Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 630 2020. gada 24. decembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ..........................2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 12Latvijas ziņas ...............................................1, 5, 10, 11, 13Latvieši pasaulē ....................................................9, 10, 15Redakcijā ..................................................................................3Mārīte Rumpe .......................................................................2LAAJ ............................................................................................3Ilona Brūvere ..........................................................................3Baiba Haringtona ...........................................................4, 5Elīna Bīviņa ..............................................................................5Jānis Čečiņš.............................................................................6Vita Kristovska ................................................................. 6, 7Toms Mačēns .........................................................................7Kāris Dragūns ........................................................................8Rebeka Aleksandra Ritene ...................................... 8, 9Latviešu Fonds .....................................................................9ALA 10Kārlis J. Ātrens ..................................................................... 11Marija Perejma ...................................................................12Lasītājas vēstule ................................................................13Prāv. Jānis Priedkalns ..............................................14, 15Datumi .............................................................................15, 16Sarīkojumi, ziņojumi.......................................................16Eiro kurss ...............................................................................16

Labdarības maratons „Dod pieci!“Saziedoti jau 99 510 eiro*

Labdarības maratonā Dod pieci! ot-rajā diennaktī jau saziedoti 99 510 eiro, kas sniegs praktisku palīdzību cietuša-jiem no vardarbības ģimenē. 19. decem-brī otro lielāko ziedojumu Dod pieci! vēsturē veica Circle K Latvia, ziedojot 40 000 eiro. Atbalstot maratonu, pa-vārs Mārtiņš Sirmais Valmierā pie Sv. Sīmaņa baznīcas 19.12. plkst.19.00 dāvināja paša ceptas bagetes ikvienam, kurš bija ziedojis Dod pieci! Mērķim.

Mājaslapā dodpieci.lv cilvēki turpina aktīvi ziedot un piedalās īpašās labdarī-bas izsolēs. Visā Latvijā skaidras un bez-skaidras naudas ziedojumus pieņem Cir-cle K degvielas uzpildes stacijās. Sākusies arī pieteikšanās palīdzības saņemšanai, aizpildot pieteikuma formu dodpieci.lv.

Lai ziedotu pie Stikla studijas Doma laukumā, ierodas ģimenes, kas visu gadu rūpīgi krājušas ziedojumus. Divas ģime-nes no Jūrmalas ziedoja sešu gadu laikā sakrātās monētas, kas svēra 50 kilogra-mus. Ierodas arī cilvēki, kuri maratonam ziedo katru gadu. Šodien ziedojumu vei-ca arī kāds tikko jaunlaulāts pāris. Lielā-kā daļa ziedotāju šogad ziedo attālināti.

Dod pieci! studijā turpina vieso-ties eksperti, sabiedrībā zināmi cilvēki un populāri mūziķi. Ar stāstiem dalās cietušie no vardarbības un ziedotāji.

Veselības ministre Ilze Viņķele

teica, ka vardarbībā pastāv ķēdes prin-cips – tie, kuri to ģimenē ir piedzīvo-juši, mēdz to turpināt pielietot savā ģimenē. Viņa uzvēra, ka par to jārunā, jo tas rod ceļu uz dziedināšanu.

Mūziķis Jānis Holšteins-Upmanis (GoranGora) atzina: „Mēs nerunājam par jaunu, pēķšnu problēmu, kas tikko atklājusies. Šī ir ļoti sena tēma. Līdz šim tas vienmēr bijis kā noslēpums, vai aiz kautrības vai bailēm cilvēki par to klu-sējuši. Ir svarīgi par to runāt, jo tikai tā mēs spējam kustināt lielo enerģiju ap šo tēmu un to risināt. Es domāju, ka šī gada akcijā būtiskākais uzvaras fakts būtu tas, ka tie cilvēki, kuri ir piedzīvojuši vardarbību ģimenēs, spēj ieraudzīt, ka ir, kur vērsties, lai risinātu problēmu.“

Pārdomājot daudzās izmaiņas, kas notikušas īpaši šogad, mūziķis Intars Busulis teica: „Ļoti daudzi tagad ir uz-vilkti, daudziem tas šobrīd nāk uz āru, un tad viņi izgāž savas dusmas pār sa-viem tuviniekiem. Vajag atrast spēku risināt problēmu, kas ir tevī pašā.“

Ģitārists Kaspars Zemītis pastāstīja, ka viņa ģimenē ir novilktas robežas, kuras nevar pārkāpt: „Nedod Dievs, ka enerģi-ja, kura sakrājusies, aizietu virzienā, kur tai nevajadzētu. Neviens nepiedzimst par vardarbīgu cilvēku. Tas rodas tad, kad spēks aiziet virzienos, kuros nevajadzētu,

Turpinājums 10. lpp.

Laimi, Veiksmi, 2021. gadá!

Man ir sajūta, ka cilvēkam ir jāapzinās, ka viņš nav varens. Kad cilvēks jūtās visva-rens, viņš sataisa lielākās ziepes.“

Studijā viesojās arī grupa Tautu-meitas. Tās dalībniece Lauma Bērza

Ilze

Šēn

berg

a N

āgel

a. „

Janv

āris

202

1“.

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī

Nu arī Adelaides sko-las gads ir noslēdzies ar koncertu un dāvanām. Paldies Ziemassvētku ve-cītim par apciemojumu, koncerta noskatīšanos un dāvanu dalīšanu. Ilgi

viņam nācās uzturēties Adelaides Lat-viešu namā, lai noskatītos visu bērnu priekšnesumus, ko viņi cītīgi bija gata-vojuši par godu koncertam. Šogad gada tēma bija Literatūra, tad nu bērni gan dziedāja, gan dejoja gan rādīja pasaku filmas un filmas par sevi un skaitīja dze-

joļus. Arī skolotājas sasparojās un rādīja nelielu uzvedumu, kā rūķu ģimene ga-tavojas svētkiem un tiek galā ar vilkiem.

Ģimenes arī varēja aplūkot izstā-di ar bērnu darbiem, ko paguvām sa-meistarot cik nu šogad sanāca kopā būt. Skolēniem nācās veselu ceturksni mācīties attālināti. Gan bērni, gan sko-lotājas apguva jaunas tehnoloģijas, ko lietot valodas apguvei. Šeit jāsaka liels paldies Latviešu valodas aģentūrai par mājas lapas Māci un mācies izveidi, jo lieti noderēja tur pieejamie mate-riāli, kā arī iespēja skolotajām apgūt Classflow platformu.

Paldies visiem vecākiem un vecve-cākiem par atbalstu šogad, jo šis gads nevienam nav bijis viegls. Visi esam daudz ko mainījuši savās ikdienas gaitās. Tāpēc vēl jo lielāks prieks bija, kad atkal varējām satikties un mācīties kopā. Paldies mīļajām skolotājām, kas ziedo katru sestdienu, lai stiprinātu latviskumu Austrālijā.

Kā arī liels paldies visām organi-zācijām, kas mūs šogad ir atbalstījušas gan Latvijā gan Austrālijā, lai jums visiem gaiši un mierīgi svētki. Lai sir-dīs prieka dzirkst par kādu labu darbu šogad un lai radoši plāni nākošajā – 2021. gadā.

Mārīte RumpeALS pārzine

Laikrakstam „Latvietis“

Adelaide skolas gads ir noslēdziesKoncerts, Ziemassvētku vecītis un dāvanas

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2020.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Koncerts.

FOTO

Dže

imss

Dok

ertij

s (Ja

mes

Doh

erty

)

Koncerts.

FOTO

Dže

imss

Dok

ertij

s (Ja

mes

Doh

erty

)

Ziemassvētku vecītis.

FOTO

Dže

imss

Dok

ertij

s (Ja

mes

Doc

hert

y)

Bērnu darbu izstāde.

FOTO

Dže

imss

Dok

ertij

s (Ja

mes

Doc

hert

y)

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!Abonements $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141.

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com

Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

LAAJ 2020. gada kopsanāksmeApstiprināts jauns prezidijs

12. decembrī no-tika Latviešu Apvie-nības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) kopsanāksme, bet šis neparastais, Kovida ie-tekmētais gads, nozī-

mēja, ka kopsanāksme nenotika kā parasti Kultūras dienu laikā, bet attā-lināti Zoom režīmā. Lai gan vienmēr ir jauki satikties aci pret aci, ir jau zināms labums arī, ka LAAJ biedri no visām malām var piedalīties sēdē, izmantojot internetu. Kopsanāksmē bija ap 30 dalībnieku vai nu kā indi-vīdi, vai pārstāvot vienu no 15 orga-nizācijām.

Kopsanāksmi atklāja LAAJ pre-zidija priekšsēdis Jānis Grauds, un kā sanāksmes vadītāju ievēlēja Jāni Kārkliņu. Viņam sanāca veiksmīgi vadīt kopsanāksmi, neatstājot Mel-burnu.

Kopsanāksmē pieņēma prezidi-ja locekļu ziņojumus par aizvadītiem trim gadiem un pārrunāja bijušu un paredzēto darbību.

Kopsanāksme apstiprināja nā-košo LAAJ prezidiju (Ko, vai tad jau trīs gadi paskrējuši?), jo sākot ar 2021. gadu tā pāries uz Adelaidi Skaidrītes Aguļēvičas vadībā uz trim gadiem. Prezidija locekļi būs Reinis Dancis (vicepriekšsēdis), Mairita Antona (kasiere), Ilga Vē-vere (sekretāre/biedrzine), Ilze Lī-beka (Kultūras fonda un Kultūras nodaļas vadītāja), Mārīte Rumpe (lietvedība, informācija, mājas lapa) un Iveta Leitase (Izglītības un skolu nozare). Viņi turpinās atbalstīt latvis-ko izglītību un latviešu organizāciju darbu, kā arī turpinās sadarbību ar Latviju. Viņiem, dabīgi, turpinās pie-biedroties vicepriekšsēži no katras pavalsts.

Sidnejas prezidijam bija nācies risināt dažas problēmas, un bija ie-rosinātas dažas izmaiņas. Jau pirms

kopsanāksmes bija ie-spēja dalībniekiem ie-pazīties ar ieteiktām maiņām LAAJ statūtos, galvenokārt, lai iekļau-tu Kultūras fondu (kam bija atsevišķa valde un kase) prezidija sastāvā, tās atbildību pārņemot Kultūras nodaļai un apvie-nojot kases. Jaunie statūti ar divām sīkām maiņām tika vienbalsīgi pie-ņemti.

Tad bija skaidrs ka Kovid ie-spaids ir arī skāris Kultūras dienas, kas nevarēja notikt kā paredzēts 2020. gadā, bet tika pārliktas uz 2021. gadu. Kopsanāksme arī ap-stiprināja, ka nākamās Kultūras dienas pēc Sidnejas būs Melburnā – 2023. gadā.

Kopsanāksmē tika arī pārrunāts budžets nākamiem trim gadiem. Šis visām organizācijām ir bijis smagāks gads, mazāk iespēju noturēt parastās nodarbības vai iesākt kaut ko jaunu. Sanāksmē paredzēto budžetu pieņē-ma, bet, vadoties no 2020. gada piere-dzes, tika arī apstiprināts, ka jāpielieto elastīga pieeja pie tā, un to nevar uz-skatīt kā iekaltu akmenī.

Sekojot šīm budžeta diskusijām, tika lemts, ka LAAJ ir jāturpina at-balstīt tādas organizācijas kā Sveika, Latvija!, Annas Ziedares Vasaras vi-dusskola, Tērvetes nometne un citas, kas atbalsta jauniešu spēju uzlabot savu latviešu valodu un veicina jau-niešu saites ar latviešu sabiedrību vai nu šeit, vai Latvijā. Tas būtu jādara pat tad, ja šāds atbalsts varētu izraisīt bu-džeta deficītu.

Ar šo Sidnejas prezidija laiks ir beidzies, ar pateicību par darīto dar-bu, un Adelaides prezidija laiks sā-cies, ar vislabākajiem vēlējumiem nākotnē.

Ilona BrūvereLaikrakstam „Latvietis“

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Gads beidzas ar lielu

nezināšanu par nākotni. Pirmkārt, par Covid-19. Dažviet iet vaļā otrais vilnis, citviet jau izteik-tas bažas par trešo vilni,

jo Anglijā atklāts jauns vīrusa vari-ants, kurš ir 70% lipīgāks par parasto.

Covid-19 sekas tautsaimniecībai ir milzīgas, jo cilvēku veselības un pat dzīvības glābšana ir prasījusi gandrīz kara laika mērus. Arī laikraksts Lat-vietis ir izjutis nelabvēlīgos apstākļus.

Tāpēc vēlos pateikties visiem laik-raksta Latvietis atbalstītājiem – rakstu autoriem, fotogrāfiem, abonētājiem, zie-dotājiem, reklāmu devējiem! Bez jums visiem nebūtu laikraksta Latvietis.

