Informatīvais ziņojums ' Par nepieciešamajiem … · Web viewValsts institūcija, kuras darbība ir tieši saistīta ar nelegālās nodarbinātības izskaušanu, ir Valsts darba

Informatīvais ziņojums

Par nepieciešamajiem priekšlikumiemnelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai

I. Ievads

Valdības deklarācijā Ministru kabinetu veidojošās politiskās partijas vienojušās par godīgai konkurencei labvēlīgas vides atbalsta veidošanu, vēršoties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, “aplokšņu” algām un privātpersonu ienākumu slēpšanu un vienlaikus neradot administratīvos šķēršļus godīgu uzņēmumu konkurētspējai. Šajā kontekstā viena no Labklājības ministrijas 2006.gada darbības prioritātēm ir nelegālās nodarbinātības samazināšana.

Nelegālā nodarbinātība galvenokārt negatīvi ietekmē līdzsvarotu valsts budžetu, jo ievērojamus finanšu līdzekļus, kuri šobrīd netiek iekasēti valsts budžetā, varētu izmantot dažādu sociālo problēmu risināšanai, kā arī pedagogu, mediķu un citu valsts sektora darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Turklāt nelegāli strādājot un saņemot algu “aploksnēs”, sociāli neaizsargāti ir arī paši darba darītāji darba zaudēšanas, darbā gūtās traumas, saslimšanas, arodslimības vai pensijas vecuma sasniegšanas gadījumā, jo par viņiem netiek maksāti nodokļi.

Situācijas precīzākai izpētei Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” projekta „Labklājības ministrijas pētījumi” ietvaros 2005.gadā uzsākts pētījums „Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums”, kura mērķis ir sniegt nereģistrētās nodarbinātības skaitlisko novērtējumu, to izraisošo iemeslu un faktoru analīzi, kā arī priekšlikumus nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai. Pētījuma viens no uzdevumiem ir arī nelegālās nodarbinātības definīciju izveidošana. Plānots, ka pētījums beigsies 2007.gada martā.

Lai izstrādātu priekšlikumus nelegālās nodarbinātības ierobežošanā, Labklājības ministrija ir izveidojusi darba grupu, kas apstiprināta ar Labklājības ministrijas 2006.gada 13.marta rīkojumu Nr.45 „Par darba grupas izveidi priekšlikumu nelegālās nodarbinātības ierobežošanā izstrādāšanai”, kuras sastāvā ir Labklājības, Finanšu, Ekonomikas ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts robežsardzes, Ekonomikas policijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts būvinspekcijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Tirgotāju

LMzino_101106; Informatīvais ziņojums „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”

asociācijas, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Darba grupas dalībnieku viedokļi diskusijās par izskatāmajiem jautājumiem ne vienmēr bija vienprātīgi, arī sākotnējais uzstādījums par priekšlikumu izstrādi nelegālās nodarbinātības ierobežošanai tika paplašināts uz jautājumu par nereģistrēto nodarbinātību, bet darba procesā tika panākta vienošanās par sākotnējiem uzlabojumiem likumdošanas jomā, lai veicinātu nereģistrētās nodarbinātības pierādīšanas iespējamību.

Tāpat uzdevumu Labklājības ministrijai iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai” noteic Ministru kabinetā akceptētais Informatīvais ziņojums "Par nepieciešamajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās"(protokols Nr.43 §45 ).

II. Esošās situācijas apraksts

Latvijā ar nelegāli nodarbinātiem saprot gan tos iedzīvotājus, kuri nav rakstiski noformējuši darba tiesiskās attiecības saskaņā ar normatīvajiem aktiem (nav noslēgts rakstveida darba līgums un netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi), gan ārzemniekus, kuri strādā Latvijā bez darba atļaujas.

Nereģistrētā nodarbinātība ir plašāks jēdziens, kas ietver sevī nodokļu nemaksāšanu, darba algu izmaksu „aploksnēs”, piemaksu par virsstundu un nakts darbu neveikšanu. Pašlaik gan nelegālo, gan nereģistrēto nodarbinātību lieto kā vienādas nozīmes terminu, tādējādi veidojot viedokli, kas nelegālā nodarbinātība ir plaši izplatīta, jo vienkopus tiek uzskaitīti gan pārkāpumi attiecībā uz darbu bez līgumiem, gan darba samaksas noteikumu neievērošana. Papildus šim aspektam prakse pierāda, ka darbs bez darba līgumiem pamatā ir privātā sektora jautājums, savukārt valsts sektoram vairāk ir raksturīgas problēmas virsstundu un nakts darba apmaksā – nereģistrētais darbs (skat. pielikumā Nr.1 VID informācija par nodokļu parādu struktūru sadalījumā pa maksājumu veidiem uz 2006.gada janvāri).

Ēnu ekonomikā (nelegālā ekonomika) plaši izplatīta ir nelegālā nodarbinātība (tā dēvētais “melnais darbs”), nodokļu nemaksāšana, kā arī darba algu izmaksa “aploksnēs”. 2004. – 2006.gadā ēnu ekonomikas apjoms valstī bija 16% līdz 18% no iekšzemes kopprodukta atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Izvērtējot problēmas apjomu, jāņem vērā, ka Latvijā 2005.gadā reģistrēti darba ņēmēji - 915,3 tūkst. cilv, darba devēji – 35,9 tūkst. cilv. (personas, kuras veic savu uzņēmējdarbību, profesionālo praksi vai vada lauku saimniecību ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un turklāt nodarbina vienu vai vairākas LMzino_101106; Informatīvais ziņojums „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”

2

personas par samaksu), pašnodarbinātie – 60,08 tūkst. cilv. (personas, kuras veic savu uzņēmējdarbību, profesionālo praksi vai vada lauku saimniecību ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un turklāt nenodarbina citus) un neapmaksātie ģimenes locekļi (personas, kas palīdz saimniekot citam tās pašas mājsaimniecības ģimenes loceklim piederošā ekonomiskajā uzņēmumā vai lauku saimniecībā, tādējādi dodot labumu ģimenei, bet par to nesaņemot darba samaksu) – 23,9 tūkst. cilv. (Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojums).

Valsts institūcija, kuras darbība ir tieši saistīta ar nelegālās nodarbinātības izskaušanu, ir Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI), kas veic pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu valsts politikas īstenošanu darba tiesisko attiecību, darba

aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā. Pildot darba tiesisko attiecību uzraudzības funkciju, VDI uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību normatīvo aktu prasību ievērošanu, kontrolē, kā darba devēji un darbinieki savstarpēji pilda pienākumus, kurus viņiem nosaka darba līgumi un darba koplīgumi un veic pasākumus, lai sekmētu domstarpību novēršanu starp darba devēju un darbiniekiem, kā arī veicina darba devēju un darbinieku sadarbību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 2.novembra rīkojumu Nr.836 „Par pasākumu plānu 2005.-2009.gadam Valsts darba inspekcijas administratīvās spējas paaugstināšanai saistībā ar nelegālās nodarbinātības samazināšanu” un Valsts darba inspekcijas 2005.gada darbības programmu, 2005.gadā par VDI darbības prioritāti tika noteikta nelegālās nodarbinātības samazināšanas politikas īstenošana ar mērķi samazināt nelegālo nodarbinātību valstī. Kā pamatuzdevums mērķa sasniegšanai tika noteikts VDI administratīvās spējas paaugstināšana un kontroles pilnveidošana, kā arī sabiedrības informēšana un tiesiskās kultūras veicināšana.

Atbilstoši noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem 2005.gadā VDI tika veikti šādi pasākumi:

- izstrādāta uzņēmumu apsekojumu metodoloģija un informācijas apmaiņas organizēšanas kārtība ar sadarbības institūcijām;

- inspektoru skaits palielināts par 9 darbiniekiem (2 – Rīgas RVDI, 1 – VDI pārvaldē, 6-citās RVDI katrā pa vienam), kuri koordinē darbību nelegālās nodarbinātības jomā (papildus citu VDI likumā noteikto funkciju veikšanai nelegālās nodarbinātības apkarošanā iesaistīti arī pārējie 109 VDI līnijas inspektori);

- organizēti dažādi inspektoru profesionālās kvalifikācijas celšanas pasākumi – kursi, semināri, konferences, pieredzes apmaiņas pasākumi starp reģionālajām inspekcijām un citām institūcijām u.c.;

- tehniskais aprīkojums papildināts ar mobilajiem tālruņiem un LMzino_101106; Informatīvais ziņojums „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”

3

individuālās aizsardzības līdzekļiem;- ierīkots bezmaksas konsultatīvais un uzticības (anonīmais) tālrunis:

7312176;- sabiedrības informēšanas kampaņas ietvaros organizēti semināri par

darba tiesībām dažādās Latvijas pilsētās, televīzijā un radio pārraidītas sociālās reklāmas un reģionos izplatīti sociālās reklāmas plakāti par nelegālās nodarbinātības sekām;

- organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz ES dalībvalstīm;- no 2005.gadā plānotajiem 2200 uzņēmumu apsekojumiem apsekoti 1994

uzņēmumi jeb 90,5% no plānotā apsekojumu skaita, kas izskaidrojams ar nepieciešamību veikt atkārtotus uzņēmumu apmeklējumus un lielu neplānotā darba apjomu.

