·r

·I

z Domessede ... piei;iemt darba invalidus. Ari turpmak liela mera LNS

darbiba butiski balstisies uz projektu realizacijai pies~irto finansejumu, tapec LNS jaapsver iespeja izveidot nodalu, kas nodarbosies ar ES fondu finan­sejuma piesaisti. Dome apstiprinaja so parskatu.

Par sociCilo rehabilitCiciju on kulttiru

Parskatu sniedza LNS viceprezidente M. Piter-niece. Vii;ia, par sim jo-mam runajot, veica sa­lidzinasanu ar pagajuso gadu, pamata i;iemot apmekletaju skaitu. Kopa pagajusaja gada

notikusi 1654 pasakumi ar 40185 apmekletajiem (2006. gada attiecigi -1812 pasakumu ar 36207 apmekletiijiem). Uzslavu ar Domes

lemumu sai;iema valmieriesi un rezekniesi par apmekletaju pieaugumu, bet aizradijumu - Daugavpils biedriba, kur verojams biedru aktivitates kritums (par 370 apmekletajiem mazak). Interesanti fakti atklajas ari apre~inos par to, cik pakalpo­jumu videji sai;iem viens biedrs sava biedriba. Sai zii;ia vislabaka situacija izradijas Kuldiga - 2,6 pakalpojumi un Smiltene - 2,5,

ka ari Rezekne - 2,4. Vismazak Plavii;ias - 1,01. Dome uzdeva visam biedribam

un KC ,,Ritausma" eakli gatavo­ties 12. paSdarbibas festivalam Smiltene 7. jl1nija un Nedzirdigo dienas koncertam Riga 28. septembri.

Par LHS biedribu darbu

Biedribu vaditaji sniedza atbildes gan par paveikto, gan nakotnes iecerem. Kopiga rupe - ka piesaistit jauniesus, lai nesama-zinatos biedru skaits; ka

stradat, lai aktivitates iesaistitu vairak biedru.

Par to savus ieteikumus sniedza arI domnieki, iesakot veicinat aktivu grupu darbu, analizet iemeslus neveiksmem, apgut jaunas interesantakas darba formas pasakumu organizesana. Izraisijas domu apmaii;ia par t .s.

,,slegtiem" pasakumiem (uz ielugumiem). Vairums atzina, ka arI tadi atsevis~os gadijumos ir

RE~lOl'IA!.O BIEDltlBU Zl~IOJUMI Daugavpils RB: Vilas piesaistit vairCik biedru

Daugavpils biedriba dibinata 194 7 .gada 8.junija.Biedribas darbu vada valde, kuras sastava

ir 5 cilveki - priekssedetaja E.Caika un valdes locekli -R.Katakina, G.Gura, J.Dmit­rijeva un L. Zibarte. Biedri sadalijusies 2 grupas, tas ir SIA ,,LNS Dane" - priekssedetaja G.Gura un teritoriala - prieks-

Limo mi. Parskati

jaorganize (interesu grupam, kolektivu gadadienu atzime­fanai, jubileju gadijumos utt.). Vienprafigs bija secinajums -

sadus parskatus ieteicams sniegt reizi gada, turklat bez gariem atskatiem talaka pagatne, bet runat par pasreizejo situaciju un nakotni - ka ko darit talak, lai LNS valde varetu operativi risinat pastavosas problemas.

Par LHS kongresu Nakamais LNS 17. kongress

jasasauc 2009. gada, un tas patlaban tiek planots augusta.

Par ta norises vietu vel jadoma, JO gatavibu uzi;iemt delegatus izteikusas vairakas biedribas -lidztekus Rigai to varetu rikot Valmiera, Rezekne, Liepaja.

Domnieki tapec izjautaja preten­dentus par apstak­

liem uz vietas. Ieteikumi bija dazadi-no ,,Ritausmas" pat IIdz kadai muifai vai pilij Latvija.

Dome uzticeja LNS valdei izpetit iespejas un darba kartiba piei;iemt lemumu par kongresa norises vietu, ka arI apstiprinaja par LNS Statlitu komisijas priekssedetaju Marutu Piternieci. A

sedetaja R.Katakina. Biedribas uzskaite ir 118 biedri, to skaita ar dzirdes trauce­jumiem ir 116. Visvairak videja gadagajuma cilveki ar pamatizgli:tibu.

Purskati 3 Regionalo biedribu :..z~i{J.:=..::o:::.rju:=nu.:.._···-·-----.-------:--~ nepabeigta pamata - 55, Dilefmb~et-.1 (i5r) ar1 Da~gavpiliesi kirteji pasikumi ..- 2008. analfabeti - 2. Vairak cilveku ana a e i , ar

videjo izglm:bu _ dzi:vo pilseta - 62. 11, augstakas izg- Mes esam vieni:ga biedri:ba, Imbas nav nevie- kurai nav savas - mi:tnes. Sajos

60 gados esam pabijusi 7 vietas. nam. ~~I Pee nacionala "" Beidzot LNS nopirkusi Liepaja

sastava visvairak zemi, kura eels musu ilgi gaidito krievu (51) un klubu. Iatviesu (36). Esam daudz ko darijusi: N o d a r bin at i piedalamies LNS projektos, ka

gandri:z puse no an Liepajas pilsetas Domes pro-biedriem (50): jektos. No pasvaldi:bas pagajusa 23 strada LNS sistema, 27 citur. Biedri:bai ir laba sadarbi:ba ar gada sai;iemam 700 Ls, no rajona

Gandri:z visi dzi:vo pilseta (112). vietejo pasvaldi:bu, kas Z007. Padomes - 300 Ls. Visi sie Biedru naudu par 2007. gadu gada piesl}ira finansialu atbalstu li:dzekli izlietoti noteiktiem

samaksajis 101 biedrs. - 250 Ls apmera. merl}iem. Sai;iemam ari finan-Biedri:bas darbs ir uzlabojies, Viens no galvenajiem musu sejumu no Saeimas Socialo lietu

bet ir problemas. Uz pasaku- biedribas merl}iem-peciespejas parvaldes 1000 Ls, par to · b" ctr· vairak iesaisti:t nedzirdi:gos . miem nak vieni untie pas1 ie i, iegadajamies biedri:bai nepiec1e-

bet parejie ir iesunojusi, neko biedrus kluba darba un pasa- samo inventaru: datoru, galdus negrib dzirdet, redzet, kas notiek kumos. un li:dzeklus pasakumu organi­kluba. No Daugavpils RB yaldes zesa.nai. Biedri:ba rikoti dazadi

Biedri:ba katru otrdienu un priekssedetajas E.Caikas atputas un tematiski pasakumi: ceturtdienu zi:mju valoda tiek zi1,10juma Lieldienas, Ziemassvetki, organizeti informacijas pasakumi Nedzirdi:go diena, ,,Atvasara" -par politiku, medidnu, par visu, LtfS Liepcljas RB: Cer pensionariem, konkursi un citi. kas notiek Latvija un pasaule. Lielakos LNS rikotajos pasa-N otiek dazadi tematiski un UZ savclm mcljclm kumos paSdarbnieki uzstajas ar atputas pasakumi, interesu iepaJaS tiiedriliai sogad 6. dazadiem koncertuzvedumiem. pulcii;ii, izstades un citi pasa- apn1i aprit 60 gadi, dibinata Musu biedri akfivi apmekle sos kumi. Biedri ar dzirdes trauce- 1948.gada. Viens no galvena- pasakumus. jumiem tiek informeti par LNS jiem uzdevumiem - biedru Katru gadu sai;iemam atbalstu projektiem, motiveti piedali:ties uzskaite. no Liepajas Sociala dienesta, dazados pasakumos, kas tiek Musu biedru skaits ir same-ra piemeram, pacii;ias un cienastus organizeti projektu ietvaros. nemaini:gs. 2007. gada - 81 1-t Projektu ietvaros biedri akfivi biedrs; uz 8odienu ir 85.

apmekle dazadus pasakumus, ka Visvairak mums ir aripiedalas pieredzes apmail)a ar videja vecuma, citam biedribam, kuros vislielako vecuma pensionari -labumu gust pasi nedzirdigie. 33, jauniesi-17. Akti:vakie pasakumu apmekletaji Runajot par izgli:­ir V. Tihone, A. Grinspone, ti:bu, pedeja Iaika D.Filipova, S.lvanova, I. musu jauniesi ma­Caika,V. Markitane u.c. cas, Iai iegutu izgli-Katru gadu aktivi piedalamies tibu. Videja speciala

lielakajos LNS meroga pasa- -9, videja-13, nepa­kumos ar plasu koncerta prog- beigta videja _ 6, rammu, festivala un Vispasaules pamata _ 22 un nedzirdi:go diena Riga.

