Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

INVALIDITĀTES

ĒTIKAS ETIĶETE

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

SATURS Ievads……………………………………………………………………………...............……………………………………………..3

Invaliditātes apzināšanās tests: Pārbaudi sevi -1………………………………………………………………………..5

1.Nodaļa: Stereotipu atpazīšana (No stereotipiem līdz invaliditātes izprašanai)

1.1 Stereotipiska cilvēku ar invaliditāti uztveršana …………………..................……………………………..…7

1.2 Invaliditāte un valoda: vispārīgie valodas ieteikumi……………………………………………………………..11

1.3 Integrācija salīdzinājumā ar iekļaušanu………………………………………………..……………………………..16

1.4 Priekšstats par invaliditāti dažādās valstīs …………………………………………........…………………………19

1.5 Invaliditātes veidi…………………………………………………………………………………......…………………………24

2.Nodaļa: Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana

Cilvēku ar invaliditāti apmācīšana * Mācīšanās kopā ar cilvēkiem ar invaliditāti * Strādāšana kopā

ar cilvēkiem ar invaliditāti

2.1 Komunikācija un mijiedarbība (Pamatieteikumi komunicēšanai ar cilvēkiem ar invaliditāti)

2.1.1 Komunikācijas iespējas ar cilvēkiem, kuri ir nedzirdīgi vai ar dzirdes traucējumiem ………33

2.1.2 Komunikācijas iespējas ar cilvēkiem, kuri ir neredzīgi vai ar redzes traucējumiem ………38

2.1.3 Komunikācijas iespējas ar cilvēkiem, kuriem ir kustību vai fiziskās attīstības traucējumi..42

2.1.4 Komunikācijas iespējas ar cilvēkiem, kuriem ir garīgās vai intelektuālās attīstības

traucējumi …….….44

2.2 Saprātīga piemērošanās izglītības centros un darbavietās ………………………………............……..…46

3. Nodaļa: Praktiski uzdevumi / aktivitātes………………………………………………………………………………..49

Invaliditātes apzināšanās tests: pārbaudi sevi - 2……………………………………………………………………...55

Apsvērumi nobeigumam …………………………………………………………………………………………………………….56

Pateicības…………………………………………………………………………………………………......................…….......57

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Ievads Mūsu sabiedrība rīkojas divdomīgi, sakot, ka individuālās atšķirības ir apsveicamas, bet reizē

koncentrējoties uz medicīniskajām studijām un pētījumiem, lai visus padarītu tik "normālus", cik

vien ir iespējams.

ANO konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām (2006) ir viens no cilvēku sabiedrībai

vissvarīgākajiem dokumentiem vismaz divu iemeslu dēļ: pirmkārt, šeit ir dokumentēta tādu

vispārīgu terminu kā "katram cilvēkam...", "neviens netiks..." vai "visām personām" lietošana

dažādos dokumentos, tādēļ tas iekļauj katru cilvēku, otrkārt, ANO konvencija iekļauj katru terminu

jebkurā dzīves momentā, jo jebkurš cilvēks, kurš tiek uzskatīts par "normālu", var kādā noteiktā

brīdī iegūt invaliditāti - vai nu uz kādu laika posmu vai uz visu savu atlikušo dzīvi.

Pat ja šīs konvencijas mērķis lasot izskatās "tikai" kā tiesību prasība, mēs atklājam, ka tas pauž ko

vairāk, iespējams ko tādu, par ko iepriekš neesam aizdomājušies - katrā invaliditātes paveidā

visierobežojošākā/iespējas atņemošākā ir vide, nevis cilvēks. Jau pašā sākumā ANO konvencijā tiek

teikts, ka efektīvu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā traucē dažāda veida šķēršļi, un tā

iesaka dažādu galveno jēdzienu definīciju, kā piemēram "komunikācija", "valoda", "diskriminācija

uz invaliditātes pamata", "saprātīga piemērošanās", "universāls dizains", lai skaidri parādītu faktu,

ka barjeras bieži vien rada ikdienas sabiedrība, nevis cilvēki ar invaliditāti.

It sevišķi priekš patiesi demokrātiskas pieejas un līdzdalības tiek sniegts atbalsts, izmantojot

septiņus "universālā dizaina" principus - tā kā vide, produkti un komunikācija ne vienmēr ir viegli

pieejami un ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, ir nepieciešams mainīt dizainu, lai pakalpojumus

varētu izmantot visi cilvēki.

No ANO konvencijas un universālā dizaina mēs saprotam ne tikai to, ka pieejama vide personām ar

invaliditāti nozīmē arī pieejamu vidi visiem, bet arī to, ka invaliditāte var sniegt ieguvumu,

bagātināt sabiedrību. Šādos ietvaros mēs sākam saredzēt invaliditāti nevis kā zaudējumu, bet gan

kā ieguvumu - atšķirīgie veidi, kā mēs dzīvojam šajā pasaulē, var kalpot par kultūras bagātināšanas,

mijiedarbības un radošuma avotu katram cilvēkam jebkurā vietā.

Iespējams, šis ir mūsu sabiedrības galvenais izaicinājums ceļā uz vienlīdzību, kurā tiek cienīta katra

cilvēka identitāte. Piekrišana vairākumam, būšana normālam nevarēs mums atnest patiesi

demokrātisku dzīvesveidu un nevarēs uzveikt stereotipus, aizspriedumus un diskrimināciju, tādēļ

arī nevarēs veicināt katra cilvēka prasmju apzināšanos.

Un tagad... izbaudiet invaliditātes etiķetes moduļa lasīšanu! Lai Jums veiksmīgs ceļoJums!

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Atsauces:

- ANO konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām (UN Convention for the Rights of

Persons with disability):

http://www.un.org/disabilities/convention/conventionfull.shtml

- Universālais dizains:

http://universaldesign.ie/

- UNESCO, Universālā deklarācija par kultūras daudzveidību (UNESCO Universal Declaration

on Cultural Diversity):

http://unesdoc.unesco.org/images/0012/001271/127162e.pdf

- Starptautiskā funkcionēšanas klasifikācija (International Classification of Functioning):

http://psychiatr.ru/download/1313?view=1&name=ICF_18.pdf

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Invaliditātes apzināšanās tests Pārbaudi sevi -1

Reizēm mēs jūtamies nekomfortabli, kad mijiedarbojamies ar cilvēkiem, kurus uztveram savādāk

nekā mūs pašus, piemēram, mijiedarbojoties ar cilvēkiem ar invaliditāti. Izpildiet šo īso testu, lai

uzzinātu, cik labi pārzināt invaliditātes etiķeti. Neuztraucieties, ja nezināt pareizo atbildi - to Jūs

atradīsiet šajā invaliditātes etiķetes moduļa (IEM) apmācības materiālos. Mēs ceram, ka šie

materiāli palīdzēs Jums justies komfortablāk, mijiedarbojoties ar cilvēkiem ar invaliditāti, darba un

izglītības kontekstā.

1. jautājums.

Satiekot vai tiekot iepazīstināti ar kādu personu, kad šī persona izstiepj roku rokasspiedienam, Jūs

ievērojat, ka viņam/viņai ir protēze. Jums vajadzētu:

a. Atvilkt savu roku atpakaļ un turpināt iepazīstinot ar sevi.

b. Sasveicināties ar labās rokas rokasspiedienu, gluži kā citos gadījumos.

c. Veikt rokasspiedienu, izmantojot kreiso roku.

2. jautājums.

Satiekot nedzirdīgu cilvēku, kuru pavada surdotulks, Jums vajadzētu:

a. Uzturēt acu kontaktu ar cilvēku, kurš ir nedzirdīgs.

b. Uzturēt acu kontaktu ar surdotulku.

c. Skatīties pamīšus uz vienu un otru personu.

3. jautājums.

Jūs ievērojat cilvēku ratiņkrēslā vai ar spieķi, kurš pārvietojas ar pūlēm. Jums vajadzētu:

a. Iet tālāk un likt viņu mierā.

b. Piedāvāt cilvēkam palīdzību.

c. Palīdzēt cilvēkam bez jautāšanas.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

4. jautājums.

Jūs sarunājaties ar personu, kurai ir grūtības runāt. Jūs varat saprast tikai pāris vārdus un frāzes.

Jums vajadzētu:

a. Izlikties, ka saprotat teikto.

b. Pateikt, ko sapratāt, un lūgt personai atkārtot pārējo sacīto.

c. Pasmaidīt un doties prom, cik vien ātri var.

5. jautājums

Runājot ar personu ratiņkrēslā, ir ieteicams paņemt krēslu un veikt sarunu acu līmenī, ja tas ir

iespējams.

a. Jā

b. Nē

Iepriekš minētie jautājumi tika ņemti no Baum, u.c., 2004

Vissvarīgākais ir mēģināt iepazīt cilvēku kā personu, neskatoties uz viņa/viņas invaliditāti, un paust

tādas pašas jūtas un vērtējumus kā ar jebkuru citu cilvēku, ko satiekat.

INVALIDITĀTE NAV DROŠSIRDĪGA CĪŅA VAI

'DROSME PAR SPĪTI NELAIMĒM'. INVALIDITĀTE

IR MĀKSLA. TĀ IR DZĪVOŠANA ATJAUTĪGĀ

VEIDĀ.

NEIL MARCUS

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

1.Nodaļa: Stereotipu atpazīšana - no stereotipiem līdz invaliditātes izprašanai 1.1 Stereotipiska cilvēku ar invaliditāti uztveršana

Katrs cilvēks veido viedokļus vai pieņēmumus par personu, pamatojoties uz pirmajiem iespaidiem.

Pieņēmumi var balstīties uz personas izskatu, ģērbšanās, runas vai kustību veidu. Reizēm šie

pieņēmumi var būt precīzi, taču ļoti bieži tie tādi nav. Ir svarīgi atcerēties, ka mūsu pieņēmumi var

būt kļūdīgi, un neļaut pirmajam iespaidam ietekmēt to, kā mēs attiecamies pret kādu cilvēku.

Pieņēmumi, attiecībā uz personas vai personu grupas raksturu vai iezīmēm, kas tiek pieņemti

pamatojoties uz vispārēju grupas vai cilvēku tēlu, tiek saukti par stereotipiem. Šis tēls veidojas,

izolēti ņemot vai pārspīlējot fiziskās, intelektuālās, kulturālās, profesijas vai personiskās iezīmes,

kuras šķietami raksturo noteikto grupu.

Stereotipi ir diskriminējoši, jo tie atņem personas individualitāti. Kad persona tiek izslēgta no

sociālajiem kontaktiem, netiek pieņemta darbā, pazemota darbā vai ārpus darba, pamatojoties uz

negatīviem pieņēmumiem vai stereotipiem par kādu grupu, persona tiek diskriminēta. Dažādās

Eiropas Savienības valstīs stereotipi noved pie nevienlīdzīgas attieksmes, piemēram,

diskriminācijas darbā.

Kaut arī pašreizējos GRIEĶIJAS likumdošanas ietvaros (Likums 3699/2008 "Īpašā Izglītība un

cilvēku ar invaliditāti izglītošana vai speciālās izglītības vajadzības par aizsardzību un prioritātēm

sociālajos pakalpojumos") cilvēkiem ar invaliditāti tiek nodrošināta aizsardzība tādā pašā līmenī kā

pārējiem, taču praksē tas nenotiek nedz tādā pašā līmenī (no vardarbības vai pāridarījumiem),

nedz arī tādā pašā pakalpojumu pieejamības līmenī (izglītība, veselības aprūpe). Piemēram,

studenti ar dzirdes traucējumiem nevar apmeklēt lekcijas universitātēs, kur nav zīmju valodas

tulka. Neredzīgiem studentiem ir grūti izpildīt prasīto, kad neeksistē atbilstoša infrastruktūra vai

neeksistē mācību grāmatas pieejamā, ierakstītā vai elektroniskā veidā. Turklāt pastāv atšķirības

starp aizsardzības veidiem, kādi var tikt sniegti cilvēkiem ar atšķirīgiem invaliditātes veidiem.

Cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem un nopietnām uzvedības problēmām attīstības

traucējumu dēļ, piemēram, autisma dēļ, ir daudz apdraudētāki visos aspektos. It sevišķi apdraudēti

ir cilvēki, kas dzīvo slēgtā tipa iestādēs.1

1https://www.european-agency.org/sites/default/files/gr-policy-summary-report.pdf

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

ITĀLIJĀ, pabeidzot skolu ar tās aizsargājošo sistēmu, pienāk viens no grūtākajiem

momentiem personas ar invaliditāti un viņa ģimenes dzīvē. Pēc skolas - visi uz mājām! Jaunu

cilvēku ar invaliditāti likteni, atstājot izglītības sistēmu, var raksturot divos vārdos - viņi pazūd.

Izņemot skolas laiku, personas ar invaliditāti pazūd savās mājās, jo eksistē ļoti mazas sociālās

integrācijas iespējas un iespējas paust savas tiesības uz vienlīdzīgām iespējām. Nodarbinātības

jomā iekļaušana joprojām ir pārāk zemā līmenī. Tikai 31,4% cilvēku ar invaliditāti vecumā virs 24

gadiem strādā (CENSIS ziņojums 2014). Un lielākā daļa no tiem, kas strādā (virs 60%), joprojām ir ar

nestandarta darba līgumiem. Lielākajā daļā gadījumu viņi strādā sociālos kooperatīvos, bieži bez

reāla darba līguma, dažādos aprūpes darba un stažēšanās paveidos. Vairāk kā 70% gadījumu šie

cilvēki nesaņem nekādu samaksu vai arī saņem minimālo algu, vai arī saņem zemāku algu kā

viņiem vajadzētu saņemt. Turklāt darbinieki ar invaliditāti bieži vien strādā savai kvalifikācijai un

izglītībai zemāka līmeņa darbos.

LATVIJĀ tika veikts pētījums par diskrimināciju darba tirgū, kurā tika aptaujāti 353 cilvēki ar

invaliditāti, no kuriem 52,7% bija ekonomiski neaktīvi, 17,5% bija darba meklējumos un 25,3% bija

darba attiecībās. Šiem cilvēkiem tika lūgts izvērtēt, vai viņi ir savā ikdienā saskārušies ar

diskrimināciju. 45,7% respondentu atbildēja, ka nav saskārušies ar diskrimināciju, 22,6% bija

saskārušies, bet 31,8% nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.

Respondentiem, kuriem bija darbs, tika jautāts, vai viņi ir saskārušies ar diskrimināciju darbavietā.

16,6% no respondentiem atzina, ka ir pieredzējuši diskrimināciju darbavietā, vienā trešdaļā

gadījumu diskriminācijas gadījumi atkārtojās 3-5 reizes, bet vienā no pieciem gadījumiem

respondenti ar diskrimināciju saskārās 6-10 reizes gada laikā2

MALTĀ, saskaņā ar Diskriminācijas Eirobarometru (Eurobarometer on discrimination 2012)

23% no aptaujātajiem atzina, ka diskriminācija pret cilvēkiem ar invaliditāti ir plaši izplatīta, 64% -

ka tā ir reta. Tā vai citādi, pirmajos desmit Vienlīdzīgu Iespēju akta darbības gados Nacionālajā

Komisijā Cilvēkiem ar Invaliditāti (KNPD) tika izskatītas gandrīz 1000 sūdzības, vidēji 100 sūdzības

gadā. Fiziskā pieejamība bija lielākais sūdzību iemesls. Citi sociālie traucēkļi bija saistīti ar izglītību,

nodarbinātību, dzīvošanu/nekustamajiem īpašumiem, preču un pakalpojumu sniegšanu, kā arī

apdrošināšanu. Vairāk par to atsaucē Nr.3. 3

2http://www.nva.gov.lv/docs/30_532182ec87ebe6.54266345.pdf

3http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_mt_en.pdf

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

POLIJĀ var izšķirt atsevišķas noteiktas jomas, kurās notiek diskriminācijas gadījumi. Ņemot

vērā projekta svarīgākās tematiskās jomas, tikai divas no tām tiks aprakstītas šajā nodaļā: pirmā

joma attiecas uz arhitektoniskajām barjerām, bet otrā ir saistīta ar darba tirgu.

Arhitektoniskās barjeras. Vairākus gadus Polijas likumdošanā ir ieviesti risinājumi, kas pieprasa

investoriem būvēt specializētas inženierkomunikācijas. Taču gadījumi, kad būvniecības

likumdošanas normas netiek ieviestas, ir īpaši nozīmīgi. Joprojām ir daudz ēku, kas nav piemērotas

cilvēkiem ar invaliditāti. Bieži vien ēkas pielāgojumi beidzas pie to ieejām. Turklāt ir novērots, ka

nav pietiekami daudz iekšējo ēku pielāgojumu, piemēram, stāvi ir savienoti savā starpā tikai ar

kāpnēm. Papildus tam bieži vien neeksistē cilvēkiem ar invaliditāti pieejamas tualetes.

Šī pati situācija atkārtojas arī sabiedriskā transporta nozarē, it sevišķi dzelzceļa pakalpojumu

nozarē. Saskaņā ar Galvenā Revīzijas Biroja slēdzienu, 2011. gadā aptuveni 85,1% dzelzceļa stacijās

nebija cilvēkiem ar invaliditāti piemērotu labierīcību.

Darba tirgus. Tāpat kā citās Eiropas valstīts, cilvēku ar invaliditāti stāvoklis Polijā ir sarežģīts un

samērā smags. Detalizēts situācijas izklāsts tiek sniegts pamatojoties uz Centrālā Statistikas Biroja

(GUS) Darbaspēka Aptaujas Polijā (BAEL) analīzi - vidējie dati par 2014.gada trešo ceturksni par

cilvēkiem darbspējīgajā vecumā. Dati, kas raksturo darba situāciju cilvēkiem ar invaliditāti vecumā

no 16 gadiem, ir šādi: aktivitātes līmenis - 18,3%, nodarbinātības līmenis - 15,9%, bezdarba līmenis

- 13,4%. Salīdzinājumā ar kopējo ekonomisko aktivitāti Polijā (Aktivitātes līmenis - 56,5%,

nodarbinātības līmenis - 51,9%, bezdarba līmenis - 8,2%) situācija cilvēku ar invaliditāti vidū ir ļoti

slikta un ir nepieciešama daudz sistemātiskāka iejaukšanās, kā arī iniciatīvas saistībā ar sociālās

attieksmes maiņu pret šo cilvēku grupu. Tomēr ir jāatzīst, ka pēdējos gados cilvēku ar invaliditāti

stāvoklis darba tirgū ir pakāpeniski uzlabojies. Šo uzlabojumu var saistīt ar finansiālo atbalstu, kas

tiek sniegts uzņēmējiem, kas izvēlas pieņemt darbā personu ar invaliditāti.

