Kopējālauksaimniecības

politika

Kopējai Lauksaimniecības Politikai GADI

Gatavi nākotnei

E I R O P A S U N L A U K S A I M N I E K U P A R T N E R Ī B A

Lauksaimniecība un lauku attīstība

Turpinājums sekos

Europe Direct dienests jums palīdzēs rast atbildesuz jautājumiem par Eiropas Savienību

Bezmaksas tālruņa numurs (*):

00 800 6 7 8 9 10 11(*) Daži mobilā tālruņa operatori aizliedz pieeju 00 800 numuriem, vai arī

par zvanīšanu uz šiem tālruņa numuriem var būt jāmaksā.

Papildu informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās.

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2012. gads

ISBN 978-92-79-23273-2doi:10.2762/36380

© Eiropas Savienība, 2012. gadsPārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta.

Printed in Belgium

Iespiests uz pārstrādāta papīra

1

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Dzīvās vēstures piecdesmit gadi

2012. gadā aprit kopējās lauksaim-niecības politikas (KLP) īstenošanas 50. gadadiena, tā ir Eiropas integ-rācijas stūrakmens, kas Eiropas iedzīvotājiem piecus gadu des-mitus ir nodrošinājusi nekaitīgas pārtikas piegādi un dzīvi laukos.

KLP tika izveidota tāpēc, lai cilvēki varētu baudīt labu pārtiku par pie-ņemamām cenām un lauksaim-nieki varētu godīgi nopelnīt iztiku. Piecdesmit gadi ir pagājuši, bet šie mērķi vēl joprojām ir aktuāli. Gadu gaitā ES ir pielāgojusi KLP sabied-rības mainīgajām vajadzībām. Tas ir stāsts par lauksaimnieku un Eiropas dinamisku partnerību.

Šī partnerība ir gājusi līdzi laikam. KLP ir pieredzējusi trīs galvenos posmus — tā aizveda Eiropu no pārtikas trūkuma līdz tās pārpilnī-bai, tā tika mainīta un pielāgota, lai risinātu jaunās problēmsituā-cijas saistībā ar ilgtspēju un vidi, un tās ietvaros tika paplašināta lauksaimnieku loma lauku attīstībā, kas neaprobežojas tikai ar pārtikas ražošanu.

Kopš KLP izveidošanas trīs paau-džu lauksaimnieki ir apstrādājuši zemi un aprūpējuši savus mājlopus. Tas ir arī viņu stāsts. Papildus visa kontinenta pabarošanai lauksaim-nieki tagad darbojas mūsu labā,

lai saglabātu lauku vidi un mūsu dabas resursus. Viņiem ir arī gal-venā loma lauku apvidu un lauku ekonomikas atdzīvināšanā.

Šobrīd politiku atkal reformē; mērķis ir visā ES stiprināt lauk-saimniecības un lauku apvidu konkurētspēju un ilgtspēju. Jaunā politika risina ekonomikas, vides un teritoriālās problēmsituācijas, ar kurām Eiropa saskaras šobrīd.

2

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Kopējās lauksaimniecības politikas stūrakmeņi

3

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

1957 Ar Romas Līgumu tiek nodibināta Eiropas Ekonomikas kopiena (pašreizējās ES priekš-tece), to parakstīja sešas Rietumeiropas valstis. KLP ir paredzēta kā kopēja politika ar mērķi nodrošināt pārtiku par pieņemamām cenām ES iedzīvotājiem un pietiekami labu dzīves līmeni lauksaimniekiem.

1962 Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir piedzimusi! Politikas būtība ir labas cenas lauksaimniekiem. Ar katru gadu lauksaimnieki ražo arvien vairāk pārtikas. Veikali ir pilni ar pārtiku par pieņemamām cenām. Pirmais mērķis — nodrošinātība ar pārtiku — ir sasniegts.

1970.–1980. gadi Piegādes pārvaldība. Lauku saimniecības ir tik ražīgas, ka saražo vairāk pārtikas, nekā ir vajadzīgs. Pārpalikumi tiek uzglabāti un veido “pārtikas kalnus”. Tiek ieviesti īpaši pasākumi, lai saskaņotu ražošanu ar tirgus vajadzībām.