4 Regionalo biedribu zi1;wjumi ...

Lieldienas un Ziemassvetkos, ka ari: deju kolekfiva vadltajai ap­maksa algu.

Musu paSdarbnieki kopa ar eitam invalldu organizaeijam sniedz koneertus liepajniekiem Lieldienas un Ziemassvetkos.

Biedri:bas valde ir 6 cilveki. Sedes sasaueam pee vajadzThas. Veieam soeialas rehabilitaeijas darbu, biedri sat;iem gan infor­maeijas, gan konsultaeijas. Sniedzam palldzi:bu dzi:vokJu jautajumu kartosana, soeialas un arstnieci:bas aprupe, sadzi:ves problemu risinasana.

No Liepiijas RB prieksse­detiijas G. Pai;iko zii;iojuma

Valmieras RB: Biedri apmierinati. sudzibu nav

Valmieras RB ir 3 biedru : grupas ar 114 biedriem, no tiem 3 dzirdigie. Valmieras grupa 84 biedri, LimbaZu. ru a 16 un Cesu ruP.a 14.

Kops vairs nav Cesu grupas ilggadiga vaditaja Alf ona Balit;ia un ari: tagad Limbazu grupa A.Dzirnes, sajas grupas darbTha apsikusi, it sevis~i Cesu grupa jau vairakus gadus. Ir jauniesi Cesu grupa, bet darbi nesokas labi. Galvenie iemesli - nav tiksanas vietas un jauniesi ir pasivi. Limbazu grupa - kops nav

A.Dzirnes, kas ar savu izpall­dzi:bu, sirdsmilestibu palldzeja biedriem un atJava savas majas organizet jaukus pasakumus, grupa iestajusies krize. Turpmak bus problemas, kur biedriem satikties grupas sapulces un citos pasakumos. Valmieras grupa neorganize

atsevisl}i savus pasakumus, iekJaujas kluba pasakumos.

Otrdienas un eeturtdienas notiek regularie pasakumi un apmeram

reizi menesi sestdienas kluba notiek dazadi papildu pasakumi. Esam iekJavusies dazados projektos, paslaik projekta ''Musu iespejas-musu niikotne". No biedru puses ir interese un atsauci:ba par projektu pasa­kumiem.

Bezdarbnieku skaits arvien samazinas - kuri patiesam grib stradat, tie ari: dabu darbu. No 114 biedriem 57 ir stradajosie, 30 pensionari un nestradajosi ir 24 - tan! skaita II grupas invalldi un eiti. Ir 16 II grupas invalldi -no tiem dazi strada, pret vit;iiem laba attieksme darbavietas. Valsts subsidetas darbavietas strada 4 nedzirdigie, visi ir apmierinati ar darbu. Musu biedru vidu ir labas

savstarpejas attiecibas. Visi pee nepieeiesamibas sat;iem soeialas rehabilitaeijas un tulka pakalpo­jumus. SudzThas nav bijusas, ne­skaidribas tlilit;i noversam. Valmieras klubs atrodas gan­

driz pilsetas nomale, bet pa musu Bri:vi:bas ielu kurse marsruta autobusi un taksometri, ta.pee nav problemu nokjut kluba. Maja mums izremonteta, laba

stavokll, telpas siltas, erti apme­beletas. Kluba otro stavu ire pilsetas 2. doktorats, otra maja aptieka "Lauma" un vel viens

PCirskati

i:rnieks. Mums ar visiem Irniekiem ir labas attieei:bas.

Tikai ir bedigi ar_ ara teritoriju -pagalms izbraukats dubJains no doktorata un aptiekas apmekle­taju masi:nam. Esam h1gusi irnie­kus un pilsetas domi palldzet ierikot stavlaukumu masi:nam, irnieki piekrit segt daJu izde­vumu, bet uz pasvaldibas atbal­stu nav ko ceret - ta nav ieintereseta ieguldit lldzeklus LNS Ipasuma. · No Valmieras RB vaditiijas

D. Laces - zii;iojuma

Rizeknes RB: Laba sadarbiba ar paivaldibam Dz 2008. g. 1.jan ari biedri-

, bas uzskaite ir 103 biedri. No tiem 100 ir dzirdes invalidi un 3 dzirdigie. Parsvara vi­deja gadagajuma cilveki ( 44) un e P-ensio:q~ti (31}.

Par 2007. gadu biedru naudu parada ir 4 biedri. Par 2008. gadu lidz 1.martam jau samaksajusi vairak neka puse (54). No si gada l.janvara lidz 1.martam ir uz­t;iemti 3 jauni biedri.

Paslaik biedriba pastav 2 grupas: PreiJugrupa (14) un teri­toriala grupa (89). Biedri dzivo dazadas vietas: pilsetas, laukos, pat eitas valsfis:Rezekne, Ludza, Daugavpill, Kraslava, Zilupe, ari Riga Madona u.e. Kluba divreiz nedeJa risinas

parrunas ar specialistiem par problemam un to mazinasanas iespejam; notiek laikrakstu, Zlir­nalu, gramatu un citu informafivo materialu apskati un informacijas par nedzirdigo dzi:vi. Tiek orga­nizeti ari dazadi tematiskie un atputas pasakumi: Lieldienas, Mates diena, Martindiena . ' Nedzirdigo diena, apaJo gadu

~

Porskati 5 Regionalo biedribu zii;iojumi ...

jubilejas, karnevali, Eiropas naudas li:dzekli kultiirmasu iegadei un citu finansialo un diena u.c. Ziemassvetkos jau pasakumu, festivala,,Vai tu mani materialo pali:dzibu. kuro gadu visiem biedriem tika dzirdi", atputas pasakumu 2008.gada biedribu atbalstI­pasniegtas Ziemassvetku organizesanai. Pagajusa gada no jusas visas pasvaldibas, kuram davanas (pieaugusiem partikas pasvaldibam sa:r;iemam 1960 Ls iesniegts lUgums par kopejo un saldumu pacil)as). Tiek atbalstu, kas izmantots atbils- _ summu 2300 Ls apmera. 2008.g. organizetas nodarbibas interesu tosi prasitajam merl}im (tejas, musu biedribas biedri var lasit klubil)OS ,,Saimniecite", ,,fun- kafijas galdiem, ziiles nofor- sadus ziedotos laikrakstus: iors, ,,Zetta zivti'>;ia", saieti mefonai, bernu pasiikuma Diena, Latvijas Vestnesis, pensionanem, jauniesiem .--------------------, Pavards. Sal)emam utt. J auniesiem atputas . atbalstu arI no Rezeknes pasakumi notika atputas baze Sporta parvaldes futbola ,,Liicu leja", ,,Pie Selenas", komandas terpu iegadei ,,Riizna", boulingcentra. u.c. merl}iem 485,35 Ls Biedriba notika ari Bernibas apmera. Pagajusa gada no svetki-berni sal)ema davanu Rezeknes sporta par-kartes unapmekleja boulinga valdes sal)emam 100 Ls centru, kur speleja un - finansialo atbalstu cienajas ar saldumiem. sacensibu telpu irei. Pensionariem atputas pasa- - Rezekniesi piedalas kumi arpus biedribas notika, dazados projektos: ,,Klusiis piemeram, ,,Itii/u restoriinii ", organizefonai kopii ar gimeni, rokas", ,,I+ I =I'', ,,Musu iespejas ,,Mola", ari boulinga centra. autobusu nomai, jaunu iirdurvju - musu niikotne'', kurs turpinas Pateicoties Rezeknes pilsetas uzstiidifanai u.c.). Gada beigas ari sogad. · Domes atbalstam, katru tres- uzrakstiti daudzi projekti un Biedriba atbalstu sniedzam dienu ir iespeja par brivu vestules - pasvaldibam, redak- v1s1em, kas griefas pee izmantot Rezeknes sporta c11am par finansialo un palidzibas, neskatoties, vai ir centru. · laikrakstu, zurnalu atbalstu biedrsvainav,ariberniem.Valde Ir laba sadarbiba ar vairakam 2008.gada. Pateicoties labai lemjam ari par to, vai l)emt no

pasvaldibam (Rezeknes pilsetas, sadarbibai ar Rezeknes pilsetas nebiedriem, dazreiz - ari bied­Rezeknes rajona, Ludzas rajona, domes Socia.las aprupes parvaldi, riem dalibas maksu pasakumos. Prequ novada, Preilu rajona). It pagajusa gada un ari so gad, l';Jemam vera, kadus pakalpo­ipasi jaatzime Rezeknes pilsetas daudzi biedri sal)ema finansialo jumus taja piedavasim . .& Socia.las aprupes parvalde. atbalstu pabalstu par No Rezeknes RB prieksse­Rezultata biedribai iedaliti siltumenergiju un cieta kurinama detajas S.Gerenovskas zii;iojuma

