SĀKOTNĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa

“Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās

izglītības saturu”

8.3.1.2.pasākums

„Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde”

Eiropas Savienības struktūrfondi 2014.-2020.gadam

2018.gada aprīlis

Saturs

ContentsIevads.............................................................................................................................

1. Esošās situācijas raksturojums...................................................................................

1.1. Jaunais mācību saturs un digitālie līdzekļi..........................................................61.2. Digitālie līdzekļi Latvijā...................................................................................101.2.1. VISC izstrādātie bezmaksas pieejamie digitālie līdzekļi.............................101.2.2. Komersantu izstrādātie digitālie līdzekļi......................................................14

1.3. Pedagogu un izglītojamo kompetence un motivācija........................................191.4. Tehniskais nodrošinājums un interneta pieslēgums..........................................201.5. Kopsavilkums....................................................................................................23

2. Citu valstu pieredze..................................................................................................

2.1. Somijas pieredze...............................................................................................302.2. Igaunijas pieredze..............................................................................................312.3. Dānijas pieredze................................................................................................32

3. Līdzšinējie ieguldījumi.............................................................................................

4. 8.3.1.2. pasākuma īstenošanas apraksts...................................................................

4.1. 8.3.1.SAM ieviešana.........................................................................................384.2. 8.3.1.2.pasākuma ieviešanas vispārējs raksturojums........................................394.3. Ieviešanas nosacījumi........................................................................................414.3.1. Atbalsta ieviešanas shēma............................................................................414.3.2. Atbalstāmās darbības un izmaksas...............................................................444.3.3. Indikatīvais laika grafiks..............................................................................464.3.4. Digitālo līdzekļu kvalitāte............................................................................474.3.5. Autortiesības un digitālo līdzekļu izmantošanas iespējas izglītības procesā50

4.4. Sasaiste ar citiem ES fondu pasākumiem..........................................................515. SAM sākotnējās ietekmes novērtējums...................................................................

6. SAM atbilstība valsts atbalsta definīcijai un paredzamā negatīvā ietekme uz

konkurenci un tirdzniecību...........................................................................................

7. SAM ietekmes novērtēšanai nepieciešamo datu noteikšana iekļaušanai MK

noteikumos par SAM īstenošanu.................................................................................

8. SAM stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) projektu finansēšanas

iespējas.........................................................................................................................

Saīsinājumi

CFLA – Centrālā finanšu un lūgumu aģentūra

Digitālie līdzekļi – digitālie mācību un metodiskie līdzekļi

ES – Eiropas Savienība

ESF – Eiropas Sociālais fonds

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESSBJR – Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam

IAP 2014.-2020.gadam – Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

IKT – informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

IT – informācijas tehnoloģijas

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija MK – Ministru kabinets

OECD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (The Organisation for Economic

Co-operation and Development)

SAM – specifiskais atbalsta mērķis

SVID analīze (SWOT analysis) - ir stratēģijas plānošanas instruments, kas ļauj noteikt

uzņēmuma vai projekta stiprās puses (Strengths), vājās puses (Weaknesses), iespējas

(Opportunities) un draudus (Threats).

VISC – Valsts izglītības satura centrs

4

Ievads

Pasaulē notiek arvien straujāka izglītības vides digitālizācija un mācību procesā tiek

izmantoti dažādi digitālie līdzekļi1, mācību tehniskie līdzekļi, informācijas tehnoloģijas,

sociālie tīkli, mācīšanās platformas u.c. Digitālie līdzekļi atšķirībā no tradicionālajām mācību

grāmatām, darba burtnīcām, uzskates materiāliem var būt multimodāli – tie var būt digitāli

radītas vai digitālizētas mācību grāmatas vai cita veida mācību literatūra, metodiskie līdzekļi,

papildu literatūra, uzskates līdzekļi, spēles, simulācijas, testi, uzdevumi, video un audio

materiāli, izmantojot gan vizuālu informāciju (attēli, filmas, animācijas, simulācijas), gan

audiāli ierakstītu informāciju (teksti, skaņas). Tie var kombinēties, izmantojot reālo, virtuālo

un augmentēto (virtuālās un reālās vides kombinācija) mācību vidi. Tehnoloģijas un digitāli

risinājumi var būt spēcīgs instruments, lai pārveidotu mācīšanos un pilnveidotu mācību vidi.

Tās var palīdzēt aktualizēt mūsdienīgās pieejas un pedagoga un izglītojamā savstarpējo

sadarbību. Lai varētu attīstīt izglītojamo kompetences t.sk. izmantojot digitālos līdzekļus, kas

balstās un jauno mācību saturu, paralēli tiek veiktas investīcijas mācību vides uzlabošanā un

pedagogu digitālās kompetences paaugstināšanā.

Lai Latvijā attīstītu plašāku digitālo līdzekļu izmantošanu izglītības procesā, tādējādi

veicinot jaunā mācību satura un pieejas, kas attīsta izglītojamo kompetences, ieviešanu,

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas

„Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros tiks ieviests 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt

kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.2.pasākums “Digitālo mācību

un metodisko līdzekļu izstrāde” (turpmāk - 8.3.1.2.pasākums). Tā mērķis ir nodrošināt

digitālo līdzekļu izstrādi jaunā mācību satura un pieejas ieviešanai pirmsskolas izglītības,

pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

8.3.1.2.pasākuma ieviešana paredzēts nodrošināt atklāta projekta iesniegumu atlases

konkursa ietvaros, piesaistot komersantus. Atbalsta ieviešana paredz digitālo līdzekļu izstrādi

un aprobāciju, kā arī jaunā digitālā līdzekļa izplatīšanu un atjaunošanu pēc projekta

īstenošanas beigām. Viens no atbalsta saņemšanas nosacījumiem ir komersanta apņemšanās

nodrošināt izstrādāta līdzekļa izplatīšanu, t.sk. informējot par to mērķa grupu (pašvaldība,

izglītības iestādes, pedagogi, izglītojamie).

1 Latvijā digitālo mācību līdzekļu definīcija ir ietverta Izglītības likuma 1. panta 12.4 ) f) punktā, kas sniedz skaidrojumu, ka digitālie mācību līdzekļi un resursi ir elektroniskie izdevumi un resursi, kuros iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs.

5

1. Esošās situācijas raksturojums

Šajā sadaļā ietverta informācija par (1) jaunā mācību satura un pieejas ieviešanu, (2)

pašreizējo situāciju ar digitālo līdzekļu nodrošinājumu, (3) pedagogu un izglītojamo

nepieciešamajām kompetencēm darbam ar digitālajiem līdzekļiem, (4) izglītības iestāžu

tehnisko nodrošinājumu un interneta pieslēgumu. Sadaļas beigās tiek sniegta SVID analīze,

balstoties uz minēto aspektu aprakstu.

1.1. Jaunais mācību saturs un digitālie līdzekļi

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu darbības programmā “Izaugsme un

nodarbinātība” teikts, ka skolēniem nepieciešamas kompetences, lai veicinātu indivīda

izpratības/pratības veidošanos, kas ietver spēju patstāvīgi rīkoties ārpus mācību priekšmeta

robežām, risinot problēmas dažādās dzīves situācijās un kontekstos. Tāpēc ir nepieciešama

jaunā pieejā veidota mācību satura, tai skaitā mācību un metodisko līdzekļu, izstrāde un

ieviešana mācību procesā, kā arī pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, kas attīsta

lietpratību. Tas atbilst Latvijas attīstības plānošanas dokumentos - Latvijas Ilgtspējīgas

attīstības stratēģijā 2030 un Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam virzītajām

prioritātēm. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam (turpmāk – IAP 2014. –

2020.gadam) definēts rīcības virziens izglītības attīstības politikas virsmērķa sasniegšanai –

uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, inovāciju un veselīgu dzīvesveidu

veicinoša izglītības satura pilnveide, paredzot kompetenču pieejā pilnveidota vispārējās

izglītības satura izstrādi, aprobāciju (ar praktizējošu pedagogu iesaisti) un ieviešanu visās

izglītības pakāpēs – pirmsskolas izglītībā, t.sk. bērniem no 1,5 gada līdz 4 gadu vecumam un

5 gadus veciem bērniem, kā arī pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā2. Digitālie līdzekļi

un resursi ir daļa no pasākumu kopuma, lai nodrošinātu uz zināšanām balstītas sabiedrības

veidošanu, radošumu un veselīgu dzīves veida veicinošu izglītības satura pilnveidi,

proti, mūsdienīgu mācību procesu vispārējā izglītībā. Saskaņā ar IAP 2014. – 2020.gadam

noteikto Latvijā digitālie mācību līdzekļi īpatsvaram vispārējā un profesionālajā izglītībā

2017. gadā ir jāveido 15% un 2020. gadā - 30% no kopējo mācību līdzekļu skaita3.

2 Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 3. pantu vispārējā izglītība aptver šādas vispārējās izglītības pakāpes: pirmsskolas, pamatizglītība un vidējā izglītība. Pēc būtības vispārējās izglītības mērķis ir “radīt apstākļus radošas, atbildīgas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei un patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē”.

6

Līdztekus tam paredzēta arī digitālo līdzekļu izstrāde ar iespēju tos izmantot visos

mācību priekšmetos, t.sk. iekļaujošas izglītības principa īstenošanas kontekstā. Gadījumos,

kad digitālos līdzekļus izmanto izglītojamo ar speciālām vajadzībām4 apmācībā, ir jāņem vērā

izglītojamā attīstības traucējumu veids, spējas un veselības stāvoklis, nodrošinot

individualizētu mācīšanos, laikus nosakot atbilstošus atbalsta pasākumus un veicinot

iekļaujošu izglītību.

Jaunā mācību satura un pieejas, kas attīsta skolēnu lietpratību, ieviešana tiks

nodrošināta 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās

izglītības saturu” (turpmāk – 8.3.1.SAM) 8.3.1.1.pasākuma “Kompetenču pieejā balstīta

vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” (turpmāk – 8.3.1.1.pasākums) Valsts

izglītības satura centra (turpmāk – VISC) īstenojamā projekta “Kompetenču pieeja mācību

saturā” ietvaros, kurš tika uzsākts 2016.gada beigās. Projekta mērķa grupas ir: VISC,

pedagogi ‒ vispārējās izglītības pedagogi visās izglītības pakāpēs un mācību priekšmetos,

t.sk. speciālās izglītības skolotāji un speciālie pedagogi, kā arī augstskolu akadēmiskais

personāls un izglītojamie visās izglītības pakāpēs. Projektā plānots sniegt tiešu atbalstu

pedagogiem, izstrādājot un padarot katram pedagogam pieejamus digitālajā mācību resursu

krātuvē mācību un metodiskos materiālus, diagnostikas instrumentus vispārējās izglītības

pedagogu mērķgrupām: pirmsskola, 1.- 6. klase, 7.-9.klase, 10. – 12.klase; t.sk. mācību un

metodiskos materiālus izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Tā tiks risināta problēma, ka

šobrīd skolu praksē nepietiekami akcentēti iekļaujošās izglītības principi.

Kā jau konstatēts 8.3.1.1. pasākuma sākotnējā novērtējumā, Latvijas izglītības iestādēs

ir izveidojusies neapmierinoša situācija ar atbilstošas mācību literatūras nodrošinājumu

speciālās izglītības programmu īstenošanai, īpaši izglītojamiem ar garīgās attīstības

traucējumiem. Mūsdienīgu mācību līdzekļu trūkst arī izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem.

un vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem izglītojamajiem.Līdz 2009.gadam šīs mācību literatūras

izdošanai izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem tika piešķirti līdzekļi no valsts

budžeta, bet mācību līdzekļi izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem pēc 1991.gada vispār nav

izdoti. Valsts ekonomiskās krīzes dēļ 2010.gadā šīs mācību literatūras finansēšana no valsts

budžeta izglītojamiem ar speciālām vajadzībām tika pārtraukta. Pēdējos gados Eiropas Sociālā

fonda (turpmāk – ESF) projektu ietvaros ir izdoti tikai atsevišķi mācību literatūras izdevumi,

3 Saeimas paziņojums „Par izglītības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam apstiprināšanu”. Latvijas Vēstnesis, 2014.gada 29.maijs, Nr. 103 (5163). Pieejams: https://m.likumi.lv/doc.php?id=266406

4 speciālās vajadzības — nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni (Vispārējās izglītības likuma 1.pants 2) punkta (14) apakšpunkts

7

kā arī vairāki digitālie līdzekļi, kurus mācību procesā var pielāgot arī izglītojamiem ar

speciālām vajadzībām (sk. 2.sadaļu).

Šobrīd pedagogiem neatkarīgi no izglītības vides ir pašiem jāmeklē un jāveido mācību

materiāli, kurus izmantot mācību procesā, lai izglītojamie varētu apgūt zināšanas dažādos

mācību priekšmetos atbilstoši viņu vajadzībām, attīstības līmenim, spējām un veselības

stāvoklim. Turklāt, analizējot Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) apkopoto

statistiku5, var secināt, ka ar katru mācību gadu arvien vairāk izglītojamiem tiek diagnosticēti

mācīšanās traucējumi6, kas rada grūtības apgūt mācību saturu.. Šādiem izglītojamiem

izglītības procesā ir jāizmanto atbalsta pasākumi, kas ļautu viņiem parādīt apgūtās zināšanas

un kompetences. Šobrīd pedagogiem ir ierobežota izvēle mācību līdzekļu un metodisko

materiālu pieejai izglītības procesā, tāpēc ir nepieciešams izstrādāt un nodot izglītības

iestādēm un izglītojamiem tādus materiālus, kas ļauj tos elastīgi izmantot pedagoģiskajā

procesā, lai palīdzētu izglītojamiem iekļauties izglītības procesā7. Gadījumos, kad digitālos

līdzekļus izmanto izglītojamo ar speciālām vajadzībām izglītībā, ir jāņem vērā individualizēta

pieeja atbilstoši katra izglītojamā spējām, attīstības līmenim un veselības stāvoklim, veicinot

mūsdienīgu iekļaujošu izglītību.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš mācību līdzekļu un metodisko materiālu izstrādei

izglītības procesa nodrošināšanai izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem, izprotot šāda mācību

procesa specifiku un ņemot vērā starptautiski atzītu praksi un piemērus.

Mācību līdzekļiem jaunā mācību satura nodrošināšanai nepieciešama savstarpēja

savietojamība, atvērtība, transformējamība, ko labi var nodrošināt digitālais formāts. Sniedzot

atbalstu digitālo līdzekļu nodrošināšanai, tiek atbalstīta arī ES 2013.gadā apstiprinātā

iniciatīva par Izglītības atvēršanu - ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanās un mācību

apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus ar mērķi

uzlabot iedzīvotāju digitālās kompetences un ieviest pārmaiņas izglītības sistēmā8.

5 Skolēnu ar mācīšanās traucējumiem skaita izmaiņas (avots: IZM statistika: VS-1 pārskati) pēdējos divos gados: 2013./14.mācību gadā 3571 skolēni; 2014./15.mācību gadā 4175 skolēni.

6 Mācīšanas traucējumi - dažādu bioloģisku un sociālu faktoru ietekmes rezultātā radītas izglītojamā noturīgas grūtības mācību programmas apguvē, vienlaikus nav diagnosticēta garīga atpalicība (viegli garīgās attīstības traucējumi rada līdzīgas problēmas kā mācīšanās traucējumi), sensoro sistēmu un kustību traucējumi.

7 LR Izglītības ministrija. 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais novērtējums, 2015. gada jūnijs.

8 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Izglītības atvēršana - ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanās un mācību apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus. Brisele, 25.9.2013., COM(2013)654 final, SWD(2013) 341 final, 14 lpp. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52013DC0654&from=EN

8

Lai veicinātu ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijas ieviešanu, Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) izstrādāja “Informācijas sabiedrības

attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam” (turpmāk – ISA pamatnostādnes), kas ietver

rīcības virzienus un pasākumus, kurus ievieš gan VARAM, gan citas ministrijas to

kompetences jomās. ISA pamatnostādnēs citu starpā ir norādīts, ka jāpaplašina digitālo

mācību materiālu izmantošana izglītības procesā, aptverot visus mācību priekšmetus pamata

un vidējās izglītības posmā. Prioritāri jāatbalsta aktivitātes, kas vērstas uz interaktīva un

oriģināla digitālā mācību satura radīšanu, veidojot to atbilstoši tehniskajiem standartiem,

kurus atbalsta izglītības sfērā izveidotie centralizētie mācību materiālu izvietošanas un

izmantošanas risinājumi. Jāveicina pieejamo materiālu un izziņas resursu izmantošana

(latviešu valodā, Latvijas vēsturē u.c. jomās) interaktīvu digitālo mācību resursu veidošanā.

Izstrādājot digitālo mācību materiālus, jānodrošina to tehniskā un tiesiskā pieejamība arī ārpus

skolas klases. Tas sevī ietver gan tehniskos aspektus (piemēram, ārpus klases nebūs pieejamas

interaktīvās tāfeles), gan juridiskos jautājumus (par publisko finansējumu radītiem mācību

līdzekļiem ir jābūt brīvi pieejamiem – piemēram, izmantojot CC9 vai OSI10 licences,

vienlaikus nodrošinot atlīdzību izmantoto aizsargāto darba tiesību īpašniekiem). 11

Jaunā mācību pieeja, kas attīsta skolēnu kompetences, ir pamatā 21.gadsimta

izglītošanās procesam, kas vērsts uz cilvēka personīgo izaugsmi un pašpilnveidi un nodrošina

mācīšanos individuālām prasībām piemērotā vidē, izmantojot modernus mācību līdzekļus,

tostarp digitālos12. Modernu mācību instrumentu un tieši digitālo līdzekļu izmantošanas

paplašināšana Latvijā saskan arī ar Eiropas Padomes secinājumiem par stratēģisko sistēmu

Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā, kuros tiek uzsvērts, ka ļoti būtiska ir

prasmju digitālajā jomā attīstīšana un nostiprināšana, izmantojot jaunus informācijas

un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) līdzekļus un kvalitatīvu e-mācību vidi.13

IKT ne vien piedāvā dažādus rīkus, radot jaunas iespējas darbam klasē, bet arī

nodrošina mācību procesa pielāgošanu audzēkņu vajadzībām un digitālo kompetenču

9 Creative Commons, saīsinājumā CC, ir bezpeļņas organizācija, kas publicē dažādus standarta autortiesību licences līgumus, kuri dažādu radošu darbu autoriem ļauj viegli nodot tiesības uz saviem darbiem sabiedrības rīcībā.

