Latvijas Lauksaimniecības universitātes raksti nr. 14 (309 ...llufb.llu.lv/proceedings/n14/llu-raksti-nr14.pdf · LLU Raksti (Proceedings of thc Latvia University of Agriculture)

SATURS 1 CONTENTS

Parastas egles (Picea abies) audiu geogrifija Latvija i Geography of Noway Spruce (Picea abies) Stands in Latvia: M Laivi<l.(:

Latvijas eglu mciu briofloras raksturojums I Characteristic of Bryoflora of Spruce Forests in Latvia: A. Kbolin~~. B. Bamhe

Latvijas sausienu eglu meiu augu sugu sociolo$iskis grupas 1 Sociological Species Groups of Mesic Spruce Forests in Latvia: S. Rusiqu, D. Pilibere

Eglcs stumbra dimcnsioniils vCrtF-iums I The Evaluation of Spruce Stem Dimensions: 2. Sarrntrlis, A. Dr2.s:c.k~. L. Lipin.?. D. Leonljevs

Eglu stumbru kvalititc saistibi ar audiu izvictojumu Latviji un meia tipic~n / Latvia: Sprucc Stem Quality Depending on Stand Location and Forest Sitc Typc: E. Spulte

Egles stunibra zarojuma un icgfistamo koktiiaterialu kvalitate / Spruce Stctii Knots and Timber Quality: 2. Sarnluli.~, A. Dreska, L. Lipit1.f

Eglcs koksnes (Picea uhies L. Karst.) anatomisks uzbtive un fizikilas TpaSibas Latviji 1 Anatomical Structure and Physical Properties of Norway Spmcc (Picc.a uhie.s L. Karst.) Wood in Latvia: J. ffrols. A. Alksne, D. Cit'ui'e, J. L)o/ucis. l! Aukode

Egles vainaga biomasas izmantoganas icspEjas / The Possibilities of Spruce Crown Biomass Utilization: M Daugavietir, 0. Po1i.r. A. Koricu

Kiidras substrita ictekmc uz egJu sCjenu saknu morfolo&iskajiem riditijicm un mikoriziciju I The Effect of Peat Substrate on Root Morphological Characteristics and Micorrhization of Sprucc Seedlings: 7: Guitniek.r. 2. Slikarlc

Egju jaunaudfu augSanas potenciils I The Growth Potential of Young Spruce Stands: t? Z2jlilis. Z. Lihiele

Mchanizetis kriijas kopSanas cirtcs ietekme uz eglu audzes attistibu 1 The Impact of Mechanized Thinning on Spruce Stands: A. Ej1a1t.s

Eglcs koksncs sadcdzes siltuma atkariba no ~nitmtna I Dcpendcnce of Spruce Wood Combustion Heat on Moisture: J. I lo lu~~i .~, J. Nrols. E. Tornsons

Skujkoku (cglcs un priedcs) paliktpu sagatavju kvalitate I Quality of Pallet Preparation of Softwclod (Spruce and Pine): U. Spulk,. I! PzrSitiskis

REDKOLEGI JA 1 EDlTORlAL BOARD Janis Alsins, vad. pctn., Ph.Dr., llpsalas universitiite Martin5 Bckcrs, prof., Dr.habil.biol.. LU Janis Greivulis, prof., Dr.habil.sc.ing., R7TJ Alcksandrs Jemeljanovs, prof, Dr.habil.agr., Dr.mcd.vct., LLU

Milis K!avigS, prof., Dr.habi\.chctn.; LU Rihards Kondratovits, prof., Dr.habil.biol., LU Maija Kfilc, prof.. Dr.habil.phil., Filozotijas un sociolokijas , institfits, LU Petrs Lazauskas. prof., Dr.habil.biol.. Lietuvas Lauksaimniecibas universitatc

lmants Licpa, prof., Dr.habil.biol., LLU Izaks RaSals, prof., Dr.habil.biol., LU Kazimirs spokis, prof., Dr.habil.oec., LLU Liudvikas spokas. prof., Dr.habil.sc.ing., Lich~vas Lauksai~llniccibas ~1nivcrsitZtc Hcnns Tuhenns, prof.. Dr.habil.sc.ing., Dr.11.c.. LLU Sanis Valters, prof., Dr.habil.sc.ing.. ~dcnssai~nniccibas un zcmcs zinitniskais instifits Uldis Viesturs, prof., Dr.habil.sc.ing., Mikrobioloiijas un biotchnolojji-ias institfits, LU Peteris Ziilitis, prof., Dr.habil.biol., LVZMl "Silava"

ATBILDIGAIS REDAKTORS / RESPONSIBLE EDITOR ( V a l d l s j prof., Dr.habil.agr., LLU

- i(.j Latvijas Lauksaimniccibas universititc (LLU) 2005

LLU Raksti (Proceedings of thc Latvia University of Agriculture) is a scientific journal published by the Latvia Univcr- sity of Agriculture sincc 1946. The Proceedings operates on a non-profit bas~s. Editorial Office: Latvia University of Agriculture, Licli icla 2, Selgava, LV-3001, Latvia; phone: + 371 3005671 ; fax: 37 1-3005685; c-mail: Inga.Skuja(ujl1u.l~. Printcd and bound in Selgava by Jclgavas tipogrZf!ja.

For infor~nation about article sub~nission to LLU Raksti (Proceedings of LLU), visit our web pagc at wwu:cs.llu.lv under section Rcse.nrch.

www.llu.lv

1LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Priekšvārds

Šajā tematiski vienotajā rakstu krājumā iekļautas publikācijas par pētījumiem, ko veikuši LVMI ”Silava”,LVKĶI, LLU un LU zinātnieki, risinot LZP 14. Sadarbības projekta “Meža izpētes teorētiskie un tehnoloģiskiemodeļi” uzdevumus saistībā ar Latvijas egļu mežiem.

Parastās egles Eiropas variante aizņem plašu areālu. Areāla ietvaros mainās gan egles ēncietība, gan plauk-šanas režīms – vēlu plaukstošām formām tepat Baltkrievijā strauji nomainoties ar agri plaukstošām formām Somijāun Skandināvijā – gan zarainuma formas, gan stumbra mizas izskats. Latvijas egļu mežos, kas lokalizējas aptuveniareāla centrā, ir sastopamas visas egles daudzveidību raksturojošās savdabības.

Meža fitocenozes struktūra – kokaudzes sastāvs, dzīvā zemsedze – uzskatāmi raksturo to ģeoklimatiskosituāciju, kurā aug mežs. Auglīgajos meža tipos egle nenoliedzami uzskatāma par mērķa sugu, taču egles tīraudžustruktūrā parādās gan atšķirīgu populāciju iedzimtās īpatnības, gan tas, ka egle ir ēncietīga suga. Šī pēdējā it kābanālā piebilde būtībā reglamentē egļu mežu veidošanas un apsaimniekošanas režīmu. Eglēm atšķirībā no gaismasprasīgām priedēm un bērziem sugas izdzīvošanai vislabākā kokaudzes struktūra ir salikta dažādvecuma audze.Kokaudze ar valdaudzi, otro stāvu un paaugu ir nodrošinājusi un turpina nodrošināt vienas egles paaudzesnomaiņu ar nākamo. Patlaban krietna daļa no sākotnēji ļoti ražīgām egļu vienvecuma kultūrām sāk sabrukt jau 40gadu vecumā. Raugoties uz to no saimnieciskā viedokļa, kokaudžu sabrukums uzskatāms par mežsaimniecībasneveiksmi; ekoloģiski vērtējot – tas ir sugas saglabāšanās process. To nevar izmainīt; ar to ir jārēķinās.

Šinī rakstu krājumā lasītājs atradīs arī zinātnieku jaunākās atziņas par egles stādu mērķtiecīgu audzēšanu,audžu retināšanu ar mobilajām mašīnām, par iegūstamām ekstraktvielām no zaleņa, par koku stumbru kvalitāti unkoksnes tehnoloģiskajām īpašībām, t.sk. sadedzes siltumu. Līdztekus pētījumu rezultātu izklāstam rakstos akcentētidaudzi neatrisināti uzdevumi, kas iecerēti kā rosinājums izpētes turpināšanai.

Pēteris Zālītis

2 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Foreword

This symposium includes publications about research carried out by scientists of Latvian Forestry ResearchInstitute “Silava”, Latvian State Institute of Wood Chemistry, Latvia University of Agriculture and University ofLatvia. The research solves problems concerned with Latvian spruce forests of 14th Cooperation project “Theo-retical and technological models of forest research” of Latvian Council of Science.

The European variant of common spruce occupies a wide area. Both shade tolerance and budding regime ofthe spruce varies within the area. Late-budding forms in Byelorussia are swiftly changed by early-budding formsin Finland and Scandinavia. Also branching forms and bark vary much. In Latvian spruce forests which arelocalized approximately in the centre of the area all peculiarities characterizing the variety of the spruce can beobserved.

The structure of forest phitocenosis – composition of forest stand and living plant cover – characterizes thegeoclimatic situation in which the forest grows. In the fertile site types spruce is doubtlessly the target species.However, in the structure of the pure spruce stands appear both hereditary peculiarities of different populationsand the fact that spruce is a shade-tolerant species. This last seemingly trivial remark is actually regulating theregime of establishment and management of spruce forests. For spruce, unlike light-demanding pine and birch,the best stand structure for the survival of the species is composite, uneven-aged stand. Forest with dominantstand, second storey and understorey has ensured and continues to ensure the change of one spruce generationwith the next. Today considerable part of initially very productive even-aged spruce monocultures breaks downstarting with the age of 40 years. From the economical point of view, the breakdown of forest stands must beconsidered as a failure. However, thinking ecologically it is a process of species’ preservation. This fact cannotbe changed, it must be considered.

In this symposium the reader will also find the latest conclusions of the scientists about purposeful growingof spruce plants, thinning of the stands with mobile machines, obtainable extract substances from the treefoliage, stem quality of the trees and technological qualities of the wood, including combustion heat. Concurrentto the results of the research the papers emphasize many unsolved problems, designed as a motivation for furtherresearch.

Pēteris Zālītis

3LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

M. Laiviņš Parastās egles (Picea abies) audžu ģeogrāfija Latvijā

Parastās egles (Picea abies) audžu ģeogrāfija LatvijāGeography of Norway Spruce (Picea abies) Stands in Latvia

Māris LaiviņšLatvijas universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, e-pasts: [email protected] of Geography and Earth Sciences, University of Latvia, e-mail: [email protected]

Abstract. Norway spruce is the third most common tree species in the forests of Latvia. Spruce stands arerelatively stable and cover 17.7% of the whole area of forests. Spruce is a fast growing tree especially in theage of young stands and middle-aged stands. It is also the most productive tree species in Latvia: 7.8–8.8 m3

ha-1. year-1. Under the influence of economic activities and environmental factors (temperature changes,eutrophication), spruce stands have become more and more dynamic. During the last 80 years, proportion ofconiferous forests has decreased by 0.24% per year and proportion of spruce stands – by 0.15% per year.Turnover of spruce stands has increased and age structure has changed (amount of young stands hasincreased and that of mature and overmature stands decreased), which influence landscape biodiversityconsiderably and in future will lead to changes in forest management system. Spruce stands are renewingmore intensively and are more abundant in upland regions where substrate is relatively richer and climate morecontinental; lowlands are characterized by more fragmented spruce stands smaller in area. Distribution ofspruce stands reveals the vertical zonation of landscape: proportion of spruce stands in forest lands increasesby 4% with increasing altitude of 50 m.Key words: Norwey spruce, distribution, age structure, landscape regions, Latvia.

IevadsEgļu ģints (ģintī ap 40 sugu) izplatīta ziemeļu

puslodes Holarktikas floras valstī. Bagātākie apgabaliir Vidusķīna (11 sugas), Ziemeļamerika (9 sugas) unAustrumāzijas salas (7 sugas). Daudzveidīgāks egļusugu sastāvs ir Holarktikas floras valsts dienvidureģionos, ievērojami nabadzīgāki ir ziemeļu apgabali.Ziemeļeirāzijā sastopamas tikai divas sugas – parastāegle (Picea abies (L.) Karst.) un Serbijas egle (Piceaomorica (Panič) Purkyne) (Schmidt-Vogt, 1987).

Parastajai eglei ir plašs areāls boreotemperātajāzonā, kas stiepjas no Francijas vidienes rietumos līdzOhotskas jūrai austrumos (1. att.). Parastā egle irpolimorfa suga ar daudzām variatātēm un formām;sugas sistemātikā pašlaik atzītākās ir trīs: Picea abiesvar. acuminata Beck. (Vidus- un Dienvidaustrumeiropa),Picea abies var. abies (europaea Tepl.) (Ziemeļ-austrumeiropas zemieņu un augstieņu apgabali) unPicea abies var. obovata (Ledeb.) Felln. (Sibīrija), kurasuzskata par parastās egles atšķirīgām klimatiskām rasēm

1. att. Parastās egles (Picea abies) areāls (Schmidt-Vogt, 1987).Variatātes: I – Vidus- un Dienvidaustrumeiropas, II – Ziemeļaustrumeiropas, III – Sibīrijas.

Fig. 1. Distribution of Norway spruce (Picea abies) (Schmidt-Vogt, 1987).Varieties: I – Midl- and Southeasteuropean, II – Northeasteuropean, III – Siberian.

4 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

(Schmidt-Vogt, 1987). Parastās egles Sibīrijas variatātinereti nodala kā patstāvīgu sugu (Krūsmann, 1979;Cinovskis, 1995; Сукачев, 1934; Тышкевич, 1962;Правдин, 1975 u.c.).

Latvijā sastopama parastās egles Eiropas variatāte;tai ir daudzveidīgs zarojums, vainagu, čiekuru un mizasforma (Zviedris, 1960; Ronis, 1962, 1966, 1968; Ронис,1967), agri un vēlu plaukstoši indivīdi (Vēveris, 1966).Šī mežsaimniecībā vērtīgā koku suga 20. gs. otrajā pusēLatvijā ir daudz pētīta.

Parastā egle ir trešā izplatītākā koku suga Latvijasmežos. Egles audzes aizņem 17.7% no meža kopējāsplatības un veido relatīvi stabilas, ar vidi līdzsvarotas jebklimaksa mežaudzes. Egle ir ātraudzīga, sevišķi jaunaudžuvecumā un vidēja vecuma audzēs, kā arī visražīgākāLatvijas koku suga: 7.8–8.8 m3 ha-1 g-1, bet ļoti labos aug-šanas apstākļos pieaugums var sasniegt pat 15 m3 h-1 g-1

(Zviedris, 1960; Bisenieks, 1997; Zviedre, 1999).Pēdējos gadu desmitos, strauji mainoties vides ap-

stākļiem (klimata maiņas, piesārņojums, meža kaitēkļiun slimības, zemes apaugums utt.), Latvijā egles audžuīpatsvars samazinās. Tāpēc savarīgi ir apkopot datuspar egles audžu ekoloģiju, fragmentāciju, vecumastruktūru, dabisko atjaunošanos teritoriālā jeb ģeo-grāfiskā skatījumā.

Materiāls un metodeEgļu audžu reģionālo īpatnību analīzei izmantoti

Latvijas Valsts Meža reģistra 2004. gada dati par eglesaudžu platību 506 pagastos un 2000. gada dati par eglespaaugas daudzumu (jaunāki dati par paaugas daudzumuValsts Meža reģistrā netiek uzkrāti) 260 mežniecībās

(pēc 2000. gada dalījuma). Mežniecības un pagastusapvienojām kopās pa dabas reģioniem pēc K. RamanaLatvijas dalījuma ainavzemēs (Ramans, 1994). IzmantojotĢeogrāfijas Informācijas sistēmu, savietotas Latvijasainavzemju, mežniecību un pagastu kartes, grupējotmežniecības un pagastus pa ainavzemēm. Mežniecībasun pagasti, kurus šķērso ainavzemes robeža, ir pieskaitītitai ainavzemei, kurā ir to lielākā teritorijas daļa. Datuanalīzē izmantotas 15 ainavzemes; Daugavzeme ir mazsreģions, kas aizņem šauru joslu abpus Daugavai unkurā neviena pagasta teritorija pilnībā neiekļaujas, tāpēcDaugavas ielejā esošo pagastu audžu platības pieskai-tītas blakus ainavzemēm (Laiviņš, 1997).

Analizējot datus, izveidoti datu masīvi (EXCEL) paregles audžu platību dažādos meža tipos un dabasreģionos, kā arī par paaugas platību gan dažādos mežatipos, zem dažādām valdošajām kokaudzes sugām, gandabas reģionos jeb ainavzemēs. Katram pagastamaprēķināts egles audžu īpatsvars (procentos) no kopē-jās pagasta meža platības. Savukārt katrai ainavzemeiaprēķināts egles audžu īpatsvars, kā arī šo audžu platībaattiecināta pret kopējo reģiona meža zemju platību.Analoģiski aprēķini ir arī par paaugas daudzumasadalījumu pa mežniecībām. Datu analīzē lietotakorelācijas un regresijas analīze (SPSS).

RezultātiEgles audžu izplatības reģionālāsīpatnībasEgles audžu teritoriālais sadalījums Latvijā nav vien-mērīgs, bet atšķiras pa pagastiem un ainavzemēmatkarībā no meža augšanas apstākļiem un arī cil-


2. att. Egles īpatsvars (%) ainavzemēs.Fig. 2. Distribution of spruce stands (%) in landscape regions.

3-14

5LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


vēka saimnieciskās darbības intensitātes (2. att.).Egles meži raksturīgi augstieņu ainavzemēm. Egļu

mežiem bagātākā ir Vidzemes augstiene, kurā vairākpar 1/3 no mežaudžu kopplatības aizņem egļu audzes –33.1% (3. att.). Augstienē dominē smilšmāla un māl-smilts morēnas nogulumi, klimats ir kontinentālāks nekācitviet Latvijā. Lielākais egles mežu īpatsvars ir Amatas(45.5%) un Vaives (44.9%) pagastā.

Lielāks nekā vidēji valstī egles audžu blīvums ir arīcitās augstieņu, kā arī nolaidenumu ainavzemēs(1/4–1/5 daļa no mežu kopplatības), kurās izplatītiglacigēnie mālsmilts un smilšmāla nogulumi: Aus-trumkursas augstienē – 25.6% (Blīdene – 43.9% unVadakste – 42.9%), Austrumvidzemes augstienē – 24.4%(Ziemeris – 30.4% un Jaunalūksne – 30.1%), Dien-vidvidzemes nolaidenumā – 23.7% (Mālpils – 37.6%un Līgatne – 37.5%) un Rietumkursas augstienē – 23.5%(Vecpils – 40.8% un Kurmale – 39.1%).

Vairumā ainavzemju egles audžu īpatsvars ir aptu-veni līdzīgs vidējam to daudzumam valstī. Tās iraugstieņu, pacēlumu un nolaidenumu ainavzemes, kurir putekļainas smilts, mālsmilts, smilšmāla irdenienogulumi. Ziemeļvidzemē egles audzes aizņem 20.9%(Lode – 35.5% un Naukšēni – 30.5%), Augšzemes aug-stienē – 19.9% (Eglaine – 36.4% un Kalna pagasts –32.7%), Gaujas zemē – 18.5% (Launkalne – 37.1% unTrapene – 32.5%), Austrumlatgales zemienē – 17.5%(Medņeva – 26.5% un Vecumi – 26.1%), Aivieksteszemē – 17.3% (Lazdonas – 33.6% un Mālupes – 32.7%),kā arī Latgales augstienē – 17.1% (Ilzeskalns – 49.6%,kurā ir lielākais egles mežu īpatsvars Latvijā un Aud-riņi – 41.9%).

Mazāk izplatīti egles meži ir upjuzemju, kā arī

3. att. Egles audžu daudzums ainavzemēs.Fig. 3. The amount of spruce stands in landscape regions.

pacēlumu un nolaidenumu ainavzemes, kurās irmazauglīgi smilts vai arī smagi smilšmāla un mālanogulumi, kas nav piemēroti egles augšanai: Ventas-zeme – 14.9% (Pampāļi – 26.4% un Zaņa – 23.6%),Rietumzemgale – 13.7% (Augstkalne – 38.1% un Vil-ce – 26.6% (šajā ainavzemē Gailīšu pagasts ir vienīgaisLatvijā, kurā nav sastopamas egles audzes)), Aus-trumzemgale – 13.5% (Mazzalve – 24.2% un Kurme-ne – 24.1%).

Vismazāk egles mežu ir Piejūras zemienē – 9.3%, kurizplatīti egles augšanai nepiemēroti barības vielāmnabadzīgi, nereti arī pārmitri smilts nogulumi. Vairākospagastos (Ādaži – 0.11%, Stopiņi – 0.12%) egļu mežiaizņem pavisam niecīgas platības.

Kopumā egles audžu daudzums ainavzemēs papagastiem atšķiras nedaudz (lielākajā daļā ainavzemjuegles audžu platību variācijas koeficienta vērtībasnepārsniedz 50%). Lielāka egles audžu blīvuma mainībair divu ainavzemju pagastos – meža augšanas ap-stākļiem daudzveidīgajā Piejūras zemienē un intensīviapsaimniekotajā Rietumzemgalē (šajās ainavzemēsvariācijas koeficients ir lielāks par 70%).

Egles audžu lielāks daudzums augstieņu ainavzemēsskaidrojams ar diviem Latvijā būtiskiem vides faktoriem.Pirmkārt, egles augšanai piemērotākās ir normāla mitrumamālsmilts un smilšmāla augsnes. Šādi irdenie glacigēnienogulumi izplatīti augstieņu, arī pacēlumu un nolaide-numu ainavzemēs, bet nav raksturīgi zemieņu jebupjuzemju ainavzemēm. Augstienēs, kaut arī nokrišņuapjoms ir liels, ir labi dabiskās noteces apstākļi, nenotiekmitruma uzkrāšanās, un tām nav raksturīgi sauszemespārpurvošanās procesi. Otrkārt, egle galvenokārt izplatītavēsajā boreotemperātajā zonā, bet siltajos submeridio-

200.4

231.6234.2239.8253.5

323.9

93.2

136.2138.3147.6159.8160.7168.7

181.8199.2

0

50

100

150

200

250

300

350

Vid

zem

es a

ugst

iene

Aus

trum

kurs

a

Aus

trum

vidz

eme

Rie

tum

kurs

a

Die

nvid

vidz

eme

Ziem

eļvi

dzem

e

Aug

šzem

e

Gau

jas z

eme

Aiv

ieks

tes z

eme

Latg

ales

aug

stie

ne

Aus

trum

latg

ale

Ven

tas z

eme

Rie

tum

zem

gale

Aus

trum

zem

gale

Piej

ūra

Ainavzeme / Landscape

Aud

žu p

latīb

a, h

a 10

00 h

a-1

Are

a of

stan

ds, h

a 10

00 h

a-1

3-14

6 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

nālajos reģionos tā raksturīga kalniem ar vēsāku klimatu.Latvijā augstieņu ainavzemēs salīdzinājumā ar zemienēmsezonas un gada temperatūras amplitūda ir lielāka unklimats ir kontinentālāks.Audžu ekoloģija

Egles audžu, kā meža ekosistēmas svarīgākāskomponentes, augšanas apstākļus atspoguļo tosaistība ar noteiktu meža tipu – ietilpīgu un vispārinātudzīvās dabas, vides un antropogēno faktoru kopumu.

Egles audzes kā dabiskā veidā, tā arī ar cilvēkalīdzdalību ir izveidojušās un galvenokārt sastopamasmezotrofajos un eitrofajos meža tipos – mēreni auglīgāsun auglīgās augtenēs (4. att.). Egles audžu platība šajāstrofiskajās tipu grupās ir līdzīga; nedaudz izplatītāka(par 20 tūkst. ha) egle ir auglīgajos meža tipos. Eitrofajosmeža tipos egles audzes galvenokārt sastopamas vērī(71% no egles audžu kopplatības grupā), bet mezo-trofajos – damaksnī (57.4%). Retas egles audzes iroligotrofajos meža tipos, to platība nabadzīgās aug-tenēs tikai nedaudz pārsniedz 900 hektārus.

Vislabvēlīgākās egles augšanai ir normāla mitrumaaugsnes (5. att.). Vairāk nekā 2/3 egles audžu irizveidojušās normāla mitruma minerālaugsnēs (sau-sieņu rindas meža tipi). Augtenēs ar palielinātu mitrumadaudzumu izplatītākas egles audzes ir minerālaugsnēs(slapjaiņi, āreņi), bet kūdras augsnēm (purvaiņi,kūdreņi) tās ir mazāk raksturīgas.

Egles augšanu ietekmē mitruma daudzums sakņuhorizontā un augsnes virskārtas aerācijas (nodro-šinājums ar skābekli) apstākļi. Nosusinātā niedrājā tikailīdz 15 m attālumam no grāvja egle uzrāda vienādu ražībuar priedi. Nedaudz sliktāk drenētās platībās tālāk no grāvjaegles pieaugums jau būtiski atpaliek no priedespieauguma (Залитис, 1968). Tātad mitras un pārmitrasaugtenes (slapjaiņi, purvaiņi, daļēji arī āreņi un kūdreņi)nav piemērota vide produktīvu egles audžu veidošanai.

Egles audžu objektīvu izkārtojumu meža tipuedafiskajā tīklā parāda egles audžu un meža tipu

platības saistība (korelācijas-regresijas analīze)pagastos (n=506). Cieša sakarība (r=0.66, p>0.999) starpegles audžu un meža tipa platību ir tikai vērim (6. att.).Vidēji cieša–vāja saistība egles audzēm (r=0.10–0.59,p>0.95) ir ar gāršas, slapjā vēra un platlapju āreņa, betļoti vāja (korelācijas koeficients ir mazāks par 0.10,sakarības ir pozitīvas, bet statistiski nav ticamas) – ardamakšņa, slapjās gāršas un liekņas tipu platību. Tātadvislabvēlīgākie egles augšanas apstākļi Latvijā ireitrofajos meža tipos, jo sevišķi, vēra tipā – normālamitruma ar barības vielām vidēji bagātās un bagātāsminerālās augsnēs. Arī nosusinātos un slapjoseitrofajos mežos ar lielāku mitruma daudzumu (platlapjuārenis, slapjais vēris, gārša) ir salīdzinoši lielas eglesaudžu platības, bet šādos augšanas apstākļos (sevišķiar biezāku kūdras slāni) egles audzes ir mazāk noturīgasun ātrāk sabrūk (Zālītis, Lībiete, 2003).

K. Bušs egles mērķtiecīgai audzēšanai min 5 mežatipus: vēri, gāršu, slapjo vēri, platlapju āreni un platlapjukūdreni (Bušs, 1976, 1981). A. Zviedre kā vispie-mērotākos meža tipus egles augšanai atzīmē vēri, gāršu,platlapju kūdreni un platlapju āreni (I – Ia bonitātesegļu audzes), mazāk piemērotus, bet tāpat ražīgus –slapjo vēri, slapjo gāršu, slapjo damaksni, dumbrāju unniedrāju (II bonitātes egļu audzes) (Zviedre, 1999).Tātad produktīvas un vidēji produktīvas audzes egleveido gandrīz visos eitrofajos, kā arī bagātākajos mezo-trofajos meža tipos.

Egles audzēm ir ievērojami šaurāka ekoloģiskāamplitūda nekā izplatītākajai mūsu mežu skujkokusugai – priedei. Priedes audzēm ir cieša saistība ardiviem meža tipiem – mētrāju un lānu, vidēji cieša – arsilu, slapjo mētrāju, slapjo damaksni, mētru āreni unšaurlapju āreni, bet vāja – ar damaksni, grīni, purvāju,viršu āreni, viršu kūdreni, mētru kūdreni un šaurlapjukūdreni (Laiviņš, 1998). Tādējādi priedes un egles audžuizkārtojums edafiskajā meža tipu tīklā atspoguļo šo suguekoloģisko nišu sadali: priede aug un produktīvas


Mezotrofie / Mesotrophic

48.0%

Eitrofie /Eutrophic

51.8%

Oligotrofie / Oligotrophic

0.2%

4. att. Egles audžu sadalījums meža tipu auglībasgrupās.

Fig. 4. Distribution of spruce stands in the trophicgroups of forest site types.

Kūdreņi/Drained Peat Soil

6.4%

Āreņi/Drained Mineral Soil

11.9%

Purvaiņi/Wet Peat Soil

3.2%

Slapjaiņi/Wet Mineral Soil

10.6%

Sausieņi/Upland dry

67.9%

5. att. Egles audžu sadalījums meža tipu rindās.

Fig. 5. Distribution of spruce stands in the rows offorest site types.

3-14

7LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

mežaudzes veido oligotrofajos (r=0.75, p>0.999) unmezotrofajos (r=0.68, p>0.999) meža tipos, bet egle –eitrofajos (r=0.58, p>0.999). Damaksnis ir vienīgais mežatips, kur produktīvas audzes veido gan priede, gan arīegle. Neapšaubāmi, šādu augšanas apstākļu sadalistarp šīm divām skujkoku sugām Latvijā ir veicinājusiarī cilvēka mērķtiecīga darbība.

FragmentācijaVienkāršākais meža fragmentācijas rādītājs ir

nogabalu (pēc augšanas apstākļiem, sugu sastāva unkokaudzes vecuma homogēna mežaudze) izmēruparametri. Latvijā egles nogabalu vidējais lielums ir1.4 ha, tāds pats kā bērza audzēm, un ir vienāds ar mežanogabalu vidējo lielumu valstī, bet ir mazāks nekā prie-des un oša audzēm (šo audžu vidējā platība ir 1.6 ha).Egles audžu lielums ir atkarīgs no dabas apstākļiem unmeža apsaimniekošanas intensitātes.

Vidēji bagātajos jeb mezotrofajos augšanas ap-stākļos ar intensīvāku mežsaimniecību, nogabalu platībair mazāka par vidējo – 1.3 ha. Nogabala lieluma atšķirībasstarp mezotrofajiem meža tipiem nav lielas: lānā – vidēji1.1 ha, bet mētru ārenī – 1.5 ha. Nabadzīgajos jeboligotrofajos augšanas apstākļos ar mazāk intensīvusaimniecību un atsevišķu dabas faktoru (bioloģiskiaktīvā slāpekļa daudzums augsnē, mitruma daudzumsu.c.) noteicošo lomu mežaudzes funkcionēšanā, eglesaudžu platība ir vismazākā – 1.2 ha, bet atšķirības starp

atsevišķiem meža tipiem, salīdzinot ar mezotrofajiemtipiem, ir ievērojami lielākas: egļu audžu vidējie lielumimainās no 0.9 ha mētrājā līdz 3.9 ha viršu ārenī. Viršuārenī lielās platības egles audzes gan ir retas, tās izvei-dojušās, nosusinot meža zemes pārmitros augšanasapstākļos. Vislielākā egles audžu vidējā platība ir barībasvielām bagātajos jeb eitrofajos meža tipos – 1.5 ha.Arī bagātajos meža tipos ļoti variē nogabalu lielumi:pēc platības mazākās egles audzes ir liekņā – 1.2 ha,lielākās gāršā – 2.0 ha.

Eitrofajos meža tipos egle veido pēc platības lielākasaudzes, tādējādi iespējams, ka barības vielām un arbioloģiski aktīvu slāpekli bagātās augtenes veicinaegles izplatību.

Egles paaugaNo vietējām mežu koku sugām Latvijā visintensīvāk

atjaunojas egle. Pēc Latvijas Valsts Meža reģistradatiem, 2000. gadā egles paauga (paaugu taksācijasdatos atzīmē, ja sugas jauno kociņu skaits mežaudzē irlielāks par 500 indivīdiem uz ha) dabiski bija izvei-dojusies 409448.0 ha platībā (13.9% no meža kop-platības). Paaugas blīvums Latvijas mežos vidēji ir139.6 ha uz 1000 ha meža zemju. Salīdzinājumam – oša(ar dabiski izveidojošos paaugu otra bagātākā Latvijasmežu suga) paaugas platība, kas, tāpat kā egle, dabiskivisai intensīvi atjaunojas mežaudzēs, ir 40759.9 ha jeb1.3% no meža kopplatības (Laiviņš, Mangale, 2004),


Sl Mr Ln Dm Vr Gr

Gs

Mrs Dms Vrs Grs

Pv

Nd Db Lk

Av

Am As Ap

Kv Km Ks Kp

– cieša / fast (r > 0.60), – vidēja / medium (r = 0.10–0.59), – vāja / weak (r < 0.10)

Meža tipi/Forest site types:Sl – sils (Cladinoso-callunosa), Mr – mētrājs (Vacciniosa), Ln – lāns (Myrtillosa), Dm – damaksnis (Hylocomiosa), Vr –vēris (Oxalidosa), Gr – gārša (Aegopodiosa), Gs – grīnais (Callunoso-sphagnosa), Mrs – slapjais mētrājs (Vaccinioso-sphagnosa), Dms – slapjais damaksnis (Myrtilloso-sphagnosa), Vrs – slapjais vēris (Myrtilloso-polytrichosa), Grs –slapjā gārša (Dryopteriosa), Pv – purvājs (Sphagnosa), Nd – niedrājs (Caricoso-phragmitosa), Db – dumbrājs (Dryopterioso-caricosa), Lk – liekņa (Filipendulosa), Av – viršu ārenis (Callunosa mel.), Am – mētru ārenis (Vacciniosa mel.), Aš –šaurlapju ārenis (Myrtillosa mel.), Ap – platlapju ārenis (Mercurialiosa mel.), Kv – viršu kūdrenis (Callunosa turf. mel.),Km – mētru kūdrenis (Vacciniosa turf. mel.), Ks – šaurlapju kūdrenis (Myrtillosa turf. mel.), Kp – platlapju kūdrenis(Oxalidosa turf. mel.).

6. att. Egles audžu saistība ar meža tipu.Fig. 6. Relation between the spruce stands and forest site types.

3-14

8 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

bet izplatītākās skujkoku sugas priedes paaugas platībair tikai 10762 ha jeb 0.4% no mežu kopplatības (Lai-viņš, 1998).

Visintensīvāk egles paauga veidojas mezotrofos uneitrofos augšanas apstākļos (7. att.): 3.5–4 reizes vairāknekā oligotrofos mežos. Mezotrofo tipu grupā blīvākapaauga veidojas barības vielām bagātākos normālamitruma tipos (damaksnis, šaurlapju kūdrenis, slapjaisdamaksnis, lāns), bet mazāk intensīvi – nabadzīgākosun mitrākos tipos (mētru kūdrenis, mētru ārenis, dum-brājs, niedrājs). Eitrofajos meža tipos ar egles paaugubagātas ir nitrofilas mitras un pārmitras tranzītanovietojuma augtenes (liekņa, platlapju kūdrenis), betsliktāk egle atjaunojas mitrās un pārmitrās minerāl-augsnes augtenēs (slapjais vēris, platlapju ārenis).Egles paaugas vitalitāte un daudzums ir atkarīgs noaugtenes bagātības ar bioloģiski aktīvo slāpekli (Eihe,1930), tāpēc arī galvenokārt ar slāpekli nodrošinātajosmezotrofajos un eitrofajos meža tipos notiek intensīvākaegles paaugas veidošanās.

Mežaudzēs egles paaugas veidošanā jutīgs videsfaktors ir augtenes mitrums: vislielākais paaugasblīvums ir sausieņu mežos un uz nosusinātām kūdrasaugsnēm izveidojušās mežaudzēs, ieverojami naba-dzīgāks – purvaiņu un mežu slapjās minerālaugsnēsrindās (8. att.).

Visintensīvāk egles paauga veidojas zem sekun-dārām lapukoku un skujukoku sugām – skabārža, bērza,priedes un apses (9. att.), kuras dabiski lielākotiesnomainās tieši ar egli. Starp platlapju mežaudzēm vislie-lākais egles paaugas blīvums raksturīgs ozolu audzēm,kas nereti ir izveidojušās ar slāpekli visai nabadzīgās,nereti skābās augtenēs (piemēram, priežu mežu vietāupju terasu nogāzēs, uz smilšainiem un grantainiempaugurvaļņiem u.c.). Toties neraksturīga egles paaugair pārējām mūsu mežu platlapu koku sugu audzēm –kļavai, gobai, osim, arī liepai. Šīs sugas ir Eirāzijas ozolu-dižskabāržu mežu klases dižskabāržu rindas (Querco-Fagetea, Fagetalia) rakstursugas, kuru optimālāsizplatības reģioni atrodas temperātajā zonā.


38.4

135.9

159.2

0.020.040.060.080.0

100.0120.0140.0160.0180.0

Mezotrofā / Mesotrophicforest

Eitrofā / Eutrophic forest Oligotrofā / Oligotrophicforest

Meža tipu grupa / Groups of forest site types

Paau

gas p

latīb

a, h

a 10

00 h

a-1

Are

a of

you

ng g

row

th, h

a 10

00 h

a-1

7. att. Egles paaugas daudzums meža tipu auglības grupās.Fig. 7. The amount of young growth of spruce in the trophic groups of forest site types.

103.0118.3124.0

140.4154.2

0.020.040.060.080.0

100.0120.0140.0160.0180.0

Sausieņi / Foreston mineral soils

Kūdreņi / Foreston drainedpeatland

Āreņi / Forest ondrained mineral

soils

Slapjaiņi / Foreston wet mineral

soils

Purvaiņi /Peatlands

Meža tipu rinda / Rows of forest site types

Paau

gas p

latīb

a, h

a 10

00 h

a-1

Are

a of

you

ng g

row

th, h

a 10

00 h

a-1

8. att. Egles paaugas daudzums meža tipu rindās.Fig. 8. The amount of young growth of spruce in the rows of forest site types.

3-14

9LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Zem mātesaudzes blīva egles paauga ir izveidojusiestikai 1/10 daļā no egles audžu kopplatības. Tas ganneliecina par egļu audžu dabisko nomaiņu ar citāmkoku sugām; egles audzēs dabas liegumos un dabasrezervātos šāda nomaiņa nav novērota. Acīmredzot arīreta egles paauga labvēlīgos apstākļos (konkurencesmazināšanās) īsā laikā spēj izaugt un veidot noturīgukokaudzi, tādējādi saglabājot egles audžu kā klimaksasabiedrību kontinuitāti.

Ar blīvu egles paaugu bagātākās ir augstieņu ainav-zemes: Rietumkursa, Austrumkursa, Vidzemes aug-

3.87.526.735.0

64.682.991.395.9

108.4134.4145.3

158.2179.7188.2

0.020.040.060.080.0

100.0120.0140.0160.0180.0200.0

Skab

ārdi

s / H

ornb

eam

Bēr

zs /

Birc

h

Prie

de /

Pine

Ozo

ls /

Oak

Aps

e / A

sp

Egle

/ Sp

ruce

Mel

nalk

snis

/ C

omm

onal

der

Diz

skab

ardi

s / B

eech

Bal

talk

snis

/ G

rey

alde

r

Liep

a / L

ime

Osi

s / A

sh

Lape

gle

/ Lar

ch

Gob

a / E

lm

Kļa

va /

Map

le

Koku suga / Tree species

Paau

gas p

latīb

a, h

a 10

00 h

a-1

Are

a of

you

ng g

row

th, h

a 10

00 h

a-1

9. att. Egles paaugas daudzums zem valdošās kokaudzes sugas.Fig. 9. The amount of young growth of spruce under dominant tree species.

34.8

100.7116.8120.6121.7127.0

136.4150.6151.1156.2

178.5179.6182.5189.4195.9

0.0

50.0

100.0

150.0

200.0

250.0

Rie

tum

kurs

a

Aus

trum

kurs

a

Vid

zem

es a

ugst

iene

Ziem

eļvi

dzem

e

Aus

trum

vidz

eme

Gau

jas z

eme

Die

nvid

vidz

eme

Aus

trum

zem

gale

Piej

ūras

zem

iene

Aiv

ieks

tes z

eme

Aus

trum

latg

ale

Aug

šzem

e

Latg

ales

aug

stie

ne

Ven

tas z

eme

Rie

tum

zem

gale

Ainavzeme / Landscape

Paau

gas p

latīb

a, h

a 10

00 h

a-1

Are

a of

you

ng g

row

th, h

a 10

00 h

a-1

stiene un Austrumvidzeme (10. att.), bet visnaba-dzīgākā – Rietumzemgale (egles paaugas blīvums vidēji5 reizes mazāks nekā minētajās augstieņu ainavzemēs).Īpatnēji, ka ar egles paaugu nabadzīgas ir divas Dien-vidaustrumlatvijas augstieņu ainavzemes – Augšzemeun Latgales augstiene.

Vecuma struktūraEgles audzēm Latvijā ir neproporcionāls audžu

vecuma sadalījums: liels jaunaudžu (45.5%) un mazsvidēja vecuma (13.3%) un briestaudžu (18.3%) īpatsvars

10. att. Egles paaugas daudzums ainavzemēs.Fig. 10. The amount of young growth of spruce in the landscape regions.

3-14

10 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

(11. att.). Viskrasākā saimniecisko vecuma grupudisproporcija ir Rietumzemgalē, kur egles jaunaudzesaizņem 72.9% no audžu kopplatības (daudzviet izcirtumiun iznīkušas priedes audzes te tiek mākslīgi apmežotasar egli); pieaugušo audžu ir tikai 6.2%, bet pāraugušu –0.6%. Blīvie (mālsmilts un māls), kā arī mitrie augsnesvirsējie slāņi Rietumzemgalē nav piemēroti egles augšanaiun produktīvu un noturīgu audžu veidošanai.

Vēl divās ainavzemēs uz dienvidiem no Dauga-vas – Austrumzemgalē un Augšzemes augstienē, tāpatkā Rietumzemgalē – ir pārāk daudz jaunaudžu (attiecīgi65.8% un 62.2%) un maz pieaugušu audžu (attiecīgi12.1% un 11.6%).

Līdzsvarotākais saimnieciskā vecuma grupu sada-lījums ir Latgales augstienes egles mežaudzēs. Latgalēievērojami mazāk nekā citās ainavzemēs ir jaunaudžu


0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Latv

ija

Piej

ūra

Rie

tum

kurs

a

Ven

tas z

eme

Aus

trum

kurs

a

Rie

tum

zem

gale

Aus

trum

zem

gale

Aug

šzem

e

Ziem

eļvi

dzem

e

Gau

jas z

eme

Die

nvid

vidz

eme

Aus

trum

vidz

eme

Vid

zem

es a

ugst

iene

Aiv

ieks

tes z

eme

Latg

ales

aug

stie

ne

Aus

trum

latg

ale

Ainavzemes / Landscape

Aud

žu īp

atsv

ars,

%

Stan

ds p

ropo

rtion

s,%Pāraugušas audzes /OvermaturePieaugušas audzes /MatureBriestaudzes / Pre-matureVidēja vecumaaudzes / Middle-agedJaunaudzes / Youngstands

11. att. Egles audžu vecuma struktūra Latvijā un ainavzemēs.Fig. 11. The age-group structure in Latvia and in landscape regions.

12. att. Pāraugušu egles audžu daudzums (ha 1000 ha-1 meža zemes) ainavzemēs.Fig. 12. The amount (ha 1000 ha-1 forest land) of overmature spruce stands in landscape regions.

3-14

11LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

(30.8%) un attiecīgi lielāks briestaudžu (27.3%) unpieaugušu audžu (26.9%) īpatsvars.

Egles audžu bioloģiskās daudzveidības rādītājs irpāraugušu audžu daudzums. Vidēji Latvijā pāraugušasaudzes (vecākas par 120 gadiem) aizņem 1.9% no audžukopapjoma. Pāraugušu egles audžu izplatībā iezīmējasvairākas īpatnības (12. att.):

- pirmkārt, mazāks īpatsvars tām ir ainavzemēs(Rietumzemgale – 0.56%, Augšzeme – 0.63%,Austrumzemgale – 1.11%), kur daudz jaun-audžu;

- otrkārt, Kurzemes augstienēs (Rietumkursa –1.1%, Austrumkursa – 1.2%) ir mazāk pāraugušuaudžu nekā Vidzemes augstienēs (Austrum-vidzemes augstiene – 2.6%), Vidzemes augstiene– 2.1%), kur klimatiskā vide piemērotāka eglei;

- treškārt, lielāks pāraugušu audžu īpatsvars irainavzemēs (Gaujaszeme – 4.7% – ar pār-augušiem egles mežiem bagātākā ainavzeme,Aiviekstes zeme – 2.5%, Piejūras zemiene –2.1%), kur daudz īpaši aizsargājamu dabasteritoriju (dabas liegumi, dabas rezervāti,nacionālie parki utt.).

Kopumā egles audžu savdabīgā vecuma struktūraizveidojusies vairāku saimniecisko un dabas apstākļuietekmē. Mākslīgi atjaunojot mežu, izcirstās platībastika atjaunotas ar egli, nereti arī eglei nepiemērotosaugšanas apstākļos. No visām koku sugām, eglesaudzes Latvijā ir visjutīgākās pret vēju. 1967. un 1969.gada vējgāzēs tūkstošiem hektāru platībā tieši eglesaudzes tika nopostītas visvairāk (Ērglis, Matuzānis,1973; Ērglis, 1977). Arī lokāla rakstura vēja postījumivairāku simtu hektāru platībā Baltijai raksturīgi gandrīzkatru gadu (Kronītis, 1990; Anon., 2000; Luksa, 2001;Teders, 2001).

DiskusijaEgles audžu dinamika

Egles audzes Latvijā, sevišķi pēdējos 50–100gados, ir kļuvušas ievērojami dinamiskākas. Audžunestabilitāti raksturo skujkoku un arī egles platībuīpatsvara krasa samazināšanās 20. gadsimtā (13. att.).Kopumā skujkoku platību īpatsvars pēdējos 80 gadosir samazinājies par 0.24% gadā, bet priedes un eglesaudžu daudzums meža zemēs samazinās vienlīdz strauji– katrai sugai par 0.15% gadā. Par šādām maiņāmmežaudžu sastāvā Latvijā jau 20. gadsimta vidū arsatraukumu rakstīja pazīstamais mežkopis A. Zviedris(1960). Reģionālā skatījumā, samazinoties audžuplatībai, palielinās to fragmentācija.

Iespējams, ka ātrāks ir kļuvis arī egles audžu apritescikls. Egle mūsu mežos nesasniedz tik lielu vecumu,pieauguma kulminācija iestājas par dažiem desmitiemgadu ātrāk nekā, piemēram, pirms 100 gadiem. Vēl 20. gad-simta sākumā mežsaimniecībā cirtmets bija noteikts120 gadu vecām egles audzēm, vēl senāk (Pienavasnovada 1871. gada mežierīcības plāns) pat 150 gaduaudzēm (Zviedris, 1960); pašlaik I–III bonitātes audzēmtas ir samazināts par 40 gadiem un galveno izmantošanuvar veikt jau 80 gadu vecās audzēs.

Pēdējo gadu pētījumi rāda, ka nosusinātās augtenēs(platlapju ārenis, platlapju kūdrenis) diezgan bieži jau40 gadu vecumā izbeidzas krājas uzkrāšanās audzē unsākas to sabrukšana (Zālītis, Lībiete, 2004). Egles audžuātrāka aprite vispirms ir saistīta ar cilvēka intensīvākudarbību mežā, bet būtisku iespaidu uz skujkoku mežiematstāj arī vides maiņas, kas veicina egles audžu straujotransformāciju.

Samazinoties egles audžu vecumam un to noturībaipret mainīgo vidi, aktuāla kļūst egles audžu stabilitātes

M.Laiviņš Parastās egles (Picea abies) audžu ģeogrāfija Latvijā

y = -0.2631x + 583.15R2 = 0.8754

y = -0.1018x + 221.06R2 = 0.5392

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

1910 1920 1930 1940 1950 1960 1970 1980 1990 2000 2010

Gads / Year

%

Skujkoki / ConiferousEgle / Norway spruce

13. att. Skujkoku un egles audžu īpatsvara dinamika Latvijā.Fig. 13. Dynamics of coniferous and spruce stands in Latvia.

3-14

12 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

problēma. Līdz šim samērā vienprātīgs bija uzskats paregles audzēm kā klimaksa sabiedrībām (Мельдер, 1911,1913; Буш, 1989). Pašlaik, ņemot vērā egles audžu ve-cumu un aprites ātrumu, kā arī sukcesijas stadiju ilgumu(Thomasius, 1991), egles audzes atbilst pionieraudžu unklimaksa audžu starpstadijai, kurā valdošās kokaudzessugu bioloģiskais vecums ir no 200 līdz 500 gadiem. Pēdējogadu pētījumos par egles vecumu ir izrādījies, ka patievērojama izmēra indivīdi (dižkoki) ir tikai 150–170 gaduveci (Eniņš, 1998) un atrast Latvijā vecākas egles audzespar 200 gadiem vairs nav iespējams. Tātad, pēc H. To-masiusa klasifikācijas, egles audzes pie mums jau atbilstmeža pionierstadiju sabiedrībām.

Neapšaubāmi šāda mežaudžu aprites ātruma maiņaļoti būtiski ietekmē un nosaka sugu un egles ekosistēmudaudzveidību, jo sevišķi atsevišķu sugu ekoloģisko nišuapjoma maiņu. Piemēram, zaķskābenes (Oxalis aceto-sella) edifikatorlomas palielināšanās zemsedzē ir cilvēkadarbības un kopumā dabas vides maiņas ietekmesrezultāts uz egles audzēm. Pašlaik zaķskābenes un eglesaugu sabiedrības (Oxalidoso-Piceetum) ir valdošās unto izplatībai ir tendence palielināties. Savukārt vecipārauguši skujkoki un lapukoki ir, piemēram, lidvāveres(Pteromys volans) dzīves telpas ļoti būtiska sastāvdaļa(Greve, 1909). Līdzīgi tas ir arī ar dažām citām retām sugām.Vēl 1928. gadā pāraugušu egles audžu (vecāku par 120 ga-diem) īpatsvars Latvijas valsts mežos bija 6.4% (Anon.,1937), bet mūsdienās –vairs tikai 1.9%. Tātad egles audžuvecuma struktūras maiņa, līdztekus citiem vides faktoriem,lielu ietekmi atstāj tieši uz bioloģiskās daudzveidībaskvalitatīvo komponenti.

Egles audžu izplatība un ainavas augstumaatšķirības

Mūsu mežu koku sugas un to veidotās mežaudzes,salīdzinot ar citiem augāja tipiem, ir konservatīvi un

relatīvi stabili ainavas elementi. Tieši mežaudžu sugusastāva kompozīcija, telpiskā struktūra un citi ar mežusaistīti komponenti, ir informatīvākie ainavas uzbūvesraksturlielumi.

Egles saistību ar vietas augstumu (audžu blīvumuainavzemēs) ilustrē empīriska sakarība starp pagastalielāko augstumu virs jūras līmeņa (dati iegūti notopogrāfiskām kartēm un publicētiem materiāliem parreljefa morfometriju) un egles audžu (vecāku par 80gadiem) īpatsvaru pagastā (14. att.). Sakarība ir vidējicieša (r = 0.46) un statistiski ticama. Aprēķini rāda, kaLatvijā, palielinoties vietas augstumam virs jūraslīmeņa ik pēc 50 metriem, egles audžu īpatsvars pieaugvidēji par 4%. Jūras piekrastē egles audžu daudzumsir 10% no kopējās meža platības, 100 m augstumā virsjūras līmeņa – 18%, 200 m – 26%, bet 300 m augstumājau 34–35%.

Egles audžu daudzuma izmaiņas atkarībā noabsolūtā vietas augstuma, mūsuprāt, atspoguļo ainavasvertikālā joslojuma īpatnības, kas saistītas gan ar irdenonogulu ģenēzi, sastāvu un izvietojumu, gan arī ar klimataparametru mainību virzienā no jūras piekrastes uziekšzemi un no zemākiem apgabaliem uz augstākiem.Šādu ainavas struktūras savdabību Latvijā ir aprak-stījuši gan ģeogrāfi, gan mežsaimnieki (Sarma, 1953;Ramans, 1956; Kрауклис, 1963 u.c.). Vertikālo joslojumutradicionāli apraksta kalnu reģioniem, kur augstumastarpība parasti ir vairāki tūkstoši metru un augājasastāvs un kompozīcija dažādā augstumā ir ļoti atšķirīgs.Mūsuprāt, analoģisks ainavas elementu izkārtojumsraksturīgs arī zemieņu un augstieņu reģioniem, tikaivairāk niansēts, apslēptāks un tāpēc arī grūtāk ap-rakstāms. Arī vizuāli ainavā vērojama šāda mežaudžusastāva atšķirība: jūras piekrastes un upjuzemju mežiemraksturīga gaiši zaļa, mazliet dzeltenīga, nereti saulainanokrāsa (priede, ozols, osis), bet augstieņu meži ir tumšipelēcīgi zili (valdošā suga egle).


y = 0.0875x + 9.5997R2 = 0.2071

0

10

20

30

40

50

60

70

0 50 100 150 200 250 300 350

Pagasta lielākais augstums, m.v.j.l. / Highest point in a civil parish, m.a.s.l.

Piea

uguš

u eg

les a

udžu

īpat

svar

s, %

Mat

ure

spru

ce st

ands

pro

porti

on,%

14. att. Egles audžu daudzuma un pagasta teritorijas augstuma sakarība.Fig. 14. Relation between the amount of spruce stands and highest point in a civil parish.

3-14

13LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Secinājumi1. Latvijā lielāks egles audžu daudzums un inten-

sīvāka to atjaunošanās raksturīga Vidzemes (Vidzemesun Austrumvidzemes jeb Alūksnes augstiene), kā arīKurzemes (Rietumkursa un Austrumkursa) augstienēm,kurās ir relatīvi auglīgāks substrāts un kontinentālāksklimats; mazākās platībās un vairāk fragmentētas eglesaudzes ir zemieņu un upjuzemju ainavzemēs.

2. Egles audžu izvietojums atspoguļo arī ainavas ver-tikālo joslojumu: palielinoties vietas augstumam par 50 met-riem, egles audžu īpatsvars meža zemēs pieaug par 4%.

3. Pēdējā laikā saimnieciskās darbības un videsfaktoru (temperatūru maiņa, substrāta eitrofikācija)ietekmē egles audzes ir kļuvušas dinamiskākas:ievērojami paātrinājies to aprites cikls, mainījusies audžuvecuma struktūra, samazinājies pieaugušu un pārau-gušu audžu daudzums, kas būtiski ietekmē sugu unainavas bioloģisko daudzveidību un nākotnē iespaidosarī meža apsaimniekošanas sistēmu.

PateicībaSirsnīgi pateicos Dr. habil. silv. Pēterim Zālītim, Dr.

silv. Imantam Baumanim un Dr. biol. Viesturam Šulcampar radošiem ierosinājumiem un lietišķām piezīmēm.

Literatūra1. Anon. (1937) Valsts Mežsaimniecības 15 gadi.

Rīga, Meža Departamenta izdevums, 130 lpp.2. Anon. (2000) Vētru postījumi Eiropā. Baltijas

Koks, 1:14.3. Bisenieks, J. (1997) Latvijas mežu krājas tekošais

pieaugums. Meža Dzīve, 9:8–9.4. Bušs, K. (1976) Latvijs PSR meža tipoloģijas

pamati. Rīga, 24 lpp.5. Bušs, K. (1981) Praktiskā meža tipoloģija. Rīga,

45 lpp.6. Cinovskis, R. (1995) Egles. Latvijas Daba, 2:38–39.7. Eihe, V. (1930) Egļu audžu dabīgo atjaunošanos

ietekmējošie faktori. Mežsaimniecības Rakstu Krājums,8:89–103.

8. Eniņš, G. (1998) Latvijas mežu karalienes. Videun Laiks, 6:4–8.

9. Ērglis, D. (1977) 1967. un 1969. gada vētru sekasLatvijas PSR valsts mežos. Mežsaimniecība unMežrūpniecība, 4: 23–35.

10. Ērglis, D., Matuzānis, J. (1973) Audžu noturība1967. gada viesuļvētrās. Jaunākais Mežsaimniecībā,15: 53–60.

11. Greve, K. (1909) Säugetiere Kur-, Liv- undEstlands. Riga, W.Mellin u. Co, 183 S.

12. Kronītis, J. (1990) Viesuļvētras Latvijas mežos.Mežsaimniecība un Mežrūpniecība, 5:29–32.

13. Krūsmann, G. (1979) Handbuch der Nadelgehõlze.3. Aufl. Berlin und Hamburg, Verlag Paul Parey, 264 S.

14. Laiviņš, M. (1997) Latvijas mežu reģionālāanalīze. Mežzinātne, 7:40–76.

15. Laiviņš, M. (1998) Latvijas boreālo priežu mežusinantropizācija un eitrofikācija. Latvijas Veģetācija,1:1–137.

16. Laiviņš, M., Zālītis, P., Donis, J. (2000) Valstsnozīmes īpaši vērtīgas mežsaimniecības teritorijas.Mežzinātne, 9:4–17.

17. Luksa, M. (2001) Vējgāzes Latvijā. BaltijasKoks, 12:20–21.

18. Ramans, K. (1956) Par dažiem Latvijas PSRteritorijas fiziski ģeogrāfiskās mikrorajonēšanasjautājumiem. Latvijas Valsts Universitātes ZinātniskieRaksti, 7,3:39–70.

19. Ramans, K. (1994) Ainavrajonēšana. LatvijasDaba, 1:22–24.

20. Ronis, E. (1962) Par dažām Latvijas PSR sasto-pamām parastās egles formām. Jaunākais Mežsaim-niecībā, 4:9–14.

21. Ronis, E. (1964) Šaurvainagu egles Latvijas PSRmežos. Jaunākais Mežsaimniecībā, 6/7:94–96.

22. Ronis, E. (1966) Egļu mizas formas. JaunākaisMežsaimniecībā, 8:31–35.

23. Sarma, P. (1953) Latvijas PSR mežu ūdensgla-bātāja un augsnes aizsardzības nozīme. Mežsaim-niecības Problēmu Institūta Raksti, 7:3–59.

24. Schmidt-Vogt, H. (1987) Die Fichte. Bd. 1. Ham-burg u. Berlin, Verlag Paul Parey, 647 S.

25. Teders, M. (2001) Vējgāzes Igaunijā. BaltijasKoks, 12:21.

26. Thomasius, H. (1991) Fichtenwald-Oko-systeme. In Schmidt-Vogt H (Hgeb) Die Fichte. Bd. 2/3, ss. 1–66.

27. Vēveris, A. (1966) Agri un vēlu plaukstošasegles Latvijas PSR mežos. Jaunākais Mežsaimniecībā,8:15–22.

28. Zālītis, P., Lībiete Z. (2004) Egļu jaunaudžuaugšanas gaitas savdabības āreņos un kūdreņos.Mežinzātne, 13:21–36.

29. Zviedre, A. (1999) Egle. Rīga, 51 lpp.30. Zoller, H. (1981) Abteilung Gymnospermae.

Gustav Hegi Illustrierte Flora von Mitteleuropa.Bd. I, Teil II. Berlin und Hamburg, Verlag Paul Parey,ss. 11–148.

31. Буш, К.К. (1989) Экологтя и типологиясосновых лесов. В кн. Береза в сосняках. Рига, Зи-натне, с. 7–28.

32. Залитис, П. П. (1968) Динамика средне-суточного прироста сосны и ели в осушенномосокого-тростниковом типе лесорастительныхусловий. В кн. Вопросы гидролесомелиорации.Рига, Зинатне, с. 127–167.

33. Крауклис, А. А. (1963) О классификациигеографических комплексов Латвийской ССР.

3-14

14 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Ученые записки аспирантов Латвийского государ-ственного университета, 1,3:57–80.

34. Мельдер, Хр. (1911) Типологический очерклесов Курляндской губернии. Известия Импера-торского Лесного института, вып. 21:57–98.

35. Мельдер, Хр. (1913) Типологическая класси-фикация лесов Курляндской губернии. ИзвестияИмператорского Лесного института, вып. 24:1–165.

36. Правдин, Л.Ф. (1975) Ель европейская и ельсибирская в СССР. Москва, Наука, 176 с.

37. Ронис, Э.Я. (1967) Влияние лесорастительныхусловий на встречаемость различных типов ветвле-ния ели. Лес и Среда. Рига, Звайгзне, с. 119–128.

38. Сукачев, В.Н. (1934) Дендрология с основамилесной геоботаники. Ленинград, Гослестехиздат, 612 с.

39. Тышкевич, Г.Л. (1962) Еловые леса Совет-ских Карпат. Москва, Изд-во АН СССР, 172 с.

