Izglītības sistēmas Eiropā un pasaulē

Prof. Andrejs Rauhvargers, Latvijas Rektoru Padomes ģenerālsekretārs

Raiņa bulv. 19, 141.ist. Tel. 7034338, andrejs.rauhvargers@lu.lv

Dažas lietas, kas nav universālas• Nav tā, ka visur valsts mērogā pastāv viena izglītības sistēma• Nav tā, ka skolā visur sāk iet 7 gadu vecumā• Nav tā, ka visur skolas izglītība ilgst 12 gadus• Nav tā, ka visur augstskolas piešķir bakalaura un maģistra grādus• Augstskolas valstī var būt gan viena tipa, gan dažādu un tās var

piešķirt atšķirīgus grādus• Skola visur nesākas 1. septembrī• Skolu/augstskolu brīvlaiki dažādās valstīs nav tajā pašā laikā• Mācību stunda visur nav 45 minūtes gara• Augstskolas kredītpunkti, ko iegūst gadā (semestrī)

– ne vienmēr balstās uz studenta slodzi – ne vienmēr ir 20 (30) semestrī

• Izglītības programmas var būt balstītas gan uz saturu, gan uz rezultātiem.

• Nav tā, ka visās valstīs mācību iestāžu kvalitāti apstiprina akreditācija• Nav tā, ka, ja jūsu diploms ir atzīts vienā valstī, to atzīs arī citās

Ievads tēmā – nosaukumu dažādās nozīmes

kas katrs ir?bakalaurs, Bachelor, Bakalar, bacalaureus, baccalaureat, bacalaõ, bachiler , International Baccalaureate,B.A., B.Sc, Bachiler de Sciencias

maģistrs, Master, Maisteri, Maitrîse, Mastére

Doktors, PhD, Doctorandus, Dottore di Laurea, Dottore di Richerca

Izglītības strukturējums pa pakāpēm (līdz augstskolai) – sākumskolas, pamatskolas un vidējā izglītība:– skolēnu noslodze pa izglītības pakāpēm – obligātie un izvēles priekšmeti pa izglītības līmeņiem

Kas tas ir: privāta izglītība?“Valsts” = valstiski organizēta, finansēta un pārraudzīta

“Privāta” = privāti organizēta, bet var būt:

valsts finansēta à daļēji subsidēta à privāti uzturētavalsts pārraudzīta à daļēji pārraudzīta à neatkarīgabezpeļņas à komerciāliem nolūkiem

Mums nepierastāki privātās izglītības veidi:dibinātāju pilnībā finansēta, bezpeļņas, valsts pārraudzītaar pilnu valsts finansējumu, valsts pārraudzīta (var būt sponsorējums)

Privātu izglītības iestāžu dibināšana var būt konstitucionāli saistīta ar vārda brīvību

Pamata un vidējā izglītība – valsts vai privāta?

Valsts vai privāta? komentāri

• Pamata un vidējā izglītība praktiski ir valsts kontrolē –neatkarīgās privātās izglītības īpatsvars ES-25 ir tikai 3%

• Vairumā valstu valsts sektors domin ē un sasniedz l īdz pat 95 un vairāk % skolu

• Visvairāk privātu skolu ir katoļu valstīs Beļģija (ap 55%), Nīderlande (>75%), Sp ānijā (32%), Francijā (22%) –izņemot Itāliju.

• Samērā daudz ar ī UK (23%), Malta (32%)

Prognozējamais izglītības ilgumsSchool Expectancy –prognozējamais laiks, kādu izglītībā pavadīs iedzīvotājs, kurš pašlaik ir 5 gadus vecs, ja attiecīgās valsts izglītības struktūra saglabāsies tāda, kā pašlaik

Svārstās no <14 (MT, CY) līdz gandr īz 20 FIN, S, >20 UK LV=16.6 gadi

No Key Data2005 Eurydice

Pirmsskola

No cik gadiem var iet bērnudārzā?Vecums Skaits Valstis

0 2 ES, NO

0,5 2 FI, FR

1 5 EE, ISL, LV, SE, SI

1,5 1 LT

2 2 CZ, UK(NI)