10 Open Source Initiative, saīsinajumā OSI, ir atvērtā koda licences, kas atbilst Open Source definīcijai, proti, ļauj brīvi izmantot programmatūru, modificēt un kopīgot programmatūru.

11 Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, http://polsis.mk.gov.lv/documents/4518

12 LR Izglītības ministrija. 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais novērtējums, 2015. gada jūnijs.

13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikums 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā, OV L 394, 30.12.2006. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32006H0962&from=LV

9

attīstīšanai mūsdienu zināšanu sabiedrībā.14 Šo vidi veido “izglītības programmas

īstenošanai un izglītības satura apguvei atbilstošu digitāo līdzekļu kopums un to izmantošanai

nepieciešamās tehniskās ierīces, iekārtas, aprīkojums, tehnoloģijas un rīki, kā arī personāls,

kas nodrošina mērķtiecīgu un efektīvu digitālo līdzekļu izmantošanu mācību procesā”.15

1.2. Digitālie līdzekļi Latvijā

1.2.1. VISC izstrādātie bezmaksas pieejamie digitālie līdzekļi

VISC mājas lapā ir pieejami vairāk nekā 231 digitālie līdzekļi, no kuriem 18 paredzēti

pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai, 104 - pamatizglītības programmas īstenošanai,

102  - vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanai un septiņi digitālie līdzekļikā

palīgmateriāls pedagogiem mācību darbā.16 VISC mājas lapā pārsvarā ir publiskoti tikai VISC

un VISC sadarbības partneru izstrādātie digitālie līdzekļi. Nozīmīgu daļu no bezmaksas

pieejamajiem digitālajiem līdzekļiemizdod un savās mājas lapās publisko arī citi izdevēji –

valsts institūcijas un komercsabiedrības (piemēram, Latviešu valodas aģentūra, Latvijas

Banka, CSDD u.c.)

Pirmsskola

VISC mājas lapā pirmsskolas izglītības programmas īstenošanas atbalstam pieejami

trīs digitālie līdzekļi un 15 tiešsaistes publikācijas. 17 digitālie līdzekļi ir VISC digitālie

līdzekļi, kur viens no materiāliem ir izstrādāts ar ES fonda atbalstu projekta „Izglītojamo ar

funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide” ietvaros 2013.gadā. Viens digitālais

līdzeklis ir Valsts kancelejas materiāls “Ciemojamies Ministru kabinetā”. No minētajiem

digitālajiem līdzekļiem pa vienam veltīti tādiem tematiem kā audzināšana, sports, bērna

attīstība, logopēdija, rakstītprasme un matemātisko prasmju attīstība. Trīs digitālie

līdzekļiveltīti jautājumiem par bērna drošību, divi - mākslai un vēl daži materiāli ar

informatīvi izglītojošu nozīmi.

14 Eiropas Komisija. Pamatdati par IKT izmantošanu mācībās un inovācijā Eiropas skolās, Eurydice ziņojums, 2011, 3. lpp. Pieejams:

http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/documents/key_data_series/129LV.pdf 15 Ieteikumi Digitālo mācību līdzekļu un resursu izstrādei un novērtēšanai, Latvijas Informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju asociācija, 03.02.2016. 214/2015. Pieejams: https://www.likta.lv/LV/Aktivitates/Lists/Aktivitates/Attachments/124/DML_vadlinijas_LIKTA_03.02.2016.pd f

16 Sākumlapa > Vispārējā izglītība. Izglītības saturs > Digitālo mācību līdzekļu saraksts. http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/digit_maclidz.shtml

10

Pamatizglītības programma

VISC mājas lapā ir pieejami 104 digitālie līdzekļi pamatizglītības programmas

īstenošanai. Kā redzams 1.tabulā, tad visvairāk digitālo līdzekļu pamatizglītības vecuma

posma izglītojamiem pieejami tādos mācību priekšmetos, kā sociālās zinības, informātika un

bioloģija.

1.tabula

VISC mājas lapā pieejamie digitālie līdzekļi pamatizglītībā

Priekšmets 1.kl

.

2.kl

.

3.kl

.

4.kl

.

5.kl

.

6.kl

.

7.kl

.

8.kl

.

9.kl

.

NN

17

digi

tālo

līd

zekļ

u sk

aits

Matemātika X X X 9

Latviešu valoda X X X X X 2

Literatūra X X X 1

Dabaszinības X 7Fizika X X X 7Ķīmija X X X 8Bioloģija X X X 10Ģeogrāfija X 3Informātika X 16Angļu val. 0Vācu val. 0

Mājturība X 1

Sports X 6

Vizuālā māksla X 4

Mūzika X X 3

Sociālās zinības X X X X X X X X X X 21

Ētika X X X X X X 1

Vēsture X X X X X 5

KOPĀ 104

Avots: VISC (http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/digit_maclidz.shtml). Skatīts 09.08.2017.

Matemātikā vecuma posmam no 1.klases līdz 6.klasei nav pieejams neviens digitālais

līdzeklis. Latviešu valodas un literatūras apguvei neliels digitālo līdzekļu piedāvājums VISC

mājas lapā tiek skaidrots ar to, ka daudzi latviešu valodas (un arī literatūras) apguvei domāti

digitālie līdzekļi bez maksas ir pieejami Latviešu valodas aģentūras mājas lapā

www.maciunmacies.lv. Vienlaikus trūkst specifisku mācību līdzekļu, piemēram, Latviešu

zīmju valodas apguvei. Matematika un latviešu valoda un literatūra ir būtiskākie priekšmeti

17 NN – nav norādīta vecuma grupa, materiāls paredzēts pamatizglītības posmam.11

izglītojamo rēķinātprasmes un lasītprasmes attīstībai un kalpo kā salīdzinošais rādītājs

starptautiskos pētījumos.

Vispilnīgākie un kvalitatīvākie no pamatskolas mācību programmas īstenošanai

pieejamajiem digitālajiem līdzekļiemir digitālie līdzekļi bioloģijā, fizikā, ķīmijā un

matemātikā 7. – 9. klasei, kas izstrādāti VISC īstenotajā ESF projektā "Dabaszinātnes un

matemātika", kura īstenošana notika no 2008.gda 15.decembra līdz 2011.gada 31.oktobrim.

Projekts tika realizēts sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Liepājas Universitāti un Daugavpils

Universitāti.

Vispārējās vidējās izglītības programma

VISC mājas lapā ir pieejami 102  digitālie līdzekļi vispārējās vidējās izglītības

programmas īstenošanai.

Visvairāk digitālo līdzekļu pieejami informātikā, matemātikā, dabaszinībās, ķīmijā un

fizikā. Turpretim tādos mācību priekšmetos kā latviešu valoda, literatūra un ētika VISC mājas

lapā nav pieejams neviens digitālais līdzeklis (sk.2.tabulu). Vienlaikus, Latviešu valodas

aģenturā ir pieejami mācību līdzekļi un metodiskie materiāli vidusskolas skolēniem un

pieaugušajiem.

Kā redzams 2.tabulā, digitālo līdzekļu ģeogrāfijas, angļu valodas, vācu valodas,

vēstures, programmēšanas pamatu, ekonomikas un psiholoģijas apguvei piedāvājums VISC

mājas lapā nav plašs. Vienlaikus vidusskolas vecuma bērnu valodas apmācībai var izmantot

Britu padomes18 un Gētes institūta19 sagatavotos digitālos mācību līdzekļus.

2.tabula

VISC mājas lapā pieejamie digitālie līdzekļi vispārējās vidējās izglītības posmam

18 https://www.britishcouncil.lv/anglu19 https://www.goethe.de/ins/lv/lv/spr/ueb.html

12

Priekšmets 10.kl. 11.kl. 12.kl. NN20

Digitālo līdzekļu skaits

Matemātika X X X X 12

Latviešu valoda 0

Literatūra 0Dabaszinības X X X X 11Fizika X X X 11Ķīmija X X X 10Bioloģija X X X 11Ģeogrāfija X 3Informātika X 16Angļu val. X 3Vācu val. X 2

Mājturība 0

Sports X 3

Vizuālā māksla 0

Mūzika X X X X 3

Sociālās zinības 0

Ētika 0

Vēsture X 2

Programmēšanas pamati X 5

Veselības mācība X 1

Ekonomika X 4

Psiholoģija X 1

Politika un tiesības X X X X 3

Kulturoloģija X 1

Kopā 102

Avots: VISC (http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/digit_maclidz.shtml).Skatīts 09.08.2017.

Kā redzams 1. un 2.tabulā, tad reti kuros priekšmetos digitālie līdzekļi ir pieejami

secīgi visās klasēs. Piemēram, matemātikā pamatizglītības programmas īstenošanai ir

pieejami deviņi digitālie līdzekļi izglītojamo vecuma grupā no septītās līdz devītajai klasei,

bet nav neviena digitālā līdzekļavecuma grupā no pirmās līdz sestajai klasei.

VISC kā vienu no problēmām izglītības satura izstrādē un īstenošanā ir identificējusi

to, ka mācību līdzekļu, piemēram, grāmatu, saturs nereti ir pārslogots ar detalizētu nozaru

specifiku, tie nenodrošina pietiekamu kompetenču apguvi, kā arī nav pēctecīgi un sistēmiski

nodrošināta digitālo līdzekļu izstrāde21.

20 NN – Nav norādīta vecuma grupa, materiāls paredzēts vidējās izglītības posmam21 https://komitejas.esfondi.lv/.../IZM_SN_8311_precizets_12052015.doc

13

Papildus šim VISC mājas lapā (sk. 3.tabulu) ir pieejami arī metodiskie izdevumi.

Zemāk atspoguļotajā tabulā ir apkopoti pieejami metodiskie līdzekļi – 65 unikāli metodisku

materiālu komplekti, dažus no tiem var izmantot darbam ar dažādām mērķa grupām.

3.tabula

VISC mājas lapā pieejamie digitālie metodiskie līdzekļiIzglītības līmenis

Metodisko materiālu (komplektu) skaits

Piezīmes

Pirmsskola 26 Materiāli pārsvarā ir saistīti ar veselību un drošību.Vairākus materiāus var izmantot arī sākumskolā.

Sākumskola 39 Visvairāk materiālu ir saistīti ar veselību un drošību. Materiālus var izmantot darbam pirmsskolā, kā arī līdz 6.klasei, atsevišķus – līdz 9.klasei.

Pamatskola 16 Visvairāk materiālu ir saistīti ar veselību un drošību, daži ir paredzēti valodas, vēstures, ģeogrāfijas apgūvei. Paredzēti darbam ar skolēniem no 7.-9.klasei. Vairākus materiālus var izmantot gan pirmsskolā, gan sākumskolā līdz 6.klasei.

Vidusskola 18 Dabaszinības un veselības izglītība. Dažus materiālus var izmantot darba arī no 1.klases vai no 7.klases.

Avots: VISC (http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/metmat.shtml ) Skatīts 19.12.2017.

1.2.2. Komersantu izstrādātie digitālie līdzekļi

Pirmsskolas vecumā viens no veidiem kā ieinteresēt bērnus mācību procesā ir

izmantot interaktīvās spēles. Viena no iespējām ir izmantot speciāli šim nolūkam veidotas

mājas lapas internetā. Trīs populārākās no tām ir www.kidi.lv, www.pasakas.lv un

http://www.jurjans.lv/kaste/galvena.htm.

4.tabula

Interneta vidē pieejamie digitālie līdzekļi pirmsskolai

Interneta vietne Vecums Saturs Cita informācijawww.kidi.lv Līdz 2

gadiem1 spēle, kas veicina bērna iemaņas lietot datoru

Nekomerciāls privātpersonu projekts, kas izstrādāts 2010.gadā ar mērķi izveidot spēles bērniem latviešu valodā. 2011. gadā ieguva Latvijas interneta asociācijas projekta “Net-Safe Latvia” simpātijas balvu “Bērniem kvalitatīvs interneta saturs 2011”, kā arī ir organizācijas “POSCON” (Positive Online Content and Services for Chidren in Europe), kuras mērķis ir bērniem drošas interneta vides nodrošināšana Eiropā, biedrs. Bezmaksas, reģistrācija nav nepieciešama.

No 3 līdz 7 gadiem

4 spēles, kas veicina burtu apguvi;1 spēle matemātisko prasmju veicināšanai; 2 spēles, kas attīsta datorprasmes.

www.pasakas.lv 2-7 gadi 499  pasakas un vairāk nekā 500 teikas, kuras ir iespējams ne tikai lasīt, bet arī noklausīties MP3 formātā;

2007.gadā izveidojusi biedrība “Ideju Forums”. Bez maksas un reģistrēties nav nepieciešams. Vairāk ir izklaidējoša, ne mērķtiecīga mācību

14

vairāk nekā 100 krāsojamo lapu ar dažādu pasaku tematiku, sešas spēles, 23 skatāmpasakas, vairāk kā 100 mīklu, arī daudz dziesmu un multfilmu, kas veicina bērnu attīstību.

satura vietne.

http://www.jurjans.lv/kaste/galvena.htm

4-7 gadi 1 spēle alfabēta apguvei;1 spēle rēķinātprasmes apguvei;5 spēles, kas trenē bērna atmiņu, uzmanību un vizuālo uztveri;1 interaktīva spēle, kur apvienota burtu apguve ar vizuāla rakstura loģikas treniņu.

-

Skatīts 10.12.2017.

Papildus minētajām pieejamas vēl tādas mājas lapas:

http://www.dzimba.lv (ietver spēles, uzdevumu lapas un padomus par bērnu

drošību attiecībās ar citiem cilvēkiem);

http://pasakas.letonika.lv (digitālais līdzeklis sastāv no 3 ilustrētām un

ieskaņotām (‘runājošām’) dažādu tautu pasakām, katra pasaka ir pieejama trīs valodās:

latviešu, krievu un angļu. Pasakas var lasīt, var klausīties, vai arī – reizē lasīt un klausīties,

turklāt tiek nodrošināta sinhrona teksta un audio sintēze – atskaņotie vārdi tiek izcelti

rakstītajā tekstā);

http://maciunmacies.valoda.lv Resurss latviešu valodas apguvei, kas

piemērots, bērniem no 5 gadu vecuma, pieaugušajiem un skolotājiem valodas

apmācībai. Resursā tiek apkopoti vairāki materiāli lasīšanas un klausīšanas prasmju

apguvei, piedāvājot plašas iespējas apgūt valodu dāžados formātos – spēles, video,

vardnīcas. Tapāt resursā ir ievietoti metodiskie matreiāli pedagogiem attiecīgas mērķa

grupas apmācībai. Resursa vērtību paaugstina arī ievietots informatīvais materiāls par

latviešu valodu un to apguves principiem, bilingvālo valodu, informācija par Eiropas

Valodas portfeli, kā arī materiāli, kas palīdz pieaugušajiem patstavīgi apgūt valodu.

www.cirkulis.lv  nav komerciāls projekts; to uztur divi praktizējoši pedagogi.

Mājas lapā ir atrodamas krāsojamās lapas un citi uzdevumi bērniem, kā arī idejas

radošajiem darbiem un attiecīgās pamācības;

http://www.pedagogiem.lv/lv/noderigi/latviesu-valoda ir apkopoti daži resursi

un digitālie līdzekļi pedagogiem;

www.soma.lv - “Lielvārda” digitālā bibliotēka, kurā ir atrodamas bezmaksas

mācību e-grāmatas un daži uzdevumi, kas ir sagrupēti pa klasēm un izglītības

priekšmetiem. Par maksu (skolēniem sastāda 4.99 euro mēnesī, bet skolotājiem –

15

8,99 euro/mēnesī) ir pieejami interaktīvie digitālie līdzekļi, pārbaudes lapa, video, kā arī

metodiskie materiāli pedagogiem;

http://www.lnkc.gov.lv/macibu-materiali/par/ - “Digitālie mācību līdzekļi” ir

izglītojoša interneta platforma kultūrizglītības programmu audzēkņiem, studentiem un

skolotājiem. Digitālo līdzekļu saturs ir pieejams reģistrētajiem lietotājiem – skolēniem

un pedagogiem. Dažiem mūzikas jomas mācību materiāliem piekļuve iespējama ar

atsevišķu paroli, lai izsekotu mācību progresam;

www.uzdevumi.lv - to 2009.gadā izveidojis SIA “Uzdevumi.lv”, piedāvājot

Latvijā lielāko skolas mācību vielas un teorijas datubāzi. Vietne ir izveidota ar mērķi

padarīt aizraujošāku mācību procesu, palīdzēt uzlabot izglītojamo zināšanu līmeni, kā

arī atvieglot skolotāju darbu. Portāla satura izstrādē - atbilstoši Latvijas izglītības

standartiem - piedalījušies vairāk nekā 30 dažādu mācību priekšmetu skolotāji, tās

saturs nepārtraukti tiek atjaunots un papildināts. Portalā ir brīvi pieejamie mācību

materiāli (sk. 5.tabulu).