3-14


15LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Latvijas egļu mežu briofloras raksturojumsCharacteristic of Bryoflora of Spruce Forests in Latvia

Austra Āboliņa, Baiba BambeLatvijas Valsts Mežzinātnes institūts “Silava”, e-pasts: [email protected], [email protected]

Latvian State Forestry Research institute “Silava”, e-mail: [email protected], [email protected]

Abstract. Bryoflora of Norway spruce (Picea abies (L.)H.Karst.) and mixed forest predominated by spruce isanalyzed. The checklist contains 173 species from 85 families and 37 genera including 130 mosses from 57 familiesand 23 genera and 43 liverworts from 28 families and 14 genera. There are more than 520 bryophyte species knownin Latvia, of which 33 % are found in forests predominated by spruce. A new species for Latvia –Cephaloziacatenulata (Hüb.)Lindb. is recorded in the area of Saikava (former Ļaudona) forestry in drained spruce forest ondecaying spruce log.Key words: bryoflora, mosses, liverworts, spruce, forests.

A. Āboliņa, B. Bambe Latvijas egļu mežu briofloras raksturojums

IevadsMeži, kuros dominējošā suga ir parastā egle, sasto-

pami 8.1% no teritorijas un 17.7% no mežu platības Lat-vijā. Tie aizņem 517.0 tūkst. ha, no kuriem 303.2 tūkst.ha ir valsts meži un 213.8 tūkst. ha – pārējo īpašniekumeži. Visvairāk pārstāvētas 31–40 gadus vecas audzes –86250 ha, bet 101 un vairāk gadus vecu audžu īpatsvarseglei ir ievērojami mazāks – ap 33797 ha. Vairāk nekā11 tūkstoši ha egļu mežu 2003. gadā ir nocirsti galvenajācirtē (Anon., 2004a, b).

Raksturīgi meža tipi, kuros dominē egle, ir vēri ungāršas automorfās minerālaugsnēs, slapjie vēri ungāršas pārpurvotās minerālaugsnēs, dumbrāji slapjāskūdras augsnēs, kā arī šaurlapju un platlapju kūdreņiun āreņi nosusinātās kūdras un minerālaugsnēs.Brauna-Blankē klasifikācijā egļu meži atbilst klaseiVaccinio-Piceetea, rindai Piceetalia abietis, savienībaiPiceion abietis, kurā aprakstītas vairākas asociācijas:Oxalido-Piceetum (atbilst vēriem), Sphagno girgen-sohnii–Piceetum (atbilst slapjiem damakšņiem unvēriem). Latvijā egle plaši sastopama arī mežos, kuruzemsedzes struktūra vairāk atbilst lapu koku mežuaugāja klasei Querco-Fagetea. Šāda mežaudžu struktūraizveidojusies gan vēsturiski saimnieciskās darbībasrezultātā, apmežojot auglīgus gāršas tipa izcirtumus aregli, gan arī dabiski, jo mūsu klimata zonā egle izceļasar augstu konkurences spēju dažādos augšanas apstāk-ļos. Starp koku sugām tai raksturīga lielākā iekšsugasģenētiskā daudzveidība, kas ļauj pielāgoties dažādāmaugsnēm un mikroklimatam.

Egļu vēros, kas sastopami velēnu podzolētās aug-snēs, sugu sastāvs ir samērā nabadzīgs, bet bagātāki iregļu meži, kas veidojušies augsnēs ar karbonātupiejaukumu. Koku stāvu un paaugu tajos veido arī plat-lapji – liepa, kļava, ozols, goba, osis. Šādi meži vairākizplatīti Latvijas dienvidu daļā.

Apēnojums un samērā augstais gaisa mitrums egļumežos ļauj labi attīstīties ēnmīļiem un mezo-higrofītiskāmun higrofītiskām sugām. Egles sakņu sistēma ir sekla

un bieži cieš no vējgāzēm. Radušās lauces straujiaizpilda kolonizatorsugas un pēc tam arī egļu mežusugas. Sekmīgi notiek egles dabiskā atjaunošanās.Trupējoša egles koksne dažādās sadalīšanās pakāpēsir dzīves vide vairākām organismu grupām – zemākajiemaugiem, sēnēm, kukaiņiem, bet to apaug arī augstākieaugi, tostarp sūnas.

Darba mērķis ir apkopot līdz šim zināmos datus parsūnu floru egļu mežos un raksturot tajos konstatētosūnu sugu sastopamību un ekoloģiju.

Objekti un metodikaRakstā analizēti sūnu herbāriju materiāli, kas ievākti

egļu un jauktos mežos, kur dominē egle. Sugu sarakstsveidots, analizējot publicētus datus par to sastopamību,izplatību un ekoloģiju Latvijā (Аболинь, 1968; Буш,Аболинь, 1968; Āboliņa, 1985, 1991, 1994, 2001; Bambe,2002, 2004; Ek, Bērmanis, 2003) un Latvijas ValstsMežzinātnes institūta ”Silava”, Teiču Valsts rezervātabriofītu herbāriju, kā arī Valsts Meža dienesta un I.Rērihas (Slīteres Nacionālais parks) nepublicētusmateriālus. Brioflora pēdējo 15 gadu laikā pētīta vairākāsaizsargājamās dabas teritorijās, kur sastopami egļu meži:Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos, Ziemeļvidzemesbiosfēras rezervātā, Gaujas, Slīteres un Ķemerunacionālajos parkos, dabas parkos “Daugavas loki”un “Svente”, dabas liegumos “Lielais Liepukalns”,“Nesaules kalns”, “Ežezers”, “Pilskalnes Siguldiņa”,“Sasaļu mežs”, “Kadājs”, “Raudas meži”, Istras un Kālaezera salās, Meža pētīšanas stacijas zinātniskajosmežos, kā arī atsevišķās vietās Ābeļu, Aglonas, Aiz-upes, Alojas, Benkavas, Cesvaines, Engures, Ērberģes,Gulbenes, Kalsnavas, Katvaru, Kokneses, Krustpils,Madonas, Nīcgales, Saikavas, Skrundas, Vārmes,Viesītes un Žīguru mežniecību teritorijā.

Rezultāti un diskusijaEgļu mežos un jauktos mežos, kur dominē egle,

konstatētas 173 sūnu sugas no 85 ģintīm un 37 dzimtām,

15-29

16 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

A. Āboliņa, B. Bambe Latvijas egļu mežu briofloras raksturojumstostarp 130 lapu sūnu sugas no 57 ģintīm, 23 dzimtāmun 43 aknu sūnu sugas no 28 ģintīm, 14 dzimtām.Atzīmēta 21 aizsargājamā suga, 17 sugas, kasierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā, 28 sugas, kastiek izmantotas dabisko meža biotopu inventarizācijākā speciālās vai indikatorsugas. Biotopu speciālāssugas (habitat specialist) ir sugas, kuru izdzīvošanair atkarīga no ļoti specifiskiem biotopiem un kurasizzudīs, ja šie biotopi tiks apsaimniekoti sugu pastāvē-šanai nepiemērotā veidā. Indikatorsugas ir sugas, kamir samērā augstas prasības pret dzīves vidi, bet ne tikīpašas kā biotopu speciālajām sugām. Kā indikator-sugas tās iespējams izmantot tāpēc, ka tās nav tikretas un grūti konstatējamas kā biotopu speciālāssugas (Ek, Suško, Auziņš, 2000).

Vairākām sugām raksturīgas izplatības īpatnības,piemēram, zaļā buksbaumija Buxbaumia viridis unviļņainā šķībvācelīte Plagiothecium undulatumkonstatētas tikai Latvijas rietumdaļā, nokarenāstardzīslene Antitrichia curtipendula – tikai rietumuun ziemeļu daļā, bet sīklapu krokvācelīte Aulacomniumandrogynum un viengada skrajlapīte Mnium hornumrietumdaļā sastopamas bieži, pārējā teritorijā – reti vaiļoti reti.

Valsts Meža dienesta dati rāda, ka Meža atslēgubiotopu inventarizācijas rezultātā valsts mežos visbiežākatzīmētas šādas sūnu indikatorsugas: tievā gludlapeHomalia trichomanoides – 6530, īssetas nekeraNeckera pennata – 5529, rudens džeimsonīte Jame-soniella autumnalis – 2531, parastā sprogaine Ulotacrispa – 1754, gludā nekera Neckera complanata –1616, kažoceņu ģints Anomodon sugas – 1309, doblapulešeneja Lejeunea cavifolia – 1001 meža nogabalā.Biežākās biotopu speciālās sugas ir Hellera ķīļlapeAnastrophyllum hellerianum – 932, smaržīgā zemes-somenīte Geocalyx graveolens – 497, trejdaivu bacānijaBazzania trilobata – 380 un tūbainā bārkstlapeTrichocolea tomentella – 331 nogabalā. Šie skaitļi irorientējoši, jo pārbaudīt minētos datus nav bijis iespē-jams.

Visām šīm sugām nepieciešams paaugstināts gaisamitrums un vismaz daļējs apēnojums, bet ar egļu unjauktiem mežiem, kur sastopama egle, īpaši saistītasšādas dabiskiem meža biotopiem raksturīgas sugas:parastā sprogaine, kas sastopama uz egļu stumbriemun zariem, Hellera ķīļlape, zviedru somenīte Calypogeiasuecica, zaļā buksbaumija Buxbaumia viridis, astīšuun lēveru smaillape Lophozia ascendens, L. incisa,pirkstainā rikardija Riccardia palmata – uz skujkokukritalām, trejdaivu bacānija Bazzania trilobata,gludkausiņa jungermannija Jungermannia leiantha –uz koku pamatnēm un virszemes saknēm, reizēm uzaugsnes; tūbainā bārkstlape, ēnāja stāvaine Hylo-comium umbratum, plūksnainā spuraine Rhytidia-delphus subpinnatus – egļu un jauktu mežu avoksnājos.

Egļu mežu zemsedze nereti ir nomākta un sugāmnabadzīga lielā noēnojuma dēļ, tomēr sūnu sega parasti

ir sastopama arī tādās audzēs, kur lakstaugu unsīkkrūmu gandrīz nav. Biežas sūnu sugas egļu vēruzemsedzē ir spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens,lielā spuraine Rhytidiadelphus triquetrus un lielāgreizkausīte Plagiochila asplenioides. Gāršās, kur eglesastopama kopā ar platlapu koku sugām, zemsedzessūnu stāvā dominē viļņainā lācīte Atrichum undulatum,platlapu knābīte Eurhynchium angustirete, viļņaināskrajlape Plagiomnium undulatum. Intensīvi nosusi-nātu mežu zemsedze līdzīga kā sausieņu mežos, bet tajāplaši parādās sugas, kas liecina par augsnes eitrofi-kāciju – parastā ūsaine Cirriphyllum piliferum,struplapu īsvācelīte Brachythecium rutabulum,sausienes skrajlape Plagiomnium affine. Slapjos mežossausieņu mežu sugas atrodamas uz nanoreljefapaaugstinājumiem – ciņiem, satrupējušiem kokiem,izgāztām saknēm, bet pazeminājumos aug higrofīti –mīkstā dumbrene Calliergon cordifolium, parastāsmailzarīte Calliergonella cuspidata, melnkātaskrajsamtīte Pseudobryum cinclidioides. Mežosslapjās minerālaugsnēs plaši izplatīts Girgensonasfagns Sphagnum girgensohnii, vietām nelieloslaukumos Vulfa sfagns S. wulfianum, bet uz ciņiem augpiecrindu sfagns S. quinquefarium.

Uz trupošām skujkoku kritalām bieži sastop zaļsūnasciprešu hipnu Hypnum cupressiforme, vairzaru divzobiDicranum flagellare, Zeligera hercogīti Herzogiellaseligeri, kā arī diezgan bagātīgā daudzumā aknu sūnas,kas apaug mitrumā trupošus kokus: līklapu novellijuNowellia curvifolia, matlapu skropstīti Blepharostomatrichophyllum, divsmaiļu un pusmēness pumpurzareniCephalozia bicuspidata, C. lunulifolia. Pirmo reiziLatvijā Saikavas, agrāk Ļaudonas, mežniecības teritorijāegļu platlapju kūdrenī uz egles kritalas atrasta aknusūna važiņu pumpurzarene Cephalozia catenulata(ievākusi B. Bambe 08.06.1999.).

Epifīti uz egļu stumbriem sastopami samērā maz, joeglei ir zems zarojums un gluda, barības vielām nabagamiza, arī nokrišņu ūdens galvenokārt notek pa vainagu,nevis pa stumbru. Tomēr biežāk sastopamās sugas, kāciprešu hipns, dažādlapu sekstīte Lophocolea hetero-phylla, plakanā skrāpīte Radula complanata, āķveidakroklape Sanionia uncinata, atzīmētas arī uz egļu stum-briem un pamatnēm. Egļu pamatnes un virszemes sak-nes ir raksturīga augtene arī tādām sugām kā gaišā unlīklapu šķībvācelīte Plagiothecium laetum, P. cur-vifolium, bālganais hipns Hypnum pallescens, spuraināun samtainā īsvācelīte Brachythecium reflexum, B.velutinum.

Specifiski augšanas apstākļi sūnām veidojas vietās,kur egles cieš no vējgāzēm. Gāzumos parādās iedobesar atsegtu augsni, kas slapjos mežos nereti periodiskivai pastāvīgi pārplūst. Tur ieviešas parastā maršancijaMarchantia polymorpha, mīkstā dumbrene Calliergoncordifolium, parastais dzegužlins Polytrichum com-mune, sfagni. Virs izgāztās saknes saglabājas gan irdenssubstrāts no trūdvielām bagātās augsnes un kūdras,

15-29

17LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

gan smilšaina, mālaina vai glejota minerālaugsne.Tipiskas izgāztu sakņu kolonizatorsugas ir purpuraragzobe Ceratodon purpureus, spurainā divzobīteDicranella heteromalla, parastā bumbiervācelīteLeptobryum pyriforme, bet ļoti reti uz augsnes pieizgāztām egļu saknēm atrodama alu spulgsūna Schisto-stega pennata.

Savdabīga brioflora sastopama avotu izplūdesvietās, kas parasti saistītas ar pauguru grēdu pakājēm.Egļu mežu avoksnājos un strautu krastos parastidominē dumbra skrajlape Plagiomnium ellipticum,


strautmalas īsvācelīte Brachythecium rivulare, dižāežlape Thuidium tamariscinum, paparžu dzīslenīteCratoneuron filicinum, bet sporādiski izplatās retāssugas: tūbainā bārkstlape Trichocolea tomentella,ēnāja stāvaine Hylocomium umbratum; reizēm uzdažādiem substrātiem pastāvīgā mitrumā var atrast arīsmaržīgo zemessomenīti Geocalyx graveolens, kasvairāk raksturīga melnalksnājiem.

Tālāk seko Latvijas egļu mežos reģistrēto sūnu sugusaraksts.

Sūnu sugu sarakstsKLASE HEPATICOPSIDA – AKNU SŪNAS

ANASTROPHYLLUM (Spruce)Steph. ĶĪĻLAPESAnastrophyllum hellerianum (Lindenb.)Schust. Hellera ķīļlapeReti. Vairākos slapjo un nosusināto tipu mežos - niedrājos, dumbrājos, šaurlapju kūdreņos uz priedes un egleskritalām bez mizas. Ļoti reti skujkoku sausieņu mežos – tikai tādos meža masīvos, kur suga sastopama slapjosmežos. Var apaugt kritalas ar cietu koksni, kas ilgāku laiku stāvējušas sausokņu veidā. Aizsargājama. Dabiskomeža biotopu speciālā suga.

BARBILOPHOZIA Loeske BĀRDLAPESBarbilophozia attenuata (Mart.)Loeske sašaurinātā bārdlapeReti. Dumbrājos, niedrājos uz trupējošas koksnes, ļoti reti – uz laukakmeņiem (ievākta lānā). Aizsargājama.

BAZZANIA S.Gray BACĀNIJASBazzania trilobata (L.)S.Gray trejdaivu bacānijaReti. Mezotrofos un eitrofos slapjos un susinātos, retāk sausieņu mežos (vēros) – ciņos, uz koku pamatnēm, retākuz trupējošas koksnes. Aizsargājama. Dabisko meža biotopu speciālā suga.

BLEPHAROSTOMA (Dum.emend.Lindb.)Dum. SKROPSTĪTESBlepharostoma trichophyllum (L.)Dum. matlapu skropstīteDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mitros, ēnainos mežos uz trupējošas koksnes, koku pamatnēm, retāk – uzaugsnes.

CALYPOGEIA Raddi SOMENĪTESCalypogeia integristipula Steph. bezapmales somenīteDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mitros, ēnainos mežos uz trupošas koksnes, retāk uz kūdras augsnes.Calypogeia muelleriana (Schiffn.)K.Müll. Millera somenīteDiezgan bieži. Mezotrofos un eitrofos mitros, ēnainos mežos uz trupējošas koksnes, retāk uz kūdras vai atsegtasminerālaugsnes.Calypogeia neesiana (Mass. et Carest. emend. Nēsa somenīteBuch)K.Müll.Reti. Oligotrofos un mezotrofos slapjos un nosusinātos mežos uz kūdras augsnes, retāk uz minerālaugsnes vaitrupējošas koksnes.Calypogeia suecica (H.Arn. et J.Perss.)K.Müll. zviedru somenīteReti. Mezotrofos un eitrofos ēnainos slapjos un nosusinātos mežos uz trupējošas skujkoku vai melnalkšņukoksnes, reti uz kūdras augsnes. Konstatēta kopā ar divsmaiļu pumpurzareni Cephalozia bicuspidata, Zeligerahercogīti Herzogiella seligeri, praulu četrzobi Tetraphis pellucida, ložņu zvīņlapi Lepidozia reptans, uzpūstosmaillapi Lophozia ventricosa un citām sugām, kas sastopamas uz stipri satrupējušas koksnes. Aizsargājama.Dabisko meža biotopu speciālā suga.

CEPHALOZIA (Dum. emend. Schiffn.)Dum. PUMPURZARENESCephalozia bicuspidata (L.)Dum. divsmaiļu pumpurzarene

Bieži. Dažādos meža tipos uz trupējošas koksnes mitrās vietās, retāk uz atsegtas minerālaugsnes vai nomīdītaskūdras.

15-29

18 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Cephalozia lunulifolia (Dum.)Dum. pusmēness pumpurzareneReti. Mitros, ēnainos mežos uz trupējošas koksnes, reizēm kopā ar divsmaiļu pumpurzareni C. bicuspidata,Zeligera hercogīti Herzogiella seligeri, praulu četrzobi Tetraphis pellucida, ložņu zvīņlapi Lepidozia reptans uncitām sugām, kas sastopamas uz stipri satrupējušas koksnes.

CONOCEPHALUM Wiggers KONUSGALVĪTESConocephalum conicum (L.)Lindb. parastā konusgalvīteDiezgan reti. Upju, kā arī strautu krastos, pie avotiem, mežu avoksnājos un izgāztu sakņu vietās uz mitrasminerālaugsnes, kūdras, kā arī smilšakmens atsegumu apakšdaļā.

CHILOSCYPHUS Corda DŪKSTENĪTESChiloscyphus pallescens (Ehrh. ex Hoffm.)Dum. bālganā dūkstenīteBieži. Mezotrofos un eitrofos slapjos un nosusinātos mežos uz kūdras un minerālaugsnes, trupējošas koksnesun zariem slapjās ieplakās, strautu malās un grāvju nogāzēs.

FRULLANIA Raddi FRULĀNIJASFrullania dilatata (L.)Dum. izplestā frulānijaDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos jauktos mežos uz koku, biežāk apšu un ošu stumbriem.

GEOCALYX Nees ZEMESSOMENĪTESGeocalyx graveolens (Schrad.)Nees smaržīgā zemessomenīteReti. Biežāk melnalkšņu dumbrājos uz kūdras augsnes vai uz avotainas trūdzemes strautu krastos dziļās gravās,kā arī uz stipri satrupējušas koksnes mitrās vietās. Atzīmēta arī avotaina egļu meža zemsedzē. Aizsargājama.Dabisko meža biotopu speciālā suga.

HARPANTHUS Nees STUMBRSOMENĪTESHarpanthus flotovianus (Nees)Nees Flotova stumbrsomenīteĻoti reti. Mezotrofos slapjos skujkoku mežos; mitrās vietās pie avotiem, strautiem, meža ezeriem. Aizsargājama.

JAMESONIELLA (Spruce)Carring. DŽEIMSONĪTESJamesoniella autumnalis (DC.)Steph. rudens džeimsonīteDiezgan reti. Parasti mezotrofos un eitrofos mitros, ēnainos mežos uz trupējošas koksnes un koku, biežākmelnalkšņu, pamatnēm, bet konstatēta arī egļu damakšņa zemsedzē. Dabisko meža biotopu indikatorsuga.

JUNGERMANNIA L. JUNGERMANNIJASJungermannia leiantha Grolle gludkausiņa jungermannijaReti. Mezotrofos un eitrofos mitros mežos uz trupējošiem kokiem, parasti eglēm vai melnalkšņiem, melnalkšņupamatnēm. Atzīmēta vērī, dumbrājā, slapjā gāršā, platlapju kūdrenī, kā arī meža avoksnājos, it īpaši ēnainās dziļāsgravās. Aizsargājama. Dabisko meža biotopu speciālā suga.

LEJEUNEA Libert LEŽENEJASLejeunea cavifolia (Ehrh.)Lindb. doblapu leženejaReti. Mezotrofos un eitrofos mitros ēnainos lapu koku un jauktos mežos uz platlapu koku vai apšu stumbriem unpamatnēm, retāk uz laukakmeņiem. Aizsargājama. Dabisko meža biotopu speciālā suga.

LEPIDOZIA (Dum.)Dum. ZVĪŅLAPESLepidozia reptans (L.)Dum. ložņu zvīņlapeBieži. Mezotrofos un eitrofos mitros mežos un nosusinātos mežos uz trupējošiem kokiem, parasti skujkokukritalām, arī uz kūdras augsnes un skujkoku pamatnēm.

LOPHOCOLEA (DUM.)DUM. SEKSTĪTESLophocolea bidentata (L.)Dum. divsmaiļu sekstīteDiezgan reti. Dažādos meža tipos uz atsegtas trūdzemes, retāk uz kūdras, meža nobirām. Uz minerālaugsnesatzīmēta arī egļu vērī meža kultūrā un kopšanas ciršu rezultātā stipri retinātā egļu audzē.Lophocolea heterophylla (Schrad.)Dum. dažādlapu sekstīteĻoti bieži. Dažādos meža tipos viena no izplatītākajām sugām uz trupošas koksnes, arī uz koku stumbriem un

15-29

19LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

pamatnēm. Nosusinātos mežos sīkām velēnām ieviešas zemsedzē uz kūdras, bet sausieņu mežos – uzminerālaugsnes.

LOPHOZIA (Dum.)Dum. SMAILLAPESLophozia ascendens (Warnst.)Schust. astīšu smaillapeReti. Sastop uz skujkoku kritalām mezotrofos slapjos un nosusinātos mežos: niedrājā, dumbrājā, slapjā mētrājā,slapjā damaksnī, slapjā vērī, šaurlapju un platlapju kūdrenī. Aizsargājama. Dabisko meža biotopu speciālā suga.Lophozia incisa (Dicks.)Dum. lēveru smaillapeReti. Mezotrofos un eitrofos slapjos egļu un jauktos mežos uz augsnes un koku pamatnēm vai uz stipri satrupējušaskoksnes. Dabisko meža biotopu indikatorsuga.Lophozia ventricosa (Dicks.)Dum. uzpūstā smaillapeDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mitros mežos uz trupējošas skujkoku koksnes, augsnes un laukakmeņiem.

MARCHANTIA L. MARŠANCIJASMarchantia polymorpha L. emend. Burgeff parastā maršancijaDiezgan reti. Mitros mežos uz atsegtas augsnes, arī cilvēka ietekmētās augtenēs – izcirtumos, ugunskuru vietās,ceļmalās. Mēdz augt ieplakās, kas veidojas slapjos mežos izgāztu koku vietās, seklos grāvjos, avoksnājos un pieavotiem.

METZGERIA Raddi MECGĒRIJASMetzgeria furcata (L.)Dum. dakšveida mecgērijaReti. Mezotrofos un eitrofos mitros ēnainos jauktos un lapu koku mežos, biežāk aug uz platlapu koku vai apšustumbriem un pamatnēm, kā arī uz trupējošiem kokiem un apēnotiem laukakmeņiem. Dabisko meža biotopuindikatorsuga.

NOWELLIA Mit.. NOVELLIJASNowellia curvifolia (Dicks.)Dum. līklapu novellijaDiezgan bieži Latvijas rietumdaļā, austrumos – retāk. Dažādos meža tipos, bet vairāk mitros mezotrofos mežos.Sastopama uz trupējošu skujkoku kritalu koksnes pēc mizas nobrukšanas, retāk – uz mizas.

ODONTOSCHISMA (Dum.)Dum. APAĻLAPESOdontoschisma denudatum (Nees)Dum. kailā apaļlapeReti Latvijas rietumdaļā, austrumos – ļoti reti. Mitros, ēnainos mežos uz trupējošas koksnes, retāk uz atsegtaskūdras vai minerālaugsnes. Aizsargājama. Dabisko meža biotopu speciālā suga.

PELLIA Raddi PELLIJASPellia endiviifolia (Dicks.)Dum. vairzaru pellijaDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mitros mežos vai sausieņu mežos – vēros - mitrās ieplakās uz augsnes,reizēm kopā ar Marchantia polymorpha. Atzīmēta avotainos egļu mežos.Pellia epiphylla (L.)Corda parastā pellijaDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mitros mežos, parasti kūdras augsnēs. Atzīmēta egļu mežu avoksnājos.Pellia neesiana (Gott.)Limpr. Nēsa pellijaĻoti reti. Mezotrofos mitros mežos avotainās vietās uz kūdras, parasti nedaudz.

PLAGIOCHILA (Dum.)Dum. GREIZKAUSĪTESPlagiochila asplenioides (L. emend. Tayl.)Dum. lielā greizkausīteBieži. Mezotrofos un eitrofos egļu un jauktos mežos zemsedzē, retāk uz trupējošiem kokiem, koku pamatnēm vaiakmeņiem. Slapjos mežos parasti uz ciņiem.Plagiochila porelloides (Torrey ex Nees)Lindenb. porenīšu greizkausīteDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mitros, ēnainos mežos uz koku pamatnēm un virszemes saknēm, retāk uzaugsnes, trupējošas koksnes un laukakmeņiem.

PTILIDIUM Nees DŪNĪTESPtilidium ciliare (L.)Hampe skropstainā dūnīteReti. Intensīvi nosusinātos platlapju kūdreņos zemsedzē uz meža nobirām un kūdras; damakšņos – uz trupošaskoksnes.


15-29

20 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Ptilidium pulcherrimum (G.Web.)Vainio krāšņā dūnīteBieži. Dažādos meža tipos uz trupējošas koksnes, retāk nelielām velēnām uz smilts augsnes, uz koku stumbriemun to pamatnēm.

RADULA Dum. SKRĀPĪTESRadula complanata (L.)Dum. plakanā skrāpīteBieži. Mezotrofos un eitrofos lapu koku un jauktos mežos uz koku stumbriem un pamatnēm, uz kritalām trupēšanassākumstadijā.

RICCARDIA S.Gray RIKARDIJASRiccardia latifrons (Lindb.)Lindb. platdaivu rikardijaDiezgan bieži. Mezotrofos un oligotrofos mitros mežos uz trupējošas koksnes un atsegtas kūdras, sevišķi pietakām.Riccardia palmata (Hedw.)Carruth. pirkstainā rikardijaReti. Mezotrofos un eitrofos mitros, ēnainos mežos uz trupējošas koksnes. Aizsargājama.

SCAPANIA (Dum.)Dum. LĀPSTĪTESScapania apiculata Spruce smaillapu lāpstīteReti. Mitros, ēnainos mežos uz trupējošas koksnes. Dabisko meža biotopu speciālā suga.Scapania curta (Mart.)Dum. īsā lāpstīteDiezgan reti. Mezotrofos un mezo-oligotrofos sausieņu mežos uz atsegtas smilts augsnes pie meža ceļiem, uztakām, reizēm pie skudru takām skudru pūžņu tuvumā kopā ar bezlapu buksbaumiju Buxbaumia aphylla.Scapania nemorea (L.)Grolle birztalu lāpstīteĻoti reti. Mezotrofos un eitrofos mitros, ēnainos mežos uz augsnes un trupējošas koksnes, koku pamatnēm.Aizsargājama. Dabisko meža biotopu speciālā suga.

TRICHOCOLEA Dum. BĀRKSTLAPESTrichocolea tomentella (Ehrh.)Dum. tūbainā bārkstlapeReti. Avotainos egļu un jauktos mežos, avotu, strautu krastos. Aizsargājama. Dabisko meža biotopu speciālā suga.

KLASE BRYOPSIDA – LAPU SŪNASAMBLYSTEGIUM B.,S.et G. STRUPKNĀBESAmblystegium riparium (Hedw.)B.,S.et G. krasta strupknābeReti. Mezotrofos un eitrofos mežos slapjās ieplakās uz augsnes un trupējošiem kokiem, zariem.Amblystegium serpens (Hedw.)B.,S.et G. ložņu strupknābeĻoti bieži. Dažādos meža tipos uz trupējošas koksnes, celmiem, koku pamatnēm un stumbriem; retāk uz augsnes. Karbo-nātiem bagātu putekļu emisija sekmē sugas izplatīšanos, kādēļ to var izmantot par kaļķaina piesārņojuma indikatoru.

ANOMODON Hook. et Tayl. KAŽOCENESAnomodon attenuatus (Hedw.)Hüb. sašaurinātā kažoceneReti. Mezotrofos un eitrofos mežos – vēros, gāršās – galvenokārt uz platlapu koku – oša, liepas, kļavas –pamatnēm un stumbriem. Atzīmēta arī uz egles pamatnes. Dabisko meža biotopu indikatorsuga.Anomodon longifolius (Brid.)Hartm. garlapu kažoceneDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mežos – vēros, gāršās un slapjos vēros un gāršās galvenokārt uz platlapukoku – gobas, oša, liepas, kļavas – pamatnēm un stumbriem, retāk uz trupējošas koksnes. Dabisko meža biotopuindikatorsuga.Anomodon viticulosus (Hedw.)Hook.et Tayl. pinuma kažoceneDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mežos – vēros, gāršās un slapjos vēros un gāršās – galvenokārt uz platlapukoku – gobas, oša, liepas, kļavas, ozolu – pamatnēm un stumbriem, retāk uz trupošas koksnes, laukakmeņiem undolomīta. Dabisko meža biotopu indikatorsuga.

ANTITRICHIA Brid. STARDZĪSLENESAntitrichia curtipendula (Hedw.)Brid. nokarenā stardzīslene

Ļoti reti. Ievākta egļu mežā uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu kraujas, uz egles stumbra. Galvenokārt sastopplatlapu koku un jauktos mežos uz lapu koku, retāk uz egles, stumbriem vai egļu zariem, trupējošas koksnes unlaukakmeņiem. Suga biežāk izplatīta Latvijas rietumdaļā, austrumos – egļu mežos nav konstatēta. Aizsargājama.


15-29

21LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

ATRICHUM P.Beauv. LĀCĪTESAtrichum tenellum (Röhl.)B. et S. mīkstā lācīteReti. Sausieņu, it īpaši nogāžu, mežos uz atsegtas minerālaugsnes.Atrichum undulatum (Hedw.)P.Beauv. viļņainā lācīteBieži. Eitrofos un mezotrofos mežos uz minerālaugsnes, nosusinātos – uz atsegtas kūdras. Dabiskos egļu-platlapukoku mežos segums zemsedzes sūnu stāvā var sasniegt līdz 5 %. Bieži uz augsnes virs izgāztu egļu saknēm,dzīvnieku kasījumu vietās.

AULACOMNIUM Schwaegr. KROKVĀCELĪTESAulacomnium androgynum (Hedw.)Schwaegr. sīklapu krokvācelīteDiezgan bieži Latvijas rietumdaļā, austrumos – reti. Vēros un slapjos vēros uz trupējošas koksnes, egļu pamatiem,izgāztas egles saknēm ar smiltīm, retāk uz minerālaugsnes vai kūdras nosusināšanas grāvju malās.Aulacomnium palustre (Hedw.)Schwaegr. purva krokvācelīteDiezgan bieži. Dažādos meža tipos (slapjā vērī, dumbrājā, šaurlapju kūdrenī) uz kūdras, retāk vēros uzminerālaugsnes.

BRACHYTHECIUM B.,S. et G. ĪSVĀCELĪTESBrachythecium glareosum (Spruce)B.,S. et G. grants īsvācelīteDiezgan reti. Damakšņos, vēros uz koku, biežāk apšu, pamatnēm un stumbriem, retāk uz trupējošas koksnes vaiaugsnes.Brachythecium oedipodium (Mitt.)Jaeg. parastā īsvācelīteĻoti bieži. Dažādos meža tipos, īpaši nosusinātajos mežos zemsedzē uz nobirām, kūdras, trupējošas koksnes,koku pamatnēm un virszemes saknēm. Raksturīga egļu pavadītājsuga.Brachythecium populeum (Hedw.)B.,S. et G. apšu īsvācelīteDiezgan reti. Vēros uz laukakmeņiem, uz koku, biežāk ozolu, pamatnēm, reti uz augsnes.Brachythecium reflexum (Starke)B.,S. et G. spurainā īsvācelīteDiezgan bieži. Mezotrofos un eitrofos mežos – vēros, gāršās, retāk slapjos un nosusinātos mežos zemsedzē, uzmeža nobirām, trupējošas koksnes, koku pamatnēm, laukakmeņiem.Brachythecium rivulare B.,S. et G. strautmalas īsvācelīteReti. Avotainos mežos, strautu krastos, nosusinātu mežu grāvmalās zemsedzē un uz trupējošas koksnes,laukakmeņiem, daļēji arī ūdenī.Brachythecium rutabulum (Hedw.)B.,S. et G. struplapu īsvācelīteBieži. Mezotrofos un eitrofos mežos zemsedzē, uz trupējošas koksnes un koku pamatnēm.Brachythecium salebrosum (Web. et Mohr)B.,S. et G. nelīdzenā īsvācelīteBieži. Dažādos mežu tipos uz trupējošas koksnes un koku pamatnēm, reti uz augsnes.Brachythecium velutinum (Hedw.)B.,S. et G. samtainā īsvācelīteBieži. Dažādos mežu tipos uz koku pamatnēm un trupējošas koksnes, retāk uz minerālaugsnes vai kūdras, uzvirszemes un izgāztām saknēm.

BRYUM Hedw. SAMTĪTESBryum argenteum Hedw. sudrabainā samtīteReti. Dažādos meža tipos meža ceļu malās vai līdzīgās vietās uz atsegtas minerālaugsnes. Antropogēnās ietekmesindikatorsuga.Bryum capillare Hedw. matainā samtīteReti. Lānos, damakšņos, vēros uz augsnes un trupošiem kokiem, uz virszemes un izgāztām saknēm.Bryum pseudotriquetrum (Hedw.)Gaertn., Meyer lielā samtīteet Scherb.Diezgan reti. Mezotrofos un eitrofos slapjos un nosusinātos mežos uz augsnes mitrās ieplakās un grāvjos, piekoku pamatnēm un virszemes saknēm, retāk uz trupējošas koksnes.Bryum subelegans Kindb. vairpavedienu samtīteDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mežos ar dažādu hidroloģisko režīmu uz koku pamatnēm un virszemessaknēm, kā arī uz ar augsni segtām izgāztām saknēm.

BUXBAUMIA Hedw. BUKSBAUMIJASBuxbaumia aphylla Hedw. bezlapu buksbaumijaĻoti reti. Oligotrofos un mezotrofos sausos skujkoku un jauktos mežos uz smilšainas minerālaugsnes.


15-29

22 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Buxbaumia viridis (Moug. ex Lam. et DC)Brid. ex zaļā buksbaumijaMoug. et Nestl.Ļoti reti. Konstatēta tikai Slīteres Nacionālajā parkā un tā tuvumā jauktu koku gāršās, slapjās gāršās trupošiemkokiem. Aizsargājama. Dabisko meža biotopu speciālā suga.

CALLICLADIUM Crum DAŽĀDLAPESCallicladium haldanianum (Grev.)Crum Haldana dažādlapeDiezgan reti. Dažādos slapjo un nosusināto mežu tipos – gāršās, slapjās gāršās, šaurlapju kūdreņos – uz kokupamatnēm un stumbriem, kā arī uz trupējošas koksnes.

CALLIERGON (Sull.)Kindb. DUMBRENESCalliergon cordifolium (Hedw.)Kindb. mīkstā dumbreneDiezgan bieži. Mezotrofos un eitrofos slapjos un nosusinātos mežos uz augsnes mitrās ieplakās.

CALLIERGONELLA Loeske SMAILZARĪTESCalliergonella cuspidata (Hedw.)Loeske parastā smailzarīteBieži. Mezotrofos un eitrofos slapjos un nosusinātos mežos uz augsnes mitrās ieplakās un uz koku pamatnēm.

CAMPYLIUM (Sull.)Mitt. ATSKABARDZESCampylium sommerfeltii (Myr.)J.Lange Zommerfelta atskabardzeReti. Mezotrofos un eitrofos ēnainos mežos uz trupējošas koksnes. Konstatēta Teiču rezervātā egļu platlapjuārenī uz trupējošas blīgznas mizas.

CERATODON Brid. RAGZOBESCeratodon purpureus (Hedw.)Brid. purpura ragzobeBieži. Dažādos meža tipos, bet vairāk sausieņu mežos, meždegās, ceļmalās uz atsegtas augsnes, koku pamatnēm,izgāztām saknēm; lielceļu putekļu emisijas ietekmētās vietās izplatās arī uz koku stumbriem. Viena no izplatītākajāmdažādu substrātu kolonizatorsugām.

CIRRIPHYLLUM Grout ŪSAINESCirriphyllum piliferum (Hedw.)Grout parastā ūsaineBieži. Mezotrofos un eitrofos mežos zemsedzē, visvairāk uz bagātas minerālaugsnes un nosusinātas kūdras zemnitrofiliem augiem (nātrēm, avenēm), retāk uz trupējošas koksnes, koku pamatnēm. Liecina par augtenes eitrofikāciju.

CLIMACIUM Web. et Mohr KOCIŅSŪNASClimacium dendroides (Hedw.)Web. et Mohr parastā kociņsūnaBieži. Mezotrofos un eitrofos mitros mežos zemsedzē, bet sastop arī sausieņu mežos uz trupējošiem kokiem, kokupamatnēm, laukakmeņiem ar augsnes kārtiņu.

CRATONEURON (Sull.)Spruce DZĪSLENĪTESCratoneuron filicinum (Hedw.)Spruce paparžu dzīslenīteDiezgan reti. Egļu un jauktu mežu avoksnājos, strautu krastos un citur pie avotiem.

CTENIDIUM (Schimp.)Mitt. ĶEMMZARESCtenidium molluscum (Hedw.)Mitt. mīkstā ķemmzareReti. Uz augsnes, trupējošiem kokiem un uz laukakmeņiem kaļķainās augtenēs. Slīteres NP teritorijā konstatēta arīegļu mežā uz kritalas (Āboliņa, 09.09.1958.)

DICRANELLA (C.Müll.)Schimp. DIVZOBĪTESDicranella heteromalla (Hedw.)Schimp. spurainā divzobīteDiezgan bieži. Dažādos meža tipos uz atsegtas minerālaugsnes, visbiežāk uz augsnes virs izgāztu egļu saknēm.

DICRANUM Hedw. DIVZOBESDicranum bonjeanii De Not. Bonžana divzobeDiezgan reti. Mezotrofos slapjos un nosusinātos mežos uz kūdras vai pārpurvotas minerālaugsnes. Reizēm veidociņus.


15-29

23LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Dicranum flagellare Hedw. vairzaru divzobeBieži. Dažādos meža tipos uz trupējošas koksnes, skujkoku pamatnēm, retāk uz nomīdītas kūdras (takām).Dicranum majus Sm. lielā divzobeBieži. Mezotrofos mežos – damakšņos, vēros, retāk slapjos un nosusinātos mežos zemsedzē.Dicranum montanum Hedw. kalnu divzobeĻoti bieži. Dažādos meža tipos uz trupējošas koksnes, koku stumbriem un pamatnēm, virszemes saknēm, reti uzaugsnes.Dicranum polysetum Sw. viļņainā divzobeBieži. Oligotrofos un mezotrofos sausieņu un nosusinātos mežos zemsedzē; slapjos mežos sastop uz nanoreljefapaaugstinājumiem, koku pamatnēm, stipri satrupējušas koksnes.Dicranum scoparium Hedw. slotiņu divzobeĻoti bieži. Dažādos meža tipos uz trupējošas koksnes, koku stumbriem un pamatnēm, laukakmeņiem. Oligotrofossausieņu mežos bieži zemsedzē.

DREPANOCLADUS (C.Müll.)G.Roth SIRPJLAPESDrepanocladus aduncus (Hedw.)Warnst. mīkstā sirpjlapeDiezgan reti. Mezotrofu slapju un nosusinātu mežu mitrās ieplakās uz augsnes un nobirām, reizēm uz kritalām.

EURHYNCHIUM B.,S. et G. KNĀBĪTESEurhynchium angustirete (Broth.)T.Kop. platlapu knābīteĻoti bieži. Mezotrofos un eitrofos mežos – vēros, gāršās – zemsedzē, uz koku pamatnēm, laukakmeņiem; auglīgosslapjos un nosusinātos mežos sastop uz ciņiem, koku pamatnēm; reti – arī uz stumbriem.Eurhynchium hians (Hedw.)Sande Lac nemanāmā knābīteBieži. Mezotrofos un eitrofos mežos – vēros, gāršās uz auglīgas minerālaugsnes; nosusinātajos mežos uz kūdras.Eurhynchium praelongum (Hedw.)B., S. et G. dažādlapu knābīteDiezgan bieži. Mezotrofos un eitrofos mežos – vēros, gāršās, retāk nosusinātajos mežos uz auglīgasminerālaugsnes.Eurhynchium striatum (Hedw.)Schimp. svītrainā knābīteDiezgan reti. Sakarā ar to, ka suga daudzos gadījumos jaukta ar E. angustirete, trūkst datu par tās sastopamībuegļu mežos. Reģistrēta lāna tipa mežos, kur lielceļa putekļu emisijas ietekmē ieviesusies uz priedes stumbrapamatnes.

FISSIDENS Hedw. SPĀRNENESFissidens adianthoides Hedw. adiantu spārneneBieži. Mezotrofos un eitrofos mitros mežos uz koku, sevišķi apšu, pamatnēm, retāk uz augsnes vai trupošaskoksnes.Fissidens bryoides Hedw. samtīšu spārneneDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mežos – vēros, gāršās – uz atsegtas minerālaugsnes; reizēm uz augsnes virsizgāztām egļu saknēm.Fissidens osmundoides Hedw. osmundu spārneneReti. Mezotrofos slapjos mežos uz kūdras.Fissidens taxifolius Hedw. īvlapu spārneneDiezgan reti. Vēros un gāršās uz atsegtas minerālaugsnes. Biežāk sastop egļu-platlapu koku jauktos mežos.

HEDWIGIA P.Beauv. HEDVĪGIJASHedwigia ciliata (Hedw.)P.Beauv. skropstainā hedvīgijaReti. Parasta suga uz laukakmeņiem atklātās vietās, bet mežos sastopama reti noēnojuma dēļ. Reizēm konstatētaegļu vēros.

HERZOGIELLA Broth. HERCOGĪTESHerzogiella seligeri (Brid.)Iwats. Zeligera hercogīteBieži. Dažādos meža tipos uz trupējošas koksnes, retāk uz koku pamatnēm un virszemes saknēm.

HOMALIA (Brid.)B.,S.et G. GLUDLAPESHomalia trichomanoides (Hedw.)B.,S. et G. tievā gludlapeDiezgan bieži. Mezotrofos un eitrofos ēnainos lapu koku un jauktos mežos uz koku pamatnēm un stumbriem,retāk uz akmeņiem; gravu un nogāžu mežos reizēm uz atsegtas augsnes. Dabisko meža biotopu indikatorsuga.


15-29

24 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

HOMOMALLIUM (Schimp.)Loeske SPURLAPESHomomallium incurvatum (Brid.)Loeske liektā spurlapeĻoti reti. Sastop mežos uz apēnotiem laukakmeņiem, bet ievākta arī uz egles stumbra pamatnes.

HYLOCOMIUM B.,S. et G. STĀVAINESHylocomium splendens (Hedw.)B.,S. et G. spīdīgā stāvaineĻoti bieži. Viena no izplatītākajām zemsedzes sugām dažādos egļu un jauktu mežu tipos. Slapjos mežos parastisastop uz ciņiem, koku pamatnēm, virszemes saknēm, trupošas koksnes.Hylocomium umbratum (Hedw.)B.,S. et G. ēnāja stāvaineReti. Mezotrofos ēnainos, mitros jauktos mežos reljefa ieplakās uz augsnes, ļoti reti uz trupošiem kokiem unlaukakmeņiem. Konstatēta arī egļu damaksnī zemsedzē paugura nogāzes lejasdaļā. Nelielā daudzumā sastopamaegļu un jauktu mežu avoksnājos. Aizsargājama. Dabisko meža biotopu speciālā suga.

HYPNUM Hedw. HIPNIHypnum andoi A.J.E.Sm. Ando hipnsBieži. Dažādos mežu tipos uz koku stumbriem uz pamatnēm (sevišķi uz ozoliem), kā arī uz laukakmeņiem untrupošas koksnes.Hypnum cupressiforme Hedw. ciprešu hipnsBieži. Dažādos meža tipos uz trupošas koksnes, koku stumbriem un pamatnēm, laukakmeņiem.Hypnum pallescens (Hedw.)P.Beauv. bālganais hipnsDiezgan bieži. Dažādos meža tipos uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, kā arī uz koku stumbriem un to pamatnēm.Vairāk izplatīts Latvijas austrumu daļā.Hypnum pratense (Rabenh.)W.Koch ex Hartm. pļavas hipnsReti. Mezotrofos mitros un nosusinātos mežos un to mežmalās zemsedzē, kā arī izcirtumos un uz zālainām stigām.Atzīmēts arī uz apses pamatnes.

ISOTHECIUM Brid. VIENĀDVĀCELĪTESIsothecium alopecuroides (Dubois)Isov. lapsastes vienādvācelīteDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos ēnainos mežos uz lapu koku un egļu pamatnēm, laukakmeņiem, retāk uztrupošas koksnes. Dabisko meža biotopu indikatorsuga.

LEPTOBRYUM Wils. BUMBIERVĀCELĪTESLeptobryum pyriforme (Hedw.)Wils. parastā bumbiervācelīteReti. Dažādos meža tipos uz atsegtas trūdzemes vai kūdras augsnes, arī uz augsnes virs vējgāztu egļu saknēm,grāvmalās.

LEUCOBRYUM Hampe BALTSAMTĪTESLeucobryum glaucum (Hedw.)Ångstr. zilganā baltsamtīteReti, biežāk Latvijas rietumu daļā. Mezotrofos un mezo-oligotrofos mežos zemsedzē uz minerālaugsnes unkūdras. Dabisko meža biotopu indikatorsuga. Indikatorvērtība ir lieliem, kupolveidīgiem ciņiem, kas attīstāsmitros mežos.

LEUCODON Schwaegr. VĀVERASTĪTESLeucodon sciuroides (Hedw.)Schwaegr. parastā vāverastīteReti. Reizēm sastop jauktu koku vēros, gāršās, slapjos vēros un slapjās gāršās uz platlapu koku – ošu, kļavu,gobu, vīksnu – stumbriem un pamatnēm, retāk uz egļu stumbriem, bet uz egļu zariem ieviešas vienīgi lielceļu malāsputekļu emisijas ietekmē. Suga vairāk raksturīga parkiem un alejām.

MNIUM Hedw. SKRAJLAPĪTESMnium hornum Hedw. viengada skrajlapīteDiezgan bieži Latvijas rietumdaļā, austrumos – ļoti reti. Mezotrofos un eitrofos mitros, ēnainos mežos uz trūdvielāmbagātas augsnes, trupējošas koksnes, meža nobirām un koku virszemes saknēm.Mnium stellare Hedw. zilējošā skrajlapīteReti. Mezotrofos un eitrofos mežos – vēros, gāršās – kā arī upju krastu un gravu nogāžu mežos, strautmalās uzatsegtas kaļķainas trūdzemes, grantainas un smilts augsnes, uz koku pamatnēm, trupējošas koksnes, apēnotiemdolomīta akmeņiem.


15-29

25LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

NECKERA Hedw. NEKERASNeckera complanata (Hedw.)Hüb. gludā nekeraReti Latvijas rietumdaļā, austrumos – ļoti reti. Mezotrofos un eitrofos, ēnainos mežos uz koku stumbriem unpamatnēm, biežāk platlapu kokiem un apses, retāk uz apēnotiem laukakmeņiem. Novērota arī uz egles zariem.(Malta, 1930). Aizsargājama. Dabisko meža biotopu indikatorsuga.Neckera pennata Hedw. īssetas nekeraDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos ēnainos mežos, biežāk uz platlapu koku, kā arī apses, stumbriem un pamatnēm,uz sausokņiem. Dabisko meža biotopu indikatorsuga.

ORTHOTRICHUM Hedw. PŪKCEPURENESOrthotrichum affine Brid. necilā pūkcepureneBieži. Mezotrofos un eitrofos jauktos mežos uz lapu koku (ošu, apšu, ozolu, liepu) stumbriem.Orthotrichum diaphanum Brid. sarmotā pūkcepureneĻoti reti. Ievākta egļu vērī uz laukakmens. Sastop arī uz trupējošas koksnes, priežu un lapu koku (ošu) stumbriem.Orthotrichum gymnostomum Buch ex Brid. ierotītā pūkcepureneReti. Mezotrofos un eitrofos jauktos un lapu koku mežos uz koku, parasti apšu, stumbriem; karbonātiem bagātuputekļu emisijas ietekmē arī uz bērzu stumbriem un sausokņiem.Orthotrichum speciosum Nees lielā pūkcepureneBieži. Mezotrofos un eitrofos jauktos mežos uz koku (apšu, kļavu, ozolu, ošu, egļu) stumbriem, kā arī uz egļuzariem un laukakmeņiem.

PARALEUCOBRYUM (Limpr.)Loeske PLATDZĪSLENESParaleucobryum longifolium (Hedw.)Loeske garlapu platdzīsleneReti. Vēros, slapjos damakšņos uz laukakmeņiem, sevišķi jaunaudzēs un mežmalās.

PLAGIOMNIUM T.Kop. SKRAJLAPESPlagiomnium affine (Bland.)T.Kop. sausienes skrajlapeBieži. Mezotrofos un eitrofos sausieņu mežos – damakšņos, vēros, gāršās uz minerālaugsnes un meža nobirām,retāk – uz koku pamatnēm un trupošas koksnes. Intensīvi nosusinātos kūdreņos sastop uz kūdras. Pēdējos gadudesmitos sugas sastopamība egļu mežos uzkrītoši palielinās, kas liecina par vides eitrofikāciju.Plagiomnium cuspidatum (Hedw.)T.Kop. smailā skrajlapeĻoti bieži. Dažādos meža tipos uz augsnes, trupošas koksnes, koku pamatnēm, akmeņiem.Plagiomnium elatum (B. et S.)T.Kop. augstā skrajlapeDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos slapjos mežos zemsedzē, sevišķi avotainās vietās.Plagiomnium ellipticum (Brid.)T.Kop. dumbra skrajlapeDiezgan bieži. Mezotrofos un eitrofos slapjos mežos zemsedzē. Viena no dominantām sugām avotainos egļu mežos.Plagiomnium medium (B. et S.)T.Kop. vidējā skrajlapeDiezgan reti. Eitrofu, retāk mezotrofu slapju mežu ieplakās, arī avotainās vietās, vietumis nosusinātu mežu zemsedzē.Parasti nelielām grupām.Plagiomnium undulatum (Hedw.)T.Kop. viļņainā skrajlapeBieži. Mezotrofos un eitrofos mitros, ēnainos mežos zemsedzē, strautu un avotu krastos, retāk uz trupējošaskoksnes, koku pamatnēm un akmeņiem.

PLAGIOTHECIUM B.,S. et G. ŠĶĪBVĀCELĪTESPlagiothecium curvifolium Schlieph. ex Limpr. līklapu šķībvācelīteDiezgan bieži. Mezotrofos mežos - damakšņos, vēros, uz koku, īpaši egļu, pamatnēm un virszemes saknēm, retākuz atsegtas augsnes.Plagiothecium denticulatum (Hedw.)B.,S. et G. sīkzobu šķībvācelīteBieži. Dažādos meža tipos uz augsnes un trupošas koksnes, retāk uz akmeņiem.Plagiothecium laetum B.,S. et G. gaišā šķībvācelīteBieži. Dažādos meža tipos uz koku, īpaši skujkoku un bērzu, pamatnēm, retāk uz augsnes un trupošas koksnes,akmeņiem.Plagiothecium latebricola B.,S. et G. nemanāmā šķībvācelīteReti. Mezotrofos un eitrofos mitros, ēnainos jauktu koku mežos uz koku, īpaši melnalkšņu, pamatnēm un virs-zemes saknēm, reizēm dobumos uz satrupējušas koksnes un augsnes. Aizsargājama. Dabisko meža biotopu speciālāsuga.


15-29

26 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Plagiothecium nemorale (Mitt.)Jaeg, meža šķībvācelīteDiezgan reti. Mezotrofos mežos – damakšņos, vēros – uz augsnes, pie koku pamatnēm, uz virszemessaknēm.Plagiothecium ruthei Limpr. Rutes šķībvācelīteDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mitros mežos zemsedzē.Plagiothecium succulentum (Wils.)Lindb. sukulentu šķībvācelīteDiezgan bieži. Mezotrofos un eitrofos mitros, ēnainos jauktos mežos uz koku pamatnēm, virszemes saknēm unatsegtas augsnes strautu krastos.Plagiothecium undulatum (Hedw.)B.,S. et G. viļņainā šķībvācelīteĻoti reti. Mezotrofos un eitrofos egļu un jauktos mežos zemsedzē. Konstatēta tikai Latvijas rietumu daļā.Aizsargājama.

PLATYGYRIUM B.,S. et G. PLATGREDZENESPlatygyrium repens (Brid.)B.,S. et G. ložņu platgredzeneDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mežos uz lapu koku stumbriem un trupošas koksnes sadalīšanās sākum-stadijā.

PLEUROZIUM Mitt. RŪSAINESPleurozium schreberi (Brid.)Mitt. Šrēbera rūsaineĻoti bieži. Dažādos meža tipos zemsedzē, uz trupošas koksnes pēdējā sadalīšanās stadijā un laukakmeņiem araugsnes kārtiņu. Slapjos mežos parasti uz ciņiem, koku pamatnēm.

POHLIA Hedw. POLIJASPohlia cruda (Hedw.)Lindb. spīdīgā polijaReti. Mezotrofos mežos – vēros un damakšņos – uz atsegtas smilts vai māla augsnes, sevišķi ceļu nokārēs. Biežasmilšakmens atsegumu sūna.Pohlia nutans (Hedw.)Lindb. nokarvācelīšu polijaBieži. Dažādos meža tipos uz atsegtas augsnes, grāvmalās, ceļmalās, meždegās. Bieži arī uz trupošas koksnes unpie skujkoku pamatnēm. Lielceļu putekļu emisijas ietekmē – uz koku stumbriem.Pohlia proligera (Lindb. ex Breidl.) Lindb. ex H.Arn. garpumpuru polijaReti. Ievākta Krustkalnu rezervātā ēnainā jauktu koku mežā uz atsegtas minerālaugsnes pie izgāztas saknes kopāar alu spulgsūnu Schistostega pennata un spuraino divzobīti Dicranella heteromalla. Reizēm aug uz atsegtassmilts augsnes sausieņu mežos mineralizēto joslu malās. Bieža smilšakmens atsegumu sūna.

POLYTRICHUM Hedw. DZEGUŽLINI, LĀČSŪNASPolytrichum commune Hedw. parastais dzegužlinsBieži. Oligo-mezotrofos un mezotrofos slapjos mežos, īpaši uz pārpurvotām minerālaugsnēm. Nosusinātos mežospie grāvjiem. Sausieņu mežos slapjās ieplakās, meždegās.Polytrichum formosum Hedw. krāšņais dzegužlinsDiezgan bieži. Dažādos meža tipos uz auglīgas augsnes un meža nobirām, trupošas koksnes, retāk uz laukakmeņiemar augsnes kārtiņu.Polytrichum juniperinum Hedw. kadiķu dzegužlinsĻoti bieži. Dažādos meža tipos uz smilts un kūdras augsnēm, slapjos mežos uz ciņiem. Viena no izplatītākajām unnoturīgākajām kolonizatorsugām meždegās.Polytrichum longisetum Sw. ex Brid. garsetas dzegužlinsDiezgan bieži. Dažādos meža tipos uz atsegtas minerālaugsnes, nereti arī uz nosusinātām kūdras augsnēm unizgāztām koku saknēm. Slapjos mežos uz ciņiem.

PSEUDOBRYUM (Kindb.)T.Kop. SKRAJSAMTĪTESPseudobryum cinclidioides (Hüb.)T.Kop. melnkāta skrajsamtīteDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos slapjos mežos – slapjos vēros, slapjās gāršās un dumbrājos zemsedzē,nosusinātos mežos saglabājas uz augsnes ieplakās.

PTERIGYNANDRUM Hedw. GRUBUĻLAPESPterigynandrum filiforme Hedw. diegveida grubuļlapeĻoti reti. Vēros uz laukakmeņiem, lapu koku (ozolu) stumbriem un pamatnēm. Aizsargājama.


15-29

27LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

PTILIUM De Not. STRAUSSŪNASPtilium crista-castrensis (Hedw.)De Not. parastā straussūnaBieži. Mezotrofos mežos – lānos, damakšņos, slapjos vēros, slapjos damakšņos, niedrājos – zemsedzē. Slapjosun daļēji nosusinātos mežos reizēm sastop uz ciņiem, koku pamatnēm un uz kritalām trupēšanas beigu stadijā.Intensīvi nosusinātos šaurlapju kūdreņos zemsedzē dažkārt masveidā; sastopamība pieaug arī ar minerālmēslojumubagātinātos sausieņu mežos.

PYLAISIA Schimp. PILĒZIJASPylaisia polyantha (Hedw.)Schimp. parastā pilēzijaBieži. Dažādos meža tipos uz koku stumbriem un pamatnēm, uz kritalām trupēšanas sākumstadijā.

RHIZOMNIUM T.Kop. PUNKTLAPESRhizomnium pseudopunctatum (B. et S.)T.Kop. plānmalu punktlapeReti. Mezotrofos un eitrofos slapjos mežos zemsedzē – dumbrājā, slapjā vērī, avotainos egļu un jauktos mežos.Rhizomnium punctatum (Hedw.)T.Kop. parastā punktlapeBieži. Mezotrofos un eitrofos kā sausieņu, tā mitros mežos zemsedzē un uz trupējošas koksnes, retāk uz kokupamatnēm, virszemes saknēm, laukakmeņiem ar augsnes kārtiņu.

RHODOBRYUM (Schimp.)Limpr. ROŽGALVĪTESRhodobryum roseum (Hedw.)Limpr. parastā rožgalvīteBieži. Mezotrofos un eitrofos mitros mežos zemsedzē, retāk uz trupējošas koksnes, koku pamatnēm, virszemessaknēm, akmeņiem ar augsnes kārtiņu.

RHYTIDIADELPHUS (Limpr.)Warnst. SPURAINESRhytidiadelphus squarrosus (Hedw.)Warnst. parastā spuraineDiezgan reti. Reizēm sastop mezotrofu un eitrofu nosusināto mežu zemsedzē, kā arī mežos, kas ieaudzēti uzlauksaimniecības zemēm vai ar tām robežojas, jo suga bieži sastopama dažāda tipa zālājos.Rhytidiadelphus subpinnatus (Lindb.)T.Kop. plūksnainā spuraineReti. Ēnainos, mitros mežos reljefa ieplakās, avotainos egļu mežos, reizēm kopā ar ēnāja stāvaini Hylocomiumumbratum. Dabisko meža biotopu indikatorsuga.Rhytidiadelphus triquetrus (Hedw.)Warnst. lielā spuraineĻoti bieži. Mezotrofos un eitrofos mežos zemsedzē, retāk uz trupējošas koksnes, koku pamatnēm, akmeņiem araugsnes kārtiņu. Slapjos mežos parasti uz nanoreljefa paaugstinājumiem. Gāršās ar blīvu un augstu lakstaugustāvu reizēm uz koku stumbriem. Viena no biežākajām zemsedzes sugām egļu-platlapu koku mežos.