Aicinu palīdzēt 2021. gadā papla-šināt laikraksta abonētāju loku, jo tas palīdzēs nodrošināt laikraksta ilgtspē-ja, un varēsim turpināt katru nedēļu papildināt jau esošos pāri par 10 000 laikraksta rakstu mūsu portālā.

Novēlu mums visiem –Laimi un Veiksmi 2021. gadā!

GN

LAAJ 2020. gada kopsanāksmes dalībnieki.

FOTO

Jāni

s Čeč

iņš

Cena $35 (+$10 piegāde Austrālijā).PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

redakcija@laikraksts.comČeki rakstāmi: „Sterling Star“

Katrs mēnesis ir uz divām A4 lapām.

2021. GADA KALENDĀRS

ILZE ŠĒNBERGA NĀGELA

Ziedi,ziedi vēl...

Vārda dienu kalendārs ar Latvijas Republikas svētku un

atzīmējamām dienām

http://www.laikraksts.com/veikals.php#Calendar

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī

Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) skolai liela diena! Sestdien, 5. decembrī, divi sarīko-jumi vienā reizē – izlai-dums un Ziemassvētku eglīte. Parasti būtu bijuši

divi atsevišķi sarīkojumi, bet šis nav bijis parasts gads.

Skolas gads bija sācies 1. febru-ārī pēc garajām vasaras brīvdienām kā parasti. Austrālijas austrumos visu vasaru bija plosījušies milzīgi, neaptu-rami ugunsgrēki. No dūmiem nebija glābiņa. Pēc nežēlīgās vasaras skolas saime katru sestdienu veselus divus mēnešus darbojās Latviešu namā kā parasti. Sestdienas kafejnīcā bija omu-līgas – tauta apgrozījās, dzēra kafiju, aprunājās, palika uz pusdienām.

Pēkšņi marta beigās Covid-19 dēļ Jaundienvidvelsas valdība ieveda ie-robežojumus. Latviešu nams bija jā-slēdz. Sestdienas skola turpināja strā-dāt attālināti līdz gada beigām, lietojot Skype, Zoom un e-pastu. Skolotāji no izolācijas savās mājās katru sestdienas rītu vienu stundu bērniem pārsvarā mācīja valodu. Skola vairs tikai divas reizes satikās klātienē. Pirmoreiz, ok-tobra vidū svaigā gaisā, latviešu lute-rāņu baznīcas pagalmā Hombušā. Otr-reiz – 14. novembrī Latviešu namā, kad skola atzīmēja valsts svētkus.

Skolas gada beidzamā diena nu ir klāt! Visi ierodas laicīgi, lai pa klasēm sagatavotos. Vecāki sakārto zāli. Gal-dus saliek attālināti, eglīti priekšā, un pašā vidū goda vietā jauno viedo tele-vīziju, kura pirkta ar Latvijas valdības finansiālo atbalstu.

Izlaidums sākās plkst. 11.00 ar karoga ienešanu un valsts himnu. Co-rona-19 ierobežojumi aizliedz dziedā-

šanu. Himnu kora dziedājumā noskatāmies un noklausāmies televīzijā. Andris Galviņš vada sarīkojumu. Ierodas Ziemassvēt-ku vecītis, krietni apvēlies pēc divām nedēļām karantīnā, un apsēžas pie eglītes.

Šī gada pamatskolas ab-solventi – Sigrida Veidnera, Aleksandra Vaskune un Arun Peiris – katrs stājās priekšā ar īsu runu. Kavējās atmiņās un pateicās skolotājiem, kas viņus mācījuši, sākot no pirms skolas dienām. Skolotājus nosauc dota-jos vārdos kā draugus – Sandra, Dace, Sarma, Leksis, Mari-ta, Velga, Daira, Elita, Ilona, Māra, Valdis, Ingrida. Ir pa-teicīgi arī tiem, kas gatavojuši garšīgās pusdienas, un tiem, kas organizējuši sporta un peldēšanas sa-

cīkstes.Aruns, kopš pirmās

reizes 2009. gadā, ir katru skolas sestdienu bijis Lat-viešu namā, atskaitot vienu gadu, kad dzīvojuši Bos-tonā, un tur gājis latviešu skolā. Sidnejas Latviešu skolā sevišķi paticis spēlēt teātrī. Ir pateicīgs Nor-mundam, kas iemācījis spēlēt Zolīti. Skolā spēlējis ar draugiem – Aleksi, Dai-ni, Emīlu Miku un Oska-ru – lai vinnētu!

Aleksandrai bija divi gadi, kad no Latvijas at-brauca uz Austrāliju. Čet-ru gadu vecumā sāka iet latviešu skolā, bet pēc di-viem gadiem pārtrauca. Piedzima māsiņa Nicola. Aleksandra 10 gadu vecu-mā atgriezās skolā. Atceras peldēšanas sacensības, arī

galda tenisa turnīrus, kur ieguva pir-mo vietu. Pateicās par Nameja gredze-nu, kuru valkās ar godu un lepnumu.

Sigrida sāka iet Latviešu skolā 3 gadu vecumā. Īpaši patika mācīties tautas dejas, dziedāšanu un vēsturi. Patika dziedāt un piedalīties visos sko-las sarīkojumos, koncertos un teātrī. Patika arī sporta nodarbības, kuras vadīja Viktors. Domā, ka daudzos ga-dos sakrātās zināšanas būtu aizmirsu-si, ja skola nebūtu turpinājusies caur Zūm (Zoom).

Tad nāk vesela rinda apsveicēju ar apliecībām, ziediem, grāmatām, nau-du. Skolas pārzinis Normunds Ronis absolventiem pasniedz apliecības un ziedus. Jānis Čečiņš uzrunā SLB vār-dā un apsola katram Nameja gredzenu. Valdis Krādziņš apsveic no Daugavas Vanagiem un arī no evaņģēliskās luteru baznīcas Hombušā, Baiba Bērziņa no korporāciju kopas. Absolventu mātēm pasniedz ziedus no SLB dāmu kopas.

Sidnejas Latviešu pamatskolai trīs absolventiIzlaidums un Ziemassvētku eglīte

No kreisās: absolventi Aleksandra Vaskune, Arun Peiris, Sigrida Veidnera un viņu mātes Marika Mekkjū (McCue), Zinta Haringtona (Harrington), Ingrīda Veidnera.

FOTO

Mār

a M

oore

Marta un Konrāds Svilāni un Emīls Galviņš no nākamā gada vecākās klases saņem ka-rogu. No labās Andris Galviņš.

FOTO

Mār

a M

oore

Turpinājums 5. lpp.

No kreisās: Ingrīda Veidnera, Ziemassvētku vecī-tis, skolas pārzinis Normunds Ronis.

FOTO

Kai

ja M

oore

Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

Aktīvajā apmeklē-jumu sezonā, kas Lik-teņdārzā ilgst no maija līdz novembrim, šogad bijis rekordliels skaits apmeklētāju – dārzā vie-sojušies vairāk nekā 100

tūkstoši cilvēku, kas ir gandrīz divtik vairāk, nekā Latvijas simtgadē.

Sandra Kalniete, Eiropas Parla-menta deputāte, Kokneses fonda pa-domes priekšsēdētāja:„Ir liels gan-darījums par ievērojamo apmeklētāju skaitu. „Likteņdārzam“ šis bija jubile-jas gads, jo apritēja 15 gadu kopš di-binājām Kokneses fondu, lai izveidotu piemiņas dārzu mūsu tautas upuriem 20. gadsimtā. To ar daudzu ziedotāju atbalstu fonds turpina attīstīt un la-biekārtot. Gads ir bijis ražīgs – „Lik-teņdārzs“ kļuvis par pirmo un pašlaik vienīgo vietu Latvijā, kur, nosaucot vārdos, tiek pieminēti visi mūsu valsts dibinātāji un neatkarības atjaunotāji. Vasarā savus veltījuma ozolus dārzā iestādīja Valsts prezidents Egils Le-vits un bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, līdz ar to tagad „Lik-teņdārzā“ rindojas visu atjaunotās Latvijas prezidentu stādītie koki.“

Latvijas valsts proklamēšanas ga-dadiena 18. novembrī simboliski ir ak-tīvās sezonas noslēgums Likteņdārzā, kas tiek atzīmēts ar gadiem iekoptu tradīciju – saulrieta sagaidīšanu dārza Amfiteātrī. „Lai arī šogad ārkārtas

situācijā noteikto pulcēšanās ierobe-žojumu dēļ saulrietu negaidīsim kopā, par godu Latvijas dzimšanas dienai „Likteņdārzā“ šodien pusdienlaikā tiks iedegtas sveces un ugunskuri. Dārzs arvien ir atvērts apmeklētājiem pastaigām un svētku noskaņai,“ uz-sver S. Kalniete.

Pirms Latvijas valsts proklamēša-nas gadadienas Draugu alejā ieklāti kārtējie ziedotāju iegādātie personali-zētie bruģakmeņi, kas šogad sasniedz teju 1000 bruģu. Lielāko bruģakmeņu ziedojumu Likteņdārzam dāvājis Ai-vars Vanags, kurš šādi iemūžinājis 80 savas dzimtas locekļu vārdus. Tā-pat nozīmīgs ziedojums saņemts no Apvienoto Arābu Emirātu vēstnieces Latvijā Hanānas Halfānas Ubaidas Alī Almadhanī, kura iegādājusies personalizētos bruģakmeņus 26 vēst-niecības darbiniekiem un viņu tuvi-niekiem.

Pateicoties Kokneses novada do-mei, šoruden ar melno asfaltu noklāts grants ceļš, kas ved uz Likteņdārzu no A6 šosejas. „Turpmāk braucējus un gājējus vairs nepavadīs baltu putekļu mākonis un braukšana būs ērtāka un drošāka,“ ir gandarīta S. Kalniete.

Tāpat dārza apmeklētājiem pieeja-ma arī atjaunota Liktens gātes mobilā lietotne, kurā apkopoti dažādu cilvēku dzīvesstāsti, fotogrāfijas un citas liecī-bas par pieredzēto Latvijai nozīmīgos vēstures pavērsienos 20. gadsimtā.

Tā kā Likteņ-dārzs ir atvērts apmeklētājiem arī ārpus aktīvās se-zonas, Kokneses fonds aicina viesus atbildīgi ievērot ār-kārtas situācijas dēļ noteiktos ierobe-žojumus un arī turpmākajos mēnešos apmeklēt dārzu vienīgi kopā ar saviem vistuvākajiem, pastaigu laikā ievērot distanci no citiem cilvēkiem un nepie-ciešamības gadījumā valkāt mutes un deguna aizsegu.

Par „Likteņdārzu“Likteņdārzs ir unikāla, par ziedo-

jumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno Shunmyō) projekta un arhitekta And-ra Kronberga uzraudzībā top uz salas Daugavā pie Kokneses. Likteņdārzu aizsargā 2018. gadā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums.

Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas iz-turību un gara spēku. Tas veltīts visu latviešu piemiņai, kuri 20. gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, ar-hitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu.

Nodibinājums „Kokneses fonds“Elīna Bīviņa

2020. gada 18. novembrī

Absolventi svinīgi nodod karogu nākamai klasei, kuri savukārt sola ka-rogu turēt augstā cieņā, rādīt priekš-zīmi jaunākiem skolniekiem un atcerē-ties piederību Latvijai. Televīzijā koris nodzied Tev mūžam dzīvot, Latvija. Karogu iznes nākamā gada vecākā klase. Svinīgais sarīkojums ir beidzies.

Ziemassvētku prieki var sākties! Vispirms visiem skolas bērniem iz-

sniedz apliecības un skolotājus apdā-vina. Viena pēc otras visas četras kla-sītes stājas priekšā ar dzejoļiem. Skaita pa vienam, skaita visi kopā. Daži ma-zākie zina no galvas, citi lasa. Priekšā stājas Zāra un skaita tautas dziesmu pantus. Zāra ir paliela meitene un vairs nenāk skolā, bet visu gadu ir mācīju-sies latviešu valodu pie Vijas Sieriņas.

Ziemassvētku vecītis katram bēr-nam dod dāvanu. Bērni pacietīgi sēž. Ir jāgaida, kamēr katram ir dāvana. Tikai tad drīkst savu dāvanu attīt. Pēc

koncerta skolas saime pakavējas uz pusdienām. Šogad Covida dēļ visi ir paši savējiem gādājuši ēdamo.

Svētki nosvinēti, trīs pamatskolas absolventi izvadīti! Trīs jaunieši ir daudzus gadus spēlējušies, izskrēju-šies, paslēpušies katrā Latviešu nama kakta kaktiņā. Latviešu namu pazīst tik pat labi kā savas mājas. Latviešu namā, tā pat kā savās mājās, viņi ir gaidīti vienmēr

Baiba Vītola HarringtonaLaikrakstam „Latvietis“

Sidnejas Latviešu pamatskolai...Turpinājums no 4. lpp.

Skolēni ar apliecībām.

FOTO

Kai

ja M

oore

Skolēni ar apliecībām.