Interneta mājas lapā www.uzdevumi.lv 2017.gada sākumā bija reģistrējušies vairāk

nekā 190 000 lietotāju, un kopš tās izveides vietnē atrisināti kopumā vairāk kā 51 milj.

uzdevumu. SIA “Uzdevumi.lv” ir noslēdzis sadarbības līgumus ar izglītības iestādēm, un

vairāk nekā 150 izglītības iestādēs tika veiktas apmācības par šīs interneta mājas lapas

lietošanu.

Vietnes darbību nodrošina seši pastāvīgie darbinieki, pēc nepieciešamības piesaistot

pedagogus digitālo līdzekļusatura izstrādei. Interneta mājas lapas lietošana pamata līmenī ir

bez maksas, taču tās izmantošanai ir nepieciešams veikt reģistrāciju. Portālā par samaksu

5 euro/mēnesī vai 30 euro uz vienu kalendāro gadu ir iespējams reģistrēties pakalpojumam

“Prof”, kas dod iespēju izglītojamajiem uzzināt pareizās atbildes uzdevumiem, iepazīties ar

katra uzdevuma risināšanas soļiem un iegūt pieeju iepriekšējo gadu eksāmenu un

diagnosticējošo darbu sadaļai. Tajā var risināt uzdevumus, kā arī katram no uzdevumiem var

“uzģenerēt” līdz 100 variantu, kas dod iespēju izglītojamajiem trenēt uzdevumu risināšanas

iemaņas un izglītoties. Uzdevumu ģenerāciju nodrošina sistēma GenExis, kas uzņēmumā

izstrādāta 2007.gadā. Tā ir pieejama deviņās valodās un pārbaudīta vairāk nekā 10 ES valstīs.

Patlaban tā tiek aktīvi izmantota ES un NVS valstīs. Kopumā portālā ar GenExis tehnoloģiju

jau ir izveidoti vairāk nekā 5 000 000 uzdevumu variantu, kurus izglītojamie var izmantot

izglītošanās procesā.22

22 http://www.uzdevumi.lv/prof 16

5.tabula

Portālā www.uzdevumi.lv piejamie mācību materiāli (bezmaksas)

Priekšmeti/ klases

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 NN

Matemātika X X X X X X X X X X X XLatviešu valoda X X X X X X X X X X X XLiteratūra X X XDabaszinības X X X X X XFizika X X X X XĶīmija X X X X XBioloģija X X X X X XĢeogrāfija X X XInformātika X X X X XAngļu val. X X X X X X X X X X X XVācu val.Mājturība SportsVizuālā māksla X X X X XMūzika X XSociālās zinībasĒtikaVēsture X X X X X X XProgrammēšana XVeselības mācībaEkonomika X X XPsiholoģijaPolitika un tiesībasKulturoloģija X X XDatorika X XKrievu valoda X X X X X X X

Avots: www.uzdevumi.lv (https://www.uzdevumi.lv/p ) Skatīts 22.07.2017.

Vairāk nekā 200 skolu diagnosticējošo darbu dabaszinībās aizvada tiešsaistē23.

Tiešsaistes darbs tika veidots sadarbībā ar VISC un palīdzēja būtiski atvieglot vērtēšanas

procesu, kā arī veicināt skolēnu digitālo kompetenci. Pēc diagnosticējošā darba izpildes

skolotāji piedalījās tiešsaistes darba novērtēšanas aptaujā. Vairāk nekā 98% aptaujāto

pedagogu diagnosticējošā darba izpildi tiešsaistē vērtēja atzinīgi.  Skolotāji pozitīvi

novērtēja to, ka skolēni uzreiz pēc darba izpildes redzēja rezultātu par testveida uzdevumiem,

bet pēc darba labošanas - saņēma visu uzdevumu pareizās atbildes un varēja tās analizēt.

Tāpat tika uzslavētas tādas tiešsaistes darba priekšrocības kā automātiska skolēnu rezultātu

23https://www.uzdevumi.lv/jaunumi/2017/zinas-03l-2017/vairak-neka-200-skolu-diagnosticejoso-darbu-dabaszinibas-aizvada-tiessaiste

17

pārsūtīšana VISC, automātiska testveida uzdevumu vērtēšana, kā arī laika un papīra resursu

ietaupījumu, kas ļāva saudzēt vidi.

Pēdējos gados komercsabiedrību izstrādātajām drukātajām mācību grāmatām tiek

pievienoti digitālie līdzekļi, kas papildina mācību grāmatu (piemēram, sniedz papildu

informāciju par mācību saturu, nodrošina iespēju veikt praktiskus uzdevumus, pārbaudīt

mācību sasniegumus). Drukātās mācību grāmatas tiek digitalizētas un piedāvātas iegādei

skolām e-grāmatas formātā.

IZM pasūtītā datu apkopojuma24 ietvaros veikto ekspertu interviju rezultātā, tika

secināts, ka lai arī komersantu digitālo līdzekļupiedāvājums ir kvalitatīvs, tomēr vislielākais

digitālo līdzekļu piedāvājums ir obligātajos priekšmetos, kuru nodrošināšanā ar digitālajiem

līdzekļiem uzņēmēju starpā pastāv būtiska konkurence. Komersanti ir ieinteresēti veidot

digitālos līdzekļus, kuri ir īpaši pieprasīti no izglītības iestāžu puses, kas dod komersantiem

iespēju tos realizēt. Komersanti nepiedāvā vai piedāvā ievērojami mazākā apjomā digitālos

līdzekļuspārējos mācību priekšmetos, kas skaidrojams arī ar salīdzinoši mazo potenciālo tirgu

un iespējām atpelnīt digitālā līdzekļaveidošanā ieguldītos resursus. Turklāt, viens no

būtiskākajiem faktoriem, kāpēc atsevišķos mācību priekšmetos nav digitālo līdzekļu, ir

autoru trūkums, ar kuriem komersanti slēdz līgumu par digitālā līdzekļa izstrādi.

Minētajā ziņojumā sniegti secināt:

1. Latvijas skolās vairāk tiek izmantoti maksas digitālie līdzekļi, kas ir pieejami

iegādājoties tos no Lielvārda, Zvaigznes vai uzdevumi.lv, vai tiek izmantoti

iepriekšējā plānošanas periodā izstrādātie un skolām brīvi (bez samaksas) pieejamie

digitālie līdzekļi dabaszinātņu apguvei. Brīvpieejas resursi, tādi kā aplikācijas,

digitālās kartes, mācību video tiek izmantoti epizodiski.

2. Latvijas pirmsskolās vairāk tiek izmantotas audiogrāmatas, kuras pirmsskolās ir

iegādātas, bet to izmantošana ir raksturojama kā epizodiska. Bezmaksas digitālie

līdzekļi, tādi kā multfilmas, didaktiskās spēles, digitālie uzskates līdzekļi tiek

izmantoti epizodiski.

1.3. Pedagogu un izglītojamo kompetence un motivācija

24 IZM pasūtītais datu apkopojums “Ziņojums par izpētes rezultātiem digitālo mācību un metodisko līdzekļu pieejamībā un izmantošanā”, 2018.gada marts.

18

8.3.1.SAM plānošanas ietvaros veiktās situācijas analīzes tika konstatēts, ka IKT

pielietošanu izglītības procesā kavē nepietiekama IKT infrastruktūra vai pedagoģiskie

apsvērumi, rezultātā tika secināts, ka efektīvas IKT pielietošanas pamatā ir pedagogu digitālā

kompetence. Turklāt ir jāņem vērā mūsdienu izglītības paradigmas maiņa, kas paredz lielāku

izglītības sistēmas saistību ar ekonomiskajiem un sabiedriskajiem procesiem25.

IZM pasūtītā datu apkopojuma26 ietvaros tika minēts, ka pedagogu lietpratību digitālo

līdzekļu izmantošanā sastāda vairākas kompetences – (1) digitālā kompetence jeb e-prasmes,

(2) satura kompetence, (3) didaktiskā jeb metodoloģiskā kompetence. Lai digitālo līdzekļu

izmantošana mācību procesā būtu sekmīga, ir nepieciešams pedagoga profesionalitāti

pilnveidot visās trijās komponentēs. Satura kompetenci var veicināt mediju pratības mācības

un centralizēta pieeja digitālajiem līdzekļiemun izglītībā izmantojamiem digitālā satura

resursiem. E-prasmju apgūšana pamatlīmenī (kas mūsdienās ir lietotājam ļoti draudzīgs)

varētu būt arī pedagoga individuāla atbildība. Didaktiskā kompetence varētu būt

vissarežģītākais posms, jo pedagogam digitālais līdzeklisjāspēj organiski integrēt mācību

procesā, kas spēj darboties arī bez digitālā līdzekļa. Lai digitālā līdzekļaizmantošana arī

pedagoga skatījumā būtu jēgpilna, pedagogam ir jābūt pārliecinātam par to, ka tas palīdzēs

sasniegt pedagoga izvirzīto mērķi. Pētījuma ietvaros aptaujātie eksperti atzīst, ka līdzšinējā

praktiskā pieredze liecina, ka pirmsskolas izglītības procesā iesaistītajiem pedagogiem ir

salīdzinoši vājas digitālās kompetences, līdz ar to arī vājas iespējas izmantot jau sagatavotos

digitālos resursus, kā arī radīt jaunus digitālos līdzekļus. Arī tehnoloģiju aprīkojums

pirmsskolas izglītības iestādēs ir ievērojami mazāks. Taču ņemot vērā, ka pirmsskolai

domātajos digitālajos līdzekļosir nepieciešams lielāks audiovizuālo resursu īpatsvars, arī

aprīkojuma trūkums ierobežo pedagogu iespējas to izstrādē.

Latvija kļuva par OECD dalībvalsti 2016. gada vidū. OECD mācības pieejas, kas

attīsta skolēnu kompetences, izpratne ir veidota uz starptautiska projekta bāzes (DeSeCO,

1997) un, ņemot vērā tehnoloģiju straujo progresu, sabiedrības daudzveidību un globalizācijas

procesus, definēta trīs pamatkompetenču modelī, viena no kurām ir rīku un līdzekļu lietošana,

lai efektīvi darbotos (IKT, u.c.). Tā iever sevī vajadzību ne tikai pielietot profesionālos jeb

zināšanu rīkus (valoda, informācija un zināšanas), kas ir indivīdam nepieciešami zināšanu

līmeņa paaugstināšanai, bet arī spējas pielietot praktiskos rīkus, kā piemēram, datorus,

25 LR Izglītības ministrija. 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais novērtējums, 2015. gada jūnijs.

26 IZM pasūtītais datu apkopojums “Ziņojums par izpētes rezultātiem digitālo mācību un metodisko līdzekļu pieejamībā un izmantošanā”, 2018.gada marts.

19

planšetes, viedtālruņus. Turklāt, ir svarīga ne tikai fiziska pieeja praktiskajiem rīkiem, bet

kompetence šo rīku pielietošanā (teksta lasīšana, interneta lietošana) jeb „digitālā

kompetence”, ko nosaka nepieciešamība pielietot tehnoloģijas ne tikai darba vietā, bet arī

ikdienas dzīvē. Digitālā kompetence ir svarīgs instruments katra indivīda dzīves kvalitātes

uzlabošanai, kas kopumā sniedz ieguldījumu un ir pamats arī attīstībai globālā līmenī27.

2013.gadā Komisijas Paziņojumā28 ir secināts, ka 70% pedagogu apzinās digitālo

līdzekļu pielietošanas nozīmi, bet tikai 20% audzēkņu uzskata, ka viņu pedagogi ir pietiekami

kompetenti to pielietošanā. IKT tehnoloģiju izmantošanas rādītājs nodarbībās, kas 2006.gadā

bija sasniedzis 25%, līdz 2014. gadam bija palicis nemainīgs. Lielākā pedagogu daļa IKT

izmanto mācību satura sagatavošanai, nevis darbam ar audzēkņiem. Šodienas izglītojamie

vēlas personalizētāku attieksmi, lielāku sadarbību un labāku saikni starp formālo un

neformālo izglītību, ko lielā mērā var īstenot, mācību apguvē izmantojot digitālās

tehnoloģijas. Tomēr 50% līdz 80% audzēkņu ES nekad neizmanto digitālas mācību grāmatas,

uzdevumu programmatūras, raidījumus/tiešsaistes aplādes, simulācijas vai izglītojošas spēles.

Tādējādi, ņemot vērā straujo digitālo mācību resursu attīstību izglītībā un vajadzības

pēc aizvien individualizētā mācību procesa, pedagogu prasmes darbā ar IKT ir kritiskas

kvalitatīvas izglītības procesa nodrošināšanai.29

1.4. Tehniskais nodrošinājums un interneta pieslēgums

Balstoties uz biedrība “Izglītības tehnoloģiju asociācija” sagatavoto apkopojumu par

izglītības digitalizācijai nepieciešamajiem inovatīvajiem izglītības tehnoloģiju risinājumiem

katrai no izglītības jomām (valodu, dabaszinātņu un inženierzinātņu, matemātikas un

datorzinātņu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un radošās izpausmes (mākslu),

fiziskās aktivitātes un veselības) un caurviju kompetencēm jaunajam mācību saturam un

pieejai, kas attīsta skolēnu lietpratību jeb kompetences vispārējās izglītības satura

nodrošināšanai un digitālā formāta līdzekļu izmantošanai (skatīt biedrības „Izglītības

tehnoloģiju asociācija” materiālu pielikumā).27 LR Izglītības ministrija. 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās

izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais novērtējums, 2015. gada jūnijs. Sk. arī: OECD (2005). The Definition and Selection of Key Competencies. Pieejams: http://www.oecd.org/pisa/35070367.pdf

28 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu komitejai un Reģionu komitejai. Izglītības atvēršana - ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes, izmantojot jaunas tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus, Eiropas Komisijas ziņojums. 25.9.2013., COM(2013) 654 final, 2. lpp. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52013DC0654&from=EN

29 Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam20

“Izglītības tehnoloģiju asociācijas” pārstāvji uzskata, ka, lai skolēniem nodrošinātu

pilnvērtīgas iespējas attīstīt lietpratību, jāmainās mācību darba organizācijas formām un tādēļ

arī mācību fiziskajai videi. Ieviešot jaunu pieeju mācībām, skolēni strādās gan individuāli, gan

grupās pie apjomīgiem, starpdisciplināriem uzdevumiem un projektiem, tai skaitā, projektējot

inženiertehniskus risinājumus, izgatavojot prototipus un gūstot pieredzi, strādājot ar dažādiem

materiāliem un tehnoloģijām. Viņiem vajadzēs ērtu piekļuvi daudzveidīgām tehnoloģijām gan

informācijas iegūšanai, gan problēmu risināšanai un risinājumu īstenošanai, improvizētām

darbnīcām modeļu un prototipu izgatavošanai, apspriežu telpas mazām grupām, vietas

fokusētam individuālam darbam, vietai vēl nepabeigto darbu izvietošanai un tamlīdzīgi. Būs

nepieciešamas daudzfunkcionālas, transformējamas mācību telpas - plašas klases, kurās viegli

pāriet no īsas frontālas lekcijas uz bāzes stacijām grupu darbam, elastīgu telpu plānojumu, kur

pēc nepieciešamības ir iespējams vienkopus izmantot un pārraudzīt daudzveidīgas darba

formas. Skolas videi ir jābūt skolēnam draudzīgai, drošai un veselību veicinošai.

Lai varētu tikt aprobēti mūsdienīgi mācību un metodiskie līdzekļi pedagogiem, to

skaitā digitāli līdzekļi, aprobācijas vajadzībām atkarībā no izglītības pakāpes nepieciešama

mūsdienīga mācību vide un aprīkojums, piemēram, datori, multimediju projektori,

grafoprojektori, datu kameras, interaktīvā tāfele u.c. ierīces. Lai skolēni kompetences varētu

apgūt atbilstoši mūsdienu prasībām, ir nepieciešami mūsdienu prasībām atbilstoši mācību

priekšmetu kabineti.

Latvijā 2016.gadā 75%30 iedzīvotāju mājās lietoja platjoslas interneta pieslēgumu.

Laikā no 2004.gada, kad platjoslas interneta pieslēgums bija tikai 5% iedzīvotāju, līdz

2016.gadam šis rādītājs pieaudzis 15 reizes. Interneta lietotāju skaits Latvijā pagājušā gadā

(otrajā ceturksnī) sasniedzis 83% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī. Kopumā pieeja

internetam 2016.gada pirmajā pusgadā bija 77% iedzīvotāju, kas ir būtiski lielāka iedzīvotāju

daļa salīdzinājumā ar 2004.gadu, kad internets bija pieejams tikai 15% iedzīvotāju.

Iedzīvotāju skaits, ka lieto interneta glabātuves vietas (mākoņdatnes) sasniedzis 22%.

2016.gadā internets visvairāk iedzīvotāju bija pieejams Rīgā (83%) un Pierīgā (81%), bet

vismazāk - Latgales reģionā (67%).

30 Centrālā statistikas pārvalde, Informatīvais apskats “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2016.gadā”

21

Pavisa

m

Pilsēta

s

Lauku te

ritorij

as

Rīgas r

eģio

ns

Pierīga

s reģ

ions

Vidze

mes

reģio

ns

Kurzem

es re

ģions

Zemga

les re

ģons

Latgale

s reģ

ions

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

73 75

65

80 79

63

69 71

66

76 76

70

81 80

71 71 73

69

77 76

72

83 81

72 72

76

67

201420152016

1.attēls “Interneta pieejamība iedzīvotājiem 2014.-2016.gadā (%)”

Avots: CSP

Kā redzams 1.attēlā, tad Latvijas reģionos situācija ar interneta pieejamību

iedzīvotājiem ir līdzīga un 2016.gadā šis rādītājs starp reģioniem ir robežās no 67% Latgales

reģionā līdz 81% Pierīgas reģionā. 2016.gadā Latvijas vidējais rādītājs ir 77% un arī lauku un

pilsētu teritoriju rādītājs savstarpēji būtiski neatšķiras un attiecīgi sastāda 72% un 76%.

