1

Ieguldījums Tavā nākotnē!

ES fonda projekts "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas administratīvās kapacitātes

stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai"

Nr.1DP/1.5.2.2.2./12/APIA/SIF/206/86

INFORMATĪVAIS MATERIĀLS PAR ĢIMEŅU POLITIKAS PLĀNOŠANAS

PROCESU UN PUBLISKO PAKALPOJUMU SNIEGŠANU

ĢIMENĒM AR BĒRNIEM

Autors:

Latvijas SOS Bērni ciematu asociācija

Rīga, 2013

2

@ Latvijas SOS Bērni ciematu asociācija

Materiāls izstrādāts ES fonda projekta "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas

administratīvās kapacitātes stiprināšana Ģimeņu stiprināšanas sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu attīstībai" Nr.1DP/1.5.2.2.2./12/APIA/SIF/206/86 ietvaros.

Projekta mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu

pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā ģimeņu pakalpojumu jomā,

kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā ģimeņu pakalpojumu jomā un projektu

plānots ieviest visā Latvijas teritorijā, laikā no 01.09.2012.-30.06.2013. par kopējo

summu 24859.09LVL apmērā.

92,07% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību.

Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

3

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Kas ir interešu aizstāvība, kā fiziska persona (ģimene, tētis vai mamma) var iesaistīties

politikas plānošanā 4

2. Kāpēc nepieciešama pilsoniskā sabiedrība 5

3. Problēmsituācijas piemērs: Kā ietekmēt procesus savā mikrorajonā 7

4. Kā ietekmēt ģimenes veidošanas politiku valsts un pašvaldības līmenī 8

5. Politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu virzība valdībā 14

4

Interešu aizstāvība ir darbība, kas vērsta, lai

mainītu, uzlabotu esošo situāciju par labu

sabiedrības un konkrētu grupu, piemēram,

ģimeņu ar bērniem situāciju.

Interešu aizstāvība ir process, kurā cilvēki

piedalās lēmumu pieņemšanā valsts un

pašvaldību līmenī attiecībā uz jautājumiem,

kas ietekmē viņu dzīvi.

Interešu aizstāvība ir viedokļa izteikšana, lai

pievērstu sabiedrības uzmanību svarīgiem

jautājumiem un lēmumu pieņēmējus virzītu

uz risinājumu.

Pilsoniskā līdzdalība ir iedzīvotāju aktīva

iesaistīšanās publiskajā dzīvē, līdzdarbība

valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanas

procesos.

1. Kas ir interešu aizstāvība, kā fiziska persona (ģimene, tētis vai mamma) var iesaistīties politikas plānošanā?

Latvijas Republikas Satversmes pirmais un otrais pants nosaka, ka Latvija ir

demokrātiska valsts, kurā valsts vara pieder tautai. Tas nozīmē, ka pilsoņi ir

atbildīgi par valsts un tādējādi arī par savas dzīves kvalitātes celšanu un

pilnvērtīgu attīstību.

Savu varu Latvijas tauta

realizē katru gadu

piedaloties vēlēšanās un

balsojot par noteiktu

politisko spēku, kurš, pēc

indivīda domām, vislabāk

pārstāvēs viņa/viņas

intereses valsts līmenī.

Ievēlētie deputāti Saeimā

pieņem lēmumus, kuru

izpildi tālāk uztic Ministru

kabinetam.

Ne vienmēr Saeimā pieņemtie lēmumi sakrīt ar iedzīvotāju vajadzībām, tādēļ ir

svarīgi, ka iedzīvotāji piedalās lēmumu pieņemšanas procesos, lai spētu aizstāvēt

savas intereses. To sauc par interešu aizstāvību un pilsonisko līdzdalību.

5

Latvijas Pilsoniskā alianse (eLPA)

regulāri apkopo un izplata

informāciju par līdzdalības

iespējām nevalstiskajām

organizācijām. eLPA piedalās

tikšanās ar valsts un pašvaldību

institūciju pārstāvjiem, lai

nodrošinātu NVO interešu

ievērošanu to lēmumu

pieņemšanas procesā.