SANIONIA Loeske KROKLAPESSanionia uncinata (Hedw.)Loeske āķveida kroklapeBieži. Dažādos meža tipos uz koku stumbriem, pamatnēm un trupējošas koksnes un augsnes, retāk uz laukakme-ņiem.

SCHISTOSTEGA SPULGSŪNASSchistostega pennata (Hedw.)Web. et Mohr alu spulgsūnaĻoti reti. Reizēm sastop mezotrofos un eitrofos ēnainos egļu un jauktos mežos uz atsegtas augsnes virs izgāztāmegļu saknēm kopā ar spuraino divzobīti Dicranella heteromalla, kā arī uz vecu, dziļu risu nokārēm (Bambe, 1989,Opmanis, 1996). Aizsargājama.

SCLEROPODIUM B.,S. et G. ZAĻKĀTESScleropodium purum (Hedw.)Limpr. tīrā zaļkāteDiezgan bieži Latvijas rietumdaļā, austrumos – ļoti reti. Dažādos skujkoku un jauktos mežos uz augsnes, mežanobirām, retāk uz laukakmeņiem – vērī, gāršā, slapjā damaksnī, platlapju kūdrenī, platlapju ārenī.

SPHAGNUM L. SFAGNISphagnum angustifolium (C.Jens. ex Russ.)C.Jens. Šaurlapu sfagnsBieži. Slapjos un nosusinātos oligo-mezotrofos mežos uz kūdras augsnēm zemsedzē Šaurlapju kūdreņos mazāmvelēniņām vairākus gadu desmitus saglabājas arī pēc intensīvas nosusināšanas.Sphagnum capillifolium (Ehrh.)Hedw. smaillapu sfagnsBieži. Slapjos un nosusinātos oligo-mezotrofos mežos zemsedzē uz pārpurvotas minerālaugsnes un labi


15-29

28 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

nosusinātām kūdras augsnēm – damakšņos, slapjos damakšņos, slapjos vēros, platlapju kūdreņos.Sphagnum centrale C.Jens. centriskais sfagnsDiezgan reti. Slapjos un nosusinātos mezotrofos un eitrofos mežos zemsedzē uz pārpurvotas minerālaugsnes unkūdras – slapjos damakšņos, platlapju kūdreņos, dumbrājos.Sphagnum contortum K.F.Schultz grieztais sfagnsĻoti reti. Šaurlapju āreņos nepietiekami nosusinātās vietās zemsedzē, parasti maz.Sphagnum fimbriatum Wils. bārkstlapu sfagnsBieži. Slapjos mezotrofos un eitrofos mežos zemsedzē – slapjās gāršās, slapjos vēros, dumbrājos. Sevišķi labiattīstās vietās, kur vērojama pastiprināta nokrišņu ūdens notece no koku vainagiem.Sphagnum fuscum (Schimp.)Klinggr. brūnais sfagnsĻoti reti. Dažkārt nelielām zaļām velēnām (apēnojuma ietekme!) sastop šaurlapju kūdreņu zemsedzē.Sphagnum girgensohnii Russ. Girgensona sfagnsBieži. Slapjos un nosusinātos mezotrofos mežos zemsedzē, parasti uz pārpurvotām minerālaugsnēm slapjosdamakšņos, slapjos vēros.Sphagnum magellanicum Brid. Magelāna sfagnsDiezgan reti. Slapju un nosusinātu oligo-mezotrofu mežu zemsedzē uz kūdras un pārpurvotas minerālaugsnesslapjos damakšņos, slapjos vēros, šaurlapju un platlapju kūdreņos. Šaurlapju kūdrenī nelielām grupām pēcintensīvas nosusināšanas saglabājas zemsedzē pat vairākus gadu desmitus.Sphagnum palustre L. purva sfagnsDiezgan bieži. Slapjos un nosusinātos mezo-eitrofos mežos zemsedzē – līdzenās vietās vai zemos ciņos uz kūdrasvai pārpurvotas minerālaugsnes. Biežāk purva un meža kontaktjoslā, kā arī avotainās vietās. Sastop slapjosvēros, slapjos damakšņos, platlapju kūdreņos.Sphagnum quinquefarium (Lindb. ex Braithw.)Warnst. piecrindu sfagnsDiezgan reti. Mezotrofu mežu zemsedzē, parasti uz minerālaugsnes pārpurvošanās sākumstadijā vai uz labinosusinātām dziļām kūdras augsnēm platlapju kūdreņos. Reizēm sastop atsevišķu laukumu veidā nogāžu mežosun smilšakmeņu atsegumu augšdaļā. Slapjos vēros, diferencēta nanoreljefa apstākļos, sastop uz ciņiem; apaugarī sadalījušās kritalas un celmus.Sphagnum russowii Warnst. Rusova sfagnsDiezgan reti. Slapju un nosusinātu oligo-mezotrofu mežu – galvenokārt slapjo damakšņu zemsedzē. Biežāk sastopslapjos oligotrofos mežos, kur egles nīkuļo.Sphagnum squarrosum Crome spurainais sfagnsBieži. Slapju mezotrofu un eitrofu mežu ieplakās vai līdzenās vietās zemsedzē – slapjās gāršās, slapjos vēros undumbrājos uz kūdras, trūdzemes vai pārpurvotas minerālaugsnes.Sphagnum subsecundum Nees sirpjlapu sfagnsReti. Slapju mezo-eitrofu un eitrofu mežu zemsedzē – niedrājos, dumbrājos. Zāļu purvu suga.Sphagnum teres (Schimp.)Ångstr. gludais sfagnsDiezgan reti. Slapju mezotrofu un eitrofu mežu līdzenās vietās un ieplakās zemsedzē – slapjos vēros, slapjāsgāršās, dumbrājos, niedrājos.Sphagnum warnstorfii Russ. Varnstorfa sfagnsDiezgan reti. Slapjos un nosusinātos mezo-eitrofos un eitrofos mežos zemsedzē – slapjos vēros, slapjās gāršās,dumbrājos. Aug ieplakās vai līdzenās mitrās slapjās vietās, visbiežāk niedrājos, kur egles pārliecīgā mitruma dēļir nomāktas.Sphagnum wulfianum Girg. Vulfa sfagnsDiezgan reti. Slapju un nosusinātu mezotrofu mežu zemsedzē, biežāk slapjos vēros un slapjos damakšņos, kuraug uz kūdras un pārpurvotas minerālaugsnes līdzenās vietās vai ieplakās.

TAYLORIA Hook. TEILORIJASTayloria tenuis (With.)Schimp. tievā teilorijaĻoti reti. Mezotrofos un eitrofos slapjos un nosusinātos mežos (šaurlapju kūdreņos) uz koprofiliem substrātiem,kā arī uz kūdras un trupējošas koksnes zem nitrofiliem augiem (nātrēm, avenēm); konstatēta arī 2–3-gadīgu egļucelmu virspusē – uz sveķiem, kas nepilnīgi sadalījušies. Nitrofila entomofila suga. Aizsargājama.

TETRAPHIS Hedw. ČETRZOBESTetraphis pellucida Hedw. praulu četrzobeBieži. Dažādos meža tipos uz trupējošas koksnes pēdējā sadalīšanās stadijā, retāk uz atsegtas smilts un kūdrasaugsnes, koku pamatnēm.


15-29

29LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

THUIDIUM B.,S. et G. EŽLAPESThuidium delicatulum (Hedw.)Mitt. smalkzaru ežlapeDiezgan bieži. Mezotrofos un eitrofos mežos zemsedzē, uz koku pamatnēm, laukakmeņiem un trupējošiem kokiem.Thuidium philibertii Limpr. Filibēra ežlapeDiezgan bieži. Mezotrofos un eitrofos mežos zemsedzē, uz koku pamatnēm, trupējošiem kokiem un laukakmeņiem.Thuidium tamariscinum (Hedw.)B.,S.et G. dižā ežlapeDiezgan reti. Mezotrofos un eitrofos mežos zemsedzē, strautu krastos, avotainos egļu un jauktos mežos.

ULOTA Mohr SPROGAINESUlota crispa (Hedw.)Brid. parastā sprogaineDiezgan bieži. Mezotrofos un eitrofos sausieņu, kā arī slapjos ēnainos mežos uz koku stumbriem un zariem,trupējošas koksnes. Bieži uz dzīviem un atmirušiem egļu zariem. Dabisko meža biotopu indikatorsuga.


Secinājumi1. Latvijas egļu mežos konstatētas 173 sūnu sugas

no 85 ģintīm un 37 dzimtām, tostarp 130 lapu sūnu sugasno 57 ģintīm, 23 dzimtām un 43 aknu sūnu sugas no28 ģintīm, 14 dzimtām.

2. Ar egļu mežiem un jauktiem mežiem, kur dominēegle, saistītas 17 sūnu sugas, kas ierakstītas LatvijasSarkanajā grāmatā, 21 aizsargājamā suga, 28 sugas no30, kas tiek izmantotas dabisko meža biotopu inven-tarizācijā kā speciālās vai indikatorsugas.

3. Pirmo reizi Latvijā Saikavas mežniecības teritorijāegļu platlapju kūdrenī uz trupējošas egles konstatētaaknu sūnu suga važiņu pumpurzarene Cephaloziacatenulata (Hüb.)Lindb.

Literatūra1. Āboliņa, A. (1985) Jauni materiāli par Latvijas

aknu sūnu floru. Retie augi un dzīvnieki. Rīga,LatZTIZPI, 26.–37.

2. Āboliņa, A. (1991) Dažu jaunu un retu sūnusugu atradnes Latvijā. Retie augi. Rīga, LIC, 44.– 48.

3. Āboliņa, A. (1994) Latvijas retās un aizsar-gājamās sūnas. LU Ekoloģiskā centra apgāds “Vide”.Rīga, 24.

4. Āboliņa, A. (2001) Latvijas sūnu saraksts.Latvijas veģetācija, 3, 47.–87.

5. Anonymous. (2004a) Gadskārta. Valsts mežadienests, 32.

6. Anonymous. (2004b) Kompaktdisks “Mežastatistika”. Valsts meža dienests.

7. Bambe, B. (1989) Retas sūnu sugas Krustkalnurezervātā. Retie augi un dzīvnieki. Rīga, LatZTIZPI,20.–23.

8. Bambe, B. (2002) Dabas lieguma “PilskalnesSiguldiņa” brioflora. Mežzinātne, 11(44)’2001, 111. –124.

9. Bambe, B. (2004) Egļu mežu augu sabiedrības artūbaino bārkstlapi Trichocolea tomentella (Ehrh.)Dum.Mežzinātne, 13(46)’2003, 119.–128.

10. Ek, T., Bērmanis, R. (2003) The results of the wood-land key habitat inventory in Latvia. Programme, Book ofAbstracts. Second International Conference “Researchand conservation of biological diversity in Baltic Re-gion”, April 24-26, 2003. Daugavpils, Latvia, 37.–39.

11. Ek, T., Suško, U., Auziņš, R. (2000) Mežaudžuatslēgas biotopu inventarizācija. Metodika. Rīga, 76.

12. Malta, N. (1930) Übersicht der Moosflora desOstbaltischen Gebietes, II. Laubmoose. Acta HortiBotan., Univ. Latv., V, 1/3, 75–184.

13. Opmanis, A. (1996) Alu spulgsūna Schistostegapennata (Hedw.)Web.et Mohr Latvijā. Daba un Muzejs,6, 61.–62.

14. Аболинь, А.А. (1968) Листостебельные мхиЛатвийской ССР. Рига, Зинатне, 329.

15. Буш, К.К., Аболинь, А.А. (1968) Строение иизменение растительного покрова важнейшихтипов леса под влиянием осушения. Вопросыгидролесомелиорации. Рига, Зинатне, 71–126.

15-29

30 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Latvijas sausieņu egļu mežu augu sugu socioloģiskās grupasSociological Species Groups of Mesic Spruce Forests in Latvia

Solvita RūsiņaLVMI „Silava”, e-pasts: [email protected]

Latvian Forestry Research Institute “Silava”, e-mail: [email protected] Piliksere

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteUniversity of Latvia, Faculty of Geography and Earth sciences

Abstract. On the basis of 247 vegetation relevés of dry and mesic spruce forests on mineral soils, nine sociologi-cal species groups (SSG) were delimited using H. Bruelheide’s algorithm for statistical formation of sociologicalspecies groups. Sociology of the groups was described according to the floristical-ecological (Braun-Blanquet)classification approach; ecology was described making use of H. Ellenberg’s indicator values. Three of thedelimited SSG characterise the boreal needle-leaved forest class Vaccinio-Piceetea, five – nemoral broad-leavedforest class Querco-Fagetea, but one of the groups includes character species of the mesic semi-natural grass-land vegetation class Molinio-Arrhenatheretea. SSG are widely used for vegetation classification. Analysis ofdistribution of the delimited SSG in the current data set revealed that the classification scheme for Latvian spruceforests, developed up to now, could be substantially improved by using the approach of sociological speciesgroups.Key words: spruce forests, sociological species groups, classification.

S. Rūsiņa, D. Piliksere Latvijas sausieņu egļu mežu augu sugu socioloģiskās grupas

IevadsSocioloģiskās sugu grupas definē kā sugu kopumu

ar līdzīgu socioloģisko uzvedību, kas noteiktās augusabiedrībās vienmēr sastopamas kopā un ir ar līdzīgukonstantumu (sastopamību) un/vai daudzumu, bet citāsaugu sabiedrībās, lai arī ir sastopamas, tomēr ne tādāsastāvā un daudzumā (Passarge, Hofmann, 1964).Minētie autori uzsver, ka socioloģiskās sugu grupasatbilst citu autoru lietotajām ekoloģiskām sugu grupām.Daži autori lieto arī terminu ekoloģiski-socioloģiskāsun sinekoloģiskās sugu grupas (van der Maarel, 1993;Dierschk,e 1994; Grabow, Manthey, 2002). Ekoloģiskāssugu grupas veido, pamatojoties uz edafisko unklimatisko faktoru mērījumiem, un tradicionāli izmantoveģetācijas ekoloģijas, dinamikas un vides indikācijaspētījumos, kā arī veģetācijas ekoloģiskai klasifikācijai.Socioloģiskās sugu grupas veido, pamatojoties tikaiuz veģetācijas datiem – augu sabiedrību aprakstiem,un izmanto galvenokārt veģetācijas floristiskajāklasifikācijā (Scamoni, 1963; Dierschke, 1994;Bruelheide, 1995; Petraglia, Tomaselli, 2003).

Tomēr tieši ekoloģiskie faktori ir tie, kas nosaka augusabiedrību sugu sastāvu un kompozīciju (Pignatti etal., 2001), tādēļ socioloģiskās sugu grupas parasti ietversugas ar vienādām ekoloģiskām prasībām, līdz ar tošādas grupas var izmantot gan augu sabiedrībuaugšanas apstākļu raksturošanai (pamatojoties, piem.,uz ekoloģiskajām skalām), gan kā sākotnējo materiāluekoloģisko sugu grupu izdalīšanai. Socioloģiskās sugugrupas veiksmīgi izmantojamas arī monitoringapētījumos, jo vienas vai otras sugu grupas sastopamībasun daudzuma samazināšanās vai palielināšanās norāda

uz noteiktiem dinamiskiem procesiem meža ekosistēmā(Буш, Аболинь, 1968). Nozīmīgas tās ir arī sugu unaugu sabiedrību izplatības un bioģeogrāfijas pētījumos,kā arī aizsardzības prioritāšu noteikšanā.

Latvijā šāda veida pētījumi par egļu mežiem lite-ratūrā atrodami tikai divi – ekoloģiskās sugu grupasizdalītas nosusinātos egļu mežos (Буш, Аболинь, 1968)un aizsargājamo ezeru salu mežos (Лайвиньш, 1980).Tas lielā mērā izskaidrojams ar nepieciešamību izmantotlielu datu apjomu, bet veģetācijas pētījumi egļu mežosar pilnu veģetācijas aprakstu publicēšanu līdz šim bijušitikai fragmentāri (Jermacāne, Laiviņš, 2001).

Darba mērķis bija izdalīt sausieņu egļu mežu socio-loģiskās sugu grupas un raksturot to sastopamībudažādās egļu mežu augu sabiedrībās.

Materiāls un metodeVeģetācijas dati

Darbā analizēti 160 Latvijas austrumu un vidusdaļasegļu mežu veģetācijas apraksti. 66 apraksti ir no Krust-kalnu rezervāta egļu mežiem (Kreile, 1999), 34 apraksti –no Teiču rezervāta (Kreile, 2001), 60 apraksti – dažādāsAustrumlatvijas vietās (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņufakultātes Bioģeogrāfijas laboratorijas arhīva nepublicētimateriāli): 25 apraksti no Alūksnes apkārtnes, 18 aprakstino Vērenes dabas lieguma, 9 apraksti no Augšzemes un 8apraksti no Gaiziņkalna apkārtnes. Papildus izmantoti arī87 Latvijas dienvidu pierobežas Žagares (Lietuva) egļumežu apraksti (Strazdaite et al., 1980), jo Kurzemes unViduslatvijas dienvidu daļā egļu mežu veģetācija līdz šimnav aprakstīta.

30-39

31LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Analīzē izmantoti tie veģetācijas paraksti, kuri kāegļu meži klasificēti oriģinālajās publikācijās, no kurāmapraksti iegūti šim pētījumam. Tie ir apraksti, kuros egleir valdošā koku suga vai kuros tās vainagu slēgums(projektīvais segums) ir tāds pats kā citām valdošajāmkoku sugām, un arī apraksti, kuros vēl valdošās ir sekun-dāras koku sugas (apse, bērzs), bet kokaudzes otrajāstāvā un paaugā dominē egle.

Teiču un Krustkalnu egļu mežu augu sabiedrībasuz minerālaugsnēm klasificējusi Vija Kreile. Pēc viņasdomām (Kreile, 1999; 2001), Krustkalnu egļu meži piederboreālo skujkoku klasei Vaccinio-Piceetea savienībaiPiceion excelsae asociācijas Melico-Piceetum trimsubasociācijām – typicum, athyrietosum un pinetosumsylvestris. Daļu Teiču rezervāta egļu mežu aprakstuautore klasificējusi kā Aegopodium podagraria-Piceaabies sabiedrību un iekļāvusi to nemorālo platlapjumežu klases Querco-Fagetea rindā Fagetalia sylva-ticae, pārējie egļu meži klasificēti asociācijā Oxalido-Piceetum excelsae (klase Vaccinio-Piceetea, savienībaPiceion excelsae).

Nepublicētos LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņufakultātes Bioģeogrāfijas laboratorijas arhīva materiālusanalizējusi B. Bišofa (2000). Viņa klasificējusi visusaprakstus klases Vaccinio-Piceetea savienības Piceionexcelsae trīs asociācijās: Vaccinio myrtilli-Piceetum(var. typicum un var. Linnaea borealis), Oxalido-Piceetum excelsae un Pulmonario-Piceetum (var.typicum un var. Melica nutans).

Auglīgākās ir Aegopodium podagraria-Picea abiessabiedrības, kas pieskaitītas Querco-Fagetea klasei.Pārējās sabiedrības pārstāv Vaccinio-Piceetea klasi un,sākot no auglīgākās, rindojas: Pulmonario-Piceetumsubasoc. Melica nutans, Pulmonario-Piceetumsubasoc. typicum, Melico-Piceetum subasoc. athy-rietosum, Oxalido-Piceetum excelsae, Melico-Piceetum subasoc. typicum, Melico-Piceetum suba-soc. pinetosum sylvestris, Vaccinio myrtillis-Piceetumsubasoc. Linnea borealis un Vaccinium myrtillis-Piceetum subasoc. typicum.

Žagares aprakstus J.Strazdaite klasificējusi nevispēc Brauna-Blankē metodes kā iepriekšējie autori, betpēc dominantu metodes. Meži ar lielu egles īpatsvaruklasificēti 6 asociācijās (mazāk apjomīga klasifikācijasvienība nekā Brauna-Blankē sistēmas asociācija): Piceaabies + Quercus robur, Picea abies + Oxalis acetosella,Picea abies + Pinus sylvestris, Betula pendula +Quercus robur, Populus tremula + Fraxinus excelsiorun Pinus sylvestris + Picea abies asociācija.

Žagares egļu mežu sabiedrības augtenes auglībassamazināšanās virzienā rindojas šādi: Picea abies +Quercus robur asociācija, Populus tremula + Fraxinusexcelsior asociācija, Picea abies + Pinus sylvestrisasociācija, Pinus sylvestris + Picea abies asociācija,Picea abies + Oxalis acetosella asociācija un Betulapendula + Quercus robur asociācija.


Socioloģisko sugu grupu veidošanaSocioloģisko sugu grupu veidošanā izmantotadatorprogramma JUICE (Tichy, 2002), kuras pamatā irH. Bruelhaides socioloģisko sugu grupu statistiskaiveidošanai ieteiktais matemātiskais algoritms (Bruel-heide, 1995, 2000). Metodes pamatā ir sugu grupuveidošana, apvienojot sugas, kuras sastopamas kopābiežāk, nekā tas būtu teorētiski iespējams (ja sugusadalījums datu masīvā atbilstu normālajam sadalī-jumam). Divu vai vairāku sugu kopīgas sastopamībastendenci (asociēšanos) apraksta ar normālā sadalījumau-vērtību (u-value), kuru aprēķina pēc formulas:

u = (np - (n * Np / N)) / ó,

kurnp – aprakstu skaits, kuros suga ir pārstāvēta dotajā

veģetācijas vienībā,n – aprakstu skaits, kuros suga pārstāvēta visā datu

masīvā,Np – aprakstu skaits dotajā veģetācijas vienībā,N – aprakstu skaits datu masīvā (datu bāzes

apjoms),ó – standartnovirze.

U-vērtības, kas ir lielākas par 1.96 ir statistiskiticamas pie ticamības līmeņa 0.05 (Chytry et al., 2002b).Uhyp-vērtības lielums mainās robežās no – ∞ līdz + ∞,bet datorprogrammā JUICE tā atkarībā no datu bāzeslieluma var būt robežās no -1000 līdz 1000. U vērtībasmaksimālais lielums ir atkarīgs no datu masīva apjoma:

1−= Nuhyp . Šajā pētījumā datu masīva apjoms ir 247, tātad

maksimālā u-vērtība var būt 15.68.Socioloģisko sugu grupu veidošanas algoritma soļi ir:1) grupas veidošana sākas ar pētnieka izvēlētām

(balstoties pieredzē, izmantojot literatūrā minētas sugasar līdzīgu ekoloģiju un socioloģiju, aprēķinot asociācijasciešumu starp sugām ar χ2 u.tml.) divām vai vairākāmsugām;

2) programma datu masīvu sadala divās daļās: (+)grupā ir apraksti, kuros ir izvēlētās sugas, (-) grupā –pārējie datu masīva apraksti (sugu skaitu, kuramveģetācijas aprakstā jābūt sastopamam, lai veidojamāSSG būtu pārstāvēta aprakstā, nosaka pēc novērotāaprakstu skaita un sagaidāmā aprakstu skaita attiecības);

3) visām datu masīva sugām aprēķina u-vērtību,t.i., sugu asociācijas pakāpi attiecībā uz aprakstu (+)grupu;

4) no sugām, kas vēl nepieder veidojamajai sugugrupai, izvēlas sugu ar vislielāko u-vērtību (tātad taisastopamība datu masīvā ir vislīdzīgākā ar tām sugām,kas jau iekļautas sugu grupā), un pievieno sugu grupai;

5) algoritms atkārtojas no 2. soļa.Socioloģisko sugu grupu optimizācijā (t.i., sugu

grupas apjoma noteikšanā) ņemti vērā trīs aspekti (Kočiet al., 2003):

30-39

32 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


- sugu grupai jauna suga vairs netiek pievienota, jatās pievienošana izraisa sugu grupas dezintegrāciju,t.i., pārrēķinot visu sugu u-vērtības, sugām, kurasnebija iekļautas grupā, u-vērtība ir lielāka nekā grupāiekļautajām sugām;

- sugu grupai jauna suga netiek pievienota, ja tāsekoloģija ir stipri atšķirīga no grupas sugām;

- kā papildu kritērijs izmantots H.Bruelheides (2000)ieteikums noteikt brīvi izvēlētu u-vērtības slieksni (josliekšņa vērtība izvēlēta lielāka, jo izveidotajai sugugrupai lielākas diagnosticējošās spējas). Ja sugai u-vērtība mazāka par izvēlēto slieksni, tā netiek pie-vienota veidojamajai sugu grupai un grupa tiek atzītapar izveidotu (jeb optimizētu). Šajā pētījumā sliekšņavērtība izvēlēta 8.0.

RezultātiAnalīzes rezultātā iegūtas 9 socioloģiskās sugu

grupas (turpmāk tekstā SSG). Pēc augu sabiedrību tipa,kuros šīs grupas ir pārstāvētas, un sugu ekoloģijas

izdalītās SSG var apvienot trīs kopās – trīs SSGreprezentē boreālo skujkoku veģetācijas klasi, piecasgrupas – nemorālo platlapju mežu veģetācijas klasiQuerco-Fagetea, bet viena grupa apvieno mežiemneraksturīgas mezofīto zālāju klases Molinio-Arrhenatheretea sugas (1. tabula).

Analizējot veģetācijas aprakstus pēc tajospārstāvētām SSG, neparādās nekāda saistība ar kopējosugu skaitu aprakstā (1. att.), jo gan sugām bagāti, gansugām nabadzīgi apraksti var ietvert sevī divas un vairākSSG, bet ir tādi sugām bagāti apraksti (40 sugas), kurosnav pārstāvēta neviena SSG. Visbiežākais ir gadījums,ka vienā aprakstā ir pārstāvētas divas SSG, bet navneviena apraksta, kurā būtu pārstāvētas 5 un vairākSSG (2. att.).

Vaccinium vitis-idaea grupaVaccinium vitis-idaea grupa ir pēc sugu skaita

visplašākā no boreālo skujkoku mežu socioloģiskajāmgrupām un ietver četras vaskulāro augu un divas sūnu

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9

SSG skaits aprakstāNumber of sociological species groups per relevé

Apr

akst

u sk

aits

Num

ber

of r

elev

és

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

0

2

4

6

8

10

12

14

16

7 10 13 16 19 22 25 28 31 34 37 40 43 46 49 52 55 58 61

Sugu skaits aprakstāNumber of species per relevé

Apr

akst

u sk

aits

Num

ber

of r

elev

és

�� 4�� 3�� 2

10

1. att. Aprakstu sadalījums pēc sugu skaita aprakstā un pārstāvēto SSG skaita aprakstā.Fig. 1. Distribution of relevés according to the total number of species per relevé

and the number of SSG per relevé.

2. att. Socioloģisko sugu grupu skaits aprakstos.Fig. 2. Distribution of relevés according to the number of SSG per relevé.

30-39

33LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

S. Rūsiņa, D. Piliksere Latvijas sausieņu egļu mežu augu sugu socioloģiskās grupas1.

tabu

la /

Tabl

e 1La

tvija

s sau

sieņu

egļu

mež

u so

ciol

oģisk

ās su

gu g

rupa

sSo

ciol

ogic

al sp

ecie

s gro

ups o

f mes

ic sp

ruce

fore

sts i

n La

tvia

*–

pirm

ais

skai

tlis

ieka

vās

norā

da d

atu

mas

īva

(+) g

rupā

eso

šo a

prak

stu

skai

tu, o

trais

ska

itlis

– m

inim

ālo

soci

oloģ

iskā

ssug

u gr

upas

sug

u sk

aitu

, kam

jābū

t apr

akst

ā, la

i to

varē

tuie

kļau

t (+)

gru

pā /

the

first

figu

re in

bra

cket

s is

the

num

ber o

f rel

evés

incl

uded

into

the (

+) g

roup

of t

he d

ata s

et, t

he se

cond

figu

re –

the m

inim

al n

umbe

r of s

ocio

logi

cal

spec

ies g

roup

spec

ies t

o be

pre

sent

in a

rele

vé to

incl

ude

it in

to th

e (+

) gro

up**

–tre

knin

ātā

raks

tā a

ttēlo

tas

soci

oloģ

iskā

s gr

upas

sug

as /

spec

ies

in b

old

are

spec

ies

of s

ocio

logi

cal s

peci

es g

roup

***

–ne

trekn

ināt

ā rak

stā a

ttēlo

tas s

ocio

loģi

skai

gru

pai t

uvāk

ās su

gas /

five

mos

t clo

se sp

ecie

s (w

ith h

ighe

st u

-val

ues)

to th

e so

ciol

ogic

al sp

ecie

s gro

up A

g –

Aln

enio

n gl

utin

oso-

inca

nea,

Ai –

Aln

ion

inca

nae,

AP

– A

thyr

io a

lpes

tris-

Pice

ion,

APm

– A

thyr

io a

lpes

tris-

Pini

on m

ughi

, AU

– A

lno-

Ulm

ion,

C –

Car

pini

on, C

F –

Cep

hala

nthe

ro-F

agen

ion,

CV

– C

lado

nio-

Vacc

inie

talia

, DP

– D

icra

no-P

inio

n, F

– F

aget

alia

, Fs –

Fag

ion

sylv

atic

ae, G

A –

Gal

io-A

biet

enio

n, P

– P

rune

talia

, Pe –

Pic

eeio

n ex

cels

ae, P

E –

Pice

etal

ia ex

cels

ae, Q

F –

Que

rco-

Fage

tea,

QP

–Que

rcet

alia

pub

esce

nti-P

etra

eae,

Qp

– Q

uerc

ion

petra

eae,

Qps

– Q

uerc

ion

pube

scen

tis-s

essi

liflo

rae,

Qr –

Que

rcet

alia

robo

ris, Q

rp –

Que

rcet

ea ro

bori-

petra

ea, S

B –

Sph

agno

-B

etul

ion

pube

scen

tis, T

A –

Tili

o-A

cerio

n, V

p –

Vacc

inio

-Pic

eeta

lia, V

P –

Vacc

inio

-Pic

eete

a

u-vē

rtīb

aSa

stop

amīb

a(+

) gr

upā,

%Sa

stop

amīb

a(-

) gr

upā,

%

Elle

nber

ga r

ādītā

ji /

Soci

oloģ

ija/S

ocio

logy

Vāc

ija /

Č

ehija

/

30-39

34 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

1. ta

bula

s tur

pinā

jum

s (1)

/ Ta

ble 1

cont

inue

d (1

)


30-39

35LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

S. Rūsiņa, D. Piliksere Latvijas sausieņu egļu mežu augu sugu socioloģiskās grupas1.

tabu

las t

urpi

nāju

ms (

2) /

Tabl

e 1 co

ntin

ued

(2)

30-39

36 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

sugas. Grupas iekšienē stiprāk asociējas Vacciniumvitis-idaea, Melampyrum pratense, Dicranumpolysetum un Trientalis europaea, jo vairāk nekā 90%no visiem aprakstiem, kuros šīs sugas sastopamas, irpārstāvēta arī šī grupa. Nedaudz plašāka sastopamībaārpus grupas aprakstiem ir sugām Hylocomiumsplendens un Vaccinium myrtillus (1. tabula).

Fitosocioloģiskajā literatūrā vairums grupas suguminētas kā klases Vaccinio-Piceetea un rindas Vaccinio-Piceetalia rakstursugas, vienīgi pēc vācu fitosociologaPota (Pott, 1995) domām, Vaccinium vitis-idaea,Trientalis europaea un Vaccinium myrtillus ir tieši egļumežu rakstursugas (savienība Piceion excelsae). Tātadšī grupa indicē augu sabiedrības boreālo raksturu unpiederību boreālajam mežu augājam.

Analizējot Ellenberga ekoloģiskās skalas (Ellenberget al., 1992), grupa ekoloģiski ir viendabīga, tajā ietilp-stošās sugas ir pusēnas augi, kas aug valgās skābās unar slāpekli ļoti nabadzīgās un nabadzīgās augtenēs.

Grupa pārstāvēta 73 no 247 aprakstiem, tai skaitātikai deviņos no Žagares aprakstiem. Pārsvarā tā pār-stāvēta mazāk auglīgajos egļu mežos – asociācijāsOxalido-Piceetum excelsae un Vaccinio myrtilli-Piceetum. Ir tikai viens klasei Querco-Fagetea piederīgsapraksts, kurā šī grupa pārstāvēta (Aegopodiumpodagraria-Picea abies sabiedrībā). Arī Žagares mežosgrupa pārstāvēta tikai egļu mežos ar lielu priedesīpatsvaru, kuros nemorālo mežu elementu ir vismazāk.

Hylocomium splendens grupaHylocomium splendens grupa ietver tikai trīs sugas –

Pleurozium schreberi, Hylocomium splendens unPinus sylvestris. Tā ir ļoti cieši saistīta ar Vacciniumvitis-idaea grupu, jo Hylocomium splendens ietilpstarī minētajā grupā, bet pārējās sugas ir to piecu sugusastāvā, kuras pēc asociēšanās ciešuma ir vistuvākāsšai grupai. Tomēr abas izdalītās grupas nav pamataapvienot, jo Hylocomium splendens grupas sugas datumasīvā ir daudz plašāk pārstāvētas.

Fitosocioloģiskajā literatūrā Pinus sylvestris unPleurozium schreberi vairāk saista tieši ar priežu mežiem(savienība Dicrano-Pinion), savukārt Hylocomiumsplendens ir plašāka fitosocioloģiskā amplitūda – tomin kā klases rakstursugu. Abas sūnu sugas ekoloģiskiir ļoti tuvas, vienīgi augtenes reakcijas skalā Pleuroziumschreberi salīdzinājumā ar Hylocomium splendensraksturojas kā skābāku augšņu iemītniece.

Grupa pārstāvēta 106 aprakstos, kuru socioloģiskāpiederība ir identiska iepriekš aprakstītajai grupai.Līdzīgi kā iepriekš aprakstītā Vaccinium vitis-idaeagrupa arī Hylocomium splendens grupa indicē augusabiedrības boreālo raksturu.

Dactylorhiza fuchsii grupaGrupa apvieno tikai divas sugas – Dactylorhiza

fuchsii un Carex vaginata. Tās vairāk saistītas ar


slapjiem egļu mežiem, kuri šajā datu masīvā navpārstāvēti, tādēļ domājams, ka sugu grupa būtu plašāka,ja datu masīva aptvertu arī slapjo egļu mežu tipus.Grupa pārstāvēta tikai četros Žagares aprakstos (3 notiem asociācijā Picea abies-Quercus robur un viens –Betula pendula-Quercus robur).

Brachypodium sylvaticum grupaBrachypodium sylvaticum grupa pēc sugu skaita

ir visplašākā un raksturo nemorālos platlapju mežus.Fitosocioloģiski grupa ir samērā heterogēna, jo apvienogan rindas Fagetalia sylvaticae (klase Querco-Fagetea) rakstursugas (piem., Mercurialis perennis,Fraxinus excelsior, Pulmonaria obscura), gan sugasar šaurāku ekoloģisko un fitosocioloģisko amplitūdu,resp., savienības Alnion incanae (mitri palieņu meži)rakstursugas (piem., Cirsium oleraceum, Trolliuseuropaeus, Filipendula ulmaria).

To ataino arī Ellenberga ekoloģiskās skalas. Mitrumaskalā aptuveni puse sugu raksturotas kā valgu augteņusugas, otra puse – mitru un slapju augteņu sugas.Tomēr pēc augtenes reakcijas un auglības visas sugasir ar līdzīgām ekoloģiskām prasībām – tās ir neitrālu līdzbāzisku bagātu (retāk vidēji bagātu) augteņu sugas.

Grupa pārstāvēta tikai un vienīgi Žagares aprakstos(kopā 63 aprakstos), no kuriem tikai 13 apraksti repre-zentē boreāla rakstura egļu mežus (asociācijas Piceaabies-Pinus sylvestris un Picea abies-Oxalis aceto-sella), bet pārējie ir nemorāli meži (pat koku stāvā tiemliels platlapju – Quercus robur un Fraxinus excelsior– īpatsvars). Tas nozīmē, ka grupa ļoti labi indicēLietuvas egļu mežu nemorālo raksturu un tos nodalano Austrumlatvijas egļu mežiem, no kuriem nevienāaprakstā šī grupa nav pārstāvēta.

Circaea alpina grupaCircaea alpina grupā ietilpst trīs sugas, bet tā

pārstāvēta tikai 11 aprakstos, tādēļ pilnīgu grupasekoloģisku un arī fitosocioloģisku raksturojumu dotgrūti. Visas trīs sugas ir rindas Fagetalia sylvaticasugas, nereti tās uzskata arī par savienības Tilio-Acerion rakstursugām. Grupas sugām labvēlīgiaugšanas apstākļi ir mitrās auglīgās vāji skābās unneitrālās augtenēs.

Grupa pārstāvēta aprakstos, kas ievākti Teičurezervāta egļu mežos, un tikai 1 apraksts nāk no Gaiziņ-kalna apkārtnes. Šie meži pieder Aegopodium podag-raria-Picea abies sabiedrībām, izņemot trīs aprakstus,kas klasificēti kā asociācijas Oxalido-Piceetumexcelsae sabiedrības.

Elymus caninus grupaElymus caninus grupai sugu u-vērtības ir zemākas

par citu socioloģisko sugu grupu u-vērtībām. Poanemoralis un Sanicula europaea reprezentē platlapjumežus, bet Elymus caninus socioloģija nav stingri

30-39

37LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

noteikta – tas aug gan palieņu mežos, gan nitrofiloaugstzāļu sabiedrībās. Grupa ir pārstāvēta 22 aprakstos,un tie visi pārstāv Žagares auglīgos egļu mežus. Tā kātikai nedaudz vairāk par 1/3 no aprakstiem, kurossastopamas sugas Poa nemoralis un Sanicula euro-paea, ietilpst šīs grupas aprakstu skaitā, domājams, kadatu masīvs neiekļauj tipiskus šo sugu biotopus, tādēļdziļāku grupas ekoloģisku un socioloģisku analīzi nevardot.

Campanula trachelium grupaGrupas sugu sastāvs fitosocioloģiski ir ļoti hete-

rogēns. Campanula trachelium ir rindas Fagetaliasylvaticae rakstursuga, Ulmus glabra raksturojas arnedaudz šaurāku socioloģisko amplitūdu – tā ir minētāsrindas savienības Tilio-Acerion rakstursuga, betCarduus crispus un Swida sanquinea ir bez krasiizteiktas fitosocioloģiskas piederības, pirmā no tām auggalvenokārt ruderālās vietās, otra – dažādos meža tipos.Grupa pārstāvēta tikai 6 aprakstos. Tie visi piederasociācijai Pulmonario-Piceetum var. Melica nutansun ir aprakstīti vienā lokālā vietā – Vērenes dabasliegumā. Iespējams, ka šī sugu grupa indicē antropogēniietekmētus (ar lokālu eitrofikāciju) egļu mežus, jo pēcEllenberga ekoloģiskām skalām tās raksturojas kā ļotiauglīgu augteņu sugas.

Plagiomnium cuspidatum grupaĪpatnējs sastāvs ir arī šai grupai. To veido trīs sūnu

sugas – Plagiomnium cuspidatum, Eurhynchiumangustirete un Brachythecium oedipodium. VienīgiEurhynchium angustirete ir salīdzinoši šaura sociolo-ģiskā amplitūda – tā saistīta ar platlapju un it īpaši ozolumežiem.

Grupa pārstāvēta tikai Teiču un Krustkalnu rezer-vātu egļu mežos (kopumā 42 aprakstos). Visvairākasociācijā Melico-Piceetum (18 apraksti), tad sabiedrībāAegopodium podagraria-Picea abies (15 apraksti) unasociācijā Oxalido-Piceetum (9 apraksti) – tātad ganboreāla, gan nemorāla rakstura mežos. Tikai papildinotdatu masīvu ar plašāku materiālu, varēs spriest, vai šaigrupai ir kāda plašāka diagnosticējoša nozīme nekā tikailokālā mērogā.

Festuca rubra grupaFestuca rubra grupa fitosocioloģiski pilnībā at-

šķiras no visām pārējām socioloģiskajām sugu grupām.Tā sastāv no mezofīto zālāju veģetācijas klasesMolinio-Arrhenatheretea un tās sintaksonu rakstur-sugām. Izteiktākā atšķirība šīs grupas sugām no pārējāmSSG ir to gaismasprasīgums – Ellenberga gaismas skalātām vērtība ir 7. Tātad šī grupa ir ļoti labs indikatorsapgaismojuma faktoram. Savukārt atšķirībā no SSG arnemorālo mežu pazīmēm, kuru sugas ir auglīgu augteņuiemītnieces, Festuca rubra grupas sugas aug naba-dzīgās augtenēs. Grupa pārstāvēta 13 Žagares ap-

rakstos (asociācijas Pinus sylvestris + Picea abies,Picea abies + Quercus robur un Picea abies + Pinussylvestris) un 2 Krustkalnu rezervāta aprakstos (aso-ciācija Melico-Piceetum).

DiskusijaLatvijas egļu mežos vērojamas gan boreālo, gan

nemorālo mežu iezīmes. Izdalītās sugu socioloģiskāsgrupas precīzi atbilst vienam vai otram bioģeogrāfiskajamtipam – nevienā no SSG sugu sastāvs nav jaukts, bet irtikai viena tipa – boreālā vai nemorālā, sugas.

Veicot salīdzinājumu ar agrāk Latvijas egļu mežiemizdalītām ekoloģiskām sugu grupām (Буш, Аболинь,1968; Лайвиньш, 1980), jāsecina, ka līdzību ir samērāmaz, lai gan kopējās tendences ir vienādas – boreālomežu sugas grupējas savās grupās, nemorālo mežu sugas– citās grupās. Nav nevienas identiskas sugu grupas,bet vairums ir tādas, kurām daļa sugu ir kopīgas, bet daļa– atšķirīgas. Piemēram, šajā darbā izdalītā Brachypodiumsylvaticum grupa ietver dažas M. Laiviņa aprakstītāsPulmonaria officinalis grupas sugas (Pulmonariaofficinalis, Mercurialis perennis, Fraxinus excelsiorun Viola mirabilis, bet neietver daudzas citas – Ranun-culus cassubicus (šajā datu masīvā 63 aprakstos),Galeobdolon luteum (149 aprakstos), Lonicerahylosteum (149 aprakstos), Milium effusum (10 aprakstos)un Stellaria holostea (72 aprakstos).

K. Buša un A. Āboliņas izdalītajās grupās ietilpstliela daļa šajā darbā SSG iekļautās sugas, tomēr tosadalījums pa grupām ir atšķirīgs. Piemēram, šajā darbāizdalītajā Brachypodium sylvaticum grupā iekļautāssugas minēto autoru darbā ietilpst 6 ekoloģiskajāsgrupās – Aegopodium (eitrofu mezofītu un mezo-higrofītu sugu) grupā Aegopodium podagraria,Pulmonaria officinalis un Paris quadrifolia, Anemone-Hepatica (mezo-eitrofu mezofītu un mezohigrofītusugu) grupā Anemone nemorosa un Trollius euro-paeus, Mercurialis-Galeobdolon (eitrofu mezo-higrofītu sugu) grupā Mercurialis perennis, Cirsiumoleraceum, Filipendula (eitrofu higrofītu sugu) grupāCirsium oleraceum, Trollius europaeus un Filipen-dula ulmaria utt.

Dažas sugu grupas ir pavisam atšķirīgas. Piemēram,Campanula trachelium grupā M. Laiviņš iekļauj Violariviniana, Actaea spicata un Phyteuma spicata, betšajā datu masīvā ar Campanula trachelium asociējaspavisam citas sugas – Ulmus glabra, Carduus crispusun Swida sanquinea.

Acīmredzot līdzšinējais analīzei pieejamais datumateriāls ir daudz par mazu un nereprezentatīvu, laivispusīgi definētu egļu mežiem raksturīgas sugu so-cioloģiskās grupas. Dažāda ir arī analizēto darbu spe-cifika. Ezera salās pārsvarā pārstāvēti platlapju meži, K.Buša un A. Āboliņas pētījumu objekts ir bijis nosusinātislapjie egļu un priežu meži, bet šajā darbā analizēti tikaiegļu meži minerālaugsnēs. Sugu grupu veidošanā būtu


30-39

38 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

jāizmanto plašs datu masīvs, kas iekļautu gan egļumežus, gan priežu, gan arī izplatītākos nemorālos mežatipus dažāda mitruma un auglības augsnēs.

Socioloģiskās sugu grupas plaši izmanto veģetā-cijas klasifikācijā, jo tās dotajā datu masīvā atbilstdiagnostiskajām sugām un tātad tiešā veidā izmanto-jamas augu sabiedrību nodalīšanai un raksturošanai(Bruelheide, 1995; 2000; Chytry et al., 2002a, b). Dažāduklasifikācijas metožu salīdzinošos pētījumos pierā-dījies, ka socioloģisko sugu grupu metodei ir būtiskaspriekšrocības: tā samazina ekspertu subjektivitātiklasifikācijas procesā, un tādā veidā arī samazinaatšķirības starp dažādu autoru, tai skaitā arī kaimiņ-valstu, klasifikācijas shēmām (Bruelheide, Jandt, 1994;Bruelheide, Chytry, 2000; Chytry et al., 2002a; Koči etal., 2003).

Analizējot visu šī pētījuma aprakstu kopumu pēcsocioloģisko sugu sastopamības, parādās tādas atse-višķu augu sabiedrību struktūras īpatnības, kas oriģināloautoru darbos nav ieraugāmas. Piemēram, Festuca rubragrupa skaidri norobežo gaišākos egļu mežus, kuriemzemsedzē liela loma zālājos izplatītām sugām Festucarubra, Primula veris, Ranunculus acris u.c. Campanulatrachelium grupa pārstāvēta tikai asociācijas Pulmo-nario-Piceetum aprakstos (Alūksnes apkārtne), pie tamšīs asociācijas aprakstos neviena cita SSG nav pār-stāvēta. Dīvaini, ka Aegopodium podagraria-Piceaabies sabiedrībā (Teiču rezervāts), kuru aprakstu autoreV. Kreile (2001) klasificējusi kā platlapju mežu klasesQuerco-Fagetea sabiedrību, nav pārstāvēta nemorālosmežus visizteiktāk raksturojošā Brachypodium sylva-ticum SSG (tā pārstāvēta tikai un vienīgi Žagares egļumežos), bet tikai Circaea alpina un Plagiomniumcuspidatum grupa. Tātad būtībā Austrumlatvijasauglīgākajiem (t.i., „nemorālākajiem”) egļu mežiemsalīdzinājumā ar Lietuvas ziemeļdaļas mežiem raksturīgadaudz mazāka nemorālo elementu klātbūtne.

Daudzos asociāciju Melico-Piceetum, Oxalido-Piceetum u.c. aprakstos vispār nav pārstāvēta nevienasugu grupa, kas norāda uz sugu sastāva nepiesātinātībuun varētu būt par pamatu atsevišķa varianta izdalīšanai.Interesanti arī tas, ka, lielai daļai līdz šim Austrumlatvijāaprakstīto asociāciju šajā datu masīvā (asociācijasMelico-Piceetum, Oxalido-Piceetum, Vacciniomyrtilli-Piceetum) neparādās konkrētu asociācijuraksturojoša socioloģiska sugu grupa, bet visās araugstu konstantumu pārstāvēta tikai Vaccinium vitis-idaea un Hylocomium splendens grupa. Tas rosinadomāt, ka minētajām asociācijām floristiskajā sastāvānav būtisku atšķirību, un rada šaubas, vai ir pamatsizdalīt tik daudz asociāciju.

Secinājumi247 sausieņu egļu mežu veģetācijas aprakstu

analīzes rezultātā izdalītas deviņas socioloģiskāssugu grupas (SSG). Trīs no tām ietver tikai boreālo

skujkoku mežu sugas, piecas grupas veidojas nonemorālo platlapju mežu raksturīgām sugām un vienagrupa sastāv tikai no mezofīto zālāju raksturīgāmsugām.

Izveidotās socioloģiskās sugu grupas veiksmīgiizmantojamas egļu mežu veģetācijas klasifikācijaspilnveidošanai. Sugu grupu sadalījums analizētajosveģetācijas aprakstos norāda uz līdzšinējās klasifi-kācijas nepilnībām, kas izpaužas kā pārāk liela veģe-tācijas vienību sadrumstalotība. Vairākām līdz šimizdalītām asociācijām un augu sabiedrībām neizdevāsizdalīt tikai tām raksturīgas unikālas socioloģiskās sugugrupas.

Tomēr lai izveidotu gan reģionāla mēroga klasifi-kācijai noderīgas, gan ekoloģiski saturīgas sugu gru-pas, nepieciešams ļoti plašs veģetācijas aprakstumateriāls ne vien no sausieņu egļu mežiem, bet ganaptverot visu skujkoku mežu klasi Vaccinio-Piceetea,kā arī platlapju mežu klasi Querco-Fagetea.

Literatūra1. Bišofa, B. (2000) Egļu mežu sabiedrību klasi-

fikācija un augsnes ķīmiskās īpašības. Bakalaura darbs.LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga,46 lpp.

2. Bruelheide, H. (1995) Die Grünlandgesel-lschaften des Harzes und ihre Standortsbedingungen.Mit einem Beitrag zum Gliederungsprinzip auf der Ba-sis von statistisch ermittelten Artengruppen. Disser-tationes Botanicae, 244: 1–338.

3. Bruelheide, H. (2000) A new measure of fidelityand its application to defining species groups. Jour-nal of Vegetation Science,11: 167–178.

4. Bruelheide, H., Chytry, M. (2000) Towards uni-fication of national vegetation classifications: A com-parison of two methods for analysis of large data sets.Journal of Vegetation Science, 11: 295–306.

5. Bruelheide, H., Jandt, U. (1994) Survey of lime-stone grasslands by statistically formed groups of dif-ferential species. Colloques Phytosociologiques,XXIII: 319-338.

6. Chytry, M., Exner, A., Hrivnak, R., Ujhazy, K.,Valachovič, M., Willner, W. (2002a) Context-depend-ence of diagnostic species: A case study of the Cen-tral European spruce forests. Folia Geobotanica, 37:403-417.

7. Chytry, M., Tichy, L., Holt, J., Botta-Dukat, Z.(2002b) Determination of diagnostic species with sta-tistical fidelity measures. Journal of Vegetation Sci-ence, 13: 79-90.

8. Dierschke, H. (1994) Pflanzensoziologie. VerlagEugen Ulmer, Stuttgart, 683 S.

9. Dierssen, K. (1996) Vegetation Nordeuropas.Ulmer, Stuttgart, 838 S.

10. Ellenberg, H. (1988) Vegetation Ecology of Cen-tral Europe. Cambridge University Press, 731 S.


30-39

39LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


11. Ellenberg, H., Weber, H.E., Düll, R., Wirth, V.,Werner, W., Paulißen, D. (1992) Zeigerwerte vonPflanzen in Mitteleuropa. Verlag Erich Goltze KG,Göttingen, 258 S.

12. Grabow, M., Manthey, M. (2002) Soil, Vegeta-tion and Phytomass Research in Abandoned Fields –a Comparison of Methods. Archives of Nature Con-servation & Landscape Research, vol 41, 1: 43–64.

13. Jermacāne, S., Laiviņš, M. (2001) Latvijā ap-rakstīto augu sabiedrību sintaksonu saraksts. LatvijasVeģetācija, 4: 115–132.

14. Koči, M., Chytry, M., Tichy, L. (2003) Formal-ized reproduction of an expert-based phytosociologicalclassification: A case study of subalpine tall-forb veg-etation. Journal of Vegetation Science, 14: 601–610.

15. Kreile, V. (1999) Krustkalnu rezervāta meža augusabiedrības. Latvijas Veģetācija, 2: 81–105.

16. Kreile, V. (2001) Teiču Dabas rezervāta egļu mežiminerālaugsnēs. Latvijas Veģetācija, 4: 71–79.

17. Matuszkiewicz, J. M. (2002) Zespoly lesnePolski. Wydawnictwo Naukowe PWN, Warszawa, 358.

18. Moravec, J. et al. [red.] (2002) Jehličnate lesy.In: Prehled vegetace Česke republiky, vol 3. Academia,Praha, 128 pp.

19. Mucina, L., Grabherr, G., Wallnöfer, S. (1993) DiePflanzengesellschaften Österreichs, Teil III. GustavFischer Verlag, Jena, 353 S.

20. Passarge, H., Hofmann, G. (1964) SoziologischeArtengruppen mitteleuropäischer Wälder. Archiv fürForstwesen, Bd. 13, H. 9: 913–937.

21. Petraglia, A., Tomaselli, M. (2003) Ecologicalprofiles of wetland plant species in the northern Apen-nines (N.Italy). Journal of Limnology, 62(1): 71–78.

22. Pignatti, S., Bianco, P., Fanelli, G., Guarino, R.,Petersen, J., Tescarollo, P. (2001) Reliability and effec-tiveness of Ellenberg’s indices in checking flora andvegetation changes induced by climatic variations. In:FINGERPRINTS of CLIMAT CHANGE – Adaptedbehavior and shifting species ranges (Eds. WaltherG.R., Burga C.A., Ewalds P.J.). Kluwer Academic/Ple-num Publishers, New York and London, 282–300.

23. Pott, R. (1995) Die PflanzengesellschaftenDeutschlands. Ulmer, Stuttgart, 622 S.

24. Scamoni, A. (1963) Einführung in die PraktischeVegetationskunde. VEB Gustav Fischer Verlag, Jena,236 S.

25. Strazdaite, J., Jankevičiene, R., Lazdauskaite, Ž.(1980) Žagares botaninio-zoologinio draustinioaugalija. In.: Žagares miškas (red. A. Lekavičius,R. Jankevičiene). Lietuvos TSR Mokslu Akademija,Botanikos institutas, 7.–29.

26. Tichy, L. (2002) JUICE, software for vegetationclassification. Journal of Vegetation Science, 13: 451–453.

27. Van der Maarel, E. (1993) Relations betweensociological-ecological species groups and Ellenbergindicator values. Phytocoenologia, 23: 343–362.

28. Буш, К.К., Аболинь, А.А. (1968) Строение иизменение растительного покрова важнейшихтипов леса под влиянием осушения. В кн.: Вопросыгидромелиорации. Зинатне, Рига, 71–126.

29. Лайвиньш, М. (1980) Экологические группырастений лесных сообществ охраняемых озерныхостровов Латвийской ССР. В кн.: Ботанические садыПрибалтики. Экологические исследования.Зинатне, Рига, 119–122.

30-39

40 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Egles stumbra dimensionāls vērtējumsThe Evaluation of Spruce Stem Dimensions

Ziedonis Sarmulis, Andris Drēska, Leonards Līpiņš, Dmitrijs LeontjevsLLU Meža fakultāte, e-pasts: [email protected] Faculty, LLU, e-mail: [email protected]

Abstract. The variations of spruce stem diameter, taper, bark thickness and percentage lengthwise the stem areconsidered in this article. Data are obtained by the analysis of the stems of 51 sample trees from stands expectedfor final felling in different places of Latvia. The dimensions of logs from butt-end, middle and top part of treestem are compared as well. It is concluded that taper and bark percentage differ significantly if calculated on thevolume basis or in correspondence to round timber measurement standard. It should be taken into account forpreparing of round timber measurement standard information basis.Key words: spruce, stem diameter, taper, bark thickness.

Z. Sarmulis et al. Egles stumbra dimensionāls vērtējums

IevadsNo egles sagatavotie kokmateriāli tiek daudzveidīgi

izmantoti, tāpēc to dimensionālais raksturojums tiekpastāvīgi noteikts atbilstoši ikdienas ražošanas vaja-dzībām. Tajā pašā laikā tas nebūt nenozīmē, ka irpietiekami daudz tādas informācijas par Latvijā augošoparasto egli kā apaļo kokmateriālu izejvielu, kas būtu kāneapšaubāms kokmateriālu uzmērīšanas uzlabojumupamats. Pašlaik mūsu valstī kokmateriālu uzmērīšanā vēlir daudz nepilnību, kas rada konfliktu situācijaskoktirdzniecības gadījumos, ir iemesls neprecizitātēmkokmateriālu uzskaitē, dod iespēju iegūt mantiskasvērtības nelikumīgā ceļā. Lai gan jauns apaļo kokma-teriālu uzmērīšanas standarts ir spēkā jau kopš 2003. g.aprīļa [1], tā prasības ir grūti izpildāmas tajos punktos,kur pagaidām trūkst labi pamatotas un ērti izmantojamāformā sagatavotas informatīvās bāzes kokmateriāluraukuma, mizas biezuma un mizas procentuālā daudzumanoteikšanai. Kokmateriālu raukums nepieciešams kokma-teriālu individuālā uzmērīšanā tilpuma noteikšanai pēctievgaļa caurmēra. Šim tilpuma noteikšanas paņēmienamir vairākas priekšrocības (var lietot sakrautiem kokma-teriāliem, viegli iegūt caurmēru un tilpumu ar mizu un beztās, neietekmē resgaļa blīzums?, tievgaļa caurmērs irsvarīgs tehnoloģisks parametrs kokmateriālu šķirošanā),tāpēc Latvijā to plaši lieto. Mizas biezuma vērtējumssavukārt nepieciešams tilpuma noteikšanā pēc viduscaurmēra vai caurmēra mērījumiem ar nelielu intervālu,bet mizas procentuālais daudzums – sakrautu kok-materiālu tilpuma atrašanai. Datus, kas izmantojami šorādītāju skaidrošanai, LLU Meža izmantošanas katedrāiegūst LZP tematikas pētījumos par Latvijas koku sugukoksni kā izejvielu, un pēdējā laika darbos parrūpniecisko koku sugu mizas biezuma un raukumasadalījuma likumsakarībām [2, 3, 4]. Līdzšinējā literatūrāpieejamie dati ir vai nu pārāk vispārināti, vai Latvijasapstākļiem neatbilstoši [5]. Tāpēc darbam izvirzīts mērķisnoskaidrot stumbra raukuma un mizas biezuma rādītājusciršanas vecuma eglēm.

Ir iegūts datu materiāls, analizējot egles stumbrus,kas sagatavoti ciršanas vecumu sasniegušās mežau-dzēs dažādās Latvijas vietās. Datu apstrādes rezultātusatspoguļojot šajā rakstā, galvenais uzsvars likts uzdimensionālajām apaļo kokmateriālu atšķirībām stumbraresgaļa daļā, vidū un galotnes daļā. Analīze veikta,stumbrus sadalot pa grupām atkarībā no to caurmērakrūšaugstumā. Jāatzīst, ka izdarītie secinājumi pārsvarāraksturo tendences, palīdz precizēt virzienus tālākiempētījumiem, jo izejas datu apjoms nav pietiekami lielsstatistiski pamatotu slēdzienu ieguvei.

Materiāli un metodesDati pētījumu veikšanai ievākti ciršanas vecuma egļu

audzēs septiņos parauglaukumos dažādās Latvijasvietās: Auce, Jaunpiebalga, Kaive, Misa, Rinda, Rucava,Saldus. Parauglaukumi izvēlēti tā, lai tie pārstāvētu lielākuvalsts teritorijas daļu, kā arī raksturīgākos meža augšanasapstākļu tipus un mežaudzi raksturojošus rādītājus.Paraugkoki izvēlēti randomizēti. Rezultāti pamatoti ar 51paraugkoka stumbra mērījumiem.

Katra izvēlētā paraugkoka stumbram caurmērs mē-rīts ar un bez mizas divos savstarpēji perpendikulārosvirzienos. No stumbra resgaļa līdz 3 m attālumam tasdarīts ik pa 1 m, bet tālāk – ar 2 m intervālu. Pamatojotiesuz veiktajiem mērījumiem, iegūti stumbra caurmēra unmizas biezuma skaitliskie lielumi, pakāpeniski attālinotiesno stumbra resgaļa griezuma līdz vietai galotnes daļā,kur caurmērs ar mizu ir samazinājies līdz 3 cm. Paraugkokukrūšaugstuma caurmēri ir no 13 līdz 48 cm, stumbru ga-rumi – no 12.2 līdz 31.9 m. Konstatēta analizēto stumbrusadalījuma atbilstība normālajam pēc krūšaugstumacaurmēra. Raksta apjoma ierobežojumu pēc pārbaudesgaita tajā nav parādīta.

Turpmākai apstrādei dati grupēti pēc stumbrakrūšaugstuma caurmēra: 16, 20, …, 48 cm.