·rRADiCIJAS lieldicznas Koldiga

25 ianete Sk apare 22. marta rita zemi klaja baltas sniega

kupenas, tomer bija iestajies ~""""c;i' pavasaris un sai brinum-

, : jaukaja diena miisu biednoa tika svineti pavasara saulg­riezi - Lieldienas. Jau pirms pasakuma biedribas telpas bija verojama rosiba. Pamazam kluba zale piepildijas ar taudim. Biedru sejas bija manams prieks par atkal redzesanos, par

iespeju kopa jautri un patikami pavadit kadu laiku. Ka jau katru gadu, ari soreiz sarikota Lieldienu kompoziciju izstade. Katrs izstades dalibnieks bija ipasi centies un piedomajis, veidojot savu iecereto kompoziciju, bet kluba vaditajs Juris Ozolil)s labakajiem bija san1pejis parsteiguma balvi:r;ias. Par labakam tika atzitas Liepir;m un Davidu gimer;m un Armandas Andrejenko kompozicijas. Neiztika ari bez olu cil)am, sirsnigam sarunam,

kuldidznieku iecienitas krustvardu mI1du minesanas, ko tiesi par godu sim Lieldienu pasakumam bija sagatavojis Viktors Puce. Krustvardu miklu viktorinas uzvaretaji: Juris Ozolil)s, Austra Puce, Janina Birgele . .A. Ta jautra un majiga gaisotne pie pasu sariipeta svetku galda tika nosvinetas Lieldienas.

6

Pusotra gadu atpakaJ ,,KS" publiceja interviju ar · nedzirdigajiern arnata rneis­tariern, kuri cela piebtivi dzivojamai rnajai netalu no Elviras ielas 19, aiz veikala ,,Elvis". Taja bija paredzets ien1cot kafejnicu. Arnatnieki bija apmierinati ar darba apstakJiern un noteikurniern, un savukart darba devejs vi­i;i us slaveja ka kartigus stradniekus.

Nesen iegriezamies sajajaunaja kafejni:ca ,,Kamenite" un - ie­raudzijam tur stradajam di­vas nedzirdi:gas sievietes. Satikam tur to pasu darba deveju - firmas LV &KO va­ditaju Leonidu Voiskovicu, kurs atkal slaveja savas caklas darbinieees - eepumu eepejas.

Vir,is atzina, ka pirmais iespaids bijis izs~irosais, ta.pee pee eeltniekiem vir,is drosi pier,iemis darba arI sis darbinieees im nav pievllies.

fintas Dimantes stasts Divdesmit cetrus gad us nostra­

dajusi par suveju Rigas MRU un drosi vien turpinatu tur stradat, ja vien nelikvidetu so rafotni.

CelCi oz jaonibas sapni Un tikai tad sakas eels uz

jauni:bas sapr,ia Istenosanu -stradat par konditori - cepeju. Agrak tacu nedzirdigiem tadu iespeju nebija, vareja macities tikai par suvejam, audejam, stradat apavu eeha utml. Anta atrada darbu firma

,,Morra" un 11 gadus tur eepa

eepumus, lldz ta tika likvdeta. Ktuva par ofieialu bezdarbnieei, un iestajas rauga miklas speeia­listu kursos, kuru beidzot ieguva sertifikatu.

,,Kameniti - labi" Anta ir toti apmierinata ar

darbu. Ta ir laime, ja uz to katru dienu var iet ar prieku. Tad arI nogurums mazaks, kaut ari darbs nav no vieglajiem - katru dienu jasaeep 70 - 90 kg dazadu eepu­mu no sakul)ila lldz galam: jasa­miea mikla ar visam sastav­datam, jasaveido eepumi, jaizeep,

Darbs

saprotas visi labi - vaditajs pat zimes apguvis, ar1 latviesu valodu visi saprot. Majas ar eepsanu tagad Anta

nenor,iemas, kaut ari agrak cepa visu ko, ari tortes. Tagad noperk uz vietas, ar atlaidi - pati tacu eepusi! Vakaros majas kaut ko paada, uztambore. Izbrauc briva daba, vislabak - uz lauku maju Jelgava.

lnetas Riitinas stasts . Maeijusies par pavari Jfumalas

RRC koledza, taeu tur gutas zinasanas pielietot pee tam

varejusi maz. Visvairak --~

iemar,iu un gudri:bu apgu-vusi, stradajot praktiski.

Inetai darbs saja vieta tas pats ka Antai, un tas toti patik. Darbalaiku var iekar-

,__..,;"-"'cl'"l

0

1

tot ta, lai nav jastrada nakts-

janoforme ar pildijumu, glazfuu utt. Produkeija ir loti pieprasita, to piegada dazadas vietas Latvija. Uz vietas ir arI majigs veikalir,is - kafejnica. Cepumu nosaukumi vien ir ko verts: Kiirumi1Js. Podzi1Ja, Avene, Piirsla utt. Pasai vislabak garso siera radzir,ii ...

Priekinieciba on darbabiedri Anta uzteic vaditaju Leonidu un

savas darbabiedr~nes. Kolektivs tur mazs - 5eilveki. Sava starpa saprotas lieliski. Sirsnigi un uzmanigi cits pret citu. Kaut ari darbabiedri ir krievu tautibas,

~ mair,ia, jo vakaros vir,iu majas gaida maza meitina

l Anna - Linda (2, 6g.). ' Briva laika maz, to aizr,iem

.. meitir,ia. Inetai ir savi ietei­, kumi ,,KS" veidosanai:

biezaku, krasainaku, nelikt interneta, lai visi pasuta.

TV raidijumus vir,ia neredz -laiks neizdevigs.

• •• ,,KS" tika pacienats ar smari igu kafiju un cepumiem, kas vai uz metes izkusa. Nu istas meistares tas cepumu cepejas! A

,,Kam eni te" ielUkojiis Irina Kristoforova un Ilze Kopmane

LidijiitibCI tJ? Lai nu mif i Zemes mate Piirkliij savu segeniti ... Izsakam l!dzjiitlbu Sarmites

Semiotes gimenei, tuviniekiem, vil;m aizvadot miifiba.

Bijusiis 16. arodskolas audzeknes

"Mosu iespijas -

*** * * * * * * ***

S/\B l f D Rle A S INTfGR.\'1 ·11\S fOND~

Projekts "Musu iespejas - musu nakotne Zil;m lapa Nr. 4

7

:t•.' f,.'.f,"•'i'- ;f'o•~ •.,.-, ... \ ~ _,..,,. -- >•" • ' ~ ' ' • ' I • ~

i;?,,..' E·r~llSKA tl'rfEGRACIJJ.\t LJ.\I VISI Jus·ros !.ABI •••• ~ ·;'~ ' • • ~ .J • • ,; ..:;:._ • ' • •

Esmo cittautiete - tas eel manu paiapzilJU Saruna ar valmierieti

Nadezdu Jefremovu. ___ __,

ClKa tas ir - but cittautietei Latvija, but cittautietei starp nedzirdigajiem Val­

'mieras biedritia, kur par-) · svara visi ir pamattautibas

parstavji - latviesi? Vi · esi izjutusi tliskriminejosu attieksmi pret sevi ka pret cittautieti?

Pedeja laika neesmu izjutusi negafivu attieksmi pret sevi tau­tibas deJ. Diemzel man ir naeies to izjust, bet tas bija diezgan sen. Manuprat, but eittautietei

Latvija ir forsi, jo ta.deja.di es va­ru no malas izpeti:t latviesiem raksturigakas Ipasibas, tradieijas un eitas lietas, ko pasi latviesi nemaz nemana un reizem ta Isti nespej novertet. Tas, ka esmu cittautiete, sava

zil}.a eel manu pasapzil}.u un liek sevi aplieeinat, lai nedaritu kaunu savai tautibai.

D Vai var apgalvot, ka '. nedzirdigie cittautiesi dzir­digo sabiedriba cies no du­bultas diskriminacijas -dzirdes un citas tautibas de ? Paslaik valsts politika aizliedz

diskriminaeiju, tomer pagatne man nedaudz ir naeies ar to saskarties.

DAr k-o--t-u_p_a_t_i -dr-a-udzejies, · kas ir gimenes draugi, kadas tautibas vit;ti parstav?

