodes

pēdējā gada laikā ir izmantojušas, ir prezervatīvs (90,5%, n = 86). Citas metodes tiek

izmantotas ievērojami retāk (skat. 20. tabulu). Neviena sieviete neizvēlējās šādus atbilžu

variantus: diafragma; sieviešu prezervatīvs; sterilizācija.

20. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no izmantotās kontracepcijas metodes pēdējā gada laikā

Vairāk nekā pusei sieviešu dzīves laikā bijis mākslīgais aborts (59,8%, n = 70). No tām

45,7% (n = 32) bijis viens aborts, 25,7% (n = 18) – divi un 28,6% (n = 20) – trīs un vairāk

aborti.


„Kāda iemesla dēļ jums šobrīd nav līdzi neviena prezervatīva?” (n = 50)

n Patlaban pakalpojumus neplāno sniegt (atvaļinājums, brīvdiena, pakalpojumus sniedz tikai nedēļas nogalēs u. tml.) 19

Visi prezervatīvi beigušies (t. sk. atdoti citām sievietēm) 7

Atrodas cietumā 6

Nav nopirkti 5

Nenēsā ikdienā līdzi (jo sniedz pakalpojumus dzīvoklī u. tml.) 5

Palikuši citā somā 3

Zina, ka neizmantos prezervatīvus/nelieto prezervatīvus 2

Nav vajadzības pēc prezervatīviem 2

Nav naudas, par ko iegādāties 1

„Kāda veida aizsardzību pret grūtniecību jūs lietojāt pēdējo 12 mēnešu laikā?”

(n = 95) *

n %

Orālā kontracepcija 7 7,4

IUS (spirāle) 5 5,3

Hormonālās injekcijas vai implants 1 1,1

Prezervatīvs 86 90,5

Spermicīdi 3 3,2

Pārtrauktais dzimumakts 1 1,1

Kalendārā metode 2 2,1

Cita (apmazgājas ar citrona šķīdumu; klimakss) 2 2,1

21.lapa no 36

4.5. Atkarību izraisošo vielu lietošana

Pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojušas praktiski visas sievietes. Visbiežāk alkohols

lietots katru vai gandrīz katru dienu (skat. 21. tabulu).

21. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no alkohola lietošanas biežuma pēdējā mēneša laikā

Bieži alkohola lietošana bijusi saistīta tieši ar seksa pakalpojumu sniegšanu, t. i.,

alkohols ticis lietots pirms klienta apkalpošanas vai tās laikā (skat. 22. tabulu).

22. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no alkohola lietošanas biežuma pirms seksa pakalpojumu sniegšanas vai to laikā (pēdējā mēneša ietvaros)

Prostitūcijā nodarbināto sieviešu vidū visai izplatīta ir arī smēķēšana. Pēdējā mēneša

smēķēšanas prevalence ir 90,4% (n = 104). Ik dienas smēķē 80,0% (n = 92) sieviešu (skat. 23.

tabulu).

„Cik bieži (vidēji) pēdējo 30 dienu laikā jūs lietojāt alkoholu?” (n = 116)

n %

Katru dienu 12 10,3

Gandrīz katru dienu 30 25,9

Divas reizes nedēļā 23 19,8

Vienu reizi nedēļā 15 12,9

Mazāk kā vienu reizi nedēļā 7 6,1

Vienu reizi mēnesī 16 13,8

Vispār nelietoju alkoholu 13 11,2

„Cik bieži pēdējo 30 dienu laikā jūs iedzērāt vienu vai vairākus dzērienus pirms sniedzāt seksa pakalpojumu vai tā laikā?”

(n = 102)

n %

Katru dienu 17 16,7






Vispār nedzēru 18 17,6

22.lapa no 36

23. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no smēķēšanas biežuma pēdējā mēneša laikā

Nelegālo narkotisko vielu lietošanas mūža prevalence prostitūcijā nodarbināto sieviešu

populācijā ir 82,9% (n = 97). Pēdējā mēneša laikā narkotikas lietojušas 62 sievietes (65,2% no

tām, kuras jelkad mūžā tās lietojušas) (skat. 24. tabulu).

24. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no narkotiku lietošanas biežuma pēdējā mēneša laikā

Bieži narkotiku lietošana, līdzīgi kā alkohola gadījumā, ir saistīta ar seksa pakalpojumu

sniegšanu (skat. 25. tabulu).

25. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no narkotiku lietošanas biežuma pirms seksa pakalpojumu sniegšanas vai to laikā (pēdējā mēneša ietvaros)

„Cik bieži pēdējo 30 dienu laikā jūs smēķējāt vai lietojāt citus tabakas produktus?”

(n = 115)

n %

Katru dienu 92 80,0





Vispār nelietoju nekādus tabakas produktus 11 9,6

„Cik bieži pēdējo 30 dienu laikā jūs lietojāt narkotikas?” (n = 95)

n %

Katru dienu 19 20,0






Vispār nelietoju narkotikas 33 34,8

„Cik bieži pēdējo 30 dienu laikā jūs lietojāt vienu vai vairākas narkotikas pirms sniedzāt seksa pakalpojumu vai tā laikā?”

(n = 61)

n %

Katru dienu 13 21,3






Nelietoju narkotikas 16 26,1

23.lapa no 36

Visbiežāk tiek minēts, ka galvenā pēdējā mēneša laikā lietotā narkotika ir

amfetamīns/metamfetamīns (44,3%, n = 27), kam seko heroīns (32,8%, n = 20) (skat.