2005.gadā bija plānots atklāt 750 nelegāli nodarbinātās personas, bet atklātas 936 personas. No visām atklātajām nelegāli nodarbinātajām personām darba līgumi tika noslēgti ar 658 nodarbinātajiem, bet ar 278 personām darba attiecības netika turpinātas. Lielākais atklāto nelegāli nodarbināto personu skaits bija šādās pilsētās: Rīgā – 204, Jelgavā – 101, Valmierā – 82, Daugavpilī – 70.

2005.gadā visvairāk nelegāli nodarbināto konstatēti būvniecības nozarē – 27% un koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē – 21% tālāk sekoja mazumtirdzniecības nozare – 11%, lauksaimniecības un medniecības nozarē – 7%, komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi – 4%.

Darba devējiem kopumā piemēroti 330 administratīvie naudas sodi par kopējo summu Ls 23045.

VDI amatpersonas kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem vai pēc informācijas, kas saņemta no Valsts ieņēmumu dienesta, apsekojušas 802 uzņēmumus, kuros konstatēti darba vai darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumi. Darba devējiem tika izsniegti rīkojumi pārkāpumu novēršanai. Atklāti 317 gadījumi, kad personas bija nodarbinātas bez darba līguma noformēšanas, par minēto pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu sodīti 160 darba devēji (kopsummā par Ls 11 765). Apsekojuma rezultāti liecina, ka konstatēto pārkāpumu skaits ir zemāks tajos uzņēmumos, kuros ir arodbiedrības un noslēgti darba koplīgumi.

2006.gada sešos mēnešos VDI, apsekojot 1956 uzņēmumus, atklāja 864 nelegāli nodarbinātos. Šajā laika periodā par nelegālu nodarbināšanu kopumā 324 darba devēji tika saukti pie administratīvās atbildības un sodīti ar naudas sodu kopsummā par 29630 Ls. VDI veikusi arī 177 konsultatīvos pasākumus gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir valsts iestāde, kuras kompetencē ir veikt pasākumus, kas novērš iespēju algas maksāt „aploksnēs”.


4

Uz nelegālas darba samaksas izmaksāšanas – „algām aploksnēs”, ierobežojošiem pasākumiem var attiecināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontroli, kā arī pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa kontroli un ieņēmumu pilnīgu atspoguļošanu uzņēmumu grāmatvedības uzskaitē, jo darba samaksas izmaksāšanu “aploksnē” nevar skatīt atsevišķi no visas uzņēmuma saimnieciskās darbības kontroles. Lai iegūtu līdzekļus algu izmaksai „aploksnē”, nepieciešams tos iegūt, neuzrādot grāmatvedības uzskaitē.

VID “aplokšņu algu” ierobežošanas jomā veic gan represīvus pasākumus (nodokļu audits, tematiskā pārbaude), gan preventīvus pasākumus (apsekošana, novērošana, datu ticamības novērtējumi, konsultēšana). VID sūta informatīvas vēstules, organizē tikšanās, seminārus, publiski sniedz skaidrojumus par nodokļu maksātāju pienākumiem, atbildību un negatīvajām sekām, kas rodas nelegālās nodarbinātības rezultātā, tai skaitā saņemot algu „aploksnē”.

2005.gadā VID preventīvie pasākumi bija nodokļu maksātāju konsultēšana, 867 izglītojošie pasākumi par izmaiņām likumdošanā, aktuāliem jautājumiem saistībā ar nelegālo nodarbinātību, 18 437 informatīvo vēstuļu nosūtīšana, 15420 apsekošanas un 318 novērošanas. VID represīvie pasākumi bija 1918 nodokļu auditu veikšana, papildus aprēķinot 148 milj. Ls, t.sk., 626 iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditos papildus aprēķināts 2,2 milj. Ls un 621 valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu auditā – aprēķināts 0,7 milj. Ls. Bez tam 2005.gadā tika veiktas 33199 tematiskās pārbaudes, par konstatētajiem pārkāpumiem piemērots sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu 689 tūkst. Ls, t.sk., 17 363 darba devēju tematiskās pārbaudes, par konstatētajiem pārkāpumiem piemērots sods 45,8 tūkst. Ls, turklāt 42 gadījumos izteikti brīdinājumi par saimnieciskās darbības apturēšanu. 976 darba devēju tematiskajās pārbaudēs konstatēti pārkāpumi, tai skaitā 471 gadījumā nebija pareizi aprēķināti un/vai maksāti nodokļi no darbinieku algām, 200 gadījumos nebija noslēgti darba līgumi un 77 gadījumos VID iesniegtajā pārskatā “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” konstatēta datu neatbilstība ar uzņēmuma grāmatvedības datiem.

2005.gadā VID nodokļu administrācija, veicot tematiskās pārbaudes, kurās kā viena no pārbaudes tēmām ir “Darba devēji”, 2131 gadījumā veica sadarbībā ar citu kontrolējošo institūciju un VID Finanšu policijas pārvaldes pārstāvjiem, tajā skaitā 612 tematiskās pārbaudes veiktas kopā ar Valsts darba inspekcijas, 461 – ar Ekonomikas policijas, 218 – ar Ceļu policijas, 178 – ar Valsts policijas, 130 – ar Valsts meža dienesta un 471 – ar VID Finanšu policijas pārvaldes pārstāvjiem u.c.


5

Arī 2006.gadā, izvēloties nodokļu maksātājus nodokļu kontroles pasākumu veikšanai, VID kā vienu no prioritātēm ir noteicis nodokļu maksātājus, attiecībā uz kuriem pastāv risks, ka tikai daļa no darba ņēmējiem izmaksātās darba algas tiek aplikta ar nodokļiem vai netiek aplikta vispār.

2006.gada sešos mēnešos VID preventīvie pasākumi bija rakstisku atgādinājumu nosūtīšana 6236 nodokļu maksātājiem, paziņojumu nosūtīšana 2609 nodokļu maksātājiem, kuri iesnieguši tukšus ikmēneša pārskatus, 7159 informatīvo vēstuļu nosūtīšana, 766 izglītojošie pasākumi, 655 apsekošanas un 103 novērošanas. VID veikto nodokļu administrēšanas preventīvo pasākumu rezultātā darba ņēmēju skaits pieaudzis par 12746, par 1,6 milj.Ls palielinājušās aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un par 1,0 milj.Ls eventuāli palielinājies aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. VID represīvie pasākumi bija 275 iedzīvotāju ienākuma nodokļu auditu veikšana, papildus aprēķinot 3,4 milj. Ls. Savukārt, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas auditētas 232 gadījumos – aprēķināts 0,3 milj. Ls. Tika veiktas 7685 tematiskās pārbaudes par tēmu „Darba devēji”. Pārkāpumi konstatēti 824 gadījumos. 237 gadījumā piemērots naudas sods 48,8 tūkst. Ls apmērā.

Valsts robežsardze ir tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar Robežsardzes likuma 13.panta 15.punktu uzrauga ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta Latvijas Republikā noteikumu ievērošanu un kontroli, tai skaitā attiecībā uz ārzemnieku nodarbināšanu.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 3.pantu, Robežsardzes likuma 13.pantu, un Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumu Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem” 13.punktu Valsts robežsardze atbilstoši savai kompetencei uzrauga un kontrolē tāda ārzemnieka uzturēšanos un nodarbināšanu Latvijas Republikā, kurš ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai ir nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tai skaitā kā kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis vai personālsabiedrības amatpersona, kurai komercreģistrā reģistrētas pārstāvības tiesības), vai ir pašnodarbināta persona.

Minētajā jomā Valsts robežsardzei ir piekritīgi divi Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa panti: 189.pants „Nodarbināšana bez pases vai darba atļaujas” un 189¹.pants „Strādāšana bez darba atļaujas”.

Izpildot normatīvo aktu prasības ārzemnieku nodarbinātības kontrolē Latvijas Republikā, 2004.gadā Valsts robežsardze veica pārbaudi 1408 uzņēmumos (atklāti 77 pārkāpumi), 2005.gadā – 1109 (atklāti 50 pārkāpumi): 449 tūrisma organizācijas (atklāti 3 pārkāpumi), 1048 viesnīcas (atklāti 30 pārkāpumi).