Lai noteiktu dimensionālās atšķirības kokma-teriāliem, kas sagatavoti stumbra resgalī, vidū un galot-nes daļā, katram paraugkoka stumbram noteiktas

40-47

41LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Lst

Lzb

0.5 Lzb

10 cm

3 m 3 m 3 m

4 m 4 m

4 m

5 m 5 m 5 m


sagarumošanas vietas kā parādīts shēmā (sk. 1. att.).Salīdzināšanai ņemta tikai stumbra daļa no resgaļa

griezuma līdz vietai, kur caurmērs bez mizas samazināslīdz 10 cm, kas atbilst jaunā apaļo kokmateriālusortimentu standarta prasībām attiecībā uz minimālocaurmēru [6]. Iedomātās sagarumošanas vietas no-teiktas trim atšķirīgiem kokmateriālu garumiem: 3, 4 un5 m. Šādus garumus mēra no stumbra resgaļa griezumaplaknes (stumbra galotnes virzienā) un no plaknesstumbra galotnes daļā, kur caurmērs bez mizas ir 10 cm,garumu 3, 4 vai 5 m atliekot stumbra resgaļa virzienā.Tādējādi stumbra viduspunkts ir attāluma vidū starpstumbra resgaļa griezumu un 10 cm caurmēramatbilstošu tievgaļa griezuma vietu. No šā viduspunktaatliekot uz vienu un otru pusi 1.5 , 2.0 vai 2.5 m, iegūstsagarumošanas vietas stumbra vidusdaļā analizējamiem3, 4 un 5 m gariem kokmateriāliem. Katrai 3, 4 vai 5 mgarajai stumbra daļai noteikts caurmērs ar mizu un bezmizas resgalī (stumbra resgaļa daļā – 0.5 m attālumā noresgaļa griezuma), vidū un tievgalī, aprēķināts tilpumsar mizu un bez mizas, tievgaļa caurmēram un tilpumamatbilstošais raukums, vidējais mizas biezums. Tā kātilpums aprēķināts, izraudzīto kokmateriāla garumusadalot pa 1 dm garām daļām (tādējādi tiek praktiskiizslēgta stumbra formas ietekme) un summējot šo daļutilpumus, tad var uzskatīt, ka atrastais lielums ir tuvsfaktiskajai tilpuma skaitliskajai vērtībai. Ja teorētiskiaprēķina šādi noteiktam tilpumam un attiecīgās stumbradaļas tievgaļa caurmēram atbilstošu raukumu, tad tas irlielums, kas var dot faktiskajam tilpumam tuvākorezultātu tilpuma noteikšanā pēc tievgaļa caurmēra. Tas,cik pilnīgi šāds teorētiski aprēķināts raukums (turpmāktekstā un tabulās minēts kā “aprēķinu raukums”) sakrītar lielumu, ko iegūst atbilstoši standarta prasībām veiktā

1. att. Stumbra sagarumošanas shēma resgalī, vidū un galotnes daļā sagatavotu kokmateriālu dimensionāloatšķirību konstatēšanai:

(Lst – stumbra garums, Lzb – zāģbaļķa minimālajam caurmēram atbilstoša stumbra daļa).Fig. 1. The crosscutting pattern of the stem to obtain dimensional difference between logs of the butt-end,

middle and top part(Lst – stem length, Lzb – the stem portion corresponding to the minimum sawlog diameter).

raukuma aprēķinā [1], parādīts šā raksta tālākajā nodaļā(sk. “Rezultāti un diskusija”).

Līdzīgā veidā vērtēti mizas biezuma un procentuālādaudzuma lielumi, kas, līdzīgi kā raukums, aprēķināti arīteorētiski, par pamatu ņemot nogriežņa tilpumu ar mizuun bez mizas (turpmāk tekstā un tabulās attiecīgi minētikā “aprēķinu mizas biezums” un “aprēķinu mizasprocentuālais daudzums”). Tālāk tie attiecīgi salīdzinātiar mizas biezumu nogriežņa vidū un šim biezumamatbilstošo mizas procentuālo daudzumu.

Datu matemātiskai apstrādei izmantoti tipveidapaņēmieni variācijas rindu, vidējo lielumu, izkliedesrādītāju, reprezentācijas kļūdu u.c. viendimensijasparaugkopu statistisko rādītāju noteikšanai [7].

Rezultāti un diskusijaAplūkojot caurmēra izmaiņas visā stumbra garumā,

konstatēts, ka to raksturs (sk. caurmēra izmaiņasraksturojošo līkņu formu 2. att.) starp stumbru caurmēragrupām galvenokārt atšķiras ar caurmēra skaitliskolielumu un tā izmaiņu straujumu stumbra garenassvirzienā: resnākiem kokiem kā viens, tā otrs no minē-tajiem rādītājiem ir lielāks. Šāda veida raksturojumspraktiski izmantojams ātrai kokmateriālu vidējā caurmēranoteikšanai, ko iespējams iegūt no katras krūšaugstumacaurmēra grupas stumbriem. Saprotams, ka faktiskiestumbru garumi katras caurmēra grupas ietvaros navvienādi, un tāpēc reālos apstākļos sagatavoto kokma-teriālu caurmēri atšķiras no vidējiem.

Stumbra caurmēra izmaiņu raksturs dod uzskatāmupriekšstatu par raukumu. Darba gaitā raukuma izmaiņasstumbra garenass virzienā noteiktas katram analizētajamparaugkokam. Pēc tam tās izmantotas vidējo lielumunoteikšanai katrā krūšaugstuma caurmēra grupā.

40-47

42 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Pamatojoties uz aprēķinātajiem vidējiem aritmētiskajiemun standartnovirzēm, iespējams atrast varbūtību kādanoteikta raukuma skaitliskā lieluma iespējai. Tas, kādair varbūtība, ka raukums nepārsniegs 1 cm m-1, parādīts3. attēlā, kur redzamas varbūtības skaitliskā lielumaizmaiņas stumbra garenass virzienā katrā krūšaugstumacaurmēra grupā. Tā kā resnākiem kokmateriāliem rau-kums ir lielāks [2], tad viegli saprotama attēlā redzamāievērojamā atšķirība starp varbūtības lielumu tievākajiemun resnākajiem stumbriem: pirmajiem tā var būt pat


0

10

20

30

40

0 10 20Attālums no stumbra resgaļa, m

Distance from the stem butt end, m

Ca u

rmçr

s,cm

Dia

met

er,c

m

123

4 5

6

7

8

pavisam tuvu skaitlim 1, kamēr otrajiem nepārsniedz0.8. Sagatavojot kokmateriālu uzmērīšanas standartalietošanas vajadzībām nepieciešamo informatīvomateriālu, jācenšas panākt, lai tur ievietotie skaitliskielielumi būtu iespējami ar varbūtību 0.95. Tas nozīmē,ka, spriežot pēc 3. att. redzamajiem varbūtības lielumiem,nebūs pietiekami raukuma skaitliskos lielumus dot tikaipa krūšaugstuma caurmēra grupām, bet vajadzēs lietotsīkāku iedalījumu pa raukumu ietekmējošiem faktoriem,lai garantētu minētā lieluma varbūtību.

2. att. Caurmēra izmaiņu raksturs pa stumbru krūšaugstuma caurmēra grupām: 1–40 cm (R2 =0.97);2–6 cm (R2 =0.82); 3–32 cm (R2 =0.91); 4 – vidēji starp visām grupām (R2 =0.92); 5–28 cm (R2 =0.91);

6–24 cm (R2 =0.85); 7–20 cm (R2 =0.89); 8–16 cm (R2 =0.82).Fig. 2. The pattern of the variation of diameter in different breast-height diameter classes:

1–40 cm (R2 =0.97); 2–36 cm (R2 =0.82); 3–32 cm (R2 =0.91); 4 – on average among all classes (R2 =0.92);5–28 cm (R2 =0.91); 6–24 cm (R2 =0.85); 7–20 cm (R2 =0.89); 8–16 cm (R2 =0.82).

3. att. Varbūtība, ka raukums nepārsniedz 1 cm m-1 dažādās stumbru krūšaugstuma caurmēra grupās:1–16 cm (R2 =0.80); 2–20 cm (R2 =0.67); 3 – vidēji starp visām grupām (R2 =0.79); 4–24 cm (R2 =0.53);

5–28 cm (R2 =0.73); 6–36 cm (R2 =0.58); 7–32 cm (R2 =0.67); 8–40 cm (R2 =0.61).Fig. 3. Probability that the taper doesn’t exceed 1 cm m-1 in different breast-height diameter classes:

1–16 cm (R2 =0.80); 2–20 cm (R2 =0.67); 3 – on average among all classes (R2 =0.79); 4–24 cm (R2 =0.53);5–28 cm (R2 =0.73); 6–36 cm (R2 =0.58); 7–32 cm (R2 =0.67); 8–40 cm (R2 =0.61).

40-47

00.10.20.30.40.50.60.70.80.9

1

0 10 20Attālums no stumbra resgaļa, m


Varb

ūtīb

aPr

obab

ility

1 2 3 4 5 6 7 8

43LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Līdzīgi kā iepriekšējos gadījumos arī mizas biezumaizmaiņai stumbra garenass virzienā vispirms izsekotskatram stumbram atsevišķi, pēc tam aprēķināti vidējielielumi pa stumbru krūšaugstuma caurmēra grupām.Skatot visus izdarītos mizas biezuma mērījumus kopā(4. att.), redzama to lielā izkliede ap vidējo lielumuatspoguļojošu līniju. Tas norāda, ka mizas biezumsmainās ne tikai stumbra garenass virzienā, bet ir atkarīgsvēl no kādiem citiem tā skaitlisko lielumu ietekmējošiemapstākļiem. Kā pirmais starp šiem pārējiem noteikti ircaurmērs, jo pētījumos izdarītais mizas biezumasalīdzinājums starp krūšaugstuma caurmēra grupāmliecina par nepārprotamām atšķirībām, kas ir izteiktākas

y = 5E-06x4 - 0.0004x3 + 0.0098x2 - 0.1025x + 0.9938R2 = 0.1752

0

0.5

1

1.5

2

2.5

0 10 20 30Attālums no stumbra resgaļa, m


Miz

asbi

ezum

s,cm

Bar

kth

ickn

ess,

cm


stumbra resgalī un pakāpeniski samazinās tā tievgaļavirzienā. Šajā darbā izmantotais datu materiāls nebijapietiekams, lai noskaidrotu citus viegli konstatējamusun skaitliskā formā bez grūtībām izsakāmus eglesstumbra mizas biezumu ietekmējošus apstākļus.

Vidējais mizas biezums nepārsniedz 1 cm stumbraresgalī, bet tievgalī ir tikai nedaudz mazāks nekā puseno tā. Šie lielumi būtiski neatšķiras no iepriekšējospētījumos konstatētajiem [3, 4].

Mizas procentuālā daudzuma izmaiņu rakstursstumbra garenass virzienā ir citādāks nekā mizasbiezumam. Tuvojoties stumbra tievgalim, kur caurmērssamazinās strauji, bet miza kļūst tikai nedaudz plānāka,

4. att. Egles paraugkoku stumbru mizas biezums.Fig. 4. The bark thickness of the spruce sample trees stems.

00.10.20.30.40.50.60.70.80.9

1

0 10 20 30Attālums no stumbra resgaļa, m


Varb

ūtīb

aPr

obab

ility

2

3

4

5

6

8

7

1

5. att. Varbūtība, ka mizas tilpums nepārsniedz 10 % dažādās stumbru krūšaugstuma caurmēra grupās:1–36 cm (R2 =0.90); 2–40 cm (R2 =0.96); 3–32 cm (R2 =0.95); 4–28 cm (R2 =0.66); 5 – vidēji starp visām grupām

(R2 =0.27); 6–24 cm (R2 =0.42); 7–20 cm (R2 =0.21); 8–16 cm (R2 =0.62).Fig. 5. Probability that the bark volume doesn’t exceed 10 % in different breast-height diameter classes:

1–36 cm (R2 =0.90); 2–40 cm (R2 =0.96); 3–32 cm (R2 =0.95); 4–28 cm (R2 =0.66); 5 – on average among allclasses (R2 =0.27); 6–24 cm (R2 =0.42); 7–20 cm (R2 =0.21); 8–16 cm (R2 =0.62).

40-47

44 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

mizas procentuālais daudzums strauji palielinās. To irsvarīgi ievērot, aprēķinot no stumbra galotnes daļassagatavoto kokmateriālu tilpumu pēc kraujmēra.

Līdzīgi kā raukuma analīzē, mizas procentuālaisdaudzums aprēķināts ne tikai tā, lai konstatētu tā izmaiņasstumbra garenass virzienā atsevišķi katram paraugkokamun vidēji katrā krūšaugstuma caurmēra grupā, bet,pamatojoties uz aprēķinātajiem vidējiem aritmētiskajiemun standartnovirzēm, noteikta varbūtība, ar kādusagaidāms, ka mizas procentuālais daudzums nepārsniedz10% (sk. 5. att.). Šāda varbūtība nepārsniedz apmēram0.25 tievākajiem stumbriem un 0.70 – resnākajiem, jaaplūko stumbra daļu, kur mizas ir relatīvi mazāk. Stumbratievgaļa daļā šāda varbūtība ir tikai ap 0.10. Tas norādauz nepieciešamību iegūt labi pamatotus skaitliskoslielumus praktiskai lietošanai tieši attiecībā uz šajāstumbra daļā sagatavotajiem kokmateriāliem.

No stumbra resgaļa, vidus un galotnes daļas saga-tavojamo kokmateriālu dimensiju vērtēšanai noteiktsto caurmērs tievgalī, resgalī (stumbru resgaļa daļas

sortimentiem – atkāpjoties 0.5 m no resgaļa griezuma)un vidū katram nogrieznim atsevišķi, bet pēc tamaprēķināti šo lielumu vidējie rādītāji pa stumbru krūš-augstuma caurmēra grupām. Līdzīgi katram nogrieznimatsevišķi, bet pēc tam aprēķinot vidējos rādītājus pastumbru krūšaugstuma caurmēra grupām, noteiktsraukums, mizas biezums un mizas procentuālais dau-dzums (skat. 1. tabulu).

Kā redzams no datiem 1. tabulā, kokmateriālus arcaurmēru virs 26 cm tievgalī var sagatavot no kokiem,kuru krūšaugstuma caurmērs ir vismaz 32 cm. Raukumsšādiem kokmateriāliem parasti pārsniedz 1 cm m-1, mizasbiezums ir ap 1 cm, mizas procentuālais daudzums – ap10…11 %. No tāda paša resnuma stumbru vidusdaļāsagatavotiem kokmateriāliem tievgaļa caurmērs vēl irvirs 20 cm. Raukums ir nedaudz mazāks nekā stumbraresgalī, bet nav vairs tik mazs kā ap 1/3 no stumbragaruma. Mizas biezums ir samazinājies. Mizas procen-tuālais daudzums maz atšķiras no šā rādītāja lielumastumbra resgaļa kokmateriāliem.


Mizas / Bark: Krūšaugstuma caurmēra grupa,

cm / The group of breast height diameter, cm

Caurmērs tievgalī, bez mizas, cm / Diameter under bark at top end,

cm

Raukums, cm m-1 / Taper, cm m-1

biezums, cm / thickness, cm

tilpums, % / volume, %

1. 2. 3. 4. 5. Stumbra resgalis: / Stem butt end:

3m

16 20 24 28 32 36 40

14.2 ± 0.5 17.5 ± 0.3 20.8 ± 0.4 24.7 ± 0.3 28.6 ± 0.5 30.9 ± 0.7 36.1 ± 0.4

0.96 ± 0.13 1.05 ± 0.09 1.28 ± 0.21 1.45 ± 0.12 1.39 ± 0.26 2.26 ± 0.24 2.02 ± 0.33

0.5 ± 0.0 0.7 ± 0.0 0.8 ± 0.0 0.9 ± 0.1 0.9 ± 0.1 0.9 ± 0.1 1.2 ± 0.1

12.3 ± 0.9 14.1 ± 0.9 13.0 ± 0.8 11.9 ± 0.6 11.1 ± 1.4 9.3 ± 0.6 11.1 ± 1.1

4m 16 20 24 28 32 36 40

13.7 ± 0.5 16.9 ± 0.3 20.3 ± 0.4 23.9 ± 0.3 27.9 ± 0.5 30.1 ± 0.7 35.4 ± 0.4

0.78 ± 0.06 0.85 ± 0.05 0.95 ± 0.11 1.18 ± 0.07 1.11 ± 0.14 1.64 ± 0.12 1.48 ± 0.17

0.5 ± 0.0 0.7 ± 0.0 0.8 ± 0.0 0.8 ± 0.1 0.9 ± 0.1 0.8 ± 0.1 1.1 ± 0.1

12.1 ± 0.8 13.9 ± 0.8 12.7 ± 0.7 11.7 ± 0.6 10.8 ± 1.3 9.3 ± 0.6 10.9 ± 1.1

5m 16 20 24 28 32 36 40

13.2 ± 0.5 16.3 ± 0.3 19.7 ± 0.4 23.1 ± 0.4 27.2 ± 0.4 29.5 ± 0.7 35.0 ± 0.5

0.68 ± 0.05 0.76 ± 0.05 0.82 ± 0.08 1.02 ± 0.06 0.94 ± 0.10 1.31 ± 0.08 1.13 ± 0.09

0.5 ± 0.0 0.7 ± 0.0 0.7 ± 0.0 0.8 ± 0.0 0.9 ± 0.1 0.8 ± 0.1 1.1 ± 0.1

11.9 ± 0.7 13.9 ± 0.8 12.4 ± 0.7 11.7 ± 0.6 10.7 ± 1.3 9.3 ± 0.6 10.7 ± 1.1

1. tabula / Table 1Dažādās egles stumbra daļās sagatavotu apaļo kokmateriālu dimensionālie rādītāji

The round timber dimensional indices at different parts of spruce stem

40-47

45LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


1. tabulas turpinājums / Table 1 continued

1. 2. 3. 4. 5. Vidusdaļa: / Middle part:

3m

16 20 24 28 32 36 40

12.4 ± 0.3 14.6 ± 0.3 17.0 ± 1.9 18.9 ± 0.4 22.0 ± 0.1 23.8 ± 0.6 28.0± 0.5

0.67 ± 0.07 0.84 ± 0.06 1.12 ± 0.10 1.12 ± 0.06 1.11 ± 0.10 1.29 ± 0.09 1.21 ± 0.03

0.4 ± 0.0 0.6 ± 0.0 0.6 ± 0.0 0.6 ± 0.0 0.7 ± 0.1 0.6 ± 0.0 0.8 ± 0.1

11.6 ± 0.5 13.8 ± 0.7 11.1 ± 0.8 11.4 ± 0.6 10.6 ± 1.0 9.4 ± 0.3 10.1 ± 1.2

4m 16 20 24 28 32 36 40

3.3 ± 0.3 14.3 ± 0.3 16.6 ± 0.4 18.5 ± 0.3 21.6 ± 0.1 23.3 ± 0.6 27.5 ± 0.5

0.61 ± 0.06 0.76 ± 0.06 1.02 ± 0.09 10.1 ± 0.06 10.1 ± 0.10 1.16 ± 0.09 1.06 ± 0.02

0.4 ± 0.0 0.6 ± 0.0 0.6 ± 0.0 0.6 ± 0.0 0.7 ± 0.1 0.6 ± 0.0 0.8 ± 0.1

11.6 ± 0.5 13.9 ± 0.7 11.1 ± 0.8 11.4 ± 0.6 10.6 ± 1.0 9.4 ± 0.3 10.1 ± 1.2

5m 16 20 24 28 32 36 40

11.8 ± 0.2 13.9 ± 0.3 16.1 ± 0.4 18.0 ± 0.3 21.1 ± 0.2 22.7 ± 0.6 27.1 ± 0.5

0.59 ± 0.05 0.74 ± 0.06 0.97 ± 0.09 0.95 ± 0.05 0.95 ± 0.10 1.12 ± 0.10 1.00 ± 0.02

0.4 ± 0.0 0.6 ± 0.0 0.6 ± 0.0 0.6 ± 0.0 0.7 ± 0.1 0.6 ± 0.0 0.8 ± 0.1

11.6 ± 0.5 13.9 ± 0.7 11.1 ± 0.8 11.4 ± 0.6 10.6 ± 1.0 9.4 ± 0.3 10.1 ± 1.2

Galotnes daļa: / Top part: 3m

16 20 24 28 32 36 40

10.0 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.2 ± 0.0

0.91 ± 0.06 1.32 ± 0.10 1.65 ± 0.14 1.61 ± 0.06 1.79 ± 0.09 1.93 ± 0.05 2.28 ± 0.09

0.4 ± 0.0 0.5 ± 0.0 0.4 ± 0.0 0.4 ± 0.0 0.5 ± 0.1 0.5 ± 0.0 0.6 ± 0.1

12.2 ± 0.5 14.7 ± 0.7 11.9 ± 0.4 12.5 ± 1.3 14.1 ± 1.5 12.7 ± 0.7 14.5 ± 1.4

4m 16 20 24 28 32 36 40

10.0 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.2 ± 0.0

0.81 ± 0.06 1.19 ± 0.09 1.51 ± 0.12 1.48 ± 0.05 1.66 ± 0.08 1.81 ± 0.05 2.12 ± 0.08

0.4 ± 0.0 0.5 ± 0.0 0.4 ± 0.0 0.4 ± 0.0 0.5 ± 0.1 0.5 ± 0.0 0.6 ± 0.1

12.1 ± 0.5 14.5 ± 0.7 11.6 ± 0.4 12.2 ± 1.2 13.6 ± 1.4 12.1 ± 0.6 13.8 ± 1.4

5m 16 20 24 28 32 36 40

10.0 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.1 ± 0.0 10.2 ± 0.0

0.75 ± 0.06 1.10 ± 0.08 1.42 ± 0.11 1.40 ± 0.05 1.58 ± 0.08 1.72 ± 0.05 2.00 ± 0.08

0.4 ± 0.0 0.5 ± 0.0 0.4 ± 0.0 0.4 ± 0.0 0.5 ± 0.1 0.5 ± 0.0 0.6 ± 0.1

12.0 ± 0.5 14.4 ± 0.8 11.4 ± 0.4 11.9 ± 1.2 13.2 ± 1.4 11.7 ± 0.6 13.3 ± 1.4

40-47

46 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Atšķirība, % / Difference, % Kokmateriāla sagatavošanas vieta un tā garums, m /

The location of log and its length, m

raukums / taper

mizas biezums / bark thickness

mizas procentuālais daudzums /

bark percentage Stumbra resgalis: / Stem butt end:

3m 4m 5m

-(7.6 ± 0.6) -(17.0 ± 1.0) -(21.9 ± 1.6)

4.9 ± 1.0 6.9 ± 1.1 7.1 ± 1.1

4.0 ± 0.7 4.1 ± 2.3 5.6 ± 1.2

Stumbra vidus: / Middle part:

3m 4m 5m

33.3 ± 1.7 19.7 ± 1.4 14.9 ± 0.6

1.9 ± 0.0 1.5 ± 0.1 1.3 ± 0.1

3.2 ± 0.6 3.2 ± 0.6 3.3 ± 0.6

Galotnes daļa: / Top part:

3m 4m 5m

12.5 ± 2.3 8.3 ± 2.1 7.0 ± 2.1

1.8 ± 0.1 1.4 ± 0.1 1.1 ± 0.1

7.5 ± 0.6 7.0 ± 0.6 7.4 ± 1.1

Redzama arī raukuma saistība ar trim tā skaitliskolielumu būtiski ietekmējošiem apstākļiem: stumbra daļu,no kuras kokmateriāls sagatavots; stumbra caurmēru;kokmateriāla garumu.

Savstarpēji salīdzinot raukumu, mizas biezumu unmizas procentuālo daudzumu ar šo rādītāju vērtībāmatbilstoši tilpuma aprēķinam un atšķirību pēc tam izsakotprocentos (par 100 % pieņemts teorētiski aprēķinātaislielums), iegūti 2. tabulā sakopotie lielumi. Kā redzams,tad salīdzinātie lielumi pilnīgi nesakrīt nevienā gadījumā,tomēr dažas no atšķirībām var uzskatīt par mazno-zīmīgām, jo tās nepārsniedz 5%. To droši var teikt parmizas biezumu stumbra vidus un galotnes daļāsagatavotiem kokmateriāliem, mizas procentuālodaudzumu stumbra vidusdaļā. Stumbra resgalī sagata-votu 3 m garu kokmateriālu mizas biezuma, tāpat 3 un4 m garu šajā stumbra daļā sagatavotu kokmateriālumizas procentuālā daudzuma atšķirība jau ir vairākuzmanību saistoša, jo ir starp 4 un 5%. Visos pārējosgadījumos atšķirība pārsniedz 5%.

Visvairāk atšķiras raukums. Atšķirība skaitliski irlielāka garākiem kokmateriāliem stumbra resgalī unīsākiem vidus un tievgaļa daļā. Stumbra resgalī aprēķinuraukums ir par 8…22% mazāks nekā atbilstošistandartam noteiktais. Tas nozīmē, ka pēc tievgaļacaurmēra un standartam atbilstoši noteikta raukumaaprēķinātais kokmateriāla tilpums pārsniegs tā īstenolielumu. Savukārt ar tādu pašu paņēmienu stumbra vidusun tievgaļa daļā sagatavotiem kokmateriāliem aprēķi-nātais tilpums būs mazāks nekā patiesais lielums, jo te

2. tabula / Table 2Apaļo kokmateriālu dimensionālo rādītāju atšķirības,

tos salīdzinot ar patiesajam tilpumam atbilstošiem lielumiemThe difference between round timber dimensional indices and the ones

corresponding to the true timber volume


standartam atbilstoši noteiktais raukums ir par 7…33%mazāks nekā aprēķinu raukums. Starp aprēķinu mizasprocentuālo daudzumu un tādu, kas noteikts atbilstošimizas biezumam un kokmateriāla caurmēram šākokmateriāla vidū, ir 5% pārsniedzoša atšķirība. Tasnorāda, ka raukuma, mizas biezuma un mizas procen-tuālā daudzuma skaitlisko lielumu noteikšanai, kasparedzēti izmantošanai kopā ar uzmērīšanas standartu,būtu lietderīgi izstrādāt precīzākus rezultātus nodro-šinošus paņēmienus.

Secinājumi1. Vidējais egles stumbra mizas biezums nepār-

sniedz 1 cm stumbra resgalī, bet tievgalī ir nedaudzmazāks nekā puse no minētā lieluma.

2. Sagatavojot raukuma tabulas kokmateriālu uz-mērīšanas standarta lietošanas vajadzībām, jāņem vērā,ka pēc standarta aprēķinātā raukuma lielums stumbraresgaļa daļā ir lielāks, bet vidusdaļā mazāks nekākokmateriāla patiesajam tilpumam atbilstošais. Resgaļadaļā atšķirība var sasniegt 22%, vidusdaļā – 33 %.

3. Varbūtība, ar kādu sagaidāms, ka mizasprocentuālais daudzums ir mazāks nekā 10%, nepār-sniedz apmēram 0.25 tievākajiem stumbriem un 0.70 –resnākajiem.

4. Stumbra tievgaļa daļā sagatavoto kokmateriālumizas procentuālais daudzums, aprēķināts pēc patiesātilpuma ar mizu un bez mizas, ir par apmēram 7% lielāksnekā kokmateriāla vidusdaļas caurmēram atbilstošais.

40-47

47LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Literatūra1. Apaļo kokmateriālu uzmērīšana. LVS 82-2003

(2003) Rīga, VSIA Latvijas standarts, 27 lpp.2. Pētījumi par Latvijas rūpniecisko koku sugu

mizas biezuma un raukuma sadalījuma likum-sakarībām. Atskaite, līgums Nr. T24 (2004) Jelgava,LLU, 46 lpp.

3. Latvijas koksnes konkurētspējas un kvalitāteskompleksais izvērtējums. Ziņojums par līguma izpildiNr. 9/04 (2004) Jelgava, LLU, 89 lpp.

4. Drēska, A., Līpiņš, L., Sarmulis, Z. (2003) Priedesun egles stumbru mizas biezums. Mežzinātne,12(45)’2002, 131.-137.

5. Schmidt-Vogt, H. (1986) Die Fichte. Band II/1.2. Hamburg und Berlin, Paul Parey, 563 s.

6. Apaļo kokmateriālu kvalitātes prasības.Latvijas standarts LVS 80-2004 (2004) Rīga, VSIALatvijas standarts, 21 lpp.

7. Arhipova, I., Ramute, L., Žuka, L. (1997)Matemātiskās statistikas uzdevumu risināšana ar MSExcel. I daļa. LLU, Jelgava, 121 lpp.

40-47

48 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Egļu stumbru kvalitāte saistībā ar audžu izvietojumuLatvijā un meža tipiem

Latvia: Spruce Stem Quality Depending onStand Location and Forest Site Type

Edvīns ŠpalteLatvijas Valsts Mežzinātnes institūts “Silava”, e-pasts: [email protected]

Latvian State Forestry Research Institute “Silava”, e-mail: [email protected]

Abstract. In Latvia, over the past decade the vitality of spruce is decreasing, believed to be due to the adverseimpact of global pollution on the nutrition regime of spruce. The objective of the given research is to assess theresistance to increasing environment pollution of the Dm Hylocomiosa site type forests and those on drainedpeaty and mineral soils and work out recommendations for revitalizing the stands to increase the yield of timber.Analyzed is the standing volume of 61 forest stands prepared for harvesting, measuring after felling 20 tree stemsof the diameter above 30 cm. The average standing volume describes the soil fertility of the respective forest sitetype while the standard deviation from the average stands for the totality of ecological factors affecting standingvolume. The analysis shows the forest stands on the drained peaty soils to be the most susceptible to environ-ment pollution. The application of mineral fertilizers is suggested as a remedial measure.Key words: standard deviation, standing volume, analysis, soil, spruce.

E. Špalte Egļu stumbru kvalitāte saistībā ar audžu izvietojumu Latvijā un meža tipiem

IevadsMeža ilgspējīgas apsaimniekošanas svarīgs

priekšnoteikums ir meža resursu racionāla izmantošanaun kvalitatīva atjaunošana. Veicamā darba mērķis irmežsaimniecības rentabilitātes paaugstināšana,sekmējot meža augšņu auglības potenciāla pilnvērtīguizmantošanu. To iespējams panākt, pilnveidojotmežkopības pasākumu kompleksu atbilstoši ekolo-ģiskajai situācijai mežā, tādēļ pētījumu uzdevums bijaanalizēt egļu stumbru kvalitāti ciršanas vecuma audzēssaistībā ar audžu izvietojumu Latvijā un meža tipiem.

Pētījumu objekti un metodikaPētījuma materiāls iegūts Ziemeļkurzemes, Dienvid-

kurzemes, Zemgales, Vidusdaugavas, Rietumvidzemesun Ziemeļlatgales mežsaimniecībās. Damakšņa, vēra,āreņu un kūdreņu meža tipos augošā 61 audzē pēc kokunociršanas kailcirtē uzmērīti 1220 uz zemes guļošistumbri. Darbā izmantots arī cirsmas dastojums unkrājas novērtējums, kas satur plašu informāciju parnociršanai sagatavoto audzi.

Egļu audžu kvalitāti raksturo pirmās šķiras zāģbaļķukrāja, kas izteikta procentos pret egļu kopkrāju (Špalte,Zālītis, 2003). Egļu stumbru kvalitātes kritēriji izvēlētiatbilstoši egļu pirmās šķiras zāģbaļķu gatavošanastehniskām prasībām, kuras nosaka Latvijas Valstsstandarts (1997). Pirmās šķiras zāģbaļķus iespējamsgatavot no eglēm, kas pieder 32 cm un augstākāmcaurmēra pakāpēm (Špalte, Zālītis, 2003). Tālākā tekstātās nosauktas par resnām eglēm, bet stumbra daļu,kuras zarainums pieļauj pirmās šķiras zāģbaļķugatavošanu – par stumbra mazzaraino daļu. Svarīgsstumbra kvalitātes kritērijs ir stumbra raukums, jo,

palielinoties gatavojamo zāģbaļķu raukumam, sama-zinās garenzāģēšanā iegūstamo zāģmateriālu krāja. Šajādarbā iekļauti pētījumu rezultāti par valdaudzes resnoegļu krāju, stumbru vidējo caurmēru un mazzaraināsdaļas vidējo garumu saistībā ar ekoloģisko faktoruietekmi uz koku barošanās režīmu.

Cirsmas novērtējuma pašreizējais algoritms neno-drošina iespēju izskaitļot pirmās šķiras zāģbaļķu krāju,tāpēc tās noteikšanai un stumbra raukuma aprēķi-nāšanai izmantoti paraugkoku mērījumi. Katrā cirsmāgadījuma atlases ceļā izvēlēti 20 resno egļu stumbri,kuriem mērīts caurmērs līdz 4.0 m attālumā no celmazāģējuma vietas ik pēc 0.5 m, bet tālāk līdz stumbramazzarainās daļas beigām ar 2.0 m atstarpēm. Pirmāsšķiras zāģbaļķu gatavošanai derīgās stumbra daļastilpumu aprēķināšanai izmantota nošķelta konusatilpuma formula. Stumbra kopējais tilpums izskaitļotsar Dr.habil.mežz. R.Ozoliņa izstrādāto algoritmu (1997).Paraugkoku mērījumi, koku dastojums un krājasnovērtējums nodrošina iespēju noteikt pirmās šķiraszāģbaļķu krāju, tās īpatsvara procentu egļu kopkrājāun resno koku krājā, koku vidējo caurmēru mērījumuvietās un starp tām esošo stumbra nogriežņu raukumu,kā arī audzes kopkrāju un piemistrojuma koku sugukrāju, kas pārrēķināta uz 1 ha (m3 ha-1). Egļu unpiemistrojuma koku sugu vidējais caurmērs aprēķināts16 cm un augstāku caurmēra pakāpju kokiem, jo egļuskaits zemākās caurmēra pakāpēs svārstās ļoti plašāsrobežās un tas sarežģī pētījuma rezultātu izvērtēšanu(Špalte, Zālītis, 2003).

Materiāla analīzeEgļu audžu kvalitātes pētījumi uzsākti 2002. gadā.

48-56

49LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Nr. p. k. / No. s

Virs-mežniecība /

Regional forest district

Mežniecība / Forest district

Audzes sastāvs / Stand composition

Vecums, gadi / Stand age, years

Audzes krāja,

m3 ha-1 /

Standing volume, m3 ha-1

Egļu vid. caurmērs,

cm / Average diameter

for spruce, cm

Resno egļu vid.caurmērs,

cm / Average

diameter of thick

spruces, cm

Stumbra mazzarainās

daļas garums, m / Length of low-knot part of

stem, m 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.

Damaksnis (Dm) / Hylocomiosa 1 Rīgas Baldones 6P4E 112 383 23.4 37.7 11.2 2 Tukuma Kaives 6E4P 127 329 25.2 38.9 11.5 3 Tukuma Tukuma 6E3B1P 117 293 24.5 37.1 10.4 4 Tukuma Kandavas 7P3E 112 391 22.7 35.3 12.1 5 Tukuma Tukuma 8E1P1B 97 361 23.6 34.4 11.1 6 Aizkraukles Daudzevas 6E2P1A1B 95 314 24.4 36.6 10.7 7 Bauskas Skaistkalnes 5P4E1B 112 351 22.2 38.3 13.0 8 Tukuma Kaives 5P4E1B 127 357 22.8 36.4 11.2 9 Ogres Birzgales 5E2B2P1M 104 347 22.7 36.5 14.4 10 Ogres Birzgales 5E4B1P 84 322 22.1 34.6 13.5 11 Rīgas Dalbes 8E1B1P 137 274 27.0 38.3 12.6 12 Tukuma Kaives 8E1P1B 107 387 26.7 36.4 13.6 13 Aizkraukles z/s Karogi 8E1B1BA 88 273 34.4 44.4 14.4 14 Rēzeknes Rušonas 8E2P 98 376 33.3 40.9 15.5 15 Tukuma Kaives 6P4E 147 427 27.9 41.2 11.2 16 Talsu Vandzenes 4E4B2P 79 349 25.0 35.9 14.8 17 Saldus Remtes 6E2P2B 104 280 23.2 35.4 10.6 18 Madonas Madonas 9E1P 127 358 33.9 42.8 17.1 19 Rīgas Mālpils 6E3B1P 95 307 25.2 36.1 15.1

MIN 79 273 22.1 34.4 10.4 MAX 147 427 34.4 44.4 17.1

Izkliedes intervāls / Dispersion interval 68 154 12.3 10.0 6.7


Trīsdesmit triju audžu empīriskā materiāla analīzeliecina, ka sausieņu un nosusinātos mežos augošāsegļu audzes pieder vienai ģenerālkopai, jo egļu kop-krājas, pirmās šķiras zāģbaļku krājas un tās īpatsvaraprocenta egļu kopkrājā sadalījums atbilst normālajamsadalījumam neatkarīgi no pētījuma objektu izvietojumaAustrumlatvijā un Rietumlatvijā, par šo reģionu robežupieņemot līniju Rīga-Bauska (Špalte, Zālītis, 2003).

2003. gadā pētīto egļu audžu paraugkopa palielinātalīdz 61. Šis materiāls izmantots pētījumu veikšanai parekoloģisko faktoru ietekmi uz resno egļu stumbruvidējo caurmēru 1.3 m augstumā virs sakņu kakla unstumbra mazzarainās daļas vidējo garumu. Analizētaarī audžu egļu kopkrāja, resno egļu krāja, pirmās šķiraszāģbaļķu krāja un tās īpatsvara procents egļu kopkrājāun resno egļu krājā saistībā ar audžu dalījumu pa meža

tipiem. Darbā analizēti damakšņa, vēra, šaurlapju āreņuun šaurlapju kūdreņu meža tipu audžu paraugkoputaksācijas rādītāji un to standartnovirzes. Audžuparaugkopu aritmētisko vidējo lielumu atšķirībubūtiskums novērtēts, pārbaudot nulles hipotēzi arStjūdenta t kritērija palīdzību.

Audžu īss raksturojums dots 1. tabulā. Audžudalījums pa meža tipiem ir šāds: damaksnī – 19 gab., vērī– 26 gab., šaurlapju āreņos – 7 gab., šaurlapju kūdreņos– 9 gab. Tālākā tekstā “šaurlapju āreņi” un “šaurlapjukūdreņi” nosaukti par “āreņiem” un “kūdreņiem”. Tabulāuzrādīta audžu atrašanās vieta un galvenie taksācijasrādītāji. Šo kritēriju izkliedi rāda minimālā un maksimālāvērtība, kā arī to starpība – izkliedes intervāls, kasraksturo pazīmes stabilitāti (Liepa, 1974).

Audžu maksimālais vecums damaksnī un vērī

Nr.p.k./No.

1. tabula / Table 1Analizēto egļu audžu īss raksturojums

Short description of the spruce stands analysed

48-56

50 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9



Vēris (Vr) /Oxalidosa 1 Tukuma Kaives 5E4B1A 82 536 22.1 35.4 11.1 2 Tukuma Kandavas 5B5E 82 303 25.5 36.4 11.0 3 Tukuma Kaives 4E4B1A1BA 97 321 24.1 38.2 12.3 4 Tukuma Kaives 7E2A1B 82 278 22.8 34.6 13.2 5 Ogres Suntažu 4E3B3M 104 339 25.8 38.7 14.0 6 Ogres Suntažu 6E2B1P1A 84 377 24.1 35.8 12.0 7 Ogres Ogres 4B3E2A1M 64 340 21.7 36.5 12.5 8 Ogres Madlienas 4B3E1A1P1M 79 389 22.3 40.0 12.3 9 Jelgavas Līvbērzes 8E1O1M 121 265 34.8 39.4 13.7

10 Ogres Suntažu 6E3B1P 99 405 23.5 36.6 12.1 11 Saldus Remtes 5E2B2A1P 70 261 21.1 34.2 11.7 12 Ogres Ogres 4E3B1BA1A1MA 99 363 25.8 38.8 14.5 13 Rēzeknes Kaunatas 8E1P1B 81 263 25.3 36.6 13.0 14 Ogres Suntažu 4E3A3B 103 319 26.5 42.0 14.7 15 Tukuma Kaives 10E 137 395 32.5 42.9 17.2 16 Ogres Suntažu 4E3B3A 82 350 21.4 36.9 12.5 17 Dobeles Bikstu 5E3B1A1P 84 340 23.3 35.8 15.5 18 Cēsu Nītaures 7E2B1A 100 258 24.5 34.6 12.5 19 Liepājas Priekules 4E4B2P 91 64 21.1 34.8 11.0 20 Rīgas Mālpils 5E4B1A 90 261 23.3 35.6 12.4 21 Liepājas Priekules 6B4E 96 316 23.5 35.4 12.7 22 Cēsu Dzērbenes 9E1B 115 277 28.8 37.7 12.5 23 Limbažu Lēdurgas 9E1P 122 374 34.1 44.3 17.8 24 Rīgas Mālpils 6E2B2A 105 268 27.0 39.1 14.0 25 Liepājas Aizputes 4E4B1A1M 76 306 23.1 36.0 11.4 26 Rēzeknes Kaunatas 7E2M1A 88 246 28.2 39.8 12.3

MIN 64 246*) 21.1 34.2 11.0 MAX 137 536 34.8 44.3 17.8

Izkliedes intervāls / Dispersion intervals 73 290 13.7 10.1 6.8 Āreņi/ Drained mineral soils

1 Tukuma Tukuma 5P4E1B 117 347 23.7 36.1 11.9 2 Talsu ZS Jaundamb. 6E2B1A1P 80 279 22.7 35.0 13.2 3 Cēsu Nītaures 7E2B1P 95 344 22.8 34.5 9.8 4 Ventspils Piltenes 6E3P1B 101 272 25.5 38.7 12.8 5 Liepājas Cīravas 7E1B1M1P 86 239 24.2 36.1 10.6 6 Jelgavas Dalbes 7E2B1M 106 258 27.4 40.0 11.2 7 Jelgavas Klīves 5E3M2B 86 274 24.2 36.6 9.8

MIN 80 239 22.7 34.5 9.8 MAX 117 347 27.4 40.0 13.2

Izkliedes intervāls / Dispersion intervals 37 108 4.7 5.5 3.4

1 2 3 4 5 6 7 8 9

48-56

51LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

augošām audzēm attiecīgi 147 un 137 g., āreņos unkūdreņos 117 un 114 g. Šādas ievērojamas vecumaatšķirības sausieņu un nosusinātos mežos augošāsaudzēs ietekmē audžu taksācijas rādītājus, tādēļ 1. ta-bulas materiāla analīzē izmantotas tikai līdz 117 g. vecasaudzes atbilstoši nosusinātos mežos augošo audžumaksimālam vecumam.

Krājas izkliedes intervāla aprēķināšanai izmantotalīdz 117 g. vecu audžu maksimālā krāja, kura damaksnī,vērī, āreņos un kūdreņos attiecīgi – 391, 536, 347 un415 m3 ha-1, minimālā krāja – 273, 246, 239 un 188 m3 ha-

1. Šīm krājas vērtībām atbilstošie krājas izkliedes intervāliir 118, 290, 108 un 127 m3 ha-1. Krājas izkliedes intervālagarums vislielākais ir vērī (290 m3 ha-1), vismazākaisāreņos (108 m3 ha-1), tādēļ iespējams secināt, ka kokubarošanās režīma daudzveidība vislielākā ir vērī,vismazākā – āreņos.

Resno egļu vidējais minimālais caurmērs damaksnī,vērī, āreņos un kūdreņos augošās audzēs ir līdzīgs,attiecīgi 34.4, 34.2, 34.5 un 33.4 cm, bet vidējaismaksimālais caurmērs atšķiras ievērojami – 44.4, 42.4,40.0 un 38.4 cm. Vidējā caurmēra izkliedes intervālagarums damaksnī un vērī attiecīgi ir 10.0 un 8.2 cm,āreņos un kūdreņos – 5.5 un 5.0 cm. Redzams, ka resnoegļu vidējā caurmēra izkliedes intervāla garumsnosusinātajos mežos augošās audzēs ir mazāks nekāsausieņu mežos, tā atšķirības āreņos un kūdreņosaugošās audzēs ir nelielas (5.5 un 5.0 cm).

Svarīgs egļu audžu kvalitātes rādītājs ir resno egļumazzarainās daļas garums. Līdz 117g. vecās audzēs tomaksimālais garums damaksnī, vērī, āreņos un kūdreņosaugošās audzēs ir 17.1, 17.8, 13.2 un 17.2 m. Egļu stumbrumazzarainās daļas maksimālais garums damaksnī un vērīir 17.1 un 17.8 m, kūdreņos 17.2 m, āreņos 13.2 m. Šieskaitļi rāda, ka egle vissliktāk atzarojas āreņos augošās

audzēs, un tas nozīmē, ka egles atzarošanos ievērojamiietekmē ekoloģiskie faktori. Stumbra mazzarainās daļasgarums āreņos un kūdreņos ievērojami atšķiras, un tasliecina par ekoloģisko faktoru atšķirīgu ietekmi uz eglesatzarošanos šajos meža tipos augošās audzēs.

Analīzes rezultāti rāda, ka kūdreņos koku barošanāsrežīms sekmē augstražīgu audžu veidošanos (maks.krāja 415 m3 ha-1) un resno egļu stumbru labuatzarošanos (mazz. daļas maks. vid. garums 17.2 m).

Pētījumu materiāla statistiskā analīze veikta, lainovērtētu ekoloģisko faktoru ietekmi uz egļu audžukrāju un tās kvalitāti dažādos meža tipos augošāsaudzēs, kuras sasniegušas kailcirtes vecumu. Iegūtiedati izmantojami ekoloģiski pamatotu mežkopībaspasākumu izstrādāšanai un plānošanai. Analizēts 2.tabulā ievietotais pētījumu materiāls – damakšņa, vēra,āreņu un kūdreņu meža tipu audžu paraugkoputaksācijas rādītāju aritmētiskie vidējie lielumi, toreprezentācijas kļūda xs un atšķirību būtiskumalīmenis a, kā arī standartnovirzes.

Meža tipu augšņu auglību raksturo attiecīgo audžuparaugkopu krājas un citu taksācijas rādītāju arit-mētiskie vidējie lielumi, jo to vērtības atkarīgas noekoloģisko faktoru ietekmes uz koku barošanās režīmuto augšanas laikā. Standartnovirzes rāda audžutaksācijas rādītāju vērtību izkliedes ciešumu aparitmētisko vidējo lielumu.

Dažādu meža tipu augšņu auglības atšķirībasbūtiskums novērtēts pēc krājas aritmētisko vidējolielumu atšķirības būtiskuma līmeņa a, kas aprēķināts,veicot nulles hipotēzes pārbaudi ar Stjūdenta t kritērijapalīdzību.

Resno egļu aritmētiskais vidējais caurmērs ir37.0±0.3 cm. Tas svārstās šaurās robežās no 36.5 cmkūdreņos augošās audzēs līdz 37.7 cm damaksnī.


Kūdreņi / Drained peaty soils 1 Ogres Suntažu 5P4E1B 114 370 20.1 33.4 8.3 2 Saldus Remtes 6E2P2B 75 330 23.6 34.0 11.9 3 Jelgavas Līvbērzes 7E2P1B 96 373 25.9 38.0 11.6 4 Saldus Saldus 6E3P1B 90 395 25.6 38.4 13.7 5 Jelgavas Līvbērzes 6E4B 76 379 23.8 36.9 13.8 6 Jelgavas Līvbērzes 5E4P1B 101 384 24.4 37.5 14.7 7 Jelgavas Līvbērzes 6E2B2P 96 415 25.1 37.5 17.2 8 Jelgavas Līvbērzes 6E4B 96 288 23.4 37.2 14.2 9 Tukuma Irlavas 8E1B1P 92 329 25.7 35.9 11.2

MIN 75 288 20.1 33.4 8.3 MAX 114 415 25.9 38.4 17.2

Izkliedes intervāls / Dispersion intervals 39 127 5.8 5.0 8.9


1 2 3 4 5 6 7 8 9

*) Vr uzrādītā minimālā krāja 246 m3 ha-1 nevis ekstremāli zemā krāja 64 m3 ha-1 Priekules mežniecībā. / At the PriekuleForest District, for the Vr site type the minimum standing volume 246 m3 ha-1 but not the extreme lowest volume 64 m3 ha-

1 is given

48-56

52 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Standartnovirzes zemākā vērtība ir kūdreņos augošāmaudzēm – 1.8 cm, augstākā damaksnī – 2.8 cm. Pētītoaudžu paraugkopu resno egļu vidējais caurmērs būtiskineatšķiras (a³0.05).

Resno egļu stumbru mazzarainās daļas vidējais

2. tabula / Table 2Egļu meža tipu paraugkopu taksācijas un kvalitātes rādītāju

vidējie aritmētiskie lielumi un to atšķirību būtiskumsMean arithmetic values for the sample groups of inventory and quality indices of

different site type spruce stands and the significance of the difference

Resno egļu / Thick

spruces Krāja / Standing volume

egļu / spruces

resno egļu / thick spruces

1.šk. zāģbaļku / grade 1 sawlogs

Meža tips / Forest site type

Aud

žu sk

aits

/ N

umbe

r of s

tand

s

Dv, cm

stumbra mazzar.

daļas gar., m / length of low-knot part, m

kopā / total,

m3 ha-1 m3 ha-1

% no kop-

krājas / % from

total standing volume

m3 ha-1

% no egļu

krājas / % from

total volume

of spruce

% no kop-

krājas / % from

total standing volume

m3 ha-1

% no egļu

krājas / % from

total volume

of spruce

% noresnoegļu

krājas% from

total volumof thicspruce

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 Paraugkopu aritmētiskie vidējie lielumi / Mean arithmetic values of sample groups

Dm / Hylocomiosa 19 37.7 12.8 341 199 58 109 55 32 73 37 67 Vr / Oxalidosa 26 37.5 13.1 316 174 55 99 57 31 68 39 69 Āreņi / Drained mineral soils 7 36.7 11.3 288 173 60 81 47 28 49 28 61 Kūdr. / Drained peaty soils 9 36.5 13.0 363 213 59 105 49 29 71 33 67

Vidēji / Average 37 12.5 327 190 58 99 52 30 65 34 66

xs 0.3 0.4 16.2 9.8 1.1 6.2 2.4 0.9 5.5 2.4 1.7 Minimums / Minimum 36.5 11.3 288 173 55 81 47 28 49 28 61

Maksimums / Maximum 37.7 13.1 363 213 60 109 57 32 73 39 69 Standartnovirzes / Standard deviations

Dm / Hylocomiosa 19 2.8 2.0 43.3 61.8 18.3 64.3 15.9 17.9 51.2 13.7 7.3 Vr / Oxalidosa 26 2.7 1.7 82.2 73.6 18.7 73.5 19.6 21.0 57.7 15.6 6.4 Āreņi / Drained mineral soils 7 2.0 1.4 41.7 35.7 9.9 20.9 13.5 9.8 16.4 10.0 6.0 Kūdr. / Drained peaty soils 9 1.8 2.5 39.4 41.0 12.0 45.4 15.7 11.7 31.0 11.8 9.3

Aritmētisko vidējo lielumu atšķirību būtiskuma līmenis α / Level of significance in differences for mean arithmetic values

Dm-Vr / Hylocomiosa- Hylocomiosa 0.80 0.68 0.19 0.24 0.45 0.66 0.82 0.88 0.75 0.77 0.73

Dm-Āreņi / Hylocomiosa- Drained mineral soils 0.38 0.07 0.01 0.32 0.82 0.12 0.61 0.68 0.08 0.34 0.06

Dm-Kūdr. / Hylocomiosa- Drained peaty soils 0.24 0.90 0.22 0.54 0.99 0.88 0.50 0.63 0.89 0.65 0.81

Vr-Āreņi / Hylocomiosa- Drained mineral soils 0.45 0.02 0.39 0.99 0.43 0.29 0.55 0.81 0.15 0.28 0.02

Vr-Kūdr. / Hylocomiosa 0.30 0.88 0.03 0.14 0.52 0.83 0.44 0.76 0.89 0.52 0.98Āreņi-Kūdr. / Drained mineral soils-Drained peaty soils 0.85 0.15 0.00 0.06 0.79 0.23 0.91 0.96 0.11 0.59 0.12

% n

o re

sno

egļu

krā

jas /

% fr

om to

tal v

olum

eof

thic

k sp

ruce

s

aritmētiskais garums ir 12.5 m. Tas mainās robežās no11.3 m āreņos līdz 13.1 m vērī un 13.0 m kūdreņos, betstandartnovirzes minimālā vērtība ir āreņu audžuparaugkopai – 1.4 m, maksimālā kūdreņos augošāmaudzēm – 2.5 m. Kūdreņos augošo audžu resno egļu


48-56

53LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Dm/

HylocomiosaVr/

Oxalidosa

Āreņi/Dr. min. soils

Kūdreņi/Dr.peaty soils

0112233

10 11 12 13 14

Stumbra mazzarainās daļas vidējais garums, mAverage of low-knot part of stem, m

Stan

dartn

ovirz

e,m

Stan

dard

devi

atio

n,m

stumbru mazzarainās daļas lielais vidējais garums (13.0m) un maksimālais garums (17.2 m) liecina, ka kūdreņosekoloģiskie faktori sekmē egles labu atzarošanos(1. att).

Āreņos augošās audzēs resno egļu stumbru maz-zarainās daļas vidējā garuma un standartnovirzesvērtība ir vismazākā, attiecīgi 11.3 m un 1.4 m, tā garumssvārstās šaurās robežās no 9.8 m līdz 13.2 m, minimāls irarī šīm robežvērtībām atbilstošais izkliedes intervālagarums 3.4 m (1. att.). Tas liecina, ka āreņos ekoloģiskofaktoru labvēlīgā ietekme uz egles atzarošanos vājākizteikta nekā citos meža tipos augošās audzēs un todaudzveidība ir maza. Āreņos augošās audzēsaugstvērtīgo pirmās šķiras zāģbaļķu ieguvi iespējamspalielināt, savlaicīgi veicot egles atzarošanu.

Āreņos un vērī augošo audžu resno egļu stumbrumazzarainās daļas vidējais garums 11.3 m un 13.1 matšķiras būtiski (a=0.02).

E. Špalte Egļu stumbru kvalitāte saistībā ar audžu izvietojumu Latvijā un meža tipiemm

Dm/Hylocomiosa

Vr/Oxalidosa



0

20

40

60

80

100

200 250 300 350 400

Audžu vidējā kopkrāja, m3 ha-1

Average total standing volume, m 3 ha-1

Stan

dartn

ovirz

e,m

3ha

-1

Stan

dard

devi

atio

n,m

3ha

-1

1. att. Resno egļu stumbra mazzarainās daļas vidējais garums un standartnovirze.Fig. 1. Average length and standard deviation for the low-knot part of thick dimension spruces.

Audžu vidējā aritmētiskā kopkrāja ir 327±16.2 m3

ha-1, un tā svārstās robežās no 288 m3 ha-1 āreņosaugošās audzēs līdz 363 m3 ha-1 kūdreņos. Sausieņumežos audžu kopkrāja svārstās ievērojami šaurākāsrobežās nekā nosusinātos mežos, un tās vidējais lielumsdamaksnī un vērī ir 316 un 341 m3 ha-1. Audžu kopkrājasstandartnovirzes kūdreņos, āreņos un damaksnīaugošām audzēm ir līdzīgas, attiecīgi 39.4, 41.7 un 43.3m3 ha-1, bet vērī – 83.2 m3 ha-1 (2. att.). Ekstremāli augstastandartnovirze vērī augošām audzēm izskaidrojamagalvenokārt ar ģeomorfoloģisko faktoru pastiprinātuietekmi uz koku barošanās režīmu sausieņu mežos, jošis meža tips sastopams dažādu ģeoloģisko veidojumuvietās – morēnu līdzenumos, morēnu paugurainēs,sandru smiltājos, ko veido ledāju kušanas ūdeņusanestās smiltis (Zviedris, Matuzānis, 1960). Daļasausieņu mežu un it īpaši vērī augošās audzes augpauguru reljefa nogāzēs un ieplakās, kurās grunts-

2. att. Audžu vidējā kopkrāja un standartnovirze.Fig. 2. Average total standing volume of forest stands and standard deviation.

48-56

54 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

ūdens dziļums, tā plūšanas ātrums, piesātinājums arskābekli un koku barības vielām mainās ievērojamiplašākās robežās nekā līdzenumos augošās nosusinātomežu audzēs. Šie faktori ietekmē audzes kopkrāju,piemistrojuma koku sugu sastāvu un to krāju, videsglobālā piesārņojuma vielu izskalošanos no augsnesvirsējiem horizontiem un citus procesus.

Pēc audžu vidējās kopkrājas meža tipi grupējas šādāaugsnes auglības kāpjošā secībā: āreņi – 288 m3 ha-1,vēris – 316 m3 ha-1, damaksnis – 341 m3 ha-1, kūdreņi –363 m3 ha-1.

Audžu kopkrāja būtiski atšķiras vērī un kūdreņos(α=0.03), damaksnī un āreņos (α=0.01), āreņos unkūdreņos (α=0.00) augošām audzēm.

Tālāk analizēti egļu krājas kvalitātes rādītājuaritmētiskie vidējie lielumi. To atšķirība damaksnī, vērī,āreņos un kūdreņos augošām audzēm nav būtiska(α≥0.05).

Egļu aritmētiskā vidējā krāja ir 190±9.8 m3 ha-1. Tāmainās robežās no 173 m3 ha-1 āreņos, līdz 213 m3 ha-1

kūdreņos, bet vērī un damaksnī attiecīgi – 174 un199 m3 ha-1. Krājas standartnovirze āreņos un kūdreņosaugošām audzēm attiecīgi 35.7 un 41.0 m3 ha-1, bet

sausieņu mežos to vērtības ievērojami lielākas, damaksnīun vērī attiecīgi 61.8 un 73.6 m3 ha-1. Tas liecina, kaegles krāju ietekmējošo ekoloģisko faktoru daudz-veidība sausieņu mežos ievērojami lielāka nekānosusinātās audzēs (3. att.). Egļu krājas īpatsvaraprocents attiecībā pret audzes kopkrāju damaksnī,kūdreņos un āreņos augošās audzēs attiecīgi 58, 59 un60 %, bet vērī tas ir ievērojami zemāks – tikai 55 %. Notā izriet, ka ģeomorfoloģiskie un edafiskie faktori vēraaizņemtajās platībās sekmē palielinātu lapu kokupiemistrojumu, kā rezultātā ievērojami palielinās audžukopkrājas izkliede, ko uzskatāmi rāda iepriekšminētā vērameža tipa vidējās kopkrājas ekstremāli augstā standart-novirze 83.2 m3 ha-1.

Resno egļu aritmētiskā vidējā krāja ir 99±6.2 m3 ha-1.Šīs krājas augošā secībā sakārtotā meža tipu rindā mijasnosusināto un sausieņu meža tipu, attiecīgi āreņi, vēris,kūdreņi un damaksnis, kuru resno egļu vidējā krāja ir81, 99, 105 un 109 m3 ha-1 (4. att.). Krājas rinda liecina, kaLatvijā mērenā klimatā nosusināto un sausieņu mežatipu audžu resno egļu krāju nosaka galvenokārt kokunodrošinājums ar barības vielām. Sausieņu un nosu-sināto mežu tipos ļoti atšķirīga ir gan ģeomorfoloģisko


Dm/

HylocomiosaVr/

Oxalidosa



0

20

40

60

80

150 170 190 210 230

Egļu vidējā krāja, m3 ha-1

Standing volume of spruce stands, m 3 ha-1

Stan

dartn

ovirz

e,m

3ha

-1

Stan

dard

devi

atio

n,m

3ha

-1

3. att. Audžu egļu krāja un standartnovirze.Fig. 3. Standing volume of spruce stands and standard deviation.

Dm/Hylocomiosa

Vr/Oxalidosa


KūdreņiDr.peaty soils

0

20

40

60

80

50 70 90 110 130

Resno egļu vidējā krāja, m3 ha-1

Average volume of thick spruces, m 3 ha-1

Stan

dartn

ovirz

e,m

3ha

-1

Stan

dard

devi

atio

n,m

3ha

-1

4. att. Resno egļu vidējā krāja un standartnovirze.Fig. 4. Average volume of thick spruces and standard deviation.