FOTO

Kai

ja M

oore

Divkāršojies „Likteņdārza“ apmeklētāju skaitsJubilejas sezonā viesojušies vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī

Klusē kalni, klusē lauks,Klusē tālie sili.Tālu mana dzimtene – Meži, meži zili.Mana Latvija ir Tālavas meži, kur

priedes galā taurētājs brīdina pret ie-naidnieku. Latvieti nevar nopirkt ar zeltu:

Mans gods ir mana tauta.Mana Latvija ir Krišjāņa Barona

dainas. Mana Latvija ir Bībele latvie-šu valodā. Ar Anneli esmu dzīvojusi Zemgales līdzenumos. Biju kopā ar Sprīdīti, kad viņš atteica precēt prin-cesi, bet sauca :

Gulbīti, gulbīti kustini kājiņas,Aizved mani uz laimīgo zemi.Skalbe man mācīja dzīvot. Ar

Aleksandru Grīnu atbrīvoju manu Latviju.

Man draugu daudz: Aspazija, Bār-da, Poruks, Virza.

Trimdā: Olafs Stumbris, Teodors Tomsons un Krāslavietis, kurš dzejo-lī Tiem, kas šo dzejoli nekad nelasīs raksta:

Varbūt Dievs piedos vecākiem,Kuru maizē jūs augāt,Bet jums dezertieriem,Jums kārklu un malu dvēselēm,Kas citu priekšā uz ceļiem lien, Nevarēs piedot neviens.Jā, trimdinieku bērni un bērnu

bērni ir pagriezuši muguru valodai un savai senču zemei. Manā Latvijā esmu cietusi kopā ar Vizmu Belševicu, sa-protu Ojāra Vācieša zemtekstu un ar Ziedoni izstaigāju Kurzemīti.

Pirms dažiem ga-diem populārs kļuva sauklis – Es esmu Lat-vija. Tā jau ir. Bet mēs katrs tomēr arī esam in-divīdi, ar savām īpatnī-bām, uzskatiem, piere-

dzēm un sapņiem. Mēs esam Latvija, bet mēs neesam vienādi.

Kā jau zinām, šogad Austrālijā re-tais tiek iekšā, un kas tiek, tiem 14 die-nas jāsēž karantīnā. Līdz ar to mums šogad nav arī ierastā svētku runas tei-cēja no Latvijas.

Tas mums deva lielisku iespēju iz-iet no ierastā un paskatīties kādi mēs esam kas veidojam mūsu Sidnejas lat-viešu sabiedrību, mūsu Latviju. Aici-nājām sešus Sidnejas latviešus dot īsu ieskatu par to kāda ir viņu Latvija.

Ināra KrūmiņaDzimusi Stropos, Latvijā. Skolas

gaitas uzsāka Kalnciema pagastā, pēc tam Garozas pagastā, līdz bija māja jāatstāj un ar kuģi jādodas uz Vāciju.

Pēc kara tālākais ceļš veda uz An-gliju, kur latviešu korī satika savu nā-kamo vīru Gunāru.

1950ajos gados ģimene, nu jau ar diviem bērniem, par savu naudu iera-dās Austrālijā un apmetās Junandera pie Vulongongas (Wollongong). Vecā-ki vēlējās bērnus sūtīt latviešu skolā un paši dziedāt koros, tādēļ ģimene pār-cēlās uz dzīvi Sidnejā. Jau ilgus gadus Ināra vada Sidnejas Latviešu biedrības Dāmu kopu.

Vita KristovskaVita dzimusi Latvijā. Beigusi Sid-

nejas Latvieši biedrības vidusskolu. Viņai ir maģistra grāds un skolotājas diploms un viņa beigusi Dienvidaus-

trālijas Flindersa universitātes Latvie-šu valodas kursus. 10 gadus strādājusi kā skolotāja Minsteres Latviešu ģim-nāzijā. Sakot ar 1977. gadu vadījusi Jaundienvidvelsas Higher School Cer-tificate latviešu valodas kursu un mācī-jusi latviešu valodu Sidnejas Latviešu vidusskolā. Strādājusi un vadījusi Lat-viešu valodas radio raidījumus šeit – Sidnejā un saņēmusi prestižo Walkley žurnālistikas godalgu. Viņa ir laimīga, ka dēls ar ģimeni – ar četriem bēr-niem – šogad pārcēlās uz dzīvi Latvijā, un ka mazbērni jūsmo par Latviju.

Viktors SīkaisDzimis un lielu daļu mūža no-

dzīvojis Sidnejā. Jaundienvidvelsas universitātē ieguvis Bakalaura grādu mērniecībā. Strādājis Austrālijā, An-glijā, Skotijā un Jaunzēlandē. Vik-tors bija galvenais mērnieks Sidnejas Olimpisko spēļu stadioniem un atlētu pilsētiņai. Dedzīgs basketbolists – 12 g. vecumā iestājās Sidnejas latviešu sporta kopā Spars un tagad jau 34 ga-dus ir bijis tās priekšnieks. Bijis vai-rākās sporta komitejās, kas rīkojušas Austrālijas Latviešu meistarsacīkstes, Baltiešu spēles un Latviešu Globālās spēlēs 1989. gadā Sidnejā.

Sidnejas Olimpiādes laikā Viktors bija brīvprātīgais palīgs un tulks Lat-vijas Olimpiskai komitejai un sportis-tiem.

Kopa ar sievu Ināru, ģimenē ir 4 dēli, viena meita un 2 mazdēli.

Toms MačēnsDzimis Sidnejā. Starp 2001. un

2014. gadu Toms strādāja celtniecības nozarē un ar šo pieredzi 2006. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur attīstīja savu fir-mu un veica remontdarbus dažādiem

klientiem, ieskaitot ārzemju vēstnie-cībām. Latvijā arī satika savu nākamo sievu Ritu. 2009. gadā atbrauca atpa-kaļ uz dzīvi Sidnejā. 2015. gadā, sa-darbībā ar Latvijas uzņēmumu, Toms uzsāka savu firmu CrossChem Austra-lia, kas ražo dažādas ķimikālijas dī-zeļu mašīnām un rūpniecībai. Firmai tagad ir nodaļas Sidnejā, Brisbanē un Melburnā.

Bērnībā mācījies Sidnejas Latvie-šu sestdienas skolā. Toms tagad ir ak-tīvs Sidnejas latviešu vīru kora dalīb-nieks, bet agrāk piedalījās arī teātrī un tautas dejās. Ģimenē aug divi bērni.

Kārlis DragūnsKārlis dzimis un audzis Sidnejā.

Apmeklējis Sidnejas Latviešu sestdie-nas skolu un Annas Ziedares Vasaras vidusskolu. Šogad Austrālijas Katoļu Universitātē Kārlis ieguva Bakalaura dubultgrādu Tieslietās un Komerczi-nātnēs; šobrīd turpina mācības, lai iegūtu advokāta licenci. Brīvajā laika viņam patīk lasīt, darboties ar datoru, dejot tautas deju kopā Jautrais pāris un piedalīties latviešu sabiedriskajā dzīvē.

Rebeka RiteneRebeka dzimusi Rīgā, kur dzīvoju-

si kopā ar mammu un māsu. Apmek-lējusi Rīgas Starptautisko skolu. Bieži pavadījusi vasaras pie vecvecākiem Kuldīgā un Liepājā. Pirms 3 gadiem pārcēlās uz Sidneju, lai studētu Starp-tautiskās attiecības Sidnejas Universi-tātē. 2018. gadā sāka dziedāt Sidnejas Latviešu jauktajā korī. Rebeka saka, ka nu jau ir iekārtojusies dzīvei Austrālijā.

Jānis ČečiņšSLB priekšsēdis

Sidnejā, 2020. gada 18. novembrī

Mana Latvija (1)Valsts svētki Sidnejā

Mana Latvija (2)

Turpinājums 7. lpp.

Vita Kristovska.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Priecīgus svētkus!Esmu Jums šodien apkopojis ma-

nus spilgtākos iespaidus, dzirdētos stāstus un domas par tēmu Mana Lat-vija.

Mana Latvija – man atmiņas at-sauc stāstus par Otro pasaules karu. Par mūsu ģimenei tuva un ļoti dārga drauga Artura Ernsteina pēdējo lido-jumu paša vadītā kara laikā lidmašī-nā pāri Liepājai, kad viņš, tuvojoties savām mājām, netālu no tagadējās Liepājas autoostas logā redzēja savu mammu. Tā bija pēdējā reize, kad viņš savu mammu redzēja, nolaižoties ze-māk un pamājot viņai ardievas, pro-tams, tobrīd nezinot, ka uz netikšanos.

Mana Latvija man liek domāt par savu vectēvu, kurš kā 16 gadus jauns puika bez tēva piekrišanas un ziņas un visticamāk objektīva sava šī lēmu-

ma izvērtējuma, atstāja mājas, lai pie-teiktos vācu armijā, jo tā darīja viņa draugi. Viņš savu ģimeni neredzēja gadu desmitus līdz 1963. gadam, kad Latvijā atgriezās kā ciemiņš. Vismaz viņam liktenis bija lēmis vēl vecākus redzēt un arī izrunāties, peldoties Bal-tijas jūrā, jo citur pārrunāt lietas vairs nebija iespējams.

Mana Latvija man atgādina Atmo-das laiku, kad mūsu ģimenē Latvijas situācija tika bieži emocionāli pārru-nāta.

Mana Latvija man saistās arī ar paša pieredzi Latvijā, kad to pirmo reizi apciemoju 2006. gadā ar mērķi palikt ne ilgāk, kā 3 mēnešus, lai satik-tu radus, apciemotu aizgājušo radinie-ku kapu vietas un izstaigātu pilsētas, ielas, takas un laukus, kurus jaunība staigāja mani vecvecāki.

3 mēneši ievilkās 3 labos, inte-resantos un veiksmīgos gados, kuru laika iemīlējies tiku pieņemts latvie-šu ģimenē, strādāju savā būvniecības nozarē, apkalpojot gan vietējos, gan ārzemju latviešus, gan Lielbritānijas vēstniecību Latvijā.

Mana Latvija man atsauc atmiņas par veco ģimenes māju meklējumiem, kur Mačēnu mājas un Mačēnu Kro-ga vieta šobrīd ir vairs tikai drupas, un cilvēku balsis apklusušas Sibīrijā. Atsauc atmiņas par interesantiem pie-dzīvojumiem ar vietējo policiju, kad ātri bija jānoorientējas situācijā un jāsaprot, ko viņi īsti no tevis grib un sagaida... Ataust atmiņas par ikdienas piedzīvojumiem ar ne tik laipniem pārdevējiem veikalos, skaistiem lau-

kiem, kas var dot tik daudz, ja vien būtu apstākļi strādāt gribošajiem.

Mana Latvija man māca un atgā-dina, ka par spīti grūtībām, nabadzībai un grūtam darbam, kas nes nelielus augļus, daudzi nepukst, bet ir spējīgi būt priecīgi un pašaizliedzīgi dod ci-tiem pat vairāk, neka mēs šeit pārtiku-šajā Austrālijā.

Mana Latvija man māca būt pa-teicīgam, ka man nav bijis jāpiedzīvo kari, trūkums, okupācija. Ar apbrīnu domāju par cilvēkiem, kas šim visam vājprātam ir gājuši cauri un ar nožē-lu saprotu, ka tas viss patiesība notika salīdzinoši nesen, un lai kā mums gri-bētos ticēt, ka dzīvojam pilnīgi citos laikos, manuprāt, patiesība ir tā, ka šī pasaule nav īsti mainījusies nemaz, jo par spīti pagātnes ciešanām un vāj-prātam, tas viss pasaule vēl joprojām turpinās. Jā, citur, jā, tas neskar mūs, bet tas notiek.

Es vēlētos visiem šeit šodien novē-lēt mīlestību, spēku un prieku valsts svētkos. Mēs katrs varam apzināties un stiprināt savu latvietību, lai kur mēs arī atrastos. Tikai nevajag slinkot! Mēs nedrīkstam aizmirst pagātni, jo tā mums dod iespējas pieļaut mazāk kļū-das nākotnē, un tā mums dod iespēju labāk saprast pašiem sevi.

Es vēlētos Manai Latvijai novēlēt vairāk strādīgu, gudru un patriotisku cilvēku, kas darbojas, kas īsteno ide-jas, kas par spīti šķēršļiem turpina, kas grib vairāk dot, neka ņemt. Dod, Dieviņi otram dot, ne no otra mīļi lūgt! Priecīgus svētkus!

Toms Mačēns

Nedrīkstu aizmirst manu paau-dzi – Kārli Ābeli, Ināru Brēdrihu.

Austrālijas pasē rakstīts, ka esmu dzimusi Ventspilī, Latvijā. Ar nožēlu atceros, ka pasē, ko saņēmu 1964. g. nebija vārda Latvija. Toreiz mana Lat-vija pastāvēja de jure, bet ne de facto. Toreiz biju dzimusi tikai Ventspilī – kaut kur pasaulē.