2,5 1 BE

3 13 DK, DE, IT, CY, LU, HU, MT, AT, PL, PT, SK, UK(E,W,) UK(Sc)

3,5 1 IE

4 3 EL, (NL), LI

Pirmsskola kā izglītība parasti sākas jau 3 gadu vecumā

jau no 3-4 gadu vecuma izglītojoša darbība IM pārziņā, darbiniekiem ir skolotāju kvalifikācija

līdz 5-6 g. vecumam izglītojoša darbība citas ministrijas pārziņā

vairākas izglītojošas darbības formas dažādu ministriju pārziņā

Vidējais laiks, kuru b ērni faktiski pavada pirmsskolas izglītojošajā posmā, caurmērā ir īsāks par teorētiski iespējamo

* Potenciālais laiks rēķināts no vecuma, kad pirmsskolas iestādēs sākasizglītības darbība, līdz skolas uzsākšanas vecumam.

3 valstīs pastāv obligāts pirmsskolas izglītības posms, bet tas ir ISCED 0:

• Latvija 2 gadi (no 5 g. vecuma)• Ungārija 1 gads (no 5 g. vecuma)• Luksemburga 2 gadi (no 4 g. vecuma)

Pretējais: 3 valstīs var tikt uzņemti skolā pirms obligātās izglītības uzsākšanās un tas skaitās pie ISCED 1

• Īrija 2 gadi (no 4 g. vecuma)• Nīderlande 1 gads (no 4 g. vecuma)• UK 1 gads (no 4 g. vecuma)

Skolas uzsākšanas vecums

uzsākš.vec.

valstu skaits

4 g. 2 Īrija, Ziemeļīrija

5 g. 2 Nīderlande, Anglija/Velsa

6. g. 23

Skotija, Krievija, Beļģija, Dānija, Spānija, Francija, Latvija*, Lietuva, Ungārija, Austrija, Portugāle, Lihtenšteina, Rumānija, Čehija, Vācija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Malta, Slovēnija*, Slovākija, Norvēģija, Islande

14 3 Īrija, Ziemeļīrija, Islande

Skolas izgl ītības ilgums

ilgums

valstu skaits

11 3 Krievija

12 18

Beļģija, Dānija, Spānija, Francija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Nīderlande (HAVO), Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Somija, Zviedrija, Lihtenšteina, Bulgārija, Rumānija, Vācija

13 11 (12)

Čehija, Vācija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande (VWO), Slovēnija, (Somija), Anglija, Skotija, Norvēģija

14 3 Īrija, Ziemeļīrija, Islande

Skolas beigšanas vecums

beigš.vecum

s

valstu skaits

17 2 Krievija, Nīderlande (HAVO)

18 14Beļģija, Dānija, Spānija, Francija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Austrija, Portugāle, Lihtenšteina, Rumānija, Nīderlande (VWO), Anglija, Skotija

19 13

(14)

Polija, Somija, Zviedrija, Bulgārija, Čehija, Vācija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Slovākija, Norvēģija, (Rumānija),

20 3 Somija, Islande

Sākumskola

Sākumskolas uzsākšana – parasti 6 gadu vecumā

Skolas uzsākš.vecums

Skaits Valstis/izgl. sistēmas

* obligāta pirmsskolas izgl.

4 gadi 1 (2) UK(NI), (NL)

5 gadi 4 MT, UK(E/W), UK(Sc), NL

6 gadi 19 BE, CZ, DE, EL, ESP, FR, IRL, IT, CY, LT, LU*, HU*, AT, PT, SI, SK, IS, NO

7 gadi 7 DK, EE, LV*, PL, FI, BG, RO

Sākumskolas ilgums (vai ISCED 1 valstīm, kuras neizdala sākumskolu kā līmeni)

sākumsk.

ilgus, g.

