Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijaValsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija Metodiskais materiālsMetodiskais materiāls

“16-18 gadus vecu jauniešu, kuri dzīvo ārpus “16-18 gadus vecu jauniešu, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpes iestādēs, sagatavošana ģimenes aprūpes iestādēs, sagatavošana

patstāvīgas dzīves uzsākšanai”patstāvīgas dzīves uzsākšanai”

IZVIRZĪTĀ PROBLĒMA:IZVIRZĪTĀ PROBLĒMA:

Bērnunama bērniem attīstības temps ir palēnināts, Bērnunama bērniem attīstības temps ir palēnināts, trūkst nedalītas uzmanības un emocionālas trūkst nedalītas uzmanības un emocionālas stimulācijas, kas būtiski nepieciešama attīstībai. stimulācijas, kas būtiski nepieciešama attīstībai.

Bieži vien dzīvojot kādā no aprūpes iestādēm bērniem Bieži vien dzīvojot kādā no aprūpes iestādēm bērniem formējas grupveida stereotips par kopīgo dzīvošanu un formējas grupveida stereotips par kopīgo dzīvošanu un arī pārliecība, ka pasaule ārpus aprūpes iestādes arī pārliecība, ka pasaule ārpus aprūpes iestādes sienām ir draudīga. sienām ir draudīga.

Tādējādi aizejot no aprūpes iestādes vairums jauniešu Tādējādi aizejot no aprūpes iestādes vairums jauniešu turpina dzīvot desocializētās grupās un veidot jaunus turpina dzīvot desocializētās grupās un veidot jaunus sociālos bāreņus, jo neizprot ģimenes attiecības un sociālos bāreņus, jo neizprot ģimenes attiecības un nespēj tās realizēt. nespēj tās realizēt.

Grūtības uzsākot patstāvīgu Grūtības uzsākot patstāvīgu dzīvidzīvi

Ar kādām grūtībām jaunieši saskaras uzsākot patstāvīgu dzīvi?

Zema motivācija mācīties un strādāt;Zema motivācija mācīties un strādāt; Orientācija uz tagadni, sašaurināta nākotnes Orientācija uz tagadni, sašaurināta nākotnes

perspektīva;perspektīva; Grūtības plānot savu laiku, pieņemt lēmumus;Grūtības plānot savu laiku, pieņemt lēmumus; Neadekvāts pašvērtējums un paštēls;Neadekvāts pašvērtējums un paštēls; Grūtības veidot veiksmīgas attiecības;Grūtības veidot veiksmīgas attiecības; Grūtības uzņemties atbildību;Grūtības uzņemties atbildību; Grūtības atrast darbu;Grūtības atrast darbu; Sliktāks veselības stāvoklis;Sliktāks veselības stāvoklis; Grūtības atrast un saglabāt dzīvesvietu;Grūtības atrast un saglabāt dzīvesvietu; Stereotipi, diskriminācija;Stereotipi, diskriminācija;

METODISKĀ MATERIĀLA MĒRĶIS:METODISKĀ MATERIĀLA MĒRĶIS: Šis metodiskais materiāls ir domāts gan

aprūpes iestāžu administrācijai, darbiniekiem, kā arī psihologiem vai sociāliem darbiniekiem, kas strādā ar jauniešiem un gatavo viņus patstāvīgai dzīvei pēc pilngadības sasniegšanas.

Iespējams pielietot gan izglītojošās nodarbībās Iespējams pielietot gan izglītojošās nodarbībās ar aprūpes iestāžu bērniem, gan psihologa un ar aprūpes iestāžu bērniem, gan psihologa un sociālā darbinieka individuālā vai grupas darbā sociālā darbinieka individuālā vai grupas darbā ar aprūpes iestāžu audzēkņiemar aprūpes iestāžu audzēkņiem..

