VALMIERA | BEVERĪNAS NOVADS | BURTNIEKU NOVADS | KOCĒNU NOVADS | MAZSALACAS NOVADS | NAUKŠĒNU NOVADS | RŪJIENAS NOVADS

laikraksts Ziemeļvidzemē | www.eliesma.lv | eliesma@eliesma.lv | Nr. 178 (14 161) | Ceturtdiena, 2017. gada 16. novembris | Cena € 0,60

Jānis Vidovskis:labi, ja bērni vardarīt to, ko vecākiiesākuši__________ 2. lpp.

Andrejs Gluhovs:mācības tikailatviešu valodā —progress vairegress?__________ 4. lpp.

Aiva Zirne:kocēnos ir cilvēki,kas pievelk__________ 4. lpp.

OlyBet lBl čempio-nāta spēle VOC: sest-

dien, 18. novembrī, pl.18.30 Valmiera/ ORDO —Bk Ogre.

Valmieras muzeja Iz-stāžu namā 17. no-

vembrī plkst.16 tiks atklātaMihaila Ignata fotogrāfijuizstāde «Sapņu kartogrāfi-ja». Izstādē apskatāmas 20fotogrāfijas. Tās atlasītasno vairāk nekā deviņdesmitlidojumos uzņemta aero-fotogrāfiju materiāla. Sešugadu laikposmā lidojuminotikuši dažādās vietās Lat-vijā. Autora uzmanības cen-trā ir telpa kā dabas un cil-vēku veidota ģeometrija.

Latvijas Okupācijas mu-zejs sadarbībā ar Eiro-

pas Parlamenta deputātiemkonkursa «Cilvēki — Lat-vijas dārgumi» uzvarētājiemorganizēja braucienu uzBriseli. Tajā piedalījās piecividzemnieki, tostarp VVĢ12. klases skolēni LauraBišofa, Ralfs Emīls Zagor-skis un vēstures skolotājaIneta Amoliņa.

ĪSZIņAS

AGiTA lApsA interesentiem rāda, kā izskatījās burtliču instrumenti, burtenes un klišejas, kad vienas avīzes četras lappuses svinaburtu salikumā svēra 96 kg. Jāņa Līgata foto

LIESMAS pielikums

Kā kādreiz drukāja grāmatas un avīzes

Jūlijs Cukurs

Gatavojoties šim pasākumam, Agita inter-vējusi sešus nozares darbiniekus, iegūstot ļotiinteresantus materiālus. Pirmajam no šī sešniekavārds tika dots Pēterim Siatkovskim, kas lielajāNacionālās bibliotēkas akcijā Tavs grāmat-plaukts dāvinājis LNB poligrāfijas vārdnīcučetrās valodās, bet Valmieras tipogrāfijā strādājisno 1966. līdz 1970. gadam. Pēteris pēc karabeidzis poligrāfijas skolu, iegūstot burtličaprofesiju, viņa pirmā darbavieta bijusi Jēkabpilī,pēc tam Aknīstē, tad dienests armijā, kuralaikā strādāts avīzes tipogrāfijā. Vēlāk strādājisIlūkstes un Bauskas avīzēs, līdz nokļuvis Val-mierā, pateicoties tipogrāfijas darbiniekamPēterim Semjonovam. Vēl pirms tam jau ek-skursijas laikā iepazinies ar ulmaņlaika burtliciHehtu, bet lielākie nopelni nozares attīstībātolaik, pēc Siatkovska kunga domām, bijušidirektoram Edgaram Avotiņam, galvenajaminženierim Voldemāram Knikstam, meistaramJānim Amonam, Osvaldam un Ellai Kuģiem,Agrim Birzgalim. «Kolektīvs bija draudzīgsun jauns, tika iegādātas un uzstādītas jaunākasmašīnas, darbs gāja no rokas, iespiedām avīzes,grāmatas, brošūras, teātra afišas, uzņēmumuveidlapas, bija pasūtījumi pat no Maskavas,bet lielākais mūsu sasniegums bija, ka ar savuprodukciju nokļuvām Maskavā, Tautas saim-niecības sasniegumu izstādē,» atcerējās PēterisSiatkovskis. Viņš arī uzskata, ka uzstādītā

smagā rotācijas mašīna ēkai A. Upīša 7, kursavulaik 2. stāvā bijušas arī darbinieku kop-mītnes, radījusi plaisas sienās.

Par jaunajām tipogrāfijas mašīnām vēl IlgasDišleres stāsts, ka ceļā no Rīgas caur Cēsīmuz Valmieru Lodes asajā pagriezienā navpareizi aprēķināts leņķis un inerces spēka ie-tekmē krava apgāzusies — nācies meklēt celt-ņus, lai atbrīvotu ceļu. Citā gadījumā iespied-mašīnas atgādātas līdz Valmieras stacijai, tačuatkal bijuši nepieciešami celtņi un transports,lai tās atgādātu līdz A. Upīša ielai.

Vēl viena tikšanās dalībniece ElizabeteBirzgale pastāstīja, ka tipogrāfijā nostrādājusičetrus gadus, kaitīgo burtliča darbu nomainotpret radniecīgo mašīnrakstītājas profesiju, tačunesen viņsaulē aizsauktais viņas vīrs Agris,lai arī strādājis gan Lauktehnikā, gan melio-rācijā, atkal un atkal atgriezies pie iespiedma-šīnām, kur sagaidījis arī pensijas gadus, tomērkā visskaistāko viņš atcerējies meliorācijā pa-vadīto laiku ar agrajiem rītiem un krāšņajiemdabasskatiem.

Savi piedzīvojumi bijuši arī Agitai Stankē-vičai (tieši viņas dēls ieteicis pievērsties ti-pogrāfijas stāstiem), kas, darbabiedra izjokota,nejauši atriebusies direktoram Avotiņam,aplejot viņa gaišo uzvalku ar ūdens šalti.

No kādreizējā uzņēmuma privatizācijasprocesā izveidojušās un tagad Valmierā darbojasdivas tipogrāfijas — SIA Lapa, ko patlabanvada Arnis Skuja, un tipogrāfija Līga MarģeraSpirgas vadībā. Abi kungi gan uz šo tikšanos

bibliotēkā, kur 2. stāvā iekārtota arī nelielaizstāde par Valmieras poligrāfijas vēsturi,šoreiz nebija ieradušies, taču viņu stāsti, kātop mācību grāmatas Zviedrijai vai kā notieksadarbība ar uzņēmumiem, varētu būt labsturpinājums aizvakar iesāktajai tēmai.

Otrdienas vakarā Valmieras integrētajā bibliotēkā notika Agitas Lapsas organizētā saruna par tipogrāfijām Valmierā un poligrāfijas nozari, kas ilgus gadus pilsētai bijusi ļoti nozīmīga.

Jau kopš 2014. gada Latvijas Tirgotājuasociācija (LTA) norādīja uz aplamurīcību godprātīgas pirkumureģistrācijas uzlabošanā. Laikā,kad pasaulē vērojama tehno-loģiju attīstība, Latvijā tiekieviests tas, kas jau pieder pa-gātnei — normatīvajā regulē-jumā dominē tādi «akmens laikmeta»termini kā fiskālais atmiņas bloks, izejaskoda iesniegšana VID, plombēšanasakts, kases ierīces tehniskā pase u.c.mūsdienām neiedomājamas lietas. Tur-pretī LTA ir piedāvājusi citas efektīvasun lētas metodes pirkumu uzskaitei,piemēram, virknes kodus.

VID ir pietiekami kompetenta insti-tūcija, un LTA uzsver, ka nav vajadzīgiciti starpnieki kases aparātu sertifikācijai,kas rada iespēju iedzīvoties nezināmiemierēdņiem un politiķiem. Jānovērš slēptākorupcija, kad speciāli izdomātas shēmasrezultātā ievērojami sadārdzinās serti-fikācija. Privāta sertifikācijas sistēmanav nevienā Eiropas valstī, bet tur, kursertifikācija tiek pieprasīta, to veic tikaivalsts institūcijā. Starptautiskās kom-

pānijas KPMG un Ernst&Young saņemtūkstošiem eiro uz iedzīvotāju rēķina,jo tirgotāji spiesti paaugstināt cenas,sedzot ar reformu saistītās izmaksaspar jauniem kases aparātiem, kas ir vis-augstākās Eiropā.

Tagad apstiprinājies, ka visa dārgāsertifikācija ir bezjēdzīga procedūra, jo

jebkurā gadījumā VID ir iestāde, kaspieņem gala lēmumu par kases aparātuatbilstību. Tā, piemēram, VID, izvērtējotKPMG un Ernst&Young sertificētos ka-ses aparātus, konstatējis neatbilstībutehniskajām prasībām kases aparātiemCHD 3030, CHD 3050U un CHD 3850.Pusgadu šie modeļi ir tirgoti klientiem,jo bija izgājuši sertifikāciju un reģistrētiVID jau 14000 ierīču.