48-56

55LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Dm /Hy loco m io sa

Vr/Ox alido sa

Āreņi/Dr. m in . so ils

Kūdreņi/Dr.p eat y so ils

010203040506070

40 50 60 70 801. šķiras zāģbaļķu krāja, m3 ha-1

A verage vo lume of g rade 1 s awlogs , m3 ha-1

Stan

dart

novi

rze,

m3

ha-1

Stan

dard

dev

iatio

n, m

3 ha

-1


faktoru ietekme uz augsnes mitruma režīmu, gan arīaugsnes mehāniskā sastāva un citu fizikālo īpašībudaudzveidība, taču šie faktori nav izraisījuši audžu dalītunogrupēšanos nevien pēc resno egļu krājas, bet arīpēc audžu kopkrājas un egļu krājas, tādēļ to ietekmei uzkrājas pieaugumu pētītajos meža tipos ir sekundāranozīme (2.–4. att.).

Resno egļu vidējās krājas standartnovirzes sausieņumežos vērī un damaksnī augošām audzēm atšķiras maz,attiecīgi 73.5 un 64.3 m3 ha-1, bet tās ir ievērojami lielākasnekā nosusinātos mežos āreņos un kūdreņos augošāmaudzēm, kur to vērtības ir 20.9 un 45.0 m3 ha-1. Stan-dartnovirze raksturo, kā jau iepriekš minēts, audžu krājasizkliedes ciešumu ap meža tipa krājas aritmētisko vidējolielumu. Šī izkliede ir lielāka sausieņu mežos augošāsaudzēs, kur spēcīgi izteikta ģeomorfoloģisko faktorudaudzveidības ietekme uz augsnes gruntsūdens režīmuun attiecīgi arī augsnes krāju. Šo faktoru ietekmi uzaudžu krājas pieaugumu mainīt ar mežkopības pasā-kumiem nav iespējams, tādēļ damaksnī un vērī augošāsaudzēs izsētā minerālmēslojuma efektivitāte būs zema.Nosusinātie meži atrodas reljefa pazeminājuma

līdzenumos, un gruntsūdens līmeni tajos regulēnovadgrāvji. Tas nozīmē, ka āreņos un kūdreņosaugošās audzēs ģeomorfoloģisko faktoru ietekme uzaudžu krājas pieaugumu ir minimāla.

Āreņu audžu paraugkopai ir vismazākā resno egļukrāja un standartnovirze, attiecīgi 81 m3 ha-1 un 20.9 m3

ha-1. Iepriekš minēts, ka šajā meža tipā augošām audzēmarī resno egļu stumbru mazzarainās daļas vidējā garumaun tās standartnovirzes vērtības ir minimālas – 11.3 mun 1.4 m. Šīs minimālās vērtības liecina, ka āreņu mežatipa platībās ir zema augsnes auglība un maza toietekmējošo ekoloģisko faktoru daudzveidība.

Resno egļu krājas vidējais īpatsvara procents attie-cībā pret egļu krāju ir 52 %, tā vērtības damaksnī unvērī augošām audzēm ir 55 % un 57 %, āreņos un kūd-reņos – 47 % un 49 % (2. tabula).

Pirmās šķiras zāģbaļķu aritmētiskā vidējā krājair 65±5.5 m3 ha-1. Šī sortimenta minimālā krāja ir āreņumeža tipā augošās audzēs, vidēji 49 m3 ha-1, stan-dartnovirze 16.4 m3 ha-1, bet vērī, kūdreņos un damaksnīattiecīgi 68, 71 un 73 m3 ha-1, atbilstošās standart-novirzes 57.7, 31.0 un 51.2 m3 ha-1 (5. att.). Pirmās šķiras

Kūdreņi/Dr.peaty

soils

Dm/HylocomiosaVr/

OxalidosaĀreņi/

Dr.peaty soils

020406080

100120

170 180 190 200 210 220

Egļu vidējā krāja, m3 ha-1

Standing volume of spruce stands, m 3 ha-1

Resn

oeg

ļuvi

d.kr

āja,

m3

ha-1

Ave

rage

volu

me

ofth

ick

spru

ces,

m3

ha-1

5. att. 1. šķiras zāģbaļķu vidējā krāja un standartnovirze.Fig. 5. Average volume of grade 1 sawlogs and standard deviation.

6. att. Egļu audžu kvalitāte.Fig. 6. Quality of spruce stands.

48-56

56 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

zāģbaļķu krājas vidējais īpatsvara procents attiecībāpret egļu krāju ir 34%, āreņos un kūdreņos augošāmaudzēm 28% un 33%, damaksnī un vērī – 37% un 39%(2. tabula). Meža tipu vidējā resno egļu krāja un pirmāsšķiras zāģbaļķu krāja redzama 4. un 5. attēlā.

Meža tipu audžu resno egļu vidējo krāju atkarībāno egļu kopējās vidējās krājas rāda 6. attēls. Āreņu unvēra meža tipu egļu audžu kopējā krāja ir līdzīga, 173 un174 m3 ha-1, bet resno egļu krājas atšķirības ir ievērojamilielākas, attiecīgi 81 un 99 m3 ha-1. Kūdreņi un damaksnispārstāv nevien sausieņu un nosusinātos mežus, betarī meža tipus ar atšķirīgām augsnēm – kūdras augsnesun minerālaugsnes. Šādos ļoti atšķirīgos augšanasapstākļos augošo egļu audžu kopējā krāja lielāka irkūdreņos – 213 m3 ha-1 (damaksnī 199 m3 ha-1), bet resnoegļu krāja kūdreņos (105 m3 ha-1) – tikai nedaudz mazākanekā damaksnī (109 m3 ha-1).

Secinājumi1. Egļu stumbru mazzarainās daļas vidējais garums

ir 12.5 m, un tas mainās robežās no 11.3 m āreņosaugošās audzēs līdz 13.1 m kūdreņos un vērī.

2. Egļu vidējā krāja ir 190 m3 ha-1, un tā svārstāsrobežās no 173 m3 ha-1 āreņos augošās audzēs līdz213 m3 ha-1 kūdreņos.


3. Ekoloģisko faktoru daudzveidība vislielākā irvēra meža tipā, ko rāda audžu kopkrājas ekstremāliaugstā standartnovirze 83.2 m3 ha-1, kura ir ievērojamiaugstāka nekā kūdreņos, āreņos un damaksnī augošāmaudzēm – 39.4, 41.7 un 43.3 m3 ha-1 (2. att.).

4. Ģeomorfoloģisko faktoru ietekme uz egļu vidējokrāju nosusinātos mežos ir ievērojami zemāka nekāsausieņu mežos, ko rāda standartnovirzes vērtības(2. att.). Nosusinātie meži atrodas reljefa līdzenumos,to gruntsūdeni regulē novadgrāvji, tādēļ arī ģeomor-foloģisko faktoru ietekme uz audžu krājas pieaugumu irminimāla.

Literatūra1. Koksnes vainas kokmateriālu sortimentiem

mežizstrādē. (1997) LVS 81:1997, Rīga, LatvijasNacionālais standartizācijas un metroloģiskais centrs,23 lpp.

2. Liepa, I. (1974) Biometrija. Rīga, “Zvaigzne”,336 lpp.

3. Špalte, E., Zālītis, P. (2003) Latvijas egļu audžukvalitāte ciršanas vecumā. Mežzinātne, 13(46), 1.–20.

4. Zviedris, A., Matuzānis, J. (1960) Latvijas PSRmeža tipi. Latvijas PSR ZA izdevniecība, Rīga, 90 lpp.

48-56

57LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Egles stumbra zarojuma un iegūstamo kokmateriālu kvalitāteSpruce Stem Knots and Timber Quality

Ziedonis Sarmulis, Andris Drēska, Leonards LīpiņšLLU Meža fakultāte, e-pasts: [email protected] Faculty, LLU, e-mail: [email protected]

Abstract. The results of the investigation on the number, kind, diameter and similar characteristic indices ofspruce knots, as well as impact on quality of available timber are considered in this article. Data are obtained bythe analysis of the stems of 51 sample trees from stands expected for final felling in different places of Latvia. Thepresence of knots diminishing timber quality is the reason of possibility to produce the first grade saw logs onlyfrom the first 20 % of spruce stem butt-end portion (the probability considered is 0.31). The quality correspond-ing to the II grade prevails considerably up to the forth log. The knot diameter appears as the critical index in 96% of all occasions in timber grading on knots basis.Key words: spruce, knots indices, timber quality.

Z. Sarmulis et al. Egles stumbra zarojuma un iegūstamo kokmateriālu kvalitāte

IevadsPasaules kokmateriālu tirgus liecina, ka lielāks

pieprasījums ir pēc kvalitatīviem un lielāku dimensijukokmateriāliem, kuru izmantošanas iespējas ir ievērojamidaudzveidīgākas. Egles kā izejmateriāla raksturojumsLatvijā nav tik pilnīgs, lai dotu pārliecinošu priekšstatupar iegūstamo kokmateriālu kvalitāti. Egles stumbrakoksnes kvalitātes un vērtības apzināšanai ciršanasvecumā nepieciešams iespējami pilnīgāks stumbraizmēru un kvalitātes raksturojums no meža prečzinībasviedokļa, tāpēc tas izvirzīts kā šā darba mērķis. Reizē artradicionāli lietotiem rādītājiem (galvenie izmēri,raukums, mizas biezums u. tml.), apskatīti arī līdz šimmazāk izmantoti, piemēram, zaru raksturojums.

Visplašāk izplatītā vaina ir zari. Apaļo sortimentušķiru 70 % gadījumu novērtē pēc zariem [1]. Pirmā kārtāizdala divus atšķirīgus zaru veidus – apaugušus unvaļējus. Vaļējie zari ir izvirzīti virs stumbra virsmas unpēc atzarošanas to pamatne redzama uz apaļā sorti-menta izliektās virsmas. Dažreiz starp vaļējiem zariemīpaši vērtē padēlu, zem šaura leņķa augošu zaru vaiaugšanā atpalikušu otru galotni, kas kokmateriāla sānuvirsmā parādās izstieptas elipses formā. Tāds zars kok-materiāla kvalitāti samazina daudz vairāk nekā parastiveseli zari.

Pēc koksnes stāvokļa vaļējos zarus iedala veselossaaugušos, nokaltušos un trupējušos.

Egles zarojumu no dažādiem aspektiem pētījušivairāki zinātnieki. A. Davidovs skaidrojis egles zarojumuatkarībā no audzes biezības un gadskārtu platuma [2].Plašus pētījumus par zaru skaitu, izmēriem unizvietojumu uz stumbra, to ietekmi uz sagatavojamosortimentu kvalitāti, kā arī vainaga garuma ietekmi uzkoksnes pieaugumu veikuši vācu zinātnieki [3]. Daļējišie jautājumi aplūkoti A. Zviedra pētījumos [4]. SavukārtA. Tjarve un Z. Niparte pētījuši egles koku virszemesdaļas fitomasu, t.sk. zaru un zaleņa [5], bet U. Štibeattiecīgi koku vainaga parametrus egļu vērī [6].

Tomēr līdzšinējie pētījumi par egles stumbrazarojumu nav pietiekami, lai prognozētu apaļo sorti-mentu iznākumu no ciršanas vecumu sasniegušiemaugošiem kokiem atbilstoši Latvijas standarta prasībām.Tādēļ šajā darbā skaidrota egles stumbra zarojumaietekme uz iegūstamo apaļo sortimentu kvalitāti, tosadalījums pēc paveida, skaita, caurmēra un attālumano stumbra resgaļa, izvietojuma pa stumbra peri-metru.

Materiāli un metodesDati ievākti ciršanas vecuma egļu audzēs sešos

parauglaukumos dažādās Latvijas vietās: (Auce,Jaunpiebalga, Kaive, Misa, Rinda, Rucava). Paraug-laukumi izvēlēti tā, lai tie pārstāvētu lielāku valststeritorijas daļu, kā arī raksturīgākos meža augšanasapstākļu tipus un mežaudzi raksturojošus rādītājus.Parauglaukumi ierīkoti joslveidā pa izraudzītās audzesnogabala diagonāli un iezīmēti dabā ar vizūrmietiņiem.Parauglaukumā jābūt vismaz 60 eglēm. Tās uzskaita unnumurē pēc nejaušības principa. No koku kopskaitavispirms izvēlas 20 paraugkoku, ņemot pēc kārtas katrutrešo vai ceturto egli. Zaru analīzei no šiem 20 pēc tamizvēlas mazāk koku tā, lai proporcionāli pārstāvētuparauglaukumā esošo egļu skaitu katrā no krūš-augstuma caurmēra pakāpēm. Uz paraugkokiem atzīmēziemeļu-dienvidu virzienu, pēc tam kokus nozāģē unatzaro. Katram paraugkokam nosaka šādus parametrus:- koka vecumu, saskaitot gadskārtas resgaļa griezumā;- resgalī sastopamās vainas un to izmērus;- koka un stumbra garumu;- caurmēru ar un bez mizas savstarpēji perpendikulāros

virzienos no stumbra resgaļa līdz 3 m attālumam ar1 m intervālu, bet tālāk līdz stumbra tievgalim ar 2 mintervālu;

- veselo, nokaltušo un trupējušo zaru caurmēru, attā-lumu no stumbra resgaļa un izvietojumu pa stumbraperimetru;

57-64

58 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

- koksnes ārējās un iekšējās vainas, kuras redzamassortimentu galos pēc stumbru sagarumošanas.

Lai noteiktu zaru izvietojumu pa stumbra perimetru,tas sadalīts 4 sektoros: I – ZR virzienā; II – attiecīgiZA; III – DA un IV – DR virzienā. Koka un stumbragarums uzmērīts ar 10 cm, bet stumbra un zaru caurmērsar 1 mm precizitāti. Dati matemātiski apstrādāti arvariācijas rindu, vidējo lielumu, izkliedes rādītāju,reprezentācijas kļūdu u.c. viendimensijas paraugkopustatistisko rādītāju noteikšanas paņēmieniem [7].

Paraugkoku stumbru garumi ir no 12.2 līdz 31.9 m,krūšaugstuma caurmēri – 13 līdz 48 cm. Visu paraugkokusadalījums pēc krūšaugstuma caurmēra atbilstnormālajam. Iegūtie dati analizēti tā, lai rastu priekšstatupar zaru skaitu, paveidiem un izmēriem, izvietojumustumbra garenass virzienā un pa perimetru, iespējamiemapaļo kokmateriālu sortimentiem un to kvalitāti atkarībāno zaru raksturojuma [8, 9]. Lai stumbri ar atšķirīgiemgarumiem būtu savstarpēji pielīdzināmi, to garumi irizteikti relatīvā formā – procentos.

Rezultāti un diskusijaPavisam 51 egles stumbram uzmērīti 10865 zari, no

kuriem 54% ir veseli, 45% nokaltuši un 1% trupējuši(skat. 1. tabulu).

Vienam paraugkoka stumbram vidēji ir 213±11 zari.Viena stumbra zaru skaits ir mazāks nekā visam kokam,jo zari mērīti un uzskaitīti tikai līdz tai vietai, kur stumbracaurmērs ar mizu ir samazinājies līdz 3 cm. Stumbrakopējais zaru skaits ir visai atšķirīgs kā starp caurmēragrupām, tā arī starp vienas un tās pašas caurmēra grupasstumbriem. Pats lielākais zaru skaits ir nepilnas divas


Viena stumbra zaru daudzums / The amount of knots per stem

gb / pcs % vidējais / average

Krūšaugstuma

caurmēra grupa, cm /

The group of breast height diameter, cm

vidējais / average

lielākais / maximum veseli /

sound nokaltuši /

dead

16 20 24 28 32 36 40 48

145 ± 9

150 ± 14 158 ± 15 206 ± 24 245 ± 25 286 ± 32 297 ± 27 269 ± 17

175 210 217 347 358 432 382 303

43 ± 12 56 ± 10 53 ± 4 60 ± 3 54 ± 5 57 ± 4 57 ± 8 46 ± 8

57 ± 12 43 ± 10 46 ± 3 40 ± 3 45 ± 5 42 ± 3 42 ± 8 53 ± 8

visas / all 213 ± 11 432 54 ± 2 45 ± 2

reizes lielāks nekā vidējais, bet šo atšķirību cēloņi navnoskaidroti. Vidēji starp visiem paraugkokiem veselozaru skaits ir par 9% lielāks nekā nokaltušo. Nokaltušozaru vismazāk ir 28 cm krūšaugstuma caurmēra grupā,kur to skaits vidēji ir 40±3% no viena stumbra kopējāzaru skaita. Apaļo kokmateriālu šķirošanā pēc labumatrupējušos zarus parasti vērtē kā kvalitāti vairāk ietek-mējošus, tāpēc atsevišķās egles stumbra vietās šķietaminelielais trupējušo zaru daudzums tomēr var būt pariemeslu apaļo kokmateriālu šķiras pazemināšanai.

Tā kā eglei mēdz būt salīdzinoši garš vainags, tadšajos pētījumos ir apstiprinājusies no kokmateriālukvalitātes viedokļa negatīva parādība, ka stumbra daļabez vaļējiem zariem ir īsa (skat. 2. tabulu). Vidēji starpvisiem paraugkokiem bezzaru daļas garums ir tikainepilni 5% (vidējais aritmētiskais ir 4.7±0.6%), bet 6%tas nepārsniedz arī tajās paraugkoku caurmēra grupās,kur bezzaru daļas garums ir vislielākais. Novērojamaneliela tendence šai daļai pagarināties, kokam sasnie-dzot lielākus izmērus. Atsevišķos gadījumos bezzarudaļas garums sasniedz 16.5%, resp., tādā gadījumā no30 m gara stumbra iegūstams viens 5 m garš baļķis bezvaļējiem zariem. Veselo zaru zona vidēji aizņem74.9±1.9% no stumbra garuma, bet katrā no analizētoparaugkoku caurmēra grupām ir stumbri, kuriem šīszonas garums ir ap 90%. Nokaltušo zaru zona, ko nokokmateriālu kvalitātes viedokļa parasti uzskata parmazvērtīgāko stumbra daļu, vidēji ir 20.4±1.8%.

Kaut gan pēc garuma veselo zaru zona vidēji aizņem¾ no visa stumbra, pēc tilpuma tā tikai nedaudz pārsniedzpusi (53.8%; skat. 1. att.). Turpretim nelielais bezzarudaļas garums atbilst 12.1% no visa stumbra tilpuma.

1. tabula / Table 1Egles stumbra zaru daudzums

The amount of knots per spruce stem

57-64

59LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Zonas aizņemtā daļa no stumbra garuma, % / The portion of zone from stem length, %

bezzaru / knotless

nokaltušu zaru / dead knots

veselu zaru / sound knots

Krūšaugstuma

caurmēra grupa, cm /

The group of breast height diameter, cm vidējā /

average lielākā /

maximum vidējā / average

lielākā / maximum

vidējā / average

lielākā / maximum

16 20 24 28 32 36 40 48

3.3 ± 1.3 2.7 ± 1.1 5.6 ± 1.9 4.9 ± 1.6 4.6 ± 2.0 5.1 ± 2.2 6.0 ± 2.1 6.0 ± 1.2

6.8 7.9

15.6 16.5 16.0 15.4 12.1 8.3

25.5 ± 8.6 21.4 ± 6.3 13.4 ± 4.3 18.9 ± 2.6 20.0 ± 4.3 23.6 ± 4.8 25.9 ± 8.9 17.5 ± 6.1

51.6 51.4 27.2 37.9 37.6 44.8 52.1 25.6

71.2 ± 8.8 75.8 ± 6.7 81.0 ± 4.5 76.2 ± 3.5 75.4 ± 4.2 71.3 ± 6.0 68.1 ± 7.8 76.6 ± 7.1

91.7 91.8 96.4 88.4 89.7 88.3 89.8 90.1

visas / all 4.7 ± 0.6 16.5 20.4 ± 1.8 52.1 74.9 ± 1.9 96.4

2. tabula / Table 2Egles stumbra zarojuma zonas

Knots zones of spruce stem

Iegūts arī zaru caurmēru raksturojums. To vidējielielumi doti 3. tabulā.

Pēc caurmēra savstarpēji maz atšķiras trupējušie unnokaltušie zari (attiecīgi 10.0±0.7 mm un 12.5±0.1 mm).Veselie zari vidēji ir aptuveni 2 reizes resnāki – to vidē-jais caurmērs ir 23.7±0.1 mm. Zaru caurmērs palie-linās lielākiem kokiem – tiem vidējais zara caurmērs iraptuveni 2 reizes lielāks nekā pētījumos analizētajiemmazākajiem kokiem. Pašu resnāko zaru caurmērs vidējolielumu pārsniedz vairākkārt. Sevišķi izteikti tas irnokaltušajiem un veselajiem zariem. Analizētajiemparaugkokiem nav konstatēti resni trupējuši zari –neviens no tiem nepārsniedz 30 mm caurmēru.

Kopumā jāatzīst, ka pēc lieluma krasi atšķirīgu zarunav sevišķi daudz. Veiktais sadalījums pa zaru caurmēragrupām (šeit nav pievienots) parāda izteiktu skaitapārsvaru tajās, kur caurmēra skaitliskais lielums mazatšķiras no vidējā aritmētiskā. Atbilstoši noskaidrotajamzaru caurmēru sadalījumam, vidējam aritmētiskajam unstandartnovirzei ir aprēķinātas varbūtības, kas rādateorētisko iespējamību, ka attiecīgā paveida zarspārsniegs šķirošanas noteikumos norādīto kritiskorobežu, lai kokmateriālu atzītu par noteiktai zāģbaļķušķirai atbilstošu. Varbūtība, ka vesela zara caurmērspārsniegtu 45 mm, un tāpēc kokmateriāls vairs neatbilstuI zāģbaļķu šķirai, ir neliela, skaitliski tikai 0.02, tāpēcvienam egles stumbram varētu būt 2–3 šādi zari. Lielākavarbūtība pastāv, ka var tikt pārsniegts nokaltuša zaracaurmēra ierobežojums, 15 mm. Ar tādu izmēru var būtnedaudz vairāk kā 1/3 no viena stumbra nokaltušajiemzariem, jo varbūtības skaitliskais lielums ir 0.35.

Izmantojot zarus raksturojošos rādītājus kā kritērijuno stumbra sagatavojamo apaļo kokmateriālu kvalitātes

25.1

100.0

pēc garuma/ by length

100.0

pēc tilpuma/ by volume

46.2

12.1 4.7

1. att. Trim atšķirīga zarojuma zonām atbilstošustumbra daļu vidējais samērs pēc garuma un tilpuma, %.Fig. 1. The average proportion of spruce stem length

and volume relevant to three different knots zones, %.

57-64

60 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


vērtēšanai, tos analizē pa kādām noteiktām stumbragaruma daļām un ne visapkārt stumbram, bet tikai tāsliktākajā pusē. Vērtējot skaitu, par sliktāko atzīst topusi, kurā zaru ir vairāk. Vērtējot caurmēru, sliktākā ir tāpuse, kur zari ir resnāki. Zari vērtēti pa 1.5 m garāmstumbra daļām atbilstoši standarta prasībām [10].

Zaru caurmērs nav vienāds visās stumbra vietās,bet eglei stumbra garenass virzienā tas maināssalīdzinoši maz (4. tabula).

Starp visiem analizētajiem paraugkoku stumbriemun pa caurmēra grupām noteiktais vidējais zaru skaitsnav krasi atšķirīgs dažādās stumbra vietās. Tendencezaru skaitam palielināties stumbra galotnes virzienāvairāk izteikta kokiem ar krūšaugstuma caurmēru virs30 cm (5. tabula). Starp visiem paraugkokiem aprēķi-nātais vidējais zaru skaits 1.5 m garā stumbra sliktākāspuses daļā nepārsniedz 15 nevienā vietā starp resgaliun tievgali. Varbūtība, ka tiks pārsniegts šķirošanas

Nokaltuši/ Dead

Veseli/ Sound

Krūšaugstuma caurmēra

grupa, cm / The group of breast height diameter, cm

vidējais / average

lielākais / maximum

vidējais / average

lielākais / maximum

16 20 24 28 32 36 40 48

8.5 ± 0.2 9.8 ± 0.2

10.5 ± 0.2 11.5 ± 0.2 12.6 ± 0.2 12.4 ± 0.2 14.4 ± 0.3 21.0 ± 0.4

22 28 27 35 44 75 46 51

17.7 ± 0.3 16.3 ± 0.2 22.7 ± 0.4 22.3 ± 0.2 22.9 ± 0.3 25.5 ± 0.3 26.3 ± 0.4 37.0 ± 0.7

37 40 58 78 78 80 62 86

visas / all 12.5 ± 0.1 75 23.7 ± 0.1 86

3. tabula / Table 3Egles stumbra zaru caurmērs, mm

The knot diameter of spruce stem, mm

Dz1.5v vidēji starp visiem paraugkokiem /

Dk1.5a on average amidst all sample trees

Attālums no stumbra

resgaļa, % / Distance from the stem butt

end, % veseli / sound

nokaltuši / dead

Dz1.5m vidēji starp visiem paraugkokiem /

Dk1.5m on average amidst all

sample trees

5

15 25 35 45 55 65 75 85 95

28.6 ± 4.8 26.8 ± 0.6 25.1 ± 0.4 25.6 ± 0.3 26.1 ± 0.6 26.5 ± 0.2 25.9 ± 0.2 24.5 ± 0.2 22.3 ± 0.2 20.5 ± 0.2

11.4 ± 0.3 12.9 ± 0.2 13.5 ± 0.1 13.8 ± 0.1 13.7 ± 0.1 12.4 ± 0.1 11.6 ± 0.1 10.1 ± 0.1 8.6 ± 0.1 7.8 ± 0.1

29.4 ± 4.0 30.5 ± 0.7 29.6 ± 0.4 33.2 ± 0.4 35.4 ± 0.4 36.5 ± 0.4 37.4 ± 0.3 37.0 ± 0.3 35.3 ± 0.3 32.1 ± 0.3

4. tabula / Table 4Zaru vidējais caurmērs 1.5 m garā stumbra daļā

The average diameter of knot per 1.5 m stem portion

Dz1.5v / Dk1.5a – zara vidējais caurmērs katros 1.5 m stumbra sliktākajā pusē, mm / the average knot diameter perevery 1.5 m of length on the worst side of stem, mm

Dz1.5m / Dk1.5m – zara vislielākais caurmērs katros 1.5 m stumbra sliktākajā pusē, mm / the maximum knot diameterper every 1.5 m of length on the worst side of stem, mm

57-64

61LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Attālums no stumbra resgaļa, % /

Distance from the stem butt end, %

Nz1.5 vidēji starp visiem paraugkokiem krūšaugstuma caurmēra grupā, cm / Nk1.5 on average amidst all sample trees of the breast height diameter group, cm

16 20 24 28 32 –

7.7 ± 1.0 5.8 ± 0.3 8.1 ± 0.4 7.8 ± 0.4 7.7 ± 0.2 7.7 ± 0.3 8.4 ± 0.3 9.6 ± 0.2 10.0 ± 0.4

– 7.3 ± 0.5 7.7 ± 0.3 7.7 ± 0.2 7.3 ± 0.2 8.7 ± 0.2 9.4 ± 0.3 7.2 ± 0.2 8.1 ± 0.2 8.4 ± 0.2

– 10.9 ± 0.6 7.6 ± 0.3 7.5 ± 0.3 7.9 ± 0.3 7.8 ± 0.2 9.4 ± 0.2 9.8 ± 0.3 9.5 ± 0.2

10.5 ± 0.8

7.5 ± 2.2 10.4 ± 0.5 10.3 ± 0.4 9.3 ± 0.3 9.2 ± 0.2 8.9 ± 0.2 9.3 ± 0.2

10.2 ± 0.2 10.8 ± 0.2 10.5 ± 0.3

6.5 ± 0.7 7.9 ± 0.3 8.7 ± 0.3 9.8 ± 0.2 9.9 ± 0.2 9.5 ± 0.2

10.4 ± 0.2 13.0 ± 0.3 12.1 ± 0.2 15.1 ± 0.4

Nz1.5 vidēji starp visiem paraugkokiem krūšaugstuma caurmēra grupā, cm / Nk1.5 on average amidst all sample trees of the breast height diameter group, cm

36 40 48 visas / all

5

15 25 35 45 55 65 75 85 95

5 15 25 35 45 55 65 75 85 95

– 7.8 ± 0.7 8.6 ± 0.5 8.2 ± 0.4 8.8 ± 0.2 9.7 ± 0.3 10.8 ± 0.2 11.5 ± 0.2 13.5 ± 0.2 12.6 ± 0.3

10.5 ± 0.5 8.9 ± 0.2 8.0 ± 0.2 7.5 ± 0.2 9.1 ± 0.2 9.1 ± 0.2

10.2 ± 0.2 11.5 ± 0.2 12.2 ± 0.1 13.2 ± 0.3

6.5 ± 0.5 11.4 ± 0.3 10.3 ± 0.2 11.0 ± 0.2 10.3 ± 0.2 11.2 ± 0.2 11.6 ± 0.3 11.2 ± 0.2 11.8 ± 0.3 12.7 ± 0.2

8.0 ± 0.6 9.5 ± 0.2 8.8 ± 0.1 8.9 ± 0.1 9.1 ± 0.1 9.1 ± 0.1

10.0 ± 0.1 10.7 ± 0.1 11.3 ± 0.1 12.2 ± 0.2

5. tabula / Table 5Zaru vidējais skaits 1,5 m garas stumbra daļas sliktākajā pusē

The average number of knots per 1.5 m stem portion on the worst side

Nz1.5 / Nk1.5 – zaru skaits katros 1.5 m stumbra sliktākajā pusē / the number of knots per every 1.5 m o length on the worst side of stem

noteikumos dotais kritiskais lielums 20, nav liela.Skaitliski tā ir 0.014.

Atsevišķi katra paveida zariem katros stumbragaruma 1.5 m ir noteikts vidējais caurmērs, sākot uzskaitino pirmā vistuvāk resgalim esošā attiecīgā paveida zara.Veselie saaugušie zari vainaga apakšējā daļā ir parnepilniem 30% resnāki nekā pašā stumbra galotnes daļā.

Nokaltušiem un trupējušiem zariem izmaiņu rakstursir nedaudz citādāks. Stumbra resgalim tuvākie ir tievāki,tālāk stumbra garenvirzienā to caurmērs vispirmsnedaudz palielinās, bet, sākot ar 30% attālumu no stum-bra resgaļa, tas pakāpeniski samazinās. Katrā analizētajā1.5 m garajā stumbra daļā noteikts arī attiecīgā paveidazars ar pašu lielāko caurmēru. Pēc tam starp šiemvisresnākajiem zariem aprēķināti to caurmēru vidējielielumi, ņemot kopā visu analizēto stumbru kopu. Kon-statēts, ka lielākie veselie zari pārsvarā sastopamistumbra vidusdaļā, bet lielākie nokaltušie – apmēram30% attālumā no stumbra resgaļa.

Apaļo kokmateriālu kvalitāte neapšaubāmi ir atka-

rīga no tajos esošo zaru skaita. Šajā darbā zaru skaitslīdzīgi kā caurmērs vērtēts katrā 1.5 m garā stumbradaļā, sākot no stumbra resgalim tuvākā zara. Skaitāietverti visi vaļējie zari neatkarīgi no to paveida, jo šķi-rošanas noteikumos tiek norādīts, ka zaru kopējaisskaits noteiktā stumbra garuma daļā nedrīkst pārsniegtatsevišķa paveida zariem izvirzītos ierobežojumus. Zaruskaitu nosaka sliktākajā stumbra pusē, t.i., tajā, kur to irvisvairāk. Tā kā šajos pētījumos zari uzskaitīti pa stum-bra perimetra ceturkšņiem, tad sliktākā puse noteikta,salīdzinot zaru kopskaitu katrā blakus esošo perimetraceturkšņu pārī. Zaru skaitā neietver tos, kuru caurmērsnepārsniedz 10 mm.

Zaru skaita ziņā visstingrākie noteikumi izvirzīti Išķiras zāģbaļķiem, pieļaujot ne vairāk kā 4 ierobežotacaurmēra un paveida zarus uz visa baļķa. Starp anali-zētajiem paraugkokiem šādai prasībai atbilst 31.4% noto kopējā skaita.

Analizējot zarus pa stumbra perimetra sektoriem,iegūti dati, kas skaitliski raksturo labi zināmo zaru

57-64

62 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

lieluma un daudzuma atšķirību atkarībā no tā, kurasdebespuses virzienā tie izvietojušies. Jāatzīst, kaatšķirības, kaut arī statistiski būtiskas, nav lielas.Izteiktākas tās ir veselajiem zariem, tomēr pašreizējaisdatu materiāls nedod pamatu apgalvojumam, ka šādasatšķirības varētu būt par iemeslu tādai apaļo kokma-teriālu kvalitātes atšķirībai perimetra dažādās vietās,ko praktiski vajadzētu ievērot daudz vairāk, nekā tas irlīdzšinējos noteikumos paredzēts.

Veselo saaugušo zaru ir vairāk, un to caurmērs irlielāks III un IV sektorā (skat. 6. tabulu). Nokaltušozaru ir vairāk I un II sektorā, bet to caurmērs līdzīgi kāveselajiem zariem ir lielāks III un IV sektorā. Trupējušiezari pēc skaita pa sektoriem sadalās vienmērīgi, to


Zara paveids / Knot kind

Sektora Nr. / Sector No.

Zaru skaits / Number of

knots

Zaru caurmērs /

Knot diameter

Debess puse /

Cardinal point

Zaru skaits / Number of

knots

Zaru caurmērs /

Knot diameter

Veseli / Sound

I II III IV

24.2 ± 2.3 22.9 ± 2.2 25.8 ± 2.1 26.9 ± 2.4

22.6 ± 0.3 22.8 ± 0.3 24.3 ± 0.3 23.7 ± 0.3

Z/ N D/ S A/ E R/ W

47.1 ± 4.1 51.1 ± 4.5 48.7 ± 3.9 52.7 ± 4.1

22.7 ± 0.2 23.2 ± 0.2 23.6 ± 0.2 24.0 ± 0.2

Nokaltuši / Dead

I II III IV

21.8 ± 2.1 21.4 ± 1.9 20.3 ± 2.1 20.5 ± 2.1

12.1 ± 0.2 12.3 ± 0.2 12.9 ± 0.2 13.1 ± 0.2

Z/ N D/ S A/ E R/ W

43.2 ± 3.9 42.3 ± 3.9 41.7 ± 3.8 40.8 ± 3.8

12.2 ± 0.1 12.5 ± 0.1 12.6 ± 0.1 13.0 ± 0.1

Trupējuši / Unsound

I II III IV

0.3 ± 0.1 0.3 ± 0.1 0.3 ± 0.1 0.3 ± 0.1

11.6 ± 1.6 10.9 ± 1.7 8.6 ± 1.1 9.7 ± 1.6

Z/ N D/ S A/ E R/ W

0.6 ± 0.2 0.5 ± 0.2 0.6 ± 0.2 0.6 ± 0.2

11.2 ± 1.1 10.6 ± 0.0 9.7 ± 1.0 9.1 ± 0.9

6. tabula/ Table 6Vidējais zaru skaits un caurmērs dažādās stumbra perimetra vietās

The average number and diameter of knots at different places of stem perimeter

0.020.040.060.080.0

100.0120.0140.0160.0

0 20 40 60 80 100Attālums no resgaļa, %/ Distance from the butt end, %

m³

I šķira I gradeII šķira II gradeIII šķira III gradeIV šķira IV gradenešķirots unsorted

caurmērs ir lielāks I un II sektorā. Salīdzinot padebespusēm, var redzēt, ka veselo zaru ir vairāk stumbraD un R pusē, bet to caurmērs vismazākais ir Z pusē.Nokaltušo zaru ir vairāk Z pusē, bet to caurmērs ir lielāksR pusē. Lielākie trupējušie zari sastopami stumbra Zpusē.

Zaru raksturojuma saistība ar apaļo kokmateriālukvalitāti skaidrota tādējādi, ka izsekots, kā katramatsevišķam egles paraugkoka stumbram tā garenassvirzienā mainās zāģbaļķa šķira, kas noteikta pēc zarusraksturojošiem lielumiem (2. att.).

Minimālais zāģbaļķiem pieļaujamais kokmateriālacaurmērs bez mizas atbilstoši jaunā standarta projektampieņemts 10 cm, bet garums – robežās starp 3.0 un 5.5 m.

2. att. Vidējais 1000 m3 apaļo egles kokmateriālu sadalījums pēc kvalitātes stumbra garenvirzienā.Fig. 2. The average distribution of 1000 m3 spruce round timber by quality lengthwise the stem.

57-64

63LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Attālums no stumbra resgaļa, %/ Distance from the stem butt end, %

Ssv vidēji starp visiem paraugkokiem krūšaugstuma caurmēra grupā, cm/ Ssv on average amidst all sample trees of the breast height diameter group, cm

16 20 24 28 32 1.59 ± 0.06 1.60 ± 0.06 1.69 ± 0.05 2.00 ± 0.00 2.00 ± 0.02 2.22 ± 0.09 2.97 ± 0.16 4.68 ± 0.11 5.00 ± 0.00 5.00 ± 0.00

1.56 ± 0.05 1.63 ± 0.04 1.91 ± 0.03 2.00 ± 0.00 2.00 ± 0.02 2.00 ± 0.00 2.05 ± 0.03 2.69 ± 0.12 4.73 ± 0.08 5.00 ± 0.00

1.60 ± 0.06 1.71 ± 0.06 1.95 ± 0.05 2.04 ± 0.06 2.21 ± 0.02 2.31 ± 0.06 2.58 ± 0.08 3.36 ± 0.12 4.60 ± 0.09 5.00 ± 0.00

1.88 ± 0.03 1.94 ± 0.04 2.15 ± 0.03 2.14 ± 0.03 2.23 ± 0.02 2.28 ± 0.04 2.26 ± 0.04 2.33 ± 0.05 3.91 ± 0.09 5.00 ± 0.00

1.93 ± 0.06 2.02 ± 0.06 2.21 ± 0.07 2.29 ± 0.05 2.24 ± 0.02 2.37 ± 0.04 2.52 ± 0.07 2.51 ± 0.08 3.45 ± 0.11 5.00 ± 0.00

36 40 48 visas / all

5

15 25 35 45 55 65 75 85 95

5 15 25 35 45 55 65 75 85 95

1.61 ± 0.04 1.74 ± 0.04 2.00 ± 0.00 2.01 ± 0.01 2.40 ± 0.02 2.68 ± 0.09 2.45 ± 0.06 2.07 ± 0.02 2.76 ± 0.10 5.00 ± 0.00

1.61 ± 0.04 1.97 ± 0.05 2.33 ± 0.04 2.20 ± 0.03 2.28 ± 0.02 2.65 ± 0.06 2.73 ± 0.06 2.71 ± 0.07 3.71 ± 0.11 4.55 ± 0.03

2.00 ± 0.00 2.47 ± 0.06 2.42 ± 0.05 2.59 ± 0.09 2.98 ± 0.02 3.56 ± 0.08 4.00 ± 0.00 4.22 ± 0.08 3.98 ± 0.12 4.63 ± 0.07

1.77 ± 0.02 1.97 ± 0.02 2.18 ± 0.02 2.21 ± 0.02 2.38 ± 0.02 2.62 ± 0.03 2.72 ± 0.03 2.83 ± 0.03 3.76 ± 0.04 4.87 ± 0.02

Atlikusī stumbra tievākā daļa, vai arī tāda, kas neatbilstzāģbaļķu kvalitātes prasībām, vērtējot pēc zariem, tālāknav sīkāk iedalīta ne pēc piemērotības tādai vai citādaiizmantošanai, ne pēc garuma, un nosacīti apzīmēta arskaitli 5.

Iegūtais stumbra iedalījums pa kvalitāti rakstu-rojošām šķirām starp analizētajiem paraugkokiem ir visaiatšķirīgs. Pirmais nogrieznis stumbra resgaļa daļā 31.4% gadījumu atbilst I šķiras zāģbaļķim un tikai 7.8% – IIIšķirai. Visos pārējos 60.8% gadījumu iespējami II šķiraszāģbaļķi, un šāda kvalitāte ar ievērojamu pārsvarusaglabājas līdz pat ceturtajam stumbra nogrieznim.Tālākajā stumbra daļā kvalitāte visbiežāk atbilst tikaiIV zāģbaļķu šķirai. Bieži (33.3% gadījumu) zemākas šķirasnogrieznim stumbra vidus vai pat resgalim tuvākā daļāseko pēc kvalitātes augstākas šķiras zāģbaļķim

Ssv – kāda no atšķirīgas kvalitātes kokmateriāliem sastāvoša apjoma vidējo šķiru raksturojošs skaitlis / figure that repre-sents average grade of an amount of timber of different quality:

∑∑==

=n

iii

n

iisv VVSS

11/

kur / whereSi – “i” šķira / “i” grade;Vi – “i” šķiras kokmateriālu tilpums, m3 / “i” grade timber volume, m3;n – šķiru skaits / the number of grades

7. tabula/ Table 7Vidējā svērtā šķira

Average scaled grade

piemērots posms. Jāatzīmē, ka par izšķirošo kritērijušķiras noteikšanā tikai 1.3% gadījumu ir bijis pārāk lielszaru skaits kādā 1.5 m garas stumbra daļas sliktākajāpusē, bet 2.7% gadījumu – trupējis zars kā nepieļaujamsattiecīgajā šķirā. Visos pārējos 96.0% gadījumu kritiskaislielums ir bijis zara caurmērs, kas liecina, ka zaru skaitavērtēšana nozīmīga tikai I šķiras zāģbaļķiem.

Bez tam noskaidroti vidējie zāģbaļķu šķiras lielumi(skat. 7. tabulu), kas aprēķināti kā svērtie pēc tilpuma.Tie rāda, kā stumbra garenass virzienā mainās atbilstošizaru raksturojumam noteikta kokmateriālu kvalitātedažādās krūšaugstuma caurmēra grupās un vidēji starpvisiem analizētajiem stumbriem.

Redzams, ka I zāģbaļķu šķirai atbilstoša kvalitātenav sagaidāma tālāk kā stumbra garuma pirmajos 20%.Pēc kvalitātes izteiktas pazemināšanās stumbra daļā no

57-64

64 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

apmēram 20 līdz 55% no garuma tā var paaugstinātieslīdz II zāģbaļķu šķirai atbilstošai. Šāda kvalitātes izmaiņusecība biežāk sastopama lielāku izmēru stumbriem.

Secinājumi1. Viena egles stumbra vidējais zaru skaits ir 213 ±

11. Vienādā skaitā ir veselie saaugušie un nokaltušiezari. Trupējušo zaru skaits neliels, tikai 1%.

2. Bezzaru daļa vidēji aizņem 4.7 ± 0.6% no visaegles stumbra garuma. Nokaltušo zaru zona, kas nokokmateriālu kvalitātes viedokļa uzskatāma parmazvērtīgāko, vidēji ir 20.4 ± 1.8%. Visās pārējās ¾ nostumbra garuma ir veselie saaugušie zari.

3. Trupējušie un nokaltušie zari savstarpēji maz at-šķiras pēc caurmēra (vidējie lielumi attiecīgi ir 10.0 ±0.7 mm un 12.5 ± 0.1 mm). Veselie saaugušie zari iraptuveni 2 reizes resnāki – to vidējais caurmērs ir23.7 ± 0,1 mm. Pašu resnāko zaru caurmērs vidējo lielumupārsniedz vairākkārt. Nav konstatēti resni trupējuši zari– neviens no tiem nepārsniedz 30 mm caurmēru.

4. Katros stumbra garuma 1.5 metros noteiktaisvidējais zara caurmērs stumbra garenvirzienā maināsmaz. Resnākie veselie zari pārsvarā sastopami stumbravidusdaļā, bet lielākie nokaltušie – apmēram 30%attālumā no stumbra resgaļa.

5. Pa 1.5 m garām stumbra daļām noteikta zaruskaita vidējais lielums nepārsniedz 15.

6. Pašreizējais datu materiāls nedod pamatuuzskatīt, ka zaru skaita un caurmēra atšķirības dažādāsstumbra perimetra vietās varētu būt par iemeslubūtiskām izmaiņām līdzšinējos apaļo kokmateriālušķirošanas principos.

7. Šķirošanu balstot tikai uz zaru raksturojumu,vairākkārt II šķiras zāģbaļķu potenciālā iznākumapārsvars pastāv līdz pat ceturtajam stumbra nogrieznim.

8. Ar zaru raksturojumu pamatotā egles apaļokokmateriālu šķirošanā 96.0% gadījumu kritiskaislielums ir zara caurmērs. Zaru skaits (izņemot atbilstības

vērtēšanu I šķiras zāģbaļķu kvalitātei) vai zara paveidskā izšķirošais rādītājs ir tikai 4.0% gadījumu.

9. Nepieļaujamu zaru klātbūtne ir par iemeslu, ka Izāģbaļķu šķirai atbilstoša kvalitāte nav sagaidāma tālākkā egles stumbra garuma pirmajos 20%. Kvalitāte izteiktipazeminās stumbra daļā, kas atbilst 20% līdz 55% nostumbra garuma. Tālāk stumbra tievgaļa virzienā tāpaaugstinās un var sasniegt II zāģbaļķu šķirai atbil-stošu. Lielāku izmēru stumbriem kvalitātes izmaiņasšādā veidā ir izteiktākas.

Literatūra1. Līpiņš, L. (1999) Stumbru racionāla saga-

rumošana. Rīga, Liesma, 75 lpp.2. Тышкевич, Г.Л. (1962) Еловые леса Совет-

ских Карпат. Москва, Академия Наук СССР, 110 с.3. Schmidt-Vogt, H. (1986) Die Fichte. Band II/

1.2. Hamburg und Berlin, Paul Parey, 563 s.4. Zviedris, A. (1960) Egle un egļu mežs Latvijas

PSR. Rīga, LZA, 240 lpp.5. Тярве, И.Я., Нипарте, З.Я. (1975) Фитомасса

надземной части древостоя в ельнике осоково-тросниковом осушенным II и VII классов возраста:Ель и ельники Латвии. Рига, Зинатне, 94–110.

6. Штибе, У.Л. (1967) Количественные пока-затели элементов крон в спелых ельниках кишлич-никах Латвийской ССР. Автореф. канд. дисс.Елгава, ЛСХА, 23 с.

7. Arhipova, I., Ramute, L., Žuka, L. (1997)Matemātiskās statistikas uzdevumu risināšana ar MSExcel. I daļa. LLU, Jelgava, 121 lpp.

8. Apaļie un zāģētie kokmateriāli. Koksnes vainuuzmērīšana. LVS EN 1310 (2000). Rīga, VSIA Latvijasstandarts, 23 lpp.

9. Apaļo kokmateriālu uzmērīšana. LVS 82–2003(2003). Rīga, VSIA Latvijas standarts, 27 lpp.

10. Apaļo kokmateriālu kvalitātes prasības.Latvijas standarts LVS 80-2004 (2004). Rīga, VSIALatvijas standarts, 21 lpp.


57-64

65LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Egles koksnes (Picea abies L. Karst.) anatomiskā uzbūve unfizikālās īpašības Latvijā

Anatomical Structure and Physical Properties ofNorway Spruce (Picea abies L. Karst.) Wood in Latvia

Jurijs Hrols, Anda Alksne, Dace Cīrule, Jānis DolacisLatvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts, e-pasts: [email protected] State Institute of Wood Chemistry, e-mail: [email protected]

Vivita BalodeLatvijas Lauksaimniecības Universitāte

Latvia University of Agriculture

Abstract. An investigation is reported on variations in the values of the annual ring parameters and physicalproperties of the wood of the main forest species in Latvia – Norway spruce (Picea abies L. Karst.), dependingon three factors: the forest growth conditions (dry and drained forest types), the growth region in Latvia(Kurzeme), and the locality of the wood sample in the stem. Wood samples were taken at the stem butt-end (R) at¼, ½ and ¾ of the height (H), in its sapwood (A), heartwood (K), and juvenile (S) wood. These studies embracethe anatomical structure of spruce wood as well as the relevance and dependence of its parameters. The resultsare compared with other publications to evaluate the quality and competitiveness of Latvian spruce, whichmakes it possible to assess the forestry prospects for spruce in different areas. The task of the report is to showthe dependence of the spruce wood anatomical structure and physical properties on forest growth conditionsand the locality of the sample in the stem. The average annual ring width (Gpl), late wood percentage in the annualring (Gvk %), late and early wood annual ring width (Gpl vk, Gpl ak), double cell wall width and diameter of tracheidsboth in early (T2w ak, Tr ak,) and late (T2w vk , Tr vk) wood, and tracheids length (Tl), wood density in the oven-drystate (ńo), wood linear swelling in radial (arad) and tangential (atg) directions, volume swelling (av) as well as woodlinear shrinkage in radial (brad) and tangential (btg) directions, volume shrinkage (bv), water absorption (Wa), andwood moistening (Wm) were characterized. A comparative analysis of the data obtained shows that, in themajority of cases, the spruce wood anatomical structure and physical properties are greatly affected by thelocation of the wood sample in the stem and the forest growth conditions.Key words: Norway spruce ( Picea abies L. Karst.), anatomical structure, physical properties.

J. Hrols et al. Egles koksnes (Picea abies L. Karst.) anatomiskā uzbūve un fizikālās īpašības Latvijā

IevadsLatvijā pēdējos gados strauji attīstās kokapstrādes

rūpniecība, kas savukārt diktē nepieciešamību stingrākaimeža uzskaitei un mežā augošo koku kvalitātesapzināšanai. Viena no izplatītākajām koku sugām Latvijāir egle. Gan egle, gan egļu meži ir pētīti no bioloģiskā unekoloģiskā viedokļa, bet nav pētīti no uzbūves un īpa-šību viedokļa. Latvijā kopš 1998. gada dažādāszinātniskās pētniecības un mācību iestādes notiekkompleksie pētījumi par egles koksnes anatomiskostruktūru, fizikālajām un mehāniskajām īpašībām. Tāpēcšis darbs, kas veltīts Latvijā augošās egles koksnes(Picea abies L. Karst.) anatomiskajai uzbūvei un fizikāloīpašību un to savstarpējo saistību un korelācijaspētījumiem, ir daļa no kopējās kompleksās programmas.Iegūtie rezultāti salīdzināti ar literatūras datiem, lai rastupriekšstatu par egles koksnes kvalitāti un konkurēt-spēju ar citās valstīs augošu egles koksni, kā arī dotuiespēju izvērtēt tās tālākās mežsaimnieciskās perspek-tīvas atkarībā no izcelsmes apgabala un meža augšanasapstākļiem. Darbā salīdzināti Latvijā augošas egleskoksnes iegūtie rezultāti par anatomisko uzbūvi un

fizikālajām īpašībām, pievēršot uzmanību koksnestraheīdu parametriem un tādām fizikālajām īpašībām kāblīvums, uzbriešana, rukums, ūdens un mitrumauzsūcamība.

Materiāli un metodesEksperimentiem nepieciešamie egles (Picea abies

L. Karst.) paraugkoki tika iegūti audzēs Rucavas unMisas mežniecību teritorijās. Parauglaukumi tika izvēlētiLatvijā trijos izplatītākajos meža augšanas apstākļutipos, t.i., mākslīgā augtenē (nosusinātās platībās)kūdreņa meža tipā šaurlapju kūdrenī (Myrtillosaturf.mel.), (Ks) un dabiskā augtenē (nenosusinātāplatībā) sausieņu meža tipā mētrājā (Vacciniosa) (Mr)un damaksnī (Hylocomiosa) (Dm). Viena ceturtā daļano Latvijas mežiem ir meliorēti (no tiem ~ 60 % ir kūdreņi).Visi trīs meža tipi attiecībā uz koku augšanu un koksnesveidošanos ir atšķirīgi, tādēļ sagaidāms, ka tie atšķirīgiietekmēs koksnes struktūru un līdz ar to koksnesīpašības.

Visi paraugkoki bija atbilstoši II Krafta klasei. Pēcatzarošanas paraugkokus uzmērīja un atbilstoši

65-71

66 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

parauga ņemšanas shēmai sagarumoja (skat. 1. att.).Lai varētu izsekot koksnes struktūras un īpašībuizmaiņām koka garumā, koksnes sagataves tika ņemtasstumbra četros dažādos augstumos – resgalī (R), vienāceturtdaļā stumbra garuma (¼), pa vidu (½) un trīsceturtdaļās no stumbra garuma (¾).

Katrā augstumā tika ņemti 2 stumbra nogriežņi(ripas): koksnes struktūras analīžu veikšanai ~ 2 cmgari, bet fizikālo īpašību noteikšanai ~ 0.5 m gari. Uzreizpēc izzāģēšanas mitruma noteikšanai domātās saga-taves ietina hermētiski noslēdzamā materiālā, lai līdzpārbaužu veikšanai saglabātos esošais mitrumadaudzums koksnē.

Tajā pašā dienā egles koksnes sagataves sazāģējaun apstrādāja pēc eksperimentos nepieciešamo koksnesparaugu izmēriem un kvalitātes. Tā kā pētījuma nolūksir izpētīt koksnes uzbūves un fizikālo īpašību izmaiņasne tikai koka stumbra garenvirzienā, bet arī šķērs-virzienā, tad koksnes paraugu sagatavošanā (kur tasbija iespējams) vadījās pēc 2. attēla dotās koksnes

paraugu sagatavošanas shēmas. Galveno uzmanībutomēr pievērsa koksnes kodola un aplievas daļas (15gadskārtas, skaitot no mizas) paraugu sagatavošanā, jokodols un aplieva sastāda galveno koksnes daļu kokašķērsgriezumā. Bez tam nogatavojušamies koksnei ņēmaarī juvenīlās koksnes daļu (10 gadskārtas) no serdes.

Visus sagatavotos koksnes paraugus marķēja,marķējumā norādot: meža augšanas apstākļu tipu,Krafta klasi, koksnes parauga ņemšanas vietu stumbraaugstumā un koksnes parauga ņemšanas vietu stumbrašķērsgriezumā.

Egles koksnes fizikālās īpašības pētīja atbilstošidažādu valstu koksnes pārbaudes standartiem: vadotiespēc DIN 52 182 [1], noteica koksnes blīvumu svaigicirstai koksnei rsv.c. un absolūti sausai koksnei – ro.

Noteica gan summāro koksnes ūdensuzsūktspējupēc 50 diennakšu izturēšanas ūdenī, gan arī ūdens-uzsūktspējas dinamiku atbilstoši GOST 16483.20–72 [2].Noteica arī summāro koksnes mitrumuzsūktspēju pēc80 diennakšu izturēšanas ūdenī, gan arī mitrumuz-


1. att. Paraugkoku sagarumošanas shēma.Fig. 1. Scheme of stem sampling.

R ¼ ½ ¾

– paraugi struktūras pētījumiem / samplings of structure investigations

– A – aplieva (15 gadskārtas) / sapwood (15 annual rings);– K – kodols / core;– S – juvenīlā koksne / juvenile wood.

2. att. Koksnes paraugu ņemšanas vietas sumbra šķērsgriezumā:Fig. 2. Selection of wood samples in the stem cross-section:

65-71

67LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

sūktspējas dinamiku saskaņā ar GOST 16483.19–72 [3].Noteica maksimālo koksnes rukumu, t.i., koksnei

rūkot no mitruma virs 30% līdz absolūti sausamstāvoklim jeb koksnes mitrumam tuvu pie 0 %. Noteicamaksimālo koksnes uzbriešanu, t.i., koksnei uzņemotmitrumu no absolūti sausa stāvokļa jeb koksnes mitrumatuvu pie 0 % līdz mitrumam virs šķiedru piesātinājumapunkta atbilstoši DIN 52 184 [4].

Zinot koksnes maksimālo rukumu un uzbriešanu, iriespējams aprēķināt tādus praktiskai koksnes izmantošanaisvarīgus rādītājus kā rukuma (uzbriešanas) koeficientus,kuri raksturo to, par cik procentuāli mainās koksnes izmēri( tilpums), tās mitrumam mainoties par vienu procentu,gan arī noteikt rukuma (uzbriešanas ) anizotropiju [4].

Koksnes anatomiskās uzbūves elementus pētīja,izmantojot šādas darbu metodikas. Vidējais gadskārtasplatums, kā arī vēlīnās un agrīnās koksnes platumusgadskārtā noteica ar atstarošanas mikroskopu MKTŌ–

1 ar palielinājumu 80×. Katrai gadskārtai noteica traheīdurindu skaitu un to vidējo radiālo šķērsizmēru. Gadskārtasvēlīnās koksnes īpatsvaru aprēķināja, attiecīgi ņemotpar pamatu šo mērījumu datus, t.i., vēlīnās un agrīnāskoksnes traheīdu daļu gadskārtā un attiecīgo traheīduradiālo šķērsizmēru. Traheīdu parametru noteikšanuveica, izmantojot atstarošanas mikroskopu MKTŌ–1ar kalibrētu šablonu mērīšanas televīzijas ierīci, uzmērījatraheīdu radiālo šķērsizmēru un dubultapvalka biezumuradiālajā virzienā kā agrīnajā, tā arī vēlīnajā koksnē.Traheīdu garumu mērīja, izmantojot stereoskopiskomikroskopu ĢĮŃ–9 ar palielinājumu 12×. Katramparametram veica 100 mērījumu, no kuriem aprēķinājavidējos datus, ievērojot rezultātu ticamību 0.95.

Egles koksnes anatomiskās uzbūves elementu raks-turlielumus noteica atbilstoši koksnes zinātnē vispār-pieņemtajai metodikai [5–8].

Koksnes porainību noteica atbilstoši [9, 18] darbiem.


Paraugs / Sample

ρo, kg m-3

arad, %

atg, %

aV, %

brad, %

btg, %

bV, %

Wm, %

Wū, %

Meža tips /

Forest type

R–K 474 2.4 6.2 8.6 3.0 7.2 10.0 19.6 171 R–A 520 3.8 8.5 12.1 4.0 10.0 14.3 21.6 166 ¼-K 468 3.4 7.6 10.8 3.1 8.1 11.6 21.3 176 ¼-A 561 4.4 9.2 13.3 4.2 10.1 14.8 21.2 146 ½-K 440 3.8 8.6 12.1 3.6 8.3 12.2 21.6 199 ½-A 509 3.9 7.3 10.1 3.1 7.6 11.3 21.4 151 ¾-K 477 3.6 7.7 11.1 3.4 8.0 11.7 21.7 168 ¾-A 564 4.8 8.1 12.6 4.8 8.6 13.5 21.6 138

Saus

ieņi

/ D

ry fo

rest

s (V

acci

nios

a H

yloc

omio

sa)

R–S 490 4.9 5.2 10.5 4.6 4.8 9.1 19.7 149 R–K 471 3.8 9.6 13.9 3.6 8.2 11.4 21.0 184 R–A 528 3.9 9.6 15.5 4.4 9.8 13.8 20.9 181 ¼ S 480 4.3 4.6 9.1 3.7 4.0 7.5 19.8 138 ¼-K 458 4.0 10.7 13.7 3.5 7.7 10.8 21.0 187 ¼-A 544 6.0 9.4 18.4 5.1 10.4 14.9 20.0 164 ½-K 470 2.7 6.3 9.3 2.3 5.2 7.4 20.9 175 ½-A 581 2.4 6.7 9.4 3.0 6.1 8.9 20.7 160 ¾-K 480 3.3 6.9 10.5 3.0 5.8 8.5 20.8 175 ¾-A 546 3.7 8.5 12.6 4.1 7.9 11.8 20.8 173

Mel

iorē

tie /

Dra

ined

fo

rest

s (M

yrtil

losa

turf.

mel

.)

1. tabula / Table 1Egles koksnes fizikālo raksturlielumu vērtības

Values of spruce wood physical parameters

Apzīmējumi / Notations:ń o, kg m-3 – blīvums absolūti sausā stāvoklī / density in the oven-dry state;arad, % – lineārā uzbriešana radiālajā virzienā / linear swelling in radial direction;atg, % – lineārā uzbriešana tangenciālajā virzienā / linear swelling in tangential direction;aV, % – tilpuma uzbriešana / volume swelling;brad, % – lineārais rukums radiālajā virzienā / linear shrinkage in radial direction;btg, % – lineārais rukums tangenciālajā virzienā / linear shrinkage in tangential direction;bV, % – tilpuma rukums / volume shrinkage;Wm, % – mitrumuzsūktspēja / moisture absorption;Wū, % – ūdensuzsūktspēja / water absorption.

65-71

68 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Rezultāti un diskusijaAplūkojot iegūtās fizikālo parametru raksturlielumu

vērtības (1. tabula), redzam, ka visi koksnes parametri irmainīgi atkarībā no atrašanās vietas koka stumbragarumā vai šķērsgriezumā, kā arī atkarībā no mežaaugšanas apstākļu tipa.

Egles koksnes anatomisko elementu parametruraksturlielumu vērtības parādītas 2. tabulā, kurāredzams, ka visi koksnes parametri ir mainīgi atkarībāno atrašanās vietas koka stumbra garumā vai šķērs-griezumā, kā arī atkarībā no meža augšanas tipa.