Sazinies ar eLPA! (Links:

http://nvo.lv/lv/news/)

2. Kāpēc nepieciešama pilsoniskā sabiedrība?

Bez iedzīvotāju pilsoniskās ieinteresētības valsts dzīvē var saglabāties plaisa starp

valsti un sabiedrību, dažādām sabiedrības grupām un arī indivīdiem. Integrāciju

nevar virzīt tikai no augšas, bez pilsoniskas līdzdalības no apakšas. Aktīva

pilsoniska līdzdalība sekmē, ka tiek pārstāvētas sabiedrības vairākuma intereses,

ka tiek saliedēti iedzīvotāji un stiprināta demokrātija. Pilsoniskā līdzdalība

stiprina iedzīvotāju politisko integrāciju un aktīvu līdzdalību parlamentārajā

demokrātijā visos varas līmeņos. Tā tiecas arī pārvarēt iedzīvotāju atsvešinātību

no valsts un pašvaldībām. (www.nvo.lv)

Tu vari piedalīties lēmumu pieņemšanas

procesā individuāli, piemēram, vēršoties

ar saviem ieteikumiem dažādos valsts un

pašvaldības līmeņos, sniedzot

priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

Tomēr vislielākās iespējas interešu

aizstāvībā ir aktīvākajiem iedzīvotājiem,

kuri apvienojušies nevalstiskajās

organizācijās.

Nevalstisko organizāciju mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību

- indivīda iesaistīšanos sabiedrības un valsts dzīvē, atbalstot NVO izveidi, darbību

un rosinot indivīdu iesaisti NVO darbā, stiprināt saites starp indivīdiem un

sabiedrības grupām, kā arī starp indivīdiem vai sabiedrības grupām un valsti.

(www.nvo.lv)

Galvenie NVO līdzdalības veidi:

6

NVO reģistrēšanas kārtību un

darbību nosaka Biedrību un

nodibinājumu likums! (Links:

http://likumi.lv/doc.php?id=8105)

Indivīds

līdzdarbība likumdošanas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā;

brīvprātīgais darbs, labdarība un filantropija;

sadarbība starp valsti, pašvaldībām, uzņēmējiem un NVO;

uzdevumu deleģēšana nevalstiskajām organizācijām.

Lai nodibinātu biedrību vai

nodibinājumu, nepieciešami vismaz divi

domubiedri!

Lai savas intereses varētu pārstāvēt pēc iespējas veiksmīgāk, organizācijas veido

sadarbības tīklus gan nacionālajā, gan starptautiskajā, piemēram, Eiropas

Savienības, līmenī.

Indivīds

NVO NVO NVO

Latvijas NVO sadarbības

tīkls Latvijas NVO

sadarbības tīkls

Latvijas NVO

sadarbības

tīkls

Eiropas sadarbības tīkls

7

3. Problēmsituācijas piemērs: Kā ietekmēt procesus savā mikrorajonā?

Ieteikumi, kā rīkoties:

Vispirms jānoformulē problēma, var aptaujāt un iesaistīt vairākus

iedzīvotājus un/ vai nevalstiskās organizācijas

Jāapkopo iespējamie risinājumi, jāsagatavo rakstiski priekšlikumi

Jānoskaidro, kādu lēmumu vai normatīvo aktu vēlaties mainīt, piemēram,

pašvaldības saistošie noteikumi, Ministru kabineta noteikumi, likums u.c.?

Jānoskaidro, kāds ir formālais lēmumu pieņemšanas process attiecīgajā

valsts vai pašvaldības iestādē?

Jānoskaidro, kuros posmos var ietekmēt lēmuma pieņemšanu un kas

jādara, piemēram, jāiesniedz rakstiski informācija, vai jāpiedalās

pašvaldības domes Sociālās komitejas sēdē?

Jānoskaidro, kurš cilvēks ir atbildīgais un jāsazinās?

Jāseko līdzi lēmuma pieņemšanas gaitai

Ja esat nodibinājuši organizāciju, interešu aizstāvība paver plašākas iespējas, jo

jūs pārstāvat grupas intereses un varat piedalīties aktīvāk dažādos politikas

veidošanas līmeņos.

Pilsētas mikrorajonā nav iestāžu, kur bērniem pastaigāties. Nav arī spēļu laukuma, kur bērni varētu spēlēties. Kā Tu vari rīkoties, lai mainītu šo situāciju?

8

Valsts

Pašvaldība

4. Kā ietekmēt ģimenes veidošanas politiku valsts un pašvaldības līmenī

Vietējā pašvaldība ir vietējā

pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas

pārstāvniecības — domes — un

tās izveidoto institūciju un iestāžu

starpniecību nodrošina likumos

noteikto funkciju, kā arī likumā

„Par pašvaldībām” paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un

pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses1

Latvijā darbojas 119 pašvaldības - 110 novadi un 9 republikas pilsētas. Visu

pašvaldību kontaktinformāciju var atrast Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas mājas lapā!

