Alrksa nd гs Platbaгzdis

DAUGAVA 1971

! , . -=, , l

Priekёv5rdi

Si darba ga|venais nol0ks i r dokumentёt v isus tosmaksёёanas |idzek!us, kаdi bijuёi apgrozlba Latvijаkopё neatkaribas prok|amёёanas 1918. gada .l8. no-vembri l idz 1941. gada 25. martam, kad Padomju varapasludinёja Latvijas naudu par nederlgu.

Sim darbam ir vё| otrs mёr|is: bOt par rokas grё-matu tiem tautieёiem - numizmatiem, kas krёj un pёtiёos kddreizёjos maksёёanas |Tdzek|us.

Seit sniegtais ziqru sakopojums ba|stёs uz materi-ёliem, kas publiсёti manёs grаmatаs: 1. Die Mhnzenund das Papiergeld Еst/аnds, Lettlands und Litauens(Stokho|mё : 1._3. izd. 1953, dup|iсёts; 4. izd' 1957, ro-tёts, аr attёliem). 2' Latviias naudas (Stokholmа 1960).3. Die Zahlungsmittel Еstlands, Lettlands, Litauensund die lokalen Ausgaben 1807-1941 (Stokholma1963). 4. Cojns and Notes of Еstonia, Lafuia, Lithuania(Stokholm6 1968) un atseviё}iem rakstiem holandieёu,IatvieЁu un zviedru izdevumos. Vаi16kos gadTjumosёeit nakuёi k lаt jauni fakt i .

Da2as zi1as pаrr]emtas no Arnolda Aizsilnieka Lаt-vijas saimnieсibas yёstures 1 91 4-1945 (SundbibergД1968). Тo avots attieстgаs vietаs ir pieminёts тpaёi.

Sniegt6s zirlas aptve!. tikai tos maksёёanas |idzek-!us, kas bijuёi iz|aisti Latvijas territorijа. Citur iz|aistieun zin6mё laika posmё arT Latvijd par IikumTgiem at-zitie maksdёanas |Idzekji ёeit nav uzskaitit i. Tаdёl ap-skatтtas gan, piem., LaWijas pilsёtu paridu zimes' kasbi ja apgrozibё pёс 1918. g. 18. novemb;a, kaut ar i da-!ёji emitёtas agrёk, bet nav apskatiti Krievijas сararubli, padomju nauda' Vaсijas markas un tml. Sie mak-sdёanas lTdzekli ga!.аm ejot minёti ievadё. PДrskatuspar ёo naudu un attёlus interesenti var atrast DieMtinzen etc . . .4. izdevum6.

Seit sniegto ziцru pdrцemёanai resp. tulkoёanai сitёsvalodёs vajadziga mana piekriёana. Ikkatru, kan zi-n6mi kadi fakt i , kas ёeit nav minёt i , la ipni l idzu tosman pаzilot. lzsaku pateiсibu o. Bonga, A. Ruсiцaun Е. Vinсovska kungiem par daLu ziцu sniegёanu.

Stokholmё, 1971. gada.A' Platbёrzdis

Paskaidrojumi un aizrddijumi

Monёtu priekЁ- un mugurpuses noteikёanai izman- stiem ir priekёpuse. ZTmju attёlu apraksti ir tverti Tsi,toti Latvijas Finanёu ministrijas ofiсiёli izdotie dati un iztirzajumi veltтti tikai nozTmig6kiem prieks- vai mugur-Handbuch der Banknoten und MInzen Еuropаs (VТnё puses z|meJumlem.,l937) publiсёtаs zinas. Тds neatbilst Veсajai numizma- ZTmju numerасija uzrаdтta ёаdi :t ikas tradiс i ja i , kur par pr iekёpusi uzskat i ja va|sts 1. gadТjumos, kad ir t ikai tekoёais numurs, t . i .s imbo|a attё lu. kontro|skait| is , tas atzтmёts saтsinаjumё: ks.;

Naudas zтmju papтra krasa gandriz arvienu ir balta 2. ja pirms kontro|skаitla ir arT |atTцu varda numeroun tаdёJ aprakstos netiek minёta; turpretim minёti iz- saтsinаjums (No.), tad tas Tpaёi uzsvёrts;nёmuma gadTjumi. 3. seriju apzTmёjumi ar burtiem atzтmёti ar vdrdu

DaJa naudas zтmju iespiesta uz Vaсija ra2ota pa- bсrrts;pira ar udenszTmёm; to nosaukumi pаrlemti no A, 4. javёrds serlia iespiests pilnigёvai saTsindtёveid6,KeI|er und K. Lehrke, Deutsche Wertpapierwasser- tad tas apraksta atzтmёts atbilstoёi iespiedumam.zeichen (Ber|Inё 1955). Attё|u reprodukсijas ir oriфinа|lielumё. UdenszТmes

Zimju izmёri uzdoti aptuveni; no 0denszTmju aprak- 1-7 pdrцemtas no iepriekё minёta darba par vdсustiem sniegti tikai nozTmтgakie; iеspiedkrasas - tikai Vёrtspapiru 0denszTmёm, pai.rёjаs ir fotografiski сaur-galvenёs, t . i . dominёjoёбs. ZTmes puse ar parak- gaIsmoJum|.

Saisinijumi

apr. - aprakstsapm. - aрma|eatt. - attё|sf . - fons (: pamats)iesp. - iespiedums, iespiestasK - Kollekcionёrs, Linсoln, Nebr.KR

- Krёiёjs' LinсoIn, Nebr., resp. Toronto, ont.

ks. ---:.iчntro|skait|isLFK - Laфeёu Filatelists un Kollekcioлёrs, Lin-

сo|n)Nebr., resp. Toronto, ont.m. - mugurpuse

^/NUМ - Nordisk Numlsmаtisk Unions Medlems-

b/аd. Kobenhavnp. - paprrspr. - pr iekёpuseraZ. _ raZotЭjssk. - skaitstab. - tabulau. - йdenszTme ....

vv - Valdibas Уёsfnesis, RTgaz. - ztme

lеvadsiss pirskats par naudas sistёmu

Kopё Latvijas neatkaribas prok|amёёanas 1918. ga-dё lTdz .l920. gadam, kad LaWijas rubli pasludinёja parvienтgo likumigo maksaёanas |Tdzekli, atseviёlos Lat-vijas apgabalos bija apgroziba da2dda veida nauda.Тa Vidzemё galvenokdrt apgrozTbё bija сara laika nau-das zimes, Kurzemё turpretim t. s. ostnauda. T6s emi-tёtаji bija 1916. g. ostbank ftir Handel und Gewerbe,Darlehnskasse Ost Pozеnё un .|918. g. Darlehnskasseost Kauцё. Abas emitёja z imes: pirmё _ rubJos unkapeikёs, otra _ markёs. Vбсu armijas virspavё|-niеks 1916. g. izlаida apgrozibё dze|zs monёtas, kaltasVёсijё, 1,2 un 3 kap. vёrtTbё. Bez tam Kurzemё apgro-zijas arI v6сu markas (Valstsbankas, Valstskases unAizdevu kases zTmes) un vёсu okupёсijas Iaikё izdo-t6s Liepёjas, Je|gavas un Ventspi|s pi|sёtu parёdu zi-mes.

Liе|iniеkiem iebr0kot Latvijа, nасa apgroziba IielaVairumа Krievijas pagaidu va|dTbas izdotёs zTmes, betFlTgё un CёsTs ari strбdnieku padomju iz|aistie mak-sёёanas |Тdzekl i . Latgalё, kas atradas v is iIgak I ie| in ie-ku vara, bija аpgrozTbё arT Krievijas padomju nauda,turpretim apgabalos, ku1us izdevёs ierlemt Latgalespartizаniem, radаs ,'partizёnu nauda'' - Krievijas pa-gaidu valdibas un padomju naudas zTmes ar Latgalespartizаnu pulka zTmogu uzspiedumiem. Latga|es nova-dos, kur стnа pret l ieI in iekiem 1920. g. iesoJoja Pol i jasarmiia, bijа apgrozTbё arT Po|ijas nauda: vaсu okupd-сijas varas 1917l18. g. izdotas zimes un dzeIzs mo-nёtas, k6 arl neatkarTgas PoIijas 1919120' g. izlaistapaplra nauda.

Brivlbas сir.ru laikd tais Vidzemes novados, kur uz-turёjаs igau1u armija, kas ar laWieёiem стnтjаs pretkopёjo ienaidnieku, bi ja sаstopama igаu1u un аr i somunauda (retos gadTjumos) ar zTmoga uzspiedumu :Pohjan Poiat Rуkmentin Rahaston hoitaja - Ziemeludёlu vienibas kasieris; ёai vienTbё bija somu brivprd-tigie, kas n6сa pа|Tgё igau1iem brivTbas сT;tёs. ValtersZirnitis rakstd Va|mieras pu|ka kaujas gaitas (Daugа-vas Vanagu Mёneёraksts, Toronto 1970, nr. 2,7. |pp.)pastаsta, ka ёТs vienTbas ka;avTriem, kas toreiz, 1919.g., сTnTjds Ziemelvidzemё, , ,a lgu maksёja lgauni jas va-|0tа, tа-sauсamos 'vabariсhos'' '. Sis izteikums it k6l iek seоinёt, ka , ,vabar iсhs ' ' b i ja lgauni jas naudas no-sаukums. Taёu ёis vёrds ir pa|ama, kas, aсTmredzot,ir radusies no otra varda uz ta laika lgaunijas papTranaudas. To nosaukums iesёkas ar Еesti Wabariigi (to-reizaia pareizrakstTbё) - Igaunijas briwalsts, kam se-koja, piem., kassatёht _ kases zтme. таtad lаtvieёi,igau1u va|odu nepёrva|dot, radTja zTmёm dTvainu no-saukumu, burt iskd tulkojuma ' ,vabar igs ' ' b0tu , ,brтv-valstnieks".

lgaur1u (5 0/g |gaunijas .l918/20. g. parёdu, va|sts ka-ses un lgauni jas Bankas zTmes) un somu (Somijas

Bаnkas zТmes) nauda pa|ika apgrozibi tais Latvijaspierobe2as novados, kas l idz galТgai valsts robe2ukonvenсijas parakstiёanai 1920. g. 22. martd, atraddsigauDu paгvaldё. Igaunijas maksёёanas |Tdzek!us vёlakapmainтja pret Latvijas naudu pёc kursa 1 igaunu mar-ka : 40 Latvijas kapeikas. So apstёklu dё! pirmёLaWijas nauda ar rub!а un kapeikas vienibu, ko izlaidauz 1919. g.22. marta pienemtа l ikuma pamata, pirmajёlaikё daZos Vidzemes un Latgales novados nemazneparёdijas.

Lielinieki vё| ga|Tgi nebija no Latvijas padzTti, kadBermontam bija izdevies uz |aiku sagrёbt savё var6da!u Zemgales un Kurzemes. Bermonta ienemtajos ap-gaba|os piospiedu kart6 nёсa apgrozibd ,,BrтVprаtтgasrietumarmijas" zTmes.

Parskats par Latvijas pagaidu vа|dтbas rTkojumiemnaudas jautёjumu kartosanai jёs6k ar f inanёu ministrar ikojumu 1918. g. 11. decembrT. Tas noteiсa, ka, pa-rakstoties uz t. s. 5 0/o BrTvTbas aizqrёmumu, tiks nemtapretim Krievijas сara |aika un pagaidu valdlbas t. s.,,domes'' nauda (,l 000 un 250 rbJ. zТmes, izdotas kopё1917. g.), kё ari ostnauda pёс kursa: 1 сara rub|is: 1 '25 , ,domes' ' rub!a _ 80 ostkapeikas. Neцёmapretim pagaidu valdTbas 20 un 40 rbJ. zimes, t. s. ,,ke-renkas''; ёi paIama atvasinаta no Krievijas pagaiduvaIdтbas pёdёja ministru prezidеnta A. F. Kerеnskauzvёrda. 1918. g. 28. deсembrт noteiсa jaunu kursuvisiem maksdjumiem, izrlemot dzelzсe|us: 1 сara rub-I is _ .| ostrubl is : 1,15 rubJi domes naudё. Dze|z-сelus vёсu okupасijas vara joprojёm nebi;a nodevusiLatvijas pagaidu valdTbas riсib6, un tiem bija jёmaks6ar vёсu Varas atzтto naudu. 1919. g. 4. febru6rT atсёlakursu domes naudai un noteiсa jaunas vёгtibu attie-с ibas: 1 сara rubl is : 1 ostrubl iS : 2markas.

Apstёkli tomёr rаdija, ka ar sveёu naudu viеn neb0siespёjams saimniekot. Valsts tekoёie ienёkumi nese.dza izdevumus, bet naudas emitёёana (parastais karaf inanоёёanas paцёmiens) nebi ja iespёjama, kamёr parLatvijas maksёёanas lTdzek|iem вkaitTjas sveёu valdibuizdotas naudas zTmes. '1919. g. 4. februiri Ministru ka-binets nolёma, ievёrojot pastаVoёo sTko naudas zTmjutr0kumu, izlaist Latvijas valsts kases zTmes, kas b0tunodroёindtas ar v isu valsts mantu un iеnёkumiem unpagaidаm izpildItu naudas vietu.

Ar 1919. g. 22. marta rTkojumu tomёr at!ёva finanёuministram iz la ist naudas zТmes 25 mi l jonu rub!u kop-vёft iba ёёdos nominаlos: 1 ' 3 ' 5 ' 10 un 50 kap. (mai-цas zimes) un 1, 3, 5' 10' 25' 100 un 500 rb!. (kаseszimes). Tаtad ёai rTkojumё bez sTk6m naudas zTmёmbija paredzёtas arт augstёkas vёrtTbas. 1 un 3 kap. ne-iz|aida, bet vё|аk (1920) iz|aida 25 kap. vёrtTbu. Тёpattr0ka 3 rb|. vёгtibas, bet zimes rublos papildinёja ar50 rb!. nomindlu. Ta Liepaja 1919. g. 22. marta t ika

nodibinаts Latvijas rubla jёdziens, un 27. martа noteiсajaunаs naudas kursu : 1 Latvi jas rubl is : 1 ostrubI is: 2 vёсu markas : 1,5 сara rub|a. Sveёas nаudaspa|ika apgroilba ari turpmёk ka |ikumigs maksаёanаs|Тdzek|is. Pirmajё laikd uztiсTba сara un ostnaudai bijal ieIаka nekё Latvi jas rubI im, un pol iс i ja i daudzkan nё-сas ar varu piespiest tirgotаjus, amatniekus un Iauk-saimniekus Demt pret im jauno naudu no valsts ierёd-niem un ka;avТriem, kas to pirmie bija sanёmuёi. Lat-vijas rub|i neatzina par pilnvёrtigu maksаёanas lTdzek-li pat Finanёu ministrija, kas pati to izlaida. Kad fir-mas un naudas iestёdes pirka ёrzemju val0tu ministr i .jas va|0tаs noda!ё, tё pdrdeva ёo valr]tu tikai pret сaravai ostnaudu un ner.lёma pretim ministrijas paёas iz-la isto Latvi jas rubl i !

Starp t6m cara |aika naudas zimёm, kas toreiz ap-grozijas, bija аrТ diezgan lie|а skaitё stipri no|ietotasun pat tёdas, ku1ёm zinаmas dalas tr0ka. So zТmjudёJ da2kart radаs asas domstarpTbas: maksёt6js tёsuzskatTja par piInvёrtTgёm, bet pretimlёmёjs - parbezvёrtTgёm. So apstak|u dё! Pagaidu vaIdTba bijaspiеsta izdot Tpaёu rTkojumu. 1919. g. 25. ju l i jа t ikapaziцots : ,,Krievijas cara naudas zTmes uzskatёmas k6Iikumlgs maksаёanas |Tdzek|is Latvijё pie maksёёan6mva|sts un sabiedr iskёs kаsёs un ir obl ig i tor isks arTapgrozibё starp privаtpеrsonаm, ja vi4as pilda seko-ёos nosaсTjumus:

a) ja krёsa skаidri izё|i;ama un teksts vё| visursalasёms,

b) ja parakst i un numuri i r i t v is i skaidr i salasаmiUn nav apskddёti.

c) ja noplёsto da|u kopsumma izta isa ne vairёk kё1/в, jeb atl ikuёё dala l idzinas vismaz 7s no Visasnаudas pamatl ieIuma. ' ,*

VёIёdamies сe|t Latvijas rubJa vёrtTbu, finanёu mi-nistrs 1919. g. 7. augusta noteiсa, ka , l Latv i jas rubl is: ] ostrub| i f i l :2 vaсu markdm - 2 cara rubl iem.Sis rTkojums radTja netikamus sareйфijumus ar Igauni-ju. A. Aizs iInieks past6sta sekojoёo: , ,Z iemeJvidzemё,(аs IieIа mёra bija padota Igaunijas vаldTbai un armi-jai,.EpgrozTba bija ari Igaunijas nauda - markas. PёсCёsu\ kaujёm lgauni jas markas iep|Oda arT RTgа, kurt6s mainija tikаi valsts kase un privёtie naudas mainT-tёji. Pёо minёtа 7. augusta rikojuma Latvijas valdjbasVa|mieras apr iр la pr iekёnieks pub|iсёja sekojoёu rT-kojumu: , 'Daru z inёmu,.kа sбkot no 7. augusta Visosmaksбjumos pieцemami pёс kursa: .l Latvijas rublis :1 austruma rublim - 2 vdcu markSm : 2 krievurub! iem. Igauцu marka nav I ikumigs maksёёanas lT.dzekl is; tаpat arт domes nauda. ' '

Uz to 16. septembrT atbi|dёja igaunu 3. divTzijas ko-mandiеr is VaIkё ar sekojoёu pavёl i : , ,Uz| ieku atzTtlgauni jas naudu par pi lnTgu maksas lTdzekl i v isds f i -nanёu operёсijёs arТ Zieme||atvij6 uz ziemeliem noigaur;ru ka;aspёka stratёоiskаs l inijas.' ' LTdz igauрu

" сitаtos pareizrakstIba saska1ota ar ёai grаmatа |ietotorakstibu. Nаudas zTmju aрrаkstos zimjU teksti Un parakstioriQin6 |rakstTbб.

I

aiz ieёanai no Zieme!lawijas tur pastёvёja ёie divёjёdienoteikumi, kas rаdi ja I ieIas neёrtTbas. Pa| ika iespaids,it ka Latvijas valdTba сieni cara naudu vairdk nekёigaunu markas.' ' (Latviias saimniecibas vёsture 1914-1945, 115. lpp.)

A. Niedras puёa aizkavёta, K. Ulma;ra pagaidu va|-dTba paspёja izlaist tikai 26 000 zlmes 25 rublu vёrtibё.Lidz ar to Liерdjas perioda emisija.bija tikai 650000rb!. ' bet, p ieskaitot A. Niedras vaIdTbas emitёtos830 000 rb|. (1 un 25 rb|. zimёs), Liepёjas emisija bija1680000 rb!. Lтdz 1919. g. 1. augustam bi ja emitёt i3300000 rb!. , bet l idz 1. septembrim jau 8600000 rb!.Kad valdiba RТgё nonomёja A. Groseta grafisko iest6-di , naudas iz la iSanas gaita strauj i paаtr inajаs. Tа 1919.g' 25. augusta t ika at!auts iz la ist vёl 75 mi l j . rb l ' ,7. novembrT vё| 100 mi|j ' rbJ. , 1920. g. 18. martё _200 mi|j . rb!. ' 3. j0ni jа _ 500 mi|j . rb!. un 16. deсem-brT - 520 mi l j . rb!. , 1921. g. '18. marta 1 100 mi l j . rbJ.Kopa 7 reizёs bija atlauts emitёt 2 520 milj. rbJ. Aug-stёko pakёpi emis i ja sasniedza 1922. g.31. martД _2 469 mi|j. rb!. Tomёr valdTba ne visas emisijas pare-dzёja t ikai tekoёo izdevumu segёanai, bеt noteiсa, kazinёmas summas iegu|ddmas r jсTbas kapitё|ё noteik-t iem saimnieсisk iem pasakumiem. Ta jau 1920. g. 18.marta l ikumё par naudas emis i ju ё im nolEkam bi japaredzёt i 50 mi|j . rbJ. Naudai atgr iezot ies valsts .kasё,bеt ne vёl6k par 1921. g.1. apгi| i , ё ie 50 mi|j . rbJ. b i jajё iz1em no apgrozibas. ё is noteikums vёl p laёaka ap-joma bi ja att iес inаts uz 1920. g. 3. j0ni ja emis i ju, jono ёё izlаiduma 437 milj. rb!. bija paredzёti rTсTbas ka-pit6 l iem. SI emis i ja bi ja ja iz;rem no apgrozTbas 10 gadu|aika, tёtad katru gadu 50 mi l j . rb l ' So noteikumu no-|0ks bi ja mazinаt neuzt iсTbu Latvi jas rubI im un st ip-rinаt tа pirktspёjas, jo Latvijas naudas zTmju lie|ёsemis i jas un preёu tr0kums strauj i dz ina оenas uzаugёu. Turpmakos | ikumos par emis i ju atJauёanu nau-das zTmju izpirkёanas noteikums vairs netika atkаrtots.

Jаpiemin arT kada lokёla emis i ja _ 1919. g. BTgaspi lsёtas par idu zтmes.

Krievijas piIso1u ka;a, Vёсijas revo|0сijas un tai sе-kojoёбs inf|асijas, k6 ari Latvijas rub!u daudzuma dё!sveёёs naudas vёrtTba un nozТme stipri samazinаjаs'1920. g. ]8. martё izdotais I ikums pas|udin6ja Latvi jasrubli par vienTgo Iikumigo maksбёanas lidzek|i. Ar Fi.nanёu ministrijas 30. marta rTkojumu valsts kase lTdz20. aprTlim mainija сara naudu pret Latvijas naudu,maks6jot 50 Latvijas kapeikas par сara rub|i.

Likuma par valsts kasеs zTmёm gan bija noteikts,ka tаs i r , ,nodroёinаtas ar v isu vaIsts mantu un iе.nikumiem' ' , tomёr nekas nebi ja minёts ' k6du reё|usaistibu un pienйkumu pret zimju turёtajiem valstsuz1emas un pi ld is. lnf laс i jas dёJ Latvi jas rubJa vёr-tTba strauji s|Тdёja uz leju. Тa, piem,, 1920' g. janvёrTаng!u mёrсi1a maksёja 230 rb!., bet deсembrl jau 720rb|.; gadu vёlёk _ 1921. g. deсembrТ - 1010 rb!. LTdzar to prеёu сenas saсёlas piесkёrtTgi .

Lai Latvijas rub|is nek!0tu pavisam bezvёrtigs, tasbi ja jastabiI izё. lzdevTgi pr iekёnoteikumi stabiI izaсi ja iradёs palёnam. VaIdтbas ierosmё veiktё me2u izstrё.dёёana un Iinu monopols radTja preёu krёjumus; tos

1921 ' g. pavasarт saka ekspor|ёt uz 6rzemёm. Seviёl1i| in iem toreiz bi ja augstas konjunkt0ras |aikmets - сe-nа 250-300 Е tonnё (34_38 zelta m6rсiцas). Valstskasё drTz v ien iep|0da daudz ёrzеmju val0tas. Тorei-zёjam f inanёu ministram Ringo|dam Ka|ningam ar l iet-pratigu un stingrU riсibu izdevёs sabalansёt valstsbud2etu, |idz ar to jauna naudas zTmju izlaiёana vairsnebija vajadzTga. Stёvoklis bija Joti izdevTgs Latvijasrub,|a vёrtTbas noteikёanai. Pёс Finanёu ministrijaspr iekё| ikuma 1921. g. 14. juI i jа Satversmes sapulсenoteiоa, ka |Tdz ga|Tgai va|йtas reformas veikёanai at-lauts visus darTjumus slёgt iedomёtё maksёёanas |Т-dzekli - zelta frankos (1 ze|Ia franks : 0,290З226 gtтra zelta). Visi t6 nos|ёgtie l igumi bija kаrtojami Lat-vijas rublos pёс birZas kursa. (Ze|ta franks jau ko-tёjas birzё agrёk; kurss: 1921 ' g.27. maijё 1 zfr. :871/z rbl . ; , l . j0ni jа - 94 rb|,;1. j0 l i jа - 97 rb!.) .Nodok|us ari uz|ika ze|ta frankos, un tie bija jamaksаpёс noapalota kursa 1 zfr' : 100 Latvijas rubli. Finan-ёu ministr i ja pat l ika iespiest un iz la ida t . s. , ,stempel-markas'' (zTmogmarkas) 1 un 3 frаnku vёrtтbаs; tа ie-domёtd va|йta 6ai gadTjumё parvёrtёs par reёlu naudasvienibu bez l ikumTga pamata. Aizdevumus, ko valstskase bi ja izsniegusi dz ives at jaunoёanai (Iauksaim-nieоibai, r0pnieоibаi, zvejnieсIbаi, kuфnieсTbai, amat-nieсIbai , namTpaёniekiem, kredit iestаdёm, paёvaIdT-bйm u. t. t.), ari parrёl1inaja ёajё iedomatajа va|utа,un |Tdz ar to ievёrojamu lidzek|u atmaksa bija nodro-5inаta stabi|а vёrtibа. So solu rezuItаtа Latvijas rubJavёrtТba sёka celties un 1921 l22. g. nostabi|izёjёs uzapm. 50 rb!. par 1 franku.

Latvi jas rub|a posms nos|ёdzёs 1922. g.3. augustа'kad pier.rёmа |ikumu par va|ritas reformu. Jauna naudasvieniba tika nosaukta par latu (saisinёjumё Ls un Is).Тё bijа dibinata uz ze|ta bazes: 1 Iats : 0,290З226 gtira ze|ta ar sadalijumu ]00 santimos. (Jбpiemin, kaFinanёu ministr i ja 1921 ' g. vairёkos iеsniegumos l ikapr iekёё nosaukt jauno naudas v ienibu par franku.SabiedrTba un prese plaёi pёrrunёja, k6 ,,nokristтt' ' nа-kamo nаudu. Nosaukumu pr iekё| ikumu bi ja daudz,piem.: vе|ta, |aWa, saule, ozols, lTga, diZa, p0l1is u. с.SadalTjumа nosаukumos starp с i tu bi ja ar i , ,s imtainis ' ' . )

ApgrozTbd esoёiem Latvijas rub!iem kursu noteiсauz 50 rubliem par 1 latu. Тie palika apgrozibd |Тdz jau-no naudas zimju izdoёanai, resp. veсo zTmju apmai-nat.

Аr 1922. g. 7. septembra likumu nodibinёja LatvijasBanku ar t iesTbu emitёt Vienтgi banknotеs. Banka bi iadibinёta ki va|sts uz4ёmums un sa4ёma no va|stssavu pamatkapitё lu - 10 mi l j . Iatu. Latvi jas Bankapаrlёma Va|sts Krdj- un Kreditbanku' kаs savukаrtbija ar 1921 . g, .| 8. augusta rikojumu p6гveidotё'1919. g. 1. aprTlT dibinatД Va|sts Krёjkase. 1922. g.1. novеmbri Valsts Krёj- un Kreditbanka savu dаrbTbuizbeidza.

1922. g. 3. augusta |ikumа par naudu bija arT notei-kumi par metaI lnaudas ka|ёanu' Sтs t iesтbas paturёjаvalsts, un noteikёana par monёtu ka|6anu bija pieёlir-ta Ministru kabinetam. Zelta monёtas bi ja paredzёtskalt 10 un 20 lаtu vёrtТbёs: svars: 10 |atu monёtаi

3,225805 g, 20 latu - 6,45161 g ar raudzi 900/1000.Taёu Finanёu ministг i ja neizmantoja ёI | ikuma notеiku-mus. lzё l i1oёais iemеsls bi ja Latvi jas Bankas dibinё-ёanа, kas deva iespёju iztikt bez zelta naudas kё mak-sdjamo lidzeklu trOkuma novёrsёjas. Тurk|it ministri-ja i radёs pamatotas baZas par zelta naudas izIaiёanasiespёju tёda veida, k6 to paredzёja Ministru kabinetaizdot ie noteikumi, un prot i , aprobe2ota daudzumё. Iz-la i2ot ze|ta naudu,.bi ja jarёl inаs ar tautas krёёanast iеksmёm.

Аr 1922. g. 31. augusta rTkojumu noteiсa nil1ela unbronzas monёtu kalёanu. Таs drikstёja izlaist l idz 10|at iem uz iedzlvotёju. Sudraba monёtu kalёanu notei-сa: 1 ls 1923. g.2. oktobrт; 2 |s - 1925. g. 24. martёun 5Is - 1929. g. 12. martб. Sudraba naudu drТkstёjaizlaist l idz 30 ls uz iedzTvotaju. Sudraba naudas kal-ёana deva valst i j peJnu, ko att ieстgajos gados uzlёmavalsts budZeta ienikumu oosteni. Uz slknaudu valstszaudёia, jo tаs izgatavoёаna maksija vairёk par no-minalvёrtibu.

1924. g ' 24. novembrT Saeima pieцёma | ikumu, kava|sts kases z imes ar i turpmёk pal iek kё naudas veids.Agrёk rublos emitёtаs zTmes pаkёpeniski apmainё-mas pret jaunёm 5, 10 un 20 latu valsts kases zTmёm.Еmisija nedrikstёjа pаrsniegt 48 mi|j. latu, kas apmё-ram atbi|da rublu zTmju kopvёгtTbai. Spёkа pa|ika arтagrakais noteikums par to nodroёinёjumu. Uz zТmёmtas bi ja iespiests grozTtё formu|ёjuma: VaIsts kaseszTmes nodroёinёtas to pilnД nominДlvёrtTbё.

Latvi jas Bankai b i ja t iesTbas izIaist banknotеs (_naudas zТmes) 10' 20' 25' 50, 100 un 500 |atu vёrtТbёs,с ik t6s rТстbё bi ja nodroёinajumi, un prot i , a. p irmiem100 miIj . ls nodroёinёjums 30 o/o (sёkumё i|gёku la ikutam vajadzёtu bOt 50 o/g) ar ze|tu vai droёu vaIйtu, at-I ikums ar droёiem тstermir la veksel iem; b. emis i jasda|ai pёr i l00 mi l j . |s - 50o/9 (sёkumб 75o/g) ar ze|tuvai val0tu.

10 latu naudas z imes banka iz la ida t ikai v ienu reiz i- 1522. g.; 20 latu - d ivas re izes: 1924. un 1925. g.Vё|бk ёo vёrtibu zТmes iz|aida tikai va|sts kasе.

Uz Latvi jas Bankas zTmёm bi ja iespiesta kIauzula,piem. uz 10 |atu z imes 1922. g.: , ,Pret ёo naudas zTmiLatvijas Banka izsniedz 2,90З226 grama zelta.' '

P ienёkumu apmainтt naudas zтmes pret zeltu atсё|a1931. g. 8. oktobrт. Ar 1936. g. 28. septemb1a | ikumuLatvija atteiсаs no zeIta standarta; 1 |ats tika pie|i-dz inаts 0 '0396187 Е' t . i .0,04 anglu Е. Sakot ar 1938' g.uz naudas zTmёm klauzu|a par ze|ta izsniegёanu vairsnetika iespiesta. Kopё 1939. g. 26. septemb;.a, kad ЕvёrtTba ka;.a dёJ starptautiskё tirgE sёka s|Tdёt uz Iеju,|ikumа paredzёja' ka Latvijas Bаnka pati noteiks Iatakursu un nesaistisies ar anglu Е kotёjumiem, ja tаkritТsies vairёk par 50 0/6, sa|Tdzinot ar $ vai zviedrukronu. Lai varёtu da!ёji nobremzёt iedzivotaju pirkt-spёjas, bIo[ёja pr ivаtpersonu noguIdTjumu kontus ban-kёs, atJaujot ik mёnesi iznemt tikai zinёmu noteiktusUmmu. Da2u vёrtsI ietu (rotu, pu|kste4u u. с.) neiero-be2otu pirkёanu no|iedza. Тёs varёja iegаdаties tikaipret attieстgаm atlaujаm.

Latа vёгtibu starptautiskа naudas tirg0, kad Pаdom-

ju Savieniba okupёja Latviju, raksturo 1940. g. 15. j0-ni ja bir2as kurs i : 1 $ kotёjаs 5,40 Is. , 100 Sveicesfranki _ 121 '25, ]00 zviedru kronas - 128,50 un ] Е- 20'35 ls. Iepret im сi tаm va|0tаm, iznemot ang!Umаrсinu, kаs bija kritusi par 1s'5o/o' |ats bija paturёjissavu agrёko vёгtTbu.

1940. g, 23. io|ija krievu iesёdinёtё valdiba deklarё-ja: ,,Lata lTdzёinejё stabiIitаte tiks uzturёta arj turp-mdk. Lats ka maksёёanas |Idzek|is paliek spёka. Jasaimnieсiskё parorganizёёanаs proсеsа rastos vaja-dzTba naudas sistёmu grozTt, ёos grozijumus valdibaizdarls, nodroёinot Iata turёtdjiem piInvёrtTgu ekviva-Ientu.' ' IedzTvotёji, protams' netiсёja ёai dekla16сijai,bet сentаs brTvos l idzeklus izmantot preёu pirkёanai.Pretёji deklarбсijas apga|vojumam sёka devalvёt |atavёrtTbu. To izdarTja vairёkos pa1ёmienos, paaugstinotа|gas un preёu сenas. Lidz ar to sudraba Iatu meta||avёrtTba kJuva liеlaka par nominёlo vёrtTbu, un iedzivo-tаji tos aizturёja pie sevis. okupanti gan pй|ёjas da-bйt sudraba monёtas atpaka! bankёs, bet pandkumunebi ja.

1940. g. 25. novembrT paraI|ёI i latam par l ikumTgumaks6ёanas |Idzekli ieveda Padomju SavienTbas rub-| i , pёс kursa 1 Is : ,1 rb|. 1941 .g.25,martа Visusprivаtpersonu nogu|dijumus pari 1000 |atiem ',naсio-nёl izёja ' ' un ta i paёё diena - bez iepr iekёёja brTdi-n6juma - |ats kё maksёёanas |тdzeklis tika anullёts.Pazi4ojums par to bija ievietots laikrakstos neuzkrito-ёё viet6 un vеid6.

BTkojums par 5T lёmuma izveёanu tika pazirlots te-|egrаfiski 25. maftё p|kst. 13.05: ,,Saska;rё ar LatvijasPsR тKP LKlьl cK 25. marta lёmumu atсelta bijuёasLatvijas va|Ota punkts Uzdodu nekavёjoties pаrtrauktvisёda veida maksdjumu un iemaksu pie1emёanu latosun santimos pa. pastu telegrafu telefonu radio un krij-kasi punkts Vistёda veida izmaksas izdarёmas tikaipadomju val0ta punkts Sтs te|egrammas saпemsanasbrTdТ sastadiet aktu par esoёёs Latvijas va|0tas dаu-dzumu nododiet valsts bankas nodald vai nos0tietkontroIes kantorim nekavёjoties paziцojiet visёmaфent0rdm punkts Par summёm kаs ienёk no aфen-t0rёm arT sastаdiet aktu un nododiet papi|dam valstsbankai vai kontro|es kantorim par pasta krёjkases no-gu|dTjumu izmaksu sekos atseviё[s noradTjums. ' '

NorёdТjums par noguIdijumiem pasta krajkasё tikapaziцots ar 1941 ' s. 26' mafta apkагtrakstu: ,,Ar Lat-vijas PSR TKP |ёmumu no privёtpersonu latos izdarT-t iem nogu|dTjumiem, kas uz ё. g. 25. martu pёrsniеdz1000 rublus, var izmaksat ne vairik kа 1000 rublus.Pёrsniedzoёa summa un /o t lek anu|Iёt i . ( . . .) Par no-guldl jumu izmaksu un | ie lёko summu anu||ёёanu nekё-da publikaоija nav izdarama, bet paskaidrojumi snie-dzami tieёi' nogu|dтtаjam, tam ierodoties krбjkasё.' '

Arzemёs turpretim publiсёja mеligu pazir;rojumu (tasattieсas uz visаm trim Ba|tijas va|stтm, jo naсion6lomaksёёanas lTdzeklu anul lёёana t ika izdar i ta v iеnla i-сTgi). Pazir;ojums skanёja:, ,Еst land, Lett|and, L i tаuen.Die Noten und Mr.]nzen der estnisсhen, Iett isсhen undIitauisсhen Wёhrung konnten Iaut Mittei Iung der Staats-bank der U.d.s.s.R.' Moskau, bis 24. lЙёrz 1941

't0

umgetausсht werden. Ab 25. Мёrz 1941 sind sie wеrt-los.' ' (Еrkennungszeichen, Internationales organ f0rЕrkennungszeiсhen eсhter und gefЁi|sсhter Banknotenund anderer Werte, nr. 4, 1941. g' maijs. lzdevёjs:Bаnkverband, Wien.)

1941. g. krievi atkapjoties aizveda. lTdz sudraba, ni-|5e!a un bronzas monёtas kopsummd nominёla vёrtTbipar 18,4 mi l joniem latu.

Nevien par Latvijas maksёёаnas |idzek!u anuIlёёanu1941 . g. krievi бrzemёs izplatTjuёi nepareizu informб-сiju. Krievu jaunёkaj6s pubIikaсijёs atrodamas ten-denсiozas un neparеizas z i1as par neatkarTgas Latvi .jas naudu.

G. JeJ izavet ins gr6mat6 Nаudа (Rтgа 1969' 152. lpp.)raksta: ,,Visёs zemёs naV savas naudas kaItuves.Mazdm valstTm nevajag daudz naudas. (. . .) Piemёram,bur2u6ziska Latvija m0su gadsimta 20. gados pas0tтjamonёtas Sveiсё. Тas attieсas ari uz papTrnaudu. Bur-2u6zisk6s Latvijas banknoteо 1938. gada izgatavojaAngl i ja."

Ka Latvijа 1936137. g. tika ierikotа naudas ka|tuveun ka jau kopё 1919. g ' z inama dala naudas zTmjutika iespiestas paёu zemё, tаpat arт ka Lawijas naudaska|tuves un naudas zтmju spiestuves iekёrtas krievipirmаs okupёсijas Iаikё nomontёja un aizveda uz Pad.SavienTbu, to Je! izavet ins nokIusё.

Nepareizas zinas par Lawiju sniedz ari kёds сitskr iеvu numizmats _ A. Si5kins (Siёkin) p6rskat6Uslovnуe oboznaёenija monetnуh dvorov i medal'erovna monetah stran levropy (Monёtu kaltuvju un tёlniе-ku pienemtie apzTmёjumi uz Еiropas valstu monёtim)2urnё|ё Sovetskli kollekcioner' 1970' g. 7. numurё.Pdrskatus par atsevisкdm va|stim mёdz sniegt alfabё-tiskа sakаrtojumё, izцemot retos gadijumus, kad au-tors pёrspT|ёta naсionаlisma dёl savu vaIsti ievietopirmo. Mek|ёjot z inas par Igauni ju, Latvi ju un LietuvuSiёkina rakstd, tёs nevar atrast tur, kur ёIm valstТmb0tu jastаV alfabёtiskajа sakаrtojume. Autors tёs ie.vietojis kopёj6 apakёnoda|6 ,,Priba|tika'' (75. lpp.)'kas pievienota pirmajai nodalai - par Kr ievi ju un Pad.SavienTbu. Ar vбrdu ,,Pribaltika'' _ ,,Pieba|tija' ' tagadkrievi parasti apzimё to apgabalu, ku;a ietiIpst trтsokupёtаs Ba|tijas valstis.

Noda|as ievad6 aizrёdТts, ka Baltijё l idz ,,Lielajaioktob;.a soсiа|istiskajai revol0сijai ' ' apgrozTba bijuёaskr ievu monёtas (nepareiz i : jau 1915. g ' t6s t ika aiz.stаtas ar papтra kapeikёm). .|918. g. ,, interventi ' ' nodi-binёjuёi Igaunija, Latvijd un Lietuva ,,antinarodnуi,reakcionnуj, burZuaznyj re2im'' _

',prettаutisku, reak-сionаru, burZudzisku reiTmu'' (ёos trls epitetus vien-kopus _ ja atmina nevi! - l ietiё!6 Padomijas krievaapсerёjumё |asTju pirmo reiz i) . Tikuёi radTt i , ,nеatka-rTgu valstu veidojumi' ' un ikvieni no ёim territorijаmlTdz 1940. g. iz la istas paёu monёtas. Bur iuaziskajaiLatvijai paёai savas monёtu kaltuves neesot bij is. Kёmоnёtu metu darinаt6js minёts tikai ,,R. Zarrins' ' (!).

Bakstam pievienots ari izmantoto avotu saraksts.Ne J. K. Ka;a (Karys) darbs Neprlk/аusomos Lietuvospiningai (Neatkarigas Lietuvas nauda, Nujorkё 1953),nedz ar i kёds no maniem tr im darbiem par Balt i jas

valstu maksdёanas lidzek|iem tur nav minёti, lai gantie zindmi daudziеm Padomju Savienibas zindtniekiemun krёjёjiem un atrodas arT Fundamentаlajа bibliotё-ka Maskava. Aplam6s ziцas Siёkina darba liek seсi.nаt, ka vi1am ёo avotu pёtтёana |iegta. Cik akli pat

padomju numizmatiem jёpak|aujas partijas polTtikas|inijai, norёda apstёklis, ka p6rskatё nav uzцemta A|-bёnija, lai gan Siёkins izmantojis savё darbё k6 avotuП. S. Jёmana (Yeoman) А Catalog of Modern WorldCoins (Raсine, Wis., 1967), kur ir ziцas par ёo valsti.

11

Emisijas rublos un kapeikas1919-',1922

Monёtas

Papirnauda

Еm,itёtёja: Finanёu ministrija. (Liepаjа laika, kadRigu bi ja okupёjuёi I ieI in ieki; vёlak pёс galvaspi lsёtasatbrTvoёanas Rтgа.) 1. Latvijas valsts kases zтmes un2. Latvijas mai4as zтmes. |zlaistas uz ,l919. g.22. martal ikuma pamata.

VALsтs KAsЕs ziMEs

Izlaidumi un techniskais izveidojums

Bublu zTmes bija emitёtas 7 emisijёs. Atseviё[<o vёr-t ibu iz la iёana pazinota ё6dos datumos:

1 rubl is - 4.4.1919. 5 rubl i - 19.8.1919.1О rubl i_ 6.9.1919' 25 rubl i -7,4,1919.50 rubli - 25.11.1919. lAO rubli 27.10.1919.500 rubli - 6.7.1920.lz1emot 50 rbJ, zlmes, kas bija derigas apgrozibё

l ldz 1.1.1922, un 500 rbl . ar der lgumu l idz 1.4. '1930,pёrёjёs bija derigas |idz 1.4.1925; bez vёrtibas visaskopё 1.4.1931.

Paplrs. Norm6|os apstаklos papira naudu iespie2uz speсiё|a, Ipaёi ёim nol0kаm ra2ota un piemёrotapapTra, parаsti ar kёdu тpatnёji veidotu' gr0ti atdari-nёmu йdеnszTmi. Bet toreiz bi ja jаrтkojas pёс iespё.jаm. Таdё! zimes iespieda uz gadTjuma rakstura pa-pтra, t. i., kёds tai |aikё bija dabйjams. Тomёr ёim no.IEkam izvёlёjas vis|abёko - vaсu papтru ar da1ёdёmudenszimёm; ёаdu papiru vасu iestёdes okupaсijasIaika I ietoja v isёdu dokumentu iespieёanai. Vdсie6iemizvaсoties, papirs bija paliсis Latvijа. PapТra 0dens-zTmes dod iespёju noteikt arT papTra razotаjus.

Monёtas netika ka|tas. Seit attёlotais objekts iIgа-ku laiku tika piedёvёts un pёrdots kё Latvijas (,l922)10 centu paraugmonёta. Kalts un joproj6m uz pasuti-nаjuma tiek izgatavots Begёra (Begeer) firmё HoIandё.Metu ,,pa jokam'' darinёjis ungёrs Еde Telсs. VairДkpar ёo objektu sk. nodatё , 'V i l tojumi ' ' - par pseudoparaugmonёtёm.

Sk. ari A. Platbarzdis: Verwarring rond ,,proefmun-ten" van Lettland, De Geuzenpenning, Amsterdam,1965. g. 4. nr. LaWijas paraugmonёta pa jokam, K,1965. g. 24. nr' Veikali ar Latvijas ,,paraugmonёtu''|aba tiсTbё, LFK, 1966. g. З162. nr.

Jdenszimes. Va|sts kases zTmёm ir ё6das Odenszi-mes: а. Vaсi jas VаIstspapTru spiestuves v i !цu lTni jas(89. att . , A. Kel lera (A.K.) darba nr. 39). Razotajs:Louis staffеl, Witzenhausen, b. ZvaigZ;ru-seёstйru sa-kopojums (90. att., A.K. nr. 63); ra2': kё iepriekё. c.Vi!1u saiё!i, stateniski (92. att., ,A.K. nr. 1З3); raZ.:Poensgen & Heyer, Letmathe. d. Gаiёas |Tnijas, |Tme.niski (95. att . , A.K. nr ' 1); ra2': nav z in6ms; ёT 0dens-zТme pieder pie t . s. , ,brTvajёm' ' , t . i . , tа neatrodasstarp reQistrёtаm Un likumTgi aizsargёtёm. Tёpёс pa-pтru ar ёo r]denszimi ra2oia daudzas valstls. lr pa-mats pieцёmumam, ka sёkumd iespiestаm zimёm iz-l ietots Vёсijё, vёlбk Somijё ra2otais papirs. e. PТtasviJцu Ientes (101. att ' ); ra2.: Portals L imited, AngIi jа.So papiru nopirka ki aizsardzTbas ITdzekli pret 500 rb!.zTmju viltojumiem, kadus diezgan plaёё apjoma izga-tavoja Padomju Krievij i. Atseviё[<o papira ё[ir4u kra-jumi bija da2ёdi. TаdёJ da2kart pat Viena un tа patiserija (piem., 10 rbJ. serija Bb) bija ji iespie2 uz papTraar divam da2ёdam 0denszlmёm.

Iespiedkrёsas. Rub!a periodё zimju iespiedkrёsasvisuma pieskaцotas Krievijas сara laika zlmju kr6sёm;tа, piem.' 1 rb!., izцemot 2. iz|., pamatkrisа ir brЕn.gаna, 5 rb!. - zi|a, 1o rb,. - sаrkana u. t. t. (Krievijaspirmo papтra naudu, t. s. ,,va|sts asign5сijas' ', iz|aida,sбkot ar 1769. g.' 25' 50, 75 un 100 rbJ' vёrtTb6s.Zemбkus nominA|us _ 5 un 10 rb!. - sdka iz la ist1786. g.' noteiсot, ka 5 rb|. zTmes jaiespie2 uz zi|a, bet10 rb|. uz sаrkana papтra. Vё| zemdkus nomina|us _. l un 3 rbl ._ saka emitёt 184З., resp. 1840. g. Kopёta la ika zTmеs iespiedа uz ba|ta papTra, bet dominё-joёa iespiedkr6sa katrаi vёгtTbai bija notеikta ipaёa:1 rbf. - br0na, 3 rbJ. - zala,5 rb!.- z i la, 10 rbl .-

15

sarkana u. t . t . sтs nokrаsas - niansеs gan bi ja Var i-ёtas - tika paturёtas arт turpmаk. Krievija, konsek-Venti pieturoties pie atsеviёlo vёrtTbu noteiktem no-krаsаm, to darTja ar nol0ku, Ia i anaIfabёt iеm b0tu iе-spёja pёс krбsas atёkirt zTmju vёrtTbas. So Krievijaszimju nokrёsu ska|u Pirma pasaules kaJa laikё parцё-ma arT viсieёi ostnaudai. Tёpat Liepёjas (2.-5. izl.),Je lgavas (2. un 3. iz| .) , Rigas pi lsёtas 1919. g. paraduzimju, ka arI RTgas strёdnieku deputёtu padomes mai-цas zTmju nokrёsas bija pieska1otas Krievijas сaralaika zTmju krdsim. Motivi ёai rTсTbai, ёKiet, bijuёi padalai tёdi paёi kё agг6k krieviem, bet k|at nёсa vё|apsvёrums, ka ёadё veidё jauno naudu vieglёk varёsieklaut apgrozTba. Pad. Savienтbа joprojam pieturaspie сara la ika zTmju krёsam.

lespiedtechnikа. Visаs valsts kases zтmes iespies-tаs I i tograf iskб teсhnika.

Spiestuves. ,l . G. Meijera l itografiskа iestаde unspiestuve Liepijd - no 1919. g. aprila lTdz oktobrim.2. A. Groseta grafiskd iestёde Rigё (va|dibas nomd)- no 1919. g.28. j0| i ja | idz 1921.s.3.F. F. C. Тi lgma-na spiestuve Helsinkos, kad sakаra ar Bermonta uz-brukumu uz tur ieni 23'10.19' l9. nosutтja 5 un 25 rb!.zTmju litoakmelus. 4. Valstspapiru spiestuve (agr. A.Liras spiestuve, ko 1920. g. nopirka Finanёu ministrija)Rтga - kop6 1921. g. j0| i ja. No 1919._1936. g. spies-tuves pёrvaldnieks bija prof. R. Zarri1ё, kas no .l 899.g. |idz 1919. g. strёdёja Krievijas ValstspapTru spies-tuvё Pёterburgi, kur avansёja lTdz teсhniskё direktorapostenim.

Zimiu teksti. Visаs valsts kases zimes iespiestastrijёs valodis: priekspusё _ lаtvieёu, veсi ortogra.f i j6, mugurpusё pa kreis i _ vасu, pa |abi _ kr iеvuvaIodб, pie kam vёrds ,,zTme'' p6rtuIkots nеpareizi,,saistTbas zime''. (Vёсieёi un krievi bija l ie|ёkёs ma-zёkuma tautibas Latvijа.) Uz zTmёm bija klauzula:,,Par Walsts ka9es sihmju wiltogсhаnu, waj Wi|totosihmju usgIabа9сhanu un isp|at igсhanu wainigos 9odisar wigu teegibu sаude9сhanu un gpaidu darbeеm l ihds12 gadeem' ' (ar tuIkojumiem vdсu un kr ievu valodё).Vёоu tuIkojums:,,Wer Staatskassensсheine naсh-mасht, oder naсhgemaсhte siсh Versсhafft. . . ', nesa-skan ar latviska teksta formulёjumu' Tas da!ёji pДr-rlemts no klauzulas uz Vёсijas zTmёm.