Lai noskaidrotu, kuri nosacījumi iespaido koksnes

parametru vērtības un to svārstības, tika veiktakorelāciju analīze [17] (skat. 3. tabulu). Šajā pētījumānoskaidrots, ka, gadskārtas platumam mainotiesintervālā 1.1–4.9 mm (2. tabula), koksnes blīvums netiekiespaidots – korelācijas koeficienta vērtība – 0.05.Savukārt vēlīnās koksnes saturs gadskārtā Gvk būtiskupozitīvu korelāciju uzrāda ar koksnes blīvumu. Koksnesfizikālās īpašības labi korelē ar koksnes blīvumu ńo. Itīpaši ūdens uzsūktspēja (-0.78) un tilpuma rukums(0.45). Visaugstāko korelāciju, tātad arī vislielākoatkarību, uzrāda tilpuma rukums ar koksnes rukumutangenciālā virzienā (0.97). Savukārt koksnes


2. tabula / Table2Egles koksnes anatomisko raksturlielumu vērtības

Values of spruce wood anatomical parameters

Apzīmējumi / Notations:Gpl. – gadskārtas platums, mm / average annual ring width, mm;(Gpl.vk., Gpl.ak.) – vēlīnās un agrīnās koksnes gadskārtas platums, mm / late and early wood annual ring width, mm;Gvk – vēlīnās koksnes saturs gadskārtā, % / late wood percentage in the annual ring, %;(Tr ak, Tr vk) – agrīnās un vēlīnās koksnes traheīdu caurmērs radiālajā virzienā, mkm / diameter of tracheids in early and latewood, mkm;(T2w ak , T2w vk) – agrīnās un vēlīnās koksnes traheīdu dubultapvalka biezums, mkm / double cell wall width of tracheids inearly and late wood, mkm;Tl – traheīdu garums, mm / tracheids length, mm;R–S – resgalis, juvenīlā koksne / butt-end, juvenile wood;R–K – resgalis, kodolkoksne / butt-end, heart of wood;R–A – resgalis, aplieva / butt-end, sapwood;S – juvenīlā koksne / juvenile wood;K – kodolkoksne / heart of wood;A – aplieva / sapwood;¼, ½, ¾ – koka augstuma daļas / shares of trunk height.

Paraugs / Sample

Gpl., mm

Gpl.vk., mm

Gvk, %

Gpl.ak., mm

Tr ak, mkm

Tr vk, mkm

T2w ak , mkm

T2w vk, mkm

Tl, mm

Meža tips /

Forest type

R–S

3.7

1.2

32

2.5

28.07

19.64

3.17

6.35

2.18 R–K 4.0 1.2 30 2.8 37.73 24.70 4.27 7.27 3.06 R–A 2.3 1.0 43 1.3 38.67 26.65 4.80 7.42 3.74 ¼-K 4.9 1.4 29 3.5 35.71 24.18 3.94 7.31 3.23 ¼-A 2.8 1.3 29 1.5 37.96 24.78 4.50 8.33 4.11 ½-K 4.7 1.0 46 3.7 33.44 21.84 3.91 6.89 3.22 ½-A 2.7 1.0 37 1.7 36.70 22.00 4.12 6.86 4.00 ¾-K 4.0 1.2 30 2.8 32.56 21.73 3.76 7.23 2.74 ¾-A 3.0 1.2 40 1.8 35.56 21.47 4.16 7.86 3.49

Saus

ieņi

/ D

ry fo

rest

s (V

acci

nios

a H

yloc

omio

sa)

R–S 1.7 0.54 31 1.15 23.85 17.49 4.03 6.72 2.22 R–K 1.7 0.44 26 1.26 32.96 20.13 4.24 7.36 3.21 R–A 1.9 0.62 31 1.32 35.36 21.36 4.41 6.82 3.89 ¼-K 2.2 0.47 22 1.74 29.98 18.62 3.91 6.67 3.61 ¼-A 1.1 0.40 38 0.67 35.14 21.31 4.42 8.71 4.71 ½-K 2.5 0.83 34 1.68 32.15 19.97 4.15 6.24 2.83 ½-A 2.1 0.90 43 1.24 34.66 21.57 4.29 7.16 4.40 ¾-K 2.6 0.92 37 1.65 26.31 19.94 4.30 6.07 3.46 ¾-A 1.8 0.76 40 1.09 32.68 20.11 4.02 8.14 4.58

Mel

iorē

tie /

Dra

ined

fo

rest

s (M

yrtil

losa

turf.

mel

.)

65-71

69LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


3. ta

bula

/ Ta

ble 3

Egle

s kok

snes

ana

tom

isko

para

met

ru u

n fiz

ikāl

o īp

ašīb

u vē

rtīb

u sa

vsta

rpēj

ās k

orel

ācija

s sai

tes

Cor

rela

tion

betw

een

the v

alue

s of s

pruc

e woo

d an

atom

ical

par

amet

ers a

nd p

hysic

al p

rope

rtie

s

* –

kore

lāci

ja ir

būt

iska

ar v

arbū

tību

95%

/ co

rrela

tion

is sig

nific

ant w

ith p

roba

bilit

y of

95%

65-71

70 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

uzbriešanas rādītāji nekorelē ar koksnes blīvumu, kasliecina par šo parametru neatkarību savā starpā.

Literatūrā reti kur ir atrodama informācija parparauga atrašanās vietu koka stumbrā, vai arī kādā mežaaugšanas tipā ir audzis šis koks. Tādēļ arī mūsupētījumā nācās pāriet uz vidējiem parametriem. Dažuvalstu egles koksnes traheīdu dažādie parametri parādīti4. tabulā.

Aplūkojot traheīdu parametrus (4. tabula), jāsecina,ka Latvijā augošo egļu traheīdas ir garākas nekā Vācijāaugošo egļu traheīdas, bet īsākas nekā Krievijā augošoegļu traheīdas. Traheīdu dubultapvalka biezumi agrīnaikoksnei būtiski neatšķiras, bet vēlīnai koksnei Vācijāaugošai eglei dubultapvalka šķērsgriezums ir lielāks.Agrīnās koksnes radiālais šķērsizmērs lielāks ir Vācijā

Dubultapvalka biezums, mkm / Double cell wall width, mkm

Valsts /

State

Traheīdu garums, mm /

Length of tracheids, mm

agrīnā koksne / early wood

vēlīnā koksne / late wood

Agrīnās koksnes traheīdu radiālais

šķērsizmērs, mkm / Diameters of tracheids in early wood, mkm

Latvija / Latvia

2.22–3.53–4.71

4.13

7.20

32 Krievija / Russia [5] 1.5–5.3 – – – Vācija / Germany [7, 8] 2.90; 3.20 4.0 11.0 35

4. tabula / Table 4Egles koksnes dažādu traheīdu parametru salīdzinājums

Comparison of spruce wood tracheids parameters


augošai eglei. Redzams, ka Latvijā augošai egles koksneiir mazāks traheīdu radiālās šķērsizmērs, tas nozīmē, kakoksne ir viendabīgāka un vieglāk apstrādājama.

Dažādu valstu parastās egles koksnes daži fizikālieraksturlielumi, tādi kā blīvums ńo, uzbriešana radiālajāun tangenciālajā virzienā, uzbriešana tilpumā un ūdensuzsūcamība, parādīti 5. tabulā.

Jāsecina, ka vislielākais blīvums nav tikai Latvijāaugošai eglei, bet salīdzināms ar Lietuvas un KrievijasEiropas ziemeļdaļas apgabalos augošo egles koksnesblīvumu. Radiālā uzbriešana Latvijā augošai egleskoksnei salīdzinoši ir maza, bet ir vienāda ar Slovākijāaugošās egles radiālo uzbriešanas lielumu. Tangenciālāuzbriešana arī ir mazāka salīdzinoši ar lielāko daļu pārējovalstu un apgabalu rādītājiem.

Uzbriešana, % / Swelling, %

Valsts / State

Blīvums /

Density, ρo,

kg m-3

radiālā / radial

tangenciālā / tangential

tilpuma / volume

Ūdens uzsūcamība, % / Water

absorption, %

Latvija / Latvia 503 3.8 7.8 11.9 167 Krievija / Russia [9] 420 5.1 9.3 15.0 212 Krievijas Eiropas ziemeļ-daļa / North-European part of Russia [10] [11]

457 528

– 3.0

– 6.0

– 11.1

– –

Krievijas Centrālie rajoni / Central regions of Russia [10] [11]

429 505

– 3.0

– 6.0

– 12.0

– –

Ukraina / Ukraine [10] [11]

402 489

– 6.0

– 9.0

– 14.7

– –

Baltkrievija / Belarus [12] 442 6.75 11.2 18.8 – Lietuva / Lithuania [11] 547 6.0 12.0 17.4 – Slovākija / Slovakia [13] 392 4.3 9.8 – – Vācija / Germany [14] [15] [16]

380 430 430

– 3.6 3.6

– 7.8 7.8

– 11.9 12.0

– –

140

5. tabula / Table 5Egles koksnes fizikālo raksturlielumu salīdzinājums

Comparison of spruce wood physical parameters

65-71

71LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Tilpuma uzbriešanas rādītājs ir vienāds ar Vācijasun Krievijas Eiropas ziemeļdaļas un Krievijas Centrālasdaļas vidējiem tilpuma uzbriešanas rādītājiem, betsalīdzinoši ar citiem rādītājiem tas ir mazs. Ūdensuzsūcamība Latvijā augošai eglei ir lielāka par vidējorādītāju Eiropā, bet mazāka par vidējo Krievijā augošāsegles koksnes attiecīgo rādītāju.

Egles koksnes porainība Latvijas sausieņu mežos(Vacciniosa, Hylocomiosa) ir 64.7 % un nosusinātajosmežos (Myrtillosa turf. mel.) – 68.3 %.

Secinājumi1. Starp egles koksnes blīvumu un rukumu

tangenciālajā virzienā, kā arī tilpuma rukumu ir būtiskapozitīva korelācija un būtiska negatīva korelācija starpkoksnes ūdensuzsūktspēju.

2. Latvijā augošo egļu koksnes traheīdas radiālaisšķērsizmērs ir mazākas par 3 mkm salīdzinājumā ar Vācijāaugošās egles koksnesattiecīgo traheīdu šķērsizmēru.

3. Agrīnās koksnes traheīdu dubultapvalka bie-zums būtiski neatšķiras noVācijā augošās egles kok-snes traheīdu dubultapvalka biezuma, bet vēlīnāskoksnes traheīdu dubultapvalka biezums ir mazāks par~ 4 mkm.

4. Latvijā augošas egles koksnes porainība šaur-lapju kūdrenī ir lielāka nekā mētrājā un damaksnī.

Literatūra1. DIN 52 182. Prüfung von Holz. Bestimmung

der Rohdichte.2. ГОСТ 16483.20–72. Древесина. Метод

определения водопоглощения.3. ГОСТ 16483.19–72. Древесина. Метод

определения влагопоглощения.4. DIN 52 184. Prüfung von Holz. Bestimmung

der Quellung und Schwindung.5. Чавчавадзе, Е.С. (1979) Древесина хвойных.

Л.: Наука, 190 с.


6. Яценко-Хмелевский, А. А. (1954) Основы иметоды анатомического исследования древесины.М., Издательство АН СССР, 268 с.

7. Wagenfūhr, R., Schreiber, Chr. (1985) Holzatlas.Fachbuchverlag, Leipzig, 720 S.

8. Wagenfūhr, R. (1988) Anatomie das Holzes.Fachbuchverlag, Leipzig, 320 S.

9. Боровиков, А.М., Уголев, Б.Н. (1989) Спра-вочник по древесине. Под ред. д-ра техн. наук Б. Н.Уголева. М., «Лесная промышленность», 206 с.

10. Полубояринов, О. И. (1976) Плотностьдревесины. М., «Лесная промышленность», 160 с.

11. Волынский, В. Н. (2000) Взаимосвязь иизменчивость физико-механических свойствдревесины. Архангельск, Фрхангельский Госу-дарственный Технический Университет, 196 с.

12. Петруша, А.К. (1959) Технические свойствадревесины основных пород. БССР, Минск, 152 с.

13. Požgaj, A., Chovanec, D., Kurjatko, S., Babiak,M. (1997) truktśra a vlastnosti dreva. Bratislava,Priroda, a.s., 488 s.

14. Hermann, M., Dutillen, P., Avella, T. (1998)Growth rate effects on temporal trajectories of ringwidth, wood density, and mean tracheid length in Nor-way spruce (Picea abies L. Karst.). Wood and FiberScience, Vol. 30, No. 1, 6–17.

15. Lohmann, U., Annies, T., Ermschel, D. (1987)Holz Handbuch, 3, völlig überarbeitete Auflage. DRW.Leinfelden-Echterdingen, 320 S.

16. Tsoumis, G. T. (1991) Sciences and technologyof wood. New York: Van Nostrand Reinhold, 493 pp.

17. Arhipova, I., Ramute, L., Žuka, L. (1997)Matemātiskās statistikas uzdevumu risināšana ar MSExcel, I daļa. LLU, Jelgava, 121 lpp.

18. Kолосовская, Е.А., Лоскутов, С.Р., Чудинов,Б.С. (1989) Физические основы взаймодействиядревесины с водой. Новосибирск, Издательство«Наука», 216 с.

65-71

72 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Egles vainaga biomasas izmantošanas iespējasThe Possibilities of Spruce Crown Biomass Utilization

Māris Daugavietis, Ojārs Polis, Ausma KoricaLatvijas Valsts Mežzinātnes institūts “Silava”, e-pasts: [email protected]


Abstract. Results of investigations made in 2002-2004 about the yield of biologically active substances fromspruce (Picea abies) tree foliage are summarized. Comparison of spruce and pine foliage as raw material forprocessing is given. The yield of water-soluble extractives, polyprenols and other neutral substances is higherfrom spruce foliage. The yield of summary extractives is higher in wintertime for both species. Recommendationsfor raw material and optimal season choice are given in connection with production program. The results areapplicable for planning and production program optimization.Key words: spruce tree foliage, chemical composition, output of products, utilization of foliage.

M. Daugavietis et all. Egles vainaga biomasas izmantošanas iespējas

IevadsEgle Latvijā aizņem apmēram 21.2% no meža

platībām. Starp pārējām koku sugām egle izceļas arizteiktu zarojumu gandrīz visa stumbra garumā un arlielu vainaga biomasu. Detalizētus pētījumus par eglesvainaga biomasu un tās struktūru Latvijā ir veicis U.Štibe [1]. Pētījumos ir pierādīts, ka uz katru stumbrakoksnes m3 galvenās cērtes vecuma egļu audzēsatkarībā no audzes bonitātes attiecas vidēji 110–140 kgzaru ar mizu un 100–136 kg zaleņa, t. sk. 70–80 kgskuju.

Egles zalenis plaši tika izmantots XX gs. 70.–80.gados skuju vitamīnmiltu ražošanai. Tika uzsākta arīegles zaleņa izmantošana ekstraktvielu ieguvei. Egleszaleņa ķīmiskā sastāva pētījumi veikti galvenokārtSanktpēterburgas u.c. Krievijas reģionos [2, 3, 4, 6], arīLatvijā [5]. Šie pētījumi parāda, ka egles zalenis iraugstvērtīga izejviela bioloģiski aktīvo savienojumuieguvei. Egles zalenis ir līdzvērtīga vai atsevišķosgadījumos pat labāka izejviela kā priedes zalenis, kuraizmantošanas iespējas aplūkojām iepriekš [7].

Pētījums sadarbības projekta ietvaros veikts ar mērķiizvēlēties perspektīvāko egles zaleņa pārstrādes veidu,salīdzinot ar priedi, un iegūt izejas datus egles zaleņapārstrādes plānošanai.

Ēterisko eļļu iznākums, % no sausnes / Yield of essential oils, % from dry matter

Gads / Year Ziema / Winter Pavasaris / Spring Vasara / Summer Rudens / Autumn

2002

0.137

0.111

0.114

0.128

2003 0.138 0.112 0.114 0.126 2004 0.138 0.112 0.115 0.127

Vidēji / On average 0.138 0.112 0.114 0.127

Materiāli un metodesIzmēģinājumi veikti 2002.–2004. gadā ražošanas

apstākļos uz SIA “Vecventa” ekstraktvielu ražotnes bāzesPiltenē. Zaleņa izmantošanas iespējas tika vērtētas pēcēterisko eļļu, ūdenī šķīstošo ekstraktvielu un šķīdinātājāNefrāze šķīstošo vielu, kā arī pēc ekstraktvielu pārstrādesgalaproduktu (nātrija hlorofilīna un provitamīnukoncentrāta) iznākuma un kvalitātes atbilstībasnormatīvajiem dokumentiem. Egles zaleņa pārstrāde tikaveikta pēc shēmas: ēterisko eļļu atdestilēšana ® ūdensekstrakta iegūšana ® Nefrāzes ekstrakta iegūšana®Nefrāzes ekstrakta sadalīšana. Ekstrakcija tika veikta ardeflegmācijas – rasināšanas metodi [7]. Kā izejviela tikaizmantots svaigs (līdz 3 dienu vecs no ciršanas brīža) egleszalenis, ko sagatavoja un piegādāja ražotnei no Piltenesun Ugāles apkārtnes mežiem.

Izejas dati ievākti ražošanas apstākļos ziemā (no10. līdz 20. februārim), pavasarī (no 10. līdz 20. maijam),vasarā (no 10. līdz 20. jūlijam) un rudenī (no 10. līdz 20.novembrim), veicot uzskaiti trīs maiņās. Katrā maiņāpārstrādāja 600–700 kg svaiga egles zaleņa, kas vidējisaturēja 67±1% skuju, 0.1% mehānisko piemaisījumuun 23±1% mizas un koksnes un atbilda normatīvuprasībām.

1. tabula / Table 1Ēterisko eļļu iznākums no egles koku zaleņa

Yield of essential oils from spruce foliage

72-75

73LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Rezultāti un diskusijaRažošanas apstākļos noteiktie ekstraktvielu iznā-

kumiem atbilst laboratorijas pētījumiem par dažāduekstraktvielu satura dinamiku dažādos gadalaikos [2,3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10]. Lielāks ražošanā iegūstamo eglesbioloģiski aktīvo vielu – ēterisko eļļu (1.tabula), lipīdu(3. tabula), nātrija hlorofilīna (4. tabula) un provitamīnukoncentrāta (5. tabula) iznākums ir ziemas un rudensperiodā, mazāks – pavasarī un vasarā. Vienīgi ūdenīšķīstošo vielu iznākums ir lielāks pavasarī un vasarā(2. tabula). Tas izskaidrojams ar lielu jauno skuju undzinumu saturu (līdz 20%) izejvielās un ar augufizioloģijas likumsakarībām. Līdzīgas likumsakarības

Ūdenī šķīstošo vielu iznākums, % no sausnes / Yield of water-soluble substances, % from dry matter


2002

1.45

1.85

1.72

1.64

2003 1.48 1.90 1.68 1.67 2004 1.48 1.87 1.70 1.65


2. tabula / Table 2Ūdenī šķīstošo vielu iznākums no egles koku zaleņaYield of water-soluble substances from spruce foliage

Nātrija hlorofilīna (5%) iznākums, % no sausnes / Yield of sodium chlorophylline (5%), % from dry matter


2002

1.09

0.89

0.94

0.99

2003 1.10 0.82 0.96 0.99 2004 1.09 0.91 0.96 0.99


Nefrāzē šķīstošo vielu iznākums, % no sausnes / Yield of soluble in “Nefraze” (organic solvent) substances, % from dry matter


2002

6.94

6.47

6.53

6.78

2003 6.95 6.52 6.54 6.80 2004 6.95 6.49 6.55 6.78


3. tabula / Table 3Nefrāzē šķīstošo vielu iznākums no egles koku zaleņa

Yield of soluble in “Nefraze” (organic solvent) substances from spruce foliage

ķīmiskā sastāva sezonālajās izmaiņās atzīmētas arīpriedei un balteglei [7, 11, 12, 13, 14, 15, 16].

Risinot koku zaleņa pārstrādes jautājumus, ir svarīgisalīdzināt divu Latvijas galveno koku sugu ekstraktvieluiznākumus. Projekta ietvaros veiktie pētījumi laboratorijāparāda, ka galveno produktu vidējais iznākums attiecīgino egles un priedes zaleņa ziemas periodā ir (% no abs.sausa zaleņa): ēteriskās eļļas 0.14 un 0.25; ūdenī šķīstošovielu iznākums 1.47 un 1.25; lipīdu iznākums 6.95 un 8.25;nātrija hlorofiliņa iznākums 1.09 un 0.98; provitamīnukoncentrāta iznākums 2.78 un 2.45 (6. tabula).

Lipīdu iznākums no priedes zaleņa ir lielāks pamatāuz sveķskābju rēķina, kuras galvenokārt ir izmantojamas

4. tabula / Table 4Nātrija hlorofilīna iznākums no egles koku zaleņaYield of sodium chlorophylline from spruce foliage

72-75

74 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

augu aizsardzības līdzekļu ražošanai. Ļoti būtisks ir arīatsevišķo vielu grupu ķīmiskais sastāvs. Lai iegūtutirgus apritē iekļautos produktus (poliprenolus, Silbiolu,hlorofila preparātus), kā izejvielu izdevīgāk ir izmantotegles zaleni, kas satur vairāk poliprenolu (1.2–1.5% eg-lei un 0.6–0.8% priedei), hlorofila (1.09% eglei un0.95% priedei).

Secinājumi1. Izdevīgākais skujukoku zaleņa pārstrādes laiks

maksimālās preču produkcijas iznākuma iegūšanai irrudens – ziemas periods, kaut gan normatīvās doku-mentācijas prasībām atbilstošu produkciju var iegūtjebkurā gadalaikā.

2. Egles zaleņa pārstrādei priekšroka ir dodama tad,kad vairāk tiek pieprasīti hlorofila un provitamīnukoncentrāta pārstrādes produkti – poliprenoli, Silbiols,kā arī ūdens ekstrakts, bet priedes zaleņa pārstrādei –kad ir pieprasīta skuju vitamīnu pasta un hlorofilakarotīna pasta, kuru pamatsastāvs ir sveķskābes.

Literatūra1. Штибе, У.Л. (1967) Количественные показа-

тели элементов крон ели в спелых ельниках–кисличниках Латвийской ССР. Авторефератдиссертации. Елгава, 29 с.

2. Рощин, В. И. (1995) Состав, строение и

Provitamīnu koncentrāta (neitrālās vielas) iznākums, % no sausnes / Yield of provitamin concentrate (neutral substances), % from dry matter


2002

2.76

2.38

2.49

2.62

2003 2.76 2.40 2.52 2.65 2004 2.78 2.41 2.57 2.63


Produkcijas iznākumi, % no abs. sausa zaleņa / Yield of product, % from dry matter

Koku suga / Tree species Ēteriskās

eļļas / Essential oils

Ūdenī šķīstošie savienojumi / Water-soluble

substances

Lipīdi / Lipids

Nātrija hlorofilīns /

Sodium chlorophylline

Provitamīnu koncentrāts / Provitamin concentrate

Priede / Pine 0.25±0.02 1.25±0.03 8.25±0.11 0.98±0.02 2.45±0.09

Egle / Spruce 0.14±0.02 1.47±0.04 0.95±0.04 1.09±0.01 2.78±0.08

5. tabula / Table 5Provitamīnu koncentrāta iznākums no egles koku zaleņa

Yield of provitamin concentrate from spruce foliage


6. tabula / Table 6Produktu iznākums no priedes un egles zaleņa ziemas periodā laboratorijas apstākļos

The yield of products from pine and spruce foliage in wintertime, laboratory experiments

биологическая активность терпеноидов из дре-весной зелени хвойных растений. Авторефератдиссертации. Санкт-Петербург, 24 с.

3. Ягодин, В. И. (1987) Основы безотходнойтехнологии биологически активных вещестдревесной зелени. Автореферат диссертации. Рига,36 с.

4. Ягодин, В. И, Антонов, А.И. (1983) О качествееловой древесной зелени – сырья для химическойпереработки. Межвузовский сб. научных трудов,Л., 112–116.

5. Иевинь, И. К., Полис, О. Р. (1984) Исполь-зование древесной зелени. В: Комплексное исполь-зование древесного сырья. Зинатне, Рига, 152–169.

6. Иваск, М.М. (1983) Возрастная и сезоннаядинамика калорийности хвои ели европейской.Лесоведение, 2, 36–42.

7. The chemical composition of pine and spruceneedles, a comparison of results from 2001 and 1997 inPoland: http://bazy.ibles.waw.pl/bazy/monitor/rok02a/raport02a_r05.html – Resurss aprakstīts 2004. gada3. septembrī.

8. Horntvedt, R. (1983) Seasonal variations in dryweight, chlorophyll and soluble carbohydrate contentof Norway spruce needles (Picea abies (L.) Karst.).Medd. Nor. inst. skogforsk, 38.2., p. 14.

9. Рощин, В.И., Баранова, Р.А., Белозёрских,О.А., Соловьев, В.А. (1983) Состав экстрактивных

72-75

75LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


веществ хвои и побегов ели европейской. Химиядревесины, № 4, 56–61.

10. Казимиров, Н.И., Морозова, Р.М. (1973)Биологический круговорот веществ в ельникахКарелии. Л. Наука, 175 с.

11. Daugavietis, M., Polis, O., Korica, A. (2002)Priede – augstvērtīgu, bioloģiski aktīvu dabas vieluavots. LLU Raksti, 5, 59–67.

12. Степень, Р.А., Сиволов, Г.М. (1986) Сезоннаядинамика компонентов древесной зелени хвойныхпород. В: Экстрактивные вещества древесныхрастений. Тез. докл. Всес. конф., Красноярск,3-6 июня, Новосибирск, 122–124.

13. Репях, С.М. (1983) Динамика биологическиактивных веществ хвои сосны (Pinus silvestris L.) и

ели сибирсной (Picea abies Ldb.). Лесной журнал,6. 91–94.

14. Антонова, Г.Ф., Щебеко, В.В. (1978) Сезоннаядинамика спирто- и водорастворимых веществ вксилемме и сердцевине побегов лиственницысибирской. В: Физиологo-биохимические меха-низмы роста хвойных. Новосибирск. Наука, 32–39.

15. Кищенко, И.Т. (1978) Сезонная динамикасодержания элементов питания в хвое сосны вусловиях Карелии. Лесоведение, 3, 88–91.

Царегородцева, С.О., Новицкая, Ю.Е., Мумагина,З.Д. (1977) Сезонная динамика изменения глико-липидов и хлорофилла в хвое и почках сосны. В:Проблемы физиологии и биохимии древесныхрастений. Красноярск, 1, 77–78.

72-75

76 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Kūdras substrāta ietekme uz egļu sējeņu sakņu morfoloģiskajiem rādītājiemun mikorizāciju

The Effect of Peat Substrate on Root Morphological Characteristics andMicorrhization of Spruce Seedlings

Tālis Gaitnieks, Zanda StikāneLatvijas Valsts Mežzinātnes institūts “Silava”, e-pasts: [email protected]


Abstract. In this study the effect of peat substrate on root development and mycorrhization of spruce seedlingswas studied. Peat from different forest types was used in this experiment. Peat agrochemical characteristics werecompared. The program Win RhizoR was used to describe morphological parameters of seedlings. It was con-cluded that the following parameters did not reveal significant differences in characteristics of different substratetypes: total length, surface area and volume of roots, as well as the number of root tips. In order to comparesubstrate parameters, the root length should be analysed according to diameter classes. It is important to notebranching and disposition of mycorrhiza. Seedlings from bad growing sites are characterized by convoluted anddark mycorrhiza with thin fungal mantle. Seedlings from good growing sites are characterized by yellow lightmycorrhiza with thick fungal mantle.Key words: Norway spruce, seedlings, mycorrhiza, root morphological characteristics, peat substrate.

T. Gaitnieks, Z. Stikāne Kūdras substrāta ietekme uz egļu sējeņu sakņu morfoloģiskajiem rādītājiem un mikorizāciju

IevadsEgļu kultūru ierīkošana kūdras augsnēs (nosusinātie

zāļu purvi, palieņu pļavas utt.) ļoti bieži ir nesekmīga,neskatoties uz labvēlīgiem agroķīmiskiem rādītājiem.Iepriekšējie pētījumi liecina, ka egļu vitalitātessamazināšanās ir saistīta ar augsnes mikroflorasizmaiņām (Gaitnieks, 1988). Mikrofloras izmaiņas,piemēram, mikroskopisko sēņu daudzuma palieli-nāšanās, var negatīvi ietekmēt kokaugu mikotrofiju.Tāpēc pirms apmežošanas pasākumu veikšanasnepieciešams novērtēt augsnes mikorizās infekcijaspotenciālu (Brundrett et al., 1996). Mikoriza ne tikainodrošina kokaugu apgādi ar minerālajām barībasvielām, bet arī daudzkārt palielina sakņu uzsūcošovirsmu un veicina sakņu aizsardzību pret augsnespatogēnajām sēnēm (Perry et al., 1987; Smith & Read,1997; Finlay, 2004). Tomēr dažkārt labi mikorizētiem egļusējeņiem ir vāji attīstītas sānsaknes (Шубин, 1973), kasvar kavēt sējeņu ieaugšanu sablīvētā augsnē. Svarīgiir noskaidrot sējeņu sakņu morfoloģiskos rādītājus, kasraksturo substrāta piemērotību egļu kultūru sekmīgaiierīkošanai. Darba mērķis bija analizēt atšķirīgu kūdrassubstrātu ietekmi uz egļu sējeņu morfoloģiskajiemrādītājiem un mikorizāciju.

Materiāls un metodikaLai novērtētu kūdras substrātu ietekmi uz egļu

sējeņu sakņu attīstību un mikorizāciju, eksperimentamtika izvēlēta kūdra, kas raksturo atšķirīgus augšanasapstākļus. Kūdra tika ievākta 10 parauglaukumos. 5 pa-rauglaukumi reprezentēja labus, 5 sliktus augšanasapstākļus (salīdzinot pieaugumu, skuju dzeltēšanu unvitalitāti). 7 parauglaukumi izvietoti Meža pētīšanasstacijas (MPS) “Jaunkalsnava” teritorijā, 3 – Cirgaļu

mežniecības teritorijā (Austrumvidzemes mežsaim-niecība). Mežsaimnieciskie parametri vērtēti pēcpapildinātajām 1924. gada augšanas gaitas tabulāmnormālām audzēm (Mežsaimniecības tabulas, 1964).

Labus eglīšu augšanas apstākļus raksturojošieobjekti:

1. Mēslota egļu kultūra – Cirgaļu mežniecība.Audzes sastāvs – 5E5B20. Meža tips – platlapju

kūdrenis. Krāja – 188 m3 ha-1. Šķērslaukumu summa –28 m2 ha-1. Vidējais augstums eglei – 13 m, bērzam –12 m. Vidējais caurmērs eglei – 12 cm, bērzam – 16 cm.Bonitāte – E-Ia; B-Ia. Biezība – 1.0. Koku skaits –1100 gab. ha-1. Pamežs: klajākās vietās – krūkļi, ozoli.Lakstaugi satopami ļoti reti: Stellaria media (L.) Vill.,Rubus idaeus L., Galium album Mill., Urtica dioica L.Sūnas sastopamas ļoti reti: Brachythecium oedipodium(Mitt.) Jaeg., Climacium dendroides (Hedw.) Web. etMohr., Plagiothecium denticulatum (Hedw.) B., S. et G.,Amblystegium serpens (Hedw.) B., S. et G., Plagio-mnium cuspidatum (Hedw.) T. Kop. Dziļa kūdras augsne(labi sadalījies tumšs trūds).

2. Nosusināts zemais purvs – MPS “Jaunkal-snava”.

Audzes sastāvs – 10E15 (reti augošas vitālas egles).Meža tips – šaurlapju ārenis. Krāja – 10 m3 ha-1. Vidējaisaugstums – 6 m. Vidējais caurmērs – 5 cm. Bonitāte – Ia.Biezība – 0.3. Koku skaits – 1000 gab. ha-1. Pamežs: ats.blīgznas, krūkļi. Lakstaugu stāvā dominē Galeopsistetrahit L., Molinia caerulea (L.) Moench, Galiumalbum Mill., Urtica dioica L., Anthriscus sylvestris (L.)Hoffm. Sūnu stāvā dominē Brachythecium oedipodium(Mitt.) Jaeg. Dziļa kūdras augsne.

3. Aizaudzis izcirtums – MPS “Jaunkalsnava”.Audzes sastāvs – 8B2E30. Meža tips – šaurlapju

76-82

77LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

kūdrenis. Krāja – 112 m3 ha-1. Šķērslaukumu summa –17 m2 ha-1. Vidējais augstums: bērzam – 14 m, eglei –8 m. Vidējais caurmērs: bērzam – 14 cm, eglei – 7 cm.Bonitāte – B-I; E-I. Biezība – 0.7. Koku skaits –1300 gab. ha-1. Pamežs un paauga: krūkļi, egles, priedes,bērzi. Lakstaugu stāvā dominē Urtica dioica L., Geumrivale L., Rubus idaeus L., Pyrola rotundifolia L.,Agrostis stolonifera L. Sūnu stāvā dominē Climaciumdendroides (Hedw.) Web. et Mohr, Pleuroziumschreberi (Brid.) Mitt., Brachythecium oedipodium(Mitt.) Jaeg., Plagiomnium cuspidatum (Hedw.) T. Kop.Dziļa kūdras augsne.

4. Egļu audze – MPS “Jaunkalsnava”.Audzes sastāvs – 10E ats.P ats.M60. Meža tips –

šaurlapju kūdrenis. Krāja – 420 m3 ha-1. Šķērslaukumusumma – 40 m2 ha-1. Vidējais augstums – 21 m. Vidējaiscaurmērs – 22 cm. Bonitāte – Ia. Biezība – 0.9. Kokuskaits – 1000 gab. ha-1. Lakstaugu stāvā dominē Oxalisacetosella L., Mercurialis perennis L., Dryopteriscarthusiana (Vill.) H. P. Fuchs, Mycelis muralis (L.)Dum., Urtica dioica L. Sūnu stāvā dominē Brachy-thecium oedipodium (Mitt.) Jaeg., Ptilium crista-castrensis (Hedw.) De Not., Hylocomium splendens(Hedw.) B., S. et G., Pleurozium schreberi (Brid.) Mitt.,Plagiomnium affine (Bland.) T. Kop. Dziļa kūdrasaugsne.

5. Egļu kultūra (nosusināts zemais purvs) – MPS“Jaunkalsnava”.

Audzes sastāvs – 10E17. Meža tips – šaurlapjukūdrenis. Krāja – 70 m3 ha-1. Vidējais augstums – 8 m.Vidējais caurmērs – 10 cm. Bonitāte – Ia. Biezība – 1.0.Koku skaits – 2500 gab. ha-1. Lakstaugu stāvs rets:Stellaria media (L.) Vill., Galium uliginosum L., Rubusidaeus L., Urtica dioica L., Solidago virgaurea L. Sūnustāvā dominē Brachythecium oedipodium (Mitt.) Jaeg.,Rhodobryum roseum (Hedw.) Limpr., Rhytidiadelphustriquetrus (Hedw.) Warnst. Dziļa kūdras augsne.

Sliktus eglīšu augšanas apstākļus raksturojošasteritorijas:

6. Meliorēta mitra pļava – Cirgaļu mežniecība.Lakstaugu stāva kopējais segums – 95%, dominē

Anthriscus sylvestris (L.) Hoffm. (60%), Elytrigia repens(L.) Nevski (30%), Galium album Mill. (vietām sasniedz60%), Urtica dioica L. (vietām pārsniedz 60%).Kopējais sugu skaits – neliels, biežāk sastopamāspavadītājsugas (sugas ar mazu segumu) ir Poa palustrisL., Galeopsis tetrahit L., Aegopodium podagraria L.Sūnu stāva kopējais segums – vidēji 40%, no tiemBrachythecium oedipodium (Mitt.) Jaeg. aizņem 30%un Plagiomnium cuspidatum (Hedw.) T. Kop. 10%.Kopumā veģetācijai raksturīga viendabīga struktūra,un tikai vietām iepriekš nosauktās dominējošās sugasveido monodominantas audzes. Nelielā platībā irsastopama Chamaenerion angustifolium (L.) Scop.Kūdras augsne.

7. Neizdevusies egļu kultūra – Cirgaļu mežniecība.Audzes sastāvs – 7E3B20 (izklaidus augošas egles

un bērzi). Meža tips – platlapju kūdrenis. Krāja –4 m3 ha-1. Vidējais augstums: eglei – 2 m, bērzam – 6 m.Vidējais caurmērs: eglei – 5 cm, bērzam – 5 cm. Boni-tāte – E-IV; B-IV. Biezība – 0.2. Koku skaits – 700 gab.ha-1. Pamežs: krūkļi, blīgznas. Lakstaugu stāvā dominēGeum rivale L., Festuca rubra L., Veronica chamaedrysL., Melampyrum nemorosum L., Galium album Mill.Sūnu stāvā dominē Climacium dendroides (Hedw.)Web. et Mohr, Plagiomnium ellipticum (Brid.) T. Kop.,Amblystegium serpens (Hedw.) B., S. et G., Brachyt-hecium oedipodium (Mitt.) Jaeg., Plagiomniumcuspidatum (Hedw.) T. Kop. Kūdras augsne.

8. Neizdevusies egļu kultūra – MPS “Jaunkals-nava”.

Audzes sastāvs – 8E2B20 (retaine). Meža tips –šaurlapju kūdrenis. Krāja – 10 m3 ha-1. Vidējais augstums:eglei – 2 m, bērzam – 6 m. Vidējais caurmērs: eglei –6 cm, bērzam – 8 cm. Bonitāte – E-IV; B-IV. Biezība – 0.2.Koku skaits – 800 gab. ha-1. Pamežs: ats. krūkļi.Lakstaugu stāvā dominē Molinia caerulea L. Moench,Galeopsis tetrahit L., Galium album Mill., Urticadioica L., Anthriscus sylvestris (L.) Hoffm. Sūnu stāvādominē Brachythecium oedipodium (Mitt.) Jaeg.,Polytrichum juniperinum Hedw., Pleurozium schreberi(Brid.) Mitt., Pohlia nutans (Hedw.) Lindb. Kūdrasaugsne.

9. Mazražīga egļu audze – MPS “Jaunkalsnava”.Audzes sastāvs – 7B3P60 +10E40 II stāvā. Meža tips –

šaurlapju kūdrenis. Krāja – 84 m3 ha-1. Šķērslaukumusumma I stāvam – 6.5 m2 ha-1, II stāvam – 6 m2. Vidējaisaugstums: bērzam – 15 m, priedei – 12 m, II stāva eglei –11m. Vidējais caurmērs: bērzam – 18 cm, priedei – 20 cm,II stāva eglei – 15 cm. Bonitāte – B-IV; P-IV; E-II. Bie-zība – 0.6. Koku skaits – 1190 gab. ha-1. Pamežs: krūkļi.Lakstaugu stāvā dominē Geum rivale L., Galiumuliginosum L., Festuca rubra L., Vaccinium myrtillusL., Viola riviniana Reich. Sūnu stāvā dominē Pleu-rozium schreberi (Brid.) Mitt., Polytrichumjuniperinum Hedw., Hylocomium splendens (Hedw.)B., S. et G., Dicranum polysetum Sw. Dziļa kūdrasaugsne.

10. Mazražīga egļu audze – MPS “Jaunkalsnava”.Audzes sastāvs – 4P3E3B80 10E60 II stāvā. Meža

tips – šaurlapju ārenis. Krāja – 176 m3 ha-1. Šķērslaukumusumma I stāvam – 10 m2 ha-1, II stāvam – 11 m2. Vidējaisaugstums: priedei – 19 m, eglei – 18 m, bērzam – 16 m, IIstāva eglei – 15 m. Vidējais caurmērs: priedei – 22 cm,eglei – 20 cm, bērzam – 20 cm, II stāva eglei – 12 cm.Bonitāte – P-III; E-III; B-V; E-II (II st.). Biezība – 0.6.Koku skaits – 1340 gab. ha-1. Pamežs: krūkļi, ats. ozoli.Lakstaugu stāvā dominē Oxalis acetosella L.,Maianthemum bifolium (L.) Schmidt, Calamagrostiscanescens (Web.) Roth, Rubus idaeus L., Dryopteriscarthusiana (Vill.) H. P. Fuchs. Sūnu stāvā dominē


76-82

78 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Pleurozium schreberi (Brid.) Mitt., Brachytheciumoedipodium (Mitt.) Jaeg., Climacium dendroides(Hedw.) Web. et Mohr, Hylocomium splendens (Hedw.)B., S. et G. Dziļa kūdras augsne.

Eksperimentā izmantotā kūdra tika ievākta 10–20 cm dziļumā, iepriekš noņemot A0 horizontu. Kūdratika attīrīta no saknēm un ievietota 2.5 l tilpumaplastmasas traukos. Katrā traukā iesētas 25 egļu sēklas,ievāktas Cesvaines sēklu plantācijā. Katru variantupārstāvēja 4 trauki. Eksperiments realizēts Strenčukokaudzētavā lauka apstākļos. Eksperimenta ilgums –6 mēneši. Sējeņu morfoloģiskie rādītāji novērtēti2003. gada rudenī. No katra varianta tika analizēti75 egļu sējeņi. Sējeņiem izmērīts virszemes daļasgarums. Pēc 48 stundu žāvēšanas 70 ˚C temperatūrānoteikta sējeņu virszemes daļas un sakņu masa(Clemensson-Lindell & Persson, 1993).

Sējeņu mikorizācija tika analizēta, izmantojot LeicaMZ-7.5 mikroskopu 6.5–50× palielinājumā. Saknes tikauzglabātas +4 ̊ C temperatūrā. Tika izmērīts katra sējeņagarums, pēc tam sējeņi tika herbarizēti, vienmērīgiizvēršot saknes. No katra varianta analizēti 15 sējeņi.Pēc herbarizēšanas tika novērtēti sakņu morfoloģiskierādītāji, izmantojot programmu Win RHIZO 2002 C (Re-gent instrumentR) un kalibrētu skeneri STD-1600+.Skenēšana veikta ar 500 dpi izšķirtspēju (standarta8 bit; pelēkie toņi (256)). Izdalītas 14 gradācijas klases(sakņu caurmēra salīdzināšanai): 0–0.1 mm; 0.1–0.2 mm;0.2–0.3 mm; 0.3–0.4 mm; 0.4–0.5 mm; 0.5–0.6 mm; 0.6–0.8 mm; 0.8–1.0 mm; 1.0–1.2 mm; 1.2–1.6 mm; 1.6–1.8 mm;1.8–2.2 mm; 2.2–2.6 mm un >2.6 mm. Skenēto attēlu

Viegli šķīstošās barības vielas, mg 100g-1

Easy soluble nutrients, mg 100g-1

Nr. p.k. / No.

Mitrums, % / Humidity, %

Pelni, % / Ash, %

NH4 P2O5 K2O

pH Org. C

Labi augšanas apstākļi / Good growing sites 1.* 118.23 33.45 1.09 1.20 7.15 3.4 38.53 2. 148.23 24.36 2.73 0.68 23.95 5.0 43.80 3. 365.08 12.46 23.25 5.46 13.95 3.4 50.69 4. 336.60 13.15 35.80 0.98 10.70 4.7 50.28 5. 122.69 26.84 10.47 0.89 8.13 4.8 42.36

Slikti augšanas apstākļi / Bad growing sites 6. 145.66 15.87 0.49 1.17 9.21 4.1 48.71 7. 146.65 18.36 2.47 0.43 6.17 3.9 47.27 8. 126.17 14.86 7.92 0.85 5.94 3.9 49.29 9. 192.42 8.50 4.97 1.39 11.70 3.1 52.98

10. 130.39 10.12 7.83 1.67 7.49 2.7 52.04


matemātiskā apstrāde veikta ar Win RHIZO 2002 C.Tālākai datu apstrādei tie eksportēti uz MS Excel,izmantojot XL RHIZO V2003a. Datu apstrāde veikta,izmantojot dispersijas analīzi, t-kritēriju.

Agroķīmiskās analīzes veiktas LVMI “Silava”Augsnes laboratorijā.

Rezultāti un to analīzeIzvērtējot barības vielu daudzumu analizējamos

substrātos (skat 1. tabulu), redzam, ka pelnu procentssubstrātā, kas raksturo labus augšanas apstākļus,svārstās no 12.46 līdz 33.45%, bet substrātā, kas raksturosliktus augšanas apstākļus no 8.5 līdz 18.36%. Izvērtējotiegūtos datus pēc t-kritērija, redzam, ka statistiskiatšķirības ir būtiskas (tfakt =1.91 > t0.05;4=1.85). Tomēr2 parauglaukumos, kas raksturo labus augšanas ap-stākļus, pelnu % vērtība ir zemāka nekā paraug-laukumos, kas raksturo sliktus augšanas apstākļus. NH4daudzums vidēji lielāks paraugos, kas raksturo labusaugšanas apstākļus, taču pie α=0.05 atšķirības navbūtiskas (P=0.10). Iemesls varētu būt datu izkliedes lielāamplitūda, piem., labus augšanas apstākļus rakstu-rojošā substrātā NH4

+ daudzums svārstās no 1.09 līdz35.80. Arī P2O5 un K2O daudzums ir lielāks labusaugšanas apstākļus raksturojošā substrātā, tačuatšķirības nav būtiskas (P=0.23 un P=0.10). Būtiskasatšķirības neuzrāda arī organiskā oglekļa daudzums unpH vērtības (pH=4.26 labos augšanas apstākļos unpH=3.54 sliktos augšanas apstākļos).

Iegūtie rezultāti liecina, ka egles sējeņu garums unvirszemes daļas masa, kā arī sakņu masa ir lielāki sub-strātā, kas raksturo labus augšanas apstākļus (2. tabula).

1. tabula / Table 1Izmantoto substrātu agroķīmisko rādītāju raksturojums

Agrochemical characteristics of substrates

* Objektu aprakstus skat. Materiāli un metodes

76-82

79LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Sējeņu garums labus augšanas apstākļus reprezen-tējošā substrātā ir 4.07±0.08 cm, turpretī sliktus aug-šanas apstākļus reprezentējošā substrātā 3.64±0.05 cm(atšķirība ir augsti būtiska: P<0.001). Arī virszemes daļasun sakņu masas abos variantos atšķiras būtiski(P=0.001 un P=0.0007).

Salīdzinot sējeņu sakņu masu (%) pret kopējo masu,konstatēts, ka lielāka sakņu masas daļa ir sējeņiem, kasraksturo labus augšanas apstākļus 37.04±0.85 pret36.26±0.90, bet 95% ticamības līmenī atšķirības navbūtiskas (P=0.53).

Salīdzinot sakņu morfoloģiskos rādītājus (3. tabula),redzam, ka sakņu vidējais kopējais garums, sakņuvirsmas laukums, sakņu tilpums un sakņu galiņu skaitslielākas vērtības uzrāda substrātā, kas raksturo labusaugšanas apstākļus, taču pie α=0.05 atšķirības navbūtiskas.

Neapstiprinājās mūsu hipotēze par to, kas sakņu galiņuskaits (kas lielā mērā raksturo arī mikorizas kopējo skaitu)varētu kalpot kā indikators augsnes mikorizās infekcijaspotenciāla novērtēšanai. Labus augšanas apstākļusraksturojošā substrātā vidējais sakņu galiņu skaits ir284±13, turpretī sliktus augšanas apstākļus reprezentējošāsubstrātā – 282±12 (P=0.91) (skat. 3. tabulu).

Augšanas apstākļi / Growing

sites

Sējeņu garums,

cm / Length of seedlings,

cm

P

Virszemes daļas

masa, g / Above-ground

weight, g

P

Sakņu masa, g / Weight of

roots, g

P

Sakņu masa, % no kopējās

sējeņa masas / Roots weight,

% from average seedling weight

P

Labi / Good 4.07±0.08 0.03±0.001 0.02±0.001 37.04±0.85

Slikti / Bad 3.64±0.05

<0.001 0.02±0.001

0.01 0.01±0.0007

0.007 36.26±0.90

0.53


2. tabula / Table 2Sējeņu morfoloģisko rādītāju raksturojumsMorphological characteristics of seedlings

Izvērtējot sakņu garumu mūsu izvēlētajās (14) gra-dācijas klasēs, secināts, ka gradācijas klasēs 0.2–0.3 mm;0.3–0.4 mm; 0.4–0.5 mm; 0.5–0.6 mm; 0.6–0.8 mm; 0.8–1.0 mm; 1.0–1.2 mm lielāku sakņu garumu uzrāda sējeņi,kas raksturo labus augšanas apstākļus (skat. 1. att.).Tomēr būtiskas atšķirības uzrāda tikai sakņu garumsgradācijas klasē 0.3–0.4 mm (skat. 4. tabulu).

Dati liecina, ka 9.7% no sējeņu sakņu garumaizkliedes izskaidro analizētais faktors – substrāts. Tātadneizskaidrota paliek samērā liela sakņu garuma disper-sijas daļa, ko varētu izskaidrot ar substrāta hetero-genitāti. Arī agroķīmisko analīžu dati liecina, ka anali-zējamo parametru izkliedes amplitūda ir ļoti plaša.

Attiecībā par barības vielu daudzumu kūdrā lite-ratūrā sastopamas norādes, ka barības vielu daudzumskūdrā nevar kalpot kā substrāta auglības rādītājs(Медведева, Матюшкин, 1986). LVMI “Silava”veiktajos pētījumos secināts, ka atsevišķos gadījumosegļu plantācijās kālija un fosfora saturs ir augstākskūdras substrātā, kas raksturo slikti augošas eglītes(Роне, 1982). Savukārt P. Zālītis konstatējis, ka kūdrasaugsnēs K saturs var kalpot kā augsnes auglībasindikators. Šajos pētījumos arī konstatēts, ka augšanasapstākļu uzlabošanās saistīta ar koku kūdras daudzuma

Augšanas apstākļi / Growing

sites

Sakņu vidējais kopējais

garums, cm / Average total root

length, cm

P

Virsmas laukums,

cm2 /

Surface area, cm2

P

Sakņu tilpums,

cm3 /

Root volume,

cm3

P

Sakņu galiņu

skaits, gab. / Number of roots tips

P

Labi / Good 79.98±3.61 9.13±0.50 0.08±0.00

5 284±13

Slikti / Bad 71.13±3.73

0.09 7.91±0.48

0.08 0.07±0.00

5

0.07 282±12

0.91

3. tabula / Table 3Sakņu morfoloģiskie rādītāji

The morphological indices of roots

76-82

80 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

05

1015

20253035

0.00<

.D.<=0

.10

0.10<

.D.<=

0.20

0.20<.D

.<=0.3

0

0.30<

.D.<=

0.40

0.40<

.D.<=0

.50

0.50<

.D.<=

0.60

0.60<.D

.<=0.80

0.80<

.D.<=

1.00

1.00<

.D.<=1

.20

1.20<

.D.<=

1.60

1.60<.D

.<=1.80

Sakņu caurmēra klasesDiameter classes

Sakņ

uga

rum

s,cm

Root

leng

th,c

m

Labi augošas eglītes / Goodgrowing Norway SpruceSlikti augošas eglītes / Badgrowing Norway Spruce

palielināšanos un grīšļu kūdras daudzuma samazinā-šanos substrātā (Zālītis, 1991). Taču ir norādes, ka labusaugšanas apstākļus raksturojošā substrātā grīšļukūdras piemaisījums var sasniegt 50 % (Gaitnieks, 1988).Mūsu izmantotajos substrātos, kas reprezentē sliktusaugšanas apstākļus (3. parauglaukums), grīšļu kūdraspiemaisījums svārstās no 10 līdz 30 %, bet koku kūdraspiemaisījums no 55 līdz 80%.

Tādējādi iegūtie rezultāti apstiprina jau agrākiegūtās atziņas, ka ne kūdras botāniskais sastāvs, neaugsnes barības vielas nevar kalpot kā indikators, kasraksturo substrāta auglību (Gaitnieks, Berg, 1998;Gaitnieks, 2002).

Substrāta mikorizās infekcijas potenciālu raksturone tikai kopējais mikorizu skaits, bet arī mikorizumorfoloģiskās pazīmes, tipoloģiskā struktūra, vitalitāte(Göbl, 1995a, b).


Izkliede / Source of variation

Noviržu kvadrātu summa /

SS

Brīvības pakāpju skaits /

DF

Vidējais kvadrāts /

MS F P

faktora / factors 2273.71 1 2273.70 15.85 0.0001

kopējā / total 23495.5 149

atlikuma / error 21221.8 148 143.39

1. att. Sakņu garums dažādās caurmēra klasēs.Fig. 1. Root length in different diameter classes.

Sējeņiem, kas raksturo sliktus augšanas apstākļus,raksturīgas tumši brūnas, izlocītas, nevienmērīgiuzbiezinātas mikorizas ar plānu mantiju (2. att.). Mikorizuizvietojums –nevienmērīgs, kušķveidīgs. Substrātā, kasraksturo 7. objektu (neizdevusies egļu kultūra – Cirgaļumežniecība), egļu sējeņiem konstatētas arī nemikorizētasīssaknītes.

Savukārt, novērtējot egļu sējeņus, kas pārstāv labusaugšanas apstākļus, konstatēts, ka šajā gadījumādominē gaiši brūnas un tumši dzeltenas vālīšveidamikorizas ar uzbiezinātu mantiju (3. att.). Konstatētasarī mikorizas ar gaišiem galiem. Mikorizām raksturīgspaparžveida zarojums, to izvietojums ir regulārs. Vairākuautoru darbos atzīmēts, ka gaišās mikorizas aruzbiezinātu sēņu mantiju ir “efektīvākas” kokaugunodrošināšanā ar barības vielām, salīdzinot ar tumšajāmmikorizām (Göbl, 1962, 1963; Шемаханова, 1962).

4. tabula / Table 4Dispersijas analīzes tabula substrāta ietekmes novērtēšanai uz sējeņu sakņu garumu

(sakņu diametrs 0.3-0.4 mm)One-way ANOVA to assess the impact of substrate on seedlings root length

(root diameter 0.3-0.4 mm)

76-82

81LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Kā jau minēts, salīdzinot sakņu garumu caurmēraklasē 0.3–0.4 mm (šim diametram atbilst arī vairumsgaišo uzbiezināto mikorizu), konstatēts, ka vidējaissakņu garums uzrāda būtiskas atšķirības starpsubstrātiem, kas raksturo labus un sliktus augšanasapstākļus (29.42±1.38 pret 21.63±1.37 cm, P=0.0001).Tādējādi mūsu iegūtie rezultāti saskan ar citu autorudatiem, ka kopējais sakņu garums neatspoguļo sējeņumikorizāciju, jo labi mikorizētiem sējeņiem var būt īsassānsaknes (Шубин, 1973). Apkopojot iepriekš minētāsatziņas, varam secināt, ka, lai raksturotu substrātaīpašības, nepietiek tikai novērtēt sakņu kopējo garumuun mikorizu sastopamību. Svarīgi ir raksturot arī mikorizukvalitatīvos rādītājus: mantijas struktūru, tipus (pēckrāsas), izvietojumu, zarojumu. Nepieciešams novērtētarī dažādu mikorizas tipu saistību ar sējeņu morfoloģiskorādītāju izmaiņām pēc izstādīšanas atšķirīgos augšanasapstākļos.

Secinājumi1. Agroķīmiskie rādītāji nav izmantojami egļu

augšanas apstākļu raksturošanai kūdras augsnēs.

2. att. Egļu sējeņu mikorizācija sliktus augšanasapstākļus raksturojošā substrātā.

Fig. 2. Mycorrhization of Norway spruce seedlings ina substrate

representing adverse growing conditions.

3. att. Egļu sējeņu mikorizācija labus augšanasapstākļus raksturojošā substrātā.

Fig. 3. Mycorrhization of Norway spruce seedlingsin a substrate

representing optimum growing conditions.

2. Labus augšanas apstākļus reprezentējošo egļusējeņu virszemes daļu raksturojošie morfoloģiskieparametri uzrāda statistiski būtiski lielākas vērtības,salīdzinot ar sējeņiem, kas pārstāv sliktus augšanasapstākļus.

3. Egļu sējeņu sakņu kopējais garums, virsmaslaukums, sakņu tilpums un sakņu galu skaits lielākasvērtības uzrāda substrātā, kas raksturo labus augšanasapstākļus, bet pie α=0.05 atšķirības nav būtiskas.

4. Lai noskaidrotu kūdras mikorizās infekcijaspotenciālu, svarīgi ir novērtēt ne tikai sējeņu miko-rizācijas pakāpi. Nepieciešams analizēt mikorizu tipo-loģisko struktūru un vitalitāti.

5. Labus augšanas apstākļus reprezentējošā sub-strātā sējeņiem raksturīgs regulārs mikorizu izvietojums,dominē gaišās vālīšveida mikorizas ar uzbiezinātumantiju.

Literatūra1. Brundrett, M., Bougher, N., Dell, B., Grove, T., Malaj-

czuk, N. (1996) Working with mycorrhizas in forestry andagriculture. Canberra, ACIAR Monographs 32, 374 pp.

76-82

82 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

2. Clemensson-Lindell, A. & Persson, H. (1993)Long-term effects of liming on the fine-root standing cropof Picea abies and Pinus sylvestris in relation to chemicalchanges in the soil. Scan. J. For. Res., 8, 384-394.

3. Finlay, R.D. (2004) Mycorrhizal fungi and theirmultifunctional roles. Mycologist, Vol. 18, Part 2, 91-96.

4. Gaitnieks, T. (1988) Mikrobioloģisko metožuizmantošana nosusināto mežu kūdras augšņu auglībasnovērtēšanā. Jaunākais Mežsaimniecībā, 30, 32.-36.

5. Gaitnieks, T. (1998) Priežu sējeņu un kontei-nerstādu mikorizāciju ietekmējošo faktoru novērtējums.Mežzinātne, 8(41), 191.-215.

6. Gaitnieks, T. (2002) Priedes (Pinus sylvestris L.)sējeņu mikorizācija sfagnu un koku kūdrā. LLU Raksti,5, 39.-43.

7. Gaitnieks, T., Berg, B. (1998) A microbial indexfor estimation of the peaty soil fertility. Baltic For-estry, Vol. 4, No. 2, 14-20.

8. Göbl, F. (1963) Die Zirbenmykorrhiza in Pflan-zengarten. Cbl.f.d. ges. Forstwesen, 80(1), 20-30.

9. Göbl, F. (1995a) Mykorrhiza- und Feinwurzel-untersuchungen im Waldschadensgebiet Gleingra-ben und Gleinalpe (Stmk.). VI. Einfluß einigerGesteinsmehle und Dünger auf das Mycelwachstumvon Mykorrhizapilzen und anderer Pilzarten – EinLabortest als Erganzung zu Freilandversuchen.Mitt. D.Forstl. Bundesversuchsanstalt Wien, 163/5,11-18.

10. Göbl, F. (1995b) Mykorrhiza und Feinwur-

zeluntersuchungen in einem Wald-Weidegebiet. FBVABerichte, 87, 201-213.

11. Mežsaimniecības tabulas. (1964) Otrais pār-strādātais un papildinātais izdevums. Sast. R. Sacenieks unJ. Matuzānis. Rīga, Latvijas Valsts Izdevniecība, 208 lpp.

12. Perry, D.A., Molina, R., Amaranthus, M.P. (1987)Mycorrhizae, mycorrhizospheres, and reforestation:current knowledge and research needs. Can. J.For.Res.,17, 929-940.

13. Smith, S.E. & Read, D.J. (1997) MycorrhizalSymbiosis. Academic Press, London, pp.?

14. Zālītis, P. (1991) Potenciāli bagāto, pagaidāmmazražīgo zāļu purvu mežsaimnieciskā apgūšana.Jaunākais Mežsaimniecībā, 33, 54.-60.

15. Медведева, В.М., Матюшкин, В.А. (1986)Особенности формирования сосновых насаждений,возникших на осушенных болотах южной Карелии.В сб.: Изменение лесоболотных биогеноценозов подвлияниемосушения. Петрозаводск, 5-27.

16. Роне, В. (1982) Разработать научные основыорганизации и технологические процессы созда-ния еловых насаждений плантационного типа вусловиях Латвийской ССР. Научный отчет, НПО«Силава», 93 с.

17. Шемаханова, Н.М. (1962) Микотрофиядревесных пород. Москва, 375 с.

18. Шубин, В.И. (1973) Микотрофность дре-весных пород: ее значение при разведении леса втаежной зоне. Ленинград, Наука, 263 с.


