LATVIEŠU VALODAS VĒSTURISKĀS VĀRDNĪCAS

(16.–18. gs.) PROJEKTS:

PIRMĀ POSMA REZULTĀTI UN TURPMĀKIE UZDEVUMI

Everita Andronova, Renāte Siliņa-Piņķe, Anta Trumpa, Pēteris Vanags

Letonikas 2. kongress 29.10.2007.

Latviešu vēsturiskās vārdnīcas (16.–18. gs.) projekts

LZP projekts Nr. 04.1307 (2004–2007).

Iecere – interaktīva pilna tipa seno tekstu vārdnīca pēc seno tekstu korpusa datiem.

Uzdevumi – metodoloģijas izstrāde, paraugšķirkļu izveide, šķirkļa elektroniskās versijas izstrāde, leksikogrāfa darba vietas sagatavošana.

Šobrīd apstrādāti 473 šķirkļi (300 sugas vārdi, 173 īpašvārdi), tiek sagatavotas šķirkļu rakstīšanas instrukcijas.

LVVV šķirklis 1. Šķirkļa vārds (arī rekonstruēta forma, kļūdaini pierakstīta

forma korpusā) plus lietojumu skaits.

2. Gramatiskais raksturojums.

3. Visas korpusā sastaptās vārdformas (plus lietojumu skaits).

4. Tā laika latviešu valodas vārdnīcās ietvertie nozīmju skaidrojumi.

5. Nozīmes skaidrojums (viena vai vairākas).

6. Katras nozīmes lietojuma piemēri (agrākais un vēlākais citējums rakstu avotos).

7. Brīvie (skaitliski nozīmīgie) un stabilie vārdu savienojumi.

8. Frazeoloģismi.

9. Etimoloģija.

10. Plaša mijnorāžu sistēma (vārddarināšana u. c.).

LVVV šķirklis

burbulis (4) s. m. burbuli (1), burbulis (2), burrbulis (1)Burbulis, Burbuli, die waßer blase. Puckeln. Fuer1650_70_1ms, 395.1. ‘ūdens burbulis’.Uhdens burbulis śaplohk. die wasser=blase swindet vergehet. Fuer1650_70_1ms, 18420, ..bett irr muh§śo §tarrpa` da§ch / kaß §chkeetahß wehl illghe d§iewoht / ka Ähna bähg / unnd ka Burrbulis us Vhdeni śa=plohk. Manc1654_LP2, 267{247}4 ;2. ‘izcilnis (metāla priekšmetam)’.Burbulis, Burbuli, die waßer blase. Puckeln. Fuer1650_70_1ms, 395.Sal. liet. burbulas ‘burbulis; izcilnis’. burbulains.

Variantu traktējums LVVV Rakstības varianti – tiek apvienoti vienā šķirklī.Gramatiskie varianti (atšķirīgi fonētiskie, vārddarināšanas,

celmu vai formu varianti) – sniegti atsevišķos šķirkļos ar mijnorādi vienam uz otru.

baleksne (14) s. f. balexne (12), balexnis (2)balksne (83) s. f. balkśne (6), balkśnes (3), balkśni (17),

ballxne (3), ballxni (51), ballxnis (1), ballxnu (2)balksnis (22) s. m. ballxneem (1), ballxneems (1), ballxnes

(3), ballxneß (1), ballxnis (12), ballxnus (1), ballxny (3)balss (17) s. f. ballśi (4), ballśu (1), ball§śa (1), ball§śi (7),

ballß (4)Leksiskie varianti – sniegti atsevišķos šķirkļos ar

mijnorādi vienam uz otru.ārane ārene ārapuse

Vārdu semantiskais raksturojums LVVV

Vārda nozīme var tikt skaidrota ar:1) mūsdienu latviešu literārajā valodā lietoto

ekvivalentu;2) aprakstošu skaidrojumu;3) enciklopēdiska rakstura informāciju (piemēram,

eksotismiem, etnogrāfismiem, historismiem);4) norādi par lietošanas sfēru vai sintaktisko funkciju.

Vārdu semantiskais raksturojums

baltiņš (1) s. m. baltiņsch (1)Baltiņsch Ein weißer Schilling. it. Ein Setznetze, Ein

blenke. Fuer1650_70_1ms, 4018. 1. ‘baltais šiliņš.’ Šiliņš – kopš 14. gs. sudraba monēta

vairākās Eiropas valstīs. Acīmredzot nosaukumā norāde uz sudraba gaišo krāsu.

Baltiņsch Ein weißer Schilling. it. Ein Setznetze, Ein blenke. Fuer1650_70_1ms, 4018.

2. ‘zvejas tīkls’.3. ‘klajums mežā, meža pļava’.Ducmane, Vēciņš 1995, Ducmane 2004.balts.