Tomēr Latvijā pastāv būtiskas atšķirības interneta pieejamībā atkarībā no iedzīvotāju

ienākumiem. Saskaņā ar statistikas datiem internets pieejams 98% iedzīvotāju ar augstiem

ienākumiem, bet iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem – tikai 52%, kas ir būtiska atšķirība.

Trīs galvenie iemesli tam, kāpēc iedzīvotājiem mājās nav pieejams internets, tiek minēti –

internets nav nepieciešams (56%), trūkst iemaņu (28%), pārāk lielas iekārtu izmaksas (26%)

un interneta piekļuves izmaksas (17%). No šiem datiem secināms, ka interneta lietošanai

būtisks faktors ir digitālā kompetence, jo otrs būtiskākais iemesls tam, kāpēc iedzīvotājiem

mājās nav pieejams internets ir iemaņu tūkums jeb nepietiekama digitālā kompetence.

Saskaņā ar statistikas datiem visbiežāk internetu Latvijā lieto studenti un skolēni.

2016.gadā internetu vismaz vienu reizi nedēļā lietojuši 100% (% no iedzīvotāju kopskaita)

studentu un skolēnu, kas ir būtisks rādītājs skolēnu digitālās kompetences līmenim, un norāda

uz ievērojamo potenciālu digitālo līdzekļupielietošanai mācību procesā. Kā otru būtiskāko

faktoru digitālo līdzekļu pielietošanai izglītības procesā jāmin IKT nodrošinājumu. Saskaņā ar

statistikas datiem par vispārizglītojošo skolu informatizāciju, 2015./2016. mācību gada

sākumā 809 skolās bija pieejami datori, bet 774 skolās ir iekārtotas datorklases (skat.

6.tabulu).

22

6.tabula

Vispārizglītojošo skolu informatizācija Latvijā 2015./2016.gada sākumā

 Rādītājs skaitsSkolu skaits, kurās ir datori 809Skolu skaits, kurās ir datorklases 774Datorklašu skaits vispārizglītojošajās skolās 1 146Datoru skaits vispārizglītojošajās skolās 43 931...datoru skaits mācību procesam 25 981...datoru skaits, kas saslēgti lokālajā datortīklā (2013./2014.m.g.)* 16 726Skolēnu skaits uz 1 mācību procesam paredzēto datoru 8Skolu skaits, kurās ir interneta pieslēgums 808Skolu skaits, kurās apgūst informātiku vai lietišķo informātiku 749Skolēnu skaits, kuri apgūst informātiku vai lietišķo informātiku 82 970...1.-9.klasē 57 444...10.-12.klasē 25 526Avots: CSPPiezīme:*Par datoriem, kas saslēgti lokālajā tīklā, nav pieejami jaunāki dati.

Kā redzams 6.tabulā, tad pavisam vispārizglītojošās skolās pieejami 43 931 datori, no

kuriem vairāk nekā puse jeb 25 981 dators paredzēts mācību procesam. Latvijā vidējais

skolēnu skaits uz vienu mācību procesam paredzēto datoru ir astoņi izglītojamie. Eiropas

Savienībā vidējais rādītājs skolēnu skaitam uz vienu mācību procesam paredzēto datoru ir

vidēji 3-7 izglītojamie. Tāpat būtiski, ka 749 izglītības iestādēs no 809 izglītojamie apgūst

informātiku vai lietišķo informātiku, kā arī dažās skolās apgūst arī datoriku (1.-3.kl.). Kā

redzams 6.tabulā, tad 2015./2016.mācību gadā pavisam informātiku vai lietišķo informātiku

apguva 82 970 izglītojamie, kas sastāda 40% no izglītojamo kopskaita. Attiecīgi pamatskolā

(1.-9.klase) šis rādītājs ir 57 444 izglītojamie, bet vidusskolā – 25 526 izglītojamie.

1.5. Kopsavilkums

Esošas situācijas analīze parāda situāciju Latvijā saistībā ar pedagogu kompetenci,

tehnisko nodrošinājumu, pašlaik pieejamajiem digitālajiem līdzekļiem. Papildus šim,

atsaucoties uz IZM pasūtīto datu apkopojumu31, tika secināts, ka digitālo līdzekļu

izmantošanu vispārējās izglītības izstādēs ietekmē interneta pieejamība vai tā kapacitāte.

Skolas labprāt izmanto uzdevumi.lv, soma.lv un citās vietās pieejamos Latvijā izstrādātos

materiālus, bet vairumā gadījumu to saista ar pedagoga entuziasmu. Izglītības iestādes

31 IZM pasūtītais datu apkopojums “Ziņojums par izpētes rezultātiem digitālo mācību un metodisko līdzekļu pieejamībā un izmantošanā”, 2018.gada marts.

23

labprāt iegādātos jaunus digitālos līdzekļus vai pieejas, ja būtu pietiekams finansējums

digitālo mācību iegādei vai digitālo resursu abonēšanai. Valsts budžeta līdzekļi un valsts

budžeta mērķdotācija valsts un pašvaldību izglītības iestādēm elektronisko izdevumu kā

digitālo līdzekļu un resursu veida iegādei tiek piešķirta ikgadēji. Piešķīrumu plāno saskaņā ar

2016.gada 19.janvāra MK noteikumu Nr. 41 “Kārtība, kādā valsts un pašvaldības finansē

mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm” 4.punktu, kas nosaka, ka finansējumu atbilstošas

mācību literatūras, metodisko līdzekļu, uzziņu literatūras un elektronisko izdevumu iegādei

sadala, ņemot vērā izglītojamo skaitu uz iepriekšējā gada 1. septembri attiecīgo iestāžu

attiecīgajās izglītības programmās. 2018.gadā vienam izglītojamajam ir piešķirti 18,66 euro

(gadā). Izglītības iestādēm primāri jānodrošina pašu apstiprinātā izglītības programmas

īstenošanai, tostarp digitālajā vidē, izmantojamā mācību literatūra. Ja mācību literatūra

mācību procesa pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešamajā apmērā ir nodrošināta, no valsts

budžeta līdzekļiem valsts un pašvaldību izglītības iestādes var finansēt arī pirmsskolas

izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem

atbilstošu metodisko līdzekļu, uzziņu literatūras un digitālo līdzekļu iegādi. Izglītības iestāde

ir tiesīga patstāvīgi izvēlēties un apstiprināt izglītības programmas īstenošanai, tostarp

digitālajā vidē, izmantojamo mācību literatūru. Vienlaikus, ievērojot, ka pamatizglītības un

vispārējās vidējās izglītības valsts standartos ir iekļauti izglītības programmu (visiem mācību

priekšmetiem attiecīgajā izglītības pakāpē kopēji) galvenie mērķi un uzdevumi, vērtēšanas

pamatprincipi un kārtība, vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni, mācību procesā var tikt

izmantoti digitālie līdzekļi, tai skaitā tiešsaites publikācijas, ar vairākiem mācību

priekšmetiem kopēju saturu.

Otrā izvirzītā izglītību iestāžu prioritāte, lai nodrošinātu digitālo līdzekļu izmantošanu

mācību procesā, būtu tehniskais nodrošinājums un pedagogu sagatavotība darbam ar

digitālajiem līdzekļiem. Savukārt, viens no šķēršļiem digitālo līdzekļu izmantošanai

pirmsskolas izglītības iestādēs ir izglītojamo prasmes, kā arī pedagogi nav motivēti iekļaut

tos mācību procesā.

Iepriekš pieminētā datu apkopojumā sniegtā informācija liecina, ka eksperti, ar kuriem

tika veikta intervija, atbalsta IZM izvirzīto prioritāti, kas paredz izglītības iestāžu

nodrošināšanu ar mūsdienīgiem un ilgtspējīgiem digitālajiem līdzekļiem. Stratēģiskajā

sadarbībā iesaka iesaistīt publisko un privāto sektoru, t.sk. skolas, pašvaldības, pedagogus,

skolēnus, vecākus, uzņēmumus. Tāpat būtu svarīgi digitālo līdzekļu veidošanu uzticēt

kompetentiem izstrādātājiem, kas seko līdzi nozares attīstības tendencēm globālā mērogā,

24

piedāvāt kvalitatīvus resursus, ņemot vērā lokālās vajadzības, kā arī var nodrošināt to

maksimāli plašu pielietojumu. Pedagogu sagatavošanu būtu jāorganizē, cieši sadarbojoties

digitālo līdzekļu līdzekļu izstrādātājiem un ekspertiem, kas pārzina pedagoģiskos principus

tehnoloģiju bagātināta mācību procesa organizēšanā.

Viena no identificētajām problēmām digitālo līdzekļu izmantošanā ir tehniskā

nodrošinājuma nepietiekamība. Vienlaikus, PISA pētījuma valstīs kopumā ir novērojama

savdabīga tendence – jo vairāk datoru uz skolēnu skolā, jo zemāki ir rezultāti matemātikā,

mazākam datoru lietošanas īpatsvaram ir arī pozitīva korelācija ar lasītprasmes rezultātu

uzlabošanos32. Šeit gan ir jāuzsver, ka datos parādās tendence, ka nesabalansēts datoru

lietošanas apjoms tiek saistīts ar zemākiem mācību rezultātiem – gan pārmērīgi zems, gan

augsts lietojums ikdienā. Tādēļ ir būtiski pievērst uzmanību digitālajai lietpratībai un jēgpilnai

digitālo rīku lietošanai mācību procesā, uzsverot kvalitāti pār kvantitāti.

7. tabula

SVID analīze: digitālo līdzekļu pielietošanai mācību procesā Latvijā

Stiprās puses/Priekšrocības

Mācību process:

Saistošāks mācību process, vieglāka izglītības satura apguve.

Iespējas mācīties jebkurā laikā un vietā.

Multimodalitāte (informācijas pārraide var notikt gan vizuāli, gan audiāli).

Digitālā līdzekļaspecifika:

Digitālie rīki var palīdzēt skolēniem vadīt mācību situāciju, piemēram, individuāli pielāgot tempu vai nekavējoties sniedzot atgriezenisko saiti.

Tehniskais nodrošinājums:

Šobrīd vairākās skolās ir pietiekams tehniskais nodrošinājums, kas tika pilnveidots, izmantojot ES fondu 2007.-2013.gada

Vājas puses/Trūkumi

Mācību process:

Digitālos līdzekļus būtu regulāri jāatjauno vai jāpielāgo izglītojamo mainīgajām vajadzībām (Digitālo līdzekļu “novecošanās”)

Tehniskais nodrošinājums:

Dažās izglītības izstādēs nepietiekams vai nepilnīgs tehnoloģiskais nodrošinājums vai interneta pieejamība.

Pedagogi:

Pedagogu nepietiekamās profesionālās prasmes digitālo līdzekļu izmantošanā.

Pedagogu motivācijas trūkums izmantot digitālos līdzekļus.

32 OECD. (2015). Students, Computers and Learning: Making the Connection. PISA, OECD Publishing. Pieejams: https://doi.org/10.1787/9789264239555-en

25

plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) atbalstu.

Pedagogi:

Tika veikti ieguldījumi pedagogu e-prasmju paaugstināšanā (sk. 3.sadaļu)

Pušu sadarbība:

Komersantu, mācību līdzekļu izdevēju un ekspertu IKT jomā gatavība sadarboties, lai veidotu digitālos līdzekļus.

Finansējums:

Nepietiekams finansējums skolu tehnoloģiskajam nodrošinājumam vai tā neatbilstība konkrētajam digitālajam līdzeklim.

Nepietiekams finansējums digitālo līdzekļu iegādei un digitālo resursu abonēšanai

Iespējas

Mācību process:

Izglītojamo digitālās kompetences apguve agrīnajā vecumā un tās pakāpeniskā paaugstināšana.

Digitālais līdzeklis palīdz radīt īpašus mācību apstākļus, kas arī veicinātu jaunā mācību satura ieviešanu.

Virtuālie risinājumi palīdz risināt reālās pasaules problēmas un tas palīdz piesaistīt izglītojamo uzmanību apgūstamajam saturam.

Digitālo līdzekļu specifika:

Digitālā līdzekļa pielāgošana lietotāja individuālajām vajadzībām (piemēram, mainīt teksta vai attēlu izmērus, regulēt skaļuma līmeni).

Digitālā mācību vide ļauj iegūt precīzus datus par katra izglītojamā mācību sasniegumiem, veiktajām aktivitātēm, tādējādi radot iespēju pielāgot mācību saturu.

Tehniskais nodrošinājums:

8.1.2.SAM “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” (turpmāk – 8.1.2.SAM) atbalsts izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai

Draudi

Digitālā līdzekļaspecifika:

Autortiesību neievērošana (izglītojamo iespējas izmantot digitālo līdzekli ārpus izglītības iestādes).

Ja digitālais līdzeklis ir saistīts ar interneta izmantošanu, tad skolām ir nozīmīga loma, veicinot atbildīgu interneta izmantošanu un palielinot izpratni par jauniem draudiem.

Pedagogi:

Pedagogu kompetences un motivācijas trūkums tehnoloģiju izmantošanā un digitālo līdzekļu pielietošanā.

26

Pedagogi:

Pedagogu, kā arī izglītojamo, digitālās kompetences paaugstināšana, praktiski izmantojot digitālos līdzekļus un resursus.

8.3.1.1.pasākuma atbalsts profesionālās kompetences pilnveidei, t.sk. digitālās kompetences pilnveidei.

Pušu sadarbība:

8.3.1.SAM ietvaros plānots izveidot digitālo resursu krātuvi, kur tiks ievietota informācija par izstrādātajiem digitālajiem līdzekļiem.

Vairāki digitālo līdzekļu un resursu izstrādātāji piedāvā semināru un apmācības par izstrādāto digitālo līdzekļi un tā izmantošanu.

Digitālo līdzekļu un resursu izstrādātāji ir gatavi iesaistīt pedagogus jaunu produktu izstrādē, kas palielinās pedagogu interesi par mācību procesa digitalizāciju.

Finansējums:

Ikgadējais valsts budžeta līdzekļi un valsts budžeta mērķdotācijas izglītības iestādēm mācību līdzekļu, t.sk. digitālo, iegādei un abonēšanai

Digitālo līdzekļu pielietojums sniedz atbalstu izglītības programmu īstenošanai un

izglītības satura apguvei un spēj padarīt mācību vidi atvērtāku, lai sniegtu augstākas kvalitātes

un efektīvāku izglītību, kā rezultātā tiek stimulēta konkurētspēja un izaugsme, paaugstināta

darbaspēka kvalitāte un nodarbinātības līmenis.

Veidojot pedagogu pieprasījumu pēc digitālajiem līdzekļiem, jāatceras, ka to nav

iespējams “uzspiest no augšas”, nepieciešams veicināt to, lai pedagogi savā ikdienas darbā

paši izjustu nepieciešamību pēc to izmantošanas, piemēram, lai atvieglotu pareizrakstības

kļūdu konstatēšanu vai tulkošanas iespējas. Nepieciešams informēt pedagogus par digitālo

27

līdzekļu iespējām, piedāvājot informāciju par tām vienā resursā, lai pedagogiem nav jātērē

laiks un enerģija. Svarīgi ir piedāvāt skolām vairāk digitālo līdzekļu un resursu u.c., kas būtu

izmantojami atsevišķi un pēc nepieciešamības integrējami dažādās vidēs. Pēc „Tilde” veiktās

aptaujas tikai 30% pedagogu izmanto gatavus digitālos līdzekļus, lielākajai daļai ir būtiska

iespēja tos pielāgot savām vajadzībām vai veidot no pieejamā satura savus digitālos līdzekļus.

Izglītības satura, izglītības procesa (t.sk. mācību darba) organizācijas un pedagogu

profesionālo kompetenču pilnveides vienlaicīga un sabalansēta attīstīšana ar tai piesaistītu

atbilstošu finansējumu ļautu īsākā termiņā – ne vēlāk kā sešos gados – izveidot un aprobējot

ieviest tādu vispārējās izglītības (pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības) satura

modeli, kas ilgtermiņā nodrošinātu IAP 2014.–2020.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu:

indivīda konkurētspējas un radošuma attīstību, izglītības vides kvalitātes paaugstināšanu un

resursu pārvaldības efektivitātes veicināšanu33.

Digitālo līdzekļu un resursu izmantošanu mācību procesā lielā mērā veicinās ES fondu

2014.-2020.gada plānošanas perioda ESF un ERAF atbalsts (sk. 4.4.sadaļu), kā arī valsts

budžeta līdzekļi un valsts budžeta mērķdotācija mācību līdzekļu, t.sk. digitālo, iegādei.

33 LR Izglītības ministrija. 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais novērtējums, 2015. gada jūnijs.

28

2. Citu valstu pieredze

Atšķirībā no citām galvenajām kompetencēm gandrīz visās Eiropas valstīs ir īpaša

nacionālā stratēģija, kas aptver digitālās kompetences jomu. Dažviet tā ir plaša, aptverot

vairākas jomas, kā e-pārvalde, infrastruktūras un platjoslas interneta savienojamība, IKT

drošība, citos gadījumos – šaura, vērsta tikai uz IKT pielietojumu izglītībā (šādā gadījumā

vairumā valstu pastāv arī vispārējā nacionālā IKT stratēģija)34.