2004.gadā sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli:


6

- par nodarbināšanu bez pases vai darba atļaujas (LAPK 189.pants) – 34;

- par strādāšanu bez darba atļaujas (LAPK 189¹.pants) - 64. 2005.gadā sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli:

- par nodarbināšanu bez pases vai darba atļaujas (LAPK 189.pants) – 26;

- par strādāšanu bez darba atļaujas (LAPK 189¹.pants) - 28.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.431 “Informācijas operatīvas apmaiņas kārtība” notiek informācijas apmaiņa starp Valsts darba inspekciju un citām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm. Noteikumu ietvaros:

1) VDI saņem informāciju par pārbaudēs konstatētiem gadījumiem, kad personas nodarbinātas bez darba līguma no VID;

2) Reģionālām VDI informāciju par nelegāli nodarbinātiem ārzemniekiem, kā arī atsevišķos gadījumos par nelegāli nodarbinātiem Latvijas pilsoņiem informāciju sniedz Valsts robežsardze;

3) VDI saņem informāciju no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par personām, kurām anulētas darba atļaujas;

4) Informāciju par darba likumdošanas pārkāpumiem reģionālās VDI saņem arī no Valsts un Pašvaldības policijas.

5) VDI sniedz informāciju VID un Nodarbinātības valsts aģentūrai par atklātām nelegāli nodarbinātām konkrētām personām.

VDI un VID noslēguši divas starpresoru vienošanās: vienu par savstarpējo informācijas apmaiņu un otru par VID Datu noliktavas sistēmas lietošanu. 2006.gada 4.jūlijā noslēgta Starpresoru vienošanās ar Valsts robežsardzi par sadarbību informācijas apmaiņas jomā. VDI ir sastādījusi sadarbības līguma projektu ar Valsts policiju, kurš tiks nosūtīts Valsts policijas priekšniekam izskatīšanai un saskaņošanai. Katra reģionālā inspekcija slēdz Sadarbības līgumu ar attiecīgā rajona (pilsētas) Pašvaldības policiju.

III. Problēmas un priekšlikumi

Darba grupa secināja, ka risinājumi nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai skar gan izmaiņas normatīvajos aktos, gan infrastruktūras uzlabojumus, gan arī informēšanas un konsultēšanas darba pilnveidošanu. Vairāki no priekšlikumiem, kā jau tas tika norādīts ievadā, saņēmuši pretrunīgu vērtējumu vai pret tiem iebilst kāds no darba grupas LMzino_101106; Informatīvais ziņojums „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”

7

dalībniekiem. Tāpat ziņojumā iekļauti priekšlikumi, kas attiecas uz risinājuma organizēšanu ilgtermiņā, piemēram, vienota nodarbināto personu reģistra izveide vai izmaiņu veikšana attiecībā uz pašnodarbinātās personas statusu.

Viens no jautājumiem, kas ir cieši saistīts ar darba grupas tēmu, ir nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības finansēšanas avoti, respektīvi, finanšu resursu izcelsme. Ņemot vērā apstākli, ka Finanšu ministrijas vadībā organizēta darba grupa „Par risinājumu fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanas mērķu sasniegšanai” izstrādā priekšlikumus nelegālo līdzekļu “atmazgāšanas” iespēju novēršanai, vēršam uzmanību uz to, ka Finanšu ministrijas darba grupas rezultātā iespējami papildinājumi uzdevumos institūcijām arī saistībā ar nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības samazināšanu.

3.1. Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos:3.1.1. Darba likumā:Problēma:Pārbaudot nodokļu maksātāju struktūrvienības, kurās pastāv risks, ka

darbinieki tiek nodarbināti bez rakstveida darba līgumu noslēgšanas un algas tiek izmaksātas „aploksnēs”, ļoti bieži tiek konstatēts, ka tiek nodarbinātas personas, kuras „tikai iepriekšējā dienā” pieņemtas darbā un darba līgumi ar šīm personām VID amatpersonām tiek uzrādīti pēc pārbaudes un noslēgti ar atpakaļejošu datumu – dažas dienas pirms pārbaudes. Līdz ar to VID veicot kontroles pasākumus, saskaras ar problēmām pierādīt, ka persona ir bijusi nodarbināta bez darba līguma, un to, kāds ir nodarbināšanas periods. Gan darba devēji, gan darba ņēmēji sniedz pretrunīgu, „nepatiesu” informāciju gan par darba laiku, gan darba samaksu, tomēr Valsts ieņēmumu dienestam nav pierādījumu, lai šo informāciju apšaubītu un atbilstoši rīkotos.

Pārbaudot darba laika uzskaites atbilstību likuma prasībām, uzskaites tabelēs tiek norādītas tikai darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, atsevišķi nenorādot, cik no tām ir nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienu laikā nostrādātās stundas. Tādējādi nav iespējams veikt precīzu nostrādāto stundu uzskaiti un atbilstoši aprēķināto darba samaksu.

Nenosakot termiņu, kādā jāiepazīstina ar darba grafikiem, pie plaši izplatītā summētā darba laika negodīgi darba devēji visa kalendārā mēneša garumā var brīvi manipulēt ar tajā iekļauto darbinieku skaitu un vārdiem.

Gadījumos, kad VDI veic apsekojumus uzņēmumu objektos, kur notiek personu nodarbināšana, ar mērķi pārbaudīt darba līgumu noslēgšanas faktu, nodarbinātie bieži vien aptaujas anketās norāda, ka darba līgumi ar viņiem nav noslēgti. Darba devēji vēlāk paskaidro, ka darba līgumi patiesībā ir noslēgti, taču tie atrodoties biroja seifā pie grāmatvedes, kura ir saslimusi vai viņu nav iespējams sastapt citu iemeslu dēļ, tāpēc darba līgumus, darba laika uzskaites LMzino_101106; Informatīvais ziņojums „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”

8

dokumentus un citus dokumentus nekavējoties uzrādīt nav iespējams. Darba devējs apsola darba līgumus un citus dokumentus nākošajā dienā nogādāt VDI. Pārbaudot nākošajā dienā VDI nogādātos dokumentus, izrādās, ka ar darbiniekiem, kuri aptaujas anketās norādījuši, ka viņi tiek nodarbināti bez rakstveidā noslēgta darba līguma, darba līgumi ir noslēgti pēdējā mēneša laikā. Vienlaicīgi darba devējs iesniedz darbinieku rakstveida paskaidrojumus, kuros viņi norāda, ka pārbaudes laikā viņi bijuši uztraukušies un tāpēc VDI snieguši neprecīzas ziņas par to, ka darba līgumi ar viņiem nav noslēgti. Taču ir acīm redzams tas, ka šie darba līgumi ir sastādīti pēdējās diennakts laikā pēc pārbaudes veikšanas objektā. Tāds pats situācijas apraksts attiecas arī uz darba laika uzskaites dokumentiem. Tādējādi tas, ka darba līgumi un darba laika uzskaiti apliecinošie dokumenti neatrodas vietā, kur darbinieks tiek nodarbināts, apgrūtina kontrolējošo institūciju iespēju pierādīt nelegālās nodarbinātības faktu.

Šobrīd plašsaziņas līdzekļos tiek ievietotas reklāmas ar darba piedāvājumiem, taču tajās nav norādīti darba piedāvātāja identifikācijas dati, kā rezultātā interesentam tiek liegta iespēja iegūt informāciju par potenciālo darba devēju, bet kontrolējošām institūcijām pārbaudīt, vai sludinājuma iesniedzējs ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs.

Risinājums:- Darba laika uzskaitē atsevišķi norādīt nakts laikā, nedēļas

atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas, bet ne iekļaut tās kopējā darbinieka nostrādāto stundu skaitā.

- Nodrošināt strādājošo darba laika uzskaites tabeles (kurā atsevišķi atspoguļotas nostrādātās stundas un virsstundas, un nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas) atrašanos vietā, kur darbinieks tiek nodarbināts, un noteikt, ka darba laika uzskaites tabeli ar saviem parakstiem apliecina darba devējs un darbinieks. Noteikt darba devējam pienākumu iepazīstināt darbiniekus ar darba grafikiem ne vēlāk kā piecas dienas pirms to stāšanās spēkā.

- Nodrošināt strādājošo rakstveida darba līgumu vai to kopiju atrašanos vietā, kur darbinieks tiek nodarbināts, un nodrošināt noslēgto darba līgumu uzskaiti rakstveidā darba līgumu reģistrācijas žurnālā.

- Aizliegt publiskot plašsaziņas līdzekļos darba sludinājumu, ja tajā nav norādīts komersanta firmas, kā arī citu saimnieciskās darbības subjektu, kas veic sistemātisku saimniecisku darbību par atlīdzību, nosaukums un reģistrācijas kods.

- Noteikt, ka, ja darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50 procentu darbinieku ģenerālvienošanās, kas noslēgta starp darba devēju organizāciju vai darba devēju organizāciju apvienību un darbinieku


9

arodbiedrību vai darbinieku arodbiedrību apvienību (savienību), ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Attiecībā uz šiem darba devējiem un darbiniekiem ģenerālvienošanās stājas spēkā dienā, kad tā publicēta laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Ģenerālvienošanās laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicējama uz pušu kopīga iesnieguma pamata.

Sasniegtais rezultāts:Veicot pārbaudes, būs iespējams noteikt, cik stundu ir nostrādāts nakts

laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās.Nosakot termiņu, kad darba devējam jāiepazīstina darbinieks ar darba

grafiku, tiks ierobežota iespēja sastādīt darba grafikus tikai pēc kontrolējošo institūciju pieprasījuma pārbaudes dienā.