26.tabulu).

26. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no galvenās lietotās narkotiskās vielas pēdējā mēneša laikā

Pusi no narkotiku lietotājām var uzskatīt par polinarkomānēm, t. i., pēdējā mēneša laikā

viņas lietojušas 2 un vairāk narkotiskās vielas (50,8%, n = 31). Maksimālais vienlaicīgi lietoto

vielu skaits ir 7.

No visām sievietēm, kuras jelkad dzīvē lietojušas narkotikas, 83,5% (n = 81) tās arī

injicējušas. 61 sieviete (75,3%) to darījusi pēdējā gada laikā, t. sk. 64,2% (n = 52) pēdējā

mēneša laikā. 62,0% (n = 49) sieviešu atzīst, ka narkotiku injicēšanai ir izmantojušas citu

personu iepriekš izmantotas šļirces vai adatas. Tikpat liels sieviešu skaits (62,0%, n = 49)

atbildējušas, ka izmantojušas arī citus nesterilus injicēšanas piederumus (filtrs, devas dalīšana

no kopīga trauka u. tml.). 13,6% (n = 11) sieviešu nesterilu adatu vai šļirci izmantojušas arī

pēdējā injicēšanas reizē. Pēdējā gada laikā vairāk nekā puse respondenšu (59,3%, n = 48)

norāda, ka saņēmušas sterilas šļirces vai adatas no ielu darbinieka, šļirču apmaiņas punktā u.

tml. Vairāk nekā puse sieviešu atzīst, ka pēdējā gada laikā viņām bijuši arī seksa partneri, kuri

ir narkotiku injicētāji (57,0%, n = 61).

4.6. Zināšanas, testēšanās pieredze un infekciju izplatība

Respondentes kopumā savas zināšanas par HIV vērtē kā labas – 68,4% (n = 80) atbild,

ka par HIV zina ļoti vai diezgan daudz.

Taču uz visiem pieciem UNGASS9 zināšanu indikatorjautājumiem pareizu atbildi

sniedza tikai 58,1% (n = 68) sieviešu. Atbildes uz minētajiem jautājumiem atspoguļotas

27.tabulā.

„Kuru no šeit minētajām narkotikām jūs pēdējo 30 dienu laikā esat lietojusi galvenokārt?”

(n = 60)

n %

Kanabiss 4 6,8

Ekstazī 2 3,3

Heroīns 20 33,3

Hanka 1 1,7

Amfetamīns, metamfetamīns 26 43,3

Heroīns un amfetamīns 5 8,3

Metadons 2 3,3

24.lapa no 36

27. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars, kuras sniegušas pareizu atbildi uz jautājumiem, kas saistīti ar zināšanām par HIV

Lielākā daļa (77,8%, n = 91) sieviešu norādījušas, ka viņas pazīst kādu HIV inficētu

personu. Tāpat lielākā daļa sieviešu uztraucas, ka pašas varētu inficēties ar HIV (skat.

28.tabulu).

28. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no uztraukuma pakāpes par iespēju inficēties ar HIV

Lielākā daļa prostitūcijā nodarbināto sieviešu zina, kur var doties, lai veiktu HIV testu

(88,9%, n = 104). Šo izmeklējumu dzīves laikā ir veikušas 102 sievietes (89,5%), tostarp

pēdējā gada laikā – 59 sievietes (51,8%). Sievietes, kuras nekad nav veikušas izmeklējumus

HIV infekcijas diagnosticēšanai, tika iztaujātas par testa neveikšanas iemesliem. Biežāk

minētais iemesls ir uzskats, ka konkrētajai personai nav bijis risks inficēties (28,6%, n = 4)

(skat. 29. tabulu).

29. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no HIV testa neveikšanas iemesla


Zināšanu pārbaudes jautājums (pareizā atbilde) (n = 116)*

n %

Vai cilvēks, kurš izskatās vesels, var būt inficēts ar HIV? (Jā) 109 94,0 Vai iespējams izsargāties no inficēšanās ar HIV, pareizi lietojot prezervatīvu katra dzimumkontakta laikā (Jā)

108 93,9

Vai var inficēties ar HIV, kopā ēdot/daloties maltītē ar HIV inficētu cilvēku? (Nē)

106 91,4

Vai iespējams izsargāties no inficēšanās ar HIV, stājoties dzimumattiecībās tikai ar vienu, uzticīgu, neinficētu partneri (Jā)

100 86,2

Vai var inficēties ar HIV no odu kodumiem? (Nē) 81 69,8

„Vai jūs uztraucaties, ka varētu inficēties ar HIV?” (n = 115)

n %

Jā, ļoti 71 61,7

Jā, mazliet 22 19,2

Nē, nemaz 17 14,8

Es par to nedomāju 5 4,3

„Kāda iemesla dēļ nekad neesat veikusi HIV testu?” (n = 14)

n % Nedomāju, ka man bijis risks 4 28,7

Nezinu, kur var veikt HIV testu 1 7,1

Baidos uzzināt testa rezultātu 1 7,1

Baidos, ka netiks ievērota konfidencialitāte 1 7,1

Neesmu par to domājusi 7 50,0

25.lapa no 36

Neviena sieviete neatzīmē, ka HIV testu nav veikusi šādu anketā minēto iemeslu dēļ: es

lietoju prezervatīvu katra dzimumkontakta laikā; baidos, ka atklāsies, ka es nodarbojos ar

prostitūciju; baidos, ka pret mani slikti izturēsies; neesmu reģistrējusies pie ģimenes ārsta; man

ir bijis sekss tikai ar cilvēkiem, kuri izskatās veseli.