J{a tu oma, l{a(ia Ir si­tuacija jusu biedriba attie­ciba uz dazaqu tautibu ne­dzirdigo savstarpejo satici­bu? Ja ir problemas, ka tas risinat?

Es uzskatu, ka tautlbai nav nozimes. Galvenais ir tas, kads ir pats eilveks , par~}am nav nozimes. Varu teikt, ka pazistu daudzus

un dazadus eilvekus, ne tikai lat­viesus, un domaju, ka nedzirdigo kopiena nav problemu ar etnisko integraeiju. Vienigi reizem rodas sadziviskas diskusijas par kadas tautas kulturu un tradieijam. Butu Joti labi , ja organ!zetu

lekeijas , kuras varetu uzzinat katrai tautai raksturigakas lietas: naeionalos edienus, terpus, dejas, parafas, tieejumus ... Tas varetu vairot iejutibu dazadu tautibu parstavju starpa un butu ari Joti interesanti.

D Vai labi proti latviesu :valodu? Kadas skolas maci­jies un vai tev ir nepieciesa-miba J>apildinat savu latvie-

Domaju; ka manas · latviesu valodas zinasanas ir normalas, saprotos bez problemam. Tas tapee, ka maeijos Valmieras Vaj­dzird!go bernu internatskola un pee tam Riga, Rail}.a vakarskola.

CIKo, tavuprat, vajadzetu darit, lai mot'ivetu nedzir­digos cittautiesus aktivak integreties Latvijas sa­biednoa: macities latviesu valodu, ·1atviesu zimju va­lodu, apgut latviesu tra­dicijas utt.?

Nevajadzetu parak uzplities ar macibam, bet vispirms paskaid­rot, kadu labumu tas dotu, kada veida atvieglotu nedzirdigo dzivi. Vispirms eilveki ir japarlieeina macities.

To es saku par latviesu valodu un latviesu zimju valodu.

Citu tautu tradieijas vienmer ir interesanti iepazit, tadejadi reize ari tiek papildinatas zinasanas. Es saprotu ta: ja tu dzivo Latvija, tad tev ir jazina latviesu valoda un latviesu tradieijas . ..&.

Sis materials ir . sag~".' tavots ar Eiropas Savie­nibas finansialu atbalstti. Par seit ievietoto materifil1:1 saturu pilniba atbild to autors Zigmars Ungurs, un tas nevar tikt uzskatits par Eiropas Savienibas v1e­dokli . .

Tehnisko izpildijumu veica: LNS laikraksts "Kopsoli".

Vfaojiet Latvijas TV - I ekrana ne<Izirdigajiem adresetu zimju valoda

veidotu raidijumu ciklu "R'e'dzesloks", kas veltits

e~µiskas integracijas temai!

Si gada februari - oktobri sads cikls ir ietqauts ka

atseviska sadala TV , , raidijuma "Kopii".

Sekojiet programmai un skatieties raidijumus reizi

menesi sadas pirmdienas:

28. aprili, 26. maija, 30. jiinija, 28. julija, 25.

augusta, 22. septembri un 20. oktobri.

Sakums pl. 17.45, atkartojums - pl.. 23.45

fir lielu atbildibas sajotu

TV raidijumu ,,Redzes­loks"daudzijau laikam biis

, ieverojusi. Tagad raidijums ,,Kopa" ietver sadu sadaJu, kas ir. viena no projekta aktivitatern. Rezisore sirn

,jaunajarn,, raidijumam ir :Viktorija Zarina, bet raidi­jurnus sagatavo un vada . liiii Kristoforova. Paliidzu vinu atbildet uz daziern jau-

' tajurniem. •Pastasti, liidzu, par ko tu

strada projekta aktivitate ,,Redzesloks"? Kadi ir tavi pienakurni?

Saja projekta stradaju ka TV raidijuma ,,Kapa" informativas sadalas ,,Redzesloks" vadltaja. Musu raidijuma mer~is ir pa­lidzet nedzirdigajiem cittautie­siem integreties sabiedriba, veicinat vir;rn aktivitati un paplasinat zinasanas. Mans uzdevums ir informet viI;ms par valsti notiekosajiem kultfuas un etnisko tradiciju pasakumiem. Sajos raidijumos interveju ari nedzirdigos cittautiesus, izzinot vinu dzives situaciju un iedro­si~ot vinus brivi ieklauties

' ' musu sabiedriba. Pirmais, kuru interveju, bija Vladimirs Krumins. Cilvekus intervesanai samek­

leju pati, mekleju gan www. draugiem.lv, gan citados veidos, tad meginu pierunat atnakt uz intervijas filmesanu. Tas ir gruti, jo daudzi atsakas, negrib piedalities. Iemesli ir dazadi:

vieni atsakas tapec, ka negrib citiem izradities ka cittautiesi, negrib publiski izcelt to, ka nav latviesi. Citi kautrejas uzstaties kameras prieksa, ir tadi, kuri vienkarsi nezina, ko atbildet uz jautajumiem ... Visadi man gajis ! Slikti ir tas, ka raidijumu

ierakstisana notiek darba laika. Daudziem saja laika tacu ir jastrada, vairaki cilveki ieteica intervijas veidot brivdienas, bet projekta tas nav paredzets. Atceros, bija kada sieviete, ar kuru jau vienojos par interviju, vir;m no darba nepalaida. Un ta ir ar daudziem. Iznak, ka varu intervet tikai bezdarbniekus. •Vai vari pastastit kaut ko

tuvak par raidijuma veido­sanu, ta saturu un cik ilgi tas biis?

Raidijums patlaban notiek reizi menesi, un to veido atseviskas tematiskas sadalas: ,,Infor-/nacija ", ,,I ek/aujies ", ,,Likuma pants", ,,Darba tirgus ", ,,Kultura", ,,Briv­stunda ", ,,Macamies latvie§u zimju valodu", ,,lszirws".

Saja darba izjutu lielu atbildibu un macos no savam kludam. Piemeram, nesen mums aizra­dij a, ka pirms raidijuma ir jasaskar;io informacija un ak­tualitates, jo tas pedeja bridi var mainities, un tad iznak, ka kaut ko esmu pazir;iojusi nepareizi vai neprecizi, tatad maldinajusi cilvekus. Ta ir liela atbildiba! Musu darba grupa,, vel strada

rezisore Viktorija Zarina un operators, mes v1s1 daram kopigu darbu. I-+

UMtiso ies~jas - muso nakotne" TV ekranii: "Redzesloks" ...

Ceru, ka ta rezultati bus noderigi sis programmas skatitajiem.

• Vai tev pasai ir kadas domas, ko varetu uzlabot raidijuma veidosana? Var­bii.t kaut kas tiek darlts nepareizi? Manas domas esmu jau pau­

dusi rezisorei. Vajadzetu kaut

ko maini:t tiesi sakara ar tulko­sanu no latviesu rakstu valodas uz latviesu zimju valodu. Mes varetu uzlabot raidijuma

saprotamibu, ja fidztekus runa­tam tekstam to tulkotu zimju valoda nevis . vards varda, bet gan ta, ka tas butu pareizi nedzirdigo zimju valoda, kurai ir atS~iriga teikuma uzbuve un

9

vardi tiek paradlti citada kartlba. Tas reizem man apgrutina vadit raidijumu, jo, no vienas puses, censos, lai nedzirdigie mani saprot, no otras puses, jadoma atkal par latviesU: valodas gramatiku. Esmu painteresejusies, vai

musu skatitaji manis teikto ir sapratusi. Izradijas, ne visi. A.

zffJl~.!r;l.·~!11.'.ii~:O!~~ .... .!'"~J~·l"!':::-,., .,.~~·,,,...,.,..,..,t··r'.·• .. ,. ~"1,1 • .. ~·'' , ··~ ~ • .,:,•, ••• • ;: ... , "'.=~\7':1.·:r.:-. :""<:. ·;+,"f':.-~ "7J"',l;~~..:~:~~-:~~r.:-'f,•M:"¥~~~

'.:: tESPEJJ.\~ ~~c~~:·~$ .. !.A.fVIESU 'IA!.ODU •~rr~~~1.E·r~~

iespeju nedzirdigajiem cittau­tiesiem macities latviesu valodu un latviesu nedzirdigo zimju valodu, izmantojot internetu. Zimju valodas centra majaslapa www.zimjuvaloda.lv tiks ievie-tota jauna tematiska video­vardnica - atbalsts latviesu valodas lietosanai, kura palidzes cittautiesiem apgut latviesu zimju valodu un latviesu valodu.