Valsts ieņēmumu dienests varēs noteikt, vai darbiniekam pilnā apmērā tiek aprēķināta darba samaksa, sociālās apdrošināšanas iemaksas un nodokļi.

Šīs normas ierobežos potenciālajiem darba devējiem, kuri veic nereģistrētu uzņēmējdarbību, iespēju publiskot plašsaziņas līdzekļos darba sludinājumus, līdz ar to arī nelikumīgi nodarbināt personas, neaprēķinot attiecīgos nodokļus.

Valsts darba inspekcijai un Valsts ieņēmuma dienestam būs iespēja uz vietas objektā pārliecināties par to, ka rakstveida darba līgumi ar visiem darbiniekiem ir noslēgti un darba laika uzskaite notiek precīzi.

3.1.2 Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumos Nr.397 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”:

Problēma:Veicot VID rīcībā esošās informācijas analīzi un atlasot nodokļu

maksātājus kontroles pasākumiem, viens no riska kritērijiem ir tas, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas budžetā tiek maksātas no darba ņēmēju ienākumiem, kas ir mazāki, vienādi vai nedaudz lielāki par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu. Taču, veicot kontroles pasākumus minētajiem nodokļu maksātājiem, VID nereti konstatē, ka darbinieki nodarbināti tikai dažas stundas dienā un darba alga aprēķināta atbilstoši stundu tarifa likmei, jo darbinieki strādā nepilnu darba dienu. Līdz ar to nelietderīgi tiek patērēti VID darbaspēka resursi un laiks, veicot kontroles pasākumus pie nodokļu maksātājiem, kur nav riska par darba algu izmaksu „aploksnēs”.LMzino_101106; Informatīvais ziņojums „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”

10

Normatīvie akti šobrīd atļauj darba devējam reģistrēt darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā līdz nākošā mēneša piektajam datumam, tāpēc tas ir labs aizsegs, lai darba līgumi tiktu noformēti pēc nepieciešamības pēdējā mēneša laikā (papildus problēmas raksturojumu sk. apakšpunktā 3.1.1.).

Risinājums: Noteikt darba devējiem pienākumu uzrādīt pārskatā

“Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” darba ņēmēja nostrādāto dienu skaitu mēnesī un nostrādāto stundu skaitu mēnesī.

Noteikt, ka darba devējam ziņas par darba ņēmējiem būs jāiesniedz VID teritoriālajā iestādē divas reizes mēnesī līdzšinējās vienas reizes mēnesī vietā.

Sasniegtais rezultāts:VID būs iespējams pilnvērtīgāk veikt analīzi un jau sākotnēji izvērtēt, vai

pārskatā norādītā minimālā darba alga ir pamatota (ja tā ir atbilstoša nostrādātajam darba laikam), vai arī pastāv risks, ka algas tiek maksātas aploksnēs un netiek maksāti nodokļi normatīvajos aktos noteiktajā apmērā. Līdz ar to VID būs iespējams efektīvāk izmantot darbaspēka un laika resursus to nodokļu maksātāju kontrolei, kuriem pastāv reāls risks par algu izmaksām „aploksnēs”.

3.1.3 likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” :

Problēma:

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju 2005.gadā valstī bija 14 119 nodokļu maksātāji (izņemot zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības un individuālos komersantus), kuriem nebija neviena darbinieka. Turklāt no minētajiem nodokļu maksātājiem 81 bija tādi nodokļu maksātāji, kuru apgrozījums bija no 100 000 līdz 1 000 000 Ls. Daļai šo nodokļu maksātāju dibināšanas mērķis ir iesaistīties darījumu ķēdēs, iegādāties ekskluzīvas automašīnas, izdevumus norakstīt un peļņu nekādu neiegūt un nodokļus nemaksāt. Ņemot vērā, ka šo uzņēmumu īpašnieki nav ieinteresēti pieņemt darbiniekus un maksāt viņiem darba algas, arī paši sev likumīgā kārtā var nenoteikt un nemaksāt darba algu, faktiski valsts budžetā netiek maksāti nodokļi.


11

Bez tam, Valsts ieņēmumu dienests, veicot kontroles pasākumus, saskaras ar problēmu, ka nevar pierādīt, kāda ir faktiski izmaksātā darba alga, no kuras varētu aprēķināt nodokļus, vai arī nodokļi var tikt aprēķināti tikai no minimālās algas. Līdz ar to nepieciešams vismaz palielināt soda naudu tādā apmērā, lai valsts budžetā atgūtu administratīvās izmaksas.

Risinājums:- Noteikt, ka, ja darba devējs ir izmaksājis personai ar nodokli

apliekamu ienākumu, kas nav uzrādīts grāmatvedības uzskaitē un no šī ienākuma saskaņā ar likumu nav ieturējis nodokli, viņam ir jāsamaksā neieturētā nodokļa summa un soda nauda. Ja faktiski izmaksātā ienākuma apmēru nav iespējams noteikt, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja nodokli un soda naudu, ņemot vērā Ministru kabineta noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru.

- Noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienestam, veicot uzrēķinus, ir tiesības pamatoties uz nozares ģenerālvienošanos, ja tā ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai.

Sasniegtais rezultāts:

- Gadījumos, kad nav iespējams pierādīt faktiski izmaksātās algas apmēru, nodokļus un soda naudas būtu iespējams aprēķināt par pamatu ņemot valstī noteikto minimālo mēneša darba algu vai pamatojoties uz nozares ģenerālvienošanos, ja tā ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai.

3.1.4. Publisko iepirkumu likumā”:Problēma:Kā viens no darba devēju argumentiem, kādēļ tiek izdarīta izvēle par labu

nereģistrētajam darbam, ir iespēja samazināt ražošanas izmaksas - proti, samazinot oficiāli izmaksājamās darba samaksas daļu darbiniekam un maksājot algu aploksnē, samazinās darba devēja iemaksas par darbinieku speciālajā valsts sociālās apdrošināšanas budžetā.

Ņemot vērā to, ka valsts ir viens no vislielākajiem pasūtītājiem, uzņēmēju vidū pastāv ļoti liela konkurence, lai iegūtu tiesības realizēt valsts iepirkumu līgumus. Tādējādi rezultātā negodīgam uzņēmējam ir lielākas iespējas uzvarēt valsts iepirkumu procedūrās, jo valsts iepirkumos bieži vien kā viens no kritērijiem uzvarētāja noteikšanai tiek izvēlēts „ekonomiski izdevīgākais


12

piedāvājums”. Valstij būtu jāpanāk, ka negodīgam darba devējam šāda salīdzinošā priekšrocība attiecībā pret godīgajiem uzņēmējiem tiktu novērsta.

Risinājums:- Noteikt stingrāku kritēriju izvirzīšanu ģenerāluzņēmējiem un

apakšuzņēmējiem, kas pretendē uz valsts iepirkuma veikšanu, paredzot ierobežojumu piedalīties uz kādu laiku (trīs līdz pieci gadi) iepirkumu procedūrās tiem darba devējiem, kuru uzņēmumos ir konstatēti nelegālā un nereģistrētā darba gadījumi. Turklāt, lai pēc trim līdz pieciem gadiem ģenerāluzņēmējs un apakšuzņēmējs atkal iegūtu tiesības piedalīties valsts iepirkumos par valsts iepirkumu, tam būtu jāpierāda priekšzīmīgasnodokļu maksāšanas fakts.

- Aizstāt rādītāju „vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmērs” ar rādītāju „vidējās darba algas apmērs” un noteikt, ka tas ir viens no vērtēšanas kritērijiem.

Sasniegtais rezultāts:Tā kā minētā informācija ir paredzēta pretendenta saimnieciskā un

finansiālā stāvokļa novērtēšanai, vidējās darba samaksas rādītājs sniegs konkrētāku un salīdzināmāku informāciju par pretendentu un dos iespēju iegūt valsts un pašvaldību pasūtījumus pretendentiem, kur darbiniekiem maksā lielākas algas.

Integrēta pieeja nereģistrētās nodarbinātības jautājumiem, kā rezultātā samazinātos ēnu ekonomikas finanšu avoti un tiktu veicināta godīga konkurence. Turklāt valsts veicinās to komersantu attīstību par kuru jau samaksātajiem nodokļiem pasākums tiek finansēts.

3.1.5. Civillikumā:Problēma:

Bieži vien, veicot pārbaudes uzņēmumos, tiek konstatēts, ka ar nodarbinātajiem nav noslēgti rakstveida darba līgumi. Darba devēji šādos gadījumos paskaidro, ka ar nodarbinātajiem noslēgti uzņēmuma līgumi. Kad inspektors jautā, lai darba devējs uzrāda noslēgtos uzņēmuma līgumus, darba devējs apgalvo, ka tie noslēgti mutiskā formā, jo Civillikums to šobrīd pieļauj. Taču pēc darba rakstura un faktiskajiem apstākļiem ir acīm redzams, ka nodarbinātais pakļaujas darba devēja noteiktajai darba kārtībai un veic darbu ar darba devēja rīkiem un ierīcēm. Šādā veidā darba devējs ļaunprātīgi izvairās gan no nodokļu nomaksas, gan no Darba likuma normu ievērošanas un darbinieks nav aizsargāts. Turklāt arī nelaimes gadījuma darbā gadījumā darba devējs


13

noņem no sevis atbildību par darba aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, apgalvojot, ka starp pusēm pastāv mutisks uzņēmuma līgums.