Manas pirmās atmiņas ir no Kuldī-gas. Mans sapnis bija būt ģimnāzistei un priecīgi soļot ar savām draudzenēm uz skolu. Bet pēkšņi kādu rītu, un kat-ru rītu pēc tam, ielas otrā pusē, sardzē stāvēja vācu karavīrs. Mana Latvija cieta zem otrās okupācijas. Drīz pie-nāca ziņa, ka manam tētim jāiet karā. Gribēju, lai viņš nomaina vācu sargu, bet tas nebija lemts. Atvadoties no tēta, raudāja mamma, raudāja brālis, raudāju es, raudāja māte Latvija.

1944. g. bija skaists un bēdīgs. Tē-tis bija karā, mamma sanatorijā, bet es biju laimīga Užavā, manā Latvijā. Senču lauki! Mežs! Jūra! Užavas bāka!

Mana Latvija!Vilis Veldre bieži daudzināmā

Jāņa Norviļa komponētās rindās izsa-kās šādi:

Klusi lauki,Rāma tāle,Vai tu biji tur, vai nē?Katru vakaru lūdzām Dievu, lai

Dievs sargā tēti un Latviju un lai iz-veseļojas mamma. Augustā man vecā-māte stāstīja, ka kaujās Vidzemē bez vēsts pazudis tētis. Cerēju, ka viņš taču atradīs ceļu pie mums, jo mēs viņu gaidījām manā mīļā Latvijā. Kā tur var pazust bez vēsts? Oktobra bei-gās atbrauca mamma no sanatorijas. Krita Rīga.

4. novembrī ar pēdējo kuģi Tanga no Ventspils sākās manas bēgļu gaitas. Vācija, tad Austrālija. Prom no manas Latvijas.

Ilona Leimane savā Bēgļu bērna šūpuļa dziesmā raksta:

Bāri trimdinieki esam,Sāpju nastu klusi nesam.Aijā.Barga no tēva šodien atnāca bei-

dzamā vēsts.

Viņš kritis, lai Latvijas vārds mū-žam netiktu dzēsts.

Aijā.Liec rociņas kopā un Dievu par

Latviju lūdz.Esmu laimīga, ka iemīlēt Latviju

man mācīja vecvecāki, vecāki, skolo-tāji, mācītāji, gaidu vadītājas un latvie-šu sabiedrība. Gaidās devu solījumu: Dievam un Latvijai.

Mēs bijām trimdā un cerējām, ka drīz būs brīva mūsu Latvija.

Ilona Leimane 1945. g. raksta:Kā straume atpakaļ plūdīsim mēs,Neviens mūs vairs aizturēt neiespēs.Mūsu zeme būs brīva,Mūsu valoda dzīva.Mēs nāksim no visām pasaules pusēmSoļiem straujiem, soļiem aumaļainiem.Esmu centusies Latviešu skolā

mācīt gan latviešu valodu, gan dzim-tenes mīlestību. Beigšu ar rindiņām no mūsu tautas lūgšanas:

Dievs, svētī Latviju!Laid mums tur laimē diet!Mūs Latvijā!

Vita Kristovska

Mana Latvija (2)Turpinājums no 6. lpp.

Mana Latvija (3)

Toms Mačēns.

FOTO

Ojā

r Gre

ste

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī

Sirsnīgi sveicu mūs visus Latvijas Republikas 102. dzimšanas dienā.

Kāds prieks šeit pulcēties savējo vidū, lai svinētu mūsu valsts svētkus. Šis man ir nu jau trešais gads, kad nepievienojos svecītes iedegšanā Brī-vības laukumā, Rīgā. Kad par spīti arvien drēgnākiem vakariem, katrs latvietis, aizdedzot svecīti, piedomā, kas tad Latvija ir man. Tā arī es kat-

ru gadu pieturos pie šīs tradīcijas arī attālināti.

Man Latvija ir mana bērnība.Latvija ir saulainā un zaļā vasara,

kuru ieskandina majpuķīšu smarža un izlaiduma zvani. Vasara Latvijā ir Jāņu svinēšana ar draugiem, vainadziņu pī-šanu un ar smiekliem un dziesmām līdz rīta gaismai lēkšana pāri uguns-kuram. Tie ir Dziesmu svētki, kur visi kopā izdziedam Saule, Pērkons, Dau-gava, un no kopības sajūtas pārskrien skudriņas. Tā ir Liepājas jūra, Vecrī-gas ballītes un gardākās zemenes pa-saulē. Novēlu mums visiem šīs tradīci-jas noturēt arī nākamajām paaudzēm.

Kad pienāk rudens, tas pārklāj Latviju ar košām lapām, un sapucēju-šies bērni dodas skolas gaitās. Es at-ceros savu Pirmo septembri Rīgā; biju vēl tik maza, ka knapi varēju noturēt visus ziedus paredzētus skolotājiem. Rudenī es kāpelēju pa ābelēm un lasī-ju sēnes ar opi, un tā pat nemanīju, ka biju pārgājusi no Margaritas Stārastes stāstiem uz Imantu Ziedoņa Epifāni-jām. Es ceru, ka arī nākamās paaudzes varēs izzināt un lepoties ar mūsu bagā-to kultūru. Tas ir mūsu visu kopējs uz-

devums – nodot šo mantojumu mūsu bērniem.

Es esmu pārliecināta, ka pilnīgi noteikti pīrādziņu cepšanai būtu jābūt daļai no šī mantojuma, vai Jūs piekrī-tat? Ziemassvētku vakars ar deviņiem ēdieniem – zirņiem, rasolu, štovētiem kāpostiem un cūkas šņukuru ir mana bērnība. Kad sniegā pikojāmies, cēlām sniegavīrus un braucām ar ragaviņām un negribējām mājās iet, pat ja deguns jau bija sarkans un paši bijām pārsalu-ši. Lai vienmēr latviešu ģimenes kopā turas svētkos un ir stipras cauri bargā-kajām ziemām, un tie pīrādziņi mums palīdzēs.

Tā kopā būšana mums vienmēr ir bijusi un arī lai nākotnē tā palīdz mums sagaidīt pavasari. Latvijas pavasarī sniegpulkstenītes paziņo par dabas at-mošanos. Kad pienāca māmiņdiena un skaitīju pirmo dzejolīti savai mammai, vēl neaptvēru, cik ļoti daudz būs par ko pateikties. Novēlu, lai latviešu bēr-niem un jauniešiem pietiek gudrības mācīties no savu vecāku un vecvecāku pieredzēm un zināšanām.

Labvakar, dāmas un kungi! Sveicu jūs svētkos!

Man ir bieži nācies atbildēt uz jau-tājumu, vai es jūtos kā austrālietis vai latvietis?

Pirmais, ko parasti atbildu ir, ka es jūtos abejādi – gan kā latvietis, gan aus-trālietis. Tā liekas vienkāršāk atbildēt, īpaši, ja to prasa austrāliešu draugi. Taču arvien biežāk es sāku domāt, kāpēc es tā jūtos un ko Latvija man nozīmē.

Cik vien ilgi es sevi atceros – es at-ceros arī Sidnejas Latviešu namu. Kad man bija 5 gadi, un austrāliešu skolā man jautāja, vai es zinu, kur atrodas Latvija, – es esot lepni atbildējis, ka Latvija ir Stratfildē!!!*

Tur es mācījos latviešu skolā, dejo-ju tautas dejas, vēlāk braucu uz Vasaras vidusskolu un, kad sāku studijas uni-versitātē, iestājos korporācijā Selonija.

Esmu apmeklējis Latviju vairā-kas reizes kā bērns un pusaudzis, bet nekad neesmu dzīvojis Latvijā ilgāku laiku. Tāpēc es bieži domāju, kāpēc es sajūtu saiti ar Latviju un latviešiem, kāpēc esmu saistīts ar latviešu sabied-rību Austrālijā?

Vienkāršā atbilde ir – jo latviešu sabiedrība šeit ir bijusi ilgi un vēl jop-rojām pastāv.

Mana Latvija ir bijusi arī daudzās nometnes – 3x3, Tērvete, Annas Zie-dares Vasaras vidusskola, kā arī dalība Kultūras dienās un Jaunatnes dienās. Tas ļoti ietekmēja manu izpratni par Latviju un latvietību. Esmu iepazi-nis daudz latviešu visās paaudzēs, dažādās Austrālijas pilsētās. Vasaras vidusskola man bija kā tāds ceļojums katru gadu uz Latviju.

Nozīmīgs pārdzīvojums man bija arī ceļojums Sveika, Latvija! Tas palī-dzēja iepazīt Latviju ne tikai kā valsti, tās cilvēkus un ikdienas dzīvi, bet arī uzzināt, ka tādas mazās Latvijas kā šeit, ir arī citur pasaulē.

Šajā ceļojumā iepazinos ar latvie-šiem no Kanādas, Amerikas un Latvi-jas. Mums bija tik daudz kas kopīgs, jo bijām – latvieši. Un tas ir motivējis mani vairāk domāt par Latviju un uz-turēt saiti ar latviešiem.

Es vienmēr esmu sajutis, ka Latvi-ja man ir daudz kas vairāk nekā tikai maza valsts citā pasaules malā, no ku-rienes nāk mani vecāki, un ka Latvija ir kas vairāk nekā Nameja gredzens un Latvijas pase.

Kas tas ir – es vēl īsti nezinu. Man ir divas pases, divas valodas, drau-gi gan austrālieši, gan latvieši. Bet mana ģimene un latviešu sabiedrība šeit Australijā noteikti ir veidojusi un stiprinājusi manu latvisko piederību. Latviskā kultūra un vide ir ietekmēju-si mani kā personību un manu vērtību skalu. Tā ir devusi daudz interesantu piedzīvojumu, ko nevienam austrālie-šu draugam nevar tā īsti izskaidrot.

Tāpēc varu teikt, ka mana ģimene, latviešu draugi un latviešu sabiedrība kopumā ir daļa no Manas Latvijas.

Mana pieredze, ar kuru es šodien dalos ar jums, noteikti ir līdzīga dau-dziem manas paaudzes Austrālijas lat-viešiem, un es ļoti ceru, ka arī nākošās paaudzes ārpus Latvijas turpinās mek-lēt abildi uz jautājumu, ko nozīmē būt latvietim, un stiprinās savas saites ar Latviju.

Kādreiz man liekas, ka Latvija ir kā tāda salu valsts – Latvija vidū, un mēs tās mazās salas apkārt!

Vēlu saules mūžu Latvijai!Kārlis Dragūns

*Priekšpilsēta Sidnejā, kur atrodas Latviešu nams.

Mana Latvija (4)

Kārlis Dragūns.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Mana Latvija (5)

Rebeka Aleksandra Ritene.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Turpinājums 9. lpp.

Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

Šogad Latviešu Fonds atzīmē savu 50. pastāvēšanas gadadienu. Šis laiks nav bijis piemērots svinēšanai, bet tautiešu atbalsts ir un turpina būt vislielākā atzinība, atstājot paliekošu ieguldījumu latviešu kultūras saglabā-šanā un veicināšanā. Atbalstot latvis-kās izglītības un kultūras projektus, arī 2020. gadā, vairāk kā $58 000 tika piešķirti 17 jaunajiem projektiem. Ie-skatam mūsu šī gada projektos, piedā-vājam LF lietvedes Elizabetes Ludvi-kas sarunu ar režisori Lindu Olti.

Filma ir par divām māsām, kas uzaugušas bērnu namā; vecākajai jau ir 12 gadi, kad kāda ģimene no ASV piesakās viņas abas adoptēt. Apmē-ram tajā pašā laikā arī māsu bioloģis-kā māte tiek izlaista no cietuma, un meitenes māti satiek. Bet māte ir pati augusi bērnu namā un nemāk par mei-tenēm rūpēties. Tātad filmas koncep-tā ir tāds dramatiskais moments, kad divpadsmitgadīgajai Anastasijai ir jā-izvēlas, ko darīt: vai doties jaunā dzīvē uz Ameriku, vai palikt Latvijā. Tāda smaga izvēle, kas draud viņai atņemt visu to, ko viņa uzskata par savu es.

Linda ir režisore vairākām doku-mentālām filmām (Ieelpot, Kliedz, Nora, Jānis. Elza. Mīlas grāmata, Rozentāls. Septiņi un citas); kopš 2004. gada aktīvi darbojusies Latvijas Televīzijā, veidojot raidījumu 100 gra-mu kultūras, kā arī Latvijas kino. Lin-das topošā spēlfilma Māsas ieguvusi Itālijas un Baltijas kopražojumu attīstī-šanas balvu. Linda ar vīru audzina di-vus dēlus (14.g. un 6.g.), un šobrīd, tāpat kā citi pasaulē, sakarā ar COVID19 izo-lāciju, arī Linda ar ģimeni pavada klu-sas dienas laukos prom no Rīgas. Beta un Linda sarunājās pa Skype: Beta – Hamiltonā, Linda – laukos Latvijā.