1992 KLP pāriet no tirgus atbalstīšanas uz ražotāju atbalstīšanu. Cenu atbalsts tiek samazi-nāts un aizstāts ar tiešā atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem. Viņi tiek mudināti būt videi draudzīgāki. Reforma sakrīt ar 1992. gada Rio Zemes samitu, kurā iepazīstina ar ilgtspējīgas attīstības principu.

1990. gadu vidus KLP lielāku uzmanību pievērš pārtikas kvalitātei. Politikas ietvaros tiek ieviesti jauni pasākumi, lai atbalstītu ieguldījumus lauku saimniecībās, apmācību, labāku pārstrādi un tirdzniecību. Tiek veiktas darbības, lai aizsargātu tradicionālās un reģionālās pārtikas preces. Tiek ieviesti pirmie Eiropas tiesību akti par bioloģisko lauksaimniecību.

2000 KLP koncentrējas uz lauku attīstību. KLP pievērš lielāku uzmanību Eiropas lauku eko-nomiskajai, sociālajai un kultūras attīstībai. Vienlaikus tiek turpinātas 1990. gados sāktās reformas, lai lauksaimniekus vairāk orientētu uz tirgu.

2003 KLP reforma pārtrauc saikni starp subsīdijām un ražošanu. Lauksaimnieki ir vairāk orientēti uz tirgu un, ņemot vērā Eiropas lauksaimniecības specifiskos ierobežojumus, viņi saņem ienākumu atbalstu. Savukārt viņiem ir jāievēro stingri pārtikas nekaitīguma, vides un dzīvnieku labturības standarti.

21. gs. pirmās desmitgades vidus

KLP tiek atvērta pasaulei. ES kļūst par pasaulē lielāko lauksaimniecības produktu impor-tētāju no jaunattīstības valstīm, importējot vairāk nekā ASV, Japāna, Austrālija un Kanāda kopā. Saskaņā ar “Viss, izņemot ieročus” nolīgumu ES ir atļāvusi brīvu piekļuvi tirgum visām vismazāk attīstītajām valstīm. Neviena cita attīstītā valsts nenodrošina jaunattīstības valstu lauksaimniekiem šādu atvērtību, uzticēšanos un reālu piekļuvi tirgum.

2007 Pēc 12 jaunu valstu pievienošanās 2004. un 2007. gadā ES lauksaimnieku skaits dubultojas. Astoņpadsmit gadus pēc Berlīnes mūra krišanas Eiropas Savienībā ir 27 dalīb-valstis un vairāk nekā 500 miljoni iedzīvotāju. Mainās arī ES lauksaimniecības un lauku ainava.

2011 Jauna KLP reforma cenšas nostiprināt lauksaimniecības nozares ekonomisko un ekolo-ģisko konkurētspēju, lai veicinātu inovācijas, cīnītos pret klimata pārmaiņām un atbalstītu nodarbinātību un izaugsmi lauku apvidos.

4

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Kvalitāte iedzīvotājiem

un taisnīgums lauksaimniekiem

Sešas valstis 1957. gadā izveidoja EEK (ES priekšteci). No paša pirmsākuma 1962. gadā KLP sāk atjaunot Eiropas spējas pabarot pašai sevi. Taču “pietiekoši” kļūst par “pārāk daudz”, un rodas pārpalikumi. 1980. gados tiek ieviesti ražošanas kontroles pasākumi. KLP no jauna pievērš lielāku uzmanību pārtikas kvalitātei, nekaitīgumam un pieejamībai, kā arī tam, lai ražošana kļūtu videi draudzīgāka, taisnīgāka un efektīvāka. Pasaulē lielākā lauksaimniecības preču tirgotāja statuss uzliek Eiropas Savienībai papildu pienākumus.

Romas Līgums

Eiropas Savienība tika uzbūvēta uz kara atstātajām drupām. Sešas valstis, kas 1957. gadā parakstīja Romas Līgumu, svinīgi solīja, ka

vairs nekad netiks piedzīvots tāds izsalkums un bads, kādu piere-dzēja pēckara Eiropa. Lai gan trūkums bija nedaudz mazinājies, 1950. gados dažās Rietumeiropas valstīs uz vairākām pamata

pārtikas precēm attiecās normas. Tagad tam ir grūti noticēt, bet tā bija ikdienas realitāte daudziem mūsu vecākiem un vecvecākiem.