Liela timo daudzveidiba dialogos

Paslaik tiek izstradati apgus­tamie temati. Piemeram: ,,Busim pieklajigi", ,,Cilveks", ,,Nodarbo-8aniis", ,,Vese/fba'', ,,Mediciniskii palidziba", ,,Piirtika", ,, Veikali", ,,Sadzives pakalpojumi".

Sagatavoti tiks 25 temati. Daziem tematiem ir apakste­mati - sikaks iedalijums. Piemeram, tematam ,,Cilveks" ir tris apakstemati: ,,<;imene",

"yimenes stiivoklis" un ,, Vecums ". Savukart katram no siem tema­

ti em un apakstematiem tiek piemekleti visbiezak lietotie un nepieciesamakie vardi un iespejamakie dialogi. Ka tas izskatisies ZVC majas

lapa? Tur bus doti vardi, frazes un dialogi gan latviesu, gan krie­vu valoda. Uzkliksl}'.inot uz varda vai frazes, paradisies sI varda vai frazes tulkojums latviesu zimju valoda. Tadejadi cittautiesi van~s apgut reize gan varda latvisko tulkojumu, gan arI tulkojumu lat­viesu zimju valoda.

Darba grupas sastava To visu noskaidroju, pieda-

loties karteja aktivitates

,,Latviesu valoda maziikum­tautibu nedzirdigajiem zimju valodii" darba grupas sede. Taja

· piedalijas aktivitates vaditaja Lilita Jansevska, darba grupas locekli Ilona Linina un

' I

Skaidrite Baure, ka arI ZVC parstave Velta Kleina. Darba grupa vel ietilpst Rigas nedzir­digo bernu internatpamatskolas skolotaja Hermine Purii;ia -latviesu valodas specialiste, kuras pienakumos ir sastadit literari pareiza latviesu valoda katram tematam atbilstosus vardus un dialogus, ka ari' partulkot tos krievu valoda. Problemu risinajums rodas, vienmer regulari aprunajoties ar darba grupas locekliem par

~

• I

l

10 Iespeja miicities Jatvie8u ...

turpmak veieamajiem darbiem. Tad apspriez ari visus aktualos

jautajumus.

ZVC aicina - esiet atsaucigi!

.U."NldUtl(p)AOJ.:<>%lM.fU \""100<\'f V.UIH<l'4

~

Daudzi jau sal).emusi jauno zimju valodas vardnieu "Jpasibas vardi" . zvc darba grupa Hi.dz nenolikt so gramatu plaukta puteklu vara, bet riipigi iepazities ar to , lasit to un siitit savus priekslikumus, ieteikumus un aizradijumus ZVC turpmaka darba pilnveidosanai.

Esiet atsaucigi! Tikai kopigi varam apzinat un attistit latviesu zimju valodu - nedzirdigo dzimto valodu. A

JCisu ricibCi bukleti Projekta ietvaros izdoti 4 bukleti,

kuri ietver 4 dazadas temas. Mer~is uzlabot nedzirdigo cittau­tiesu zinasanas, ka arI iepazis­tinat ar pilsonibas aspektiem: ka var kliit par LR pilsoni, kas ir Latvijas · Satve rsme,

ka izpildama himna zimju valoda, ka

a r I sniegts Latvijas

vestures parskats. Vertigi uzzi1;rn avoti ne tikai cittautiesiem, bet arI jebkuram Latvijas pilsonim, lai atsvaidzinatu savas zinasanas par siem bUtiskajiem jautajumiem. Pieejami "KS"redakcija. A

. •. . '

AKflVIIAJEt IZ!S:tAUKUh\I RE~IO~U! ;u;iJ.aia~s :;. , •, ' '' > r • ~ ' ;·~ "; • - ,: :•

But pilsonim .a5 Ilze Kopmane Projekta mobilas moderaeijas

grupa ar programmu ,,But pilsonim" ieradusies jau visas

Apmekletaji visuma atsaueigi uzl).ema nodarbibu vaditaju stastijumu par etniskam prob­lemam un to risinajumiem gan Latvija, gan Eiropa. Ipasi vil).us intereseja tiesi nedzirdigo

bieddbas. J au februarI pa­biits Liepaja un VentspilI.

. Mobllii.s mod-;;~ii.~·ijas . grupa: situaeija saja Zil).a, un visi ar lielu uz-

Programma izpildita': .,EsiJ.m gandariti. Visiem paldies .. :" · \ · . ' .

' l ' ~ ... ..

Marta grupa ar r=--,...,,....,,.~.,,-~"""""~=,.......,..--__,..,"'.i=~-:--~---, etniskai

rammu - apee­lojusi Kuldigu, Plavil).aS, Rezek­ni un Daugavpili. Aprila sakuma izbraukumu eikls beidzies Smilte­nes un Valmieras biedribas. Mobila moderacija - tas

nozime nepartraukta mainiba, kustiba un so nosaukumu miisu grupa attaisnoja , pirmkart, veidojot savu programmu, kura ietvera dazadas nodarbibas -lektoru stastijumus par etnisko integraeiju Latvija un Eiropa, diskusijas, atraktivas nodarbibas un prieksnesumus, ka arI plasu izdales materialu (brosuru, bukletu, gramatu) klastu, kas non~,ca _pasakl\mu apmekletaju rieiba visas biedribas.

Bija interesanti verot un salidzinat sI pasakuma apmek­letajus dazadas bieddbas - gan to sastavu pee veeuma grupam, gan pee gatavibas iesaistities diskusijas un domu apmail).a par to, ka jiitas nedzirdigie eittautiesi savas biedribas, ka arI pee reakeijas, kas raisijas atrakeiju un prieksnesumu laika.

manibu uztvera lektora I. Kalnil).a sagatavotos faktus no Eiropas valstu piemeriem. Miisu programmas verotajiem

patika arI atraktivas speles, kas saistijas ar eitu tautu tradieijam. Jateie, ka vil).i aplieeinaja samera labas zinasanas. Bija prieks par to un gribetos tieet, ka grupas lidzatvesta un apmekletajiem sadanta paligliteratiira tas vairos vel talak.

Pateiciba Ka programmas "But pilso~

nim" vaditaja izsaku pateicibu grupas dalibniekiem Z.Ungu­ram, I.Kalnii;iam, brivpratI­gajai I.Kristofovai un soferim A. Gutanam par ieguldijumu pozitivo rezultatu radiSana, ka ari visiem sI pasakuma apmek­letajiem par atsaucibu, kas man personiski sniedza lielu gan­darijumu. ~

~~~~---~~·--

lntervija 11

~~~~~.;-:--~ ·. t.\~~~~~-,~~:~AJ~ '.-.V,_~~Ii~u"\~·: :. Vt-El'l1'l\i_:~ -~VARt~s . - ·. ~· ' ~ '

HS Elina ]efremova

~ Saja apnla pecpusdiena uz !musu namit;m Valmiera, Brivibas iela 44 devas daudzi nedzirdigie cilveki. Tur no Rigas bija ieradusies izbrau­kuma programma ,,But pilsonim", 1ai pastas ti tu par vil}iem vel pasvesu un ineiepazitu temu - etnisko · ntegraciju, sniegt ieskatu ipar minoritasu situaciju un problemu risinajumu gan Latvij~ gan Eiropa. Vai programmas veidotaji

aizsniedza auditorijas intere­si? :par to aptaujaju dazus cilvekus, kuri piedalijas saja pasakuma.

fitbild Maija Gumbre. 62 gadi ~ Ko tu gaidiji sakuma no

sis ridzinieku sagatavotas programmas?

- No pieredzes jutu, ka vajadzetu but interesanti, ka uzzinasu kaut ko jaunu, un tas man patlk vienmer. ~ Vai ieguvi kadu sev

noderigu informaciju, kuru ieprieks nezinaji?

0 ja! Bija loti daudz vardu un jedzienu, kurus agrak biju dzirdejusi, taeu nezinaju to no­zimi. Paldies nodarbibu vadita­jiem, kuri pamatigi un saprotami visu paskaidroja, jo eitadi ne pusi no ta, ko vii;ii stastija, es nesap­rastu. ~ Vai, tavuprat, sis temats

ir aktuals? - Ja, seviski aktuals man skita

Ivara Kalnii;ia stastitais par dzirdigo un nedzirdigo eilveku

minoritasu aktivitatem Eiropa. Par to, ka vii;ii Ci:nas par savam tiesibam un veido savas tautibu grupas, par spiti apstakliem, kas stipri kave vii;iu integraeiju.

Zane Klause. 2 5 gadi ~ Ko tu velejies uzzinat,

dodoties uz so nodarbibu? - Velejos uzzinat kaut ko vairak

par nedzirdigo dzivi arpus Latvijas, Eiropa.