Cita problēma ir augstais cilvēku procents, kas strādā aprūpes darbnīcās. 2013.gada decembra

beigās atvērtajā darba tirgū strādāja 84 447 cilvēki ar invaliditāti un 166 767 cilvēki strādāja

aprūpes darbnīcās (datus sniedza Valsts Fonds Cilvēku ar Invaliditāti Rehabilitācijai – PFRON)4

SPĀNIJĀ nodarbinātība ir viena no nozarēm, kurās cilvēki ar invaliditāti tiek diskriminēti.

Cilvēki ar smagākiem invaliditātes gadījumiem un smagu fizisko invaliditāti ir sevišķi nelabvēlīgā

stāvoklī attiecībā uz nodarbinātību. Kā arī cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, iedzimto

invaliditāti un nedzirdīgie saskaras ar zemākām nodarbinātības iespējām (Fundación ONCE, 2011).

Vēl viens diskriminācijas faktors ir publisko un privāto ēku pieejamības trūkums, kas neatbilst ēku

pieejamības likumdošanai (21.jūlija likums 49/1960 par Horizontālo Īpašumu un 30.maija likums

15/1995 par īpašnieku ierobežojumiem attiecībā uz cilvēku arhitektonisko barjeru novēršanu

4http://www.niepelnosprawni.gov.pl/niepelnosprawnosc-w-liczbach-/rynek-pracy/

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

cilvēkiem ar invaliditāti). Šie ir daži no biežākajiem iemesliem diskriminācijai pret cilvēkiem ar

invaliditāti, saskaņā ar Spānijas Cilvēktiesību un Invaliditātes Ziņojumu 2012, ko veica CERMI. 5

Saskaņā ar TURCIJAS Premjerministra pārvaldes cilvēkiem ar invaliditāti 2010.gadā veikto

pētījumu 'Pētījums par invaliditātes diskriminācijas apmēriem', kuru finansēja Eiropas Kopienas

Programma Nodarbinātībai un Sociālajai Solidaritātei - PROGRESS (2007 - 2013), cilvēki ar

invaliditāti saskaras ar nozīmīgiem diskriminācijas apmēriem nodarbinātībā, izglītībā, veselības

aprūpē, atpūtā un brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs, neatkarīgā dzīvošanā, sabiedriskajā un

sociālajā dzīvē, līdzdalībā politikā, pieejā tiesībsargājošajām iestādēm un informācijai. Saskaņā ar šī

pētījuma secinājumiem, Turcijā cilvēku ar invaliditāti starpā 36,3% ir neizglītoti, 14,9% ir izglītoti,

taču nav pabeiguši jebkādu mācību iestādi, 33% ir ar pamatskolas izglītību un tikai 6,6% ir ar

vidusskolas izglītību. Bezdarbs cilvēku ar invaliditāti starpā sasniedz 45,2%. Turklāt 22,6% cilvēku ar

invaliditāti darba alga ir zemāka par minimālo vai arī zemāka kā vidējā. Tādejādi šie cilvēki un viņu

ģimenes saskaras ar spēcīgu nabadzību. Ir konstatēts, ka viņi tiek daudz vairāk diskriminēti

veselības aprūpes nozarē. Kaut arī 81% cilvēku ar invaliditāti bieži vai vienmēr piedalās vēlēšanās,

tikai 4,1% no viņiem uzskata, ka politiskās partijas rada aktīvus politiskos plānus problēmu

risināšanai, kuras cilvēki ar invaliditāti uzskata par svarīgām. Pieejā tiesībsargājošajai sistēmai

trešdaļa no viņiem vienmēr vai bieži saskaras ar diskrimināciju. Atpūtas vai brīvā laika aktivitātēs

49,4% no viņiem bieži vai vienmēr saskaras ar diskrimināciju. Turklāt 57,6% bieži vai vienmēr

saskaras ar diskrimināciju sabiedrībā vai sociālajās aktivitātēs.

Šī dažādo Eiropas Savienības valstu organizāciju sniegtā skaitliskā statistika norāda, ka cilvēku ar

invaliditāti diskriminēšana notiek viscaur pasaulē.

Diskriminācija ir neatbilstoša uzvedība pret personu, pamatojoties uz iepriekšnoteiktu viedokli,

attieksmi, stereotipu, kas mums ir par noteiktu personu vai personu grupu. Tā var notikt arī tad,

kad sabiedrība pieņem kādus kritērijus vai izredzes pret cilvēkiem ar invaliditāti, kurus viņi

nepieņemtu attiecībā pret citiem.

Izpētīsim dažus no šiem stereotipiem, kuri mums ir par cilvēkiem ar invaliditāti:

Nespējīgs, vai pieņemts, ka nespējīgs, nevar darīt lietas

Bērnišķīgs

“Īpašs"

5www.convenciondiscapacidad.es

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Traģēdija: “upuris” vai “cietējs”

Līdzjūtības un žēlsirdības vērts

Vai nu varonis vai arī slogs sabiedrībai

Piemēram, šādi ir negatīvi stereotipi, kas apraksta cilvēkus ar garīgās attīstības traucējumiem:

bīstams, hospitalizējams un nestabils. Taču ir arī pozitīvas iezīmes, saistītas ar šo grupu: pirmkārt -

statistika rāda, ka cilvēki ar smadzeņu darbības traucējumiem neveic daudz vairāk vardarbības

incidentu kā vispārējā sabiedrība, otrkārt - garīgās saslimšanas var būt ārstējamas slimības.

Gluži kā citi stereotipi, arī uz invaliditāti balstītie stereotipi rodas no personiskas pieredzes ģimenē

un sabiedrības ietekmē. Mēs joprojām atceramies laiku, kad cilvēki ar invaliditāti ikdienā nebija

mūsu starpā, tika atšķirti no kopienas - bērni ar invaliditāti mācījās mājās vai arī vispār nemācījās,

pieaugušie ar invaliditāti strādāja speciālos centros. Nesaskaroties ar cilvēkiem ar invaliditāti, bija

grūti mācīties, strādāt vai mijiedarboties ar cilvēkiem ar invaliditāti. Tagad mēs izprotam kopīgas

mācīšanās un strādāšanas nozīmi. Tādejādi šai paaudzei būs daudz vairāk vajadzīgās pieredzes un

zināšanu, lai mācītos, strādātu, komunicētu ar cilvēkiem ar invaliditāti vai arī tos apmācītu,

pieņemtu darbā, vadītu.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

INVALIDITĀTES BŪTĪBA IR UZTVERĒ. JA TU SPĒJ

LABI PADARĪT KAUT VIENU LIETU, TU BŪSI

KĀDAM NEPIECIEŠAMS. MARTINA NAVRATILOVA

1.2 Invaliditāte un valoda: vispārīgie valodas ieteikumi

Tā kā valoda gan veido, gan atspoguļo sociālo realitāti, vārdiem, ko mēs lietojam saistībā ar

invaliditāti, ir liela nozīme uz to, kā tiek uztverta invaliditāte. Mūsu izvēlētajiem vārdiem vajadzētu

būt pozitīviem, nevis negatīviem, tiem nekad nevajadzētu būt aizskarošiem, jo diskriminējoša

valoda, piemēram, tādi cilvēku ar invaliditāti apzīmējumi kā "kroplis", "mongoloīds", "atpalikušais"

ir negatīvas attieksmes un nevienlīdzīga sociāla statusa simptomi un veicinātāji. Vēl jo vairāk,

valodas nokrāsa arī ir svarīga - cilvēki ar invaliditāti nav nedz cietēji, nedz arī varonīgāki par

cilvēkiem bez invaliditātes, tādēļ nav nepieciešams lietot sentimentālus vai patronizējošus vārdus.

VISPĀRĒJĀ LABĀ PRAKSE

1. Svarīgākais ir cilvēks, un tikai pēc tam viņa invaliditāte vai ierobežojums.

Personas invaliditāte nespēj pastāstīt par to, kas ir šis cilvēks, kāds ir viņa raksturs vai kā

viņš jūtas. Jums vispirms ir jāiepazīst cilvēks kā personība, lai izprastu šīs lietas. Sakiet

"persona ar invaliditāti" nevis "invalīds".

2. Izvairieties no novecojušu terminu lietošanas, kā piemēram "nespējīgs", "invalīds" vai

"kroplis". Mēģiniet nelietot arī tādus terminus kā "ar fiziskiem trūkumiem", "īpašām

vajadzībām" un "cietējs".

Izprotiet atšķirību starp "invaliditāte" un "nespēja" - kad, piemēram, cilvēks zaudē kāju

nelaimes gadījumā, šis ierobežojošais stāvoklis cilvēkam būs visu dzīvi. Tā var būt nespēja,

piemēram, pilnvērtīgi staigāt, braukt ar velosipēdu vai strādāt par oficiantu, taču tā nav

nespēja spēlēt kārtis, gatavot maltīti vai strādāt par datorspeciālistu.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

3. Kad mēs runājam par cilvēkiem ar invaliditāti, mēs neatsaucamies uz invaliditāti kā uz

slimību. Slimību bieži raksturo kā lipīgu saslimšanu. Lielākā daļa cilvēku ar invaliditāti ir

tikpat veselīgi kā pārējie.

4. Izvairieties no termina "normāls" lietošanas, lai atsauktos uz cilvēkiem bez invaliditātes,

jo tas norāda, ka cilvēki ar invaliditāti nav normāli.

5. Vērsieties pie personas ar invaliditāti pa tiešo, nevis caur trešo personu.

6. Ir pieņemami izmantot idiomātiskus izteicienus, kad runājam par cilvēkiem ar invaliditāti.

Piemēram, var lietot "Bija jauki tevi redzēt" un "redzēsimies vēlāk" sarunā ar cilvēku ar

redzes traucējumiem, jo šādus izteicienus viņi bieži lieto arī paši!

Zemāk ir atrodama salīdzinošā tabula, kas norāda nepiemērotu valodas lietojumu, lai aprakstītu

invaliditāti, un pareizos terminus.

NEPIEMĒROTA VALODA PAREIZIE TERMINI

AKLAIS Persona, kas ir neredzīga vai ar redzes traucējumiem

Cilvēki ar stipriem redzes traucējumiem var būt gan pilnībā neredzīgi, gan arī ar sliktu redzi.

KURLMĒMS Persona, kas ir kurla vai kurai ir dzirdes traucējumi

Piezīme: Vēsturiski termins "kurls" tika lietots kopā ar "mēms", taču mūsdienās lietot šos abus terminus kopā būtu ļoti aizskaroši, lai aprakstītu personu, kura ir nedzirdīga un nespēj runāt.

SPAZMĀTIĶIS Persona ar cerebrālo trieku Piezīme: Cerebrālo trieku parasti rada trauma dzemdībās vai īsi pēc dzemdībām. Bojātās nervu šķiedras rada muskuļu spazmas, tādēļ rodas saraustītas kustības.

EPILEPTIĶIS Persona ar epilepsiju

NEATTĪSTĪTS/ATPALIKUŠAIS Persona ar intelektuālās attīstības traucējumiem

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

RATIŅKRĒSLAM PIESAISTĪTAIS

Ratiņkrēsla lietotājs

INVALĪDU TUALETES Pieejamas tualetes Piezīme: Pieejamas tualetes ir speciāli plānotas tualetes, cilvēkiem ar invaliditāti, kas nodrošina vairāk vietas, kā arī turēšanās stieņus, pie kuriem iespējams pieturēties lielākai drošībai un ērtībai.

INVALĪDU STĀVVIETA

Pieejama autostāvvieta Piezīme: pieejama autostāvvieta nodrošina cilvēkiem ar invaliditāti iespēju novietot automašīnu tuvu ieejai un papildus vietu iekāpšanai un izkāpšanai no auto un ratiņkrēsla.

Daži nepiemēroti un pareizi valodas lietošanas piemēri dažādu valstu valodās:

Nepiemērots Pareizs

MALTA Neredzīgs Għami Nieqes mid-dawl

Nedzirdīgs Trux Nieqes mis-smiegħ

Ar invaliditāti Inkapaċitat Persuna b'diżabilità

Atpalicis Ritardat Persuna b’diżabilità mentali

GRIEĶIJA

Nedzirdīgs Κωφάλαλος (kurls - mēmais) Ο εκ γενετής κωφός που δε μπορεί δικαιολογημένα να μιλήσει

Neredzīgs Αόματοι (cilvēki bez acīm) Οι τυφλοί

Cilvēki ar Dauna sindromu Μογγολάκια (mongoloīds) Τα άτομα με σύνδρομο Down

Cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem

Τρελοί (trakais) Τα άτομα με ψυχικές διαταραχές

SPĀNIJA

Persona ar invaliditāti Discapacitado, anormal, incapacitado, deficiente, minusválido

Persona con discapacidad

Persona ar redzes traucējumiem

Ciego, invidente, cieguito, cegato, corto de vista, tuerto

Persona ciega, persona con discapacidad visual,persona con baja visión

Mēms Nedzirdīgs

Mudo. Sordo, sordomudo; sufre una

Persona sin habla, persona que utiliza comunicación aumentativa. Persona sorda, persona con

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

pérdida discapacidad auditiva

Persona ar fiziskajiem traucējumiem

Mutilado, inválido,paralítico, cojo, tullido, lisiado

Persona con discapacidad física Persona con movilidad reducida

Persona, kas lieto ratiņkrēslu

Confinado/postrado en una silla de ruedas.

Persona usuaria de silla de ruedas

TURCIJA

Persona ar invaliditāti Sakat (invalīds, bojāts, deformēts, ierobežots)

Engeli olan birey

Persona ar invaliditāti Özürlü (bojāts, nederīgs) Engeli olan birey

Persona ar invaliditāti Eksik (nederīgs, nepilnvērtīgs)

Engeli olan birey

Neredzīgs Kör (akls, truls) Görme engeli olan birey

Nedzirdīgs Sağır (Kurls) İşitme engeli olan birey

Mēms Ahraz (Mēmais, nerunīgs) Konuşma engeli olan birey

Nepiemērots Pareizs

LATVIA

Cilvēks ar invaliditāti Invalīds, kroplis, cilvēks ar īpašām vajadzībām, cilvēks ar speciālām vajadzībām

Cilvēks ar invaliditāti

Persona ar redzes traucējumiem

Akls Cilvēks ar redzes traucējumiem, neredzīgs

Nedzirdīga persona, ar dzirdes traucējumiem

Kurls, kurlmēms Cilvēks ar dzirdes traucējumiem, nedzirdīgs

Persona ar intelektuālās attīstības traucējumiem

Traks, daunis, idiots, muļķis Cilvēks ar intelektuālās attīstības traucējumiem

ITĀĻU VALODĀ, nepiemēroti termini ir “Handicappato” vai “Invalido”. Šie divi termini apzīmē

invaliditāti, nevis personu. “Handicappato” ir atšķirīgs no "persona ar nespēju" - pirmais vārds ir

aizskarošs termins, un profesionāļi to nelieto, jo tas neko neizsaka par invaliditāti, savukārt otru

terminu medicīnas profesionāļi var lietot, lai pateiktu, ka pacientam ir ierobežojumi. Var gadīties

dzirdēt cilvēkus lietojam terminu "invalido" nepareizā veidā, lai atsauktos uz invaliditāti, taču

īstenībā "nederīgs" nozīmē personu, kas nespēj strādāt dēļ vecuma, sakropļojumiem, fiziskām vai

mentālām slimībām.

Korekts termins itāļu valodā ir “persona con disabilità” (persona ar invaliditāti) - šis termins

vispirms atsaucas uz personu un tikai pēc tam paskaidro, ka ir invaliditāte, taču tikai mūsu

informēšanai. Vēl viens termins, kas tiek lietots, lai apzīmētu personu ar invaliditāti, ir “persona

diversamente abile” (persona ar atšķirīgām spējām).

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

LATVIEŠU VALODĀ, ir daudz dažādu terminu, kā tiek saukti cilvēki ar invaliditāti, daži no

tiem ir ļoti rupji, piemēram, kroplis, savukārt citus nav ieteicams lietot, piemēram, daudzi lieto

terminu "invalīds", arī angļu valodā (invalid) šis termins nozīmē "nederīgs". Likumdošanā lietotie

termini ir "cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem" un "cilvēki ar invaliditāti". Mēs iesakām lietot

šos terminus. Vēl viens termins, kas tiek bieži lietots latviešu valodā, ir "cilvēki ar speciālām

vajadzībām", taču mēs domājam, ka katram cilvēkam var būt savas speciālās vajadzības,

piemēram, kādam, lai pamostos, ir nepieciešams iedzert tasi kafijas - šī ir viņa speciālā vajadzība.

Tādēļ mēs iesakām izvairīties no šī termina.

POĻU VALODĀ visvēlamākais termins ir “osoba niepełnosprawna” ("persona ar invaliditāti)

vai “osoby niepełnosprawne” (“cilvēki ar invaliditāti”). Ir vēlams izvairīties no tādiem terminiem kā

“niepełnosprawny” (“invalīdi”), kas tieši neraksturo personu. Turklāt daži no izteicieniem tiek

uzskatīti par novecojušiem un nepiemērotiem.

Pie šiem terminiem pieder: “upośledzony” (“ar fiziskiem trūkumiem”) un “kaleka” (“invalīds”).

Žargoni un eifēmiski termini arī tiek uzskatīti par aizskarošiem. Viens no visnievājošākajiem ir

“sprawny inaczej” (“savādāk spējīgs”).

Epitetu “przykuty do wózka”(“piekalts ratiņkrēslam”) arī var saskatīt kā negatīvu. Ir labāk sacīt

“osoba korzystająca z wózka” (“ratiņkrēslu lietojoša persona”). Ratiņkrēsls ļauj personai ar

invaliditāti pārvietoties un pilnvērtīgi iesaistīties sociālajā dzīvē, šī iemesla dēļ to nevajadzētu

uztvert kā "piesaistošu" faktoru. Ir vērts atzīmēt, ka katrai personai ir tiesības uz savu izvēli, tādēļ

vienmēr ir labāk uzdot jautājumus, tiklīdz rodas kaut mazākās šaubas.6

6Beata Maciejewska: Jak pisać i mówić o dyskryminacji. Poradnik dla mediów. Mikuszewo:

Stowarzyszenie Inicjatyw Niezależnych „Mikuszewo”, 2007

Praktyczny poradnik savoir-vivre wobec osób niepełnosprawnych.Polish adaptation done by Office

of the Government Plenipotentiary for Disabled People, Warszawa, 2013

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

1.3 Integrācija salīdzinājumā ar iekļaušanu

Runājot par cilvēkiem ar invaliditāti, mēs bieži dzirdam vārdus "integrēts/integrācija" vai

“iekļauts/iekļaušana”, lai aprakstītu sociālo, izglītības vai nodarbinātības vidi, kurā tie atrodas.

