Laikraksts 'Latvietis' 571Mums ir vajadzīgs gan skats uz priekšu, gan skats atpakaļ. Jaunā krātu-ve nodrošinās skatu atpakaļ, bet Jaunat-nes dienas Austrālijā – skatu uz

ABANK un ALA paziņojumsSaistībā ar ASV noteiktajām sankcijām, kas skar Latvijas oligarhu

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 571 2019. gada 16. decembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ...2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 10, 11Latvijas ziņas ..............................................1, 11Latvieši pasaulē ............................. 1, 3, 9, 11Redakcijā .............................................................3LV prezidents .............................................1, 11Amerikas Latviešu apvienība ..........1, 14Anita Andersone ............................................236. Jaunatnes dienas ..............................2, 4Intervija – Jānis Roberts Dēliņš .............5Jānis Roberts Dēliņš ................................5, 8Niks ...................................................................6, 7Jancis .....................................................................8Vera Volgemute-Rozīte .......................9, 11Kristaps Zariņš ....................................... 10, 11Nekrologi .................................................. 12, 13Sēru vēstis ................................................ 14, 15Datumi ...............................................................15Sarīkojumi, ziņojumi........................... 15, 16Eiro kurss ...........................................................16

2019. gada 9. decembrī ASV Ār-valstu aktīvu kontroles birojs (Office of Foreign Assets Control, OFAC) notei-cis sankcijas, kas skar Latvijas oligarhu Aivaru Lembergu, Ventspils Attīstības Aģentūru, Biznesa Attīstības Aso-ciāciju, Latvijas Tranzīta Biznesa Aso-ciāciju un Ventspils brīvostas pārvaldi.

Paziņojumā OFAC norāda, ka ko-rupcija ir gadiem ilgi nodarījusi zaudē-jumus Latvijas ekonomikai, atņemot iedzīvotājiem līdzekļus pakalpoju-miem un ļaujot prettiesiskiem spēlē-tājiem kaitēt Latvijas valsts un NATO drošībai.

Tāpat OFAC uzsver, ka ASV un Latvija ir strādājušas cieši kopā, lai

cīnītos pret korupciju un sauktu pie at-bildības korumpētus oligarhus.

Apvienotā Baltijas Amerikas na-cionālā komiteja (ABANK) un Ame-rikas Latviešu apvienība (ALA) pilnībā atbalsta ASV sankcijas, kas apliecina likuma varu un to, ka tiesis-kums nepazīst robežas.

Pēdējo 10 gadu laikā, ABANK un ALA ir uzsvērušas nepieciešamību paplašināt Magņitska sankcijas, kas sākotnēji skāra cilvēktiesību pārkāpē-jus Krievijā, saistībā ar Sergeja Mag-ņitska nāvi 2009. gadā.

ABANK un ALA rīkotajās kon-ferencēs un semināros 2013., 2015. un 2018. gadā Vašingtonā un Ņujorkā, kuros apskatījām arī sankciju jautā-jumu, ir piedalījušies tādi prominen-ti sankciju aizstāvji kā aktīvists Bils

Turpinājums 14. lpp.

Atklāj muzeju krātuvju kompleksuValsts prezidenta uzruna atklāšanā

Cienījamā muzejnie-ku saime, visi klātesošie!

Mēs šodien esam liela notikuma – Muzeju krātuvju kompleksa at-klāšanas – līdzdalībnieki.

Pirmo reizi mūsu valsts pastāvēšanas laikā ir uzbūvēts specializēts, mūsdienu prasībām at-

bilstošs ēku komplekss Latvijas kul-tūrvēstures bagātību glabāšanai.

Savā ziņā to var pielīdzināt jaunas ēras sākumam muzeju nozarē un Latvi-jas kultūrā kopumā. Šī krātuve, cerams, nākotnē būs etalons muzeju kolekciju un krājumu glabāšanas standartiem. Baltijas reģionā šī krātuve ir unikāla.

Jaunā muzeju krātuve ir tālredzīgs

risinājums pēcte-cīgai kultūrpoli-tikai. Šeit man ir īpaši jāuzsver, ka krātuves tapšanas laikā ir bijušas daudzas valdības,

Lentas griež, no kreisās: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, Kino muzeja vadītāja Ieva Andžāne, Lat-vijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce, LR kultūras ministrs Nauris Puntulis, LR Valsts prezidents Egils Levits, VAS „Valsts nekustamo īpašumi“ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna, Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule.

FOTO

Ilm

ārs Z

notiņ

š, V

alst

s pre

zide

nta

kanc

elej

a


2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Pirmdien, 2019. gada 16. decembrī

Aicinām uz 36. Jaunatnes dienām!Atklāšana un Jaunatnes dienu vēstures izstāde

formācija tiks digitalizēta un publicēta LJAA mājaslapā.

Anita AndersoneLaikrakstam „Latvietis“

Jaunatnes dienu At-klāšana notiks 27. de-cembrī plkst.18.30, Melburnas Latviešu nama foajē telpā. Uz-runas teiks Lija An-dersone, 36. Jaunatnes

dienu vadītāja un Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde. Priekšnesumus sniegs īpaši šīm Jaunatnes dienām iz-veidots jauniešu koris ar koristiem un mūziķiem no Sidnejas un Melburnas. Sidnejas koristus gatavo Aija Dragū-na un Melburnas – Jolanta Lārmane. Jaunieši uzstāsies ar četriem skaņdar-biem, no kuriem divi ir no 2020. gada Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku repertuāru. Dziesmu svēt-ku repertuārs tiek apgūts ar ieceri, ka vairāki Austrālijas jaunieši piedalīsies Svētkos nākamā gada jūlijā, Mežapar-ka estrādē. Jaunatnes dienu laikā no-tiks Dziesmu svētku repertuāra apmā-cības ar Latvijas virsdiriģentu Gintu Ceplenieku.

Pēc Atklāšanas viesi tiks aicināti sekot mūzikas skaņam uz Lielo zāli, kur Atklāšanas svētki turpināsies ar

Danču vakaru un vakariņām.Pusstundu pirms Atklāšanas Lat-

viešu nama Mazajā zālē būs iespēja apskatīties Jaunatnes dienu vēstures izstādi.

Lijai Andersonei bija interese par Jaunatnes dienu vēsturi un attīstību un viņai radās ideja izveidot izstādi, ap-kopojot nedaudz informācijas par kat-rām Jaunatnes dienām. Izstādē būs ie-kļauti bijušo Jaunatnes dienu logotipi, JD vadītāju fotogrāfijas un viņu atmi-ņas, kā arī dažādi eksponāti, ieskaitot programmas, T-krekli, biļetes un citas piemiņas lietas.

Pirmās Jaunatnes dienas no-tika Melburnā 1962. gadā. Pirms 1962. gada Melburnā bija vairākkārt bijušas Viktorijas Jaunatnes dienas, bet šie svētki bija vietēji. Sešdesmito gadu sākumā Ruta Priedkalne uzsāka Austrālijas mēroga jauniešu svētkus, kuru tradīcija turpinājās vēl šodien. Draugs, Jānis Daliņš, atceras: „Jau-niešu sabiedrībā netrūka gaišu prātu, taču Ruta izcēlās ar savu drosmi un apņēmību darīt kaut ko jaunu... iedves-mot, iedrošināt (pārliecināt) jauno pa-audzi iesaistīties kopienas dzīvē.“

Lija cer, ka šī izstāde būs sākums plašākam Jaunatnes dienu vēstures apkopojumam, un ka laika gaitā in-

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $6 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2019.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

No kreisās: Lija Andersone un bibliotekāre Vita Saltupa Melburnas Latviešu biedrības bibliotēkā sakopo informāciju par iepriekšējām Jaunatnes dienām.

FOTO

Ani

ta A

nder

sone

Balles plakāts 19.JD 1980. gadā.

Pērciet biļetes! Būs to vērts!Melburnas Latviešu ciemā

trešdien, 18. decembrī no plkst.10 – 12.00.

Melburnas Latviešu namā Jaunatnes dienu laikā:piektdien, 27. decembrī, no plkst. 14.00 – 18.00;sestdien, 28. decembrī, no plkst. 12.00 – 16.00;svētdien, 29. decembrī, no plkst. 12.00 – 16:00;pirmdien, 30. decembrī, no plkst. 13.00 – 17.00.

Pirmdien, 2019. gada 16. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Šī gada 10 . de c e m -brī Skaidrīte Dariusa iegu-va Austrālijas Na c io n ā l ā s universitātes

(ANU) goda doktores grā-du par devumu kompjūtera zinātnēs un sieviešu līdztie-sībās ( ... has been admitted, honoris causa, to the degree of Doctor of the University, for her exceptional contri-bution to the University, to computer science, and to gender equality).

Šajā graduēšanas ce-remonijā ANU Prorektors (Vice-chancellor), profe-sors Braians Šmits (Brian Schmidt) savu runu veltīja Skaidrītei Dariusai, stāstot par viņas darbību un sasniegumiem.

Kā viesu runātāja Dariusa stāstīja par universitātes administrāciju un tās sākumiem elektroniskā laukā un par toreizējās sabiedrības uzska tiem un pieeju sieviešu līdztiesībās.

Tās pašas dienas vakarā Dariusa bija kā aicināta viese ANU Rektors (Chancellor) Garets Evanss (Gareth Evans) rīkotajās vakariņās ANU Uni-versity House.

Latviešu sabiedrībā Skaidrīte Da-riusa ir pazīstam kā sabiedriska dar-biniece; viņa ir dibinājusi un vadījusi Kanberas latviešu tautas deju kopu Sprigulītis un kopā ar Dr. Juri Ruņģi latviešu tautas deju ansambli Saules josta.

Tuvāka informācija: https://livestream.com/reedgrad/101219AN1/videos/199735755

Juris JakovicsLaikrakstam „Latvietis“

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Četriem valsts mu-

zejiem tagad ir lieli prie-ki – ir atklāts muzeju krātuvju komplekss Pul-ka ielā 8, Pārdaugavā. Tagad muzeji varēs pa-

kāpeniski pārvietot savus krājumus uz šo vietu, kur ir visi vajadzīgie nosacīju-mi dažādu veidu materiālu glabāšanai.

Tā ir pienācīga dāvana muzejiem Ziemassvētku laikā.

Austrālijā gatavojas uz nu jau 36. Jau-natnes dienām, kuras tagad pamīšus ar Austrālijas latviešu Kultūras dienām no-tiek starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu.

Mums ir vajadzīgs gan skats uz priekšu, gan skats atpakaļ. Jaunā krātu-ve nodrošinās skatu atpakaļ, bet Jaunat-nes dienas Austrālijā – skatu uz priekšu.

GN

Cena $35 (+$10 piegāde Austrālijā).

PO Box 6219, South Yarra, Vic. [email protected]

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“Var maksāt ar pārskaitījumu uz:

Account Name: Sterling Star Pty Ltd BSB: 013445Account No.: 285628968

2020. GADA KALENDĀRS

ILZE ŠĒNBERGA NĀGELANoskaņasVārda dienu kalendārs ar

Latvijas Republikas svētku un atzīmējamām dienām

Katrs mēnesis ir uz divām A4 lapām

Skaidrīte DariusaAustrālijas Nacionālās Universitātes goda doktore

No kreisās: Skaidrīte Dariusa un prorektore Na-omi Flatera (Flutter).

FOTO

no

Skai

drīte

s Dar

iusa

s per

sonī

gā a

rhīv

a

Lia Šterna pēc trešās vietas iegūšanas.

Lia Šterna – pasaules rezultātsTrešā vieta sacensībās Tokijā

Svētdien, 8. decembrī, Tokijā, Japānā 16 gadu veca Lia Šterna ie-guva TREŠO vietu pasaulē Double Mini Trampoline sacensības! Pirma-jā vietā bija sportiste no Krievijas,

otrajā – no Vācijas un trešajā vietā – latviete Lia Šterna, dzimusi Austrā-lijā.

Ilze ŠternaLaikrakstam „Latvietis“


Vai esat televīzijā skatījušies raidījumu Kurš vēlās kļūt par mil-jonāru?

Vai jūs zināt, cik augsts ir Gaiziņkalns? Vai jums patīk baudīt vakarus kopā ar drau-

giem?Ja atbildējāt Jā uz vienu no šiem

jautājumiem, tad aicinām jūs uz pirmo Jaunatnes dienas Viktorīna vakaru!

Varat sagaidīt jauku vakaru ar spē-lēm, jautājumiem, balvām, ēdienu un

dzērieniem! Visi ir mīļi aicināti; paņe-miet līdzi draugus un radus, lai pārbau-dītu savas zināšanas. Vakars būs lat-viešu valodā, bet uz ekrāna jautājumi būs angliski! Nāciet redzēt, cik daudz jau zināt un varbūt kaut ko iemācīsie-ties no jauna. Būs jautrs vakars!