Seriju burti. |zцemot 25 rЬ|. zтmju pirmo iz|aidumu(ar zil iefn сipariem)' visu vёгtTbu zimёm ir seriju burti.

Ar kёdiem burt iem zTmes iz lа istas, par to of iс ia lu z iqrutrukst. seit minёtie dati pamatojas uz uzg|abёtёm zт-mёm, tаpёс daZkaгt ёis ziцas nav pilnigas. Burti ,,I' ',, ,J ' ' un , ,o ' ' , с ik z inёms, ser i ju apzTmёjumos nav l ietot i .

Zimju skaits sert1d. ofiсia|as ziцas nekad nav pub|i-сёtas. lzgatavoto zTmju un seriju burtu kopskaits, kiarТ uzglabdto zTmju kontrolskait!i, Iiek seсinёt, ka 1 un5 rb!. zТmju skaits serijё bij is 500 000; 25 rb!. _ no8 000 lTdz 500 000; 50 rb!. - 415 000.

Personas, kas parakstiia zтmes. Finanёu ministri :K. Pur i1rё (18.11. l918-13.7.. l919; . l5.з.1920-20.3.

1921), !. Seskovs (no 26.4.1919 O. Borkovska un no11.5.-26.6.19. l9 A. Niedras va|dibё), R. Erhards (14.7.19'19-14.3.1920), R. Kalnings (21.3.1921-9.9.1922).Va|sts kases pirvaldnieks K. Vаnags (1919-1922).Va|sts kases kasieris J. Jakobsons (A. Niedras valdт-bas |aikё). Vis i parakst i uz z lmёm ir faksimi l i .

Zlmju iz1emёana no apgrozlbas. lz1emot 50 rb!. zimes, kas Padomju Krievijas vi|tojumu dё! no apgro-zTbas tika'iz1еmtas jau 1.1.1922., p6rёjёs zTmes rub-los _ saskaц6 ar Saeimas 24,11.1924' g. |ikumu _apmainтja pret valsts kases zТmёm latos. Dati par iz-gatavoto, no apgrozIbas izцemto un tautа palikuёozimju skaitu doti pie katras vёrtibas apraksta. Siedati ir ofiсiёli un attieсas uz 1930. g. 1. deсembri, kadnoslёdzёs rublu zTmju apmai1a. Paziцojumё nav z iцupar zTmju skaitu atseviё!ёs emisijаs, resp, serijёs;tаs aptve!. tikai izgatavoto zimju Un apmainai nepre-zentёto zTmju kopskaitu. Pёdёjёs bankas pаrskatа fi-gurё kё zudumё gёjuёo zTmju skaits.

Varianti. DaZu zimju izlaidumos йdenszTmes, serijuapzTmёjumi, paraksti u' t. t. uzrёda atё|iribas, pie kamdaZos gadljumos ёie t. s. varianti krёjёju vёrtёjumё irretumi. Т6dё! zipas par atseviё|ёm vёrtibёm sniegtas,sadalot zTmes pёс zinёmiem variantiem, |idz ar aizrё.dTjumu par attieстgа Variantа izgatavoto zlmju skaitu.Uzdotais skaits ir tikai hipotetisks un pamatojas uztiem paёiem avotiem' kаs izmantoti zimju skaita no-teikёаnai serijёs. Uzglabёto zlmju skaitu nav iespё.jams izdibinёt. Apzindt v isas kol lekсi jas un krёjumus,protams, nevar' Zinams skaits objеktu joprojаm irtёdu personu ipaёumё, ku1as nav krаjёji. Varёtu gandot ёёdu apzTmёjumu, kё piem.: samёrа retas, nu-mizmatiskё tirg0 sastopamas reti vai bieZi u. t. t. Taёuёбdi aizradijumi neki konkrёta nedotu. Тёpёс |ai tieoal iek.

16

Ziцas par atseviёldm zimёm un to apraksti

1919

1 RUBLIS

120x80 mm. lzgatavoto z lmju kopskaits: 4778200;apmainitas : 2874 450; tautё pal ika: 1 903 750; vai ёa.jos skaitJos iеt i lpst arТ A' Niedras emis i ja, par to pa-ziDojumа nekas nav teikts; no ziqёm par zTmju un se-riju kopskaitu var seсinаt, ka speсifikасija aptver arТNiedras iz la idumu.

1a' VioIeta; br0na. lzgatavotas:500000 z. sтs Vёrtт-bas zTmju iz|aiёanu (4.4.1919) pazi4oja K' Ulma1avaIdTba, taёu tаs, kё arT z inёmu skaitu 25 rbJ ' zTmes,kopsummё par 830 000 rb!. (sk. 23. |pp') iz la ida ap-grozTbd A. Niedras va|dTba pёс 15.4' puёa |Tdz3.6.1919, kad ta no vёсu ZёlastTbas va|dTja L iepё-ja. Pёс puёa I ikvidёёanas zTmes pa| ika apgrozibё.of ic iаIais motTvёjums ёai rTсTbai b i ja pubIiсёts

2. att

З.7.1919. pazinojUme - , , la i neоeltos iedzTvotё-j iem zaudёjumi un ievёrojot sTkas naudas trйku-mu".

Meta autors: J. Madernieks. P.: vdcц raZ:Louis staffe l , Witzenhausen. U.: Vaсi jas va|sts-papTru spiеstuves vi!цu lTnijas (89. att.). Iesp,: G.Meijera spiestuve Liеpёja. Аpr. pr. : r6mis ar stiIi-zёt iem Iatviеёu ornamentiem; au$ёa vidй: st i l i -zёta uzleсoёa saulTte. saulTtes Iok6 burts L untrтs pieсstu].ainas zvaigznltes. SaulTtes emb|ёmаpаrnemta no pirmo Latvijas bruцoto spёku ka;.a-vTru сepu1u zтmotnes, kas darinёta pёс prof. B.Dzena meta. Еmblёmas s imbol i : uz|eсoёa sau|тte- Latvijas brTvТba, burts L sauIes lokё - Latvija,trTs zvaigznTtes - Vidzeme, Kurzeme, Latgale (ie-

ЕЕтTЕfrltl}ssffifrTЕ'

ltfififiЕItЕfi|tЕ

2 _ Naudа

da|Tjums trTs apgaba|os pdrnбсis no agrёkё Latvi .jas sada|ijuma trтs - Vidzemes, Kurzemes un Vi-tebskas _ guberц6s); aрakёa : sarkanbaltsarkanalenta - |atvju naсionбlis krёsas. Si sauIites em-blёma pirmajos neatkarTbas gados bi ja lot i popu-lёra, un to l ietoja kё valsts фerboni iest62u zTmo-gos. Japiemin, ka saulТte v ien bi ja ar i 1915117. g.strёlnieku оepures zimotne; tё da2ёdos variantostika l ietota arl krйёu nozimёs un strё|nieku batal.jonu karogos. 1921 . g. izstrаdаjot metu va|sts фer-bonim, m6ksl. V. Kr0mi4ё sаu|iti novietoja фerbo-na vairoga augёёjё laukumё. V. Krumiцa Latvi jasфerbo;ra metu ar nieсIgiem grozijumiem pienёmaSatversmes sapulсe ar Tpaёu l ikumu 15'6.1921. g.25 gadus vё|бk saulites emblёma atkal tika сeltagodd. Soreiz to darlja bёg!i. Sau|тte ir sastopamadaЁos bёg!u organizёсiju zTmogos, piem., LatvieёuPalidzTbas Komitejas Stokholmё.

Pa kreisi : Ser. (serija), burts (A) un No.; palabi: ks. - sarkanё kr6sa. Parakst i : F inan9uMinistrs: J. Seskows; Walsts kages kaseer is: J.Jakobsons. M. : tai paёа sti lа, bеt ar сitiem orna-mentiem veidots rdmis; ap vidu : vairogs ar burtuL un trim pieсst01ain6m zvaigznтtёm; virs vairoga

tris v6rpas (Latvijas kё agrarvalsts simboIizё.jums).

G. za!a; t, za!a. STs zimes grozTtёs iespiedkrёsёsiz la ida K. Ulma4ra valdTba, atg0stot varu. lzgata-vot is: 2000000 z. P. , й. un iesp. ka la. Ser i jasapzтmёjums ka la. (B' C' D), bet lTdz ar ks. -zi|ёkrёsd. Parakst i : F inan9u Мinistrs: K. Pur i49ch;Walsts kages pahrwaldneeks: K. Vanags.

fzgatavotas:2278000 z. P.: la ikam vdcu; ra2.:ziцu trOkst. 0. : gaiёas |тnijas, stateniski (95. att.).lesp. : G. Meijera (?) un A. Groseta spiestuvёs.Ke 1b' bet ser i jas apzтmёjums grozтts: pa krеis i :Serija un buns (E, F, G, H, K); pa labi : ks. -zi la krёsё. Paraksti : kё .l b.

1a- lс. var idс i jas nokrёsas.

Paraugzlmes; 1. kё .| c.; pa kreisi : Serija F, betpa Iabi : 000000; ar perforёjumu: PABAUGS (bur-tu augstums '10 mm). 2. KA 1., bet burtu augstums14 mm.

1b.

1о

18

5 RUBLI

120х75 mm; 9. z i|a; t . z i|a. lzgatavoto zTmju kopskaits :3 625 830; apmainitas : 3226 190; tauta palika: 300 640.

2a. lzgatavotas: 250 000 z. Meta autors: B. Dzenis.P.: vёсu: ra2: Louis Staffe|. Witzenhausen. U.:Vасi jas va|stspapiru spiestuves v iJnu |Tni jas (89.att .) . PapTru ar ёo 0denszTmi iespieёanai I ietoja t i -kai lTdz Bermonta uzbrukumam Rigai , t . i . 9.10..|919. lesp.: A. Groseta spiestuvё. Apr. pr.: rаmisar latvju ornamenta motiv iem; vidu: tautu meitasprofils uz Latvijas kartes fona ar triju zvaig2quVаjаm konturёm. Augё6 pa kreis i : Ser i ja; pa labi :divi burti (Aa) un ks. _ sarkanё krasё. (Sakaraar Bermonta pievirzTёanos RTgai pusgatavаs ungatavаs zTmes tika nosutтtas uz CёsIm; pёdёjёs

,n -

i,ii ^.,, i.-,. ",

tur numurёja ar rokаs numer6toru). Parakst i : 1.Erhards, 2. K. Vanags. M. : rёmis k6 pr.; v id0:sti l izёta saulite (aprakstu sk. 1a.; zTmju 2_6 m.sau|Тtei arvienu ir 17 stari; ёi parёdiba, ё[iet, navnеjauёTba, jo ёo zTmju metus darinija vairaki mak-sI in ieki . Tadё! jаpieцem, ka |TdzTgi Vidzemеs, Kur-zеmes Un Latga|es s imbo|izёjumiem ar tr im zvaig-znтtёm' ё ie 17 star i izte iс tа |aika Latvi ias iedal ijumu ' l 7 apr ip[<os).

2b. lzgatavotas: 750 000 z. P., 0., iesp. un paraksti ka2a.' bet serijas apzтmёjums grozтts : pa labi ks. unviens burts (A, divos veidos : apakёб 4 rеsp. 3,5mm plats; B, C arТ divos veidos : 4 resp. 3,5 mmplats).

19

2f.

29.

2c.

2d.

2e.

B serijas zlmes nelielё skaitd ir stateniski ne-pareizi sagrieztas, piem. labaji malа trйkst гаmjastateniskаs dalas, tё atrodаs kreisajё ma|6.

Spiestuves evakuёёanas laiki ' sakarё ar Ber-monta uzbrukumu, bija nozagts neliels skaits zlm-ju bez ks. Tds vёlёk parёdTjёs apgrozibd bez nu.merёсijas.

lzgatavotas : 500 000 z. P. : somu; ra2.: ziqu trokst.0.: gaiёas |Tni jas, I imeniski (95. att .) . lesp. F. F. с.Tilgmana spiestuvё He|sinkos. Paraksti un serijuapzimёjums kа 2b, bet buгts _ D.

Izgatavotas: 500 000 z. P. un 0.: kd 2с. Iesp.:A. Groseta spiestuvё. Serijas apzTmёjums: kё 2b.,bet burts - Е un 1. pаraksts grozтts: K. Puriцgсh.

lzgatavotas: 250 000 z. P., O., iesp. un paraksti :ke 2d' Ser i jas aрzTmёjums: kd 2Ь., bet buгts F.(SIs serijas zтmes numurёtas kopё ar finanёu mi-

nistra Fl. Ka|ninga parakstTtёm zimёm, pie kam nu-merёсija iesаkta ar R. Kalninga parakstu, tad nu-murёtas ar K. Puriцa parakstu un serijas nos|ё-gums atkal ar R. KaIninga parakstu. сik isti Fserijas zimes biju5as ar K. Puriqra parakstu, izdi-bin6t nav iespёjams.)

|zgatavotas: 250 000 z. P. , u. un iesp.: kё 2e. Se.rijas apzimёjums: kё 2e., t. i. ar buгtu F (sk. aiz-r6di jumu pie 2e.). 1. paraksts: Ringold Kalnings.

lzgatavotas: 1 375 830 z. P. , й. un iespiedums : kё2f ., bet serijas apzтmёjums grozтts: pa kreisi unpa labi : burts (G' H' K) un ks. 1. paraksts: kёl 2f.

2a._2g. variёсijas nokr6sёs.

Paraugzimes: kd 2d., bet pa kreisi : Serija; pa|abi : 000000 un burts (A); ar perforёjumu: PA-RAUGS (burtu augstums 9 mm).

20

rltitt._$Ф'-.s: ?\ ' !)1;:'t::: itli

10 RUBI_I

.l 30х80 mm; sarkanbronai za|a' lzgatavoto zTmju kop-skaits: 8 783095; apmainitas : 8287 730; tautё pa| ika :495 з65.

3a. |zgatavotas: 375 000 z. Meta autors: V' Kr0minё.P. : vёЪu; rai. : Louis staffel' Witzеnhausen. 0' :Vdсijas va|stspapiru spiestuves viJцu |Тnijas (B9.att.). |esp. : A. Groseta spiestuvё. Apr. pr. : vid0 :st i l izёta buru Iaiva, ta i apkаrt ovёls vainags ar da-Zadiem augJiem, pul1ёm, Iapёm, vёrpёm, z ivTm unvienu vёzi (Latvi jas zemes un 0dens bagаtтbas),kё arT viens enkurs аr tauvu (jйrnieсTbas s imbol i -

zёjums). Augёё Vidu : saulтtes emblёma. Apakёёpa kreis i : Ser i ja (burts , , j ' ' d ivos veidos : apakёёbez un ar atloсTtu akTti); pa Iabi : divi burti (Aa'Bb) z i la krёsё. DaJa zTmju ar div iem burt iem irtёs, kas sakarё ar Bermonta uzbrukumu tika aiz-Vestas uz CёsIm un tur numurёtas ar rokas nu.mеrаtoru. Parakst i : 1 ' Еrhards; 2. K. Vanags. М. :v id0' apIT ierёmёta: sau| i tes emblёma.

3b. lzgatavotas: . l 500000 z. P.: v6сu; raz. i nav z i-nёms. o. : gaiёas |Tnijas, stateniski (95. att.). Pa-pTrs ar ёo 0denszTmi l ietots jau pirms Bermonta

21

uzbrukuma RTgai. lesp. : kё 3a. Ser i jas apzTmё-jums : ka 3a., bet burt i : Ab, Ba, Bb, Bc, Bе, Bk.(Numerdоi ja juсеk|Tga: R. Erharda un K. Pur i4aemis i ju zTmes sajauktas kopё, tа, p iem., ser i ja Bbir ar abu ministru parakst iem, uz Bd ir K. Pur ina,bet vёIak numurёtёm Be un Bk ser i jёm atkal Еr-harda paraksts).

Spiestuves evakuaсi jas Ia ikё bi ja nozagtas pra-vё skaitё br6|a zTmes (sI ikt i izdevuёies iespiedu-mi), kas bi ja paredzёtas iznтсinаёanai. Tas vёlёkparаdтjаs apgrozTbё ar serijas Ab buгtiem un ks.v i l totё numerёоi ja. Vёrds ser i ja, ser i jas burt i unоipar i iespiest i nеvT2Tgi, p ie kam burt i un c ipar i c i -tёdi neka or iфinёInumerёсi ja i .

3с. |zgatavotas: 1 875 000 z ' P. , u. un iesp.: ka Зb.Ser i jas apzтmёjums: kё Зb. (Bb, Bd' Bg, Bh, B| 'Bm; zTmеs ar burt iem Bf kol lekсi jёs nav repre.zentёtas un, ё l1 iet, nav uzgIabа1uёas; kёds 1' pa-raksts bi j is uz Bf sеr i jas zТmёm, nav z inёms.) 1.paraksts : K. Pur ir;r9сh.

lzgatavotas : 1 000 000 z. P. , 0. , iesp. un parakst i :ka Зс. Serijas apzтmёjums grozits : pa labi Viensburts (4, B) un ks.

lzgatavotas: 1 500 000 z. P. , u. , iеsp. un parakst i :ka 3d. Sеrijas apzTmёjums grozTts : pa kreisi aug-ёё un pa |abi apakёД : buгts (C, D, Е) un ks.

lzgatavotas: 2 500 000 z. P.: vёсu un somu; raz.:nav z inёms. U. : kё 3b. Iesp. A'Groseta un Valsts-papTru sрiestuvё. Ser i jas apzTmёjums : kё 3e, betburt i : F, G, H, K un L. ' l . paraksts grozTts: Rin-gold Kalnings.

3а.-Зf. var iёс i jas nokrёsёs.

ParaugzImes: 1. kёl 3f, ar serijas burtu L un000000; ar perforёjumu : PARAUGS (burtu aug-stums 9 mm.) 2 ' kа 1., bet bez ser i jas burta un arperforёjumu , l4 mm.

Kredita departamenta direktora A. Kdrkl iцa unVaIstspapIru spiestUVes (,,drukatavas' ') pёrvaId.

nieka R. Zarrlqa parakstlts pazinojums, ka apgro-zTbё parёdijuёies no spiestuves izzagtu vaIsts ka-ses zТmju eksemplёri. |zzagti 5 rubJu un 10 rubJubrdl1a eksemp|ari, ka ari viеna loksne ar 10 nеnu-

murёtаm 500 rubJu zimёm. Nozagtas 10 oсh 500rublu zimes izplatTtas av vi ltotu, nevTZTgu seri jas unnumura uzspiedumu. Rakstd norddТts Uz Vi ltojumuga|venajаm pazTmёm.

3d.

3e.

3f.

22

&д25 RUBLI

145х95 mm; 9' br0na; t . br0nа. |zgatavoto zTmju kop-skaits: 5 716 684; apmainтtas: 5 618 504; tautё pal ika :98 180 (vai ёajos skaitJos iet i|pst arт aьu A. Niedrasiz la idumu zTmes, nav z inёms).

4a. lzgatavotas: 34000 z.; no tаm lтdz A. Niedraspuёam K. U|maцa valdTba iz|aida 26 000 z ' Z inas

5 аtt'

par pаrёjаm 8000 z. sniegtas tё lёk, sk. 4b. MetaaUtors: nav z inёms; izveidojums l iek seоinёt, kazтmеs attё|s nav mёks| in ieka dar inёjums, bet kёdaI i tografa steigё komponёts zТmёjums. P. : v6сu;ra2.: Poensgen & Heyer, Lеtmathe. 0 : v iJnusaiё| i stqteniski (92. att .) . Iesp.: G. Мei jera spies-tuvё. Apr. pr ' : v id0: v iрetе pтtа rаmт ar |apбm un

/23

4e.

4f.4b.

49.

4h.

skait|iem ,,25''; apakёa pa kreisi un pa |abi : ovа-lё ierёmёjumё burts L; virs t6 trTs seёst01ainas(!) zvaigznes. Pa kreisi un pa |аbi : No. un ks. -zi lё kr6sё. Paraksti : Finangu Ministrs : K. Pu-riц9сh. Walsts ka9es pahrwaldneeks: K. Vanags.M. : vid0 : ramТ ietverta vinete, tаs сentrаlа sau-lites emb|ёma novietota uz g|oba ziemeldalas (!);virs emb|ёmas trтs sti l izёtas v6rpas.

lzgatavotas K. Ulmala valdlbas laika, bet ap-grozTbё iz la id is A. Niedra. Ir pamats pie1emt, kaNiedras puёa laike spiestuvё atradёs 8000 z. arks. no 26001 lidz 34000. Bez tam spiestuvё vё| bijanezinаms skаits gatavu - bez ks. _ un pusga-tavu zTmju; pёdёjёm pr iekёpuses bi ja ar piInTgu,bet mugurpuses tikai ar fona iespiedumu. ,Apvёr-suma Iaikё no spiestuves nozagts nezinёms skaitsar ks., bez ks: un ari pusgatavu zтmju. таtad Nied-ras iz|aidumа zTmju skaits varёja but zem 8000.Zimes Ьez ks. un pusgatavаs zтmes vёlёk parёdT-jёs apgrozTba. Pёо puёa I ikvidёёanas l ie|ёko da!uno ёT un turpmаkа izlaiduma (sk. 4с.) apmainтjaprеt U|maцa valdTbas jauniz|aistajёm zTmёm. Ap-mainitajem zТmёm nogrieza auфёjo lаbo stiri untаs pаrsvтtroja ar }Тmisko zTmфvai tinti. sтs zт-mes, protams' bija jаiznтсina, tomёr da2i eksem-pIar i t ikuёi , ,p ieVаkt i ' ' un nok!uvuёi krajёju rokбs.P., 0., iesp. un paraksti : kё 4a.

lzgatavotas: 6 000 z. P., it., iesp. un paraksti : ka4a., bet serijas apzтmёjums grozтts : pa kreisi unpa labi : Ser., burts (A) un ks. - sarkana kr6sё.A. Niedras izIa idums. (NegrozTt ie parakst i l iеkseсinаt, ka iz la idums bi j is agrёk iespiesto, bet ne-numurёto zTmju at|ikums, ku!.am uzspieda jаunuserijas burtu un ks.)

lzgatavotas: 250 000 z. P. , 0. , iesp. un parakst i :k6 4a. Serijas apzтmёjums: kё 4с', bet za|5 krёsa

un burts B. STs zTmes izlaida K. Ulmana valdTba.atg0stot varu.

Izgatavotas: 950000 z. P ': vёсu; ra2.: LouisStaffe|, Witzenhausen. 0.: zvaigzцu-seёstй;u sa-kopojums (90. att.). lesp. un paraksti : kё 4a. Seri-jas apzTmёjums grozTts: pa kreis i : Ser i ja; pa |abi:ks. un buгts (с ' D).

lzgatavotas: 500000 z. P.: somu; ra2.: nav z i-n6ms. 0. : gaiёаs |Tni jas, ITmeniski (95. att .) . Iesp.F. F. с. Тi|gmana spiestuvё' Ser i jas apzТmёjums:kё 4e., bet burt i E ' F un G, pie kam zTmёm аr Fun G ks. no 000001 lidz 250000 (?) ir K. Purila, betaugstДkiem ks. _ R. Kalninga paraksts (sk. ag.) '

lzgatavotas: 500 000 z. P. , O., iesp. un ser i jas ap-zTmёjums: ke 4f., t. i. burti F un G' bet ar ks. no250001(?) |тdz 5000d0(?); pirmais paraksts: Rin-gold Kalnings.

lzgatavbtas : 3 500 000 z. P., ri. un paraksti : .kё 49.lesp' : A. Groseta un Valstspapiru spiestuvёs. Se-rijas apzTmёjums grozits: augёб pa kreisi un apak-ёё pa labi: buгts (H, K' L, M' N, P, в, S) un ks.Spiestuves evakuёсijas |aikё sakard ar Bermontauzbrukumu t ika nozagtаs 9 zTmju loksnes' Par ёozTmju tё|ёko |ikteni zi1u trйkst.

4a.-4h. vari6оijas nokrёsёs.

Paraugzimes; 1. kё 4d., bet No. 000000; kreisajapusё, stateniski , uzspiedums: Paraugs ( in iс ia!aaUgstums 10 mm), sarkanё krёsd.2. kё 4h., ar se-rijas burtu N un 000000 un perforёjumu: PA-RAUGS (buгtu augstums 14 mm).

4c.

4d.

24

148x92 mm; peIёkzala. |zgatavotas: 4]5000 z.; ap-mainтtas: 387 195; taut6 pa| ika: 27 805.

5. Mеta autors: nav z in6ms; izpiIdTjums I iek seсinёt 'ka zimes attёls nav mбksIinieka darinёjums' betkёda I i tografa komponёts zTmёjums. P ': vёсu; ra2.:LoUis staffe l , Witzenhausen. 0. : Vёсi jasValstspa-pTru spiеstuves viJцu |Tnijas (89. att.). lesp. : A. Gro-seta spiestuvё. Apr. pr.: kreisaja un labaja pusё:

6 att

5O RUBLI

rozetes ar vёrtТbas skaitl i ,,50''. Vidй: Serija _

za|ё, bet ks. un bufts (A, divos veidos: apakёё4 resp. 3,5 mm ptats) - sarkani krdsa. Paraksti:F inangu Ministrs: Еrhards' WaIsts ka9еs pahr-waIdneeks: K. Vanags. M.: v idй ap| i: saulТtesemblёma.Bridinёjums; Padomju Krievijas viltojumi divos iz-Ia idumos. Sk': A. Ruci9ё 50 (1919) un 500 (1920)rub!u kases zTmju vi l tojumi, K ' l 965. 9.22' nr.

э.

25

, , ., ; . '

152x95 mm; g. br0na; t . br0na. lzgatavoto zтmju kop-skаits: 8 279 568; apmainтtas: 8 193 037; tautё pa| ika:86 531.

64. Izgatavotas: 500 000 z. Meta autors: H. GrTnbergs.P,: sakumё vбсu. vёlёk somu; ra2.: nav z inёms.

26

О. : gaiёas |Tni jas ' |Tmeniski (95. att .) . Iesp. : A. Gro-seta un Va|stspapTru spiеstuvёs. Apr. pr.: vidu:saulTtes emb|ёma (sau|ites Ioks un burts L pёrvei-dotа stiIizёjumё, pieсstu;aino zvaigznTёu vieta -sеёst0;ainas). Apakёа pa kreis i : Ser i ja; pa labi:ks. un burts (A, B)_za!а krёsa. Paraksti : Finangu

' r r{.r,tr '.i.ri r:: i rq

,i! ."1 I "' "! g

ж

roo RUBLI

69.

6h.

6i .

6b.

6c.

6d.

6e.

6f.

Ministrs: Еrhards. Walsts kages pahrwaldneeks:K. Vanags. M.: vid0: sti l izёts ozoIs; kroni, robotаap|I, burts L аr trim seёst01ain6m zvaigznitёm;aizmugurё uz|eсoёa saule. (ozo|a attёla dёt zTmestаut6 tika sauktas par ,,ozoliem''.)

|zgatavotas: 250 000 z. Kёl 6a, bet serijas burts C(sprieiot pёс uzglabёt6m zТmёm, Erharda parakstsir ar ks. no 000001 lidz 250000).

|zgatavotas: 250 000 z. Kё 6b., t. i. ar serijas burtuC, bet ks. sёkot ar 25000.l ITdz 500000; 1. parakstsgrozTts: K. Puri19сh.

Izgatаvotas: 2500000 z. Kё 6c., bet seriju bufti:D' Е ' F ' G' H.

lzgatavotas: 250000 z. Ka 6d., bet serijas burtsK. SprieZot pёс uzglabdtаm zтmёm, Puriцa pa.raksts ir ar ks. 000001 lтdz 25ф00(?).

|zgatavotas: 250 000 z. Kё 6e', t. i. ar seгijas burtu

T

K, bet ks. s6kot ar 250001(?) l idz 500000; 1. pa-raksts grozTts: Ringold Kalnings.

lzgatavortas: 500 000 z. Kё 6f., bet serijas apzTmё-jums grozits: pa kreis i augёd un pa labi apakёё:burts L un ks.

|zgatavotas: 500 000 z, Kё 69., bet serijas apzT-mёjums grozТts: apak6ё pa kreisi: Serija un burtsM; pa labi : No. un ks.

lzgatavotas: 3 200 000 z. Ka 69., bet seriju bufti:N' P' R' s' т' U.

6a._6i. variaсijas nokrёsёs un paplra biezumё.

Paraugzimes; 1. kё 6h, bet Nr 000000; ar perfo-rёjumu: PARAUGS (budu augstums 9 mm). 2. Ka6i. buгts,N, bet 000000 ar pеrforёjumu: PARAUGS(burtu augstums 14 mm).

27

| 920

160x105 mm; 9. zalai t. za|a. |zgatavoto zтmju kop-skaits: 8 789 994; apmainitas: 8 765 793; - tautа pa.lika: 24 201.

7a' lzgatavotas: 225000о z. Meta autors: R. Zarriцё.P.: somu; ra2.i nav zinёms. U.: gaiёas |inijas' |i-meniski (95. att.). lesp. : A. Groseta un Valstspapl-ru spiestuvёs. Apr. pr.: bez attёIiem. Augёa pakreisi un apakёa pa |abi: ks. un burts (A, B, C,D' Е, F(?) - sarkani kr6sб. Paraksti: FinansuMinistrs: K. Pur iц9сh. Walsts kases pahrwaId-neeks: K. Vanags. M.: v idй: div i p i|nTbas ragi ungrozs аr aug!iem; zobrats, maiss, ar virui apsietakaste, uz kuJas virsй lтdaka, enkurs, sviesta muсa;tai pаri labTbas k0lis (Latvijas lauksaimnieсibas,rripnieоTbas un jrirnieсTbas simbo|izёjumi). Apak-ёб apIT burts L un tris seёst0;.ainas zvaigznes.(LТdakas attёla dё! ёo zTmi taute sauсa par ',|i-daku".)

No spiestuves bila izzagta viena loksne (10zimes) bez numerбcijas. Tas vё|ak parёdljёs ap-grozibd аr serijas burtu A un ks. vi|totа numerё.cijd. Burts un сipari iespiesti nevii igi un сitё izpiI-dljumё.

7b. |zgatavotas: 1 500 000 z. P., й., iesp. un seriju ap.zTmёjums: kё 7a., bet burti: G' H' K. 1. parakstsgrozits: Bingold Kalning6'.t

lzgatavotas:5000000 z. P.: anglu; raй.: PortalsLimited. 0.: pitas vi!r;ru lentas (101 . att.). lesp. unparaksti: kа 7b,' bet serijas apzтmёjums grozits:augёa pa kreis i un apakё6 pa labi burts (L, M, N,P' R' s ' Т ' U' V ' W' Z) un ks. - sarkand kr6s6.

Paraugztmes; 1. k6 7a. burts A, bet 000000; arperforёjumu: PARAUGS (burtu augstums ,I4 mm).2. kd 7c. burts N; ks. un perforёjums k6 1.

Bridinёjums: Padomju Krievijas vi|tojumi ar se-r i ju burt iem: G, H, K.

Mai ja Ce|miцa, prof. R.Zarr i r1a meita, rakstё,,K6.da фimenes vёsture gadsimtu skatijumё. Grafil5isRiсhards Zarriцlё un vina senёi' ' (Latvijas 1970. g.3. oktob;a nra) pastёsta, ka ,,Latvijai vi1ё gatavoja100' 10' 5,2 un 1, kё arT 500 |atu naudas z imes' ' .si informасija nav pilnigi korrekta: tr0kst zir;raspar Zarriqa pirmo metu Latvijas papTra naudai,un proti, 1920. g. 500 rublu zтmei un tai sekojo-5ёm 5, 10, 25 un 50 kapeiku vёгtTbёm. Nav arTminёta valsts kases 20 |atu zime. Turpreti 500Iatu naudas zТmes meta autors nav Zarriqё.STs zTmes Latvijas Banka pasйtinaja Anglijё, unmetus tаm darinёja spiestuves m6kslinieki. -1 un 2 latu vёгtTbu zтmes apgrozlbё nebija.

29

VALsTs KAsЕs MAlЦ|As ziMEs

Maiцas zTmes bija emitёtas kapeiku vёrtтbаs: 5, 1o,25 un 50' Par izlaidumu skaitu ziцu tr0kst. AtseviёlovёrtTbu iz|aiёanа pazi1ota: 5 kapeikas _ 17.4.1g2o'10 kap. - 13.4.1920. 25 kap. - 8.4.1920. S0 kap. -7.З.1920. ApgrozTbё bija derTgas lTdz 1.3.1925, bez vёr-tibas kopё 1.3.1925. Ziqas par apmainito un tautа pa-Iikuёo zTmju skaitu pub|icёtas netika.

Papirs. Mai4as zTmes iespiestas uz parastа rakstёm-papira, bez OdenszTmёm; ral': nav zinёms.

lespiedtechnika un spiestuyes, kas izgatavoja zImes.Zimes iespiestas l itografiski teсhnik6 divёs spiestu-vёs: A. Groseta un Valstspapiru spiestuvё.

Zimju teksti. Teksti valsts valodё' veсajа ortogra-fija, bez gadaskaitJa, seriju burtiem un ks. АrT parakstiuz tаm nav iespiesti.

Metu autors. Visёm vёrtibdm : R. Zarrinё'

9 аtt

1. 55 X 3S mm; sarkana. lzgatavotas: 4 000 000 z.Apr. pr' un m.: vidй rozete ar izgreznotu vёr1Tbаsskait l i ; pа kreis i un pa labi: pusrozetes.

ParЬugzimes; ar Uzspiedumu abёs pusёs: Pa-raugs ( in iс idJa augstums 10 mm) zaJё kr6sa.

|0 аtt

KAP.

55xзs mm; z i la. lzgatavotаs: 165ф000 z. Pr.un m.: kё 1.

Paraugzimes; kё .l ., bet uzspiedums sarkanё krё.sa.

KAP.

55x35 mm; brпngana. lzgatavotas: 11 0000O0 z.Pr. un m.: kё 1.

Paraugzimes, kd l.

l2 аtt .

5A KAP,

4a. 55у35 mm; violeta. |zgаtavotas: 10 800 000 z.Pr. un m.: kё .| , bet vёгtibas skait|i bez greznoju-mtem.

4b. Kё 4a, bet m. aёgёrni .

Paraugzimes: kё 2.1._4. variбcijas nokrdsёs.

25

3.

t0

2.

5 KAP.

30

Pirskats par 1919.-1922. g. izgatavoto zimiu skaitu

Kapeikаs Rubl i

51025s04 000 000 1 6 500 000 r 1 000 000 1 08 000 000

Pdrskats par apgrozibй bijuёo zirnju skaltu

Kapeikas

510253 625 830 I 783 095 5 716 684

Rub! i

50 100 500415 000 8 279 56з 8 789 994

14 778 200

1

2 671 0002 471 0ф4 0ц 0002 426 0001 982 000

1 452 00о2у000

19191 92019211922,|92з

19241 9251 92619271 9281 929't930

s 10

4 000 000 16 5ф 0003 0,13 000 4 685 0003 200 000 5 020 ф02 670 000 4 1 14 0002 604 000 4 010 000

25 50

r't 000 000 10 800 0002 701 000 3 408 0003 180 000 5 584 0002 396 000 з 646 0002 320 000 3 487 000

5 10Ziqas

1 88s 000 4 61 7 0002 o2o ooo 4 oodooo2 299 000 4 950 000

7740ф 1471 ф0453 0о0 626 000

25 50 100 500naV pubIiсёtas

1 878 000 4r5 0001 621 000 212сФ3 225 000

4128с0o 1ф0000з 500 000 4 016 0002947 000 3 945 000з 226 000 3 869 0001 438 000 4 199 000

2 866 0001 826 0001 039 000

97 0003s 00024 ф0

31

Emisijas latos un santimos1922-1940

Г

Monёtas

Izlaidumi un ligitфras

Pёrskats par izlaidumiem, Iekavds datums, kad izlai-Sana pazinota.

1 sаntims. l iz|aidums: 1922 (5.3.1923). || iz|.: 1924(20.12.1923). l l l iz l . : 1926 (2.10.1925). lV iz l . : 1928(24.7 .1928). V izl. : 1 932 (7.7.1 931 ). Vl izl. : ' l 935 (31 . 11935). Vl l iz l . : 1937 (29.9.1936). Vl l l iz l . : d iv i kalumiar 1938 un 1939 (22.3.1938).2 sant imi. I iz la idums: 1922 (5.3.1923). l l iz l . : 1926(2.10.1925). l l l izl.: 1928 (24.7.1928). lV izl.: 1932 (7.7.1931). V iz l . : 1937 (21.1.1937). Vl iz l . : d iv i kalumi ar1938 un 1939 (22.3.1938).

Г

Ziцas par atseviё!бm monёtаm un to apraksti

1922

Monёtas ka|tas 1922. un 1923. g. Pirmёs monёtasapgrozTba izlаistаs 5.3.1 923.

'13. att.

1 Sаntirns

1. Bronza. Meta autors: R. Zarr i ;rё. Veidцu dаr inё-tёjS: Henri Jaсot. Ka|tuvе : Huguenin Frёres & Ciе 'Le Loсle, Sveicё. Kaltas: 5 000 000 gab. Pr.: apalalinija' kas apakёё noslёdzёs izrotаta lok6; |auku.md:1 |Sant ims |1922. Apakёё pa |abi no |oka: R.zARRlЬls (meta autora vards). М.: mazais valstsфerbonis. Mazo valsts фerboni veido vairogs, kasar l imenisku svTtru sadаlits divos Iaukumos, piekam apakёёjais stateniski pёrёl5elts divёs pusёs;augёёjais laukums ir z iIё krёsё ar uzleсoёu saul i ;apakёёjё |aukuma krеis6 puse ir sudraba ar hera|-disko zvёru _ |auvu sarkanё krёs6, tas paсё|iesstdvus un pagriezies pa labi; labd puse ir sarkanikrёsd ar sudraba teiksmaino zvёru grifu (lauvas[<eгmenis ar ёrg!а galvu un sp6rniem), tas pаgrie-zies pa kreisi. Lauva pdrr1emts no agrёk6 Kurzemesun Zemgales, bet grifs no Vidzemes un Lаtgalesфerboцa. Virs vairoga trтs pieсstuгu ze|ta zvaig.znes, kas simbolizё Vidzemi, Kurzemi un Latga|i.Pёс heraldikas noteikumiem ёTs zvaigznes kа

5 santimi. Viens kalums : 1922 (5.3.1923).10 un 20 santimu, Viens kalums 1922 (28.4.1s2з)'50 santimu. Viens izlaidums 1922 (4.7.1923).1 /аts. Viens izIaidums : 1924 (2.10.1923).2 lati. I iz|.: 1925 (24.З.1925.).Il izl ': 1926 (2.10.1925).5lat i . I iz l . : 1929 (12.3.1929). l l iz l . : 1931 (21.5.1931).l I l iz l . : 1932 (15.2.19з2).

Ar likumu noteiktёs ligёtЙras

Sudraba monёtёm: 835/1щ9 sudraba un ]654690 vara.Nil5ela : looo/rooo nilela.Bronzas:950lющvaуa, a0l1q9g alvas un 10/1g9q сinka.

valsts territorijas simboli novietotas 6rpus vairoga.Heraldikё $erbo11u krasu grafiskai attё|oёanai irp iе1emti noteikt i apzтmёjumi, p iem.: ze|tam _punkti; sudrabam - ba|ts Iaukums; sarkanai krё-sai - stateniski' bet zilai - l imeniski svТtrojumi.Sis t. s. tinkt0ras uz 1922'_1935. g. ka|tajаm mo.nёtam ir augёёjа |aukumё un apakёёjd laukumaIabajё pusё.

Vairoga apakёёjo da!u aptve; lente ar ierakstuLAТVIJA' Apakёё pie ma|as HUGUEN|N (kaltuvesnosaukums). Apmale: gluda. Caurmёrs: 17 mm;svars : 1,6 g.

14. att

2 Santimi

2a. Bronza. Meta autors, veid1u darinёtdjs un kaItu.ve: k6. l . Kaltas: 10000000 gab. Pr. un m.: kё 1.,bet сaurmёrs: 19,5 mm; svars з 2,o g.

з5

2b. F irmas Abner Krеisberg, AsV' 29'11.1965. s.0trupes kаta|ogd ar nr. 1652 tika piedavёts 1 eks.bez R. ZAвR|Ьls ka , ,very rare ' ' . T6 kd ёo var ian-tu neviens krёjёjs lTdz ёim nebija atradis un ta kёpiedavdtais eks. bez tam ir , ,Еxtremely Fine' ' ,rodas аizdomas, ka tas, tаpat kа santimu monёtassudrabd un alumini ja bronza, i r izkalts pef r las no-l0kа (sk. p iezТmi pёс 6. apraksta).

5 Santimi

3a. Bronza. Meta autors, veidцu darinitёjs un kaltu-ve: ka 1. Kaltas: 15000000 gab' (skaits att ieсasarT uz var iantu 3b). Pr. un m.: kё 1., bet сaur-mёrs : 22 mm; svars: 3'0 g.

зb. Kа 3a., bet da!ёji resp. pi|nigi bez R. ZARR|Ьls(ё!iet, izkaltas ar ёtanсi, ku;ё vёrda gravёjumsbijis aizl lepis ar metalla putek!iem).

10 Santimu

4. Ni[<elis. Meta autors, veid1u darin6tёjs un ka|ttlve:ka 1. Ka|tas: 15000000 gab. Pr.: vёrpa un div irotаjuma loki : v iens pa kreis i , otrs pa labi; laukumё:10 / Sant imu; pa kreis i zem vёrpas: R. ZARRl l) lS.M.: k6 ]. , bet laukumd pa kreis i no фerboцa 19, pa|abi - 22. Аpakёё pie malas HUGUENIN. Apmale:g|uda. Caurmёrs: 19 mm; svars: 3,0 g.

20 Santimu

5. Ni[elis. Meta autors, veid;ru darin6tijs un kaltuve:kё 1. Ka|tas: .15000000 gab. Pr. un m.: ka 4., betсaurmёrs: 21 mm; svars 4 g.

36

l9 att .

50 Santimu

6. NiKe| is. Meta autors, veid;tu dar inatёjs un kaltuve:kё . l . Kaltas: 9000000 gab. Pr.: Latvi ja s imbol i -zёta kё tautu meita pie burinieka stйres. Buriniekаmala rotёta ar latvju oi.namentiem. AttёIa pamat-doma: Latvija, atbrTvojusies no visiem ienaidnie-kiеm, tagad var pati vadTt savu Iikteni. (Sis attё|sir arт Uz Sаtversmes sаpulсes atсerеs pastmar-kёm, kas izlаistas 1920. g. ar vёrtTbёm 50 kap., 1, 3un 5 rb!.) . M. : kё 4' , bet сaurmёrs: 25 mm, svars :6,5 g.

1922' g. santimu monёtas (nr. 1_6) eksistё arт ne-I ikumTgёs | igаtйrаs: sudraba un alumini ja bronzаs, ku-;.as tiek pёrdotas kё retas ,,paraugmonёtas''. lr pa-mats pier;remt, ka tаs pe!l;ras no|Okё ir l iсis izkalt kбdsHuguenin firmas (augstёks?) ierёdnis. Siem objektiemnumizmatiskas vёrtTbas nav. Sis jаutёjums izsmeloёiapgaismots Latvijas naudёs, 1960. g. izd. 19._21 .Ipp. Vairёk par ёo gadTjumu skat. nodal i , ,Vi l tojumi ' '_ par pseudo parаugmonёtаm.

Savё |aikё Latvija krёjёjiem bija izdevТba iegut ,,тpa-ёus retumus'' : 1922' g. monёtas ar visidiem defek-t iem, to starpa ar kalumu t ikai v ienё monёtas pusё vaiuz nepareiza izmёra ripir;rёm, kas pavirёas kontrolesdё! nebi ja atёl i rotas no |abiem ka|umiem. ST Hugueninfirmas nolaidTba deva iespёju da2iem bankas kasie-1iem (un starpniekiem _ monёtu tirgotаjiem) |abi no-pe|nтt, jo krёjёjiem _ ,'retumu'' kёrotёjiem par kroplosant imu bi ja jа izdod vairёki Iat i .

1968. g' divas bronzas monёtas, dze|tenё krasё, vie.na 2 s., otra - 5 s., abas aг gada skaiI|i 1922, izrai-sтja sensаciju. Tёs tika atrastas Rigё starp tdm, kasilgus gadus mestas tramvaju un trolejbusu kasёs pёс-ka;a gados kapeiku vietё. Radas uzskаts, kа ёТs mo-nёtas izka|tas kёda nelikumTg6 ligёtprd un tadё! ir se-viёli retumi. Analize atklёjа, ka ёфs ligёt0ras pamat-metalls ir tas pats ka сitёs bronzas monёtаs : va1ё(Cu)' bet piekausёjumi: a|va (Sn) un сinks (Zn) ir| ie lёkё daudzumё, nekd l ikumё notеikts. lemes|s tam,droёi vien, nevii iga kausёjumu sajaukSana.

Nokodinot oksidёсiju vairёkДm сitаm bronzas mo-nёt6m, tika iegiit i eksemplari variablёs nokгisёs, piekam tieёi ka|umiem ar gada skait|i . l922, kas Iieсina,ka izl ietotё l igat0ra nav bijusi homogena.

1924

I SantlmsГ

7. Bronza. Kd 1. Kaltas:4990000 gab. ST un sekojo-ёo 1 sant imu kalumiеm rеl jefs i r augstaks unsvars: 1,8 g.

2Q aTI

1 LAтs

8. Sudrabs. Meta autors: J. TiIbergs. Veidцu dar i-nёtёjs: G. Kruger Gray. KaItuve: Roya| Mint, Lon-donё. KaItas: 10000000 gab. Pr.: palmu vainags;laukumё : 1 / LATS /1924.g.: I ie la is vaIsts фerbonis.L ieIo vaIsts Qerboni veido mazais valsts фerbonis,papiIdinёts ar vairoga turёtёj iem, kadi b i ja arт Kur-zemes gerbonim, tikai 2 Iauvu vietd pёrцemti tiepaёi zvёr i , kas vairogd: sarkans Iauva kreisa unsudraba gr i fs Iabё pusё. Zem Vairoga zalu ozo||apupinums un sarkanbа|tsarkana lenta vaIsts karogasamёros, apnemta ap ozola zariem' Uz 1924._1926. g. kaltаm 1 un 2 Iatu monёtdm hera|diskot inktйru apzTmёjumu nav. Laukumё : augёd vid0 :LATVIJAS, apakё6, arT vid l]: REPUBLIKA. Apmale:robota. Caurmёrs:23 mm; svars:5 g.

2 LAтl

9. Sudrabs. Meta autors, veidr;ru darinёtajs un kaltu-ve: ka 8. Ka|tas 6 385 531 gab. Pr. un m' kё 8., betсaurmёrs : 27 mm; svars 10 g.

2 |atu monёtas(nr.9 un 12)kaltas no sakausёtбmNorvёgi jas sudraba monёtam. 1917 l19. g, Norvё-фija izb9idza sudraba sTknaudas : 1О, 25, 50 ёru'1 un 2 kronu, kаlёanu' 1925. g. ёTs no apgrozTbasizцemtбs monёtas, kopsvarё . l 39758 kg, Norvё-фija pёrdeva anglu f i rmai Johnson, Matthey & сo.Ltd,, Londonё. So pirkumu аr z in6mu summu sub-sidёja Latvijas vaIdТba, lai varёtu izdevTgi ieg0tsudrabu paredzёtai 2 |atu kalёanai . Tё paёa gadarudenl nopirktёs monёtas, iesainotas 3432 sair;ros,t ika nos0tTtas uz Hamburgu.Tur f i rma NorddeutscheAffineri monёtas sakausёja un kausёjumu rafinёja.|еg0t ie mеtal l i : sudrabs, va1ё u. с. , t ika nos0tтt i uzLondonu. Тur sudrabu Royal Mint, sakausёjot at-tieстgаs l igёt0ras, izIietoja nе tikai Latvijas divlat-niеku, bet arT с i tu vа|stu - AngIi jas, L iеtuvas unPol i jas - monёtu ka|ёanai.

Atсerei, kadas monёtas tapuёas no sakausёtёsnorvёфu sudrabа siknaudas' firma Johnson, Matt-hеy & Co. nodeva Norvёфijas F inanёu ministr i ja ivienu eWiju (sk. attёlu), ku1ё bija novietotas pa ]eks. no sakausёtёm un no jaunizkalt6m Vёrtтbаm.Еtvija tagad g|abijas os|o Univеrsitёtes Monёtukabinetё (Муntkabinett)'

Sk. : A. Platbаrzdis: Latvijas divlati kalti no Nor-vёоi jas sudraba naudas, Laiks,1961. g. 7. janv. omnedsmёltningen oсh omprёgIingen av norska s i l -Vermynt ёr 1925, NNU^/l' 1961. g. 10. nr.

oslo Univеrsitёtes Мonёtu kabinetd novietotd etvija ar1925. g sakausёtajаm Norvёфijas sudraba monёt6m un jaun-izkaltajdm AngIijаs, Pol i jas, Lietuvas un Latvijas nauddm.

1925

1926

1 Sаntims

10. Bronza. Ka 7.. bet m.: bez HUGUЕN|N. Kaltuve:King's Norton Metal Company, L imited. Kaltas:5 000 000 gаb.

2 Santimi

11. Bronza. Ke 2.. bet bez HUGUENIN. Kaltuve:Mint, Birmingham, Limited. Kа|tas: 5 000 000

i gab. Si un sekojoёo 2 sant imu kalumiem rel jefsir augstёks.

2 LAтl

12. Sudrabs. Kё 9. Kaltas: 1 114 469 oab.

1928

1Sаnt lms

13a. Bronza. Kа 10. Ka|tas: 5000000 gab. (skaitsattieсas arТ uz varlantu .l3b).

13b. Kа 13a., bеt bez R. zARR|Ьls (sk. 3b).

2 Santimi

14. Bronza. Ka 1 ' l . Kaltas : 5 000 000 gab.

1929

5 LAтl

38

'15a.Sudrabs. Meta autors: R. Zarriцё. Veid;ru dari.nёtёjs: pr. : P. Metсa|fe; m.: G. Kruger Gray.Kaltuve: Royal Mint, London6. Kа|tas: 1 000 000gab. (skaits attieсas arт uz variantu 15b). Pr.:Lawija, simbolizёta kа tautu meita ar vainagugaIvё, uz pleсa vёrpas (s imboIizё agrёгvalst i);lenta ar ierakstu: pa kreisi : LATVIJAS, pa labi :REPUBLIKA. M.: | ie|ais va|sts фerbonis; |auku-m6 zem фerboцa: 19 29 /P|Eсl 5 LAТl. Apmaleg|udа ar ierakstu virzienё pa |abi : D|EVs***sVЁтт***LATVljU*** Caurmёrs: 37 mm;svars : 25 g.