Reizēm šie termini tiek lietoti pamīšus, atsaucoties uz bērnu vai pieaugušo ar invaliditāti

"integrēšanu vispārīgajā vidē" vai "iekļaušanu vispārīgajā vidē". Taču starp šiem diviem terminiem

ir nozīmīgas atšķirības. Šo atšķirību izprašana var ļaut mums izveidot iekļaujošu vidi, kas palīdzēs

cilvēkiem ar invaliditāti mācīties un studēt.

Integrācijas modeļi pieņem, ka kaut kas ir nepareizs un ka tas ir jāsalabo, lai to varētu iekļaut

esošajā sistēmā. Piemēram, īstenotais atbalsts un adaptācija tiek lietota, lai piespiestu cilvēku ar

invaliditāti iekļauties mācību klasē.

Iekļaušana ir process, kurā katra persona, neatkarīgi no tās vecuma, invaliditātes un tās veida,

dzimuma, reliģiskās vai seksuālās pārliecības vai tautības, kura vēlas, var piekļūt un pilnībā

piedalīties visos aktivitātes vai pakalpojuma aspektos tādā pašā veidā kā jebkurš cits sabiedrības

loceklis. Veiksmīgi iekļaušanas moduļi izglītības nozarē pieņem, ka VISI cilvēki ir atšķirīgi un ka VISI

cilvēki var mācīties. Personā nav nekā tāda, ko ir "jāsalabo", lai varētu viņu iekļaut sistēmā.

Iekļaušana fokusējas uz visu cilvēku tiesībām iederēties. Tā ir prakse veidot no ierobežojumiem

brīvu vidi, lai visām personām būtu iespēja būt par sabiedrības daļu.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

“PARASTI CILVĒKI PARASTĀS VIETĀS DARA

PARASTAS LIETAS …”

SPĀNIJĀ cilvēki ar invaliditāti arvien vairāk kļūst par daļu no vairākuma, gan izglītības, gan

nodarbinātības jomā. Nozīmīgi valstī pieņemtie lēmumi ir izrietējuši no 2.decembra likuma

51/2003, vienādas iespējas, antidiskriminācija un universāla pieejamība personām ar invaliditāti. 7

Viens no SPĀNIJAS labajiem piemēriem cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai nodarbinātībā ir

uzņēmums Amersam no Reus pilsētas (Tarragonas province), kurā vairāk kā 90% darbinieku ir ar

fiziskiem vai maņu traucējumiem. Šis ir ienesīgs uzņēmums, kas nodrošina publisko ēku,

autostāvvietu, tirgu un izglītības centru nozīmīgu kontroli. 8

Gadu gaitā MALTĀ tika uzsāktas vairākas iniciatīvas, politikas pasākumi un shēmas, lai

veicinātu pilnīgu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā. Piemēram, Nodarbinātības un

Apmācību Korporācija ir izveidojusi Iekļaujošās Nodarbinātības Pakalpojumu Nodaļu, kas veic

Darba Tilta pirmsnodarbinātības programmu, kas balstīta uz Atbalstītās Nodarbinātības Metodi. Tā

ir mērķēta uz darba meklētājiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, vecumā no 16 - 25

gadiem, kas ir ieguvuši obligāto izglītību. Strukturētā programma rūpējas par prasmju apgūšanu

trīs galvenajās sfērās: nodarbinātības prasmes, sociālās prasmes un neatkarīgas dzīvošanas

prasmes. Programmas laikā darba meklētājiem tiek nodrošināta dažādu darbu testēšana un

iespēja gūt ieskata darba pieredzi pašā darbavietā. Maksimālais ilgums personas dalībai

programmā ir 12 mēneši.9

GRIEĶIJĀ nacionālā līmenī tiek īstenota dotāciju programma ergonomiskam darbavietas

izkārtojumam cilvēkiem ar invaliditāti. 10

ITĀLIJĀ iekļaušana skolā un iekļaušana darba tirgū ir paredzēta ar likumu. Iekļaušana tiek

garantēta personai ar invaliditāti jebkurā izglītības iestāžu līmenī - sākot no bērnudārza līdz

universitātei. Universitātē, piemēram, kā sociālās iekļaušanas piemēru var minēt projektu "Izbaudi

atšķirību", ko veicina Turīnas Universitāte, nodrošinot dzīvokļu un komunālos pakalpojumus

studentiem ar invaliditāti, vispārīgo studentu dzīvokļu programmas ietvaros.11

7http://sid.usal.es/idocs/F3/LYN5979/3-5979.pdf 8www.amersam.com 9http://etc.gov.mt/Page/91/job-bridge.aspx 10http://www.dikaiologitika.gr/eidhseis/ergasiaka/30126/pente-nea-programmata-tou-oaed-to-2014 11http://www.senzamuri.org/enjoy-the-difference/

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Sociālā iekļaušana tiek garantēta arī darba tirgū, izmantojot pakalpojumus, kas ir veltīti, lai

palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti atrast darbu un uzņēmumiem atrast visatbilstošāko darbu šiem

cilvēkiem.

LATVIJĀ nav pārāk daudz labu iekļaujošās nodarbinātības piemēru cilvēkiem ar invaliditāti,

vai arī mēs neesam tos visus apkopojuši, taču eksistē arī labi piemēri. Viens labs iekļaujošās

nodarbinātības cilvēkiem ar invaliditāti piemērs ir Rimi mazumtirdzniecības veikalu tīkls, kur cilvēki

bez invaliditātes strādā kopā ar cilvēkiem ar invaliditāti. Šajā mazumtirdzniecības tīklā strādā

aptuveni 80 cilvēki ar invaliditāti.12

Viena no visinteresantākajām iniciatīvām POLIJĀ ir Reģionālās Attīstības Fonda koordinētais

projekts "Individuāla sadarbība ar treneri 2014 - 2017", kura piedāvā studentiem ar invaliditāti un

augstāko izglītību ieguvušajiem individuāla trenera atbalstu, aroda kursus, karjeras konsultācijas

un citas aktivitātes, lai sekmētu pāreju uz darba uz darba tirgu.13 Cits piemērs ir pilsoņu uzraudzība

pār Cilvēku ar Invaliditāti Tiesību Konvenciju, lai identificētu likuma pārkāpuma gadījumus.14

TURCIJĀ sabiedriskajā transportā cilvēki ar invaliditāti maksā vismaz par trešdaļu zemāku

cenu par biļeti vai arī biļetes ir par brīvu, atkarībā no vietējās municipalitātes likumdošanas.

Valstiskā mērogā uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieki, ir likumā noteikts, ka

darbinieku vidū ir jābūt vismaz 3% cilvēku ar invaliditāti, kuru invaliditātes līmenis ir vismaz 40%. 15

1.4 Priekšstats par invaliditāti dažādās valstīs

Nozīmīgai daļai iedzīvotāju dažādās Eiropas valstīs ir noteikt invaliditāte:

SPĀNIJĀ dati no Pētījuma par Invaliditāti, Neatkarību un Atkarības Situācijām (Encuesta de

Discapacidad, Autonomía personal y situaciones de Dependencia) rāda, ka 8,5% Spānijas

iedzīvotāju ir invaliditāte (3.847.900 cilvēki), no kuriem 40 % ir vīrieši (1.547.300,00) un 60 %

sievietes (2.300.500,00). 16

12http://www.rimi.lv/rimi-rup/dialogs 13http://www.firr.org.pl/index.php?option=com_content&view=article&id=763:indywidualna-praca-z-coachem-2014-2017&catid=9&Itemid=146&lang=pl 14http://monitoringobywatelski.firr.org.pl 15http://www.engelliler.biz/forum/diger/132278-2014-yili-engellihaklari. html 16http://www.ine.es

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

MALTĀ: 30183 no kopējā iedzīvotāju skaita 417432, kas atbilst 7.2% (2011), pamatojoties uz

2011.gada skaitīšanu. 17

GRIEĶIJĀ: 12% no iedzīvotājiem, kas sastāda aptuveni 1 miljonu cilvēku.18

Aptuveni 3 miljoni cilvēku ar smagu invaliditāti dzīvo ITĀLIJĀ. Ja mēs ieskaitām vieglākas

invaliditātes formas, mēs iegūstam līdz pat 6 miljoniem cilvēku - vairāk kā 10% itāļu. Ņemot vērā

sabiedrības novecošanos, nelaimes gadījumus darbavietā (katru gadu aptuveni 20 000 - 30 000) un

invaliditāti radošos nelaimes gadījumus (aptuveni 20 000 jauni invaliditāti radoši gadījumi), Itālijā

ik gadu pāri par 40 000 cilvēku iegūst invaliditāti.19

LATVIJĀ 2011.gada statistikas dati rāda, ka 7,2% no Latvijas iedzīvotājiem (148 919 cilvēki)

ir ar invaliditāti. Mums nav jaunāko datu, bet visticamāk Latvijā vairāk kā 7,2% iedzīvotāju ir ar

invaliditāti. 20

POLIJĀ jaunākie dati no Nacionālās Iedzīvotāju un Mājokļu Skaitīšanas (“Narodowy Spis

Powszechny”), kas veikta 2011.gadā, norāda ka Polijā ir 4,7 miljoni cilvēku ar invaliditāti (4 697

500). Tas nozīmē, ka 12,2% Polijas iedzīvotāju ir invaliditāte.21

TURCIJĀ ir identificēts, ka 12% iedzīvotāju ir invaliditāte. 22

Šī grupa neatlaidīgi aug. Tādēļ pedagogiem, studentiem un sabiedrībai kopumā ir svarīgi kļūt daudz

zinošākiem par cilvēkiem ar invaliditāti pieejamajām iespējām.

KAS IR INVALIDITĀTE?

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Vispasaules Ziņojumu par Invaliditāti, "invaliditāte ir

visaptverošs termins, kas iekļauj traucējumus, aktivitāšu un līdzdalības ierobežojumus. Traucējums

ir problēma ķermeņa funkcijās vai struktūrā; aktivitāšu ierobežojums ir grūtības, ar kurām saskaras

indivīds, veicot uzdevumu vai darbību; savukārt līdzdalības ierobežojumi ir problēmas, ar kurām

saskaras indivīds, iesaistoties dažādās dzīves situācijās... Invaliditāte ir iespēju ierobežojumi vai

zudumi, lai piedalītos normālajā sabiedrības dzīvē vienlīdzīgā līmenī ar citiem, dažādu fizisko vai

sociālo barjeru dēļ.

17http://www.knpd.org/Issues/research.html 18http://noesi.gr/book/amea-kai-posoi-einai 19http://www3.istat.it/dati/catalogo/20100513_00/arg_09_37_la_disabilita_in_Italia.pd 20http://www.lm.gov.lv/news/id/3580 21http://stat.gov.pl/cps/rde/xbcr/gus/lu_nps2011_wyniki_nsp2011_22032012.pdf 22http://www.tuik.gov.tr/PreIstatistikTablo.do?istab_id=512

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Saskaņā ar Vienlīdzības Aktu 2010 (Equality Act 2010 - Apvienotā Karaliste), persona tiek uzskatīta

par personu ar invaliditāti, ja tai ir "fiziski vai mentāli traucējumi, kuriem ir nozīmīga un ilgtermiņa

negatīva ietekme uz personas spēju veikt ierastās ikdienas aktivitātes". 1995.gada Invaliditātes

Diskriminācijas Akts (DDA - Disability Discrimination Act) definē cilvēku ar invaliditāti kā personu,

kurai ir fiziski vai mentāli traucējumi, kuriem ir nozīmīga un ilgtermiņā negatīva ietekme uz

personas spēju veikt ierastās ikdienas aktivitātes.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju sniegto definīciju Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām,

invaliditāte ir jebkura veida ierobežojums vai nespēja (kas radusies no traucējuma) veikt aktivitātes

tādā veidā vai apmērā, kas tiek uzskatīts par normālu cilvēkam.

MALTĀ, "invaliditāte" nozīmē ilgtermiņa fiziskus, mentālus, intelektuālus vai maņu

traucējumus, kas, mijiedarbībā ar dažādiem ierobežojumiem, var traucēt personas pilnīgu un

efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgā līmenī ar citiem. Art.2 no Vienlīdzīgu Iespēju (Personām ar

invaliditāti) Akta, Akts I 2000, kā koriģēts ar 2007.gada oficiālo priekšrakstu 426; un 2012.gada

Akti II un XXIV. 23

GRIEĶIJĀ par studentiem ar invaliditāti un speciālām izglītības vajadzībām tiek definēti tie,

kuriem visā vai kādā noteiktā skolas dzīves posmā izpaužas nozīmīgas mācīšanās grūtības sajūtu,

garīgās, kognitīvās un attīstības problēmu, psiholoģisko un neiropsiholoģisko traucējumu dēļ,

pamatojoties uz daudzdisciplināro izvērtēšanu, un kas ietekmē skolas adaptācijas procesus un

mācīšanos. Studenti ar invaliditāti un speciālām izglītības vajadzībām, it sevišķi starp studentiem ar

garīgās attīstības traucējumiem, redzes traucējumiem (neredzīgi, daļēji redzīgi, ar sliktu redzi),

sensorās dzirdēšanas traucējumiem (nedzirdīgi, slikti dzirdoši), fizisko invaliditāti, hroniskām

neārstējamām slimībām, runas-valodas traucējumiem, tādām mācīšanās grūtībām kā disleksiju,

disgrāfiju, diskalkuliju, nesalasāmu rokrakstu, disortogrāfiju, uzmanības deficītu ar vai bez

hiperaktivitātes, izplatītiem attīstības traucējumiem (autisma spektra traucējumi), garīgās

attīstības traucējumiem un vairākām invaliditātēm (Likums 3699/2008 "Speciālā izglītība un cilvēku

ar invaliditāti vai speciālām izglītības vajadzībām izglītība", paragrāfi 1 un 2).

ITĀLIJĀ invaliditāti apliecina ar oficiālu dokumentu, ko sastāda profesionāļu komanda, kas

strādā slimnīcā vai veselības aprūpē: neiropsihiatra slēdziens ir vajadzīgs vienmēr, savukārt

nepieciešamība pēc citiem profesionāļiem ir atkarīga no dažādām citām invaliditātes iezīmēm.

Piemēram, lai apstiprinātu kurlumu, papildus neiropsihiatram ir nepieciešams arī audiometrists un

runas terapeits. Svarīgākais likums Itālijā, kas definē invaliditāti ir Likums 104/1992:

"Pamatprincipu likums cilvēku ar invaliditāti atbalstam, sociālajai integrācijai un tiesībām"

23http://www.justiceservices.gov.mt/DownloadDocument.aspx?app=lom&itemid=8879

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

LATVIJĀ invaliditātes definīcija likumdošanā ir "Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti

smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās

vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.

Invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus, termiņus un kārtību reglamentē

Ministru kabinets.

Personai, kurai noteikta invaliditāte, izsniedz invaliditāti apliecinošu dokumentu. Dokumenta

paraugu, izsniegšanas un uzskaites kārtību reglamentē Ministru kabinets.

No 01.01.2015 Latvijā ir jauna procedūra invaliditātes noteikšanai.

Personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam

izvērtē funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosaka darbspēju zaudējumu procentos:

a) I invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudēJums ir 80—100 procentu apmērā, — ļoti smaga

invaliditāte,

b) II invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudēJums ir 60—79 procentu apmērā, — smaga invaliditāte,

c) III invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudēJums ir 25—59 procentu apmērā, — mēreni izteikta

invaliditāte;

Personai līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās.24

POLIJĀ invaliditāti var aprakstīt ar specifisku modeli, kā arī ar likumdošanas terminu.

Vissvarīgākie modeļi ir:

Medicīniskais modelis, kurā invaliditāte tiek definēta kā ilglaicīgs stāvoklis, kurā

saslimšana vai citi ierobežojumi, kurus ir radījis indivīdam raksturīgs fizisks stāvoklis (daļa

no indivīda ķermeņa), kas var samazināt indivīda dzīves kvalitāti un skaidri radīt indivīdam

neizdevīgu stāvokli. Invaliditātes kritēriju definē pēc teorētiskiem bioloģiskajiem

standartiem - veselīga organisma.

Sociālais modelis tiek uzskatīts par dažādu apstākļu summu, ko sabiedrība rada cilvēkiem

ar invaliditāti. Sociālais invaliditātes modelis definē sistēmiskas barjeras, negatīvu

attieksmi un izslēgšanu no sabiedrības (tīšu vai netīšu), kas nozīmē, ka sabiedrība ir

galvenais cilvēkus ierobežojošais faktors. Šajā modelī invaliditātes kritērijs tiek balstīts uz

teorētiskajām sociālajām normām: sociālo iekļaušanu un līdzdalību.

Funkcionālos modeļus definē specifiskas funkcijas (runāšana, staigāšana, dzirdēšana

u.t.t.). Invaliditāte attiecas uz bioloģiskām, sociālām, kā arī personīgām iezīmēm. Saskaņā

ar dažādajiem modeļiem šie aspekti var būt izolēti vai arī savstarpēji saistīti. Invaliditātes

24http://likumi.lv/doc.php?id=211494

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

kritērijus apraksta teorētiski funkcionālie standarti: aktivitāte, efektivitāte un sociālo lomu

izpildīšana.25

Saskaņā ar likumdošanas aspektiem, invaliditātes jautājumi tiek aktualizēti sekojošajos aktos:

Polijas Republikas Konstitūcija (par. 30, 32, 68 un par. 69)

Akts par cilvēku ar invaliditāti sociālo un arodrehabilitāciju pieņemts 1997.gada 27.augustā

(Valdības vēstnesis 1997 Nr.123 poz.776) un tā 2014. gada 17.jūnija grozījumi

1998.gada 17.decembra Likums par vecuma pensijām un ikgadējiem pabalstiem no

Sociālās Palīdzības Fonda (Valdības Vēstnesis 1998 Nr. 162 poz.1118)

1997.gada 1.augusta Cilvēku ar invaliditāti tiesību harta (Valdības Vēstnesis 1997 Nr.50

poz.475).