Pēdējā laikā LTA pienācis milzīgsskaits vēstuļu,kurās uzņēmējipauž neizpratniun bažas, uzdodjautājumus, kārīkoties. Vēstu-

les saņemam ne tikai asociācijā, uzņēmējiraksta arī tām politiskajām partijām,kas nav piedalījušās jauno kases aparātunoteikumu izstrādāšanā. Tirgotāju sū-dzības sasniegušas pat Valsts preziden-tu.

Uzņēmēju vidū valda apjukums, ne-ziņa, kā rīkoties. Kāds tirdzniecības uz-

ņēmums vasarā atvēra jaunu veikaluun nopirka piedāvājumā esošu kasesaparātu ar solījumu, ka viss atbilst MKprasībām un divu nedēļu laikā tas būšotsertificēts, bet tas nav noticis līdz patšodienai. Citā veikalā nav varēts no-mainīt veco iekārtu uz hibrīdkases apa-rātu, jo nav kases aparātu apkalpojošodienestu piedāvājumā atbilstošu kasesaparātu. Tikmēr VID tematiskajās pār-baudēs norāda, ka veikalā ir NEAT-ĻAUTI kases aparāti un aizdomīgimazas algas. VID piedāvā pirkt nedau-dzās sertificētās ierīces, bet, piemēram,grāmatu veikalam neder tas aparāts, kolieto degvielas uzpildes stacijas vai res-torāni.

LTA vairākkārt vērsusies valdībā arpriekšlikumu grozīt noteikto kārtību,taču tā uzskata, ka mazo uzņēmēju unpircēju intereses ir otršķirīgas un navnopietni risināmas. Ceram, ka situācijamainīsies pēc LTA un citu tirgotāju or-ganizāciju paredzētās tikšanās ar finanšuministri Danu Reiznieci-Ozolu.

Vakar Rīta Panorāmā paklau-sījos mūsu Saeimas nepareizāspartijas Saskaņas deputātu IvaruZariņu. Parlamentārietis runājapar aktuālu ekonomisko jautāju-mu — ko darīt ar obligāto iepir-kuma komponenti (OIK)? Pie-ļauju, ka Zariņa kungs varētubūt ja ne pats profesionālākais,tad noteikti viens no zinīgākajiemenerģētikas ekspertiem starp vi-siem 100 deputātiem, taču viņājoprojām neviens īsti negrib ie-klausīties.

OIK sērgai pirmsākumi mek-lējumi vismaz desmit gadus senāpagātnē, kad Ekonomikas minis-trijā gandrīz divarpus gadus(2009. — 2011.) valdīja tagadējaispartijas Vienotība ģenerālsekretārsArtis Kampars. Viņa paspārnētad nu uz nebēdu tika štancētaszaļās enerģijas ražošanas/obligātāiepirkuma atļaujas.

Vaicāts par to OIK otro vilniLatvijā, kas juridiskas aprisespatlaban iegūst Valsts prezidentaekonomikas padomnieka AndaJēkabsona vadīto ekspertu pul-ciņā, Zariņš diplomātiski atzina,ka šī lieta acīmredzami nenotiek

īstajā laikā... Pēc neoficiālas in-formācijas šajā likumprojektā da-žiem elektroenerģijas ražotājiemparedzētas subsīdijas 3,5 eiro-centu lielumā par katru saražotokilovatstundu! Kam par godu,kungi?

Viens no cienījamākajiem Lat-vijas lieluzņēmējiem ir LatvijasDarba devēju konfederācijas vi-ceprezidents un Latvijas Finierapadomes priekšsēdētājs Uldis Bi-ķis, kuram nācies līdzkaulam izjust OIK ie-tekmi savā uzņēmumā.Tāpēc ticu Biķa kungadotajam elektrības cenusalīdzinājumam mūsuvalstī un mums tuvās kaimiņ-valstīs: «Latvijā elektrība ir par20% dārgāka nekā Igaunijā, par30% dārgāka nekā Polijā un par45 — 50% dārgāka nekā Skan-dināvijā.» Ar visu šo zaļo dzirn-akmeni kaklā Latvijas ražotājispēj sekmīgi konkurēt ar skan-dināvu uzņēmējiem daudzās jo-mās. Taču varbūt jāpadomā pariespēju nevis pašiem ražot dārguelektrību, bet gan iepirkt krietnivien lētāku, izmantojot to kon-kurētspējīgas eksporta produkcijasražošanai?

Ir vēl viens jautājums, kuruvajadzētu uzdot tiem, kuri parvarītēm grib palielināt Latvijājau esošās elektroenerģijas jaudas,nav pat būtiski — tās viņi savās

vīzijas redz zaļā, zilā vai, nedodDies, sarkanā gaismā... Nesenelektroenerģijas pārvades sistēmasoperators akciju sabiedrība Augst-sprieguma tīkls oficiāli informēja,ka Latvijā saražotās elektroener-ģijas apjoms pārsniedzis taut-saimniecībā nepieciešamo: pirmoreizi pēdējo desmit gadu laikāvienotā 12 mēnešu laika periodā— no 2016. gada oktobra līdz2017. gada septembrim — Latvijā

saražots vairāk elektroenerģijasnekā patērēts, vietējai ģenerācijaisasniedzot 101% no patēriņa!Piemēram, pērnā gada novembrīun decembrī saražotais elektroe-nerģijas apjoms attiecīgos 2015.gada mēnešus pārsniedza par42% un 37%.

Protams, šie skaitļi nepavisamnav tik virspusēji vienkārši, tesava ietekme gan netipiski liela-jam nokrišņu daudzumam un

augstajam ūdens līmenim galve-najā Latvijas elektrības upē Dau-gavā, gan vēl citiem specifiskiemfaktoriem, tomēr fakts paliekfakts — mūsu valsts arī nākotnē,ņemot vērā nepārtrauktu ener-goietilpīgās ražošanas moderni-zāciju arī mazākas energoietil-pības virzienā, visticamāk, varēsiztikt bez būtiska elektroenerģijasiepirkuma no ārpuses. Tāpēc varpiekrist jaundibinātās partijas

Kustība PAR! valdes priekšsēdimDanielam Pavļutam, ka «subsidētlielāka enerģijas apjoma ražošanunekā Latvijai nepieciešams unmaksāt subsīdiju — te ir skaidrsmēģinājums atkal radīt jaunasrentes dažiem uz visu pārējo rē-ķina». Tieši Pavļuts, 2011. gadanogalē pārņemot no Arta Kam-para Ekonomikas ministriju, uz-sāka cīņu pret OIK kāsējiem. Nebez pretestības no šī garantētā

miljonu biznesa lobiju puses Sa-eimā, tomēr 2012. gada augustātika pieņemts lēmums, kas no-teica, ka visām izsniegtajām, betneīstenotajām OIK atļaujām ter-miņš beigsies piecu gadu laikā,proti, līdz šī gada rudenim. Uzmoratorija sākumu valstī bija iz-sniegts gandrīz 1000 OIK atļauju,aplaimojot Latvijas iedzīvotājusar finansiālām saistībām vairākumiljardu eiro apmērā...

Absurds visā šajā zaļās ener-ģijas sāgā tas, ka savulaik politiskiOIK atļauju izsniegšana tika pa-matota ar alternatīvas radīšanuenerģētiskajai atkarībai no Krie-vijas, bet laikā no 2011. līdz2016. gadam lielāko atbalstu —gandrīz 748 miljonus eiro — noOIK saņēmuši tieši tie elektro-enerģijas ražotāji, kas izmanto(no Krievijas saņemto) dabasgāzi!Uz šī fona ļoti liekulīga izklausāsLatvijas Atjaunojamās enerģijasfederācijas gaušanās, ka «uzbru-kums atjaunojamiem energore-sursiem Latvijā turpinās jau ilgi,un daudzu gadu garumā sabied-rībā tiek sistemātiski potēta doma,ka zaļā enerģija ir valstij nevēla-ma». Kāda nu tur potēšana, līdz-šinējā veidā un par tādu naudu— protams, nē! Tiesa, OIK mak-sājumos jau ar nākamo gadu gai-dāmas pārmaiņas. Varbūt tadtauta zaļos enerģētiķus uz rokāmnēsās?

Vairāku gadu garumā Lauk-saimnieku organizāciju sadar-bības padome (LOSP) kopīgiar Zemkopības ministriju iz-strādāja un pierādīja ieceri parsamazināto 5% pievienotās vēr-tības nodokļa (PVN) likmi Lat-vijai raksturīgiem svaigiem aug-ļiem, ogām, dārzeņiem un kar-tupeļiem. Lēmums ir apstipri-nāts valdībā, tomēr izsakām iz-brīnu un neizpratni par politiskāspartijas Kustība Par! valdes lo-cekļa Inta Dāldera sociālajākontā twitter pausto nostāju:

«No lēmuma noteikt 5% PVNlikmi dārzeņiem neiegūtu neražotāji, ne pircēji, bet tikaipārpircēji, tādēļ Kustības «Par!»vārdā iesniedzu priekšlikumupiešķirt šim pasākumam pare-dzētos 6 milj. € LTV iziešanaino reklāmas tirgus.»