Kё 15a., bet apmales ierаksts v irz iena pa kreis i .(Тauta ёTs monёtas sauсa par ,,Mildu''. Kad nа-сa apgrozibd pirmё kaIuma monёtas, !audis drTzvien izdibinaja, ka daZam no tаm apmales ierak-sta vёrds ' 'D|ЕVs'' atrodas tieёi virs tautu mei.tas galvas. Sёdus pieс|atniekus uzskatTja par, ,Ia imes naudu' ' , meklёja un krёja. Nёkamajosizlaidumos arl bija ёadi ierakstu novietojumi, unIidz ar to tie nebija vairs retums. Таdё! interesepar , ,Ia imes naudu' ' mazinёjёs. Bi ja arT tёdi tau-dis, kas izdibinёja, ka tautu meitas profj|6, novie.tojot monёtu ar ga|vu uz |eju un aizsedzot vai.nagu' matus un vёrpas, ir , 'skaidri ' ' saskatdmsK. U|ma1a gаlvas attё|s).

r931

5 LAтl

16a. Sudrabs. Ka 15a. Kaltas : 2 000 000 gab. (ёisskaits attieсas arT uz variantu 16b).

16b. Kа 15b.

(1961. g. RTgas radiofona raidijumё lаtvieёiem 6r-zemёs, nozаkаjot Latvijas лаudu 1960. g. izdevumu,starp сitU teiсa, ka ,,ёiverTgajiеm'' tautieёiem b0tukluvis vёl si ltёk ap sirdi, ja vir;ri redzёtu nevis veсunaudu fotografijas, bet dolarus.

Тaёu izr6dбs, ka Pad. SavienTba sniedz iespёju sud-raba |atu fotografisko attёlu skatiёanas vietа tos ap.l0kot or ig inаIos : V1eёtorga banka pёrdod ёis monё.tаs! Тё, piem., VДсija, iemaksаjot Drezdenes bank6 uzV;reёtorga bankas konta DM. 28,_, var ieg0t piес|at-nieku;2 |s maksd DM 12'- un 1 ls DM 8'- . Latv i jаPad. SavienTbas valsts banka par 5 ls dod 62, par2 |s 24 un par 1 ls t ikai 12 kapeikas, kas l ieс ina parsoсiё l ist iskёs tr idznieсТbas savdabTgumu...)

1 5b.

19з2

I Santims

17' Bronza. Kа 10. Kaltuve: Royal Mint, Londonё.Kaltas : 5 000 000 gab. (no tam 250 000 g. bija iz-kaltas 1931. g., bet аr gadaskait l i 1932).

2 Santimi

18. Bronza. Kа 1.l . Kaltuve: Royal Mint, London6.Kaltas: 5 000 000 gab.

5 LAтI

19a. Sudrabs. Ki '15a. Kaltas: 600 000 gab. (skaits at-tieсas arт uz variantu ]9b).

19b. Kа 15b.

1 935

1 Sаntims

20. Bronza' Kа 10. Ka|tuves: 1. Мint, Birmingham,Limited, un 2. King's Norton Mеtal Company,Limited. Kaltas : 5 000 000 (katrа kaltuvё pa2 500 000 sab.).

r937

Likums par pirmo 1 sant imu monёtu kalёanu Latvi jatika pieцemts 29.9. 1936. g. ApgrozTbа tёs izlаida, sa-kot ar 16.4. 19З7. Uz spiedes of iс iё|o iedarbinбёanukaltuvё bija ielugti : toreizёjais finanёu ministrs L.Ё!is, Valsts saimnieсibas departamenta direktors J.Skujeviсs un viсedirektors H. Lie|manis, Latvijas Ban-kas padomes priekёsёdis A. K|ive, daZi augstikie Fi-nanёu ministr i jas darbinieki , kа arT gaIvaspi lsёtaslaikrakstu l idzstrddnieki. Аtklаjot jauno darba posmuValstspapТru spiestuves darbё, finanёu ministrs teiсarunu, kur, starp сitu, uzsvёra: ,,Savu naudu esam iz-Iaiduёi gandriz jau no pirmёs valsts pastdvёёanas die-nas. LTdz ёim mёs esam pagatavojuёi tikai banknotes,bet tagad pirmo reizi sёkam kalt paёi savu mеtallanaudu - pirmo reizi kopё ilgiem nebrTves gadiem. Tieb0s t ikai 1 sant ima gabal i , bet no sant imiem kr i jas lat i ,no lat iem simti , tukstoёi un mi l joni . ' ' P irmo spo2o paёuzemё kalto santimu pasniedza Ёlim; ndkoёos tiri ' 'si l-tus' ' salёma pйrёjie svinтgа brT2a dalTbnieki. Ka|tuviierikoja 1936|7. g.; atklaja 17.3. 19З7.

Spiedes kapaсitdte bija 2000 |тdz 4000 monёtustund6. Pёс monёtu izkalёanas un to parbaudiёanas

tаs ar automatiskаm skaitТёanas mаёTnam ieskаitijap|ombёtos l inu аudеkla mais iцos un nogбdёja Latvi jasBankd. (Sk. launёkёs Zipas resp. Rits 1937. g. 18.martб.)

23. att

1 sАNr//иs

21 . Bronza. Meta autori : L. Libеrts un A. Apinis.Veid4us greba: A. Apinis (maksl . N. Strunkessniegta informaсija; kada сita informёсija pauZ,ka veidgti izgatavoti ёrzemёs; kur un kas tos da.

. rinаjis, to ёTs ziDas sniedzёjs nezinёja). Kaltuve:Latvijas ValstspapTru spiestuve un naudas kaltu-ve. Monёtu ripinas izgatavoja Deutsсhe Metall-werke, Dortmund. Ka|tas: 2 700 000 gab. (ofiсiёli;sk. nr. 25). Pr. : pa kreisi un pa labi : viena vdrpa;|aukum6: 1 l 1937 / sANTlМs. M.: mаzais valstsфerbonis; vairoga apakёёjo da!u apWe; ozoIlapas.(Uz 1937._1939. g. kaltаm 1 un 2 santimu monё-t6m heraldiskа tinktйra ir tikai vairoga аugsёjaIaukumi.) Augёa vid0: LATV|JA. Caurmёrs: 17mm; svars 1,8 g.

24. att.

2 sANтlI\nl

22. Bronza. Мeta autori, veidцu grebёjs, ka|tuve unr ip inas:. kd 21. Kaltas: 44600 gab. Pr. un m.: kё21., bеt сaurmёrs : 19 mm; svars: 2,0 g.

2 sant imu ar gadaskait l i 1937 kalёana bi ja izdа-rama saskand ar Kreditnol ikuma (1935. g. izd.) l lp ie| ikuma noteikumiem, skaitё 5 000 000 gabalu(УУnr. 19. 1937. g. 25. jan.). Bet nol ikumaёo monёtuсaurmёrs bi ja iespiests nepareizs: ]9 mm' Jaunava|sts monёtu ka|tuve monёtu ripi;ras pati neizga-tavoja, bet tаs l ikumё noteiktё сaurmёra pas0ti-nаja Vасijа. Vё|аk, monёtas kalot, nevienam ne-ienaca prёta salTdzinаt agrаko un ёT kaluma mo-nёtu сaurmёru, kёdё! tёs tika izkaltas ar nepa-

з9

reizu сaurmёru. Kad pirmа (un Vienтgа) ёo 2 san.timu partija _ 44 600 gab. - bija gаtava, to no-deva Latvi jas Bankai . АrT tur ёo kJ0du nepamanTja,un jaunёs 2 santimu monёtas iz|aida apgrozTb6.DrTz vien RTgas te|efona kantoris piedzTvoja pёr-steigumu: te lefona automatos 10 sant imu viet6vairumё bija jaunie 2 santimi. тauta bija atr,i uz-tverts, ka 19З7. g. 2 sant imi un 1922. g. 10 sant imii r v ienёda l ie luma un ka ёos 2 sant imus Var I ietottelefona automatos 10 santimu vietё. Pret ёo b|ё-diSanos nekavёjoties spёra pretso!us: bankё vёlesoёos 2 sant imus aizturёja un izIaistos сentёsieviIkt atpaka|. Pasta un telеgrafa departamentsizdeva rTkojumu par jaunа izIaiduma 2 sant imu ap-maiцu: ' ,Jaunё iz lа iduma 2 sant imu gabal i i r t ik |Ёdzigi 10 sant imiem, ka te lefona automatisk ie nau-das iеkasёtaji nespёj tos atё]firt, tёdё!, saskar1aar F inanёu ministr i jas noradTjumu, iestаdёm nok| ient iem sanemtie jaunё izIaiduma 2 sant imu ga-bali apgrozTba nav jёlai2, bet jёuzkrdj un katramёnеёa pёdёj6 diеn6, iesai4oti atseviёl!а vёrts-vёstulё, kё |iekёs pаrvedumu sumas (Pasta not.|| d. 86. p ') jа iesuta RTgas ga|venajam pasta kan-tor im, glab6ёanai |Tdz turpmakam departamentarTkojumam.,' (152. rTkojums. Pаsta un TelegrafaУёstnesis, nr. 37, 1937. g. 10. septembrт).

ValdTba izdeva noteikumu par Kreditnolikuma llp ie l ikuma grozтjumu : , , . . . 2 sant imu gabalu dia-metru 19 mi l imetr i atv ietot ar ]9,5 mi l imеtr iem' '(W, nr.66' 1938. g.22. martё).

K|udainais сaurmёra apzTmёjums atrodаms no-teikumi paг 4. (t.i. iepriekёёjo) 2 santimu izlaidu-mu. Тas pubIiсёts yy 150. numurа, .|931. g. 11. j0-I i ja ' un tur i r iespiests:, ' . . . monёtu diametrs 190/omm.'' (Tёtad man sav6 laikd sniegtd informёсijapar maёTnrakstitёjas k!udu, ka vi1a 191/z mmvietё uzrakstтjusi 190/6, neattieсas vis uz 1937. g.21 ' janvёуa noteikumu, kd es to atrеferёju Latvijasnaudёs, 1960. g' izd',24. lpp., bet, k6 tagad re:.dzams, k luda radёs jau 1931. g., un turk|аt ap|amoo/s zimi neviens, patWkorrektors, nav pamanijis.)Rakstot 1935. g. Kreditnol ikumu, kёds i r gan o/gzтmi atmetis, bet nav p0lёjies pёrbaudтt 2 santimuтsto сaurmёru, kаdё! nol ikum6 ieviesаs k!йdainaisёТs monёtas сaurmёra apzimёjums, kas valstij sa-gadёja prevus zаudёjumus.

So monёtu ievilkёana ritёja gausi, jo daii Jaudistas paturёja pie sevis, Iai joprojёm varёtu iz|ietot, ,|ёtаm sarunаm' ' . Tomёr pamazёm . l937. g ' 2 san-timi kluva retёki, un tad tos varёja dabot vairs ti-kai pie monёtu tirgotаjiem, s6kumё par 50 santi-miem, vёl6k par latu gabala. Uz ёrzemёm t ie no-kluva nel ie lё skaitё. Cik аtсeros, 1938. g. kёdsko|lekсionёrs ridzinieks pёrdeva, 6kiet, 200 gab.kёdam monёtu tirgotаjam ASV. Vienu |aiku ёie 2santimi monёtu tirgotаju ofertёs nebija sastopami.1967. g. tie paradTjas atka| arvёrtёjumu ap $ 20.00.Тё maёTnrakstтtajas k|йdas dё! 19з7. g. 2 santimiir tapuёi par Latvijas otru retаko monёtu; pirmaviet6 paёlaik ir 1938. g" 2 santimi (sk. nr. 24).

19з8

7 sАNr/Мs

23. Ka 21. Kaltas : 1 900 000 gab.

2 sANтlI'/Il

24' Bronza. Ka 22.' bet сaurmёrs: ,l 9,5 mm.

25 att

Pёdёjais Latvijas va|dlbas noteikums par sтkаs me-tal|a naudas iz|aidumu, publ iсёts yy 66. nra..1938. g.22. martб, skan ё6di : ,,Astotё izIaiduma viena santimagabal i un 6. iz|а iduma divu sant imu gabaIi izgatavoja-mi saska;rё аr KreditnoI ikuma (1935. g. izd.) |I p ie| iku.ma noteikumiem skaitа 5 000 000 gaba|i katrai ёai nau-dаs v ienibai . ' '

Tёtad valdibas nodoms bi ja jau 1938. g. papi ld inat2 santimu rezerуi, jo tё sakarё ar 1937. g' k|йmTgo ёisvёrtTbas izgatavoёanu bija re|ёtTvi neIieIa : LatvijasBankas krёjumd atradis 5 713 000 gab. (Laikё no 1922.g. l idz 1937. g. no izkaltajiem 29544 600 gab., ieskai-tot 1937. g. kalumu, 23831 000 gab. atradёs apgrozT-bё; sk. tё lak tabulu datus.) Taёu ёis nominёls ar gаdaskaitl i 1938 apgrozтbа nebijа sastopams' Ne сTtTgiemonёtu krёjёji, ne ari banku kasie1i, kas mek|ёja jauminёtёs ,,retаs' ' monёtas un r0pтgi pёrbaudija sik-naudas or iо inа|mais inu saturu, nevienu 2 sant imu аr, '1938' ' neatrada. Sis apstak| is I ika seсinёt, ka kaltuvekaut kada iemesla dё! nаv reёlizёjusi valdTbas riko-jumu. So faktu apst ipr ina arT of iс iа l ie avot i . Viens notiem ir Annual Report of the Depuiу Master of theRoуal Mint, Тower Hil|, London6. Uz tur publiсёtajёmziцёm var absolut i pa!aut ies : tаs t iek ievёktas noattieстgаs valsts Finanёu ministrijas. Sёjumё par .l938.

g. pasaulё izkaltajdm monёtim ir ziqras arT paг Latvijёkaltajаm, bet tаs attieсas tikai uz .l sаntima monёtu.Par to zir.las ir 3 vietёs : 32. |pp. - kаltаs monёtasаpraksts: , ,Latv ia. - The сoins struсk dur ing theyear Were the newly designed one sant ims pieсes inbronze' Тhe obverse bears the design 1 santims, oneither side аn ear of сorn, and beneath, the year ofmint ing. Тhe reverse has the minor сoat of arms, andthe insсr ipt ion Latvi ja. ' ' 84. Ipp., nodа|а: ' ,Coinagesof Foreign Countr ies-сont inue| ' ' i r ё6das z i1as: ' 'LAT-VlJA. ILatvian Мint.] Meta|. Bronze. Denomination.

40

One Santims. Pieсеs. 1,900,000. Value. Lats. 19,000Е 752. ' ' 88. lpp. i r ' 'Appendix No. |Х: ' ' ar ' 'summaryof thе Coinages of the World, .| 938''. Par Latviju se-kojoёas z iцras: a i|ё ' 'Copper, Bronze and Aluminiumbronze. Pieсes: 1,900,000'', ai|ё ' 'Value Е752'' un pё-dTgi a iё ' 'Tota|. P ieсes: 1,900'000. Value: я752' ' '

Otrs avots - Eiropas Banku ApvienTbas (birojasёdek|is Vinё) pub|iсёjumi. Tie rёgulёri sniedza infor-m5сi ju apvienibas loсekJiem, kёda papTra nauda unmonёtas i r l ikumTgi maksaёanas lTdzek! i , kё arT z i;raspar to viltojumiem. 1937. g. tika izdota Handbuch derBanknoten und Manzen Еuropas. Turpmdkajos gadosЕrkennungszeichen. ZugIeich Nachtrag zum HandbUchder Banknoten und Manzen Еuropas. so grimatu untёs papildinаjumus pies0tтja vienjgi apvienTbas loсek-! iem un kr iminёlpol iс i jas iestёdёm; pr ivаtpersonаmun publ iskam bibl iotёkёm ёo izdevumu iegadе bi ja|iegta. Ari ёi iestEde zir;as par monёtаm ievёсa noatt ieстgas valsts F inanёu ministr i jas.

Ziqas par V un Vl 2 sant imu kalumu ir publ iсёtasЕrkennungszeichen, Mai 1940 (15), |||. Abteilung L-e-2.Abiem kalumiem ka kalёanas gadaskait| is i r uzdots:.l 937' 1939. Nakoёаjё izdevum6, kas datёts ar ,,gёrz1941 (4.) ' ' un ёi fru , , l | . Abtei lung L-e- l ' ' , 4 ' |pp. i r a iz-rбdTjums: ,,V. Prёgung, Prёgungsjahr 1937'' un ,,Vl.Prёgung, Prёgungsjahr . l939. ' '

тetаd 2 santimu monёta ar gadaskaitl i 1938 nekurnav minёta. ]966. g. atk|бjas, ka ёim abаm iestаdёmLatvi jas F inanёu ministr i ja i r sniegusi nеpareizas z i-цas: 2 sant imi ar gadaskait l i 1938 bi ja kalt i . lnformё-сiju par ёis monёtas eksistenсi sar.lёmu no E. Vinсov-ska, kas ziqoja, ka kёds RTgas numizmats, izpёtot3 spai4us (apm. 50 kg.) ar sant imu monёtаm' atradis3 gab. ar gadaskait| i 19з8.

RodЭs jautёjums: kёpёс Finanёu ministrija nqbijasniegusi z iDas par ёo monёtu ka|ёanu? Ministr i jaszinas, protams, bazёjёs uz tаm ziqёm, ko t6 saцёmano ka|tuves. Lidz ar to rodas aizdomas, ka ka|tuvёsakarё ar ёo monёtu ka|ёanu bija notiсis kaut kastёds, ka tа z inojumu par 2 sant imiem аr gadaskait l i1938 nevarёja sniegt, resp. zinёmu apsvёrumu dё! no-|ёma izdаrTto ka|ёanu neizpaust.

Pirms apm. 25 gadiem, vaсot materi6|us par Lat-vijas naudu, rakstTju ari prof. L. Libertam (vi;rё no 1936.g. l ldz 1940. g. bija Valstspaplru spiestuves un naudaskaltuves direktors) un lr]dzu sniegt man informёcijupar tаm zTmTgajёm epizodёm, ku;.as vi1ё, ёai amаt6b0dams, piedzivojis. Toreiz par 1938. g. 2 santimiem,protams, nevaicdju, jo to eksistenсe vёI nebija at.klata, bet Virlam, jadoma, ёis starpgadTjums bija zi-nams. Liberts to|aik k|usёja. 1966. g. atklёjums, diem-iё l , nёсa 7 gadus par vёlu: L. L iberts mira 1959. g.

Nos|ёpums, kas saistёs аr 1938. g. 2 sant imiem,tagad jalnko atrisinаt ar hipotezi. Viens ir skaidrs : ёomonёtu kalёаna 1938. g. bija ka|tuvё plёnota. To lie-сina izgatavotё ёtanсe. Tаёu ar to viеn kaIёanu veiktnevarёja: tr0ka ripi;ru. Тёs vajadzёja izgatavot jaunа- 19'5 mm - сaurmёrё. Hipiрas ka|tuve, ka minёts,pati neizgatavoja, bеt pas0tinаja Vaсijё. Tаtad tаs ri-pi1as ar nepareizo _ 19 mm _ g3цrrn@rц, ku;as pa.

I ika pёr i no. l937. g. kaluma (4955400 gab.), b i ja jаno-s0ta uz Vёсiju sakausёёanai (сitam nolйkam ёTs ri-p iцas nebi ja derTgas, jo to l igёt0ra bi ja pieskaцotaLetvijas bronzas monёt6m). PapiIdus bija vajadzigaIlgatrira 44600 ripi;r6m, t. i. atbiIstoёais vairums jau-nаjam 5 000 000 gab. kalumam.

Ligаt0ra, iz| ieta st ienos, bi ja jёvelmё tаdа biezum6,ka izсirsta ripi;ra аtbi|stu tam svaram, kёds bija no-teikts l ikumё. TurkIat bi ja jё izgatavo ar i jauni r ip iцuizсirtёji.

Sfi iet, ka ёo ripi4u izgatavoёanas proсed0ra aizka-Vёja to piegёdi' un kaltuve tаs sanёma tikai 1939. g.(1938. g. izkalto ' l sant imu skaits - 1 900000 gab.-Iieсina, ka ёis ripinas ir piegаdаtas kaltuvei pirmёs,bet tomёг tik vёlu, ka kaltuve varёja izkalt tikai apm./3 no paredzёtё skaita - 5 000 000 gab.) Parasti,sakot ka|ёanu ar jaunu ёtanсi , spiedi _ minimёld jau-da - iedarbina tikai uz da2iem aсumirkliem, |ai t0litvarёtu parbaudTt, kё kalums izdodas. KaIёanu veiсa aragrёk izgatavoto ёtanсi , t . i . ёtanоеi b i ja gadaskaitI is1938. Sekojoёё parbaudё atk|ёja, ka ir notikusi loti

. nelaga kJ0da : gadaskait l is neatbi lst ka|ёanas gadam_. tam jаb0t 1939!

Ka|tuves vadiba nokluva spruk6s. Ziрojumd minis-trijai par 1939. g. darbTbu b0tu jiuzdod, ka notikusik!йda un z in6ms skaits jauno monёtu izkalts ar gada-skаit l i 1938.

lznlсinбt ёis k!0daini izkaltаs monёtas ,,pa kluso''arт nevarёja : spiedei bija Valsts kontroles ierёdрaplombёta automatiska skaitiёanas iek6rta, kаs reфis-trёja izka|to monёtu skaitu.

Protams, ёos 1938. g. 2 santimus varёja iznтcinаtof iс iё l i , bet t6dё gadi jumё par not ikuёo misek| i b i jajёsniedz ziрojums Finanёu ministrijai, tai savukirt bijajaIndz Valsts kontroles atlauja ёёdаi riсibai . Lidz arto - neizbёgami - ё is negadTjums k.!0tu z inёms sa-biedrlbai, un avT2u lTdzstrddniekiem brltu viela rakstiemar sensaсijas piegarёu. Kaltuve taptu par !au2u ap-smiekla objektu: 1937. g.2 sant imus izka|a neparеizaсaurmёr6, 1939. g. ka|t iem _ kJ0dains gadaskait l is .

Vаdoё6s personas, apsve!.ot k!0mтga stavokla se-kas, acimredzot nolёma ёo starpgadТjumu noklusёt.Pйrёjos 2 santimus Iika izkalt ar jaunu - .l 939 - ga-daskaitl i un aplami ar 1938 izkaltos kluslba ielikakёda mais i4a kopa аr 1939. g. monёtёm un nodevaLaWijas Bankai.

Latvijas monёtu krajёjiem bEtu interesanti zin6t, kё-di skaitё 2 sant imi ar 1938 t ika izkalt i ' Taёu to izdi-binёt nevar, jo mums nav z in6ms, с ik i |g i , kalot pёr-beudes eksemplarus, spiede tika darbinata. Еventu-ilais skаits var svаrstities starp 30 un 60 gab. Ka ёie2 santimi ir Latvijas retаkа monёta, par to ё|ёpi navjd|au2. Bet viena piezтme ir viet6: juridiski ёTs mo-nёtas nevarёja bOt par Iikumigiem maksaёanas lI-dzekliem. Тёs bija izka|tas un izlaistas apgrozТbd ne-Iegёl i .

Sk. A. P|atbёrzdis,2 santimi 1938, кR 1967. g,4|69.'5|7О. nr; Sё|lsynta baltiska mynt, NNUМ 1967. g.6. nr.;2 sаntimi .1938 fr6n Lettland. NNUм 1968. o. 5. nr.

41

19з9

1 sАNТ/Ms

25. Ka 21 . Kaltas: ofiоidlu zi4u trйkst; a|ternёtTvi :3400000 gab., t . i . kё VlI un VIII iz l . at| ikumi (Vl liz|. kalamo monёtu skaits bija noteikts 3 000 000gab., bet ar 19З7 izka|a 2 700 000 gаb., iztr0kums300000 gab.; Vl l l iz l . kaJamo skaits: 5000000gab', ar 1938 izkala 1 900 000' iztrйkums 3 100 000gab.).

2 sANтlMl

26. Kа 24. Ka|tas: ofiсiёlu ziцu tr0kst; alternаtтvi zem5 000 000 gab.' jo ёёds skaits bijа noteikts V| iz-

Pirskats pаr izkalto monёtu skaitu

laidumam, bet tajа ieti|pa arт tagad atkldtаs mo-nёtas ar 1938: to skaits nav zinёms.

*

Tauta santimu un |atu monёtas biezi saukаja deminu-tТvё: sant inё, sant in i , resp. lat i r1ё, Iat iц i . Jaunieёi_skolnieki l ietoja ar i : sanёuks, sanёuki .

Vecie laudis, seviё}i sievietes un nabagi, daйkёгtsantimus dёvёja par kapeiсiц6m.

Penkules baznTcas zvans esot skandindjis: ,,Simsantims, tam santims, man paёam divi santimi!' ' (NoLatvijas folkloras krdjumiem. Latvijas Saule 69172, Ri-gё 1928.) r

1 2 5 10 20 505 000 000 10 000 000 15 000 000 15 000 000 15 000 000 9 000 0004 990 0001 680 0001 900 00013 320 000 4 100 0005 000 000 5 000 000

250 00025 000 000 4 750 0005 000 0Q02 700 000 44 600

l;33 333, ) s ooo ooo

Gads Sant imi

192219241 9251 9261 9281 9291 9311 9321 9з51 9371 9з81 9з9

Pirskats par apgrozтbi biiuёo monёtu skaitu

9 000 000 | 0 000 000 7 500 000 з 600 000

1

1 0 000 000о зБsзr1 114469

1 000 0002 000 000

: 600000

Gаds sаntimi Lati

192З19241 9251 92619271 9281 9291 9301 93119З21 9331 9341 9351 9з61 9371 9з81 939

l .o.

1 940

15 000 0007 200 000I 375 000

11 480 00013 1090001 4 755 0001 6 627 0001 I s55 0001 I 478 00020 562 00022 250 00024 083 00025 731 00027 465 000З2 1з2 000з4 220 000

з6 81 5 000

21 0 000 000I 355 0009816000

1 1 914 0001 3 384 0001 4 679 0001 6 245 0001 7 963 0001 I 325 0001 I 580 000'l I595 00020 940 00022 1 90 0002З 174 00023 Bз1 00024 954 000

27 7з2000

201 3 925 0002 541 0002 692 0002 994 00032720003 443 000з 696 0003 997 0003 731 000з 795 0004 083 00044150004 550 0004 770 00053150005 s64 000

5 895 000

506з0 000803 000679 000753 0001 23 000889 000838 000863 000600 000631 000824 000896 00091 I 000972 0001 92 000229 000

5 l012 000 000 13 000 0005 790 000 62240006 446 000 6 957 0003 566 000 4 907 0003 866 000 5 341 0004 196 000 5 701 0004 547 000 5 981 000s 020 000 6 340 0004 78B 000 5 9з5 0004 876 000 6 012 000s 267 000 6 438 0005 715 000 6 859 0006 104 000 7 067 0006 459 000 7 354 0007 з27 00o 7 976 0007 984 000 B з22 000Ziryas nav pub|iсёtas

B 278 000 I 547 000

125

I 080 000I 790 000 4 467 000I 263 000 6 638 0007 124000 65600006 541 000 6 485 0007 028 000 6 44з 000 52 0005 922 000 6 1 1 7 000 946 0005174000 561з000 15960004 690 000 4 897 000 2 261 0004 925 000 4729000 24020004 895 000 4 418 000 2 518 0004 805 000 4 210 000 2 780 0004 8з6 000 3 966 0о0 2 715 0005 208 000 4 153 000 3 005 0005 189 000 4 185 000 з 252 000

Zi1as nav pubIiсёtas

7 4з3 000 5 B99 000 3 350 000

64522

2z

2 423000

Papirnauda

Emitёtаjas: 1. Latvijas Banka,ministrija, Rige.

RТga' un 2. Finanёu

LAтVIJAS BANKAS NAUDAS ziMЕs

Pirskats pаr izlaidumiem untechnisko izveidoiumu

lzlaidumi. Iekavёs datums, kad izlaiёana paziцota.10 latu. Viens izlaidums 1922 (gadaskaitl is uz zi-

mёm nav iespiests).20 latu. l iz|. (paziцojums par izlаiёаnu nav pub|i-

сёts' zimes apraksts W 68. nrd, 25.3.1925); Il iz|.:1925 (з0..l .1 926).

25 lati. I izl.: 1928 (26.9.1929); l l izl. : '1938 (1.9.1938).50 latu. I iz| ,:1924 (21'2.1925): || iz| .:19з1

(3.1 0.1 e3s).100 latu. I izl.: 1923 (20.12.1923); ll izl.: 1939

(3.s.1e39).5ф latu. Viens izl. (20.12,1929).

Paplrs. Naudas zTmes tika izgatavotas uz ipaёi ёimnol0kam rаZota papira ar vai bez 0denszimёm. Тo iz-gatavoja Latvijа un Anglija.

odepszimes' а. PTtas vi!цu |entes (101. att); ra2.:Portals Limited, AngIijё. b. P|atas viJnu jos|as (97. att.);raZ.: LTgatnes papтra fabrika. с. Tautu meita (102. att.).d. Galvas detala no Lawijаs tёla BrаJu kapu noslё-guma siend (105. att.) e. K. Ulma4a galvas profi ls (106.att.)' PapTra ar 0denszTmёm с.-e. ra2. : Porta|s Limi-ted' Angl i jё.

lespiedkrёsas. Lata perioda zimju iespiedkrёsas ne.bija vairs pieskar1otas Krievijas сara laika zTmju kri-sаm; metu autoriem nokrёsu izvёlё bija brTvas rokas,bet zTmju paraugnovilkumus tomёr iespieda vairakёskrёsёs un no tаm izvёlёjёs to, ku;u bankas padomeakсeptёja.

Iespiedtechnika. lzqemot pirmo 1922. g. pagaiduzтmi, kas iespiesta l itografiskа teсhnikё, parёjёsiespiestas va;a grebuma vai kombinёta Va!.a grebumaun ofsetа (|ito) iespiedumё.

Splestuves. 1' Valstspapiru spiestuve Rтgа (1937. g.of iс iё la is nosaukums , 'VaIsts papТru spiestuVe' ' mai-nits uz ,,ValstspapTru spiestuve un nаudas kaltuve'';kopё 1936. g. spiestuves pdrva|dnieks bija L. Liberts).2. Waterlow & Sons Limited, London. 3. Bradbury,Wi|kinson & сo. Ltd., New Malden' England.4. Тhomasde |a Rue & Co. Ltd., London. Latvijё iespiеstаm zт.

mёm spiestuves nosaukums ir t ikai uz 1939. g. 100 lszTmes, tёs pr iekёpusё. AngIi jё iespiestёm zTmёm no.saukumi novietot i sekojoёi : Water|ow... . l924. un1925. g. 20 |s, 1928. g. 25 |s zimju priekёpusёs, bet1924. g ' 50 |s zTmё abёs pusёs. Bradbury. . . 1929. g.500 |s zTmes rёmT un zem tа mugurpusё, bet1938. g.25 |s zТmё labаs pusёs. Thomas.. . 1934. g. 50 |szTmes ab6s pusёs.

. (Kaut gan Va|stspapTru spiestuve pаkapеniski bijaizveidota par labёko mёkslas graf ikas iestadi Balt i jasValstтs ar gravёёanas, VaJ.a iespieduma, l itografijas,ofseta, tipografijas, galvаnoplastikas u. c. darbniс6mun jau 192З124. g. varёja iespiest bаnkаs 100 |atu zT-mes Vara grebuma iespiedumё, tomёr ёo zтmju iespie-dums nebi ja piet iеkoёi nodroёinёts pret v i l tojumiem.Тёpёc drTz vien apgroziba parаdijёs viltotas 100 latuzimes. Bankai ёie viltojumi sagadёja rаizes, t6pёс no-lёma zimju izgatavoёanu nodot Anglijas pasau|slave.najДm banknoёu spiestuvёm. Т6s p|aёo pieredzёjumuun teсhnisko resursu dё.| pamatoti tiek Uzskatтtas partadam, kas spёj zтmes izgatavot perfektа izpi|dTjumё,nodroёinoties pret viItojumiem. 1924.-1938. g. Anglijёiespiestаs zТmes tieёim ir grafikas meistardarbs, betizpiIdTjums ёabIonisks spiestuvju tradiсiju Un rutтnasietekmё. Attёli dаrinаti pёс materiё|iem, ku;us bankapiesOtija spiestuvёm. Tie bija: latvju ornamenti, da-йёdi fotouzl;rёmumi, piem. : vаlstsviru u.с. portreti,RTgas, Daugavas, dabas u.с. skati. Spiestuves m6ks|i-nieki ёo materiаlu un savus elementus sakombinёjakopё, k6dёJ iznakum6 bi ja st i lu un attё lu jukums.)

Zimju teksti. Va|sts valodd un jaunaja ortografijа.

Seriiu burti. Uz tёm zтmёm, ku;.as bija paredzёtsizlaist pёri par 1 000 000 gab. (praksё tas ne visosgadTjumos tika reёlizёts) ir seriju burti, uz pёrёjamtikai kontrolskait|i. ёeit uzdotds zi1as ir ptrцemtas no:Latvijas Banka. Centrёlё grёmatvediba. Apgrozibё iz-Iaisto zimju grAmata. No 1. novembfa 1922. g. No timVar seсinаt, ka 1922. g. 10 latu zimju skaits viena se.r i ja bi j is 500000 gab. '1923. g. 100latu - 160000 gab.1928.9.25 latu - 500000.1929.9.500 latu -94100 (?). 1938.9.25 latu - 1 000000. 1939. g. 100|atu _ 1 000 000. Pёrёjas: 1924. g 50 latu _ 500 000gab. 1925. 9.20 latu - 1 000000. 1934. g. 50 latu -1 000 000.

S/epenie kontroles burti- Tie ir uz 1924. g. 20 un 50latu zimёm ёёdas kombinДсijёs: A/P B/Q с/R D/s

g. 9. nr.

Ziqas par atseviёldm zтmёm un to аpraksti

1922

10 LAтU

1. 160 X 105 mm; 9. zala; t' zala. Provizoriska naudaszтmе; kа vаlsts kases zlme 7. (sk. 28. lpp.), bet arjauna nosaukuma uzspiedumu pr iekёpusё un vёr-tTbas apzTmёjumu abёs pusёs sarkanё krasё, l ito-grafiskа teсhnikё. Saцemtas no ValstЬpapTruspiestuves: 1922. S. 2. nov. 28' nov'A 000001-500000; 30. nov. _ 192З. g. 3. janv.

B 000001-500000; 1923. g. 5' janv. - 30' janv'

с 000001-500000; 1923. g. 8. martа _ 27. aprl|iD 000001-500000; 192З. g. 28. aprт|T _ 1924. g'

15. aor i l i Еoo0001_420000; sanеmtas no glabё-

tuves . l924. g. 24.nov. E420001-450000; noValstspapTru spiestuvеs 1924. s. 22. nov.

44

Personаs, kas paraksttja naudas zimes. LawijasBankas padomes pr iekёsёdёtaj i : Ringold KaInings(1922-1927), J. Celms (1927-1931), A. KITve (1931-1939). Ga|venie direktor i : Edg. Sсhwede (1923-1927), K. Vanags (1927-1939).

Visi oaraksti uz ztmёm ir faksimils.

Е45000,l_450700; ap$rozjbё atradas uz 11. okt.1940. g. 200 gab. (STs un turpmёk sniеgtas zir;asparnemtas no i Latviias Banka. Centrёla grёmat-vediba. Apgroztbё izlaisto naudas zimju grёmata.No 1 ' novembуa 1922.9.). Uzdrukas meta autors :R. Zarr inё. Pr.: augёё pa kreis i un apakёa pa

labi : burts (A. B, C, D, Е) un ks. - vio|etё krёsё.

Paraugzimes. 1. kа 1., bet ar A 000000 un perforё.jumu: PARAUGS (burtu augstums 15 mm). 2 ' ka.l ., bеt ar iespiedumu tikai vienё pusё un D 000000;perforёjums ka 1. 3. ka 1., bet F (!); perforёjumskа 1.

n:!.t-.;l : ' ' l : . - i . i - ;j . - :- ' - . : ' ' : ' i

{:1'#tj'!

i .r,:'ii:ii

,,rt::,!lir1

tl?ll iliу.]]ii,rlit

45

26 att.10 LАтU

1 923

100 LAтU

2a. 152х86 mm; z iIa; meIna. Sanemtas no VaIsts-pаpiru spiestuves un iz la istas apgroz\ba: 1923. g.20' deс. - 1925, g. 1. okt. A000001-090000;1927' g. 22. okt. - 19. deс. A 090001-110000.Мeta autors : R. Zarr iцё. Va;ё grebis : K. Krauze.P.: Latvi ja, Lтgatnes PapTra fabr ika raiots. U.:р|atas v i|цu jos las (97. att .) . lеsp.: VaIstspapТru

46

l €

27 att.

spiestuvё; iesp. teсhnika: vara grebums. Apr.pr. . : auQёб pa kreis i un pa |abi burts (A) un ks. _vioIetё krasё. Parakst i : PADoMEs PRlЕKssЁ-DЁTAJS: Ringold Kalnings. GALVENAIS DIRЕK-TORS: Sсhwede (Uz zTmёm: A000001_110000).М. : pa kreis i : sёdoёa tautu meita ar r0pnieсibassimbol izёjuma atr ib0t iem (veser i un zobratu) |a.

bajё roka; apakёa : enkurs (jйrnieсIbas simbols)un ar Virvi аpsiets sainis (tirdznieсiba); pa |abi :sёdoёa Iauksaimnieсe ar labibas k0|i kreisaj6rok6; apakёб: grozs ar aug!iem un saknёm (lauk-saimnieсTbas simbo|i). Aizmugurё: vid0 ozo|s, pakreisi r0pnieсTbas ёkas, pa labi lauku m6ja. Apak-ёё vid0 : l ielais vаlsts фerbonis heraldiskа tink-t0rёjumа (ёёds фerboрa attёls ir uz visёm turp-mёkёm naudas un valsts kases zTmёm un t6pёсsekojoёos aprakstos netiek minёts).

2b. Saцemtas no Valstspapтru spiestuves un izlaistasapgrozibа z 1928. g. 29. jйn. _ 28. deо. A 1 10001_1210oo; 1929' g. 25. marta - 20' deс. A 121001-125000; 1930' s. 15. deс. A 130001-135000;(ieraksts par A 125001-130000 tr0kst); 1932. g.13. febr. - 1933. g. 2. nov. A 135001-160000.

Apgrozibё (kopa ar 2a.) atradas uz 1 1. okt. 1940. g.11 800 gab. Parakstos amatu apzтmёjums kё 2a,bet сiti personu vДrdi : 1. J. Celms, 2. K. Vаnags(uz zimёm A 110001-160000).

Paraugzimes. KА 2a' un 2b., bet A 000000 un per-forёjums: PAHAUGS (burtu augstums 9 resp.14 mm).

Sis naudas zТmes gravTru noviIkumi ar detaJёmdaZddёs stadijas bija izk!uvu6i - nav zin6ms, kad- no ValstspapTru spiestuves. Sk. J. Ronis, Latvi-jas Bankas .1923. g. 100 latu naudas дmes, LFK1966. g. 1160., 3162. nr.; KR 1967. g. 4/69. nn-1970. g. 29. maijd ёie novi|kumi, sakаrtoti 28postenos vёrtibd no DM 120,_ |idz 250'_, kop-summ6 par DM 4530,-, tika piedёvёti vёсu firmasTietjen & Co. 0trupё.

47

1924

- j ;r

"'. ;e::':.'.1'9ii;,.", .:.' fl:Y,Ёff }trffY!.;.. ".';,' .'.;.:; ; -"L1i;119:!;:;;.,ii;."ll;1;1;"

;,,-:"ч

20 LAтU

3. 135Х75 mm; dze|tеna; oran2a; pelёka. lzgatavo-tаs : z iцu tr0kst (grёmatа par iz|aistаm zтmёmnav uzrаditas, bet VУ 1926, g. ]3. martё iespiestapazi lojuma ir te ikts, ka STs zтmes iz lem no ap-grozТbas |Idz 1926. g. 1. mai jam); i r pamats pie-nеmt, ka pasutinаtas .l 000 000 z. ApgrozTbё bijat ikai da2as stundas, jo bankё t ika konstatёts, kаzтmju papirs i r traus|s un ieSpiedums pavirёs :pr iekёpuses iespiedlaukums bi ja apm 127x67 mm,bet mugurpuses _ tikai 124х6З mm |ie|s. Тбpёсiz la iёanu pаrtrauсa un jau iz la istas ievaсa atpaka!.No apm. 400 iz la istёm zTmёm tai paёa dienёieviktas atpaka! 200 un vёlёk 120 zImes. Ap. 80

48

28 att.

palika taut6, galvenokart krёjёju rokёs. Liela daJano tаm, ё| iet, i r gёjuёas zudumё, jo no krаjёj iemieVаktаs z iцas l ieс ina, ka uzgIabato skaits varbOt apm. 30. Meta autors: V. Krйmi1ё. Gravie; i :spiestuves; vёrdus spiestuve neizpauda. P.: ang!u;ra2': nav zinёms. 0. : nav. lesp. : Waterlow & SonsLimited' London; iesp. teсhnikaI vara grebumsun ofsets. Apr. pr. : v idй apa|a ierёmёjuma: sё-jёjs, a izmugurё |auku mаjas. Apakёё pa kreis i unpa labi : ks. _ me|nД krasa. Paraksti ka 2a. Pr.un m. iekёёja robota resp. skujiцu rёmja apаkёё.jos stйJ.os : slepenie kontroles burti.

Latvijas феnеrёlkonsuls Norvёфijб A. Vanags

(Wannag) autoram ir nodevis izrakstu no R. Zarri-6ra vёstules, ku;ё komentёta ёo 20 latu z1mju iz.;rem6ana no apgrozibas. R. Zarriцё raksta: ,,Mantas ir gandarijums par to Latvijas bankas iekгiёa-nu ar tаm Anglijd pasotTtаm naudas zimёm. Viцabija domajusi tur dab0t savas zimes lёtаki un la.bёki un atrёki, un nu izradёs, visa t6 padariёanair iznakusi pavisam otrаdi. Tаs 20 latu zTmes bi-juёas tik l iels brёlis, ka tur starpTba starp divdmdrukdm, ku;.dm vajadzёja sakrist vienai ar otru,bijusi lTdz veselam сentimetram, un 60 laukumu,ku;ё izсё|ies no abu druku nesakriёanas, angli re-tuёёjuёi ar i - sarkanu zTmul i . Тё | ieta i r t ik bez.kauniga un nejёdziga un l ieс ina t ikai par to, с ikzemu ang.li bij m0su bankas kungus novёrtёjuёi,lai varёja iedroёinёties ёitёdus nospiedumus vi-рiem atsEt i t kё naudu. Mёs gan te smёjаmies. . . ' .

Zarriqa sniegtё informiсija prasa paskаidroju.mus: z imes iespiedlaukumu diferenсes v iqrё bi japёrspl lёj is: tёs bi ja platumё apm. 3 un augstumа4 mm l ieIas, tёtad zem 1 сm; mugurpuse nebi jaretuёёta ar sarkanu zTmuli, bet attё|a kompoziсijё

bija no svitram veidots dubultrаmis. Taёu jёpiekritZarriqa vёrtёjumam: zimes bija brala darbs.

K6dё сiti ёTs vёstu|es vietd R. Zarri|ё k|asifiсёspiestuvi k6 ',kёdu

privаtu firmu''. Тё nebija vis,,kada'' spiestuve, ku;ё k!0me notika, bet pasaul-s|avena grafiska iestаde _ tai bija uztiсёta arTBank of Еng|and banknoёu iespieёana' (sk ' A.Kel|er, Die Druсkfirmen des Papiergeldes. Rund-schau der Geldzeichensammler. 5. Sonderаus-gаbe, Dortmund [1953]' 15. lpp.)

Kб redzams, sёkumё ar permanento naudaszТmju emitёёanu Latvijas Bankai gdja gr0ti : pir-mas, paёu majаs iespiestёs zTmes izrёdTjas viegliviItojamas, bet otr6s, Ang|ijа tapuёёs aizсeloja at-pakal un tur tika samaltas papTru maltuvё.

Sk. A. P|atbёrzdis, Interesanta epizode Latvijasnaudasvёsturё, K'1962. g.10. nr.

Paraugzimes. Kа 3.' bet bez ks.; paraksti anul|ёtiar div ie}n оaurumojumiem; pr iekё- un mugurpusёuzspiedums: PARAUGS (burtu augstums 4 mm)BEZ VЕвтiBAs (2'5 mm) sarkand kr6s6.

4 _ Naudа 49

9t;rilb

29. att.

kё pr.

Paraugzimes. Kа 3.

t925

t;тlз0.t 1 .:t .

20 LAтU

5. 135х75 mm; dzeltena; za|a; mеlna. ApgrozTbёiz la istas 1926. g. 30. janv. - 1929. g. 21. okt.000001_1000000; apgrozTbё аtradas uz. l . l . okt.1940. g. 39 000 gab. Meta autori un gravieli : kd 4-P., spiest. un iesp. teсhnika: ka 3, Apr. pr. : v id0pirmб Latvijas valsts prezidenta J6;ra ёakstes(dz, 1859, m. 1927) portrets. Augёё pa kreisi un

30. аtt.

pa labi: ks. - sarkand krasa. Vid0 pa kreis i unpa labi: parakst i kd 2a' Pr. kreisajd pusё, rozeteskreisajё elementё un m' apakёa, ar i kreisajё pusё,starp rozetёm : slepenais kontro|es burts.

Paraugzimes. Ka 3.

ol

1928

' : """;

25 LAтl

6. 133Х89 mm; br0na; v ioIeta; me|na; z iIa. Iz|aistasapgrozтbа 1929. g' 26. sept. _ 1932 g. 21. okt.4000001-500000; 1934.9.9. nov. - 1937. g. 15'j0n. B 000001_500000; apgrozTbd atrаdas uz 28.

52

31. att .

nov.1940. g.55 400 gab. Meta autor i un gravie l i : ka4. P., spiest. un iesp. teсhnika: k6 3. Apr. pr. : pakreis i bur in ieks, pa Iabi |еdIauzis Kr iёjёnis VaIde-mars RTgas ostё (|еdIauzi b0vёja 1925. g. Dal-

muirа pёс C. KIarka projekta, tas toreiz bi ja spё- Pr. v idй: apakёё rаmja kreisаs daJas ornamentа

сТgakais Balt i jas j0rа). Vid0 au$ёa : tautsaimnieka un m. arT kreisё pusё apakёё starp rozetёm : s le.

un pubIiс ista Kr iёjёna VaIdemara (dz. 1825, m. penais kontroIes burts.1B9, l ) portrets. Augёё рa kreis i un pa |abi : burts(А, B) un ks. _ sarkana krasa. Paraksti : kёl 2b. Paraugzimes. Ka З

53

1 929

32 att

500 LAтU

7. 190x104 mm; z i la: br0na; zala. lzgatavotas:94 100 (?). lzlaistas apgroziba 1929. g. 20. deс. _t940' g. 1s. jй|. A000001-068000 (A. Pika (Piсk)kollekсija atrodas zTme A 069735, sk. Papier-ge/d, Braunsсhweig 1967, 260. lpp.); apgrozlbёatradEs uz 194О. g. 28. nov. 45 650 gab. Metaаutori Un gravieJi : kё 4. P. : ka ]. U. : tautu mei-tas profi ls (102. att.). lesp.: Bradbury, Wilkenson& Co. L imited, New Ma|den, Angl i jё. lesp. teсh-nika: kа 3. Apr. pr. : pa kreis i apakёё: r0pnieсI-bas un amatnieсibas simboli (zobrats, veseris,stangas u.с. darba rTki); pa labi v idй: sёdoёa tau-tu meita Niоas tautas tёrpё, oIivzaru (!) ieramё-jum6; apakёб ap vidu : tirdznieоibas un lauksaim.nieсIbas simboli (ar virvi apsiets sainis, . aug,|igroza un uz pap|6tes (?) un labibas kПlis). Augёё

pa kreis i un ap vidu: burts (A) un ks. - meln6krtsfl. Paraksti : kt 2b. M.: pa kreisi ap vidu : sti-l izёta Dienvidkurzemes sakta ar vёrtibas skaitl i,,500',; zem tёs eksporttirdznieсibas simbo|i(sviesta muсas, |inu balles un j0!.as dieva Nep-tuna trisZuburis); pa labi apakёa: divas сibas,aug!i, |abibas k0lis un bezmёns (?); vid0: Latvijaslauku ainava ar Merkura ziZliem pa kreisi un paIabi .

Paraugzlmes. Ka 7., bet ar iespiedumu tikai viendpusё un A 000000; uzspiedums: PARAUGS (bur.tu augstums 4,5 mm); divas reizes; perforасija:sPЕоlMЕN (_ paraugs; burtu augstums 3 mm)priekё- un mugurpusё; parakst i anul|ёt i ar v ienuсaurumoIumu.

55

1934

t

;* *а ".- . , , ' . ; ;

11

ьl" l',|.i li;|'.!], ,i'!i, .i'|'', i- ц' l. i.' i;- f,,{,1+;.t!.|i!!Y'fi-TГ!|t.]]1l:Ц"цx-т.lll..-ll-irl.i..Ik,,1'..|)!.Y,''.li-l|'r"'Гf .n"l,.i-x"r]т"i.x-,Г\..,11^l'-.:i "i, ,.xтl1]..*Ii.il1-ГTritr1l]l

li:

50 LAтU

8' 145Х80 mm; z i la. lzgatavotas: 1000000' lz la istasapgrozТbё 1935. g. 3. okt. - 1940' g. 4. nov.000001-980000; apgrozTbё atradёs uz 1940. g.28. nov.919 900 gab. Metu autor i un gravie l i ; ka 4.P.: anglu; pr iekёpuse ar 2О mm statenisku sarkan-z i lu ё l iedras jos lu; ra2. : Portals L imited. 0.: gal-vas detala no Latvi jas tё la Brё!u kapu noslёgumasienё (K. Zales mets, 105. att .) . lesp.: Thomas dela Rue & Co. L imited, London. lesp. teсhnika: ka3. Apr. pr. : labajа pusё : p irmа un vairakkartTgё

56

l lL

i

*i"r,"

3з att

ministru prezidenta un pёdёja vaIsts prezidentaKёrJa Ulmaцa (dz' 1877, m. 1942) portrets. AugёДpa kreis i un pa |abi : ks. - melnd krёsё. 1. pa-raksts grozTts: A. KlTve. Vid0 apakёa: gadaskait-| is 1934. (K. Ulmaцa attё|s un gadaskait l is 1934dokumentё vaIsts apvёrsumu nakt i no 14. uz 15.5.1 934).