Beta Ludvika: Kā jūs turaties šajā COVID-19 izolācijas laikā?

Linda Olte: Ah, vakar aizlaidā-mies no Rīgas! Mēs pirms gadiem se-šiem iegādājāmies lauku mājas. Man liekas, ka laukos vienmēr valda tāda kā harmonija. Rīgā ir stress. Man pašai arī! Vēl pirms braukšanas uz laukiem es ar riteni aizbraucu uz Āgenskalna tirgu nopirkt kādus produktus. Atgrie-žoties mājās attapos, ka esmu atstājusi turpat pie letes visus sierus, ko biju no-pirkusi. Nekas cits neatlika, kā sēsties atpakaļ uz riteņa un braukt pakaļ. At-

radu! Šobrīd ļoti izbaudu lauku mieru.BL: Kā Tavs vīrs vērtē tavu darbu?LO: Mans vīrs pēc profesijas ir

ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists. Bet viņš ir arī pirmais, kam es rādu savas filmas. Viņš man reāli ir tāds pirmais filtrs un kritiķis. Ja viņam kā skatītājam patīk un neliekas garlai-cīgi, tad es varu būt pārliecināta, ka arī citi skatīsies ar aizrautību.

BL: Kā Tev radās šī ideja par filmu „Māsas“?

LO: Filmas scenārija ideja radās, braucot mājās no Berlīnes filmu fes-tivāla. Vēl biju tādā festivāla sajūtu eiforijā un iespaidā. No sākuma iedo-mājos, ka gribētu veidot dokumentālu filmu par bērniem, kas no bērnunama tiek adoptēti, sekot viņu progresam: kā viņi satiek savu izvēlēto ģimeni, kādas pārmaiņas pārdzīvo, kā viss realizējas jaunajā dzīvē?

BL: Kāpēc tieši filmu par bērnu-nama bērniem?

LO: Es nezinu, man laikam jau sen sirdī ir ielikts tāds aicinājums palīdzēt bērniem, kam nav pašiem savas ģime-nes. Es nezinu, kāpēc tas tā, jo es pati esmu uzaugusi ģimenē, kurā man nekad nav trūcis mīlestības. Es no sešpadsmit gadu vecuma vairākas reizes brīvprātīgi piedalījos nometnēs Misijas pakāpieni, kas bija nometnes bērnunama bērniem. Arī vēlāk mēs vienu gadu ņēmām vienu puisīti no bērnunama pie sevis un iegu-vām tā saucamo viesģimenes statusu. Varbūt tāpēc arī jūtu līdz tiem, kam ir bijis mīlestības trūkums. Diemžēl Lat-vijā vēl arvien ir tuvu pie tūkstots bēr-nu, kas atrodas bērnunamos.

BL: Tātad – filmas sākums bija dokumentāls, bet tagad tomēr top mākslas filma „Māsas“, nevis doku-mentāla filma?

LO: Tad, kad es jau biju pavadījusi labu laiku, sekojot diviem bērniem no bērnunama (īste-nībā tie ir brālis un māsa, bet filmā es stāstu par divām māsām), iepazinu-sies, sākusi inter-vēt audzinātājas un bērnu potenciālos vecākus, tad es sa-pratu, ka, veidojot dokumentālu fil-mu, es ļoti daudz

riskēšu. Bija arī dažādi ētiski jautājumi, ko būtu bijis grūti atrisināt, kā piemē-ram, atklāt šo bērnu identitātes, riskēt ar viņu turpmākām dzīvēm, utt. Bet, tā kā šis dzīves stāsts bija emocionāli ļoti spēcīgs un mani patiesi uzrunāja, tad es izvēlējos filmu turpināt kā mākslas filmu, nevis veidot dokumentālu filmu.

BL: Bet Tev līdz šim nav bijusi pie-redze ar mākslas filmām. Vai Tev šī ir debija mākslas filmu žanrā?

LO: Jā, tā ir, kaut gan visas manas dokumentālās filmas arī ir bijušas tā-das mākslinieciski dokumentālas (Jā-nis. Elza. Mīlas grāmata, Nora) Es sa-vās dokumentālajās filmās arī vienmēr ņemu aktierus, kas tad izpilda filmas varoņu lomas. Man īstenībā patīk tā mazliet jaukt tos žanrus, žonglierējot starp aktieru filmēšanu un dokumentā-liem dzīves stāstiem. Un filmai Māsas mums gāja ļoti interesanti, kamēr atra-dām aktrisi filmas galvenajai varonei. Mums bija garš casting process (pietei-cās ap 1500 meiteņu!), jo es gribēju at-rast meiteni, kas dabīgi varētu notēlot filmā vecāko no māsām, Anastasiju.

BL: Kad ir plānots filmu pabeigt?LO: Filmas scenārijs ir pabeigts,

bija uzsākta filmēšana, izveidots fil-mas tīzeris. Bet šobrīd tādi laiki, visi neziņā. kā viss turpināsies... Es cerīgi skatos nākotnē!

Latviešu FondsLaikrakstam „Latvietis“

Latviešu Fonds intervē režisori Lindu OltiPar topošo filmu „Māsas“

Linda Olte.

FOTO

Pub

licitā

tes f

oto

Kadrs no filmas „Māsas“.

Pirms trīs gadiem es pārcēlos uz Austrāliju, lai studētu Sidnejas Uni-versitātē. Kaut lēnām iedzīvojos Sid-nejā, cieši turējos pie tās daļas sevī, kura ir Latviete, domādama, ka lēnām, lēnām tā diemžēl pazudīs. Uz jauno

gadu mani apciemoja mana mamma no Latvijas, un kad gājām mājās no svinī-bām, izdzirdējām no nekurienes frāzi latviski Laimīgo Jauno gadu! Tā bija Vita, kura arī šodien uzstājās ar runu.

Tā bija negaidīta daļiņa no Latvi-jas, kas atgādināja, ka latvieši ir visur, un tie ir cauri gadiem cīnījušies par Latvijas valsts brīvību un nekad nav

padevušies. Jūs, šeit sanākušie lat-vieši, un jūsu nebeidzamais atbalsts mūsu valsts neatkarības atjaunināša-nas pirmajos soļos ir iemesls, kāpēc mana bērnība ir Latvija. Par to es jums saku – lielu Paldies!

Priecīgus svētkus. Saules mūžu Latvijai!

Rebeka Aleksandra Ritene

Mana Latvija (5)Turpinājums no 8. lpp.

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī

„Lasi, dziedi, mācies!“Projektā izveidotas jaunas tautasdziesmu animētās versijas un karaoke

Turpinot agrāk sākto projektu Lasi, dziedi, mācies!, biedrība Raita valoda sa-darbībā ar Amerikas latviešu apvienību un ALA Kultūras fonda atbalstu piedāvā latviešu bērniem un visiem interesentiem divas jaunas latviešu tautasdziesmu ani-mācijas filmiņas. Uz gada nogales svēt-kiem pieejama viszināmākā latviešu šū-puļdziesma Aijā, žūžū, kas iekļauta visas pasaules šūpuļdziesmu kompaktdisku izlasē un dziesmu grāmatā, un jautrā, dziedātāju iemīļotā Kumeliņi, kumeliņi.

Vienlaikus ar Latvijas Ārlietu minis-trijas atbalstu tapušas arī vēl sešu dziesmu karaoke versijas. Šoreiz to pamatā ir vai-rākas Tarkšķi ganos albumā esošās dzies-mas, kurās klausītājiem un līdzdziedātā-jiem būs iespēja iepazīties gan ar rubeņa rubināšanu, gan meža dzīvnieku veikta-jiem lauksaimniecības darbiem. Tekstus caurstrāvo labsirdīgs humors, kad varonis apjož Bausku kā jostu, iebāž Jelgavu azotē un brauc uz Rīgu, iejūdzis zirga vietā gaili.

Filmiņas un karaoke faili pieejami Amerikas Latviešu apvienības Youtube konta sarakstā līdzās jau esošajām pro-jekta dziesmām Lasi! Dziedi! Mācies!*

Animētās filmas veidojuši Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas skolēni kopā ar savām skolotājām. Bēr-ni filmas veidošanas procesā apguvuši jaunas mākslinieciskās un tehniskās iemaņas, kā arī iedziļinājušies tautas-dziesmu notikumos un iejutušies tēlos, niansētāk iepazīstot latviešu folkloru. Dziesmu teksti un valodas un folkloras jēdzienu skaidrojumi atrodami katra Youtube ievietotā faila komentāros.

Projekta pamatā ir ideja – papildināt latviešu valodas un kultūras klātbūtni Youtube, piedāvājot kvalitatīvi iedziedā-tu tautasdziesmu karaoke un animētās versijas, kas ļauj skatītājam labāk izprast dziesmu notikumus. Animācijas fil-mu vienkāršība un vieglā uztveramība sniedz iespēju iemācīties tautasdziesmas

un izprast tajās notiekošo interesentiem ar atšķirīgu līmeņu latviešu valodas pras-mēm – no dzimtās valodas runātāja līdz valodas pamatiemaņas apguvušajiem. Projekta materiālus var izmantot kā uzde-vumus un interaktīvu mācību paužu pa-pildinājumus nodarbībās bērniem. Tāpat tos iespējams izmantot arī pieaugušajiem, kas interesējas par latvisko mantojumu un kultūru vai apgūst latviešu valodu kā mantoto vai otro ģimenes valodu.

Lasi, dziedi, mācies!Raita valoda

* https://youtube.com/playlist?list=PLAnyB9XQsrqjoY30pNVmtb4WluG2BJ0yt –– https://www.facebook.com/RaitaValoda

atzina, ka ļoti daudzi cieš no vardarbības pamatskolā, bet Asnate Rancāne atce-rējās: „Bija situācija, kad redzot, kā pret bērnu veic vardarbību māte, neviens, izņemot vienu cilvēku, nepiegāja un to neapturēja. Tajā brīdī man bija tāds ap-mulsums, ka es nezināju, ko darīt.“ Gru-pas mūziķe Laura Vārpiņa aicināja būt vērīgākiem: „Ja pašam cilvēkam ir labi, viņš neiedomājos, ka citās mājās varētu būt cita drošības un nedrošības sajūta.“

Ziedotāja Agnese, kas piedzīvojusi vardarbību attiecībās, stāstīja: „Uzaugu ģimenē, kurā bija apskāvieni un atbalsts. Iepazinos ar cilvēku, kuram tas ir svešs. Nesapratu, kas notiek. Viss sākās ar al-koholu, apsaukāšanos, tādām mazām lietām. Ar laiku kļuva normāli sākt rītu ar emocionālu vardarbību, pavadīt dienu ar to, sagaidīt vakaru un nakti. Es kļuvu līdzatkarīga un līdzatbildīga. To ir grūti pastāstīt citiem, jo ir kauns. Negribēju, lai vecākiem ir sāpīga ikdiena, to zinot. Sāpīgāku to padarīja tas, ka man blakus bija četrgadnieks, kurš bija jāpasargā. Man paveicās, ka vienā brīdī atnāca ap-skaidrība – pietiek, ir jāizbeidz. To nevar saprast cilvēks, kas nav tajā dzīvojis.“

Ziedotāja Baiba atklāti atzina: „Bieži sev uzdodu jautājumu, kāpēc mēs ļaujam darīt sev pāri? Vienmēr esmu bijusi neat-karīga, jebkurā brīdī varēju saņemties un aiziet. Bet tad sāku uztvert to normāli, – ja esi kaut ko „nepareizi“ izdarījusi, mā-jās vienmēr „dabū“. Kad nobriedu par to runāt, no daudziem izskanēja „nu beidz, viņš taču ir normāls cilvēks“. Vairs neva-rēju piezvanīt vecākiem, draugiem, kad pati gribēju, visu kontrolēja. Kad viņš saprata, ka es aiziešu, sāka ņemt manu

maku līdzi, ejot uz darbu. Es sapratu, ka nekur nevaru aiziet. Tad sāku krāt „dro-šības naudiņu”. Un vienā rītā piecēlos, piezvanīju mammai un teicu: „Mammu, es ņemu bērnus un braucu pie tevis. Pa-visam. Ir labi, ka esat jūs, kas tam pievērš uzmanību un notic tam, ka tā notiek...“

No vardarbības cietusī Terēze aici-nāja citus cietušos: „Ja izdarīsi lēmumu sev par labu, tad raudāsi no laimes, nevis no sāpēm.“ Ziedotājs Pēteris, kurš pats ir vardarbības upuris, teica: „Vardarbībai nav attaisnojuma un neviens nav pelnījis, ka tā tiek pielietota. Es nenoliedzu, ka cieš bērni un sievietes, bet cieš arī vīrieši.“

Dod pieci! šodienas viesi – Baltijas pēt-nieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnāliste Ilze Vēbere, Marika Andžāne (nekluse.lv autore), Mārtiņš Zvīdriņš.

