INFLĀCIJA LATVIJĀ:RĀDĪTĀJI UN TENDENCES

Ilmārs RIMŠĒVIČSLatvijas Bankas prezidents

2003. gada 12. februārī

Prezentācijas plāns

Mērķis: sniegt labāku priekšstatu par vienu no galvenajiem rādītājiem, kas ietekmē monetāro politiku valstī, t.i., – inflāciju

Galvenie secinājumi:– 2002. gadā gada vidējā inflācija veidoja 1.9%. Latvijā zems

inflācijas līmenis ir nodrošināts visu pēdējo piecu gadu laikā;– Stabilā makroekonomiskā vide un zemā inflācija nodrošina

iekšzemes pieprasījuma pieaugumu un stimulē ārvalstu investīcijas;

– Veicot nepieciešamos priekšdarbus un stingri kontrolējot eiro ieviešanas procesu, nav pamata bažām, ka, ieviešot eiro Latvijā, var notikt būtisks cenu līmeņa lēciens

Atkarībā no ekonomiskās analīzes mērķa tiek aprēķināti dažādi inflācijas rādītāji

Mēneša inflācija skaidro cenu līmeņa atšķirības divos secīgos mēnešos. Šo rādītāju ietekmē sezonālās cenu svārstības, tāpēc monetārās politikas vajadzībām to izmanto reti.

Lai izvairītos no sezonālām svārstībām, katru mēnesi tiek aprēķinātas cenu indeksa izmaiņas pret šo pašu mēnesi iepriekšējā gadā. Tomēr šis ir drīzāk esošās situācijas rādītājs un nav izmantojams gadu ilga perioda raksturošanai kopumā.

Tātad decembra inflāciju nevar izmantot, lai raksturotu cenu dinamiku gadā kopumā! Arī IKP gada pieaugumu rēķina, ņemot vērā visu ceturkšņu datus, nevis tikai 4. ceturksni.

Lai iegūtu objektīvāku inflācijas rādītāju, aprēķina gada vidējo inflāciju, t.i., vidējā cenu līmeņa konkrētajā gadā izmaiņas pret vidējo cenu līmeni iepriekšējā gadā.

2002. gada vidējā inflācija Latvijā bija

1.9%

-1

-0.5

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

2002

I II III

IV V VI

VII

VII

I

IX X XI

XII

Inflācija pret iepriekšējo mēnesi, %Inflācija pret atbilstošu mēnesi iepriekšejā gadā, %Gada vidējā inflācija, %

Zema inflācija Latvijā ir saglabājusies kopš 1998. gada

8.4

4.7

2.4 2.6 2.51.9

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

1997 1998 1999 2000 2001 2002

Gada vidējā inflācija Latvijā (%)

Faktori, kas būtiski ietekmēja inflāciju 2002. gadā

Globālais inflācijas samazinājums, kas ietekmēja Latvijas importa cenas;

Pārtikas cenu dinamika; Konkurences sekmēts cenu samazinājums

atsevišķos pakalpojumu sektoros; Administratīvi regulējamās cenas

Ņemot vērā augsto atvērtības pakāpi, Latvijas inflāciju ietekmē cenu pārmaiņas galvenajās tirdzniecības

partnervalstīs un valūtas kursa izmaiņas

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

2000 IV 2001 I 2001 II 2001 III2001 IV 2002 I 2002 II 2002 III 2002 IV 2003 I 2003 II-2

0

2

4

6

8

10

PCI gada izmaiņas, % (kreisā ass)Importa cenu gada izmaiņas pirms 3 ceturkšņiem, % (labā ass)

Inflācijas kritums 2002. gadā bija novērojams arī citās CAE valstīs

-2

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

2000

I

III V

VII IX XI

2001

I

III V

VII IX XI

2002

I

III V

VII IX XI

Čehija

Ungārija

Polija

Slovākija

Slovēnija

Igaunija

Lietuva

Latvija

Inflācijas tempu samazināšanās Latvijā notika līdz ar inflācijas kritumu lielākajās ES valstīs