Vakars notiks sestdien, 28. de-cembrī, plkst. 19.00, Melburnas Lat-viešu nama Lielajā zālē; cenā ieskaita ēšana. Biļetes $20/$15.

Daina Jefimova36. Jaunatnes dienu

„Viktorīnas vakara“ rīkotāja

Esiet laipni lūgti uz Havajas tēmas Apkūlībām Melburnas Latviešu namā 30. decembrī plkst. 20.00 kafejnīcā būšot foršs vakars, kur var mierīgi pa-runāties un iedzert ar draugiem, kā arī atpūsties no Tautas deju koncerta.

Vakariņas nebūs piegādātas, bet kafejnīcā būs izvēle no svaigiem pīrā-giem un ķiploku grauzdiņiem, kā arī speciāliem tropiskiem dzērieniem un

kokteiļiem. Atnes visskaistāko Hava-jas kreklu vai kleitu un padanco pie reggae mūzikas. Kafejnīca būs deko-rēta ar tropiskām dekorācijām, lai var pilnīgi iejusties Havaijas tēmā. Ceram redzēt jūs viskrāšņākā kostīmā, būs nakts, kuru negribēsiet aizmirst!

Kaspars Švolmanis,36. Jaunatnes dienas

„Apkulību“ rīkotājs

Jaunatnes dienas aicina!Teātris un filmas

Teātra un filmu pēc-pusdiena notiks 28. de-cembrī plkst. 16.00,Melburnas Latviešu namā. Teātra un filmu pēcpusdienā būs iespēja

noskatīties viencēliena lugu un vairā-kas īsfilmas. Teātra iestudējumu, ko-mēdiju, Kad kāzas būs pāri 1978. gadā sarakstīja Aina Vāvere un pirmoreiz tā tika iestudēta 1979. gadā kā radioluga Adelaidē, Hermīnes Valteres vadī-bā ar aktieru sastāvu, kurā piedalījās Rasma Gešmane, Jānis Lindbergs, Indulis Bumbieris, Gita Karvele un režisore. Luga apskata vecākās un jaunākās paaudzes konfliktu un viņu priekšstatus par tradīcijām un kultūru gan latviešiem, gan cittautiešiem.

Kad kāzas ir beigušās, notiek lī-gavas ģimenes mājās un tiek attēlota ģimenes gatavošanās lielām, kāzām latviskā stilā Mārītei un viņas austrā-ļu līgavainim Kolinam. Kāzu dienā Kolins nekur nav atrodams. Vai viņa prombūtne ir saistīta ar vecpuišu ballī-ti iepriekšējā vakarā?

Lugā piedalīsies Karmena Drēzi-

ņa Mārītes lomā, Inta Geberta – Valija (Mārītes māte), Lija Pūpēde – Mirdza (līgavas tante), Ēriks Stepaņuks – Jā-nis Bērziņš (līgavas tēvs) un Gvido Zundurs – Alfrēds (līgavas brālēns). Lugas režisors ir Gvido Zundurs. Viņš un aktieri ir piedalījušies vairākās lu-gās un uzvedumos kopā ar ALT (Aus-trālijas Latviešu teātra) ansambli. Šī ir Gvido debija kā režisoram.

Pēcpusdienā tiks izrādītas arī vai-

rākas jauniešu veidotas īsfilmas. Fil-mas tapušas dažādu konkursu ietvaros, kā arī gatavotas īpaši šai pēcpusdienai. Dzīvojot digitālajā laikmetā, jaunie producenti priecājās par iespēju sniegt arī šādu priekšnesumu paveidu.

Aicinām ikvienu apmeklēt šo jaut-ro teatrālo pēcpusdienu!

Lija Andersone,Teātra un filmu pēcpusdienas

koordinatore

Teātra mēģinājums. No kreisās: Lija Pūpēde, Karmena Drēziņa, Inta Geberta, Gvido Zundurs un Ēriks Stepaņuks.

FOTO

36J

D

Viktorīnas vakars

Tautas deju Apkūlības

FOTO

36J

D

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.

Cena $6 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10.

Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $60.


Latviešu savstar-pējās palīdzības bied-rības (LSPB) gadskār-tējā pilnsapulcē šī gada 26. oktobrī Latviešu ciemā, Melburnā pieda-lījās 50 balsstiesīgi bied-

ri, bet savu mandātu nodeva 13 biedri. Pilnsapulci plkst. 11.00 atklāja valdes priekšsēža vietnieks Jānis Dēliņš. Par balsu skaitītājām ievēlēja Koidulu Ne-miro un Guntu Delveri. Šī gada piln-sapulcē bija paredzēta viena valdes locekļa pārvēlēšana (Dimis Pešudovs). Divi valdes locekļi Dr. Astrīda Filā-ne (Phelan) un valdes priekšsēdis Pē-teris Delvers – 2018./2019. darbības gadā iesniedza atlūgumus veselības stāvokļa dēļ. Valde aicināja Dr. Renā-ti Brazenoru (dzim. Kalniņš) un Iva-

ru Keri ņemt dalību LSPB valdē līdz 2019. gada pilnsapulcei. Pilnsapulces

Latviešu ciema īpašnieka ziņasLatviešu savstarpējās palīdzības biedrības gadskārtējā pilnsapulce

2019. gada novembra mēnesī Aus-trālijā atkal strādāja mobilā pasu sta-cija no Latvijas; šogad – Ieva Cīrule no Pilsonības un migrācijas lietu pār-valdes, personu apliecinošu dokumentu departamenta Tehnoloģijas nodaļas un Egija Eglīte –no Tokijas, Latvijas vēst-nieces vietniece Japānā. Lai uzzinātu, kā šogad veicās ar darbu Austrālijā, ai-cināju uz sarunu Latvijas goda konsulu Austrālijā – Jāni Robertu Dēliņu.

Ilze Nāgela: Kuru reizi jau mobi-lās pasu stacijas ierodas Austrālijā?

Jānis Roberts Dēliņš: Jau cetur-to reizi Latvijas Ārlietu ministrijas un Latvijas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) amatpersonas veic izbraukumu ar mo-bilo pasu darbstaciju uz Austrāliju.

Pasu stacija apmeklēja Latviešu centrus Austrālijā, 2010. g, 2014. g 2017., kā arī 2019. gadā. Šogad Latvi-jas pases un e-ID kartes varēja nofor-mēt Adelaidē, Melburnā un Sidnejā.

Pasu un e-ID pieteikumus noformē-ja Latvijas vēstniecības Japānā vēstnie-ces vietniece Egija Eglīte un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu apliecinošu dokumentu departamenta Metodiskās vadības nodaļas referente Ieva Cīrule. Pasu noformēšana Mel-burnā norisinājās Melburnas Latviešu namā 30. novembrī un 1. decembrī. Godu konsuli Adelaidē, Melburnā un Sidnejā pieņēma visus pasu pieteiku-mus, tos nosūtīja uz Rīgu, sastādīja pieņemšanas grafiku katram centram, nodrošināja telpu īrēšanu un iekārtoša-nu, sagādāja kancelejas preces u.c. Man ir jāatzīst, ka abas Latvijas amatperso-nas ļoti profesionāli un laipni pieņēma visus pilsoņus un visu lieliski izkārtoja.

IN: Vai ir zināms skaits Austrālijas

tautiešu, kuri šajos gados ir saņēmuši Latvijas pases (ieguvuši pilsonību)?

JRD: Precīza statistika man nav zināma, bet jau 1995. gadā Austrālijā bija reģistrēti 4 200 Latvijas pilsoņi. Pēdējos gados esmu palīdzējis vairā-kiem simtiem Latvijas pilsoņu pēc-nācējiem Austrālijā iegūt Latvijas pil-sonību. Šīm personām bija iespēja arī saglabāt savu Austrālijas pilsonību.

IN: Cik Latvijas pilsoņi šogad at-jaunoja pases, kurām beidzies derī-guma termiņš? Cik ieguva tās pirmo reizi?

JRD: Melburnā pieņēmu pietei-kumus no 126 Latvijas pilsoņiem. Uz Melburnu devās pilsoņi no Pertas, Zel-ta piekrastes, Ziemeļkvīnslandes, kā arī divi pilsoņi no Jaunzēlandes. Daži pilsoņi izņēma pirmo Latvijas pasi un

e- ID karti, bet citi atjaunoja pases, ku-rām bija izbeidzies derīguma termiņš.

IN: Cik katrā no pavalstīm?JRD: Ziņas, ko saņēmu no Lat-

vijas pēc mobilās pasu stacijas darba Austrālijā, ir sekojošas:• 108 Latvijas pilsoņi Sidnejā (98 pa-

ses, 41 personas apliecības);• 75 Latvijas pilsoņi Adelaidē (71 pa-

ses, 19 personas apliecības);• 116 Latvijas pilsoņi Melburnā (107

pases, 57 personas apliecības).Ņemot vērā, ka uz Latvijas vēst-

niecības atvēršanu Austrālijā laikam būs jāgaida nenoteiktu laiku, tad lūg-šu Latvijas Ārlietu ministrijai vismaz reizi 18 mēnešos nodrošināt Austrālijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus ar derī-gām pasēm un e- ID kartēm, izmanto-jot mobilās pasu darbstaciju. ■

Latvijas mobilās pasu stacijas darbs AustrālijāJau ceturto reizi veic izbraukumu

No kreisās: Ieva Cīrule, Jānis Roberts Dēliņš, Egija Eglīte.

FOTO

Ilze

Nāg

ela

Priekšā no kreisās: Dāvids Dārziņš, valdes priekšsēdis Jānis Dēliņš, Latvie-šu Ciema vadītāja Ingrīda Hoka (Hawke), Dr. Renāte Brazenora (Brazenor), Dimis Pešudovs un Ivars Kere; otrā rindā no kreisās: Alnis Druva un valdes priekšsēža vietnieks Viktors Bendrups jnr.

FOTO

Rok

sija

Rei

tere



Šī gada 24. novem-brī Austrālijas Latviešu Teātris (ALT) ar izrādi atzīmēja 66 darbības gadus, ieskaitot 65 gadu jubileju – kā programmā rakstīts: ALT 65+1.

Izrāde notika Mel-burnas Latviešu namā. Pirms izrādes nams sanēja kā bišu strops; foajē un kafejnīca čalojošu ļaužu pilnas un pie letes drūzma – Namam ienākums ga-rantēts. Zāle bija pilna ar numurētiem, apklātiem galdiem, un gar sienām prā-vas fotogrāfijas ar piezīmēm pauda par daudzajām izrādēm teātra ilgajā darbī-bas laikā. Zāles galā uz pāris galdiem pircējus gaidīja uzkodas un dzērienu pudeles.

Ap pulksten 14.00 zāle pēkšņi sa-tumsa, un uz skatuves no tumsas izni-ra starmeša kūlī Gunārs Klauss, viens no ALT dibinātāju grupas aktieriem, kurš izteiksmīgi nolasīja īsu ALT vēs-turi. Sekoja Judītes Šmits ievadvārdi, priekškars atvērās – izrāde sākās!

Pirmajā daļā bija seši fragmenti/ai-nas no ALT iepriekš uzvestām lugām, ieskaitot divus fragmentus no Skro-derdienām Silmačos.

Kā atskatam pagātnē, izrāde sākās ar fragmentu no M. Zīverta dramatis-kās, filozofisku atziņu piesātinātās ka-merlugas Tvans, ar kuras iestudējumu ALT uzsāka savu darbību 1953. gadā. Aktieri – Judīte Šmits, Anita Catog-gio, Andris Klauss un Eero Pūpedis, kuri 1953. gadā, manuprāt, vēl nebi-ja dzimuši vai bija tikai zīdaiņi, bija pārliecinoši savās lomās, bet no lugas fragmenta vien bija grūti rast empātiju ar lugā attēlotām personām.

Divi fragmenti no Skroderdienām Silmačos iepriecināja ar saskaņoto, virmoto kustību un dziesmām visas saimes skatā un humoru un raitu sa-spēli sievu ainā (Māra Kaziņa, Ieva Ozoliņa, Reneka Hart). Silmaču ļaužu vidū Kārlēna tēlā knapi atpazi-nu pazīstamo režisori un aktrisi Val-du Rubi, kura lieliski iejutusies savā

lomā, jauneklīgi skraidīja un lēkāja. Gribētos viņai uzprasīt mūžīgas jaunī-bas eliksīra recepti!