(Links: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/pasv/kont/?doc=13066)

Publisko pakalpojumu sniegšana, dažas no pašvaldību autonomajām funkcijām

gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību

nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā;

pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un

audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas

mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.);

nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju

veselīgu dzīvesveidu un sportu;

nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā

palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām

personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un

1 Likums „Par Pašvaldībām”

9

Valsts

Pašvaldība

Katras pašvaldības mājas lapā ir izvietota informācija par domes darbu,

atbildīgajām komitejām un pakalpojumiem, kā arī pašvaldības saistošie

noteikumi, nolikumi un citi dokumenti, kuriem jābūt pieejamiem iedzīvotājiem.

Piemērs, Rīgas pilsētas pašvaldība 2012.gadā sadarbībā ar nevalstiskajām

organizācijām izstrādāja „Ģimenei draudzīga Rīga koncepciju” Šis dokuments

iezīmē redzējumu un galvenos virzienus, kā panākt, lai Rīga perspektīvā veidotos

par ģimenisku pilsētu, kur tās iedzīvotāji vēlētos palikt dzīvot, strādā, radīt

bērnus, justos droši un sociāli atbildīgi viens par otru, nodrošinātu vajadzīgo

paaudžu nomaiņu. Šādas iniciatīvas var veicināt arī citu pašvaldību darbā.

bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un

audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.);

gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un

mantisko tiesību un interešu aizsardzību;

īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likumā “Par pašvaldībām” (Links: http://likumi.lv/doc.php?id=57255) noteikts,

ka Domes (padomes) sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi. Tādējādi

jebkurš interesents var piedalīties kā klausītājs, ievērojot pašvaldības nolikumā

noteikto reglamentu. Likums nosaka arī to, ka katram deputātam ne retāk kā

reizi divos mēnešos jārīko iedzīvotāju pieņemšana.

Politikas plānošana ir noteiktā

kārtībā izpildvaras līmenī

izstrādāti priekšlikumi un

pasākumi sociāli ekonomisko

problēmu risināšanai,

politiskajās vadlīnijās noteikto

mērķu un attīstības prioritāšu sasniegšanai un to ietekmes izvērtēšanai, kas

strukturētā veidā ietverti politikas plānošanas dokumentos. Politikas plānošanas

mērķis ir skaidri, strukturēti un saprotami apkopot informāciju par situāciju un

10

Par ģimenes politikas plānošanas procesu ir atbildīga Labklājības ministrija! Iesaistīties politikas plānošanā var katrs iedzīvotājs izmantojot iespēju komentēt politikas plānošanas dokumentus, kad tie tiek nodoti sabiedriskai apspriešanai vai arī iesaistīties politikas plānošanas dokumentu sagatavošanā caur nevalstiskajām organizācijām.

problēmām konkrētā jomā, kā arī noteikt attiecīgās jomas turpmāko attīstību

vai identificēto problēmu risinājumu.2

Politikas plānošanas process ir uz mērķi un rezultātu orientēts pasākumu

kopums, kas nosaka politikas īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamās darbības

Saeimā, Ministru kabinetā un visās valsts pārvaldes institūcijās.

Pašlaik politika (gan

nozaru, gan starpnozaru

griezumā) Latvijā tiek

plānota ilgtermiņā (līdz 25

gadiem), vidējā termiņā

(līdz septiņiem gadiem) un

īstermiņā (līdz trim

gadiem).

Kopumā pastāv trīs dažādi politikas plānošanas dokumentu veidi:

Katram no politikas plānošanas dokumentu veidiem ir savas funkcijas un loma

kopējā politikas plānošanas sistēmā.

Pamatnostādnes ir uz konkrētu, valstij nozīmīgu mērķu sasniegšanu vērsts vidēja

termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver plašu jautājumu loku un ko

izstrādā laikposmam no pieciem līdz septiņiem gadiem.

Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, ko izstrādā politikas

ieviešanai noteiktā nozarē laikposmam līdz trim gadiem, lēmējinstitūcijas

2 http://www.mk.gov.lv/valsts-parvaldes-politika/arhivs/attistibas-planosana/strategiska-planosana/

Pamat-nostādnes

Plāns

Kon-cepcija

11

Ja iedzīvotāji vēlas, piemēram, lai tiktu veikti grozījumi normatīvajos aktos (likumos) vislabāk sākotnēji apzināt iespējas iesaistīties jau politikas dokumentu plānošanas procesā. Piemēram, Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011. - 2017.gadam īstenošanai 2012. - 2014.gadam tika iekļauts pasākums “Ieviest principu „nauda seko bērnam” attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestādēm no bērna pusotra gada vecuma un tiem bērniem, kuriem nav nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs” un pasākuma īstenošanai ir plānoti grozījumi arī normatīvajos aktos. Iedzīvotāji var sekot līdzi, vai tas tiek īstenots, izmantojot situācijas analīzi uz vietas dzīvesvietā, kā arī apskatot Labklājības ministrijas mājas lapā (Links: http://www.lm.gov.lv/text/1105) ziņojumus par rīcības plānu izpildi

atbalstītu pamatnostādņu īstenošanai vai augstākas iestādes dotā uzdevuma

izpildei.

Koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru informē lēmējinstitūciju

par noteiktas problēmas esību vai par nepieciešamā normatīvā regulējuma

būtību, par iespējamo turpmāko rīcību vai par problēmas iespējamiem

risinājuma variantiem.

Politikas plānošanas dokuments vienmēr ietver:

Kopsavilkumu, kurā norāda:

risināmā jautājuma būtību;

piedāvāto risinājumu vai risinājuma variantus;

esošo un papildus nepieciešamo finansējumu politikas plānošanas

dokumenta īstenošanai un paredzēto finansēšanas avotu;

Informatīvo daļu;

Formālo sabiedrības grupu (piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības,

darba devēju organizācijas, reliģiskās organizācijas), neformālo sabiedrības

grupu (piemēram, nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības) un

atsevišķu fizisku personu viedokļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par

sabiedrības līdzdalību plānošanas procesā.

Izstrādājot plānošanas dokumentus ir jānodrošina sabiedrības

līdzdalība3

3 2009.gada 13.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1178 “Attīstības plānošanas dokumentu

izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”

12

Latvijā ģimeņu politikas jomā ir vairāki

politikas plānošanas dokumenti,

atbildīgā iestāde par plānošanas

dokumentu izpildi ir Labklājības

ministrija!

Politikas plānošanas process notiek pirms tiesiskā regulējuma izstrādes procesa.

Izstrādājot tiesību aktu projektus, ņem vērā politikas plānošanas dokumentos

ietvertos mērķus un apstiprinātos risinājumus.

Politikas plānošanas sistēma un daži svarīgi plānošanas dokumenti

Politikas plānošanas dokumenti, kas

izstrādāti un apstiprināti pēc

2002.gada, ievērojot Ministru

kabineta kārtības rullī noteikto, ir

apkopoti Politikas plānošanas

dokumentu datu bāzē POLSIS

(Links: http://polsis.mk.gov.lv/news.do)

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir hierarhiski augstākais ilgtermiņa

attīstības plānošanas dokuments, ar kura izstrādes gaitu var iepazīties šādā

interneta vietnē - http://www.latvija2030.lv/page/1

Nacionālais attīstības plāns ir hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības

plānošanas dokuments. Ar plāna tekstu, tā īstenošanas un uzraudzības

procesiem var uzzināt vairāk šādā interneta vietnē - http://www.nap.lv/

Labklājības ministrijas mājas lapā (Links: http://www.lm.gov.lv/text/1105) var

aplūkot aktuālos un pieejamos politikas plānošanas dokumentus:

"Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. - 2017.gadam."

Rīcības plāns Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011. - 2017.gadam

īstenošanai 2012. - 2014.gadam

Koncepcija "Valsts ģimenes politika"

Rīcības plāns koncepcijas "Valsts ģimenes politika" īstenošanai 2004.-

2013.gadam

Pamatnostādnes "Bērniem piemērota Latvija"

13

Informatīvais ziņojums par pamatnostādņu „Bērniem piemērota Latvija"

īstenošanu 2010.gadā

Plāns "Bērniem piemērota Latvija" 2010.-2012.gadam

Programma vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.-2011. Gadam

Neatkarīgi no tā, vai NVO līdzdarbojas pēc savas iniciatīvas vai arī pēc ministrijas

uzaicinājuma, tai ir jāapzinās, kāds ir šīs sadarbības mērķis un kādu reālu ietekmi

organizācija var panākt.