5

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Paraugs citiem

KLP bija Eiropas Savienības pirmā un daudzus gadus arī vienīgā pil-nībā integrētā politika. 30 gadus vēlāk, 1992. gadā, tā pavēra ceļu ES vienotajam tirgum. Tās vienoto cenu sistēma radīja nepiecieša-mību KLP izveidot savu valūtu, “norēķinu vienību” (NV) — attālu euro priekšteci. 1962. gadā, kad to ieviesa, viena norēķinu vienība atbilda vienam ASV dolāram.

Siko Manšolts (Sicco Mansholt) — KLP tēvs

Siko Manšolts bija holandiešu lauksaimnieks, politiķis un Eiropas lauksaimniecī-bas politikas galvenais arhitekts. Piedaloties sarunu maratonā, kurš noslēdzās 1962. gadā, viņš veidoja politikas pamatelementus, kas tika balstīti uz garantētām cenām un dalībvalstīm sadalītu finansējumu. 1968. gadā Manšolts tālredzīgi brīdināja par pārpalikumu rašanos nākotnē un par to, ka vajadzīga ātra rīcība, lai modernizētu lauksaimniecību un paaugstinātu tās efektivitāti.

6

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

KLP pirmā paaudze

KLP pirmsākumos daudzi pēckara paau-dzes mazie lauksaimnieki joprojām slauca govis ar rokām un pļāva sienu ar izkaptīm. Viņiem un arī pārējai sabiedrībai trūkums un rindas pēc pārtikas joprojām bija svaigā atmiņā. KLP subsīdijas palīdzēja viņiem iegādāties iekārtas, atjaunot saimniecības ēkas un iegūt labākas sēklas un mēslojumu. Iegūstot lielāku peļņu, viņi varēja aizņem-ties no bankām līdzekļus savas uzņēmēj-darbības attīstībai. Pārtikas ražošanas apjomi pieauga. Taču dzīve laukos jopro-jām bija smaga. Lauksaimnieki novecoja, bet viņu bērni neizrādīja pārāk lielu vēlmi sekot tēvu pēdās.

7

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Piegādes pārvaldība

Saņemot atbalstu — garantētas minimālās cenas, lauksaimnieki 1970. gados nonāca situācijā, kad viņi saražoja vairāk pārtikas, nekā bija nepieciešams. Rezultātā izveidojās dārgi un politiski neērti pārpa-likumi. No 1980. gadu sākuma tika ieviesti pasā-kumi ražošanas tuvināšanai tirgus pieprasījumam. 1984. gadā kā pirmo soli, lai samazinātu pārpali-kumus, ieviesa ierobežotas kvotas piena ražošanai. 1992. gadā, ieviešot būtiskas izmaiņas politikā, ES nolemj pārorientēties no atbalsta tirgum uz atbalstu ražotājam.

Dzīvnieku labturības standarti

Nekaitīgu pārtiku var iegūt tikai no veseliem un labi koptiem dzīvniekiem. ES dzīvnieku labturības standarti ir ieviesti, lai izvairītos no sāpju un ciešanu sagādā-šanas lauksaimniecības dzīvniekiem gan tos audzējot saimniecībā, gan nogādājot no saimniecībām uz tirgu. Saimniecībās audzētajiem mājlopiem un mājputniem ir jānodrošina minimāla dzīves telpa, kā arī lauksaimnieki tiek aicināti atgriezties pie metodes, kad dzīvnieki var brīvi uzturēties dabiskā vidē.

8

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Virzība uz kvalitāti

KLP no jauna pievērsa uzmanību arī kvalitātei. Tās ietvaros tagad tiek piemēroti visaugstākie kvalitātes un ražošanas standarti, veiktas stingras augu un dzīvnieku veselības pārbaudes. Līdz ar to 500 miljoniem ES iedzīvotāju ir pieejama nekaitīgākā pārtika pasaulē un nepārtraukta izsekojamības procedūra no lauku saimniecības līdz patērētāja galdam. Ir veikti pasākumi, lai aizsargātu tradicionālos un reģionālos pārtikas produktus un veicinātu to noietu. Tiek veicināta bioloģiskā lauksaimniecība. KLP ir palīdzējusi saglabāt mūsu pārtiku pieejamu. Šodien vidusmēra ģimene par pārtiku tērē 15 % no saviem ienākumiem, salīdzinot ar 30 % pirms piecdesmit gadiem. Šis samazinājums ir radies tāpēc, ka ir auguši ienākumi, taču daļēji tas tā ir arī, pateicoties lauksaimniekiem, kuru darbība ir kļuvusi konkurētspējīgāka un efektīvāka.

