KVALITATĪVU BALTALKŠŅA AUDŢU IZVEIDE

valsts pētījumu programmas projekta “Perspektīvas lapu koku audzēšanas tehnoloģijas izstrāde meţa

un nemeţa zemēs patērētāju nodrošināšanai ar meţa izejvielām” ietvaros

V etaps 2008.gads

Atbildīgais izpildītājs: M.Daugaviete, vad.pētn.LVMI Silava

noskaidrot baltalkšņa atjaunošanās gaitu daţādos

meţa augšanas apstākļu tipos, dabīgās

atjaunošanās kvalitāti atkarībā no citu valdaudzes un

pameţa koku un krūmu klātbūtnes un pielietojot

daţādu kopšanas intensitāti, izvērtēt baltalkšņa

audţu kvalitāti dabiski apmeţojušajās

lauksaimniecības zemēs, izstrādāt ieteikumus

kvalitatīvu baltalkšņa audţu izveidei

Pētījumu mērķis:

1. Ba izcirtumu dabiskā atjaunošanās gaita daţādos meţaaugšanas apstākļu tipos:

• atvašu skaita dinamika, garuma un caurmēra attīstība atkarībāno augšanas apstākļiem un vecuma

• atvasāja diferenciācija baltalkšņa izcirtumos jaunaudţu vecumā( 1-3 gadi),

2. Baltalkšņu atvasāju optimālā biezuma noteikšana kvalitatīvubaltalkšņa audţu izveidei nākotnē

3. Lauksaimniecības zemju dabiskās apmeţošanās gaita arbaltalksni.

4. Pagaidu ieteikumu izstrāde kvalitatīvu baltalkšņa audţu izveidei

Darba uzdevumi 2008.gadā:

• Izvērtējot VMD meža datu bāzi, izvēlētas baltalkšņu ziemas cirsmas,

novembris-decembris, janvāris-februāris (2006.-2007.g.-12 cirsmas):

Gr, Grs, Vr, Vrs, Dm, Dms un Ap meža augšanas apstākļu tipos, katrā

cirsmā ierīkojot 3 parauglaukumus. Pavisam izvērtēti 36

parauglaukumi.

• Baltalkšņa atjaunošanas gaitas izpētes pamatvienība ir pastāvīga

rādiusa apļveida parauglaukums ar rādiusu horizontālā plaknē 12,62

m un platību 500 m2, saskaņā ar VPP 1.projektā apstiprināto

metodiku par parauglaukumu ierīkošanu ”Metodiskie norādījumi

parauglaukumu ierīkošanai”, 2005.gads.

Materiāls un metodes

• Parauglaukumos septembra–oktobra mēnešos veica visu

parauglaukumā atrodošos koku un krūmu sugu celma un sakņuatvašu uzskaiti, uzmērot katras atvases augstumu ar precizitāti ± 1 cm,sakņu kakla (1-gadīgām atvasēm) un krūšaugstuma (2, 3-gadīgām unvecākām atvasēm) caurmēru – centimetros.

• 2006./2007.gadā projekta ietvaros tika ierīkoti baltalkšņa jaunaudžudažādas intensitātes (2500; 5000; 10 000 koki.ha-1; nekopts) kopšanasparauglaukumi, nolūkā izvērtēt optimālāko kopšanas intensitātidažāda audzēšanas mērķa uzstādījumam. Pašreiz šādas kopšanasintensitātes parauglaukumu sērija ar 4 atkārtojumu nodrošinājumu irierīkota 6 objektos. Pašlaik izvērtēti 48 parauglaukumi.Parauglaukumos tiek noteikti baltalkšņu taksācijas rādītāji:

augstums, m; krūšaugstuma caurmērs, cm; 1.zaļā zara augstums, m

Materiāls un metodes

• Ierīkota parauglaukumu sērija ar baltalksni dabiski apmežojušajās

lauksaimniecības zemēs: parauglaukumi saslēgti virknē

perpendikulāri audzes malai, pirmajam parauglaukumam

pieslēdzoties tieši pie baltalkšņa sēklu audzes sienas. Apmežošanās

gaitas izpētei lietots apļveida parauglaukums ar rādiusu 5,64 m un

platību 100 m². Kopā izvērtēti 32 parauglaukumi.