Asprātīgais skečs Sufliere bija lie-liska pārpratumu komēdija miniatūrā. Suflieres (Ieva Kaina) izmisīgās pūles pārraidīt ainas dialogu aktieru pārim (Inta Geberta un Pēteris Saulītis), kuri tēloja patosa pilnus mīlētājus un suflētos vārdus nemitīgi pārprata, iz-raisīja skatītajos smieklu šaltis.

Līdzīgi uzjautrinoša un pārlieci-noši notēlota bija spekulantu aina no Lagzdiņa/Ritmaņa dziesmu spēles Eslingena, kurā spekulanti (Gatis un Gvido Zunduri) pārvadā cūku (vai īsta?) bērnu ratiņos un pūlas melīgi at-gaiņāties no pārmērīgi ziņkārīgās, uz-mācīgās mazbērnu mīlētājas (Agnese Krūze).

Pirmā daļa noslēdzās ar fragmentu no Blaumaņa joku lugas No Saldenās Pudeles, kurā dumpīgais kalps Krišs (Ivars Mirovics) lūko pārliecināt lēno, apdomīgo, tiklo Taukšķi (Gu-nārs Klauss) kļūt par precinieku un eventuāli saimnieku Ezerlauku mājās. Taukšķis ir izmisīga lēmuma priekšā: zaudēt nevainību vai nomirt puisī. Ar patiesu prieku noskatījos abu piere-dzējušo aktieru tēlojumā. Īsta tēlojo-šās mākslas meistarklase!

Starpbrīdī, ar saldenās pudeles domu galvā, devos uz dzērienu galdu nopirkt pudeli vīna, bet velti – viss iz-

pārdots! Pārdēvēji nebija rēķinājušies ar skatītāju skaitu un lielo pieprasīju-mu.

Otrā daļa iesākās ar satīrisku ske-ču KD Rīcības komitejas sēde (Inta, Agnese, Reneka, Gatis, Pēteris), kas bija amizants, un man atgādināja ske-ču no pagājušo gadu Kultūras dienu Kaleidoskopa vai Raibās Pēcpusdie-nas izrādēm.

Tad uz skatuves uztipināja salīcis večuks un apsēdās uz krēsla it kā te-levizora priekšā. Programmā rakstīts: Pēteris Saulītis, bet manieres, žesti, valoda un izturēšanās pret divām dā-mām (Māra Kaziņa, Valda Rube) nepārprotami norāda, ka tēls ir dau-dziem vēl atmiņā esošais, kādreizējais Latviešu Nama pārvaldnieks, īpatnis Augusts Meistars. Talantīgais Pēteris ir kļuvis par lielisku aktieri!

Fragments no Andra Klausa lugas Gājputns deva aktieriem (Lija Pūpē-de, Patrīcija Ulpe, Edgars Vegners, Gvido Zundurs) iespēju tēlot mīma un farsa žanrā. Abu Austrālijā iebrau-

Pērn nesvinētu 65 gadu jubileju ALT svinēja šogadAtskaņas no pagātnes un skats nākotnē

Mēģinājums. „Skroderdienas Silmačos“. No kreisās zālē: ainiņas režisore Ieva Kaina sniedz padomus.

FOTO

Agn

ese

Krū

ze

Ģenerālmēģinājums – „Gājputns“. No kreisās: Edgars Vegners, Gvi-do Zundurs, Patrīcija Ulpe, Lija Pūpēde.

FOTO

Agn

ese

Krū

ze

Mēģinājums – „Eslingena“.

FOTO

Agn

ese

Krū

ze



Šī gada 7.,8. decembra nedēļas nogalē Čiflijā (Chifley), Kanberā no-tika Leldes Vītolas mākslas darbu izstāde.

Baibas Haringtonas, laikrakstā Latvietis Nr. 107 (2010. g. 9. sept. – http://laikraksts.com/578) teiktais, at-spoguļo arī šodienas izstādi: „...viņas (Leldes) mākslas pamatā ir dabas fo-togrāfijas. Lelde mūžīgi meklē jaunus veidus un tehnikas, lai pasniegtu ska-tītājam kāda skaista mirkļa redzēju-mu.“

Šajā skatē viņai ir fotogrāfijas, gleznojumi, tekstildarbi, digitāli pār-strādājumi – bagāta mākslinieciska izpausme.

Lelde Vītola piedzima Mannum ciemā, Dienvidaustrālijā. 1973. gadā viņa beidz Adelaides Universitātes inženierzinātņu fakultāti ar Bachelor of Engineering (Civil) (hons) grādu un vēlāk maģistra grādu (Master of Science), Anglijā, Birmingemas (Bir-mingham) Universitātē.

Kā inženiere Lelde strādā pie Aus-

trālijas valdības, piedaloties arī lie-lajā Googong dam-bja Jaundienvi-dvelsā plānošanā. Līdztekus darbam viņa turpina savu akadēmisko izglī-tību, studē ekono-miju un angļu lite-ratūru Austrālijas Nacionālā univer-sitātē (ANU) un iegūst Bachelor of Arts (BA) grādu. 1990. g. uzsāk pil-na laika studijas Kanberas Mākslas skolā, ANU, un 1996. g. iegūst Ba-chelor of Arts (Visual Arts) grādu gra-fikā, ir pasniedzēja ANU un Kanbe-ras Tehnoloģijas institūtā un 2013. g. iegūst BA (Visual) Honours, ANU grādu.

Lelde ir bijusi aktīva latviešu sa-

biedrībā; viņa bija latviešu tautas deju kopas Sprigulītis un tautas deju an-sambļa Saules josta saimes locekle.Leldi Vītolu intervēja Juris Jakovics

un Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

kušo dīpīšu, angļu valodas nepratēju, jauno sieviešu izmisīgās pūles nopirkt cūkas galvu no vietējiem miesniekiem, izsmīdināja un sajūsmināja skatītājus.

Fragmentā no Aivas Birbeles lugas Tāda es esmu savu aktrises talantu iz-teiksmīgi nodemonstrēja Ilona Brūve-re. Pati autore par lugu raksta: „Luga ir rakstīta stand up komēdijas žanrā. Tā ir monoizrāde drosmīgai aktrisei, kura ir gatava runāt par visu. Tas ir absolū-ti atklāts sievietes miesas stāsts, kurā tiek veikta pilnīga ķermeņa inventari-zācija un intīmo zonu bilance.“* Varu tikai piebilst, ka tas, kam šis stāsts ne-

izrauj smieklus vai vismaz smaidu, ir piedzimis bez humora izjūtas.

Izcils satīras humora paraugs bija skečs Prezidenta apsveikums. Ieska-tījies programmā nodomāju – lāga vīrs prezidents Levits; nav aizmirsis paslavēt diasporas tautiešu pūles uz-turēt latviešu kultūru. Biju pārsteigts, ka aktieris, kas uzrunāja mūs no ska-tuves, ir kā izspļauts ASV prezidents Tramps (Trump), kurš, it kā vēlēšanu kampaņas ietvaros, apsveic ALT tās 66 gadu pastāvēšanas svinībās. Pēte-ris Saulītis atkārtoti nodemonstrēja savas aktiera dotības.

Tad zāles malā kuplā skaitā pie skatuves un klavierēm nostājās kora Daina un Veseris koristi, kuri, Sand-

ras Birzes klavie-ru pavadījumā, iz-justi un iespaidīgi nodziedāja dzies-mas no Māras Zālītes / Zigmāra Liepiņa rokoperas Lāčplēsis. Izcili daiļskanīgi bija solisti Kalvis Jau-nalksnis, Dāvids Zemdegs un Val-dis Vagars.

N o s l ē g u m ā skatuvi piepildīja viss ALT ansamb-lis kopā ar dau-dziem koru Daina un Veseris dzie-dātajiem Skroder-dienas Silmačos beigu ainā, vienā grandiozā, dziedo-

šā, līksmes pilnā finālā, līdzīgi grand finale kādā no Mocarta komiskajām operām.

Izrāde ritēja raiti – atstarpes starp skečiem bija īsas, jo skatuves rekvizīti tika ātri izmainīti. Paldies režisorēm Judītei Šmitei un Ievai Kainai un vi-sam teātra ansamblim par jauko izrādi. ALT bija kādu laiku pamiris, bet ta-gad, Lācaram līdzīgi ir atdzīvojies un uzplaucis. Ar nepacietību gaidu prog-rammā solīto Skroderdienas Silmačos iestudējumu nākošā gada maijā!

Niks,sajūsmināts lugas skatītājs

Laikrakstam „Latvietis“

* aivabirbele.blogspot.com

Pērn nesvinētu 65 gadu...Turpinājums no 6. lpp.

Ģērbtuvē pirms izrādes. „Sufliere“. Inta Geberta un Pēteris Saulītis.

FOTO

Agn

ese

Krū

ze

Mēģinājums. „Skroderdienas Silmačos“. No kreisās: Māra Kaziņa, Reneka Hart, Ieva Ozoliņa.

FOTO

Inta

Geb

erta

Leldes Vītolas mākslas darbu skate KanberāBagāta mākslinieciska izpausme

Lelde Vītola ar tango deju svītru montāžu.

FOTO

Juri

s Jak

ovic

s


dalībnieki ievēlēja Dimi Pešudovu, Ivari Keri, Dr. Renāti Brazenoru un Dāvidu Dārziņu uz 3 gadiem. Valdē 2018./2019. darbības gadā vēl strādā-ja valdes locekļi Jānis Dēliņš, Alnis Druva un Viktors Bendrups jnr.

Valdes priekšsēža vietnieks J. Dē-liņš ziņoja kopsapulces apmeklētā-jiem, ka pēdējais saimnieciskais gads noslēdzās ar operatīvu zaudējumu, bet zaudējums ir krietni zemāks, salīdzi-not ar iepriekšējo gadu.

Pateicoties Latviešu Ciema un Ap-rūpes nama vadībai un darbiniekiem, Aprūpes nams 2019. gadā vēlreiz veiksmīgi izturēja Austrālijas valdības akreditāciju, kas nozīmē, ka Aprūpes nams var darboties vēl 3 gadus līdz nā-košajai pārbaudei.

LSPB valde rūpīgi pārauga Latvie-šu Ciema finanses un konsultējās arī ar finanšu speciālistiem. Pēc Austrālijas valdības statistikas, 47% no Aprūpes namiem ir grūtības iegūt peļņu, jo ienā-kumi nesedz lielos izdevumus, kas gal-venokārt ir saistīti ar darbinieku algām.

Jānis Dēliņš pilnsapulcē vēl ziņoja, ka pēdējā gadā interese par mājiņu pirk-šanu turpina pieaugt, Latviešu Ciemā tika pārdotas 7 mājiņas, un pašlaik pār-

došanā ir tikai 4. Interese par mājiņām un iespējām uzturēties Aprūpes namā ir ne tikai no latviešiem, bet gan arī no ci-tiem baltiešiem un cittautiešiem. Valde ir ļoti nopietni apsvērusi cittautiešu pie-derību Latviešu Ciemā kā patstāvīgiem iemītniekiem. Tas palīdzētu nodrošināt Latviešu Ciema un Aprūpes nama pa-stāvēšanu vēl ilgus gadus nākotnē.

LSPB valde ir konstatējusi tenden-ci vecākā gadagājumā cilvēku vidū il-gāk uzturēties savās mājās. Šie ļaudis bieži domā, kā pārcelšanās uz citu dzī-ves vietu ir sarežģīts un grūts process. Latviešu Ciema vadībai ir iespējams atvieglināt šo procesu un sniegt visu iespējamo palīdzību. Dzīves pārmai-ņas nekad nav vieglas, bet Latviešu Ciemā dzīve ir ļoti skaista.

Valdes priekšsēža vietnieks Jānis Dēliņš pateicās iepriekšējam valdes priekšsēdim P. Delveram un valdes loceklei Dr. Astrīdai Filānei (Phe-lan), 2018./2019. gadu valdes locek-ļiem par viņu darbu LSPB mērķu īstenošanā, LSPB sekretārei Mārai Blāķei, Ciema pārvaldniecei Ingrīdai Hokai (Hawke), visiem Ciema dar-biniekiem un Ciema talciniecēm par lielo enerģiju un labi padarīto darbu aizvadītajā saimnieciskajā gadā.

Ciema pārvaldniece Ingrīda Hoka (Hawke) pateicās LSPB valdei par at-

balstu un padomiem, ziedotājiem, vi-siem Ciema darbiniekiem un Ciema rosīgajām talciniecēm. Pilnsapulci slē-dza plkst. 12.05, un biedriem bija ie-spējā baudīt atspirdzinājumus Anetes Silarājas zālē.

LSPB 2019./2020. gadu valdes konstruēšana notika šī gada 25. no-vembrī. Par valdes priekšsēdi ievēlēja Jāni Dēliņu, bet par valdes priekšsēža vietnieku – Viktoru Bendrupu jnr.