Risinājums:- Izstrādāt un izplatīt darba devējiem un darbiniekiem

informatīvu/skaidrojošu materiālu par uzņēmuma un darba līguma salīdzinājumu, priekšrocībām un trūkumiem darba devējam un darbiniekam.

Sasniegtais rezultāts:

Civiltiesisko līgumu slēdzēji, kuri slēdz darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, ir pārliecināti par savas izvēles pareizību, respektīvi, neatrodas maldībā par līguma saturu, savām un otras līgumslēdzējas puses tiesībām un pienākumiem.

3.1.6. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā:Problēma:

Valsts darba inspekcijas likums paredz virkni tiesību un pilnvaru VDI amatpersonām. Viena no tiesībām ir uzaicināt uz inspekciju darba devējus. Parasti uzaicinājums ierasties inspekcijā tiek nosūtīts pa pastu ierakstītā vēstulē un darba devēji tiek brīdināti par administratīvo atbildību pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 175.2 panta par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu. Bieži vien darba devēji uzaicinājumu klaji ignorē, kaut arī ir pasta kvīts par to, ka uzaicinājums ir saņemts. Tādējādi iestājas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēs pēc LAPK 175.2 panta. Šobrīd uzlikt sodu par šādu pārkāpumu saskaņā ar LAPK 213.pantu var uzlikt rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Taču, lai tiesa varētu pieņemt lēmumu par soda uzlikšanu, ir nepieciešams administratīvā pārkāpuma protokols. Savukārt protokolu var sastādīt tikai pārkāpēja klātbūtnē. Tā kā darba devējs, kurš nepakļaujas inspekcijas likumīgajām prasībām, apzināti izvairās no inspekcijas amatpersonām, arī administratīvā pārkāpuma protokolu sastādīt nav iespējams. Rezultātā pārkāpējs paliek nesodīts gan par darba likumdošanas normatīvo aktu pārkāpumiem, gan par valsts amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu. Šādā veidā pārkāpējam bieži izdodas izvairīties no atbildības ilgāk par četriem mēnešiem un vēlāk sods nav piemērojams noilguma dēļ.

Bez tam Valsts darba inspekcijas likums nosaka, ka inspekcijas amatpersonām ir tiesības, uzrādot dienesta apliecību, bez iepriekšējas


14

paziņošanas vai atļaujas saņemšanas jebkurā diennakts laikā, arī darba devēja vai bīstamo iekārtu valdītāja prombūtnē apmeklēt un apskatīt viņu uzraudzībai un kontrolei pakļautos objektus. Taču arī gadījumos, kad inspektors ierodas klātienē uzņēmumā veikt pārbaudi, darba devējs inspektoru neielaiž uzņēmumā, kaut arī prasība ielaist inspektoru ir izteikta skaidri un nepārprotami un darba devējs to ir sapratis. Arī šādā situācijā sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai nav iespējams.

Risinājums:- Pārskatīt normas, kas attiecas uz soda apmēriem par darba

tiesiskās attiecības, darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, t.sk. nelegālo un nereģistrēto darbu, nosakot atsevišķu soda apmēru par katru atklāto nelegāli nodarbināto personu.

- Noteikt, ka gadījumā, ja protokols tiek sastādīts par šī kodeksa 175.2 pantā minēto pārkāpumu un ir ziņas par to, ka pārkāpējs ir saņēmis pieprasījumu izpildīt amatpersonas likumīgo prasību, amatpersona ir tiesīga sastādīt protokolu bez pārkāpēja klātbūtnes.

- Noteikt, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlā kā sešu mēnešu laikā no pārkāpumu izdarīšanas dienas.

Sasniegtais rezultāts:Gadījumos, kad Valsts darba inspekcijai ir pierādījumi, ka persona

ir saņēmusi pieprasījumu izpildīt VDI amatpersonas likumīgās prasības, bet apzināti tās nepilda, VDI amatpersonai būtu iespēja sastādīt protokolu pēc LAPK 175.2 panta un nosūtīt materiālus tiesai jautājuma izlemšanai par soda uzlikšanu, jo tiesai ir likumīgas tiesības atvest pārkāpēju piespiedu kārtā. Tāpat jāparedz, ka protokolu šādā gadījumā pārkāpējam nosūta pa pastu. Lielāks soda apmērs būtu nereģistrēto nodarbinātību legalizējošs faktors.

3.1.7. Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumos Nr.92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbu”:

Problēma:Būvniecības nozares straujās attīstības rezultātā būvobjektos vienlaicīgi

strādā divi līdz 30 būvkomersanti, kuri nodarbina no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem dažādu darbinieku. Veicot šādu būvobjektu plānveida pārbaudi vai izskatot būvobjektā strādājošo iesniegumus par darba likumdošanas pārkāpumiem, VDI konstatē, ka bieži dažādu apakšuzņēmumu darbinieki pat nevar pateikt, pie kura būvkomersanta viņi strādā. Labākajā gadījumā viņi var LMzino_101106; Informatīvais ziņojums „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”

15

nosaukt tiešo darba vadītāju, kurš viņiem ierāda izpildāmo darbu un samaksā darba algu uz "rokas", vai arī nosaukt būvobjekta atrašanās adresi un galvenā darbuzņēmēja nosaukumu, jo šis nosaukums izkārts būvobjektā redzamā vietā. VDI praksē pat ir gadījumi, ka, būvobjektā strādājot, iet bojā cilvēks, bet neviens nevar (pat policijas izmeklēšana) noteikt, kurā apakšuzņēmumā viņš strādājis. Šādās situācijās konstatēt par normatīvo aktu pārkāpumiem atbildīgo būvkomersantu un saukt to pie atbildības praktiski nav iespējams. Līdz ar to darba tiesisko attiecību uzraudzība un kontrole būvobjektos kļūst neefektīva, jo galvenais darbuzņēmējs (ģenerāluzņēmējs) var sniegt informāciju tikai par to, kādi apakšuzņēmumi strādā būvobjektā, nezinot to, cik un kādi darbinieki tur strādā.

Jāatzīmē, ka būvniecības nozare ir paaugstināta riska nozare nelegālā darbaspēka izmantošanā (2005.gadā no visiem Valsts darba inspekcijas atklātajiem bez darba līgumiem strādājošajiem 30% strādāja būvniecības nozarē).

Risinājums:Noteikt, ka gadījumā, ja būvlaukumā būvdarbus veic vairāki

darbuzņēmēji, galvenais būvuzņēmējs sastāda visu būvobjektā strādājošo darbinieku sarakstu, norādot tajā darbuzņēmēju, pie kura nodarbināts darbinieks.

Sasniegtais rezultāts:Minētajai normai būs preventīvs raksturs: iesniedzot būvkomersantu

sastādītos sarakstus būvobjekta galvenajam darbuzņēmējam tiks disciplinēti apakšuzņēmēji, bet uzraudzības institūcijām (Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Ekonomikas policija u.c.) būs iespējams realizēt savas funkcijas uzraudzības jomā. Būvobjektos tiks sakārtotas darba tiesiskās attiecības un darba vide.

3.1.8. Robežsardzes likumā.

Problēma:Viens no pasākumiem, kas veicinātu nelegālās nodarbinātības

samazināšanos, kā arī personu saukšanu pie atbildības, ir regulāra pārbaužu veikšana, tai skaitā, Valsts robežsardzes veiktās pārbaudes.

Saskaņā ar Robežsardzes likuma 13.panta 15.punktu, Valsts robežsardzes uzdevums ir kontrolēt, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un tranzītu Latvijas Republikas teritorijā.


16

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 3.panta pirmo daļu Valsts robežsardze ir viena no tām iestādēm, kura kontrolē ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā. Saskaņā ar Imigrācijas likuma 44.pantu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sadarbībā ar Valsts robežsardzi kontrolē, vai ārzemnieks, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, noteiktajā termiņā ir labprātīgi atstājis Latvijas Republiku.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumu Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem” 13.punktu Valsts robežsardze atbilstoši savai kompetencei uzrauga un kontrolē tāda ārzemnieka uzturēšanos un nodarbināšanu Latvijas Republikā, kurš ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai ir nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tai skaitā kā kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis vai personālsabiedrības amatpersona, kurai komercreģistrā reģistrētas pārstāvības tiesības), vai ir pašnodarbināta persona.

Neviens no iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem nenosaka, kādas ir Valsts robežsardzes tiesības, veicot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli (turpmāk – imigrācijas kontrole).