9

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

0

10

20

30

40

50

60

70

1980

1981

1982

1983

1984

1985

1986

1987

1988

1989

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

KLP izdevumu līkne 1980.–2010. gadā

KLP izmaksas

Tā kā KLP ir kopējās politikas sastāvdaļa, to finansē no ES gada budžeta. Turpretī citas politikas jomas, piemēram, veselības aprūpi un izglītību, pārsvarā finansē ES dalībvalstu valdī-bas. Savos pirmsākumos pirms 50 gadiem KLP bija lielākā pozīcija ļoti mazajā ES budžetā. Šobrīd ikgadējie lauksaimniecības un lauku attīstības izdevumi kopā ir sasnieguši aptuveni EUR 55 miljardus, kas ir apmēram 45 % no kopējā ES budžeta. KLP izdevumi 1984. gadā sasniedza 72 % no ES budžeta un kopš tā laika ir nepārtraukti samazinājušies. Tiek prognozēts, ka šī lejupejošā tendence turpināsies.

miljardi EUR (pašreizējās cenās)

Lauku attīstība

Savstarpēji nesaistītais atbalsts

Apvienotais atbalsts

Citi tirgus pasākumi

Eksporta kompensācijas

10

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Dabas resursu izmantošana atbildīgi

un ilgtspējīgiLielā KLP reformu paketē 1992. gadā lauksaimniekiem tiek pieprasīts uzņemties atbildību par vides aizsardzību un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Lauksaimnieki nodrošina sabiedrisku labumu mums visiem, saglabājot skaistas ainavas un rūpējoties par mūsu lauku mantojumu. Lauksaimnieki pievienojas cīņai pret klimata pārmaiņām. Lai atbalstītu ekoloģiju un paaugstinātu savu konkurētspēju, viņi izmanto arī jaunākās tehnoloģijas.

Līdzsvarota pieeja

Prognozējot, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pasaulē pieaugs par 40 %, Eiropai ir jāražo vairāk, bet ne par jebkādu cenu. 1992. gada reforma uzlika lauksaimniekiem pienākumu rūpēties par lauku vidi un tās bioloģisko daudzveidību un apdomīgi izmantot mūsu dabas resursus, augsni, gaisu un ūdeni. Ar to būtu jāsaprot praktisku pasākumu veikšana, piemēram, kultūraugu dažādošana, pastāvīgo ganību uzturēšana un mazāk intensīva ražošana.

11

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

KLP otrā paaudze

KLP lauksaimnieku otrajai paaudzei dzīve bija citāda, bet tā nebūt nebija vieglāka. Tie, kuri pārņēma saimniecī-bas no saviem vecākiem, saskārās ar jaunu realitāti. Lauksaimnieki ražoja par daudz, izveidojot pārpalikumus. Lai līdzsvarotu piegādi un pieprasī-jumu, tika uzsākts reformu process. Deviņdesmitajos gados pārtikas kva-litāte, pārtikas nekaitīgums un dzīv-nieku labturība bija darba kārtības augšgalā. Tas bija arī laiks, kad lauk-saimnieki vairāk apzinājās citus savus pienākumus, piemēram, aizsargāt vidi un dabas resursus izmantot apdomīgi un ilgtspējīgi.

Ilgtspējīgas saimniekošanas problēmsituācijas

Ilgtspējīgas attīstības principu pieņēma 1992. gada Zemes samitā Riodežaneiro. Kopš tā brīža tas ir iekļauts visās ES poli-tikas jomās, ieskaitot lauksaimniecību. Tas uzlika jaunus pienākumus lauksaimniekiem nodrošināt sabiedrisku labumu mūsu visu interesēs, uzturot sakoptu lauku vidi, attīstot bioloģisko daudzveidību, apdomīgi izman-tojot dabas resursus un saglabājot kultū-ras objektus un vietas. Lauksaimnieki nevar savās cenās iekļaut šo sabiedrisko labumu nodrošināšanas izmaksas. Lai atalgotu lauk-saimniekus par šo pakalpojumu sabiedrībai kopumā, ES sniedz tiem ienākumu atbalstu.