Dod pieci! muzicē Kaspars Zemī-tis ar ģimeni, Chris Noah, Tautumei-tas, Musiqq, Samanta Tīna, Dagam-ba, Sudden Lights, Viņa, Agnese & JJ Lush, Indygo, Nora Koma, Blue Jean Serenade, Saule, Waterflower, Bekars.

Dod pieci! tiešraidei var sekot līdzi sabiedriskajos medijos un mājaslapā dodpieci.lv. Maratona jaunumi ir lasā-mi arī TVNET GRUPAS portālos.

Ziedojumu veicēji, kuru ziedojums ir vismaz EUR 1500, maratona noslēgumā tiks aicināti uz Dod pieci! Čeku parādi. Uzņēmumi, kuri augstu vērtē sociālo at-bildību, tiek aicināti sazināties ar Ziedot.lv.Par labdarības maratonu „Dod pieci!”

Labdarības maratons Dod pieci! no-tieka no 17. līdz 23. decembrim. To rī-koja Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu lsm.lv. Pirmo reizi projekta satura partne-ris bija Baltijas pētnieciskās žurnālistikas

centrs Re:Baltica, kas vardarbības tēmu padziļināti pēta kopš pagājušā gada.

Projektu atbalsta mājokļu attīstītājs Bonava, Luminor banka, Circle K Lat-via un reklāmas aģentūra NORD DDB Riga. Informatīvi atbalsta TVNET GRU-PA, Clear Channel, Visual Media. Tāpat Dod pieci! organizēšanā atbalstu sniedz vairāki uzņēmumi – New Black, Paulig, Tava skaņa, Kompānija NA, PērkamKo-pā, ISKU, Alan Deko, Toi-toi, Mārupes logi, Printanova, Mega sargs, Spināts un sviests, Hestia Hotel Group viesnīca Radi un draugi, Centrālā laboratorija, Magnum NT, HOSE, Nemoloko, Brinks, Zelt, Snack Tales, Eglupiegade.lv

Organizatori uzsver – īpaši rūpīgi tiek ievēroti gan speciāli Slimību un profilak-ses kontroles centra, gan valstī noteiktie drošības pasākumi – dīdžejus no studijas viesiem atdala stikla siena, viesu skaits ir ierobežots u.c. Iespēju robežās cilvēki ai-cināti ziedot attālināti.

Dod pieci! ir daļa no starptautiska projekta Serious Request, kurā dažā-dās Eiropas valstīs radiodīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēr-šot uzmanību konkrētai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīci-ju iedzīvināja Latvijas Radio 5 – Pieci.lv radošā komanda. Latvijas Radio 5 – Pieci.lv ir jauniešu satura multimediā-la platforma, viens no ietekmīgākajiem zīmoliem jauniešu auditorijas vidū.

Daiga Konošonoka,Latvijas Radio Sabiedrisko

attiecību speciāliste19.12.2020.

* Līdz 23. decembrim akcijai „Dod pieci!“ jau saziedoti 402 065 eiro.

Labdarības maratons Dod Pieci!Turpinājums no 1. lpp.

Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

DELNA iestājas par atklātību LatvijāPar padarīto un vēl plānoto darbu

Pirms diviem ga-diem rakstīju par Sa-biedrības par atklātī-bu – Delna (Delna) 20 gadu pastāvēšanas jubi-leju Latvijā. Toreiz biju Delnas padomes locek-

lis un šīs organizācijas labā strādāju kopā ar pārējiem padomes locekļiem, padomes priekšsēdētāju Valdi Liepi-ņu, Delnas direktori Lieni Gāteri un Alianses pret korupciju Latvijā vadītā-ju Inesi Tauriņu.

Šī gada Delnas biedru kopsapulcē tiku pārvēlēts uz otru trīs gadu pado-mes locekļa termiņu. Šajās vēlēšanās vēl ievēlējām divus jaunus padomes locekļus – Annu Plaudiņu un Janu Simanovsku. Tā redzam, ka Delna turpina atjaunoties. Pirmajā padomes sēdē pēc kopsapulces vienīgais die-naskārtības punkts bija ievēlēt jaunu padomes priekšsēdētāju. Kā zinām, piecus gadus padomes priekšsēdē-tājs ir bijis Valdis Liepiņš un šoreiz viņš nekandidēja. Vēlēšanu rezultāts bija vienbalsīgs – es tiku ievēlēts par Delnas padomes priekšsēdētāju. Varu teikt, ka tajā brīdī jutu lielu smagumu uz pleciem, bet ņemot vērā, ka saņēmu pilnu atbalstu, tad piekritu, ka ir mans laiks vadīt padomi.

2020. gadā Delna turpināja iesais-tīties inovatīvu pretkorupcijas rīku iz-strādē, pildīja sargsuņa lomu, atbalstī-ja trauksmes cēlējus un iesaistījās likumdošanas darbā. Tomēr Delnas darbu lielā mērā ietekmēja Covid-19 izraisītās sekas.

„Covid-19“ iepirkumu uzraudzībaLai valdības izsludinātajā ārkārtē-

jā situācijā sekmētu atklātību, godīgu konkurenci un efektīvu valsts līdzekļu izlietojumu, Delna no 21. aprīļa līdz 15. jūnijam pro bono uzraudzīja ar Covid-19 saistītos valsts centralizētos iepirkumus. Delna vērtēja 10 iepirku-mu procesus, identificējot vairākus ap-grūtinājumus iepirkumu veikšanai un pilnvērtīgai uzraudzībai, par kuriem informēja Aizsardzības ministriju, citas kompetentās institūcijas un sa-biedrību. Delnas iesaiste uzraudzības procesā bija iespējama, pateicoties individuālajiem ziedotājiem. Interešu aizstāvības nolūkos Delna papildus or-ganizēja vairākas diskusijas par ārkār-tējās situācijas iepirkumu atklātību un sabiedrības iesaisti iepirkumu uzrau-dzībā, sadarbojoties gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan starptautiska-jām organizācijām.Iepirkumu uzraudzības rīka attīstīšana

Ar iepirkumu uzraudzību saistīts arī Delnas darbs pie jauna digitālā rīka radīšanas. 2020. gadā kopā ar partne-

riem no Igaunijas un Latvijas, Delna sīvā konkurencē ar vienu no astoņām labākajām idejām pasaulē izcīnīja vie-tu Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pretkorupcijas inovāciju darbnīcā. Jaunais rīks Opener paredzēts kā at-balsts žurnālistiem un izmeklētājiem interešu konfliktu atklāšanā Latvijas un Igaunijas publiskajos iepirkumos. Ar SVF atbalstu pēc sešu mēnešu darba oktobrī tika palaists jaunā rīka prototips (https://opener.ee/), ko vairā-ki Latvijas pētnieciskie žurnālisti jau atzinīgi novērtējuši. Opener ir labs pa-raugs pievienotajai vērtībai, ko sniedz atkalizmantojamo valsts pārvaldes datu krustošanas iespējas. Lai pabeig-tu rīka izstrādi iecerētajā versijā Del-nai kopā ar partneriem vēl jāpiesaista vismaz 30 000 EUR.Amatpersonu iecelšanas procesu uzraudzīšana

Iespēju robežās Delna iesaistās arī citos pro bono darbos. Piemēram, pēc Ekonomikas ministrijas un Iekšlietu ministrijas aicinājuma Delna – pro bono uzraudzīja divus amatpersonu iecelšanas procesus – Latvenergo pa-domes iecelšanu un Valsts policijas priekšnieka atlasi. Abos konkursos Delna vērsa atbildīgo amatpersonu uz-manību atkāpēm no labas pārvaldības principiem. Latvenergo padomes izvē-les procesā Delnai radās aizdomas, ka notiek mēģinājums apiet labas pārval-dības, godīguma un vienlīdzības prin-cipus un, iespējams, radīt labvēlīgā-kus noteikumus vienam kandidātam. Savukārt Valsts policijas priekšnieka izvēles konkurss sākotnēji noritēja bez būtiskām atkāpēm no nolikuma. To-mēr brīdī, kad A. Grišins vairs neva-rēja turpināt dalību konkursā, ministrs izvēlējās jaunu kandidātu – A. Ruku, nerīkojot atkārtotu konkursu. Delna ierosinājusi uz augstākajiem valsts amatiem, tajā skaitā tiešo valsts pār-valdes iestāžu vadītāju amatiem, obli-gāti rīkot atklātus konkursus.Diskusijas ar Rīgas Domes mēra kandidātiem un Saeimas deputātiem

Viens no Delnas uzdevumiem ir at-bildības prasīšana no vēlētajām amat-personām. Tāpēc 17. augustā Baložu ielas dārzā Delna organizēja publisku diskusiju ar Rīgas domes ārkārtas vē-lēšanās kandidējošo lielāko politisko partiju pārstāvjiem. Diskusijā kandidā-ti solīja gan plašāku pilsoniskās sabied-rības iesaisti, gan nopietnus pretkorup-cijas pasākumus. Savukārt 26. oktobrī Delna uz sarunu par 13. Saeimas pir-majos divos gados panākto pretko-rupcijas jomā aicināja visu frakciju pārstāvjus. Aicinājumam neatsaucās Nacionālā apvienība un Zaļo zemnieku

savienība. Diskusiju ierakstus var no-skatīties Delnas Facebook lapā.

Pavisam drīz Delna prezentēs at-jaunoto datu bāzi www.deputatiuz-delnas.lv. Tas būs interaktīvs rīks pētniekiem, žurnālistiem, aktīvajiem iedzīvotājiem, lai analizētu politisko partiju finansēšanas datus. Jaunajā lapā būs viegli uztveramā veidā publi-cēta informācija par visu 13. Saeimas deputātu darbu un interesēm. Līdz ar mājaslapas atklāšanu Delna publicēs analītisku ziņojumu par 13. Saeimā pārstāvēto politisko partiju un deputātu finansēm. Projektu finansē Eiropas Ko-misija un Latvijas Kultūras ministrija.Alianses pret korupciju Latvijā trauksmes celšanas konference

2020. gada 5. un 6. novembrī ik-viens interesents varēja tiešsaistē sekot līdzi konferences Trauksmes celšana: nākamais līmenis norisei, ir pieejami video ieraksti. Konferencē piedalī-jās kā pašmāju, tā arī starptautiskie eksperti, trauksmes cēlēji un viņu at-balstītāji. Konferences noslēgumā tās organizētāji un dalībnieki bija vie-nisprātis par nepieciešamību veicināt izpratni un izglītot sabiedrību, kā arī organizēt mācības tiem, kas saņem un izskata trauksmes celšanas ziņojumus. Konferenci organizēja Alianse pret korupciju Latvijā sadarbībā ar Valsts kanceleju un Valsts administrācijas skolu. Konferenci līdzfinansēja ASV vēstniecība Latvijā, Nīderlandes Kara-listes vēstniecība Latvijā un Pasaules brīvo latviešu apvienība.

Atbalsti DelnuArī nākamais gads Delnā plānots

intensīvs – komanda strādās ar naudas atmazgāšanas projektiem, izstrādās Latvijas un Norvēģijas pašvaldību at-klātības indeksu, piedalīsies lobēšanas jeb interešu aizstāvības regulējuma iz-strādē, kā arī kā vienmēr – būs gatava reaģēt uz aktuāliem notikumiem un iesaistīsies nepieciešamajos pro bono darbos.

Lūdzu, atbalsti Delnas darbu ar savu iemaksu vai noformē ikmēneša pārskaitījumu uz Delnas kontu. Ziedojumus Delnai var pārskaitīt uz bankas kontu Latvijā, kā saņēmēju, lūdzu, ierakstiet:Biedrība Sabiedrība par atklātību – Delna, reģistrācijas Nr.40008037054, bankas konts AS SEB banka: LV34UNLA0050022979830 vai AS Swedbank: LV31HABA0552044267218.

Vairāk informācijas par Delnu: www.delna.lv, www.celtrauksmi.lv un www.deputatiuzdelnas.lv

Kārlis J. Ātrens,„Sabiedrības par atklātību – Delna“

padomes priekšsēdētājsLiene Gātere, Inese Tauriņa

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī

9. oktobrisBrokastīs bija piln-

piens, bet vājpiens pie-trūka. Dzirdot dažus akcentus, parunājos ar apkalpi un uzzināju, ka darbinieki, visi jaunie-ši, bija no Nīderlandes,

Amerikas, Anglijas, Vācijas, Īrijas un Austrālijas.

Galvenais šefs bija austrāliete, kas pēc 8 darba nedēļām saņem 2 brīvas nedēļas, kamēr palīgšefs pārņem viņas darbu.

Apsolītais rīta stundas ceļa pre-cizējums nenotika. Varēja riskēt iz-braukt, bet par bravurīgo lēmumu sods būtu $20 000. Tā mēs visi gaidījām stundu pēc stundas, kamēr birokrātija izlēma par ūdens drošību. Arkarūlas darbinieki sāka zvanīt katras 10 minū-tes, lai mudinātu šo procesu.