Jau gadiem šo jautājumu kākarstu kartupeli mētājam pa at-bildības sfērām un neesam va-rējuši to apstiprināt, saņemotatbalstu no visām ministrijām.Tāpēc pēc lēmuma apstiprinā-šanas Ministru kabinetā esam

dubultā gandarīti, ka jautājumssasniedzis dzirdīgas ausis unsaprotošus prātus. Jo, kā jaugadiem esam uzsvēruši, nevarapgalvot, ka sistēma nestrādāsLatvijā, ja tā strādā 23 EiropasSavienības dalībvalstīs, kas jaupiemēro šo samazinātās PVNlikmes shēmu pārtikas produk-tiem. Šajā gadījumā mēs kā pi-lotprojektu, kas pierādītu sis-tēmas reālo darbību un mērķasasniegšanu, pieprasījām aug-ļiem, ogām un dārzeņiem, un,ja tas pierādīs savu efektivitāti,

tad nākotnē varam droši to pie-mērot arī gaļai un piena pro-duktiem. Līdz ar to esam tiešāmneizpratnē par šī politiskā spēkaizteicieniem publiskajā telpā,kas skaidri liks Latvijas iedzī-votājiem atvērt acis un, pirmsizdarīt izvēli nākamā gada vē-lēšanās, neaizmirst politiķu iz-teicienus, arī šajā mums tik no-zīmīgajā un grūti izcīnītajā jau-tājumā par samazināto PVNsvaigiem augļiem, ogām un dār-zeņiem.

LOSP jau ziņoja, ka pastāvam

uz to, ka, samazinot PVN likmiaugļiem, ogām un dārzeņiem,samazināsies pārtikas nelegālāstirdzniecības apjomi, palielinā-sies vietējo ražotāju konkurēt-spēja, samazināsies pārtikas ce-nas mazumtirdzniecībā un tiksveicināts Latvijā ražoto pārtikasproduktu patēriņš, kā arī laimēs spētu cīnīties ar ēnu eko-nomikas graujošo ietekmi uzLatvijas tautsaimniecību.

edgars Treibergs,LOSP valdes

priekšsēdētājs

Ceturtdien, 2017. gada 16. novembrī | kOmeNTārs. VieDOkļi Liesma | www.e lies ma.lv2

Guntis Vīksna

Kurš potē, kurš — naudu skaita

Henriks Danusēvičs,LTA prezidents

“ Varbūt jāpadomā par iespējunevis pašiem ražot dārgu elektrību, bet gan iepirkt krietnivien lētāku, izmantojot to konkurētspējīgas eksporta produkcijas ražošanai?

Kases aparātu reformas blefs

Esam izbrīnīti par politiķu attieksmi

“ Tirgotāju sūdzības sasniegušaspat Valsts prezidentu

No 14. novembra plkst. 6.30 līdz 15. novembra plkst.6.30 Valsts ugunsdzēsības un glābšanasdienests Vidzemē saņēma sešus iz-saukumus — vienu uz ugunsgrēkudzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem,bet vēl viens bija maldinājums.

Trešdien plkst. 21.53 ugunsdzēsēji glābēji devās uzMazsalacas novada Skaņkalnes pagastu, kur trīsstāvumājas otrā stāva dzīvoklī bija notikusi noplūde no bojātasgāzes plīts. Ugunsdzēsēji glābēji noslēdza gāzes padeviun palīdzēja izvēdināt telpas. Darbi pabeigti plkst. 22.35.

pēdējos trīs gados pieteiktajās atlīdzībāssaistībā ar eksplozijām mājokļos 36% gadījumucēlonis bijis neuzmanīga rīcība ar gāzes ie-kārtām, liecina apdrošināšanas sabiedrībasBAlTA (pZu grupa) dati. lielākā izmaksātāatlīdzība bijusi pērn — vairāk nekā 20 tūkstoši,kad pilnībā tika nopostītaēka pēc gāzes balona sprā-dziena.

«Lietojot dažādas gāzesiekārtas mājoklī, ir stingrijāievēro drošības nosacījumi atbilstoši instruk-cijām. Sākoties apkures sezonai, arvien biežāknotiek nelaimes gadījumi gāzes noplūdes dēļ —no gāzes plīts, apkures sistēmām vai gāzes balona.Diemžēl pavirša un vieglprātīga attieksme pretdrošības noteikumiem, neiedziļināšanās kvalitatīvuiekārtu iegādē, sertificētu tirdzniecības vietu unmeistaru izvēlē, kā arī patvaļīga rīcība, tostarpiekārtu pašrocīga pārvietošana, bieži vien novedpie nelaimes gadījumiem. Šo negadījumu skaitsnav liels, bet to sekas nes ievērojamus zaudējumusmājokļu īpašniekiem,» stāsta Ingus Savickis,BALTA Atlīdzību direktors.

Mājsaimniecības Latvijā par kurināmo izmantogan dabasgāzi (metānu), gan sašķidrināto gāzi(propāna un butāna maisījumu). Teritorijās ar iz-būvētu dabasgāzes infrastruktūru dabasgāze pa-tērētājiem tiek piegādāta pa cauruļvadiem, savukārtsašķidrināto gāzi, uzglabājot speciālās tvertnēs,iespējams piegādāt uz jebkuru vietu Latvijā.

BALTA pieredzē visvairāk negadījumu reģis-trēts, kad sprādziens noticis pēc gāzes noplūdes,lietotājam mainot gāzes balonu. Saskaņā ar Mi-nistru kabineta noteikumiem, lai šādus negadī-jumus mazinātu, jau kopš 2013. gada pakāpeniskino aprites tiek izņemti vecie jeb Eiropas Savienībastehniskajām prasībām neatbilstošie gāzes baloni.Nākamā gada sākumā stāsies spēkā aizliegumstos tirgot un uzpildīt. Savukārt Patērētāju tiesībuaizsardzības centra mājaslapā no 2015. gada re-gulāri tiek atjaunota informācijas par reģistrējāmgāzes balonu tirdzniecības vietām.

Runājot par dabasgāzi — līdz šī gada beigāmvairāk nekā 400 tūkstošiem klientu visā Latvijātās tirdzniecību un piegādi nodrošina AS «LatvijasGāze». Pārstāvji norāda, ka no nākamā gada AS«Latvijas Gāze» būs dabasgāzes tirgotājs, betdabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumusun patēriņa uzskaiti nodrošinās no uzņēmumanodalītais dabasgāzes sadales sistēmas operatorsAS «Gaso».

AS «Latvijas Gāze» atgādina, ka dabasgāzeinav krāsas, garšas un smaržas, tādēļ tai mehāniskipievieno odorantu, kas piešķir specifisku smaku,lai būtu jūtama tās noplūde. Dabasgāze ir vieglākapar gaisu, tādēļ tā ceļas augšup, un to ir viegliizvēdināt no telpas. Pretēji ir sašķidrinātajainaftas gāzei, kas tiek pildīta balonos vai cisternās.Tā ir divas reizes smagāka par gaisu, tādēļ gāzesbalonu nedrīkst novietot grūti vēdināmās telpās— pagrabos vai telpās, kas atrodas zem zemeslīmeņa.

Lai pasargātu sevi un savu mājokli, BALTAun AS «Latvijas Gāze» vērš uzmanību!

Sajūtot gāzes smaku: * Zvanīt Gāzes avārijas dienestam — 114.* Kategoriski aizliegts ieslēgt un izslēgt ap-

gaismojumu un citas elektroiekārtas.Ieteikumi ikdienai:* Ja plānots vairākas dienas būt ārpus mājas,

ieteicams aizvērt gāzesvada noslēgierīci.* Dabasgāzu iekārtu lietotājiem ir aizliegts

patvaļīgi pārvietot, atslēgt vai pievienot iekārtas,kā arī veikt to remontu — šos darbus drīkstveikt tikai sertificēti speciālisti, kuri pēcākizsniedz arī veikto darbu aktu.

* Sekot līdzi regulārai iekārtu pārbaudei, itīpaši pirms aktīvās apkures sezonas sākšanās.

* Ieteicams izmantot gan gāzes, gan arī dūmudetektoru gāzes noplūdes un sadūmojuma fiksē-šanai.

* Lai saņemtu atbildes uz jautājumiem saistībāar dabasgāzi, zvanīt — 155.

* Konstatējot bojājumus skaitītājam vai plom-bām, nekavējoties izsaukt Gāzes avārijas dienestu,zvanot 114.

Vienlaikus savu viedokli par vēr-tīgākajām un Latvijas novadiem rak-sturīgākajām ainavām izteica arī īpašiveidota ainavu ekspertu padome.Summējot iedzīvotāju balsojumu unekspertu padomes lēmumu, katrā nonovadiem tika izvirzīti 10 ainavudārgumi, kas tiks iekļauti LatvijasNacionālās bibliotēkas (LNB) krā-tuvē, sagatavojot priekšlikumus toiekļaušanai arī Latvijas Kultūras ka-nonā.