Analizējot publiski pieejamo informāciju par digitālo līdzekļu un resursu izmantošanu

izglītības satura ieviešanā vispārējās izglītības posmā, var secināt, ka pasaulē ir dažāda veida

pieejas:

(A) konkrētu projektu īstenošana un informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) platformu

izveide digitālo līdzekļu izstrādei un izplatīšanai, t.sk. privāto;

(B) sistemātiska pāreja uz DML izmantošanu STEAM35 perspektīvā, kas nozīmē saprast

mācības kontekstuāli. Šāda pieeja ir ilgtspējīga, jo ne tikai parāda jomas, kur mācību

priekšmeti pārklājas, bet tā ir arī pielāgojamās mācību struktūras nodrošināšana, lai mainītu

personīgo un globālo attīstību, un tas ir pozitīvs rīcības veids, lai patiesi apmierinātu 21.

gadsimta ekonomiskās vajadzības. Šīs pieejas un ar to saistīto digitālo līdzekļu izmantošana

mācību procesā nav viegls uzdevums, jo pedagogiem patstāvīgi jāatlasa vai jāpielāgo esošie

digitālie līdzekļi. Tomēr tā nodrošina pedagogu rīcības brīvību dažādu digitālo līdzekļu atlasē,

pielāgošanā (gan vecumposmiem, gan izglītības jomām) un izmantošanā, un tādējādi

izglītības iestādes pārtop no vietām, kur mācās, par vietām, kur gūst plašu mācīšanās pieredzi.

Turpinājumā apkopota informācija par 3 OECD valstīm, kur skolēnu sasniegumi ir

virs vidējā rādītāja. Šīs valstis – Somija, Igaunija un Dānija. Somijā ir nemainīgi augsti

skolēnu sasniegumu rādītāji un Somija ir izstrādājusi valsts programmu izglītības vides

digitalizācijai, paredzot mācību vides digitalizāciju un izstrādāt plaši izmantojamus digitālos

mācību materiālus. Igaunija ir 1.vietā pēc IKT lietošanas izglītības iestādē mācību procesā

indeksa un Igaunijas skolēnu mācību sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā ir

augstākie starp Eiropas valstīm. Arī Igaunija ir izstrādājusi rīcības programmu izglītības vides

digitalizācijai. Dānija ir starp OECD valstīm, kurās ir visplašākā IKT integrācija skolās. Pēc

34 Eiropas Komisija. Pamatdati par IKT izmantošanu mācībās un inovācijā Eiropas skolās, Eurydice ziņojums, 2011, 17 - 18. lpp. http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/documents/key_data_series/129LV.pdf

35 STEAM ir izglītojoša pieeja mācībām, kas izmanto zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslu un matemātiku kā piekļuves punktus skolēnu kritiskās domāšanas vadīšanai

29

IKT lietošanas izglītības iestādē mācību procesā indeksa, Dānijai ir augsti rādītāji. Dānijā ir

izstrādāta valsts politika visu jomu digitalizācijai, tai skaitā arī izglītības digitalizācijai.

2.1. Somijas pieredze

Somijas Valdības programmā 2015-2019 (Government programme 2015-2019) kā

pirmais sasniedzamais mērķis norādīts – jaunas mācīšanās vides un digitālie mācību materiāli

vispārizglītojošās skolās. Lai šo mērķi sasniegtu, tika īstenots valdības projekts, atvēlot 50

miljonus euro pedagogu sagatavošanai un 40 miljonus euro eksperimentiem ar

digitālajiem līdzekļiem.

Somijas izglītības vidē tiek kombinētas fiziskās un digitālās vides dimensijas, lai

attīstītu klases un citas mācību vides, un tās kļūtu iedvesmojošas, motivējošas un aktīvu

mācīšanos sekmējošas, jo mērķis ir padarīt Somiju par pasaules klases jaunās pedagoģijas un

digitālās izglītības laboratoriju. Somijas izglītības vidē izmanto digitālos tehnoloģiju

risinājumus, t.sk., mākoņrisinājumus tiešsaistes mācīšanās platformām un infrastruktūras

risinājumiem, novērtēšanas sistēmām, interaktīviem mobiliem risinājumiem,

izglītojošām/didaktiskām spēlēm un to programmatūrām, digitāliem mācību materiāliem un

citiem resursiem. Tāpat tiek piedāvāti individualizēti risinājumi – aplikācijas, tehnoloģijas,

programmas, digitālie līdzekļi utml. visiem izglītības līmeņiem: pirmsskolas izglītība, pamata

un vispārējā izglītība, profesionālā un tehniskā izglītība, skolotāju tālākizglītība, augstākā

izglītība, kā arī citi mācību vides līmeņi un dimensijas tiek iekļauti šajā piedāvājumā.

Materiālā Finnish Excellence in Education36 ir norādīts, ka pats skolas koncepts šobrīd

ir pārmaiņu procesā, jo IKT ir mainījušas uzsvarus izglītības vidē. Sākotnēji izplatot mācību

materiālus digitāli, bet tālāk jau palielinot to interaktivitāti un nodrošinot personalizētu

mācību materiālu izstrādi, izmantojot sociālo mediju modeļus, tiek panākts, ka mācību

process ir daudzdimensionāls. Tas ļauj dziļāk iesaistīties pašā mācību procesā, izmantojot

izglītojošas digitālās spēles, efektīvus informācijas meklēšanas veidus tiešsaistē un izstrādājot

personalizētus mācību komplektus. Digitālā mācību vide ļauj arī iegūt precīzus datus par katra

izglītojamā mācību sasniegumiem, veiktajām aktivitātēm, tādējādi radot iespēju pielāgot

mācību saturu, lai labāk apmierinātu konkrētu izglītojamo vajadzības un mācīšanās stilus, lai

ikvienam būtu nodrošināta iespēja konstruēt savas zināšanas, atbilstoši individuālām spējām

36 Finnish Excellence in Education: http://www.eduexport.fi/documents/85622/107866/Finnish+Excellence+in+Education/6d02d1b2-5b9e-4ad4-adb5-c175e149cdca

30

un vajadzībām. Tas veicina izglītojamo aktīvu mācīšanos un atbildības uzņemšanos par savu

zināšanu konstruēšanu, kas rezultātā nodrošina viņu spēju radīt jaunas zināšanas, idejas un

produktus.

2.2. Igaunijas pieredze

Digitālā izglītība Igaunijā ir viena no piecām galvenajām Igaunijas mūžizglītības

stratēģijas prioritātēm (2014-2020). Igaunija tiek uzskatīta par vienu no pasaules tehnoloģiju

līderiem, un skolu sistēma piedāvā stimulējošu kontekstu, lai ar vietējiem politikas

veidotājiem un praktiķiem izpētītu efektīvu atbalstu digitālajai izglītībai. Izglītības politikas

ilgtermiņa prioritāte ir, izmantojot ciparu rīkus, uzlabot mācīšanu un mācīšanos, kā arī attīstīt

skolotāju un skolēnu digitālo kompetenci, jeb izveidots mūžizglītības digitālais cikls:

mūsdienīgas digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai efektīvi mācītu un mācītos.

Kopš 2015. gada Igaunijā tiek īstenota valsts programma, kuras mērķis ir digitālo

iespēju apzināta un gudra integrācija mācību procesā. Galvenais uzdevums - digitalizēt visas

Igaunijas skolas līdz 2020.gadam. Tādējādi paredzēts nodrošināt iespēju visam skolu mācību

procesam notikt, izmantojot digitālos mācību resursus. Šī iniciatīva ir daļa no Igaunijas

Mūžizglītības stratēģijas "Digital Revolution" programmas, kuras mērķis ir apzināt un viedi

integrēt digitālās iespējas mācību procesā. Kopējais programmas finanšu apjoms ir 40 350

000 euro, no kuriem 34 297 500 euro ir no ESF un Igaunijas valsts līdzfinansē 6 052 500

euro apmērā.

Valsts programmas īstenošanas ietvaros ir izveidots e-skolas portfeļa portāls, kas

nodrošina skolēniem un pedagogiem pieejamību dažādiem digitālajiem mācību materiāliem

no dažādiem informācijas tehnoloģiju veidiem un vidēm. Esošie e-mācību materiāli un

izstrādātie jaunie materiāli tiek pielāgoti vispārējās un profesionālās izglītības vajadzībām.

Pedagogiem tiek nodrošināta profesionālā izaugsme (semināri/kursi). Izstrādātie digitālie

līdzekļi sastāv no mācību materiāliem (tostarp mācību grāmatām, tiešsaistes videoklipiem un

mobilajām lietojumprogrammām, mācību spēlēm, e-darblapām, tiešsaistes testiem, mācību

priekšmetu plāniem u.c.), kas tiek publicēti digitālā formātā (piemēram, internetā, datu bāzēs

vai digitālā datu nesējā). Skolas izglītības portāla krātuve satur digitālos līdzekļus, kuri

sakārtoti atbilstoši vispārējās izglītības programmām. Speciālisti to pastāvīgi atjaunina ar

atraktīviem mācību materiāliem, kas saistīti ar mācību programmu, bet ikviens var dot savu

ieguldījumu datu bāzes pilnveidošanā. Digitālo līdzekļu kvalitāti garantē mācību priekšmeta

31

speciālisti, kuri pirms materiāla publiskošanas tos pārbauda. Šis integrētais izglītības portāls

(pieejams tikai igauņu valodā) ir orientēts uz visu līmeņu skolotājiem un pasniedzējiem, bet

portālam ir trīs galvenie darbības virzieni:

- mācīšanās dažādošana ar aizraujošiem mācību materiāliem un jaunu tehnoloģisko

līdzekļu izmantošana;

- jaunāko digitālo prasmju un labās prakses apmaiņa;

- iespēja sadarboties un dalīties (piemēram, tērzētava).

2.3. Dānijas pieredze

Kopš 2014.gada īsteno Valdības stratēģiju IT jomā. Tās mērķi IT jomā pamatizglītībā

ir:

- vairāk un kvalitatīvāki digitālās izglītības resursi - pietiekama un efektīva IT

infrastruktūra un aprīkojums;

- IT un digitālo līdzekļu efektīvāka izmantošana;

- zināšanas par IT balstītu mācīšanu/ mācīšanos;

- labās prakses izplatīšana.

Lai risinātu dažādas problēmas, kas pastāvēja saistībā ar pieejamību digitālajiem

līdzekļiem, tika izstrādāts tiešsaistes resurss, kuru izglītības iestādes varēja abonēt

izmantošanai. Skolas abonē paketi, kura tiek regulāri atjaunināta un paplašināta ar jauniem

papildinājumiem – izglītības iestādes regulāri saņem jaunus mācību resursus un tie vienmēr ir

aktuāli. Skolu abonementu ieviešana būtiski ietekmēja digitālo līdzekļuizplatību skolās.

Kopumā var secināt, ka valstis, kas iegulda līdzekļus mācību vides digitalizācijā:

Pamazām pāriet no viena konkrēta digitālā līdzekļa izstrādes un izmantošanas,

bet veido mācību platformas, kurās ir apkopoti dažādi digitālie līdzekļi, kas gan pedagogiem,

gan izglītojamajiem ir pieejami autorizējoties noteiktā platformā.

Liels uzsvars tiek likts uz pedagogu sagatavošanu darbam ar digitāliem

līdzekļiem, organizējot pedagogu kursus, seminārus, konferences.

32

3. Līdzšinējie ieguldījumi

Eiropas Savienības struktūrfondu 2004.-2006.gada un 2007.-2013.gada plānošanas

periodā veiktajiem ieguldījumiem jākalpo par pamatu tālākai jaunā mācību satura izveidei,

t.sk. digitālo līdzekļu izstrādei un ieviešanai.

8.tabula

Iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos veiktie ieguldījumi digitālo

līdzekļuizstrādē un to ieviešanā

Plānošanas periods

Projekta nosaukums Rezultāts saistībā ar digitālo līdzekļu izstrādi un ieviešanu

Ieguldījumi 2004.-2006.gada plānošanas periodā

Nacionālā programmas „Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā” ESF projekts “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu un matemātikas priekšmetos”

* izstrādāti, izdoti un ieviesti 15 skolotāja atbalsta materiālu komplekti (kopumā 90 iespieddarbi, 34 digitālie mācību materiāli);* izstrādāti, izdoti un ieviesti 15 skolotāja atbalsta materiālu komplekti (kopumā 90 iespieddarbi, 34 digitālie mācību materiāli);* 50 projekta izmēģinājumskolām tika radīta iespēja kļūt par reģionālajiem mācību metodiskajiem centriem ar moderni aprīkotām mācību klasēm, laboratorijām un profesionāliem pedagogiem; * visas Latvijas vidusskolas un arodskolas, kurās tiek īstenotas vispārējās vidējās izglītības programmas, saņēma jaunus mūsdienīgus mācību materiālus ķīmijas, bioloģijas, fizikas, matemātikas un dabaszinību priekšmetos 10. – 12. klasēm;

Ieguldījumi 2007.-2013.gada plānošanas periodā

1.2.1.2.1.apakšaktivitātes “Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana” ESF projekts “Dabaszinātnes un matemātika”

* tika pilnveidots pamatskolas mācību saturs dabaszinātnēs un matemātikā, t.sk. izstrādāti un nogādāti skolām digitālie un drukātie mācību materiāli bioloģijā, fizikā, ķīmijā un matemātikā 7. – 9. klasei.

Jāatzīmē, ka šī projekta ietvaros izstrādātie digitālie līdzekļiir būtisks ieguldījums izglītojamo nodrošināšanā ar kvalitatīviem digitālajiem līdzekļiem.

1.2.1.2.1.apakšaktivitātes “Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana” ESF projekts “Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai”

* sagatavoti mācību un metodiskie līdzekļi valsts valodas apguvei un bilingvālajām mācībām; * izstrādāti digitālie līdzekļi un resursi valsts valodai 7.-12.klasē un nodrošināta to ieviešana.

1.2.1.2.3.apakšaktivitātes * pedagogu IKT prasmju paaugstināšanai e-mācību

33

„Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana” ESF projekts “Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība”

vides veidošanā mācību procesā. Kursi notikuši vairāk nekā 60 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, un tajos piedalījušies 24 979 pedagogi (98% no kopējā pedagogu skaita). * programmu „Interaktīvās tāfeles rīki mācību materiālu sagatavošanai” apguvuši 2 772 pedagogi, savukārt tālākizglītības moduļus (12 māc. st.) „Interaktīvās tāfeles rīku izmantošana mācību procesā pedagogiem bez priekšzināšanām” – 3 194 pirmsskolas pedagogi.

3.1.3.1.aktivitātes “Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” ERAF atbalsts dabaszinātņu kabinetu modernizēšanai vidusskolās

*sniegts atbalsts dabaszinātņu kabinetu modernizēšanai vidusskolās aptvēra 27,8% no visām vispārējās izglītības iestādēm (72% no visām vidusskolām), 69% vispārējās izglītības iestāžu saņēma atbalstu datortehnikas iegādei un 4,46% – izglītības iestāžu pielāgošanai izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem.

3.2.2.1.2. apakšaktivitātes “Izglītības iestāžu informatizācija” ERAF atbalsts izglītības izstāžu modernizācijai

*vispārizglītojošajām skolām piegādāti stacionārie datori, portatīvie datori un multimediju komplekti (interaktīvā tāfele, projektors, datu kamera un datu sensori). Projektā piegādāto stacionāro datoru pieslēgšanai pie interneta ir paplašināti skolu lokālie datortīkli, ierīkojot jaunu tīkla pieslēgvietu.

Papildus Eiropas Savienības struktūrfondu būtiskiem ieguldījumiem Latvijas izglītības

sistēmas attīstībā, valstī tiek realizēti citi projekti37, kas nereti dod ierosmes un piedāvā

risinājumus sekmīgai izglītības sistēmas attīstībai.

Laikā no 2014.gada septembra līdz 2016.gada maijam Latvijā tika īstenots projekts

“Gatavi rītdienai!”38, kura mērķis bija veicināt mūsdienīgu izglītības vidi Latvijā, nodrošinot

skolēnus trīs vecuma grupās (sākumskola, pamatskola, vidusskola) ar aparatūru un

programmatūru un palīdzot Latvijas skolotājiem integrēt 1:1 tehnoloģijas mācību procesā,

izmantojot 1:1 mācīšanās metodiku.

Projektu “Gatavi rītdienai!” savstarpējā sadarbībā ieviesa Microsoft Latvia, LMT, SIA

“Corinth”, SIA “Be3D”, Izglītības metodiskās laboratorija, Izglītības iniciatīvu centrs, SIA

“SEBIT” un pašvaldības. Projektā piedalās skolēni trīs vecuma grupās: Ventspils

4.vidusskolas 2.klasē (sākumskola), Siguldas pilsētas vidusskolas 9.klasē (pamatskola),

Liepājas Raiņa 6.vidusskolas 11.klasē (vidusskola), Daugavpils 3.vidusskolas 8.klase,

37 http://eprasmes.lv/ 38 Projekta “Gatavi rītdienai!” aprobācijas rezultāti - http://ej.uz/gataviritdienai

34

Ķekavas novada vidusskolas 10.klase. Katrā pilotskolā vienas klases skolēni saņēmuši

planšetdatorus ar programmnodrošinājumu un klases darba vadības sistēmu.

Projekta būtība - 21.gs. prasmēm un darba tirgus prasībām atbilstošas izglītības

nodrošināšana, personificēta mācīšanās modeļa ieviešana, skolēnu mācību motivācijas celšana

un mācību procesa attīstīšana ārpus klases un stereotipiem.

Projekta ietvaros tika ievākta un analizēta informācija par tehnoloģiju ieviešanu un

izmantošanu skolās projekta norises laikā un mērīt to ietekmi uz mācību procesu un izveidot

metodoloģiju 1:1 tehnoloģiju ieviešanai izglītības iestādēs. Ietekmes novērtējuma

metodoloģija tika apspriesta ar projektā iesaistītajiem skolu vadītājiem un pedagogiem, kā arī

aprobēta 5 projekta skolās 2014./2015.m.g. otrajā semestrī. Projekta laikā tika apkopoti arī

praktiski ieteikumi no izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem un izglītojamajiem. Balstoties

uz projekta ietekmes novērtējuma gaitā iegūto informāciju, ir definētas 5 būtiskākās 1:1

tehnoloģiju ieviešanas un izmantošanas procesa komponentes: infrastruktūra, pedagogu

gatavība, finansējums, skolas stratēģija, rezultātu mērīšana. Attiecībā uz digitālo līdzekļu

pieejamību, pedagogi min, ka vērtīgākais metodiskā atbalsta veids ir praktiska rakstura

metodiskās apmācības par 1:1 mācīšanos, kas būtu organizētas mācību priekšmetu, nevis IKT

rīku kontekstā. Šādas apmācības pedagogi iesaka rīkot vasaras brīvlaikā, mācību grupās

apvienojot vairākus tā paša mācību priekšmeta pedagogus no dažādām skolām, lai varētu

kopīgi mācīties, dalīties pieredzē un izveidot pirmos mācību materiālus, ko lietot ar 1:1

tehnoloģijām. Ir svarīgi arī organizēt regulāras metodiskās pieredzes apmaiņas tikšanās starp

katras skolas pedagogiem.