METODISKAJĀ MATERIĀLĀ APLŪKOTĀS TĒMAS:METODISKAJĀ MATERIĀLĀ APLŪKOTĀS TĒMAS:Ārpus ģimenes aprūpes iestādes audzēkņu galvenās Ārpus ģimenes aprūpes iestādes audzēkņu galvenās

grūtības uzsākot patstāvīgu dzīvigrūtības uzsākot patstāvīgu dzīviMetodiskie ieteikumi darbā ar ārpus ģimenes aprūpes Metodiskie ieteikumi darbā ar ārpus ģimenes aprūpes

iestādes audzēkņiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai: iestādes audzēkņiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai: 1. Sociālpsiholoģiskie treniņi1. Sociālpsiholoģiskie treniņi Sensorais līmenis Kognitīvais līmenis Emocionālais līmenis Sociālais līmenis2. Jauniešu sociālo prasmju attīstīšana2. Jauniešu sociālo prasmju attīstīšana Rakstisku dokumentu noformēšana Darba meklēšana, pieteikšanās darbā Dzīvojamās platības atrašana Budžeta plānošana

METODISKAJĀ MATERIĀLĀ APLŪKOTĀS METODISKAJĀ MATERIĀLĀ APLŪKOTĀS TĒMAS:TĒMAS:

3. Jauniešu sadzīves organizēšanas prasmju pilnveidošana3. Jauniešu sadzīves organizēšanas prasmju pilnveidošana PrasmesPrasmes Atbildība, pienākumiAtbildība, pienākumi4. Jauniešu izglītošanās iespējas4. Jauniešu izglītošanās iespējas Talanti, interesesTalanti, intereses IzglītībaIzglītība5. Jauniešu laika organizēšanas prasmju attīstīšana5. Jauniešu laika organizēšanas prasmju attīstīšana Laika plānošanaLaika plānošana Brīvā laika pavadīšanaBrīvā laika pavadīšana6. Atbalsta personāls jauniešiem6. Atbalsta personāls jauniešiem7. Atbalsta grupas jauniešiem7. Atbalsta grupas jauniešiem8. Galvenās vadlīnijas sarunā ar jaunieti8. Galvenās vadlīnijas sarunā ar jaunieti Sarunas pamatprincipiSarunas pamatprincipi Iespējamās grūtības sarunā ar jaunietiIespējamās grūtības sarunā ar jaunieti Saskarsmes prasmesSaskarsmes prasmes

SENSORAIS LĪMENISSENSORAIS LĪMENIS- Pamatlīmenis, kuru apmierinot, notiek veiksmīga bērna attīstība, saistīts ar Pamatlīmenis, kuru apmierinot, notiek veiksmīga bērna attīstība, saistīts ar

visagrīnākajiem un visdziļākajiem traucējumiem bērna attīstībā.visagrīnākajiem un visdziļākajiem traucējumiem bērna attīstībā.

- Atteikšanās no bērna, ievietojot to bērnu namā, vai psiholoģiska nepatika Atteikšanās no bērna, ievietojot to bērnu namā, vai psiholoģiska nepatika pret bērnu pēc dzemdībām, krasi samazina bērna ķermeniskos, dzirdes, pret bērnu pēc dzemdībām, krasi samazina bērna ķermeniskos, dzirdes, redzes kontaktus ar savu māti vai mātes aizstājēju. redzes kontaktus ar savu māti vai mātes aizstājēju.

- Bērns nepiedzīvo attīstībai svarīgu dzīves posmu, kurā ir intensīvs Bērns nepiedzīvo attīstībai svarīgu dzīves posmu, kurā ir intensīvs ķermeniskais kontakts ar kādu sev tuvu cilvēku. Tas rada nepārtrauktu ķermeniskais kontakts ar kādu sev tuvu cilvēku. Tas rada nepārtrauktu psiholoģisku diskomfortu, nomoda un miega ritma traucējumus, veido psiholoģisku diskomfortu, nomoda un miega ritma traucējumus, veido afektīvu nestabilitāti, kā arī pārmērīgi nemierīgu un grūti kontrolējamu afektīvu nestabilitāti, kā arī pārmērīgi nemierīgu un grūti kontrolējamu uzvedību. uzvedību.

- Sensorajā līmeni bērnunama bērnam sāk veidoties primārā savas Sensorajā līmeni bērnunama bērnam sāk veidoties primārā savas neveiksmes un nepārtraukta psiholoģiskā diskomforta sajūta, iekšējs neveiksmes un nepārtraukta psiholoģiskā diskomforta sajūta, iekšējs apdraudējums, nestabilitāte, bailes un aizvainojums.apdraudējums, nestabilitāte, bailes un aizvainojums.