Namatēvs Dags skatījās, ka ar vir-tuves krājumiem sāka iet plānāk. Sma-gās mašīnas ar ēdienu pasūtījumu ceļo 350 km no tuvākās lielākās pilsētas Augustas ostas (Port Augusta) katru otro nedēļu. Šodiena bija jābūt pārti-kas pievešanas dienai. Viņš nolēma ilgāk negaidīt uz varbūtībām un aizli-doja precēm pakaļ.

Ieēdām vieglas pusdienas, kamēr bārā pietrūka vodka maisījums un ābolu sidrs. Pienāca ziņojums, ka tur-

pat vai visi rajona ceļi atvērti, atskaitot vienu, protams, tas bija mums pare-dzētais pa varen skaistu aizu un mazo pilsētiņu.

Pēc zemes ceļa izbraukšanas, Ritai bija instrukcijas, ka jāturas tikai uz as-faltētiem ceļiem. Programmu mainīja, ieskaitot braukšanas kilometrus.

Plkst. 12.45 sēdāmies ratos un lēni izbraucam zemesceļus. Peļķes bija vi-sur, bet citādi ūdens bija ātri iesūcies sausās upes rīvēs. Redzējām ērgļus un mežonīgos zirgus.

Braucām atpakaļ uz Koplijā (Copley), kur vietējās kafejnīcas īpaš-

nieks ir arī Arka-rūlas pastnieks, sniedzot pakalpo-jums 127 km attā-lumā.

Sukājam uz Paračilnu (Para-chilna), kur pēc vecā – oriģinālā plāna būtu pār-nakšņojuši ie-priekšējā vakarā. Ceļš sekoja ori-ģinālajam Gāna (Ghan) vilcienu

sliedēm. Bija laiks tik apskatīties Prērī (Prairie) hoteli, kas kā vientu-lis sēdēja plašumā ar iežogojumiem, sekojot vīrusa ieteikum. Hotelim bija unikāla ēdienkarte, kas bāzēta uz ie-dzimto ēdieniem. Daži iedzēra kādu krūzīti vai ko stiprāku, un tad sukā-jam tālāk uz Vilpīna Paundu (Wilpe-na Pound).

Pēc laiciņa parādījās Eldera – ie-dzimto valodā Urdlu Warlpunha kal-ni, tas ir ķengura kaulu kalni. Garīgais iedzimto stāstījums ir, ka mēnesnīcā pūšļotājs esot dziedājis kalna galā, ka-mēr izzortējis savus ķenguru kaulus.

Bija vēls, kad nogriezāmies uz Vi-pīnu. Ar pēdējo dienas gaismu apskatī-jāmies oriģinālo mājas vietu, kas tagad ir administrācijas centrs, ko nevada iedzimtie, jo punktuālais laiks turpina būt izaicinājums. Visapkārt bija zaļš, un gar ceļa malām lēca ķenguri.

Vakariņās mēs nejauši pasūtījām valsts ģerboņa turētājus – Pēteris ķen-gura gaļu un es – pirmo reizi emu pī-rāgu. Emu gaļa bija maiga un garšīga.

Marija PerejmaLaikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

No Adelaides uz Ārkarūlu (Arkaroola) (5)Flindersa Kalnos – Dienvidaustrālijas iekšzemēCeturtais turpinājums. Sākums LL623, LL626, LL628, LL629.

Eldera kalni.

FOTO

Mar

ija P

erej

ma

Prērī (Prairie) hotelis.

FOTO

Mar

ija P

erej

ma

Viena no vecajām Ikaras saimniecībām.

FOTO

Mar

ija P

erej

ma

Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

Labdien, mani tālie un tuvie mīļie!

Neticami, ka šis dī-vainais gads jau tuvo-jas noslēgumam. Īpašs, neaizmirstams, pārdzī-vojumu un līdz šim ne-

piedzīvotu notikumu pārpilns. Manai paaudzei, par laimi, nebija jāiztur kari, toties mums tika 3. Atmoda un nu pan-dēmija – nesalīdzināmi laika posmi Latvijas vēsturē, tomēr abi piepildīti ar eksistenciāliem jautājumiem un iz-vēlēm.

Izsludināta ārkārtas situācija me-dicīnas aprūpes nozarē, gandrīz ik die-nu jauni antirekordi kroņvīrusa frontē, pārpildītas slimnīcas, un turpat arī pir-mā akcija pret ierobežojumiem ikdie-nas dzīvē. Kam gan jānotiek, lai cilvē-ki beigtu ticēt sazvērestības teorijām un saprastu, ka joki mazi, un katram no mums jāuzņemas kāda daļa atbildī-bas par notiekošo? Pirms pāris dienām veikalā satiku citkārt itin prātīgu pa-ziņu, kura, pazinusi mani aiz maskas, tūdaļ metās klāt un skaļi, lai vismaz pusveikals dzirdētu, nikni sludināja, ka šī taču ir visnelietīgākā politika, lai cilvēkus iedzītu stūrī un paši pārdalītu pasaules ekonomiku, lai apmirtu veci un nabagi... Tālāk neklausījos, vien-kārši uzgriezu muguru un gāju prom. Tādu jau nevar pārliecināt par ko citu, un ne jau publiskā vietā, kur jāuzturas pēc iespējas mazāk, tas būtu jādara. Spriedze sabiedrībā krājas, tas jūtams uz katra soļa. Mentālā veselība saļogās pat dažam itin stipram cilvēkam. Var-būt tikai šķietami stipram, es nezinu, bet sajūtu to visriņķī. Pielietoju visu savu izdomu, lai dienas šajos ierobe-žotajos apstākļos būtu piepildītas ar lietderīgiem darbiem, lai ģimenē ne-pietrūkst jauku pārsteigumu, priecīgu notikumu, patīkamu sajūtu. Jo – izeja mums ir jāmeklē katram pašam sevī, savā enerģijā, iekšējā gaismā un jā-meklē veidi, kā to uzturēt un vairot.

Vienurīt pamostos, paskatos pa logu, un gandrīz elpu aizsit: pasaule pēkšņi kļuvusi tik brīnišķīgi pūkaini balta, izzīmēts katra koka un krūma zars, cauri biezajiem mākoņiem iz-spraucies saules stars uzmirdzina ar dimantiem apbērto pasauli un pārvērš teiksmainā pasakā. Pirmais sniegs ir klāt! Tāds jau nenoturas ilgi, pa dienu gandrīz nokūst, un atkal ir slapjdraņ-ķis, kā nu bez tā, bet tad atkal uzsnieg, un prāts top gaišāks.

Tagad tik daudz kas atrodams ekrānos, dažādās straumēšanas plat-formās. Par simbolisku samaksu var klausīties pat Milānas Operteātra izrā-des, kur pašreiz uzstājas mūsu Elīna Garanča un Marina Rebeka. Bet šo-reiz gribu dalīties pārdomās par vienu izcilu dokumentālo filmu – Lēciens.

Tā ir lietuviešu režisores Giedres Žic-kītes dokumentālā filma par lietuviešu jūrnieku un pārbēdzēju Simu Kudir-ku, kura, filmas veidotāju vārdiem: „izmisīgais lēciens uz brīvību izraisī-ja haotisku notikumu virkni, kas galu galā noveda pie viena no Aukstā kara lielākajiem politiskajiem jucekļiem.“

1970. gada Pateicības dienā ASV krasta apsardze devās uz tikšanos ar padomju kuģi, kas bija pārkāpis no-zvejas noteikumus Atlantijas okeānā. Kamēr sarunas ritēja pilnā sparā, Sims Kudirka pārlēca uz amerikāņu kuģa, mēģinot tur noslēpties no padomju virsniekiem, bet amerikāņu jūrnieku acu priekšā viņu sagūstīja, piekāva un aizveda atpakaļ. Amerikāņu komandā bija arī viens latvietis, kurš saprata lie-tuvieša alkas un par notikušo izstāstīja presei, izraisot pasaules mediju sašu-tumu.

No Latvijas puses filmas izveidē piedalījās Nacionālais kino centrs, operators Valdis Celmiņš, skaņu ope-rators Arvīds Ceļmalis, kameras asis-tents Miks Ramāns, krāsu meistars Krišs Roziņš. Filma paņem ar pirmo mirkli un vairs neatlaiž līdz pēdējai minūtei. Mēģinu saprast, kāpēc tā ir tik iedarbīga un visu rudeni plūc lau-rus visdažādākajos kinofestivālos Ei-ropā un aiz okeāna. Dramatisku noti-kumu rekonstrukcija, reti arhīva kadri, pat no Baltā nama, aculiecinieku emo-cionālie stāsti, jā, bet arī paša varoņa – 90 gadus vecā Kudirkas – ārkārtīgi atraktīvā personība, vēlreiz kameras priekšā izdzīvojot notikušo.

Gadījumi, kad padomju jūrnieki pārbēga uz brīvo pasauli, nebija re-tums arī no okupētās Latvijas. Vienu no viņiem sastapu savā Austrālijas ce-ļojuma laikā Melburnas Latviešu cie-mā. Ļoti īsi par savu pārbēgšanu viņš ir uzrakstījis Latviešu Ciema Avīzītē. Žēl, ka tik vien.

Lai cik labi ir mājās, laiku pa lai-kam gribas izsprukt no tās, lai pa-skatītos, kas citur notiek. Kādu dienu sadomājāmies par reņģītēm, ziniet, tādām – miltos un garšvielās apvār-tītām un uz pannas kraukšķīgi izcep-tām. Latvieši taču ir reņģēdāju tauta, neatceros, kurš pirmais mūs tā nokris-tījis, bet neiebilstu. Trūkuma laikos šis vienkāršais aizdars glābis ne vie-nu vien ģimeni. Tagad tas ir kārums, pie kura nav nemaz tik vienkārši tikt. Konkrēti mēs svaigas zivtiņas varam dabūt tikai Rīgas Centrāltirgū. Tā nu saplānojam vēl citas Rīgas darīšanas, kas šogad jāpaveic, un braucam uz galvaspilsētu. Neparasti jau tas, ka pie tirgus ir gana daudz brīvu vietu, kur novietot auto. Lielajos paviljonos tau-tas pamaz, arī pārdevēju skaits krietni sarucis, lai gan preču netrūkst: zivis, kādas vien gribi, blakus paviljons re-

montā, tam cauri tiek tikai pa šauru eju, tālāk gaļas kalni, piena produkti, augļi un dārzeņi lielā izvēlē. Nekas daudz nav mainījies, kopš te biju pē-dējo reizi pirms kāda gada. Visi pārde-vēji maskās, pircēji gan – kā nu kurš. Tāpēc droši nejūtos, ātri iepērkos un prom.

Līdz ar Adventes iestāšanos, Lat-vijas pilsētas kā sacenzdamās mēģina sagādāt saviem iedzīvotājiem krāš-ņus Ziemassvētku rotājumus: Rīgā ir daudz košu vietu, bet lielākie pārstei-gumi laikam Botāniskajā dārzā, kur pazīstami teātru un lielo sarīkojumu mākslinieki izveidojuši gaismas insta-lācijas; Jūrmalas mežaparkā uzradies krāsaini izgaismots zvaigžņu tunelis, priedēs sakāpuši smieklīgi lampiņu cilvēciņi un iemaldījušies no gaismi-ņām instalēti zaķi, lāči, brieži, eži un citi zvēri; Tukumā izveidots Gaismas ceļš, pa kuru ejot, var nonākt Pasaku mežā; Ogrē koki izdekorēti ar lampiņu virtenēm tā, ka šķiet, tie paši kļuvuši par gaismas ķermeņiem, galvenajā gā-jēju ielā gaismas bumbas kā citas pla-nētas šūpojas vējā. Visa pilsēta piebi-rusi ar spožām saulītēm un pārsliņām. Ja pacietība un patika pastaigāties, tad ar īpašas kartes palīdzību dažādās pil-sētas vietās var atrast gluži neparastus gaismas veidojumus. Bet mūsu pašu Ikšķilē uzziedējušas fantastiskas ledus puķes, izgaismojot ne tikai centru, bet arī blakus ieliņas. Nerunāsim nemaz par eglēm un eglītēm, kas ir cita par citu neparastākā svētku rotā.

Tomēr vislielāko pārsteigumu piedzīvojām Ropažu baznīcā. Tur esot uzplaucis Gaismas dārzs. Brau-cām skatīties. Rinda pie dievnama garu garā. To apstaigā policijas pat-ruļa, atgādinot par distancēšanos. Arī baznīcā ielaiž tikai nelielu skaitu cilvēku. Kad viņi iznākuši ārā, iekšā tiek nākošie. Tāpēc rinda virzās lēni. Taču nu esam sevišķi ieintriģētas un noteikti gribam redzēt, kas tur tik sevišķs. Zinām tikai to, ka Gaismas dārza ierīkotāji ir anonīmi, nevēlas publicitāti. Tā ir viņu labdarīgā dā-vana sabiedrībai šajā tik sarežģītajā laikā. Stāvam vairāk par stundu, līdz beidzot tiekam iekšā, un man tūdaļ ir jāapsēžas, jo tik mulsinoši skaistu skatu nekad neesmu redzējusi: baz-nīca pieaugusi pilna ar teiksmaini mirdzošiem kokiem, krūmiem un zie-diem, šķiet, gaisā levitē neskaitāmas zelta eglītes. Un skan dzidras eņģeļu balsis un ērģeles. Pilnīgi nereāli!