~ Vai bija kad~ lieta, kas tevi parsteidza? Ja, mani parsteidza tas , ka

daudzas Eiropas valstis ir visai noraidosas pret iebraueejiem, kuri velas apmesties uz dzivi vii;iu valsti. Man patika prog­rammas norise - dazada pieeja jautajumu apskatei , tas ir, ka bez lekeijam mums prezenteja arI bukletus, CD, gramatas, ka arI notika, atrakcijas, prieksnesumi.

Janis Martinsons. 64 gadi ~ Vai, piedaloties nodarbi­

bas, tu uzzinaji to, ko cereji, nakot tlz SO pasakumu? Gribeju uzzinat, ka dzivo, ko

dara un doma eiti nedzirdigie, citu tautibu eilveki Latvija un pasaule. Mani loti ieintereseja tas, ka arzemes cilveki einas par savam tiesibam, par savu eksistenci, lai vai ko tas vil}.iem maksatu. Liekas, mums dzive Latvija ir daudz mierigaka neka attlstitajas valstis. ~ Kads ir tavs viedoklis par

so projektu? Projekts ir loti interesants,

musdienu sabiedribai }oti aktuals un, manuprat, butu }oti velams sadas tematikas projektus tur-

pinat. Ar nepaeietibu gaidiSu · nakoso tiksanos !

Miks fiuielis. 22 gadi ~ Kapec tu nolemi sava

brivdiena apmeklet so pasa­kumu kluba? Vareji tacu to pavadlt kaut kur citur ar saviem draugiem, teiksim, vieglaka gaisotne? Ta.pee, ka izklaideties varu

paspet vienmer, bet pavadit to noderigi, giit sev kaut ko jaunu un vienlaicigi but kopa ar seit ar saviem draugiem, manuprat, ir daudz labaks variants. Teiksim

' eensos no dzives i;iemt visu vertigo, ko ta man sniedz, ta.pee neatsakos no iespejas uzzinat kaut ko vairak par to, kas sobrid ir aktuals nedzirdigo sabiedriba.

~ Vai, tavuprat, si pasa­kuma tema bija tiesi tada? Vai ko jaunu uzzinaji? Manuprat, si tema par minorita­

tem, integresanos vienmer ir bijusi aktuala un tada bus vel vismaz 100 nakamos gadus, jo vienmer bus tautas, kuras bus mazakuma, eilveku grupas, kuram jacinas par savu eksis­tenci. Biju daudz ko dzirdejis ieprieks, bet man patika tas, ka bija savakti daudzi interesanti fakti par katru Eiropas valsti. A.

Pateiciba Milzigs paldies par izglitojoso

pasiikumu projekta virzitiijiem un izbraukuma programmas dalib­niekiem izsaka Valmieras nedzir­digo biedriba. Pasiikuma apmekle­tiiji sirsnigi pateicas ari Valmieras kluba namamiitei Dacei Liicei par li.eliski noorganizito UZI).emsanu. Ceranis, ka sis nebus pedejais projekts, ·kurii mes varam tik veiksmigi sadarboties. Lidz niikosai reizei!

12 fitpota. lzklaide

. JJ.\Ui'UESU J.\KflVff~fES: SORElZ VErrl~fAS . si!viE·rEhi~·::. '·' )~ ' ~ , • \ • . - • ', ~. ·:: ! ·~, '

RS Elfa Zarina ' Tirpu un iovu konkursi. balle lidz ritam

8.marts,,KiievO.laika"hiJa diplomiem par pana­:verienigi svetki - Starp- kumiem darba (A.Birz­tautiska sieviesu diena. Tiesi niece - Silin~) un sie­saja diena Latvijas Nedzir- viesu tualetes apkopejs digo jauniesu organizacija Antons (l.Kalnins). organizeja jauku pasakumu Vi1;m iznaeieni bija pilni ,,Sieviesu nakts" KC ar humoru, un vi1;m m!­,,Ritausma". lie, naivie g!mji visas rai-

Sabrauea daudz interesentu sija smieklu lekmes. (140 viesi - to skaitii ari no Bija ari skaistas melo­Igaunijas, Lietuvas, Viicijas, deklamaeijas: J .Zno­Anglijas), pee organizatoru tit;J.aS (,,Ar saviidu smai­ieeeres - terpusies 1920. -1970. du", ,,Atgriefaniis ") un gadu apgerbu stila. Visi bija loti ?.·Pla~,a~e~ _. (,,_Seksuiilais paeentusies gan iznomat terpus, czekurs ) 1zp1ld11uma. gan ,,izkemmet" veeveeaku ska- Katra galda komandai bija piSus. Bija tik skaisti, ka naeas jauzstajas ar sovu 5 -10 minusu gruti izvertet - kurs labakais. garuma ar izlozeto nosaukumu Atbilstosi apgerbu stilam visi ari (piemera1!1, ,,Pensioniiri pie sek­iejutas savas lamas. sologa", ,,Atrii palidziba", ,,Sievie-Katram viesim tika piespraus- tes, siev!e~e~ ", :•D_e~o ar zvaigzni"

tas pu~ltes ar viI,lu vardiem. utt.). V1s1 hehskl 1ejutas lamas, Viens - komunists (D.Zarins) ar ar maku uzstaties izeelas sovs

' ,,Striptizs" ar J;.,eI,linu (A.Lasma-

daudzam atzinibas aplieeibam piedavaja viriesiem pirkt sarka­nas nel~es savam mllotajam. Izpirka! Kareivji (R. , I. Ozoli) parupejas par galda klajumu - uz istam krievu avizem, ar smarZi­giem lokiem un satigiem galas konserviem. Un vil).iem rokas -sarkanas nel~es. Isti svetki bija! Uz skatuves nakts garuma ka pasakuma vadltaji atradas omullgais paris - govju slauceja Viola ar daudziem atzini-bas

nis) un jautro komandu: R. un I. Ozoli, I. un A.Krami, Sk.Bau­re, M.Lasmane, H.Ravics, V. un N. Intsoni, A.Intsone. Aiz viI,liem - ,,Dzemdibas" ar lietuviesiem un viI,lu draugiem latviesiem. Visi savilno1·as un , , ' kajas stavot, dziedaja lldzi M.un J. Elbrotiem, kad viI,li uzstajas sava sova ,, Sievietes, sievietes" ar melodziesmu ,,Tii es tevi milefa!". Vi­I,liem tika ari balva! Pusnaktij izska­

not, sakas ,,nagla" -striptizsovs! Te atkal amizants mo­ments - komunists

nepazeloja jaukajai dejotajai rublus, lai !3. vil).am uzdejotu ...

Sis sovs visiem pati­ka, bija tik jautri!

Pee tam sekoja da­zadu titulu dalThnieku izvertesana no skati­taju puses. Sievie­tem par ,, Vakara zvaigzni" kluva pie­vilciga kankana stila <lama G.Stupane; par ,, Seksigo" atzina galantako no visam damam( attela).

Z.Kristapsoni; titulu ,,Skais­tiikii" ieman­toja J.Zno­tit;J.a. VIrie­siem: ,,Vakara zvaigzne" kluva lietuvietis A. Vorot;J.eckis , ,, Seksigais " -latviesu draugs vacietis R.E. Grombelka, ,,Giidigais" -komunists D.Zari9 s. Daudzi SaI,lema komplimentus ari no draugiem ... Jautra balle, dejas, smiekllgas, atjautigas speles riteja lldz rlta agrumam. Visi bija loti apmierinati - joprojam lldz sobaltdienai! Savukart LNJO ir patiesi gandarita par savu ideju realizesanu! A .

Sports 13 . .

' . ~10 ~IEDZIRDiGO SPOR.f>\ vis·ruRES: 1u·ra.9ts ___ .-_ ' (Sakumu Jasiet iepriekse}ii numurii Nr. 5/6) , v

. - . lielo gadu nastu plecos, v1i;i.s Turpma1ums , - · 'ukv -

• v _ speJa saturet no IZJ sanas musu RS]adv1ga Bockane izlasi un izveidot jaunu perspek-

P ateicoties treneru V. Kapenieka un N.Opsa

(attelii pirmais no labiis) pii.lem, mii.su futbolisti BASB "Daugava" Rigas pilsetas meistarsacikstes starp 10 komandam ierindojas 6. vie ta. 1965.gada beidzot Rigas noda­

las futbolisti ieguva LKB celo­joso kausu, parspejot specigo Rigas MRK. Sensacija: 1975.gada Rigas

nedzirdigo bernu internatskolas komanda draudzibas speles uzvareja LNB izlasi. Auga jauna maii;i.a!