Gandrīz visas HIV testu veikušās sievietes (93,1%, n = 95) šo izmeklējumu veikušas

brīvprātīgi, tomēr 7 sievietes atbildējušas, ka viņām to kāds pieprasījis veikt.

Lūgtas norādīt personu vai iestādi, kas likusi veikt testu, respondentes atbildējušas, ka,

viņām iepriekš nejautājot, HIV tests veikts grūtniecības laikā vai medicīnisku manipulāciju

gadījumā. Tāpat tests bez jautāšanas veikts, iestājoties cietumā. Viena respondente norādīja, ka

HIV testu veikt pieprasījis viņas pastāvīgais seksa partneris.

Respondentēm tika lūgts norādīt vietu, kur viņas veikušas pēdējo HIV testu. Visbiežāk

viņas izmeklējušās speciālā centrā, kur veic HIV testu (LIC AIDS konsultāciju kabinetā vai

biedrībā DIA+LOGS) (44,1%, n = 45) (skat. 30. tabulu).

30. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no vietas, kur veikts pēdējais HIV tests

21,4% sieviešu (n = 21) atbildējušas, ka pēdējā veiktā HIV testa rezultāts viņām bijis

pozitīvs. Pētījuma laikā veiktā HIV testa rezultāts pozitīvs izrādījās 22,2% (n = 26)

respondenšu.

No tām sievietēm, kuras sevi uzskatīja par HIV inficētām, trešā daļa (33,3%, n = 7)

regulāri apmeklē infektologu, 28,6% (n = 6) to dara neregulāri, 9,5% (n = 2) to darījušas

kādreiz, bet pārtraukušas, bet 28,6% (n = 6) pie infektologa nav griezušās vispār.

„Kur jūs veicāt pēdējo HIV testu?” (n = 102)

n %

Speciālā centrā, kur veic HIV testu (LIC AIDS konsultāciju kabinets, biedrība DIA+LOGS)

45 44,1

Pie ginekologa/dermatovenerologa 14 13,7

Pie ģimenes ārsta 5 4,9

Stacionārā (t. i., „guļot” slimnīcā, paliekot pa nakti) 5 4,9

Mobilajā HIV profilakses punktā 5 4,9 Slimnīcā vai klīnikā kā ambulatorais pacients (t. i., „neguļot” slimnīcā, nepaliekot pa nakti)

4 3,9

Privātajā laboratorijā 3 2,9

Pie ārsta privātpraksē/doktorātā 2 2,0

Sakarā ar grūtniecību 2 2,0

Poliklīnikā 2 2,0

Donoru centrā, nododot asinis 1 1,0 Citā vietā (cietumā, Latvijas Infektoloģijas centrā (Linezera ielā 3, Rīgā) u. tml.)

14 13,7

26.lapa no 36

Veicot pēdējo HIV testu, pirmstesta konsultāciju saņēmušas vien 71,6% (n = 73)

respondenšu, savukārt pēctesta konsultāciju – 62,4% (n = 63).

Turpmāk aptaujas laikā sievietēm tika lūgts nosaukt citas (bez HIV) seksuāli

transmisīvās infekcijas (STI), ko viņas zina. Visbiežāk tika nosauktas tādas STI kā sifiliss un

gonoreja (skat. 31. tabulu).

31. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no nosauktās seksuāli transmisīvās infekcijas

Respondentes tika lūgtas arī nosaukt raksturīgākos STI simptomus. Visbiežāk sievietes

kā raksturīgāko STI pazīmi minēja izdalījumus (skat. 32. tabulu).

32. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no nosauktajiem seksuāli transmisīvo infekciju simptomiem sievietēm

Jautātas par to, vai kādu no šiem simptomiem respondentes pašas ir izjutušas pēdējā

gada laikā, 23,9% (n = 28) sieviešu atbildēja apstiprinoši. Simptomu vai aizdomu gadījumā

aptuveni puse sieviešu griezušās pie ārsta vienas (46,4%, n = 13) vai kopā ar partneri (10,7%, n

= 3). Daļa nav reaģējušas uz šiem simptomiem (42,9%, n = 12) (skat. 33. tabulu).


„Kādas slimības, ko var iegūt dzimumceļā, jūs varat nosaukt?” (n=117) *

n %

Sifiliss 117 100,0

Gonoreja 115 98,3

C hepatīts 109 93,2

B hepatīts 103 88,0

Trihomonoze 102 87,2

Hlamīdijas 87 74,4

Dzimumorgānu herpes 75 64,1

Dzimumorgānu kārpas 67 57,3

„Vai varat aprakstīt, kādi seksuāli transmisīvo infekciju simptomi mēdz būt sievietēm?”