Projekta laikā tika novērots izglītojamo motivācijas pieaugums mācību darbā,

auga uzticība darbam ar tehnoloģijām, novērota atsevišķu 21.gs. prasmju sekmīgāka

integrēšana mācību procesā, kā arī uzlabojumi pedagogu darba efektivitātē un

profesionālajā attīstībā.

2014. gadā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA)

kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka “ERASMUS+” atbalstīta

projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education"39

(Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta mērķis: mācību

programmas, apmācību, prasmju novērtēšanas un sertifikācijas  metodikas un rīku izstrāde,

adaptācija un ieviešana skolotāju digitālo prasmju jomā, kas saistās ar sadarbību tiešsaistē un

mākoņdatošanas iespēju izmantošanu. Projekta mērķauditorija: pedagogi. Projekta rezultātā

39 http://eprasmes.lv/eprasmes-2017/online4edu/ 35

izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā, kurā piedalījās gandrīz 100

izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības

pārvalžu eksperti un pedagogi.

Projektā izstrādātos materiālus pārbaudīja un novērtēja ap 150 pedagogu no četrām

valstīm. Latvijā organizētajās pilotapmācībās iesaistījās 30 pedagogi no Rīgas, Rīgas reģiona,

Cēsu novada, Daugavpils, Dobeles, Jelgavas, Liepājas, Kuldīgas, Smiltenes, Rēzeknes,

Ventspils, Talsiem un Talsu novada. Pedagogi – pilotprojekta dalībnieki – augstu

novērtējuši nepieciešamību izmantot tiešsaistes sadarbības rīkus mācību procesā: vairāk

kā 95% atzinuši nepieciešamību izmantot mobilos telefonus  un lietotnes mācību procesā,

95% paredz izmantot mākoņpakalpojumus un datu glabāšanu mākonī, bet vairāk kā 70%

izteikusi apņēmību turpmāk lietot tiešsaistes kalendārus, sociālos medijus un e-mācību vidi

savā ikdienas darbā ar skolēniem.

Projekta Online4EDU izstrādāto mācību programmu, mācību materiālus un rīkus var

izmantot ne tikai vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu apmācībā, bet arī iekļaut

mūžizglītības procesā dažādām mērķa grupām, piemēram, bibliotekāriem, sociālajiem

darbiniekiem, karjeras konsultantiem.

2016.gada sākumā LIKTA parakstīja sadarbības memorandu ar VISC ar mērķi sekmēt

izglītojamo digitālās kompetences veidošanu, tādējādi veicinot speciālistu sagatavošanu

Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Viens no būtiskiem sadarbības virzieniem ir pedagogu

digitālo prasmju pilnveide, izstrādājot pedagogu profesionālās pilnveides programmas jaunu

tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā.

Pašlaik kompleksa analīze par veikto izmaiņu (izglītības saturs, e-vide, pedagogu

tālākizglītība, kā arī mācību vide) ietekmi uz izglītojamo sniegumu nav veikta, ņemot vērā, ka

ietekme ir mērāma vairāku gadu garumā pēc atbalsta saņemšanas. Izglītības kvalitāti

raksturojošie dati tiek uzkrāti, piemēram, VISC uzkrāj datus par izglītojamo sniegumu valsts

pārbaudes darbos, Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – IKVD) uzkrāj datus par

obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, t.sk. iemesliem, kāpēc tiek pārtrauktas

mācības. Papildus šim 8.3.6.SAM “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu”

8.3.6.2.pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” ietvaros IZM sadarbībā

ar VISC un IKVD plāno izveidot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu izglītības kvalitātes

attīstībai, kas balstās uz statistiskās informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu

(t.sk. nacionālajiem pētījumiem šī pasākuma ietvaros), valsts līmeņa izglītojamo sasniegumu

un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošu rādītāju mērīšanu, centralizēto

36

eksāmenu rezultātu analīzi un akreditācijas un licencēšanas, kā arī pedagogu darbības

kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu, ievērojot vidējā un ilgtermiņā

sasniedzamos nozares stratēģiskos mērķus un rezultātus. Izglītības kvalitātes monitoringa

sistēma vispārējās un profesionālās izglītības līmenī, kā arī augstākā izglītībā, ļaus izglītības

iestādes līmenī iegūt salīdzināmus datus par sniegtās izglītības procesa stiprajām un vājajām

pusēm, kā arī attiecīgi pilnveidot izglītības procesu kopumā, pilnveidot valsts pārbaužu datu

bāzi, nodrošinot izglītības rezultātu pārskatāmību katrā izglītības posmā, sekojot katra

izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai. Projekta īstenošanu plānots uzsākt 2018.gada

2.ceturksnī.

Vienlaikus, izmantojot 8.3.6.1.pasākuma “Dalība starptautiskajos pētījumos” atbalstu,

Latvija piedalās tādos starptautiski salīdzinošajos pētījumos kā OECD PISA, PIRLS,

TALIS40, kuru rezultāti dod iespēju vērtēt veikto ieguldījumu atdevi izglītības līmeņa

raksturojošos rādītājos.

40 OECD PIRLS - Progress in International Reading Literacy Study (Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums), OECD TALIS - Teaching and Learning International Survey (Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums)

37

4. 8.3.1.2. pasākuma īstenošanas apraksts

4.1. 8.3.1.SAM ieviešana

8.3.1.SAM ar kopējo indikatīvo finansējumu 22 679 569 euro apmērā (ESF

finansējums 19 277 633 euro, valsts budžeta finansējums 3 401 936 euro). 8.3.1.plānots

īstenot divos pasākumos – 8.3.1.1. “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura

aprobācija un ieviešana” (8.3.1.1.pasākums) un 8.3.1.2. “Digitālo mācību un metodisko

līdzekļu izstrāde” (turpmāk – 8.3.1.2. pasākums).

8.3.1.1.pasākuma īstenošana uzsākta 2016.gada 17.oktobrī un to plānots īstenot līdz

2021.gada 16.oktobrim.

8.3.1.1.pasākums tiek īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

8.3.1.1.pasākums tiek īstenots ieviešot projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Projekta

Nr. 8.3.1.1/16/I/002, turpmāk – 8.3.1.1.pasākuma projekts). Projekta īstenotājs VISC, kas ir

valsts pārvaldes iestāde, kas atbildīga par mācību satura izstrādi un tā īstenošanas

pārraudzību. 8.3.1.1.pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir

18 458 382 euro, tai skaitā ESF finansējums – 15 689 624 euro un valsts budžeta

līdzfinansējums – 2 768 758 euro.

Projekta mērķis ir nodrošināt jaunā vispārējās izglītības satura aprobāciju atbilstoši

vispārējās izglītības obligātā satura aprakstam un mācību satura ieviešanu pirmsskolas

izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

8.3.1.1.pasākuma ietvaros īstenotajā projektā izstrādātais jaunais mācību saturs,

kas attīsta skolēnu kompetences, kalpos par pamatu digitālo līdzekļu izstrādei

8.3.1.2.pasākuma ietvaros. 8.3.1.2.pasākumā veidotie digitālie līdzekļi plānoti interaktīvi, kas

paredz, ka lietotājs nebūs pasīvs informācijas uztvērējs, bet spēs ietekmēt procesu, izvēloties

dažādus scenārijus – izvēlēties saturu vai darbības atbilstoši savām vajadzībām, saņems

atgriezenisko saiti u.c.

Jaunā mācību satura ieviešanas atbalstam 8.3.1.1.SAM projekta ietvaros plānots

izveidot digitālās mācību resursu krātuvi. Digitālo mācību resursu krātuvē tiks norādīta

informācija par Latvijā pieejamajiem digitālajiem līdzekļiem, norādot tiešsaiti uz attiecīgo

tīmekļa vietni. Krātuve būs pieejama dažādai auditorijai. Lietotājiem draudzīgā veidā tiks

nodrošināta pieeja visiem 8.3.1.1.pasākuma projektā izveidotajiem mācību satura

dokumentiem, mācību un metodiskajiem materiāliem. Digitālo mācību resursu krātuve no

38

jauna tiks veidota tādēļ, ka pašreizējai VISC mājas lapai ir ierobežota funkcionalitāte, tā nav

paredzēta liela apjoma materiālu izvietošanai, ērtai pārraudzībai, meklēšanai un izmantošanai

lielam lietotāju skaitam, tajā nav mūsdienīgu funkciju interaktīvai izmantošanai. Šajā krātuvē

provizoriski plānots izvietot informāciju par 8.3.1.2.pasākuma ietvaros izveidotajiem

digitālajiem līdzekļiem. Plānots, ka pieejamības nosacījumus izvirza attiecīgā digitāla līdzekļa

izstrādātājs, nodrošinot brīvpieeju, pieeju pēc autorizācijas, maksas pieeju vai citu pieejas

veidu. Šāda digitālo mācību resursu krātuve nodrošinās abu 8.3.1.SAM pasākumu rezultātu

ilgtspēju. Pēc 8.3.1.1.pasākuma projekta beigām, tā tiks uzturēta par valsts budžeta

līdzekļiem.

Projekta īstenošanas atbalsta struktūrvienība pārraudzīs 8.3.1.1.pasākuma projekta

īstenošanai nepieciešamo digitālos risinājumu izstrādi un ieviešanu, nodrošinās tehnoloģisko

risinājumu savietojamību; organizēs digitālās mācību resursu krātuves izveidi un uzturēšanu.

Viens no 8.3.1.1.pasākuma projekta rezultātiem ir “Mācību un metodiskie līdzekļi

pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē - 83; t.sk. digitāli 68”

Detalizētāka informācija ir sniegta sākotnējā novērtējumā41.

8.3.1.2.pasākuma ietvaros tiks izstrādāti digitālie līdzekļi jaunā vispārējās izglītības

mācību satura ieviešanai un pasākumā plānotās darbības papildinās 8.3.1.1.pasākuma

darbības, nodrošinot 8.3.1.SAM rezultāta sasniegšanu.

8.3.1.2.pasākuma ietvaros, izstrādājot jaunam mācību saturam atbilstošus digitālos

līdzekļus, un 8.1.2.SAM veicot atbilstošus ieguldījumus IKT nodrošinājumam, tiktu

nodrošināta iespēja izveidot pilnīgu rīku kopumu jauna satura ieviešanai.

4.2. 8.3.1.2.pasākuma ieviešanas vispārējs raksturojums

8.3.1.2. pasākuma mērķis ir nodrošināt digitālo līdzekļu izstrādi jaunā mācību satura

ieviešanai pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

Finansējuma saņēmējs ir komersants, kas projektu īstenos sadarbībā ar izglītības

iestādēm un piesaistot ekspertu digitālā līdzekļa izvērtēšanai (detalizētākā informācija par

atbalsta ieviešanas modeli ir sniegta 4.3.sadaļā).

Mērķa grupa valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par izglītības satura izstrādi un

pārraudzību, izglītības iestādes, pedagogi, izglītojamie, mācību literatūras izdevēji.

41 LR Izglītības ministrija. 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais novērtējums, 2015. gada jūnijs.

39

8.3.1.2. pasākuma kopējais publiskais finansējums ir 4 221 187 euro. Atbalstu sniedz

ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai, ievērojot ar valsts atbalstu saistīto

normatīvo aktu regulējumu, tai skaitā Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES)

Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de

minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris,

Nr. L 352/1). Vienlaikus atbalsts netiks sniegts grūtībās nonākošajiem komersantiem42.

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi paredz, ka de minimis atbalsts, ko piešķir vienam

vienotam uzņēmumam43, jebkurā triju fiskālo gadu periodā (ar to saprotot – kārtējo un pēdējos

divus fiskālos gadus) nepārsniedz 200 000 euro. Saskaņā ar Komisijas (ES) regulas

Nr.1407/2013 (2013.gada 18.decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un

108.panta piemērošanu 5.panta 1.punktu de minimis atbalstu, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, var

kumulēt ar citu de minimis atbalstu, kas sniegts ar šo vai citu de minimis atbalsta regulējumu,

nepārsniedzot robežlielumu 200 000 euro. Saskaņā ar 2010.gada 10.augusta MK noteikumiem

Nr.740 “Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā

konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst

neatbilstošos izdevumus” projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno de minimis atbalsta

veidlapu, lai apliecinātu, ka netiek pārsniegts maksimālais de minimis atbalsta robežlielums triju

fiskālo gadu periodā viena vienota uzņēmuma līmenī. Atbalsta summa tiek skatīta uz lēmuma

pieņemšanas brīdi, nevis reālās izmaksas brīdi.

Indikatīvā projekta minimālā summa ir 30 000 euro. Projekta īstenošanas laiks ir ne vairāk

kā 24 mēneši (indikatīvi).

8.3.1.2.pasākums tiks ieviests divu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros. Pirmās

kārtas pieejamais publiskais finansējums ir   3 090 263 euro. Finansējuma saņēmējs nodrošina

42 Grūtībās nonācis komersants – komersants, kuram ar tiesas spriedumu pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.

43 Saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1)2.panta 2.punktu:

“Viens vienots uzņēmums” ietver visus uzņēmumus, kuru starpā pastāv vismaz vienas no šādām attiecībām:a) vienam uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;b) vienam uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist cita uzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības

struktūras locekļu vairākumu;c) vienam uzņēmumam ir tiesības īstenot dominējošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas

noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;d) viens uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai

dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem minētā uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

Uzņēmumi, kuriem kādas no pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu starpniecību, arī ir uzskatāmi par vienu vienotu uzņēmumu.

40

līdzfinansējumu vismaz 70 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Otrās kārtas pieejamais

publiskais finansējums ir   1 130 925 euro. Finansējuma saņēmēja līdzfinansējuma likme tiks

noteikta, plānojot otro projektu iesniegumu atlases kārtu 2019.-2020.gadā. Otrās kārtas

finansējums būs pieejams pēc Eiropas Komisijas lēmuma par prioritāra virziena „Izglītība,

prasmes un mūžizglītība“ noteiktā snieguma ietvara izpildi.

8.3.1.2.pasākumu plānots īstenot atklātā projektu iesniegumu konkursa kārtībā.

Izstrādājot digitālus līdzekļus kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura

ieviešanai atbilstoši izveidotajiem standartiem un vadlīnijām, tiks veicināta 8.3.1.SAM mērķa

sasniegšana.

4.3. Ieviešanas nosacījumi

4.3.1. Atbalsta ieviešanas shēma

Komersants izstrādā projekta iesniegumu un iesniedz to izvērtēšanai atklātās projektu

iesniegumu atlases ietvaros. Projekta iesnieguma izstrādāšanas izmaksas nav attiecināmas.

Komersants īsteno projektu sadarbībā ar izglītības iestādēm un var piesaistīt nevalstiskās

organizācijas. Sadarbības iestāžu apliecinājums (piemēram, nodomu protokols un sadarbības

līguma projekts) tiks pievienotas projekta iesniegumam. Sadarbības iestādes tiek piesaistītas

projekta īstenošanai, lai nodrošinātu izstrādājamā digitālā līdzekļa aprobāciju. Aprobācijas

nosacījumi tiks atspoguļoti MK noteikumos par 8.3.1.2.pasākuma ieviešanu. Lai pārbaudītu,

ka izstrādātā digitālā līdzekļa kvalitāte atbilst pieteiktajam projektam, finansējuma saņēmējs

piesaista ekspertu. Plānots, ka eksperts tiks piesaistīts pirms digitālā līdzekļa aprobācijas

izglītības iestādēs. Eksperts veic izstrādātā digitālā līdzekļa analīzi pēc vairākiem

parametriem, piemēram, pedagoģiskais pielietojums, satura atbilstība mērķim, atbilstība

izglītības standartiem vai vadlīnijām, lietojamība un pārvaldība. Lai nodrošinātu interešu

konflikta ievērošanu, par ekspertu nevar piesaistīt personu, kas piedalījās projektu iesniegumu

vērtēšanā vai šī digitālā līdzekļa izstrādē.

Tālāk ir atspoguļota 8.3.1.2.pasākuma ieviešanas shēma.

41

Atbalstāmās darbības

Izst

rāde

vai

ārv

alst

u līd

zekļ

u ad

aptā

cija

A

prob

ācija

un

kv

alitā

tes n

odro

šinā

šana

Projekta rezultāts – jaunizstrādātais vai ārvalstu adaptētais digitālais līdzeklis

Ilgtspējas nodrošināšana: Tiešsaiti uz digitālo līdzekli norāda VISC digitālo resursu krātuvē Izplata un aktualizē digitālo līdzekli pēc projekta pabeigšanas

Sadarbībā ar

izglītības iestādēm

Digitālo līdzekļu veidi tiks definēti MK noteikumos par 8.3.1.2.pasākuma ieviešanu

2.attēls “8.3.1.2.pasākuma ieviešanas shēma”

Plānots, ka finansējuma saņēmējs veidos sadarbību ar izglītības iestādēm, kas atbilst

šādiem kritērijiem:

1) īsteno izglītības programmu, kuras saturs un izglītojamo vecumgrupa atbilst

izstrādājamā digitālā mācību un metodiskā līdzekļa saturam un mērķim;42

2) iesaistās projekta ietvaros izstrādājamā digitālā mācību un metodiskā līdzekļa

aprobācijā, nodrošinot viena vai vairāku atbilstošo mācību priekšmetu pedagogu un vismaz 30

mērķa grupas izglītojamo iesaisti.