• Datu matemātiskā apstrāde un ticamības aprēķināšana tika veikta

pēc matemātiskās statistikas metodēm, izmantojot Microsoft Office

Excell 2003 programmatūru

Materiāls un metodes

1. Baltalkšņa jaunaudzes vienmērīgas biezības nodrošināšanai

nepieciešams stingri ievērot cirsmu izstrādes tehnoloģisko

koridoru aizņemto platību un izvietojumu. Trešajā gadā pēc

cirtes tehnoloģisko koridoru vietās baltalksnis nav

atjaunojies.

2. Nav pieļaujama baltalkšņa cirsmas izstrāde pie izmirkušas

augsnes virskārtas, tādējādi ar smago meţistrādes tehniku

veidojot dziļas risas, kas traucē vienmērīgai dabiskās

atjaunošanās gaitai.

Rezultāti

Rezultāti

1. Baltalkšņa audţu dabiskā atjaunošanās vēra, slapjā vēra,

damakšņa, slapjā damaksņa, gāršas, slapjās gāršas un

platlapju āreņa meţa augšanas apstākļu tipos notiek bagātīgi,

pirmajā gadā atvašu skaits svārstās no 32 tūkst. līdz 120 tūkst.

atvases·ha -1.

1. Lai nodrošinātu pietiekošu dabīgās atjaunošanās intensitāti ar

atvasēm, baltalkšņa audzes cērtamas rudens (novembris-

decembris) un ziemas ( janvāris-februāris) mēnešos.

Tātad baltalkšņu cirsmās papildus finanšu līdzekļi baltalkšņa

audţu atjaunošanai nav nepieciešami.

Gr; 36,7

30,9

Grs; 41,9

33,5

Ap; 120,7

63,9

Dm; 36,8

27,2

Dms; 39

29,2

Vr; 35,9

26,6

Vrs; 32,6

24,4

0

20

40

60

80

100

120

140

Gr Grs Ap Dm Dms Vr Vrs

2006.g.

2008.g.

Baltalkšņa atvašu diferenciācija

Izmēģinājumi rāda, ka gan otrajā, gan trešā gadā pēc cirtes baltalkšņa

atvašu skaits lielās konkurences dēļ samazinās, jo nomāktās atvases

iet bojā: gāršas MAAT – baltalkšņa atvašu skaits samazinājies vidēji

par 16%, platlapju āreņa MAAT – par 47 %, damaksņa MAAT par 25 %,

vēra MAAT – par 25% no sākotnējā atvašu skaita 1-ajā gadā.

Rezultāti

Atvašu skaits, tūkst.

gab·ha-1

Rezultāti

3. Baltalkšņa atvasāju dendrometriskie mērījumi parāda, ka

vidēji visos baltalkšņu meţa tipos

- viengadīgs atvasājs sasniedz augstumu Hvid.=1,00±0,32 m un

sakņu kakla caurmēru Ds.k.=1,30±0,30 cm,

-divgadīgs atvasājs- Hvid. = 2,40±0,25 m un D1,3 =1,28±0,22 cm

- trīsgadīgs atvasājs - Hvid. = 2,75±0,65 m; D1,3 = 1,44±0,30 cm.

4. Biomasas aprēķinu veikšanai iegūts baltalkšņa atvašu sausās

masas svars:

- viengadīgas atvases svars ir 37,5±7,0 g,

- divgadīgas –115± 18,2 g,

- trīsgadīgas- 215±23,39 g.