(n = 117) *

n %

Apjomīgi izdalījumi no dzimumorgāniem 109 93,2

Smakojoši izdalījumi no dzimumorgāniem 109 93,2

Čūlas, jēlumi uz dzimumorgāniem 96 82,1

Nieze dzimumorgānu apvidū 95 81,2

Dedzinoša sajūta urinējot 90 76,9

Sāpes vēdera lejasdaļā 76 65,0 Pietūkumi/pietūkuši limfmezgli dzimumorgānu (cirkšņu) apvidū

70 59,8

27.lapa no 36

33. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no rīcības seksuāli transmisīvo infekciju simptomu vai aizdomu gadījumā

Uz jautājumu par to, vai pēdējā gada laikā apmeklējušas ārstu, 64,9% (n = 74) sieviešu

atbildēja, ka ir apmeklējušas ģimenes ārstu. Ginekologu apmeklējušas nedaudz vairāk – 66,7%

(n = 78) sieviešu. Vizītē pie dermatovenerologa bijušas 15,0% (n = 16) sieviešu.

Sievietēm, kuras nebija apmeklējušas ginekologu, tika jautāts par iemesliem, kāpēc

viņas to nav darījušas. Visbiežāk tas nav ticis darīts, jo sievietes uzskatījušas, ka nav bijusi tāda

nepieciešamība (46,2%, n = 18) (skat. 34. tabulu).

34. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no ginekologa nepameklēšanas iemesla

Neviena sieviete uz minēto jautājumu nebija izvēlējusies šādus atbilžu variantus:

nezinu, kur to izdarīt; nepiemērots pieņemšanas laiks; baidos, ka pret mani slikti izturēsies.


„Ko jūs darījāt, kad jums parādījās simptomi vai radās aizdomas, ka jums varētu būt kāda seksuāli transmisīvā infekcija?”

(n = 28) *

n %

Devos pie ārsta viena pati 13 46,4

Nedarīju neko 12 42,9 Ārstējos ar zālēm, ko iegādājos aptiekā pēc ārsta izrakstītas receptes 4 14,3

Kopā ar partneri devos pie ārsta 3 10,7

Nenodarbojos ar seksu, līdz simptomi izzuda 3 10,7

Dzēru pretsāpju zāles 2 7,1

Draudzene/paziņa ieteica zāles, ar ko ārstēties 1 3,6

Lietoju prezervatīvu seksa laikā, līdz simptomi izzuda 1 3,6

„Kāda iemesla dēļ neesat apmeklējusi ginekologu pēdējo 12 mēnešu laikā?”

(n = 39) *

n %

Nebija nepieciešamības 18 46,2

Nav veselības apdrošināšanas 1 2,6 Nav sava ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu pie ginekologa

1 2,6

Nav naudas, ko samaksāt par ārsta apmeklējumu 6 15,4

Nav bijis laika ārsta apmeklējumam 5 12,8

Neērta vieta/tālu/grūti nokļūt 1 2,6

Pārāk ilgi jāgaida pieraksts 2 5,1

Baidos, ka noskaidrosies, ka nodarbojas ar prostitūciju 1 2,6

Baidos, ka netiks ievērota konfidencialitāte 1 2,6 Cits iemesls (baidās no ginekologa apmeklējuma, baidās saņemt sliktus „jaunumus”/izmeklējumu rezultātus u.tml.)

12 30,8

28.lapa no 36

35. tabulā atspoguļota pašu respondenšu ziņotā, kā arī pētījuma laikā iegūtā seksuāli

transmisīvo infekciju prevalence, veicot asins parauga izmeklējumus. Aplūkojot asins analīžu

rezultātā iegūto prevalenci, jāņem vērā, ka pētījuma laikā tika veikta tikai primārā (ne

apstiprinošā) diagnostika.

35. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no pašu ziņotās seksuāli

transmisīvo infekciju prevalences un asins parauga analīzē iegūtā rezultāta

Uz jautājumu par to, vai viņām ir LR Ministru Kabineta noteikumos Nr. 32

(22.01.2008) minētās veselības kartes, tikai 10 sievietes (8,5%) atbildēja apstiprinoši.

Sievietēm, kurām šīs veselības kartes nebija, tika uzdots jautājums par to, kāpēc viņām tās nav.

Visbiežāk respondentes atbildēja, ka viņām tā nav nepieciešama (61,7%, n = 66). Daļa sieviešu

nebija informētas, ka viņām šāda karte ir nepieciešama (15,0%, n = 16) (skat. 36.tabulu).

36. tabula. Respondenšu skaits un īpatsvars atkarībā no veselības kartes neesamības

iemesla


Seksuāli transmisīvā infekcija

Pašu ziņotais (n = 117)

Asins analīžu rezultāts (n = 117)

n % n %

Dzimumorgānu herpes 0 0 73 62,4

C hepatīts 33 28,4 68 58,1

B hepatīts 9 8,0 55 47,0

Hlamīdijas 8 7,1 45 38,5

Sifiliss 10 8,7 27 23,1

Gonoreja 6 5,3 - -

Dzimumorgānu kārpas 6 5,3 - -

Trihomonoze 13 11,3 - -

„Kādēļ jums nav šādas veselības kartes?” (n = 107) *

n %

Tāda nav vajadzīga 66 61,7

Nezinu, ka tādai jābūt 16 15,0

Nezinu, kur tādu dabūt 7 6,5

Nav naudas nepieciešamo izmeklējumu veikšanai 3 2,8

Man tam nav laika 2 1,9

Bija, bet to pazaudēju/tā ir nozagta/atņemta 5 4,7

Ir cita veida izziņa 7 6,5 Cita atbilde (zināja, ka tādu nedos, jo ir HIV inficēta; baidās tādu izņemt, jo dati tiek datorizēti u. tml.) 11 10,3

29.lapa no 36

4.7. Saskare ar likumsargiem

Uz jautājumu, vai policijas darbinieki ir respondentes kaut reizi mūžā aizturējuši,

mazāk nekā puse sieviešu atbildēja apstiprinoši (46,2%, n = 54). Vidēji pēdējā gada laikā

sievietes tikušas aizturētas 11,4 reizes (SD 26,0; minimālais reižu skaits – 0, maksimālais –

150; moda – 1,0; mediāna – 2,0). 35,0% sieviešu (n = 41) kaut reizi dzīvē ir atradušās

ieslodzījumā.