12

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Zinātne un tehnoloģijas

Tāpat kā citās Eiropas ekonomikas nozarēs pētnie-cība un attīstība ir svarīga nākotnes KLP sastāvdaļa. Laboratorijās tiek veidotas jaunas augu īpašības, kas pielāgotas mainīgajiem augšanas apstākļiem. Lielāka efektivitāte nodrošina ierobežoto resursu labāku izmantošanu. Lai prognozētu laika apstākļus, lauksaimnieki izmanto jaunākās satelītu un mobilās tehnoloģijas. Datori viņiem palīdz sagatavot mēslo-jumus, līdz minimumam samazinot ķīmisko pesticīdu izmantošanu. Gudras mērīšanas un vadības sistēmas padara maksimāli efektīvu vēja enerģijas izmantošanu gan saimniecībā, gan pārsūtot to uz reģionālajiem vai valsts mēroga sadales tīkliem. Lai, ieguldot mazāk, ražotu vairāk un labāk, Eiropas Komisija ierosina dubul-tot budžetu lauksaimniecības pētniecībai un inovāci-jām, tostarp jauna veida partnerībai inovāciju jomā. Šie līdzekļi sniegs atbalstu pētniecības projektiem, kas skar lauksaimniekus un dzīvi laukos, samazinot plaisu starp pētniecības laboratorijām un lauksaim-nieku saimniecībām.

Lauksaimnieki un klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņu ietekme, kas šķita kā attāli draudi, jau ir mūs skārusi. Lauksaimniekiem jāpielā-gojas mainīgajiem laika apstāk-ļiem un audzēšanas sezonām, kā arī biežākām dabas katastrofām. Ar subsīdijām lauksaimniekiem tiek palīdzēts samazināt siltum-nīcefekta gāzu emisijas, mainot mājlopu diētu, radīt atjaunojamo enerģiju, ražojot degvielu no biomasas, blakusproduktiem un atlikumiem. Tā ir daļa no pasau-les cīņas par klimata pārmaiņu mazināšanu.

13

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

60°E50°E40°E

30°E

30°E

20°E

20°E

10°E

10°E

0°

0°10°W20°W30°W

60°N

60°N

50°N

50°N

40°N

40°N

Avots: Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD, pamatojoties uz EEZ ziņojumiem, KPC un dalībvalstu akadēmiskajiem pētījumiem.

Cartography : DG AGRI GIS-Team 09/2007© EuroGeographics for the administrative boundaries

Rietumu un Atlantijas okeāna piekrastes apgabali

▲ Plūdu risks▲ Karstākas un sausākas vasaras▲ Jūras līmeņi▲ Kultūraugu kaitēkļu, slimību risks▲ Kultūraugu, lopbarības ražas▼ Dzīvnieku veselība, labturība

Klimatiskās zonas Eiropā

Dienvidu un dienvidaustrumu reģioni▼ Ūdens pieejamība▲ Sausuma, karstuma viļņu risks▲ Augsnes erozijas risks▼ Audzēšanas sezona, kultūraugu ražas▼ Optimāli kultūraugu apgabali

Ziemeļu apgabali▼ Vasaras lietusgāzes▲ Ziemas vētras, plūdi▲ Audzēšanas sezonas garums, ražas▲ Piemērota lauksaimniecības zeme▲ Kaitēkļu, slimību riski

Centrāleiropa▲ Ziemas lietusgāzes, plūdi▼ Vasaras lietusgāzes▲ Sausuma, ūdens trūkuma risks▲ Augsnes erozijas risks▲ Ražas, kultūraugu klāsts

0 250 500 750 km

Klimata pārmaiņas — iespējamā ietekme uz ES lauksaimniecību

14

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Dinamiska lauku dzīve un ekonomika

Lauksaimnieki vienmēr ir bijuši lauku dzīves būtiska daļa un sniedz lielu ieguldījumu vietējā ekonomikā. Lauku attīstību KLP ietvēra 2000. gadā. Uzsvars tiek likts uz Eiropas lauku teritoriju ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību. Apdraudēta ir lauku kā vietas, kur dzīvot, strādāt un gūt prieku, saglabāšana.