y = 1,7777Ln(x) + 2,5974

R2 = 0,9274

0

1

2

3

4

5

6

0 0,5 1 1,5 2 2,5 3 3,5 4

Baltalkšņa atvašu augstuma līkne

Rezultāti

y = 0,9561Ln(x) + 2,4864

R2 = 0,5823

0

0,5

1

1,5

2

2,5

3

3,5

4

4,5

0 0,5 1 1,5 2 2,5 3

1-gadīgs atvasājs

3-gadīgs atvasājs

H,m

H,m

D1,3,

cm

Ds.k.,

cm

Baltalkšņu atvasāju optimālā biezuma noteikšana

kvalitatīvu baltalkšņa audţu izveidei nākotnē

5 000

atvases/ha

2 500

atvases/ha

10 000

atvases/ha

Bez

kopšanas

125 m²

Baltalkšņu atvasāju optimālā biezuma noteikšana kvalitatīvu

baltalkšņa audţu izveidei nākotnē

Rezultāti

1. Divgadīgu baltalkšņa atvasāju izkopšana līdz biezumam 2500 koki·ha-

1 nākošajā gadā palielina atvasāju krūšaugstuma caurmēru vidēji par

48% ; variantā ar koku biezumu 5000 koki·ha-1 – par 40%; variantā ar

biezumu 10000 koki·ha-1 – 44% .

2.. Divgadīgu baltalkšņa atvasāju izkopšana līdz biezumam 2500 koki·ha-

1 nākošajā gadā palielina atvasāju vidējo augstumu- par 11%;

variantā ar koku biezumu 5000 koki·ha-1 - par 11%; variantā ar

biezumu 10000 koki·ha-1 - par 15% salīdzinot ar nekopta baltalkšņa

atvasāja vidējiem rādītājiem.

3. Divgadīgu baltalkšņa atvasāju izkopšana līdz biezumam 2500 koki·ha-

1 nākošajā gadā samazina bezzaru stumbra garumu par 34%; variantā

ar koku biezumu 5000 koki·ha-1 – par 31%; variantā ar biezumu 10000

koki·ha-1 – par 20% no nekopta baltalkšņa atvasāja vidējā bezzaru

stumbra garuma.

Daţādas intensitātes baltalkšņa atvasāju kopšanas

izmēģinājumu ietekme uz D1,3,cm 3- gadīgos atvasājos

1,57

1,92

2,432,27

2,06

2,42

1,91,9

2,162,12

1,64

2,1 1,98

2,46 2,38

2,12

1,95

1,47

2,141,95

1,83

2,36

1,951,93

1,64

1,05

1,441,27

1,35

1,65 1,591,43

0

0,5

1

1,5

2

2,5

3

1 2 3 4 5 6 7 8

1x1

2x2

1x2

Nekopts

Baltalkšņa jaunaudžu dažādas intensitātes (2500; 5000; 10 000 koki.ha-1;

nekopts) kopšanas izmēģinājumi parādīja, ka 2-gadīgu baltalkšņa atvasāju

izkopšana līdz biezumam 2500 koki·ha-1 nākošajā gadā palielina atvasāju

krūšaugstuma caurmēru vidēji par 48% ; variantā ar koku biezumu 5000

koki·ha-1 – par 40%; variantā ar biezumu 10000 koki·ha-1 – 44%

Parauglaukumu sērijas numuri

D1,3, cm

Daţādas intensitātes kopšanas izmēģinājumu ietekme uz

baltalkšņa atvasāju augstumu H, 3- gadīgos atvasājos, m

2-gadīgu baltalkšņa atvasāju izkopšana līdz biezumam 2500 koki·ha-1

nākošajā gadā palielina atvasāju vid.augstumu- par 11%; variantā ar koku

biezumu 5000 koki·ha-1 - par 11%; variantā ar biezumu 10000 koki·ha-1 - par

15% salīdzinot ar nekopta baltalkšņa atvasāja vidējiem rādītājiem.