Paraugzimes. Kа 8., bet 000000 un perforёjums:PARAUGS (burtu augstums 9 mm).

l 9з8

25 LAтl

9. 152Х86 mm; zala. |z|aistas аpgrozтbа 1938. g. 14.sept ' _ 193э. 5. sept. А 000001_1000000; 1939g. 8. sept. - 1940. 23. sept. 8400001-1000000(ieraksts par B 000001-400000 trDkst); i940. g.23. sept. - 6. nov. C 00000i- i000000; 1940. g.6. nov. D 000001_060000 (apgrozтba nav sastap-tas un koIIekсi jёs naV); apgгozTbё atrаdДs uz1940. g. 28. nov. 1 88S000 gab. Meta autor i ungravier i : kё 4. P.: kё B. 0. : K ' U|mana orof i|s(106. att .) . lesp. : Bradbury, Wi lkenson & Co.Limited, New Malden, AngIi ja ' lesp. teсhnika : kё3. Аpr ' pr. : |аbaj6 рusё : Laёp|ёёa tё|s Saeimаsnаma fas6dё (R. Мaura skuIptOra). Vid0 apakёa :

з4 аtt

tautu meitas vainags un sakta. Pa kreis i apakё6un pa labi augёД: burts (A' B, C, D) un ks. _sаrkanё krasё. Parakst i : k6 B. M. : v idй : р lost iDaugava; pa kreis i : Staburags (tautas йutё :Raudoёa radze). Uz p|ostiem attёIoti 5 plostnieki.(Sёkuma ёo skaitu izmantoja joku dzTёanai, val-оajot : kur i r sestais р|ostnieks? Atr is inёjums bi ja :sestais i r йdenszТmё attёlotais K. Ulmanis.)

Paraugzimes, Kа 9., bet A 0OOO0O; priekё. un mU.gurpusё uzspiedums : PARAUGS (burtu augstums6,5 mm); parakst i anu||ёt i ar v ienu caurumoiumu.

57

PriekЁlikuma eksemplёri. 25 Iatu zimes irmas arT pr iekёl ikumu eksemp|ёros vairёkassas. Тam labаjД st0rT augёё burt i : A, B, C,

u t . t , melna krёsa un ap vidu viens саurumojums.STs zTmes paradTjёs Latvijа 194З|4. g. un, ёll iet,b i ja izk|uvuёas no Latvi jas Bankas arсhTva.

35 att.

skaits ar A bija ,l 000 000 gab.). Mеta autors ungravier is : .J . Sternbergs. P ' : kа 8., bet ar 30 mm

stat"nisku'sarkanzl lu Skiedras jos lu Iabaja mald'0. : ka 9. Iesp. : Va|stspapТru spiestuve un naudаskaItuve. Iesp. teсhnika: k6 3. Apr. pr.: v idй s im.

ztna-kra-

1 939

.l:.rii:f

fi

,1

|00 LАтU

10. 153Х82 mm; rozа. 19З9. g. , l3. mai ja - , l940. g.6 ' nov' aрgrozTbd iz la istas A 000001_145000;spr ie2ot pёc zТmes ar pёrspiedumu (sk ' 70. Ipp.) ' arTar burtu B; apgrozтbа bi ja ap 900 000 gab. ar A(augstёkais z inаmais ks. 873869, tаtad izgatavoto

58

bo|iska grupa : |auksaimnieka фimene _tёVs, ma-te un bёrns, aiz tёs tаutu meita ar ozo|zaru |abajёrokё _ Latvijas aizsardzTbas personifiсёjums(daii jaudis lauksaimnieka seja saskatTja IidzTbuar фenerёla !ёr1aBa|o2a jaunTbas attё|u). Pa kreisiaugё6 un pa |abi apakёа: burts (A) un ks. -zaJё krasё. Parakst i : ka 8. M.: v idП: RТgas eks-

Latvijas Bankas izgatavoto zimju skаits

Gаds

poгtostas skats - Waikor;ri (priek6planё Laim.dota), burinieks; krastа sakrauta stutmalka un сitiekspoгtkoku materiа|i.

Paraugzimes. Kа 10.' bet A000000; perforёjums:PARAUGS (burtu augstums 9 mm); priekё- unmugurpusё uzspiedums: PАRAUGS (6 mm).

1922192319241 9251 92819291 9з41 oaя

1 939

1922192З1924I JzЭ

1 92619271 9281 9291 9301 93119З2I 9331 9341 9з5| УJo

r 9371 938l 9з91 940

okt /nov.

' t02 450 700

4 000 000

s00 000

1 000 000

500

1 0004 0003 0004 6004 8006 4007 400

11 0001500022 000

45 560

1 000 000 iznтсinatas1 000 000

Latvijas Bankas apgrozibа bijuёo zimju skaits

Gads

10980 000

2297 0002270 000

879 0001 61 00074 00027 000I 0001 500

700400з00200100

_1 00

2001

20

аpm. 400

381 000523 00071 I 00090s 000904 000688 00071 1 000705 000654 000з63 000з00 000214 000122 000

39 000

(n

zJooo290 000зз1 000369 000374 000355 000290 00054 000з0 000'r 7 000

1 15 00021 I 00060s 00075з 000

922700

100

57 00081 00077 00096 000

1 03 00093 00078 00068 00074 00076 00069 00059 00046 000з4 00024 000

r 56 700

25

74 0001 60 0001 82 000377 000444 000594 000621 000605 000692 000

1 087 000Zi1as nav pub|iсёtas

2 4з9 000

rAсТmredzot ]00z. nаv norakstтtas

59

FINANёU MlNlsтRlJAs NAUDAS ziМЕs

1. Latvijas Valsts kases zimes un 2. Latvijas Valstskases maiцas zТmes.

Pdrskats par izlaidumiem untechnisko izveidolumu

lzlaidumi' Iekavds datums' kad iz|aiёana pazi1ota.5 lat i . I iz l . : 1926 (8.10.1926); l l iz l . : 1940 (ka mai-

цas zTme; 2.8.1940).10 latu' I iz| ' : 1925 (5.10.1925); || iz| .: 193З (4.7.

1933); I l I iz| .: 1934 (par iz|aiёanu, Ia ikam, nav z i1ots);lV iz|.: 1937 (18.2.1937); V iz l . : , l938 (kа lV iz l . turpi-nбjums); VI iz l . : , l939 (18.1.1939); V| l iz| . 1940 (28.3.1 940).

20 latu.I iz l . : 1935 (3.5.1935); l l iz l . : 1936 (kа | iz| .turpinёjums); ||| izl ': 1940 (Latvijas PSR АugstДkdsPadomes Prezidija Zipotёjs, nr. 20, 23.9.1940).

Pap|rs. Kё Latvijas Bankas, tё arT Finanёu ministri-jas zTmёm papТrs Tpaёi ёim nolПkam ra2ots. To izga-tavoja Latvijб un Anglijё.

Jdenszimes. a. Platas viJцu joslas (97. att.) b:Ugunskrusti ar vёrtTbas skaitl i ,,20'' (99. att.). c. LoсTtaslentes (100. att.). PapTrs ar ПdenszTmёm a'_с. raZotsLigatnes papTra fabrika. d. Kronvalda Atis; galvas pro-fi ls (103' att.) e. Z.Meieroviсs;gaIVas profiIs (104. att.).f. Viestarts; galvas profi ls (98. att.). PapTrs ar 0dens-zTmёm d.-f. raZots firma PortaIs Limited, Anglijб.

lespiedtechnikа. Kombinёta; Vara grebums un of-sets (l ito).

Spiesfuve. ValstspapTru spiestuve RigД (nosaukumsuz 1926.', l 933.' 1 934. un 1 935' g. un 20 Is 1 937. g. zTmёmiespiests zТmju mugurpusёs, bеt 10 ls 1937' , 1938. un1939. g. zTmёm (ieskaitot seriju BK) - priekёpusёs;kopё 1939. g. 10 |s (sаkot ar ser i ju BL), 20 un 5.|s1940. g. nosaukums papi|dinёts ar , ,un naudas kal-tuve''; novietojums : priekёpusёs).

Seriju burti. Uz visam zTmёm ir seriju burti, pie kam'spr ie2ot pёс uzglabёtёm zTmёm, ser i ju apzТmёёanaiI ietot i t ikai 20 burt i , un prot i : A, B, C, D, Е ' F ' G' H'J' K' L' M' N' P' R' s' Т' U, V un Z. Turpmёkam emi-s i jdm - div i , p iem. AA, AB u.t . t . ; BA, BB u.t . t . ; CA,CB u.t . t . ; DA, DB u.t . t .

Zimju skaits serllа. ofiсiё|as ziцas pub|iсёtas ne-t ika. UzgIabаto zтmju kontroIskait| i I iek sеоinat ' kazTmju skaits viena serijб varёjis bпt no 200 000 lTdz800 000. Aptuvеnais skaits sniegts attieстgo vёrtTbuaprakstos.

Personas, kas parakstija naudas zimes.Latvi jas neatkarТbas Iaikб : F inanёu ministr i : J .

Blumbеrgs (, l926) ' V. Bastjёnis (1926-1928), R. L ie-pinё (1928), A. Petreviсs (1928-1931), М. Skujenieks(1932) ' J . Annuss (1933-1934), Е, Rimbenieks (193a) 'L. Ё ls is (19з4-1939), A. Valdmanis (193Э), J. Ka-minskis (1940). F inanёu ministr i jas kredita departa.menta dirеktors A, Kбrklinё (,l 925). Finanёu ministrijaskredita depaгtamenta direktora v. i. : R. Ba|tgaiIis(1926)' A. Kaсens (1926-1928). Kredita departamentaviсedirektors R' Baltgai l is (1925). Valsts saimnieоibasdepartamenta direktor i : J . Miezis (1928-1932), i . Sku-jeviсs (1934_,1940). Valsts saimnieсTbas departamen-ta direktora v. i. J. Skujeviсs (1933_1934).

Kr ievu okupёсi jas lа ikа: F inanёU ministrs K. Kar l-sons. F inanёu tautas komisбrs A. Tabaks. Valsts saim-nieсTbas departamentа direktors V. Bastjanis.

Visi paraksti uz zimёm ir faksimi|s.

60

Zir1as par atseviёl1dm zimёm un to apraksti

LATV|JAS VALsTs KAsЕs ZTMES

I 925

10 LAтU

126x65 mm; sarkanbr0na. Nol ietoёanёs dёJ pak6pе-niski izцemtas no apgrozTbas un apmainTtas ar jaun-iz la idumiem.

1a(84). lzgatavotas: 1000000 z. Meta autors: R.Zarriqё. Va1a grebis : K. Krаuze. P. : Llgat-nes PapТra fabr ikё ra2ots ' U.: p|atas v iJ;rujoslas (97. аtt.) Apr. pr. : vid0 : Merkuraziz l is . Augёd pa kreis i un рa labi : burts(A' B) un ks. - za!ёl krasa. Paraksti :D|RЕKToRS: A. Karkl i r ;rё; V|CED|RЕK-TORS: Rob. Baltgai l is . M.: v id0: l ie lsozols (t .s. senёu ozols); pa krеis i : IabTbas

Iauks ar eg|ёm aizmugurё; pa labi : IаbT-bas kul i .

1b (8b). lzgatavotas: 27Q0 000 z. Kё , la. , bet ser i juburt i : C, D' Е ' F ' G' H' J un K (v iena se-rijas da!a). Paraksti grozTti : l. Finansu mi-nistr is: V. Bastjdnis. 2. Kred. dep. direk-tora v. i. : A. Kaсens.

1c (8с). lzgatavotas: 800000 z. Ka 1a' , bеt ser i juburti : K (viena serijas dala) un L. Parakstigrozтt i : 1. F inansu ministr is: R. Leepinsсh.2. Valsts saimn. dep. direktors: J. Miezis.

ri!,{: i{,-i

ol

1d (8d). lzgatavotas : 27О0 000 z. Kё 1a., bet ser i juburti : М, N' P, R' S un T (viena serijasdaJa). ,l . paraksts grozTts: A. Petreviсs.

1e(8e). lzgatavotas: 800000 z. Kё 1a., bet ser i juburt i : Т (v iena ser i jas da!a) un U. 1. pa-raksts gгozits : M. Skujenieks.

I 926

Paraugzimes: Kа la. (A) un kа 1b., 1d.,bеt iespiedums t ikai Vienа pusё; ser i juburti : C un M; visёm: 000000 un perforё-jums: PARAUGS (burtu augstums 15 resp.9 mm).

nansu ministr is: J. Blumbergs. Kred. dep.dirеktora v. i . : Rob' BaItgaiI is . M. : v id0:tirdznieсTbas un jЕrnieсibаs simboli (svies-ta muса, l inu balIe, ba!! i , enkurs), a izmu-gurё egIe.

Paraugztmes' 1. Kа 2., bet iespiedums ti-kai v ienё pusё; A 000000 un pеrforёjums:PARAUGS (burtu augstums ]5 mm). 2. Kё1., bet iespiedums аbёs pusёs un perfo-rёjuma burtu augstums 9 mm.

\i

5 LAтl

127x65 mm; br0na. |zgatavotas: 778000 z.; ievаktasUn apmainтtas pret 5 latu monёtёm (1933-1 938. g.Latvijas Bankas parskatos bija uzdots, ka atradds ap-grozTbd 15 000 z. Pёrskatu konstantais skaits |iek se-с inёt, ka ёTs zTmes, iz lemot kol lekсi ju eksеmplёrus,gёjuёas zudumё).

2 (9). Meta autors, gravier is, p. un 0.:kё. l . Apr.pr.: v id0 izgreznots romieёu c ipars , ,V ' '(5). Augёа : pa kreisi un pa lаbi : burti (A,B) un ks. _ me|nё krёsa. Parakst i : F i-

62

1933

l) {l{} I ;i 7.,x19fffl" g.

|0 LAтU

(10). 154Х70 mm; t, zala; zi|a' lzgatavotas1 500 000 z. Meta autors un gravieris : kб 1.P.: anglu; ra2.: Portals L imited. 0.: tautasatmodas kustibas ideologs Kronvaldu Atis(dz. 18З7' m. .l875) profi lё (novietojums:labёs puses 30 mm platajё ba|taj6 josl6, komёdz saukt par ta|onu; 103. att .) . Apr. pr.:augёё vidr i un apakёd pa Iabi (ta lonа):burts (A, B' с' D' E, F, G, H, viena serijasdа!a) un ks. - sarkana krёsё. Pаraksti: J.Annuss, F inanёu ministrs ' J . Skujeviсs,Valsts saimn. dep. dir. v. i. M. z uz bal\asёdoёа tautu meita ar labTbas k0|i (Lawi-jas kd agrarvalsts simbolizёjums).

Paraugzimes. Ke 3. ' l . Ar iespiedumu tikaivieni pusё; A 000000. 2. Ar iespiedumu

ab6s pusёs; B 000000; abdm perforёjums:PAвAUGS (burtu augstums 9 mm).

lzgatavotas: 1 300 000 z. Kd 3., bet gadaskaitl is 1934 un seriju burti H (viena seri-jas daJa), J' K, L' M, N un P. Paraksti: kё 3.

lzgatavotas : 800 000 z. Seriju burti : R, S,T un U. 1. paraksts grozтts: Е. Rimbenieks.

lzgatavotas: 400 000 z. Seriju burti : V unZ. 1' paraksts grozits : L. Ё!is.

1934

4a (11a).

4b (1 1 b).

4с (1 1 c).

4d(11d). lzgatavotas: 1 800000 z. Kё 4c., bet ser i juapzTmёjums ar div iem burt iem: АA. AB.AC' AD, AЕ, AF, AG, АH, AJ (ётs zir;ras par-nemtas no uzg|abёtam zTmёm un tаpёс pa-stаV iespёja, ka AJ nav pёdёjie burti)'

Tautё 1933/34. g. 10 |atu zTmi sauсa par, ,Dubinu' ' . Dubins bi ja v ienas 2Tdu paгt i jasSaeimas deputёts ar sprogainu bdrdu;

1 935

KronvaIda attёlu 0denszTmё asoсiёia arDubina izskatu, un ta pa|ama ieviesёЬ vis-pёrёja l ietoёana.

STs zTmes tauta nebija populёras : formёts- ёaurs un garё - bija neparoстgs novie-toёanai naudas makos; zТmju ba|tёs v irs-mas ёtri k,luva netTras, nepievilсTgas un |Tdzar to tаs ёtr i noI ietojas.

RТsf' ls$s" €.

20 LАтU

5 (12). . l 63Х79 mm; brйna. |zgatavotas: aplёёa-nai trukst z inu. 1935, g. apgrozTbё bi ja t i -kai 345 ООО z. Uzg|abаtаm ir seriju burti :

64

39 аtt.

A' B' C ' D, Е, F, G, H un J, p ie kam tr0kstz inas par to, vai ar J burtu t iс is nosIёgts1935. g. izIa idums. Augstйkiе kontroIskaitJ i

sniedzas pаri par 160000' tёtаd katr6 se-rijа varёja bot 200 000 z., |Tdz ar to 1935. g.izgatavotajam zTmju skaitam vajadzёja butvismaz 1 600 000. Jёseсina, ka ёo zTmju lie-Iёkё dala atradаs rezewё Latvijas Bankёun bija paredzёta apmainai pret bankas1925. g. zTmёm. Tas 1934. g. bija apgrozibё654 000 gab. Meta autors un gravieris: kа1. P.: kё 3.0 ': va|stsviraZ. A. Мeieroviса(dz. 1887, m. 1925) profi ls; novietojums:kreisis puses 35 mm p|atajё joslа, t.s. ta-Ionё; Meieroviсa аttёls l iekas ievietots, Iaiatzimёtu viqra traфisk6s nёves 10. gadаdienu (104. att .) . Apr. pr.: pa kreis i : daZidisimbo|i _ rupnieсibas (zobrats), j0rnieсI.bas (enkurs), tirdznieсibas (|inu balle),makslas (tautas m0zika un dziesmas -kokle), glezniеcТbas (paIete), keramikas(vёze); v id0: RTgas pi|s, skats Daugavaskrastё. Augёa : pa kreisi un pa |abi : burtsun ks. - sarkand krёsб. Paraksti: L. Ёf;is'Finanёu ministrs. J. Skujeviсs, Va|stssаimn. dep. direktors. M.: pa kreisi : uzсe|ma sёdoSs lauksaimnieks ar izkapti; palabi : sёdo5a tautu meita; apakёd: kr0ze;meikopibas un IauksaimnieсTbas s imboIi(ba!!i ieсirsts сirvis, IabTbas k0lis un grё-bekl is).

Paraugzimes. Ka 5., bet A 000000 un perfo-rёjums: PARAUGS (burtu augstums 9 mm).

1936

6 (13). Izgatavotas: aplёёanai trйkst zi1u. 1936. g.apgrozibi bija 442 000 2., bet 1937. g. -261 000 un 1938. g. tikai 232000 z. тetаdjau ar'1935. g. izgatavotajem (1 600000) zI-mёm pietika apgrozibai un nolietoto Lat-vijas Bankas 20 latu zlmju apmaiDai pretvalsts kases zimёm ёai vёrtTbё, t6pёс jёpie-цem, ka 1936. g. iz|aidumu nemaz nevaja-dzёja laist apgrozibi. Ar kёdu serijas burtusakts 1936. g. izlaidums, par to zilu tr0kst.Uzglabёtiem eks. ir burti: R, S, Т uп U, piekam redzёtie nelietoti un daZi ar brEnga.nhm (sviIuma) ma|im; ёTs zimes, l iekas,bijuёas iemestas krёsnT sadedzindёanai,bet nav sadeguёas, un da2ёm personёm

. vё|ёk izdevies tёs pievdkt (sk. 91. un sek.lpp.).1935/36' g. 20 latu zтmes ar savu neparo.

. сTgo (|ielo) formatu nebija tautd popul6rasun tаpat kа 1933/34. g. .l0 latu zimes ёtrinoIietojёs.

5 _ Nаuda 65

!9з7

:

":;'. ':"' l;*e;{ffiilгlЕ..i". фъ$, ' !{, !q: ' : , , . , . ' i . .г .u ' l . i .Ё,tu|1 |F:LAf l1r{a' l I , , ,/ q

тl) i .$L *!! ih]!8 м! l ! ! l l l l i ]т l t f l*?tЧ в|г.! \1t]:a|P, 'А

10 LAтU

(14). 130Х69 mm; g. zi|ai t. zalai me|na. |zgata-votas : 4 000 000 z. Meta autors un gravie-ris : K. Krauze. P. : kd 3' 0. : 1. vdrds :VIEsтARTs. 2' Zemga|u va|dnieka Viestar-ta profi ls pёс L. Libеrta gleznas (98. aш.).(Viestarts .l 3. gs. sаkumа apvienoja zem-ga!us сIцai pret V6сu ordeni.) Apr. pr. :laёu (?) zvejnieki velk tTkIu' Au9ё6: pakreis i un pa labi burts (A, B, C, D, Е ' F ' G'H, J, K, L, M, N, P, R, s, т, U, V un Z) unks. _ sarkanё krёsб. Paraksti: kё 5.

Paraugzimes. Kё 7 '' bet A 000000 vaiЕ 000000 un perforёjums: PARAUGS (bur-tu augstums 9 mm).

Kёl 7. |zgatavotas: 4 800 000 z. Seriju bur-t i : AA. Aв, дс, AD' AE, AF, AG, AH, AJ'AK, AL, AM, AN, AP, AR, AS, AT, AU, AV'Аz' B^, BB, Bс un BD. Paraksti kd 5.

Kd 7. lzgatavotas: 1 200 000 z' Seriju burti :BЕ, BF, BG, BH, BJ, BK. Paraksti ka 5.

Ka 7. lzgatavotas : 5 800 000 z. Seriju bur-t i : BL, BM, BN, BP, BR, BS, BT, BU' BV'

1938

I (15).

1 939

9a (16a).

eb (16b).

66

Bz,c^, сB, сс, сD' сЕ' сF ' сG' сH, сJ 'сK, сL, сM, сN' CP' CR' сs ' сТ' CU unCV. Parakstu novietojums pаrveidots: fi-nanёu ministra novietots augstаk un zemta Valsts saimn. dep. direktora paraksts(agrak v ienа un tai paёа r indё). 1. parakstsgrozтts: A. Va|dmanis.

t940

10 (.I7). Kа 9b. lzgatavotas: 2 600 000 (?) z. Ser i juburt i : CZ, DA, DB, DC, DD, DE, DF, DG,

. i ' i 'u i ' ,

t 1r r , i i i f r ! n l I !* ' . ; i f ,

;ti.F 1Ё 1li. )Ё iJ

20 LAтU

11 (18). 140x76 mm; z i la. Izgatavotas: z inu tr0kst;man z inёmais auqstёkais kontrolskait| is i r

DH, DJ, DK, DL un DM (vai ar DM burt iemnoslёdzas 1940. g ' iz la idums, par to z iцutrйkst). .l . paraksts grozтts: J. Kaminskis.

Divas sekojoёёs 1940. g. zтmes izgatavotas pirms krie-vu okupёоijas, bеt apgroziba izlaistas ar okupantuiе| ikto amatpersonu parakst iem.

, , : , ' ) ,41. att

9329; ёTs zjmes tika izIaistas apgrozibё1940. g. vёIб rudenT, galvenokёrt provinсё,

I

, 'К,'/I ж ж1рl I . i '

..a,; ,

fltfl'{l

o/

un, с ik z inаms, neI ie lа skaitа. Мeta autors :A. А'pinis; va;.a grebis: K. Krauze. P. : Lat-Vijа, Lтgatnes Papтra fabrika razots. U. : no|Tknёm veidoti virpu|a motтVa ugunskrustiar vёrtтbas skaitl i ,,20'' (99. att.). Apr. pr. :Jelgavas herоogu piIs, Latvi jas Ia ikё pardё-Vёta par Viestura piemiqras piI i (p i ls сe|ta18. g.s. pёс BartoIomeo Rastrel l i meta;kopё 1938. g. tur atradаs LauksaimnieсibasAkadёmija). Augёa pa kreis i un labi : burts

LAТVIJAS VALsTs KAsЕs MA|lNAs ZTMES

otram pasaules ka;am sёkoties, iedzТvotaji сent6s iz-r]emt no apgrozТbas sudraba monёtas, gaIvenokёrt5 latu vёrtibu, tаpёс valdтba no|ёma ёo monёtu vietёiz la ist papira naudu.

(A) un ks. - sarkana krёsё. Parakst i : K.Kar lsons, F inansu ministrs. V. Bastj in is,Valsts saimn. dep. direktors. M.: plёvёjsp|auj labibu ar plaujammaёTnu, ku;ё iejйgtid iv i z i rg i .

Paraugzlmes. Kа 11., bet A000000 Un per-forёjums: PAR,AUGS (burtu augstums9 mm).

1|trл.:;

!ur ,]ut i4t) '

t,Iс|фш; : I " i rl.з|

,$

'1&i

tNt'

5 LATI

68

Nereilizёts 194l. g. projekts par Latvijasnaudas zimju restitйсiju

1968' g' lnsulas veсo !au2u mitnё Berсhtesgadena,Vёсija, tika atrasts zinams skaits Latvijas naudaszimju, starp tam 6 gab. ar uzspiedumu: LATVIJA 1941.1. JUL|JS, ZTmes it k6 piederёjuёas kёdam sen miru-ёam latv iet im. VienТgais, kas z inёja, ka ёis uzspiedumsradies, bijа bij. Latvijas Bаnkas padomes priekёsёdё-tёjs Adolfs KlTve. Vir;rё sniedza sekojoёo izzi1u:

, ,Pёc Vёсi jas armijas ienakёanas Rтgё 1. j0 l i jа ' 1941.gadа' b i j . min. B. Еinbergs mёфinaja nodibinёt no Vа-сieёiem neatkarтgu va|dibu. Mans uzdevums bija sagё-dёt |Tdzek!us ёai valdibai'

Latvijas Bankё bija paliсis kom0nistu neizniсinёtsieVёrojams Latvijas naudas zТmju krёjums. TreёajёjOl i ja es uzaiоinёju veсёko bankas prokur istu Gram-berga kungu ievakt ziцas Va|stspapТru spiestuvё, cikilga laika ta varёtu sagatavot bankas darbТbas sёku-mam vajadzigёs banknotеs un vаlsts kasеs zTmes aruzspiedumiem, ka tёs |aistas apgrozibd, sёkot ar l ' j0-

Uzspiedums: LATVIJA 1941 1. JULIJS

Uz Latvijas Bankas naudas zimёm

1a. 1939. g. 100 Iatu (sk. 58. lpp.); B 000000; nepa-beigta parаugzTme (uz tas trEkst v6rdа ,,PA-RAUGs'')' eventuёli makulаt0ras eks. Uzspie-dums | i to teсhnikё: kreisё pusё, Edenszimеs lau-

70

liju 194,l ' gadё. Noskaidrojas, ka to var izdarTt isёla ikё, un 4' i l i ie man t ika nol ikt i pr iekSё div i paraugi:v iens ar uzspiedumu ,,Apgrozlbi no 1. j0 l i ja 1941" unotrs ar uzspiedumu ,,Latvija 1941 'l . julijs".

Еs par to ziцoju B. Еinbergam ar konstatёjumu, kanauda viцa valdibai nodroёinёta. Еinbergs savukаrtinformёja mani, ka viцam raduёаs gr0tibas ar LaWiеёuorganiz6сijas сentra pagaidu vaditaju puIkvedi Е.Kreiёmani, ku;.ё bez Vaсijas armijas RTgas komandan.ta piekriёanas neesot ar mieru piedalTties LaWijas val.dTbas atjaunoёanё. Viцi kopTgi apmеklёjuёi koman.dantu, kas Latvijas valdTbas dibinёёanu noraidтjis.

Т6 vairs nebija neatkarigas Latvijas valdTbas dibi-nбёana, un es no tё|ёkas sadarblbas ar B. Einberguatteiсos.

Pi|nтgi iespёjams, ka kёdi no augё6 minёt iem parau-giem atrodami аtseviёlu privаtpersonu kabatёs, betapgrozibё tadi nekad nav bijuёi. ' '

43 att.

kumа; teksts trTs rindаs: LAТVIJ,A l 1941 l 1. lU-LIJS seёst0t.ainё giljoёrozetё; pa kreisi un pa labino rozetes, l imeniski pёri zimei : gi|joё|ente; uz.spieduma krёsa: z i|a.

1b. Ka 1a., bet bez gi| joёlentes.45, att

2. 1929. g. 500 latu (sk. 54. lpp.); A 094100; zTmespapTra kval i tates pДrbaudes eks.; kreisё pusё sta.teniski uzraksts ar t int i : 9./Vl l 41/ Stalbovs Ap-st ipr inu ar numerасi ju (Stalbovs - eventu6|i b i j .Latvijas Bаnkas direktors Jаnis sta|bovs, bet, kovir;rё Tst i apst ipr inaja, nav noskaidrojams, jo, ka;a

beigбs nok|uvis AustrumvДсi ja, v iцё repatr iёj6s uzLatvi ju un tur mira).

Uzspiedums: tеksts un noviеtojums kё 1a., bеttekstё , ,1941. G. ' ' un gi| joёrozete astonsturaina; pakrеis i un pa Iabi no rozetеs, stateniski pёr i zTmеi :gi l joёlente; uzspieduma krasa : bruna.

II

Uz valsts kases zimёm

3. 1937. g. 10 latu (sk. 66. lpp.); н 000000; nepa-beigta paraugzime (uz tds trйkst v6rda ,,PA-RAUGS''). Uzspiеdums : teksts kёl 1a., bet ,,jй-I i js ' ' un novietojums Iab6 pusё (0denszTmes lau-kuma) un gi l joёrozete _ pieсstй1aina; uzspiе-duma krdsa : z i la.

4. 1940. g. 20 latu (sk. 67. lpp.); bez gadaskait la unnumerбоi jas; augёa uz ma|as uzraksts ar zImu|i :Pas. 10059 - 14.х|.40. g. Reg. ls ls 3/3 56 l . p.AсImredzot paraugeksemplаrs ёo zimju pas0tin6-jumam. Uzspiedums: teksts un novietojums kё3. (mёkoцu attёla laukuma), bet giljoёrozete -ovёla; uzspiеduma krasa: zala '

72

Uz valsts kases maiqas zimes

5. 1940. g. 5 lat i (sk. 68. lpp.); A 000000; nepabeigtaparaugzтme (uz tas tr0kst varda ' 'PARAUGS''.Uzspiedums augёt v id0: teksts divas r indёs:LAТV|JA l 1941. . l . JULIJS; zem td divas gi l joё-svТtras; uzspieduma krбsa zqa.

Visas 6 zTmes' l iеkas, ir Va|stspapTru spiestuvesun naudas kaltuves archTva eksemp|ёri. sk. A'P latbёrzdis: Nereб| izёts, l941. g. projekts par Lat-vijas naudas zTmju izlaiёanu. KR, 1968. g. 5/76. nr.

Uzspiedums: APGROZTBA NO '1. JOLIJA 1941

ZTmes ar ёo uzspiedumu nav parёdTjuёёs atklёtтba.

73

LatvUas papп.a naudas unmonёtu viltojumi

Rubla periods

1919' g.' kаd nolёma iz|aist Latvijas paёas papir-naudu, ёo nodomu varёja reёlizёt tikai primitтVа kartа.Spiestuves ar speсiёlu iekdrtu naudas zimju iespieSa-nai Liepёja nebija. So darbu nodеva lielёkajai _ G.Meijera spiestuvei. Tur kopё 1915. g. iespieda t.s., 'Liepajas naudu''. Labаkais, ko spiestuve spёja dot,bija zimju iespiedums parastа |itografiska teсhnikd,sasniedzot viduvёju drukas darbu kvalitаti. Liepаjaspilsёtаs parёdu zimju zem6s vёrtibas (augstёk6 10rub|i) un ierobeiotais apgrozTbas apgabals (Liepаja artuvёko apkаrtni) viltotёjus nevil inaja. Тomёr viens 5rublu viltojums nelield skaiti bija sastopams apgro-zTb6. Zinims risks, ka valsts kases zimes varёtu tiktvi|totas, bija arT tаpёо, ka Tpa5s zimju izgatavoёanaiparedzёts un piemёrots papТrs toreiz Liepajё nebijadab0jams. Sim nohlkam izmantoja gan vislabiko pa-piru, kads bija dab0jams (viсu), bet ta kva|it6te nevisai atbildа no|0kam. (Uz |Tdzigiem papтriem Vaсijёinf|ёсijas |aikё, 1922|23. g., iespieda gan ari visadаszimes, jo tur toreiz speсidlu papтru izgatavot nespёja,)Naudas tr0kuma dёt valdiba vёlёjаs, lai zimes tiktuizgatavotas atri. So apstaklu rezultаtа nebija iespё-jams zimju iespiedumus labi nodroёinаt pret vi|toju-miem. Rub!a per iodё bi ja divu veidu vi l tojumi _ Pa-domju Krievijas un privatie.

Privitie viltojumi

No spiestuvёm nozagtas un vёlak apgrozтbа iz|ais-tas zTmes ir iau iztirzdtas attieсigo zTmju aprakstos.K6dam bija iendсis prёt6 vi|tot pat 50 kap. zimes.ledzivoties bagatibd аr tаm vir.rё, protams, nevarёja,bet kaut kёds ,,bIakus ientkums'' tomёr bija. 1920. g.23. deс. ValdIbas Vёstnesi bija paziцojums, ka vilto-jums nav izdevies: burti ёаurёki un rozetes ar savidё-k6m |Tnijбm nekа istajаm zтmёm. Bet kаs tad tаs r0-pigi pёtTja? |)lёma pretim un deva ta|ёk! Visvairёk tikavi|toti ,,ozoli ' ' (100 rb!.), mazaka skaitё ,,lТdakas'' (500rb!.). Viltojumi bija vairёkos, ne seviё!i labos izpildijumos. Ta, piem., , ,ozo| i ' ' b i ja iespiest i uz parastа t . s.,,pastpapira' ' aг tievаm un cieё6k kopа novietotаmidenszТmju lTnijam. Priekёpuses fona viet6 tаm bijaneskaidri ёvikojumi, burts ,,L' ' сitёdi veidots, un mu-gurpusё ozola lapas neskaidras un rupjas.

Kdds viltotajs l ietoja ipatnёju pa4ёmienu: vi1ё ist6szTmes ёl1ёla priek6- un mugurpuses da!ёs. Tas bijaiespёjams, jo papirs bija lamelIёts, t. i. sastёvёja nodiv6m kopё saspiestаm daJёm. Sim no|0kam vi|totаjsizmek|ёja tаs zimes, ku;.6s ёis dalas bija biez6kas un|idz ar to viegl6k saё|1eJamas. Atёl5e|tam pusёm viцёuzlTmёja virs0 planu zTdpapiru, un t6 no vienas zimesieguva divas. Protams, ёim zimёm iespiedums bija ti-kai vien6 pusё, bet blёdIbа, zтmi rйpigi neapl0kojot,gandriz vienmёr izdevёs, jo arт тstаs zTmes nolieto-

ёanas dё! bi ja ar nodi luёu iespiedumu, taukainas unsap|isuёas. Visp6r, viItotаji Latvijа |ietoja veсveсostarptautisko triku: vi;ti savus fabrikёtus saburzija,nosmulёja, da2reiz loсijumu vietas uzlTmёja Virsй pa.pтra strёmeles. So manipuldciju rezu|tаta viltotds zT-mes ieguva ilgaku laiku apgrozTbi biju6o Tsto zlmjuizskatu. Lidz ar to ёаdas zтmes Varёja viegli laist norokas roka.

Padomju Krieviias viltojumi

Padomju Krievijё tika viltotas 1919' g. 50 rub|u un1920. g. 500 rublu zTmes (ir aizdomas, ka arl viens1919. g. 100 rublu vi|tojums tur izgatavots, taёu sa.

'mёrё pavirёais izpildTjums jauc pёdas, jo tаdu vi|to-jumu varёja Vеikt ari kёda privёta persona). 50 un 500rublu zTmes bija loti |abi viltotas, pёdёjаs pat ar 3seriju burtiem: G, H un K. NeIietpratёjiem atёlirt vil-totёs zTmes no Tstajёm nebija iespёjams. Sos vi|toju.mus Padomju Krievija ar savu aфentu starpnieсibuIie|ё skаitd iepludin6ja Latvija. 50 rub!u vёrtibu val-dТba bija spiesta iz1emt no apgrozIbas (zTmes bija de.rigas tikai l idz 1.1. 1922).50 un 500 rb!. viltojumu pa-zтmes ir sтki izt i rzаtas A. Ruсiqra rakstё:50 (1919) un500 (1920) rubfu kases zimju viltojumi, K 1965. 9.22.nr. Krёjёjiem raksts sniedz vёrtTgu informiсiju.

Vi|toto 500 rub!u izp|atTёanu Finanёu ministrija mё-фinаja novёrst, iespiezot ёis zтmes Uz papтra ar сitu0denszTmi. So papTru nopirka Anglijа. Bez tam po|iсi.jas iestёdёm pavёIёja sadzТt pёdas aфentiem-izplatЁtёjiem. Tas izdevёs: tika notvertas vairёkas personas,un izdevёs arT atiast |ielaku daudzumu viltoto zТmju.Lidz ar to ёo vi l tojumu ziеdu Iaik i izbеidzas. (NeI ie lsskaits ёo zTmju paradijёs apgrozTbt 1923. g. ar jaunёsvёrtTbas un nosaukuma uzspiedumu: 10 latu u.t.t. Tёsnасa no tiem krаjumiem, ku1us poliсija nebija varёjusiatrast.) Starp personёm, ko pie}ёra ёo 500 rubju iz.p|atTёanб, bija ari V. Dermanis, kreisёs strёdnieku undarba zemniecibas (komunistu) partijas loсek|is Saei.mё. Viqru par Viltoto zТmju izp|atТёanu un g|abёёanutiesаja 1922. g' un izraidija uz Krieviju. Tauta ёos vi|-tojumus sauса par ,'dermaniёiem''. vёlаk noskaidro-jas' ka vi|totёs naudas izplatTёana resp. glab5ёan6 V.Dermanim piedёvёta |idzdalTba esot bijusi polтtiskаspбгvaldes provok6сija (sk. Brйno Kalniqrё' Latvijassociёldemokratijas 50 gаdi, Stokholmё 1956, 21L220. |pp.). So gadijumu piemin ari Eriks Zаgars, Lat-vijas PSR Zinёtqu akadёmijas Vёstures institйta zi-nitniskais lтdzstrёdnieks, apсerёjume Cele uz revo-/0сiiu. Viцё raksta: ,, . . . [polтtiskёs apsardzes] aфentsP. LTсTtis sa4ёma uzdevumu iebёzt [RTgas Аrodbied-ribu Centrilbirojal naudas skapi viltotu Latvijas nau-du.'' (Dzimtenes Bаlss, RTgd, 1970. g. 18. deс. nr.)Bet kas un kёdam nol0kam viltoja Latvijas naudu, k6

77

аri to, kаdа сelа sт nauda nokluva un kas to izplatijaLatvljа, to Zagars, protams, izpаust nevar.

DaZas ko||ekсij6s ir 6Ts vi|tot6s zТmes ar daudziemсaurumojumiem. Тas, сik dzirdёts, ir izk!uvuёas notiesas materii l iem. Bankёs atklёtas vi|totёs zтmes pаr-gr ieza pa diagonёIi uz pusi: v ienu pusi paturёjabanka, otru izsniedza zтmes Tpaёniekam atpaka!. Pa-domju Krievija polтtisku apsvёrumu dё! 1919.-1923. g.viltoja ne tikаi Latvijas, bet ari сitu valstu naudu plaёёmёrog6. Pаr ёiem vi|tojumiem R. Zarriцё 192О. g. Еko-nomista 17. nr. publicёja rakstu ',Naudas zТmju nodro.ёiniёana pret viltojumiem.'. Тur starp сitu vi4ё rаkstЁja: ,,Mazёk patikami atсerёёos tos ve|tigos mёфinбju.mus, ku;us izdariia l ieIiniеki-i idi, Iai piespiestu manivadTt igauрu brivibas aiznёmuma, Austrijas kronu unostnaudas v i l tojumus nevis surrogаtos, bet ar Vis iemTstiem |Tdzekliem. Nevar zinбI, vai tёs viltotas 20 mar-ku ostnaudas zimes, ku1as pat|aban cirkulё Kurzemё,nenёk no Мaskavas. Тur izgatavoja tagadёjas Ukrai.nas naudas viltojumus."

Ari drzemju presё bija ziцojumi par Erzemju naudaszImju viltojumiem Pаdomju Krievij i, piem., SvenskaDagbladet 1919. g. 25. apr.

Par ёiem viltojumiem padomju avoti klusё. тa,piem., D. Mirskijs (Mirskij), juridisko zinёtцu doktors,rakstа тitulovannyje falёivomoneёiki (Тitulёtie naudasviltotёji, Nauka i 2izni, Maskavё, 1969. g. 10. nr.)sniedz z i4as par tёdiem naudas v i l totаj iem, kas ie-t1ёmuёi augstus amatus. Sveёu va|stu naudas vi|to-ёana uz karalu vai сitu prominentu personu pavё|i,resp. ierosmi, ir izdarlta visos laikos daudzёs va|stis.Galvenais iemesls tаm bijis va|stu savstarpёjds fi i ldas.lepludinot v i l tojumus ienaidnieka zemё, Vаj inаja tаsaimnieсTbu; ka;.a Iaikё, ienemtajos apgabalos mak.sаjot ar vi|totu nаudu, da!ёji sedza ka;a izdevumus.

Mirskija publiсёjums rtda, ka vir;rё ir |abi informёtspar naudas viltojumiem - vi;rё ir sekojis pat Аssoci.аted Press zir;rojumiem. Bet no viltojumiem, ku1usdarindja Krievijаs valsts, vi;rё piemin tikai сara laikos(18. un 19. gs.) ka|tos Holandes zeltа duk6tus. ParPadomju Krievijas, resp. Padomju SavienTbas vilto-jumiem Mirski js nemin ne varda: ne pqr ёeit minёta-jiem Latvijas rub,|u viltojumiem, ne par vёlak Padom-ju SavienTbё izdaritajiem rietumu valйtu viltojumiem(par do|aru viltojumiem sk., piem., Sfoсkho/ms Тid-ningen,1953. g. 14. febr.) .

Seit b0tu atzтmёjams vёl kёds vi|tojums, kas skdradaudzus tauplgos Latviji, kaut nebija Latvijas naudasviltojums. Cara ze|ta monёtas bija iemТ!ots ,,ze\ё''kriёanas objekts plaЁos tautаs s|d4os. Neatkаribаsgados Ba|tijas va|stTs sdka parёdities spoZi, apgrozibёnebi juёi Niko|aja l l , ,p ieсnieki ' ' un , ,desmitnieki ' ' (5 un10 rbJ. zelta monёtas). Kads Rigas Zidu tautTbas tirgo-tёjs, kuJam ёo monёtu pёrdoЁana bija blakus nodarbT-ba, man k6dreiz vaJsirdТgi stdstTja, ka ёis monёtas esot,,papi|dkalumi' ' un ,,ieplйstot' ' no Pad. SavienTbas. Sтzir;a jiuzskata pаr аutentisku: 1940. g. atklёj6s, kavir1am bija vёl viena blakus nodarbiba _ vinё bijаarT kom0nistu partijas aфents, un drтz pёс okup6сi.

78

jas 1940. g. v inu ieсёla par naсionё| izёt is Еd. Roziёakrёsu fabrikas direktoru.

Liekas gan, kа сara ,,pieсnieki' ' un ,'desmitnieki' 'nebija vienTgie ,,papildkalumi", ko izdarija PadomluSavienTbё. Kad 1952. g. Mi|anё poliсija atk|eja privitunaudas kaltuvi, kas kala ze|ta mёrсi4as, Sveiсеs fran-kus un , ,napoIeonus' ' (20 fr ' monёtas ar Nаpoleona Iun ||l attё|u) tik perfektё apdarё, ka neviens ekspertsvi|totаs nevarёja аtё!irt no тstajаm monёtаm, tadstarptautisko birZu mёkle;i notikumu zobga|igi komen-tёja: tagad Pad. Savienlbai vairs neb0ёot konkuren-сes - zelta marсi1as, franki un dolari ,,made inSoyiet', esot atl iku |ikam. - Kёdu virspe!1u ieg0st,viltojot zelta monёtas, rёda zelta sovrinu (sovereцл)сena. Pёс Financial Iimes (1957. g. 10. janv.) ap|ёsesёis monёtas сena ir par 27 1/2o/g augstdka nekё tajДiet i lpstoёа zelta сena.

(Sk. arт A. Platb6rzdis, Ryska sedlar tryсkta i Stoсk-holm, Nordisk Numismatisk Аrsskrift 1959. Stoоkholm1e60.)

Padomju Savienibё viltotёs zelta monёtas, protams,ir domаtas tikai eksportam. Padomju Savienibas spe-сiёlveika|os nav dabUjamas ze|ta monёtas' un t6 6o-dien Lawijа leg6| i nav ieg0stami ne тst i ' ne , ,papi ld.kaluma'' cara ze|ta ,,pieсnieki' ' un ,,desmitnieki' '.Starp zelta monёtu krёjёj iem a||a2 ir b i j is l ie|s skaitstёdu, ku1iem nav bi juёas numizmatiskas intereses, betgan vёlёёanёs brТvos l idzekJus uzgIabёt ,,droёё'' vei-dё _ un no seniem la ik iem par v ienu no droёёkaj iemveidiem ir uzskatlts ze|ta krаjums. Тa kё arТ zeltustieTos nav iespёjams |egёli iegаdаties' tad atl iek tosagёdёt, pёrdot un pirkt ,,paёdarbibas'' сe!ё. Par vienuёёdu gadijumu Latviji zir1ots Sovetskaja Latviia 1970.g. 9. aug. numur6 rakstё ,'Savas ne|aimes kalёji ' ' . Hi-gas pi|sёtas iekёl ietu pёrvaldes veсбkais izmeklёёa-nas t iesnesis N. Makarovs z iцo, ka ne|egt|6 zeltatirdznieсiba pie|erti divi draugi : viens no vi1iem dzT-vojis Magadаnё, kur iеguvis un pаrs.itтjis Uz Rтgu jёl-ze|tu. (Magadana ir galvenё piIsёta Kolimas apgaba|ё,ku;a zelta raktuves tundr6, arktiskajа joslё, pieder piebaigёkajim spaidu darbu nometцu viet6m.) RidzinieksiemёсTjies jёlzelta аpstrаdаSanas teсhniku, sakausёjisto nelie|os stienтёos un pаrdevis. Viens no ,,pirmаsrokas'' pirсёjiem bijis kёds Rigas Maskavаs rajonаierёdnis, kas maksёj is par 1 g ze|ta 13 rubJus, nё-kamais pirсёjs maksёjis 15 rublus, bet ',treё6s rokas''сenas jau bijuёas 20 rubJu. Pirk6anas - pёrdoSanasvirkne turpinаjаs. Kёdas сeпas nаkamie pircёji mak-sаja, to Makarovs apzin6ti noklusё. Skaidrs, ka katrаturpmdkd ,,roki'' сena pieaugа un zeltа pircёji varё-ja but tikai augstаkie - naudigie funkcioniri. (Pёсofiсiёld kursa 20 rubli ASV valutа ir 22 do|ari pargramu. SalTdzinёёanai var minёt, ka 18 kаr6tu zeltakausёjuma сena rietumu valstis ir nedaudz virs 1 do.Iara par gramu.) Kad , ,Noda!a сT4ai аr soсiёI ist iskёTpaёuma lаupiёanu un spekuliсiju' ' ёo zelta tirdznie-cTbu atk|ёja, pie minёtё ridzinieka аtrasti zelta stienтёipar ,,daudziem t0kstoЁiem rub!u''. Kёdus sodus sa4rё.muёi ёai ne|egёlajё tirdznieсibё iejauktie, par to So-vetskaja Lafu'i ias ,'fe!etons'' nezi4o. Vёl var piezimёt,

ka ari va|sts сena tam zeltam, kas non6k juve|ieJuveika|os pirstriddSаnai rotаs Iietаs, ir nesamёrтgi aug.sta' Tё 1964. g.20. nov. Ciдas numurа minёts, ka 1200g smaga ze|tа stieniёa vёrtiba |idzinds 4 dzivoklu m6.jas сenai (pie kam padomju parastа |igаt0ra iг tikai

Lata periods

Sai periodё bija tikai privёtie Latvijas Bankas unvalsts kases zTmju viltojumi.

Latviias Bankas naudas zimju viltoiumi

VaIstspapТru spiestuves p6rvaldnieks R. Zarriqёsavё Iaikё prezentёja 1923. g. 100 |atu zTmes kёspiestuves meistardarbu : priekёzimigs vara grebums,kompliсёtas rozetes, fons u.t.t. Sis zimes bija tаda iz-pildijuma, ka par to viltoёanu nebija jёbaidёs. Betkatram naudas zтmju Iietpratёjam dErёs aсTs, ka trukstt. s. raibё aizsargspieduma: zTmes bija iespiestas tikaid ivёs krёsёs, z i|б un meInё. M0su la ikos, ar nedаudziz1ёmumiem, zтmes iespieZ vairёk6s krisаs, Iietojott. s' ,, ir idёёanas'' (no ,,iris' ' _ va1avTksne), Vai arт tailTdzigo orlova metodi, kas stipri sareZфТ zimju vilto-ёanu. Zarri;rё orIova metodi perzineia visos sTkumos,bet tа Lawijas Va|stspapiru spiestuvё nekad netikalietota. ArT parastais vairёkkrёsu aizsargspiedumsnaсa IietoSanё ValstspapТru spiestuvё .t0 gadus vёlak,un, prot i , p irmo reiz i 1933. g., kad iespiеda . l0 latuvalsts kases zTmes. Nelietojot raibo aizsargspiedumuzTmju izgatavoёanё, viItotаjiem tika dota iespёja arvienkarёiem pa4ёmieniem atrisinаt тsto zimju atdari-nёёanu. Spilgts piemёrs tam ir ASV dolaru daudzieviltojumi; va;a grebums ir gan smalks un skаists, betpilnTgi nenodroёinёts аr k6du trauсёjuma (t. i. raibu)aizsargspiedumu; rudimentаrajam iespiedumam navnekёda droёibas vёrtТba. Тapёс ёTs zТmes, |abak vaisIiktёk atdarinаtas, iespёjams viItot parastd ofsetateсhnikё. Protams, ёis vаl0tas daudzajiem viltojumiеmir vёl viens blakus iemesls - starptautiskё popula.ritёte.