valstu skaits

4 9 Latvija, Lietuva, Ungārija, Austrija, Rumānija, Vācija, Slovākija, Polija, Bulgārija

5 4 Francija, Lihtenštiina, Čehija, Itālija

6 11 Anglija, Beļģija, Dānija, Spānija, Portugāle, Kipra, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Somija, Zviedrija, (Īrija)

7 5 Ziemeļīrija, Nīderlande, Skotija, Norvēģija, Islande

(8) (1) Īrija

Bērns var sākt iet skolā attiecīgajā gadā, ja ir dzimis:

jebkurā datumā kalendāra gadā• BE(fr), BE(de), BE(nl), DK, EL, ES, FR, IE, IT, LV, LT,

MT, NL, PL, SI, FI, SE, IS, NO, BG, RO

pirms noteikta datuma:no 1. marta līdz 31. aug – UK(SC)no 1. maija līdz 31. aug - LI

1. jūn – HU1. aug. - UK(NI) 1. sept CZ, DE, CY, AT, SK 15. sept. LU, PT1. okt. EE (1/10),

vairāki datumi: UK-ENG/WLS (31/8, 31/12, 31/3),

Atlases principi iestājoties sākumskolā*I skolēna dzīvesvieta

Nepieciešams nosacījums Augsta prioritāte

*Skolu direktoru aptaujas rezultāti PISA 2003 pētījumā

Dzī

vesv

ieta

Atlases principi iestājoties sākumskolā*II skolēna spējas

Nepieciešams nosacījums Augsta prioritāte

*Skolu direktoru aptaujas rezultāti PISA 2003 pētījumā

Skol

ēna

spēj

as

Uzņemšana pēc dzīvesvietas/ pēc spējām

Dzīvesvietas nozīme

Skolēna spēju nozīme

Noteicoša PL, PT, GR, ESP, ISL, (FR)

Li, HU, NL, AT, SK, BE (de), CZ

Liela, bet ne noteicoša

NO, Li, DK, FI, SE, CZ, AT, LV

BE(nl), DE, PL,

Maza BE(de,fr,nl), NL, IT, LU, HU, CY, SK,

DK, GR, ESP, ISL, (FR) PT, BE(fr), IT, SE,

Atlases principi iestājoties sākumskolā*Vecāku piekrišana skolas ‘filozofijai’

Faktiski lielā mērā parāda reliģisko skolu īpatsvaru

Nepieciešams nosacījums Augsta prioritāte

Sākumskolā daudzās valstīs ir iespējama bērnu aprūpe pirms vai pēc mācību stundām

Attēlā: skolēnu īpatsvars skolās, kurās ir nodrošināta dienas aprūpe pēc stundām

virs 80% FR, LV, HU, SI, SE, IS

Vai zēni un meitenes skolā mācās kopā?sākumskolā – jā. Vidusskolā – skat attēlu.

Meiteņu īpatsvars

Skolu %

Sākumskola un pamat skola: vienota struktūra vai divas atsevišķas daļas?

Tendences• Vienotā struktūra ir raksturīga ziemeļvalstīm,

Portugālei un lielai daļai jauno ES valstu

• Jāņem vērā, ka nodalīta sākumizglītība nozīmē arī nodalītas skolas, tātad, ja vienotajā struktūrā vēlākajos gados var main īties skolotāji, tad dalītajā struktūrā skolas darb ības stils un skolotāji noteikti mainās.

Visdusskolas otrā posma (upper secondary ) ilgums, ISCED 3

vidussk. ilgus, g.

valstu skaits

2 5 Nīderlande (HAVO), Skotija, Spānija, Malta, Lietuva

3 10 Dānija, Īrija, Nīderlande (VWO), Norvēģija, Portugāle, Somija, Zviedrija, Francija, Latvija, Vācija

4 15Beļģija, Anglija, Islande, Kipra, Lihtenšteina, Luksemburga, Slovēnija, Ziemeļīrija, Austrija, Bulgārija, Čehija, Polija, Rumānija, Ungārija, Slovākija