3,042,9

2,76

3,2 3,33,43

1,65

2,73

3,74

2,62

2,7

2,95

3,43 3,45

3,1

2,67 3

33,1

3,67

3

2,73

3

2,66

2,813,22

2,42

2,96

2,4

2,7

3,15

3,44

0

0,5

1

1,5

2

2,5

3

3,5

4

1 2 3 4 5 6 7 8

1x1

2x2

1x2

Nekopts

H, m

Parauglaukumu sērijas numuri

Daţādas intensitātes kopšanas izmēģinājumu ietekme uz

baltalkšņa atvasāju atzarošanās gaitu, Hz.z., 3- gadīgos

atvasājos, m

2-gadīgu baltalkšņa atvasāju izkopšana līdz biezumam 2500 koki·ha-1

nākošajā gadā samazina bezzaru stumbra garumu par 34%; variantā ar koku

biezumu 5000 koki·ha-1 – par 31%; variantā ar biezumu 10000 koki·ha-1 – par

20% no nekopta baltalkšņa atvasāja vidējā bezzaru stumbra garuma

0,96 0,95

1,1

0,970,97

1,24

11,05

0,98

1,4

0,92

1,44

0,62

0,83

1,03

0,55

0,74

1,15

0,950,87 0,85

0,65

0,840,910,9

0,850,72

0,72

0

0,2

0,4

0,6

0,8

1

1,2

1,4

1,6

1 2 3 4 5 6 7

1x1

2x2

1x2

Nekopts

Parauglaukumu sērijas numuri

H z.z., m

Baltalkšņu atvasāju optimālā biezuma noteikšana kvalitatīvu

baltalkšņa audţu izveidei nākotnē

Rezultāti

3. Divgadīgu baltalkšņa atvasāju kopšanas intensitāte, atstājot

2500 kokus uz 1 ha, neskatoties uz to, ka šie atvasāji nākošajā

gadā uzrāda lielāku krūšaugstuma caurmēra un augstuma

pieaugumu, ir pakļauti riskam: jo

1) Tiek pārkāpti dabisko baltalkšņa audţu veidošanās principi,

2) palielinoties apgaismojumam, izkoptajā audzē sāk strauji augt

gan baltalkšņa- vidēji 3000 koki·ha-1 , gan pārējo pameţa

krūmu sugu (ievas, kārkli, blīgznas u.c.) sakņu atvases,

3) sāk uzturēties meţa dzīvnieki, nolauţot un noliecot tos vai

noberţot kociņiem mizu.

4) Parādās baltalkšņa celma trupes perēkļi (pieņemot, ka svaigi

cirsrie celmi inficējušies), kā arī citi netipiski stumbru bojājumi

Baltalkšņu atvasāju optimālā biezuma noteikšana kvalitatīvu

baltalkšņa audţu izveidei nākotnē

Rezultāti

Koku skaita samazināšanās gaita

y = 24012x-0,8617

y = 34736x-0,9123

y = 45801x-0,9455

y = 13901x-0,774

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

10000

11000

0 5 10 15 20 25 30 35 40 45

Audzes vecums, gadi

Kok

u s

kait

s u

z 1h

a

Pakāpes (H20=16) Pakāpes (H20=12) Pakāpes (H20=8) Pakāpes (H20=20)

2500

12,5

Pēc J.Bisenieka, 2008

Dažādas intensitātes baltalkšņa atvasāju kopšanas

izmēģinājumi 2 gadā pēc baltalkšņa audzes nociršanas

b) kopšanas intensitāte 2500

baltalkšņi/ha

a) kopšanas intensitāte – 5000

baltalkšni/ha

Riski kvalitatīvu baltalkšņa audţu izveidē

Riski kvalitatīvu baltalkšņa audţu izveidē

Kvalitatīvu baltalkšņa audţu izveide

• Vienmērīgas un kvalitatīvas dabiskās atjaunošanās

nodrošināšana panākama, veicot baltalkšņa atvasāja

pirmo agrīno kopšanu ne ātrāk kā 3-5 gadā pēc

cirtes atkarībā no meţa augšanas apstākļu tipa, kad

vidējais baltalkšņa atvasāja augstums sasniedzis

2,5 m augstumu un krūšaugstuma caurmēru 1,5 cm.

Lauksaimniecībā neizmantotu platību apmeţošanās ar

baltalksni

Lauksaimniecībā neizmantotu platību apmeţošanās ar

baltalksni

Rezultāti

1. Lauksaimniecības zemju apmeţošanās ar baltalksni

atkarīga no sēklu audzes attāluma, sēklu audzes sastāva un

vecuma, audzei pieguļošās platības apauguma, audzei

pieguļošas platības aizzēluma.