NVO kā ministriju sadarbības partneris ir:

1) papildu ekspertīzes un informācijas avots;

2) sadarbības partneris politikas formulēšanai, izskaidrošanai, realizēšanai,

vērtēšanai;

3) pirmais brīdinātājs par politikas potenciālajiem riskiem vai neveiksmēm;

4) valsts pārvaldes iestāžu darba veicinātājs, kas mudina strādāt profesionālāk,

formulēt politiku sabiedrībai saprotamākā izteiksmes formā un laikus

konsultēties ar sabiedrību.

14

5. Politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu virzība valdībā

Visu dokumentu apriti valdībā nosacīti var grupēt trijos posmos:

Valsts sekretāru sanāksmes

Lai saskaņotu viedokļus un sagatavotu tiesību aktu projektus izskatīšanai valdībā,

dokumentu aprite sākas ar to izsludināšanu Valsts sekretāru sanāksmē. Tajā tiek

apstiprināts kopējais saraksts par pieteiktajiem politikas plānošanas dokumentu

projektiem, tiesību aktu projektiem un par izsludināto projektu atsaukšanu,

lemts par sabiedrisko apspriežu nepieciešamību, anotācijas vai papildinājumu

nepieciešamību paskaidrojuma rakstā, izskatīti pēc būtības tie projekti, par

kuriem vienošanās nav panākta saskaņošanas procesā u.c.

Ministru kabineta komitejas sēdes

Visi Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie politikas plānošanas dokumentu

projekti un tie projekti, par kuriem nav panākta vienošanās Valsts sekretāru

sanāksmē. Tāpat Ministru kabineta komiteja skata no Ministru kabineta sēdes

novirzītos projektus. Par katru projektu tiek diskutēts pēc būtības).

Ministru kabineta sēdes

Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas pieņem politiskus lēmumus gala

variantā.

Ja kādā no posmiem netiek panākta vienošanās par projekta redakciju, ir skaidri

definēta projektu virzības gaita gan saskaņošanas, gan nesaskaņošanas

gadījumos.

Ministrija sagatavo tiesību akta projektu un iesniedz Valsts kancelejā.

Valsts sekretāru sanāksme izsludina jauno projektu ministriju un NVO atzinumu

sniegšanai.

Ministrijas un NVO sniedz savus priekšlikumus vai iebildumus atbildīgajai

ministrijai.

Atbildīgā ministrija izstrādā saskaņotu variantu.

15

Ja tiesību akts saskaņots bez iebildumiem, tad Ministru kabinets izskata un

atbalsta dokumentu.

Ja dokuments nav saskaņots, Valsts sekretāru sanāksme vienojas par dokumentu

administratīvā līmenī.

Ministru kabineta komiteja vienojas par projektu politiskā līmenī.

Ministru kabinets (politiķi) pieņem un atbalsta dokumentu.

Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas procesa shēma:4

NVO iespējas iesaistīties Ministru kabineta noteikumu izstrādes procesā

Ja NVO tiek uzaicināta piedalīties darba grupā vai arī NVO konstatē, ka tiek

veidota darba grupa dokumenta projekta izstrādei un pati piesakās, tad

iespējams nodrošināt līdzdalību un pilnā mērā sekot līdzi projekta attīstībai

(saņemt informāciju), piedalīties tā apspriešanā, kā arī noskaidrot, vai būs

iespējams un kādā veidā varēs līdzdarboties darba grupā.

Jo agrīnākā dokumenta projekta izstrādes stadijā NVO iesaistās, jo labāk.

4 http://www.mk.gov.lv/sabiedribas-lidzdaliba/sabiedribas-lidzdaliba/lemumu-pienemsana/?print

16

NVO var iesniegt priekšlikumus, atzinumu par tiesību akta projektu jebkurā

posmā. Kad tiesību akts tiek iekļauts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē,

atzinumi ir jāsūta atbildīgajām ministrijām. To var veikt, sekojot līdzi tiesību akta

virzībai ministrijā. Kad tiesību akts tiek skatīts Valsts sekretāru sanāksmē,

Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdē, atzinumus vēlams sūtīt

gan uz atbildīgo ministriju, gan vēl papildus uz Valsts kanceleju (to, kad

attiecīgais jautājums tiek skatīts minētajās sēdēs, var uzzināt Ministru kabineta

mājas lapā sēžu darba kārtībās).