- Bērnunama apstākļos bērns ļoti slikti izjūt savas robežas, tādēļ vai nu ir Bērnunama apstākļos bērns ļoti slikti izjūt savas robežas, tādēļ vai nu ir neizvēlīgs, veidojot kontaktus ar citiem cilvēkiem vai arī cenšas no tiem neizvēlīgs, veidojot kontaktus ar citiem cilvēkiem vai arī cenšas no tiem atteikties vispār. Slikti izjūtot savas robežas, bērns neizjūt arī citu cilvēku atteikties vispār. Slikti izjūtot savas robežas, bērns neizjūt arī citu cilvēku robežas. Robežu traucējums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ robežas. Robežu traucējums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ bērnam rodas devianta uzvedība.bērnam rodas devianta uzvedība.

SENSORAIS LĪMENISSENSORAIS LĪMENISPedagoģiska iedarbība ir vērsta, lai:Pedagoģiska iedarbība ir vērsta, lai:-bērns sāktu apzināties savas un citu cilvēku robežas-bērns sāktu apzināties savas un citu cilvēku robežas-paaugstinātu bērna vispārējo enerģētisko potenciālu-paaugstinātu bērna vispārējo enerģētisko potenciālu-paaugstina pamatuzticēšanos gan sev, gan citiem, -paaugstina pamatuzticēšanos gan sev, gan citiem,

parādās primārā darbības motivācijaparādās primārā darbības motivācija- veidojas adekvāta reakcija uz stresu un tā pārvarēšanas - veidojas adekvāta reakcija uz stresu un tā pārvarēšanas

veidiveidiVINGRINĀJUMS- “Metode stresa mazināšanai”Mērķis: muskuļu sasprindzināšana un atslābināšana.1.uzdevums: stāvot kājās sasprindzina muskuļus, sākot

no kāju pēdām līdz pat galvai. Sāk ar- kādu pēdām, tālāk pašas kājas, sēžamvieta, vēderu, muguru, krūtis, plecus, rokas (plaukstas savelc dūrēs), kaklu, mēli piespiež pie augslejām, kāju pirksti ir kā ieķērušies zemē. Tad atslābinās.

2.uzdevums: berzēt rokas apļveida kustībām, berzēt ar rokām auss ārējās malas.

KOGNITĪVAIS LĪMENISKOGNITĪVAIS LĪMENIS- Saistīts ar domāšanu, ar bērna spēju intelektuāli Saistīts ar domāšanu, ar bērna spēju intelektuāli

apstrādāt ienākošo informāciju. apstrādāt ienākošo informāciju. - Bērnunama bērnam ir izveidojies nepareizs Bērnunama bērnam ir izveidojies nepareizs

priekšstats par sevi un apkārtējo pasauli.priekšstats par sevi un apkārtējo pasauli.- Sevi uztver kā „bezpalīdzīgu, mazu Sevi uztver kā „bezpalīdzīgu, mazu

neveiksminieku”, kurš baidās izrādīt iniciatīvu, jo neveiksminieku”, kurš baidās izrādīt iniciatīvu, jo tas var radīt negatīvas sekas visos apkārtējos.tas var radīt negatīvas sekas visos apkārtējos.

- Apkārtējos viņš uztver kā nežēlīgu, naidīgu spēku, Apkārtējos viņš uztver kā nežēlīgu, naidīgu spēku, kas virza un nosaka viņa dzīvi. kas virza un nosaka viņa dzīvi.

- Bērnam ir izveidojies neadekvāts priekšstats par Bērnam ir izveidojies neadekvāts priekšstats par dzīves modeli, jo nākotne ir neskaidra un tieši dzīves modeli, jo nākotne ir neskaidra un tieši tāpēc apdraudoša.tāpēc apdraudoša.

KOGNITĪVAIS LĪMENISKOGNITĪVAIS LĪMENISStrādājot ar bērnu kognitīvajā līmenī:Strādājot ar bērnu kognitīvajā līmenī:- var tikt apstādināta negatīva un neadekvāta dzīves var tikt apstādināta negatīva un neadekvāta dzīves

modeļa veidošanās, modeļa veidošanās, - mazināt bailes par nākotni, jo tā ir neskaidra un tieši mazināt bailes par nākotni, jo tā ir neskaidra un tieši

tāpēc apdraudoša. tāpēc apdraudoša.

Piemērs - VINGRINĀJUMS- “Pozitīva tēla veidošana”Mērķis: Paaugstināt pašvērtējumu, veidot pozitīvu

priekšstatu par sevi.Uzdevums: katrs uzraksta 10 – 15 labas īpašības, dzīves

sasniegumus vai prasmes.