2. Baltalkšņa saaudzēm pieguļošajā neizmantotajā

lauksaimniecības zemē veidojas nevienāda vecuma

daţādas biezības un sastāva audzes. Ja šīs audzes nav

izkoptas līdz 5 gadu vecumam, tās par kvalitatīvām

meţaudzēm izveidot praktiski nav iespējams ļoti lielās sugu

daţādības, koku vecuma svārstību, nevienādās biezības un

līdz ar to iegūstamās krājas dēļ

3. Baltalkšņa saaudzes ar vairāk kā 2-vu koku sugu

piemistrojumu nav perspektīvas un izmantojamas

biomasas ieguvei.

Parauglaukuma

atrašanās vietas

attālums no meža

sienas

Z virziens D virziens A virziens R virziens

Pie meža sienas,

0-11,28 m

6Ba4A10,

3000 koki·ha-1

6Ba2B2E +A10,

9500 koki·ha-1

6Ba4A10,

3000 koki·ha-1

10Ba10 +A10 +Bl10,

8800 koki·ha-1

Attālums: 11,28-

22,56 m

10Ba4A8,

1900 koki·ha-1

2Ba7Bl 1B10,

10500 koki·ha-1

10Ba7,

1900 koki·ha-1

9Ba7 1 Bl7,

7300 koki·ha-1

Attāļums: 22,56-33,84

m10Ba4A4,

4400 koki·ha-1

6Bl 2B 1E 1Ba10,

8800 koki·ha-1

10Ba4,

4400 koki·ha-1

8Ba7 2 Bl7,

4500 koki·ha-1

Attāļums: 33,84 -

45,12 m10Ba4A4,

400 koki·ha-1

7Ba 3B7,

8800 koki·ha-1

10Ba4,

400 koki·ha-1

10Ba7,

1700 koki·ha-1

Attālums: 45,12-56,40

m5Ba3B 2Bl5,

8000 koki·ha-1

Attālums: 56,40-67,68

m7Ba2B 1Bl5,

6700 koki·ha-1

Dabiski apmeţojušos baltalkšņa audţu sastāvs un

biezums lauksaimniecības zemēs, vidēji uz 1 ha

Koku krūšaugstuma caurmēra izmaiņas audzes D puses

parauglaukumos atkarībā no attāluma līdz sēklu avotam 1. –0-

11,28 m; 2- 11,28-22,56 m; 3.-22,56-33,84 m; 4.- 33,48-45,12 m;

5. - 45,12 - 56,40 m; 6. – 56,40- 67,68 m.

6; 1,15; 1,54; 2,1

3; 4,22; 4,3

1; 5,3

6; 0,55; 0,74; 0,5

3; 0,8

2; 1,21; 1,5

6; 1,25; 1,4

4; 2,1

3; 2,82; 2,7

1; 3,7

0

1

2

3

4

5

6

1 2 3 4 5 6

Ba

A

E

B

Bl

D1,3, cm

Attālums no sēklu avota, m

1. Organizēta baltalkšņa audzes cirsmas izstrāde, tehnoloģiskos

koridorus izvietojot ne tuvāk par 15 m. Nav pieļaujama baltalkšņa

cirsmas izstrāde pie izmirkušas augsnes virskārtas, tādējādi ar smago

meţistrādes tehniku veidojot dziļas risas, kuru dziļums nereti pārsniedz

0,3 m un pat vairāk. Baltalkšņa sakņu atvases tehnoloģisko koridoru

vietās, kur biezs zaru klājums, kā arī dziļajās risās nespēj atjaunoties un

tikai otrajā gadā pēc cirtes veikšanas šajās vietās sāk parādīties ievu un

lazdu atvases, kas gada laikā blīvi aizņem šo platību. Tādējādi veidojas

audze ar nevienmērīgu biezību, kas ievērojami samazina audzes krāju

nākotnē

Kopsavilkums

Uz 2005., 2006. un 2007.gada ierīkoto parauglaukumu uzmērīšanas

datu bāzes daţādos meţa augšanas apstākļu tipos izstrādāti kritēriji

kvalitatīvu baltalkšņa audţu izveidei, no kuriem galvenie ir:

Kopsavilkums

2. Lai nodrošinātu pietiekošu dabisko atjaunošanos ar atvasēm

baltalkšņa audzes cērtamas rudens-ziemas mēnešos.