Kё pirmёs tika viltotas 1922' g' 10 latu zimes. Tёs,ki jau minёts, bija Krievijа viltotаs 1920' g. 500 rublukases zTmes ar jaune tekstа un vёrtibas uzspiedumusarkana krёsё. Тaёu ёis viltojums nebija pёr6k bTs-tams _ to varёja viegIi atёliгt pёc 0denszimes: Ista.jёm zimёm bija pтtas vi!1u lentes, Viltotajаm - gaiёas|Tnijas. Ari uzspiedums bija netтrs un izpl0dis.

Lielas raizes sagёdaja otrais _ 192З. g. 100 |atuzimju - vi|tojums, tiеёi to zlmju, ku;as Zarrir1ё uzska-tтja par pilnTgi droёёm pret vi|tojumiem. So simt|at-

14 karёti jeb 585/loш). Ja, pastаvot ёбdёm cenёm, zel.tam padomju zemё netr0kst Pirсёju, tаs nor6da, kа touzskata par ,,droёёku naudu'' nekё pastёvlgai |nflё.сijai padoto papirnaudu.

nieku vi l tojumi bi ja vairdkos veidos. Par v ienu no vi l -tojumiem Zarriqё 1926. g. 24, dec. Valdibas Уёstnesizir1oia, ka tas pieskaitаms pie rupjo viltojumu katego-rijas un viltotбs zТmes stipri atёli;as no тstajаm i roze-tes un uzraksti neskaidrё zTmёjum6, iespiedkrasatumёi z i las v ietё - pelёki zaJgana. Nеskatot ies uz to,ka vi|tojums bija slikts, tas tomёr nokluva taut6. otrssamёrё bTstams vi|tojums bija ar kontrolskaitl i

' '053791''. Protams, ёis zTmes nebija iespiestas Va!.agrebumё, bet parast i augstspiedеs teсhnikё ar 3 vai 4k|i6ejёm (k|iёeju skaitu pat Valstspapiru spiestuveseksperti nevarёja izdibinat). Vi|totajs bija сenties labiatdarinаt tikai zimes kopiespaidu, bet ne detalas' Vi!-totёs zTmes r0pTgёk apskatot, varёja atrast visёdasatёlirTbas: nokrёsё, attё|os, rozetёs un tekstos.

Treёaisvi l tojums bi ja iespiests arт augstspiеdes teсh-nik6, bet ar brТvаs rokas |abojumiem un papi|dinёju-miem. Sis v i l tojums bi ja daudz zemёkas kvаl i tёtesnekа otrais. Ar ёim zTmёm naudas iestёdes apkriptnevarёja, bet Latvijas Banka tomёr atzina par vaja.dzigu ari par ёo vi|tojumu informёt iestёdes un t6pёсto pubIiсёja izdevumi Еrkennungszeichen 1929. g.septembrl.

Sаkarё ar ёim 100 latu zтmёm jаmin vёl kаds toatdarinаjums, kas izdarits joka pёс. R. Zarrir1a apgal.Vojums, ka ёo zimju teсhniskais izveidojums nedosiespёju tаs vi|tot, bija pamudinаjis Latvijas фener6l-konsulu Norvёфij6 A. Vanаgu lietu pёrbaudit. Par ёoepizodu viрё man rakstija: ,,Seviё}.<i |epns bija Zariqakungs uz savаm 100 latu zimёm, par ku;.dm vi1ё teiсa,kа neviens nevarot tаs pakаJtaisit. To pаzir1oju NorgesBankai, no ku1as Zariqa kungs pёc piris nedё!ёmsaцёma viltojumu, kuru nosЁtтju kopё ar ori$inаlo100 latu zimi un l0gumu pazinot, ku;ё ir viltojums, ku;Sistais? Tas Z. kungam bija !ёries pie dйёas, jo atbildinesanёmu. ' '

No Anglijё iespiestajаm zTmёm Viltotas tikai divasvёгtТbаs : 1924. g' 50 latu un 1928. g. 25 latu zimes'50 |atu viltojums bija loti pavirёs; visаm viltotajёm zT-mёm bija viens un tas рats kontrolskaitl is ,,.143646''.25 latu Vi|toto zimju attёIi un fons bija rupjё atdari-nёjums, vairёkkr6su aizsargiespiedumu vi|tot6js bijaatdar inёj is ar йdenskrёsu ko|orёjumiem un pёс tam,Iai krtsa nep|uktu, pёrk|5jis zimi ar |akai l idzТgu ё[<id-

79

rumu. Zтme l ipa pie pirkst iеm, Vi|tojums _ profёnadarbs un viegli konstatёjams.

Vi|tojumu iztirzёjums rada, ka neviens viltojums navbijis priekёzimTgs. Bet, neskatoties uz pavirёajiemvi l tojumiem, tomёr bi ja !audis, kam bi ja jёc ieё zau-dёjumi.

Valsts kases zimju viltojumi

Lata periodё bija tikai divu vёгtibu: 1925. g. 10 latuun 1926. g. 5 latu v i l tojumi. Desmit latnieku vi l tojumibija tie, ku;u dё! |ielёko tiesu dabEja сiest maziе !au-dis. ёi vёrtiba visvair6k tika Iietota. un tauta ёTs zimesr;ёma preti gandrTz bez jebkadas pёrbaudТёanas. Vi|-totаs zтmes bija iespiestas uz papira bez 0denszimеs,resp. ar sIikti imitёtu 0denszTmi, parastaja augstspie-des technika ar k l iёеjam, ku1as daias detalas, р iem.rozetes (abas pusёs), ka arT ozo||apas (mugurpusё),viltotёjs bija pirgravёjis. Taёu ozo|lapu smalko gravё-jumu аtdarinat viцё nebija varёjis' tаpёс uz viltotёmzimёm Iapas i r st ipr i tumёёkas. Met ieni b i ja vairёki , ardaZidiem ser i ju buгt iem: D, G, K. Тie da2os gadTju-mos nesaskanёja ar parakst iem. Tё, piem., D ser i ja iotrais paraksts bija ,,J. Мiezis' ', bet Vajadzёja bOt ,,A.Kaсens''. Sie vi|tojumi parёdijёs ari аrzemёs, piem.'Ber|inё tika aizturёta K serijas zТme ar kontro|skaitIi,,308255".

Visumё vi|tojumi bija zemas kva|itates, bet apgro-zTbё pakITdа |ielё skaitё, jo, neskatoties uz pavirёoatdarinёjumu, daudzas personas, Tpaёi veсёki laudis,nevarёja viltotёs naudas zTmes atёlirt no тstajаm. Lat-vijas Bankб un ari privёtds naudas iestаdёs kД mak-sёjumi un nogu|dтjumi ёie v i l tojumi iendсa biе2i . Lat-vijas Banka ёim zTmёm izgrieza parakstus, uzspiedazimogu V|LТOТA un atdeva ipaёniekam atpakaJ.

VaIstspapТru spiestuves ekspertizes apraksti parviltoto zтmju pazтmёm tika pies8tтti ari Pasta un te|e-grafa departamentam, kas aprakstus publiсёja Riko-jumu un pazinojumu krёiumё. Та 1930. g. 7. marta nu-murё bija ieviеtoti 4 viltojumu apraksti. 1936. g. 10.apr i la un I7. ju l i ja numuros bi ja aprakst i par jauniemёo zimju viltojumiem. Еksperti sniedza viltojumu pa-zimes detaIizёti ' Тё, piem., 10 |atu vi|tojuma nr. 3apraksts 1930. g. 7' marta numurё skanёja sekojoёi:

, 'Teсhnika: Istas zTmes iespiestas no vienas va;.ёgrieztas pIates vienё paёё pa1ёmien6, ar tas paёassarkanёs krEsas tumёdkiem un gaiёakiem noskа;ro-jumiem' turpretim viltotajs iespiedis gaiёёkos tolus arvienu un tumёakos toDus ar otru kliёeju, pie kam otrsspiedums ar pirmo nesakrit, kas redzams zimes priekё.pusё labo sёnu vinjetё un rёmja rozetёs, it seviёlirёmja augёas un apakёas malis, mazajёs rozetёs, ku-;.as atrodas starp st0Ju un vidus rozetёm, tur ёo ro-zeёu apakёas da!a tum5as konturas lTnijas aizsedzgaiёёs un rozeёu augёas daJa gaiёёs l inijas iznёkuёastoties platakas.

PapTrs: plёnёks un mTkstёks nekё istajбm zimёm.OdenszTme: Edenszimes iespaids mёфinёts paka|-

ta isTt v iena vienTga taisna un gaiёa plankuma veidё,

80

kurpretim тsto zтmju 0denszime uzrada trTs dайёdatumёuma vi!1veidТgus plankumus ar v ienu gaiёu.

Krёsa: sarkanёka nekё istёm zimёm, pie kam vi1aviegl i p l0k.

ZTmёjums: v isсaur rupjё, izvests ar resnаm, neglu-dёm linijam un vietem neskaidrs. Vi|nu lТnijas, kd zЁmes priekёpusё' tа arт otre pusё - nеvienёdas resnu-mё un atstatumа. Aizsarga tTkli;tё, ku;.ё sastdv no uz-raksta , ,10 |atu' ' , neskaidrs ' nedzTvs, un ёie uzrakst ivёji izсelas. Rozetes vijumu iтnijas vietаm nеskaidras.

Pr iekёpuse: augёa un apakёa starp rаmi un kreisosаnu rozeti apalie pul1u ornamenti zTmёti nepareizi -bez tumёo nodal i jumu lТni jёm. Ser i jas buгts , ,K ' ' I ie-|ёks un сita rakstura neka ist6m zimёm. T6pat arT nu.muru с ipar i с i ta rakstura. Uz l ie lёs v idus rozetes uz-raksta ,,Valsts kases zimes nodroёinatas u.t.t, ' krаsasap|Ost аr apakёёjo rozetes krёsu, kбpёс ёis teksts arneapbruцotu aсi gr0t i salasёms. Uzrakstё ' ,F inanёu' ,burts a sakropJots un uzrakstё ,,Valsts saimnieсTbasdepaгtam.'' vёrda ,,Valsts' ' trukst burts |, tai vietа at-rodas tikai punkts.

otra puse : ozo|a zТmёjums uzkrТtoёi sl ikts, ёnasneskaidrаs un ozola |ap6m dota vairёkёs Vietаs с i taforma nekё uz istёm zтmёm. Lielo сiparu ёnas un vёrdi, ,Latu' ' bal i un bez tё ёnu st ipruma, kas or iфinalё.

No priekёa stёvoёё apraksta izriet, kа viltojums irJoti viеgIi atёf,i;ams no тstаm zTmёm, ja pie Vinu sa-r;remёanas grie2 vёrTbu :.l . uz p|ano papТru (lai gan naV izs|ёgta varbйtiba,

ka с i t i eksemplar i b0s iespiest i uz biezДka pa.pira),

2. uz zimеs tumёajёm viet6m un |Тnij6m, jo viltojumdnekur nav t ik tumёu vietu un |Tni ju ' kd uz Тstamzlmеm'

3. uz rupjiem toniem un |Тnijam zТmёjum6' jo Тst6mzTmёm |Tnijas visсaur sma|kas, tтras un asas,

4. uz uzrakstё ,,VaIsts sаimn. dep.' ' vdrda ,,Valsts' 'izIaisto burtu I (ku;.ё gan varb0t izlaists ar no|0kuun turpmakos eksemplaros varbut bEs iespiests),

5. uz ozoIu, it seviёli uz viqa lapu formёm, ku;asvietаm сitаdas nekа тstаm zTmёm,

6. uz bёliem сipariem un vdrdiеm latu zTmes kreisёpusё rozetёs.

Vi|tojums pieskaitams pie I l l ё|5iras v iItojumiem' ku; iievёrojamas pavairoёanas ziqrd nav bistami.' '

Sis ekspertu slёdziens praksё, diem2ё|, izradTjёspar kJ0dTgu.

1936. g. 17. jo|. numurё bija ziцojums, ka kads atkalsёсis ё[elt zTmes. So vi l tojumu ekspertu komis i jaaprakstija ёёdi : ,,Viltota Ls 10,- valsts kases zTmesa|Tmёta no divёm atseviёfiёm dа!am, no ku1am viеnair zlmes priekёpuse, bet otra zтmes mugurpuse.

Pr iekёpuse _ pr iekёpuses nospiedums iegйts ёёd6kёгtё: Тstas Ls 10,- va|sts kases zTmes priekёpuseskrasa atmiеkёl1ёta kёdё ёteriska elJа' pёс tam arstipru spiedienu izdarТts valsts kases zTmes priekё-puses nospiedums uz plana, balta papTra. Ar ёadupa4ёmienu iegйtais nospiedums iznёk aёgdrns _ ne-gatтvs, ёo nospiedumu uzIimё uz plёnа ba|ta papiraar negatтvo pusi uz iekёu. Тada kёrtД сaur plёno

nospieduma papiгu uz ёru parёdas pozitivs zimёjums,kas ir ga|igi izpl0dis un loti neskаidrs.

Mugurpuse - Tsta, atёl1e|ta no тstаs Ls 10'-valsts kases zTmes."

5 |atu zTmju vi|tojums arт bija pavirёs un apgrozibёnёca ne|iel6 skait6. 1926. g. 24. dec. paziqoiuml Zar-riцё konstаtёja, ka tas ir vё| rupjДks, neskaidr6ks nekё100 ls v i l tojums, pie kam uzrakst i v ietаm pi|nlgi nesa-|asёmi. Uz ёiem vi l tojumiem bi ja v iens un tas patsnumurs A 000024. Bez t6 bija vё| сiti. Kad izlaidasudraba pieсlatniekus, viltot6jiem vairs nebija iespё.jams savas zTmes izp|atit, tаpёс darbТba bija jаpаr-trauс.

|еpriekё minёtajа rakstd Zarrirцё vёl rakstija seko-joёo: , ,Ja Sibir i ja pusmeZo4i burat i t i rgus dienis sa-sёZas p0|T un turpat uz tirgus |aukuma fabriсё uz zi|aietinamа papirа ar paris krёsainu zTmuJu pa|TdzTbu ek-spresionistiskаs сarа naudas zтmes un laiZ tёs savёstarpё apgrozibё, tad to vёl var saprast, bet nesapro-tama ir |atvieёu vienaldziba, pienemot kases zlmesar iztr0ksto6ёm zTmёjuma da!ёm un bez numerёсijas.Lai izsargatos no viltojumiem, paёai pub|ikai jаinte-resёjas par grafiku' рar visбdu reprodukсiju izskаtu,uzmanigi jёapskata naudas zimes un jаievёro sтkumosto izskats."

Skarbs strostojums. Bet vai no lajiem un veсiemсi|vёkiem var prasтt zinёёanas par grafiku Un сitаmfinesёm, k6dаs l ieto naudas zimju izgatavoёanё? Dau-dzi paцёmieni i r spiestuvju nos|ёpumi ' t ie net iek iz-paust i .

Latvijas monёtu viltojumi

Vi|toja tikai ni!e!a un sudraba monёtas, jo bronzasmonёtas viltot nebija jёgas: valsts par to izgatavoёanupat piemaksёja.. 10, 20 un 50 santimu, kё arT 1 un 2Iati, bija tаs vёrtтbas, ku1as vairdki ,,uzцёmigi' ' !audisfabriсёja _ mazёk vai |abбk izdevuёёs _ un |aidaapgrozTba. Т6s lёja a|vё. Vi|tojumi visvair6k bija sasto-pami provinсё. Tirgus dienas bi ja v ispiеmёrotёkds v i|-tojumu izplatiёanai; tad tirgu un veikalos dr0zmё itviegli varёja ,,iesmёrёt Iau}im'' vai bodniekam viItotonaudu. Vёlаk, kad tauta jau zinёja par viltojumiem,аizdomTgas monёtas tirgos pбrbaudTja, ', l iekot uzzoba''. Ja monёti kodiena pёdas nebija redzamas, tadnauda bi ja , ' laba' ' . Veika|niekiem bi ja с i ts paцёmiens:tie ёaubigo sudraba monёtu metа uz |etes, lai dzirdёtu,kа tа skan. istёs skanёja dzidri, vi|totas dobji. Lidz arto varёja konstatёt monёtas izсe|smi.

Provinсё gandriz katrё veikalt varёja redzёt vi|to-tаs monёtas, pieka|tas uz kases pu|ts vаi сitur. DaZ-reiz ёie dekorёjumi bija it kupli. Vёlаk tirgot6ju pa-sargёёanai pret viltojumiem s6ka raZot Tpaёus monёtusvari1us. Piesardziba nobremzёja viItojumu apgro-zibu, un tie bija samёrа reti. Latgalё tos sastapa bie-zaK.

Starp ' l lata viltojumiem da2i bija loti labi izgata-voti. Tё 3.3. 19з9. g. ekspertizё ar nr, 167 tika konsta-tёts sekojoёais:

6 _ Nаuda

, '1 |ata monёtas viItojuma ёrёjёs pаzlmes: vaIstsфerbor;a reljefa iespiedumi sek|ёki kё isttm mo.nёtаm.

Мonёtas svars: 4'9745 g' svara svёrstTba: _0,51 o/o.

Kausёjuma sastаvs: sidrabs _ 72'57 o/ovа15 _ 27 '43

o/oSis v i l tojums pieskaitams pie !ot i labi izgatavot iem

vi|tojumiem, tas grЙti at6li1ams no istajёm monёtаm.''Citа ekspertizё (21.4. 1939. g. ar nr. 177) ir ё6ds

konstatёjums:,,1 lata monёtёs v i l tojuma аrёjаs pazтmes: valsts

фerboцa reljefa iespiedumi sek|ёki kа istajаm 1 |atamonёtаm.

Monёtas svars : 4'7489 g' svara svёrstTba: _5,02 o/o.

Kausёjuцa sastаvs: s idrabs - 62'810Ьva1ё _ 37 '19

o/oSis vi|tojums gr0ti atёli;ams no Istajim monёtаm.''Tstёm 1 lata monёtаm bruto svars bija 5 g; raudze

' - 835/l0oo daJas sudгaba. Тёtad atёhiriba svarё starpTstajёm un viltotajаm monёtаm bija nieстga, betraudzё pirm6 gadTjumi ne p6rаk |ie|a, otrа - ievё-roJama.

Ari 2 latu monёtas bija loti labi izgatavojumё. Тa7.5. 1937. g. ekspertizё аr nru 79 tika konstatёts, kаviltotajаm monёtim:

,'a) ska1a nedaudz dobjаka kа тstajаm 2 lаtu mo.nёtаm.

b) 6rёj6s аpma|es rievas nedaudz seklikаs,с) meta|a nokrёsa nedaudz iedze|tenika kа istajаm

2 latu monёtёm.Monёtаs svars : 9'6052 s' svara svёrstlbа : _

3,94 o/o.Kausёjuma sastаvs: sidrabs - 63'92уo

va;.ё _ з6'08 %Sis vi|tojums pieskaitаms pie !oti labi izgatavotiem

vi|tojumiem un grйti atёfi i;,ams no Tstajаm monёtёm.''otrа ekspertizё (13.2. 1939. g. аr nru 166) ekspertu

slёdziens bi ja, ka v i|totёm monёtёm:

,,a) vёrtТbas apzтmёjuma skait la ' '2 ' ' apakёdа!asvertikёlё noslёdzoёё llnija nedaudz izl iekta uz ёru,

b) valsts фerboцa sauIes staru re|jefa apakёgalias6ki un att6|ums |Tdz saules attё|am lielёks kё ista.jёm 2 |atu monёt6m,

с) Дrёjёs apma|es rievas sekIёkas kё istajбm 2 |atumonёtаm.

Monёtas svars : 9,6765 s, svara svбrstibа : _3'2З o/o.

Kausёjuma sastаvs: s idrabs _ 59'96 %va1ё - 40'04 oЬ

Sis viltojums pieskaitаms pie loti |abi izgаtavotiemvi l tojumiem un gr0t i atёl i ; .ams no тstajаm monёtёm.' '

2 |atu bruto svars bija 10 g; raudze tа pati kа 1 latamonёtаm 8з5/1gщ da|as sudraba. Тatad atёliriba svа-rа starp istajДm un viltotajаm arT te bija nieсTga, betraudzё pirmajа gadTjumё ne p6rёk liela, turpretim otrа_ loti zimТga.

Eksperti ieteiсa' ka praksё, kontrolёjot monёtas, lai

81

notvertu bistamo 1 |ata viltojumu, ga|vend vёrTba pie-vёrёama monёtas ska1ai, kas nedaudz dobjёka; beztam va|sts фerbo4ra reljefs mazliet sek|аks un krёsanedaudz iedzeltena, bet 2 |atu vi|tojumam jацem vёгёarT svarS, kas nеdaudz mazёks par istаs monёtas sva-ru, pie kam ёrёjёs apmales rievas mazliet seklаkasun it k6 iеёlTbas'

Sie ekspertu padomi bija gan lietiёki, bet lajiemnepalтdzёja: nedaudz dobjaku ska1u izdibinat bi jagr0ti ' monёtas, ejot no rokas rokа, bija netтrаs, uniedzeltenumus Varёja sastapt arT uz daudziem Tstiеmdiv|atniekiem, bet svara starpTbu bez monёtu svari-niem atklаt nebi ja iespёjams . . .

Ekspertu konstatёjums, ka viltotiem vienlatniekiemvaIsts фerbo4a re|jefs bi ja maz| iet sekl6ks, rёda, ka6Тs monёtas tikа iz|ietas. (No oriфinёlmonёtаm ieguvаnospiedumu _ formu, bet tа kа |ёjums atdziestot maz-|iet sarёvёs, tаd ari smalkds detaJas kluva nedaudzp|akan5kas.) Divlatu vi|tojumi varёja b0t izgatavoti tajаpaё6 teсhnika, jo tiem apmalu rievas abos gadijumosbija seklёkas, pie kam viena gadTjumа sakarа ar pёr-mёrTgu korriфёjumu formб феrbo;ra saules staru apakё-gali un attalums iznAca asiki un liel6ki. Domajams, kaёos v i l tojumus fabr iсёja kadi labi amatnieki , p iem.,mёks|as priekёmetu lёjёji broпza. Sт ,,b|akus pe!Dа'',ёkiet, pаrаk Iiela nevarёja b0t' jo viltojumu Iigёt0rёsudraba o/g bija diezgan augsts, un maz tiсams, ka tiet ika izgatavot i l ie l6 skаitё: ekspert izё i r t ikai minёts,ka vi|tojumi ir bтstami, bet brтdinajuma pаr l ieIu skaituapgrozibё nav.

5 |atu vi|tojumu bija samёrё nedaudz, jo ёo monёtu,nemot pretт' r0pтgi ap|0koja, un tаpёс viltotаs bijagr0ti izdot. Seit jёpiemin viens тpatnёjs 5 |atu vi|to-jums. To veiсa kёds kalёjs Valmieras apri4kT, kё dzir-dёts, Matтёos. Kamёr vir.la , 'monёtu ka|tuvi' ' аtk|aja,v iцё bi ja paspёj is izIa ist apgrozibё, c ik аtсeros, ap300 pieс|atniekus. Viцё iekrita aiz neuzmanibas: iepёr-kot ies tuvёjos vеikalos, v i l ; tё v ienmёr maksёja t ikaiar 5 |аtu monёtаm. Veikalniekiem ёis apst6klis l ik6saizdomigs, un pаr to dab0ja z inёt kёds pol iс i jas iеrёd-nis. Тas kalёja pieсlatniekus gan svёrа, gan skandi-nёja, bet neko izdibinёt nevarёja : tie svёra tik patdaudz un skanёja tаpat kа istie. Po|iсists nosEtтjavairаkas monёtаs uz RTgu pёrbaudei. .Тur аtk|аja ' kakalёja pieсlatnieku ligаt0ra bija ap. ]000/1669 da|assudraba, tёtad |abёka nekа тstaja i naudai. Tаgad bi japamats ka|ёju aizturёt, izkratтt un nopratinаt. Smёdёatrada monёtu ka|ёanas iekёrtu. Vi;rё atzinёs pieс-latu vi|toёanё un paskaidrojа, ka pratis тsto monёtuattё|us perfekti atdarin6t. Ka|ёjs monёtu abas pusesbija nospiedis mTkstё ner0dтtа tёraudа no oriоinаl-monёtаm. Pёс tam tёraudu nor0dTjis, un td vinambijuёas ёtanсes rokа. No tTra sudraba vinam bijis jёka|t6pёс' ka vi4a ёtanсes nebijuёas tik сietas, [ai ar tёmvarёtu kalt valdтbas noteiktё l igёtOrё. Kё izejvielu savupieс|аtnieku kalёanai vi;rё pirсis VaImiera un FlTgёveсas sudraba karotes un arT sudraba |i2r.rus, tos ap.strаdаjot pёс visёm !Тmiskam metodёm. Vienu ap-stёk| i iestбdes gan neizpauda, un prot i : vai kaIёjapieсlatniekiem bijа ari apma|ёs ieraksts? Sliet' ka tas

82

neb0s bi j is; to preсTzi ies ist vаr t ikai ar Tpaёu spiedi ,un Iiekas, kа ieraksta trйkums bija tieёаis iemesls,kadё| kalёja piec latnieki radTja aizdomas. Тaёu vienainformёсija par apma|es ierakstu sVЁТ| D|ЕVs LAт-VlJU pie|ai2 varbr]tibu, ka kalёja viltojumos bijis arтapma|es ieraksts, bet k|0daina vardu kirtibа. (sk. A.P|atbdrzdis, sVЁTl DlЕVs LAТV|JU, K 1963. g. 15. nr.)

Тirgotaji un uzrlёmumu kasie;i pirms naudas iemak-s6m bankД r0pTgi pёrbaudTja, vai starp monёtаm unzimёm nav kёda viltotа, jo, ja bаnka tёdas atrada' tadpar to t0l i t z iцoja po| iс i ja i . Un tad vis iem iemaksаtа-jiem (iz1ёmumi bija reti : pilnigi uztiсamas personas)pat v iena desmitsant imnieka dёJ bi ja pamatтgas nepa-tikSanas _ vairёkreizёja pratinаёana un daZreiz aridzTvok|a kratTёana.

Pseudo paraЦgmonёtas

Latvijas monёtu vi|tojumi ir notikuёi arT pёc valstsneatkaribas iznТсinёёanаs, pie kam ёais nepatikama-jos veikalos iejauktаs rietumu firmas, kas uzskatTtaspaг solid6m, Vi|totas gan nav apgrozibё biju6as mo-nёtas, bet izgatavoti ,,papildkalumi' ' it kа kadreizёjёmparaugmonёtam.

Pirmais no 6iem objektiem ir nodaJё ,,Emisijas rub-!os un kapeikts ' ' minёtd , ,10 сentu paraugmonёta' ' .Kad ёis objekts pirmo reizi parёdijies numizmatiskajаtirg0, to izdibinёt nevar. Еs to atklёju 1959. g., kadtas - ёad un tаd _ ASV monёtu tirgotаju йtrupjukatalogos un sludinёjumos tika piedёvdts k6 ,,!oti retaLaWijаs paraugmonёta',. Retuma vёrtёjumi variёja no70 | idz.|60 dolar iеm. Ta, piem., Hansa Sulmana (H'M.F. Sсhu|man) 1959. g. 23. un 24. janv.0trupё llujorkaёT objekta (kat. nr. 1681) vёrtёjums bija $100.00; Ab-nerа Kreisberga, Beverly Hil|s, Calif. ' kopё ar SulmanurTkotajё 0trupё 1962. g. 23'_24. janv. (nr. 2171) vёr-tёjums bijа zemiks - $70.00, bet tё paёa Kreisberga1963. g. 25. nov, 0trupё (nr' 3614) vёгtёjums stipri aug-stёks _ $160.00. Visos 0trupju katalogos objekta no-mindls apzтmёts kа , ,10 Cents ' ' , resp. , ,10 C' ' . Rupigiapskatot burtu, jdkonstatё, ka tё veidojums neatbi|st, ,C ' ' ' bet gan , ,G' ' . Savа |aika (19a0. g.?) ёo objektuman rёdija pastmarku un monёtu tirgotаjs Еd. Snei-ders Riga. Viцё to man prezentёja kё medalu, kaskalta Latvijаs 10 gadu pastаvёёanas аtсerei' Bur-tu Sneiders tulkoja kа ,,G'' - tas esot vёrda ,,gаdi' 'saisindjums. тurpretim Su|mans 1959. g. piedёvёjuminor6dijis, ka monёta esot 1922. g. projektёtas, bet ne-pie1emtas Latvijas naudas vienibаs _ gulde1a ar sa.da|Tjumu сentos _ nepubliсёts eksemplёrs. No kёdaavota ёT zi1a iegrita, Sulmans neminёja, bet tiem, kastoreizёjo Lаtvijаs naudas Vёsturi nepdrzina, ёis veikIiun parlieсinoёi formulёtais aizrёdTjums varёja iedvestuztiсТbu.

Мedalu krёёana un pёt iёana neiet i|pa man6 аplok6,bet nu medala bija pёгvёгtusies par monёtu. Lidz arto Vajadzёja noskaidrot, kas bija meta autors, kas,kur un kadiem nolйkiem to izgаtavojis.

Su|mans uzsvёra' ka monёta esot sudraba un tёs iz.mёrs atbi|stot sudraba do|arаm. DIvaina monёta _I ieIum6 atbi|st dolaram, bet nominёls t ikai 1/10 no tа!Jau ёis аpstёklis vien Varёja padarТt uzmanTgu krёjёjuaizdomigu. Paskaidrojumus par meta аUtoru un izgata-Votаju autors nesniedza. Mani rTсiba bija tikai noЁtrupes kata|oga pёrfotografёts attёls, uz ku1a even.tu6li objektё esoёos noridijumus par autoru nebijaiespёjams atklаt. тe ka objekta priekёpusё ir sen-|aiсigs ka;avlrs ar ё!ёpu, mugurpuses trTs ozollapasvarёtu simboIizёt Kurzemi, Vidzemi un LatgaIi, arТё0ska vedinaja domёt рar |atvieёu mTtoloфijas mёjaslabo garu zalkti un izveidojums it kа atgаdinаja tё|-nieka prof. Teodora Za|ka|na sti lu, aizrakstiju viцamuz RIgu un I0dzu izziцu. Vir;rё atbildёja' ka medala navviцa darbs, vinё ari neatсeras, ka tёdu b0tu redzёjis,un nezina, kas vаrёtu bOt tаs autors. Tagad gandrTzpilnigi droёi varёja piel:lemt, ka ёis objekts nav tapisLаwijа.

Par Sulmana piedёvёto objektu rakstiju Laik6 1959.g. 7. martё, aizrёdot, ka ёeit darTёana nevis ar pa-raugmonёtu, bet gan ar medalu. Vёlak, |Tdz 1963. g.'l idzTgu inform6сiju sniedzu savos darbos, kas minёtiёeit priekёvёrdos. CerТbё atrast sulmana ,,paraugmo-nёtas', izgatavotdju izё|irstTju Anglijas, Austrijas, Fran-оijas' Sveiсes un Vёсijas ordeцu, medalu, nozTmju u.t. t. izgatavotdju kata|ogus, bet bez panёkumiem.

1965. g. krEjёjs A. Z6|amans, kas Kanadi 6trёk bijasa1ёmis World Coins, Yo|. 2', . l5. nru, man zi1oja' ka227' |pp. i r sulmana s ludinёjums, ku;,6 ar 43. nru at-kal piedДvata Latvijas 10 с., 1931, ',Extra rare'' monё-ta. Vёrtёjums $100.00. Soreiz klit аrj aizrёdТjums, kata ,,published only in Begeer's Cats of NetherlandsStriknings''. Nu jau ,,paraugmonёta.' datёta ar 1931.gadu _ vai t ieёаm Su|mans, v iens no l ie lаkaj iem mo-nёtu tirgotаjiem ASV, b0tu tik pilnigi inkompetentsLatvijas numizmatik6?

Begёra kata|oga piInigs tituls ir: Jhr. lr. A. C. vonЦ/eiler, Na amloze vennootschap Koninklijke Begeerateliers voor edelsmeeden penningkunst. Voorscho-ten. Penningen geslagen of gegoten in de jaren 1935-1960. Deel V., Leiden 1960. Тaja starp 1936. g.raiojumiem atrodаms objekts nr. 1041 - ,,Ontwerp-munt van Lettland'', vёrtibа: 10 с., veid1u darinёtdjs:Е. Te|сs, сaurmёrs: 40 mm. Sulmans kaut k6du ap-svёrumu dё! tёtаd bija gadaskaitl i 1936 mainljis uz1931.

Kas Begёra firmai l ika izgatavot ёo paraugmonёtu?Taёu ne LaWijas valdTba. AizrakstTju un l0dzu izzir;u.Ar 1965. g. 31. mai ja rakstu f i rma paskaidroja: , ,Diebetreffende M0nze wurde auf Anregung des damali-gen Voгstehers, Jonkheer |r. A. C. von Weiler selber,gelegentliсh der Griindung der Republik Lettlandsdеm ersten Prёsidenten der Republik angetragen alsProbe f0r e ine eigene M0nze der neuen Republ ik.Von Seiten der Regierung s ind auf diesem Angebotnie Reakt ionen eingegangen, sodass die МOnze nie-mals a ls Bezahlungsmitte l in Umlauf gesetzt wurde."

Tёtad: 1) Monёta izkaIta uz kёdreizёjё Begёra fir-mаs direktora fon Veilera (kataloga autora) ierosinё-

juma sakarё аr Latvijas vaIsts nodibinёёanos. 2) Т6domita ka paraugs jaunis valsts metallnaudai un pa-sniegta pirmajam LaWijas republikas prezidentam.3) Latvijas va|dТba uz ёo piedёvёjumu nav reaфёjusi,tа ka monёta kd maksаёanas lТdzekIis nekad nav bi.jusi apgrozibё.

|zziqas pёdёjais teikums ir vienтgais, kas atbi|st pа-tiesibai : tieёёm, ёёdas naudas Laыijа nebijа. Pёrёjiepaskaidrojumi nor6dТja tikai uz Begёra firmas vadTtё-ja pilnтgo ignoranсi par vёsturiskajаm norisёm Еiropd_ 1936, g. vi15 bija atkl6jis LaWiju kё ,,jaundibindtu''repubIiku! Tie norёdTja' iespёjams, ari uz izziцas snie-dzёja nevёlёёanos vai nespёju dot paskaidrojumus.Atrisinа1ums par monёtas izсelёanos bija jameklёсitur.

Laimiga k6rtД Holandes Karaliskajа monёtu kabinetёmаn bija .laba pazi1a Dr. van der Mёra (Gay van derMeer). AizrakstТju un l0dzu man palТdzёt noskaidrotnos|ёpumainёs, 'paraugmonёtas ' ' izсe|ёanos' iegEstotpёс iespёjas ziцas tieёi no Begёra firmas. Sparig6svan der Mёras ieg0tds z i1as kopsavi lkumё ёtdas:

1. 1920. g. mёkslinieks Е. Te|сs pasl]tinаjumu tru-kuma dё! griezies pie toreizёjа Begёra uz1ёmuma di-rektora M. R. F. Brinkgeves ar priekё|ikumu izgatavotmonёtas metu Latvijai. Brinkgeve tam piekritis. Noizgatavotа modela starp 1920. un 1922. g. esot izda-riti nolёjumi it kё sudrаb6, resp. bronz6, kas vёlёk аp-sudrabota. Esot bij is nodoms abus nolёjumus, resp.vienu no tiem nos0tTt LaWijas valsts prezidentam, bettаs nav tiсis izdarтts.

2. 1936. g. nelabvёligu apstаktu dё! Begёra firmaiatkal truсis darba, un fon Veilers meklёjis iespёjas, kёvarёtu nodarbinёt ёtanсu izgatavotаjus. Vi1ё l icis iz-gatavot ёis paraugmonёtas ёtanсes, bet сitа - meda-las (40 mm) | ie lumё.

3. Pёс fon Vеi|era domim ёis pasёkums jduzskatatikai par joku, jo Telсs nemaz neesot p0lёjies ievёktzir1as par to naudas vienlbu, kas toreiz bija Latvijё.Vёrtibu ,,10 с' ' (fon Vei|ers burtu uzskata par ,,C'')Тelсs esot veidoj is analogi Holandеs 10 с ' nominёlam.

Liekas tomёr, ka starp 1920. un 1922. g. ТеIсa no-doms bijis nopietns, tris ozo|lapas it ka l ieсina, kavi15 meklёj is v ie lu Latvi jas apgaba|u s imbol izёёanai.Viцa veidojuma no|ёjumi bi ja, kа tas mёdz b0t, l ie|6formёtё. Kа tie pa|ika gulot firmё' par to Тelсu vainotnevar' Bet divainas ir gan tаs l ietas, kas notiek pёсapm. 15 gadiem: fon Vei|ers I iek no I ie|aj iem no|ёju-miem izgatavot ёtanсes samazinёtё - rnedalаs Iielu-m6, bet izka|to objektu kata|ogizё kё paraugmonёtu.Тatad viцё apzinati vllto objekta sugu, lTdz ar ko task!йst vёrtTgs monёtu krajёju aprindas. Pirсёjiem ne-vаr rasties ёaubas, jo Begёrа |ёsё objekts dёvёts parLatvijas paraugmonёtu un norёdтts uz fon Veilerakatalogizёjumu.

Bez ёIs ,,paraugmonёtas'' eksistё ari сitas, ku1asHuguenin firma neleg6|i izka|а vairikёs nelikumigisl igatOrqs. Par tёm b0s runa turpm6k. Sant imu , ,parau-gus'' no kaltuves nopirkt nevar' turpretim Begёra ,,pa-raugmonёtu' ' var iegDt ikviens. Numuram 1041 ir p ie-

vienotа zvaigznтte, un paskaidrojumё teikts' ka ёo ob-jektu var pas0tit joprojаm. 1965. g. pas0tit6 ,,paraug-monёta'' lёsё (nr. 3363) apzТmёta kа ,,Probemijnzeder Republik Lettland'' un apsudrabot5 bronzё tё mak-s6ja Hfl. 8.50 (nepilni $2.00)' sudrabd сena bija Hf|.25.25 (apmёram $6.00), bet Sulmana katalogos t6 ap-zтmёta jau par ,,izсiIu retumu'' un novёrtёta pаr$100.00!

B0tu bijis interesanti uzzinat, сik ,,parаugmonёtu',la ikd no l936. g ' l idz.I965. g. izkaltas, bet uz ёo jaut6-jumu no Begёra firmas atbiIdi nesaцёmu _ tas, aстm-redzot, ir firmas noslёpums.

leg0tos materiёlus par Latvijаs monёtu pseudopa-raugiem sakopoju ipaё6 rakstё no|0k6 bridinat Un pa-sargаt krаjёjus no ve|tigas Iie|as naudas izdoёanaspar ёiem ,,retumiem''. To Iabprёt gribёja pubIiсёtNNUм' bet 6o Zurnё|u galvenokdrt |asa tikai Skandi-navijas numizmati. Plaёas krёjёju un monёtu tirgotаjuaprindas varёja sasniegt vienigi ar pub|iсёёanos ASV,resp. Ang|ijё. Centos iedab0t rakstu turienes izdevu-mos, bet piedzTvoju neveiksmi. Rakstu gan atzina pаr,,interesantu'', bet rеdakсijas atrunёjёs, ka raksts ne-ietiIpst vir.ru izdevumu programmё. Jddoma gan, kаrаksta noraidTёanai bija aгT k6ds nepateikts iemesls:tajа bija skarti divi pazтstami monёtu tirgotаji, kasёais 2urn6los bieii ievieto l ielus s]udinёjumus.

Nolёmu rakstu pub|iсёt tur, kur аprakstёmais ob-jekts bija radies - Holandё. Raksts tika iespiestsDe Geuzenpennig 1965. g. 4. nrё. Kё to varёja sagai-dit, raksts radr-ja polemiku. ApstёkJus sareZфija vёI tas,ka iurnёlа redakсija un sekretdriёts piemаjo Amster-damаs monёtu lieItirgotаja Zaka (Jacques) Su|manatelpёs un Holandes Sulmans ir bralёns ASV monёtutirgotаjam Hansam Sulmanam, kas skarts man6 rak-stё. De Geuzenpenning 1966. g. 1. nrа ievietots HansaSulmana sIudinёjums, ku;.ё |as6ms, ka vi15 ir Moriсa(Maurits) Sulmana dё|s _ ёis paskaidrojums, domi-jams, ievietots uz Amsterdamas tirgotaja Zaka Sul-mana spiedienu, lai kompromitёto Amerikas brёlёn.uneturёtu par viцa dё|u.

Raksts izraisTja plaёu saraksti. H. Sulmans sniedzaredаkсijai savus paskaidrojumus, ko konfidenсia|i sti-tija man komment6riem. Lieta non6сa |idz VispasaulesMonёtu Тirgotёju ApvienTbas (lnternational Аssociаti-on of Professional Numisrnatisф priekSsёdim Kaliko(Caliс6), ku;a atzinums publiоёts tai paёа De Geuzen-penning 1966. g. ]. nrё. isё atreferёjumё tas skan:Sulmans un Kreisbergs 19o4. g. labt ticтbe esot no-pirkuёi no monёtu tirgotаja van Lona (Loon) parHf|. 160.00 to eksempl6ru, kas van Lona katalogД (nr.967) bija novёrtёts par Hf|. 100.00 аr norёdijumuuz fon Veilera katalogizёjumu' Sulmans ёo norddTju-mu esot pёrцёmis savё s|udinёjumd World Coins1965. g. Van Lons savukirt apgalvo, ka vi1ё fon Vei-|еrа aizrddTjumu, ka ,,parаugmonёtu'' jopгojаm var dа-bot Begёra kaltuvё katrё vairumа, neesot iеVёrojis.Maldinoёu z iрu sniegёanё neviens no vi1 iem' t . i . , Sul-mans, Kreisbergs un Lons, neesot vainтgi . Vaina gul-stoties vienigi uz fon Veilera kata|ogu, ku1ё ёis ob-jekts nelаimтge kаrtа nosaukts par ,,paraugmonёtu''.

84

Su|mans aprlemas 2urnt|ё World Coins paziцot, kaatpёrk tur oferёto eksemp|ёru. Kaltuve esot apDёmu-sies turpm6k kaltiem eksempliriem iesist bridinijumazimogu: GEЕN МUNт (nav monёta).

Sulmans solito paskaidrojumu ievietoja WorldCoins 1965' g. deсembJa sёjuma 1221. |pp. Viцё аt-zist, ka De Geuzenpenning pamatoti kritizё viцa ,,pa-raugmonёtas'' piedavdjumu un kа no A. P|аtbёr2аraksta viцё uzzinёjis, ka vi1a objekta apraksts bij ispiInTgi aplams. Aprakstot,,paraugmonёtаs,' izсe|ёаnos'v ir .rё atka| jauc kopё , ,pаraugu' ' ar piemi4as medaluun atzтst, ka Тe|сs to taisтjis ,,pa jokam''. (' '|t wasstruсk by the Begeer meda|ists and there desсribedas a pattern, although the pieсe Was not struсk to theorder of the Latviаn government and was struсk at atime of quiet business to keep the engravers busy.It is therefore not a 10 C (сent) pieсe but a10 G(gаdi, or year) сommemorative medal, something notknown to me unti| today. ln fасt it seems that theengraver, Тe|сo (siсl), made this more or |ess as a jokeand wanted to send it on to the president of the Latvi-an repub|iс, but this Was never donе. ' ' Bаksta bеig6sSulmans apnemas atpirkt pёrdoto

' 'monёtu, ' ' jo i r z i .

nёms, ka ёT ,'meda!a'' vёl arvien ieg0stama par mё-renu сenu.

Te nu Sulmans atkal sagrozтjis ziцas, jo Тelсa ,,jokadarbs'' nav atсeres medata un tёda zi;ra nebija arimanё rakstё _ biju tikai aizradijis, ka ёis objеkts kad-reiz tа man tika prezentёts'

Ne Kaliko raksts, ne Sulmana paskaidrojums lietupаtiesiba nenoskaidrojа: abi run6 tikаi par vienu ek.semplёru, bet pirkti un pardoti

',]abа tiстba'' bija vai-rёki. Nekas arT nav teikts, kur radies sludinаjumа gа-daskait l is ' '19з1' ' - ёadas z iDas van Lona katаlog6nav. Tr0kst paskaidrojuma par to, kur Sulmans atra-da zi4as par Lawijа 1922' g' projektёto un noraidTtonaudаs vienibu guldenis/сents. Lons arT nebija pa.skaidrojis, kur viцё pirсis savu eksemplёru - l iekas'to v iцё gan nebi ja pirс is k6 retumu par l ie lu naudu.Un visi ёie piedzivojuёie tirgotаji uzreiz ёl1iet kluvuёivientiesТёi, kas pёrk ,,retas monёtаs'' labё tiсib6, ne-pбrbaudot to izсelsmi. Vainu visi сent6s nogr[ist Uzfon Veileru.

Polemiku tomёr neturpinаju, сerot, ka pёс manaraksta un sekojoёiem paskaidrojumiem monёtu tirgotаjivairs neuzdroёinasies krёjёjus mdnlt. Pievilos. ёis ob.jekts, ёkiet, ir pak|idis pasau|ё daudzos eksemplёros.1966. g. monёtu tirgotаjs H. Dombrovskis, M0nster.Angelmodde, savё 12. l istё piedavёjа 2 eks., vienusudrab6, otru apsudraboti bronz6, ka ,,Lettland. Pro-be''. Bija j6rаksta viqram, ka objekts nav ,,Probe''.

Griezos arт pie Lawijas s0tnieсibas ASV ar |0gumurupёties' lai Begёra firma istenotu savu solijumu unТelсa paraugё ieka|tu аtzimi, ka tas nav monёta. 10.6.1966. g. rakstё sEtnis A. Spekke zi4ojа par darito unsasniegto: , ,MEsu konsul i ra is pёrst iv is H6ga bi ja ie-radies personTgd vizTtё pie minёtёs kaltuves direktora,lai noskaidrotu l ietas apstёk!us. Izridis, ka te navruna par k6du ,,paraugmonёtu'' ' bet gan Lawijas 10gadu past6vё6аnas piemil;ras meda!u. Sis vizltes rezul-

tёt6 ka|tuves direktors esot devis solijumu jaunuspasEtTjumus ёim meda|im |Tdz turpmdkam nepieЦemtun medala matriсё katram gadTjumam iekalt vаrdus,'no сoin''. Cik sr]tnieсIbai zinёms, LaWijas neatkаri-bas laikа no mr]su vaIdibas ouses ari nekad nekёdsprotests par ёT medala kalёanu nebija ien6сis' kadёJtagad s0tnieсTba nerеdz, ka kadi t6lаki soli ёaja l ietёvarёtu tikt sperti. ' ' Tёtad atka| reizi firmas direktorsbi ja nok|usёj is pat iesos apst6k!us un sniedzis nepa-t iesas z inas.

1967. g. no 11. l idz 16. mai jam stokho|mа not ikаIAPN kongress. Dienas kаrtтbа, starp сitu, bija arijautаjums par zindmu apvienibas loсeklu nekoгrektiempaцёmieniem attieстbа uz t.s. pseudomonёtаm - t6spied6v6tas un pаrdotas k6 seviё}i reti objekti. sаdarIсTbа radijusi neuztiсTbu pret аpvienTbu un devusi pa-matu seсinаjumiem, ka tёs biedri nav solidi un navkompenent i numizmatikё.

15. maij6 Zviedrijas valsts antikvёrs kongresa da-libniekiem rikoja pie;remёanu. Vi;ru riсib6 bijёm mёs_ Karaliskd monёtu kabinetа ierёd1i. AmsterdamasSulmans, Veсs pazirla, man stаdтja priekёё ASV Su|-manu, kas izte iсa l ie lu pr ieku par sastapёanos un ie-spёju personigi pateikties par manаm p0lёm, kas devaiespёju noskaidrot mistif ikёсiju aг Latvijas paraug-monёtu. Еs esot vienТgаis pasaulё, kas zinёjis patie-sos apstёk!us, vini, t. i. vi1t5 un Kreisbergs, par 6o ob-jektu it neko neesot zinajuёi un tiсёjuёi zir.rim, kurassriieguёi tа pаrdevёji. Awaiсаju, kёdё! vi;rё nav ieska-tтjies manos darbos par BaItijas vaIstu naudаm Unkёpёс vi1ё neievёroja mаnu aizrёdтjumu vinаm sйtтtаvёstulё. ,,Tё nu ir gadTjies, ka jйsu darbos ziцas ne-mek|ёjёm,'' atbiIdёja monёtu tirgotаjs. ,,J0su vёstulies nesalёmu. 0,1 o/o vёstulu ASV сelё pazud. ' ' Kdagr6kё polemika, tё ёI saruna pieradTja, ka Sulmansnegrib nopietni par ёo jautаjumu runаt.

Vё|ёdamies papildinat savu kol|ekсiju ari ar tёdu,,paraugmonёtas'' eksempliru, ku;ё ir iekalts ,,navmonёta'', nogaidTju drusku vairёk pаr gadu - ёis |aikasprTdis pietiek ar uzviju solтtа teksta iekalёanai. 4.6.1967. g. pasut inаju divus eksemp|ёrus. 15.6. sa4ёmufirmas vёstu|i ar ziqu, ka tie pienёks mёneёa beigёs,un lёs i , kas skanёja: , ,2 Medаi l len o 4О mm in vers i|-beгter Bronze ,,ProbemUnze deг Republik Lettland',;Katalognummer ,,Von Weiler" 1041 , zum Gesamtpreisvon Hfl. . l9.-.. ' ' objekts nu bija pаrvёrties bastardё:ir medala, i r paraugmonёta! Kad pa6as , ,paraugmo-nёtas'' pienасa, velti meklёju solito ierakstu - t6danebijа' Vienu no saцemtajiem eksemplёriem nos0tтjukёdam numizmatam Lawijа _ informёсijai.