KLP trešā paaudze

Šodienas lauksaimnieku paaudze apvieno lauksaimnieka, lauku teritorijas pārvald-nieka un uzņēmēja lomas. Ar reformu palīdzību lauksaimnieki tika vairāk orientēti uz tirgu. Daži no viņiem pār-strādā pārtiku saimniecībās un pārdod to uz vietas, atbalstot lauku ekonomiku. Lauksaimnieki atbalsta savas apdzīvo-tās vietas, pateicoties lauku tūrismam, jaunu uzņēmumu veidošanai un kultūras aktivitātēm. Šī procesa gaitā viņi palīdz nodrošināt nākotni nākamajām lauksaim-nieku paaudzēm.

15

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Īpašumu skaits pa pārvaldnieku vecuma kategorijām ES-15 valstīs 2000. un 2007. gadā

0

200

400

600

800

1 000

1 200

1 400

1 600

1 800

2 000

Lauksaimnieki kā uzņēmēji

Šābrīža KLP īpaši mudina lauksaimniekus kļūt par uzņēmējiem, pārdot savas preces tieši tirgū un reaģēt uz tirgus piedāvājuma un pieprasījuma signāliem. Viņi var brīvi izlemt, ko ražot, pamatojoties uz savu uzņēmēj-darbības plānu un to, ko pēc viņu domām patērētāji pirks. Ar KLP atbalstu viņi var uzsākt jaunas darbības, piemēram, atvērt veikalus pie saimniecībām, nodarboties ar

amatniecību un kultūras pasākumu organi-zēšanu vai īstenot projektus, lai atjaunotu ciematus un lauku infrastruktūru un radītu vietējas darbavietas. Šīm darbībām nav jābūt tieši saistītām ar lauksaimniecību.

Lauku teritorija pieder ikvienam: lauku tūrisms

Milzīgā daudzveidība un absolūtais skais-tums padara Eiropas lauku teritorijas un

ainavas par iecienītu atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vietu. Brīvdienas laukos ļauj pilsētas ļaudīm atjaunot zaudēto saikni ar lauku tradīcijām, baudīt tīru vidi un svaigu pārtiku tieši no lauku saimniecības. Daudzi lauksaimnieki atjaunotās saimniecības ēkās piedāvā komfortablas naktsmītnes ģime-nēm un dažādas ar saimniecību saistītas aktivitātes.

Jauno lauksaimnieku nākotne

Divas trešdaļas no ES lauksaimniekiem paš-reiz ir vecāki par 55 gadiem. Ir jāorganizē stafetes nodošana nākamajai paaudzei. Pretējā gadījumā izvēle ir skaidra: mas-veida izceļošana no laukiem, strauji nove-cojoši iedzīvotāji un nepietiekams daudzums nozarē ienākošu jauniešu. Apzinoties, cik sva-rīga ir nepārtrauktība, KLP nodrošina apmā-cību un finansējumu, lai mudinātu jauniešus nodarboties ar lauksaimniecību.

(1000 īpašumu)

2000 2007

Jaunāki par 35 gadiem

No 35 līdz 44 gadiem

No 45 līdz 54 gadiem

No 55 līdz 64 gadiem

65 gadi un vecāki

16

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Palīdzība mazajiem lauksaimniekiem

Mazie lauksaimnieki ir viena treš-daļa no ES lauksaimniecībā nodar-binātajiem iedzīvotājiem. Lai gan viņi apsaimnieko tikai 3 % no ES lauksaimniecības zemes, viņi saskaras ar tādu pašu birokrātiju kā lielākie lauksaimnieki. Viens no

piedāvātās KLP reformas mēr-ķiem ir vienkāršot administratī-vās un maksājumu procedūras mazajiem lauksaimniekiem, lai viņi varētu vairāk nodarboties ar lauksaimniecību un mazāk darīt papīru darbus. Lauksaimnieki veido pirmo posmu piegādes ķēdē, pa kuru pārtika nonāk uz mūsu galda. Taču viņi bieži nav tik labi

organizēti kā pārtikas tālākie pār-strādātāji un izplatītāji un viņiem ir mazāk iespēju noslēgt darījumus. Nākotnes KLP mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem organizēties grupās, lai viņi varētu kopīgi veikt sarunas par lielākas daļas saņem-šanu no galīgās cenas, ko mēs maksājam par viņu produkciju.