30.lapa no 36

5. SECINĀJUMI

5.1. Prostitūcijā nodarbināto sieviešu vidū novērota augsta HIV un citu pētīto seksuālās

transmisijas infekciju izplatība: HIV – 22,2%, dzimumorgānu herpes – 62,4%, C hepatīts –

58,1%, B hepatīts – 47,0%, hlamidioze – 38,5%, sifiliss – 23,1%; salīdzinot ar iepriekš veiktu

pētījumu rezultātiem, attiecībā uz HIV izplatību vērojama pieauguma tendence laikā (2002.

gadā – 16%3, 2004. gadā – 16,8%3), taču jāņem vērā HIV prevalences noteikšanas metožu

atšķirības starp pieminētajiem pētījumiem.

5.2. Augsts ir to sieviešu īpatsvars, kuras nezina, ka ir inficētas.

5.3. Novērojams augsts infekciju seksuālās transmisijas risks saistībā ar ievērojamu

nemaksājošu partneru un maksājošu klientu skaitu, kā arī ar nepietiekamu prezervatīvu

lietošanas biežumu (t. sk. pēc klientu pieprasījuma).

5.4. Novērojams augsts infekciju asins transmisijas risks saistībā ar augstu narkotiku

injicēšanas izplatību prostitūcijā nodarbināto sieviešu populācijā un plaši praktizētu injicēšanās

piederumu kopīgu lietošanu injicētāju vidū.

5.5. Valstī netiek ievēroti MK noteikumos Nr.32 (Prostitūcijas ierobežošanas

noteikumi; 22.01.2008.10) minētie ierobežojumi – bieži sievietes sākušas pakalpojumus sniegt

pirms 18 gadu vecuma, pakalpojumi tiek sniegti neatļautās vietās, sievietēm nav veselības

karšu, policijas kontrole ir nepietiekama.

5.6. Novērojama nepieciešamība pēc populācijai specifiskiem informācijas un atbalsta

pasākumiem – zināšanas par HIV nav vērtējamas kā pietiekamas, HIV testa veikšanas biežums

nav pietiekams, trešā daļa PNP nav saņēmušas pirms un/vai pēctesta konsultāciju, tāpat nav

pietiekama ārstu apmeklējumu regularitāte.

31.lapa no 36

6. DISKUSIJA, PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

6.1. Pētniecība

Pētījuma veikšanas gaitā tapuši secinājumi, kas būtu ņemami vērā, atkārtoti veicot

pētījumus PNP populācijā Latvijā. Pirmkārt, secināts, ka prostitūcijā nodarbinātajām sievietēm

ir samērā šaurs sociālais tīklojums (kā minēts iepriekš, visbiežāk minētais PNP skaits, kuras

respondente personīgi pazīst, ir 2). Tādējādi ir apšaubāma RDS metodoloģijas pielietojuma

lietderība šīs mērķa grupas izpētē. Kā liecina šī pētījuma pieredze, RDS viļņi (jeb ķēdes posmi)

neveidojās, un, lai panāktu pēc iespējas adekvātāku atlases lielumu, pētījuma gaitā nācās pāriet

uz izdevīguma atlasi.

Otrkārt, secināts, ka Latvijā PNP ir izteikti noslēgta populācija. Ar pētniecības,

profilakses vai veselības veicināšanas aktivitātēm praktiski ir iespējams piekļūt tikai personām,

kuras piesaista klientus „uz ielas”. Tā kā bordeļi, kā arī pakalpojumu sniegšana viesnīcās,

naktsklubos u. tml. valstī ir aizliegta, PNP, kuras strādā minētajās iestādēs, noliedz jebkuru

saistību ar seksa pakalpojumu sniegšanu.

Tāpat sieviešu kontaktus ar veselības vai sociālo pakalpojumu sniedzējiem var

ierobežot personas, kuras organizē vai veicina seksa pakalpojumu izmantošanu (pētījuma lauka

darba laikā tika uzsāktas sarunas par pieeju prostitūcijā nodarbinātām sievietēm ar vienu no

Rīgas pierobežas naktsklubiem, kā arī tika izdarīts mēģinājums piekļūt sievietēm ar taksometru

šoferu (kuri piedāvā pasažieriem informāciju par vietām, kur pieejami seksa pakalpojumi)

starpniecību, taču abos gadījumos tika saņemts atteikums).