Latviešu ciema Aprūpes namā ir 52 pastāvīgas un divas īslaicīgas pagaidu (Respite) istabas. LSPB pārvalda arī 54 pašaprūpes mājiņas, kuras atrodas skaisti uzkoptos dārzos. Latviešu Ciems ir kļuvis par vienu no Melburnas lat-viešu sabiedrības centriem, kur notiek sarīkojumi, viesības, tirdziņi, koncerti, sanāksmes un regulāri dievkalpojumi.

Latvieša Ciema vadītāja ir Ingrīda Hoka ( Hawke), kura strādā Ciemā kopš 2001. gada un 2016. gadā pārņēma Ciema vadītājas (Manager) pienākumus. Informāciju un atbildes uz visiem jautājumiem, kas attiecas uz Aprūpes nama piedāvātajām priekšrocībām un noteikumiem vai par pašaprūpes mājiņām, sniedz vadītāja. Tālr.: 9800 2977; E-pasts: [email protected]

Jānis Roberts Dēliņš,LSPB valdes priekšsēdis

Latviešu ciema īpašnieka ziņasTurpinājums no 5. lpp.

Nāk atkal viena vasariņa...Jancis par svinēšanu

Mazliet pārpūlējos ar virsrakstu. Vasara ir jau pienākusi. Bet tā kā neviens līdz šim nav sūdzējies, ka mani virs-raksti neatbilst patiesī-bai, tad es bez uztrau-

kumiem driķēšu tālāk. Kas tad ir pāris nedēļas šurp vai turp – draugu starpā.

Svētku sezonā gan tā lieta tik vien-kārša nav. Ja par pāris nedēļām pārrēķi-nājies, tad var iznākt, ka tev pīrāgi jā-cep vecā gada vakarā. Un ka Svētkos tu dabūji ēst fišš un čips* nevis pīrāgus kā Ziemassvētkos piederas. Es jau sapro-tu, ka ģimenēs tās lietas norit savādāk – nekādas nebūšanas ar pīrāgiem nevar iznākt. Mazie knēveļi to nepielaidīs. Un ģimenēs, kur knēveļi vairs nav – tie jau izauguši lieli – pats vīrs jau nu parūpē-sies, lai pīrāgi ir galdā, kad viņš grib ēst pīrāgus. Var jau būt, ka mana ģimenes dzīves iztēle nesaskan ar patiesību, ka man, tik ilgi dzīvojot vieninieka dzīvi, ir pārāk labas domas par to, kā notiek dzīve ģimenēs, bet lai nu paliek, tāpēc

vien jau nu neprecēšos, lai atrastu, kad īstais laiks cept pīrāgus. Un galu galā, vai tad bez pīrāgiem nevarētu nosvinēt Ziemassvētkus?

Man liekas, ka ja kādam ņurdētājam (kas prasa pēc pīrāgiem) noliktu priekšā pudeli konjaka, žāvētu zuti un tāfelīti šo-kolādes, nekādi protesta saucieni nebūtu dzirdami. Priecīgus Svētkus un Prozīt!

Protams, kā jau vecu vecais tei-ciens norāda: Vienam patīk māte, otram meita.... Un trešajam – alus un šprotes! Nekāda meklēšanās pa augstiem plauktiem, nekāda lieka tērēšanās. Nosvin svētkus, ēzdams šprotes un noskalodams tās uz leju ar vecuveco alutiņu. Ja kādam tas vēders tāds lielāks un ar to vien nepietiek, tad var piekost klāt šķēlīti rupjmaizi. Tikai nevajag smērēt neko virsū, lai nesamaitātu šprotēm garšu. Pietiks ar alu un šprotēm. (Taisi vaļā divas, trīs bundžas, ja ar vienu nav diezgan. Uz svētkiem nevajag’ gaunerēties. Tie nāk tikai vienreiz gadā.) Katrs jau sapratīs, ka es runāju par Ziemassvētkiem.

Ja runa ietu par Jāņiem, tad nāktu klāt siers un... Bet es jau neiešu mācīt pieaugušus cilvēkus, kā jāsvin svētki. Ja tikpat kā visu mūžu nodzīvojuši, nesvinot svētkus kā pienākas, tad par vēlu mācīt... Tad pat minētā konjaka pudele nepalīdzēs. Bet par to parunā-simies, kad tie Jāņu svētki nāks tuvāk.

Pie tās Ziemassvētku svinēšanas tikai gribu brīdināt – nesajauciet špro-tes ar sardīnēm – tās par prastu priekš tik lieliem Svētkiem. Un bez tam, ja saēdas par daudz sardīnes, var iznākt skraidīšana! Piedodiet, bet jābeidz.

Es tikko apķēros, ka man mājās nav vairs šprotes. Līdz svētkiem nav vairs daudz laika. Tā kā pašam vairs no mājam ārā tikt neveicas, tad jāsa-meklē kāds draugs vai paziņa, kas iz-palīdzēs un nopirks man pusduci bun-džiņu šprotes. Bez šprotēm, ar alu vien nevar sanākt nekāda īsta svinēšana...

JancisLaikrakstam „Latvietis“

* angl.: zivis un kartupeļi frī.

TIRDZIŅŠ 36. JD LAIKĀ!Pirmdien, 30. decembrī, no plkst.12.00 līdz plkst.17.00.

Melburnas Latviešu namā, foajē telpā Latvisku mantu darinājumu tirdziņš.


Laiku atpakaļ pasau-li saviļņoja nekad nere-dzēta izstāde, kurā tika parādīti cilvēki bez mie-sas un asinīm, – tātad, miruši, – un bez ādas, kas dzīves laikā slēpj šo

mūsu unikāli veidoto ķermeni.Var diskutēt par šādā veidā mirušu

cilvēku izmantošanu. Bet šie mirušie daudz vairāk nekā dzīvie mums iesit kā ar pātagu, vismaz uz brīdi izraujot no kolektīvā pašapmāna, kas paredz cil-vēkus iedalīt mūsu saimītē un tos citos: mūsu tauta un tā cita, mūsu rase un tā cita, mūsu izpratne par reliģiju un kul-tūru, un tā cita... ko varētu turpināt līdz bezgalībai un kas ir novedis un noved at-sevišķus cilvēkus un valstis līdz savstar-pējiem kariem ar vājāko iznīcināšanas.

Bet svētie Raksti nerimstoši, ne-nogurstoši atkārto: Jūs visi esat Viena Radītāja bērni.

Kur tad ir saknes tam, ka, neraugo-ties uz it kā tik nostiprinātām reliģiskām dogmām, notikumu attīstība mūsdienu pasaulē liecina, ka kaut kas ļoti būtisks tomēr nav kārtībā. Kaut kur nošauts garām taisnajam ceļam iepretim Patie-sībai, un, gadiem ejot, sākotnēji mazais novirzīšanās leņķis ir pieaudzis gran-diozā plašumā, veidojot plato ceļu, kas ved uz pazudināšanu, kā par to brīdināja Kristus. Un vēl Viņš Evaņģēlijos lieci-na, ka šaurs, pavisam šaurs ir tas celiņš, kas ved uz dzīvību, un – kas pats ļaunā-kais – klāt vēl nelāgais brīdinājums, ka ne katrs pa to ieies Debesu Valstībā.

Kas tad īsti ir tā Debesu Valstība un ko nozīmē pestīšana? – šie un vēl citi jē-dzieni, kurus tradicionāli lieto Kristīgajā Baznīcā, diemžēl, daudziem kristiešiem joprojām ir miglā tīti. Un kaut arī Rie-tumeiropas kultūru vistiešākā veidā vei-dojusi tieši kristietība, blakus lielajām iegūtajām vērtībām, kā ēna līdzi zogas neatbildēti, neērti jautājumi, kuri – arī tad, ja par tiem nerunā un neraksta, par sevi atgādina un atkal atgādina. Un vis-pirms jau – ar pustukšajām baznīcām.

Pretēji tam, mana personīgā piere-dze liecina par sešu gadu laika posmu (1988. – 1993.), kad Latvijā baznīcas bija piepildītas ar bērniem un viņu vecākiem un pat vecvecākiem. Brīnums sekoja brī-numam: ne tikai simtiem bērnu apmek-lēja dažādu konfesiju Svētdienas skolas, bet arī brīnums, ka 1990. gadā, vēl pa-domju okupācijas laikā, sāku vadīt ik-nedēļas radio raidījumus ar nosaukumu Svētdienas skola Latvijas Radio 1. prog-rammā. Kā izrādās, šo raidījumu klausī-jušies arī pieaugušie savās darba vietās, slimnīcās un mājās. Vēlāk sekoja iespēja atvērt kristīgās skolas, bērnudārzus un kristīgo mācību pasniegt Valsts skolās.

Nesen pārlasīju jau nodzeltēt pagu-

vušo laikrakstu Padomju Jaunatne, kurā publicēts mans referāts, kuru nolasīju 1989. gada konferencē Gars dara dzīvu Televīzijas centrā Zaķusalā. Tajā es runā-ju par to, kā uzsākušas darboties Svētdie-nas skolas un kā es iedomājos to attīstību dažādos virzienos – ar ansambļiem, ko-riem, teātra grupām, rokdarbu un sporta nodarbībām, uzsverot bērnu un jauniešu savstarpējo draudzību un uzticību, atbil-dību par savu rīcību Dieva priekšā un, sekojot Kristus paraugam, ik dienas kļūt labestīgākam un drosmīgākam.

Tajā laikā man vēl nebija nekādas pieredzes par to, kā Svētdienas skolas darbojas citur pasaulē. Nebija arī ne-kādas Svētdienas skolu literatūras, jo bija taču komunisma režīms...

Neatceros datumu, bet kā šodien atceros kādu neaizmirstamu sapni 1988. gada beigās: „Es kāpju lielā, izkaltušā kalnā un jūtu zem kājām sa-kaltušo zāles un ķērpju skrapstēšanu. Visapkārt pelēks, gandrīz putekļos sa-birzis plašums. Kāpšana nav viegla, jo kalns ir stāvs un grubuļains.

Beidzot esmu kalna virsotnē. Tur es ieraugu divas milzīgas akmens plāk-snes – manā augumā. Tās ir aprepējušas sakaltušiem ķērpjiem un sūnām, līdzīgi kā viss kalns. Es pieeju pie tām un sama-nu, ka zem ķērpjiem kaut kas iegrebts. Kaut kas rakstīts. Ar plaukstu paberzēju akmens plāksni, un no pārsteiguma atlē-cu malā! Pēkšņi abas akmens plāksnes it kā atdzīvojās, un uz mani sāka starot man nekad iepriekš neredzēti akmenī ie-cirsti burti un vārdi. Katrs burtiņš dega dzīvām, priecīgām liesmiņām – netvera-mā skaistumā! Es stāvēju pretim šīm brī-numainajām plāksnēm elpu aizturējusi, un tikmēr šis teksts manī it kā iegravē-jās, ieskenējās, kā to mūsdienās saka. Tā bija bezvārdu komunikācija, kur es atbildēju: „jā, jā, es saprotu.“

Tajā brīdī viss kalns atdzīvojās. Bet interesantākais un neparastākais bija tas, ka no kalna pakājes uz augšu sāka urdzēt kristāldzidri strautiņi, kas kā dzīvinošas vēnas izplatījās pa visu kal-nu. Un tur, kur parādījās ūdens strau-mīte, tur tūlīt sazaļoja koši zaļa zāle, un cita pēc citas atplauka nekad, nekur neredzētas lielas puķes, divu plaukstu lielumā: baltas, gaiši zilas, rozā...“

No dažiem pirmajiem radio raidīju-miem man ir saglabājušās izdrukas, ku-rās ierakstīts mans radio runātais teksts. Tajos skaidri esmu izteikusies par to, kā es saprotu Kristus nozīmi cilvēka dzīvē.

Tikai pēc daudziem gadiem, kad, atbildes meklējot, izlasīju Lielo katoļu katehismu un citus teoloģiskos tekstus, es sapratu, cik dziļš bezdibenis ir starp to, kā es saprotu, un starp to, kā jābūt, kā būtu jātic pēc dogmu vadlīnijām.

Domāju, – ja Kristus būtu glābis

cilvēkus tikai mehāniskā veidā, kā tiek norādīts, un ja patiešām cilvēki būtu izglābti no visa ļaunā, tad viņi nedzī-votu tik pretēji Kristus mācībai.