17

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Eiropas daudzveidība

Līdz ar 12 jaunu dalībvalstu pie-vienošanos 2004. un 2007. gadā ES lauksaimnieku skaits dubultojās. KLP palīdz visām 27 ES valstīm turpināt veikt tādas lauksaimnie-cības darbības, kas piemērotas to

klimatiskajam vai ģeogrāfiskajam stāvoklim. Lauksaimniecības aps-tākļi svārstās no gandrīz arktiskiem ziemeļos ar īsu audzēšanas periodu līdz subtropiskiem dienvidos, kur ir novērojams ūdens trūkums. Var būt grūti nopelnīt iztiku sausos, attālos vai kalnainos reģionos.

KLP ir jāpielāgo ne tikai mainīga-jām sabiedrības vajadzībām, bet arī mainīgajai lauku dzīvei, ļaujot uzplaukt visu veidu lauksaimniecī-bai, tostarp apgabalos ar nelabvē-līgiem dabas apstākļiem.

18

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Lūkojoties nākotnēKLP vēlreiz piedzīvo nopietnas reformas. Mērķis ir padarīt to piemērotu izmantošanai 2020. gadā un pēc tam. Galvenie mērķi ir izveidot videi draudzīgāku, taisnīgāku un efektīvāku politiku. Eiropas lauksaimniecībai ir jāpalielina konkurētspēja gan no ekonomiskā, gan ekoloģiskā viedokļa.

Desmit punktu KLP reformu plāns, ko 2011. gada 12. oktobrī ierosinājusi Eiropas Komisija

1. Mērķtiecīgāks ienākumu atbalsts, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību

Lai labāk attīstītu ES lauksaimniecības potenciālu, Komisija ierosina atbalstīt lauksaimnieku ienāku-mus taisnīgākā, mērķtiecīgākā un vienkāršākā veidā. Pamata ienākumu atbalsts tiks piešķirts tikai aktīva-jiem lauksaimniekiem. Tas pakāpeniski samazināsies no EUR 150 000 uz vienu īpašumu un nepārsniegs EUR 300 000, ņemot vērā radīto darbavietu skaitu. Tas tiks arī daudz taisnīgāk sadalīts starp lauksaim-niekiem, reģioniem un dalībvalstīm.

2. Rīki krīzes pārvaldīšanai, kas ir atbilstīgāki un piemērotāki jaunu ekonomikas problēmsituāciju risināšanai

Cenu svārstības apdraud lauksaimniecības nozares konkurētspēju ilgtermiņā. Komisija piedāvā drošības tīklus (starpniecība un privāta uzglabāšana), kas ir efektīvāki un atbilstīgāki visvairāk apdraudētajām nozarēm, lai veicinātu apdrošināšanas un savstarpējā atbalsta fondu izveidi.

3. “Zaļais” maksājums ilgtermiņa ražīguma un ekosistēmu saglabāšanai

Lai stiprinātu lauksaimniecības vides ilgtspēju un sekmētu lauksaimnieku centienus, Komisija ierosina tērēt 30 % no tiešajiem maksājumiem konkrēti dabas resursu labākai izmantošanai. Šie pasākumi — kul-tūraugu dažādošana, pastāvīgo ganību uzturēšana, dabīgo ūdenskrātuvju un ainavu saglabāšana — ir praktiski, viegli īstenojami, un tie patiešām ietekmēs ekoloģiju.

4. Papildu ieguldījumi pētniecībā un inovācijāsLai, ieguldot mazāk, ražotu vairāk un labāk, Komisija ierosina dubultot budžetu lauksaimniecības pētniecībai un inovācijām, tostarp veidojot jauna veida Eiropas partnerību inovāciju jomā. Šie līdzekļi, tostarp no jaunas Eiropas partnerības inovāciju jomā, atbalstīs ar lauksaimniekiem saistītus pētniecības projektus, veicinās ciešāku sadarbību starp zinātniekiem un lauksaimniekiem un ātrāku pozitīvo rezultātu nodo-šanu saimniecībām no laboratorijām, un nodrošinās lauksaimnieku labāku informēšanu un konsultēšanu.

19

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

5. Daudz konkurētspējīgāka un līdzsvarotāka pārtikas ķēde

Lauksaimniecībai ir būtiska nozīme kā pirmajam posmam pārtikas piegādes ķēdē, taču nozare ir ļoti sadrumstalota un nestrukturēta, un tās pievienotā vērtība nav noteikta. Lai nostiprinātu lauksaimnieku stāvokli, Komisija ierosina atbalstīt ražotāju organizā-cijas, veidot starpprofesionālas organizācijas un attīstīt tiešo tirdzniecību starp ražotājiem un patērētājiem. Cukura kvotas, kas ir zaudējušas savu nozīmi, pēc 2015. gada netiks pagarinātas.