5 1 Itālija

Sākumskolas izglītība

• 11 ES valstīs - atsevišķs izglītības līmenis• Parasti ilgst 6 gadus. • Visīsākā (4 gadi) lielākajā daļā Vācijas un Austrijā. • Dānijā, Portugālē, Somijā un Zviedrijā, arī Islandē un

Norvēģijā visa obligātā izglītība ir vienā struktūrā• jaunās ES valstis:

Bulgārija, Lietuva, Rumānija un Kipra atdalasākumskolu

Maksimālais un minimālais skolēnu skaits klasē sākumskolā, Key data 2005

Klašu lielums sākumskolā

Noteiktais MAKSIMĀLAIS skaitsparasti no 25 līdz 36 skolēniem, jaunajās ES valstīs vairāk nekā ES valstīs

maz: Bulgārija 22, Lihtenšteina, Lietuva 24daudz: Igaunija 36, Polija, Latvija - 34

MINIMĀLAIS noteiktais skaits (NE visi nosaka !)no 10 (Austrija, Čehija) līdz 20 (Polija)

maz: Itālija, Rumānija 10, Latvija 8daudz: Polija 20, Luksemburga 18

Sākumskolā ar klasi galvenokārt nodarbojas viens skolotājs

viens skolotājsviens skolotājs, ko atsevišķos

priekšmetos aizstāj citi

dažādas metodes

Mācībstundu skaits gadā sākumskolā

EiropāES/EEA

Jaunās ES v. Baltija Latvija

743 767 635 563 478

Rekordi ES valst īs: Daudz: Skotija, Francija, It ālija, Nīderlande –900 -950Maz: Somija – 626, Norvēģija 656, Dānija 670, Austrija 690

Jaunajās ES valstīsDaudz: Lihtenšteina 822, Kipra, Malta - 795Maz: Latvija 478, Bulgārija 504, Lietuva 549

Kur tas rodas?(dati par 7 gadu vecumu)

Dažāds stundu ilgums: rekords “uz augšu” Itālijai 60 min, parasti 45, bet ir arī 50 un 45

Bērni gadā iet skolāLatvijā 170 dienas vidēji Eiropā 184 dienas vidēji ES 190 dienas,rekords 212 dienas

Brīvdienu sadalījums skolas gadā

Brīvdienu sadalījums skolas gadā

Vasaras br īvdienas

No apsekotajām 32 valstīm:• vismaz 23 valstīs vasaras brīvdienas ir īsākas, nekā Latvijā,• 18 valstīs brīvdienu ilgums nepārsniedz 2 mēnešus• līdzīgs vasaras brīvdienu ilgums kā Latvijā ir Igaunijā Lietuvā,

Bulgārijā, Rumānijā un Itālijā

Obligāto priekšmetu īpatsvars sākumskolā

Dzimtā valoda

Matemātika Hum. un dabasz.

ES/ EEA 28% 17% 13%

Jaunās ES v. 37% 20% 9%LV 38% 19% 9%Rekords “+” DK, CZ,

45Pl 24,CZ 23

Sc 25, It 17

Rekords “-” L 4,I 13

I 10, Gr 11

ISL 7,Gr 10

Obligāto priekšmetu īpatsvars sākumskolā

Svešv. Sports mākslaspriekšm.

reliģ.un ētika

Elastīgais māc. laiks

ES/ EEA 3% 8% 14% 7% 10%Jaunās ES v. 0% 13% 17% 2% 3%LV 7% 9% 18% 0% 0%Rekords “+” L 39

MT 32SI 15,D 14

Fin 22Li 25

Sc 15 S, FIN, Nl100

Rekords “-” (daudz 0%)

Pt 3, IRL 5

GR 9 (daudz 0) 0

Pārcelšana uz nākamo klasi sākumskolā

Automātiski pārceļ

Iespējams atstāt otru gadu

Otrs gads iespējams attiecīgās fāzes noslēgumā

Pamata un vidējā izglītība(lower and upper secondary)

education

Pāreja no sākumskolas uz pamatskolu

Pamata un vidējā izglītībavispārējās un profesionālās plūsmas (I)

vispārējās un profesionālās plūsmas (II)

Skolēnu skaita sadal ījums starp vidējās izglītības profesionālo un vispārējo plūsmu

Rekordi: visp 81% IRL, 67% EL, ESP (LV 58)prof 85% CZ, 81% SK, 76% D, A (LV 42)

Jaunās ES valstis

Iesaiste vispārējā izglītībā vidusskolēnu % vispārējā izglītībā (pārējie prof.)