0

0.9

1.8

2.7

3.6

2000

I III V

VII IX XI

2001

I III V

VII IX XI

2002

I III V

VII IX XI

Gada inflācija Latvijā, % Gada inflācija Vācijā, %

2001. gada straujais pārtikas cenu kāpums noteica to, ka 2002.gada otrajā pusē pārtikas preču

inflācija bija zema

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

%

Pārtikas preču cenu izmaiņas (% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

Pārtikas cenu izmaiņas Latvijas inflāciju ietekmē spēcīgāk nekā vidēji ES valstīs

0

5

10

15

20

25

30

35

40VācijaLatvija

Produktu grupu svari PCI grozā (%)

Konkurences rezultātā krītas mobilo sakaru tarifi, tādējādi pazeminot kopējo inflācijas līmeni

-10

-8

-6

-4

-2

0

2

%

Sakaru sektora cenu izmaiņas (% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

2002. gadā administratīvi regulējamo preču cenu izmaiņas bija niecīgas

0

1

2

3

4

5

6

7

2000 2001 2002

0

0.2

0.4

0.6

0.8

1

1.2

1.4

1.6

1.8

% (kreisā ass) % punkti (labā ass)

Zemais inflācijas līmenis sekmēja reālās darba samaksas pieaugumu un stimulēja iekšzemes

pieprasījumu

0

1

2

3

4

5

6

7

8

2000

I III V

VII

VIX X

I

2001

I III V

VII IX XI

2002

I III V

VII IX XI

PCI, % pret iepriekšējā gada atbilstošo perioduReālās darba samaksas indekss (% pret iepriekšējā gada atb. per.)

Reālās algas kāpums atbilst produktivitātes pieaugumam un nerada inflācijas draudus

nākotnē

0

1

2

3

4

5

6

7

8

2001 2002 1.cet. 2002 2.cet. 2002 3.cet. I-III 2002

Reālās darba algas izmaiņas, % Produktivitātes izmaiņas, %

Zemais inflācijas līmenis un stabilā makroekonomiskā vide sekmē investīciju ieplūdi

valstī

0

50

100

150

200

250

1998 1999 2000 2001 2002 (prognoze)0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

4

4.5

5

Milj. latu % no IKP

Ārvalstu investīcijas pašu kapitālā un reinvestētā peļņa Latvijā

Galvenie secinājumi par inflāciju Latvijā 2002. gadā

Latvijā jau ilgstoši ir zems un stabils inflācijas līmenis, kas sekmē reālās pirktspējas līmeņa celšanos un investīciju ieplūdi;

Lai arī 2002. gadā inflācija nedaudz samazinājās, nav pamata bažām, ka tā var kavēt ekonomikas attīstību. Inflācijas samazināšanos pagājušajā gadā noteica vairāki iekšējie un ārējie faktori:– pasaules ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās ietekmēja Latvijas importa

cenu kritumu;– administratīvi regulējamo cenu stabilitāte;– pasaules naftas tirgus svārstību rezultātā gada vidējā cena degvielai Latvijā

samazinājās;– kopējo uztura produktu cenu pieaugumu mazināja:

2001.gada augstā bāze gaļas un gaļas produktu cenu pazemināšanās Polijas subsidētā importa, kā arī

konkurences pieauguma starp ražotājiem dēļ

– gada vidū bija vērojami “cenu kari” mobilajiem sakariem;– pazeminājās dzelzceļa un aviobiļešu cenas

Latvijas PCI prognozes 2003. gadam – 2.4%(2002. g. – 1.9%)

Galvenie faktori, kas ietekmēs inflāciju šogad:– Importa cenas:

ES valstīs vidēji 2003. gadā inflācija būs zemāka nekā 2002. gadā. Tas var sekmēt Latvijas importa cenu pieauguma tempu kritumu;

Eiro vērtības kāpums pret ASV dolāru var sekmēt Latvijas importa cenu kāpumu.

– Administratīvi regulējamās cenas: iespējams siltumenerģijas, ūdens un gāzes tarifu pieaugums, kas paaugstinās

kopējo inflāciju; cenu kritums sakaru sektorā un 2002. gada beigās novērotais cenu kritums

transporta sektorā ierobežos strauju inflācijas pieaugumu.

– Nodokļu izmaiņas: pazeminātās PVN likmes ieviešana ūdens piegādei un kanalizācijas

pakalpojumiem, kā arī akcīzes nodokļa pieaugums atsevišķām preču grupām paaugstinās kopējo inflācijas rādītāju.