3. Baltalkšņa atvasāja pirmo agrīno kopšanu ieteicams veikt ne ātrāk

kā 3-5 gadā pēc cirtes veikšanas atkarībā no meţa augšanas

apstākļu tipa, kad vidējais baltalkšņa atvasāja augstums un

krūšaugstuma caurmērs sasniedzis attiecīgi 2,5 m un 1,5 cm.

4. Nav ieteicama 1-2-gadīga baltalkšņa atvasāja izkopšana biezībā

2000-2500 koki uz ha, jo jau nākošajā gadā pēc izkopšanas strauji

veidojas jaunas sakņu atvases, kā arī pameţa krūmu: lazdu un

ievu, krūkļu u.c. atvases, kas aizpilda izkopto platību divu gadu

laikā pēc izkopšanas.

Kopsavilkums

5. Baltalkšņa mistraudţu veidošana 3-5 gadīgos baltalkšņa atvasājos

ar tādām koku sugām kā bērzs un apse ieteicama vietās, kur

nākotnē paredzama baltalkšņa audzes nomaiņa ar minētajām

koku sugām, jo baltalksnis kā ļoti gaismas prasīga koku suga

mistraudzēs neveido normālu krāju. Nav ieteicama baltalkšņa un

apses mistraudzes veidošana, jo apses augšanas gaita līdz 3

gadu vecumam pārsniedz baltalkšņa augšanas gaitu šajā

vecumā.

6. Baltalksnis kā piemistrojuma suga ieteicams oša un ozola

jaunaudţu augšanas un attīstības nodrošināšanai, jo gan mazina

zemo gaisa temperatūru, tai skaitā salnu, postošo ietekmi, gan

pasargā kociņus no meţa dzīvnieku bojājumiem.

7.Baltalksnis kā piemistrojuma suga ieteicams egles jaunaudţu

augšanas gaitas nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā 5 gadu periodā

no jaunaudzes ierīkošanas brīţa.

Kopsavilkums

8. Dabiski apmeţojoties neapstrādātajām lauksaimniecības zemēm,

kvalitatīvu baltalkšņa jaunaudţu izveide var notikt 5-10 gadu laikā

atkarībā no attiecīgo platību aizzēluma un apauguma pakāpes.

Galvenokārt veidojas nevienāda vecuma baltalkšņa mistraudzes

ar blīgznas, bērza, apses un egles piemistrojumu. Turpmākā

kvalitatīvas baltalkšņa audzes izveidošana atkarīga no meţa

īpašnieka mērķa uzstādījuma un rīcības. Šīs audzes nākotnē

varētu būt potenciāls avots biomasas ieguvei.

Pētījuma tautsaimnieciskā nozīme

1. Noskaidrota baltalkšņa atvasāju biomasas

dinamika daţādos meţa tipos, kas ļaus izvēlēties

atbilstošāko baltalkšņa audzes apsaimniekošanu

attiecīgajos augšanas apstākļos

2. Doti ieteikumi kvalitatīvu baltalkšņa jaunaudţu

izveidei, nolūkā iegūt lietkoksni nākotnē

3. Iegūti dati par baltalkšņa atjaunošanās gaitu

bijušajās lauksaimniecības zemēs

Pētījuma zinātniskā nozīme

• Iegūti dati par baltalkšņa augšanas gaitu daţādas

sākotnējās biezības un koptajās audzēs

• Iegūti dati par baltalkšņa ieaugšanas shēmu

nemeţa zemēs, tā attīstību un augšanas gaitu

jaunaudţu vecumā

Līdz šim tādi pētījumi Latvijā nav veikti.

5-gadīga dabiski atjaunojusies izkopta baltalkšņa audze

Paldies par uzmanību!