Sociālās Palīdzības Aktā invaliditāte norāda nespēju strādāt vai klasificēšanos invaliditātes grupai

un noteiktu invaliditātes līmeni, skatoties no Sociālās un arodrehabilitācijas likumdošanas

skatpunkta.

Cilvēki ar invaliditāti Polijas likumdošanā tiek definēti kā cilvēki, kuru fiziskais vai garīgais stāvoklis

pastāvīgi vai uz laiku ietekmē, ierobežo vai nepieļauj sociālo lomu pildīšanu, it sevišķi spēju veikt

darbu, ar nosacījumu paredzot, ka šiem cilvēkiem no varasiestāžu puses tiek piešķirts kvalifikācijas

dokuments par vienu no trīs invaliditātes līmeņiem (smaga, vidēja, viegla) un par darba nespēju.

Cilvēki ar invaliditāti var iegūt oficiālu viņu invaliditātes atzinumu, tā saukto Lēmumu par

invaliditātes līmeni. Šāds dokuments satur pamatinformāciju par dokumenta īpašnieka

invaliditātes iemeslu, invaliditātes līmeni (smagu, vidēju vai vieglu), ar norādēm par rehabilitāciju,

ārstēšanu un aprīkojumu, kā arī informāciju par specifiskām privilēģijām, piemēram, tiesībām lietot

personām ar invaliditāti paredzēto aprīkojumu, kas minēts ceļu satiksmes likumā.

Lēmums par invaliditātes līmeni ir nepieciešams, kad persona ar invaliditāti vēlas izmantot īpašas

tiesības kā darbinieks. Tas jo īpaši nosaka pamatus, lai pretendētu uz dažādiem pabalstiem

darbinieku ar invaliditāti atalgojumā. Turklāt līdzīgu lēmumu var izdot ārsti no sociālās

apdrošināšanas iestādes. Šāds lēmums ir nepieciešams, piesakoties uz invaliditātes pensiju, tā kā

pirmais nav pietiekams, lai iegūtu sociālā nodrošinājuma pabalstus.

Šī invaliditātes apmēra lemjošo iestāžu dualitāte ir izplatīts iemesls neskaidrībai par cilvēku ar

invaliditāti tiesībām uz pabalstiem un specifiskām tiesībām.

25ATSAUCE: Mateusz Wiliński: Modele niepełnosprawności: indywidualny – funkcjonalny – społeczny .W: Diagnoza potrzeb i modele pomocy dla osób z ograniczeniami sprawności Wydawnictwo Naukowe Scholar, Warszawa, 2010, p. 41.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

SPĀNIJA ievēro 2001.gada Starptautisko traucējumu, invaliditātes, fizisko trūkumu

klasifikāciju (ICIDH) un izšķir trīs sekas, kas rodas no invaliditātes: bio- fizio- psiholoģiskās,

personiskās un sociālās. Šie koncepti attiecas uz trūkumiem (deficiencia), kas tiek izprasti kā

pastāvīgas slimību vai negadījumu sekas ķermeņa, fizioloģijas vai orgānu līmenī; invaliditāti

(discapacidad) - ierobežojumu vai nespēju (kas rodas no trūkumiem) veikt noteiktu aktivitāti tādā

veidā vai apmērā kā tiek uzskatīts par personai ierastu; traucējumu (minusvalia) - traucējums

personai, kas rodas no trūkumiem vai invaliditātes, kas ierobežo vai neatļauj veikt personai ierasto

lomu, kas tiek uzskatīta par personai ierastu, atkarībā no tās vecuma, dzimuma, sociālajiem vai

kultūras faktoriem.

Eksistē divas galvenās ienākumu formas cilvēkiem ar invaliditāti: veicinošās nespējas pensijas un

neveicinošie invaliditātes pabalsti. Tomēr likums, kas pārvalda abus, tagad tiek konsolidēts

Vispārīgajā likumā par sociālo drošību (Ley General de la Seguridad Social, LGSS), invaliditātes

definīcijas, kas tiek lietotas abos, atšķiras ievērojami. Vecinošajā veidā ilgstošā nespēja

(incapacidad) ir situācija, kad darbiniekam, kurš saņēmis atbilstošo medicīnisko ārstēšanu, ir

nopietni anatomiski vai funkcionāli ierobežojumi, kurus var objektīvi noteikt un kuru pastāvību var

paredzēt, kas samazina vai anulē viņa darba spējas (capacidad laboral) (Art. 136(1) LGSS).

Neveicinošajā veidā invaliditāte (invalidez) ir trūkumu (deficiencias) rezultāts, kuri paredzamajā

nākotnē nav ilglaicīgi, kas var būt fiziski vai garīgi, iedzimti vai iegūti, kuri samazina vai anulē

fizisko, garīgo vai maņu kapacitāti personai, kura cieš no tiem (Art. 136(2) LGSS).

Vispārīgais likums par cilvēku ar invaliditāti tiesībām un to sociālo iekļaušanu stājas spēkā

2013.gada 4.decembrī. 26

Saskaņā ar TURCIJAS 2005.gada 1.jūlija 5378.likuma 3.paragrāfu, sauktu par "Invaliditātes

likumu un Likumu, kas izmaina dažus citus likumus un direktīvas likuma varas ietvaros" cilvēki ar

invaliditāti tika raksturoti kā "Jebkura persona, kas iedzimtības vai vēlāka notikuma dēļ zaudējusi

savas fiziskās, mentālās, garīgās, emocionālās vai sociālās spējas dažādos apmēros jebkādu iemeslu

dēļ, kas traucē tās iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē vai viņas pašas ikdienas vajadzību īstenošanu,

radot tai nepieciešamību pēc aizsardzības, aprūpes, rehabilitācijas, konsultācijas vai atbalsta

pakalpojumiem."

Kopumā, kaut arī invaliditātes apmērs un veids atšķiras personu vidū, cilvēki ar dažādiem

traucējumiem var saskarties ar sekojošo:

dzirdes traucējumi nozīmē, ka cilvēkiem var būt grūti dzirdēt vidē ar fona troksni,

piemēram, ofisos, sporta pasākumos, iepirkšanās centros

26http://www.boe.es/boe/dias/2013/12/03/pdfs/BOE-A-2013-12632.pdf

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

redzes traucējumi nozīmē, ka cilvēki - ar vai bez brillēm - var nespēt strādāt ar datoru, lasīt

brošūras vai zīmes;

runas traucējumi var ietekmēt personas spēju skaidri runāt;

izpratnes grūtības var padarīt lēnāku sarunu vai rakstītas informācijas saprašanu;

noteiktas grūtības satverot vai turot mazus objektus, monētas vai kārtis;

nespēja ilglaicīgi iet, stāvēt vai sēdēt;

grūtības uzturēt koncentrēšanos, dezorientēšanās un nepārliecinātība nepazīstamos

apstākļos vai ar cilvēkiem pārpildītās vidēs.

Tā rezultātā, cilvēki ar invaliditāti var saskarties ar ierobežojumiem katru dienu, mēģinot

piekļūt dažādām iestādēm vai pakalpojumiem, piemēram, apmeklējot izglītības iestādes vai

piedaloties tikšanās un pasākumos.

NE VISU AR KO SASKARAMIES VAR IZMAINĪT,

BET NEKO NEVAR IZMAINĪT, NESASKAROTIES

AR TO. JAMES BALDWIN

1.5 Invaliditātes veidi

Cilvēks var iegūt invaliditāti jebkurā savas dzīves posmā.

Iedzimtā invaliditāte/traucējums rodas dzimšanas brīdī vai arī bieži pirms dzimšanas (iedzimts),

dzemdību problēmas dēļ, vai rodas, traumējot embriju pirms dzimšanas vai tās laikā. Viens no

šādiem traucējumu piemēriem var būt gigantisms. Reģistra nolūku dēļ iedzimtās anomālijas tiek

definētas kā 'strukturāli, funkcionāli, metabolisma, uzvedības un iedzimti traucējumi jau dzimšanas

brīdī'...” Jebkāds medicīnisks stāvoklis, izkropļojums, slimība, saslimšana vai trauma piedzimstot,

neatkarīgi vai diagnosticēta vai nē.27

Iegūta invaliditāte vai vides noteikta invaliditāte ir stāvoklis vai invaliditāte, kas rodas pēc

dzimšanas. Iegūtās invaliditātes nav pārmantotas. Šīs invaliditātes, piemēram, iegūtā imūndeficīta

sindroms (AIDS), mugurkaula trauma, izkliedētā skleroze, anēmija, trombocitoze, vēzis, u.c. var tikt

27Nacionālais Iedzimto Anomāliju Reģistrs https://ehealth.gov.mt/HealthPortal/chief_medical_officer/healthinfor_research/registries/birth_defects.aspx

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

iegūtas jebkurā brīdī, neatkarīgi no dzimuma vai tautības. Tās var rasties no ievainojuma vai

slimības, kas notiek dzīves laikā, piemēram, invaliditāte no tādas infekcijas kā meningīts.

Novecošana var radīt atsevišķus deģeneratīvus stāvokļus, artrītu, redzes un dzirdes traucējumus

u.t.t.

"Persona ar smagu invaliditāti" apzīmē personu, kurai joprojām ir pieņemams dzīves ilgums un

kura nespēj sevi uzturēt ar pilna laika darbu vai pašnodarbinātību, vai kura noteiktā vecumā vairs

nebūs spējīga sevi šādi uzturēt, saistībā ar ilgstošu invaliditāti …”28

Dažās valstīs, piemēram, Maltā plašs invaliditātes priekšstats iekļauj vairākas tādas kategorijas kā

persona ar dzirdes traucējumiem, persona ar kustību traucējumiem, persona ar redzes

traucējumiem, persona ar intelektuālās attīstības traucējumiem, persona ar garīgās veselības

problēmām, persona ar specifiskām mācīšanās grūtībām, persona ar epilepsiju, persona ar

hronisku saslimšanu, persona ar vairākiem traucējumiem, persona ar slēptiem traucējumiem.29

Turklāt ir arī hronisks medicīniskais stāvoklis - medicīniskais stāvoklis, kurš a) nepakļaujas

medicīniskai ārstēšanai; vai b) ir pašreiz notiekošs vai bieži atkārtojas; vai c) pieprasa sāpes

mazinošu terapiju; vai d) pieprasa ilgus medicīniskās uzraudzības periodus; vai e) kurš ir

neārstējams; vai f)noved pie ilgstošas invaliditātes; vai g) kuru rada neatgriezeniskas izmaiņas

organismā; vai h) pieprasa būt ar speciālu apmācību vai izgājušam rehabilitāciju; infekciju

neradošas slimības (saistītas ar aptaukošanos, neveselīgu dzīvesveidu un novecošanu); kā arī vēzis

(Ļaundabīgi audzēji).30

Apskatīsim tuvāk galvenos invaliditātes veidus.

Maņu traucējumi vai invaliditāte ir traucējumi, ko raksturo informācijas uzņemšanas problēmas,

izmantojot vienu vai vairākas maņas - redzi un dzirdi. Šī invaliditāte iekļauj aklumu, kurlumu un

akluma-kurluma kombināciju.

28Camilleri, Joseph M. & Callus, Anne-Marie (2001): ‘OUT OF THE CELLARS - Disability, Politics and the Struggle for Change: The Maltese Experience’. 29Uncrpd Disabled People’s Advisory Committee (Dpac), 2013. P. 2 30Parliamentary Secretariat for Health. A National Health Systems Strategy for Malta Securing our health systems for future generations Chapter 5, p.54; June 2014

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Dzirdes invaliditāte

Pie cilvēkiem ar dzirdes invaliditāti tiek pieskaitīti cilvēki, kas ir pilnīgi vai daļēji nedzirdīgi. Dzirdes

traucējumi attiecas uz tādu dzirdes zaudējuma apmēru, kas cilvēkam apgrūtina vai pilnībā neļauj

saprast runu. Daudzi cilvēki ar dzirdes traucējumiem nav spējīgi uztvert skaņas, ieskaitot runu,

tādā veidā, lai tās spētu izmantot ierastiem mērķiem. Citi dzirdes traucējumi ir saistīti ar fona

troksni, runas sajaukšanos un noteiktām skaņas frekvencēm, kas ierobežo precīzu informācijas

nodošanu. Turklāt spēja dzirdēt ir nepieciešama, lai apgūtu un kontrolētu runu, tādēļ gadījumos,

kad ir dzirdes traucējumi, radīsies arī runas traucējumi.

Kurlumu var konstatēt dzimšanas brīdī vai arī tas var rasties turpmākajā dzīvē no vairākiem

bioloģiskiem cēloņiem, piemēram, meningīts var traumēt dzirdes nervu vai auss gliemezi. Kurlums

var izpausties gan kā viegli vidējs traucējums, gan kā spēcīgs, vai pat kā pilnīgs dzirdes traucējums.

Visnozīmīgākais ierobežojums cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem no dzimšanas ir tāds, ka dzirdes

zaudēšana pārtrauc viņiem iespējas apmainīties ar informāciju sabiedrībai ierastajā runas valodā.

Nedzirdīgam studentam varētu būt grūti iesaistīties mutvārdu komunikācijā, uztvert informāciju

vai izbaudīt televīziju, filmas un mūziku.

Cilvēki, kuri ir daļēji nedzirdīgi, bieži vien var izmantot dzirdes palīgierīces, lai uzlabotu savu

dzirdi. Piemēram, cilvēki, kuriem ir smags vai dziļš kurlums, var izmantot ķirurģiski implantētu auss

gliemeža implantu. Cilvēki ar dzirdes traucējumiem var izmantot zīmju valodu kā komunikācijas

veidu. Simtiem zīmju valodu tiek izmantotas visā pasaulē. Lingvistiski zīmju valodas ir tikpat

bagātīgas un kompleksas kā jebkuras citas mutvārdu valodas, neskatoties uz plaši izplatīto un

nepareizo priekšstatu, ka tās "nav īstas valodas".

Redzes invaliditāte

Ir miljoniem cilvēku, kas cieš no mazas vai nopietnas redzes invaliditātes vai traucējumiem. Šie

traucējumi var pāraugt daudz nopietnākās problēmās vai slimībās kā aklums un redzes trauma, kā

arī citās. Daži no visizplatītākajiem redzes traucējumiem ir saskrāpēta radzene, sklēras skrāpējumi,

ar diabētu saistītie acs stāvokļi, sausas acis un radzenes transplantāts.

Cilvēki, kuri ir akli vai ar sliktu redzi, saskarsies ar lasīšanas ierobežojumiem, piemēram, cilvēki ar

redzes traucējumiem saskaras ar grūtībām skatīt darba materiālus, afišas, gaisa reklāmas, video un

citas vizuālās prezentācijas. Papildus tam, viņi saskarsies ar ierobežojumiem meklējot noteiktas

vietas vai materiālus skolas telpās vai ofisos. Piedevām vizuālās uztveres problēmas, piemēram,

atšķirīgi skaitļi vai fons, secība vai līdzīgas formas burtu vai vārdu lasīšana, var aizkavēt drukāto

testa materiālu izpratni.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Mobilitāte un fiziskā invaliditāte

Fiziskā invaliditāte ietekmē personas mobilitāti un var būt vai nu iedzimta vai iegūta saistībā ar

vecuma problēmām. Tā var būt arī slimības rezultāts. Tā var būt pastāvīga vai īslaicīga, piemēram,

cilvēki ar lauztiem kauliem arī ir pieskaitāmi šīs invaliditātes gadījumiem.

Tā var būt daļēja vai pilnīga pārvietošanās spēju zaudēšana un ietver sevī augšējo ekstremitāšu

traucējumus, apakšējo ekstremitāšu traucējumus, kustību izveicību, un iekļauj paralīzi, pilnīgu

ekstremitāšu paralīzi, cerebrālo trieku, poliomielītu, muskuļu distrofiju, artrītu.

Fiziskie traucējumi var būt sāpīgi un var ietekmēt mobilitāti, izturību, koordināciju, spēku vai

ātrumu. Dažiem cilvēkiem ar fizisku invaliditāti ir grūtības staigāt, citi var stāvēt, bet nevar staigāt;

ir cilvēki, kuri var staigāt, taču tiem ir jātaupa enerģija, reizēm lietojot ratiņkrēslu noguruma dēļ.

Pie ierobežojumiem ietilpst fiziskā pieeja mācību telpām, ofisiem, labierīcībām un standarta

augstuma krēslu vai galdu lietošana. Reizēm augšējo ekstremitāšu ierobežojumi (saistīti ar roku vai

plaukstu izmantošanu) var ietekmēt studenta spējas aizsniegt un manipulēt objektus.

Izzināšanas vai attīstības traucējumi

Attīstības invaliditāte ir jebkurš fizisks vai mentāls stāvoklis, kas sākas pirms 18 gadu vecuma un

liek bērnam apgūt prasmes daudz lēnākos tempos kā vienaudži, traucē bērna spējas normāli

funkcionēt sabiedrībā. Šie var būt garīgās attīstības traucējumi, plaisa mugurkaulā, cerebrālā

trieka, epilepsija, autisms. Autistiskie traucējumi, Aspergera sindroms, Reta sindroms un Hellera

sindroms arī var tikt uzskatīti par attīstības traucējumiem.

Mācīšanās invaliditāte ir mācīšanās traucējumi vienā vai vairākos psiholoģiskos pamatprocesos,

kas saistīti ar saprašanu vai tiek izmantoti mutvārdu un rakstiskajā valodā, kas var izpausties kā

nepilnīga spēja klausīties, runāt, lasīt, rakstīt, burtot vai veikt matemātiskos aprēķinus. Bērni ar

mācību traucējumiem var saskarties ar problēmām mācīties vairāku iemeslu dēļ, ieskaitot,

hiperaktivitāti un disleksiju.

Tās apmēri var būt no garīgas atpalicības līdz pārāk vājiem vai specifiskiem (kā specifiskos

mācīšanās ierobežojumos) kognitīvajiem trūkumiem, lai tos varētu kvalificēt kā garīgu atpalicību.