– Degvielas cenas: Militārā konflikta Irākā dēļ šogad vidējās degvielas cenas Latvijā, iespējams, būs

augstākas nekā 2002. gadā.

Cenu līmeņa izmaiņas Latvijā ilgtermiņā

Pašlaik saskaņā ar ECB aprēķiniem vidējais cenu līmenis Latvijā veido aptuveni 50% no ES vidējā līmeņa;

Cenu līmenis starptautiski tirgojamām precēm ir tuvs vidējam ES cenu līmenim, tādēļ tam nav iemesla strauji pieaugt;

Zema ES inflācija noteiks zemu importa cenu pieaugumu un līdz ar to – zemu pamatinflāciju Latvijā;

Cenu līmenis nākotnē var paaugstināties administratīvi regulējamo cenu, kā arī nodokļu izmaiņu ietekmē;

Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, kā arī starptautiski netirgojamo preču (komunālie pakalpojumi, nekustamo īpašumu cenas utt.) īpatsvaram patēriņa grozā, kopējais cenu līmenis pakāpeniski pieaugs, jo izlīdzināsies cenu līmenis Latvijā un ES;

Tādējādi nākotnē inflācija Latvijā būs augstāka nekā ES valstīs (uz netirgojamo preču rēķina). Tomēr tik ilgi, kamēr inflācijas tempi ir zemāki par darba algas pieauguma tempiem un reālā pirktspēja pieaug, tā nav negatīva parādība

Eiro ieviešana un tā ietekme uz inflāciju

Ieviešot eiro pašreizējās EMS dalībvalstīs, cenu noapaļošanas rezultātā kopējais eiro zonas cenu līmenis paaugstinājās par aptuveni 0.2-0.4% punktiem. Tātad objektīvi vērtējot, šis efekts kopumā nav sevišķi liels.

Cenu izmaiņas bija atšķirīgas dažādos sektoros – starptautiski tirgojamo preču cenas būtiski nepieauga. Lielākais cenu kāpums bija pakalpojumu grupās – piemēram, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem.

Efekta lielums ir atšķirīgs dažādās valstīs. Pieredze liecina, ka valstīs, kurās valda spēcīga konkurence pakalpojumu sektorā un valdība stingri kontrolē precīzu eiro ieviešanas gaitu, cenu līmeņa izmaiņas noapaļošanas rezultātā ir daudz mazākas nekā valstīs, kurās eiro ieviešanas process netiek stingri kontrolēts (piem., Vācijā)

Latvijā būs iespējams izvairīties no nepamatota cenu līmeņa kāpuma

Lai novērstu apjukumu, kas saistīts ar eiro ieviešanu Latvijā, tirgotājiem vismaz 2 gadus pirms faktiskās eiro ieviešanas būtu jānosaka preču cenas gan latos, gan eiro;

Valdībai drīzumā būtu jāizstrādā šo procesu reglamentējoši noteikumi un jāparedz kontroles mehānismi, kas nodrošinātu stingru noteikumu ievērošanu

Galvenie secinājumi

Pašreizējais zemais inflācijas līmenis sekmīgi nodrošina tautsaimniecības attīstību. Nav pamata bažām, ka pašreizējais inflācijas līmenis ir pārāk zems.

2003. gadā inflācijas līmenis varētu būt nedaudz augstāks nekā 2002. gadā (~2.4%). To ietekmēs administratīvi regulējamo cenu pieaugums un iespējamais degvielas cenu kāpums.

Ilgākā laika posmā gaidāms, ka inflācijas līmenis Latvijā būs nedaudz augstāks nekā ES valstīs (netirgojamo preču cenu izlīdzināšanās dēļ). Tomēr nav gaidāms, ka cenas pieaugs straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi.

Līdzšinējā prakse rāda, ka eiro ieviešanas un ar to saistītās cenu noapaļošanas dēļ kopējais cenu līmenis var pieaugt par 0.2-0.4% punktiem. Ja valdība stingri kontrolēs eiro ieviešanas procesu, šis efekts būs daudz mazāks, un iedzīvotāju pirktspēja no tā necietīs.