Savukārt, lai veiktu normatīvajos aktos paredzētās pārbaudes Valsts robežsardzes amatpersonām ir jāapmeklē fizisko un juridisko personu īpašumā esošās telpas, taču Robežsardzes likums nenosaka attiecīgās tiesības. Robežsardzes likuma 15.panta ceturtajā daļā noteiktais, ka gadījumos, kas ir saistīti ar imigrācijas kontroli, robežsargiem ir tiesības darboties ārpus pierobežas, kā arī robežkontroles punktiem, regulāri rada nepamatotas domstarpības vai pat konfliktsituācijas ar personām, kuras tiek pārbaudītas, līdz ar to imigrācijas kontroles pasākumi nav pietiekoši efektīvi.

Risinājums:Veikt grozījumus Robežsardzes likumā, precīzi nosakot Valsts

robežsardzes amatpersonu tiesības ieiet uzņēmumos un veikt attiecīgas pārbaudes (likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē š.g. 13.jūlijā, prot. Nr.26, 13.§, VSS-993).

3.1.9 Būvniecības normatīvajos aktos:

Problēma:

Būvniecības likuma 1.panta 7.punktā definēts termins būvētājs - fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem. Jēdziens ‘būvētājs’ būvniecības normatīvajos aktos lietots attiecinot uz personām (pasūtītāju), kas būvē savām vajadzībām neizmantojot galvenā būvuzņēmēja (būvkomersanta) pakalpojumus. Būvētājs uzņemas atbildību par būvniecības gaitu un atbilstību normatīvajiem aktiem LMzino_101106; Informatīvais ziņojums „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”

17

būvniecībā. Atbildības uzņemšanās par būvniecības gaitu neatbrīvo būvētāju no pienākuma slēgt līgumus ar būvdarbu izpildītājiem (komersantiem vai pašnodarbinātām personām). Praksē būvētājs (pārsvarā privātmāju īpašnieki) saskaroties ar amatpersonām aizbildinās, ka māju būvē saviem spēkiem - būvniecību veic viņa „radi”, „draugi” vai „paziņas” pēc brīvprātības principa, par to nesaņemot atlīdzību. Šādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam ir grūti pierādīt, ka faktiski būvdarbos darbaspēks tiek izmantots nelegāli. Rezultātā privātmāju celtniecībā tiek nodarbinātas nelegālas celtnieku brigādes, par kurām no izmaksātās atlīdzības par padarīto darbu netiek aprēķināti un maksāti nodokļi.

Risinājums: Precizēt būvniecības normatīvajos aktos lietoto jēdzienu par būvniecību

“saviem spēkiem”.

Sasniegtais rezultāts:Jēdziena par būvniecību “saviem spēkiem” precizēšana atvieglos VDI un

VID nereģistrētās nodarbinātības pierādīšanu, jo tiks samazināta iespēja nodarbināt nelegālās celtnieku brigādes, aizbildinoties, ka celtniecība tiek veikta saviem spēkiem.

3.2. Priekšlikums par jēdzienu „nelegālā nodarbinātība” un „nereģistrētā nodarbinātība” iestrādāšanu normatīvajos aktos

Problēma:Pašreiz normatīvajos aktos Latvijā nav sniegta definīcija ne jēdzienam

„nereģistrētais darbs”, ne jēdzienam „nelegālais darbs”. Līdz ar to šobrīd Valsts darba inspekcija pievērš uzmanību tikai tiem gadījumiem, lielākoties, kad darbinieki tiek nodarbināti bez darba līgumiem, vai ir pārkāpti kādi citi Darba likuma vai darba līguma nosacījumi. Valsts ieņēmumu dienests savukārt pievērš uzmanību nodokļu aprēķināšanas un nomaksas jautājumiem. Eiropas Savienībā tiek izmantotas daudzas un dažādas definīcijas un līdz ar to arī veikti kompleksi pasākumi, kas šobrīd nenotiek Latvijā.

Definīcijas variējas no „darbs, kas tiek veikts bez darba līguma rakstiskā formā, sociālo iemaksu maksāšanas”, „darbs bez darba atļaujas” līdz pat tam, ka jēdziens „nereģistrētais darbs” tiek lietots kā sinonīms jēdzienam „neformālās ekonomikas sektors”.

Risinājums:


18

Latvijas situācijā vispiemērotākais būtu izstrādāt nereģistrētās nodarbinātības (attiecībā uz darba devēju, kas nodarbina nereģistrētu darbinieku) un nereģistrētā darba (darbinieks, kas stājies nereģistrētā darba attiecībās, kas ietver darbu bez darba atļaujas) definīciju, kas sevī ietvertu visplašāko pārkāpumu spektru – gan darba tiesību, gan nodokļu likumdošanas, kā arī sociālo sfēru reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus.

Šī definīcija ietverama vai nu atsevišķā likumā, kas reglamentētu šo jomu, vai arī iestrādājama spēkā esošajos normatīvajos aktos, piemēram, Valsts darba inspekcijas likumā, Darba likumā u.c.

Sasniegtais rezultāts:Vienotas izpratnes par šo problēmu veidošana un kompleksa pieeja

tās risināšanai.

3.3. Priekšlikums par Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu nelegālās nodarbinātības apkarošanai

Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) izveides un ieviešanas. BIS tiek plānota kā vienota valsts nozīmes būvniecības nozares informācijas sistēma, kas nodrošinās praktiski visu nozares darbinieku, kā arī sabiedrības informētības intereses. BIS izvirzītie mērķi ir: korupcijas mazināšana, būvniecības procesa caurspīdīgums, administratīvo šķēršļu samazināšana. Šos mērķus ir paredzēts sasniegt, padarot publiski pieejamus datus par būvniecību, nodrošinot sabiedrības informētību būvniecības procesos un palielinot būvniecības publisko kontroli. BIS paredzēts iekļaut gan konkrētu informāciju par katru būvniecības objektu, gan arī vispārēju informāciju par būvniecību.

2005.gada 10.martā Saeima pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem Ekonomikas ministrijai uzdots uzturēt informatīvu bāzi būvniecības pārraudzības un kontroles nodrošināšanai. 2005.gadā ir sagatavots Būvniecības informācijas sistēmas konceptuāls apraksts, kurā ietverts problēmas formulējums un detalizēts izklāsts, kā arī BIS risinājumi. 2006.gadā paredzēts izstrādāt BIS normatīvo bāzi un sagatavot rīcības plānu, lai 2007.gadā varētu uzsāk BIS ieviešanu.

Šobrīd valstī nav vienota reģistra, kurā būtu uzskaitīti visi būvobjekti. Līdz ar to ne Valsts darba inspekcijas, ne Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav šādas informācijas, kura būtu izmantojama, atlasot objektus pārbaudēm.

Priekšlikums:


19

Ekonomikas ministrijai izstrādājot Būvniecības informācijas sistēmu, paredzēt BIS izmantošanu nelegālās nodarbinātības apkarošanai, nodrošinot datu izmantošanu Valsts darba inspekcijai un Valsts ieņēmumu dienestam.

Nepieciešams izveidot būvobjektu reģistru. Būvobjektu reģistrāciju varētu nodrošināt vai nu papildinot Būvkomersantu reģistru ar papildus informāciju par būvobjektiem, vai arī būvobjektu reģistru veidojot Būvniecības informācijas sistēmā.

3.4. Priekšlikums par vienota nodarbināto personu reģistra izveidošanu un reģistrēšanas kārtību valstī

Lai ierobežotu nelegālo nodarbinātību, valstī būtu jāizveido vienots nodarbināto personu reģistrs, kurā tiktu apkopota informācija par visām darbspējīgajām personām (vai arī, sākotnējā laika posmā līdz vienotas datu bāzes izveidei - piemēram, VID un VDI piešķirt pieeju visām valsts iestāžu rīcībā esošajām datu bāzēm, kas pēc pieprasījuma veiktu personu datu analīzi. Papildus ieguvums – tiktu aprobēta informācija par datiem, kādi jāiekļauj vienotajā datu bāzē).1

Reģistrā esošajai informācijai būtu jābūt pieejamai gan VID, gan VDI un citām valsts institūcijām. Reģistrs jāveido kā integrēta valsts informācijas sistēma, izmantojot vienotu, uz standartiem balstītu tehnisko platformu sasaistei ar citām valsts informācijas sistēmām.

Datu bāzes, kuras var reāli izmantot nereģistrētās nodarbinātības novērtēšanā un apkarošanā, ir VID datu bāze, CSP datu bāze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pakļautībā esošais Iedzīvotāju reģistrs. Sekundāra nozīme ir Uzņēmumu reģistram, ko dažas valsts institūcijas izmanto.2

Pielikumā Nr.2 ir redzama pašreizējā informācijas plūsmas shēma starp valsts institūcijām un pieejamās datu bāzes.

Savukārt Pielikumā Nr.3 ir parādīta vēlamā sadarbība starp institūcijām nereģistrētās nodarbinātības apzināšanā, kas radītu efektīvāku informācijas apriti.