76-82

83LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Egļu jaunaudžu augšanas potenciālsThe Growth Potential of Young Spruce Stands

Pēteris Zālītis, Zane LībieteLatvijas Valsts Mežzinātnes institūts “Silava”, e–pasts: [email protected]

Latvian State Forestry Research Institute „Silava”, e–mail: [email protected]

Abstract. The growth of young spruce stands is characterized by several stages. Rather slow growth rate withannual height increment 10–20 cm lasts as long as the height of the trees reaches approximately two meters. Thisstage is followed by rapid increase in all stand parameters and wood volume difference often achieves 20 m3 ha-

1 year-1. Radical differences occur in the further growth of several 30–40 years old stands. It is obvious that in partof these stands intense wood accumulation on high-quality stems continues and it is possible to obtain a yieldclose to 500 m3 ha-1. However, in some cases radical decrease of productivity or even breakdown of stands can beobserved. There is a method developed and analysis of pure even-aged spruce stands’ growth potential carriedout in 120 compartments in Northern Latgale, Central Daugava and Southern Kurzeme regional forestries. Healthyand perspective stands take 17%, hopeless stands – 15% and increased risk stands – 68% of the total amount ofanalyzed compartments.Key words: young spruce stands, growth potential.

IevadsParastā egle (Picea abies (L.) Karst.) ir ēncietīga

koku suga. Tai nepieciešamais gaismas minimums ir1–3% no pilnas dienasgaismas (Булыгин, 1985). Tomērliteratūrā egle raksturota arī kā vidēji ēncietīgs koks unnorādīts, ka tai nepieciešamais gaismas minimums ir3–4% no pilnas dienasgaismas. Atšķirības dažāduautoru darbos skaidrojamas ar egles plašo izplatībasareālu un tās atšķirīgajām prasībām pēc dažādiemekoloģiskajiem faktoriem dažādās šā areāla vietās.Piemēram, ir noskaidrots, ka Baltijas reģiona egles irēncietīgākas nekā egles, kas aug Polijas dienvidos.(Schmidt-Vogt, 1987) Egle pat vairākus gadu desmitusvar augt citu koku noēnojumā. Šajā gadījumā ievērojamisamazinās tās augšana un produktivitāte. Pēc apēnotājukoku nociršanas (Zviedris, 1960) egle jau dažos gadospiemērojas jaunajam apgaismojumam un sāk straujipieaugt augstumā un resnumā.

Attiecībā uz siltumu egle ir mazprasīga, tomērziemeļos tās augšana noris mazāk intensīvi (Харито-нович, 1968). Siltākos apstākļos egles aug labāk, tačuar nosacījumu, ka ir pietiekams mitrums (Schmidt-Vogt,1987). Ziemās egles no sala cieš reti; bet, ja ir sevišķiauksts, var apsalt un nokalst daļa skuju. Jaunās eglītesbieži cieš no agrajām pavasara salnām – parasti apsalstsānu dzinumi, kas samazina augšanu, taču kociņubojāeju neizraisa. Eglei ir izteiktas agri un vēluplaukstošās fenoloģiskās formas, plaukšanas laiksareāla robežās var atšķirties par vairākām nedēļām.Izturība pret agrajām pavasara salnām cieši saistīta arplaukšanas īpatnībām – plaukšanas agrumu, jaunodzinumu pārkoksnēšanos. Par izturīgām pret salabojājumiem uzskata Karpatu un Polijas ZA reģionaegles, neizturīgas ir Skandināvijas ziemeļos un Alpukalnos augošās (Schmidt-Vogt, 1987). Baltkrievijā vēldominē vēlu plaukstošās formas, kas, Eiropas mērogā

raugoties, strauji nomainās ar Somijā un Skandināvijāvaldošajām agri plaukstošajām formām. Latvijā atšķirīgiplaukstošo eglīšu skaits veido vienu simetrisku normālosadalījumu, un agri, kā arī vēlu plaukstošās formas ir šāsadalījuma divas galējās sastopamības. Tas atkārtotiapliecina mūsu klimatisko apstākļu īpašo piemērotībueglei kā koku sugai.

Egļu jaunaudžu augšanas gaitu raksturo vairākietapi: samērā lēns augšanas temps ar 10–20 cm lieluikgadējo augstuma pieaugumu, kas ilgst aptuveni līdzdivu metru augstumam; tam seko vidējā augstuma,vidējā caurmēra un krājas strauja pieauguma periods,kurā krājas diference nereti sasniedz pat 20 m3 ha-1 gadā.

Ikvienā kokaudzē meža biocenozes struktūra, t.sk.audzes sastāvs, atspoguļo piecu neaizvietojamo ieejaselementu nodrošinājumu. Šie elementi ir radiācija,ūdens, ogļskābā gāze, skābeklis un minerālās barībasvielas, tie raksturo ekosistēmas ārējos parametrus –abiotisko vidi. Latvijas apstākļos svarīgākais mež-audzes struktūru limitējošais faktors sausieņu unnosusinātajos mežos ir minerālās barības vielas, betpārmitrajos mežos – augsnes aerācija.

Pirmās dokumentētās ziņas par egles audzēšanuLatvijā attiecas uz bijušajiem cariskās Krievijas valstsmežiem („kroņa” mežiem) un laiku, kad 19. gadsimtavidū sākās mežierīcības darbi. Ir zināms, ka tolaik Latvi-jas teritorijā bijis maz pieaugušu egļu audžu un tās pa-šas – stipri izretinātas. Pēc inventarizācijas pabeigšanastika pārtraukta līdz tam lietotā neregulētā izlases cirteun paredzēta kailcirte. Izlases cirtes saglabātas pārsvarāpāraugušo egļu izvākšanai. Pirmajos mežierīcībasplānos eglei visbiežāk bija paredzēts 120 gadu cirtmets,vēlāk daudzviet tas pazemināts līdz 100 gadiem. Līdzpirmajam pasaules karam egļu audzēs projektētas tikaišauras (50–60 m) cirsmas, un visos mežierīcības plānosizvirzīta kategoriska prasība saglabāt paaugu.

P. Zālītis, Z. Lībiete Egļu jaunaudžu augšanas potenciāls

83-93

84 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Kopšanas cirtes projektētas, sākot no 1860. gada. Tajāspārsvarā paredzēta lapu koku izvākšana no skuju kokuaudzēm, tomēr bieži tikai tādā gadījumā, ja iegūto malkubija iespējams realizēt. Egļu ciršana kopšanas cirtēs navbijusi paredzēta līdz pat 20. gadsimta sākumam, jo egļumalkas vērtība bija zema un egles papīrmalkas iekšējaistirgus radās tikai 19. gadsimta pašās beigās, kad darbībuuzsāka Slokas celulozes fabrika (1896. gadā). Pēccelulozes rūpniecības izveidošanās egles vērtībaLatvijā pieauga, tādēļ mežierīcības plānos sāka paredzētegles mākslīgo atjaunošanu, sākotnēji sējot. Bijušajosmuižu mežos līdz Pirmajam pasaules karam, visticamāk,lietotas izlases cirtes. Tā kā koku ciršanai izmantojatikai rokas darbarīkus un kokmateriālus izveda ar zirgu,labi saglabājās paaugas egles.

Pēc Pirmā pasaules kara bijušie „kroņa” meži tikaapvienoti ar bijušajiem muižu mežiem. Tika pārtrauktasizlases cirtes egļu audzēs, to vietā ieviestas kailcirtesar 50–60 m platām cirsmām, kā arī pakāpeniskās cirtes.

Pēc Otrā pasaules kara sākās strauja mežizstrādesdarbu mehanizācija. Egļu paauga traucēja kokmateriālusagatavošanu un izvešanu, tādēļ tā netika saudzēta. Eg-les aizņemtās platības pazeminājās no 24.5% (1928. g.)līdz 15.7% 1958. gadā (Zviedris, 1960).

Pagājušā gadsimta otrajā pusē (pēc 1960. gada)strauji palielinājās egles stādījumi uz priežu stādījumurēķina. Tas skaidrojams gan ar tādiem objektīviemiemesliem, kā pārmērīgi lielais aļņu skaits, kura rezultātāstipri tika bojātas priežu jaunaudzes, gan ar nepa-matotiem apsvērumiem (mazāki kopšanas izdevumiegļu jaunaudzēs, salīdzinot ar priežu jaunaudzēm) (Sa-liņš, 2002).

Egles mākslīgā atjaunošana Latvijā uzsākta samērāvēlu, turklāt sākumā nebija nekādas informācijas paroptimālo stādvietu (sējvietu) skaitu. Tādēļ mežkopjivadījās pēc tā, ko redzēja dabā, un, tā kā dabiski eglebieži atjaunojas ar ļoti lielu kociņu skaitu uz hektāra, arīmākslīgi tika veidotas pārbiezinātas jaunaudzes.

Vēl nesen uzskatīja, ka ir izdevīgi veidot biezas egļujaunaudzes, taču ir pierādījies, ka tas nesamazinapārnadžu bojājumus, neveicina koku kvalitātesuzlabošanos un krājas pieaugumu pēc kopšanas (Saliņš,2002). Irenijs Tjarve (Тярве, 1975), salīdzinot divasjaunaudzes MPS „Kalsnava”, kurās kociņu skaits uz 1 haatšķiras vairāk nekā divkārt, secina, ka biezākajā audzēkrāja ir gandrīz divas reizes mazāka, turklāt šajā audzēvērojami stipri sniega bojājumi. Pārāk biezu egļujaunaudžu apsaimniekošana ir problemātiska. Zviedrijāpierādīts, ka biezās jaunaudzēs eglītēm ir lielāks risksinficēties ar sakņu trupi (Heterobasidion annosum)nekā retākās audzēs (Venn, Solheim, 1994). P. Zālīša unE. Špaltes pētījumi (2002) pierāda, ka pārbiezinātāsjaunaudzēs, kuru vidējais augstums sasniedzis 10 m,tievāko koku izciršana būtiski neietekmē nākotnes kokuaugšanas gaitu. Mežzinātnieku ieteiktais stādvietuskaits, ierīkojot meža kultūras, nemitīgi samazinās.Imants Mangalis (1989) norāda, ka pasaulē vēlamais

stādvietu skaits egļu kultūrās samazinājies no 4000 līdz2500 gab. uz 1 ha, bet Latvijā – no 3500 līdz 3000 gab. uz1 ha. Pašlaik, lai mežaudzi atzītu par atjaunotu, Latvijaslikumdošana prasa, lai egļu kultūrās uz 1 ha būtu nemazāk par 2000 kociņiem (Meža atjaunošanas notei-kumi, 2001).

Jāmin vēl kāds nozīmīgs fakts. Apsekojot 205 egļuizcirtumus, Arvīds Zviedris (1960) konstatējis, kanevienā no tiem nav augušas vienvecuma audzes. Noagrākajiem meža ierīcības plāniem zināms, ka 19. gad-simtā egles praktiski nav mākslīgi atjaunotas. Tātadjāsecina, ka dabiski egle atjaunojas, veidojot dažād-vecuma audzi; vienvecuma egļu audzes dabiskā ceļāneveidojas. Šāds apgalvojums gan attiecināms tikai uzLatvijas apstākļiem. Literatūrā minēts, ka, piemēram,Karpatu kalnos egle, dabiski atjaunojoties, veidovienvecuma vai nosacīti vienvecuma audzes (Пити-кин,1972).

Egli kā mērķa sugu Latvijā lietderīgi audzēt trīsaugšanas apstākļu tipos:

1) sausieņu mežos – damaksnī, vērī, gāršā;2) āreņos – šaurlapju un platlapju ārenī;3) kūdreņos – šaurlapju un platlapju kūdrenī. Šaur-

lapju āreņos un kūdreņos egļu ražība samērā strauji(salīdzinājumā ar priežu audžu ražību šajos tipos)samazinās līdz ar attālināšanos no grāvja, taču grāvjatuvumā (līdz 30 m) egļu krāja pārsniedz priežu krāju.

Kūdreņos vislielākā egles krāja iezīmējas 60–70 gaduvecās kokaudzēs, bet vērī neliels krājas pieaugumsvērojams pat 90 gadu vecās audzēs. Kūdreņos 80 gaduvecās audzēs, kur egle ir galvenā suga, egles koksnesmodālais apjoms ir aptuveni tāds pats kā 50 gadusvecās audzēs. Tas nozīmē, ka vismaz daļā kokaudžusākusies pastiprināta egļu izkrišana, kas netiekkompensēta ar krājas uzkrāšanos veselīgo egļu vaipiemistrojumā sastopamo citu koku sugu stumbros.

Mērķtiecīgi izveidotu vienvecuma egļu jaunaudžu(vecumā līdz 40 gadiem) ražība ir visai augsta, gadāsasniedzot līdz 20 m3 koksnes uz vienu hektāru.Apmēram 40 gadu vecumā iezīmējas radikālas atšķirībasatsevišķu kokaudžu tālākajā augšanas gaitā. Vienā daļāaudžu turpinās intensīva koksnes uzkrāšanās (1. attēls“Džins”) un ir iespējams izaudzēt augstvērtīgaskokaudzes ar krāju apmēram 500 m3 ha-1, kas uzkrājas uzkvalitatīviem resniem kokiem. Otrā daļā kokaudžuvērojams krass ražības samazinājums (1. attēls K5), untrešajā daļā (1. attēls K3) šajā vecumā sākas audžusabrukšana. Audžu panīkuma un tam sekojošāsabrukuma cēloņi ir dažādi, taču parasti uzskata, ka tiesaistās ar sakņu vai stumbra koksnes trupi.

Darba metodika un pētāmo objektu izvēlePaaugstināta riska audžu identificēšana, riska audžu

daudzuma un to lokalizācijas apzināšana nav veicama,izmantojot parastos taksācijas rādītājus un toapkopojumu datu krātuvē “Latvijas meža fonds”.Nepieciešama papildu informācija un tās korekta analīze.


83-93

85LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

0

50100

150200

250300

350400

450500

550

1976 1978 1980 1982 1984 1986 1988 1990 1992 1994 1996 1998 2000 2002

GadiYear

Krā

ja,m

3 ha-1

Volu

me,

m3 ha

-1

"Džins" - As, 55 g.

K3 - As, 40 g.

K5 - Ks, 33 g.


1. att. Krājas uzkrāšanās gaita egļu audzēs.Fig. 1. Volume accumulation development in spruce stands.

LVMI “Silava” zinātnieku iestrādes meža ražībaspaaugstināšanas un augstražīgu audžu izveidošanasjomās rosina darba hipotēzes līmenī izmantot šimnolūkam rādītājus, kas saistās ar koksnes tekošā pieau-guma aprēķināšanas metodiku.

Pazīmju izvēlei, lai identificētu audzes ar līdzīguaugšanas potenciālu, izmantoti 22 pastāvīgo paraug-laukumu dati, kas iegūti, 6–8 reizes ik pēc 3–5 gadiemizmērot audzes taksācijas elementus un aprēķinotkoksnes krāju. Izvērtējot krājas uzkrāšanās līknes, parbrūkošām un bezperspektīvām audzēm uzskatītas tās,kurās pēdējos gados krājas diference ir negatīva vaituva nullei. Šādas audzes veido t.s. paaugstināta riskakopas pašu ekstremālāko daļu, kurai mūsu paraugkopāatbilda 7 parauglaukumi. Paaugstināta riska pagaidāmnebrūkošas audzes (6 parauglaukumi) raksturo krājaspozitīva diference līdz 10 m3 ha-1 gadā. Paredzam, ka šīsaudzes tuvāko 20 gadu laikā pāries bezperspektīvoaudžu grupā. Kokaudzes, kurās krājas uzkrāšanāstemps 30–50 gadu vecumā sasniedz un pārsniedz 10 m3

ha-1 gadā (9 audzes), uzskatāmas par perspektīvām,prognozējot to krāju 80 gadu vecumā 500 m3 ha-1.

Indikatori izvēlēti, analizējot pēdējo gadskārtuplatumus ikvienā no minētajām trim grupām. Izmantotalineāra sakarība starp koku caurmēru un pēdējo 5 (arī10) gadskārtu platumu, kas uzrakstāma ar regresijasvienādojumu i=ad+b,

kuri – pēdējo 5 (10) gadskārtu kopējais platums,

mm;a un b – regresijas koeficienti;d – koka caurmērs krūšaugstumā, cm. Izmantojot

Excel programmu, ikvienā audzē aprēķināts:– kokaudzes vidējais caurmērs D kā urbto

koku vidējais aritmētiskais caurmērs, cm;- regresijas vienādojuma koeficients a kākoku savstarpējo attiecību un kokaudzesstrukturēšanās rādītājs;- lineārās korelācijas koeficients r starpvienas audzes koku i un d kā koksnes pie-auguma atšķirību rādītājs vienāda caurmērakokiem;- pēdējo 5 un 10 gadskārtu vidējais platums,izmantojot izskaitļotos regresijas vienā-dojumus pie paraugkopas vidējā caurmēraD kā audzes ražības indikators analizētajānogabalā.

Datu analīzes gaitā noskaidrojās, ka objektugrupējums signifikanti nemainītos, ja aprēķinos izman-totu visu pēdējo 10 gadskārtu kopplatuma mērījumus;korelācijas koeficients starp 5 un 10 gadskārtuplatumiem r= +0.88. Tomēr uzskatām, ka aktuālākuinformāciju par audzes pašreizējo stāvokli sniedz pēdējo5 gadskārtu kopplatuma izmaiņas kā koka caurmērafunkcija, jo pēdējo 10 gadskārtu kopplatumu varietekmēt arī citi, ar kokaudzes veselību tieši nesaistītifaktori; piemēram, pirms 10 gadiem veikta, bet dabā vairsneatpazīstama kopšanas cirte, kura tūlīt pēc tāsveikšanas pozitīvi ietekmējusi dažu koku pieaugumu,kaut arī pēdējos gados audzes veselība krasi paslik-tinājusies.

Izvēlēto kokaudžu vidējais aritmētiskais caurmērsD ir 19.7 cm, kas norāda, ka šajās audzēs patlabankulminē iegūstamās papīrmalkas apjoms, un šajā sakarāpašreizējā stumbru koksnes cena ir daudzkārt lielākapar nekvalitatīvās koksnes cenu, kas jau pēc dažiemgadiem brūkošajās audzēs reglamentēs ienākumus nomeža.

83-93

86 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Būtiski ir objektīvi identificēt trešās grupas audzes,kas jānovāc iespējami drīz, kamēr stumbru koksne navzaudējusi savu kvalitāti un pirms to drīkstēs nocirstsaistībā ar pašreizējo sanitāro ciršu reglamentu. Iegūtierezultāti liecina, ka audze iekļaujama trešajā grupā, jatajā pēdējos piecos gados:

– pie kokaudzes vidējā caurmēra D gadskārtukopplatums ir mazāks par 10 mm, t.i., pēdējo piecugadskārtu vidējais platums ir mazāks par 2.0 mm;

– regresijas koeficients a vienādojumā i=ad+b navlielāks par 0.30;

– korelācijas koeficients r starp i5 un d nav lielākspar 0.60.

Patlaban augstražīgas un veselīgas audzes (pirmāgrupa), kurās prognozējama 500 m3 ha-1 koksnes krājagalvenās izmantošanas vecumā un kuras apsaimnie-kojamas atbilstoši krājas kopšanas ciršu normatīviem,raksturo:

– pie kokaudzes vidējā caurmēra D gadskārtukopplatums ir lielāks par 10 mm;

– regresijas koeficients a vienādojumā i=ad+b irlielāks par 0.60;

– korelācijas koeficients r starp i5 un d ir lielāks par0.60.

Konkrētā kokaudze ieskaitāma vienā no šīm divāmgrupām, ja visi trīs rādītāji atbilst šeit norādītajiemierobežojumiem.

Par nozīmīgāko rādītāju uzskatām regresijaskoeficientu a, kura skaitliskā vērtība 0.30<a<0.60raksturo paaugstināta riska audzes, kurās krājaskopšanas cirte var negatīvi ietekmēt atstājamās valdau-dzes krāju, stumbra koksnes kvalitāti un izrādīties visainerentabla.

Pētāmie objekti izvēlēti Ziemeļlatgales, Dienvid-kurzemes un Vidusdaugavas mežsaimniecībās (tur-pmāk – MS). Izmantojot meža resursu datu bāzi “Mežafonds”, veikta egļu audžu struktūras analīze minētajāsMS.

Iecirkņu griezumā apzināta izvēlētā vecuma dažādasbiezības egļu tīraudžu sastopamība sausieņu mežos,āreņos un kūdreņos. Darba uzdevumu risināšanainepieciešamās audzes inventarizētas iecirkņos, kurosšādu audžu ir visvairāk, prognozējot, ka aptuveni vienāreģionā izvēlētās audzes raksturos vienu populācijuatšķirīgos augšanas apstākļos.

Turpmākā darbā, veiksmīgi sadarbojoties ar iecirkņuvadītājiem, nejaušas izlases ceļā iecirkņa mežos izvēlētaspa 10 audzēm. Ikvienā audzē, to rekognoscējot, iezīmētaegļu biogrupa, kas vislabāk raksturo visa nogabalastruktūru. Iezīmētās biogrupas ietvaros noteikts mežatips; pēc kārtas urbjot krūšaugstumā tur augošās 20 eg-les, izmērīts to caurmērs (cm) un pēdējo 5 un 10 gadugadskārtu platums (mm). Ar mērierīci (Biterliha princips)izmērīts biogrupas koku šķērslaukums (m2 ha-1) un arBloome-Leiss augstummēru – vidējā koka aug-stums (m).

Egļu audzēšanas riska novērtēšanai galvenais


uzsvars likts uz samērā liela skaita tīraudžu inven-tarizāciju. Pētījumu objekts ir meža nogabals. Fiksētiparauglaukumi mežā netiek ierīkoti, un visi audzes kokinetiek dastoti. Uzskatām, ka tāda metodika savadarbietilpīguma dēļ ierobežotu un apgrūtinātu problē-mas apzināšanu. Inventarizācijas gaitā iegūtā infor-mācija par audzes taksācijas elementu vērtībām tomērir nedaudz nosacīta, salīdzinot ar tradicionālo audzesvai lielu parauglaukumu dastošanas ceļā iegūto – datipar koku caurmēru un gadskārtu platumu tiek ievāktiaptuveni 50 m garā joslā, un to ekstrapolācija uz visuaudzi (nereti vairāku hektāru platībā) saistās ar risku,ka analizētā biogrupa precīzi neraksturo visu audzi.Nepieciešams atzīmēt, ka ar līdzīgu mērķi un metodikuveiktā egļu audžu inventarizācija notiek Latvijā pirmoreizi, iegūtos datus nav ar ko salīdzināt, un tas sarežģīiegūto atziņu drošības apliecināšanu.

2003. gadā inventarizētas 120 audzes, ievācotinformāciju par 2400 egļu gadskārtu platumiem.

RezultātiDatu biometriskais izvērtējums apliecina, ka pēdējos

piecos gados Dienvidkurzemes MS egļu tīraudzēsgadskārtu vidējais platums ir signifikanti lielāks nekāZiemeļlatgales MS (tfakt = 9.78 > t 0.05=1.96) un arīVidusdaugavas MS (tfakt = 2.04 > t 0.05=1.96), kaut arīgadskārtu vidējā platuma starpība nepārsniedz 0.2 mm.Vidējā gadskārta statistiski visplatākā ir kūdreņos(1.9 mm), taču tieši kūdreņos ir arī vislielākās gadskārtuplatuma svārstības, kas norāda uz egļu augšanaspotenciāla dažādību šajos augšanas apstākļos:standartnovirze kūdreņos ir divreiz lielāka nekāsausieņu mežos un āreņos.

Attiecībā uz krājas tekošā pieauguma izmaiņāmpēdējos piecos gados salīdzinājumā ar iepriekšējopiecgadi iezīmējas statistiski signifikantas atšķirībasstarp mežsaimniecībām. Visstabilākais pieaugums irDienvidkurzemes MS (i5A/i5B=0.98), signifikantisliktāka attiecība ir Vidusdaugavas MS (0.88) unZiemeļlatgales MS (0.80). Diezgan stabils krājas tekošaispieaugums saglabājies sausieņu mežos (0.93); āreņos(0.85) un kūdreņos (0.84) tas vērtējams kā statistiskisliktāks salīdzinājumā ar sausieņu mežiem.

Kaut arī regresijas koeficienta a vidējās, kā arī mak-simālās vērtības visās MS pieskaitāmas vienai ģenerāl-kopai, t.i., šo rādītāju atšķirības starp MS nav statistiskisignifikantas, ikvienā MS sastopamas arī audzes, kurāsšis koeficients ir tuvs nullei; Vidusdaugavas MS patnegatīvs (a=-0.037). Vismaz pa kādai bezperspektīvaiaudzei ar šaurām gadskārtām un visai mazu koeficientua sastopamas ikvienā augšanas apstākļu tipā.

Izveidojot potenciālās ražības grupas, tika nofor-mulētas izvēlēto kontrolskaitļu robežvērtības. Tas no-zīmē, ka visos 3. grupas nogabalos vidējais gadskārtasplatums i, regresijas koeficients a un korelācijas koe-ficients r būs mazāki arī par mazākajiem rādītājiem1. grupā. 2. grupā uzkrājas atlikušie nogabali, kuros

83-93

87LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Piezīme / Note: 1. grupa – perspektīvas audzes / 1st group – perspective stands; 2. grupa – paaugstināta riska audzes / 2nd group – increased risk stands; 3. grupa – bezperspektīvas audzes / 3rd group – non-perspective stands.

i5A/5 regr. koef. a / regr. coeff. a

korel. koef. R / correl. coeff. R

1. gr 2. gr. 3. gr. 1. gr 2. gr. 3. gr. 1. gr 2. gr. 3. gr. Mean 2.73 1.70 1.37 0.92 0.52 0.21 0.83 0.69 0.41 Standard Error 0.14 0.05 0.05 0.05 0.02 0.02 0.02 0.02 0.03 Median 2.40 1.64 1.39 0.84 0.49 0.23 0.84 0.72 0.41 Mode 2.13 1.49 1.26 Standard Deviation 0.70 0.47 0.22 0.24 0.15 0.07 0.08 0.13 0.12 Sample Variance 0.50 0.22 0.05 0.06 0.02 0.00 0.01 0.02 0.02 Kurtosis 1.43 6.81 -0.57 2.27 -0.55 -1.45 -1.09 0.97 -0.61 Skewness 1.39 1.75 -0.24 1.57 0.37 -0.21 -0.12 -0.82 -0.42 Minimum 2.06 0.97 0.57 0.62 0.24 -0.04 0.68 0.21 -0.11 Maximum 4.69 4.00 1.79 1.56 0.93 0.30 0.95 0.91 0.59 Count 32 100 23 32 100 23 32 100 23 Conf.Level(95,0%) 0.291 0.105 0.103 0.098 0.035 0.032 0.035 0.030 0.058

1. tabula / Table 1Augšanas potenciālu raksturojošo rādītāju statistika

Statistics of growth potential indices

kaut viens no trijiem rādītājiem neatbilst tikai 1. vai3. grupas robežvērtībām.

Piemēram, Vidusdaugavas MS Madlienas iecirkņa411. kv. 15. nogabalā gadskārtas vidējais platums ir0.9 mm (3. grupa), regresijas koeficients a=0.25(3. grupa), bet korelācijas koeficients r=0.74 (1. gru-pa) – tātad 2. grupa.

Savukārt Ziemeļlatgales MS Lubānas iecirkņa 94.kv. 11. nog. audzē gadskārtas platums ir 4.0 mm(1. grupa), regresijas koeficients a=0.54, kas ir lielākspar 3. grupas un mazāks par 1. grupas robežvērtībām,bet korelācijas koeficients r=0.58 (3. grupa) – tātad at-kal 2. grupa.

Lietderīgi atzīmēt, ka izvēlēto robežvērtību pareizībaapstiprinājās, veicot audžu inventarizāciju un dabānovērtējot ikvienas audzes faktisko stāvokli. Sākotnējinepārbiezinātās audzes, kas izveidotas auglīgos mežatipos, vienmēr iekrita 1. grupā, tādējādi veidojot per-spektīvo kokaudžu parauggrupu. Turpretī audzes, kasvizuāli izskatās kā jau nolietojušās, kaut arī tajāsuzkrājusies liela krāja, pēc mērījumu datiem ietilpstbezperspektīvo audžu 3. grupā.

Ievākto datu biometriskā analīze (1. tabula) apliecinaplašo spektru, kādā svārstās atsevišķus nogabalusraksturojošie rādītāji: vidējais gadskārtas platums0.57≤i≤4.69 (mm), regresijas koeficients -0.04≤a≤1.56un korelācijas koeficients -0.11≤r≤0.95; lielākā vērtībaattiecas uz 1. grupas un mazākā – uz bezperspektīvām3. grupas audzēm.

Visu datu biometriskā analīze tāpat liecina, ka veik-smīga bijusi indikatoru (robežlielumu) izvēle audžu sada-

līšanai trīs grupās, kaut arī robežlielumu aprēķināšanaiizmantoti tikai 22 nogabali. To uzskatāmi ilustrē izvēlētoaudžu parametru izkliede (varbūtība) atsevišķu grupuietvaros (3. att.).

Aritmētisko vidējo skaitliskās vērtības ir savdabīgasikvienai grupai. Piemēram, vidējais gadskārtas platums1. grupā ir 2.73 mm, 2. grupā – 1.70 mm un 3. grupā1.37 mm. Vēl striktāk grupas izdalās, ja salīdzināmregresijas koeficienta a un korelācijas koeficienta r izkliediikvienā grupā. Visi trīs grupu izdalīšanai izmantotoparametru vidējie lielumi pa grupām signifikanti atšķirasvismaz 95% ticamības līmenī. Tas nozīmē, ka ikvienaparaugkopa (grupa) raksturo atšķirīgu ģenerālkopu aratšķirīgu ražību un citādu augšanas potenciālu, no kāizriet arī atšķirīgs to apsaimniekošanas režīms. Šādu grupusastopamības apzināšana un to apjoma – aizņemtāsplatības un uzkrātā koksnes daudzuma – noteikšana bijamūsu darba galvenais uzdevums.

DiskusijaMūsu pašreizējās zināšanas par egļu audžu sabruk-

šanas cēloņiem diemžēl neatšķiras no tām, ko savaraksta 39. lpp. atzīmē Pauls Sarma 1949. gada publi-cējumā “Pētījumi par priežu un egļu augšanas gaitutīrumu augsnēs”. “Raksturīga arī koku stiprā atmiršana.Šķietami veseli koki ar labu vainagu nokalst gadu nogada. Minētajos parauglaukumos serdes trupe navnovērota. Vairākiem nokaltušiem un kalstošiem kokiem,kā arī tādiem kokiem, par kuriem bija aizdomas, ka tievarētu sākt kalst, atrakta un izpētīta sakņu sistēma, betnekādas trupes pazīmes vai citas slimīgas parādības

83-93

88 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

nav konstatētas. Izņemot mizgraužus nelielos apmēros,citādi meža kaitēkļi jūtamos daudzumos nav sastopami.Mikroskopiski pārbaudīta arī skuju struktūra, bet arītur nekādas savādības nav konstatētas.”

Visticamāk, ka audzes ražības un produktivitāteskrasa samazināšanās saistās ar fizioloģiski aktīvosīksakņu darbības strauju pasliktināšanos vai patizbeigšanos arī pie trupes nebojātiem stumbriem to


celmu griezumā. Tāpat iespējams, ka tur iezīmējasspēcīgi traucējumi mikorizas darbībā. Uzskatām, kaaudžu sabrukšanas mehānisms vēl joprojām vērtējamskā “melnā kaste”: ieejā mums ir augšanas apstākļi,kociņu sākotnējais skaits un egles populācijas ģenētiskinosacītā noturība; izejā – pašreizējā krāja un sagla-bāšanās potenciāls, ko šajā pētījumā raksturo mūsuizmantotie indikatori.

i5A = 1.1293d - 0.6589r2 = 0.6615; r=0.81

05

101520253035

0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50

d, cm

i5A

,mm

A

i5A = 0.544d + 0.5784r2 = 0.8179; r=0.90

05

101520253035

0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50

d, cm

i5A

,mm

B

i5A = 0.1868d + 3.4677r2 = 0.1442; r=0.38

05

101520253035

0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50

d, cm

i5A

,mm

C

2. att. Gadskārtu platuma un stumbra caurmēra sakarības:A – veselīgā audzē Pededzes iecirkņa 164. kv., As; G=21 m2 ha-1; H=15.0 m; V=260 m3 ha-1; B – paaugstināta riska audzēPededzes iecirkņa 172. kv., As; G=42 m2 ha-1; H=21.5 m; V=440 m3 ha-1; C – sabrūkošā audzē Pededzes iecirkņa 165.kv.,Ap; G=25 m2 ha-1; H=17.0 m; V=220 m3 ha-1.Fig. 2. Relevance between annual ring width and stem diameter: A – healthy stand in Pededze district; B – increased riskstand in Pededze district; C – breaking stand in Pededze district.

83-93

89LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Dispersijas analīzes rezultāti norāda uz augšanasapstākļu un audzes lokalizācijas nelielo ietekmi uzaugšanas potenciālu raksturojošiem rādītājiem. Visigrupas numuri ir sastopami gandrīz katrā gradācijasklasē (2. tabula). Analizēto faktoru kopējā ietekme uzaugšanas potenciāla rādītājiem ir tikai 12%, t.sk.augšanas apstākļu ietekme – 5% un audzes lokalizā-cija – 7%. Šie rādītāji daļēji apstiprina mūsu hipotētiskopieņēmumu, ka:

1) egļu tīraudžu augšanas potenciāls lielā mērā irvarbūtīgs rādītājs, ko ietekmē gan populācijas iedzimtāsīpašības, gan augšanas apstākļi, kā arī pagaidāmnenoskaidroti faktori;

00.10.20.30.40.5

0 1 2 3 4 5

Gadskārtu platums, mmAnnual ring width, mm

Var

būtīb

aPr

obab

ility

III II I

00.10.20.30.40.5

0 0.5 1 1.5

Regresijas koeficients aRegression coefficient a

Var

būtīb

aPr

obab

ility

III II I

00.10.20.30.40.5

0 0.2 0.4 0.6 0.8 1

Korelācijas koeficients rCorrelation coefficient r

Var

būtīb

aPr

obab

ility

III II I

2) sliktākais augšanas potenciāls ir tieši kūdreņos;kūdreņos no 30 nogabaliem 4 nogabalos ir labs, 9 noga-balos slikts un 17 nogabalos – paaugstināta riska aug-šanas potenciāls. Sausieņu mežos un āreņos labo noga-balu skaits ir gandrīz divreiz lielāks par bezperspektīvonogabalu skaitu: sausieņu mežos 7 un 4, āreņos – 21 un10 pie nogabalu kopskaita attiecīgi 50 un 75.

Audžu taksācijas elementu vidējās vērtības atse-višķās grupās ļauj daļēji izskaidrot atšķirīgu grupuveidošanās cēloņus (3. tabula). 3. grupas audzes irnedaudz (5 gadus) vecākas par 1. grupas audzēm, un,visticamāk, veidojušās no paaugstināta riska (2. grupas)pārbiezinātām audzēm. Tieši 3. grupas audzēs ir vislie-

3. att. Augšanas potenciālu raksturojošo rādītāju sastopamība trīs izdalītajās audžu grupās.Fig. 3. Occurrence of indices, characterizing growth potential, in three stand groups.

83-93

90 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

lākā krāja (vidēji 295 m3 ha-1) un arī vislielākais šķērslau-kums G=29.9 m2 ha-1, kas arī apliecina to bijušo ražīgumu.To, ka augstais ražīgums ir beidzies, apliecina pašrei-zējais koksnes tekošais pieaugums, kas pa grupāmsamazinās: 1. – 18.3, 2. – 12.8 un 3. – 11.0 (m3 ha-1 gadā).Ražības samazināšanās vēl spilgtāk iezīmējas, salīdzinotpašreizējo tekošo pieaugumu uz 1 m2 audzes šķērs-laukuma: 1. – 0.69, 2. – 0.46 un 3. – 0.37 (m3 m-2 gadā);patlaban 3. grupā ikviens audzes šķērslaukuma

kvadrātmetrs ražo uz pusi mazāk koksnes nekā 1. grupasaudžu šķērslaukuma kvadrātmetrs.

Apzinoties, ka 3. grupas audzēm to ražību paaug-stināt nav iespējams, veicot mežkopībā pazīstamuspasākumus, jāpieņem lēmums par to tūlītēju nociršanu,kamēr šajās audzēs uzkrātā pamatīgā krāja nav zaudējusisavu kvalitāti.

Bezcerīgu audžu īpatsvars uzskatāms kā varbūtīgsrādītājs, kura skaitliskā vērtība aprēķināta, attiecinot to


AAT MS

Sausieņu meži / Forests on dry mineral soils

Āreņi / Forests on drained mineral

soils

Kūdreņi / Forests on drained peat

soils

Vidēji / Average

Ziemeļatgale / Northern Latgale

22222232 11111222222222 22222222222233

11222233

Vidēji /Average 2.12 1.89 2.00 1.95

Vidusdaugava / Central Daugava

2222222222232121 11112222222222 2333333222212122 11212

1222222222233 3333322

Vidēji / Average 1.94 1.91 2.30

2.03

Dienvidkurzeme / Southern Kurzeme

11111222222222 222222222233

111111122233 12

Vidēji / Average 1.88 1.58 1.50 1.78

VIDĒJI / AVERAGE

1.94 1.85 2.17

2. tabula / Table 2Stumbra trupes mazbojāto audžu augšanas potenciāls atkarībā

no augšanas apstākļu tipa un audzes lokalizācijasGrowth potential of stands with little damage of butt rot depending on forest site type and allocation of stand

Piezīme: augšanas potenciālu raksturo: 1 – labs; 2 – paaugstināts risks; 3 – bezperspektīvs.Note: growth potential is characterized by: 1 – good; 2 – increased risk; 3 – non-perspective.

83-93

Audzes taksācijas elementi / Stand assessment elements

1. grupa / 1st group

2. grupa / 2nd group

3. grupa / 3rd group

Nogabalu skaits, gab. / No of compartments

32

100

23 Vidējais caurmērs, cm / Mean diameter, cm 16.5 17.6 19.6 Vidējais augstums, m / Mean height, m 15.4 18.3 19.4 Vidējais vecums, gadi / Mean age, yrs 33.8 38.0 39.2 Vidējā krāja, m3 ha-1 / Mean volume yield, m3 ha-1

216 266 295

Vidējais šķērslaukums, m2 ha-1/ Mean basal area, m2 ha-1

26.5 28.0 29.9

Krājas tekošais pieaugums, m3 ha-1 gadā / Current annual volume increment, m3 ha-1 yr-1

18.3 12.8 11.0

Krājas tekošais pieaugums, m3 m-2 gadā / Current annual volume increment, m3 m-2 yr-1

0.69 0.46 0.37

Gadskārtu platuma attiecība pēdējā un iepriekšējā piecgadē / Rate of annual ring width of last 5 yrs compared to the previous period of 5 yrs

0.82 0.87 0.78

3. tabula / Table 3Egļu tīraudžu taksācijas elementu aritmētiskie vidējie rādītāji analizētajās biogrupās

Arithmetical mean indices of pure spruce stands’ assessment elements in analyzed biogroups

91LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

bezcerīgo audžu relatīvo sastopamību, kas iezīmējasmūsu apsekotajā 155 nogabalu paraugkopā, uz ikvienāno trīs inventarizētajām MS līdzīgos augšanas apstākļosaugošo egļu nogabalu skaitu. Aprēķinot vidējo svērtokvalitātes radītāju katrai mežsaimniecībai (2. tabula),iegūstam šādus rezultātus: Vidusdaugavas MS – 2.03;Ziemeļlatgales MS – 1.95 un Dienvidkurzemes MS –1.78. Kaut arī šie rādītāji pauž tendenci, ka Dienvid-kurzemes egles ir veselīgākas nekā Vidusdaugavas MS,pagaidām varam pieņemt, ka visās mežsaimniecībās arpuslīdz vienādu skaitu ir pārstāvētas gan perspektīvās(1. grupa), gan bezperspektīvās (3. grupa) audzes.

Apzinoties, ka ikvienā mežsaimniecībā ir ļoti liels(2–3 tūkstoši) skaits 30–50 gadu vecu egļu tīraudžu unmūsu ievāktā informācija tikai daļēji raksturo egļukvalitāti katras mežsaimniecības ietvaros, uzskatām parlietderīgu kā tālākās kalkulācijas bāzi izmantot augšanasapstākļu tipus. Perspektīvo un bezperspektīvo audžudaudzumu ikvienai mežsaimniecībai izrēķinājāmatbilstoši veselīgo (1. grupas) un sabrūkošo (3. grupas)audžu īpatsvaram pa augšanas apstākļu tipiem(4. tabula) un šo tipu sastopamībai konkrētā mežsaim-niecībā.

Bezperspektīvās audzes (5. tabula) katrā mežsaim-niecībā aizņem aptuveni pustūkstoti hektāru – pa trimmežsaimniecībām kopā 1695 ha. Saistībā ar Meža fondadatu bāzē uzrādīto krāju izrēķināts, ka brūkošās audzēspatlaban uzkrāts ceturtdaļmiljons m3 stumbra koksnes.Tā kā mūsu dati liecina, ka faktiskā krāja nogabalā irlielāka nekā datu bāzē fiksētā, var teikt, ka, visticamāk,arī brūkošās audzēs faktiskā krāja pārsniedz šeitaprēķināto, t.i., 146 m3 ha-1; mūsu analizētajās bio-grupās audžu vidējā krāja brūkošas audzēs ir vidēji295 m3 ha-1 (3. tabula). Tajā pašā laikā nepieciešamsapzināties, ka šajās (3. grupas) audzēs krāja vairsnepalielināsies, bet kvalitāte var pasliktināties.

Operatīvi nocērtot 15% (vidējais svērtais rādītājs)no egļu tīraudzēm, protams, nekāds egļu saimniecībassabrukums nesākas. Atbilstoši mūsu ievāktajiemdatiem, ražīgu, veselīgu un tādējādi perspektīvu audžu

īpatsvars ir 17%. Pa trim mežsaimniecībām kopā šāduaudžu platība ir 2643 ha, t.i., tās aizņem apmēram tūkstotihektāru vairāk nekā bezperspektīvās audzes.

Vislielākās platības (vidēji 68%) patlaban aizņem2. grupas, t.i., paaugstināta riska audzes. Šo audžuvidējais vecums ir 38 gadi (3. tabula), un nelietderīga iršo audžu saglabāšana līdz 80 gadu vecumam.

Vienvecuma egļu audzes, kuras mēs inventarizējām,Latvijas apstākļos nevar uzskatīt par dabiskām audzēm.Kā savulaik atzīmējis Arvīds Zviedris savā 1960. gadāizdotajā grāmatā “Egle un egļu meži Latvijas PSR”,novērtējot vecuma struktūru 205 egļu izcirtumos, –nevienā nogabalā nav augušas vienvecuma egles, t.i.,atsevišķu koku vecuma atšķirība pārsniedz 20 gadu.

Saliktas audzes ar visai atšķirīga vecuma kokiem iregles kā ēncietīgas sugas dabiskākā meža forma. Pirmāsegļu kultūras, veidojot vienvecuma audzes, Latvijāierīkotas samērā nesen – tikai pirms 100 gadiem, bet tomasveida ieviešana mežā sākās pirms 40 gadiem untagad daļa no tām, raugoties no saimnieciskā viedokļa,uzskatāmas kā sabrukušas. Egļu kokaudžu kā mežaekosistēmas galvenā komponenta saglabāšanās dabāieprojektēta ar ēncietīgās paaugas saglabāšanos neretipat visai ilgu laiku. Koksnes krāja saliktās egļu audzēsparasti nepārsniedz 240 m3 ha-1. Tādas audzes visda-biskāk ir apsaimniekot izlases ciršu režīmā, laiku palaikam izcērtot tikai resnākos kokus. Taču stabilu saliktoaudžu veidošana un ilgstoša apsaimniekošana ar izla-ses cirtēm nav perspektīva kūdreņos un arī āreņos tonestabilās grunts dēļ.

Tas, protams, nenozīmē, ka arī meliorētās platībāsegles nevar audzēt vienvecuma audzēs, taču šādasstruktūras audzes neapšaubāmi prasa pastiprinātuuzmanību. Uzskatām, ka nav pieļaujama sabrūkošo egļusaglabāšana vēl desmitiem gadu, kā to paredz pašrei-zējais cirtmets. Vienvecuma egļu audzes jāapsaimniekoatbilstoši to augšanas potenciālam, un bezcerīgāsaudzes novācamas, sākot ar 41 gada vecumu; uz tolaiku tur uzkrājies aptuveni 300 m3 ha-1 stumbra koksnes.Mūsuprāt, šo papīrmalkas plantāciju apsaimniekošanas


Audzes dzīvīguma grupa / Stand vivacity group

Augšanas apstākļu tips / Forest site type

1 2 3 Sausieņu meži / Forests on dry mineral soils

15 77 8

Āreņi / Forests on drained mineral soils

27 60 13

Kūdreņi / Forests on drained peat soils

13 57 30

4. tabula / Table 4Egļu tīraudžu sadalījums (procentos) pa augšanas apstākļiem un dzīvīguma grupām

Ziemeļlatgales, Vidusdaugavas un Dienvidkurzemes mežsaimniecībāsAmount of pure spruce stands (in percent) in different forest site types and vivacity groups in Northern

Latgale, Central Daugava and Southern Kurzeme regional forestries

83-93

92 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

5. ta

bula

/ Ta

ble 5

Bezp

ersp

ektīv

o (3

. gru

pas)

egļu

tīra

udžu

pla

tība

un k

oksn

es k

rāja

Are

a and

woo

d vo

lum

e of n

on-p

ersp

ectiv

e (3r

d gr

oup)

spru

ce st

ands


83-93

Krāja, m

3

ha

-1

(n

o M

eža fo

nd

a) /

Vo

lu

me, m

3

ha

-1

(acco

rd

in

g to

F

orest fu

nd

)

Vien

a n

og

ab

ala v

id

ējā p

latīb

a, h

a /

Av

erag

e area o

f

on

e co

mp

artm

en

t, h

a

No

cērtam

ā p

latīb

a, h

a /

Area to

b

e cu

t, h

a

Ieg

ūstam

ā k

rāja, m

3

/

Vo

lu

me y

ield

to

b

e o

btain

ed

, m

3

Mežsaim

niecīb

a /

Reg

io

nal fF

orestry

sau

sieņ

i /

fo

rests

on

d

ry

min

eral

so

ils

āreņ

i /

fo

rests

on

drain

ed

min

eral

so

ils

kū

dreņ

i /

fo

rests

on

drain

ed

peat

so

ils

sau

sieņ

i /

fo

rests

on

d

ry

min

eral

so

ils

āreņ

i /

fo

rests

on

drain

ed

min

eral

so

ils

kū

dreņ

i /

fo

rests o

n

drain

ed

p

eat

so

ils

sau

sieņ

i /

fo

rests

on

d

ry

min

eral

so

ils

āreņ

i /

fo

rests

on

drain

ed

min

eral

so

ils

kū

dreņ

i /

fo

rests

on

drain

ed

peat so

ils

Ko

pā /

To

tal

sau

sieņ

i /

fo

rests o

n d

ry

min

eral so

ils

āreņ

i /

fo

rests

on

drain

ed

min

eral

so

ils

kū

dreņ

i /

fo

rests o

n

drain

ed

peat so

ils

ko

pā /

to

tal

Ziem

eļlatg

ale /

No

rth

ern

L

atg

ale

16

5

15

7

15

9

1.5

4

1.9

3

1.9

4

13

9

14

7

20

6

49

2

22

93

5

23

07

9

32

75

4

78

76

8

Vid

usd

au

gav

a /

Cen

tral D

au

gav

a

15

3

14

7

14

1

1.7

2

1.6

9

1.7

7

33

0

14

5

19

1

66

6

50

49

0

21

31

5

26

93

1

98

73

6

Dien

vid

ku

rzem

e /

So

uth

ern

K

urzem

e

14

2

12

1

12

6

1.6

2

1.6

5

1.3

5

36

9

13

0

38

5

37

5

23

98

1

57

30

4

78

8

72

91

6

Pav

isam

/ T

otal

16

95

P

av

isam

/ T

otal

25

04

20

93LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

režīmu nedrīkst attiecināt uz visām egļu audzēm. Daļuno kūdreņos un āreņos ieaudzētajām tīraudzēm irsaimnieciski pareizi audzēt līdz 60 vai 80 gadiem vaivarbūt pat lielākam vecumam. Pieļaujam, ka uz egļukultūrām, un tikai uz egļu kultūrām, attiecināms citurnepiemērotais termins – meža plantācijas. Iestādot eglesmežā, mēs saglabājam meža ekosistēmu visā tāsdaudzveidībā, taču izaudzēto produktu – veselīgusstumbru sortimentus – tāpat kā nemeža plantācijāsievācam to tehniskā gatavuma vecumā neatkarīgi noaudžu faktiskā vecuma.

Secinājumi1. Egļu kultūras auglīgajos meža tipos ir ļoti ražīgas:

krājas pieauguma temps nereti pārsniedz 20 m3 ha-1

gadā, un koksnes krāja 40 gadu vecos stādījumossasniedz 350 m3 ha-1.

2. Aptuveni 40 gadu vecumā vienvecuma audzēsvērojamas būtiskas atšķirības koksnes uzkrāšanāstālākajā gaitā: daļā audžu krājas diference pārsniedz10m3 ha-1, turpretī citās audzēs tā ir pat negatīva vaituva nullei.

3. Izmantojot krājas tekošā pieauguma aprēķi-nāšanas metodiku, izvēlēti īpaši indikatori un izrēķinātasto vērtības, kas ļauj sagrupēt audzes trīs grupās atbil-stoši to augšanas potenciālam: perspektīvās audzes,paaugstināta riska un brūkošās audzes.

4. Ziemeļlatgales, Vidusdaugavas un Dienvidkur-zemes mežsaimniecībās perspektīvas audzes sastopamas17% no visiem nogabaliem, 15% ir brūkošas, bet 68% noegļu tīraudzēm vērtējamas kā paaugstināta riska audzes.

5. Augšanas apstākļu (sausieņu meži, āreņi, kūdreņi)ietekme uz augšanas potenciālu ir tikai 5%; turpmākajospētījumos paredzēts precizēt arī citu faktoru ietekmi.

Literatūra1. Mangalis, I. (1989) Meža kultūras. Rīga,

348 lpp.2. Meža atjaunošanas noteikumi (2001): http://

www.likumi.lv/doc.php?id=53876 – Resurss aprakstīts15.03.2004.

3. Saliņš, Z. (2002) Mežs – Latvijas nacionālābagātība. Jelgava, 248 lpp.

4. Sarma, P. (1949) Pētījumi par priežu un egļuaudžu augšanas gaitu tīrumu augsnēs. Latv. PSR ZAVēstis, 7 (24), 31.–40. lpp.

5. Schmidt-Vogt, H. (1987) Die Fichte. Band I.Verlag Paul Parey, Hamburg und Berlin, 647 S.

6. Venn, K., Solheim, H. (1993) Root and butt rot infirst generation of Norway spruce affected by spacingand thinning. Proceedings of the 8th Int. Conf. on Rootand Butt Rots, Sweden and Finland, 642–645.

7. Zālītis, P., Špalte, E. (2002) Egļu jaunaudžuaugšanas gaita. Mežzinātne, 11(44), 3.–12. lpp.

8. Zviedris, A. (1960) Egle un egļu mežs LatvijasPSR. R., Latvijas PSR ZA izdevniecība, 240 lpp.

9. Булыгин, Н. Е. (1985) Дендрология. M.,Агропромиздат, 280 c.

10. Питикин, А. И. (1972) Текущий приростельников Карпат. „Текущий прирост древостоеви его применение в лесном хозяйстве”. Рига, 110–113.

11. Тярве, И. Я. (1975) Продуктивность и устой-чивость перегущённых еловых молодняков взеленомошниковом типе лесорастительных усло-вий. „Ель и елники Латвии”. Рига, 39–44.

12. Харитонович, Ф. Н. (1968) Биология иэкология древесных пород. M., изд-во „Леснаяпромышленность”, 304 c.


83-93

94 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Mehanizētās krājas kopšanas cirtes ietekme uz egļu audzes attīstībuThe Impact of Mechanized Thinning on Spruce Stands

Aivars EpaltsLatvijas Valsts Mežzinātnes institūts “Silava”, e–pasts: [email protected]

Latvian State Forestry Research Institute „Silava”, e–mail: [email protected]

Abstract. On long-term trial plots, existing since 1975, for investigating the impact of haulage machinery passesalong the strip-roads on the remaining stand of spruce after a sequence of intermediate cuttings a current phaseof research was completed. The evaluation was done for the rut depth, tree root and stem damages, strip-roadwidth, soil compaction and other parameters. On three trial plots, all the trees were inventoried on a regular basisto evaluate the stand response to thinnings. During the inventory of 2000, it was found that the effects of soilcompaction in the ruts were not detectable any more, with the more shallow ruts leveled off. The original groundcover on the strip-roads was restored. No significant increase of strip-road width due to tree diebacks wasobserved. The data for the basal area (m2 ha-1), taken from 32 points along the strip-road axis, show no differencefor the same measurements done midway between the strip-roads. The basal area increment was on the averagecomparable with the control, and no negative impact of machine haulage on the development of spruce in thegiven trial plots was detected.Key words: ruts, damage, stand response, basal area increment.

A. Epalts Mehanizētās krājas kopšanas cirtes ietekme uz egļu audzes attīstību

Ievads1975. gadā MPS “Kalsnava” mežos tika ierīkots

ilgtermiņa novērojumu objekts 8.5 ha platībā, lai pēckopšanas cirtei nepieciešamo tehnoloģisko koridoru(turpmāk tekstā – “koridoru”) izciršanas un dažādalieluma transporta slodžu iedarbības (koku treilē-šanas) ilgstoši novērotu šo darbību ietekmi uz kok-audzi un tās turpmāko attīstību. Kā zināms, pēc šādasiejaukšanās izmainās meža ekosistēmas struktūra unneizcirstās audzes daļas augšanas apstākļi, kas varizraisīt audzes produktivitātes un stabilitātes paze-mināšanos.

Pētījumu objektu veido divi meža tipi – šaurlapjukūdrenis (3.1 un 3.0 ha) un mētru ārenis (2.4 ha). Laikaposmā no 1999. līdz 2002. gadam tika veikta kārtējāvispārējā objekta apsekošana un 2002. gada LLURakstu krājumā Nr. 5 (300) publicēti autora (Epalts,2002) pētījuma rezultāti attiecībā uz priežu audzesattīstību pēc sabiezināta tīkla (20 metri starp asīm)koridoru izciršanas un lielas transporta slodzesiedarbības.

Pētījuma mērķisNovērojumi objektā turpinājās ar mērķi pievērst

īpašu vērību un novērtēt egļu augšanas gaitu pēcmehānismu radītajiem koku bojājumiem un izmaiņāmmežaudzes struktūrā 1975. gadā.

Izvērtējot uzmērīto traktoru izveidoto risu para-metrus un augsnes sablīvējumu tajās, zemsegasmineralizāciju koridoros, koku sakņu un stumbrubojājumus un nosakot koku pieauguma rādītājus audzē,šajā rakstā apkopoti analoģisku pētījumu rezultāti paregļu audzes attīstību.

MetodikaPētījumu objektā ierīkoti seši koridori ar attālumu

20 m starp to asīm. Koridoru platums 3.5 m. Lielākastransporta slodzes radīšanai koridori ierīkoti visa kvartālagarumā paralēli nogabala garākajai malai, respektīvi,614 m gari. Braucieniem tika izmantoti četri koridori.Braucienu shēma redzama 1. attēlā. Divi koridori palikakontrolei. Lai nodrošinātu dažāda rakstura transportaslodzi koridoros, tika veikts noteikts skaits braucienu(treilēšanas imitācija) ar trīs dažādas kravnesībasriteņtraktoriem sausas grunts apstākļos, bet ar vienu –vidējas kravnesības riteņtraktoru – arī palielināta mit-ruma grunts apstākļos. Katrs treilēšanas traktors braucapa savu koridoru un veica tik daudz dubultreisu (bez unar kravu), cik nepieciešams, lai iztreilētu visus kok-materiālus, izcirstus pie kopšanas intensitātes≈60 m3 ha-1. Tas attiecīgajiem traktoriem bija: vieglajam(TL-28) ar reisa kravas apjomu 1.2÷2 m3 30 dubultreisu,vidējam (T-80L) ar reisa kravas apjomu 2.5÷3 m3

18 dubultreisu, bet smagajam (T-150K) ar reisa kra-vas apjomu 3.5÷5 m3 13 dubultreisu. Kontrolei dažādāsnogabala vietās tika ierīkoti arī trīs parauglaukumiilglaicīgiem novērojumiem, kuros uzmērīti visi koki.

Koridoros, pa kuriem notika braucieni, ik pa25 metriem ierīkoti kontroles punkti, katrā – 22. Tajosar augsnes zondi tika noteikts grunts sastāvs (hori-zonti), mitrums dažādos dziļumos un fiksēta risuveidošanās un augsnes sablīvēšanās dinamika. Visukoridoru garumā tika fiksēts risu kopgarums, augsnesmineralizācijas pakāpe, koku sakņu un stumbrubojājumi, to novietojums un izmēri.

Periodiski ik pa 5 gadiem veikta objekta apsekošana(Saliņš, 1994), kas sevī ietvēra:

1) koridoru stāvokļa novērtēšanu, resp.:

94-99

95LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

2.

1.

8-V

11

16

15

614

m 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22

148 m

VI V IV III II I

14

10

9

1. att. MPS “Kalsnava” 149. kvartāla pētījuma objekta shēma:I, II, III, IV – tehnoloģiskie koridori, kuros veikti braucieni attiecīgi ar traktoriem T-80L, T-150K, TL-28, T-80L

(paaugstināta mitruma grunts apstākļos);V, VI – nelietotie novērojumu tehnoloģiskie koridori; 1, 2, 3, … 22 – kontrolpunkti;

1., 2., 3. – parauglaukumi.Fig. 1. Lay-out of the trial plots:

I, II, III, IV – strip-roads on which the tractors T-80L, T-150K, TL-28, T-80L operated under wet soil conditions;V, VI – strip-roads used for the control (no machine passes);

1, 2, 3, … 22 – control points; 1., 2., 3. – trial plots.

- koridoru platuma pārmērīšanu platuma izmaiņunoteikšanai atsevišķu malējo koku nokalšanasrezultātā salīdzinājumā ar sākotnējo;

- risu aizplūšanas novērojumi un mērījumi, kā arī aug-snes sablīvējuma mērījumi, salīdzinot tos ar sākotnējifiksētajiem un augsnes blīvumu blakus risām;

- augsnes mineralizācijas izzušanas un zemsedzesatjaunošanās novērojumi un novērtējums;2) audzes sanitārā stāvokļa novērtēšanu, atmirušo

koku daudzuma uzskaiti un iemeslu noskaidrošanu(bojājumi, dzīvnieku bojājumi, vējlauze u.c.) un kla-

sificēšanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta koridoru malāsatrodošos un fiksēto bojāto koku stāvoklim (kaitēkļi,trupe u.c.);

3) koku pārmērīšanu ilglaicīgajos parauglaukumosun joslās gar koridoriem, kā arī citu nepieciešamomērījumu izdarīšanu, lai novērtētu audzes papildu pie-augumu.

Papildus minētajam tika noteikts audzes vidējaisšķērslaukums. Šķērslaukums tika noteikts pēc visuparauglaukumos augošo koku dastošanas datiem, kāarī mērīts 8 punktos uz katra koridora ik pa 75 m un

94-99


96 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

joslu vidū (arī 8 punktos) iepretī punktiem uz koridoriem.Mežaudzes produktivitātes izmaiņas pēc koridora

ierīkošanas un kokmateriālu transporta rezultātā pa tiemtika vērtētas kā funkcija

( ),,bojlfG =∆kurG – stumbra šķērslaukums, cm2;l – koku attālums no rises, m;boj – bojāts koks (sakņu sistēma).Pētījumu objektā 0.5≤l≤3.0 m ∆G noteikšanai tika

salīdzināti egļu faktiskā un prognozējamā pieauguma

lielumi 78 eglēm audzē. Koku diametri svārstījās robežāsno 18 līdz 36 cm (Liepa, 1977).