Vārdu savienojumu atspoguļojums LVVV

1. Frazeoloģismi.

2. Stabilie vārdu savienojumi bez īpaša nozīmes pārnesuma.

3. Bieži lietotie brīvie vārdu savienojumi.

Vārdu savienojumu atspoguļojumsbūšana (169) ‘stāvoklis, esamība’– bezdievīga būšana (23)– dievīga būšana (12) – elkadievīga būšana (3)– jauka būšana (4) – laba būšana (6)– nešķīsta būšana (3)– svēta būšana (4)– cilvēk(u) būšana (1) cilwäke bu^ßen (1) ‘cilvēce’;– debess būšana (1) ‘debesis; debesu valstība’.– dieva būšana (2)‘Dieva esamība’.– vella būšana (2) ‘velna darbs?’.– viena būšana (4) ‘vienība’.

Cilmes raksturojums LVVV 1. Norādes par vārddarināšanu, ja darināšanas process ir

pietiekami skaidrsatvasinājumi

baudīšana baudīt.salikteņi

baltvēdris balts + vēders.kalki

apzābakot ap- + zābaks, pēc v. gestiefelthibrīddarinājumi

adatmanis adata + -manis < lv. man ‘vīrs’ dažādi gadījumi ar komentāriem

aitiņa avs – ar v zudumu deminutīvā avitiņa ‘aitiņa’.

Cilmes raksturojums2. Sal. Norādes par radniecīgiem vārdiem, ja darināšanas

process ir neskaidrs vai attiecas uz periodu pirms latviešu valodas izveidošanās

mantoti vārdi ar tiešu atbilsmi baltu valodās adata Sal. liet. ãdata ‘adata’.

mantoti vārdi ar tuvu atbilsmi baltu valodās aknis Sal. liet. dial. jẽknos ‘aknas’.

mantoti vārdi ar atbilsmi tikai tālākās radu valodāsagrs Sal. ave. agrō ‘pirmais’, agrәm ‘sākums’.

baltiski vārdi ar neskaidru darināšanas procesubiedēt Sal. la. baidīt, liet. baidyti ‘baidīt, biedēt’.

Cilmes raksturojums

3. < Norādes par aizgūšanu

leksiski aizguvumi

boķēt < vlv. bōken ‘sist, dauzīt’.

4. Neskaidra cilme

burkāns Neskaidra cilme; sal. baltv. burkan, ig. porgand, kr. dial. burkan, borkan.

Īpašvārdi LVVV Auseklis (3) s. m. npropr. Auśeklis (2), auśeklis (1)Auśeklis Spulgis. der Morgen stern. deeniņņa ne tahļu, auśeklis jau uhslez, der tag ist o~ weit, der morgen stern gehet schon auff. Fuer1650_70_1ms 1428-33‘Auseklis, rīta zvaigzne (Venēra)’Auśeklis Spulgis. der Morgen stern. deeniņņa ne tahļu, auśeklis jau uhslez, der tag ist o~ weit, der morgen stern gehet schon auff. Fuer1650_70_1ms 1428-33Zaur to Śirds=dibbenigu Schehla§tibu muhśo Deewa zaur ko muhs apraud§ijis irr tas Auśeklis no Aug§tibas. JT1685 Lk 1:78 latv. aust (par gaismu) Austriņš

ĪpašvārdiBetanien, Betanija, Betānija (14) s. f. nloc. Betahnias (1),

Betanijas (3), Betaniju (3), Bethanias (2), Bethanien (5)‘Betānija, JD ciems’Vnd kad JE§us by eek§chan Bethanias Simoņa tha Spittaliga

Namma` pee§tayahß tam weena Śeewa tay by Ghla§e ar itt §kie§tu vnd ļohte darrgu Sahles Vhdeni vnd ta śadau§iya to Ghlahs vnd lehya to vs winja Ghallwu py Ghalldu śeh§choht. Manc1631_LVM 8115, Tis nutika ik§zan Bethanias winia pu§e Jordan upes, kur Joņs krystyja. EvTA1753 410

1. < vc. Bethania un Bethanien 2. < lat. Bethania Batanien; Behabar; Betabara; Betaneja; Betanius, Betānius

LVVV pirmā posma rezultāti

Regulāri vārdnīcas darba grupas semināri, kuros apspriesti gandrīz 500 sagatavotie šķirkļa vārdi.

Vārdnīcas instrukcijas uzmetumi.

Vārdnīcas šķirkļa elektroniskās versijas shēma.

Mājas lapa (www.ailab.lv/LVVV).

LVVV nākamā perioda uzdevumi 1. Turpināt 16. – 18. gs. latviešu tekstu korpusa

papildināšanu.2. Precizēt un pilnveidot vārdnīcas šķirkļu rakstīšanas

instrukcijas.3. Turpināt jaunu šķirkļu izstrādi, kā arī jau esošo

precizēšanu un pārskatīšanu, ņemot vērā gan iespējamas nostādņu maiņas dažos jautājumos, gan arī jauna materiāla ietveršanu.

4. Izstrādāt LVVV elektronisko versiju.5. Paplašināt sadarbību ar līdzīgiem vēsturisko un

elektronisko vārdnīcu projektiem gan Latvijā, gan ārzemēs.

Paldies par uzmanību!

Jautājumi ?