Saistībā ar to, ka liels īpatsvars PNP ir arī narkotiku lietotājas, kā arī ar pētījuma laikā

respondenšu vidū novēroto izteikto laika deficītu, pētījuma veiksmīgas norises nodrošināšanai

ieteicams:

a) pretstatā stacionārām pētījuma lauka darba veikšanas vietām izmantot mobilās

vienības (tādējādi tuvinot pētījumu PNP pakalpojumu sniegšanas vietām);

b) venozo asiņu paraugu vākšanu aizstāt ar eksprestestiem, kurus veic, noņemot

kapilārās asinis vai izmantojot siekalas (tādējādi būs iespējams precīzāk vadīt

pēctesta konsultāciju un nepieciešamības gadījumā tūlīt nozīmēt tālākos

izmeklējumus pie speciālistiem).

Saskaņā ar pētījuma lauka darba veicēju teikto, respondentes norādījušas, ka būtu

vairāk motivētas piedalīties pētījumā, ja bonuss par dalību tajā būtu bezmaksas ginekologa

pakalpojumi. Tādēļ turpmākajos pētījumos apsverama šāda bonusa ieviešanas iespēja.

Tāpat konstatēts, ka PNP, kuras lieto narkotikas, un tās personas, kuras narkotikas

nelieto, prasa atšķirīgu pieeju. Piemēram, narkotiku lietotājas pētījumā piedalīties motivē

finansiāli bonusi, viņas ir maz ieinteresētas iespējā saņemt bezmaksas izmeklējumus vai

medicīniskos pakalpojumus. Savukārt narkotiku nelietotājām raksturīgākas rūpes par savu

32.lapa no 36

veselību, un šīs PNP norāda, ka iespēja bez maksas veikt veselības pārbaudes ir bijusi galvenā

motivācija dalībai pētījumā.

6.2. Likumdošana

„Prostitūcija” (franču: prostitution, latīņu: prostitutio: nodošanās netiklībai) ir seksuālo

pakalpojumu sniegšana par samaksu11. Prostitūcijas juridiskais statuss dažādās valstīs ir

ievērojami atšķirīgs. Dažās valstīs par to var sodīt ar nāvi, kamēr citās tas ir pilnībā likumīgs.

Latvijā prostitūcija ir legāla un tiek stingri regulēta10, taču nav atļauta prostitūcijas

organizēšana (t. sk. suteneri un bordeļi). Igaunijā prostitūcija ir legāla, taču tā netiek regulēta,

nav atļauta nekāda veida organizēta prostitūcija. Savukārt Lietuvā prostitūcija ir nelegāla.

Lielākajā daļā postkomunisma valstu (t.sk. Krievijā) prostitūcijai ir palicis tāds pats

juridiskais statuss, kāds tas bija PSRS laikā, respektīvi, tā ir nelegāla, skaidrots Vikipēdijā

(skat. 2. attēlu – Eiropas karti).

2. attēls. Prostitūcijas likumdošanas regulējumi Eiropas valstīs

Legāla, tiek regulēta, bordeļi ir legāli Legāla, tiek regulēta, bordeļi nav legāli Legāla, taču netiek regulēta, bordeļi nav legāli Prostitūcija ir nelegāla: prostitūtas tiek krimināli sodītas Prostitūcija ir nelegāla: klienti tiek krimināli sodīti, taču ne prostitūtas Nav datu

Pētījums apliecina, ka prostitūcijas pašreizējais regulējums Latvijā (Ministru kabineta

noteikumi Nr.32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, 22.01.2008.10) nedarbojas, un tas

viennozīmīgi norāda uz nepieciešamību pēc šī normatīvā akta izmaiņām. Īpaši jāatzīmē

„Veselības kartes personai, kas nodarbojas ar prostitūciju” atcelšanas nepieciešamība: šobrīd to

nav 91,5% PNP, šī brīža regulējums veikt veselības pārbaudes reizi mēnesī vistiešākā veidā

maldina pakalpojuma pircēju un arī pašu pakalpojuma sniedzēju. Veselības izmeklējumiem gan

pakalpojuma sniedzējiem, gan tā saņēmējiem (klientiem) jābūt viegli pieejamiem un izvērtējot

individuālā riska pakāpi.

33.lapa no 36

Infekcijām mēdz būt izteikti garš tā sauktais „loga periods”, kad cilvēks ir inficēts, bet

ar rutīnas diagnostikas testiem infekciju vēl atklāt nevar, jo nav pietiekamā daudzumā

izstrādātu antivielu (piemēram, HIV infekcijas gadījumā antivielu diagnostiskie testi no 1 līdz

pat 6 mēnešiem inficēšanos var neuzrādīt). Šķietamā „veselība” neļauj patiesi izvērtēt risku,

vedina nelietot prezervatīvu. Noteikumi nenosaka prezervatīva lietošanas nepieciešamību, šī

norma būtu jāiekļauj jaunajos noteikumos, prezervatīvu bezmaksas pieejamību nodrošinot caur

zema sliekšņa centriem. Spēkā esošo noteikumu izmeklējumu sarakstā ir lepra (Latvijā

reģistrēti tikai atsevišķi reti slimības gadījumi), tai pašā laikā nav noteikti izmeklējumi uz

tuberkulozi, ko, piemēram, citām ar cilvēkiem saskarsmē esošām profesijām Ministru kabineta

noteikumos Nr. 494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku

veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm”

(27.11.2001.) ir noteikts veikt reizi gadā. Tā kā prostitūcija nav un nevar būt tikai viena resora

atbildība (2008. gada noteikumus izstrādāja Iekšlietu ministrija), nepieciešams veidot darba

grupu, pieaicinot pētījumos iesaistītus sabiedrības veselības speciālistus, nevalstisko

organizāciju pārstāvjus un pašas mērķa grupas pārstāvjus. Vadoties no Eiropas citu valstu

prakses, jāizstrādā tādi noteikumi, kas optimāli atbilstu Latvijas situācijai.