Intelektuālās attīstības traucējumi var parādīties jebkurā vecumā. Garīgā atpalicība ir intelektuālās

attīstības traucējumu apakštips, un intelektuālās attīstības traucējumi kā termins tiek bieži izvēlēts

lielākajā daļā angliski runājošo valstu.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Daļa no cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem izrāda izaicinošu uzvedību (sevis traumēšana, fiziska

vai verbāla agresija un lietu iznīcināšana). "Uzvedība, kas izaicina" apraksta darbības, kas bieži

rodas no mijiedarbības starp indivīdu un vidi. Tā iekļauj sevī agresiju pret citiem, sevis traumēšanu,

stereotipisku uzvedību (piemēram, šūpošanos vai roku plivināšanu), traucējošu vai iznīcinošu, kā

arī noslēgtu uzvedību. Tā var iekļaut vardarbību, ļaunprātīgu dedzināšanu vai seksuālo vardarbību,

tādejādi novedot indivīdu saskarsmē ar kriminālo tiesvedību. Visplašāk izmantotā definīcija šādai

uzvedībai ir "kulturāli nepieņemama uzvedība(s) tādā intensitātē, biežumā un ilgumā, ka personas

un citu fiziskā drošība visticamāk tiks nopietni apdraudēta, vai arī uzvedība, kas nopietni ierobežos

piekļuvi, vai neļaus personai piekļūt ierastām sabiedrības ēkām". Šāda uzvedība palielina iespēju,

ka tiks pielietotas ierobežojošas un nepatiku izraisošas pārvaldīšanas stratēģijas un tā var novest

pie cilvēku izslēgšanas no ierastās sabiedrības dzīves un pieejas pakalpojumiem. 31

Garīgie traucējumi vai slimības

Garīgās slimības (psihiatriski traucējumi) ir smadzeņu funkcionēšanas traucējumi, kas rada

nopietnus traucējumus nozīmīgās dzīves aktivitātēs kā, piemēram, domāšanā, jušanā, mācīšanās,

komunikācijā un gulēšanā, kā arī citās. Šīs slimības ietver šizofrēniju, trauksmes sajūtu

traucējumus, depresīvus traucējumus un fobijas, kā arī garastāvokļa, ēšanas paradumu (anoreksija,

bulīmija), personības (antisociāls), obsesīvi-kompulsīvus, posttraumatiskus, disociatīvus u.c.

traucējumus.

Intelektuālās attīstības traucējumi

Traucējumus raksturo intelektuālā funkcionēšana ievērojami zemākā līmenī kā vidējais līmenis,

kuri pastāv vienlaikus ar saistītiem ierobežojumiem divās vai vairākās no sekojošajām adaptīvo

prasmju jomās: pašaprūpe, komunikācija, dzīvošana mājās, sociālās prasmes, darbība sabiedrībā,

pašattīstība, veselība un drošība, atpūta un darbs. Tie parasti parādās pirms 18 gadu vecuma

sasniegšanas. Tie iekļauj autismu, Dauna sindromu, Tureta sindromu.

31The current situation of disabled persons with challenging behaviour in Malta. Promoting the social inclusion of disabled persons with challenging behaviour. Executive Summary. EFS 3. 105, 2012

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

MAN IR INVALIDITĀTE, JĀ, TĀ IR TAISNĪBA, BET TAS

NOZĪMĒ TIKAI TO, KA MAN IR JĀIET TIKAI NEDAUDZ

SAVĀDĀKS CEĻŠ KĀ TEV.

ROBERT M. HENSEL,DZIMIS AR PLAISU MUGURKAULĀ

Atsauces:

- Pasaules ziņojums par invaliditāti (World Report on Disability)32

- Apvienotās Karalistes konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām33

- Apvienotās Karalistes 2010.gada Vienlīdzības akts (Equality Act 2010)34

- 2012.gada Invaliditātes Lietu (Grozījumi Organizāciju un Civillietu Kodeksā) Akts (Disability

Matters (Amendments of the Code of Organization and Civil Procedure) Act of 2012).

2.Nodaļa: Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana

Cilvēku ar invaliditāti apmācība - Mācīšanās kopā ar cilvēkiem ar invaliditāti - Strādāšana kopā ar cilvēkiem ar invaliditāti

2.1 Komunikācija un mijiedarbība (Pamatieteikumi komunicēšanai ar cilvēkiem ar invaliditāti)

Pamatieteikumi komunikācijai ar cilvēkiem ar invaliditāti

32http://www.who.int/disabilities/world_report/2011/report/en/ 33http://www.un.org/disabilities/convention/conventionfull.shtml 34http://www.legislation.gov.uk/ukpga/2010/15/contents

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Tiesības komunicēt un būt spējīgam komunicēt daudzi no mums uztver par pašsaprotamām.

Runāšana un saprašana, lasīšana un rakstīšana ir prasmes, kuras lielākā daļa no mums izmanto

katru dienu. Mēs komunicējam, lai paustu savas jūtas, domas un viedokļus, lai uzdotu jautājumus

un lai sniegtu informāciju. Mēs to darām ar daudziem cilvēkiem un daudzu atšķirīgu iemeslu dēļ.

Piemēram, mēs varam jautāt pēc lietām, ko vēlamies nopirkt veikalā, apspriest mūsu medicīnisko

stāvokli ar ārstu, pasūtīt maltīti restorānā, runāt ar bankas ierēdni saistībā ar finansēm, vai

piezvanīt taksometru kompānijai, lai rezervētu braucienu. Komunikācija ir daudzu mūsu dzīves

lietu pamats un viena no cilvēku pamattiesībām.

Indivīdi reizēm ir nobažījušies par to, ka viņi pateiks ko nepareizi, tādēļ tie nesaka vispār neko -

tādejādi vēl jo vairāk norobežojoties no cilvēkiem ar invaliditāti.

Dažas "attieksmes barjeras" var tikt pārvarētas, veicot savstarpējo mijiedarbību. Daži ieteikumi

mijiedarbībai ar cilvēkiem ar invaliditāti:

Mēģiniet klausīties ar atvērtu prātu, ko saka persona ar invaliditāti, bez aizspriedumiem

par to, ko šī persona spēj vai nespēj paveikt.

Ir dabiski justies nekomfortabli, kad pirmoreiz sākat komunicēt ar cilvēku ar invaliditāti. Šī

fakta atzīšana ir normāla. Mēģiniet fokusēties uz "personu" nevis uz "invaliditāti". Drīz

Jūs šādās situācijās jutīsieties pilnīgi komfortabli.

Desmit komunikācijas baušļi

I. Runājiet ar personu pa tiešo, nevis caur pavadoni vai zīmju valodas tulku, kas varētu būt

blakus.

II. Iepazīstoties ar personu, piedāvājiet rokasspiedienu sasveicinoties. Cilvēki ar ierobežotu

roku veiklību vai protēzi parasti spēj paspiest roku, un kreisās rokas rokasspiediens ir

pieņemama sasveicināšanās.

III. Vienmēr stādieties priekšā un iepazīstiniet ar pārējiem, kas ir ar Jums kopā, kad

satiekaties ar cilvēku, kuram ir redzes invaliditāte. Kad komunicējat grupā, nekad

neaizmirstiet nosaukt cilvēku, pie kura vēršaties vai ar kuru runājat. Kad ieturat maltīti

ar paziņu kuram ir redzes invaliditāte, pajautājiet, vai drīkstat aprakstīt, kas ir uz viņa

vai viņas šķīvja.

IV. Ja piedāvājat palīdzību, gaidiet līdz Jūsu piedāvājums tiek pieņemts vai noraidīts. Tad

klausieties vai jautājiet pēc instrukcijām.

V. Attiecaties pret pieaugušajiem kā pret pieaugušiem cilvēkiem. Uzrunājiet cilvēkus ar

invaliditāti, izmantojot viņu vārdu, tikai tad, kad ar tādu pašu familiaritāti vēršaties arī

pie citiem. Nekad nepatronizējiet cilvēkus ratiņkrēslos, paplikšķinot uz viņu pleca vai

galvas.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

VI. Neatslienieties un neturieties pie ratiņkrēsla, neglaudiet pavadošo dzīvnieku. Atcerieties,

ka cilvēki ar invaliditāti izturas pret saviem ratiņkrēsliem kā pret savas personīgās

telpas pagarinājumiem. Tāpat dara arī cilvēki, kas izmanto suņus-pavadoņus. Nekad

nenovērsiet suņa-pavadoņa uzmanību no darba bez viņa īpašnieka piekrišanas.

VII. Atslābinieties. Nejūtieties samulsuši, ja lietojiet vispārpieņemtus izteicienus "Redzēsimies

vēlāk" vai "Vai esat par to dzirdējuši", ja tie attiecas uz personas invaliditāti.

VIII. Klausieties uzmanīgi, kad komunicējat ar cilvēkiem, kuriem ir runas grūtības, un sagaidiet,

kad viņi pabeigs savu runu. Ja nepieciešams, uzdodiet īsus jautājumus, uz kuriem var

atbildēt ar galvas mājienu vai īsu atbildi. Nekad neizliecieties, ka saprotat - tā vietā

pasakiet to, ko sapratāt, un ļaujiet personai atbildēt uz sacīto.

IX. Kad runājat ar cilvēku ratiņkrēslā vai uz kruķiem, vienmēr atrodaties acu līmenī.

X. Cilvēkam ar dzirdes traucējumiem viegli uzsitiet uz pleca vai pamājiet ar roku, lai

pievērstu viņa uzmanību. Skatieties uz personu tieši un runājiet skaidri, lēni un

izteiksmīgi, lai pārliecinātos, vai persona var nolasīt Jūsu teikto no lūpam. Mēģiniet

stāvēt pretim gaismas avotiem un turēt rokas, dzērienus un pārtiku tālāk no mutes,

kad runājat ar personu. Ja cilvēks valkā dzirdes aparātu, nepieņemiet, ka viņš spēj

atšķirt Jūsu runas skaļuma balsi. Nekad nekliedziet uz personu. Vienkārši runājiet savā

ierastajā balss tonī.

Eksistē vairāki pamatprincipi, kas palīdzēs komunicējot ar personām ar invaliditāti, neskatoties uz

viņu invaliditātes veidu, kurus J.Koens (J.Cohen) apraksta savā darbā Invaliditātes etiķetes

ieteikumi, komunicējot ar cilvēkiem ar invaliditāti (Disability Etiquette Tips On Interacting with

People with Disabilities)

Esiet iejūtīgi saistībā ar fizisko kontaktu. Daļa no cilvēkiem ar invaliditāti paļaujas uz

savām rokām līdzsvara nodrošināšanā, tādēļ nesniedziet palīdzību lielā steigā - tas var

viņus izsist no līdzsvara. Cilvēki ar invaliditāti uztver savus palīglīdzekļus kā daļu no viņu

personīgās telpas, tādēļ izvairieties no viņu ratiņkrēslu, kruķu vai citu palīglīdzekļu

aizskaršanas.

Domājiet, pirms runājat. Vienmēr runājiet pa tiešo ar cilvēku ar invaliditāti, nevis ar viņa

pavadoni vai palīgu. Runājiet ar cilvēku ar invaliditāti gluži tāpat kā runātu ar citu personu.

Viņi grib saņemt tādu pašu attieksmi kā pret citiem. Cieniet viņu privātumu.

Neizdariet pieņēmumus. Cilvēki ar invaliditāti vislabāk spēj novērtēt to, ko viņi spēj un

nespēj izdarīt. Neizdariet izvēli viņu vietā par piedalīšanos aktivitātēs.

Komunicējiet dabiskā veidā. Rīkojieties dabiski, gluži kā Jūs darītu ar jebkuru citu personu.

Runājiet savā starpā tieši skatoties viens uz otru. Komunikācija ar personu ar invaliditāti

nav grūta, tā vienkārši var aizņemt nedaudz ilgāku laiku, atkarībā no invaliditātes veida.

Esiet pieklājīgi. Izrādiet personai tādu pašu cieņu, kādu vēlaties saņemt.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Esiet uzmanīgi. Esiet pacietīgi, saprotoši un veltiet visam laiku. Mēģiniet izprast personas

vajadzības un problēmas. Apzinieties, ka eksistē atšķirīgi faktori, kurus nepieciešams ņemt

vērā, mijiedarbojoties ar personām, kurām ir specifiska invaliditāte.

Pieņemiet cilvēkus ar invaliditāti kā personības. Cilvēkiem ar invaliditāti var būt kopīgs

traucējums, taču viņu invaliditātes sekas atšķirsies ļoti lielā apmērā, t.i., traucējuma

apmērs, ilgums, individuālās problēmu pārvarēšanas stratēģijas un stili, personības

iezīmes. Neizdariet plašus pieņēmumus par visiem cilvēkiem ar invaliditāti, balstoties uz

Jūsu pieredzi par atsevišķiem gadījumiem.

SVARĪGĀKĀ IR SPĒJA, NEVIS NESPĒJA...

MARLEE MATLIN

Atsauces:

Cilvēku ar komunikācijas traucējumiem pieeja pie komunicēšanas, Sabiedrības un Sociālo

pakalpojumu ministrija, Ontārio, Kanāda, (Communication access for people who have

communication disabilities, Ministry of Community and Social Services, Ontario, Canada, 2009:

http://www.mcss.gov.on.ca/documents/en/mcss/accessibility/DevelopingStandards/Communicati

on_Access_ENG_no_ack.pdf)

Efektīva komunicēšana ar cilvēkiem ar invaliditāti. Dienviddakotas Centrs personām ar invaliditāti:

https://www.labor.state.ny.us/workforcenypartners/forms/communication.pdf

Koens J. Invaliditātes etiķetes ieteikumi mijiedarbojoties ar cilvēkiem ar invaliditāti. Jackson

Heights, NY: Austrumu paralizēto veterānu asociācija (Cohen, J. Disability Etiquette Tips On

Interacting With People With Disabilities. Jackson Heights, NY: Eastern Paralyzed Veterans

Association)

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

2.1.1 Komunikācijas iespējas ar cilvēkiem, kuri ir nedzirdīgi vai ar dzirdes traucējumiem

Atšķirībā no stereotipa "kurls un mēms", kurš saistās ar runāšanu caur rīkli un žestikulēšanu gaisā

nesaprotamos rakstos, nedzirdīgi cilvēki izmanto plašu valodas un komunikācijas rīku spektru,

reizēm atsevišķi, reizēm dažādos sajaukumos, izmainot savu uzvedību atkarībā no konteksta un

viņu izglītības un rehabilitācijas vēstures.

Mutvārdu un rakstītā valoda

Viens no veidiem kā komunicē kurli cilvēki ir tās valsts, kurā tie ir dzimuši un dzīvo, valoda -

mutvārdu un rakstiskā. Valoda tiek mācīta visiem nedzirdīgajiem bērniem agrā vecumā, izmantojot

kombinētu dzirdes palīglīdzekļu un/vai auss gliemeža implantus, rehabilitāciju un apmācību.

Runas terapeiti un skolotāji strādā kopā, lai palīdzētu nedzirdīgam bērnam attīstīt savas valodas

prasmes, kas tiek iemācīta formālās izglītības kontekstā, ar līdzīgām metodēm un rezultātiem kā

dzirdīgo cilvēku svešvalodu apmācībā.

Šis ir iemesls viņu nepilnīgajai runātās valodas pārzināšanai. Patiesībā cilvēki ar dzirdes

traucējumiem saskaras ar grūtībām divos galvenajos valodas apgūšanas faktoros: pilnīga valodas

ievade un saskarsmes vecums.

Dzirdes traucējumu dēļ, saņemtā valodas ievade nav pilnvērtīga, kas nozīmē valodas ievadi, nevis

pilnīgu vides skaņu komplektu. Patiesībā daudziem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem dzirde ir

saglabājusies noteiktos apmēros, vismaz atsevišķās frekvencēs un noteiktā skaļumā. Taču svarīgas

ir tikai valodas skaņas, jo tām ir ietekme uz valodas apgūšanas kvalitāti. Citas skaņas, vienalga vai

tās tiek sadzirdētas vai ne, nerada īpaši lielu ietekmi uz valodas apgūšanu.

Laika faktors ietekmē valodas apgūšanu tādā apmērā, ka bērna ar dzirdes traucējumiem valodas

apgūšana norisinās citādākā (un aizkavētā) laikā, salīdzinot ar bērniem, kas saskaras ar mātes

valodu jau no dzimšanas vai pat agrāk.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Tā rezultātā aizkavēta apgūšana un nepilnīgi izteikta valoda cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

rada grūtības ar runāto valodu, gan mutvārdu, gan rakstiskajā formā, gan izprašanā un izteikšanā.

Mutvārdu valodas izprašanā, cilvēki ar dzirdes traucējumiem paļaujas uz nolasīšanu no lūpām, ko

daudzi no viņiem izmanto ar lieliskiem rezultātiem, pat ja mēs atceramies, ka tas ir ārkārtīgi

darbietilpīgi un pieprasa milzīgu koncentrēšanās līmeni. Nolasīšanai no lūpām ir nepieciešami arī

noteikti apstākļi: ir jābūt fiziski tuvu un vizuālā kontaktā ar otru personu, apgaismotā vietā, lai

skaidri būtu saskatāma sarunu biedra mute (piemēram, neskūta bārda var sarežģīt nolasīšanu no

lūpām).

Pirkstu valoda (daktiloloģija)

Otrs iespējamais veids, kā komunicēt ar cilvēkiem ar dzirdes

traucējumiem, ir pirkstu valoda, roku alfabēts. Tas strādā

tāpat kā vārda rakstīšana pa burtiem rakstītajā valodā, tikai

tiek izteikts, roku un pirkstus saliecot dažādās formās. Pirkstu

valodu var salīdzināt ar rakstīšanu ar roku.

Burtu izteikšana ar pirkstiem tiek veikta ar labo roku (vai

kreiso, ja esat kreilis) krūškurvja priekšā. Burtu izteikšanu ar

pirkstiem var dēvēt par starptautisko alfabētu, jo lielākā daļa

valstu izmanto līdzīgu versiju, kas formāli tika noteikta

Starptautiskajā nedzirdīgo kongresā Romā 1951.gadā.

Zīmju valoda

Zīmju valodas ir īstas un dabiskas valodas, kuras izmanto nedzirdīgo kopienas visos pasaules

nostūros, pat tad, ja tās nelieto katrs cilvēks ar dzirdes traucējumiem. Par vispāratzītas valodas

statusu liecina, piemēram, angļu valodas gramatikas lietojums - angļu valodā dažādu valodu

nosaukumi tiek rakstīti ar lielo sākumburtu un eksistē atšķirība starp terminu "deaf" (cilvēks ar

dzirdes traucējumiem) un "Deaf" (cilvēku ar dzirdes traucējumiem valoda).