NVO sabiedrībā aizsāk diskusijas ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību par izskatāmo

dokumentu, un tādējādi var iegūt papildu iespēju un panākt vēlamās izmaiņas

(kuras netika ņemtas vērā, iesniedzot priekšlikumus ministrijās). Ieteicamais laiks

– pirms jautājuma skatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta sēdē,

Ministru kabineta komitejas sēdē – vai arī laikā, kad likumprojekts nosūtīts

tālākai virzībai uz Saeimu.

NVO ir svarīgi izmantot iespēju piedalīties Valsts sekretāru sanāksmē un

Ministru kabineta komitejas sēdē un publiski izteikt savu viedokli.

Likumu izstrādes un izsludināšanas SAEIMĀ procesi

Saeimā likumprojekts tiek iesniegts pēc Ministru kabineta sēdes vai var būt arī

deputātu iniciēts, kā arī citos gadījumos, kas minēti Saeimas kārtības ruļļa

79.pantā.

Saeimas prezidijs ziņo Saeimai, kas lemj par likumprojekta nodošanu

komisijām.

Saeimas atbildīgā komisija (tehniski) apstrādā tekstu 1.lasījumam.

Pirmajā lasījumā deputāti balso konceptuāli un nodod projektu

komisijām.

Starplaikā atbildīgā komisija pieņem priekšlikumus grozījumiem.

Otrajā lasījumā deputāti balso par konkrētu pantu redakcijām.

Trešajā lasījumā notiek likuma pieņemšana.

17

Valsts prezidents izsludina likumu ne agrāk kā 10.dienā un ne vēlāk kā

21.dienā pēc tā pieņemšanas Saeimā.

Likums stājas spēkā 14 dienas pēc izsludināšanas, ja nav noteikts cits

termiņš.

Prezidentam ir tiesības lūgt atkārtoti caurskatīt likumprojektu.

NVO iespējas iesaistīties likumdošanas izstrādes procesā

Ja normatīvais akts ir nodots tālākai izskatīšanai Saeimā, tad NVO priekšlikumi

būtu atkārtoti jāiesniedz Saeimas atbildīgajām komisijām, jāmēģina personīgi

tikties ar deputātiem, lai izskaidrotu savu viedokli.

Ja NVO ir spēcīgi sadarbības partneri un finansiālās iespējas, tās var izmantot

lobēšanu - informācijas sniegšana lēmumu pieņēmējiem, lai ietekmētu viedokļus

un mudinātu pieņemt tādu lēmumu, kas izdevīgs lobētājam.

NVO ir iespējas vērsties tieši pie Valsts prezidenta ar lūgumu uzklausīt NVO

viedokli, lai ietekmētu normatīvā akta projekta izsludināšanu, ierosinātu

pārstrādāt, papildināt vai grozīt.

Ikvienam pastāv iespēja iesniegt dažādas idejas, priekšlikumus, iniciatīvas

izskatīšanā Saeimas dienas kārtībā ar iniciatīvas http://manabalss.lv/

starpniecību.

ManaBalss.lv ir 100% leģitīma sabiedrības iniciatīvu platforma, kurā ikviena

balsotāja identitāti apstiprina LR reģistrētas internetbankas un iniciatīvas var

ierosināt un parakstīt ikviens LR pilsonis no 16 gadu vecuma. Katra iniciatīva, ko

paraksta vismaz 10'000 pilsoņu un, kas atbilst Saeimas juridiskajiem kritērijiem,

nonāks Saeimā. Lai parakstītos, lietotāji tiek savienoti ar savu internetbanku, kur

banku sistēmā tiek noskaidrota personas identitāte. Par drošību gādā banku

sistēmas. Pēc veiksmīgas autentifikācijas, internetbankas atsūta personas vārdu,

uzvārdu un personas kodu uz ManaBalss.lv, kur personas dati tiek saglabāti

aizsargātās datubāzēs un persona var veikt 1 balsojumu par katru iniciatīvu.

Publiski ir pieejams tikai vārds un uzvārds. Pēc Saeimas pieprasījuma,

18

Papildus iesakām iepazīties ar Latvijas Pilsoniskās

alianses sagatavoto izglītojošo un informējošo video

materiālu „Kā orientēties likumu džungļos” (Links:

http://nvo.lv/lv/news/publication/ka-orienteties-

likumu-dzunglos-3949/), kurš var palīdzēt labāk

saprast iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju

līdzdalības iespējas valsts pārvaldes lēmumu

pieņemšanas procesos!

parakstītāju datu bāze tiks salīdzināta ar pilsoņu reģistru, kas varēs ar savu

personu datubāzi pārbaudīt visu parakstītāju autentiskumu.