Vidzemē par nozīmīgākajām ai-navām Latvijas sabiedrības un ek-spertu vērtējumā izvēlētas desmit:Alūksnes vēsturiskā centra ainavaar ezeru, parkiem un pilīm, Āraišuezera un apkārtnes ainava, Burtniekuezera ainava ar baznīcām un muižucentriem, Cēsu vecpilsētas ainava arviduslaiku pili un parku, Lejaslīgatnesainava ar papīrfabrikas ciemu unGaujas pārceltuvi, Salacas ielejas ai-nava ar Mazsalacu un Skaņokalnu,Teiču purva ainava, Veclaicenes ai-nava, Vecpiebalgas pauguru ainava,kā arī Vidzemes lauku sētas ainavaun baltie lielceļi.

Vidzemes lauku sēta, lielu kokuun atmiņu ieskauta, baltie, putekļainie,līkumotie lielceļi, kur elpa aizraujas,vecās ēkas un cilvēki. Varam jau tosaukt par sentimentu, izzūdošu, vec-modīgu romantiku. Un tomēr, arī tasir mūsu, latviešu, vidzemnieku, ainavu

dārgums. Kā simbols dzīvesveidam,mūsu saknēm un varbūt nākotnei.Tā ir latviešu inteliģences attīstība,ar izglītības nozīmi, kas aktuāla bijakā 19.gs., tā mūsdienās.

Tagad aicinām iedzīvotājus pie-dalīties nākamajā aktivitātes posmā.Ainavu dārgumu krātuvē tiks apko-pota informācija, atspoguļojot ainavasmainību vairāku desmitu gadu grie-zumā gan fotogrāfiju, gan atmiņustāstu veidā.

Ikviens, kuram mājas arhīvā gla-bājas fotogrāfijas, kas uzņemtas aug-stākminētajos objektos Vidzemē, ai-cināts tās iesniegt tīmekļa vietnēwww.ainavudargumi.lv, izvēloties ai-navas no saraksta vai kartes. Navbūtiski, vai fotogrāfija uzņemta pirms100 gadiem vai pagājušajā gadā —ikviena liecība ir svarīga, lai nodro-šinātu uzskatāmu informāciju. Akti-vitātes organizatori īpaši uzsver fo-togrāfiju izcelsmi — tām noteiktijānāk no personīgajiem arhīviem,pārfotografētas publikācijas vai in-ternetā atrastie attēli nederēs.

Kopā ar fotogrāfijām iedzīvotājiaicināti dalīties arī savos atmiņu stās-tos par vēsturiskajiem notikumiemun personām, kas saistītas ar šīm ai-navām, atminēties piedzīvojumus unnotikumus — gan vēsturiski, ganpersoniski nozīmīgus. Īpaši tiks no-vērtēti ieteikumi, kā konkrētās ainavas

saglabāt un attīstīt nākotnē, nodrošinotto esamību un vērtību arī turpmāk.

Informācijas vākšana un apkopo-šana ilgs līdz 2018. gada 14. februā-rim.

Ja savus atmiņu stāstus par noti-kumiem un zīmīgām personībām ie-dzīvotāji vēlas gatavot rokrakstā, lū-gums tos ieskenēt un sūtīt uz elek-troniskā pasta adresi ainavudargu-mi@varam.gov.lv. Rokrakstu un fo-toattēlu skenēšanā un elektroniskāsūtīšanā palīdzību ir iespējams saņemtpubliskajās bibliotēkās — jau iepriekšLatvijas bibliotekāri snieguši palī-dzīgu roku aktivitātes nodrošināšanātiem iedzīvotājiem, kuriem nav pie-ejams dators.

No iesūtītajiem fotoattēliem, stās-tiem un vēlējumiem 2018. gadā tiksveidotas reģionālās izstādes un or-ganizētas diskusijas. Diskusijās runāspar to, kādu Latviju vēlamies redzētnākamajās simtgadēs, un darbiem,kas darāmi, lai ainavu dārgumus sa-glabātu nākamajām paaudzēm.

Tīmekļa vietnē www.ainavudar-gumi.lv var iepazīties ar visu plāno-šanas reģionu jeb novadu ainavu dār-gumiem — iedzīvotāji aicināti dalītiessavos stāstos un fotogrāfijās arī parcitu reģionu ainavu dārgumiem.

Dace laiva, aktivitātes koordinatore

Vidzemes plānošanas reģionā

ZiŅAs | Ceturtdien, 2017. gada 16. novembrīLiesma | www.e lies ma.lv 3

aktuāli

vugd

sAlACAs ieleJA. Ārijas Romanovskas foto

Vidzemes ainavu vērtības

Gāzes eksplozija — kā no tās izvairīties?

Turpinot darbu pie ainavu dārgumu krātuves izveides Latvijā, noslēgusies iedzīvotāju balsošana par 243 pieteiktajiem ainavu dārgumiem visā Latvijā. Iedzīvotāji bijuši aktīvi: nodoti 45 tūkstoši balsu, no tām gandrīz 13 tūkstoši — par Vidzemes ainavām.

Atkal gāzes noplūde Palīdz noskaidrot likumpārkāpējuPolicija masu medijos bija griezusies ar lūgumu palīdzēt

noskaidrot automašīnas BMW vadītāju, kurš 9. novembrīpl. 20.50 Valmierā pie nama Rīgas ielā 4 uz gājēju pārejasuzbrauca 1999. g. dz. gājējai un no notikuma vietas aizbrauca.Iedzīvotāji atsaucīgi par šīs automašīnas vadītāju sniedzapolicijai pietiekami daudz informācijas. Vakar viņu identificēja,un viņš tiek saukts pie atbildības. Policija izsaka pateicībuatsaucīgajiem un atzinīgi vērtē pozitīvās pārmaiņas sabiedrībā,kad iedzīvotāji neatstāj bez ievērības satiksmes negadījumusun citus pārkāpumus, palīdz atrast meklētās personas.

Arno Zvars

maija mežaka

latvijas mazākumtautību vidus-skolas nonākušas īpašas apspriešanaslokā pēc izglītības un zinātnes ministrapaziņojuma, ka pēc trim gadiem visāsvidusskolās mācības notiks tikai lat-viešu valodā.

latviešu valoda skolā ir pašsaprotamaJau pirmā saskarsme, ieejot Valmieras

2. vidusskolā, noskaņo, ka ar saprašanosvalsts valodā šeit problēmu nebūs. Parto liecina aktuālo ziņojumu stends kāar skolas, tā pilsētas pasākumiem (teātra,koncertu u.c afišas), sarunas, kurāsskolas direktora Andreja Gluhova pār-liecība: «Jebkuram Latvijas iedzīvotājamir jārunā valsts valodā, tas ir tikai nor-māli.» Direktors norāda, ka arī skolasikdienā kolēģi izmanto iespēju komunicētvalsts valodā, un tas nekādā ziņā nema-zina, neierobežo dzimtās krievu valodaseksistenci. «Tomēr, ja gribam, lai mūsuskolēni ir elastīgi, pārvaldot vairākasvalodas, skolotāji rāda piemēru. Mumsir skolotāji, kas vienlaikus ne tikai runā,bet arī strādā latviešu, krievu, angļu va-lodā, tā reāli demonstrējot valodu zinā-šanu praktisko lietojumu. Kaut vai biz-nesa sarunās jauniešiem darba tirgū tasbūs tikai ieguvums, un mūsējie to var.»

Latviešu valodas skolotāja Ina Molepiekrīt: viņa skolā strādā jau 27. gadu,valsts valodas mācīšanai vienmēr ir no-drošināti nepieciešamie mācību materiāli,ir laba sadarbība ar kolēģiem, stundaslatviešu valodā notikušas vienmēr. «Vie-nubrīd pastrādāju mazākumtautību skolāRīgā, kur bija un ir pat nopietnas prob-lēmas kadru trūkuma dēļ. Savā skolājūtos ļoti labi, kā mājās,» viņa atzīst, kareizēm pieķerot sevi pie domas, ka gri-bētos pat vairāk izpausties krieviski, laiattīstītu savas valodas prasmes. «Arījauniešu attieksme ir normāla, latviešuvaloda skolā ir pati par sevi saprotama.Jaunākajās klasēs varbūt ir grūtāk ar la-sīšanu, bet tā ir vispārēja tendence, jomūsdienu datorbērni diemžēl vispār ļotimaz lasa. Un varbūt ministrijai ne tikdaudz būtu jādomā par mazākumtautībuskolu latviskošanu, kā par skolēnu mil-zīgo noslogotību. Labi zinām realitāti— programmas un bērni ir pārslogoti,jo skolas darbdiena ievelkas dziļā pēc-pusdienā un mājās vēl jāgatavojas nā-kamajai dienai.»