Šie jautājumi manī gruzd tik dziļi, ka gadiem ilgi, dienu pēc dienas esmu meklējusi dažādos Avotos atbildes – vai patiešām tas, ko mācīju un kas ir mana pārliecība, ir kaut kas tik nepareizs, ka domāju, ja es dzīvotu viduslaikos, mani noteikti sadedzinātu uz sārta par ķecerī-bu. Bet fakts paliek fakts, ka manā vadī-bā Atmodas gados dzima nekad iepriekš neredzēta bērnu kristīgās audzināšanas atdzimšanas kustība. Bērni bija tie, kas savus vecākus atveda pie Dieva, un tīrās sirds lūgšanas vienoja mūsu tautu gan Latvijā, gan ārpus tās. Un Dieva brī-nums notika – 1991. gadā mēs atguvām neatkarību bez asins izliešanas.

Un atvērās visi vārti, lai bērnus un jauniešus varētu pie Dieva vest, pie Dievapziņas, pie izpratnes par cilvēka dzīves jēgu un atbildību Dieva un cil-vēku priekšā.

Šie garīgie meklējumi bijuši tik in-tensīvi un aizraujoši, ka, pavisam ne-manot, aizsteigušies gadi...

Vispirms vēlreiz ļoti rūpīgi un lēni izlasīju Veco Derību, pēc tam Jauno Derību. Tad es meklēju teologu ko-mentārus, kas visbiežāk ir uzrakstīti izcili samudžināti un laikam tāpēc akadēmiski. Bet katrā ziņā, nejūtot mazāko sirds siltumu, tos lasot.

Tad es likos ar to mierā un sāku meklēt citā virzienā – šoreiz Baznīcas svēto aprakstos dažādos gadsimtos.

Tā es nonācu līdz Tuksnešu Tēviem un vairākus gadus pēc kārtas rūpīgi la-sīju mūsdienu vācu shiamūka, vientuļ-nieka Gabriela Bunges grāmatas. Viņš visu mūžu veltījis 4. gs. Mūka – vien-tuļnieka Evagriosa Pontikos grāmatu tulkošanai no koptu valodas.

Gribēju saprast iemeslu, kāpēc šis izcili izglītotais teologs (tajā laikā izglī-tība bija ļoti dārga), grieķu aristokrāts pēc pusgada nostrādāšanas pie bīska-pa, neatgriezeniski aizbēga uz tuks-nesi? Kā viņš pats izteicās – tuksnesī nebija vieglāk, īpaši, ja esi pieradis dzī-vot bagātībā un baudot popularitāti kā izcils orators un jauns, skaists cilvēks.

Taču tur, Baznīcas netraucēts, viņš mūža garumā izstrādāja mācību par cil-vēka dvēseli – visdziļāko dvēseles psi-hoanalīzi kristīgā skatījumā. Saprotams, vēlāk pie viņa pēc padomiem devās ne tikai citi mūki – vientuļnieki, kuri tu-vumā izveidoja savas apmetnes, bet arī tā laika bagātie aristokrāti, lai veldzētos Evagriosa dziļi pārdomātajos padomos. Viss, ko Evagrios rakstīja vai runāja, tika apstiprināts ar viņa paša dzīvi –

Saknes meklējot (2)Par sapni un īstenībuPirmais turpinājums. Sākums LL570.



Septītā diena Darvi-nā, un ceļamies laicīgi. Šodien braucam pāri Arafūras jūrai uz Batur-stas salu apciemot abori-gēnu ciemu Vurumīan-gu (Wurrumiyanga).

Brošūra rāda, ka prāmis nedarbo-jās katru dienu, jo atpūšas otrdienās un trešdienās, un ka jāierodas ostā vismaz pusstundu pirms paredzēto atiešanas laika. Atlicinām piemērotu laiku atrast ostu un vietu atstāt Berti, bet nonā-kam ostā gandrīz veselu stundu pirms prāmja atiešanu. Satiksme piektdienas rītos Darvinā nesalīdzināma ar pieras-to lielo pilsētas straumi. Daži jau gai-da, kad piebraucam, bet biļešu birojs vēl slēgts. Tas atveras tikai pusstundu pirms prāmja atiešanas. Mums būs jā-gaida uz biļešu pirkšanu.

Viens iemesls braukšanai bija apcie-mot dzimšanas vietu Ričmondas futbo-la komandas spēlmanim Danjels Rijolīs. Rijoli ģimenes vārds diezgan slavens un populārs Baturstas salā, jo vairāki ģimenes locekļi guvuši slavu, spēlējot citās komandās valsts līgā. Sēdot blakus pāris aborigēnu tantēm, uzprasu viņām, vai varbūt pazīst Danjelu. Pagriežoties pret mani un dziļi ieskatoties manā sejā, ar mazliet it kā neticīgu skatu, paskaid-ro: „Nu, protams. Esmu viņam tante. Iz-auklēju viņu, kamēr viņa mātei bija jāiet darbā. Redzi, tur viņa stāv. Ej nopērc no viņas biļeti, citādi netiksi uz prāmja.“ Eju arī, un ar biļeti kabatā, kad laipni palūdz, vēl ar fotogrāfiju kopā ar viņu, Suzanna fiksi to nospiež. Protams, pēc tam arī jāfotografējas ar visām tantēm un vēl citiem Rijoli cienītājiem.

Pielien prāmis; varens divstāvu pontonu kuģītis. Vietas diezgan, un apakšstāvā bufete, kur var iepirkt ēdie-

nu un bezalkohola siltus un aukstus dzērienus. Ceļojums ilgs vairāk nekā divas stundas, un tā kā jūras straume plūst nepārtraukti no labās borta pu-ses, brauciens nav vispatīkamākais, ko esmu piedzīvojis. Tomēr, piebraucot salas tuvumā, jūra samierinājās, un izeju uz aizmugures klāja. Klāt pienāk viena Rijoli tante un rāda ar ielocītu pirkstu (ir negodīgi, pat draudoši, rādīt ar taisnu pirkstu!) uz krastu, kur bērni peldas jūrā. Kad saku viņai, ka brošūrā rakstīts, ka šajos ūdeņos dzīvo daudz krokodilu un mudina jūrā nepeldēties, tante saka, ka bērniem tie nekad neuz-brūk, tikai pieaugušiem. Smaidoši viņa paskaidro, ka krokiem neinteresē teļa gaļa. Labāk pagaida uz pieaugušiem cilvēkiem! It sevišķi, ja tie ir balti un su-laini! Uz vietas nolemju nebrist ūdeņos!

Vurumīangas ciemā dzīvo ap 1500 aborigēnu, un tas esot vislielākais ciems Tivi salās. Kuģu piestātne kā tāda nav. Prāmis pielien, cik vien tuvu krastam iespējams, un nolaiž laipu, pa kuru mēs aizejam uz pludmali, kur gaida daudz vietējo. Gan jau atbrauku-šiem līdz visādi gardumi no cietzemes. Bet drīz visi ceļotāji un sagaidītāji pa-zuduši un paliekam vieni paši. Labi, ka tūristu kartīte rokās. Ejam lūkoties.

Netālu no ostas pieejam vecai ka-toļu misionāru celtai baznīcai, un tur-pat blakus radio būda, no kurienes vie-tējais bīskaps un aborigēnu gaisa sargs novēroja japāņu lidmašīnas, lidojot uz-brukumā uz Darvinu. Armijas štābs, saņemot viņu brīdinājumu, nolēma, ka lidmašīnas no pašu flotes un neie-darbināja nekādu pilsoņu brīdināšanu. Dīvaina līdzība Pērļu Haberam! Šī lēmuma sekas apskatījām pāris dienas iepriekš, kad bijām Darvinas kara mu-zejā. Blakus būdiņai bronzas tēls vel-tīts gaisa sargam, kurš apcietināja ja-pāņu lidotāju, kam lidmašīnas motors nodila, un tas nosēdās šeit tuvumā.

Pilsētas karte ved tālāk, kur blakus baznīcai muzejs, kafejnīca un iepirk-šanās veikaliņš. Diemžēl, šīs iestādes atvērtas tikai pirmdienās. Ejam tālāk.

Pa ceļam katoļu skola, kas dibināta 1910. g., kur savā laikā bīskaps Gizels (Francis Xavier Gsell) ieguva nosauku-mu bīskaps ar 150 sievām. Nu, ne jau tāpēc, ka viņam bija 150 sievas! Jāsa-prot, ka tajos laikos aborigēnu vīri ņēma jaunavas kā sievas, un bīskaps iepirka jaunavas, samaksājot vecākiem pūru naudu, un uzraudzīja meitenes līdz tam laikam, kad viņas bija gatavas precēties ar gados līdzīgiem zēniem. Cēls senti-ments gan, un, kaut gan viņam laimējās kristīt 115 bērnus, it nevienu neizdevās pievērst katoļu ticībai. Iedzimtā dievtu-rība viņiem tomēr bija daudz ticamāka.

Pāri ielai no skolas sporta laukums

un peldbaseins. Stipri karsts, un ejam uz baseinu. Vārti vaļā, bet neredzam ne-vienu. Meitenes iet pārģērbties, kamēr es palieku ēnā pie somām. Iešu, kad vi-ņas atnāks atpakaļ. Meitenes atvēsinās baseina dziļā galā, bet, kad pats taisos iet pārģērbties, ierodas skolas klases. Kaut gan tikai daži skolēni plunčājas baseina seklajā galā, skolotājs pienāk un vaicā, ko mēs šeit darām? Izrādās, ka skola esot noīrējusi baseinu visai dienai, kaut gan visu dienu nelietos, un vajag atļauju no pilsētas valdes, ja mēs vēlamies peldēties. Skolotājam pašam nav nekādu iebildumu, bet tomēr varētu būt apdrošinājuma jautājumi un prob-lēmas. Eju prasīt atļauju. Rajona valdes birojs turpat pāri ielai, bet, kad beidzot sazinos ar direktoru, atļauju nesaņemu. Ceru, ka tas nebija ādas krāsas dēļ. Mei-tenes iet uz dušām, lai pārģērbtos. Es palieku atkal nosvīdis pie somām.

Ejot tālāk uz iekšzemi, pienākam pie kapsētas. Plašā laukumā daudz kapu kalnu un uz dažiem bēru stabi ar izgriezumiem un piekārtiem plīvu-riem. Kapsētā nav atļauts fotografēt, jo iedzimtie tic, ka tas var nozagt mi-rušo dvēseli. Ievērojam šo prasījumu un paliekam pie skatīšanās.

Ap stūri uzbūvēta jauna baznīca. Trīs malas vaļējas. Vienīgā siena aiz altāra. Praktiska būve šajos klimatu apstākļos. Visapkārt baznīcai ēnai-ni koki, zem kuriem sēž iedzimtie kā apļos, tā arī atsevišķi. Apkārtne tomēr diezgan netīra, piemēslota ar ēdiena atliekām, papīriem un pamestām spēļu kārtīm. Tieši pāri ielai veikals, ap kura grozās jauniešu bars, kamēr vecākie visi sēž ēnā pie baznīcas.

Veikalā darbojās vēsinātajs. Ai, cik jauki! Nolēmām iepirkties ļoti lēni. Veikala pārzinis ļoti laipns un piedā-

Dzimšanas dienas ceļojums (9)Džūdija DarvināAstotais turpinājums. Sākums LL563, LL564, LL565, LL566, LL567, LL568, LL569, LL570.

Radio būdiņa un bronzas tēls.

FOTO

Suz

anna

Zar

iņa

Turpinājums 11. lpp.Jaunās baznīcas iekšpuse.

FOTO

Suz

anna

Zar

iņa


vā meitenēm lietot veikala tualeti, ja vajadzība rodas. Ārējās tualetes esot diezgan šaubīgā stāvoklī. Kompleksā vēl divi veikali. Vienā iepērkam siltus čipus un ķīniešu rullīšus, bet otrā telpa

tukša aiz slēgtām durvīm. Gan jau šeit grūti uzturēt vienalga kādu pelņu ne-sošu pasākumu.

Ar pusdienām rokās dodamies atpakaļ jūras virzienā, kur uz kartes rāda jābūt sporta klubam. Pasēdē-sim un apēdīsim pirkumus. Diemžēl klubs slēgts. Klubs darbojās tikai pāris stundas vakaros, un dežurantiem vis-visādas problēmas sakarā ar viltotām ieejas kartēm. Daži kluba ciemiņi pat bija pārgriezuši pagalma stiepļu iežo-gojuma sētu, lai tiktu klubā nemanīti. Jāiet citur sameklēt ēnainu vietu, lai paēstu pusdienas. Atrodam ēnu jūras malā netālu no izkāpšanas vietas.