Tādejādi mēs varam apstiprināt, ka zīmju valodas ir dabiskas valodas, ko izstrādāja cilvēku ar

dzirdes traucējumiem kopienas, lai apmierinātu kopienas kognitīvās, izteiksmes un komunikāciju

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

vajadzības. Taču gadsimtiem ilgi valda logocentrisks aizspriedums, ka vienīgā īstā valoda ir

mutvārdu valoda, un ir izplatīti daudzi negatīvi aizspriedumi pret zīmju valodām, kas ir dziļi

iesakņojušies cilvēku vispārīgajās sajūtās.

Viens no visizplatītākajiem pārpratumiem ir tas, ka zīmju valoda ir universāla. Patiesībā ir tieši

pretēji, jo katrai valstij, bet reizēm arī katram reģionam ir sava zīmju valoda. Piemēram, Spānijā ir

divas zīmju valodas (Lengua de Signos Española un Lengua de Signos Catalana), Itālijā ir Itālijas

zīmju valoda u.t.t.

Tātad - zīmju valoda nav universāla, bet vai eksistē starptautiska zīmju valoda? Patiesībā, jā.

1951.gadā Pasaules nedzirdīgo federācijas kongresa ietvaros tika ierosināts izveidot Gestuno, taču

tāpat kā ar mutvārdu valodu Esperanto, arī Gestuno, gluži kā tāda utopiska valoda, nepieredzēja

plašu pielietojumu. Tāpat kā angļu valoda ir kļuvusi par tādu kā "starptautisko" valodu

dzirdīgajiem, tā arī amerikāņu zīmju valoda ir kļuvusi par visplašāk lietoto un prestižāko zīmju

valodu un tiek izmantota komunikācijā starp nedzirdīgajiem, kuri izmanto dažādas zīmju valodas.

Otrs aizspriedums ir tāds, ka zīmes ir ļoti līdzīgas dzirdīgo cilvēku žestiem, taču tās ir ļoti atšķirīgas

no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, žestiem ir atšķirīgas vēstures un tikai reizēm tās sakrīt. Otrkārt,

žesti dzirdīgajiem kalpo par komunikācijas pastiprinātāju un papildinātāju, taču zīmes ir īsta valoda.

Turklāt zīmes nav īpaši ikoniskas, kas nozīmē, ka tikai mazs zīmju skaits simbolizē objektu

reālistiskā veidā. Lielākā daļa zīmju ir patvaļīgi pieņemtas, gluži kā mutvārdu valodas vārdi. Ja visas

zīmes būtu ikoniskas, zīmju valodas nelietotāji varētu saprast zīmju valodu, taču pārsvarā dzirdīgie,

saskaroties ar zīmju valodu, to nesaprot. Un, ja visas zīmes būtu ikoniskas, būtu viena vienota

zīmju valoda, taču, kā mēs uzzinājām jau iepriekš, patiesībā tā nav.

Kā īsta valoda, kas ir veidota no zīmēm un nevis no žestiem, kas piesaistīti objektiem no fiziskās

realitātes, ar zīmju valodu ir iespējams izteikt pat abstraktus konceptus - tādējādi tā ir kļūda

domāt, ka zīmju valodas leksika ir veidota tikai no zīmēm, ar konkrētām atsaucēm. Patiesībā ar

zīmju valodu ir iespējams izteikt jebkuru konceptu - gan abstraktu, gan konkrētu. Izmantojot zīmju

valodu, ir iespējams gan iegādāties augļus tirgū, gan arī universitātē iztulkot filozofijas lekciju.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka zīmju valodai nav gramatiskās sistēmas, tas ir, savas morfoloģijas un

sintakses. Aizspriedumi pret zīmju valodu pastiprinājās vēl vairāki, it sevišķi Eiropā, mutvārdu

valodai līdzīgas fleksijas sistēmas neesamības dēļ zīmju valodā - zīmju valodas neizmanto artikulus

un prievārdus, ir acīmredzamas grūtības atšķirt nosaukumus no darbības vārdiem, kā arī vārdu

kārtība teikumos ir salīdzinoši brīva. Tomēr patiesībā lietas ir pavisam savādākas. Iepriekš minētais

faktiski nenozīmē to, ka zīmju valodai nav gramatiskās sistēmas, bet gan norāda, ka tai ir pavisam

savādāka gramatiskā sistēma, kura tipoloģiski krietni atšķiras no Indoeiropiešu valodām.

Apziņa, ka zīmju valodas ir īstas valodas ar līdzību vai struktūru, kurām jāizrāda tāda pati cieņa kā

mutvārdu valodām, veidojās pateicoties amerikāņu valodnieka Viljama Stokou (William Stokoe)

jaunatklājošajam darbam, kurš 1960.gadā savā grāmatā "Zīmju valodas struktūra" pirmoreiz

uzskatāmi pierādīja ka zīmju valodām ir gramatiskā struktūra, kuras bāze ir salīdzināma ar

mutvārdu valodu.

IETEIKUMI KOMUNIKĀCIJAI AR CILVĒKIEM, KURIEM IR DZIRDES TRAUCĒJUMI

Ir svarīgi atcerēties, ka cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir lielas grūtības uztvert ārēju informāciju

no skaņām, un, lai saprastu, ko saka citi cilvēki, viņi ļoti lielā mērā izmanto redzi informācijas

iegūšanai. Šī iemesla dēļ ir svarīgi paturēt prātā dažus vispārīgus ieteikumus, lai uzlabotu mūsu

komunikāciju ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi:

Pievērsiet cilvēka ar dzirdes traucējumiem uzmanību pirms sākt runāt: viegls uzsitiens uz

pleca vai rokas vai žests gaisā viņa/viņas virzienā, lai pievērstu uzmanību.

Stāviet cilvēka ar dzirdes traucējumiem priekšā un palieciet viņa tuvumā visu laiku, kad

runājat.

Ja runājat ar personu, kurai ir dzirdes traucējumi un kuru pavada surdotulks, uzturiet acu

kontaktu tieši ar personu ar dzirdes traucējumiem, nevis ar tulku.

Pievērsiet uzmanību, lai sarunas laikā starp Jums un sarunu biedru nebūtu neviena

objekta, lai netiktu traucēta redzamība.

Pārliecinieties, ka cilvēks, kuram ir dzirdes traucējumi, skaidri redz runājošās personas seju un muti.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Nekošļājiet, nesmēķējiet un neturiet sejas priekšā rokas.

Nestāviet vietās, kur gaisma spīd Jums aiz muguras, piemēram, loga priekšā vai slikti

apgaismotās vietās.

Lūpu kustību pastiprināšana nav noderīga. Patiesībā šāds pārspīlējums tikai pasliktina teiktā uztveršanu! Arī runāšana skaļākā balsī nav ieteicama, runājot ar cilvēku, kuram ir dzirdes traucējumi, jo šāda rīcība izmaina Jūsu normālās lūpu kustības.

Izmantojiet sejas un ķermeņa izteiksmes, lai padarītu ziņojumu skaidrāku.

Kad tas ir iespējams, samaziniet fona trokšņus.

Atsauces

Lane, H. (2011) Acu cilvēki, Oxford, University Press (The people of the eye)

Stokoe, W. (1978) Zīmju valodas struktūra, Silver Spring, Linstok Press. (Sign Language Structure)

Volterra, V. (2004) La lingua dei segni italiana. La comunicazione visivo-gestuale dei sordi, Bologna,

Il Mulino

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

2.1.2 Komunikācijas iespējas ar cilvēkiem, kuri ir neredzīgi vai ar redzes traucējumiem

Redzes traucējumi tiek iedalīti divās apakšgrupās - smagi redzes traucējumi (aklums) un

vājredzība. Cilvēki ar smagiem redzes traucējumiem ļoti bieži ir atkarīgi no Braila raksta, datoriem

ar programmatūru, kas nolasa ekrānā redzamo informāciju, un balta spieķa. Cilvēkiem ar redzes

traucējumiem ir tā sauktā ierobežotā redze. Šādi cilvēki ir spējīgi lasīt un orientēties apkārtējā

telpā, izmantojot spēcīgas brilles, bet reizēm pat ar palielināmā stikla palīdzību.

Redzes traucējumi ierobežo personas spējas orientēties vidē, iegūt informāciju, veidot sociālos

kontaktus, tādejādi ir nepieciešams izveidot vidi, lai stimulētu kopības sajūtu ar pārējiem

sabiedrības locekļiem. Ienākot jaunā vidē, šādai personai jāļauj izjust objekti, jo šādos gadījumos

tauste aizstāj redzi. Tādejādi tiek veidota izpratne par objektu formu, īpašībām, vietu un

funkcionālo pielietojumu. Šādu personu neatkarība nepalielinās, ja tiek mainīta dzīvesvieta vai

mēbeles tiek bieži pārvietotas, jo persona ir pielāgojusies iepriekšējai situācijai un viss izmainītais ir

jāapgūst atkal no jauna.

Pavadonis

Kad cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir nepieciešams pavadonis, viņiem ir jātur pavadoņa roka

virs elkoņa locītavas un jāseko pussoļa attālumā no pavadoņa. Ir jāatceras, ka lielākajai daļai

cilvēku ar redzes traucējumiem ir normāla dzirde, tādēļ Jums ir jāuzrunā viņi tieši, nevis caur

pavadoni.

Troksnis

Skaņa ir ļoti svarīga. Daudzi cilvēki ar redzes traucējumiem atpazīst telpas pēc skaņām, ko tie dzird

atkārtoti, piemēram, soļu skaņu, klauvēšanu ar spieķi, plaukstu sasišanu, klauvēšanu ar pirkstiem,

dažādas īsas iesaukšanā. Telpas akustika ir atkarīga no tās izmēriem, formas un tajā esošajiem

objektiem. Troksnis nav vēlama skaņa, tādēļ ir ieteicams no tā izvairīties. Telpas ar ilgu atbalss

periodu pasliktina skaņas uztveršanu un ierobežo iespējas noteikt dažādus šķēršļus savā ceļā.

Baltais spieķis

Daudzi neredzīgie cilvēki vai cilvēki ar redzes traucējumiem izmanto balto spieķi, kurš kalpo gan kā

pārvietošanās rīks, gan arī norāda, ka baltā spieķa lietotājs ir neredzīgs, vai ar redzes

traucējumiem.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Lai neredzīgais cilvēks spētu orientēties apkārtējā vidē, viņam/viņai ir nepieciešami precīzi

norādījumi. Nepietiek ar to, ka Jūs mājiet ar roku vajadzīgajā virzienā un sakāt "Tas ir tur

tālāk, otrā pusē!". Labāk ir teikt "Jums priekšā ir sols" vai "...ir vienu metru pa labi no

Jums".

Jums nepieciešams informēt neredzīgo cilvēku par Jūsu došanos prom savādāk pēc brīža

viņš sapratīs, ka runā ar tukšu vietu. Tas nav īpaši patīkams atklājums.

Nepaceliet balsi, kad runājat ar neredzīgu personu. "Neredzīgs" parasti nav sinonīms

vārdam "kurls". Savukārt, ja cilvēkam ir dzirdes traucējumi, viegli pieskarieties viņa/viņas

rokai, lai pievērstu uzmanību, runājiet skaidri un lēni. Nekliedziet! Ja cilvēks labāk dzird ar

vienu ausi, pavadiet viņu, ejot tajā pusē, kur viņš labāk dzird. Ja savstarpēja komunikācija

nav iespējama, iespējams cilvēks saprot informāciju, ko Jūs rakstāt uz viņa/viņas rokas -

rakstiet lielos drukātos burtus ar rādītājpirkstu viņa/viņas plaukstā. Tā ir lēna komunikācija,

taču iespējams Jums izdosies saprast vienam otru.

Reizēm, sarunājoties ar neredzīgu personu, cilvēki izvairās no vārdu "redzēt, skatīties, akls"

lietošanas. neredzīgi cilvēki izmanto un izprot vārdu "redzēt", lai izteiktu savu

"redzēšanas" veidu - sataustīt, sajust, u.t.t. Taču nav vēlams sarunā lietot vārdu "akls" - tas

rada negatīvas emocijas daudziem cilvēkiem.

Kad vēršaties pie neredzīga cilvēka, nosauciet savu vārdu un īsi aprakstiet, kas Jūs esat, ja

Jūsu balss neredzīgajam cilvēkam nav labi pazīstama. Neredzīgi cilvēki vēlas zināt, ar ko

viņi runā. Neredzīgajiem nepatīk, ja nezināmi cilvēki klusi staigā viņiem apkārt. Neredzīgam

cilvēkam ir grūti saprast, vai viņa sarunas biedrs ir viņam blakus, ja blakus ir iela ar

satiksmes trokšņiem, ja istabā ir izklāti skaņu slāpējoši paklāji, ja kafejnīcā tiek spēlēta

mūzika, ja apkārt ir cilvēku pūļi u.t.t.

Ja neredzīgā persona ir Jūsu darba kolēģis vai ģimenes loceklis, lūdzu, atcerieties, ka

neredzīgā persona var droši pārvietoties, parūpēties par sevi un atrast nepieciešamos

objektus pazīstamā situācijā. Tādēļ neizjauciet ierasto kārtību, nepārvietojiet mēbeles

pirms tam nepainformējot neredzīgo personu, neatstājiet jebkādus objektus viņa/viņas

ceļā - neradiet personai papildus šķēršļus.

Ļoti bieži cilvēkam nepieciešams, lai viņam ko izlasītu. Saistībā ar avīžu un žurnālu lasīšanu,

nav svarīgi tas, ko Jūs personīgi uzskatāt par interesantu un aktuālu - Jums ir jāizlasa visi

virsraksti, un neredzīgajai personai ir pašam/pašai jāizlemj, ko viņš/viņa vēlas dzirdēt. Ja

Jums tiek prasīts izlasīt personīgu vēstuli, ievērojiet visu privātās sarakstes

konfidencialitāti.

Reizēm cilvēki nezina, kā pabrīdināt savu partneri par ietves apmali. Vienkārši, kad

tuvojaties tuvāk apmalei, pasakiet vai tā ir "apmale uz augšu" vai "apmale uz leju". Pirms

kāpt uz apmales, palēniniet gaitu, un partneris no Jūsu kustībām sapratīs situāciju un

atbilstoši reaģēs. Līdzīgi ir jārīkojas, kad tuvojaties pakāpienam vai slīpumam.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Kad iekāpjat transportlīdzeklī, uzlieciet vadošo roku uz durvju roktura un pastāstiet

partnerim, kurā virzienā ir transportlīdzekļa priekšgals - pa labi vai kreisi. Tad, sekojot

Jūsu rokai, neredzīgā persona atradīs durvju rokturi ar rokas tvērienu, bet ar otru roku -

jumtu. Tad neredzīgā persona varēs atvērt transportlīdzekļa durvis un iekāpt

transportlīdzeklī. Ja Jūs vēlaties vispirms atvērt durvis, pasakiet, kad durvis ir vaļā un

uzlieciet vadošo roku uz transportlīdzekļa jumta, lai persona varētu orientēties. Pēc tam

neredzīgā persona varēs atrast sēdvietu un apsēsties, pie reizes pati aizverot durvis. Kad

brauciens ir galā, palīdziet partnerim atvērt durvis un izkāpt no transportlīdzekļa.

Iekāpjot un izkāpjot no sabiedriskā transporta, pavadonis vienmēr kāpj ārā pirmais. Jums

ir noteikti jāpabrīdina partneris par pakāpiena augstumu! Ir ieteicams piedāvāt sēdvietu

neredzīgajai personai (vienkārši uzlieciet viņa/viņas roku uz brīvās vietas atzveltnes), jo

transportlīdzekļa asas bremzēšanas gadījumā persona ne vienmēr varēs pati noturēties uz

kājām.

Cilvēki, kas ir neredzīgi vai ar redzes traucējumiem, var izmantot suņus-pavadoņus kā

palīgus. Suņi-pavadoņi ir speciāli trenēti, lai vestu šādus cilvēkus un palīdzētu tiem

izvairīties no šķēršļiem. Suņi-pavadoņi praktiski ir neredzīgās personas acis. Atcerieties, ka

nedrīkst glaudīt vai barot suņus-pavadoņus bez viņu īpašnieku piekrišanas.

Ja persona ir ar redzes traucējumiem, ikdienas pārvietošanās un dzīve var tikt atvieglota,

izmantojot tādus šķietami vienkāršus paņēmienus kā:

pareiza apgaismojuma izvēle;

kontrastējošu krāsu izmantošana (ir vieglāk ievērot baltu kafijas krūzi uz tumša galdauta kā

glāzē ielietu pienu uz baltas virsmas);

pietiekami spēcīgs palielināmais stikls lasīšanai;

personas ierastās objektu kārtības ievērošana;

tā sauktā "paraksta karte" - šablons, kas neļaus pildspalvai izslīdēt no nepieciešamās

rindas, parakstīšanās laikā (kartonā izgriezts mazs taisnstūris).

tumša papīra strēmele lasīšanas atvieglošanai, kas uzlikta zem rindiņas un tiek pārvietota

uz leju pēc rindiņas izlasīšanas, vai arī kartona strēmelē izgriezts logs vienas līnijas

augstumā. Pēdējais palīdzēs arī novērst gaismas atspīdumus no glancēta papīra un uzlabos

burtu kontrastu.