Valsts pārbaudes darbusjau kārto valsts valodā

Sarunā iesaistās skolas direktors AndrejsGluhovs un viņa vietnieks izglītības jomā,Valmieras bilingvālās izglītības metodiskāsapvienības vadītājs Vjačeslavs Piskunovs,abi ir vienisprātis: 2020. gadā visās vi-dusskolās pāriet uz mācībām tikai latviešuvalodā vairāk ir politisks uzstādījums, parskolēnu šobrīd pat nedomājot.

A. Gluhovs: «Domājot par skolēnu,dabiski, redzam viņa turpmākās iespējasizglītībā un darba tirgū. Konferencē Vid-zemes Augstskolā izskanēja, ka mazā-kumtautību skolu absolventi ir konkurēt-spējīgāki darba tirgū. Manuprāt, to veici-nājusi arī bilingvālās izglītības ieviešana2000. gadā. Jā, tad likās ļoti sarežģīti,bija iebildumi, protesti, bet mēs skaidrisaskatījām galarezultātu: jaunietim, kaszinās vairākas valodas, pavērsies lielākasiespējas. Bet uzsveru: ne tikai tajās runāt,bet arī mācīties, kas nav viens un tas pats.

Un jau redzu konkrētus skolas sasnie-gumus. Pirmkārt: ja mūsu skola spēj no-drošināt CE rezultātu radītājus virs valstsvidējā, tas nozīmē, ka darām pareizi, mā-cību procesu nodrošinot tā, lai skolēni ie-gūtu nepieciešamās zināšanas.

Otrkārt, un kas ir ļoti būtiski: mūsu 12.klašu absolventi, kārtojot valsts pārbaudesdarbus, izvēloties starp krievu un latviešuatbildes valodu, pārsvarā izvēlas tieši lat-viešu valodu, tātad bilingvālās izglītībaspamatmērķis ir sasniegts! Treškārt, ja mū-sējie var iestāties jebkurā augstskolā, pro-tams, runa ir par tiem, kas apzinīgi mācās,tas rāda, ka skola strādā kvalitatīvi atbilstošimūsdienu pasaules prasībām. Ceturtkārt,daudzās augstskolās mācību process jautiek nodrošināts arī angļu valodā vai citāssvešvalodās, tad par ko diskutējam? Vaimērķis ir ierobežot mūsu absolventu ie-spējas? Un, ja gribam iet uz tādu mērķi,atvainojiet, tas nekādi nav vērsts ne uzskolēnu, ne uz izglītības iespēju attīstību.Piektkārt, bilingvāli izglītojušies vidusskolā,jaunieši ne tikai ir konkurētspējīgi darbatirgū, bet arī jau esošo darbinieku vidū.Jo viņiem ir pa spēkam celt profesionālokvalifikāciju dažādos kursos vairākās va-lodās. Piemēram, IT jomā tie bieži irangļu vai citās svešvalodās. Tas nozīmē,ja mūsu skolēni mācīsies tikai latviešuvalodā, tā ierobežosim viņu iespējas, joprasme mācīties, uzsveru, mācīties vairākāsvalodās paver jaunas, labas iespējas. Tāpēcuzskatu, ka šī izglītības reformas daļa ab-solūti nav vērsta uz skolēnu! Diemžēl po-litiķi, pieņemot lēmumus, vairāk balstās

uz negatīvajiem piemēriem, nevis pozitī-vajiem. Uzskatu, ja skola pilda likumus,nodrošina kvalitatīvu audzināšanas darbu,tad tā savu uzdevumu jauniešu integrācijāun Latvijas patriotu veidošanā īsteno. Bet,piekrītu, tam vajadzīgs laiks, normālsvalsts atbalsts ar dažāda veida materiāliem,papildu palīdzību skolotājiem, kadru no-drošināšanu utt. Darāms darbs, nevis MKnoteikumi, likumi. Labi zinām, ka uzspiestapozīcija vienmēr rada pretestību. Daudzasreizes esam bijuši pieredzes apmaiņā piekolēģiem Igaunijā, Lietuvā, kur šis processnotiek normāli, dabiski, bez kādiem uz-spiestiem MK noteikumiem. Un vai tāpēc,piemēram, Igaunijā ir lielas problēmas arpatriotismu?»

loģisks lēmums attīstībaiV. Piskunovs: «Esmu arī bilingvālās

izglītības metodiskās apvienības vadītājs— paldies pašvaldībai, ka tā ir saglabāta!Piekrītu direktoram, ka Valmierā šajā jomāproblēmu nav. Esam ciemojušies pie ko-lēģiem, redzējuši, kā viņi strādā un kādiir rezultāti. Problēma ir Rīgā, tur tad tāarī jārisina! Kā mācību pārzinis piedalosstundās, redzu, kā kolēģi strādā, novērtēju,cik operatīvi viņi darbojas bilingvālajāsstundās, momentāni pamanot, kad skolēnsnesaprot un ir jāapstājas vielas virzībā uzpriekšu vai kurā brīdī var piedot gāzi, laiviss notiktu vēl labāk. Pats vadu informā-tikas un ekonomikas stundas latviešu va-lodā, jūtu, ka, piemēram, 10. klasē eko-nomiku skolēniem vēl ir pagrūti uztvert,bet prognozēju, ka rezultāts būs labs. Po-zitīvais ir tas, ka jau vairākus gadus dažiskolēni izvēlas kārtot valsts eksāmenulatviešu valodā, rakstot eseju, komentē,argumentē ekonomiskos procesus. Vai fi-zikā, ja bērns praktiskajos, laboratorijasdarbos uzdevumu saprot un veic latviešuvalodā, viņam nav vajadzības pāriet uzkrievu valodu, un valsts pārbaudes darbsviņam grūtības nesagādā. Bilingvālās iz-glītības bonuss ir kaut vai iespēja lasīt li-teratūru, teiksim, izmantojot labāko augst-skolu bibliotēkas krājumus, kur pārsvarāliteratūra, piemēram, inženierzinātnē, irkrievu valodā, kas ir šķērslis daudziemlatviešu skolu absolventiem. Nesen at-griezos no Nordplus projekta dalībniekutikšanās, kurā zviedru skolas pasniedzējsstāstīja, ka viņu skolā mācības notiek arīkrievu valodā, jo saprasts: jo vairāk valoduskolēns lietos, jo perspektīvas plašākas.Un šajā skolā nemācās bērni no mazā-kumtautību vai jauktajām ģimenēm!

Nesen izlasīju kādu rakstu un tajā pau-

stajam piekrītu: valstī ir stingri jāpadomāpar viduvējo skolēnu. Spējīgākie, pieņem-sim, to ir ap 55%, uzreiz var pāriet uz mā-cībām latviešu valodā, bet ko darīt ar tiem45%, kuriem jau dzimtajā valodā ir mācī-šanās grūtības, kā arī integrētiem skolēniemar dažādu slimību diagnozēm? Zemūdensakmeņu ir tik daudz...»

A. Gluhovs: «Tāpēc, ja skola sekmīgispēj nodrošināt bilingvālo izglītību, pārietuz absolūtu latviešu valodu nav nepiecie-šams. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja skola būsspiesta tik tālu izglītot savu skolēnu, laiviņš eksāmenā, kā tas paredzēts jau šī mā-cību gada noslēgumā, varētu atbildēt valstsvalodā, tad viņš to darīs! Loģiski, tas būsiespējams, ja stundā mērķtiecīgi ienākslatviešu valoda. Tā ir svira, ar kuru iedar-boties uz tām skolām, kas nenodrošina at-bilstošu mācību procesu.»

I. Mole: «Mūsu skolā mazākumtautībubērns ar latviešu valodu saskaras jau bēr-nudārzā, daļa arī ģimenē, līdz ar to 1.klasē viņš to turpina. Jā, valodas mācī-šanās viņam sokas mazliet grūtāk, betpamazām gadu gaitā viss ir sasniedzams.Šobrīd mūsu problēma ir tā, ka 9. klasēlatviešu valodā ir ļoti labi rezultāti, betvidusskolas eksāmena rezultāts straujikrīt. Jo eksāmens ir samērots ar latviešuskolu eksāmenu, kas arī sasniedzis jaufiloloģisku līmeni un sagādā grūtības patlatviešu skolu absolventiem, un arī latviešuskolu absolventu šī eksāmena rezultātsnav augsts. Ir arī jāņem vērā, ka mazā-kumtautību izglītības programmās latviešuvalodas un literatūras mācību priekšmetustundu skaits ir ievērojami mazāks nekāizglītības programmās ar latviešu mācībuvalodu. Pie tam skolās ir ienākusi tehno-loģiju paaudze, tātad nelasoša, un arī arto nerēķināmies.»

V. Piskunovs: «Ne tikai mūsu skolā, arīcitās skolās latviešu valodu izspiež angļuvaloda, kurā bērni skatās multfilmas, filmas,lieto internetu.

stunda trīs valodāsA. Gluhovs: «Jau pirms daudziem gadiem

ievedām latviešu valodu mūsu bērnudārzā.Pirms pieciem sešiem gadiem turpinājāmattīstību, ieviešot bilingvālās metodes ma-temātikas, dabaszinību u.c. nodarbībās.Līdz ar to šiem bērniem, atnākot uz mūsu1. klasi, valsts valodas apguve nesākas nonulles. Visu laiku latviešu valodas skolotājambija 0,75 likmes, bet uzskatīju, ka jāpalielinaslodze līdz pilnai likmei. Arī par šo iespējupaldies pašvaldībai.»