1969. g. man bija izdeviba satikt стnas biedri vander Mёru. |zvёrtёjёm sasniegto, un tad ari atklёjёs, kavi4ai ё is akсi jas dё! bi juёas , ,z inаmas nepat ikёаnas' ' .Atzinu, ka Holandes frontё vai16k nek6 panёkt neva-rёёu.

Noslёgum6 zir;as par tё|nieku: Ede Тe|cs dzimis1872. g.' studёjis Budapeёtё un VTnё. 192О.-1922. g.vi1ё dzTvojis Utreсht6. Telсu uzskаta par ungёru mo-dеrnas medalu mёkslas pamat| iсёju. (L. Huszar & B. v

Proсopius, Medaillen und Plakettenkunst in Ungern,Budapеst 1932' 440. |pp.). Te|сs miris 1948. g. Aiz-rakstTju Husaram' kas strёdёja Budapeёtas VaIsts vёs-turiskаji m0zejё, un vaiсёju, vai m0zejё ir Тe|сa dari-n6tais paraugs un ka tas kataIogizёts. Husars ziqoja,ka ёada Тelсa objekta mйzejа nav un tas viцam svеёs,bet, spriezot pёс attёla, tas reprezentё Latvijas pa-rаugmonёtu.

*

otrs skandaIozs gadijums Latvijas monёtu vёsturёir vi|totu 1922. g. 20. santimu ,,paraugmonёtu'' par6-dTёanis tirgй. Jau sakarё ar Latvijas ,,10 сentu pa-raugmonёtu' ' minёtё ASV t i rgotёja Hansa Sulmana1959. g. 23. un24. janva!.a йtrupes kata|ogi atradu ёё-du piedёvёjumu:

',2166 Latvia. Pattern 20 Santimi.1922' Аrms.Rev. Denomintion. Plain edge. Very fewstruсk. We never saw. Silver. Unс. Plate. (40.00)

2167 10 Santimi 1922 as before (20.00)2168 2 Santimi 1922 as before (10.00)"

Saska4rё ar 1922. g. 31. augusta noteikumiem 10,20 un 50 sant imi bi jа jаka! ni l1el i un 1,2 un 5 sant imibronzd. Мonёtаs ar gadaskait|i 1922 tika ka|tas tikaiHuguenin ka|tuvё, pie kam ni|eJa monёtas vispбr kal-tas t ikai v ienu vienigu reiz i . Radёs jautajums: k6dё!gan bйtu ka|ti sudraba santimi? Sada rТсTba bOtu bijusinoteikumu pёrkdpums, tёtad noziedziga. Un kam tievarёtu but piegidati? Lawijas va|dTba tadus nebijapas0tinаjusi. Aizrakstiju ka|tuvei un I0dzu paskaidro-jttmu. Atbildes vёstulё .l959. g. 31. janvёri Hugueninfirma ziцoja, ka 1922-1923. g. piegаdajusi LatvijasvaldTbаi tikai bronzas un ni[<e!a santimus un ka vi4iemnеesot zinёms' vаi kur сitur botu ka|ti sudraba san-timi. (',Die Von unserer Kunst. und Prёgeansta|t in denJahrеn 1922-1923 f0r die lettlёndisсhe Regierunqgeprаgten ,,Santimi' ' wurden aussсhliesslich in ManzeBronze (rote sttjсke) und in Reinniсke| (weissest0сke) von uns geliefert. ob anderswo echtsilberStЁckе geprёgt Wurden, enrzieht siсh unserer Kennt-nrs. J

Pёс ёi paskaidrojuma sudrabа santimu parddiёandsёl1ita vёl neizskaidrojamdka. Varёtu jau pie4emt, katie ka|ti kaut kur сitur, pe!цas iegйёanai, taёu ёёdamnoI0kam b0tu vajadzTgas jaunas ёtanсes, to izgatavo-ёanai sаvukёгt veidojumi, to nolёjumi un с i t i dаrbar ik i , - tas v iss maksitu l ie lu naudu. Kalot nel ie luskaitu - ,,retumus", pie pelnas netiktu, bet, ja kaltulielаku skaitu, sudraba santimi vairs nebйtu retums untdpat nedotu nek6du peJ1u. Bez tam jёievёro, ka Lat-Vijas monёtu krёjёju nаv daudz un pieprasтjums pёсёiem ..retumiem' ' nevarёtu bйt I ie ls.

Sie apsvёrumi |ikа seсinёt, ka sudraba santimi to-mёr ir kalti ar oriфinаIёtаnсёm. Varb0t tаs joprojаmglabёjas ka|tuvё? L0dzu papi ldu izz iqu: vai ёtanсes i r

85

nokluvuёаs сitаs rokаs jeb tаs vё| ir Huguenjn rTсibё.Firma 1959. g. 10. febr. vёstulё atbi ldёja, ka v iцiemvёl arv iеnu ir sant imu ёtanсes. ( ' 'Wir. . . te i len lhnenmit, dass die zur Prёgung der lettisсhen Santimi von|922_23 verwendeten Prёgestempe| noсh in unseremBesitze s ind.")

LIdz aг to jаkonstatё, ka Latvijas vaidiba _ no|ai-dibas vаi piedzivojumu tr0kuma dё! _ nav gёdёjusipar to, Iai ёtanсes pёс monёtu izkalёanas tiktu iznт-сinаtas. Parasti to izdara, ar kaltu ieсёrtot ёtanсё vai-rёkus robus vai svitras. Ja nu ka|tuvё ёtanсes jopro-jam ir' tad, droёi vien, k6dai personai jau agrёk irbijusi un ari turpmёk bOs iespёja izka|t daZёda veidasantimus un tos par |abu naudu pёrdot kа ,,retus pa-raugus''. At|ika tikai gaidТt uz jauniem ,,retumiem''. Тopiedёvёjums sekoja driz. Ta paёa Sulmana .|959. g.New series l ist 102 bija ё6ds pied6vijums:

,,263 Latvia. Pattern of the regular design20 Santimi 1922, tirst issue. Value andсounterstamp. Rx. Arms. only 3 known.Unс. and very rare.

264 Pattеrn 10 Sаntimi 1922. Simi|ar. Unс.265 Pattern 2 Santimi copper, 1922.

Simi lar. Unс.

(30.00)(20.00)

(20.00)"сiti retumi paradijёs stokho|mа. 1959. g. 27. maiiё

6ejienes |ielikds monёtu tirgotavas M.C.Hirsch direk-tors H. Gl0ks (Harry Gl0сk) man ziцoja, ka vir;ra rTсIbёesot ',аrkаrtigi retumi', _ Lawijas monёtu paraugka-lumi. lnformёсijа bija sens6сion6|a, un tёdёJ tE|it de.vos pie direktora, Iai noskaidrotu, kas tie тsti bija par,,arkаrtтgiem retumiem''. Vi4ё man parddTja trтs 1922.гJ. monёtas.. 1,2 un 5 sant imus. Т6m metal|s bi ja с i-tёds nek6 |ikumTgajёm. sprieйot pёс nokrёsas, kasatgаdinаja ze|ta krаsu, tаs Varёja but kaltas aluminijabtonzё (ёai Iig6turё ietiIpst va;ё, aluminijs un ni|1elis,un to p|aёi l ieto monёtu ka|ёana). Visas tris monёtasbija apmёram divreiz biezёkas par l ikumigajёm' beztam priekёpusё tаm bija iekalta monogramma HF(Huguenin Frёres saisin61ums). Monёtas noteikti kil.tas ar originelёtanсёm, jo mugurpusё bija kaltuves no-saukums HUGUЕNIN. Мonёtu tirgotаjs stestтja, ka ётsmonёtas vi1am nodotas pёrdoёani uz'provizijas pa-mata. Ipaёnieks, ku;a vёrdu viцё neizpauda, esot iz-сi|s krёjёjs un Latvijas monёtu lietpratёjs ar dzТvesvietu аrpus Zviedrijas. Sie eksemplбri esot paraugka-|umi un ke tаdi аrkёrtтgi reti. Cena: 400 kronas (apm.B0 dolari). objektus nofotografёt netika at,lauts.

Ka ёeit nebija darlёana ne ar k6diem paraugkalu-miem, |ieсinёja monёtu divkёrёais biezums un ligёtti-ra. No ёёdiem ,,paraugiem' ' neviens nevarёja iegЙtp|.iekёstatu par to, kёdаs izskatTsies l ikumi noteiktasun Latvijas va|dTbas toreiz pasl]tin6t6s monёtаs. Тeo-rёtiski bija divas iespёjas. Pirmkёrt, ёie objekti varёtub0t t ' s . , ,ёtanёu nospiedumi ' ' , kas rodas, izmёфinotёtanсes. Taёu ёads pieцёmums neatbilst ka|tuvjupraksei - ёos nospiedumus nekad neuzglabё, bet iz-nTсina. ArI iekaltё firmas monogramma, ku;ai nevarё-jа b0t nekida sakara ar ёtanёu izmёфindёаnu, runёjapretim ёai teorijai. otra iespёja bija, ka monёtas bйtu

86

izkaltas firmas ra2ojumu ko||ekсijai. Lai arT tаs |ikёsmaz t iсams, jo ёёdas monёtas nekad nebi ja pasйt inё.tas, nedz ari Latvijas valdibai piegёditas, tomёr ё6duiespёju pi|nТgi noraidit nevarёja. Kaut kёdu mums ne.zinёmu apstаk!u un apsvёrumu dё! Huguen,ln firma va-rёja tёdas izkalt kё savu raZojumu paraugus, un tiekaut kё vёlёk varёja b0t nokJuvuёi sveёёs rokds.

Lai iegйtu skaidribu ёai jautаjumd, aizrakstTju vёl-reiz kaltuvei. Aizrёdot uz konstatёtajiem _ neapёau.bёmajiem - pieгаdтjumiem, ka a|uminija bronzas ek-semplаri ir viцtu ka|ums, |йdzu paskaidrot, vai ёТsmonёtas nav firmas ko|lekсijas objekti, kas nokluvuёisveё6s rokёs, jeb vai arТ Ёo kalumu рamatа bijuёi kёdiсiti iemesli. Savё .1959. g. 4. junija atbildё firma pa-skaidroja, ka tёs kalto sаntimu starpа ir bijuёas aria lumini ja bronzas monёtas. ( ' 'Naсh gemaсhten Naсh-forsсhungen kёnnen wir Ihnen mitteiIen, dass unterden von uns geprаgten Mtinzen auch Aluminiumbron-ze Striсke waren'' ')

Тeksta formulёjums: ,,starp m0su kaltajёm monё-tёm'' u. t. t., neminot vёrtibas' ir jёtu|ko kё atzТёanёs,ke ne| ikumTga | igёtOrё i r ka|t i ne t ikai 1,2 un 5 san-timi, kuJus es redzёju, bet arТ 10, 20 un 50 santimu mo-nёtas ar gadaskait|i 1922' jo toreiz, kё jau minёts, ёika|tuve ka|a arT ёis vёrtTbas. Kedё!' kаda skaitа teskаltas un kam tas piegёdёtas, par to firma klusё. JаsalTdzinёm pirmo kaltuves kategorisko apgalvojumu,ka Latvijas sаntimi ka|ti un piegаdаti ,,аussсh/iess-/lсh'' monёtu bronzё un tтrа ni[1e|i, ar pёdёjo paskaid.rojumu, ku;.ё _ neapstrTdamu pierёdijumu dё! - fir.ma bija spiesta atzтties, ka tё santimus ka|usi ari сitаIigаturа, tad atrisinёjums arт sudraba santimu noslё-pumam nav vairs jёmeklё: tiem jёb0t kaltiem turpat,kur fabriсёti сiti ,,paraugkalumi' '. Protams, tieёi untaustёmi pierёdijumi par ёo darTjumu nav ieg0stami.

Sakarё ar ,,10 сentu paraugmonёtu'' jau minёju sa-t ikёanos ar H. Sulmanu kongresa la ikё Stokholmё.l967. gadё. Sai pаёё reizё personigа sarunа ar vi1tupieskёros arT sudraba un a|uminija bronzas santimu,,paraugkalumiem''. Vi15 paskaidroja, ka tie, сik vir;ramesot izdevies |ietаi izsekot, nekot no daiёm kollek-сij6m un esot tаdi eksemp|аri, kas jau 3_4 reizespiedzTvojuёi Tpaёnieku mai1u. Uz manu vaiсijumu, kastie ir par nedzirdёtiem sаvёdniekiem, kas savas ko|-|ekсijas te komplektё, te аtka| izputina, Su|mans izvai-rтgi atte iсa: , ,Tёdi i r . ' ' Un piebiIda: , ,Sant imu paraug.kalumi driz vien atkal nёks p6rdoёan6. Par tiem maks6labu сenu.' ' AсImredzot ,,paraugi' ' ir izka|ti prаvаskaitё.

Krёjёjus - Iiеtpratёjus ёie objekti kaitina. сitus tiemuls ina, un, kё to l ieс ina Sulmana informdсi ja, i r ar itёdi krаjёji, kas ak|i tiс monёtu tirgotаju apga|voju.miem un pёrk tos par | ie lu naudu. Sie , ,paraugkalumi ' ,сe! arТ neslavu Latvijai. Sarunis ar Ёejienes un tаpatarТ Vёсijas krёjёjiem man nёсies dzirdёt iгoniskus jau-tаjumus: vai tad Latvijas monёtu kaIёana notika bezjebkЁdas kontroles? Uz to es varёju tikai atbildёt: nosi atgadijuma var gйt |abu mёсibu, ka monёtu kalёa-nu ir riskanti uztiсёt privitёm kaltuvёm, jo tаjаs daz-

reiz - ka ёai gadTjuma _ var gadTties blёdTgi ierёd-r;ri, kam ir iespёja fabriсёt ,,retumus''.

Nobeidzot vё| gr ibu piebi|st sekojoёo: ja es neb0tubijis Karа|iskа monёtu kabineta asistents, |idz ar koman bija iespёja pieprasтt izziqas ёis iestёdes v6rdД,tad maz tiсams, ka Huguenin firma bйtu devusi kddus

paskaidrojumus. Kaltuvei, ёkiеt, radёs iespaids, kaMonёtu kabinets ir ёos objektus iеguvis un zinas va-jаdzigas to kata|ogizёёanai. Тurk|at jadoma, ka kaltuvevёlёjas uzturёt labas attieсTbas ar Monёtu kabinetu,kas bija tбs pastаVтgs klients, iepёrkot da26dasHuguenin medaJas.

87

LafuUas maksёёanas lтdzekluiznТcinЭёana

Ejot no rokas rok6, kё monёtas, tа arт papтra naudanolietojas. Monёtu m02s iг daudz ilgёks nek6 zТmёm.Tёs, atkaгIbd no Iigetйras, der apgrozTbё 50_70 ga-dus. (Protams, ja valsts starp|aikё nav mainтjusi nau-das vienibu.) Nodiluёas monёtas izцem no apgrozlbas,sakausё un p6rka! jaunаs. Тurpretim zTmju m02s ir lotiiss: zemёkёm vёrtтbаm l_1 1/z gada, l ieldkёm 4-7gadi' ja tаs iespiestas uz loti laba papTra; pretёjа ga-dijumi _ vё| isёks. Т6tad zimju skaits, kas jEizgatavokatru gadu, lai nolietotаs Varёtu apmainit pret jaundmun lai segtu augoёo vajadzТbu pёс zlmёm (parasti sa-kard ar dzTves standarta uzlaboёanos vai infl6сiju), irloti l iels.

Lawijа rubla periodё zimju izgatavoёanai gan tikaizIietots tai laikа dab0jamais labёkais viсu un somupapirs, tomёr ёi papTra kvalitate nebija ne piemёrota,ne domаta papTra naudai (daZas v6сu ё!irnes, ka jauminёts, l ietotas vёlak arT Vёсijas infl6сijas zimjuiespieёanai, bet tas notika papTra bada laikё). lznё-mums bija anglu Portals Limited papirs, bet uz t5 tikaiespiesta tikai 1920. g. 500 rublu zimju viena dafa. Vi-sas tai laik6 izgatavotas zтmes nolietojds 6tri : loсiju-mu Vietаs sap|Tsa, striJi nodrupa. No|ietotёs zTmes to-reiz netika apmainTtas pret jaunаm, tёpёс tauta ёёdaszimes ,,Iaboja'' pati. Krustёm un ё!ёrsёm uz|imёja(pat ar rupjmaizi!) papTra strёmeles, baltas un krdsai-nas, kёdаs gadтjаs pie rokas, visёdos izmёros. Labo-tаs vietas driz vien atkal izira, un ndkoёais labotijs|ika virsu jaunus ielаpus. Daudzos gadTjumos vairdkulabojumu dё! no zimes paёas mаz kas bija redzams.Da2reiz labotdjs, lёpot divas vienas vёrtTbas zimes,aiz pavirёibas sa|imёja kopё nepareizas daJas, un tёradёs zTmes ar diviem daZadiem kontrolskaitl iem. Betkas tad tos pёtтja? Pat t6das zimes, kuуёm troka t/adala (tas vieta bija ielapi), varёja biezi sastapt apgro-zibД. Vёlak, kad iz|aida zimes |atos, no|ietoto zimjuapmainTёanu s6ka izdarTt kаrtтgаk, un lTdz ar to dris-kaino zTmju |aiks izbeidzds. No apgrozibas iznemtаsiznтсinaja sadedzinot.

Kad sёk6s otrais pasauIes ka;ё, iedzТvotёji сentаsiz|:|emt no apgrozibas sudraba monёtas. Da2am labambija paprёva kule ar ёo naudu. (Pieцemams, ka tаutаpalika 31 ,7 mi|j. |atu sudraba monёt6s.) Pёс krievuokupёсijas aiz patriotiskiem motТviem monёtas sёkaiz|ietot rotu izgatavoёanai. Tas turpinбjёs vёcu Iaikёun trimda (sk' nodalu ,,Monёtas kё rotas l ietas' '). Kakrievi, t6 vaсieёi bija l ieIi Lawijas sudraba monёtumangotаji. Vaоieёi pret tаm deva zТda zеf;es un franёukonjaku. Zinёma dala monёtu tika izl ietotа kd metallsdaZДdu vёrtslietu izgatavoёanai. Rotёm aizgёia diez-gan prаvs monёtu skaits. 1941. g. krievi atkёpjotiesaizveda sev lТdz sudraba monёtas nomin6|ё vёrtibДpar 11,3 mi|j . latu; tаs, protams, t ika sakausёtas, betk6dam nol0kam _ nav zinims. Тikаi ne monёtu kаl.ёanai, jo Padomju SavienTbё kopё 1932. g. sudrabamonёtas netiek ka|tas.

Seit j6piezlmё, ka pёс toreizёja Lаtvijas Bankaspadomes priekssёdёtaja Adolfa Klives |ieсibas krievijau 1940. gadё, nakti no 12. uz 13. ju|iju no|aupТjuёiun aizvedu6i Latvijas Bankas zelta, valEtas un sudraba

monёtu krёjumus. Pёс KlТves vёrtёjuma Latvijas Ban-kё ze|ts un va|0ta varёja bOt kopsummё par 13_14mi|j. latu, un 17. j0nijё, krieviem ienёkot, bankё аtra-dies tuvu pie 6 mi|j. |atu sudraba naudas. So vёrtТbuaizveёana t6tad notika laikё' kad Latvija vё| nebijаinkorporёta Padomju Savienibi. ,,Neieejot tuv6k ёTsdrёmatisk6s laupТёanas aprakstё,'' raksta A. Klive,

' 'ёeit atzimёёu tikai de20rёjoЁd poliсijas virsnieka pa.skaidrojumu, ko viцЁ deva no prefekt0ras pёс manatelefoniskё pieprasi juma:,,Nek6da vardarbTba navnotikusi. Valdibai ienёkusi slepena inform6cijа, kaburZuji un faЁisti gatavojoties LB izlaupTt. Lаl tas ne.notiktu, krievi nolёmuёi LB vёrtibas pаrnemt savаsrok6s, kas pirms vienas stundas ari izdаrits. SlavёjietDievu, ka JOs kopё ar сitiem direktoriem netikаt pa-Demti l idz uz Maskavu sava zelta sargбёanai.' ' Vё|akkrieviem rad6s сiti izskaidrojumi zelta nolaupТёanai.' '(Archivs ХI, Me|burn6 1971' 17. |pp.)

Тrimdinieki bija paцёmuёi sev lTdz diezgan daudzsudrаba naudаs. Bёg!u gaitёs aiz naudаs trOkuma tiebija spiеsti vienu dalu pardot pat zem sudraba l0йцu.vёrtibas, jo piedёvijumi bija tik l iel i, ka monёtu tir.gotаjiem nebija iespёjas par tаm mаksаt augstёkuсenu. Krаjёjiem tаs pёrdot nevarёja, jo interese parLatvijas monёtёm toreiz nebija Iiela.

Tirgotаji ёTs monёtаs pаrdeva tёlёk par metalla vёr-tibu sakausё6anai. sаdi gadijumi bija visur, starpсitu ari Zviedriid, kur tika sakausёti vairёki desmitikilogramu.

Nilela nauda tautd palika par 2,4 mi|j. lаtu; krieviaizveda par 6'6 milj. latu. lespёjams, ka tos izl ietojakrievu nil1ela monёtu kalёanai.

Bronzas santimi tauti palika par 1,2 milj. latu; krieviaizveda 0'5 mi|j. |atu. Var pienemt, ka ari ёis monёtassakausёja, lai vёlёk, grozot l igаt0ru, varёtu izka|tаIuminija bronzas siknaudu. Krievu un vасu laika dau.dzi bronzas santimi tika izl ietoti par skrйvju pa-p|aksnёm (' 'ёeibёm,'). Arvienu pie rokas un nemaksёjaneko!

Kaut gan liels skaits sudraba monёtu aizgija zudu.mа, tomёr krajёji bez seviё!ёm grйtlbam var sameklёtvisus kalumus. Bet santimus (Тpaёi bronzas) sakom.plektёt pёс visiem kaluma gadaskaitJiem nav viegli.Rietumos to nav daudz, jo bёgli tos loti retos gadi-jumos bijа paцёmuёi sev l idz. Еiropё santimi ёur turatrodami, vairumd 1922. g. kaluma; pagadas arI novё|ёkiem laikiem, bet aizj0;as zemёs tie sastopamireti. Tаpёc tagad Amerikas lawiesi un сiti krёjёji san-timus meklё Еiropё. R. S. lёmana (Yeoman) 1967. g.monёtu kataloge 5 |atu monёta ir novёrtёta ar 9.00 $,bet 1922.-1935. g. 1 santims аr 1.50 $. Тёtad 6 san-t imi : 5 lat i !

Pёc tam, kad okupanti latu ke maksёёanas lТdzeklianul|ёja, tika dots rikojums bankds bijuёds zтmes sa-dedzinёt. Dedzindёana notika naktTs s|epeni un vai-rёkds viet6s, ga|venokёrt l ielo r0pnieсlbas uz1ёmumuсentrelapkurёs, Tpaёu komisiju uzraudzTbД. Man irdroёas ziцаs par zimju dedzin6ёanu Vairogа (bij.Feniksё).

Vасu laik6 krаjёji varёja dab0t 500 latu zTmes ar

91

viegli аpsvi|uё6m malаm (da2reiz ёis malas bija no-grieztas) _ tёs, aсimredzot, krisni gan bija iemestas,bet nebija sadeguёas un vё|ёk nok|uvuёas kёdas per.sonas rokёs. Ir pamats pie1ёmumam, ka ari 1936. g.divdesmit|atnieki ar brйnganёm mal6m ieti lpst to zTmjuskaitё, kas nejauёi palikuёas nesаdedzinatas. Krievivisas zTmes 1941 . g' sadedzinat nepaspёja, un vienadala joprojim atradёs Latvijas Bаnk6. Da2dm perso-n6m izdevis izdabiit ret6k sastopamёs zimes, ku1аspar diezgan augstаm сenаm vёlёk tika piedёvёtas krё-jёjiem' Vёcu laika arт tаs, kas vёl atradis LatvijasBank6, tika izniсinёtas.

Тautё it ki pa|ika Latvijas Bankas zimes par 9,1milj. latu, valsts kases zтmes par 3,8 milj. ls. Taёu

no ko||ekсioniriem dzimtenё (tбdu esot ne visai daudz)salemte inform6сija |iecina, ka tur Latvijas zТmes ta-gad gr0ti dab0t, seviё[i veс6kos iz|aidumus. Liekas, kapa ёiem gаdiem zimes pamazёm ir nokJuvuёas kol.|ekсionёru rokёs Krievijа. сik zin6ms, tur zimju krё-jёju ir daudz. Flietumos visbieйёk sastopamas pёdёjoemis i ju zTmes. Daudzi tr imdinieki g labaja tёs naudasmаkos par piemi1u. ёis piemiцras |aiks daudzёm zi-mёm jau izbeidzies: t6s, nevТйigi uzg|abdjot, kluvuSasnetтrаs un |oсTjumu vietёs iziruёas' 2ё|, ka ёёdas riсi.bas dёJ lielёkё da.|а rietumos nokJuvuёo zimiu aizgejabojё' to starpё varb0t pat tadas, ku;as krёjёji mek|ё,bet neatrod.

92

Pilsёtu parОdu zТmеs

1915. g. pavasarт vёоu armija no Austrumprusi jasiebruka Lietuva un Latvijё. Tts ga|venais mёrlis bijaie;remt Liepaju, VentspiIi un Je|gavu. Liepёja krita 8.maij6, Ventspi|s 5. j0|ijё un Jelgava 1. augustё. Krieviatkаpjoties evakuёja visas iestides, to starpа bankаsun kases. Vёсieёi noorganizёja сivTlas pёrvaIdes, ieсe-lot pi|sёtu valdёs savas uztiсIbas personas, bet val-dёm paё6m bija jаgаda lldzekJi pi|sёtu da26do uz1ё-mumu un pastkumu f inanсёёanai. (Nespcjnieki pat-Versmёs gan i|gi nebi ja par s logu: t ie аtr i v ien izmira;tauta runаja, ka no ,,saldas tёjas' '.) Bez tam pilsёtdmbija jёsedz arТ izdevumi par visddiem darbiem, kidusuz| ika vёсu iest6des. lzdevumu segёanai naudas ne-bi ja, tаpёс nolёma saimniekot uz parёda, iz|аi2ot savunaudu - piIsёtu parёdu z imes, nodroёinot tas ar pi|-sёtu Tpa5umiem. sаdas zTmes izlaida Liepаjа' Je|ga-v6 un Ventspil i 1915. g. un turpmаkos gados.

A. Aizsilnieka darbё ir interesanta zioa, kё radёsLiepёjas pilsёtas nauda. Vi1ё raksta: ,,Zviedru ievё-rojamais pasaules apсе!otajs Svens HedTns, kas ap-mek|ёja Kurzemi . l915. gada tudal pёс vёсu iebrukuma,pastаsta sekojoёu not ikumu: Pёс L iepdjas ieцemёa-nas vёсu фener6|is Papriсs (Papritz) uzliсis pi|sёtaimaksёt kontribOсiju, bet sar.rёmis atbildi, ka pieprasitokontrib0сiju, 50 000 rub!u, neb0tu iespё.jams sav6ktpat tad, ja parmeklёtu visus privаtos dzТvokJus un patiedzivotбju kabatas. Tad фeneraIis pavё|ёjis piIsёtaiiespiest un iz|aist paёai savu papTra naudu. To pi lsёtaarT izdar i jus i un iz la idusi 1,2 un 3 rubtu z lmes un beztam arт s iknaudu 1' 2 ' 5,10, 25 un 50 kapeiku zтmes.

Liepijas pilsёtas zimes

Liepёjas pilsёtas zimju izlаidumi iedalбmi : ,l . vёсuokupёсijas un 2. Latvijas neatkaribas pirmo gadu emi-sijёs. ZTmes tika iz|aistas divos veidos: a. maiцas unb. parёdu zimes.

Teсhniskais izveidoiums

Papirs. Vёсu |aikё izlaistas zTmes iespiestas uz baltapapTra bez ipаёбm 0denszimёm. Uz da2dm zтmёm iratseviё!i burti vai to da!as; izpёtot Iielaku zTmjuskaitu, izdevds noskаidrot, ka |oksnё ir bij is teksts :PyсскO-AMEPиIсAHCIсАЯ ЛvIIluIя' (RUssKo-AMERIKANSKAJA LINIJA : Krievu-amerikdrlu l inija)un bez tam atseviёli burti : A' B' G un U, k6da tagadnezinёma saтsinаjuma apzTmёjums. sт kugnieсibas sa-biedriba uzturёja satiksmi no Liepёjas uz ASV. Ka;adё!, protams, satiksme bija pёrtraukta. Kа redzams,vёсieёi bija sabiedrTbas kantorТ atraduёi papira krё-jumu, kas pi lsёtai noderёja zTmju iespie5anai. Latv i jas

Iedzivotёji nаudas zтmes Demot preti, un ar tаm izmak-sаjot ari strёdnieku algas' Тёpat arT uzlikto kontribй-сiju Liepdjas pilsёta nomaks6jusi ar savdm naudaszimёm, ku;as apsolijusies vё|6k izpirkt.' ' (Latvijassaimniecibas vёsture 1914-1940' 46. |pp.)

Hedina informaсijё ieviesusies k6da kJEda: sik-nauda ieti lpa nevis 2, bet 3 kap. zimes.

Jelgavas pilsёtas valdes parёdu zimes bija vienigiepi|sёtu maksiёanas lТdzek!i, uz ku1iem' sakot ar .|915.

g. 20. okt. izlaidumu, bija iespiests galvojums: ,,Dro-9сhiba par 600.000 rublu isdodamаm parahdu sihmёmzaur pi|gehtas mantibu 1.593.000 rubJu wehrtibё pil-nigi apgalwota.,' Jelgava apnёmes izpirkt tl]|тt pёс ka.;.a beigdm pirmаs emisijas otro izlaidumu (1' 3' 5' lDun 15 kаp. zimes), bet Liepаja un Ventspi|s - visasparёdu zimes. Pirmаs emisijas сitu vёrtibu zimes' k6arт otro emisiju, Je|gava apnёmаs izpiгkt 6 mёneёu|aikб pёс miera noslёgёanas; tre6o emisiju - tаdаpaёa laikё, bet pёс vispёrёjё mieralTguma ratifiсё-ёanas.

Ar Lawijas pagaidu valdTbas 1919. g. 28. marta rЁkojumu Liepаjas un JeIgavas pilsёtu parёdu zimestika pielTdzinёtas valsts naudai. Uz 1923. g. 2. okt.sawersmes 81. p. kбrtibё pienemto noteikumu pamatavaldiba 8. okt. izdeva rikojumu, ka ёis zlmes pёс1924. g. .l aprIla vаirs nav Iikumтgi maksёёanas lT-dzek! i . Vёlёk Saeima pagar in6ja ёo termiцu |Tdz 1925.g. 1. janvёr im.

Liepёjas un Je|gavas naudu varёja apmainтt valstskasё l idz 1931. g. 1 apr i| im.

Iaikё iz|aistёm 50 kap., 1, 5 un 10 rubJu zTmёm ir0denszimes: viJqru saiёli (92. att.).

lespiedkrёsas. 1, 3, 5 un 10 rb!. priekё. un mugur-puses fons vienбdd nokrdsё un visos izlaidumos pie-skaпots Krievijas сara laikа zTmёm.

Iespiedtechnjkа. Visiem iz|aidumiem: Iitografija.

Spiestuve. Visas zimes iespiestas G. Meijera gra-fiskajd iestёdё, Liepёjа.

Zimju teksti. Visu izlaidumu mairlas un parddu zI-mёm, iznemot .l0 rbl. vёrtTbu, teksti krievu, bet vёrti-bas apzimёjums ari vaсu vaiodё; 10 rb!. - tikai vёсuteksts. Visi meln6 krёsa. (Uz 1_50 kap. zimёm, iz-цemot I emisijas 1. un 2. iz|aiduma 50 kap. vёrtibas,аpzimёjums vёсu va|oda bija veсaj6 ortografijа unsajsin6ts: ,,Cop''. To lasot krieviski - ,,sor' ', iznёca

95

saslaukas, resp. mёs|i. Тads pats apzTmёjums bija arТVentspiIs zTmёm.)

Gadaskаit/is. I emisijas zimes bija bez gadaskait|a;l l -V v is iem iz la idumiem: 1915., kaut gan z imesiespieda ar i 19'16.-1919. g.

Parаksti. Nav.

Аttё/s. Liepаjas pilsёtas фerbonis : Iauva, kas arpriekёёjam |5etnёm atbalstёs pret l iepu; novietojumi :I emis i jё - ap| i , l l - vairogё.

Seriju burti ' Tёdi ir, sёkot ar Il emisiju. Sie burti nav,ka to mёdz praktizёt, iespiesti atseviё|1i, resp. kopёar zтmju kontrolskait!iem, bet vienlaiсTgi ar zтmjutekstiem.

Viltojumi. Viltotas bijuёas Il emisijas 5 rbJ. zTmes.

VAсU oKUPAсIJAS LAIKA IZLAIDUMI

I emis i ja

Pirmaja emis i jё bi ja: a. mainas un b. parёdu z imes.Maiцas zTmju vёrt ibas: 1, 3, 5, 10 un 20 kap. Тёsiespiestas vairёkos metienos ar fona (: pamata) no-krёsdrn vairёkos var iantos: 1, 3 ' 5 un 10 kap. ar brйn-ganu un pelёku fonu, bet 5 un 10 kap. arT ar zalganu.Pirmа metiena zimёm, iznemot 2О kap., baIto malu st0-,.os ir svitras _ neizdzёstas Iitografa atzтmes iespied-Ioksnes sadalТjumё. (1960. g. no viena krёjёja RTgё sa-nёmu ziцas, ka Latvijа toreiz parёdijGёs kopё iespiеs-tas: ] +5 kap' un 5+10 kap. zTmes. Sis apstаkl is dodpamatu pienёmumam, ka I emis i jas kapeiku zTmеsiespiestas vairakёs vёrtibds uz vienas un tаs paёasloksnes. Viena or iфinёl loksnё, kё redzams, bi juёasI ie lёk6 metienа izgatavotas 1, 5 un 10 kap. z imes.Kadd proporсijа tаs bijuёas sada|Ttas _ gr0ti minёt'Vai arT 3 un 20 kap. iespiestas uz v ienas loksnes, parto z i ;ru nav.) Parёdu zTmes: 50 kap., 1,2 un 3 rbJ. ' d i-vos iz|aidumos: 1. ar iespiedumu t ikai v ien6 pusё un2. ar iespiedumu abёs pusёs. STs zimes driz vien tikaiznemtas no apgrozTbas un anul lёtas ar div iem сauru-mojumiem. Pёс da2am zir;ram (сik tаs tiсamas, par topierёdTjumu trйkst) viena dala 20' 50 kap., 1 , 2 un3 rb|. саurumoto zimju aiz naudas tr0kumа esot l ietotaprIsёtas va|des maks6jumu kёгtoёanai. Visas l emi-s i jas z imes bi ja bez kontrolskaitJ iem.

96

Pdrskats par l emisijas zimёm

Мai;tas zimes. ,l 00x48 mmf . iz la idums(ar neizdzёstёm litografa atzTmёm stu;.os).

1 ' 1 kap.; pelёka2.3,,3.5,,4. 10

5a. 1 kap.; pe|ёkab. 1 ' , brйngаna

6a. 3 ' ' pelёka

b. 3 ' ' brйngana

Parёdu zimes. 1 15Х 56 mm

f . iz la idumslespiedums t ikai v ien6 pusё10. 50 kap.; brOngana11. 1 rb!. iesarkana12. 2 , , v io leta13. 3 ,, zalgana

2. iz la idumslespiedums abds pusёs14. 50 kap.; ka 10.15. 1 rb!. , , 11.

' , pelёka

,, brEngаna,, zalgana,, pelёka,, br0ngana,, zalgana,, brOngana

7a.b.с.

8a.b.с.

55c

1010't020

16. 2 , ,17. 3 , ,

1213

l l emisija

Sai emis i ja bi ja t ikаi parёdu zТmеs: 25 kap. (fonsdivos var iantos: zalganpelёks un brOnpelёks), 50 kap. '1, 3, 5 un 10 rb!. lespiedums pirveidots: fonё rozetes 'ZТmes numurёtas, izlemot 25 kap. vienu da|u, kas sa-kumё izlaistas bez ks. Kontro|skaitlu novietojums tikaiv ien6 pusё, apakёa pa labi , ёеtros veidos: 1. No. unks. 2. No., ks. un zvaigzne. 3. Burts, No. un ks. 4.Burts, No., ks. un zvaigzne. Ks. divos l ie lumos: 4 mm(apm.) un 41/2mm.

Vdсu |aika izlaistas zтmes par 1 786 066 rbJ. un53 kap.

lepriekё minёtais krajёjs _ rTdzinieks zir;roja ari, kaesot partdijuё6s zimes bеz ks. Тёdas man izdevёsieg0t 2 eks. Zimes iespiestas vёсu |aikё, ar buгtu Aun reprezentё brёBi. Vienаm eks. _ 25 kap' _ mu-gurpusё Qerbonis iesрiests aёgёrni; otram _ 50 kаp.- priekёpuse sasmёrёta ar teksta vёjiem nospiedu.miem vairakаs Vietаs. sTs zTmes, ё}iet, tagad dod ie-

Pirskats par !! emisiias zimёm

25 kap.98Х48 mm18a. Za|ganpelёka; bez ks.

b. Brйnganpelёka; bez ks.с. No., ks. (41/2 mm).d. No., ks. (4 mm), zvaigzпe.e. Buгts (A)' No.' ks. (41/2 mm).f. Burts (A), No., ks. (4 mm), zvaigzne.

50 kap. 115х58 mm,l9a. Bringanpelёka; No., ks (41/2 mm)'

b. No., ks. (4 mm), zvaigzne.с. Burts (,A, B)' No., ks. (41/2 mm),d. Burts (4, B), No., ks. (4 mm), zvaigzne.

1 rbJ. 116х68 mm20a. Br0ngandzeltena; No., ks (41/2 mm).

7 - Nauda

spёju atr is inёt kёdu lot i Veсu problёmu. Pirms dau-dziem gadiem kads krajёjs man zinoja, ka viцa kollek.сijа esot 50 kap. zime bez ks. 40 gadu laikd otru tёduzтmi man samek|ёt neizdevas. Tagadёjie brёli l iek se-оinаt, ka zime bez ks. arТ iеti|pst ёai kategorijё, tikai tёbi jus i pёrdota krajёjam jau agrak ka ' , retums' ' . G. Мei-jеra spiestuvё, acTmredzot, kёdai personai ir bijusi ie.spёja,,p ievakt ' 'z inёmu skaitu brdla eks.(No ёis paёasspiestuves, neskatoties uz kontroIi, kadai, resp. kadёmpersonаm izdevёs iеgut Iielа skaita Lаtvijas past-marku makulatПru un pardot to pastmarku tirgotа-j iem. Тie ёo makulёtйru ar aplаmu apzтmёjumu ,,pa-raugiespiedumi ' ' par labu naudu pirdeva krajёj iem.)Bra[a zTmёm nav nekadas numizmatiskas vёrtibas.Bet tёs var pаrvёrsties ,,retumos'', ja kёda viItTga per-sona uz ёTm zimёm uzspieZ ks.' ipaёi uz tёd6m kёmans 25 kap. eks. ar aёgarni iespiesto фerboni.

b. No., ks. (4 mm), zvaigzne.с' Burts (A' B' C)' No', ks. (41/2 mm)'d. Buгts (A' B) ' No., ks. (4 mm), zvaigzne.

3 rbl . 118x68 mm21a. Zala; No., ks. (41/2 mm).

b. No., ks. (4 mm), zvaigzne.о. Buгts (A), No., ks. (41/2 mm).d. Burts (A), No., ks. (4 mm), zvaigzne.

5 rb|. 122х78 mm22a. Zila; No., ks (4t/2 mm).

b. No., ks. (4 mm), zvaigzne.с. Burts (A)' No.' ks. (41/2 mm).

51. att .

97

1

t;10 rbl ' 130х79 mm23. Sarkana; No., ks. (41/2 mm).

LAтVIJAS LAIKA lzLAlDUMl

l l l , lV un V emis i ja

Ar vаIdтbas atJauju L iеpёjas pi|sёta emitёja zтmestrтs re izes: , l 918. g. 1. deс. t ika at lauts iz la ist zТmespar 200 000 rbJ. , 1919. g. 24. febr. par 900000 rbl . un1919. s.

. l 1 . martа par 10 140 rbl . Kopsurnmё :1 1. l 0140 гbJ. Sai Ia ik6 no apgrozТbas bi ja iz;remtasnol ietotas zТmes par 9 378 rbJ. un 84 kap' LTdz ar toLatvi jas la ika fakt iskais iz la idums bi ja 1 100 761 16l .un 16 kаp. Iz la istas t ika t ikai 50 kap., 1,5 un 10 rbJ.zТmes. Kontro|skaitJu novietojums tads pats kё l l emi-s i jas zTmёm, bet t ikai d ivos veidos : ka 1' un 2' arv ienu, resp. div iem ser i ju burt iem; izцёmums: 10 rbl .vёrtiba, ku;ai serijas burtu nebija'

Ar , l 919. g. 28. marta vaIdTbаs r ikojumu visas zтmest ika pie|Tdzinаtas vaIsts naudai, noteicot apgrozTbuLiepаjа un arT Grobinas un Aizputes apr iцl1os.

Pdrskats par l l l, lV un V emisijas zimёrn

PаpTrs ar йdenszTmi : v i l4u saiё[ i

50 kap. 1 15х58 mm24a. Kё 19; 2 bur1i (C|)' No', ks. (4t/2 mm)'

b. 2 burt i (Cl) , No., ks. (4 mm), zvaigzne.

oя

52 аtt

1 rb!. 116x68 mm25a' Kd2О;2 buгt i (Cl) , No., ks. (41/2mm).

b. 2 burt i (CI), No., ks. (4 mm), zvaigzne.

5 16l. 122X72 mm26a. Kб 22; burts ( l) , No., ks. (4 mm).

b. Burts ( l) , No., ks. (4 mm), zvaigzne.c. Kё26a, bet Nr.

10 rb!. 130X79 mm27a. Kё 2З; No., ks. (41/2 mm)'

b. No., ks (4 mm), zvaigzne.

Apgrozibб iz]аisto zimiu kopskaits' l kap. 168 5785 otztt

5 " 345 148'10 " 23224720 " 204525 '' 5З26450 kap. 84 793

1 rbJ. 2717912" 2403 " 1106385 " r80 456

10 " 128021

Seviёki jaatzTmё mazais 2 rЬ . zlmju skaits _ 240 gab.Tas turk|ёt sadalёs 2 izIa idumos: ar iesoiedumu vienёun abаs pusёs.

{

Zimiu kopskaits

ApgrozTba bija izlaistas 1 638498 zimes par 2887 002rb!. un 69 kap. starp tаm paraugzimes (?) par 175 rb|.Fakt iska emis i jаs kopsumma: 2 886 827 rb|,69 kap. NoapgrozTbas izr;rёma un iznTсinёja zтmes par 2З31 862rb!. 10 kap. (20 kap. un 2 rbl . zTmes t ika iznemtas uniznтсinаtas jau 1915' g.). 19,2o/o no emis i jas kopsum-

Jelgavas piIsёtas рarаdu zтmes

ZTmеs iz|aistas uz pilsёtas domnieku trтskаrtтga |ё-muma pamata. Formё|i b i ja trTs еmis i jas, p ie kam I,l I emis i jas . l . iz la iduma un lI l emis i jas zтmеs pёс ie-spieёanas t0l i t arт numurёtas. l I emis i jas 2. iz|a idumazTmju skaits arT bijis preсTzёts, bet to numerасija iz-darTta pakapeniski, atkarTbё no t6, kidas vёгtibas bi-juёas aktuaIas. LTdz ar to zтmes numurёt pёс atse-viёl1am vёгtТbёm praktiski nav bijis iespёjams. Bijuёas14 vёrtTbas, tёtad katru vёrtibu bйtu vajadzёjis ierak-stтt тpaёa numer6cijas 2urnё|ё un spiestuvei katru rеi-zi vaiadzёtu numerаtora skaitlus iestаdтt no jauna. KJй-das varёtu gadTties it bieZi. Droёjbas un vienkёrёibas|abad izёlTruёies par zTmju numurёёanu tekoёa nume-rаоijа, t. i. nobeidzot vienas vёгtTbas zтmju numurё-ёanu, to turpinёja tёlёk сitu vёrtibu zТmёm. No krёjё-jiem ievёktбs zinas par ёo zTmju kontrolskaitJiem (sk.113. Ipp.) rada lot i intеresantu ainu, kas dod iespёjuapmёram noteikt atseviё|o vёrtTbu zTmju skaitu un arTizlaiёanas kаrtтbu.

Teсhniskais izveidojums

Iespiedkrёsas. l emis i jas 2. izIa iduma, l l emis i jas1,3 un 5 rb!. pr iekёpuses pa dala i un l| l emis i jas 3,5un 10 rb!. fonu iespiedkrёsas pieskapotas Kr ievi jasсara laika zтmёm.

lespiedtechnlkа. Tipografisks (augstspiedes) iespie-dums.

Spiestuve. Visas zTmes iespiestas J. Stefenh6genagrafiskaja iestadё, Jelgavб.

Аttё/i, Jelgavas pi|sёtas фerbonis: kronёta a!1a gal.va uz v isu emis i ju zтmёm, iznemot kapeiku un feniцuvёrtTbas l un l l emis i ias 2. iz la idum6.

mas, t.i. 554 965 rbl. 59 kap.' paIika taut6, рiе kam ap-maiцai netika prezentёtas 99,90/o ] un 3 kap. zTmеs;96,5% - 5 un 10 kap.; 91,6o/o - 50 kap.; 49,5o/o -1 rb|'; З2'6o/o - 3 rbj'; 22'9o/o - 5 rbJ. un 18,1o/g -'l 0 rbl. zTmes.

Fons. |zцemot pagaidzTmes (I emis i jas 1. iz la idums),parёjёm ir fona iespiedumi. Tie i r sa| ikt i no atseviё-l iem t ipograf isk iem rotajumu elementiem, pie kam aizto trйkuma daZos gadTjumos vienai un tai paёai vёrtT-bai iz|ietoti dа2adi elementi. Tuvаkus norddijumus unfonu nokrёsu speсifikdоiju sk. atseviёL(o emisiju p6r-skatos.

Zimoga лospiedurns. Uz I emisijas 2. izlaiduma unI| emisijas kapeiku un rublu zтmёm, izlemot 50 kap.vёгt ibu, lot i b ie2i i r rokas zтmoga nospiedums: , ,E in-Iёsungskurs 2 Мark : ,| Rbl . ' ' Nospiedums: sarkana,violet6, arт jauktа nokrёsa ar novietojumu priekёpusё,mugurpusё vai arT abёs pusёs. SТ zТmogoёana izdarTtasakara ar t. s. ostmarku zTmju izlaiёanu, kuJ6m kurssbija noteikts 2 markas : 1 rb!.

l ЕмlslJA

Paradu zTmju izIaiёana noIemta 1915. g. 12. august6.Sт pirme emis i ja sadalёs: a. pagaidzтmju un b. rёgu-16ro zTmju iz la idumos.

Pagaidzimes (1. izlaidums)Vёrt ibas. 1,3,5, 10, 15' 50 kap., 1 un 3 rb|.

Papirs ' Krasains, bez йdenszTmёm. 1 kap.: z i|s;3 kap.: oranZs; 5 kap.: sаrts; ]0 kap.: pelёks; 15 kap.:pelёkzils; 50 kap. : dze|tens; 1 rb!. : sёrts; 3 rb!. : balts.

Iespiedkrёsa. Melna.

99

Тeksti. Priekёpusё _ krievu, mugurpusё - vасuvalodё ar atzimi: Пepeвoдъ (Perevod = tulkojums).|r zindma viena 1 kap. zime ar tekstu kriеvu valodёab6s pusёs. Kontrolskait|is (24257) ir tikai vien6 pusё.ёёdas zTmes arт esot bijuёas apgrozibd, bet to skaitsnav zrnams.

Numerёcija, Katrai vёrtTbai sava: No. un ks. _meIna kr6s6; novietojums: pr iekёpusё, v id0' apakёа.1,3 un 5 kap. divos l ie lumos: 3 un 3[ mm.

Zlmoga лospiedums. Uz visam zimёm rokas zTmogaКoнтpoль (Kontrolj : kontro|e) nospiedums sarkanаvai v io leta krёst. Novietojums: vairakos veidos, piem.apakёё pa kreis i vai pa labi , labaja malё ёl1ёrsёm.augёё vid0 u. с.

Paraksti. Тikai uz 50 kap., 1 un 3 rbJ. priekёpusё:Гopoдскoй Гoлoвa: Г. TTTццд1.5 (Gorodskoi $olova :Pilsёtas galva: G. Smidt), Гopoдскoй Cекpeтapь: P.тттilIидъ (Gorodskoi sekretarj : Pilsёtas sekretаrs :R. Smid). Abi burtu sal ikumё.

Pdrskats par I emisi jas

sкош' :

l . iz la iduma zimёm

a

Hнтшвшlо6явь:вдgтоя

rr$ в*sтоящвfi

дояrокой pо*тtнекt

II*дд**кa стрФI'* gstr}flётos шо yt*stt*къl*ъ в*mв.ж**1

Г. Iv1r*т*в*' 1g AЕr,Ir8ra 19nЕ г.l "*pi

Skalts. Par pagaidzTmju skaitu ziцu tr0kst. DaйasvёrtТbas driz vien iz0emtas no apgrozibas un apmaini-tas ar rёguldra izlaiduma zTmёm. Uzglabatajam zimёmkollekсijбs ir ёadi ks. (augstakais kursTvё) :

1 kap.: ks. 3 mm: 10162' 12475' 13538' 21З50;З1/2 mm: 101, 1 14, 2578' З128, 22054, 23583, 25з06'25803' 26564; ks. ? mm: 2282,2З826.

3 kаp.: ks. 3 mm: 3636, 4415, 4966' 4972' 4973'11|28; Зl/2 mm: 340, |208; ks. ? mm: 1798,6955.