Mācībstundu skaits gad ā sākumizglītībā un pamatizgl ītībā (lower secondary)

Obligāto priekšmetu īpatsvars pamatskolā

Dzimtā val. Matemāt. dabaszin. Humanit. zin.

ES/EEA 13% 12% 11% 11%Jaunās ES v. 14% 12% 13% 11%Rekordi

Daudz25 Bnl, Cz

31 Cy19% Mt, 17% Be

16 Hu12 S 14 Bnl, CZ

Maz3% L

4% NL8% Esp8% Pt 5% Bnl 7% DK, Mt

LV 23% 17% 8% 13%

Obligāto priekšmetu īpatsvars pamatskolā

Svešval. Sports Māksla IKT

ES/EEA 15% 8% 9% 0.5%Jaunās ES v. 11% 7% 9% 0.6%

Rekordi

Daudz38% L13% D 12% D, Si

16% D,18 Cy

4.5% Ro,2.5% Fr

Maz6% Bfr0.9 % Ni 6% Pt, Ro 3% Mt, 1.2 Pl

0% daudzkur

LV 14% 8% 16% 0.4%

Key Data 2005

Obligātie priekšmeti pamatskolā

Vidējais mājas darbu veikšanai nepieciešamais stundu skaits nedēļā

15 gadu vecumā

Zem 4 stundām: CZ, FI, SE, AT4-6 stundas: Be, DK, NL, PT, UK(Sc), IS, LI, NO, PT6-8 stundas: DE, FR, IE, LU, ES8-10stundas: LV, PL, SK, Virs 10 stundām: HU, IT

Pamatskolas (lower secondary)beigas un obligātās izglītības vecums

Obligāto priekšmetu īpatsvars vidusskolā – dabaszin. novirzienā

Dzimtā val. matemāt. dabaszinātnes

Humanit.zinātnes

ES/ EEA 12% 12% 15% 8%

Jaunās ES v. 12% 12% 19% 13%

Rekordi

Daudz 20% LV, 21% F 27% P 26% Bg

Maz 8% SK 8% E 7% Bfr 2% Nl

LV 20% 16% 11% 11%

Obligāto priekšmetu īpatsvars vidusskolā – dabaszin. novirzienā

Svešval. Sports Māksla IKT* Obl. izv. Elast graf.

Citi

ES/ EEA 17% 5% 3% * 10% 10% 8%Jaunās ES v. 16% 8% 3% * 7% 7% 2%

Daudz 31% No 12% LV 10% Dk *

Maz 0% IRl 2 El 0** *

LV 24 12 6 *

*- bieži ietver matemātikā, nav salīdzināmi dati**- daudzās valstīs

Kas ir darba devējs skolotājiem?

Cik stundas nedēļās strādā skolotājs?

Mācībstundas:Vismazāk: 14 – FR, PL, SI, NO (12-17)Visvairāk: TR (30) DE, BG (24)

Jābūt pieejamam skolāVismazāk: LV (23), LU (22) (daudzi nenorāda)

Visvairāk: SE (38), PT (35) UK (32) DE, NO (30)

Sieviešu skolotāju īpatsvars

Skolotāju sadalījums pa vecuma grupām

Vidusskolas skolotāju gada alga, eiro 2009/10

BG 9-11 tūkstLV 11-13 tūkst FI 38-57 tūkstNO 40-45 tūkst

IE 35-85 tūkstNL 48-90 tūkstLU 75-115 tūkstUK 45-120 tūkst