V. Piskunovs: «Kad sākām aprobēt bi-lingvālo izglītību tālajos 2000. gados, sko-lotāji daudzos priekšmetos strādāja pāros.Tagad, pateicoties progresīvajiem skolotā-jiem, kuri ir izgājuši svešvalodu apmācībaskursus, mums vairāki priekšmeti, piemēram,dabaszinības, sports, mājturība, jau notiekmultilingvāli. Tiesa, fakultatīvi.»

A. Gluhovs: «Loģiski! Ne velti jaunajospriekšmetu standartos vidusskolas posmāierakstīta satura un valodas integrētā apguvejeb CLIL. Un atkal — Valmierā to pirmieiesākām pirms pieciem gadiem. Vienu gadufinanšu trūkuma dēļ atteicāmies, bet vecākipirmajā jaunā mācību gada kopsapulcēprasīja, kāpēc nav CLIL nodarbību. Jo viņibija sapratuši: ja bērns 5. klasē, piemēram,dabas zinības var apgūt latviešu un angļuvalodā, kāpēc liegt šo iespēju? Jo viņš tačuapgūs gan priekšmetu, gan valodu, tā vēlvairāk nostiprinot savas pozīcijas priekš-dienām.

Acīmredzot mūsdienu vecāki tāpat kāskolotāji līdztekus ar progresīvo pasaulespiemēru ir secinājuši, ka bilingvālā un vēljo vairāk multilingvālā izglītība vidusskolasposmā, balstīta uz pamatizglītības zināšanāmun kompetencēm, ir mūsu strauji attīstošāspasaules nākotne. Bet diemžēl mūsu izglī-tības politikas veidotāji šajā jautājumāplāno virzīties regresa, nevis progresa ceļā.Un rodas likumsakarīgs jautājums — vai,domājot par nākamās paaudzes nākotni,tiek domāts par jaunieti vai par pašu šībrīža interesēm?»

Ceturtdien, 2017. gada 16. novembrī | iZGlīTīBA Liesma | www.e lies ma.lv4

Centrā — tikai un vienīgi jaunais cilvēks

ANDreJs GluHOVs: mūsu skolēni,beidzot vidusskolu, centralizētajos ek-sāmenos izvēlas atbildēt valsts valodā,un tas pierāda, ka, viena no pirmajāmvalstī uzsākot bilingvālo izglītību, skolasavu mērķi ir sasniegusi.

VJAČeslAVs piskuNOVs: esmu bi-lingvālās izglītības produkts. es un maniklases biedri tajā ielecām 8. vai 9. klasē.Šodien viņu vidū ir augstskolu pasniedzēji,uzņēmumu direktori. latviskā vide irdaudz devusi — par savām latviešu va-lodas zināšanām esmu pateicīgs šīs skolaspedagogiem, pagalma draugiem.

iNA mOle: direktors stāstīja, ka kādāsanāksmē izskanējusi pateicība mūsulatviešu valodas skolotājiem par to, kaiesniegumu dzimtsarakstu nodaļai mūsuabsolventi raksta labā valsts valodā,par ko ir prieks. Ārijas Romanovskasfoto

Ilze Kalniņa

Novada ikdienu sarežģītāku darasaspringta demogrāfiskā situācija.Nav runa vien par to, ka piedzimušoskaits jau gadiem nesakrīt ar mūžībāaizgājušo skaitu. Iedzīvotāji ir spiestidarbu meklēt ārpusē: Valmierā,Rūjienā, Rīgā, Pērnavā un vēl daudztālāk nekā pie brāļiem igauņiem— Lielbritānijā, Īrijā, Norvēģijā, Vā-cijā. Vietējie, kuriem Mazsalacā iralgots darbs, diezgan pamatotivērtē, ka mazpilsētai pašlaik patnenāktos gausties par skolēnu trū-kumu, nebūtu jācenšas vidusskolunoturēt virs ūdens, ja novadā būtuvairāk iestāžu, uzņēmumu, saim-niecību, kur šo bērnu vecākiemstrādāt.

Vieta laba dzīvošanaiTā saka katrs «Liesmas» uzru-

nātais mazsalacietis. Tā saka arīramatieši, sēlieši, skaņkalnieši. Jau-nās ģimenes pat sevišķi uzsver, kaviņu bērniem ir tā īpašā iespējaaugt un smelties spēkus tīrā vidē.Savā ziņā Mazsalacas ikdienas solivar uzzīmēt uz pastkartītes: mājas,ieliņas, turpat veikals, frizētava,bibliotēka, slimnīca, turpat kultūrascentrs. Tādi ir arī Ramatā un Sēļos,tāpat kā grāmatu krātuves. Viss,kas nepieciešams cilvēkam brie-duma gados, sirmgalvim. Bērnamvajadzīgas izglītības iespējas. Maz-salacā un Ramatā ir gan skola,gan bērnudārzs. Iestādes darbojaszem viena juridiska nosaukuma,bet tas nekas, jo mācību iestādesir saglabātas. Grūtāk ir Sēļu bērniemun tiem, kuri no pilsētas dzīvo at-tālāk laukos, bet ir skolas autobuss,ir sabiedriskais transports un ģi-menes auto, lai bērni uz mācībuiestādēm tiktu.

Interešu izglītības iespējas ir tā-das, ka noteikti ir novadi un pilsētas,kur līdzīgu piedāvājumu varētutikai izsapņot. Mazsalacas kultūrascentrā darbojas vairāki pulciņi, no-tiek radošas nodarbības, dažādasiespējas arī Mazsalacas vidusskolā,un vēl atsevišķi pēcpusdienās bērnusgaida Mūzikas un mākslas skola.

Salaca, dabas tuvums, pastaigutakas, nu, grūti iedomāties labākuvietu dzīvošanai, un vietējie uzsver,ka neko un nekad nemainītu,drīzāk iedzīvotāju vismaz pašā Maz-salacā kļūtu vēl vairāk, ja ne citsskaudrais rēķins: cik laika un līdzekļujātērē līdz darba vietai.

Nupat Mazsalacas vidusskolaarī nonākusi zem lupas, vērtējot,vai pēc plānotajām reformām iz-glītības sistēmā tā varēs saglabātvidusskolas statusu. Varbūt pēcdažiem gadiem novadā būs tikaiviena pamatskola. Kāpēc? Ne tikaimazāk iedzīvotāju, salīdzinot ar

gadu desmitu atpakaļ, ne tikai ma-zāk jaunu ģimeņu un mazu bēr-nu...

Katru gadu novadā piedzimstap 30 bērnu; ja viņi visi šeit dzīvotunākamos 20 gadus, tad skolēnupietiktu, kāds vēl pienāktu klāt noblakus novadiem. Taču bērni aiz-brauc. Vecāki dodas pastāvīgasdarba vietas meklējumos, mainadzīvesvietu, un bērni skolas gaitasuzsāk vai turpina attāli no dzimtāsvietas.

Bērnudārzs pilns čaluPērn Mazsalacas novadā pie-

dzima 30 mazo novadnieku, unšogad skaits būs tuvu tam. Tas irlīdzīgi noturīgs jau vairākus gadus,tāpēc Mazsalacas pilsētas pirms-skolas izglītības iestādē par au-dzēkņu trūkumu nesūdzas.

«114 audzēkņi. Četras grupiņasMazsalacā, divas jaukta vecumagrupiņas Ramatā. Rindas uz bēr-nudārzu nav. Ir ļoti labi, ka šajāmācību gadā vietiņas atradās vi-siem gribētājiem. Pie mums nākbērniņi no pusotra gada vecuma.Zinu, ka arī šajā gadā dzimušosmazuļus vecāki jau piesaka bēr-nudārzam, lai tad, kad izaugs līdznākšanas brīdim, vietiņa būtu. Šobērnu apriti mēs arī ļoti rūpīgiplānojam,» stāstīja Mazsalacas PIIvadītājas p.i. Baiba Bīviņa un vēr-tēja, ka gadījumā, ja visi bērni,kas mācās bērnudārzā, vēlāk Maz-salacas vidusskolā uzsāktu arī sko-las gaitas un turpinātu iegūt izglī-tību līdz pat apliecinājumam parvidusskolas beigšanu, plašā, tra-dīcijām bagātā skola pašlaik ne-būtu zem sitiena.

«Šogad neatceros gadījumu,kad bērni būtu izņemti no bērnu-dārza tamdēļ, ka ģimene izceļo uzārvalstīm, bet tādi gadījumi ir bijuši.Mēs šogad sagatavošanās grupiņāskolai gaidījām atgriežamies divusbērniņus, bet vecāki bija atbraukušivasaras atvaļinājumā un vietas at-teica, stāstot, ka tomēr paliks,dzīvos un strādās ārzemēs. Tātadbērni arī tur uzsāks skolas gaitas,»tā Baiba Bīviņa, stāstot, ka vidējigrupiņās mācās un rotaļājas 20bērniņi. Ja paskaitām matemātiski,tad visi bērni, kas Mazsalacas no-vadā piedzimst, pat nedodas savaspilsētas bērnudārzā.