5 kap.: ks 3 mm: 1, 1З78' 1414' 2455' 4З77' 6768;З1/2 mm: 8965; ks. ? mm: 7897,8З17,

10 kap.: 344, 1038, 1171, 1660, 1928,2109,2142,2855' 3142' З779.

15 kap. : 1214, 3i35, 4583, 8984, 9605, 9869, 11004,12925,15957, 16319, 17407, 19619.

50 kap.: 1000, 4123, 4659, 6476,8605,7623.

1 rbl .: 177,839, 1326, 9030, 10890.

3 rb!.: 1710,3514.

fi rE*ш" JS ** t'*

* sрр- Пepевод:ь" A sоp.9iе litсшГфc 5tпiturrшfrlt$шs

trвф}rarщtв }itltc $фtl}lфtiшrg иt}tв FrоftrlШi{свu dеn 12. frtlgtзp 1915.

& $.ор.

e..'cгрЕiфtвt liф"gigen :

foiсftltФфшlЬfф*i*Т0i0Еt

'r00

1-5 kap. 88Х55 mmla. 1 kap.; ks.: 3 mmb. 1 " ks.: 3t/2 mmс.d.

' ' teksts: t ikаi kr ievisk i' ' bez ks. (nozagta spiestuvё?)

2a.3 " ks.:3mmb. З ' ' ks.: 3 l mm

3a.5 " ks.:3mmb. 5 ' ' ks.: З l mm

10 un 15 kap. 112у67 mm4. 10 kap.5a. 15 kap.b. .l 5 kap. bez ks. (nozagta spiestuvё?)

122y80 mm6. 50 kap.

|-ti

*-o-i ,

По;1дiЬдкд стpЬr* rta1rяетeж шФ ]Frofissr*!'!}lъ it&коt|в}lъ.

Г' Мнтaвa, 13 &вгуитa ts15 г. :

ъ{.^ ,| з,.}*lJI9 'Lr'rrvr"r:

: г&peд**.Фft Го"тroяд; Г- IlIьrзц*"ь".

Торtiдснlls Cеврет:rрь: Р. Ifiккдр- i

srl

iiii'l

n

1;[ pyf,ль"ffiтnrпнпu гilПilfigfiЕЕ gfiЕguтlffiilшa шIшiltllglliв

оfiявшвa*ч.flfl Yliдa'ffiTtш0

нiu*'1'flJllll*fi jt*Jll-{iBoй

F0*пI{*Еs

0ДIfI{ъ pysЛЬfiъ T*rllfiiB ll]фfll'и

*r***ttевъ поsflЕ.']IfiЧ*Il'iш }l$lpfl,;

-l pfбль.;

I ,i 'i'l

t Жu&g[.

l pу6ль.

I Bubel.

' , , ' i l labet.:

1 un 3 rb!. 147х87 mm7. 1 rbl.8.3

Ш*фсфвrun$св ьt*fсс $фшl}fфttшtr Ёэc}tв Ёrсfrсфtli ф ulrfrlg*.

ffitls&, *" l*" &ugшр lal6. Ll' I * " i

{nufiш.r шnt uпf'rfфrtftm"} ,.

Еis slitrru[фr $tнbtuсrшп[tuшgшвrрfliфtet fiф

**s*Ц bi*[епsфulbfфeiв im*.вяfв тоtt f*фк

#штgteтт *gdt$rtgfurrsГфшff

giшrrr sх&ttр bоgфиi'

54 аtt

101

Rёgulбrds zimes (2. izlaidums)

Vёrtlbas' з' 6' 9, .l5, 30 kap., 1, 3 un 5 rbJ. 3 kap.vёrtibа veоё krievu |aika (altyn), bet 6 un 9 kap. nepa-rastas un neieti lpst Iietoto grupё. To izlaiёana pama-tojas uz 1916. g. kapeiku un feniцu kursa att ieсIbбm:5 feniцi b i ja vёrt i 3 kap., 10 f . _ 6 kap. un 15 f . _9 kap.

Paptrs. Balts, vaсu; ra2.: Sсhoel|er & Bausсh, Neu-kal iss. OdenszTme: meandras krusts (94. att .) .

lespiedkrёsas. Kapeiku vёrtТbёm abds pusёs: fonsun teksti - krisaini. 3 kap. : gaiёi zi la, br0na (pirmбnokrasa attieсas uz fonu, otra uz tekstu); 6 kap. : ie-sarkana, zala; 9 kap.: g. zala, iesarkana; 15 kap.: g.brйna, z i la; 30 kap.: v io|eta, me|na. Rub! iem : pr iekё.pusё - fons krёsains' mugurpuse bez fona. 1 rb.!. :za!gans, br0ns; 3 rb!.: br0ngans, zalё; 5 rb!. : br0ns,z i|s. Тekst i : ab6s pusёs me|nб krёsё.

Teksti. Priekёpusё: vёсu, mugurpusё - latvieёuvaloda, ar vairёkam atёlirTbam tekstos. Kapeiku vёr-tТbёm priekёpusЫ ir divi izteiksmes veidi i a' ' 'zu zan.len' . un b. , ,zu bezahlen' ' . Vienai daIai 15 kap. zТmjupr iekёpusё ir k|Oda gadaskait|T: , ,1914' ' , jаb0t , ,1915' ' 'Neskatoties uz tekstu variantiem, nav pamata pienё-mUmam, ka zТmes botu iespiestas vairбkos metienosar grozTjumiem saI ikumё' lemesIs ёiem var iant iem, l ie-kas, bi j is с i ts: zTmes iespieda Ioksnёs, pie kam sa| i-cёjs аiz pavirёibas tekstu saliсis atёl1irigos veidos.Sai teorijai par labu lieсina arт tas apstaklis, ka tekstuvarianti ir visu vёrtТbu zTmёm, kas savukdrt norёda,ka iespieёanai, izmainot vёrtTbas apzTmёjumus, iz|ie-tots v iens un tas pats sal ikums. K!0da , ,1914" l iekseсinаt, ka 15 kap. zlmes iespiestas kё pirmёs. STkJt ida iz|аbota jau 15 kap. iespieёanas la ikё, un tё v ie-nё ёo zTmju da!a' ka arт сitаs vёrtTbёs, tа Vairs navsastopama. 6 kap. zTmes vёгtTbas apzтmёjUmё ir oгto-grafijas kJ0da : ,,sesсhas'', vajadzёja b0t ,,gegсhas''.

Kapeiku vёrtlbu zтmes ir sastopamas ar 8 neIielбmтpatnTbаm saI ikumё, un prot i : ,

1. apnemds gegсhu2. . ' egсhu

I3. ' ' 9 gсhu

6

4. ' ' 9e сhu9.5. ' ' eсhu

996. ap em6s egсhu

D97. ' ' 9 9сhu

e8. ' ' gсhu

9eJa ёТs ipatnibas raduёёs iespieёanas laikа, kad daz-

reiz nepietiekami сieёi nostiprinаti rokas salikuma bur-ti p6rbTdёs, tad Varёtu seсinаt, ka kapeiku vёгtTbu ie-

102

spiedloksnё bi juёas 8 z imes. Rub|u z imёm mugurpusёir d iv i sal ikuma var iant i : a. , ,pehz" un b. kJ0dains:,,pehs''. Sie varianti sastopami visas vёrtTbёs, kas Iie.сina, ka rub!u zTmju iespieёanai, tаpat kа kapeiku vёr-tTbёm, izmainot vёrtibas apzimёjumu, izIietots viens untas pats salikums. Latvieёu teksta ir vairёkas kJudas.1 rb|. zTmes vёrtTba apzimёta daudzskait|T: ,,Weensrub,|i ' ' ' un visas rub.|u zTmёs vёrda ,,mehnegсhu'' burta

' ,с ' ' v iet6 i r , ,e ' ' ; vёrds , , lsdots ' ' iespiests ar , ,J ' ' _,,Jsdots' '. (Si k!uda atkаrtojas visаs turpmаkds emisi-jёs.) Datёjumа: , ,augustа' ' burta , , t ' ' v ietё i r , , i ' ' _

' ,augusia ' ' . K6 redzams, sal iсёjs |atv ieёu valodu navpratis.

Mugurpusё uz da2ёm zTmёm apakёа pa labi vёrtibasсipars , ,5 ' ' i r с i t6da t ipa un maz| iet | iе|ёks (51/2 mmiсit i 5 mm).

Rub!u zimёs var sastapt sekojoёus 4 teksta varian-tus :

. l . no9lehggсhanas2.

3. no lehggсhanasI

4. noglehggchanas 9e ehu pehsI

Lidz ar to ir pamats pie;rёmumam, ka rublu zimesiespiestas pa 4 vienё loksnё; k!uda ,'pehs'', ёkiet'b i jus i loksnё t ikai v ienё zTmё.

Numerёcija. Тekoёa, bet katrai vёгtlbai sava; ks.kapeiku zimёm abёs pusёs, bet rubliem tikai priek6.pusё: No. un ks. v is i me|nё krёsi . Novietojums: pakreis i aoakё5.

Pаrаksts. Uz visёm zimёm: Dr. jur. R. SeraphimKg|. Mil itёr B0rgermeister von Mitau (Je|gavas kara-l iskais miI i tarais birфermeistars, t . i . p i lsёtas galva).Paraksts un amata apzтmёjums: faksimi ls '

Skаits. Uzglabato zTmju ks. dod iespёju noteikt at-seviёlo vёrtTbu zimju skaitu un to numurus :3 kap.20 000 z.; ks.: 1-20000 Тo starpё ar , ,zah-

len": 1253.4720." 20001-40000 Ar ,,zahlen" z 22518." 40001-55000 Ar. .zahlen" nav z i-

namas." 55001-75000 Ar , ,zahlen" un

,,1914": 55228,56794,58136,5844'1 , 58768, 59336,59862,59901. Ar, ,zahlen" un , ,1915" :57340.

75001-90000 Ar, ,zahlen" :77133,77240.

1-10000 Ar , ,pehs": 8086,9729. 9735.

" 10001-20000 Ar,,pehs": '17967,1 9005, 1 9409, 1 9497,1 9768.

9e9еhu pehz 9amaks6tаmaksаt

Igamaks6t

6 " 20000"I " 15000"

15 " 20000"

30 " ]5 000 "

1 rbl . 10 000 "

3 " 10000"

5 rbJ. 10 000 z.; ks.: 2000' l -30000 Ar , 'pehs" : 22302'27627 ,27841,28040,28962,29062,29326,30000.

No pёrskata izriet, ka 2' iz|alduml bijuёas 120000zimes, kopvёгtТbё par 100650 rb!. (Manё kol lekсi jё i rapgrozTbd nebijusi 3 rbJ. zTme ar ks. .19497 un ёadu

uzrakstu mugurpusё: , ,Niсht e in lёsungsfёhig, da zuMuseumszweсken unentgeIt l iсh hingegeben. Mitau,den 12. Januar 1916. Deutsсher Bi i rgеrmeister VonMitau,' ' |idz ar pilsёtas ga|vas amata zimoga nospie-dumu. So un ari сitas zтmes esot toreiz sal]ёmis kёdskrёjёjs, valdibas padomnieks Kara!auёos. Datёjums_ 12. 1. 1916 - l ieс ina, ka pi lsёtas kasё ta i la ikd vёlbi juёas piInTgi jaunas 2. iz la iduma zTmes.)

Pirskats par l emisiias 2. izlaiduma zimёm

Kapeiku zтmes:98Х60 mm9a. 3 kap. , ,zahlen"b. 3 " , ,bezahlen"

55 att

lOa. 6 "b.6"

1 . lа. 9 ' 'b.9"

12a. 15b.1sc. t5

13a. 30b. 30

,,zаhIen' ', ,bezahlen",,zahlen",,bezahlen",,zahlen"; , , '1915"

" , ,1914",,bezahlen",,zahlen",,bezahlen"

103

J'1,,

Rub,!u zTmes: 140a90 mm14a. 1 rbl.. ,,pehz"

b. 1 " , ,pehs"15a. 3 ' ' , ,pеhz' '

b. 3 " , ,pehs"l6a. 5 " ,,pehz"

b. 5 " , ,pehs"

104

l l ЕмlsllA

otra emisija izdarita uz pi|sёtas domnieku 20. 10'1915. g. lёmuma pamata. ZTmes iz|aistas divis naudasvienTbas: a. rubla un b. markas, pie kam rubla vienibaibi juёi 2 iz la idumi '

f . izlaidums - kapeiku un rublu zimes

l l emis i jё kd pirmёs iz la istаs 1,3 un 5 rbJ. vёгt ibas '

Papirs. Ka I emisijas 2. izlaidumam.

Iespiedkrёsas. Kё | emisijas 2. iz|aidumam, bet fonunokr6sas grozтtas un iespiestas abёs pusёs : .l rb!.z i ls , br0ns; 3 rb!.: v ioIets, za!ё; 5 rb!.: br0ns, z iIs;tekstu iespiedkrёsas k6 l emisijas 2. izlaidumam.

Тeksti. GrozTtё formulёjum6 un sa|ikumё. Mugur.pusё visаm vёгtтbam st0ros vёrtibas аpzimёjums Vien-skaitl i: Rublis. Тekstu salikumi ar variantiem. Sie va-rianti un to strikta saistТba ar noteiktiem kontrolskait.,| iem I ieс ina, ka zTmes iеspiestas ar div iem saI ikumiem,resp. divos metienos. Salikumu gaIvenё atё!irTba:1. sal ikuma ,,mehneghuh' ' , 2. , ,mehne9сhu' ' . Bez tаm.l . salikumё uz da2ёm zTmёm sastopams buгts ,,n' 'vёrda , ,qrеmtas' ' ar pаrbтdтjumu uz augёu. 2. sa| ikumаir k!0da: , ,gamakg6t ' ' v ietб i r , ,gamakgat ' ' un burtupёrbldijumi : ,,ц,' ka 1. sаlikumi un burts ,,u' ' vardё

',mehnegсhu'' tаpat mazliet pёrbTdTjies uz aug6u. Мu-gurpusё vёгtTbas сipars ,,1' ' sastopams atёкirTgos ti-.pos; tаpat ,,5' ', kas ir ITdzTgs jau aprakstтtajam ,,5' ' uzI emisijаs zтmёm. Sis zTmes Iaikam. tаpat kа | emisijas2. iz|a|dum-a, iespiestas loksnёs - pa 4 zlmёm vien6Ioksnё. 2. sal ikumё k!0da , ,9amak9at ' ' , ё l1 iet, i r b i jus ivienu reizi loksnё. Abi salikumi, izmainot vёrtibu ap.zimёjumus, izl ietoti visu triju vёrtibu zimju iespieёanai.Par to |ieсina vаrianti un k.lEdu vienveidiba.

Numerёcija. Ka l emisijas 2. iz|aidumi, bеt abёs pu.sёs. Numurёёana iesdkta ar pirmа metiena (,,mehne.gсhuh'') zTmёm, pёс tаm numurёts otrais (' 'mehne-9сhu' ' ) met iens.

Parаksts. Ka l emisijas 2. izlaidumё, bet mugurpusёamаta apа-mёjums: Jelgawas kehn. ka;a birфermeis.tars - sal ikumё.

Skaits.1 rb!. pirmё metieni 30 000 zimes; ks. :

otra " 30 000З ' ' p irma

otrё5 " pirma

otrа

10 00010 0008 0008 000

1 -3000030001 -6000060001 -7000070001 -800008000'r-8800088001-96000

Тёtad ёai izlaiduma bijuёas 96 000 zimes, kopsummapar 200 000 rbj.

105

Pёrskats par lI emisijas t. izlaiduma zimёm

140Х90 mm17a. 1 rЬ!. , ,mehnesсhuh' '

b. 1 ' , , ,mehnesсhu' 'с. 1 ' ' , ,mehne9сhu' ' , ,9amak9at ' '

18a. 3 ' ' , ,mehne9сhuh' 'b. 3 ' ' , ,mehnegсhu' 'с. 3 , '

, ,mehnеgсhu' ' , ,gamakgat ' '

106

19a. 5 rbi . , ,mehne9сhuh' 'b. 5 ' ' , ,mehnesсhu' 'с. 5 ' ' , ,mehne9сhu' ' , ,9amak9at ' '

2. izlaiduma kapeiku un rublu zirnes

!ёrt ibas. 1,2, 3,5, 10, 15, 20' 30' 50 kap., 1 ' 3 ' 5 '20 un 50 rbJ.

Papirs. Ka |. emisijas 2. izlаidumam.

lespiedkrёsas.3,15 un 30 kap. ka lemis i jas 2. iz-|aidumё. .l kap.: g. br0na, t, zi|a; 2 kap.: dzeltena'pelёkzalgana; 5 kap.: g ' za|a, iesarkana; 10 kap.:divos variantos: a. pelёkzalgana un b. brйnganzala;20 kаp. : g' zi|a, melna; 50 kap.: dzeltena, melna. 20un 50 kap. zimёm fon6 ari vёrtibas apzТmёiums. 1,5' 15' 20 un 30 kap. zTmes eksistё ar aёgёrni iespies-tiem foniem, pie kam 1 kap. priekёpusё' 5 un 20 kap.аbts pusёs, bet 15 un 30 kap. tikai mugurpusё. Beztam 5 kap. fons abёs pusёs ir divos atё|irTgos saliku-mos: v ienam pr iekёpusё labd st0r i i r z ieds, otrampules kausiрё.

RubJu vёrt ibаm: 1,3 un 5 rbl . kа ёis emis i jas 1 ' iz-Ia iduma. 20 rb|.: pe|ёkziIa, z iIa; 50 rb!. : pe|ёkbruna'brEna. Ab6m fonё vёrtTbu apzTmёjumi.

Тeksti. Kapeiku vёгtTbёm grozita formulёjumё un sa-| ikumё. 1 un 2 kap. zTmes ir ar divu veidu buгt iem ,, i ' 'virdё ,,kapeika'' : аr ovёlu punktu un ar trisst0ri (,,i ' 'burts ar trтsst0ri sastopams ёo zTmju emisijas noslё-guma). lespieёana, grozot vёrtibas apzтmёjumus, iz-darTta ar div iem sal ikumiem. 1. sal ikums: 1, 2, 5 unl0 kap.2. sal ikums - 3, 15, 20, 30 un 50 kap. Pirmasal ikumё k!0da:, ,mehne9сhuh' ' . lespiedloksne la i-kam kё | emis i jas 2. iz la idumam.

Rublu vёrtibdm: ], 3 un 5 rbj. priekёpuses tekstasal ikums ar с i ta t ipa burt iem; mugurpusё ka ёis emi-s i jas .| . iz la iduma, bet pаr l ikts no jauna, un tanт ievie-suё6s vairdkas ft!йdas. Ari ёi izlaiduma 1, 3 un 5 rb!.zтmes iespiestas ar div iem sal ikumiem, resp. divosmetienos. Galvenё atё|irTba tа pati kё .l . izlaiduma,bet ar сitiem teksta variantiem resp. k!йdam.

1. sal ikums:,,mehnegсhuh' 'a. , ,p i lg in i" (kJuda)b., ,p i ln ig i" , ,weetds".c. " ,,weetas" (kluda)

2. sal ikums:,,mehne9сhu' 'd. p i ln ig i , ,weet6s".e. ' ' ,,Weetas'' (k!йda)f. " ,,gamakgat" (k!0da)

Tatad 1,3 un 5 rbj . zTmes bi juёas 6 teksta Var iantos.1 rb!. zimёm abos salikumos vёrtibas apzTmёjums

daudzskaitlT: ,,1 rubji ' ' . Bez tam kё 1. izlaidumi cipari, ,1 ' ' un , ,5 ' ' sastopami atё[<ir igos t ipos, pie kam 1. sa.l ikumё uz a. varianta zTmёm сita tipa ',5' ' ir apakёё pa|abi: 2. salikumё : d. variantd divos novietojumos: aug.ёa pa labi un pa kreis i ; e. Var iantа: augёб pa kreis iun pa |abi un apak9ё pa |abi . STs zTmes la ikam tёpatkё l emisijas 2. iz|aidumё' iespiestas pa 4 zTmёm vien6loksnё.

20 un 50 rbJ. priekёpuses teksts jaunt salikumё artreknёkiem burtiem, bet mugurpusё tёds pats kа 1,3 un 5 rbJ., vienigi aizrёdTjums par izlaiёanas pamatusalikts Iielбkiem buгtiem. Latvie5u tekstа kluda: ' 'wee-tas ' ' .50 rb!. eksistё ar i ar о i ta t ipa с iparu,,5 ' ' ;novietojums: augё6 pa kreisi vai apak66 pa labi. Abasvёrtibas, grozot nominёla apzтmёjumu, iespiestas arvienu un to paёu sa|ikumu. Zimju skaits iespied|oksnё,ё! iet, i r b i j is tаds pats kб ],3 un 5 rb!. , t . i .4 eks.

Numerёсija. Grozlta: No., ks. un zvaigzne' kopёjavisdm vёrtТbёm; novietojums: k6 l emisijas 2. iz|aidu-mб. Ka pirmёs numurёtas 50 kap. zimes.

Parаksts. Kё ёis emisijas 1. izlaidumam.

Skaits, Аiz ziqu tr0kuma pareizi nav nosakёms. Ap-tuveni varёtu b0t: 1 kap':80000 z.;2kap.:40000z.;3 kap.: 10000 z.;5 kap.: 100000 z.; 10 kap.:80000z.; 15 kap.: 10000 z.; 20 kap.: '10000 z.; 30 kap.:10000 z.; 50 kap.: 10000 z.;1rb].: 50000 z.;3 rЬ|.z20000 z.; 5 rb!.: 10000 z.;20 rb!.: 5000 z.; 50 rbj .:1000 z. Еmis i ja, | iekas, nos|ёgta ar 1,2,3 un 5 kap.iz la idumiem. Zinёmie augstбkie ks. : 1 kap. - 397691 ;2 kap. _ 496893 (abas ar trisst0ri uz burta ,,i ' ' vаrdd,,kapeika"); 3 kap. - 417861 un 5 kap. - 427496.

107

Pбrskats par ll emisijas 2. izlaiduma zimёmkapeikёs un rublos

98x60 mm2Оa. 1 kap. , , i ' , vёrda ' ,kapеika' ' ar ovё|u punktu

b. 1 kap. ' ' i ' ' vёrda , ,kapeika' ' ar trтsstur i.21a. 2 kap' , ' i , ' vardё , ,kapeika' ' ar ova|u punktu

b. 2kap., , i ' ' vёrdё , ,kapeika' ' ar trтsstйr i22. 3 kap.2Зa. 5 kap. pr iekёpusё Iabё st0rT: z iеds

b. 5 kap. fons: aёgёrniс. 5kap.pr iekёpusё lаbа sturт: kausinё

24a. 10 kap. pelёkza|ganab. 10 kap. br0nganzaJa

25a. 15 kap.b. 15 kap. fons: аёgarni

26a.20 kao.b. 20 kap. fons: aёgarni

27a.30 kap.b. 30 kap. fons :aёgarni

28. 50 kap.

108

59 att.

, ,*. .A;

Ы

,

Fф

140x90 mm29a.

Ьrb|. , ,mehnegоhuh' ' , , ,p i lg in i ' 'rbJ. , ,mehne9chuh",, ,p i ln ig i" , , ,weet6s"rbJ. , ,mehne9сhuh' ' , , 'p iInig i ' ' , , ,Wеetas ' 'rb!. , ,mehne9сhu' ' , , ,weet6s ' 'rbJ. , 'mehne9сhu' ' , ,weetas ' 'rbJ. , ,mehne9сhu' ' , ,9amak9at ' '

3 rb|. , ,mehne9сhuh' ' , , 'p i lg in i ' '3rb|. , ,mеhne9сhuh' ' , , ,p i ln ig i ' ' ,, ,weet6s"

, ,Weеtas ' '

d.3rb!. , ,mehne9сhu' ' , , ,weetёs ' 'e. 3 rb!. , ,mehnegсhu' ' , , ,Weetas ' 'f . 3 rbl . , ,mehnesсhu' ' , ,samaksat ' '

31a. 5 rbJ. , ,mehnesсhuh' ' , , ,p i lg in i ' 'b. 5 rb!. , ,mehnesсhuh' ' , , ,p iInig i ' ' ;с. 5 rb!. , ,mehnesсhuh' ' , , ,p i ln ig i ' ' ;d. 5 rb|. , ,mehne9сhu' ' , , ,weetёs ' 'e. 5 rbJ. , ,mehnegсhu' ' , , ,weetas ' 'f . 5 rb!. , ,mehne9сhu' ' , , ,samakgat ' '

с.d

e.f.

, ,weetёs ' ',,weetas"

30a.b.

109

lr'' "

'

161х 105 mm32.2О rb!.

110

'164 X 107 mm33. 50 rbl.

2. iz la iduma feninu un marku z imes

Vёrttbas.Sfeniцi un 100 markаs. wa|tung' ' un , ,apnemas' . , с i tu zTmju , ,ap4em6s' ' v iet6.ZTmju skaits iespiedloksnё la ikam tads pats kё kapei-

Paplrs. Kё | emis i jas 2. iz la idumam. ku zTmёm : B eks., l 00 marku iespieёanai izmantots 50 rbJ. saI ikums, iz-

Iespiedkrёsas. Kа ётs emisijas 2. iz|aidumd kapeiku mainot vёrtTbas apzTmёjumUs un nodroёinёjuma k|au-un rublu vёrtTbёm, pie kam 5 feni4i d ivos fona Var ian- zuIаs tekstu: tas pёrrё[ inёts mark6s.tos : a. brйngans un b. v io lets ' Z imеs iespiestas divosmetienos. Vaгiantam a' ir zemёkie ks., bet b. - aug- Numerёcija. Katrai vёrtTbai sava; vеids kё kapeikustёkie. 100 marku fons kё 50 rbJ. zTmёm. un rubJu zTmёm.

Tekst i . 5 fenir1iem jaunД sal ikumб. Nodroёinаjuma Paraksts. Kё ёis emis i jas 1. iz la idumаm.klauzula un aizrёdTjums par pret im nemёanu iz la ists.Pr iekёpuses teksta ierёmёjums divos l ie|umos: a. Skаits. 5 feniцu vёгtTbai, Ia ikam, 40 000 z. (augsta-73'5x38 mm (fons: br0ngans) un b' 7] Х38 mm (fons: kais z inёm3is ks.: 39718); 100 marku _ , l 000 z. (ks.:v ioIets). Visas zTmеs ar , ,mehne9сhuh', . Var iants b. 965).sastopams ari ar bojбtu burtu ,,w'' vёrda ,,Stadtver-

Pdrskats par l| emisijas 2. izlaiduma zimёmfeninos un markбs

Jоlgawв* ptlцвhtвв wдlilgrP4*шdr 3гоt ryЬo parrДrЁe *t!оt рэ€ьв вihls*сbdl lstl.t

PёtE Eа.гs *s{xoЬЕЕсhrдrs

s 'Pf.* FФз}g*ytst 5 ,Pf,*

gsbibr PlrrЬdцs|bs€ Еflt*sфraц t6фl. itlвtft t$iitц" Jsiatra{ Рflirh'ns il0ЕD6atц рР*lкs во}аhшuвoпo 80. рlсt*hаra l$&

Jв05? 0 0 Я&,,* oJt *k,.;,*'.

;" " . :

82y45 mm34a.5 feni l i ; fons: br0ngans

b. 5 fenini; fons: v io lets

ro$

; i

: ,.-\\\];Rii

*1-' .-

'iiil" t*

il $::'frfrti.'sr$!r;']--,к.

l65X'108 mm35. 100 markas

112

,T:.,

i;**u#ц;

t{.

ыlu€.иl . '

i r i '1{i * l

lI emisij i atJauts izlаist zТmes kopvёrtlba par 500 000rubl iem, ieskaitot zTmes feniцos un markёs' No ёTssummas Jelgava aizdevusi Ventsрi l i j 65 000 rb|. , Ku|-dTgai - 50 000 rb,!. un Aizputei 2 000 rb!'

Saskaцё ar 15. 1. ,|919. g. norёf i inu, Je|gavas pi lsё-

tas valde 1915.-1918. g. iz la idusi z imes par 719380rb!. Тai paёё |aika no apgrozlbas iznemtas un sade.dzinatas zTmes par 124 192 rbJ. 50 kap., lTdz ar ko Iun II emis i jas kopvёrtTba bi jus i 595187 rbJ. 50 kap.

Pdrskats par zinаmаm ll emisijas 2. izlaiduma334 zimёй. Ks., vёrtiba un rb!. salikuma variants.

2s 20 k.64 20 ,,

13 50 k.

181 1 k.

420 20 k.

442 lk.

844 50 k.

1s31 20 k.

1922 1 k.

202в2921

371 03838

1297в 1 k.

15278 20 k.16098 20 ,,16476 20 ,,

16636 50 k17443 50 ,,17ф7 50 ' '

18820 20 k.18в44 20 ''

18869 1 k.

19841 50 k.19961 20 k.

208'l 52520в302633287З'408з44142147857s0714591 6461 0926127461 300667756748274255745727627577062805408691 090476

981 02

9861 5

9959699935

1 00568

]4s51 1 2 k.

145533 1'r . d.

148572 З r. a.148s93 3 ,, ,,

. 14901 1 3 , , , ,

149103 2 k.

150083 з r. a.

166023 2 k.

166194 5 r. a.166280 5 ,, ,,167457 5 ,, ,,167865 5 ,, ,,167916 5 , , a.168262 5 ,, с.'r 68s21 5 ,, b.168716 5 , , , ,169127 5 ,, d.169и0 5 ' . b.169967 5 ,, ,,1701 68 5 , , , ,170З34 5 ', ''170667 5 ,, d.170770 5 ,, e.171338 5 , , d.1725З2 5 '' ''172675 5 ,, ,,172985 5 ,, ,,17З405 5 '' ''173406 5 ,, ,,17348s 5 ,, ,,17425з 5 '' ''174752 5 ,, ,,

175574 20 r.175605 20 ,,176Зu 20 ' '176336 20 ,,17.7014 20 ,,177024 20 ,,177297 20 ,,177816 20 ,,178212 20 ,,1786зЗ' 20 ' '

17921З 2 k.

179225 5O r.175231 50 ,,17933it 50 ,,179422 50 ,,179475 50 ,,179478 50 ,,179s00 50 ,,179s75 50 ,,179729 50 ,,179888 50 ,,'180035 50 ,,

200605 s k.204з11 5 ''223319 5 ,,2268з1 5 ''2З1627 5 ''2З2010 5 ''25з884 5 ''259зз5 5 ''265782 5 ,,266600 s ,,271655' 5 ,,272ж3 5 ,'275173 s ,,215463 5 ,,276966 5 ,,281425 5 ,,

285803 10 k.2ф718 10 ' '296133r j0 ,,2990з3 .|0

''30з8,1 8 10 ',30497'1 10 ,,308460 10 ,,312658 10 ,,318744 10 ,,319з80 10 ' '324129 i0, ,326573 10 ,,329164 l0 ,,329800 10 ,,336759 10 ,,340047 10 ,,

з43875 5 k.3509з1 5 ' 'з5з129 5 ' 'з53з87 5 ''з5з821 5 ''354394 s ,,З57741 5 ',

360344 10 k.з6070з 10 ' '360730 10 ,,з60764 10 ''361896 10 , ,363088 10 ,,36з725 10 ' 'з65240 10 ' '368820 10 ,,

'r0395410471 41 04938'r068ss1 089261 0901 61102251 1 03061 1 096611246211274З' l 13673,l , l 71з81179191182641190241 201 361 21 098122в481 236061 24095

r 30776'r30824131 6281 32968,lз4635

1 353541з54211 з58211 376791З7719.l387з5

1 38941140208

1 40з581 403681 40997142З0014288в1 438з0145' l 8s

r. b.

rd

с.

b.с.b.

dI

ded

d

d20 k.20 ,,

,50 k.50 ,,

150310 3 , ,150и0 3 ' '1s1004 3 , ,151 s09 3 ,,1516s3 3 , ,152233 3,,152295 3 ,,152446 з ''152697 3 ,,15З232 3 ''

124668 2 k.

1 2581 I1 2691 012784З127902128299129221

129810 2 k.

1ы007 3 ,. ''

4s04 20 k.

4563 50 k.

4813 20 k.

5589 50 k.5818 50 , ,

6521 20 k.

6639 50 k.7596 50 ,,81 10 50 , ,

8187 1 k.

8856 50 k.

9415 20 k.9422 20 ,,9523 20 ,,96з7 20 ''

9804 50 k.

10017 20 k.

10595 50 k.115s2 50 ,,'r 1831 50 ,,12159 50 , ,

8 - Nauda

158337 3 r. e.

1*72в 2 k,

154826 з ''156027 з ''1s6328 3 ,,156447 3 ,,156740 3 ,,ts7113 3 , ,

'l 579s8 2 k.

158796 3 r.159063 3,,15981 1 3 , ,159951 3 ,,159981 3 ,,160009 з ''160134 3 , , , ,

160374 2 k.'t 60904 2 ,,

161022 3 r. d.162146 3 ,, ,,

162201 2 k.

164984 3 r. d.165145 3 , , , ,,l 655з7 3 '' ''16s941 3 ,, ,,

bra

k

ra2k.2,,

100920 2 k.

101108 1 r. a.

10з805 2 k.

red

Dd

182791'r89392t 991 75

2k22

113

370101 15 k.з71 1 16 ,15 ' '371187 15 , ,371937 15,,371976 15 , ,372028 15 ,,З72272 15 ' '373076 15 ,,37з735 15 ',375274 15 ,,з77539 15 ' 'З77976 15 ' 'з78562 15 , .

з79403 15 k.з79892 15 ''З79928 15 ''379947 15 ,,

з93353395705397691

з9E04239831 639861 I39871 7з9961 640'1515402546403з03404852

408з09 з k.408590 з ''408873 3 ,,408892 3 ,,408969 з ''410742 3 ,,410840 3 ,,410849 3 ,,411624 з , '4117З4 3 ' '412148 з ' '412700 3 ,,414982 3 ,.

416744 3 k.417119 з ' '417861 3 ,,

418532 5 k.419З4З 5 ''419657 5 ,,427496 5 ,,

496893 2 k.

з86613 з0 k.38665,1 30 ,,з87095 30 ''З87126 30 ',з87180 30 ' '387909 30 ,,

з80040380632381 075з82314З84218385227з85496

30 k.30 ,,з0 ' '30 ,,30 ,,з0 ' '30 ,,

388308з88504з9076839'r925392975

к

l l l ЕMlsl,A

Тreёo emis i ju pi|sёtas domnieki nolёmuёi 1918. g.5. deс., bet iz la iёana re6l izёta t ikai 1919. g. aprT|T, joJelgavа no 1919. g. 8. janvё;a lTdz 18. maftam atraddsl ie l in ieku vara.

Vёrtlbas.3, 5' 10 un 25 rbJ.

Paptrs. Balts, Ia ikam vасu; йdenszTme: , ,meZфines' ' ,kas bi jus i t ikai v iena iespiedIoksnes daJё un tаpёсzTmёs pаrasti tа ir kё fragments augёa vai apakёё(96. att.).

lespiedkrёsas. Ka lI emisijas 2. izlaidumаm. 3 rb!.divi fona varianti i a' zi|ganzalё un b. gaiёi za!ё; tapat5 rb!.: a. gaiё i z i|s un b. z i lganzaJё. 10 rbj . fons sar-kans; 25 rb!. _ pe|ёkzi|s.

Тeksti. Priekёpusё : |atvieёu, mugurpusё _ vёcu va-|odt. Sal ikums jauns, un No. z lme iespiesta re izё artekstu. Salikums, izmainot vёrrtTbas apzтmёjumus, iz-

Iietots visu zTmju iespieёanai. ZТmju skaits loksnё,ё[ iet, kё iеspr iekёёjёs emis i jёs: 4 eks.

. .Numerёcija. Katrai vёrtTbai sava; ks. un novieto.jums kё l emisijas 2. iz|aidumё.

Parakst i .3 un 5 rbJ.: P i lsehtas galwa: L. Sсhmidt;10 un 25 rbJ.: P i lsehtas galwas weet.: Kupffer. Abifaksimi ls.

Skаits. Еmisija atJauta kopsumm6 par 400 000 rb|' 'bet faktiski apgrozTbё iz|aistas zТmes par 5124З4 rb .Uzglabёto zTmju augstakie ks. l iek sесinёt, ka 3 rbJ.zjmes izgatavotas 47 000 еks. (zinёmais ks.; 46564);5 rb!. - 55000 (sa209); 10 rb!. - 7000 (6069) un 25rbf.- 1 100 (1002). Ar valdTbas 1919. g. 14. apr i la r1-kojumu ёTs emisijas zTmes pieIldzinаtas Valsts Un ost-naudai, noteiоot apgrozTbu arT Jelgavas, Dobe|es unТukuma apr iцlos.

1k11

2k222Z

Z

z

114

Pirskats par lll emisijas zimёm

'155x98 mm36a. 3 rbJ.; fons: $. zaJё

b. 3 rbJ.; fons: z i lganza!ё374. 5 rbl . ; fons: z i ls

h Б rЬ| . fons.nelёkzi lsУ. v lvJ. ' lv l lv. Рvlv

38. 10 rbJ.39. 25 rbJ.

||о

Saskaцa ar 1923. g. 8. okt. norё[<inu apgrozTbё bi j isёёds skaits je|gаvas parddu zТmju: 1 kap.: 108 1ОО z.;2 kap.:86700 z.; 3 kap.:2870О z.; 5 kap.: 81 800 z.;6 kap.: ,|0300 z.; 9 kap.: 9000 z.; ,|0 kaр.: 45З0О z.;15 kap :22800 z,; 20 kap.:220ОО z.; 30 kap. :11 4О0 z ';50 kaр.: 20 800 z,; 1 rb|.: 99 255 z ' ; 3 rЬ!.: 937 612 z ' ;5 rbJ ' : 87668 z. i 1О rb|.: 612З z.;20 rb|.: 3350 z.;

Ventspils pilsёtas parаdu zimes

Kё jau minёts (sk. 113. Ipp.), Jelgavas pi lsёtas dom-nieki 20. 10. 1915. g. p ieёl5Tra VentspiI i j a izdevumu65 000 rb!. l ie|umё. Тas, domёjams, izsniegts rubJuzimёs, jo kapeiku vёrtTbas Ventspils pati izlaida.

Seit аtzimёjamas ari p6ris saglabajuёas Ventspilspilsёtas zтmes' kas izgatavotas uz Ventspi|s ostаs no-

25 rbJ.: , l 032 z ' ; 50 rbJ.: 980 z.; 5 feniцu (3 kaр.):31 780 z.; 100 marku (50 rb!.): 1000 z. Kopsumma:769 849 zтmes par 1 107 621 rb!. 50 kap. No apgrozTbasiznemtas un iznTсinёtas zтmes par 894 961 rb!. Apmai-nai nav prezentёtas zimes par 212660 rb!. 50 kap., t. i.,19,2o/o no kopsummas.

devu kvTёu mugurpusёm. Teksts rakstits ar roku unskan ёёdi : , ,Gutsсhein f l .]r e inen Arbeitstag' ' (_ kre-ditzime par vienu darba dienu). Uz zTmёm ir ari pi|-sёtas valdеs zтmoga nospiedums krievu valodё. Vienaizimei mugurpusё ar zimuli uzrakstits: Beinwa|d 1218'otrai - Laksсh 13/8 (65. att.).

1

Еfu .*.м -l. "*

J

{. YJ":

a

oЕehfrпI{ oJo&ш

.q:у4tt'ц:

\.t lYтH}l1I .t l

,/,it

t{'

.поЕ Otr

'Еrг'}I 8i 0|I вdogi o.tт}soJ,aвЕ. oJllхJrodo.I

oш .r x*d т8 tJ,culгllB f,sgД:fJIsш вЕ.

: .llou € oxt oli|хЛх ш{*a$tiitоj вg

ю l;Чffl . i it$ь1

r ' "t uryr

ta

.Ji f. /"lr'.:* 1ч:'. .{-аx"

116

65. att

AсTmredzot, ёadas zТmes izsniegtas stradniekiеmpar kadiem darbiеm. Datёjums, I iekas, jаatt iec ina uz1915. g. lemesl i ёo zTmju izgatavoёanai varёja b0t di-Vi : Vai nu pi|sёtas va|des kasё attieсigajds dienёsnebija naudas algas samaksai, vai arT pret ёTm zTmёmizmaksaja nopelnito naudu tikai kёda noteiktё diena'piem. sеstdienа, t. i. reizё par vienu nedё!u. Kёda noёTm alternatTvdm atbilda toreizёjai rTcTbai, to tagad iz-dib inat nav iespёjams.

Teоhniskais izveidojums un zimju skaits

Vёrt ibas.. l ' 3 ' 5 ' 10' 20 un 50 kap.

Papirs. 1-20 kap.: balts rakstampapTrs; 50 kap. :akсidenсes papirs - z i ls; abi bez йdenszTmёm.

lespiedkrёsa- Fons, attё|s un teksti vis6m vёrtibёmmeIna krёs6. Fons veidots no smaIkёm l imеniskam |T-nij6m, trijos variantos : a' bez atstаrpёm, b. ar 5 at-starpёm un с. ar 2 atstarpёm uz 20 un 50 kap. vёгtlbёm (iespёjams, ka ёis fons bijis arT сitam Vёrtтbаm,bet ёёdas zтmes nav uzglabajuёds, resp. nav zinё-mas).

Fons ar 5 atstarpёm ir tikai otrё un treёё izlaiduma,resp. metiena, zTmёm. Kadёj tas tiсis grozТts, uz tonotеiktu atbildi, protams, nav iespёjams dot. Bet patpavirёi apskatot pirm6 izlaiduma zтmеs, du1as aсis, kaiespieduma koёi meln6 krёsa |jdz ar fonu bez atstar-pёm rada drйmu, sёru Iapiцёm raksturTgu priekёstatu.L iеkas, ka t ieёi ё is apstak| is varёj is b0t par iеmеs|uki fona, tё arT iespiedkrdsas grozTjumiem otram mе-t ienam. Tas iespiests pelёkme|nё toni , kas ar i a. punk-td minёtajam fonam bi ja pier lemams, un tаpёо 50 kap'treё6 metienё varёja iespiеst ar abiem foniem.

No krajёjiern ievёktёs zirlas par foniem, kontro|.skait l iem un zTmogu nospiedumiem (sk. pёrskatu ]20'|pp.) pamudin-aja uz mёфindjumu izdibinёt zTmju me-t ienu skaitu, kas pa da|ai saskatбms zTmju iespieduma.Kё jau minёts, tam bijuёi foni divos veidos. Da2ёm20 un 50 kap' zTmёm fons ir ar 2 atstarpёm, kas, ё!iet,ir nejauёTba un varёja rasties no bojёjumiem fon6 bezatstarpёm, Тapёс, l iekas, ir pamats .ёo variantu uz-skatit par nesvarTgu faktoru aplёsuma. Pёrskatё sa-skatёmi trтs metienu posmi, pie kam starp diviem irstrikta robeZa. Pirmajё posmё ieti lpst zimes ar fonua. (ks.: 1--30000), tam seko otrs: zlmes ar fonu b.(ks. : 30001-80000). Treёais posms sёkas аr 50 kap.vёгtTbu un fonu a. Bet pёс pErskata datiem jau pёсapm. 500 zTmёm turpmёkёm ir fons b. Тo savukdrt pёоapm. 8000 zTmёm pаrtrauс fons a. Тurpindjum6 zimeiar ks. 105243 ir fons b' , bet 105281, t . i . pёс 38 eks., at-kаl fons a. Noslёguma zтmei ar ks. 111758 ir fons с. ,kas pёс pieцёmuma var b0t bojёtais fons a. Tаtad trе-ёajd posma (ja mёs to uzskatаm par atseviё!u vienibu) ir pamatTgs fonu juсeklis. Ka tas varёjis rasties?Sis problёmas atrisinёёanai сentos izdibinёt varb0tёjoiemeslu, un man liekas, ka treёё posma zimes (35 000

-40 000 eks.) iespiestas ar abiem foniem, kas numu-rёjot sajaukti kopa un tagad pdrskatё uzrёda a. un b.fonu juсekli. Zinu izvёrtёjums liek piеDemt, ka zTmesiеspiestas 3 metienos: pirma visu vёrt lbu zTmes arfonu a., otrа - arj visas vёrtTbas, bet ar fonu b., treёё- t ikai 50 kap. ar abiem foniem. JДpie4em arT, ka mе-tiens - izlaidumam, lidz ar ko to skaits ir bij is 3.

/espledums. Tipografiskd (augstspiedes) teсhnika.

Аttё/s. VentspiIs pi lsёtas фerbonis (krusts Un taurеuz tтkla),

Тeksts.Tikai priekёpusё kriеvuvalodё arvёrtТbas ap-zТmёjumu vaсu valoda veсajё ortograf i jа (sk. 119. Ipp.).SaI ikums, izmainot vёrtTbas с iparus, iz| ietots Visu vёr-tTbu iespieёanai. Tеksta saIikumu rйpтgi pёtjjot, Var at-rast 9 nelielas atё|irTbas : atsеviё[1o vбrdu un burtupёrbтdTjumus uz augёu un uz leju. s is konstatёjumsdod pamatu pie1ёmumam, ka zTmеs varёjuёas but ie-spiestas pa 10 eks. loksnё.

Numerёcija. Visёm vёrtTbam kopёja numеraсija; tаnovietota krеisajd malё ёl5ёrsam; No. un ks, - mеInёkrёsё, NeIieIam skaitam 50 kap. zTmju ks. uzspiests |a-baja ma|ё. Da2ёm, aсTmredzot aiz pavirёТbas kontrolё,ks. nav uzspiests, un zтmes nokJuvuёas apgrozibd beztё. Nedaudzi tadi eksemplёr i uzglabёjuёies. To noI ie-totais stavokl is l iес ina, ka tauta ks. trйkumam nav pie-griеzusi nekёdas vёrjbas.

Parаksts un gadaskaitlls. Nav.

Spiestuve. Ziцu tr0kst. (Т. Antmaцa spiestuve Vents-pi|т?)

Zimogu nospiedumi. ZTmju mugurpusё uzspiesti pil-sёtas valdes zTmogi. S im no|0kam iz l ietot i 5 zTmogi :Krievu valoda uzraksts BиIIДABCIсAя ГoPo,ц-CI{Aя yпPABA (VINDAVSKAJA GoRoDsKAJAUPRAVA : VentspiIs piIsёtas vaIde) tr i jos veidos:

l oо. аu ll оz. utt.

|. Ar trTsstri1ainu vairogu un vienu ёrёjo apli (66. att.).II . Kа l , bet ar div iеm ap! iem : ёrёjo un iеkёёjo (67.att.). so abu zTmogu nospiedumi ir uz visu vёrtibu zimёm. lI l : Ar pieсst01ainu vairogu (68. att .) . S is zTmogsir tikai uz 1 kap. zTmёm. Vtсu valodё zТmogiem divi

117

l l l 68 att. lV 6s att

veidi : lV. Magistrat der Stadt Windau (vairogs trTs-st0;ains, 69. att.). Y. Windausches Stadtarnt (vairogspieсst01ains, 70. att.). Ar zTmogiеm vёсu valod6 ir tikai1, 3 un 5 kap. vёгtTbas. Da2am zjmёm, aстmredzotaiz parskatiёanаs, zimogi nav uzspiesti. No tаm ne-daudzi eks. uzglabajuёies; dazi pat loti nolietota stё-vok|Т, kas rada, ka аri tadas zTmes gajuёas no rokasrokа un spiedoga trйkumam nav piegr iezta nekddavёrTba.

V 70. att

l r z inёmas divas 50 kap. zTmes ar zTmogu V pr iekё-un l mugurpusё. Vai z imogs V i r uzspiеsts a iz pаr-skatTёanas, vаi tТёi, Iai zjmes varёtu piedаVаt krаjё-j iem ka , ,retumu' ' , to noskaidrot nav iespёjams. (Manё|iet' ka tTёi.) Тurpretim tёdas zimes, ku1am uzspiestat ikai z imoga vidus detala - фerbonis - vai v ienszimogs vid0 un blakus (pa Iabi vai kreis i , vai pat abё-jёdi) arТ фerbonis, i r bez ёaubam, apzinаtas,manipu-lёсijas sekas ar mёr[i _ gan kadam krёjёjam varёs,, iesmёrёt ' ' par labu naudu' Tas apst6k| is, ka ёadi no-spiedumi ir ar| uz nolietotёm zimёm, |iek seсin6t, ka,,retumi' ' fabriсёti ap to |aiku, kad zjmes jau bijuёaskrаёanas objekti.

PДrskata ziцas dod iespёju noteikt atseviёko zтmogunospiedumu skaitu. Protams, t ie jauzskata par hipo-tetiskiem, jo parskata datos ir prёvi robi.

Ar zTmogu I zimogotas : 1 kap. : 8 400 z, (ks.220О1-28000; 74001-76400). 3 kap.: 7 500 z. (ks. 20001-22000;5З00t_58500). 5 kap.: 10000 z. (ks. 18001-20000; 61001-69000). 10 kap.:6000 z. (ks. 15001-18000; 42001 -425ОО; 47501_50000). 20 kap. : 8 000 z.(ks. 1-8000). 50 kap. : 41 560 event. 51 560 z. (ks.8001-15000; 2800'l-39000; 89001-112560 event.122560; sk. aizrёdTjumu nodaJё par zTmju skaitu). Pa-visam: 81 460 event. 91 460 z.

118

Аr zTmogu ll : 1 kap. : 4 000 z. (ks. 70001-74000).3 kaр. : 3 000 z. (ks. 50001_53000). 5 kap. : 1 000 z.(ks. 60001-61000). 10 kap.: 5000 z. (ks. 42501-47500). 20 kap.: 2 000 z. (ks. 40001 -42000).50 kap.:10 000 z. (ks. 39001-40000; 80001-89000). Pavisam :25 0ОО z.

Ar zTmogu l l l t ikai 1 kap. : 1 000 z. (ks. 78001-79000). Ar zTmogu lV: 1 kap.: 2000 z. (ks. 77001-78000; 79001-80000). 3 kap. : I 000 z. (ks. 59001-60000). 5 kap. : 500 z. (ks. 69501-70000). Pavisam:3500 z. Ar zТmogu V: . l kap.: 600 z. (ks. 76401-77000),3 kap.: 500 z. (ks. 58501_59000). 5 kаp.: 500z. (ks. 69001_69500). Pavisam : ,l 600 z. Таtad zimogsl iz|ietots visvairёk, un proti 81 460 (event. 91 460)reizes, otrа vietа nёk zTmogs || ar 25 000 nospiedu-miem; treё6 - zтmogs IV ar 3 500, сeturta _ V ar1600 un piektа v ietа zтmogs l|| ar t ikai 1000 nospie.dumiem.