Paēduši. Karte ved mūs uz mākslas galeriju, un ceram, ka tā būs atvērta. Tūristu brošūra stāsta, ka būs pieeja-mas gleznas, zīmējumi, rokdarbi, koka un kaulu izgriezumi. Visi, protams, vietējo aborigēnu darbi. Veikals at-vērts, un redzam daudz un dažādus piedāvājumus. Diemžēl, piedāvājumi ļoti dārgi, un kaut gan dažus būtu lab-prāt paņēmis līdzi uz mājām, maks to tomēr neatļāva. Vēsinātā galerijā patī-kami, un bez steigas apskatām vietējo mākslinieku darbus, līdz jūtam, ka bez iepirkšanās nebūtu godīgi kavēties. Ejam uz ostu sagaidīt prāmi, kas vedīs atpakaļ uz Darvinu.

Atpakaļceļā vairāk pasažieru nekā

šorīt, braucot uz salu. Tā arī ir katru piektdienu. Vietējie dodas uz Darvinu, kur daudz vairāk ko darīt nekā Vuru-mīangas ciemā. Atskatoties uz mūsu viesošanos, saprotu šo gribu.

Tomēr, tur, Vurumīangā, atrodas viņu dzimtu mājas, un tas vienmēr vi-ņus vilks tur atpakaļ.

Kristaps ZariņšLaikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

Dzimšanas dienas ceļojums (9)Turpinājums no 10. lpp.

Kristaps un Suzanna – „Tīvī māksla“.

FOTO

Džū

dija

Atpakaļ uz prāmi.

FOTO

Suz

anna

Zar

iņa

bet kultūrpolitika šajā jomā ir bijusi pēctecīga – katra valdība ir secīgi ri-sinājusi šo jautājumu līdz tam, ka mēs tagad esam šīs ēkas atklāšanā.

Šī ir vienīgā tāda mēroga muzeju krātuve pasaulē, kurā glabāsies tieši latviešu vēstures un kultūras liecības. No tām mēs veidojam priekšstatus par savas tautas vēstures gaitu un kultūru dažādos laika posmos. Tā rada saikni starp paaudzēm, nācijas paaudžu pēc-tecību.

Vēsturiskā atmiņa un kultūra lī-dzās valodai ir Latvijas valsts un lat-viešu nācijas identitātes veidojošie fak-

tori. Tieši kultūra un vēsture mums dod iespēju sevi atpazīt un apzināties gan individuālā, gan tautas un valsts kon-tekstā. Tāpēc kultūrpolitikai jābūt īpaši atbildīgai – gan respektējot kultūras un vēstures mantojumu, gan sekmējot kul-tūras procesus un vajadzības šodien.

Muzeju krājumi arī agrāk bijuši pētniekiem un interesentiem pieejami. Taču jaunā krātuve pastiprinās interesi pētīt, interpretēt un skaidrot vēsturi un kultūru, kas ir ļoti svarīgs intelektuāls darbs, kurā vienmēr ir daudz darāmā. Vēsture nekad nebūs izpētīta, līdz ar to es domāju, ka šī krātuve dos jaunu impulsu latviešu kultūras mantojuma apzināšanā. Tāpēc kultūras mantoju-mu ir ļoti svarīgi iekļaut šodienas ap-

ritē, un šī četru muzeju kopējā krātuve dos savu artavu.

Godājamie muzeju darbinieki!Līdz ar jums es priecājos, ka esat

ieguvuši jaunas, moderni aprīkotas darba telpas. Un vismaz daļai no jums būs iespēja šeit strādāt ar savu degsmi, savu kompetenci, kas jums visiem ir – glabāt un radīt iespēju, lai šis kultūras mantojums būtu visiem pieejams. Un jaunajos apstākļos jūs turpināsiet šo darbu tikpat aizrautīgi kā līdz šim.

Dārgie muzeju darbinieki!Vēlu jums veiksmi šajā darbā šeit

un arī citur Latvijā!Paldies jums!

Valsts prezidents Egils Levits11.12.2019.

Atklāj muzeju krātuvju...Turpinājums no 1. lpp.

viņš patiešām dzīvoja tā, kā rakstīja.6. gs. viņa mācību atkārtoja Sv. Mak-

sims Apliecinātājs. Taču 653. gadā Mak-simu notiesāja par noziegumu pret valsti, par Baznīcas un pilsoņu miera jaukšanu. Ķecerības laicīgos aizstāvjus visvairāk kaitināja Sirdsskaidrā Maksima Aplie-cinātāja garīgā neatkarība. Saniknoja arī tas, ka mierīgā savas taisnības apziņā viņš turējās pretī veselam baram hierar-hiskās kārtības līdzskrējējiem un izda-bātājiem. Tas izskatījās pēc iedomības, it kā viņš savu gribu stādītu augstāk par citiem. Jo viņš sacīja: „Es domāju nevis par romiešu un grieķu apvienošanu vai šķelšanu, bet par to, kā man neatkāpties

no savas pārliecības.“Ar viņu ilgi un uzstājīgi strīdējās,

bet kad viņš beigās tomēr palika ne-lokāms, tika pieņemts lēmums izsū-tīt – vispirms uz Bizantijas cietoksni, vēlāk atpakaļ uz Konstantinapoli, līdz beidzot 662. gada augustā Shimarisas cietoksnī viņu izdeva asiņainai spīdzi-nāšanai, kur drīz vien viņš arī mira.

Ļoti drīz pēc Maksima Apliecinā-tāja nāves tika uzrakstīts svētā dzīves-stāsts jeb slavinājums. Bet viņa skatīju-mu uz cilvēku, kas ir līdzīgs Evagriosam redzējumam, ir vērts iepazīt tuvāk. Jo viņš runā arī par mani, par tevi, par ik-vienu cilvēku, atklājot iemeslu, kāpēc mēs piedzimstam un esam. Viņš sniedz garīgu instrukciju, kā domāt un dzīvot, lai paturētu sevī vienīgi labo un vienīgi

labo izstarotu pasaulē.Līdzīgi šo domu attīsta vairāki kri-

stīgie domātāji un mistiķi turpmākajos gadsimtos. Taču tie visi tikuši noraidī-ti, pasludināti par herētiķiem, ķeceriem vai arī aizgājuši vientuļnieku ceļos.

Interesanti, ka gadsimtiem ritot, kā gigantiski garīgi viļņi te uzrodas, te top vardarbīgi iznīcināti spēcīgi Dievišķi viļņojumi, kurus iekustina atsevišķi, Dieva uzrunāti cilvēki, kuri kā ar spēcīgu, neredzamu magnētu, Kristus spēkā aizrauj sev līdzi vare-nas cilvēku masas, un tad – šo vienu iznīcinot, labais noplok, un kā Mozus laikā, visi atkal dejo ap zelta teļu.

Vera Volgemute Rozīte2019. g. novembris

Laikrakstam „Latvietis“

Saknes meklējot (2)Turpinājums no 9. lpp.


2019. gada 28. novembrī 92 gadu vecumā mūžībā aizgāja izcils māksli-nieks un ģeniāls cilvēks Haralds No-rītis.

Norītis ir dzimis Rīgā, 1927. gada 8. jūlijā.

Mācījies Rīgas Valsts tehnikumā. Pirmo mākslas izglītību ieguvis sko-lā pie gleznotāja Jāņa Kalmītes. Jau padsmitnieka gados viņš strādāja kā grafiķis Egila Hermanovska Mākslas un Arhitektūras Salonā, Rīgā. Bet jau-nībā spēlējis arī ledus hokeju, un inte-resi par šo spēli saglabāja visa mūža garumā.

Pēckara gadus pavadīja Vācijā, kur ārpus darba studēja mākslu privāt-stundās, bet arī divas sezonas aizvadī-ja, spēlējot ledus hokeju Augsburgas komandā.

Pārceļoties uz dzīvi Austrālijā 1951. gadā, Norītis turpināja mākslas studijas ESTC koledžā (East Sydney Technical College, vēlāk NAS – Na-cionālā Mākslas Skolā) Sidnejā, kuru nobeidza 1954. gadā un palika turpat vēl uz gada strādāt kā skolotājs.

No 1955. gada strādāja K.G.MUR-

RAY izdevniecībā kā grafiķis un ilus-trators, vēlāk kļūstot par izdevniecības māksliniecisko redaktoru. 1958. gadā kopā ar Džonu Vaitu (John White) no-dibināja dizaina un reklāmu biroju Art Department Pty. Ltd. Sidnejā, kas sek-mīgi darbojās vairāk nekā 30 gadus.

Tūkstoš deviņi simti sešdesmi-tie gadi bija laiks, kad pirmā pēckara paaudze sasniedza pilngadības gadus un radīja radikāli jaunus virzienus mākslā. Norītim bija svarīgu loma, lai publika varētu redzēt šo jauno mākslu. 1966. gadā viņš kopā ar Džonu Vai-tu un mākslinieku Toniju Magiliku (Tony McGillick) dibināja Centrālās ielas galeriju (Central Street Gallery) Sidnejā, kura kļuva par jauno avan-garda mākslinieku izstāžu un domu izmaiņu vietu. Norītis stāsta: „Tajā laikā Sidnejā bija tikai dažas salonti-pa mākslas galerijas. Nebija neviena galerija, kur jauni mākslinieki varēja izstādīties, un tāpēc mēs nodibinājām „Centrālās ielas galeriju“. Pati pirmā galerijas izstāde 1966. gadā rādīja tā laika amerikāņu pop mākslu (Ameri-can Pop Art).“

Nākamajos piecos gados Haralds Norītis organizēja 48 grupu un solo izstādes, starp tām pirmo reiz Aus-trālijā redzamu mākslu: Anrī Matiss (Henri Matisse) litogrāfijas, Josef Al-bers (Joseph Albers) krāsu interakci-jas, Džaspers Džons (Jasper Johns), Endijs Vorhols (Andy Warhol), Džek-sons Poloks (Jackson Pollock), Helen Frankenthaler; Rojs Lihtenšteins (Roy Lichtenstein)... un citu mākslinieku darbus no Amerikas un Eiropas. Ga-lerija pastāvēja līdz 1988. gadam, iz-stādot jaunākos un radikālākos māks-linieku darbus.

Viens no nozīmīgākajiem no-tikumiem modernā mākslā Austrālijā bija 1969. gadā māksli-nieka Kristo (Chris-to) instalācija Sidnejā, Wrapped Coast – One Million Square Feet (Aptīts krasts – miljons kvadrātpēdu). Arī šeit Norītis spēlēja lomu, noorganizējot Central Street galerijā Kristo zī-mējumu un iepakojumu darbu izstādi, līdztekus krasta iesaiņošanas ak-cijai.

Norītis ir arī spēlējis lielu lomu Austrālijas latviešu mākslā. Kopā ar Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības priekšsēdi Gunāru Krū-miņu, Norītis radīja ini-ciatīvu 1979. gadā izdot grāmatu Latviešu māks-

linieki Austrālijā angļu un latviešu va-lodās. Norītis bija grāmatas materiālu apdares, salikuma un dizaina autors.

Haralds Norītis arī organizēja AL18. KD Tēlotājas mākslas izstādi Sidnejā, un bija autors plakāta, simbo-la un grafiskas apdares iespiedu dar-biem.

Central Street galerijā ar Norī-ša gādību bija sarīkotas trīs Latvijas mākslinieku izstādes − Latvijas gra-fika (1979), Latviešu teātra plakā-ti (1981) un Latvijas mākslinieka Ulda Zemzara personālizstāde (1982). Ar šīm izstādēm Norītis veidoja kultūras tiltus starp Austrāliju un Latviju.

Pēdējā no augšminētajām izstā-dēm bija portreti un ainavas, ko Uldis Zemzaris bija radījis ciemošanās laikā Austrālijā 1982. gadā. Man personīgi šī izstāde bija ļoti nozīmīga, jo caur to atklājās, ka man Latvijā bija līdz tam laikam neiepazīts brālēns. Izstādē bija arī mans portrets, kurš tika iekļauts izstādes plašajā katalogā. Katalogs aizceļoja uz Latviju, tur to ieraudzīja mans brālēns Mārtiņš, kuram arī iz-nāca satikt Sidnejas latviešu māksli-nieku Gunāru Krūmiņu. Atgriežoties Sidnejā, Gunārs mani saveda kopā ar Mārtiņu, un tā uzzināju, ka mēs esam radinieki.

Par šī laikmeta mākslu 2012. gadā notika plaša izstāde Sidnejas Mekvo-rijas (Macquarie) universitātes gale-rijā ar nosaukumu Sešdesmito gadu mākslas eksplozija, kurā ar saviem darbiem bija arī Norītis pārstāvēts (skat. laikrakstu Latvietis Nr. 222: http://laikraksts.com/raksti/2819)

2008. gadā izdotajā grāmatā Aus-trālijas latviešu mākslinieki Norītis rakstīja par savu pieeju glezniecībā:

„Abstraktā ekspresionisma jūtu izplūdums mani nekad nav pārlieci-nājis. Man gleznot nozīmē ko vairāk nekā spontāni žesti vien. Tam ir jā-būt cilvēka prāta turpinājumam uz audekla, jūtu ierosinātam, kas rodas darba procesā, cīnoties pašam ar sevi.