EMOCIONĀLAIS LĪMENISEMOCIONĀLAIS LĪMENIS- Bērnunama audzēknis dzīvo īpatnējā emocionālā pasaulē.- Pārdzīvojis agrīnu atšķirtību no mātes, bērnam ir grūtības

veidot tuvas emocionālas attiecības ar citiem cilvēkiem- baidās uzticēties, baidās atkal pārdzīvot zaudējuma sāpes, viņš cenšas sevi aizsargāt no tām, aizveras no pasaules iekšēji izjūtot agresiju.

- Bērnam ir tendence šos agresīvos pārdzīvojumus projicēt uz citiem. Viņa uztverē apkārtējie cilvēki pret viņu izturas agresīvi, t.i., apkārtējie nēsā tās viņa jūtas un impulsus, kurus viņš neapzinās.

- Bērnunama audzēkņi, cenšoties sevi aizsargāt no smagajiem pārdzīvojumiem, cenšas izvairīties no savām jūtām, nerunāt par tām, bieži vien viņi nemaz nemāk runāt par tām. Līdz ar to viņiem ir grūti just līdzi citiem cilvēkiem, bieži vien viņi nemaz nesaprot, kādas emocijas izjūt paši un kādas atspoguļojas citos cilvēkos.

EMOCIONĀLAIS LĪMENISEMOCIONĀLAIS LĪMENIS

Emocionālajā līmenī svarīgi bērnam iemācīt:- atpazīt gan savus, gan citu emocionālos

stāvokļus, līdz ar to var veidoties adekvāta apkārtējo uztvere un empātijas spējas.

Piemērs- VINGRINĀJUMS- „Emociju vārdnīca”Mērķis: Atpazīt savas un apkārtējo cilvēku

emocijas.Uzdevums:1. Atpazīt emociju. Nosaukt to!2. Īsi raksturot situāciju, kad tā jutāties.

SOCIĀLAIS LĪMENISSOCIĀLAIS LĪMENIS- Bērnunama bērniem atšķirībā no bērniem, kuri auguši ģimenē irBērnunama bērniem atšķirībā no bērniem, kuri auguši ģimenē ir

grūtības atzīt un veidot savu identitāti, jo viņi neizjūt piederību grūtības atzīt un veidot savu identitāti, jo viņi neizjūt piederību ģimenei, savai dzimtai.ģimenei, savai dzimtai.

- Ja ģimenē augošam bērnam veidojas sabiedrībā pieņemami Ja ģimenē augošam bērnam veidojas sabiedrībā pieņemami uzvedības modeļi un ir spējas veidot pozitīvas sociālās lomas, tad uzvedības modeļi un ir spējas veidot pozitīvas sociālās lomas, tad bērnunama bērnam to izdarīt ir daudz grūtāk un viņš nav motivēts bērnunama bērnam to izdarīt ir daudz grūtāk un viņš nav motivēts to darīt, jo neizjūt, ka kādam tas patiešām būtu svarīgi, kas ar viņu to darīt, jo neizjūt, ka kādam tas patiešām būtu svarīgi, kas ar viņu notiek.notiek.

Sociālajā līmenī vingrinājumi virzītiSociālajā līmenī vingrinājumi virzīti uz:uz:- savstarpējo sadarbību un saskarsmi,savstarpējo sadarbību un saskarsmi,- sociālo lomu apzināšanās un integrāciju. sociālo lomu apzināšanās un integrāciju.

Kas ir draugs? Draudzība?Kas ir draugs? Draudzība?Vai bērnam ir laiks, ko pavadīt ar draugiem?Vai bērnam ir laiks, ko pavadīt ar draugiem?Kas otram jāizdara, lai kļūtu par tavu draugu?Kas otram jāizdara, lai kļūtu par tavu draugu?Vai tu satraucies, ja tev rodas problēmas ar draugiem?Vai tu satraucies, ja tev rodas problēmas ar draugiem?Vai pateicoties draugiem Tu jebkad esi nonācis nepatikšanās?Vai pateicoties draugiem Tu jebkad esi nonācis nepatikšanās?

Darba meklēšanaDarba meklēšana Vai ar bērniem par to Vai ar bērniem par to

runā? runā? CV, Motivācijas vēstule;CV, Motivācijas vēstule;

VINGRINĀJUMS- SVID analīze ar nosaukumu „Es darba tirgū”

Veicina adekvātu pašvērtējumu par iespējām darba tirgū;

Apzinās savas stiprās puses un iespējas, izvērtē savas vājās puses un draudus.

Draudi, vājās puses- meklēt iespējamos risinājumus, padomus, piemērus no dzīves.