Ja digitālo līdzekli var izmantot personas ar speciālām vajadzībām vai mācīšanas

traucējumiem vai arī pedagogs var izmantot izstrādāto digitālo līdzekli darbā ar šo grupu, tad

aprobācijā iekļauj skolēnus ar attiecīgajiem traucējumiem vai vajadzībām.

Uzsākot digitālā līdzekļa aprobāciju, finansējuma saņēmējs organizē informatīvo

semināru izglītības iestādēm, kurās notiks digitālā līdzekļa aprobācija. Semināra dalībnieki ir

attiecīgo priekšmetu vai programmas pedagogi, kas var izmantot digitālo līdzekli attiecīgā

vecuma skolēnu stundās. Informatīvā semināra laikā finansējuma saņēmējs sniegs detalizēto

informāciju par digitālā līdzekļa mērķi, struktūru, lietošanas iespējām. Semināra mērķis ir

iepazīstināt pedagogus un izglītojamos ar jauno digitālo līdzekļi un palīdzēt to iekļaut mācību

procesā. Nepieciešamības gadījumā finansējuma saņēmējs attālināti vai uz vietas sniegs

atbalstu iesaistītajām pusēm aprobācijas laikā.

Katra izglītības iestāde iesaista aprobācijā attiecīgās izglītības jomas pedagogus, kas

praktiski izmantos attiecīgo digitālo līdzekļi savās nodarbībās klasē vai veicinās to

izmantošanu mājās mācību uzdevumu izpildei. Izglītības iestāde aprobācijā iesaista skolēnus,

kuru vecums atbilst digitālā līdzekļa mērķim.

Pēc digitālā līdzekļa aprobēšanas, izglītības iestāde, kurā notika aprobācija, iesniedz

finansējuma saņēmējam aizpildīto veidlapu par aprobācijas rezultātiem un gaitu, kurā apraksta

aprobācijas gaitu, norāda skolēnu skaitu un vecumu, kas tika iesaistīti aprobācijā, iekļauj

secinājumus un ieteikumus.

Finansējuma saņēmējs, saņemot izglītības iestāžu aizpildītās veidlapas par aprobāciju,

sagatavo Aprobācijas ziņojumu, norādot aprobācijā iesaistītās izglītības iestādes, pedagogus

un to skaitu, skolēnu skaitu, secinājumu apkopojumu un ieteikumu ieviešanas statusu.

Pēc digitālā līdzekļa aprobācijas finansējuma saņēmējs nodrošina tiešsaites uz digitālo

līdzekļi iekļaušanu VISC digitālo mācību resursu krātuvē, kā arī informē sabiedrību par

jaunizstrādāti digitālo līdzekli. Izglītības iestādes iegādājas digitālos līdzekļus patstāvīgi,

izmantojot šim mērķim piešķirto budžetu vai arī pašvaldība var organizēt iepirkumu, pirms

tam apzinot savā pārvaldībā esošo skolu vajadzības.

Viens no finansējuma piešķiršanas nosacījumiem ir nodrošināt izstrādātā digitālā

līdzekļa ilgtspēju trīs gadu laikā pēc projekta pabeigšanas, proti, nodrošināt to atjaunošanu un

pieejamību. Komersantam jārēķinās ar izdevumiem, kas būtu saistīti ar tā uzturēšanu tīmekļa

43

vietnē, programatūras atjaunošanu, nepieciešamajiem operatīvajiem labojumiem, iespējamo

atbalstu patērētajiem, izplatīšanu u.c. izdevumiem. Attiecīgi, digitālā līdzekļa izstrādātajam ir

nepieciešams nodrošināt sev ienākumus pēc projekta īstenošanas beigām. Citu valsts pieredze

rāda, ka brīva tirgus izvēles nodrošināšana ir efektīvākais modelis digitālo līdzekļu

izmantošanas paplašināšanai, tāpēc arī Latvijas izglītības iestādes netiks ierobežotas digitālo

līdzekļu izvēlē. 8.3.1.2.pasākuma projektu ietvaros izstrādātais digitālais līdzeklis paliks

finansējuma saņēmēja īpašumā, tāpēc tas varēs brīvi izvēlēties pieejamības nosacījumus,

paredzot maksas vai bezmaksas izmantošanu. Izglītības izstāžu pedagogi, iekļaujot digitālo

līdzekļi mācību procesā ir atbildīgi par digitālā līdzekļa satura atbilstību normatīvajiem

aktiem.

Ņemot vērā projekta finansēšana modeli, kas paredz, ka komersants līdzfinansē

vismaz pusi no kopējām attiecināmajām izmaksām, kā arī izmantojot privātos resursus

nodrošina digitālā līdzekļa pieejamību un atjaunošanu vismaz trīs gadu laikā pēc projekta

beigām, finansējuma saņēmējam ir tiešā intereses nodrošināt sev ienākumu, pārdomājot

efektīvākos kanālus digitālā līdzekļa realizēšanai, piemēram, piedāvājot bezmaksas apmācības

potenciālajiem klientiem (pedagogiem).

Finansējuma saņēmējs paraksta apliecinājumu, kas uzliek viņam pienākumu

nodrošināt izstrādātā digitālā līdzekļa pieejamību un atjaunošanu trīs gadu laikā pēc projekta

pabeigšanas. Pēcuzraudzības periodā attiecīgā kompetentā iestāde pārbauda digitālā līdzekļa

pieejamību un atbilstību sākotnēji pieteiktai digitālā līdzekļa kvalitātei un MK noteikumos par

8.3.1.2.pasākuma ieviešanu minētaijiem nosacījumiem. Balstoties uz MK noteikumos par

8.3.1.2.pasākuma īstenošanu ietvertajiem nosacījumiem ilgtspējas nodrošināšanai, CFLA

izstrādās pēcuzraudzības mehānismu.

4.3.2. Atbalstāmās darbības un izmaksas

8.3.1.2. pasākuma ietvaros plānots veikt šādas atbalstāmās darbības:

1) digitālo līdzekļu izstrāde vai ārvalstu digitālā līdzekļa adaptācija.

Digitālo līdzekļu izstrādes vai adaptācijas izmaksas ietver projekta projekta

īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, IT izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un

programmatūras), nemateriālo ilgtermiņa ieguldījumu izmaksas – datorprogrammu

amortizācijas, licenču un autortiesību izmaksas, kas ir noteiktas proporcionāli projekta

īstenošanas laikposmam; preču iegādes un pakalpojumu, tai skaitā īres izmaksas, kas

44

nepieciešamas projekta aktivitāšu īstenošanai; tulkošanas izmaksas; eksperta (atzinuma

sniegšanai) piesaistes izmaksas. Indikitīvais izmaksu apmērs ir sākot no 15 000 euro44.

2) digitālo līdzekļu aprobācija.

Digitālo līdzekļu izstrādes izmaksas ietver projekta īstenošanas personāla atlīdzības

izmaksas, semināru organizēšanas izmaksas; preču iegādes un pakalpojumu, tai skaitā īres

izmaksas, kas nepieciešamas projekta aktivitāšu īstenošanai; komandējumu un darba

braucienu izdevumi, kas ir saistīti ar digitālā līdzekļa aprobāciju, piemēram, finansējuma

saņēmējam jāsniedz tehniskais atbalsts izglītības iestādē, kur notiek aprobācija. Indikatīvais

izmaksu apmērs ir no 5 000 euro.

Projekta netiešās attiecināmās izmaksas 15% no tiešajām attiecināmajām personāla

izmaksām (indikatīvi no 3 000 euro). Pievienotās vērtības nodoklis ir neattiecināmās

izmaksas, izņemot gadījumus, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts

tiesību aktiem. Informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas ir attiecināmas atbilstoši

attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

Produktu un pakalpojumu izstrādes izmaksas IT nozarē tiek rēķināta darba stundās.

digitālā līdzekļa kopējās izstrādes izmaksas ietekmēs izmantotās interaktivitātes pakāpe un

kopējais materiālu apjoms konkrētajā digitālajā līdzeklī. Digitālā līdzekļa izstrādes cenu

ietekmēs nepieciešamo sastāvdaļu un izmantojamo tehnoloģiju aprakstošā specifikācija, jo

dažādām programmēšanas valodām ir diferencēta speciālistu darba stundas likme. Moderns

digitālais līdzeklis ir uz servera platformas būvēts programmātisks risinājums, kas sniedz

lietotājam saturu tiesšsaistes lapas veidā, nodrošinot daudz un dažādas funkcijas gan

redakcionālai, gan izglītības vadības sistēmas45 datu apmaiņa u.c. vajadzību nodrošināšanai.

Izmantoto satura un interaktivitāšu elementu apjoms, tehnoloģija nosaka izmantotā servera

nepieciešamās jaudas, kas izpaužas vienlaicīgā daudzu lietotāju pieprasījumu nodrošināšanā -

lietotspējā. Nepareizi nosakot šos parametrus būtiski tiek ietekmēta digitālā līdzekļa sistēmas

lietošana. Digitālā līdzekļa sistēmas izmaksas nav tikai fiziska tās izstrāde, bet arī serveru

uzturēšanas un sistēmu atjaunošanas darbu izmaksas.

Digitālā līdzekļa tāmi nosaka satura apjoms, ietverto interaktīvo moduļu skaits, kuru

izstrādei tiek piesaistīti attiecīgās jomas speciālisti. Digitālo līdzekļu izstrādes izmaksu tāmi 44 Informācijas avoti: „Datu apkopojums un ārvalstu un latvijas pieredzes analīze par digitālo mācību

līdzekļu pieejamību un izmantošanu vispārējās izglītības mācību satura nodrošināšanai”, IZM, 2018.gada marts; VISC iepirkumi

45 Digitālo līdzekli nevar atdalīt no izglītības vadības sistēmām (IVS, angliski LMS – learning management system). Šobrīd daļa Latvijas skolu izmanto e-klasi vai mykoob IVS ar kuru palīdzību pedagogi uzdod un saņem izglītojamo mājas darbus.

45

veido projekta īstenošanas personālā izmaksas, kā arī izglītības ekspertu, redaktoru, teksta

korektoru, dizaineru, ilustratoru, mūziķu, skaņas inženieru, programmētāju darba stundu vai

darba līguma izmaksu kopums, kas katram produktam tiek izstrādāts individuāli. Digitālā

līdzekļisaturs ir statiska daļa, kura izmaksas tiek aprēķinātas no zīmju, lapaspušu, paredzēto

funkciju un izmantotās tehnoloģijas platformas izmaksām, kuru papildina ar interaktivitātes

iespējām. Digitālā līdzekļa izmaksu pozīcijas veido iepriekš minētā satura un interaktīvo

elementu izstrāde, kā arī digitālā līdzekļa testēšana, uzturēšana, atjaunošana atbilstoši drošības

prasībām konkrētā laika periodā.

4.3.3. Indikatīvais laika grafiks

8.3.1.2.pasākumu plānots īstenot pēctecīgi 8.3.1.1. pasākuma darbībām, kur līdz

2017.gada septembrim ir izstrādāts jaunu mācību saturs un pieeja, nododot to sabiedriskajai

apspriešanai. 2018.gadā izstrādāto izglītības saturu plānots uzsākt tā īstenošanu pirmsskolas

izglītības un ar 2019.gadu – pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē.

8.3.1.2.pasākuma ieviešanu plānots saskaņot ar jaunā satura ieviešanas shēmu, kas ir

atspoguļota zemāk.

3. attēls “Jaunā mācību satura ieviešanas shēma”

46

8.3.1.2.pasākumu plānots īstenot divās atlases kārtās, pirmās kārtas īstenošanu

plānojot 2018.gada III ceturksnī, paredzot digitālo līdzekļu izstrādi atbilstoši jaunajam

saturam pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē; otrās kārtas īstenošanu – 2020.gada

II ceturksnī, paredzot digitālo līdzekļu izstrādi atbilstoši jaunajam saturam vidējās izglītības

pakāpē.

8.3.1.2.pasākumu plānots īstenot indikatīvi no 2018.gada trešā ceturkšņa līdz

2023.gada 30.novembrim (skat. 9.tabulu).

9.tabula

Atbalstāmo darbību indikatīvais laika grafiks 8.3.1.2.pasākuna īstenošanai

8.3.6.2. pasākuma ietvaros īstenojamās atbalstāmās darbības

Gads2018 2019 2020 2021 2022 2023

Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde (1.kārta)

x x xDigitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde (2.kārta)

x x x x

Pirmās projektu iesniegumu atlase kārtas ietvaros nav plānots noteikt ierobežojumus

vai prioritātes digitālo līdzekļu izstrādei, ņemot vērā izglītojamo vecumposmu vai izglītības

jomu. Kvalitātes kritēriji nodrošina, ka projekta iesniedzējs digitālo līdzekli izstrādes

nepieciešamību pamato ar mērķa grupas vajadzībām un aktuālo situāciju digitālo līdzekļu

tirgus piedāvājumā, kā arī nodrošina digitālā līdzekļa atbilstību jaunajām mācību saturam,

proti jaunajiem izglītības standartiem un vadlīnijām, kā arī citiem nosacījumiem.

Pirms otrās projektu iesniegumu atlases izsludināšanas tiks izvērtēta nepieciešamība

prioritizēt vai ierobežot digitālo līdzekļu izstrādi, ņemot vērā izglītības jomu vai mērķa grupas

vecumposmu, nosakot finansējuma kvotas vai izmantot citu piedāvājuma regulējošo

mehānismu.

4.3.4. Digitālo līdzekļu kvalitāte

Viens no veidiem, kādā digitālo līdzeklivar mērķtiecīgi un racionāli iekļaut mācību

procesā formālajā un neformālajā izglītībā, ir modulārā pieeja. Tas nozīmē, ka digitālais

līdzeklisir paredzēts vienas vai vairāku izglītības saturā iekļauto tēmu vai tematu (moduļu)

apguvei un / vai mācību sasniegumu pārbaudei un ir izmantojams formālajā un/ vai 47

neformālajā izglītībā. Izstrādājamā digitālā līdzekļa neatņemamā daļa ir 1) metodiskie

ieteikumi pedagogiem, kuros tiks aprakstīts digitālā līdzekļa pedagoģiskais pielietojums, tā

mērķis, lietojamības nosacījumi un iespējas, kā arī 2) lietotāja rokasgrāmata un iebūvētas

atbalsta funkcijas, kas nodrošina instrukcijas konkrētā lietojuma funkcionalitātei.

Izstrādājot un izvērtējot digitālā līdzekļamācību saturu, ir jāņem vērā šādi nosacījumi:

digitālais līdzeklisatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem izglītības

mērķiem, uzdevumiem un pamatprasībām mācību satura apguvei;

digitālajā līdzeklī iekļautie vingrinājumi, uzdevumi un pārbaudes darbi

atbilst mācību satura apguvei un mācību sasniegumu pārbaudei un vērtēšanai,

ievērojot normatīvajos aktos noteiktos iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un

kārtību, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus;

digitālais līdzeklisatbilst izglītojamā vecumposma attīstības īpatnībām,

interesēm, pieredzei un vajadzībām;

digitālais līdzeklis atbilst tiesiskajiem (t.sk. cilvēktiesību, bērnu tiesību

aizsardzības, dzimumu līdztiesības, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas),

ētiskajiem un morāles pamatprincipiem;

digitālais līdzeklisatbilst galvenajiem mācību pamatprincipiem (t.s.

mērķtiecīgums, zinātniskums, saprotamība, sistēmiskums, sistemātiskums,

objektivitāte, uzskatāmība, saistība ar dzīvi un aktualitāte, kultūrizglītība, izglītības

satura apguves metodiskā vadība);

digitālais līdzeklis atbilst gramatikas aspektiem (izklāsta skaidrība, nav

gramatisku un stila kļūdu).

Lai ar digitālo līdzekli varētu mudināt izglītojamo interesi un vēlmi iesaistīties mācību

procesā, viens no digitālo līdzekļu svarīgākajiem kritērijiem ir interaktivitāte. Paredzēts, ka,

izmantojot 8.3.1.2.pasākuma izstrādātos digitālos līdzekļus, lietotājs varēs izvēlēties, kādu

saturu vēlas saņemt vai kādas darbības veikt; lietošanas scenārijs būs sazarots un atšķirīgi

sadarbojas ar katru lietotāju, piemērojas konkrēta lietotāja vajadzībām un situācijai, paredzot

arī atgriezeniskās saites saņemšanu. Tādējādi, lietotājs nav pasīvs informācijas (t.sk. arī

multimediāla satura) uztvērējs, kas nespēj ietekmēt satura virzību. Plānots izvairīties no

digitālo līdzekļu izstrādes PDF46 formātā vai formātā, kas neparedz lietotāja aktīvo iesaisti.

Lai nodrošinātu digitālo līdzekļu kvalitāti, plānots ņemt vērā ne tikai tā satura

atbilstību noteiktiem kritērijiem, bet arī citus aspektus, piemēram, aprobācija, īstenošanas

46 Portatīvā dokumenta formāts48

personāla kvalitāte, izplatīšanas plāns. Projekta iesniegumam tiks pievienots Digitālā līdzekļa

izstrādes plāns, kurā tiks sniegta detalizētākā informācija par izstrādājamo līdzekli un

izplatīšanas un atjaunošanas plāniem. Zemāk ir atspoguļoti svarīgāki nosacījumi, kas

nodrošinās digitāla līdzekļa un projekta kvalitāti.