Dažādi „ismi“ ir nākuši un gā-juši, bet mana pārliecība laika gai-tā nav mainījusies. Glezniecība man vienmēr ir bijusi kā sūtība, turpretī būt gleznotājam nozīmē tikai spēlēt kādu lomu mākslas institūciju laukā. Tā ir nozīmīga atšķirība. Es gleznoju tāpēc, ka man tas ir jādara, un nevis kādu citu iemeslu dēļ. Redzēt dabu un pasauli ar svaigu skatījumu ir svarī-ga mana radošā procesa sastāvdaļa. Darbs parasti risinās lēni. Idejas ro-das, attīstās un mainās. Uz negruntēta kokvilnas audekla tiek liktas daudzas plānas, caurspīdīgas krāsu kārtas. Tas ļauj krāsai piesātināt audeklu un

Haralds Norītis mūžībāGleznotājs, grafiķis, skolotājs

Haralds Norītis. „Helix“ („Heliks“).

FOTO

no

Har

alda

Nor

īša

pers

onīg

ā ar

hīva


Haralds Norītis8.07.1927.–28.11.2019.


radīt virsmu, kas ir starojoša un dzid-ra. Mani galvenokārt saista krāsu un formu spēks, to pozitīvās un nega-tīvās kvalitātes, kā arī radošais tel-piskums. Atrast tādas krāsas, kuras, kopā saliktas, rada jaunas attiecības un saskaņas. Formas rodas, meklējot to risinājumu un nobeigumu. Viss ra-došais process apzināti gūst sev moti-vāciju no dabas un no vides. Darbos

ir redzama nepārprotama tieksme at-teikties no visa liekā un radīt domas un izjūtu skaidrību visvienkāršākajā risinājumā. Man šobrīd tā ir gleznie-cības jēga.“

Norītim bijušas vairākas personā-lizstādes Austrālijā, Kanādā un Lat-vijā. Viņa darbi atrodas privātās un publiskās kolekcijās Austrālijā, ASV, Anglijā, Vācijā, Kanādā un Latvijā, to vidū Austrālijas Nacionālā galerijā Kanberā, Austrālijas pavalstu muze-jos un Latvijas Valsts mākslas muzejā

Rīgā.Haralds Norītis bija Latvijas Māks-

linieku savienības biedrs.Haralds ar sievu Eiženiju iepazinās

1943. gadā, un šķita, ka nekas vairs vi-ņus nespēs šķirt, bet... karš, bēgļu gai-tas Vācijā mainīja nodomus; Eiženija nonāca Amerikā, bet Haralds – Aus-trālijā. Pēc gariem gadiem viņi atkal satikās 1971. gadā, bet šoreiz, lai ne-šķirtos. Viņi dzīvoja Sidnejā, bet vēlāk pārcēlās uz Zelta piekrasti (Gold Co-ast) Austrālijā.

Haralds bija cilvēks ar dzīvesprie-ku un labu humora izjūtu, kas vienmēr ciemiņus sagaidīja ar lielu viesmīlību. Bija prieks un gods pazīt Haraldu No-rīti.

Ojārs Greste

Vēres:1. Grāmata „Austrālijas latviešu

mākslinieki“, ALMA, 20082. Nikolaja Bulmaņa raksts

par Haraldu Norīti Jauna Gaitā: https://jaunagaita.net/jg238/JG238_Noritis.htm#Grafi%C4%B7is

3. Haralda Norīša Curriculum Vitae

Daina Dagnija1937.g. 15. III Rīgā – 2019.g. 4.XII Rīgā

„Māksliniekam taču visinteresan-tākā, visnozīmīgākā ir paša radošā domāšana. Tā var būt nebeidzama – tam vajag divus mūžus,“ reiz atzinās gleznotāja Daina Dagnija, kura 4. de-cembra vakarā aizgāja mūžībā, tur, kur norit mūžīgais Visuma ritējums un kur mītiskā spēkā norisinās dzīvības gaita, kas attēlota viņas Senču ezeros un citās gleznās.

Viņa turpināja: „Kaut gan es vairs otrreiz savai dzīvei iziet cauri negri-bētu – vienmēr jādzīvo uz iztikšanas robežas ar visām tās problēmām.“

Kā lielākajai daļai šīs paaudzes ļaužu, arī Dainai Dagnijai bija jāizdzī-vo gan laimes stundas un laiks bērnī-bā brīvā Latvijā, gan jāizbrien asaru un ciešanu dūksnājs svešu valstu pa-spārnē. Viņas tēvs Rūdolfs Jēkabsons piedalījās Brīvības cīņās, pēc tām

turpināja savu kalpošanu Latvijai kā virsnieks, kurš bija nosūtīts mācīties uz Varšavu, bet, kad mūsu tēvzemē ie-bruka padomju armija, no Litenes tra-ģēdijas viņš paglābās, meitas vārdiem izsakoties, „Dieva vadīts.” Karam tuvojoties izskaņai, 1944. gadā Jēkab-sonu ģimene ar divām meitām un dēlu devās prom no dzimtenes uz Vāciju, bet 1951 gadā uz ASV.

Tālāk notika tā, kā māte bija reiz pareģojusi: „Dainīte būs māksliniece, viņa labi zīmē.“ Viņa izglītojās mākslā Ņujorkas Mākslas studentu līgā (1954-1956), tad Mākslas un dekoratīvi lie-tišķās mākslas skolā Detroitā (1956-1959) un Chouinard Mākslas institūtā Losandželosā (1960). Tur viņa satika „skaistu, garu, blondu latvieti“ Juri Krūmiņu, kuram bija jādienē Japānā, un jaunā gleznotāja devās viņam līdz uz Okinavu. Tur Daina daudz glez-noja. Kad viņa atgriezās Amerikā, tās materialitātē centrētā dzīve dziļi iespaidoja Dainu Dagniju, un radās Imigranti un citi figurāli darbi, kas tika radīti spēcīgās krāsas, noteiktos laukumos, ap formām velkot krāsu lī-nijas. Vēlāk tapa Govju cikls, kurā ie-likta sirds un latvietes pasaules izjūta.

Jauns periods Dainas Dagnijas dzīvē sākās, kad satika gleznotāju Sigurdu Vīdzirksti, kurš saprata viņu un kuru viņa uztvēra kā neordināru mākslinieku. 20.gs. 80. gadu beigās radās Burtnieku ezers, kas vēstīja par to, cik liela nozīme viņas dzīvē bijusi

Latvijai – patiesībā viņa, pat būdama citā kontinentā, visu laiku kaut vai do-mās mita dzimtenē. Tādēļ bija dabiski, ka 2001. gadā Daina Dagnija pārcēlās atpakaļ uz dzīvi Latvijā.

Blakus glezniecībai māksliniece nodarbojās ar tekstilkolāžām, uzburot dažādu tautu princeses, pēc kurām il-gojas ikviena meitene un jaunkundze.

Kopš 20.gs. 60. gadiem viņa pieda-lījās Kultūras fonda un dziesmu svētku izstādēs. 1974. gadā ģenerāļa K. Gop-pera fonds piešķīra balvu par gleznu ciklu Latviešu dzīve, Daina Dagnija atkārtoti saņēmusi Ņūdžersijas valsts stipendiju glezniecībā (1980, 1985), 1993. gadā PBLA Kultūras fonds piešķīra viņai Goda balvu vizuāla-jā mākslā, bet Valsts Kultūrkapitāla fonds viņai piešķīra mūža stipendiju.

Glezniecība bijusi visa Dainas Dagnijas dzīve. Māksliniece atzīstas: „Krāsas spriedze nozīmē dzīvību. Man glezniecība vienmēr bijusi primārā. Padodos glezniecības plūdumam, kā-dam spēkam, kas ir manī. Tas ir bijis liktenis un absolūta vajadzība. Mūsos ir garīgs spēks, kas mūs vada. Tas mani arī atgrieza Latvijā. Es jūtu, ka esmu atkal atradusi savu zemi.“

Bet tagad Latvija ir uz mūžu paņē-musi gleznotāju un tekstilmākslinieci Dainu Dagniju savā siltajā klēpī.

Izsakot līdzjūtību dēlam Rolan-dam un citiem tuviniekiem, –

Māris Brancis un laikraksts „Latvietis“

Daina Dagnija15.03.1937.–4.12.2019.

Haralds Norītis mūžībāTurpinājums no 12. lpp.

Haralds Norītis. „Summerbreeze“. („Vasaras vējš“).

FOTO

no

Har

alda

Nor

īša

pers

onīg

ā ar

hīva


Mūžībā aizgājuši

RASMA CELMAdzimusi 1935. g. 28. decembrī Liepājā, Latvijā

mirusi 2019. g. 4. decembrī Melburnā, Austrālijā

ANDREJS CELMSdzimis 1931. gada 27. martā Rīgā, Latvijā

miris 2019. g. 27. novembrī Melburnā, Austrālijā

Izvadīšana no Melburnas Latviešu ciema baznīcas 19. decembrī plkst. 13.00.

Viņus piemiņā paturēs Kaspars, Pam, AndrejsInta, Davids, Monika, Markus

māsa Ārija, brālis Indulis ar ģimenēm

✝Košu ziedu, dziesmu klusu,Nav ko citu dāvināt.Tagad apklust tavi vārdiTad, kad mūžībā tev iet.

Šī gada 7. decembrī pēc grūtas slimības tā Kunga mūžības miera dārzos aizgāja mūsu mīļā

VITA VAIRA EVERSONS(dzimusi RUŅĢIS)

l 1936. gada 29. maijā Valmierā, Latvijā † 2019. gada 7. decembrī Kanberā, Austrālijā

Dziedat skaiški, eņģeliši,Pa debesu maliņàm,Lai dvēsele nemaldàs,Pie Dieviņa daiedama.

Par viņu sēro: vīrs Egons, dēls Pēteris ar ģimeni Kanberā,

meita Valda ar ģimeni Latvijā.

No mums šķīrusies mūsu kādreizējā ALT aktrise

MAIJA OZOLIŅA ĶEPAREdzimusi 1932. gada 17. oktobrī, Rīgā – mirusi 2019. gada 12. novembrī, Kanberā

Nākošā izrādeTur augšā pie zvaigznēm Sēro Austrālijas Latviešu teātra saime

Brovders un citi.Tāpat ABANK un ALA pauž at-

balstu 9. decembra Eiropas Savienības

(ES) ārlietu ministru lēmumam virzī-ties uz priekšu, lai izveidotu sankciju režīmu ES mērogā, kas būtu līdzvēr-tīgs ASV Magņitska sarakstam.

Paužam cerību, ka ASV turpinās ciešu sadarbību ar Latvijas valdību un

citām ES dalībvalstīm, lai novērstu korupciju un sauktu pie atbildības ko-rumpētus oligarhus par viņu izdarīta-jiem noziegumiem.

Amerikas Latviešu apvienība2019. gada 11. decembrī

ABANK un ALA paziņojumsTurpinājums no 1. lpp.


Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēTrešdien, 18. dec., plkst. 10.00 LAI-MAS izbraukums no ALB nama uz Hahndorf; ēdīsim pusdienas Old Mill Hotel un baudīsim pirmssvētku sajūtu. Pusdienas, cena sākot ar $21 (senioru kartes īpašniekiem). Pieteikties LAI-MAS birojā līdz 11. dec.Ceturtdien, 19. dec., plkst. 10.00 ALB namā Scrabble klubiņš, spēlēsim Scrabble un ēdīsim siltas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā. Mēneša maksa $5.Sestdien, 21. dec., plkst. 11.00 ALB namā Pavārmākas kursa eglīte; visi čaklie cepēji un vārītāji ir aicināti uz eglīti. Lūdzam atnest groziņu ar savu mīļāko ēdienu, lai dalītos ar citiem, kā arī mazu dāvaniņu $10 vērtībā Lai-mīgajam katlam. Janvārī pavārmākas kurss nenotiks, bet atsāksies nākam-gad 29. febr.Svētdien, 22. dec., plkst. 9.30 Tālavā novuss.Svētdien, 22. dec., plkst. 12.00 Tāla-vas mazajā zālē Adelaides latviešu sporta kluba (ASK) eglīte.

Adelaides Sv. Pētera draudzePrāv. Dr. J. Priedkalns.Otrdien, 24. dec., plkst. 18.00 Kristus piedzimšanas svētvakara dievkalpo-jums, ar dievgaldu.