Jauna mail)a 1981.gada futbola komanda pa­

radijas jaunas sejas - V. Smons, J.Kopmanis , N .Krumii;is, A.Rozevskis, G.Beisons, E.Cielavs, J.Grundulis, P.Lo­gins, J.Auzii;is, P.Kufikovs, E.Buraks, V.Mjasi;iikovs un J.Sprincis. Liels nopelns sis komandas organizesana bija trenerim N.Opsam. Viss vii;a mii.zs tika atdots futbolam. Berniba jau ka visi zeni Kola aizravas ar futbolu. Velak astoi;us gadus spelejis LNB komandas sastava, bet tad (1952) speletaja terpu nomainija pret tiesnesa melno formu. Vii;s bija stingrs un objektivs tiesnesis, tapec ar laiku vii;i.am uzticeja vadit arvien atbildigakas dzirdigo sacensibas. 1966.gada N.Opsam piesl$:Ira

republikas tiesnesa nosaukumu ( dzirdigo vidu vienigais nedzir­digais tiesnesis ar siidu augstu nosaukumu). Neskatoties uz

tivu komandu, kura Vissavieniba izcinija 5.vietu 2. grupa, bet Rigas pilsetas cempionata 2. grupa- 6.vietu.

1982. gada LNB kausa izcii;i.a futbola bija loti smaga un grii.ta cii;a starp Rigas un Daugavpils komandam. Uzvareja pieredze­jusI N.Opsa treneta komanda. Labakie speletaji: vartsargs A.Kurmelovs (Daugavpils),

' aizsargs E.Cielavs un pussargs E.Buraks (abi Riga) un uzbru-

cejs J.Malii;is (Daugavpils).

Reiz bija ... Moldavija Belcos PSRS nedzir­

digo meistarsacikstes futbola otraja liga 8 komandu konku­rence LNB futbolisti pirmo reizi izcinija 1. vie tu un pargaja uz pirmo ligu (1983). Tas pirmam kartam bija trenera N.Opsa nopelns, ka prata izveidot specigu komandu -J.Sprincis, V. Vaivads, A.Slujevs, V.Smons, J.Smirnovs, P.Logins, J.Auzii;s, V. Homcenko, M.VItols, G.Beisons, J.Grundulis, D.Kal­vans, E.Buraks, E.Cielavs,

V.Mjasi;ikovs. Te jatzime vartsarga J.Sprinca

veiksmiga spele, tapat komandas kapteii;a E.Cielava ieguldijums aizsardziba.

Diemzel PSRS nedzirdigo meistarsacikstes l.liga, kas notika Erevana, mii.sejie smagi cieta neveiksmi un atkrita uz 2.Hgu. Lai gan dazi loti centas, izpelnijas pat labaka speletaja godu, tomer der atcereties: "Viens kaujas laukii nav cinitiijs!" 1985.gada parad!jas jauns

futbolists G.Meiksa - izvirzi:ts PSRS jaunatnes izlases kandi­datos. Ka meteors vii;s uzleca un ari atri nodzisa.

1995.gada N.Opss kopa ar gi­meni parcelas dzivot uz Ame­riku, ~ujorku. Taluma vii;s loti skuma pee savas dzimtenes un tur 7 4 gadu vecuma nomira.

futbols - tas ir grati! Interesanti ieskatities ta laika

sporta dzives vadi:tajas E.Caunes viedokli: "Futbols no visiem sporta veidiem, ar kuriem LNB biedri nodarbojas, ir vissmagii­k ais. Kade/? Komanda liela: pamat-sastiivii - 11 speletiiji + 5 rezer-visti - pavisam kopii 16 dalib-nieki. Speze lielajii laukumii prasa speku, iitrumu, izturibu. Neska-toties uz laika apstiikf iem - lietu, dubf iem; veju vai karstumu, viss jiipiircies.

Reizem pat tiesnefo netais­nigums. Cik daudz tas prasa no jutbolista! Bet galvenais: tu neesi viens, bet gan komandas sastiiv­dafi1Ja, viens no daudzajiem.

vez ari tas, ka sacensibu periods

-.

14 Futbols ...

aiz'IJem visu vasaru - no maija lidz septembrim ".

Turpmakas parmainas - futbols telpas ·

Varbut tiesi mineto grutibu iespaida pamazam ari nedzirdlgo sporta ienaea mazais futbols jeb telpu futbols. Sim parmainam sekoja ari LNSF, organiz~jot cempionatus telpu futboia. Jaunajam sporta paveidam

aktivi atsaucas E.Cielavs -jaunakais, turpinot sava teva iesakto futbola karjeru. Vins gandriz 10 gadus sekmigi vada Rigas sporta kluba "Nedzirdigo Sports" futbolkomandu. 2006.gada Maskava notika

2.Eiropas cempionats telpu futbola, kur trenera A.Derjo­mova vadiba piedalijas sadi speletaji: E.Cielavs, P.Logins, U.Stupans, V.Jelzovs, H.Jo­nans, K.Smidts, A.Beitiks, L. Ventaskrasts, N .Sjutru­kovs, R.Godenkovs.

Diemzel Latvijas izlase 22 komandu vidu ierindojas priekspedeja vieta. Notikusaja LNSF cempionata

2007.gada paradijas jaunas sejas: A.Bogdanovs, A.Vinogradovs, Z.Felkers, V.Turcinskis un eiti no komandas "Latgale", izdnot 2.vietu aiz Rigas sporta kluba "Nedzirdigo sports"- II koman­das. 2007 .gada Slovakija notika

15.starptautiskas saeensibas telpu futbola jauniesiem lidz 16 gadiem. A.Bogdanova vadiba musu jauniesi izeinija godpilno 4.vietu 11 jauniesu komandu vidu. Sis komandas kodolu veidoja Val-mieras valsts vajdzirdigo bernu internatskolas audzek:r;ii: A.Beitiks, K.Ints­ons, T.Lasmanis, K.Platacis, M.Birmanis, M.Jaunzems . ' K.1,G.kurs un J.Beitiks . .A.

S2orts

ORIEt'rfl.ERISJl.EJ"\ - OlU KJ.\UJJ.\ .

as deaf pepe teksts un foto Vi:r;ia ari izeila orientierista "Deaflympics 2005" olimpiska~ medaJas ieguveja Anda Krama meita. Suminajam ari 13. dzim­sanas dienu jauno sportistu Lauri Virtigu. . Pee sim ci:r;iam turpinajas 1zklaide pirti:r;ia ar vesu udeni baseina un pie bagatigi klata gal­da. Bija dazadas atrakeijas gan

1~;;:---:=::--;--'ii'-ir--.-----:--~ lielajiem, gan maza­jiem. Parrunajam

Parasti orientier.istiem cii;ias notiek mezos, bet soreiz marta pedeja sestdie­na viesu nama ,,SVEL­MES"(kurs atrodas pirms ~ekavas braucot virziena no Rigas puses) notika Orient - OLU kaujas. a orientie­rtsti apzimeja Cieldienas.

Notika interesantas c!nas 20 orientieristu starpa. Olu 'kaujas veroja un verteja zurija no ,,sli:r;i~iem", kuri bija ieradusies bez sava cI:r;iu ieroca - olas. Un rezultata titulu ,, Visskais­

tiikii Ola" ieguva ta, kas piedereja musu izeilakajai

,,Vis­stipriikiis Olas" ipasnieee izradljas 10 - gadl­gaKarina Krama.

orientie­ristei Agitai

Intsonei

gatavosanos Eiropas cempionatam Igau­nija, kas notiks si gada augusta. 19. un 20. aprilI Lilastes apkar­tn e notiks pirmas saeensibas uz briva­

. jam vietam Latvijas ~zlas~. gan stiprakiem, gan JaunaJiem lldz 18 gadiem. Pee tam tuvakas saeensibas _ 17. maija Rigas apkartne un 1. junija VentspilI. Nobeiguma visi pasakuma

dalib~ieki teiea paldies kauju vado:r;i1em - Valdim un N atalijai Intsoniem par to lielisko izna­kum u: labu atputu. Nakamas ei:r;ias risinasies gadumijas naktI - ari pirti:r;ia, bet pie juras. Bet lidz tam orientieristi dosies tra­ses ka ierasts. Novelu veiks­migus startus un eeJu uz izlasi.