S (stiprās puses) V (vājās puses)

----------

----------

I (iespējas) D (draudi)

----------

----------

Dzīvojamās plātības atrašana Ar kādām grūtībām saskārušies? Ar kādām grūtībām saskārušies? Kā pārvarējuši grūtības? Kā pārvarējuši grūtības?

Budžeta plānošana- Vai par to runā ar bērniem? Vai par to runā ar bērniem? - Kā bērni rīkojas ar naudu?Kā bērni rīkojas ar naudu?- Kā tiek tērēta kabatas nauda?Kā tiek tērēta kabatas nauda?- Vai pelna naudu? Kā tā tiek iztērēta?Vai pelna naudu? Kā tā tiek iztērēta?

Sadzīves organizēšanas Sadzīves organizēšanas prasmju pilnveidošanaprasmju pilnveidošana

Kādas prasmes ir nepieciešamas pieaugušo Kādas prasmes ir nepieciešamas pieaugušo dzīvē?dzīvē?

Kas ir atbildība? Pienākums?Kas ir atbildība? Pienākums? Kāpēc neuzņemas atbildību, veikt Kāpēc neuzņemas atbildību, veikt

pienākumus?pienākumus?

- Vai bērns izrāda patstāvību un autonomiju?Vai bērns izrāda patstāvību un autonomiju?- Vai pats pieņem lēmumu attiecībā uz savu Vai pats pieņem lēmumu attiecībā uz savu

dzīvi?dzīvi?- Cik liela ir pieaugušo līdzdalība?Cik liela ir pieaugušo līdzdalība?

Izglītošanās iespējasIzglītošanās iespējasKā Jūs stimulējat bērnu interešu attīstību? Kam jāpievērš uzmanība?TALANTI, INTERESES- Kādas ir bērna intereses?- Kā tās tiek noskaidrotas?- Kādas intereses tiek attīstītas?- Kurš palīdz bērnam attīstīt šīs intereses?- Kas tevi interesē pašlaik?- Kas tev padodas īpaši labi? (adekvāts pašvērtējums)IZGLĪTĪBA- Kādas ir bērna sekmes?- Ko bērns domā par skolu?- Ko bērns vēlētos izmainīt skolā?- Kāds ir bērna mīļākais priekšmets?- Kas palīdz atrisināt mācību grūtības?- Ko tu vēlētos iemācīties nākamo?- Ko tu vēlētos sasniegt?- Kur mācīsies tālāk?

Laika plānošana, brīvā laika pavadīšanaLaika plānošana, brīvā laika pavadīšana Laika plānošanas Laika plānošanas

“+” un “–”“+” un “–”Piemērs:VINGRINĀJUMS- “Veicamo

darbu saraksts rītdienai”

Brīvā laika pavadīšanaBrīvā laika pavadīšana Vai vispār ir brīvais Vai vispār ir brīvais

laiks?laiks? Kādas iespējas?Kādas iespējas?

Veicamais Veicamais uzdevumsuzdevums

Prioritāte Prioritāte (A, B, C)(A, B, C)

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

Vadlīnijas sarunā ar jaunietiVadlīnijas sarunā ar jaunietiIevēro sarunas pamatprincipus:Ievēro sarunas pamatprincipus: Sarunai jāieplāno piemērota vieta, telpa un

laiks. Uzsākot sarunu jāpastāsta par tikšanās iemeslu un mērķi;

Izskaidrot, saglabāt un nodrošināt sarunas konfidencialitāti;

Jāizvēlas sarunai ar jaunieti piemērota ķermeņa poza, jāsaglabā acu kontakts;

Jādod jaunietim laiku uzsākt sarunu un pārdomāt sarunas gaitā;

Jābūt patiesam un ieinteresētam;

Sarunas laikā svarīgi:Sarunas laikā svarīgi: Izrādīt sapratni, nenosodīt un nemoralizēt; Uzklausīt jaunieša viedokli, izzināt viņa vēlmes un iespējas; Runāt vienkārši, īsi un konkrēti, jaunietim saprotamā valodā; Lietot atvērtos jautājumus; Fokusēties uz patreizējo brīdi; Plānot kopā ar jaunieti īslaicīgus, reāli sasniedzamus mērķus; Dalīt atbildību ar jaunieti; Jābūt gatavam pieņemt dažādas jaunieša reakcijas – piem.,

noraidoša klusēšana, dusmu lēkmes u.c.; Jābūt pacietīgam – negaidīt tūlītēju jaunieša uzticēšanos un

ātru mērķu sasniegšanu; Atkārtoti tiekoties var izteikt atzinību par paveikto – uzslavai

jābūt pamatotai un nepārspīlētai.