BrisbanēSestdien, 28. dec., plkst. 12.00 Rum-my/Zolītes/Latviešu Scrabble pēcpus-diena Latviešu namā. Maksa $10.Sestdien, 28. dec., plkst. 12.00 an-samblis Zigrīda (Valda Biezaite un Ance Deksne) uzstāsies Woodford Folk Festival – Folklorica stage. (Woodford atrodas ap 72km ziemeļos no Brisbanes).Svētdien, 29. dec., plkst. 10.30 an-samblis Zigrīda (Valda Biezaite un Ance Deksne) uzstāsies Woodford Folk Festival – Folklorica stage. (Woodford atrodas ap 72km ziemeļos no Brisbanes). Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeMāc. Brigita Saiva.Otrdien, 24. dec., plkst. 18.00 Zie-massvētku vakara dievkalpojums sve-cīšu gaismā.

KanberāPirmdien, 23. dec., plkst. 18.00 Sv. Pē-tera baznīcā Draudzes Ziemassvētku dievkalpojums ar dievgaldu, Reid. Dievkalpojumā kalpos māc. Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) no Sidnejas draudzes. Pēc dievkalpojuma visi aicināti uz svētku saietu baznīcas zālē. Pie pašu gādātiem svētku gar-dumiem un vēsiem vai siltiem atspir-dzinošiem dzērieniem pakavēsimies svētku sajūtā un draudzīgās pārrunās. Visi, lieli vai mazi, sirsnīgi gaidīti. Kanberas latv. ev. lut. draudze

Melburnā36. Jaunatnes dienu programma Melburnas Latviešu namā Piektdien, 27. dec., plkst.18.30 Atklāšanas pieņemšana.Piektdien, 27. dec., plkst. 19.00 Danču vakars.Sestdien, 28. dec., plkst.16.00 Teātra izrāde.Sestdien, 28. dec., plkst. 19.00 Vik-torīnas vakars.


DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi17. decembrisHilda, Teiksma1923. SLT aktrise Zeltīte Nīce.1927. uzņēmējs Austrālijā Ansis Skulte.1929. aktieris, estrādes mākslinieks Edgars Liepiņš.

18. decembrisKlinta, Kristaps, Kristofers, Kristers, Krists1898. Pēterpilī dibināta Pēterpils lat-viešu studentu korporācija Fraternitas Metropolitana.

19. decembrisLelde, Sarmis

1975. Jaunā Austrālijas valdība atceļ Gofa Vitlama valdības lēmumu atzīt de jure Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporāciju PSRS.

20. decembrisArta, Minjona1234. Vilhelms no Modenas apstipri-nāja Sāmsalas sadalīšanu trijās daļās starp Rīgas bīskapu, Rīgas pilsētu un Zobenbrāļu ordeni.1929. Latviešu pasaku tipa rādītājs līd zautors Kārlis Arājs.

21. decembrisSaulcerīte, Tomass, Toms

1899. grafiķis, kokgriezējs Aleksandrs Junkers.1969. Latvijas futbolists, treneris, poli-tiķis Mihails Zemļinskis.

22. decembrisSaulvedis1869. rakstnieks, pedagogs Augusts Saulietis (Plikauss).1939. somi sāk pretuzbrukumu krie-viem.

23. decembrisViktorija, Balva1938. dibināta Latvijas Lauksaimnie-cības universitāte. ■

Mūsu mīļā

VITA VAIRA EVERSONS dzimusi RUŅĢISdzimusi 29.05.1936. Valmierā, Latvijāmirusi 7.12.2019. Kanberā, Austrālijā

Dancodama dvēselīteDieva dārzā iestaigāja

Mīlestībā atvadās Kanberas latviešu tautas deju kopas Sprigulītis dibinātāju saime –

Inta, Skaidrīte, Juris un Tālis


Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 13. decembrī.€1 = 1,61590 AUD€1 = 0,83508 GBP

€1 = 1,68730 NZD€1 = 1,11740 USD

Svētdien, 29. dec., plkst. 16.00 Jau-niešu koncerts.Svētdien, 29. dec., plkst. 19.00 Sadziedāšanās.Pirmdien, 30. dec., plkst.17.00 Tau-tas deju sarīkojums.Pirmdien, 30. dec., plkst. 20.00 Tautas deju apkūlības.Otrdien, 31. dec., plkst.18.30 Vec-gada vakara balle.

Melburnas latv. ev. lut. draudzeOtrdien, 24. dec., plkst. 14.00 Zie-massvētku vakara dievkalpojums Sv. Mateja baznīcā, Futskrejā. Kalpos māc. Aldis Elberts.Otrdien, 24. dec., plkst. 18.00 Zie-massvētku vakara dievkalpojums Sv. Krusta baznīcā. Kalpos māc. Aldis Elberts.Trešdien, 25. dec., plkst. 11.00 Zie-massvētku dievkalpojums Latviešu ciemā. Kalpos māc. Aldis Elberts.

PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 22. dec., plkst. 10.30 diev-kalpojums – 4. Advente.Otrdien, 24. dec., plkst. 18.00 Zie-massvētku dievkalpojums.

SidnejāCeturtdien, 19. dec., plkst. 11.00 Daugavas Vanagu namā Veco ļaužu aprūpes YACAH eglīte.Trešdien, 25. dec., plkst. 10.00 Kris-tus dzimšanas svētku dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāMāc. Kolvins Makfersons.Svētdien, 22. dec., plkst. 10.00 4. Adventes svētdienas dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Pēc dievkalpo-juma draudzes eglīte.Otrdien, 24. dec., plkst. 18.00 Kristus dzimšanas svētvakara korāļu dievkal-pojums (angļu valodā). Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 22. dec., plkst. 9.30 Ziemas-svētku dievkalpojums.Svētdien, 29. dec., plkst. 9.30 Vecgada izskaņas dievkalpojums.Otrdien, 24. dec., plkst. 14.00 Kristus dzimšanas svētku dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.

Zelta piekrastē

VācijāOtrdien, 24. dec., plkst. 14.00 Sv. Jāņa kapelā Bergstr. 38, 48143, Münster, Ziemassvētku dievkalpojums. Kalpos Lilija Tenhāgena.

LatvijāTrešdien, 18. dec., plkst. 17.00 Edī-tes Pauls-Vīgneres personālizstādes Kafijas kantāte atklāšana Dekoratī-vās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10). Izstāde veltīta tautā iemīļotās mākslinieces 80. dzimša-nas dienai un viņas radošās darbības 50 gadu jubilejai. Izstāde skatāma līdz 2020. gada 1. martam.Ceturtdien, 19. dec., plkst. 19.00 Lie-lajā ģildē festivāla Eiropas Ziemas-svētki koncerts, kurā izcilais pianists Reinis Zariņš spēlēs Ludviga van Bēt-hovena klaviersonātes.Ceturtdien, 19. dec., Ziemassvētku noskaņu programma ES TICU... Piņ-ķu Sv.Jāņa ev.lut baznīcā. Komponista Valta Pūces vadībā apvienojušies iz-cili mūzikas profesionāļi – brīnums-kaistās balss īpašniece, operdziedātāja Inga Šļubovska Kancēviča, vijoļspēles meistars Raimonds Ozols, flautas bur-ve Dita Krenberga un pats Valts Pūce pie taustiņinstrumentiem.Sestdien, 21. dec., plkst. 18.00 Zvaig-žņu festivāla ziemas koncertā Liepā-jas koncertzālē Lielais dzintars eks-kluzīvu koncertu kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Gintara Rinkeviča vadībā sniegs viens no pa-saulē vadošajiem vijolniekiem – Gi-dons Krēmers. Viņa skatuves partneri būs čelliste Giedre Dirvanauskaite un pianists Georgijs Osokins.Sestdien, 21. dec., Vidzemes koncert-zālē Cēsis Raimonda Tigula un Rīgas Doma zēnu kora koncertprogramma Rīta un vakara dziesmas.Sestdien, 21. dec., Dzintaru koncert-zāles Ziemassvētku festivālā tiksies Latvijas Nacionālais simfoniskais or-ķestris diriģenta Andra Pogas vadībā un jaunais vijoļmūzikas spīdeklis – Daniils Bulajevs.Svētdien, 22. dec., plkst. 17.00 Rīgas Lutera baznīcā Torņkalnā jauna Zie-massvētku noskaņu programma ES TICU... Tajā komponista Valta Pūces vadībā apvienojušies izcili mūzikas profesionāļi – brīnumskaistās balss īpašniece, operdziedātāja Inga Šļu-bovska Kancēviča, vijoļspēles meis-tars Raimonds Ozols, niansētā flautas burve Dita Krenberga un pats Valts Pūce pie taustiņinstrumentiem.Svētdien, 22. dec., plkst. 20.00 Jau-niešu koris BALSIS aicina uz tradi-cionālajiem Ziemassvētku koncer-tiem Rīgas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīcā.Pirmdien, 23. dec., plkst. 19.00 Rī-gas Domā Raimonda Tigula un Rīgas Doma zēnu kora koncertprogramma Rīta un vakara dziesmas.Pirmdien, 23. dec., plkst. 20.00 Jau-niešu koris BALSIS aicina uz tradi-cionālajiem Ziemassvētku koncer-tiem Rīgas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīcā.Pirmdien, 23. dec., Rīgas Domā Rai-monda Tigula un Rīgas Doma zēnu kora koncertprogramma Rīta un vaka-

ra dziesmas.Otrdien, 24. dec., plkst. 11.00 Rīgas Evaņģēliskās draudzes Ziemassvētku vakara dievkalpojums Metodistu baz-nīcā, Akas ielā 13, Rīgā.Trešdien, 25. dec., plkst. 23.00 Jau-niešu koris BALSIS aicina uz tradicio-nālajiem Ziemassvētku koncertiem Rī-gas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīcā.Ceturtdien, 26. dec., plkst. 17.00 Dzintaru koncertzālē (Mazā zālē) pēc ilgākā pārtraukuma tiks izrādīts ska-tītāju iemīļotais koncertuzvedums Pa-sakas par ziediem, kurā Annas Sakses pasakas mūzikā ir ietērpis Valts Pūce. Iestudējumā, kas jau vairāku gadu garumā saņēmis skatītāju ovācijas, piedalās aktieris Gundars Āboliņš, flautiste Dita Krenberga, kā arī pats komponists. Izrādi papildina Pētera Apses ziedu fotogrāfijas.Piektdien, 27. dec., Ziemassvētku fes-tivālā Rīgas Doma zēna koris diriģen-ta Mārtiņa Klišāna vadībā atskaņos Raimonda Tigula vokālās kompozīci-jas.Svētdien, 29. dec., plkst. 18.00 Liepā-jas koncertzālē Lielais dzintars Lie-pājas Simfoniskais orķestris aicina uz krāšņiem Vecgada koncertiem, kur kopā ar populāriem latviešu dziedā-tājiem Aminatu, Dināru Rudāni un Ralfu Eilandu atskaņos slavenu kino mūziku džeza noskaņās. Dailes teāt-ra aktieris Gundars Silakaktiņš vadīs vakaru.Pirmdien, 30. dec., plkst. 19.00 Lie-pājas koncertzālē Lielais dzintars Lie-pājas Simfoniskais orķestris aicina uz krāšņiem Vecgada koncertiem, kur kopā ar populāriem latviešu dziedā-tājiem Aminatu, Dināru Rudāni un Ralfu Eilandu atskaņos slavenu kino mūziku džeza noskaņās. Dailes teāt-ra aktieris Gundars Silakaktiņš vadīs vakaru.Pirmdien, 30. dec., plkst. 19.00 Rī-gas Latviešu biedrības Lielajā zālē koncerts ZIEMASSVĒTKI LAIKA VĒJOS. Piedalās Ņujorkas latviešu koris, diriģente Laura Padega Zamu-ra, Latvijas Universitātes sieviešu ko-ris Balta, diriģente Māra Marnauza, Ekonomikas un kultūras augstskolas jauktais koris Fortius, diriģente Māra Marnauza, jauniešu koris Balsis, diri-ģents Ints Teterovskis, Latvijas Nacio-nālās operas un baleta kamerorķestris, diriģente Laura Padega Zamura, mu-zikologs Arvīds Bomiks. Programmā Lauras Jēkabsones, Mārtiņa Brauna, Andreja Jansona, Andra Sējāna mū-zika Ziemassvētkos. Biļetes 5,- eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem 3,- eiro Rīgas Latviešu biedrībā un stundu pirms koncerta. ■

SarīkojumiTurpinājums no 15. lpp.

Documents

Laikraksts 'Latvietis' 571Mums ir vajadzīgs gan skats uz priekšu, gan skats atpakaļ. Jaunā krātu-ve nodrošinās skatu atpakaļ, bet Jaunat-nes dienas Austrālijā – skatu uz