4.attēls “Projekta un digitālo līdzekļu izstrādes nosacījumi”

Ņemot vērā sagaidāmo pieprasījumu47 pēc atbalsta un ierobežotu finansējumu,

projektu iesniegumu vērtēšanai tiek piesaistīt eksperti, kuru profesionālā pieredze un jomas

pārzināšana nodrošinās kvalitatīvāko projektu atbalstīšanu.

Eksperti analizēs projekta iesniegumu un tam pievienoto Digitālā līdzekļa izstrādes

plānu, kurš ietvers aprakstu par digitālā līdzekļa mērķi, uzdevumiem, sasniedzamajiem

rezultātiem, paredzot nodrošināt piemērotību mērķa grupai, valsts pamatizglītības standartam,

valsts vispārējās vidējās izglītības standartam un valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un

citiem ar digitālā līdzekļa izstrādi saistītajiem normatīvajiem aktiem un citiem aspektiem, kas

nodrošina iespēju izvērtēt digitālā līdzekļa idejas novitāti un realizēšanas potenciālu,

47 „Datu apkopojums un ārvalstu un latvijas pieredzes analīze par digitālo mācību līdzekļu pieejamību un izmantošanu vispārējās izglītības mācību satura nodrošināšanai”, IZM, 2018.gada marts. Visi aptaujātie nozares eksperti, kas pārstāv dažādus IT vai mācību līdzekļu izstrādes uzņēmums, apliecināja gatavību iesaistīties digitālo mācību līdzekļu izstrādē vispārējās izglītības ilgtspējības nodrošināšanai

49

interaktivitāti un spēju sniegt ieguldījumu jaunā mācību satura ieviešanā, kā arī citus aspektus,

kurus paredz projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji.

Ekspertu lokā plānots iekļaut specialistus, kam ir pedagoģiskā izglītība, pieredze

digitālo līdzekļu izstrādē un izmantošanā. Ārvalstu ekspertus nav plānots piesaistīt. Lai

nodrošinātu interešu konflikta ievērošanu, piesaistītais eksperts apliecina, ka viņš nebija

iesaistīts vērtējamā projekta izstrādē un neiesaistīsies izstrādātā digitālā līdzekļa ekspertīzes

veikšanā, ja attiecīgais finansējuma saņēmējs viņu uzaicinās.

Katru projekta iesniegumu izvērtē vismaz divi eksperti.

4.3.5. Autortiesības un digitālo līdzekļu izmantošanas iespējas izglītības procesā

Autortiesību izmantošanu izglītības iestādēs mācību procesā regulē vairāki normatīvie

tiesību akti starptautiskā, reģionālā un nacionālā līmenī, kā, piemēram, Bernes konvencija par

literatūras un mākslas darbu aizsardzību,48 LR Autortiesību likums49, 2001. gada 22. maija

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK “Par dažu autortiesību un

blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā”.50

Ir jāņem vērā, ka izglītības procesā ir būtiskas kā autortiesības, tā blakustiesības. Abu

jēdzienu legāldefinīcija ir atrodama Autortiesību likumā, kurā ir paredzēts, ka autortiesības ir

tādi autoru darbi kā literārie darbi, audiovizuālie darbi, zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un

grafikas darbi un citi mākslas darbi u.c.51 Blakustiesības, savukārt, ir izpildītāju, fonogrammu

producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības, un blakustiesību objekts ir

izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums.52

Autortiesību likums paredz divus izņēmumus, kas ir saistīti ar darbu un blakustiesību

izmantošanu izglītības nolūkiem mācību procesā, ņemot vērā autora mantisko tiesību

ierobežojumus, lai tie nebūtu pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un

nepamatoti neierobežotu autora mantiskās intereses.53 Autortiesību likuma izpratnē “mācību

48 Bernes konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību: LR starptautisks līgums. Latvijas Vēstnesis, 2003. 21. februāris, Nr. 29. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/5

49 Autortiesību likums: LR likums. 2000. 6.aprīlis. Latvijas Vēstnesis, 2000. 27.aprīlis, Nr. 148/150. https://likumi.lv/doc.php?id=5138

50 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK “Par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā”. OV L 167, 22.06.2001. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32001L0029:LV:HTML

51 Pilnu autortiesību objektu - autoru darbu uzskaitījumu sk. 4. pantā. Autortiesību likums: LR likums. 2000. 6. aprīlis. Latvijas Vēstnesis, 2000. 27. aprīlis, Nr. 148/150. https://likumi.lv/doc.php?id=5138

52 Sk. 47. panta pirmo un otro daļu. Autortiesību likums: LR likums. 2000. 6. aprīlis. Latvijas Vēstnesis, 2000. 27. aprīlis, Nr. 148/150. https://likumi.lv/doc.php?id=5138

53 21. panta pirmā daļa, 26. panta 2. apakšpunkts, 18. panta otrā daļa. Autortiesību likums: LR likums. 2000. 6. aprīlis. Latvijas Vēstnesis, 2000. 27. aprīlis, Nr. 148/150. https://likumi.lv/doc.php?id=5138

50

process” nozīmē zināšanu un pieredzes nodošanu citiem, kas aptver mācību procesu visos

līmeņos, ieskaitot pirmsskolas mācību procesu.54

Pirmkārt, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, ir paredzētas

tiesības izmantot autortiesībām pakļautus objektus izglītības un pētniecības iestādēs

nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā

nekomerciālos nolūkos, nemaksājot autoratlīdzību.55 Šis nosacījums tiek attiecināts uz

izziņotiem vai publicētiem darbus vai to fragmentiem, izmantojot tos izglītības standartiem

atbilstošās mācību grāmatās, vizuālos uzskates līdzekļos u.tml. Tas nozīmē, ka izstrādājot

jaunu digitālo līdzekli (filmu, plakātu, uzdevumu u.tml.) vai papildinot esošu digitālo līdzekli,

nav nepieciešams maksāt autoratlīdzību, ja radītie līdzekļi tiks izmantoti izglītības iestādē.

Tāpat ir pieļaujams bez autora piekrišanas un autoratlīdzības samaksas publiski

izpildīt darbu izglītības programmas īstenošanas ietvaros mācību procesam atbilstošā apjomā

nekomerciālam nolūkam, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu un

ievērojot nosacījumu, ka darbs tiek publiski izpildīts auditorijai, kurā ir tikai pedagogi,

izglītojamie vai personas, kas tieši saistītas ar attiecīgās izglītības programmas īstenošanu.56

Finansējuma saņēmējs uzņemas atbildību par autortiesību ievērošanu, ņemot vērā, ka

digitālais līdzeklis pēc tā izstrādes paliek viņa īpašumā.

4.4. Sasaiste ar citiem ES fondu pasākumiem

Pasākuma ieviešana ir sasaiste ar zemāk minētajiem ES fondu pasākumiem.

8.3.1.1. pasākums “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura

aprobācija un ieviešana”

Informācija tika sniegta 3.1.sadaļā “8.3.1.SAM ieviešana”.

8.1.2.SAM “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi”

Jaunā 8.3.1.1.pasākuma ietvaros izstrādātā jaunā mācību satura, kas attīsta skolēna

kompetences, aprobācija tiks īstenota sinerģijā ar 2007. – 2013.gada plānošanas perioda un

54 Eversheds Bitāns. Skaidrojums par autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanu mācību procesā, b/d. Pieejams: http://www.visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/skaidrojums_par_autortiesibam.pdf

55 21. panta pirmā daļa. Autortiesību likums: LR likums. 2000. 6. aprīlis. Latvijas Vēstnesis, 2000. 27. aprīlis, Nr. 148/150. https://likumi.lv/doc.php?id=5138

56 26. panta 2. apakšpunkts. Autortiesību likums: LR likums. 2000. 6. aprīlis. Latvijas Vēstnesis, 2000. 27. aprīlis, Nr. 148/150. https://likumi.lv/doc.php?id=5138

51

2014. – 2020.gada plānošanas perioda ERAF investīcijām. Sākot ar 2016.gadu plānota ES

fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un

nodarbinātība” 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību

vidi” īstenošana, paredzot ERAF investīcijas vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras

uzlabošanai, t.sk. IKT risinājumu ieviešanai.

IZM ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā 8.1.2.SAM ietvaros plāno

kompleksus ieguldījumus, balstoties uz pašvaldības izglītības attīstības stratēģijām,

koncentrējot resursus un uzlabojot VII mācību vidi, tādejādi palielinot izglītojamo skaitu,

kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide. Kopējais

finansējuma apmērs 8.1.2.SAM īstenošanai ir ne mazāks kā 168 190 881 euro, tai skaitā

Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 142 962 247 euro (tai skaitā 4 095 434

euro virssaistību finansējums pirmajai atlases kārtai) un nacionālais publiskais

līdzfinansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija) – ne mazāks kā 25 228 634

euro. 8.1.2.SAM paredzēts īstenot 4.kārtu ietvaros:

1) pirmajā atlases kārtā – nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība –

Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils

pilsētas pašvaldība.

2) otrajā atlases kārtā – reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Aizkraukles,

Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu,

Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas

novada pašvaldība;

3) trešajā atlases kārtā – Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes,

Salaspils un Viļakas novada pašvaldība;

4) ceturtajā atlases kārtā – pašvaldība, kuru netika plānots atbalstīt iepriekšējās atlases

kārtā un tā ir vismaz vienas MK noteikumos minētajiem stratēģiskajiem priekšatlases

kritērijiem atbilstošas vispārējās izglītības iestādes dibinātāja.

Pašlaik notiek 8.1.2.SAM pirmās, otrās un trešās atlases kārtas projektu pašvaldību

projektu iesniegumu vērtēšana, tostarp CFLA lēmumos (par projektu iesniegumu

apstiprināšanu ar nosacījumiem) noteikto nosacījumu izpildes vērtēšana.

ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā 8.1.2.SAM ietvaros ERAF ieguldījumi

plānoti saskaņā ar IAP 2014.-2020.gadam noteiktajiem mērķiem, kā arī ņemot vērā

līdzšinējos ieguldījumus VII infrastruktūrā, tādejādi radot pievilcīgu mācību vidi kvalitatīva

52

un mūsdienu prasībām atbilstoša mācību procesa nodrošināšanai, kā arī stiprinot metodisko

funkciju valsts ģimnāzijās.

8.1.2.SAM ietvaros 100-115 izglītības iestādēs plānots iegādāties IKT aprīkojumu, kā

arī nodrošināt bezvada internetu un interneta pieslēgumu, kas nākotnē sniegs iespēju izglītības

procesā pielietot arvien vairāk digitālo līdzekļu un mācību procesā efektīvi izmantot

8.3.1.2.pasākumā izstrādātos digitālos līdzekļus, tādejādi veicinot jaunā mācību satura

ieviešanu.

8.5.2.SAM “Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas

ietvarstruktūrai”

Projektā ir paredzēta mācību līdzekļu (tai skaitā 30 digitālie līdzekļi) un metodisko

materiālu, kā arī novērtēšanas materiālu un darba vidē balstītas profesionālās izglītības

ieviešanai nepieciešamo mācību līdzekļu izstrāde, iegāde un publiskošana un atbilstības

Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūrai izvērtēšana, kā arī simulācijas iekārtu (informācijas

tehnoloģiju programmas, speciāli aprīkotas iekārtas reālas darbības aizstāšanai, atspoguļojot

galvenās īpašības vai uzvedību izvēlētai fiziskai vai abstraktai sistēmai vai procesam) iegāde.

Projekta eksperti, lai iegūtu informāciju par nepieciešamo mācību līdzekļa izstrādi un iegādi,

tikās ar nozaru profesionālajām organizācijām, nozares speciālistiem, nozares uzņēmumu un

izglītotāju pārstāvjiem. Projekts tiek īstenots no 2016.gada 16.decembra līdz 2021.gada

31.decembrim. Kopējais pieejamais finansējums ir 12 132 050 euro, t.sk. ESF

līdzfinansējums ir 10 312 242 euro un valsts budžeta līdzfinansējums ir 1 819 808 euro.

53

5. SAM sākotnējās ietekmes novērtējums

5.1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

8.3.1.2.pasākuma ietvaros plānotās darbības makroekonomisko vidi tieši neietekmē.

Projekta īstenošanai IZM neparedz jaunu darba vietu radīšanu.

5.2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi

8.3.1.2.pasākuma ietvaros plānotās darbības tiešā veidā neietekmē uzņēmējdarbības

vidi, taču var palielināt uzņēmumu, kas nodarbojas ar digitālo līdzekļu izstrādi, savstarpējo

konkurenci.

5.3. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām

8.3.1.2.pasākums neradīs ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām.

5.4. Sociālā ietekme

8.3.1.2.pasākumam ir pozitīva sociālā ietekme. Pasākuma ieviešana sniegs

ieguldījumu jaunā satura ieviešanai vispārējā izglītībā, kas palīdzēs uzlabot izglītojamo

mācību sniegumu, izglītības iestādes vidi, pedagogu kvalifikāciju, kā arī labāk sagatavot

izglītojamos augstākās izglītības iegūšanai un darba tirgum.

8.3.1.2.pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzīgas

iespējas”. Digitālo līdzekļu satura izstrādē tiks integrēti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām

neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības, t.sk. tiks veicināti

mūsdienīgi dzimumu lomu attēlojumi, kas neierobežo personu atkarībā no dzimuma nevienā

jomā, kā arī netiks pieļauts dzimumu, invaliditātes, vecuma vai etniskās piederības

stereotipisks attēlojums.

5.5. Ietekme uz vidi

8.3.1.2.pasākums tieši neietekmē horizontālo principu “Ilgtspējīga attīstība”.57

8.3.1.2.pasākumam ir netiešā pozitīva ietekme uz vidi. Digitālo līdzekļuplašāka

pielietošana izglītības procesā var samazināt drukāto mācību līdzekļu izmantošanu izglītības

iestādēs, līdz ar ko vidē nonāks mazāks skaits nolietoto drukāto mācību līdzekļu.

57 Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” papildinājums, 94.lp54

Vērtējot projekta iesniegumu, tiks piešķirti papildu punkti, ja projekta iesniedzējs

projektā norādījis, ka projekta ietvaros veiktiem publiskiem iepirkumiem tiks piemērots

zaļais publiskais iepirkums, izņemot gadījumus, kad zaļā iepirkuma piemērošana ir obligāta

saskaņā ar 2017.gada 20.jūnija MK noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam

iepirkumam un to piemērošanas kārtība”.

5.6. Fiskālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

8.3.1.2.pasākumam nav ilgtermiņa ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.

8.3.1.2.pasākuma īstenošana neradīs papildu finansiālo slogu valsts budžetam pēc projekta

īstenošanas beigām.

5.7. Ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas

starptautiskajām saistībām

8.3.2.1.pasākumam nav ietekmes uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas

Republikas starptautiskajām saistībām.

5.8. Ietekme uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem

8.3.1.2.pasākuma īstenošana neietekmēs esošo institūciju funkcijas un cilvēkresursus,

kā arī nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās institūcijas.

5.9. Ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un ar to saistīto papildu

finansējumu, kas nepieciešams izmaiņu nodrošināšanai informācijas sistēmās

8.3.1.2.pasākumam nav tiešas ietekmes uz valsts un pašvaldību informācijas

sistēmām.

5.10. Ietekme uz veselību

8.3.1.2.pasākuma ietvaros izstrādāto digitālo līdzekļu izmantošana mācību procesā var

pozitīvi ietekmēt izglītojamo veselību. Mācību grāmatas aizstājot ar digitālajiem līdzekļiem,

pastāv iespēja mazināt izglītojamo somas piepildījuma svaru, kas attiecīgi mazinās

pārnēsājamā svara ietekmi uz izglītojamo veselību.

Digitālo līdzekļu izstrādes procesā ir nepieciešams ņemt vērā veselību veicinošos

aspektus, gan veidojot to saturu, gan izvēloties multimodālās formas. Veselību veicinošo

aspektu apzināšanās un praktiskā pielietošana palīdzēs novērst vai samazināt redzes

55

pasliktināšanas risku, kā arī citu risku iestāšanās, kas ir saistīti ar sēdošo un mazkustīgo

dzīvesveidu. Ņemot vērā interneta vides un tehnoloģisko ierīču plašu izmantošanu ikdienā,

digitālo līdzekļu izmantošanas īpatsvara palielināšana būtiski neietekmēs iespējamos

tehnoloģiju radīto negatīvo ietekmi, jo tiks pārslēgts izglītojamo fokuss no izklaidējošajiem

interneta piedāvājumiem uz izglītojošajiem, nemainot laiku, kuru izglītojamais pavada pie

datora vai citās ierīces. Vienlaikus, būtiski ir kontrolēt digitālo līdzekļu izmantošanas laika

apjomu, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz redzi un stāju.

56

6. SAM atbilstība valsts atbalsta definīcijai un paredzamā negatīvā

ietekme uz konkurenci un tirdzniecībuValsts atbalsta programmas iespējamā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

nav sagaidāma, jo 8.3.1.2.pasākuma ietvaros atbalsts tiks sniegts atbilstoši de minimis

nosacījumiem.

7. SAM ietekmes novērtēšanai nepieciešamo datu noteikšana

iekļaušanai MK noteikumos par SAM īstenošanuDati par 8.3.1.2.pasākuma iznākuma rādītāju “Izstrādāto digitālo un metodisko

līdzekļu skaits” sasniegšanas progresu tiks uzkrāti Eiropas Savienības struktūrfondu un

Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā. Šī iznākuma rādītāja sasniegšana papildinās

8.3.1.1.pasākuma iznākuma rādītāju “Kompetenču pieejā balstītu izglītojamajiem (tai skaitā

izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko

līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts” Citi dati netiks uzkrāti.

8. SAM stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) projektu

finansēšanas iespējasSaskaņā ar Darbības programmā minēto, 8.3.1.2.pasākuma ietvaros koordinācija ar

ESSBJR nav paredzēta.

57