••• Liepajas apkii.rtne 5. _ 6. aprili: OS

,,Kurzemes pavasaris" sacensibas piedalijas G. Sirante,J. Strods (abi no Valmieras) un M. Plaude (~iepaja). S21B grupa G. Sirantei II v1eta; M. Plaudei I vieta. SacensThas iekJautas Latvijas kausa izcinii. ?ri:~te~anas sporta. Iesaku s~ja izC11;ia p1edalities ari citiem musu ori~ntieristiem, kuri velas sagata­votles atlasei uz nedzirdigo Eiropas cempionatu . ...

Sports 15

~IEDZlkfJiG>\lS SPoa·rA l>\UREA·rs - 2007t JAi'US SJ'J\Oi'IS ' ,. . ' .

No agras birnibas ... Ji5 Ilze Kopmane

Jani Smonu vecaki nepierunaja un ipasi

nemudinaja uz sportosanu. Sportu ka savas dzives neat~emamu dalu vins izvetejas pats -

' ' turklat pavisam agra berniba. Q-imene tomer bija labs paraugs

- vil).a tetis savlaik ar! aktlvs sportists: slepotajs, peldetajs, futbolists. PSRS futbola m/s pat ieguvis I vietu. Ari Jal).a masa sportoja.

Inta SmonaJal).a mate: ,,Janis regulari saka treneties jau ast01;iu gadu vecuma. Pats atrada sporta klubu un treneri un pee stundam Rigas skola devas uz treniJ;tiem pie dzirdigajiem 2 - 3 reizes nede/a. Un ta visus skolas gadus. Vi~iam vislabak patik un ari padodas tallek5ana un trissopek5ana.

ViJ;ts guvis labus panakumus daudzas sacensibas gan nedzir­digo, gan dzirdigo sacensibas. Es priecajos par ]ar;a panakumiem un vir;a neatlaidibu, ar kadu vir;s turpina sporto5anu ari tagad, kad jau skola pabeigta un vir;s strada." Nesen av!ze ,,Marupes Vestis"

bija · 1asama priedga zil).a: Janis Smons sal).emis Rigas rajona ,, Sporta laureata 2007" gada balvu. Marupes pasvaldlba vil).u

pieteikusi sai balvai ka pagasta iedz!votaju - sporta akfivistu, kurs veiksm!gi startejis dazadas 2007. gada ~acensilias. Izcilakais panakums - iegiita III vieta tris­sopeksana Eiropas VII nedzir­d!go cempionata vieglatletika Bulgarija, Sofija.

Gads iesacies labi Iveta Kraze, LNSF darbiniece:' ,,Pagajufoja gada Janis tika

atzits par ,,Labako nedzirdigo sportistu - 2007" un so titulu ar LNSF valdes lemumu sar;ema sportistu 2007. gada nosleguma balle. Ari sis sporta gads uzsakts foti veiksmigi: soreiz Eiropas III nedzirdigo cempionata telpu

vieglatletika1talija, Dzenova atkal tresa vieta iemi{otaja sporta veida - trissoflek5ana un ceturta vieta tallek5ana. " Janis Smons tagad strada

celtniedbas firma ,,Pamatplus". Turpat Marupe buve jaunas majas, bet br!vaja laika joprojam dodas uz trenil).iem. Vil).S ir atradis labu treneri Manti Lusi sporta kluba ,,Auseklis ". Turklat vil).s macas ar! vakarskola, lai iegutu videjo izglltiliu. Novelesim vil).am jaunus

sportiskus panakumus, jo tie bus }oti nepieciesami - sogad vil).s parstaves Latviju I Pasaules nedzird!go cempionata vieglat­letika, kas risinasies 22. - 28. septembri, Turcija . .A

~ i Darts: sacensibas ar iautrilJGm on - izklaide efi-c: Ikviens intere- tirdznieeibas eentra ,,Super Neto" Dalibas maksa:l,50Ls (otr-::=~:=. sents tiek aicinats eka iepretim lielveikalam ,, hyper dienas) un 2.50Ls (ceturtdienas).

, .. piedalities saja MAXIMA". SaeensThas risinas no Ieeja personam tikai virs 18 sporta veida. pl. 19.30 otrdienas un ceturt- gadiem. Apbalvosana seko uzreiz

Darta turniri notiek Riga, Kurze- dienas. Var ieprieks pieteikties, pee katra turn1ra. Speles notiek -mes prospekta un Slokas ielu siitot SMS turn1ra organizatoram pee ,,501" noteikumiem! Saja krustojuma (Slokas iela 161) spe}u Valerijam Tretimovicam pa turn1ra iesaisfijusies 5 nedzirdlgie. kluba ,,Ko - Ko", kas atrodas mobilo 29544842. · NAC UN VINNE TU ARI!

l

16

.... ---lll!l---1111111!1---•1111111------1111-•-·•-----------· Piemi.-,~s vard1 • Mili sveicam vi sos

. · Sava.102. -.~!v.: ,; ,;ada miizfuas ce)a dev:usies m'~S Goda biedre, nedzirqigo Teatra Mamuja,

. nedzirdigo aktieru sk0lotaja un talantu kopeja visa sava darba miiZa garuma Elvira Elksne.

Nedzirdigo sabiedriba viI,lU dzifi cienija ~ mileja gan pasdarbibas makslas dalibnieki, gan viI,laS daudzo iestudeto lugu un. uzvedumu

· skafitaji. Elksnite (tii vi?;tu mi/i sauca ,,vi?;tas berni") bija ne fikai neskaitamu uzvedumu rezisore, bet ari to scenariju autore un teatra vestures apkopotaja.

A.izejot pelnita atpti:ta pee gandriz piecdesmit gadu darb.a, vif,la. LNS rfruzejam nodeva apjomigu materialu ,, Dramas ariSamb/a vesture 1.946 -1987", kas sobrid ir p1asakais ziI,lu avo'ts nedzirdigo teatra vesture.

Vel tagad musu jaudis atceras vif,las lieliski re~iseto Rair:ia higu ,,Put, veji?;ti"(l963) un verienigo uzvedumu ,,Dzintarzeme Latvija" (1972), daudzas dzirksto3askomedijas, tautiskas ,,ainas iz dzives", kas kuplinaja pasakumus un pulcinaja daudz publikas.

Elviras Elksnes. lielais devums, uz visiem laikiem iegiilis pas0s nedzirdigo teatra pamatos. Vii;ia paliks nedZirdigo kopienas atmiI,la ka izcila Jilersoniba, Latvijas Nedzirdigo savieruoas gods un lepnums. Dzija ciei;la mes paturesim atmipa miisu teatra Mamu}u. Lai vieglas smiltis zem dzimtas zemes velenam. · rzsakot dziju lidzjiitibu tuviniekiem,

LNS valde, Rigas biedriba, · KC "Ritausma", laikrakst~ ,,Kopsol1'

Sarmite Semiote 1943.5.09 - 2008.6.04

-Ar skumjam, klusu pate icibu un gaisam atmiI,lam sirdi Sarmiti Semi0ti sajas dienas piemin daudzi jo jo daudzi Rigas biednoas biedri, kuriem Sarmite ka ilggadigs zimju valodas tulks tulkoja KC,,Ritausma" pasakumos, dramas ansambja meginajumos un izrades, studentiem arodsko!a un augstsko!a, jaudim Rigas biedriba, baznica, ekskursijas un vel, un vel...Par viI,lu netika dzirdets neviens slikts vards . Mieriga, smaidiga, humorpilna - tada vir;ia gaja pa dzivi .

un tagad tik peksI,li no tas aizgajusi pavisam prom .. . Lai viegla gaita tev, Sarmit, aizsaules cejos! Izsakot dziju lidZjiitibu

meitam ar gimeni, Biedru grupa

: v'isus jubilarus! : I 90 I I _ - I I 8.V Arv1ds J~KALNS, Riga

: 85 : I 26.V Elza GURIKA, Ventspils l I I I 80 II I I I 10.V Olga DRANDE, Rigas I I 25. VNelijaKRISTOFOROVA I Smiltenes I I 28.V Anna BULE, Rigas I I I I I I I

70 2.V Harijs KRAMTI:.JS, Ventspils 30.V Herberts KIRKELIS, I

Smiltenes

60 I Ii

I 29.V Jelena U~JANOVA, I Ventspils I I I I I I I I I I I II I I I

65 3.V Aivars PURMALIS,

Valmieras

60

ll

5.V ~ubova MALDONE, Rlgasl 27.VValentina PESTRJAKOVA,I

Rigas I 55 I

V . v I 8. Bonss SKACKOVS, Rigas II

50

I ·----Siru vists "II" Aizgajis muzTha

Peteris KAIRISS 1918. 25.01. - 2008.8.02

Daugavpils biedriba