Lai izturība šajā vistumšākajā lai-kā un, par spīti visam, nāk priecīgi svētki!

Sirsnīgi –jūsu Biruta,

Ikšķilē, 2020. gada 19. decembrīLaikrakstam „Latvietis“

Lasītājas vēstuleDecembris 2020

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī

Mūsu universa trīs-padsmit ar pus miljardu gadu vēsture un cilvēka eksistence mūsu pasaulē iekļauj gandrīz neticami lielu skaitu laimīgu saga-dīšanos. Jau pirmatnējā iesākuma eksplozijā, ja

sekojošā izplešanās vienu sekundi pēc lielā sprādziena (Big Bang) būtu bijusi tikai par vienu simtmiljardo daļu mazā-ka, tad mūsu universs jau būtu beidzis eksistēt un kollapsējis singulāritātē.

Hokings secina: ja elektrona lā-diņš būtu tikai mazliet mazāks nekā esošais, zvaigznes vai nu nevarētu degt un dot mums gaismu, vai arī tās neva-rētu eksplodēt kā supernovas un izmest atpakaļ Visumā izejmateriālus jaunu zvaigžņu veidošanai. Tad nevarētu izveidoties tādas zvaigznes kā mūsu Saule, nedz arī Zemei līdzīgas planē-tas. Ja gravitācijas spēks būtu tikai ne-daudz vājāks nekā tas ir, viela nevarētu koncentrēties zvaigznēs un galaktikās. Galaktikas un saules sistēmas savu-kārt nevarētu izveidoties, ja gravitāci-ja tai pašā laikā arī nebūtu vājākais no četriem fundamentālajiem mūsu Visu-ma spēkiem. Neviena no eksistējošām teorijām nespēj prognozēt gravitācijas spēka vai elektrona elektriskā lādiņa lielumu. Tie ir lielumi, kurus var no-teikt tikai ar novērojumiem, bet liekas, ka tie ir precīzi noteikti un saskaņoti, lai nodrošinātu uz mūsu planētas pa-zīstamo dzīvības formu attīstību.

Laimīgas sagadīšanās redzam uz ik soļa arī mūsu Piena ceļa galaktikas un mūsu Saules sistēmas attīstībā. Daudz zvaigžņu atrodas binārās sistēmās, ku-rās planētām ir sarežģītākas orbītas ap divām vai pat vairākām zvaigznēm. Kad planētas pietuvojas vai attālinās no vienas vai otras zvaigznes, to klimati kļūst par karstiem vai par aukstiem dzī-vības uzturēšanai. Mūsu Zeme ir laimī-gā attālumā no mūsu Saules, ar gandrīz apaļu orbītu – ar tikai ap 2% elliptisku ekscentricitāti. Klimatu un gadalaiku temperatūras maiņas gan primāri nosa-ka Zemes liekums (23½ grādi) attiecī-bā pret tās orbītas plakni ap Sauli, nevis tās attāluma izmaiņas ceļā ap Sauli. At-kal, laimīga sagadīšanās!

Mūsu Zemei ir arī paveicies, ie-mantojot optimālu Saules masas attie-cību pret Zemes attālumu no Saules. Masīvāka Saule mūsu klimatu uzkar-sētu līdzīgu Venērai, kamēr mazāka Saules masa to tuvinātu Marsa caur-mērā vēsajai temperatūrai.

Svarīgi, ka uz Zemes ir šķidrs ūdens, kas nepieciešams augstāku dzī-vības formu attīstībai. Tikpat nepie-ciešams ir elements ogleklis (carbon), jo cilvēki ir oglekli saturošas dzīvības

formas. Oglekļa sintēze notiek super-novu karstajās krāsnīs, ūdeņraža ato-miem savienojoties hēlija atomos un tālāk berilija atomos, tikai tad radot oglekļa atomus (triple alpha procesā). Šo procesu kontrolē un tas ir atkarīgs no mūsu Visumā pastāvošām dabas fundamentālajām konstantēm: tikai 0,5% izmaiņa atomkodola stiprajā spēkā vai 4% izmaiņa atoma elektro-magnētiskajā spēkā iznīcinātu turpat visu oglekli visās zvaigznēs mūsu Vi-sumā un līdz ar to mums pazīstamās dzīvības formas.

Arī atoma vājais spēks ir kritiski svarīgs mūsu eksistencei. Ja tas būtu mazliet vājāks, viss ūdeņradis mūs kosmosā būtu pārvērstos hēlijā un nor-mālas zvaigznes nevarētu attīstīties; ja tas būtu stiprāks, supernovu eksplozi-jas neizmestu telpā vajadzīgos smagos elementus jaunu zvaigžņu un planētu radīšanai. Mūsu Solārā sistēma tad vispār nebūtu radusies. Ja protoni būtu tikai par 0,2% smagāki, tie sabruktu neitronos, destabilizējot atomus.

Arī Visuma telpas dimensijas nosa-ka dzīvības iespējas: tikai trīs stabilas telpas dimensijas pieļauj stabilu eliptis-ku orbītu veidošanos ap Sauli, kas sa-vukārt pieļauj stabilu klimatu piemēro-tu dzīvības attīstībai, kā tas ir uz mūsu Zemes. Orbītu nestabilitāte citu telpas dimensiju variantos varētu planētu ie-virzīt Saulē, vai projām no tās izplatīju-mā. Arī Saule vairāk nekā trīs dimensi-ju telpā zaudētu stabilitāti, tās iekšējam termonukleāram spiedienam uz āru vairs nelīdzsvarojot ar gravitāciju – un tā sabruktu; atomu līmenī vairāk nekā trīs dimensiju telpā elektroni tiktu ie-rauti kodolā vai no atoma izbēgtu.

Kad Alberts Einšteins 1915. gadā formulēja Vispārējās relativitātes teo-riju, viņš tajā iekļāva kosmoloģisku antigravitatīvu konstanti, lai saskaņo-tu teoriju ar novērojumiem par Visu-ma izplešanos. Nezinām šā konstanta vērtību, nedz arī mūsu Visuma izple-šanās ātrumu, jo gaismas signāliem, kas par to liecinātu, ir vairāku miljar-du gaismas gadu ceļš mērojams.

Redzams, ka uz mūsu Zemes da-bas likumi ir veiksmīgi saskaņoti, ka mūsu Zeme ir piedzīvojusi laimī-gu sagadīšanos, lai pieļautu dzīvības attīstīšanos.

Vai tik daudz laimīgu sagadīšanos Visuma attīstībā varētu būt noticis bez noteiktas inteliģentas virzības, bez augstāka spēka vadības, lai panāktu dzīvības un cilvēces attīstīšanos?

Redzot ļoti daudzo apstākļu sakri-tību, kas nepieciešama dzīvības attīs-tībai un cilvēces radīšanai, jautājam Stīvenam Hokingam – vai cilvēces radība ir notikusi Augstāka Spēka –

Dieva – labvēlīgā vadībā? Vai esam Dieva izredzēta radība?

Hokings vispirms norāda uz dau-dzu miljardu lielo galaktiku skaitu un vēl lielāku zvaigžņu skaits galaktikās, Mūsu Visumā. Turklāt Visumu skaits, iespējams, ir bezgalīgi liels un šodie-nas kosmologi jau konceptuāli iekļauj multiversu savos aprēķinos. Vai tieši šis lielais skaits varētu būt atslēga at-bildei uz jautājumu Hokingam – vai Visuma attīstība un evolūcija notiek Dieva vadībā, labvēlīgi pieļaujot cilvē-ces radību? Vai cilvēce ir Dieva īpaši izredzēta? Vai pretēji – vai cilvēces ra-dība mūsu Visuma attīstībā ir nejauša, viens veiksmīgs starp gandrīz neiero-bežota skaita neveiksmīgiem mēģinā-jumiem, tukšām loterijas biļetēm

Hokinga pārliecībā tieši lielais galaktiku un zvaigžņu skaits un gandrīz neierobežotais dažādu at-tīstības mēģinājumu skaits, kuri gandrīz visi izrādījušies nepiemē-roti dzīvības attīstībai, padara cil-vēces attīstību mūsu Solārā sistemā uz mūsu Zemes par statistiski maz iespējamu, bet tomēr iespējamu, arī bez dievišķas vadības – par vienu veiksmīgo daudzo neveiksmīgo at-tīstības mēģinājumu vidū.

Zinātnieki vairumā atturas no atbildes meklēšanas uz šiem jautāju-miem, jo trūkst konkrētu pierādīju-mu, ir tikai varbūtības. Kad dzīvās un nedzīvās dabas neizskaidrotus feno-menus nespējam izprast, tad bieži at-saucamies uz mistisku elementu un at-bildi meklējam ticībā. Un ne jau tādēļ, ka pilnīgas atbildes nebūtu, bet gan mūsu ierobežotās smadzeņu iztēles dēļ. Ir taisnība, ka ar gadījuma varbū-tību vien ir grūti izskaidrot gan dzīvās, gan nedzīvās dabas rašanos un kārtī-bu, tādēļ aizgājušajos gadsimtos cilvē-ku reliģiskās izjūtas un pārliecība bie-ži atradās uz robežas, aiz kuras dabas brīnumi bija nesaprasti un skaidrojumi pieņemti un atbilde meklēta ticībā.

Ir tomēr nepareizi atklāsmi par Dievu nolikt uz robežas tai vietā, kur mūsu tā laika prāta saprašana un zinā-šanas beidzas. Pašreizējie zinātniskie atklājumi par mikro- un makro- uni-versu, piemēram, ir cilvēka prātam grūti aptverami, bet ar kvantu fizikas pielietojumu tie kļūst arvien sapro-tamāki. Pazīstam elektrona dažādās dabas – tā kvantu mehānikas māko-ņa dabu, tā elektromagnētisko viļņa dabu, tā fizisko dabu ar masu, lādiņu un dimensijām, bet, mūsu prāta iero-bežoto spēju un zināšanu trūkuma dēļ, šīs dažādās dabas vēl nespējam savie-not vienā patiesā elektrona dabā.

Dieva izredzētie (2)Laimīgas sagadīšanāsNoslēgums. Sākums LL629.

Turpinājums 15. lpp.

Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

No 2021. g. 1. janv. Apvienotās Karalistes no-darbinātības dienests izstā-jas no Eiropas nodarbinātī-

bas dienestu tīkla EURES sastāva, līdz ar to Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) EURES konsultanti vairs nesniegs kon-sultācijas darba devējiem par darbinieku piesaisti un atlasi Apvienotajā Karalistē, savukārt darba meklētāji vairs netiks kon-sultēti par darba un dzīves apstākļiem šajā valstī. Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, bet vēlas atgriezties Latvijā, varēs saņemt NVA EURES kon-sultācijas par remigrācijas jautājumiem, proti – par NVA atbalstu un pakalpoju-miem, situāciju darba tirgū, dzīves apstāk-ļiem un nodarbinātības iespējām Latvijā.

Atgādinām, ka no 2020. g. 1. feb. Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, un 2020. g. 31. dec. noslēdzas arī ES un Apvienotās Karalistes izstāšanās līgumā paredzētais pārejas periods, līdz ar to ES normatīvie dokumenti, tiesības un pienākumi Ap-vienotajā Karalistē vairs nedarbosies.

Apvienotajai Karalistei vairs nav sais-toša ES sociālās koordinēšanas likum-došana, tāpēc EURES konsultanti vairs nevarēs sniegt konsultācijas par sociālās koordinēšanas jautājumiem, piemēram, par Apvienotajā Karalistē piešķirtā bez-darbnieka pabalsta vai pensijas eksportu. Ar šiem jautājumiem iesakām vērsties Apvienotās Karalistes nodarbinātības dienesta sociālo pakalpojumu departa-mentā (Jobcentre Plus kontakti), kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Starptautisko pakalpojumu no-daļā Plašāku informāciju par sociālo dro-šību Apvienotajā Karalistē pēc BREXIT var atrast Apvienotās Karalistes valsts iestāžu vienotajā mājaslapā (www.gov.uk).

No 2021. gada 1. janvāra Apvieno-tajā Karalistē spēkā vairs nebūs Eiropas Savienībā ierastā brīvā preču kustība un

iedzīvotāju pārvietošanās, jo Apvienotā Karaliste vairs neietilps ES vienotajā tir-gū. Apvienotā Karaliste tagad būs trešā valsts, ar šo terminu ES tiesību kontek-stā tiek apzīmētas visas tās valstis, kas nav ES dalībvalstis. Līdz ar to ES valstu iedzīvotāju ieceļošanai, dzīvei, darbam, uzturēšanās un mācībām Apvienotaj