6.3. Infekciju izplatība

Ņemot vērā augsto HIV un seksuāli transmisīvo infekciju izplatību, no vienas puses, un

tai pašā laikā zemo ģimenes ārsta un speciālistu apmeklētību un relatīvi augstu uzticēšanos

speciāliem (,,zema sliekšņa”) centriem ārpus ārstniecības iestādēm, no otras puses, izriet, ka

PNP ir nepieciešams organizēt vieglāk pieejamu pakalpojumu centrus pēc līdzības ar zema

sliekšņa punktiem injicējamo narkotiku lietotājiem. Tādējādi rastos iespēja uzlabot PNP

zināšanas par HIV (šobrīd tikai 58% aptaujāto sieviešu tās ir atbilstošas UNGASS zināšanu

indikatoriem) un citām seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI). Bezmaksas konsultāciju,

eksprestestu un prezervatīvu pieejamība šādos centros palielinātu HIV testa veikšanas biežumu,

prezervatīvu lietošanu, tādējādi mazinot inficēšanās risku. „Zema sliekšņa” centru speciālisti

motivētu PNP gan brīvprātīgi veikt izmeklēšanu, gan apmeklēt ārstniecības iestāžu speciālistus.

Lai gan Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Slimību kontroles un profilakses centrs

aicina palielināt to personu skaitu, kas tiek izmeklētas uz HIV infekciju un zina testa rezultātu,

pētījumā noskaidrots, ka tikai puse no sievietēm pēdējā gada laikā veikušas HIV testu,

visbiežāk – divos esošajos zema sliekšņa centros Rīgā: „Dia+Logs” un LIC (kopš LIC

reorganizācijas 2012. gada 1. aprīlī – Slimību kontroles un profilakses centrs) HIV/AIDS

konsultāciju kabinetā. Latvijā joprojām nav vadlīniju HIV testēšanai, kā arī nav nevienas

organizācijas, kas ikdienā sniegtu informāciju, konsultācijas, sociālo atbalstu, juridisku

aizstāvību tikai šai mērķa grupai. Tādu speciālistu kā infektologa, venerologa, ginekologa un

urologa pieejamības uzlabošana veselības aprūpē ar tiešās pieejamības ārstu statusa noteikšanu

veicinātu savlaicīgu ārstēšanas uzsākšanu HIV un STI slimniekiem, kas tādējādi ierobežotu

infekciju tālāku izplatīšanos. Nepieciešams izstrādāt nacionālas HIV testēšanas vadlīnijas,

34.lapa no 36

kurās jāiekļauj arī rekomendācijas, kā strādāt ar riskam pakļautām grupām (piemēram, INL,

PNP u. c.).

6.4. Sadarbība

Ņemot vērā pētījumā konstatētos faktus, proti, ka pusei sieviešu ir bērni, lielākoties

mazgadīgi, puse PNP ir bijusi saskarē ar policiju, trešdaļa – atradusies ieslodzījumā, puse lieto

dažādas narkotiskās vielas un lielākā daļa arī alkoholu, kā arī, ņemot vērā daudzos infekciju

pārnešanas riska faktorus, likumsakarīgi būtu savstarpēji sadarboties sociālajiem

dienestiem/bāriņtiesām, policijai, Tieslietu ministrijas resoriem, ārstiem, sabiedrības veselības

speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām. Šobrīd regulāras sadarbības starp minētajiem

speciālistiem nav.

Ievērojams ieguldījums sadarbības veicināšanai ir šī ziņojuma tapšanas laikā izveidotā

Tieslietu ministrijas darba grupa (informāciju par darba grupu skat. zemāk). Ir nepieciešams

turpināt šīs darba grupas uzsākto diskusiju tā, lai visām ieinteresētajām pusēm būtu iespējams

maksimāli iesaistīties ar prostitūciju saistīto jautājumu risināšanā.

Pēc resursu centra sievietēm Marta iniciatīvas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko

lietu komisija 25.01.2012 atbalstījusi darba grupas izveidi seksuālo pakalpojumu tirdzniecības

mazināšanai. Tieslietu ministrijas vadībā darba grupa, kurā piedalījās arī LĢPSVA Papardes

zieds pārstāvis, ir sagatavojusi Informatīvo ziņojumu Saeimas komisijai, apkopojot citu valstu

pieredzi un iesniedzot atbildīgo ministriju, institūciju un organizāciju darba grupā diskutētos

priekšlikumus. Tostarp Informatīvajā ziņojumā iekļautas atsauces uz šī pētījuma rezultātiem, kā

arī šajā diskusijas sadaļā identificētie ierosinājumi. Kopumā darba grupa prostitūcijas izplatības

mazināšanai Latvijā Informatīvajā ziņojumā identificējusi šādus iespējamos risinājuma

virzienus:

• turpināt cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas pasākumus (palīdzības

sniegšana cilvēku tirdzniecības upuriem u. c.);