No katra koka ar Preslera pieauguma svārpstu tikaņemti gadskārtu paraugi, kas ietvēra laika periodu no1965. gada līdz 2000. gadam. No tiem 10 gadskārtasraksturo augšanas gaitu līdz pētījumu objekta ierīko-šanai un 25 gadskārtas pēc koridoru izciršanas unkokmateriālu transporta.

Lai ievērotu makroklimatisko faktoru ietekmi unpieauguma trenda izmaiņas, papildus ņemti gadskārtuparaugi 40 eglēm parauglaukumos tajā pašā audzē. Šiemateriāli izmantoti kontrolei (2. att.).


1. tabula / Table 1Egles šķērslaukuma vidējie pieaugumi gadā (cm2) pa 10 gadu periodiem

The average basal area increment for spruce in a year over 10 year periods

y = -0.0191x 2 + 76.045x - 75730R2 = 0.69

y = -0.0294x 2 + 117.07x - 116543R2 = 0.77

y = -0.0289x 2 + 115.06x - 114385R2 = 0.66

02

4

6

8

10

12

14

16

18

20

1960 1965 1970 1975 1980 1985 1990 1995 2000 2005Periods Period

Šķēr

slau

kum

s,cm

2

Basa

lare

a,cm

2

Kokiem joslās gar "slapjo" koridoru Trees along the "wet" strip-roadKokiem joslās gar "sausajiem" koridoriem Trees along the "dry" strip-roadKontroles kokiem Trees used as the control1974<x<2001

2. att. Egles šķērslaukuma vidējie pieaugumi gadā salīdzinājumā ar kontroli.Fig. 2. Average basal area increment for spruce in a year compared with the control.

94-99

Koki joslās gar “sausajiem” koridoriem /

Trees along the “dry” strip-roads

Koki joslās gar “slapjo” koridoru / Trees along the “wet” strip-road

Periods, gadi /

Period, years

Kontroles koki /

Trees used as the

control

<1 m no rises / <1 m

away from the rut

1÷2 m no rises / 1÷2 m

away from the rut


away from the rut

<1 m no rises / <1 m

away from the rut


away from the rut


away from the rut

1966.–1975.

8.25

8.46

5.51

7.27

3.69

6.66

8.64

1976.–1985. 12.89 14.33 10.88 12.54 7.69 10.45 14.61 1986.–1995. 14.93 20.37 12.59 16.99 10.78 13.90 13.61 1996.–2000. 12.57 17.68 10.83 16.66 12.51 14.85 9.50

97LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Periods, gadi / Period, years

Korekcijas koeficienti / Correction coefficients

1976.–1985. 5612588912 .

.. =

1986.–1995. 8112589314 .

.. =

1996.–2000. 5212585712 .

.. =

Koksnes papildu pieauguma noteikšanai izmantotsšāds algoritms (Эпалт, Залитис, 1986):

1) pēc gadskārtu platuma izmaiņām kokiem joslāsgar koridoriem noteikts:

- vidējais šķērslaukuma pieaugums 10 gadu pe-riodā līdz pētījumu uzsākšanai, gr., cm2 (1. tabula);

- šķērslaukuma pieaugums katrā gadā pēc pētījumauzsākšanas, gi, cm2, i=1 …25, gadi;

2) pēc kontroles koku izurbto gadskārtu datiemizskaitļoti korekcijas koeficienti γ, kas izsaka pieaugumatrenda izmaiņas perioda t laikā (2. tabula). Koeficientsγ ir attiecība starp kontroles caurmēra kopējo pieau-gumu perioda t laikā un tās kopējo caurmēra pieaugumu

tikpat ilgā laika posmā pirms pētījumu uzsākšanas,r

i

gg

;

3) katram j-tajam kokam (j= 1 … 78) i-tajā gadānoteikti papildus šķērslaukuma pieauguma nosacītierādītāji (3. tabula)

riji

ijij g

gk

γ= .

Koeficienta vērtības novirze no 1.00 raksturokoridora izciršanas un risu rašanās ietekmes lielumuun virzienu. Piemēram, koeficients k=0.90 nozīmē, kafaktiskā koka produktivitāte samazinājusies par 10%salīdzinājumā ar prognozēto produktivitāti. Lai ma-zinātu gadījuma faktoru ietekmi uz pētījuma rezultātiem,produktivitāte noteikta pa 10 gadu periodiem (pēdējaisperiods 5 gadi – 1996.–2000. g.).

Rezultāti un diskusijaVeiktie gadskārtu mērījumi kokiem audzē un

parauglaukumos pa 10 gadu cikliem parāda (1. tabula),ka egles šķērslaukuma vidējie pieaugumi kokiem 3 mplatās joslās gar “sausajiem” koridoriem, bet īpaši joslāslīdz 1 m attālumam no risēm, ir lielāki nekā kontroleskokiem parauglaukumos. Tas norāda, ka koridoruierīkošanas pozitīvā ietekme ir lielāka par braucienuradīto negatīvo ietekmi, radušos risu un koku bojājumuveidā. Koridoru iespējamās pozitīvās ietekmes apstākli

2. tabula / Table 2Korekcijas koeficientu vērtības

Correction coefficients

nebija iespējams izslēgt, veicot aplūkoto eksperimentu.Savukārt joslās gar “slapjo” koridoru, kurā bija

izveidojušās ievērojami dziļākas rises un radušies vairākkoku un to sakņu sistēmas bojājumu, egles šķērs-laukuma vidējie pieaugumi audzē ir zemāki nekā kokiemparauglaukumos. Šeit vissliktākais rādītājs ir tieši joslālīdz 1 m attālumam no risēm.

Jāatzīmē, ka dažus iegūtos rezultātus grūti iz-skaidrot. Piemēram, joslā 1–2 m attālumā no “sauso”koridoru risēm egles šķērslaukuma vidējie pieaugumi irzemāki nekā blakus joslās. Šajā joslā faktiskā kokuproduktivitāte ir samazinājusies. Lai to noskaidrotu,nepieciešams veikt papildu mērījumus un sīkāku analīzi.

Audzes vidējais šķērslaukums, aprēķināts pēcparauglaukumu dastošanas datiem, ir 39.4 m2 ha-1.

Nokaltušo koku skaits no mehāniski bojātajiem garkoridoru malām vidēji sastāda 2.3 kokus uz 100 metriemkoridora garuma.

Pētījuma rezultāti, vērtēti pēc 10 gadiem no objektaierīkošanas brīža, ir salīdzināmi ar aptuveni tajā pašālaikā iegūtiem datiem līdzīgā pētījumā (Залитис,Шаршунс, 1988), kā arī vēlāk egļu jaunaudžu augšanasgaitas pētījumos (Zālītis, Lībiete, 2003).

Aplūkotie pētījumi ilglaicīgu pētījumu objektā tiekturpināti. Turpinās iegūto rezultātu dziļāka izvērtēšanaun veikti papildu mērījumi.

Secinājumi1. Kokmateriālu treilēšanas negatīvā ietekme uz

augsni (risas, augsnes sablīvējums) koridoros ir izzu-dusi, kaut arī atsevišķās vietās ir saglabājušās kādreizdziļās risas. Tās bija izveidojušās vietās ar lielāku gruntsmitrumu, kā arī tur, kur nesošais koku sakņu karkassnav bijis pietiekami izturīgs.

2. Nokaltušo koku skaits no mehāniski bojātajiemtreilēšanas rezultātā ir tikai 2.3 koki uz 100 m koridora garumaun līdz ar to koridoru platums būtiski nav palielinājies.

3. Vidējais papildu pieaugums eglei pa iedalījumagrupām un laika periodiem salīdzinājumā ar kontroli irgan palielinājies (13 grupās), gan nedaudz samazinājies(5 grupās). Šķērslaukuma papildu pieauguma samazi-

94-99

98 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

3. ta

bula

/ Ta

ble 3

Egle

s šķē

rsla

ukum

a pap

ildus

pie

augu

mi p

a 10 g

adu

peri

odie

m sa

līdzi

nāju

mā a

r kon

trol

iBa

sal a

rea i

ncre

men

t for

spru

ce ov

er 10

year

per

iods

com

pare

d w

ith th

e con

trol


94-99

99LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

nājumu atsevišķās grupās pilnībā atsver papildupieauguma palielinājums pārējās grupās. Apvienojot atse-višķu grupu šķērslaukumu papildu pieauguma rādītājus,iegūstam egles šķērslaukuma papildu pieaugumu 3 mplatās joslās gar koridoriem, kas ir pozitīvs attiecībā pretkontroli (3. att.).

4. Vidējais audzes šķērslaukums sastāda 39.4 m2ha-1

pret MK noteikumos noteikto minimālo šķērslau-kumu 24 m2 ha-1, bet krāja 441.3 m3 ha-1, kas liecina parto, ka audzē saglabājies augsts pieaugums.

5. Daļā egļu audzes koku, sasniedzot 60÷70 gaduvecumu, novērojama ražības samazināšanās un atse-višķās iedalījuma grupās to nekompensē citu veselīgokoku krāja. Ar to arī izskaidrojams šķērslaukuma papildupieauguma samazinājums šajās grupās.

Literatūra1. Epalts, A. (2002) Mehanizētās sastāva kopšanas

cirtes ietekme uz priežu audzes attīstību. LLU Raksti,


3. att. Egles šķērslaukuma nosacītie papildus pieauguma rādītāji pa 10 gadu periodiemsalīdzinājumā ar kontroli.

Fig. 3. Relatively additional basal area increment for spruce over 10 year periods compared with the control.

5(300), 53.–58. lpp.2. Liepa, I. (1977) Kokaudzes reakcijas novēr-

tēšanas metodiskie jautājumi. Mežsaimniecība unmežrūpniecība, 3, 36.–39. lpp.

3. Saliņš, Z. (1994) Mežizstrādes mašīnu izsauktoaugsnes un koku bojājumu novērtēšanas metodika.Jelgava, LLU, 24 lpp.

4. Zālītis, P., Lībiete, Z. (2003) Egļu jaunaudžuaugšanas gaitas savdabības āreņos un kūdreņos.Mežzinātne, 13(46), 21.–36. lpp.

5. Залитис, П., Шаршунс, С. (1988) Колееобра-зование на технологических коридорах при рубкахухода и их влияние на производительность осу-шенных лесов. Jaunākais mežsaimniecībā, 30, 77.–88. lpp.

6. Эпалт, А., Залитис, П. (1986) Исследования попроблеме механизации рубок ухода. Доклад на ХХмеждународном симпозиуме «Механизация лесныхработ». Cборник статей, г. Брно, ЧССР, 7 стр.

94-99

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

1965 1970 1975 1980 1985 1990 1995 2000

PeriodsPeriod

Šķēr

slau

kum

s,cm

2

Bas

alar

ea,c

m2

Vidējais šķērslaukuma pieaugums kontroles kokiemAverage basal area increment for trees used as the controlNosacītais šķērslaukuma papildus pieaugums Relatively additional basal area increment

100 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Egles koksnes sadedzes siltuma atkarība no mitrumaDependence of Spruce Wood Combustion Heat on Moisture

Jānis Dolacis, Jurijs HrolsLatvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts, e-pasts: [email protected] State Institute of Wood Chemistry, e-mail: [email protected]

Elmārs TomsonsLatvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts

Institute of Physical Energetics, Latvian Academy of Sciences

Abstract. Wood as a fuel is an environmentally friendly energy resource. In the future, wood as a Latvian localfuel should be regarded as one of economically attractive energy resources owing to the dramatic decrease in theimported fossil fuel (oil and natural gas). At present, from the volume of wood felled in Latvia, 3.2-3.5 million m-

3 is used per year as a fuel wood. From the volume of felled wood, spruce comprises ~ 25%. Wood is used forheating in the form of firewood, chips, briquettes, pellets, shavings, etc. at different moisture contents. The paperpresents rated density, as well as the amounts of combustion mass and volume (lowest and highest) heatdepending on the wood moisture content.Key words: spruce wood heat value, moisture content

J. Dolacis et al. Egles koksnes sadedzes siltuma atkarība no mitruma

IevadsMežs ir viena no lielākajām Latvijas nacionālajām

bagātībām. “Latvijas statistikas gadagrāmatā” (2003)atzīmēts, ka 2002. gadā 27.96 tūkst. km2 Latvijasteritorijas apaugusi ar mežu, vai 45.06% no sauszemesteritorijas. Minētajā gadā visu mežu kopējā krāja valstībija 585 milj. m3 [1].

Egle ir viena no valdošajām koku sugām Latvijā.Egles audzes aizņem 19.4% no meža teritorijas valstī arkrāju 90.47 milj. m3 [2]. No visa izcirstā koksnesdaudzuma valstī 2001. gadā egli izcirta 26% apmērā. Noapmēram 3.2–3.5 milj. m3 gadā-1 kurināšanai Latvijāizmantojamās koksnes daudzuma ievērojamu daļusastāda egle. Koksni kurināšanai sagatavo malkas, šķel-du, brikešu, granulu, zāģskaidu, atgriezumu u.c. veidā.No koksnes iegūtais sadedzes augstākais un zemākaissiltuma daudzums ievērojami mainās atkarībā no mit-ruma satura koksnes masā (kg, tonnā) vai tilpumā (m3).

Darba uzdevums – dot praktisku un ērtu paņēmienu,kā ātri novērtēt sadedzes siltuma daudzumu egleskoksnes kurināmajā: malkā un šķeldās atkarībā no tomitruma.

Materiāls un metodeKoksnes blīvums

Koksnes blīvums raksturo masas (m) attiecību prettā tilpumu (V). Absolūti sausas egles koksnes blīvumsir ρo = mo/Vo = 420 kg m-3 [3]. Ja koksne satur darbamitrumu Wd, tad blīvums pie attiecīgās koksnes masasmw un tilpuma Vw ir ρw = mw/Vw. Koksnei izšķir absolūto(Wa) un relatīvo (Wr) mitrumu:

,%1000 ⋅−

=w

wr m

mmW

,%1000

0 ⋅−

=m

mmW wa

Koksni izmantojot kā kurināmo, parasti operē arrelatīvo mitrumu. Zinot vienu koksnes mitruma vērtību(t.i. absolūto vai relatīvo mitrumu), pēc šādām formulāmaprēķina otru:

a

ar W

WW+⋅

=100100

r

ra W

WW−⋅

=100100

Mainoties koksnes mitrumam, mainās tās tilpums.Lai koriģētu koksnes tilpumu, izmanto tilpumauzbriešanas koeficientu Kα. Egles koksnei Kα = 0.5%[3]. Uzbriešanas koeficients parāda koksnes tilpumaizmaiņu %, izmainoties koksnes mitrumam par 1%.

Zinot absolūti sausas egles koksnes blīvumu(ρo = 420 kg m-3), pie konkrēta absolūtā mitruma vērtības(Wa, %) var aprēķināt attiecīgo koksnes blīvumu(rw, kg m-3):

pie absolūtā mitruma līdz 30% –

,

100100

0%30a

aW WK

Wa ⋅+

+=<

α

ρρ kg m-3 ;

pie absolūtā mitruma vienlīdzīga vai lielāka par

30% – ,

30100100

0%30α

ρρK

WaWa ⋅+

+=≥ kg m-3 .

Bet pie koksnes relatīvā mitruma (Wr, %) koksnesblīvumu aprēķina pēc formulām:pie relatīvā mitruma līdz 23% ( ) ,

1100100

0%23α

ρρKWr

Wa −−=<

kg m-3 ;pie relatīvā mitruma, vienlīdzīga vai lielāka par 23%

( ) ,01,001,013,01

10%23

rrWr WWK −−+

=≥α

ρρ kg m-3.

Koksnes absolūto maksimālo mitrumu aprēķina,izmantojot sekojošas formulas [3]:

,%10054.1

1540300

0max ⋅⋅−+=ρρ

aW

100-107

101LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

1. ta

bula

/ Ta

ble 1

Egle

s kok

snes

blīv

umi (

r) u

n ko

efic

ient

i kub

ikm

etru

pār

rēķi

nāša

nai t

onnā

s (K

) atk

arīb

ā no m

itrum

a (W

r ; W

a)Sp

ruce

woo

d de

nsity

(ń) a

nd co

effic

iens

for c

onve

rsio

n in

to to

nnes

(K) d

epen

ding

on m

oist

ure (

Wr ;

Wa)

Rādī

tāji

Rel

atīv

ais m

itrum

s Wr ,

%

Abs

olūt

ais m

itrum

s Wa , %

Blīv

ums r

, kg

m-3

100-107


102 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


400

500

600

700

800

900

1000

1100

0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 55 60 65

W rel, %

Blīv

ums /

Den

sity

, kg

m-3

1. att. Egles koksnes blīvuma atkarība no relatīvā mitruma.Fig. 1. Spruce wood density depending on relative moisture.

un ,%100100

max

maxmax

a

ar W

WW+⋅

=

Aprēķini parāda, ka egles koksnes relatīvaismaksimālais mitrums ir Wr

max = 67%, bet absolūtais20.3% (1. tabula). Egles koksnei blīvums var izmainīties2.6 reizes, t . i . , no 420 kg m-3 līdz 1107 kg m-3

(1. attēls).

Koksnes sadedzes siltumsKurināmās koksnes sadedzes siltumu ievērojami

ietekmē mitrums. Koksne galvenokārt sastāv no orga-niskajām vielām, kuras aizņem ne mazāk par 99% no tāskopējās bezūdens masas. Koksnes sadedzes siltumunosaka tās elementsastāvs: ogleklis (C), ūdeņradis (H),skābeklis (O), slāpeklis (N), nedaudz sērs (S) unnedegošie savienojumi, ko sauc par pelniem (A), kā arīmitrums (W). Aprēķiniem pie mitruma W = 0% pieņemamegles koksnes šādu sastāvu pēc masas: ogleklis –50.31%, ūdeņradis – 6.2%, skābeklis – 43.08%, slāpeklis– 0.04%, pelni – 0.37% [4]. Mainoties koksnes rela-tīvajam mitrumam (Wr), proporcionāli izmainās arīkoksnē esošo elementu sastāvs (2. tabula).

Galvenais degošais elements koksnē ir ogleklis.Pilnīgi sadegot 1 kg oglekļa līdz oglekļa dioksīdam (CO2),t.i., pie pilnīgas sadegšanas, izdalās 33.913 MJ siltuma.Ja notiek nepilnīga 1 kg oglekļa sadegšana līdz oglekļaoksīdam (CO), ko sauc par tvana gāzi, izdalās aptuvenitikai 10.09 MJ siltuma. Sadegot 1 kg ūdeņraža, izdalās141.9 MJ siltuma un 9 kg ūdens. Mitrums koksnēsamazina tās sadedzes siltumu, jo 1 kg ūdenssasildīšanai no 0 oC līdz 100 oC jāpatērē 0.42 MJ siltuma

un tā iztvaicēšanai – 2.26 MJ, t.i., kopā – 2.68 MJ uz 1kg ūdens. Sērs kā kurināmā sastāvdaļa deg, tomēr topieskaita pie balastiem, jo pēc sadegšanas rodas sēradioksīds (SO2), kas izraisa iekārtas koroziju. Sērskurināmajā var ieiet sulfātu, sulfīdu un organiskosavienojumu veidā. Pēdējie divi sēra savienojumu veidideg, tādēļ šādu sēru sauc par gaistošu sēru (Sg

d). Sulfātinedeg un paliek sārņos, tos sauc par negaistošo sēru(Sng

d). Jāatzīmē, ka koka biomasa satur ļoti niecīgu sēradaudzumu, kuru aprēķinos parasti neņem vērā.

Kurināmo raksturo tā sadedzes siltums. Kurināmāsadedzes siltums ir siltuma daudzums, kas atbrīvojas,pilnīgi sadegot 1 kg (vai 1m3) kurināmā. Kurināmāzemāko sadedzes siltumu (Qz

d) aprēķina, no iegūtāsadedzes siltuma atskaitot siltumu, ko patērē kurināmāmitruma iztvaicēšanai, kā arī mitruma iztvaicēšanai, kasrodas ūdeņraža sadegšanas rezultātā. Kurināmāaugstāko sadedzes siltumu (Qa

d) aprēķina, neatskaitotsiltumu, kas vajadzīgs mitruma iztvaicēšanai.

Kurināmā sadedzes siltumu nosaka ar kalori-metriskās bumbas metodi (Qb). Ja kurināmajā ir sērs unslāpeklis, tad kalorimetriskajā bumbā iegūto sadegšanassiltuma vērtību koriģē, lai iegūtu dotā kurināmāaugstāko sadedzes siltumu. Tā kā koksnē minētieelementi ir niecīgā daudzumā, tad pieņemam Qa = Qb. Jasiltuma daudzums noteikts kaloriju (cal) mērvienībās,tad vērtību koeficienti citām mērvienībām būs šādi:

1 Mcal = 1.163 kWh = 4.1868 MJ;1 MJ = 0.2778 kWh = 0.2388 Mcal;1 kWh = 3.6 MJ = 0.86 Mcal.Zinot egles koksnes oglekļa, ūdeņraža, skābekļa un

attiecīgo mitruma saturu, izmantojot Mendeļējeva

100-107

103LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


100-107

2. ta

bula

/ Ta

ble 2

Egle

s kok

snes

dar

ba m

asas

sast

āvs u

n sa

dedz

es si

ltum

a vē

rtīb

as a

tkar

ībā

no k

oksn

es re

latīv

ā m

itrum

aW

orki

ng m

ass s

truc

ture

and

com

bust

ion

heat

valu

es d

epen

ding

on re

lativ

e moi

stur

e Wr o

f spr

uce w

ood

104 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Kok

snes

mitr

ums /

Woo

d m

oist

ure,

%

Para

met

ri /

Para

met

ers

maz

ākai

s /

smal

lest

vi

dēja

is /

mid

dle

lielā

kais

/ m

ost

Kok

snes

rela

tīvai

s mitr

ums W

r , %

/ R

elat

ive

moi

stur

e of

woo

d W

r , %

47

50

54

Blīv

ums /

Den

sity

ρw

, kg

m-3

690

73

0

790

Q

a,m

d Q

h,m

w

10

.72

10

.11

9.

30

m

asa

/ m

ass,

GJ t

-1

Q

z,m

d . Q

l,mw

8.

81

8.

17

7.

31

Q

a,vd Q

h,vw

7.40

7.38

7.35

Sade

dzes

si

ltum

s /

Com

bust

ion

heat

tilpu

ms /

vo

lum

e,

GJ m

-3

Q

z,vd . Q

l,vw

6.

08

5.

96

5.

78

4. ta

bula

/ Ta

ble 4

Svai

gi ci

rsta

s egl

es k

oksn

es b

līvum

s un

sade

dzes

siltu

ms a

tkar

ībā

no m

itrum

a D

ensit

y and

com

bust

ion

heat

valu

e of f

resh

ly-fe

lled

spru

ce w

ood

depe

ndin

g on

moi

stur

e

3. ta

bula

/ Ta

ble 3

Egle

s kok

a aug

stāk

ais (

Qa,

vd ) u

n ze

māk

ais (

Qz,v

d ) ti

lpum

a sad

edze

s silt

uma d

audz

ums a

tkar

ībā n

o kok

snes

rela

tīvā m

itrum

a (W

r)H

ighe

st (Q

h,vw

) and

low

est (

Ql h

,vw

) vol

ume c

ombu

stio

n he

at d

epen

ding

on sp

ruce

woo

d re

elat

ive m

oist

ure (

Wr)

Kok

snes

sade

dzes

siltu

ma a

tkar

ība n

o re

latīv

ā mitr

uma,

%Rā

dītā

ji/


100-107

105LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

formulu aprēķinam koksnes augstāko un zemākosadegšanas siltumu [5]:

Qa = 340 × Cd + 1260 × H d – 109 × Od , kJ kg-1;Qz = 340 × Cd + 1035 × H d – 109 × Od - 25 × Wd, kJ kg-1

(skat. 2. tabulu).Starpība starp kurināmā augstāko un zemāko

sadedzes siltumu raksturo ūdens tvaiku kondensācijassiltuma daudzumu:

DQ = Qad – Qz

d = 25(9 × Hd + Wrd), kJ kg-1.

Iegūtā sadedzes siltuma starpība, attiecināta pretaugstāko sadedzes siltumu, parāda iespējamo ūdenstvaiku kondensācijas siltuma daļu, kuru var izmantot:

,%100⋅∆daQQ

.

Koksnes daudzuma noteikšanai bieži izmanto tilpumamērvienības (kubikmetru, ciešmetru, berkubikmetru,steru). Tāpēc nepieciešams zināt egles koksnes augstākoun zemāko tilpuma sadedzes siltuma atkarību no mitruma(3. tabula). Iegūtie sadedzes siltuma daudzumi propor-cionāli samazinās, pieaugot koksnes relatīvajam mitru-mam līdz 20–23 %. Palielinoties relatīvajam mitrumamtālāk, augstākais tilpuma sadedzes siltums maināsnedaudz, bet zemākais – samazinās ievērojami.

Izmantojot Latvijas valsts standartu LVS 82:1997par svaigi cirstu egles kokmateriālu tilpuma noteikšanuatkarībā no gada ciršanas laika [6], aprēķinām koksnesminimālo, vidējo un maksimālo sadedzes augstāko un

zemāko siltumu. Svaigi cirstai egles koksnei blīvumsmainās no 690 kg m-3 līdz 790 kg m-3 (skat. 4. tabulu).Vismazākais egles koksnes blīvums ir jūnija–jūlijamēnešos cirstai un lielākais janvārī–februārī cirstaikoksnei. Vidējais svaigi cirstas egles koksnes augstākaissadedzes siltums pie vidējā relatīvā mitruma Wr = 50 %ir 10.11 GJ t-1 vai 7.38 GJ m-3 un zemākais sadegšanassiltums 8.17 GJ t-1 vai 5.96 GJ m-3 (4. tabula).

Kurināšanai koksni izmanto malkas, šķeldu, brikešu,granulu u.c. veidā, dedzināšanai attiecīgi izmainotkurtuves konstrukciju un nodrošinot iekārtas atbilstīguekspluatācijas režīmu. Izmantojamai egles malkai unšķeldām relatīvais mitrums var mainīties no 25 līdz 55%(skat. 5. tabulu). Lai varētu pārrēķināt kravas tilpumuciešmetros, lieto kokmateriālu krāvuma tilpumakoeficientus vai tilpīguma koeficientus, kas eglesapaļajiem kokmateriāliem ir 0.71 [6]. Izmantojot tilpīgumakoeficientu, jāņem vērā arī tā korekcijas rādītājus, kurusietekmē caurmērs, grēdas augstums, kokmateriālulīkumainība, krāvuma kvalitāte un koksnes sagata-vošanas tehnoloģija, zaru augstumi u.c.

Egles koksnes malkai pie relatīvā mitruma Wr = 25%augstākais sadegšanas siltums ir 15.17 GJ t-1 vai5.25 GJ m-3 un zemākais – 13.49 GJ t-1 vai 4.67 GJ m-3

(5. tabulu). Pie svaigi cirstas koksnes vidējā relatīvāmitruma Wr = 50% malkas augstākais sadegšanassiltums ir 10.11 GJ t-1 vai 5.24 GJ m-3 un zemākais –8.17 GJ t-1 vai 4.23 GJ m-3.


100-107

22.22.42.62.83

3.23.43.63.84

4.24.44.64.85

5.25.45.6

20 25 30 35 40 45 50 55 60

Wrel, %

Q, G

J/m

3 Qz

Qa

Qzd

Qad

Malka, Firewood

Šķeldas,Chips

2. att. Egles malkas un šķeldu augstākais (Qa,vd) un zemākais (Qz,vd) sadedzes siltums atkarībāno relatīvā mitruma.

Fig. 2. Highest (Qh,vw) and lowest (Ql,vw) combustion heat of spruce firewood and spruce chipsdepending on relative moisture.

106 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9100-107


5. ta

bula

/ Ta

ble 5

Egle

s mal

kas u

n šķ

eldu

blīv

uma u

n sa

dedz

es si

ltum

a atk

arīb

a no

koks

nes r

elat

īvā m

itrum

a (W

r)Fi

rew

ood

and

chip

s den

sity a

nd co

mbu

stio

n he

at d

epen

denc

e on

rela

tive m

oist

ure (

Wr)

of sp

ruce

woo

d

107LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Egles šķeldām, mainoties relatīvajam mitrumam no25 līdz 55%, tilpuma pārrēķina koeficients mainās no0.393 līdz 0.381 (5. tabula). Līdz ar to egles koksnesšķeldām pie relatīvā mitruma Wr = 25% augstākaissadedzes siltums ir 15.17 GJ t-1 vai 2.9 GJ m-3 un zemākais– 13.49 GJ t-1 vai 2.58 GJ m-3. Pie Wr = 50 % augstākaissadegšanas siltums ir 10, 11 GJ t-1 vai 2.83 GJ m-3 unzemākais – 8.17 GJ t-1 vai 2.29 GJ m-3 (2. att.).

Kokskaidu brikešu un granulu relatīvais mitrums,kas nodrošina to nesairšanu, ir jāuztur no 6 līdz 12%.Minētā mitruma robežās augstākais sadedzes siltumsmainās no 17.8 MJ kg-1 līdz 19 MJ kg-1 un zemākais – no16.3 MJ kg-1 līdz 17.6 MJ kg-1.

Secinājumi1. Egles koksnes blīvums atkarībā no mitruma

mainās robežās no 420 līdz 1107 kg m-3.2. Egles koksnes maksimālais absolūtais mitrums

ir 203% un relatīvais mitrums – 67%.3. Absolūti sausas egles koksnes augstākis

sadedzes siltums ir 20.22 MJ kg-1 vai 8.49 GJ m-3 unzemākais – 18.83 MJ kg-1 vai 7.91 GJ m-3.

4. Svaigi cirstai egles koksnei pie vidējā relatīvāmitruma 50% augstākais sadedzes siltums ir 10.11 GJ t-1

vai 7.38 GJ m-3 un zemākais – 8.17 GJ t-1 vai 5.96 GJ m-3.

Literatūra1. Latvijas statistikas gadagrāmata. (2003) Rīga:

LR centrālā statistikas pārvalde, 250 lpp.2. Saliņš, Z. (2002) Mežs – Latvijas nacionālā

bagātība. Jelgava: LLU, 248 lpp.3. Dolacis, J., Alksnis, A. (1997) Koksnes fizikāli

mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības. Rīga: RTU, LVKoksnes ķīmijas institūts, 127 lpp.

4. Vaņins, S. (1950) Koksnes zinātne. Rīga: Latvijasvalsts izdevniecība, 464 lpp.

5. Головков, С.И., Коперин, И.Ф., Найденов, В.И.(1987) Энергетическое использование древесныхотходов. Москва: Изд-во «Лесная промыш-ленность», 224 c.

Latvijas valsts standarts. (1997) Kokmateriāluuzmērīšanas un tilpuma noteikšanas noteikumimežizstrādē. LVS 82:1997, 23 lpp.


100-107

108 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

Skujkoku (egles un priedes) paliktņu sagatavju kvalitāteThe Quality of Pallet Preparation of Softwood (Spruce and Pine)

Uldis Spulle, Valentīns PušinskisLLU Kokapstrādes katedra, e-pasts: [email protected]

Department of Wood processing, LLU, e-mail: [email protected]

Abstract. The mechanical and quality properties of the preparation of pallet production using spruce wood(Picea abies (L.) Karst.) (with and without knots) and pine wood (Pinus sylvestris L.) (with and without knots)have been assessed. The results suggest that the quality of pine wood was slightly higher – 73.4% of thepreparation were of the first quality class and 18.2% were defects. For spruce wood, 67.4% of the preparationwere of the first quality class and 12 % – defects. Mechanical strength and modulus of elasticity of pine wood(without knots) preparation proved to be slightly higher than those of spruce wood (without knots): on average,bending strength was 8.5%, but the modulus of elasticity – 8.3%. Whereas mechanical strength and modulus ofelasticity of pine wood (with knots) preparation was slightly lower than those of spruce wood (with knots):bending strength – 4.5%, modulus of elasticity – 8.5%.Key words: spruce wood, pine wood, bending strength, modulus of elasticity.

IevadsLielu darbu koksnes mehānisko īpašību pētījumu

jomā ir veikuši Pereligins, Ugoļevs (Перелигин,Уголев, 1971) un Baženovs, Varšavskis (Баженов,Варшавский, 1979), kā arī daudzi citi pētnieki, kas strā-dāja bijušajā Padomju Savienībā laikā no 1950. līdz1980. gadam. Šo pētnieku vadībā veikti plaši koksnesmehānisko īpašību pētījumi, kā arī izstrādāti pārbaudesmetožu standarti.

Lielo koksnes detaļu plašā pielietojamība nesošāskonstrukcijās rada nepieciešamību raksturot tieši lielašķērsgriezuma paraugu mehāniskās īpašības, tādēļpasaulē ir veikti plaši pētījumi ar liela šķērsgriezumaparaugiem (Соболев, 1979), kā arī noteikta mērogafaktora ietekme.

Palielinot pārbaudāmā parauga izmērus, pastiprināskoksnes anizotropiskuma ietekme sakarā ar nevien-mērīgu spriegumu sadalījumu parauga šķērsgriezumā,ko var radīt dažādas koksnes vainas un atšķirīgu kokaaugšanas periodu ietekme. Nevienmērīgais spriegumusadalījums lielos paraugos pazemina koksnes stiprībusalīdzinājumā ar standarta paraugiem. Pie lieliemparaugiem pieskaitāmas arī paliktņu ražošanai izmanto-jamās sagataves.

Pētījuma mērķis – veikt koksnes stiprības pētījumus,lai iegūtu ieskatu koksnes stiprībā lieliem paraugiem arkoksnes vainām.

Materiāli un metodesŠķirošanas metodika

Vienlaicīgi ar paliktņu sagatavju stiprības radītājupētījumiem tiek veikta ražotnē esošo sagatavju atbil-stības novērtēšana Pl un P2 kvalitātes klasēm saskaņāar LVS EN 12246 standarta prasībām (1999), lai zinātukatras kvalitātes klases īpatsvaru uzņēmumā esošajaikoksnei. Augstāk minētais standarts ir paredzēts taras

un paliktņu zāģēto sagatavju šķirošanai pēc kvalitātesklasēm.

Vissastopamākā koksnes vaina ir zari. Zaru uzmē-rīšanai var izmantot divus paņēmienus: “Vispārējopaņēmienu” izmanto šķirošanai pēc ārējā izskata un“Alternatīvo paņēmienu” – ja jānovērtē zāģmateriāla,taras materiāla vai paliktņu sagataves kvalitāte. Paliktņusagatavju šķirošana veikta pēc “Alternatīvā paņē-miena” metodes (LVS EN 1310:1997; LVS EN 1310:2000).

Paliktņu sagatavju atlaseRažotnē tika atlasītas paliktņu sagataves tā, lai no

vienas sagataves varētu izzāģēt divus paraugus stip-rības pārbaudei: tīrās koksnes paraugu, bez koksnesvainām un paraugu, kas ietver zarus. Pēc paliktņusagatavju atlases krautuvē tās tika nogādātas LLUKokapstrādes katedrā. Vidējais koksnes mitrums atlasesbrīdi bija W > 30%.

Paliktņu sagataves tika uzkrautas krautnē katedrastelpā, un telpas apstākļos tās tika žāvētas. To mitrumspēc žāvēšanas vidēji bija 16%. Izžāvētās sagatavesapstrādāja katedras laboratorijā paliktņu sagatavjumehānisko īpašību pētīšanai. Paraugu šķērsizmēri –17x100 mm.

Paraugi tika sagatavoti, klimatizēti klimata kamerāpēc standarta prasībām atbilstošos gaisa parametruapstākļos: relatīvais mitrums W=65±5%, temperatūrat=20±2ŗC. Paraugi tika pārbaudīti atbilstoši LVS EN 408standarta prasībām (2003) (skat. 1. att).

Stiprības robežu nosaka pēc sakarības:

WFh

f m ⋅⋅

=2

max , (1)

kur Fmax – graujošā slodze, N; h – parauga augstums, mm;

W– pretestības moments, mm3.

U. Spulle, V. Pušinskis Skujkoku (egles un priedes) paliktņu sagatavju kvalitāte

108-113

109LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


Lieces elastības moduli aprēķina pēc sakarības:

)(16)(

12

122

1

wwlFFhl

Em −−

= , (2)

kurh – parauga augstums, mm;

1. att. Paraugu slogošanas shēma, slogojot ar spēka pielikšanu divos punktossaskaņā ar LVS EN 408:2003 prasībām.

Fig. 1. Sample loading scheme loading with strength application on two points according tothe requirements of the standard LVS EN 408:2003.

l1 – attālums starp indikatora skavas stipri-nāšanas centriem, mm;

l – attālums starp atbalstiem, mm;(F2 – F1 ) – starpība starp sākuma un beigu slodzi, N;(w2 – w1) – starpība starp sākuma un beigu izlieci, mm.

Stiprības un elastības rādītāju ticamības aprēķinsveikts, izmantojot variāciju statistikas metodi. Vidējovērtību m(x) aprēķina pēc sakarības:

1. tabula / Table 1Paliktņu sagatavju koksnes vainu sadalījums

Separation of wood faults of the pallet preparation

Koku suga / Wood species Egle / Spruce

(Picea abies (L.) Karst.) Priede / Pine

(Pinus sylvestris L.)

Koksnes vainas saskaņā ar LVS EN 12246:1999 standarta prasībām / Wood faults according to requirements of

the standard LVS EN 12246:1999 P1, %

P2, %

brāķis / defect

P1, %

P2, %

brāķis / defect

1. Zari / Knots 1.1. Zari – saaudzis, daļēji saaudzis / Knots – intergrown knot, partly intergrown knot 46.5 5.1 1.8 55.8 6.8 4.1

1.2. Zari – trupējis, izkrītošs / Knots – unsound knot 16.6 8.6 3.8 17.6 0.3 0.3

1.3. Krusta zars / Nail knot – – – – – – 2. Serde, vaļēja vai slēgtā / Heart pith, open or closed – – – – – –

3. Plaisas / Split 3.1. Platās skaldnes plaisas / Face split – – – – – – 3.2. Caurejošās plaisas / Through shake – – – – – – 4. Sveķu ligzdas / Resin pocket – – – – – – 5. Mizas ieaugums / Bark pocket – – 2.6 – – 4.7 6. Bioloģiskie bojājumi (izņemot zilējumu) / Biological damage (except blue stains) – – 0.8 – – –

7. Aktīvie kukaiņu bojājumi / Active insect damage – – – – – –

8. Tumšās kukaiņu ejas / Dark worm-holes – – – – – – 9. Lokmalas / Dull edged 4.3 6.9 3 – 1.3 9.1 Katrā kvalitātes klasē / In each quality class 67.4 20.6 12 73.4 8.4 18.2

108-113

110 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

n

xm

n

ii

x

∑== 1

)(, (3)

kurx – mainīgais lielums;n – pārbaudāmo paraugu skaits;i – kārtas skaitlis apgabalā no 1 līdz n.

Standartnovirzi s(x) aprēķina pēc sakarības:

( )1

1

2)(

)( −

−=

∑=

n

mxS

n

ixi

x

. (4)

Variācijas koeficientu s(x), % aprēķina pēc sakarības:

( )( )

( )x

xx m

S=σ . (5)

Visi augstākminētie parametri, kā arī korelācijas unnosakāmo rādītāju raksturlielumi (5% kvantile)aprēķināti, izmantojot datorprogrammu “Microsoft Ex-cel”. Minētā programma izmantota arī grafisko attēlusastādīšanai.

RezultātiLai veiktu paliktņu sagatavju stiprības pētījumus,

bija nepieciešama arī to šķirošana pēc kvalitātes klasēmatbilstoši LVS EN 12246:1999 standarta prasībām, lainoteiktu katras kvalitātes klases īpatsvaru.

Paliktņu sagatavju kvalitātes pētījums nepiecie-šams, lai noskaidrotu, kura koksnes vaina veido lielākoīpatsvaru katrā kvalitātes klasē. Veikto pētījumu rezultāti

par koksnes vainu sadalījumu pa koku sugām unkvalitātes klasēm apkopoti 1. tabulā.

Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka visvairāk sasto-pamā koksnes vaina ir zari (83%). Tādēļ pētījumu turp-mākajā gaitā paliktņu sagatavju stiprības pārbaudestika veiktas paliktņu sagatavēm bez zariem, kā arīpaliktņu sagatavēm ar zariem.

Priedes koksnes paliktņu sagatavju kvalitāte iraugsta, jo pirmajā kvalitātes klasē ietilpst 73.4%, unbrāķis veido 18.2%.

Salīdzinājumā ar priedes koksni egle koksnessagatavju kvalitāte ir nedaudz zemāka. Pirmajā kvalitātesklasē ietilpst 67.4%, bet brāķis veido 12%.

Egles koksnes paliktņu sagatavju stiprībasrādītāji

Pārbaudot 50 paliktņu sagatavju paraugus bezzariem, noteikts, ka lieces stiprības vidējā vērtība fm=79.7MPa, lieces elastības modulis Em=10.97 GPa (skat.2. att.), ja koksnes vidējais blīvums rvid=450 kg m-3.Salīdzināšanai pārbaudīti arī 50 paliktņu sagatavjuparaugi ar zariem, kā rezultātā noteikta lieces stiprībasvidējā vērtība fm=63.2 MPa, lieces elastības modulisEm=9.85 GPa (skat. 3. att.), ja koksnes vidējais blīvumsrvid=450 kg m-3.

Noteikti arī stiprības un elastības moduļa vidējierādītāji sagatavju paraugiem bez zariem un ar zariem:lieces stiprība fm=71.5 MPa, lieces elastības modu-lis Em=10.41 GPa, ja koksnes vidējais blīvumsrvid=450 kg m-3.

Paliktņu sagatavju bez zariem stiprības rādītāji iraugstāki par paliktņu sagatavju ar zariem stiprības


y = 5.42x + 20.31R2 = 0.50

30405060708090

100110120

6 8 10 12 14 16 18

Lieces elastības modulis, GPaModulus of elasticity in bending, GPa

Liec

es st

iprīb

a, M

PaB

endi

ng st

reng

th, M

Pa

2. att. Egles koksnes paliktņu sagatavju bez zariem lieces stiprības atkarība no elastības moduļa liecē.Fig. 2. Bending strength depending on modulus of elasticity in bending of spruce (without knots) wood of the

pallet preparation.

108-113

111LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


y = 7.12x - 6.94R2 = 0.66

20

30

40

50

6070

80

90

100

110

5 7 9 11 13 15


Liec

es st

iprīb

a, M

PaB

endi

ng st

reng

th, M

Pa

y = 5.82x + 17.57R2 = 0.64

50

60

70

80

90

100

110

120

130

7 9 11 13 15 17 19


Liec

es st

iprīb

a, M

PaB

endi

ng st

reng

th, M

Pa

3. att. Egles koksnes ar zariem lieces stiprības izmaiņa atkarībā no lieces elastības moduļa.Fig. 3. Bending strength depending on modulus of elasticity in bending of

spruce (with knots) wood of the pallet preparation.

rādītājiem: lieces stiprība augstāka par 20.7%, lieceselastības modulis – par 10.2%.

Priedes koksnes paliktņu sagatavjustiprības rādītāji

Pārbaudot 55 paliktņu sagatavju paraugus bezzariem, iegūtas sekojošas vidējās vērtības: lieces stip-

rība fm=87.1 MPa, lieces elastības modulis Em=11.96 GPa(skat. 4. att.), ja koksnes vidējais blīvums rvid = 470 kg m-3.

Paliktņu sagatavju ar zariem pārbaudes rezultātānoteiktā lieces stiprības vidējā vērtība: fm=60.4 MPa,lieces elastības moduļa vidējā vērtība Em=10.77 GPa(skat. 5. att.), ja koksnes vidējais blīvums rvid=470 kg m-3.

Kopā tika pārbaudīti 110 paraugi. Līdz ar to tika

4. att. Priedes koksnes bez zariem lieces stiprības izmaiņa atkarībā no lieces elastības moduļa.Fig. 4. Bending strength depending on modulus of elasticity in bending of

pine (without knots) wood of the pallet preparation.

108-113

112 LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9

y = 4.53x + 11.59R2 = 0.61

102030405060708090

100110

4 6 8 10 12 14 16 18


Liec

es st

iprīb

a, M

PaB

endi

ng st

reng

th, M

Pa


5. att. Priedes koksnes ar zariem lieces stiprības izmaiņa atkarībā no lieces elastības moduļa.Fig. 5. Bending strength depending on modulus of elasticity in bending of

pine (with knots) wood of the pallet preparation.

108-113

2. tabula / Table 2Egles un priedes koksnes lieces stiprības un elastības moduļa raksturlielumi

Characteristic values of bending strength and modulus of elasticity of spruce and pine wood

Rādītājs /

Contents Koksne / Wood

Lieces stiprība f, MPa / Ultimate

strength in static bending

f, MPa

Lieces elastības modulis E, GPa /

Modulus of elasticity in

bending E, GPa

Blīvums ρ, kg⋅ m-3 /

Density ρ, kg m-3

Egles koksne / Spruce (Picea abies (L.) Karst.) Egles koksnes bez zariem vidējās vērtības (standartnovirze s(x); variācijas koeficients σ(x)) / Spruce (without knots) wood mean values (standard deviation s(x); coefficient of variation σ(x))

79.72

(14.70; 18.44)

10.97

(1.92; 17.47)

450

Egles koksnes ar zariem vidējās vērtības (standartnovirze s(x); variācijas koeficients σ(x)) / Spruce (knots) wood mean values (standard deviation s(x); coefficient of variation σ(x))

63.18

(17.12; 27.09)

9.85

(1.96; 19.87)

450

Egles koksnes bez zariem normatīvās stiprības vērtības / Spruce (without knots) wood percentile values

56.76 8.09 450

Egles koksnes ar zariem normatīvās stiprības vērtības / Spruce (knots) wood percentile values

38.53 6.47 450

Priedes koksne / Pine (Pinus sylvestris L.) Priedes koksnes bez zariem vidējās vērtības (standartnovirze s(x); variācijas koeficients σ(x)) / Pine (without knots) wood mean values (standard deviation s(x); coefficient of variation σ(x))

87.12

(16.85; 19.34)

11.96

(2.32; 19.39)

470

Priedes koksnes ar zariem vidējās vērtības (standartnovirze s(x); variācijas koeficients σ(x)) / Pine (knots) wood mean values (standard deviation s(x); coefficient of variation σ(x))

60.36

(15.86; 26.27)

10.77

(2.74; 25,43)

470

Priedes koksnes bez zariem normatīvās stiprības vērtības / Pine (without knots) wood percentile values

61.29 8.52 470

Priedes koksnes ar zariem normatīvās stiprības vērtības / Pine (knots) wood percentile values

34.46 6.63 470

113LLU Raksti 14 (309), 2005; 1-9


iegūtas paliktņu sagatavju bez zariem un ar zariemstiprības vidējās vērtības: lieces stiprība fm=73.7 MPa,lieces elastības modulis Em=11.37 GPa, ja koksnesvidējais blīvums rvid=470 kg m-3.

Paliktņu sagatavju bez zariem stiprības rādītāji iraugstāki par paliktņu sagatavju ar zariem stiprībasrādītājiem: lieces stiprība augstāka par 30.7%, lieceselastības modulis – par 10%.

Salīdzinot egles koksnes un priedes koksnes stiprī-bas un elastības rādītāju vidējās vērtības (skat. 2. tabu-lu), priedes koksnei tās ir augstākas: lieces stiprība –par 4.7%, lieces elastības modulis – par 8.1%.

Noteiktas arī lieces stiprības un elastības moduļanormatīvās (5% kvantiles) vērtības, tādējādi izslēdzotmērījumus, kas būtiski atšķiras no paraugkopas datuvidējās sakarības. Šīs vērtības nepieciešamas paliktņusagatavju šķērsgriezuma izmēru aprēķināšanai.Mehāniskās stiprības pārbaudes rezultāti apkopoti2. tabulā.

LLU Kokapstrādes katedrā iepriekš veiktos pētī-jumos noteikti stiprības un elastības rādītāji egles kok-snes standartparaugiem jeb tīrās koksnes paraugiembez koksnes vainām – lieces elastības modulis 13.7 GPaun lieces stiprība 106.5 MPa (Pushinskis et al., 2002).

Salīdzinot egles standartparaugu un egles paliktņusagatavju ar zariem un bez zariem vidējās stiprībasrādītājus, egles standartparaugiem tie ir augstāki: liecesstiprība – par 34%, bet elastības modulis – par 23.7%.

Secinājumi1. Pastāv cieša lieces stiprības un elastības moduļa

liecē sakarība, kuru raksturo korelācijas koeficients(R=0.71 ... 0.81).

2. Priedes koksnes paliktņu sagatavju pirmajākvalitātes klasē ietilpst 73.4%, egles koksnei pirmajākvalitātes klasē ietilpst 67.4%.

3. Egles koksnei bez zariem lieces stiprības un lie-ces elastības moduļa vērtības ir augstākas nekā egleskoksnei ar zariem: lieces stiprība augstāka vidēji par20.7%, bet lieces elastības modulis liecē – par 10.2%.

4. Priedes koksnei bez zariem lieces stiprības unlieces elastības moduļa vērtības ir augstākas nekāpriedes koksnei ar zariem: lieces stiprība – vidēji par

30.7%, bet lieces elastības modulis liecē – par 10%.5. Salīdzinot egles un priedes koksnes bez zariem

lieces stiprības un elastības moduļa vērtības, priedeskoksnei tās ir augstākas: lieces stiprība – vidēji par8.5%, bet elastības modulis liecē – par 8.3%.

6. Salīdzinot egles un priedes koksnes ar zariemlieces stiprības un lieces elastības moduļa vērtības,priedes koksnes lieces stiprība ir zemāka vidēji par 4.5%,bet lieces elastības modulis liecē augstāks par 8.5%.

7. Salīdzinot egles standartparaugu un eglespaliktņu sagatavju ar zariem un bez zariem vidējāsstiprības rādītājus, egles standartparaugiem tie iraugstāki: lieces stiprība – par 33%, bet elastības modu-lis – par 25.5%.

8. Noteiktās normatīvās lieces stiprības vērtības varizmantot paliktņu sagatavju izmēru optimatizācijai.

Literatūra1. LVS EN 408:2003. Koka konstrukcijas. Masīv-

koksnes un līmētie konstrukciju kokmateriāli. Dažufizikālo un mehānisko īpašību noteikšana.

2. LVS EN 12246:1999. Taras un Paliktņu saga-tavju šķirošana pēc kvalitātes.

3. LVS EN 1310:1997 A. Apaļie un zāģētiekokmateriāli – Koksnes vainu mērījuma metode.

4. LVS EN 1310:2000 L. Apaļie un zāģētie kok-materiāli – Koksnes vainu uzmērīšana.

5. Pushinskis V., Priedkalns G., Dolacis J., Hrols J.(2002) Selected mechanical properties of Norway sprucewood in Latvia. Forestry and Wood Technology Spe-cial Number I, Annals of Warsaw Agricultural Univer-sity, 33-37.

6. Įаженов, В.А., Варшавский, В.А. (1976)Кореляционная зависимость между модулемупругости и пределом прочности древесины вкрупных образцах при изгибе. Научные трудыМЛТИ, вып. 89, 38-43.

7. Перелигин, Л. М. Уголев, Б. Н. (1971) Древе-синоведение. Лесная промышленность, М., 288 с.

8. Соболев, Ю. С. (1979) Древесина как конс-трукционный материал. Лесная промышленность,Москва, 247 с.

108-113

AUTORU IEVER~BAI

Latvijas Lauksaimniecibas universitates Raksti ievieto publikiicijas par nozimigiem originiliem, teorctiskien~ un cksperimentiiliem petijumiem, kas interese ziniitnieku un nozares spcci3listu auditoriju. Publice ari nozarcs ziniitnes piirskatus un hronikas rakstura matcriiilus. Manuskriptus autori iesnicdz tehniskajam redaktoram IatvicSu, anglu: kricvu valodii. Personas, kas iesniedz manuskriptu, to paraksta un pilnibii atbild par icsniegtii manuskripta TpaSuma tiesibiim un ziniltnisko Iimeni. Redkoleii jai ir tiesibas paklaut manuskriptus tiiliikai izverteianai un iznemuma gadijumos ari noraidit, ja tie ncatbilst vispiirCjiem publikiicijas kriterijicm vai tiek uzskatiti k i nepiemeroti LLU Rakstiem. Iesnicdzot manuskriptus publicESanai, autors(i) apliccina, ka darbs nav icprieki publiccts, nav parcdzets publiceSanai citos izdevumos, un to izlasijuSi un atzinudi par labu visi autori. Autori p ic ik i r ckskluzivas tiesibas Latvijas Lauk- saimniecibas univcrsit2tci iesniegtii raksta public&Sanai. Velamii rakstu strukttira: virsraksts (raksta valodi un anglu valodii); autors vai autori - pilni viirdi un uzviirdi, darba vietas nosaukurns (raksta valodi un angju valodii), pilna pasta adrcsc. tBlrupa numurs, fakss, c-pasta adrese; abstract - kopsavilkums anglu valodii lidz 250 viirdiem vicni rindkopii izs~neloji informe par raksts ieklauto datu btitibu; key words - ne vairiik kii 5 (anglu valodi); krievu un ang!u valodi iesnicgtieni rakstiem kopsavilkums - latvicsu valodi vicn3 rindkopii; ievads - situiicija un hipotezc; materiali un metodes - petijuma objckts, mctodes un metodika, lai ikviens gitu prickSstatu par petijumu gaitu; rezultsti - teksta, tabulu, attElu vcidi ar atbilstoiu datu ticanlibas novErtejumu un rezultiitu analizi; diskusija - petijumu rczultiitu interprctiicija, salidziniijums ar citu autoru Iidzigiem petijumicm. jauniikajiinl ziniitncs atziqitn; sccin%umi; literataras saraksts. Manuskriptu apjoma~n nevaiadzetu pirsnicgt 15 lappuses - originiilrakstam, 20 lappuses - apskata raksta~n un 6 isiem zinojumiern. Manuskript5 jiinumure lappuses, attEli, tabulas un formulas. Teksts Darbs jiinofonnE datorsalikumii programmi h.6 Word uz A4 fbrrniita lapiim, licto.jot Utiic,odo fontu Tinirs Nett3 Ro- man a r izrneru 12. Pamatteksts sastiiv no rindkopiim. Sarcigitu un optiski g u t i uztvcramu burtu veidu lietogana pamattckstii nav pielaujama. Tcksta laukuma attiilunls no lapas maliim - 25 mm. Rindstarpu attiilulns - 1.5. Skaitlos kB deci~nildalitiijs jiilicto punkts ManuskriptB lictojamas S1 sistemas mervicnibas un ari atticcigic saisiniijumi. Tabulas Tabuliim (visos potenciilo izdevumu manuskriptos) jiibtit vcidotiimprogralnmi MS Wordvai Exccl. Tabulu virsraksti, teksts tajiis un paskaidrojumi pic tiim tulkojami ari anglu valodB. Tabuliim jiibtit saprotami~n ari tad, ja teksls nav lasits. Tabulu numuri jaraksta ar aribu cipariem laba.ji puse virs virsraksta. Tiis nedrikst piirsniegt apdrukai paredzeto lapas lauku~nu. un tabulu zcmteksta piczimEm jabtit uz tiis paias lapas. Ja tabula turpiniis uz vairikiim 1appusS.m. tabulas galva bez virsraksta jaatkiirto katrii lapii. virsraksta vietii rakstot c c . . ... tabulas turpiniijums)) vai cc. . . . . . tabulas nobci-gums)). Nav ieteicams veidot tabulas, kuriim rindu vai kolonnu skaits mazCks par tris. Kolonniis skaitlicm jibtit nolidzinitiern. Daudzzi~ilju skaitli jssadala grupiis pa trim. Ja kolonna uz leju atkartojas tas pats skaitlis vai tcksts, tas jsraksta atkiirtoti, ncdrikst likt atkiirtojuma simboliku. Atteli Diagra~nnias. zimCjumus un fotogriifijas uzskata par attCliem. AttZlie~n jiibtit melnbaltii izpildijumii un tic

novietojami tcksta beigss uz atseviikii~n lapiiln. Skanetos attelus, digitalas fotografijas un zimCjumus var vcidot jebkurii grafiskajii programmii. bet ievictot tos h,fS Ffi)'ovcl kii attElus (Picture), ncvis kii atticcigis programmas objcktus. Diagrammas icteicams vcidot MS E.rcc.1 vai MS Word, iz~nantojot Microsof/ G t ~ r p h . Diagrammiis vclams izvairities no fona tonejuma un icrimCjuma liniju licto8anas; tiklu liniju biczumam jabcit % pt, rakstzimju izmeram jabtit t idam paSam k i pamattcksta. Attelos jiiizvairgs no uzrakstiem uz t ic~n. Uzrakstu viers lietojami simboli vai cipari, kas at8ifrEjami zem attda. Paraksts zem attela siikas ar attela numuru. tad seko nosaukums. kas atklai vai raksturo attelii rcdzamo, un tad attElii lietoto ciparu, simbolu at8ifrEjums. Attela nosaukums un visi paskaidrojumi tajii tul kojami ari anglu valodii. Formulas Formulas jiiraksta hfS Eytiation progratnmii. Formulas tcksli raksta atseviikii rindi pa vidu. Formulas numurE, numuru rakstot tajii pad2 rind2 starp diviim apalajiim i c k a v i ~ n lapas labajii pusE. Formuliis lietotajam pamatvicnibu licluma~n jiibtit tiidam paSam k i pamattckstii. Kursivii rakstiiini pieqemto apzirnEjumu simboli. Fonnuliis ietverto lielutnu mervicnibas raksta aiz to nosaukumiem vai skaitliskaj21n vertibiitn tekstii. Fonnulu paskaidrojumi rakstirni aiz formulas, katrs savii rinds. Starp paskaidrojumu un mervienibu lick dcfisi. bet aiz mervicnibas - scmikolu. un aiz pcdcjiis 1nErvic11ibas paskaidrojuma - punktu. Citejumi Atsauccs tckstii pieraksta, apalajiis ickaviis ierakstot izlnantot8 izdevuma autoru un izdoSanas gadu, piem, (Monod, 1963). Literatiiras srraksts darba beigas jiinoforme alfidbeta kiirtibi, atseviskus darbus picrakstot Siidi: iurnalu raksti - Hahcy, R., Scnscman, S., Krutz, L., Hons, F. (2002) Soil carbon and nitrogen mineralization as affected by atrazine and glyghosatc. Biol. Fcrtil. Soil.s, 35, pp. 35-40; gramatas - Lri~ikraimni~,c~Thu.r ilgtt~rtninu inr~es~iciju krc.di/LS.<cinas progranitnu. (200 1) LR Zemkopibas ministrija, Riga, 20 Ipp.; grsmatu nodalas - Carrey, E. A. (1989) Peptide mapping. [I?: Ptal~~in Strr~c,ture. Crcighton, T. E. (cd.) ILR Prcss. Oxford, pp. 19 1-214.; INTERNET resursu apraksts - Vesclibas notcicobic faktori. Vide kii dzivibas 1111 vcselTbas resurss: l~ttp.:~/www.liis.Iv/vid~ves/faktori.ht~~~ - Rcsurss aprakstits 2004. gada 13. janvari. Ja atsauccs pieraksta ar skaitli kvadritickavis c~lCianas scciba. tad ari literattiras sarakstu noforme citESanas secibii. AtsaucEm tcksta jiisakrit ar literatfiras saraksta ~ninetajie~n avotiem, un tiem jiibiit publiski piecjamicm. Finals RecenzEto un attiocigi papildiniito manuskripta pCdCjo versiju autors(i) elektroniski vcidi kopii ar manuskriptu iesnicd~ tchniskajam rcdaktoram. Tikai prcciza visu iepriekS mineto prasibu ieveroSana sckn-tEs sagatavoto manuskriptu iitriiku publicclanu. Atkiipcs no So noteikumu prasibi~n pielaujamas, saska~>ojot ar LLU Rakstu rcdkolegiju.

LLU Rakstu rcdkolEiijas adrcse: Lielii iela 2, Jclgava, LV 3001 Telefons: 30 0567 I ; fakss: 30 05685; e-pasts: Inga.Skuja(~llu.lv.

Papildus informzcija par LLU Raksticm piecjama LLU miijas lapi http://wtvtt:ll~i./~ sadaja PEtnieciba.

mailto:[email protected].

http://www.llu.lv

Documents

Latvijas Lauksaimniecības universitātes raksti nr. 14 (309 ...llufb.llu.lv/proceedings/n14/llu-raksti-nr14.pdf · LLU Raksti (Proceedings of thc Latvia University of Agriculture)