Atsauces

- Liepājas neredzīgo biedrība: http://redzigaismu.lv/eng/

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

- Pasaules veselības organizācija (World health organization), mājaslapa: http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs282/en/

- Vision Australia, mājaslapa: http://www.visionaustralia.org/living-with-low-vision/family-friends-and-carers/communicating-effectively-with-people-who-are-blind-or-vision-impaired

- Nacionālā neredzīgo federācija, mājaslapa (National Federation of the Blind): https://nfb.org/

- Latvijas neredzīgo biedrības Rīgas organizācija: http://redzimani.lv/178-kas-jazina-par-cilveku-ar-nopietniem-redzes-traucejumiem/

- The Chicago lighthouse: http://chicagolighthouse.org/programs-and-services/working-someone-who-blind-or-visually-impaired/how-communicate-someone-who-blind

- Henshaws neredzīgo biedrība (Henshaws society for blind people): http://henshaws.org.uk/

- Amerikas neredzīgo fonds (American Foundation for the blind): http://www.afb.org/info/friends-and-family/etiquette/communicating-comfortably/235

- Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības un aizstāvības pakalpojumi "komunicēšana ar cilvēkiem, kuri ir akli vai ar redzes traucējumiem" (Disability employment and advocacy services, „communicating with people who are blind or have vision impairment”):https://imvc.com.au/youth-and-communities/broaden-your-horizons/disability-information/blindness-and-vision-impairment/

- Ziemeļdakotas centrs personām ar invaliditāti "Efektīva komunikācija ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte" Komunikācijas blogs (North Dakota Center for Persons with Disabilities „Communicating Effectively With People Who Have A Disability” The Communication blog): http://tcbdevito.blogspot.com/2011/08/communication-strategies-talk-between.html

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

2.1.3 Komunikācijas iespējas ar cilvēkiem, kuriem ir kustību vai fiziskās attīstības traucējumi

Komunicējot ar cilvēkiem, kuriem ir jebkāda veida invaliditāte, neveidojiet pieņēmumus par to, ko

persona spēj vai nespēj izdarīt: piemēram, cilvēki, kuri izmanto spieķus vai kruķus, var atbalstīties

pret durvīm, lai tās atvērtu, savukārt atsevišķi ratiņkrēslu lietotāji var staigāt, bet ratiņkrēsla

izmantošana ļauj viņiem pārvietoties ātri un ietaupīt enerģiju.

Galvenais ir attiekties pret cilvēkiem ar invaliditāti gluži tāpat, kā Jūs attiecaties pret jebkuru citu.

Ja Jūs redzat, ka cilvēks ar protēzi izstiepj Jums roku sveicienam, sniedziet savu roku

rokasspiedienam, kā Jūs darītu ikdienā. Taču atcerieties, ka katrs cilvēks ir individuāls, un tas, kā

viņš vai viņa reaģēs noteiktā situācijā, var atšķirties. Piemēram, šajā situācijā persona ar invaliditāti

var izstiept viņa/viņas protēzi, bet citos gadījumos var izvēlēties to nedarīt.

Eksistē daži ieteikumi saskarsmei ar cilvēkiem ar invaliditāti, balsoties uz "galvenajiem principiem",

kurus formulējis sportists un cilvēku ar invaliditāti aizstāvis Riks Garrens (Ric Garren):

Ja persona izmanto ratiņkrēslu vai spieķi, vienmēr pajautā viņam vai viņai iepriekš, vai

viņš vēlētos Jūsu palīdzību, runājot pa tiešo ar personu ratiņkrēslā.

Ja saruna norisinās ilgāk nekā pāris minūtes, apsēdieties vai stāviet uz ceļiem, lai Jūs būtu

vienā līmenī ar ratiņkrēslu lietotāju. Ja tas nav iespējams, ieturiet tādu distanci, lai sarunas

biedram nevajadzētu sasprindzināt kaklu, lai izveidotu acu kontaktu ar Jums.

Jūs varat izmantot vispārējas frāzes, kas saistītas ar mobilitāti.

Kad runājat ar cilvēku, kuram ir cerebrālā trieka, skatieties uz cilvēku un mēģiniet

koncentrēt visu savu uzmanību uz viņu, tā kā cilvēkam var būt grūti runāt ar Jums.

Nepabeidziet teikumus sarunu biedra vietā, ļaujiet viņam izteikties un teikt, ko viņi vēlas.

Nebaidieties lūgt personu atkārtot frāzi vai teikumu, ko Jūs neesat sapratuši.

Ja persona nokrīt vai zaudē līdzsvaru, vienkārši piedāvājiet palīdzību. Dabiska reakcija ir

reaģēt pārāk pārspīlēti, taču Jums nav jābūt pārlieku aizsargājošam ar personu, kurai ir

mobilitātes traucējumi.

Paplikšķināšana uz ratiņkrēsla lietotāja galvas vai personas palīglīdzekļu aiztikšana var tikt

uztverta kā aizskaroša, tāpat kā karāšanās no vai atbalstīšanās uz personas ratiņkrēsla, jo

tā ir daļa no ratiņkrēsla lietotāja personīgās dzīves telpas.

Ja apkalpošanas galds Jūsu uzņēmumā ir pārāk augsts, lai pār to varētu redzēt, apejiet tam

apkārt, lai nodrošinātu pakalpojumus.

Ja Jūs zvanāt personai ar kustību invaliditāti, ļaujiet telefonam zvanīt ilgāk nekā parasti,

lai dotu personai papildus laiku klausules pacelšanai.

Piedāvājiet roku rokasspiedienam, pat tad, ja izskatās, ka personai ir vājas rokas vai

kustības. Daļa cilvēku, kuriem nefunkcionē vai trūkst labā roka, ir pieraduši veikt

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

rokasspiedienu ar kreiso roku. Uztveriet mājienus no cilvēka. Ja personai nav abu roku,

piemēroti ir viegli satvert viņus aiz pleca koleģiālā veidā, tā vietā, lai paspiestu roku.

Nemēģiniet fiziski pacelt vai pārvietot personu ar kustību traucējumiem jebkādā veidā

pret viņa vai viņas gribu.

PIEEJAMĪBAS JAUTĀJUMI:

Priekš pārvietošanās no ratiņkrēsla uz krēslu, ieteicams izmantot krēslu bez roku balstiem

vai zemiem roku balstiem, lai cilvēks varētu viegli nokļūt krēslā. Dažiem cilvēkiem

pārvietošanās uz šādu krēslu var būt vieglāka, savukārt sēdēšana krēslā bez atbilstošiem

roku balstiem var nebūt komfortabla. Kad ratiņkrēsla lietotājs pārvietojas no ratiņkrēsla uz

krēslu, tualeti u.c. nepārvietojiet ratiņkrēslu ārpus aizsniegšanas robežas.

Jautājiet pēc norādījumiem, ja palīdzat kādam nokļūt pāri malai, savādāk Jūs varat viņu

izmest ārā no krēsla. Katrs ratiņkrēsls ir atšķirīgs, un katram ratiņkrēslu lietotājam ir

atšķirīga izvēle, no kādas pozīcijas viņam palīdz pārvietoties - vai atrodoties aiz ratiņiem vai

arī tiem priekšā. Jūs varat nejauši atdalīt krēsla daļas, ja Jūs to celsiet aiz rokturiem vai kāju

paliktņa.

Kad stumjat ratiņkrēslu lejup pa stāvumu, turiet ratiņkrēslu, lai tas neripotu pārāk ātri.

Iemācieties kontrolēt ratiņkrēslu, kad stumjat to pāri trotuāra malām.

Ja ratiņkrēsls jāstumj pāri vairāk kā vienam pakāpienam, turiet ratiņkrēslu sagāztu uz sevi,

kad pārvietojaties augšup vai lejup pa pakāpieniem.

Ņemiet vērā ratiņkrēsla lietotāja satvēriena attāluma ierobežojumus. Cik vien iespējams,

novietojiet lietas tvēriena attālumā. Nodrošinieties, ka ceļš līdz plauktiem un stendiem ir

brīvs.

Kad ejat kopā ar personu, kura iet par Jums lēnāk, ejiet blakus personai, nevis pa priekšu.

Drūzmēšanās ratiņkrēsla lietotāja personīgajā telpā var likties apdraudoša vai uzbrūkoša

lielai daļai cilvēku. Dodiet cilvēkam vietu, kur pārvietoties, un tas var samazināt stresu un

bažas.

MANS STĀVOKLIS NEIEROBEŽO MANI. MAN IR FIZISKI

IZAICINĀJUMI UN ESMU SAVĀDĀK SPĒJĪGS. I HAVE NOT

BEEN HANDICAPPED BY MY CONDITION.

DŽANETA BĀRNSA - ATZĪTA PR VISILGĀK DZĪVOJOŠO PERSONU AR PILNĪGU EKSTREMITĀŠU

PARALĪZI

(GINESA PASAULES REKORDI)

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

2.1.4 Komunikācijas iespējas ar cilvēkiem, kuriem ir garīgās vai intelektuālās attīstības traucējumi

Kā raksta Morris & Blatt (1986) - cilvēki ar invaliditāti jau no bērnības jūtas izslēgti no diskusijas par

viņu izglītību. Šīs izslēgšanas rezultātus var redzēt pieaugušo ar invaliditāti dusmās par viņiem

paredzēto izglītību, kad viņi bija bērni.

Vēl viena svarīga tēma ir samazinātas cerības. Mittlers (1995) brīdina, ka alternatīvai pieejai

izvērtējumam nevajadzētu novest pie sagaidāmā samazināšanās. Tas nav labi pašizpausmei. Cilvēki

kļūst paši sev par objektiem. Definējot sevi, cilvēki mēģina saredzēt sevi tā, kā citi saredz viņus.

Tādejādi no šāda skatpunkta invaliditāte ir tuvāka psiholoģijai nekā socioloģijai. Simboliskā

mijiedarbības teorija rada klišeju, ka skaistumu nosaka katrs vērotājs individuāli. Tādēļ cilvēki ir

sociāli un dažādās vērtības un nozīmes rodas savstarpējā mijiedarbībā ar citiem. Cilvēki, kuri

kontaktējas viens ar otru apskata arī vienu un to pašu situāciju, tādēļ viņi var saredzēt situāciju

līdzīgi.

Garīgi atpalikušie ir piemērs tam, ko cilvēki uzskata par neapķērīgu un atšķirīgu. Tas nozīmē, ka

cilvēki attiecas viens pret otru, pamatojoties uz asociācijām un nozīmēm, kuras ir piešķīruši viņiem

(pašizpildošie pareģojumi). Tādejādi "neapķērīgs" pieaugušais var būt atkarīgs no viņa stāvoklim

dotās definīcijas, kuru ir devuši cilvēki amatos, kas var ietekmēt tādus viņa dzīves apstākļus kā viņa

"neapķērīguma realitāti".

Bogdans un Ksanders (Bogdan & Ksander (1980)) ir teikuši, ka nav "patiesa" skaitļa, kas norādītu

cilvēku ar invaliditāti skaitu vai "korektas" garīgās atpalicības definīcijas. Mercers (1973) uzskatāmi

pierādīja, ka garīgi atpalikušo cilvēku skaitu sabiedrībā var vairāk uztvert kā matemātisku funkciju

no cilvēku vecuma kā no jebkura cita garīgā stāvokļa, jo garīgi atpalikušos cilvēkus nesāk identificēt

pirms iestāšanās skolā un vēlāk pārstāj identificēt, kad šī grupa sasniedz pilngadību.

Cilvēka apzīmējums vedina domāt, ka viņš tiek uzskatīts par līdzīgu kādai noteiktai kategorijai. Taču

cilvēkiem ar noteiktu invaliditāti nemēdz visiem būt kāda noteikta personība vai sevis uztveršanas

veids. Savukārt citiem invaliditātē dominē tas, kā viņi saredz sevi salīdzinājumā ar citiem cilvēkiem,

bet vēl citiem tā ir nenozīmīga daļa no tā, kā un ko viņi domā.

Invaliditātei ir morāla un politiska nozīme, kas ir pilna ar spriedumiem par labo un ļauno, normālo

un nenormālo (Bogdan & Biklen,1977)

Masu medijos eksistē daudzi stereotipi.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Daudziem tā sauktajiem atpalikušajiem faktiski nav trūkumu un iezīmju, kas tiek attiecinātas uz

viņiem (Sarason & Doris, 1969). Daudzi spēj izteikt sevi un analizēt savas dzīves, ja mēs vēlēsimies

ieklausīties (Lorber, 1974)

Vislabākais viņiem ir piedalīties programmās, kas definē viņu pašu iesaistīšanos.

UZBRUKŠANA CILVĒKIEM AR INVALIDITĀTI IR

PATI ZEMĀKĀ SPĒKA IZRĀDĪŠANA, KAS NĀK

MAN PRĀTĀ.

MORGAN FREEMAN

Atsauces:

Bogdan, R. & Ksander, M (1980). Policy data as a social process: A qualitative approach to

quantitative data. Human Organization, 39 no 4)

Bogdan R& Biklen, D. (1977 , March –April) . Handicapism. Social Policy

Lorber M. (1974) Consulting the mentally retarded: An approach to the definition of mental

retardation by experts. Ph. D dissertation, University of Michigan

Mercer, J. (1973) Labelling the mentally retarded. Berkeley, CA: University of California Press.

Morris, R & Blatt, B (1986) Special Education Research and Trends. New York: Pergamon Press.

Sarason, S & Doris, J (1969) Psychological problems in mental deficiency. New York : Harper and

Row.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

2.2 Saprātīga piemērošanās izglītības centros un darbavietās

2.2. Saprātīga piemērošanās izglītības centros un darbavietās

Kā Jūs redzat, šīs nodaļas virsraksts ir rakstīts divos atšķirīgos fontos. Lielākajai daļai no mums

lielākais liekas vieglāk lasāms. Šis piemērs rāda piemērošanos cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Lielākā daļa lasāmā materiāla ir 10-12 punktu fontos. Pirmais virsraksts ir 24 punktu izmērā, kas

tiek uzskatīts par "lielu druku" un var kalpot par saprātīgas piemērošanās formu.

Daudzi darba devēji nodrošina pielāgojumus saviem darbiniekiem, piemēram, elastīgus darba

grafikus, ergonomiskus ofisa krēslus, galda kalendārus, apgaismojuma izmaiņas. Visi šie

piedāvājumi ļauj strādāt nedaudz vieglāk, darbinieki var būt produktīvāki, un uzņēmumi darboties

veiksmīgāk.

Likumdošana dažādās Eiropas valstīs pieprasa darba devējiem nodrošināt saprātīgus pielāgojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Kaut arī darba devēji ir snieguši dažādus pielāgojumus darbiniekiem daudzu gadu laikā, likumdošana formalizē šo procesu cilvēkiem, kam atšķirīgi pielāgojumi ir nepieciešami, lai veiktu sava darba pamatfunkcijas. Tās ir pamataktivitātes, ko vidusmēra cilvēks var veikt ar mazām vai nekādām grūtībām: parūpēšanās par sevi, roku darba darīšana, staigāšana, redzēšana, dzirdēšana, runāšana, elpošana, koncentrēšanās, mācīšanās, strādāšana, stāvēšana, celšana. Invaliditāte nopietni ierobežo nozīmīgas dzīves aktivitātes, piemēram, personām, kurām ir dzirdes traucējumi, ir nopietni ierobežota viņu spēja dzirdēt, personas, kuras lieto ratiņkrēslu, ir ar nopietni ierobežotu spēju staigāt, personām ar cerebrālo trieku var būt nopietni ierobežota spēja veikt roku darbu. Daudzām slavenībām gluži kā citiem cilvēkiem ir/bija traucējumi, par kuriem mēs nezinām vai iepriekš nezinājām. Slēpti vai neredzami traucējumi var būt emocionāli vai uzvedības traucējumi, mācīšanās traucējumi, hroniskas vai epizodiskas slimības, dzirdes, redzes vai runas traucējumi, un visi no tiem var radīt nopietnus ierobežojumus. Kad noteikta darba funkcijas veic jauns darbinieks ar vai bez invaliditātes, eksistē barjeras, kas var ierobežot šīs personas spējas paveikt darbu efektīvi. Šīs barjeras, piemēram, var būt saistītas gan ar pieredzes trūkumu, gan arī ar invaliditāti. Invaliditātes gadījumā ir iespējams veikt saprātīgus pielāgojumus.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Saprātīgi pielāgojumi ir jebkuras izmaiņas darba apstākļos, kas ļauj kvalificētiem strādniekiem paveikt savus pienākumus, piemēram, izmaiņas pieteikšanās procesā, izmaiņas darba vidē vai veidā kā veicamie pienākumi parasti tiek veikti, vai izmaiņas, kas ļauj darbiniekiem ar invaliditāti saņemt vienlīdzīgus atvieglojumus un darba privilēģijas. Termins "saprātīgi" šajā kontekstā nozīmē ticami vai paveicami. Pielāgojumiem jābūt efektīviem gan darba devējam, gan darbiniekam, un jābūt atkarīgiem no specifiskajām darba prasībām un noteiktām darbinieka vajadzībām. Pirmais konsultants, kuram jāprasa par efektīviem pielāgojumiem, ir persona, kurai nepieciešami pielāgojumi! Ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz invaliditātes medicīnisko aspektu, bet arī uz to, kā invaliditāte ietekmē personu. Tas it sevišķi ir svarīgi, nosakot pielāgojumus personām ar slēptu individualitāti. Iespējamās funkcionālo ierobežojumu jomas var būt lasīšana, rakstīšana, matemātika, organizatoriskās prasmes, atmiņa un laika menedžments, fiziskās vides pārvaldība, darbs ar pilnu produktivitāti, izturības nodrošināšana, mijiedarbība ar kolēģiem, stresa un emociju pārvaldība, koncentrēšanās uz darba detaļām, projektu pabeigšana un gala termiņu ievērošana, darba uzdevumu un secības ievērošana, sekošana līdzi ikdienas informācijai. Saprātīgi pielāgojumi var būt

Fiziskās izmaiņas: izmaiņas darba telpā un inventārā Vadības darbības: elastīga grafika un bezalgas atvaļinājuma nodrošināšana, darba

uzdevumu pārstrukturēšana Pakalpojumu nodrošināšana: kvalificēti tulki, darba konsultanti

Cilvēkiem ar invaliditāti eksistē tikpat daudz dažādu pielāgojumu, cik ir dažādu invaliditāšu. Daži no piemēriem:

Esošo darba telpu padarīšana par daudz pieejamākām cilvēkiem ar invaliditāti Darba restrukturēšana Nepilna laika darbs vai mainīts darba grafiks Pārbaužu, apmācību materiālu un politikas pielāgojumi vai izmaiņas Pārcelšana amatā uz vakantajiem amatiem

Lai noteiktu saprātīgus pielāgojumus, ir nepieciešams noteikt darba galvenās funkcijas, konsultēties ar darbinieku, lai noteiktu viņa spējas un specifiskās vajadzības, identificētu potenciālos pielāgojumus, konsultējoties ar personu. Ja eksistē divi vai vairāki pielāgojumi, ņemiet vērā personas vajadzības un tad izvēlieties metodi, kas būs labākā gan personai, gan uzņēmumam.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Ne visus pielāgojumus var uzskatīt par saprātīgiem. Daži pielāgojumu piemēri, kurus NEVAR UZSKATĪT PAR SAPRĀTĪGIEM:

Personas ar invaliditāti iecelšana amatā, uz kuru viņš/viņa nepieteicās Personas ar invaliditāti norīkošana darbā, kuru veicot tiktu radīts tiešs apdraudējums

personas vai apkārtējo veselībai vai drošībai Algas saglabāšana iepriekšējā līmenī, pārvietojot personu no augstāk apmaksāta amata uz

zemāk apmaksātu amatu, ja darba devējs nepiekopj līdzīgu praksi arī attiecībā uz citiem darbiniekiem

Būtisku darba funkciju likvidēšana Produkcijas standartu pazemināšana Personiskas lietošanas priekšmetu nodrošināšana (piemēram, ekstremitāšu protēzes,

brilles, dzirdes aparāti, ratiņkrēsli, karsēšanas trauki vai ledusskapis) Amata izveidošana Darbinieka paaugstināšana amatā Cita darbinieka atlaišana no viņa/viņas amata

Darba devējiem jāņem vērā, ka gadījumā, ja pielāgojumi neļauj personai paveikt savu darbu, vai arī, ja darbs netiek veikts atbilstoši un visi citi līdzekļi, lai nodrošinātu pielāgojumus, ir izsmelti, nepieciešams ieviest tādas pašas disciplinārās darbības kā ar jebkuru citu darbinieku.