6. Ar lauksaimniecības vidi saistīto iniciatīvu veicināšana

Jāņem vērā katras teritorijas īpatnības, un ar vidi saistītās iniciatīvas tiks veicinātas valsts, reģionā-lajā un vietējā līmenī. Šim nolūkam Komisija ierosina divas īpašas lauku attīstības politikas prioritātes eko-sistēmu atjaunošanai, saglabāšanai un uzlabošanai un resursu izmantošanas efektivitātei, un cīņai pret klimata pārmaiņām.

7. Jauno lauksaimnieku uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošana

Divas trešdaļas lauksaimnieku ir vecāki par 55 gadiem. Lai palīdzētu jaunajai paaudzei iesaistīties lauksaim-niecības nozarē, Komisija ierosina radīt jaunu atbalstu saimniecības ierīkošanai, kas pirmos piecus projekta darbības gadus būtu pieejams tiem lauksaimniekiem, kuru vecums nepārsniedz četrdesmit gadus.

8. Lauku nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšana

Lai veicinātu nodarbinātību un uzņēmējdarbību, Komisija ierosina vairākus pasākumus, lai sekmētu saimniecisko darbību lauku apvidos un atbalstītu vie-tējās attīstības iniciatīvas. Piemēram, tiks izveidots “starta komplekts” mikrouzņēmumu projektu atbalstam ar finansējumu līdz EUR 70 000 uz pieciem gadiem. Tiks nostiprinātas vietējās LEADER rīcības grupas.

9. Lielāka pievēršanās nestabiliem apgabaliemLai novērstu pārtuksnešošanos un saglabātu mūsu zemes bagātību, Komisija dod iespēju dalībvalstīm turpināt palīdzēt lauksaimniekiem apgabalos ar nelab-vēlīgiem dabas apstākļiem, sniedzot papildu atbalstu. Tas papildinās cita veida atbalstu, kas jau ir pieejams lauku attīstības politikas ietvaros.

10. Vienkāršāka un efektīvāka KLPLai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga, Komisija ierosina, nezaudējot efektivitāti, vienkāršot vairākus KLP administratīvos mehānismus, tostarp noteikumus par nosacītību un kontroles sistēmām. Turklāt tiks vienkāršota arī atbalsta sniegšana maza-jiem lauksaimniekiem. Attiecībā uz tiem noteiks vienotu likmi EUR 500 līdz 1000 apmērā vienai saimniecī-bai gadā. Tiks atbalstīts tas, ka mazie lauksaimnieki, kas pārtrauc lauksaimniecisko darbību, pārdod zemi citiem lauksaimniekiem, kuri vēlas pārstrukturēt savas saimniecības.

20

K o p ē j ā l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i t i k a . T u r p i n ā j u m s s e k o s

Vāks: © Thinkstock - Hemera; 2. lpp.: © Francijas Lauksaimniecības ministrijas kolekcija, © Comstock; 4. lpp.: © Eiropas Komisija; 5. lpp.: © Eiropas Komisija; 6. lpp.: © Francijas Lauksaimniecības ministrijas kolekcija; 7. lpp.: © iStockphoto, © Photodisc; 8. lpp.: © Thinkstock - Hemera; 9. lpp.: © Thinkstock; 10. lpp.: © Ingram Publishing; 11. lpp.: © Ceja, © T. Hudson; 12. lpp.: © iStockphoto, © iStockphoto; 14. lpp.: © Getty Images; 15. lpp.: © iStockphoto; 16. lpp.: © iStockphoto; 17. lpp.: © iStockphoto, © iStockphoto, © iStockphoto, © Eiropas Komisija, © iStockphoto, © iStockphoto, © Getty Images, © iStockphoto, © iStockphoto; 18. lpp.: © Getty images; 19. lpp.: © iStockphoto

Eiropas Komisija

Kopējā lauksaimniecības politika. Turpinājums sekos

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2012

2012 — 20. lpp. — 21 cm x 29.7 cm

ISBN 978-92-79-23273-2doi:10.2762/36380

doi:10.2762/36380

KF-31-12-548-LV-C

Eiropas KomisijaLauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātshttp://ec.europa.eu/agriculture/50-years-of-cap