Personas pienākums būtu pirms kļūšanas par nodarbināto (darba ņēmēju vai pašnodarbināto personu) reģistrēties nodarbināto personu reģistrā. Kā apliecinājumu reģistrācijai izsniegtu identifikācijas karti un rakstisku apliecinājumu, ka konkrētā persona ir reģistrējusies kā nodarbinātā persona. Minētajā reģistrā būtu iekļaujama informācija gan par personas izglītību un specialitāti, gan apgādībā esošām personām, gan invaliditāti, ja tāda ir, gan

1 Pētījums „Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums” Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003 Līgums Nr. LM 17.6 – 04/23A-2005 (LU Reģ. Nr.2005/2243) -PRIEKŠLIKUMI POLITIKAS ALTERNATĪVU IZSTRĀDEI NEREĢISTRĒTĀS NODARBINĀTĪBAS MAZINĀŠANAI-2lpp2 Pētījums „Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums” Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003 Līgums Nr. LM 17.6 – 04/23A-2005 (LU Reģ. Nr.2005/2243) -Pētījuma trešā Ceturkšņa starprezultāts- 23, 24 lpp.LMzino_101106; Informatīvais ziņojums „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”

20

aktuālā informācija, kur bija un tiek nodarbināta konkrētā persona, un cita būtiska informācija.

Elektroniski lasāmo personu identifikācijas karšu ieviešana ir atrunāta arī LR Tieslietu ministrijas darba grupas sagatavotajā Latvijas e-pārvaldes koncepcijā. Tās 5.7.3.1.apakšpunkts nosaka, ka elektronisko dokumentu galvenais priekšnoteikums ir iespēja elektroniski identificēt konkrēto fizisko personu, jo, kā zināms, personas elektroniskās identifikācijas līdzeklis ir elektroniskais paraksts (ciparu paraksts kā viens no elektroniskā paraksta veidiem). Līdz ar to viens no veidiem, kā katrs iedzīvotājs varētu iegūt elektronisko parakstu, ir izsniegt to reizē ar elektroniski lasāmo identifikācijas karti.3

Stājoties darba tiesiskajās attiecībās ar konkrētu darba devēju, personai būtu pienākums uzrādīt šim darba devējam reģistra uzturētāja izsniegto paziņojumu par personas reģistrēšanu nodarbināto personu reģistrā, savukārt darba devējam būtu nepieciešams informāciju par šo paziņojumu uzglabāt grāmatvedībā.

Pēc darbinieka pieņemšanas darbā vai atlaišanas no darba, darba devējam būtu pienākums elektroniski nosūtīt nodarbināto personu reģistra uzturētājam informāciju, kas apliecinātu, ka konkrētais darbinieks strādā pie šī darba devēja un no kura datuma, vai arī darba attiecības ar konkrēto darbinieku ir izbeigtas.

Tāpat ieviešot minēto reģistru, nepieciešams izvērtēt, vai nav iespējams atteikties no algas nodokļu grāmatiņām, jo arī tajās esošā informācija būtu iekļauta minētajā reģistrā. Informācija par apgādībā esošām personām varētu būt norādīta reģistra uzturētāja izsniegtajā paziņojumā par reģistrēšanos nodarbināto personu reģistrā, savukārt darba ņēmēja pienākums nodibinot darba tiesiskās attiecības būtu iesniegt darba devējam rakstisku apliecinājumu, vai konkrētā darba vieta ir pamatdarba vieta, kā arī citu informāciju, kas var ietekmēt pareizu neapliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu.

Vienlaicīgi normatīvajos aktos ir jānosaka atbildība darba devējam, ja tas nodarbina darbinieku, kurš nav reģistrējies darba ņēmēju reģistrā, kā arī jānosaka atbildība darbiniekam par strādāšanu bez reģistrēšanās minētajā reģistrā, par neinformēšanu reģistrā iekļaujamo datu izmaiņu gadījumā, kā arī par identifikācijas kartes atrašanās darba laikā pie darbinieka nenodrošināšanu.

Identifikācijas karšu izgatavošana un izsniegšana būtu finansējama no valsts budžeta līdzekļiem.

3.5. Priekšlikums par jauna likuma izstrādāšanu nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības apkarošanai3 Pētījums „Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums” Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003 Līgums Nr. LM 17.6 – 04/23A-2005 (LU Reģ. Nr.2005/2243) -Pētījuma trešā Ceturkšņa starprezultāts- 38 lpp.


21

Ņemot vērā nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības izplatību Latvijā, iesaistīto institūciju skaitu un problēmas attiecībā uz nelegālā un nereģistrētā darba definējumu, apsverams priekšlikums izstrādāt speciālu likumu par nelegālā un nereģistrētā darba samazināšanu/izskaušanu un izveidot īpašu valsts pārvaldes institūciju, kuras kompetencē ietilptu gan preventīvi, gan represīvi uzdevumi, tai skaitā starpinstitūciju sadarbības koordinēšana, metodiskais un analītiskais darbs, sodīšana un izmeklēšana.

Saskaņā ar nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības apkarošanā iesaistīto institūciju nolikumiem (LM, FM, CSP, VDI, VID, PMLP, VR, UR, Valsts būvinspekcija (VBI), EP, EM (BD), LBAS) to funkcijas nepārklājas, jo katra iestāde atbild par konkrētu jautājumu loku. VID apkopo informāciju par pārkāpumiem nodokļu aprēķināšanā, VDI reģistrē darba attiecību neatbilstību Darba likumā noteiktajām prasībām. PMLP, EM Būvniecības departaments un Valsts robežsardze reģistrē pārkāpumus attiecīgajā jomā, ko nosaka attiecīgas iestādes uzdevumi un funkcijas. Līdz ar to arī iepriekš minēto iestāžu darbība nereģistrēto darba attiecību apzināšanā būtu uzskatāma par būtisku, jo ļautu izpētīt problēmu no dažādiem aspektiem un aptvert lielāku jautājumu loku. Tomēr katra institūcija, pastarpināti iesaistoties nereģistrētās nodarbinātības apzināšanā, var iegūt ļoti vienpusīgu informāciju par doto problēmu (piem., VID – fiskālais aspekts, VDI – darba attiecību pārkāpumi). Tādējādi pašreizējā modelī nav institūcijas, kura nodarbotos ar nereģistrētās nodarbinātības jautājumu kā tādu.4

Pieņemot lēmumu izstrādāt speciālu likumu, normatīvo aktu sistēma būtu pārskatāmāka (pretējā gadījumā nepieciešami daudzi papildinājumi esošajos normatīvajos aktos, kas apgrūtinātu minēto aktu izmantošanu lietotājam), arī grozījumu veikšanas gadījumā izmaiņas tiktu izdarītas operatīvāk.

Likumā iekļaujamie jautājumi – definīcijas; institūciju papildus pilnvaras; savstarpējā sadarbība; pierādījumi; izmeklēšana un lietu sagatavošana – procedūras; datu aizsardzība.

Gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums izveidot atsevišķu institūciju cīņai ar nelegālo un nereģistrēto darbu, viens no risinājuma variantiem ir pārcelt atbilstošo personālu no pašreiz jautājuma risināšanā iesaistītajām institūcijām. Tādējādi saglabātu pieredzi, iestrādes, apmācītus cilvēkresursus, kā arī nebūtu nepieciešami lieli papildus izdevumi no valsts budžeta, kas jebkurā risinājumā būtu nepieciešami infrastruktūrai.

3.6. Priekšlikums par darbinieku, darba devēju un sabiedrības informēšanu un izglītošanu korektu darba tiesisko attiecību veidošanā un uzturēšanā

4 Pētījums „Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums” Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003 Līgums Nr. LM 17.6 – 04/23A-2005 (LU Reģ. Nr.2005/2243) -Pētījuma trešā Ceturkšņa starprezultāts- 23 lpp.


22

Darba grupas darbībā diskusijas notika arī par sabiedrības attieksmi pret nelegālo un nereģistrēto nodarbinātību kā fenomenu, kas ir akceptējams un pat atbalstāms. Socioloģiskās aptaujas un darba tirgus pētījumi apliecina, ka lielā sabiedrības daļā joprojām dominē iepriekšējā valsts iekārtā sakņots uzskats, ka nodokļu maksāšana un likumdošanas prasību izpilde nav vispāratzīta vērtība un drīzāk liecina par personas neattapību un neprasmi “pareizi” organizēt savu darbību. Lai vadītu pārmaiņu veidošanos minētajā uzskatā, nepieciešams valsts institūciju atbalsts informatīvajā jautājumā.

Priekšlikums:Valsts institūcijām sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un

Latvijas Darba devēju konfederāciju organizēt gan uz darba ņēmēju, gan darba devēju orientētu informatīvu kampaņu ar pamatdomu – kādēļ nepieciešams nodarbināt legāli, kādi ieguvumi un tai pašā laikā, ko mēs zaudējam, kādiem riskiem pakļaujam sevi, savus bērnus, tuviniekus utt. Svarīgi kampaņas veidošanā balstīties uz reāliem piemēriem.