«Bija ģimene, kas darbu atradaRūjienā. Brauc vecāki, līdzi braucarī bērns. Zinu, ka viņš mācās Rū-jienas bērnudārziņā. Tāpat ir vecāki,kuri strādā Valmierā. Agri vai vēluviņi meklē, kur tuvāk darbam dzīvot,lai nebūtu laiks un līdzekļi jātērēceļam... Darba vietu trūkums irMazsalacas klupšanas akmens,»sacīja Baiba, kura pati ir dzimusi,augusi mazpilsētā un arī atgriezu-sies, lai šeit strādātu. Baibas dēls

arī mācījies Mazsalacas vidusskolā,pērn pabeidzis 9. klasi un izvēlējiesiegūt profesionālo izglītību RīgasMākslas mediju tehnikumā.

«Tā bija viņa izvēle paralēli vi-dusskolas izglītībai iegūt arī profe-sionālas zināšanas,» sacīja Baiba.Dažādas izvēles izdara arī citi jau-nieši, bet, trūkstot skolēnu skaitamvidusskolā, ja plānotā reforma tiksapstiprināta un uzņems apgriezie-nus, var nozīmēt — vidusskolapārtop par pamatskolu.

Pārāk daudz neziņasPirms pāris gadiem novadā iz-

glītības iestāžu reforma jau tikaveikta un ne bez sāpēm Ramatassākumskoliņa juridiski tika pievie-nota Mazsalacas vidusskolai, kuraskopējais skolēnu skaits nu ir 265.Šogad 1. klasītē skolas gaitas uzsāka28 bērni: 21 Mazsalacā, 7 Ramatā.Un vidusskolas klasēs, proti, no10. līdz 12. klasei, arī mācās 29jaunieši — 10. klasē 13, bet 11.un 12. klasē pa astoņiem. Pēc paš-reizējiem priekšrakstiem ar šo skaitupietiek, bet, ja to mainīs, tad prasībabūs vismaz 32 skolēni vidusskolasklasēs, un direktore Zaiga Ivananenoliedz, ka agri vai vēlu šis skaitlistiešām nebūs sasniedzams.

«Ja pārskatām prognozēto skoluoptimizācijas tīklu, tad dominēRīga, Pierīga un vidusskolas lielajāspilsētās. Tas ir ļoti skumji, jo, ja no-vadā nav vidusskolas, tad pamazāmnovads arī izmirst. Bez tam vidus-skolas līmenis kopējo vidējo līmeniceļ. Es nerunāju tikai par izglītībaskvalitāti, bet augstāka ir latiņa arīpamatskolas bērnu attieksmē pretmācībām, sabiedrisko dzīvi. Ma-zākajiem ir mērķis, uz kuru tiekties.Vidusskolā notiek arī daudz no-pietnāka satura pasākumi. Ja piemums paliktu tikai pamatskola,

tad tā sajūta nav laba,» sacīja ZaigaIvana un piebilda, ka sistēmas re-formētāji pašlaik neziņā tur paš-valdības, skolu kolektīvus un ģi-menes.

Tieši Mazsalacas novada pašval-dības vadītājs Harijs Rokpelnis jaumedijos iebildis pret skolu tīkla plā-nojumu, pret to, ka skolā iegūsta-mās izglītības kvalitāti novērtē pēccentralizēto eksāmenu rezultātiem,bet audzēkņu iespēju nokļūt kādāno citām vidusskolām mēra, no-liekot cirkuli kartē un paskatoties,cik kilometru un kādi ceļi šķir vienumācību iestādi no citas. Zaiga Ivanašiem iebildumiem piekrīt.

«Kas ir izglītības kvalitāte? Vaigadā, kad reitingā esam 105. vietā,skolotāji nav strādājuši, bet, kad12., tad ļoti sasparojušies? Mēs

strādājam ar audzēkņiem, un laukuskolās cenšas strādāt ar katru bērnu,izceļot viņa varēšanu. Kāpēc šoskvalitātes rādītājus skrupulozi ne-analizē pilsētas un valsts ģimnāzijās?Skolas direktors pašlaik nezina, kopar nākotni runāt ar vidusskolasklašu pedagogiem, nezina, kādsbūs reformas gala rezultāts,» tāskolas direktore.

Ir sabiedrības daļa, kas reformāmeklē loģiku, ir, kas to noliedz,taču, ja no Mazsalacas ne tikaipieaugušajiem būs jādodas uz dar-bu, nobraucot ap 100 kilometriemdienā, bet arī bērniem būs liekasstundas jāpavada sabiedriskajātransportā, lai tiktu līdz skolai, tadvieta, kas pagaidām dzīvošanaidaudziem šķiet laba, var nonākttam nelabvēlīgā statusā.

Novadā trūkst darba vietu

BĒRNI IR MŪSU NĀKOTNE, tā sakām un domājam. Mazsalacas novadā iedzīvotāju skaitsstrauji sarucis. Pagaidām bērnudārzā grupiņas ir pilnas, bet vidusskolā jau vairākus gadusskolēnu trūkst. Jāņa Līgata foto

mAZsAlACAs NOVADā | Ceturtdien, 2017. gada 16. novembrī 1

mazsalacā

LiesmasLiesmas pielikums Nr. 5

Vecāki dodas darbā uz lielajām pilsētām vai ārvalstīm un bērnus paņem līdzi.

Fakti Iedzīvotāju skaits Mazsalacas novadā: 3365Pilsētā: 1290Ramatas pagastā: 431Sēļu pagastā: 377Mazsalacas pagastā: 621Skaņkalnes pagastā: 6462017. gadā (līdz 14. novembrim) dzimuši 25,miruši 52 novada iedzīvotāji.

Darba iespējas* Lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība«Lauksalaca»* SIA «ZVZ»* Sabiedrība ar ierobežotu atbildību«Mazsalacas slimnīca»* Sabiedrība ar ierobežotu atbildību «Eglītesmežs»* SIA «Vidovska serviss»

(Lielākie uzņēmumi pēc darbinieku skaita — 2015. gada pārskata dati pēc Lursoft)

Ilze Kalniņa

Viena no senāka-jām liecībām, kas toapliecina, ir fotogrā-fija no 1939. gada19. jūlija, kad Jāņavectēva māsa TeklaVidovsku beķerejā todien sa-cepto piedāvā toreizējam Valstsprezidentam Kārlim Ulmanim.Tolaik Vidovsku tortes, štopkū-kas un citus našķus varēts pirktBaznīcas ielā.

Padomju gados Jāņa vecais-tēvs Oskars un omīte Milda tor-tes cepuši mājās.

«Maizi tad necepa, tikai tor-tes, un teicām, ka tās ir zirguvāģu ratu lielumā,» smaidījaJānis Vidovskis, kurš pie vecve-cākiem Mazsalacā uzaudzis ungadu gadiem skatījies, ciksmagi, bet ar lielu prieku viņamīļie strādā.

«Oskars cepa tās tortes, sa-smērēja, bet Milda garnēja. Unvisi jau zināja, kad abi sastrīdē-jušies, bet kad ikdiena rit pil-nīgā laimībā un mierā. Tovarēja redzēt pēc tortes garnē-juma — kad viss bija labi, tad

torti rotāja rozes, kad lielāksnemiers, tad visa tādās simet-riskās garnējuma svītrās,» smē-jās Jānis, atzīstoties, ka patsnekad nav bijis ne toršu, nesmalkmaizīšu, ne maizes ce-pējs, bet jau teju gadsimta ce-turksni viņš kopā ar sievu Aijuvada uzņēmumu «Vidovskuserviss». 1994. gadā Pērnavasielā 3 tika uzcelta un atvērtajaunā ceptuve «Miks». Tādzimtas beķerejas stāsts varējaturpināties.

«Tas bija pārmaiņu laiks, unlikās, ka jādara viss mums pa-šiem. Kāpēc? Redzēju, kā pievectēva atnāk kāds tirgotājs nonetāla veikala, paņem garšīgotorti par diviem latiem, bet savāveikalā to tirgo tālāk. Tikai turnevis torte, bet tās gabaliņš jau

maksā divus latus,» atcerējāsJānis un daudz stāstīja par to,cik vectēvs Oskars bijis priecīgsdzimtas jaunajā ceptuvē ceptīstu rupjmaizi. Tā par «Mika»zīmolu kļuva Oša maize un arīslavenais Auseklītis, kuru dau-dzi valmierieši steidz pirkt Val-mieras tirgū. Izrādās, tās ceptasno viena un tā paša ierauga,vien Oša maizes kukulītis vien-mēr ir gruntīgāks, bet Auseklī-tis plānāks — līdz kilogramam.