Iespējamās grūtības sarunā ar Iespējamās grūtības sarunā ar jaunieti:jaunieti:

Pretestība sarunas laikā-Pretestība sarunas laikā- jaunietis pretojas pašai sarunai, jaunietis pretojas pašai sarunai, problēmas definēšanai vai problēmas risināšanas problēmas definēšanai vai problēmas risināšanas procesam;procesam;

Neuzticēšanās no jaunieša puses-Neuzticēšanās no jaunieša puses- izjūt apdraudējumu, izjūt apdraudējumu, tāpēc sarunas laikā var rīkoties neadekvāti;tāpēc sarunas laikā var rīkoties neadekvāti;

Konsultanta iejušanās „glābēja lomā”.Konsultanta iejušanās „glābēja lomā”. Nepieciešams Nepieciešams kontrolēt atbildības sadalīšanas procesu starp konsultantu kontrolēt atbildības sadalīšanas procesu starp konsultantu un jaunieti. Konsultants nedrīkst uzņemties vairāk kā 50% un jaunieti. Konsultants nedrīkst uzņemties vairāk kā 50% no kopējā darba ar jaunieti, lai sekmētu abu pušu dalību;no kopējā darba ar jaunieti, lai sekmētu abu pušu dalību;

Jaunietis nav ieinteresēts sadarbotiesJaunietis nav ieinteresēts sadarboties, jo neizjūt tādu , jo neizjūt tādu vajadzību, nav motivēts;vajadzību, nav motivēts;

Konsultants izjūt spēcīgas dusmas, nepatikuKonsultants izjūt spēcīgas dusmas, nepatiku un sajūt, ka un sajūt, ka nav jēgas runāt ar šo jaunieti – ieteikt jaunietim citu nav jēgas runāt ar šo jaunieti – ieteikt jaunietim citu konsultantu;konsultantu;

Ja visi pūliņi veidot sarunas ar jaunieti ir neveiksmīgi, Ja visi pūliņi veidot sarunas ar jaunieti ir neveiksmīgi, piedāvāt jaunietim iespēju izvēlēties citu iespēju - laiku, piedāvāt jaunietim iespēju izvēlēties citu iespēju - laiku, vietu un veidu (vēstule, telefonsaruna, cits cilvēks).vietu un veidu (vēstule, telefonsaruna, cits cilvēks).

Sarunā iespējams izmantot:Sarunā iespējams izmantot:PĀRFRĀZĒŠANA

Tiek pārfrāzēta (atkārtota) jaunieša stāstījuma galvenā doma, ar saviem vārdiem īsi atkārto un apkopo jaunieša stāstīto.

JŪTU ATSPOGUĻOŠANAPalīdz atpazīt un izprast jaunietim savas jūtas, runāt

par tām. Runājot par intensīvām jūtām, mazinās jaunieša trauksme, bailes. Jaunietis jūtas saprasts - tas palīdz veidot savstarpēju uzticēšanos.

RŪPJU UN ATBALSTA IZTEIKŠANAĻaujam jaunietim sajusties vajadzīgam un parādam,

ka mums patiešām uztrauc un interesē, kas ar viņu notiek. Varam lietot arī gadījumos, ja jūtam, ka jaunietim ir grūti uzticēties.

Metodisko materiālu var Metodisko materiālu var apskatīt:apskatīt:

www.bti.gov.lvwww.bti.gov.lv Metodiskā palīdzība Metodiskā palīdzība Metodiskie ieteikumi darbā ar bērniem Metodiskie ieteikumi darbā ar bērniem

Metodiskais materiāls „16-18 gadus vecuMetodiskais materiāls „16-18 gadus vecu jauniešu, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprū jauniešu, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpes iestādēs, sagatavošana patstāvīgas pes iestādēs, sagatavošana patstāvīgas dzīves uzsākšanai”dzīves uzsākšanai”

Paldies par Jūsu darbu!Paldies par Jūsu darbu!

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijaValsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijaTālrunis: 67359128Tālrunis: 67359128

Ventspils 53, Rīga, LV-1002Ventspils 53, Rīga, LV-1002

Bērnu un pusaudžu uzticības Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111tālrunis 116111