Labklājības ministrijai sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Personālvadības speciālistu asociāciju izstrādāt Darba devēju rokasgrāmatas jaunu redakciju, īpaši akcentējot darbinieku darbā pieņemšanas procedūras aprakstu un iekļaujot darba devēju labās prakses piemērus. Papildus nepieciešams izstrādāt informatīvu materiālu vadlīniju formā par uzņēmuma līguma un darba līguma atšķirībām un kopējām iezīmēm, kā arī priekšrocībām un trūkumiem abām līgumslēdzējām pusēm.

Finanšu ministrijai sadarbībā ar pašvaldībām veikt sabiedrību informējošās aktivitātes, kas vairāk skaidrotu sabiedrībai nodokļu maksāšanas mērķus, to izlietojumu u.c.

3.7. Priekšlikums par atbalstu Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta kapacitātes nodrošināšanai

Darba grupa sniedza savu vērtējumu abu nelegālās un nedeklarētās nodarbinātības ierobežošanā pamatā iesaistīto valsts institūciju darbībai, secinot, ka institūciju veiktās iestrādnes ir vērtējamas pozitīvi, taču jo īpaši Valsts darba inspekcijas gadījumā vērojams cilvēkresursu trūkums un līdz ar to apgrūtinātas iespējas attīstīt analītiskā darba metodes un preventīvos pasākumus. Pēc ekspertu aplēsēm Valsts darba inspekcijai darbības kvalitātes uzlabošanai nelegālās un nedeklarētās nodarbinātības ierobežošanai papildus nepieciešami 38 darbinieki.

“Labklājības ministrijas darbības stratēģijā 2007. – 2009.gadam”, kas Ministru kabinetā apstiprināta 2006.gada 17.oktobrī paredzēts, ka VDI funkciju pilnvērtīgai izpildei nepieciešams: VDI struktūras pilnveidošana (t.sk. papildus 38 darbinieki), t.sk. Personāla nodaļas izveidei 2 darbinieki, Juridiskās nodaļas izveidei 6 darbinieki, Lietvedības nodaļas izveidei 2 darbinieki, Attīstības LMzino_101106; Informatīvais ziņojums „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”

23

projektu nodaļas izveidei 4 darbinieki, kā arī jaunas štata vietas esošajās struktūrvienībās – 2 darbinieki Iekšējā audita un kvalitātes nodaļā, 3 darbinieki Starptautisko attiecību un nacionālā kontaktpunkta nodaļā, 7 inspektori nelegālās nodarbinātības mazināšanai, 6 arodveselības inspektori, 6 “līnijas” inspektori.

Izdevumi nepieciešami jauno darba vietu labiekārtošanai (remonti, mēbeles, datoraprīkojums u.c.), jauno darbinieku apmācībai, kā arī esošo darbinieku kvalifikācijas celšanai, VDI speciālistu dalībai EK komitejās, darba grupās, konferencēs un semināros, informatīvo kampaņu organizēšanai dažādām mērķauditorijām, uzturēšanas izdevumu segšanai esošajām un papildus darba vietām un telpām, papildus transporta īrei un degvielai, Eiropas standartu adaptācijai piemērošanai darba vietās, informācijas tehnoloģiju uzturēšanai. (Normatīvais pamatojums5).

Valsts Darba inspekcijā nepieciešams ieviest darba samaksas sistēmu, kas atbilstu 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 „Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” un motivētu inspektoru darbu, ņemot vērā faktu, ka darba aizsardzības speciālistiem privātos uzņēmumos atalgojums pārsniedz inspektoru atalgojumu divas un vairāk reizes.6.7

Finansējums atbalstam institūciju kapacitātei iestrādāts valsts budžetā 2006.gadam un jautājums par papildus finanšu līdzekļu nepieciešamību 2007.gadā un turpmākajos gados izskatāms vienlaikus ar ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

5 Risināmie uzdevumi Nacionālā attīstības plāna sadaļās 4.1.„Laba pārvaldība kā ilgtspējīgas izaugsmes politikas nodrošinājums”, 4.3. „Latvijas izaugsmes starptautiskā dimensija”, 5.2.2. „IKT infrastruktūras un pakalpojumu attīstība un vispārēja pieejamība publiskajiem tīkliem”;Pasākumi „Latvijas nacionālās Lisabonas programmas 2005.-2008.gadam” 3.nodaļā „Nodarbinātības politikas pamatnostādnes” (19., 20. un 21.pamatnostādne);Pasākumu plāns 2005.-2009.gadam Valsts darba inspekcijas administratīvās spējas paaugstināšanai saistībā ar nelegālās nodarbinātības samazināšanu;Elektroniskās pārvaldes attīstības programma 2005.-2009.gadam;Darba aizsardzības likums, Valsts darba inspekcijas likums;MK 09.08.2005 noteikumi Nr.585 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.)

6 Pētījums „Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums” Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003 Līgums Nr. LM 17.6 – 04/23A-2005 (LU Reģ. Nr.2005/2243) -PRIEKŠLIKUMI POLITIKAS ALTERNATĪVU IZSTRĀDEI NEREĢISTRĒTĀS NODARBINĀTĪBAS MAZINĀŠANAI- 3lpp.7 CV-online Algas kalkulators un Leitāne S., Nelegālo nodarbinātību var izskaust pusotra gada laikā, Latvijas Avīze, 2006. gada 20. jūnijsLMzino_101106; Informatīvais ziņojums „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”

24

Pielikums Nr.1

Informācija par nodokļu parādu struktūru sadalījumā pa maksājumu veidiem uz 2006.gada janvāri

tūkst. Ls

Nodokļu parādu klasifikācija Iedzīv.

Ienākuma

nodoklis

Sociālās

apdrošināš.

oblig.iem.

Parādu summas kopā (aktuālie, apturētie parādi un termiņu pagarinājumi)

43085,15 30364,81

Aktuālie parādi - parādi, kuriem saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām 29.pantu tiek aprēķināta pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda

23577,12 18314,92

tajā skaitā:

1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie

2414,56 2188,40

no tiem:

1) likvidējamiem uzņēmumi līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai

580,03 354,52

2) uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespējas lieta

1070,20 1194,54

3) privatizējamiem uzņēmumi līdz tiesību saistību pieņemšanai

36,90 16,18

4) tiesā iesniegti iesniegumi par piedziņu vai sūdzības par nodokļu administrācijas lēmumiem - līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums sakarā ar sūdzību

727,43 623,16

2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedzenamie

21162,56 16126,52

no tiem:

reāli piedzenamie : 10987,85 11525,34

reāli nepiedzenamie : 10174,71 4601,18

1) iestājies piedziņas noilgums 1203,66 314,19


25

2) nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu

8971,05 4286,99

Termiņa pagarinājumi 829,74 1040,06

Apturētie parādi - parādi, kuriem saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana

18678,29 11009,83

t.sk.

1) privatizējamiem uzņēmumiem

0,00 0,00

2) atzītiem par maksātnespējīgiem

18678,29 11009,72

3) sakarā ar kapitalizāciju 0,00 0,00

4) sakarā ar bankas darbības apturēšanu

0,00 0,11

Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests


26

Pielikums Nr.2

Informācijas plūsma nereģistrētās nodarbinātības

apkarošanas jomā iesaistītajās institūcijās 8

8 Pētījums „Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums” Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003 Līgums Nr. LM 17.6 – 04/23A-2005 (LU Reģ. Nr.2005/2243) -Pētījuma trešā Ceturkšņa starprezultāts- 26 lpp.LMzino_101106; Informatīvais ziņojums „Par nepieciešamajiem priekšlikumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai”

27

Pielikums Nr.39

9 Pētījums „Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums” Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003 Līgums Nr. LM 17.6 – 04/23A-2005 (LU Reģ. Nr.2005/2243) -Pētījuma trešā Ceturkšņa starprezultāts- 37lpp.


VDI

FM

LM

PMP

Zīmējumā izmantotie saīsinājumi:LM – Labklājības ministrija;EM – Ekonomikas ministrija;FM – Finansu ministrija;VID – Valsts ieņēmumu dienests;VDI – Valsts darba inspekcija;PMP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra

Informācijas avoti:1. aktuālā informācija par darbinieku reģistrāciju un nodokļu maksājumiem;2. informācija par darba atļauju esamību un darba vietu reģistrāciju;3. informācija par nodokļu pārkāpumiem;4. situācijas konstatēšana, analīze un pasākumu izstrāde.

Latvijas valsts institūciju vēlamais sadarbības tīkls nacionālajā līmenī.

1, 2, 3

4

EM

CSPVSAA

VID4

4

NVA

Informācijas plūsmas:

Galvenās informācijas plūsmas

Papildinformācijas plūsmas

Labklājības ministre

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

D.Staķe B.Paševica A.Vanaga M.Badovskis L.Pauga

10.11.2006.14:367385Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba tirgus attīstības nodaļas vecākā referenteLinda Pauga,Tālr. 7021503, e-pasts: [email protected]



Documents

Informatīvais ziņojums ' Par nepieciešamajiem … · Web viewValsts institūcija, kuras darbība ir tieši saistīta ar nelegālās nodarbinātības izskaušanu, ir Valsts darba