Padariet nespējīgos spējīgus; Tulkojiet nespējību kā spējas - padariet iespējas

par realitāti Dr Veena Kumari

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

3.nodaļa: Praktiski uzdevumi / aktivitātes Aktivitāte 1. Kāds ir Jūsu pirmais iespaids par šo personu?

Instrukcijas: Es Jums uzdošu pāris jautājumus. Apskatiet šo fotogrāfiju un dodiet savus personīgos

iespaidus par tajā redzamo personu.

Kur viņš/viņa ir dzimusi?

Vai šī persona strādā? Ko viņš/viņa dara?

Kāda veida mājā viņš/viņa dzīvo?

Vai persona ir precējusies? Vai viņam/viņai ir bērni? Ja jā, tad cik?

Vai šim cilvēkam ir mājdzīvnieki? Ja jā, tad kādi?

Kādi sporta veidi viņam/viņai patīk?

Kāds ir viņa/viņas iecienītākais ēdiens?

Izvērstā aktivitāte: Vai kāds no Jums ir bijis situācijā, kurā par personu ir ticis izveidots nepareizs

priekšstats, pamatojoties uz pirmo iespaidu?

Aktivitāte 2. Stereotipi

Instrukcijas: Nosauciet dažus izplatītākos stereotipus par sekojošajiem cilvēkiem:

Tīņi

Datorprogrammētāji

Topmodeles

Skolotāji

Cilvēki no …. (valsts, pilsētas, u.t.t.)

Ja grupa ir klusa, uzskaitiet dažas atbildes (ieskaitot negatīvus un pozitīvus stereotipus), piemēram:

tīņi - slinki, bezatbildīgi, bezkaunīgi, skaļi, uzskata, ka zina visu

Vai Jūs pazīstat cilvēkus no šīm grupām, kas atbilst šiem stereotipiem? Vai pazīstat cilvēkus no šīm

grupām, kas NEATBILST šiem stereotipiem? Pastāstiet mums par šiem cilvēkiem. No kurienes rodas

stereotipi?

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Aktivitāte 3. Priekšstats par invaliditāti sabiedrībā: filmas

Instrukcijas: Padomājiet par filmu, kuru esat redzējuši, vai grāmatu, ko esat lasījuši, kurā bija tēls

ar invaliditāti. Atbildiet uz jautājumiem.

Kā tika attēlots tēls ar invaliditāti (varonīgi, “īpaši”, līdzcietīgi, u.t.t.)?

Vai tēlam ar invaliditāti ir kāda noteikta loma stāstā (cietējs, ļaundaris, varonis, u.t.t.)?

Kādēļ šajā darbā tika izmantots tēls ar invaliditāti? Vai invaliditāte pati par sevi deva kādu

nolūku stāstā?

Kāda bija kopējā vēsts, ko sniedza invaliditāte?

Vai varat atcerēties vēl kādus tēlus ar invaliditāti? Kā viņi ir attēloti?

Iespējamās atbildes:

Attēloti kā ļaundari: Kapteinis Āķis “Pīterā Penā” - Zaudējis roku, Hanibāls “Jēru klusēšanā”,

Hanibāls - Garīgie traucējumi

Attēloti kā cietēji: Briesmonis “Skaistulē un Briesmonī “- fiziskās deformācijas, Nelokāmais alvas

zaldātiņš “Nelokāmajā alvas zaldātiņā“– zaudējis kāju

Attēlots kā vientiesīgs un bērnišķīgs: Forests Gamps “Forestā Gampā” - Garīga atpalicība

Aktivitāte 4. Invaliditātes valoda

Instrukcijas: Savienojiet nevēlamo terminu, kas tiek lietots, lai apzīmētu cilvēkus ar invaliditāti no

"Nevis..." kolonnas ar korekto terminu no kolonnas "Bet gan...".

Nevis… Bet gan….

1. Invalīdi/ierobežotie ___ Persona ar mācīšanās traucējumiem

2. Kurls vai mēms ___ Persona ar invaliditāti

3. Cietēji no, ____ upuri ___ Persona ar autismu

4. Nespējīgs mācīties ___ Iedzimta invaliditāte

5. Autisti ___ Persona ar garīgu atpalicību

6. Normāls ___ Persona, kas lieto ratiņkrēslu

7. Invalīdu stāvvieta ___ Cilvēki ar invaliditāti

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

8. Iedzimti defekti ___ Neverbāls

9. Garīgi atpalicis ___ Personai ir …

10. Piekalts ratiņkrēslam ___ Pieejama stāvvieta

Aktivitāte 5. Slaveni cilvēki ar invaliditāti

Instrukcijas: Visiem zemāk minētajiem cilvēkiem ir viena vai vairāki traucējumi (epilepsija, paralīze,

mācīšanās traucējumi, redzes traucējumi, dzirdes traucējumi, runas traucējumi, poliomielīts,

Parkinsona slimība, depresija, ekstremitāšu paralīze, disleksija). Mēģiniet noteikt viņu invaliditātes

veidu.

Agata Kristi, rakstniece

Bēthovens, komponists

Kristofers Rīvs, aktieris

Hendelis, komponists

Helēna Kellere, skolotāja/rakstniece

Harisons Fords, aktieris

Jūlijs Cēzars, Romiešu valstsvīrs, ģenerālis

Luijs Brails, izgudrotājs

Napoleons Bonaparts, Francijas militārais un politiskais līderis

Alberts Einšteins, atomfiziķis

Stīvijs Vonders, dziedātājs

Silvestrs Stallone, aktieris

Franklins Delano Rūzvelts, bijušais ASV prezidents

Billijs Džoels, dziedātājs

Toms Krūzs, aktieris

Goija, mākslinieks

Kventins Tarantīno, kinorežisors

Hanss Kristians Andersens, rakstnieks

Aleksandrs Greiems Bells, izgudrotājs

Vincents van Gogs, mākslinieks

Ābrahams Linkolns, bijušais ASV prezidents

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Aktivitāte 6. Lasīšana no lūpām A un B

Instrukcijas personai A: Sēdiet pretim savam partnerim. Nolasiet sekojošo vārdu sarakstu klusām,

neizmantojot Jūsu balsi, nečukstot. Pēc katra vārda nolasīšanas, dodiet partnerim laiku pierakstīt

savus variantus par nosauktajiem vārdiem.

Katru vārdu sakiet tikai vienu reizi:

Kuģis

Džims

Prieks

Lapa

Māja

Mute

Nolasiet sekojošos īsos teikumus partnerim, atkal izmantojot kluso runāšanu, kā iepriekšējā

aktivitātē.

Vai vēlaties tēju vai kafiju?

Vai lietojat cukuru?

Vai gribēsiet ievārījumu vai marmelādi?

Šeit būs piens Jūsu pārslām.

Aizspiediet ausis un mēģiniet nolasīt pēc lūpām vārdus un īsos teikumus, ko nolasa Jūsu partneris.

Instrukcijas personai B: Sēdiet pretim savam partnerim. Nolasiet sekojošo vārdu sarakstu klusām,

neizmantojot Jūsu balsi, nečukstot. Pēc katra vārda nolasīšanas, dodiet partnerim laiku pierakstīt

savus variantus par nosauktajiem vārdiem.

Katru vārdu sakiet tikai vienu reizi:

Slikts

Vīrs

Tēja

Viņa

Mārciņa

Kalns

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Nolasiet sekojošos īsos teikumus partnerim, atkal izmantojot kluso runāšanu, kā iepriekšējā

aktivitātē.

Izskatās nedaudz apmācies.

Manuprāt, būs vētra.

Varētu būt diezgan karsts.

Izskatās, ka vējš pieņemas spēkā.

Aizspiediet ausis un mēģiniet nolasīt pēc lūpām vārdus un īsos teikumus, ko nolasa Jūsu partneris.

Aktivitāte 7. Attieksme pret cilvēkiem ar garīgajām slimībām

Instrukcija: Nelielās grupās nolasiet sekojošos izteikumus un izlemiet, vai Jūs piekrītat tiem vai nē,

un kāpēc.

1. Visi cilvēki ar garīgajām slimībām ir līdzīgi, vai pat vienādi.

2. Cilvēkiem ar garīgajām slimībām ir grūti dzīvot normālu dzīvi.

3. Cilvēki ar garīgajām slimībām ir bīstami un agresīvi.

4. Cilvēki ar garīgajām slimībām nesaprot, ka viņiem ir slimība.

5. Cilvēki ar garīgajām slimībām parasti ir ar zemu inteliģences līmeni, zemiem ienākumiem

un zemu izglītības līmeni.

Aktivitāte 8: saprātīga piemērošanās

Instrukcijas: Nosakiet saprātīgu piemērošanos šīm personām.

1. Marijai, kura piesakās datu ievades procesa darbiniekam, ir nepieciešams zīmju valodas

tulks intervijai. Vadītājam ir bažas, ka uzņēmumam būs nepieciešams algot pilna laika

zīmju tulku, lai darbinieks varētu veiksmīgi pildīt savus darba pienākumus.

Iespējamais risinājums: nodrošināt uz interviju tulku, izanalizēt darbu un pajautāt kandidātam,

kā viņa veiks darba pamatfunkcijas, nodrošināt neregulāro tulku tādām aktivitātēm kā

apmācības vai personāla tikšanās.

2. Jānis izmanto ratiņkrēslu un vēlas darbu kino un video jomā. Jānim ir vairāku gadu

pieredze, taču vienīgās pieejamās vakances ir sākumlīmeņa filmu lenšu marķēšanas un

iepakošanas darbi. Jānis jūt, ka amata pienākumi ir zem viņa spēju līmeņa.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Iespējamais risinājums: Nav nepieciešama pielāgošanās. Viņam ir izvēle pieņemt vai noraidīt

vakanci.

3. Dainis, pavārs, ir ar ekstremitāšu paralīzi un izmanto ratiņkrēslu, lai piekļūtu dažādām

vietām restorāna virtuvē. Viņa kolēģi gatavošanas laikā izvēlas stāvēt.

Iespējamais risinājums: Restorāns varētu uzstādīt regulējama augstuma darba aprīkojumu.

Restorāns varētu iegādāties arī ratiņkrēslu, kas piemērots stāvēšanai, ļaujot pavāram palikt

ratiņkrēslā, taču strādāt stāvošā augstumā, kad nepieciešams.

4. Anna ir radio pārraidījumu diktore. Viņa ir neredzīga un viņai nepieciešams nolasīt ziņu

aģentūras jaunumus, kurus viņa saņem pa printeri, kas savienots ar telefona līniju.

Iespējamais risinājums: Radiostacija varētu apgādāt diktori ar Braila printeri, ko var savienot ar

telefona līniju. Slēdzis ļautu lietotājiem ātri pārslēgties starp Braila un parasto printeri.

5. Ritai ir viegla garīgā atpalicība. Viņai ir pamatprasmes, kas nepieciešamas

administratīvajam asistentam, viņai šis darbs patīk un viņa uzrāda labas sekmes. Kad viņa

pabeidz kādu darbu, viņa mēdz stāvēt uz vietas un skatīties apkārt, nesaprotot, ko

vajadzētu darīt tālāk. Viens no viņas kolēģiem to ir ievērojis un periodiski dod viņai mazus

uzdevumus, lai nodarbinātu viņu.

Iespējamais risinājums: Sagatavot ikdienas darāmo darbu saraksta kontrollapu, kurā Rita var

atzīmēt pabeigtos darbus, un kura ļaus viņai nekavējoties uzsākt nākamo darbu, nozīmēt kādu

kolēģi, ar kuru viņa var konsultēties, lai atbildētu uz jautājumiem vai lai sniegtu instrukcijas, kad

viņas vadītājs nav tuvumā.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Invaliditātes apzināšanās tests Pārbaudi sevi -2

1. Invaliditāte ir slimība, ko nepieciešams labot, nenormālība, kas jākoriģē vai jāārstē.

Jā/Nē

2. Ir nepārprotami redzams, ja kādam ir invaliditāte.

Jā/Nē

3. Lielākā daļa cilvēku ar invaliditāti nespēj strādāt.

Jā/Nē

4. Cilvēkiem ar invaliditāti vienmēr nepieciešams kāds, kas palīdzētu veikt viņu ikdienas

aktivitātes.

Jā/Nē

5. Labāk ir runāt ar pavadoni vai zīmju valodas tulku nevis ar personu, kurai ir invaliditāte.

Jā/Nē

6. "Atpalikušais" un "trakais" ir nekaitīgi vārdi.

Jā/Nē

7. Nevajadzētu glaudīt suni-pavadoni, kad tas strādā, jo glaudīšana novērsīs tā uzmanību no

darba.

Jā/Nē

8. Kliegšana uz cilvēku, kuram ir dzirdes traucējumi, ļaus viņam Jūs sadzirdēt labāk.

Jā/Nē

9. Ir pieļaujams lietot tādus vārdus kā "piekalts ratiņkrēslam", "nespējīgs" vai "īpašas

vajadzības". Jā/Nē

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

10. Cilvēki ar invaliditāti vēlas būt cienīti un saņemt tādas pašas iespējas kā cilvēki bez

invaliditātes. Jā/Nē

Apsvērumi nobeigumam Iekļaušana ir svarīgs termins šajā invaliditātes etiķetes modulī. Taču tas ir arī svarīgs mūsu

gadsimta izaicinājums. Iekļaušana ir komplekss vārds, tā būtība ietver nopietnus apsvērumus,

ideju, ka visiem cilvēkiem vajadzētu brīvi, atvērti un bez žēluma uzņemt cilvēkus ar invaliditāti, bez

jebkāda veida ierobežojumiem.

Viegli pateikt, ne tik viegli īstenot.

Tādēļ mums 2015.gadā joprojām jādomā par invaliditātes etiķetes moduli - mums nepieciešams

dziļāk atspoguļot un izplatīt tajā iekļautās (un mūsu valdību pieņemtās) idejas no svarīgiem

dokumentiem, piemēram, no Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

Šis Apvienoto Nāciju starptautisko cilvēktiesību līgums tika pieņemts ANO Ģenerālajā asamblejā

2006.gada 13.decembrī - gandrīz pirms 10 gadiem. Ar invaliditātes etiķetes moduli, sekojot ANO

konvencijas pēdās, mūsu darbs ir izplatīt operatīvo uzvedību no dokumenta, kas ir daudzos veidos

revolucionārs un, iespējams, daļēji pat utopisks.

ŠĪ moduļa lasītāju vadīs arī citi atslēgvārdi, kas ļaus viņu ar apzināšanos vadīt pa jaunas

invaliditātes izpratnes ceļu - apzināšanās ir pats svarīgākais, jo mums nepieciešams iemācīties

saskatīt invaliditāti no citādāka skatpunkta! Jo vairāk mēs uzlabosim savu apzināšanos, jo labāk

spēsim cīnieties un uzvarēt muļķīgus stereotipus. Pārvarot stereotipus, mēs iesim pa pareizu ceļu

uz vienādām iespējām.

Mēs ceram, ka šis modulis Jums visiem būs stimuls sevis izjautāšanai, jo sabiedrība mainīsies tikai

tad, kad tā sāks iztaujāt savu rīcību un domāšanu.

Project number: 2014-1-ESO-1-KA204-004715 The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the

contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Co-funded by the Erasmus+programme of the European Union

Pateicības Starptautiskā projekta "Integrācija caur mācīšanos" komanda ir ļoti pateicīga par daudzajiem

ieguldījumiem invaliditātes etiķetes modulī, ko sniedza dažādi cilvēki un organizācijas no daudzām

Eiropas valstīm.

It sevišķi mēs vēlētos pateikties Karolīnai Karottai (Carolina Carotta) un Enriko Dolča (Enrico Dolza)

no Itālijas par "Ievadu", "Nobeiguma apsvērumiem" un "Komunikācija ar cilvēkiem, kuri ir

nedzirdīgi vai ar dzirdes traucējumiem"; asociācijai "Apeirons" no Latvijas par "Komunikācijas

iespējas ar cilvēkiem, kuri ir neredzīgi vai ar redzes traucējumiem"; Fundación Afectados de

Fibromyalgia y Síndrome Fatiga Crónica (Barselona, Spānija) un asociācijai La Lliga d’Afectats

Reumatològics i discapacitatsand Xarxa Solidària per la Igualtat - Mestral Cocemfe Tarragona

biedriem par “Komunikācijas iespējas ar cilvēkiem, kuriem ir kustību vai fiziskās attīstības

traucējumi” nodaļu; Katrīnai Liaskopolo (Katerina Liaskopoulou) no Grieķijas par "Komunikācijas

iespējas ar cilvēkiem, kuriem ir garīgās vai intelektuālās attīstības traucējumi"

Šo moduli nebūtu iespējams pabeigt bez atbalsta, ko sniedza Maria Limongelli un Diana Arutjunjan

no Maltas, Monikas Luczak no Polijas, kā arī Bayram Erzurumluoglu un Suat Askin no Turcijas.

Mēs esam pateicīgi par finansiālo atbalstu no Eiropas Savienības Erasmus+ programmas.