• skaidri noteikt aizliegumu iegādāties seksuālos pakalpojumus no personām, kuras

tos nedrīkst sniegt, kā arī paredzēt atbildību par šāda aizlieguma pārkāpšanu

(prostitūcijas kā tādas aizliegums nav atbalstāms; jāizvērtē Krimināllikuma

regulējums attiecībā uz cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanu u.

c.);

• pilnveidot mācību materiālu un izglītības saturu (iekļaut vispārizglītojošo skolu

programmās, pedagogu augstākās izglītības saturā, mācību grāmatu autoru un

mākslinieku apmācībās jautājumus par dzimumu līdztiesību, prostitūciju, cilvēku

tirdzniecību, fiktīvajām laulībām u. c.);

• veicināt informatīvu pasākumu īstenošanu, uzrunājot prostitūcijas klientus,

sabiedrību kopumā un potenciālās vai esošās prostitūtas;

35.lapa no 36

• apmācīt veselības aprūpes un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, lai viņi spētu

identificēt prostitūcijā iesaistītās personas un sniegt atbilstošu palīdzību un

informāciju, kas palīdzētu personām izkļūt no prostitūcijas;

• veicināt sadarbības un informācijas apmaiņu starp kompetentajām institūcijām un

nevalstiskajām organizācijām;

• efektīvāk kontrolēt publiski pieejamās informācijas saturu (žurnālistu un redaktoru

apmācība par dzimumu attēlojumu medijos; stingrāku ierobežojumu ieviešana

attiecībā uz publicējamās informācijas saturu u. c.);

• attīstīt kultūras telpu (iedzīvotāju (jo īpaši bērnu un jauniešu) interešu

izglītības/kultūrizglītības attīstīšana reģionos u. c.);

• nodrošināt sociālās integrācijas (izejas) programmu un veselības pakalpojumu

pieejamību prostitūcijā iesaistītām personām (informatīvo materiālu par

sociālajiem pakalpojumiem un darba iespējām pieejamības nodrošināšana PNP ar

ginekologu, policistu u. tml. starpniecību; zema sliekšņa centru izveide PNP mērķa

grupai u. c.).

Detalizēti ar konkrētajiem ierosinājumiem, kā arī ar attiecīgās MK sēdes

protokollēmuma projektu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājas lapā12.

36.lapa no 36

VĒRES

1 European Centre for Disease Prevention and Control. Technical Report: Mapping of

HIV/STI Behavioural Surveillance in Europe. Stockholm: European Centre for Disease

Prevention and Control, 2009. 2 World Health Organization, Joint United Nations Programme on HIV/AIDS.

Guidelines for Second Generation HIV Surveillance. Geneva: WHO Production Services,

2000. 3 European Centre for Disease Prevention and Control. Country mission report. Latvia

country visit HIV, STI and hepatitis B and C. Stockholm: European Centre for Disease

Prevention and Control; 2011. – Pp. 34-35. 4 Latvijas Infektoloģijas centrs. Ikgadējo jauno HIV gadījumu sadalījums pēc

transmisijas veida, 2012. gada 1. janvāris. Sk. internetā (21.01.2012)

http://www.lic.gov.lv/docs/268/Ikikgadeji%20transmisijas%20grupas1.pdf 5 United Nations General Assembly Special Session on HIV/AIDS (UNGASS). The

Declaration of Commitment on HIV/AIDS. Geneva: Joint United Nations Programme on

HIV/AIDS (UNAIDS), 2001. Sk. internetā (21.01.2012)

http://www.un.org/ga/aids/docs/aress262.pdf 6 Dublin Declaration on Partnership to Fight HIV/AIDS in Europe and Central Asia,

2004. Sk. internetā (21.01.2012) http://www.unicef.org/ceecis/The_Dublin_Declaration.pdf 7 World Health Organization, Joint United Nations Programme on HIV/AIDS. Initiating

second generation HIV surveillance systems: practical guidelines. Geneva: Joint United

Nations Programme on HIV/AIDS (UNAIDS), 2002. 8 European Centre for Disease Prevention and Control. Special Report: Implementing

the Dublin Declaration: 2010 Progress Report. Stockholm: European Centre for Disease

Prevention and Control, 2010. 9 Joint United Nations Programme on HIV/AIDS (UNAIDS). Monitoring the

Declaration of Commitment on HIV/AIDS: guidelines on construction of core indicators: 2010

reporting. Geneva: Joint United Nations Programme on HIV/AIDS (UNAIDS), 2009. – P. 54. 10 Latvijas Republikas Ministru kabinets. Noteikumi Nr. 32 "Prostitūcijas ierobežošanas

noteikumi" (22.01.2008.). Latvijas Vēstnesis, 25.01.2008.; 14 (3798). 11 Latviešu literārās valodas vārdnīca. Rīga: Zinātne, 1972.–1996. Sk. internetā

(21.01.2012) http://www.tezaurs.lv/sv/?w=prostit%C5%ABcija 12 Latvijas Republikas Tieslietu ministrija. Informatīvais ziņojums "Par ārvalstu

pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un priekšlikumiem prostitūcijas mazināšanai Latvijā".

Sk. internetā (06.11.2012) http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40258143

Documents

HIV infekcijas, citu infekciju un ar tām saistīto riska faktoru apzināšana vienā no HIV inficēšanās riskam pakļautajām grupām – prostitūcijā nodarbinātām personām