«Vectēvs sāka kopā armums, tā bija viņa pasaule.Viņš ar koka karoti mierīgi olassakūla, man pēc piecām minū-tēm roka bija lupatās, bet viņšto darīja mierīgi, kā pīpēdams,»atcerējās Jānis un arī to, ka dzī-vesgudrais vectēvs beķerejāstrādāja teju līdz mūža pēdējai

stundai, tad kūku biznesu untūkstošiem padomu atstājotjauno ziņā.

«Tā sanāk, ka līdz šodienaivecāpapa lielā torte ir apaugusiar viesu namu, kafejnīcu. Pirmsgadiem desmit paši ģimenē sa-pratām, ka gribam lietot pārti-kas produktus, kas pašu zemītēizaudzēti, un tādus piedāvāt arīklientiem. Audzējam kartupe-ļus, citus dārzeņus, kurus arī uzkafejnīcu vedam. Mums ir bio-loģiskā zemnieku saimniecība«Krūzes». Mums labi klājas,paēduši esam, bērnus varamskolot. Pašlaik daudz neiegul-dām biznesā, bet esam atvērušiun gadiem jau saglabājampašu tirdzniecības vietas Maz-salacā, Valmierā, Staicelē. Tas irsvarīgi, jo atrast savu pircēju lie-lajās veikalu ķēdēs ir sarežģīti,tad arī būtiski būtu jāaug pro-dukcijas apjomam, un ir jā-vērtē, kas ir izdevīgi, kas tomērne,» pārdomās dalījās Jānis,neslēpjot, ka it visā atbalsts irģimene — sieva Aija, divi jaupieaugušie dēli — Oskars unJānis, un tagad jau arī priekuun vēlmi vēl vairāk darbotiesdāvā trešais dēls, kurš piedzimisnupat patriotu nedēļā.

«Man liekas svarīgi, ja bērnivar darīt to, ko vecāki iesākuši,lai ir tā paaudžu pēctecība.Mūsu vecākie dēli gan izvēlējāscitas jomas, bet ļoti priecājospar to, ka liktenis vai Dievagriba saveda mūs abus ar Aijukopā. Viņa pēc izglītības ir pār-tikas tehnoloģe. Viņa dara tikdaudz, bet izprot arī ražošanasprocesu, maisā nekad neiebā-zīsi. Arī es pats, ja būtu tādanepieciešamība, varētu rup-jmaizi cept. Esmu pat pazīsta-mam dziedniekam jautājis:maizes cepēji mainās, ko laidaru? Un viņa atbilde bija tikvienkārša: tev pašam jācep! Tasman ir iespiedies prātā. Var jaubūt kādreiz, laiks rādīs. Varbūtmazais dēliņš, kurš piedzimaLatvijas svētku nedēļā, kādreizšo senču iesākto turpinās,»pārdomāja Jānis, piebilstot, kaVidovsku dzimtā gadu desmi-tiem bijusi izpratne par rada,māsas un brāļa pleca sajūtaslielo spēku.

«Vecāpapa radi kara laikāaizbēga uz Austrāliju. MāsaTekla, kuru redzat tajā vēsturis-kajā bildē, tur nodzīvoja ilgumūžu, bet ar Maiju, Teklasmeitu, sazinājos vēl aizvakar.Viņa vairāk papētījusi, labāk arīzina mūsu dzimtas vēsturi.Esam piedzīvojuši arī to labosajūtu, ka radi, kaut vai tālienē,redzot, ka tu dari, ka tev izdo-das, ir atbalstoši,» dalījās Jānis,uzsverot, ka «Mikā», beķerejā,kur ne dienu, ne nakti neap-sīkst rosība, katru dienu smaržopēc īstas rupjmaizes, pēc āboluplātsmaizes, pēc speķa pīrādzi-ņiem un pēc tās labās sajūtas,ka noteikti arī Osis un Milda,kuras mīļvārdiņš bijis Miks, parVidovsku dzimtu, par katrulabu ideju un izdošanos tur īk-šķus.

“ Ir labi, ja bērni var darīt to, kovecāki iesākuši, lai ir tā paaudžu pēctecība

Ceturtdien, 2017. gada 16. novembrī | mAZsAlACAs NOVADā2

Dažādiebeķerejustāsti

OŠA MAIZE atvesta arī valmieriešiem. Vietējie, kas «Mika» produkciju iecienījuši jau ga-diem, mēro ceļu uz mazo kioskiņu Valmieras tirgū. Jānis Vidovskis pats to — svaigu unsmaržīgu — piegādā. Jāņa Līgata foto

BEĶEREJU Mazsalacā, Baznīcas ielā 9, zināja daudzi. Tāvienaldzīgu neatstāja arī Valsts prezidentu Kārli Ulmani,kurš, aprunājoties ar Teklu (no kreisās) un mazo Maiju, iz-vēlējās nobaudīt Vidovsku beķerejas tā laika ejošākonašķi — kārtīgu lauku torti. Foto no personiskā arhīva

Latvijas laikā mazajā Mazsalacābijušas četras beķerejas. Nav trūcisuzņēmīgu cepēju un turīgu pircēju.

Vasarā, kad Mazsalaca plaši svin pil-sētas svētkus, ierasti piedomā, kā vie-tējiem un tūristiem labāk pastāstīt parpilsētiņu Salacas krastā, kurai ir senaun interesanta vēsture. Par Mazsalacukā velobraucēju Meku jau daudzi zina,tāpēc pērn bija nodomāts padziļinātiizzināt, kā Ulmaņlaikā klājies tām ģi-menēm, kuras, domājot par savu uz-ņēmējdarbību, atvērušas beķerejas.

Bijusī vēstures skolotāja Taiga Eglīteuzrunājusi tos mazsalaciešus, kuru mūžsiesniedzies devītajā gadu desmitā, laiviņi padalās, kur, mazi būdami, skrējušipēc ūdenskliņģera vai mamma sūtījusipēc maizes klaipiņa.

«Latvijas laikā bijušas četras beķe-rejas: Muciņu, Vidovsku, Brantu, Rus-maņa un Kalniņa, bet par pēdējo irmaz informācijas. Mazsalacieši atcerējās,ka pie Muciņiem vienmēr bijusi nopēr-kama ļoti garšīga karašiņa, pie Brantagājuši pēc ūdenskliņģeriem, bet pieVidovskiem pēc štopkūkām,» stāstījaTaiga Eglīte un lika aizdomāties par to,ka arī pirms astoņiem gadu desmitiemuzņēmējiem vajadzējis daudz strādāt,beķereju sortimentam bija jābūt atšķi-rīgam, lai visi ražotāji spētu līdzāspas-tāvēt.

«Konkurence, protams, tāpat kāpašlaik. Tolaik mūsu pilsētā bija daudzsīkražotāju, mazu uzņēmumu, veikalu.Ja pareizi tagad atceros no lasītā, tadap 1935. gadu cits citam blakus dar-bojās ap 90 dažādu ģimenes uzņēmu-mu. Cilvēkiem bija darbs, un līdz ar tovarēja iztikt tirgotāji, mājražotāji,» vēr-tēja Taiga.

Ne viņa vien lepojas ar Mazsalacaslabumiem. Arī grāmatā par slavenokoku figūriņu autoru Valteru Hirti patsvīrs stāstījis, ka, tiklīdz iebraucis pilsētā,tā steidzis uz kādu no beķerejām kūkasbaudīt, un vēl viņš atminējies, ka bijušiarī skārņi un desūži. Tā Hirte saucisgaļas veikalus.

Starp citu, konditorejas ražošana jaunav apsīkusi arī pēckara gados, caurivisiem padomju laikiem. Tad vecie be-ķeri, kas palikuši uz dzīvi Mazsalacāun netika ierauti kara laika notikumuvirpulī, kūkas, plātsmaizes cepa mājās,bet viņiem pretim stājās patērētājubiedrības ceptuves, kurās darbs bijisdaudziem vietējiem, un pircēji tikušipie kraukšķīga silta maizes kumosa untrekna tortes un kliņģera gabala.

«Tur, kur tagad «top» veikals, bijagastronomija, tur otrajā stāvā cepa kū-kas. Un, braucot laukā pa Rūjienasielu, kur tagad tautā sauktais reņģucehs, varēja nopirkt svaigu maizīti,kūku uz vietas arī apēst un kafiju pa-dzert,» stāstīja Taiga, uzsverot, ka arīšodien kāds izvēlas kūku pēc garšas,cits pēc zināma cepēja vārda, bet Maz-salacā joprojām pietiekot vietu, kurnopirkt beķereju produkciju. Taču vēs-turiskā beķereja gan ir tikai viena, jotradīciju turpina tikai Vidovski.

mazsalacā

Torte likta pamatāDzimtās ir spēks, to mazsalacieši vienmēr apliecina. Vidovskudzimtu vietējie zina kālabus toršu un maizes cepējus. Uzņēmējs JānisVidovskis lēš, ka viņudzimta beķereju būšanāsir iesaistīta vismazgadsimtu.