No numizmatiska viedok,!a retёkёs zTmes ir: 5 kap.ar zтmogu lV, 3 un 5, resp. 1 kap. ar zTmogu V (artikai 500, resp. 600 zTmogojumiem), tam seko 1 kap. arzтmogu I||,3 kap. ar lV un 5 kaр. ar | l , v isas ar, l 000zrmogoJumrem.

Pirmё metiena zTmes zтmogotas tikai ar vienu zTmo-gu - l . Otra - ar piec iem, pie kam ar da2iem zTmo-giem zimogots Joti mazs zтmju skaits. Rodas jautd-jums, kёpёс zTmogoja ar 5 zTmogiem? Un kёdё| daias1, 3 un 5 kap. - vёrtTbas apzтmogotas ar zTmogieml lI , lV un V nе| ie l5 skaitd? of iс ia lёm zi4ёm tr0kstot,jё iz lTdzas ar minёjumu: Sar;remot z imes no spiestuves,t6s vёI nebi ja , ,nauda' ' . Par naudu zТmes tapa pёсzTmoga uzspieёanas. So vёrtTbu zImes bija iespiestaspa 10000 gab. 1 kap. zTmogota ar piec iem zTmogiem,t. i . , zTmogoёanu izdarTja pieсas pеrsonas. Kapaсitate:persona ar zTmogu ll nozTmogoja 4 000 2., ar zTmogu I- 2400' ar |V _ 2ООО, ar l l l _ 1000 un ar V _.600 zTmes. 3 kap. zТmogoja ёetras personas : | -5500' l l _ З000, lV- 1 000 un V- 500. ArT 5 kap.zTmogoёanё piеda|тjёs ёetras personas . l - B 000 z.|l _ 1 000, lV un V pa 500 zlmёm. sis konstatёjumsIiek seсinat, ka katra vёrtTba bijusi janozimogo zinё-ma |aika sprTdT (vienё dienё?), un tб ka v iena personato veikt nav spёjusi , tad bi juёi japieaiс ina pa|Tgi, kas,dom6jams, piedal i juёies z imogoёanas nos|ёguma pos-mа. Par to l iес ina daZu zTmogojumu nel ie la is skaits.

Skаits. ofiсiёIёm zi4аm trukstot, ёeit sniegtаs zinaspar zTmju skaitu pamatojas uz pёrskata datiem. l me-t ienё iz la iduma: 1 kap. : 6 000 z. (ks. 22001-28000). 3 kap.: 2 000 z. (ks. 20001-22000). 5 kap.:20О0 z ' (ks. 18001-20000). 10 kap.: 3000 z. (ks.15001-18000). 20 kap.: 8000 z. (ks. 1-8000). 50kap.: 9 000 z. (ks. 8001-15000; 28001-30000). Kopa:30000 z. par 6620 rbJ. l I mеt ien6: 1 kap.: 10000 z.(ks. 70001-80000). 3 kap.: 10000 z. (ks. 50001-60000).5 kap.: 10000 z. (ks.60001-70000). 10 kap.:I000 z. (ks. 42001-50000). 20 kap. : 2 000 z. (ks.40001-42000). 50 kap. : 10000 z. (ks. 30001--40000).Kopa: 50000 z. par 7100 rbl . I|| met ienё: 50 kap.ST metiena skaitu izdib inаt nav iеspёjams, jo trEkst

z inu par izIa iduma nos|ёgumu. lespёjamas divas vаr-butтbas: spr ieZot pёс uzglabёtаs zтmes ar ks, 111758'emis i ja varёjusi b0t nosIёgta ar ks ' 112560, kas dotupamatu pienёmumam, ka v isu parddu zTmju kopsummanoteikta uz 30000 rbJ. Bet, nemot vёr6 Jelgavas aiz-devumu par 65 000 rbJ., var pieцemt, ka Ventspils ko-pёjo pardda summu noapalojusi uz 100000 rb!. LTdzar to 50 kap. z imju iz la idumam b0tu bi j is jёnoslёdzasar ks. 122560. Pirmajб gadTjuma zimju skaits ёai me-tienб varёjis b0t 32 560, otrё _ 42560.

lzgatavoto zTmju kopskaits: 1 kap.: ' l 6000; 3 kap.:'12 000; 5 kap. : 12 000; '10 kap. : 1 ' l 000; 20 kap. :10000; 50 kap.: 32560 (event. 42560). Pavisam:

Pёrskats par Ventspils paridu zimёm

1 12 560 resp. 122 560 zimes, kopsummё par 30 000,resp. 35 000 rbl.

Paraugzlmes. lr zinamas daZas zTmes, ku;6m priekё-pusё ir Х veidа spiedoga uzspiedums divas reizes.Т6s, aсTmredzot, izsniegtas kёdai kasei (piIsёtas vaI.des vai bankаs) ka paraugzTmes.

PriekёIikuma eksemplёrs. lr uzglabajusies viena 50kap. zTme ar No. .l ; mugurpusё - zTmogs l. Tё, aсIm.redzot, reprezentё nеakсeptёtu zTmju izpiIdTjumapriekёlikumu, jo fons ir ar sma|kёm vi!1rveidIgam li-meniskAm lTni jam. Uz rёgu|6rёm zTmёm numerасi ja -sёkumd - ёetrvietTga, turkldt 0001 ir 20 kap. zTmespirmais ks.

.|12Х58 mm1a. ] kаp.; fons:b. ' t "с. 1 ' 'd. 1"e. 1"

*' i - ' ""r*r ' : . "

IIt llПIV

71 att

1 kap.; fons:3"3"3"3"

ffif* Т "'

*i**traфft#Фв&'at

#

a zrmogs:b"b"b"o

f.2a.b.

d.

a zrmogs:a"b"b"b"

IIIIIV

1'19

e. 3 kap.; fons: b zТmogs: V3a.5" " a " Ib.sс.5d.se.5

4a. 10b. 10с.10

5a. 20b. 20

126

з741 095t tzv177в223з2883352539404Ф74443s2796з24641 067977281

18з20 5 k. a. l '19229199з,l

2007в 3 k. а. l.204в1 '' '' ? ''120

bbDbaobab

20 k. a. l. 20560,, ,, , , , , 20990

,, , , с. ' ' 23155,, ,, a, ,, 23859,, ,, с. '' 24924,, ,, a. ,, 25680

26220,, ,, с. '' 2Ф09,, ,, a. ,, 26633

2703827122

c. 20 kap'; fons: с zTmogs:6a.50 a "b. 50с. 50d. s0e. 50

Il lIV

IIt lIl l

3k.4. l .

1k.а.|.

babс

Ventspils par6du zTmes bijuёas apgrozibё ne tikaipilsёt6, bet ari аrpus tаs. Kad zTmes izpirktas un сiknav izpirkёanai tikuёas prezentёtas, t. i. palikuёastautа, par to ziDu trokst.

Pirskats par zindmim Ventspils 217 zimёm.Ks., vёrtlba, fona variants un zimoga apzimёjums.

4750447903479ф491 034934249903

504895075з508895099251 37851519

10 k. b. l .

зk b l|

5 k. b. l l .

72233732267З46374768755687s980Tqooq

76124763817Ф217м5776527

? 77721| 77760

3 k. b. lv.

?IVb

1 k. b. l l .

I

79307793757938979s7779909

1k.b. lv

82650 50 k. a. ll.831 16 , , , , b. , ,83665836878464885933 с

995s099841

59449594s259s6659678

603806038460s036060560748

547105,54645558956922569735699s ?

40012 20 k. b. ||. 57з32 ' ' ' ' ' ' |.15109 ,10 k. a. l. 40101 ,, ,, ,, ? 57664t5288 40157 ,, ,, ,, ll. 57677

ф78261 765 t.62248 76871 86000 ,, ,, b. ,,в2874 77001 '' ,, '' IV' 8828663819 77095 89510 ,, ,, , , l .64З44 77214 89619м425 77256 9240a ,, ,, a. ,'64526 77405 9241064891 77502 9346965602 77508 94109 ,, ,, c. ,,ф214 77685 94зз6 ,, ,, a. ,,. iff i T:::' i i iЁi :: Il i

12Ч3Ь :: :: :: :: ;Бйo ,',, ,, li.

1s416 4047615488 4061715697 40819

77979 9989977999 ,, 102104

,, ,, , ' V. 78110 , ' ' ' ' ' ? 10292в5772З57881

5875458829591 385923159з0259322

67408678016826268827691 04OYIJ/

691 566э30369308в974169751698rr69863

7830'l7Bз80784917851 I78552785697867678724787457881 67898079096

1034831 040031052431 05281105337

сba

781 13 , , , , , , l l l . 102961

5844116122 40978 58535 ,, ,, ,, v.16974 58584

42З17 10 k. b. |' 5863742815 ,, ,, ,, ll. 587504З8464466844970451194ф98470З1

6995зlv 69986

106137 ,, ,, с ' _106525 , ,, a. l .1 068521 0873511145211175870s50 1 k. b. ll.

IVс

Rigas pilsёtas naudas zimes

Paridu zimes

1915. g. evakuбсi ja, vё|ak v6сu un I ie l in ieku okupё-сija sagrаVa pi|sёtas saimnieсibu un finanсes. Par no-r isёm .|919' g. otrа pusgada s6kumё A. Aizs i ln ieksraksta:

, ,P iIsёtas gaIva G. Zemgals z i ;roja piIsёtas domei18. j0| i ja sёdё, ka pi|sёtas ie l]ёmumi i r 150000 rubJumёnеsТ, bet izdevumi 4 miljoni rublu. Pilsёtas domenolёma uzteikt darbu vis iem pi lsёtas darbiniekiem,meklёt a iz4ёmumu Amerikё vai AngIi ja un izstrddёtprojektu par savas naudas izdoёanu.

Jaut6jumu par at!aujas izsniegёanu Rigas piIsёtasvaldei izlaist savu naudu Tautas Padome apsprieda1919. g. 30. аugusta. Sai sёdё finanёu komisijas refe-rents z inoja, ka f inanёu komis i jas loсekJiem ir iebi ldu-mi pret ёadas jaunas naudas izlaiёаnu, jo Lawijё irgan daZёdas naudas zimes, kas atzтtas kё l ikumTgimaksёёanas |Tdzekli, gan tёm blakus arl tёdas, kasnav par tadiem atzitas, un nav vёlams vёl pаvairotnaudas zTmju da2adTbu. Tё k6 vaIdibas izsniegtais pa-balsts nebija pietiekams piIsёtas vajadzTbёm un arт6rёju aizцёmumu tik etri nebija iespёjams dab0t, fi-nanёu komis i ja bi ja nolёmusi, ka с i ta сeJa nav un jё-apstiprina Iikums par RTgas pilsёtas naudas zTmjuizlaiSanu, ,,vё| jo vairёk t6pёс, ka ёTs naudas zlmestr jau iespiestas un atrodas apgrozTbd".

Тautas Padome tёtad bija nostёdita jau notikuёa fak-ta priekёi un atlava Rigas pi|sёtai izlaist 1 un 3 rubluzTmёs kopё 8 mi|jonus rub!u, kаs iz;remami no apgro-zTbas divu mёneёu laika pёс RТgаs pilsёtas ёrёj6 aiz-nёmuma reёlizёёаnas. RTgas piIsёtas naudas zimesbija l ikumTgs maksdёanas lidzeklis tikai Rigё un tTgasapriцkT.', (Latvijas saimniecibas Уёsture 1914-1945'1.|6. un s. lpp.)

Te jёpiezTmё' ka RTgas pi|sёtas parёdu zimes ir da-tёtаs ar 1919. g. 15. augustu.

Vёrtibas.1 un 3 rbt.

Papirs. Vaсu; ] rbl. ar 0denszTmi: krusts kvadrёtos(93. att.); raZ.: Gebr. Еbart, Speсhthausen. 3 rb!. taspats papтrs sеrijаm ar diviem burtiem: Aa, Bb, Cс,Dd, Еe, Ff un Gg, pёrёj6m ar r]denszimi : zvaigZr1uun seёstЕJu sakopojums (90. att.); raZ.: Louis staffel,Witzеnhausen.

lespiedkrёsas. Pieskaцotas сara |aika zimёm. 1 rb|.fons: br0ngans; tekst i : me|na krёsё. 3 rb!. fons unteksti : zal-a, izqemot K un M serijas, ku;'am tekstimugurpusё iespiesti melnа kr6s6.

lespiedtechnika. Litografija. Skiet, iespiestas lok-snеs oa 20 z.

Spiestuve. E. Plates (?).

AttёIs. Priekёpusё : Pi|sёtas фerbonis-l1ieQelu m0-ris ar 2 torrl iem un atvёrtiem Vаrtiem, ku1os redzama|auvas gаlva; starp torцiem Andreja krusta veid6 sv.Pёte!.a, Rigas patrona, 2 atslёgas, virs tёm krusts.

(Sеit japiemin kuriozitёte, kas ieviesusies jaunajаpadomju varai pak.lautёs Rigas фerbonT. Tas veidots,pаrDemot agrаkos komponentus: m0ri ar abiem tor-1iem un vёrtiеm, k6 arT abas atslёgas tajа pasа -Andreja krusta - novietojumб. Bet kДdreizёjais krustsvirs atslёgёm tagad aizvietots ar pieсstй!.ainu zvaigzni.LTdz ar to ir tapis ёrmots tёIojums: padomju zvaigznemirdz pari kristi6nisma apustula Pёte;a simboIam _,,debesu valstTbas'' atslёg6m. sk. A. Platbёrzdis' Diek5nigl'iche sсhwedЬche Mtinze in Livland' Das МInz-

' Weseл 1621-1710. Stoсkholm 1968, 160. lpp.)

Тeksts. Pr.: Iatvieёu, m. : vасu un krievu va|odё.3 rbl. vird6 ,,sodTs', kluda : veсajё ortografijа tas la-s ims kё , ,zodTs' ' .

Numerёciia. Priekёpusё apakёa pa kreisi : 1 rb!.seriju burti (A' B' с' D, E, F, G, H, J, K, L, M, N, o,P, Q' R' S ' T un U); burt i , ar i 3 rb!. zTmёm, iespiest ireizё ar tekstiem; ks. divos l ie|umos: 4 un 5 mm sar-kan6 kr6sd. 3 rb|. ar seriju apzTmёjumu divos veidos :a. ar vienu burtu (A, B' c' D' Е' F' G' H, J, K, L, M,N un o; ёTs ziцas ieg0tas no uzg|ab6t6m zimёm untаpёс pastev iespёja, ka o nav pёdёjais burts); ks.bez zvaigznes un ar zvaigzni. b.: divi burti (Aa, Bb,Cс, Dd, Еe, Ff un Gg); ks. 4 un 5 mm bez zvaigznesun ar zvaigzni; v is i sarkanё krёsi .

Paraksti. Rigas pilgehtas waldes wahrd6: G. Sem-gaIs. K. Deh}ens. F|eisсher.

Skajts. No katras vёrtlbas 2000000 z., kopsummёpar 8 000 000 Lаtvijas rubliem. lzpirkёanai tika pre-zentёtas zimes par 601 1352 rb!.; tauta pa|ika par1 988 648 rbJ.' t. i. 24,9o/g no kopvёrtibas.

Rigas pilsёtas kases zimes

Da2os eksemplёros eksistё ari kases zjmes (сikzinёms, tаs bija ёetru krаjёju kollekсijёs).

Vёrtlba.20 kаp.

Papirs. Bez r]denszTmёm.

lespiedkrёsas. Fons un teksts: zi l6 kr6s6; iespie-dums t ikai v ienа pusё.

121

l espiedtechnika. Augstspiedes teсhn ika.

Spiestuve. zinu trйkst.

Тeksts. Latvieёu valodё ar kursu: 20 kapeikas :20 ostkapeikаm : 40 vёсu feniцiem, un datёjumu:Rтgё,24, mai jё 1919.

Numerёcija un paraksti. Nav.

STs zimes, ja atmir;ra nevi!, kluva zinаmas tikai ap1926. g. Par tam veсas paaudzes krёjёju starpa pa-stёvёja dalitas domas. Тie, kam tas nebija, krasi paudasavus uzskatus: tёdas z imes nekad of iс iё l i nav t iku-ёas izgatavotas, jo, lйk, pilsёtas valdes protoko|os part6m nekas nav minёts un ari ierёdr;ri par ё5du zTmjuiz|aiёanu nеka nezinot. Тas esot l iс is izgatavot kadsRTgas pastmarku un monёtu tirgotаjs, lai iеdzivotosuz krаjёju rё|ina (ёT zime bija uzrlemta tirgotёja katа-|ogd ar vёrtёjumu 30 ls, toreiz l iela nauda!). Ztmjuipaёnieki bija citddis domёs : vieni t6s uzskatija parnel ie|Д skaitd iz la istu un dr lz v ien ieviIktu sTknaudu,kёdas, aсimredzot, trEсis apgroztbёl. Kd argumentsf ig0rёja L iepёjas 1915.g.20 kap. iz la idums art ikai2045zimёm. Tie aizrёdТja arI, ka protokolos nav ko meklёt:

zTmes datёjums 24. maij6, t. i. divas dienas pёc l iettnieku padzTёanas, jau norёda, ka pilsёtas valde, ja tё.da vispёr bijusi, nav varёjusi darboties norm6li. Tailaika Higё taёu valdтja vасu mi|itаrа vaгa. Civiles ie.stddes eventuёli tikai s6ka organizёties. Tёpёо ir pa.mats pienёmumam, ka kёds valdes ierёdnis uz savugalvu |iсis izgatavot ёis zTmes. Ka ёo personu vёlёknevarёjа samek|ёt, par to nav, ko brTnities: |andesvёrsizrёlinajas ar laWieёiem, un iespёjams, ka ёТ personatikusi notiesata lauku ka;a tiesё. тirgotаju maсhinaсi-jd apvainot trйkst pamata - vi1a rTсTbё bija tikai pёriszтmes, tёs re6|izёjot, turpmakos pieprasijumus vir;rёvairs apmierindt nevarёja' Tatad atkrTt aizdomas parTpaёu iespieёanu krёjёju krёpёanai un I ieIas pe|qrasgйёanai. Vi4ё |aikam gan uz ёim daiаm zimёm bijalabi nopelnТjis, bet ne iedzTvojies.

сiti zтmju ipaёnieki ёis zTmes uzskatlja par nepa-beigtu paraugnoviIkumu: tёm mugurpusё tr0kst teksta.Viцi domёja, ka ёёdas zimes bijuёas gan paredzёtasizlaiёanai, bet projekts netiсis тstenots. lemesls tam,starp сitu, varёjis b0t vасu militdrds varas aizl iegums.Novi|kumi vёlak ar kada spiestuves darbinieka starp-nieсibu nok!uvuёi tirgotаja rokёs' kas tis katalogizёjisun laidis tirg0. Ari es uzskatu ёis zTmes par nepabeigtupаraugnovi|kumLl ar vёstur isku nozlmi.

122

110x74 mm1a. 1 rbl .; ks.: 4 mmb. 1 rbJ.; ks.: 5 mm

12З

128X80 mm2a. З rb|.; ks.: 5 mmb. З ' ' kб 2a., bet m. teksts me|nД krёsбс. 3 ' ' kёl 2a'' bеt ks. ar zvaigznid.3 " 2burt i ;ks.:4mme. 3 " ka 2d., bet ks. : 5 mmf. 3 ' ' kёl2e., bet ks. ar zvaigzni

85Х49 mm3. 20 kap.; nepabeigts paraugnovi lkums

124

Rёzeknes pilsёtas valdes zimes

Vёrtlba. 10 rb!.

Paplrs' T. s. ,,pergamenta'' ё[<irnes g. za!ё, bеz0denszlmёm.

I espi edkrёs a. Sаrkanbr0na.

lespiedtechnikа. Augstspiedes teсhnika.

Тeksts. Latgalieёu dialektd tikai vieni pusё; bez no.saukuma, gadaskait!a, numerёсijas un parakstiem.

Таdas zlmes ir |ietotas kё pasu pierakstiёanas no-deva u. с. nol0kiem. eventudli ari kё maksiёаnas l i-dzek|is. sk. A. P|atbёrzdis, Naudas vai nodevas zi.mes? K, 1964. g. .I8. nr. Vё|reiz naudas vai nodevuzime, LFK,1966. g. 1/60. nr.

75. att,

37X45 mm 1920 (?)1. I0 rubl iu

125

Oku pacUas va rLr izlaid u mi

LieI in ieku okupiс i jas iz la idumi

okupёtajё Latvi ja I ie| in ieki iz la ida savu naudu Cё-sis un RTga. CёsTs Iielinieku vara pastаvёja no 1918. g.23. deс. ITdz 1919. g.23. mai jam' RTgё no 1919. g.3. janvd;'a l idz22. maijam.

Cёsu apriц!a strddnieku padomes izpildukomitejas aizцёmuma kuponi

Vёrtibas.5 un 10 rbJ. Rikojuma, kas publiсёts CёsuАpriцl5a Strёdnieku un Bezzemn'ieku Deputёtu Pado-mes Zit1otёjё 1919. g. 14. febr. (9.) numura, ir minёtasari 1 un 3 rb!. vёrtibas. Т6s lТdz ёim nav atrastas, unёkiet, ka tadas nemaz netika izgatavotas.

Iespiedkrёsas. Fons: 5 rb!.: $. za!ё, br0ngans. 10rb!.: g. pelёks, v io lets. Tekst i un rotajumi : me|n6 krd-sa.

Iespiedtechnika' Тipografiskd (augstspiedes) teсhni-ka.

Spiestuve. Padomes tipografija (naсionёlizёta o.Jёpes tipografija), Cёsis.

Attыi. 5 rbJ.: abds pusёs vёrtibas сipars svitru ie-tvarё. 10 rb|.: pr. vid0: vёrtibas сipars aplT, staru ie-tvarа; pa kreisi un pa labi : sti l izёts skuji1tu ornaments;tas rotа arT , ,Cёsu ' . .Z iqohdja' ' s ludindjumu 1919. g.21 . janv. (5.) numurё; m. pa labi un pa kreis i : ё}aut.nains, no tautisko rakstu e|ementiem sakombinёts or-naments; tas reproduсёts tа paёa laikraksta titulё no29. janv. |Idz 28' martam un 19. apr. sludinёjumd'

Тeksts. Uz 5 rbj. mugurpusё klauzuIa: ,,Teek цemtspretim visds Cёsu pilsёta atrodoёds Apriц!a Strёd-neeku Padomes eestddёs un veika|os, lTdzigi vis6mcitаm pastаVoёdm naudas zтmem lTdz 1' mai jam 1919.

g. So kuponu viltotaji tiks noёauti. ' ' Uz 10 rbJ. zTmёmklauzuIas teksts saTsinats. DerТguma termiцё : |Тdz1919. g. 15. martam. Pagar inёjumi: 16. apr. der igumspagarinёts l\dz 1' maijam, 26. apr. |idz 1' junijam1919. g.

Numerёc'ija' Katrai vёrtTbai sava, uzspiesta ar rokasnumerаtoru. No. zime iespiesta tipografiski.

Paraksti. Uz 5 rb!. : Izpildu Kom. Preekёsёdetajs: J.Wi lks. Sekretars: J. Mergins. Kaseers : Upmans. Uzda2ёm zTrnёm priekёsёdёtaja Vietа parakstTjies Ustups,Iabojot , ,pr iekёsёdёtёjs ' ' galotni ar , ,a ' ' un papi ld inotar , ,b." (saTsinajums virdam ,,biedrs"). Vienai uzgla-

. bаtai zimei (ar nru 2065) ir priekёsёdёtаja parakstsK. Silarёjs (?). Uz 10 rb!. k6 otrais ir kasie;"a un k6treёais sekretdra paraksts; t6s parakstTjuёi : 1' J.WiIks,D. Martinsons (?), A. Vтksne (zTmes nrs 258), 2. J.Wilks, Upmans, A. Vтksne; 3. kё 2., bet treёais pa-raksts: J. Mergins; 4. ar labojumu ,,a" un papi ld ina-jumu ,,b. ' ' : Ustups, Upmans, A. Viksne; 5. kа 4., bettrеёais paraksts : J. Mergins; 6. kа 5., bet tikai ar pa-pi ld inajumu ,,b".

Zimogu nospiedumi. Zimju apz1mogoёanai lietoti di-vi zTmogi : l metalla; apli uz zobrata pieсstaru zvaig-zne ar izkapti un Дmuru, apkёrt zobratam teksts:VlsU ZEMJU PRoLЕТAв|Еsl sAVlЕNoJAT|Еs! LAт-VlJAs soс. PADOMJU HEPUBL|KA Cёsu Apr. Str.Dep. Pad. lzpi ldu Komiteja. I l gumijas; dubultб aplo-сё teksts: Cёsu Aprin|a Strаdnieku Deputatu Pado.me; aplT: lzpi ldu Komiteja.

5 rb!. vёrtiba apzтmogota tikai ar zTmogu |. 10 rb!.apzTmogoёanai izl ietoti abi zTmogi; nekбda sakaribastarp zтmogojumiem un numerёсiju nav konstatёjama,jo I z imoga nospiedums ir uz kuponiem ar numuriem :1251,3217 un 3562, bet l l uz: 1007, 1044,1302,2331,2634' 2712' 3149' 3158 un 3164' kas i t kё l ieс inа, kagumijas zтmogam dota priekёroсTba.

Skaits. Zi1u tr0kst. Uzglabatajam zimёm augstdkaisks. : 5 rbl. -2065; 10 rbJ. - 3562.

9 _ Nаuda 129

95X64 mm1. 5 rbl .

Uz Cёsu apr in la strddnieku padomes izpi|du komi-tejas aiz1ёmuma kuponiem iespiestаis lakoniskais pa-z i1tojums: , ,So kuponu vi l totёj i t iks noёaut i , ' ' c ik z i -n6ms, i r Vienтgais tёda veida naudas vёsturё. Uz vё-|ёk izdotajam RTgas strёdnieku deputёtu padomesmаirlas zТmёm formulёjums mTkstinёts, piedraudot' kazTmju viltotdji tiks ',sodтti ar augstаko soda mёru'' 'Butтbа gan tas nozimё to paёu.

130

:пffihl!tailfiB

апёmurnaAiT{UIIONS

frgпшit'ru'blffiIll7"Jt ц"''' prсtlп viз5зr cЭtd pl|s€ti atrodoSiзapr' Etгldп' DсP. Padoпсsrcst&dЕg uл vеlkalоr lidzlgirlcErr сIЕilr pg3tЕтo}iп .s eiп*m |idr 15' mlrtaш t9t9. g.nаudas eiп*m |idr 15' mrrtaпr t9t9.

io l.з.r!ч* vшrgtajj - l!!1.g*^*чti.

114y72 mm2.10 rb!.

Rigas Str6dnieku deputitu pаdomesmai4as zimes

Vёrt ibas.. l ,3,5 un 10 rb!; 1 un 3 rb|. zTmes izIaistаssaska;rб ar Rigas Strаdnieku deputёtu pаdomes 1919.g. 7. apr. rTkojumu nr. 2722 (CIpa, nr. 76 (384), 1 91 9. g.8. apr.); 5 un ]0 rbJ.- aг 1919. g.2. mai ja papi|dur ikojumu (CIpa, nr,96 (404) ' 1919. g. 3. mai jё).

lzlaiёanas laiks, 1 rb!. no 9. apr. - 14' maijam;3 rbJ. no 8. apr. - 16. mai jam; 5 rbl . no 3. - 14. mai-jam; 10 rb!. no 9. _ 15. mai jam. So z imju iespieёanasapst6k|us raksturo Finanёu noda!as 19. l 9. g. 1 . apr.raksts nr. 954 Pагtikas noda!ai. Finanёu noda!a pie-prasija izsniegt spiestuves strёdniekiem kaut kёdusproduktus, jo tos nodarbinёja : , , . . . p ie jaunёs RTgasnaudas drukёёanas. Druk6ёana turpinДs visas 24 stun-

das bеz p6rtraukuma, bеz tam strаdа t ikai 2 mainаs- katra 12 stundas, neizs|ёdzot arT svёtdienas. Beztаm dаrbs i r jot i atbiIdigs, ste idzams un gr0ts, kurёprasa no strddniеkiem !ot i daudz uzmanTbаs un ener.фijas. Sados apstёklos minёt iem stradniekiem bйs jё-strаdа vairаkas nedё!as. ' '

Мetu autori. 1 rb|. - K. Ubёns. 3 rb!. _ A. CTru|is.5 rb!. - L. L iberts. 10 rbl . - B. Dzenis.

Papirs. Vaсu; 1, 3 un 5 rb|. гa2': Louis Staffel, Wit-zenhausen; 10 rb!.: Poensgen & Co., Bergisсh Glad-baсh.

JdenszTmes. 1,3 un 5 rbJ.: zvaigZqru-seёst0;.u sako-pojums (90. att .); '10 rb!.: , ,Reinas v i ln i" (91. att .) .

1з1

Iespiedkrёsas. Fons: pieskaцots Krievijas сara lai-ka zTmju nokrёsam : 1 rb!. : br0ns; 3 rb!. : za!ё; 5 rb!. :z i|s; . l0 rb!.: sarkanbrйns. Тekstu un rot i jumu krdsas:1 rbJ.: br0na, mё!a un z iIa; 3 rb!. : mё!a un melna;5 rb!.: z i la, sarkana un melna; 10 rbJ.: sarkana, zala,br0na un melna.

Iespiedloksne. 1 rb!.: 100 z. (10X10); 3, 5 un 10rbJ.: 30 z. (6x5). Pёс l ieI in ieku padzTёanas spiestuvёpalika visu vёгtTbu pusgatavas (vairakds stadijаs) zъmes. Da2as loksnes spiestuvё tika nozagtas, sagriez-tas zTmju izmёros un nokluva krёjёju rokёs. 5 un 10rb!. pusgatavёs Ioksnes ar iespiedumu vienа pusё1919120. g. tika izl ietotas Latvijas pastmarku iespie-ёanai.

l es pi edtechnlkа' Litog rafi ja.

Spiestuve. Naсioni|izёta A. Grosseta grafiskа iestа-de.

Аttёls. Pieсst01aina zvaigzne ar veseri un izkapti(repub|ikas фerbonis) ar papi|du rotёjumiem. Par ёoфerboni ir interesantаs zi1as P. Stuёkas rakstu iz|asё'(Par padomju varu Latvijё 1918.-|920. Riga 1958'101. lpp.). Vi1ё фerboni kautrTgi dёvё par , ,repubIikaszimogu' ' un saka: , 'Mёs savu vaIsts nozimi druskupёrgroz6m _ tа uz Krievijas zTmoga ir Iikts sirpis un6murs, priekё mums tas Latvijas saimnieсiskёs dzTvеsattistTbas dё! nav piemёrots, tёpёс sirpja vietё tieklikta izkapts.' ' Zтmтga }eсerТba: Iatvieёu Iielinieki, uz-sve!.ot Latvijas augstёko saimnieсisko limeni, uzdroёi-n6jas nonieсinat Kr ievi jas s irp i !

Pad. Savienibas vёsturnieki ёo atgadTjumu, aсimre-dzot, uzskata par apkaunojoёu un tagad pёс 50 ga-diem to nokIusё. G. Je!izavetins grаmatа Nauda (Riga1969, 132. lpp.) izmanTgi saka: , ,Sarkana zvaigzne,veser is un izkapts _ darba s imboIi - rotа naudaszТmes, ko izlaida Rтgas strаdnieku deputdtu padome'' '

Тeksts. Pr iekёpusё 5 un 10 rb!. z imёm: , ,SI mainaszime ir l ikumigs maksaёanas ITdzekI is Rigё un apr i;r l1Tun der iga l idz 1. janvar im 1920. gada." 1 'un 3 rbl . zT-mёm mainita vardu kёrtTba. Mugurpusё: ,,Mai1as zim-ju viltotaji ka ari viltoto zTmju izplаtitaji tiks saukti peeatbi ld ibas revoluсionara tr ibunala preekё6 un sodit iar augstako soda mёru.' ' 3 rb!. zTmes bija iespiestasaгi aг aёgёrnu mugurpusi.

Numerёcija. Kontrolskait!u un seriju burtu nav, betir d iv i (kontroIes? I i tografu in iс iёI i?) burt i : 1 rb!.: AR;3 rbl .: AB; 5 rb!.: RO un 10 rb!.: AK, kas iespiest ireizё ar tekstu.

Paraksti ' Preekёsёdetajs: Simanis Berфis (priekё-vёrda dё| tauta zтmes sauсa par ,,sTmanTёiem''). Sek-retars: Grikewits. Abi paraksti faksimils.

Skaits. 1 rb!. : 1 043 066; 3 rb!.: 995 580; 5 rbJ.:130000; '10 rb!.:236664. Bi ja at lauts iz la ist z imes15000000 rbJ. kopsummё, bet paguva iz la ist t ikai par7 046 446 rbl.

132

Мaipas zimju kurss. 1 rb!. : 1 ost-, cara vai Krie-v i jas pagaidu va|dТbas rubl im. Jёpiemin arT ta i Ia ikёizdotais dekrёts pаr naudas apgrozTbu: Privatаm per-sonаm drTkstёja bйt: siknauda (zimes lldz 10 rbj.) nevairёk par 100 rbJ. , с i tas vёrtТbas ne Vairаk par. l 000rb!. Parёjа nauda divu dienu |aikё bi ja ja iemaksё Tau-tas bankё kё noguldijums. Ja pie kбda atradTs vair6kpar ёo normu, nauda tiks konfisсёta.

Stuёka saka, ka ,, . . . ёTs arT ne ar ko negarantёtаsmai4as zтmes pieцёma t ik |abprёt, ka ndсёs paрlaёinёtto apgrozTbas sfёru, ievieёot visа Lawijа' '. (Sk. A. Plaьbirzdis, RTgas Strёdnieku padomes mair1as zтmes,LFK 1966. g. nr. 2161.)

Dekrёts par ёo zТmju obligatu pretim цemёanu tikaizdots 1919. g.2. mai jё (CIpa, nr.96 (404) ' 1919. g.3. maijа). Bеt pirms ёI dekrёta izdoёanas un pat pirms5 un . l 0 rbJ. zTmju iz la iёanas Valkas apr i;r}a izpiIdukomiteja ar rTkojumu nr.6 izs|udinёja 1,3 un 5 rb!.vёrtibas par l ikumTgu maksaёanas |jdzek|i Valkas ap.riq\i (Sarkanais Karogs, nr. 72, 1919. g. 24. aprllt).

Pёс RTgas аtbrТvoёanas no I ie l in ieku varas A. Nied-ras vа|dТba paziqoja, ka RТgas Strаdnieku padomesmair.ras zтmes ir nederTgas. Т6s neatzina arт Lawijaspagaidu valdTba, kad t6 atgriezis no Liеpёjas Rig6.

78 аtt

93x54 mm1a. 1 rb!.; ',AR'' burtam ,,R'' k6jiцa slaidab. 1 rbJ.; ,,4R" burtam ,,R" kdjipa st0faina

110х60 mm2a. 3 rbl.b. 3 rb!.; mugurpuse: aёgdrni

133

114у71 mm3. 5 rbl.

134

8'l . att.113X73 mm4. 1O rbl.

Rigas Stridnieku deputitu padomesPбЁikas nodalas naudas ёeki

Par to, ka Rigas Strаdnieku deputёtu padomes pёr-t ikas noda!ai i r b i j is nodoms izIaist naudas ёekus,resp. markas, |ieсina divas Ciрё pub|iсёtаs informa-сi jas:

Ci4as 39. numUrа, 1919. g. 23' febru6ri ieVietotspazinojums:

,,RTgas Strаdnieku Deputitu Padomes P6rtikas No.dala uzaiс ina v isas fabr iku un с i tu Uznёmumu strаd-nieku komitejas s0tтt vienu priekёstёvi uz apspriedipirmdien, 24. februёrl ё. g. Romanova ield 25, p|kst. 7vakarё, dё| naudas ёeku ieveёanas uz izsniedzamёmmаizes un zupas porс i j im.

RTgas Strёdn. Deputёtu Padomes priekёsёdёtёjs:Endruos.Rтgas Pаrtikas nodalas Vаdтtаjs: K. Klevers.' '

1919. g. 6. marta Cina (nr.48) dots lzpi ldkomitejassёdes atreferёjums :

,,RTgаs Strаdnieku Deputёtu Padomes Izpildu Ko.mitejas sёde 4. martё. Sёdi vаda b. Bergs, protokolёGrikeviсs. Dienas kаrtтba: 1) Maiцas naudas jautё-

Jums.1. B. Bergs zi4o, ka visur |oti sаpigi sajutams sIkёs

naudas tr0kums un ka no td v isvai16k jёc ieё neman-tTgiem iedzTvotаjiem. Visi ITdzёinёjie soJi pret naudas

135

spekulantiem maz ko |Tdzёjuёi. Pёс ga;akёm debatёmpie4еm ёinT jautёjumё sekoёus |ёmumus:

1) Kamёr vё| nevar t ikt iz la istas jau sqgatavoёanёesoёёs mqiцas zTmes, pr iekё zupas un maizes porс i-jёm |aist apgrozTba no Pаrtikas NodaJas izdotas mar-kas. Markas varёs sanemt сaur RaZotёju BiedrTbamun zavodu Komitejam.

2) Griezties ar |0gumu pie ValdTbas steidzTgё kёrtёpiеprasтt no Zieme!u Kom0nas 2 mi|joni mainas mar-kas.

3) Ievest seviё[ i st ingru kontrol i naudas spekulantu|1erёanai. ' ,

Тuvбku ziqu par ёiem Pёrtikas nodalas ёekiem vaimarkёm tr0kst.

Nere6lizёts 1940. g. Padomju Latvijasnaudas zimju projekts

Pёо Latvijas okupёcijas 1940. g. viеtёjo kom0nistuVadoёo darbinieku starpа bija arI tik naTvas personas,kas сerёja, ka Padomju Latvija bOs zinёmё mёrё noPadomju SavienTbas neatkarтga soсiё|istiska vaIstsun ka tai bйs paёai sava nauda un pastmarkas. At-t iесTgo metu dar inaёana t ika uzdota m6ksl in iekаm A.Apinim.

Nodomu par pastmarku izlaiёanu izdevёs Tstenot.1940. g.' laika no 21. nov. lТdz 6. deс.' iz|aida ]3 vёr-tТbas santimos un latos. AttёIs visёm vёrtTbam bijaviens un tas pats: Padomju Latvi jas jaunais фerbo-nis. Qеrboni veidoja saule, kas uzleс pdr j0;.u; uz

Brivpr5tigis rietumu (Avаlova.Bermonta)armijas pagaidu maiЦas z imes

Bermonta dёka sakas Jelgavё .1919. g. 6. oktobrт,kad vi1ё izdеva pavёli 8. okt. uzsakt uzbrukumu Rigai.6. okt. Bermonts bija nodibinёjis arT ipaёu po|тtisku-administrёtivu parvaldi ar tiesibёm kёгtot finanёu u.с. | ietas, bet par savas naudas izdoёanu vinё devarikojumu pats ar pavёli 10. okt. lz|aiёana aрgrozТbёpazi4ota 24. oktoЬri.

Vёrtibas. 1, 5, 10 un 50 markas. (|t kё esot ie-spiestas ari 2 marku zтmes, bet tаs sadeguёas vagondJe|gavas staоijа. Ja ёT zi;ra ir patiesa, tad 2 marku vёr-tTba varёja b0t izgаtavota tikai pёc 24. okt., jo pavёlёёadas zTmes nav minёtas. Bojё ieёanas vieta l iek seсi-nёt, ka zimes bijuёas iespiestas Vёсija.)

136

19a0' g. iz laistа Lawijas PSR 5 san.t imu pastmarka.

sau|es star iem - s i rp is ar Veser i un virs t iem oieс-stй!.a ina zvaigzne vёrpu vainaga ietvarё; vainagaapakёёja daJa Ienta ar uzrakstiem : pa kreisi - V|sUZЕ\'/|JU i PROLЕTAR|ESI ' / sAVlЕNoJAТlЕS!, pa |abi-- tas pats teksts krievu valodё, vidй - LAТV|JAS /PSR. Uzleсoёёs sаules, s i rpja, vesera, vdrpu vainagaun |entas motivs bija pёrцemts no Padomju Saviеni-bas фerbor;ra,' bet Padomju Latvijas фerbonТ zеm sau-Ies pusIoka bi ja noviеtota papiIdu deta!a : j0;as v i !4 i .Lidz ar to radёs absurda, Latvijas фeografiskajamstёvok| im neatbi lstoёa aina : sauIe Latvi jа nevis uz-lес pёr jйru, bet tajа noriet. ST apstёk|a dё! vdrdam,,Latvijas' ' sekojoёo saтsinаjumu PSR sёka _ fiIate-l ist i , ёкiet, b i ja pirmie _ zobgalTgi tu lkot kа P(ёdёjais)S(sau|es) R( iеts). - P ie1emams, ka ёis pats фerbonisbйtu uz paredzёtajёm Padomju Latvijas naudas zTmёm.RTgd runёja, ka pirmёs izlaidТs 50 latu zTmes' Iai ar tаmaizvietotu Latvijas Bankas tas paёas vёrtTbas zTmesar K. U|ma1a attё|u.

Naudas zтmju meti izmantoti netika. AсTmredzot' kё-di okupantu augstёkie funkсionёr i jau z inёja, ka Мas-kava ir nolemta drTza nacionё|ёs naudas anulёSana unrubla ieveёana, kёdё! Padomju Latvijas naudas zTmjuizgatavoёanu noI iedza'

Paplrs. Bez 0denszTmёm. 1-1 0 m. iespёjams vaсu,bet 50 m. noteikti Vёсijё raZots, jo ёTs zTmes iespiestasBer|Tnё.

lespiedkrёsas. Uzskaitijuma pirmё krёsa attieсas uzpr iekё-, otrа - uz mugurpusi . Fons : 1 m. : g. br0ns,z iIganpelёks.5 m.: v io letz i ls , v ioIets. . l 0 m.: za|gans;zaJganpelёks; 50 m': pr. bеz fona, m. brйna. Tekstuun attё lu krаsas: . l m.: me|na, z i|a. 5 m. : melna, ie-sarkana. ]0 m.: melna, br0ngana' 50 m.: melna, pelёk-zala.

lespiedloksne. 1 m. zТmёm: 64 gab. (8x8). 5 m.:z iцu tr0kst. l0 m.: 32 gab. (8xa?).50 m.: z i4u tr0kst.

I espi edtechnika. Litog raf i ja.

Spjestuves. 1, 5 un .l0 m. iespiеstas J. Stеfenhege-na grafiskajё iestddё Jelgava. 50 m.: Sulсa vai SvarсaspiestuVё Berlinё.

Attёli. Krievijas сara Iaika $erbonis (divga|vainsёrg| is ar kroni), Maltas krusts un 1,5 un 10 m. fon6krusts ar trim ёhёrёiem.

reksts. Pr.: kr ievu, m.: Vасu valodё. 1,5 un 10 m.krievu teksta viena kJ0da: burta a (: e) vietё ir з(: z). 50 m. vairёkas kJ0das: minёtё (divas reizes) untr i jos vdrdos burta t (: d) v ietа i r л (: |) ' б (:b)vietё o; сipara 1 vieta burts i, kas |ieсinа, ka tekstasaliсёjs nav pratis krievu valodu un ka korrekt0rasnovilkumi nav pdrbaudTti.

Zimju nodroёin6jums: ar valsts Tpaёumu, kas atro-das аrmijas ienemtajos apgaba|os. Apmair;ra pret vёсuvai pi|nvёrtтgu krievu naudu - uz .| ,5 un 10 m. zimёmapmainas s ikums datёts ar 1920' g. 1. apr. , bet uz50 m. zjmёm ar 192О. g. .l . okt. Taut6 piespiedu kertаizlaistбs zтmes apmainTtas netika, vienigi armijas vёсuvienTbu ka1avTri pёс atgrieёanаs Vасijа Bermonta zт-mes varёja apmainit pret vdсu markёm.

Numerёcija. Burti un сipari ir uz visu vёгtibu zTmёm,tomёr ёos apzTmёjumus nevаr uzskatit par serij6m unkontrolskaitJiem. lr uzglabёjuёёs da2as 1 markas zim-ju or iфinё| loksnes, ku;as kaut k6dё сe!ё izkJuvuёasno spiestuves. Viena no tаm tagad pieder kёdаm Iat-vieёu krбjёjam. Uz t6s ir ёetri seriju burti : loksnеskreisajё t/a da!d, augё6, ar burtu Ц (:C); ks.: 352573-352588; apakёёjё 1/4d,II(: P);ks. : 352589-352604;|abaiё l/a d., augёё Д (: D); ks.: 352557_З52572;apakёёjё Yц d' Б (:B); ks.: 352541_352556. citemredzёtёm zTmёm lielё skaitё vis6m arT ir 6 сipari, betpirmie tris vienmёr 352, un tё kа ir zinаmas zimes arvienu un to paёu serijas buгtu un ks. vairёkos eksem-p|ёros, tad jaseсina, ka ёie kontrolskaitJi ir fiktivi. Arkadu skait|i ',numerёсija' ' iesdktа un nobeigta, par toz i1u trOkst. Ka zem6kais i r sastapts ' '551' ' , kа augsta-kаis ' ,865' ' . Ser i ju burt i i r z inёmi 12. Ja , ,numerасi jа ' 'ir bijusi bez pdrtraukumа, tad seriju buгtu skаits irb i j is I ie|ёks.

Burts (krievu vai lati1u) un ks. me|nё kr6sё trejosveidos: .I . : 3 mm, с ipar i vёj i l 2. arT 3 mm, bet с ipar itrekni un 3.: сipari 31/2 mmi novietojums augё6 palabi .

Uz 5 m. tаpat augёа pa labi burts (tikai krievu;vdji vai trekni) un ks. melnё krёsё divos veidos:1.4 mm trekni un 2. ar i 4 mm, bet v6j i . ArT ёai ks. i r6 сipari, taёu pat uz zTmёm ar daZddiem buгtiem ёetripirmie сipari vienmёr ir ',0093'' vаi ,,5018'', kas dodpamatu pie1ёmumam, ka ari ёie ks. ir fiktivi.

10 m. ari augёё pa |аbi burts (krievu) un ks. 3 mmme|n6 krёs6' Sis vёгtTbas zTmes eksistё daudzos ek-semplёros ar v ienёdiem burt iem un с ipar iem. Zimesvar iedalTt ёetras grupёs. Visёm ёim grupёm ir seSi сi-pаr i , burt i daZadi, bet pirmie pieс i с ipar i v ienmёr v ieni

un tie paёi: ,l. grupa: 40545, 2. _ 50455' 3. - 50545un 4.-55044. lzdevёs arT izdibinёt, ka сeturtаs grupas(' '55044'') bur.ti un pёdёjie сipari ir noteikte kombi.nёjumа, un proti :

buгtam AБ(:B)B(:V)Г(:G)

'Ц(:D)Е]It(: z)

pretim stёv 012345o

Pirmai grupai (' '40545'') sёkuma burts ir .Ц, kampretim stёv 0. sis konstatёjums rёda, ka сipari nav ks.,bet zTmju skaita vai to novietojumu apzTmёjumi uz l i-tografiskiem akmeцiem.

50 m. : vid0 apakёa burts (krievu) un сipari 21/2 vai3 mm meln6 krds6 iespiesti reizё ar tekstu. Burti da-,adi, bgt pirmie ёetri cipari _ 2272 - vienmёr tiepaёi, bet pёdёjie divi parasti 04' 10' 12' 25' 33 un 83.ArT ёai gаdTjumi сipari nav ks., bet tаpat ke uz 10 m.tikai zTmju skaita vai novietojumu apzтmёjumi uz Iito-graf isk iem akmeqiem.

Paraksti. Divi : .l ' BrivpratTgёs rietumu armijas ko-

mandieris: pulkvedis Avalov-Bermondt (pёс parakstatauta ётs zimes sauсa par Bermonta naudu). 2. Аrmi.jas va|sts saimnieсibas nodalas pr iekёnieks: Engеl-hardt.

Zimogu nospiedumi. Heljefё; novietojums: pr. apak-ёё pa kreis i vai m. pa |abi d ivos veidos: l . Vid0 сaralaika ёrglis. Тeksts: IIITAБЪ 3AIIAДIIOи .цoБPo-BoльчEсIсoи APIVIии (sтAB ZAPADNOJ DoB-RoVoLJёEsKoJ ARMI| : BrTvprёtTgds rietumu armi-jas ёt6bs) viend ёrёjё apli. || kа l, bet ёrglis ap|Т. ZI-moga I nospiedumi i r uz 5, '10 un 50 m.; l l - t ikai uz1 m. zTmёm. ApgrozTbё bija arT zimes bez zimogu no-spiedumiem. Vёlаk, kad krdjёji сentёs noskaidrot ie.mеslu ёai parёdibai, bij. Bermonta armijas augstёkёspersonas paskaidroja, ka zimes bez zimogu nospiedu-miem esot bi juёas , ,nel ikumTgs' ' iz la idums.

Еksistё ari divas .l 0 m. zTmes, ku;ёm mugurpusё irёёda zimoga nospiedums: vid0 vёсu ёrgIis; teksts :Freiw. Detaсhemёnt Nord * KurIand *. Kёdё! zTmeszTmogotas, zi1u tr0kst. Bet, tа ka ёт bija vёсu vienTba,tad var pienemt, ka, izmaksijot kayaviriem algu ,,Ber-monta naudё' ' , ёo z imogu uzspieda kё galvojumu ap-mai1ai pret vасu markam.

Skaits. Ziqu par atseviёl1o vёrtTbu zTmёm trEkst.lz la iduma of iс ia lё kopsumma: 10 mi|jonu marku. (PёсdаZiem gadiem tie krаjёji, kam bija sakari ar kolIek-сionёriem Ber|inё, dab0ja zinёt, ka spiestuves ipaё.nieks iespiedis prёvu skaitu 50 m. zTmju ,,savdm va-jadzTbёm' ' . Zviedru presё, neminot iemeslu, 1919' g.bija pub|iсёta zir1a, ka Berlinё esot ap}ildtas BermontazTmes par 25 mi|joniem. So сiparu berlTnieёi uzskatTjapar patiesтbai neatbi|sto6u, bet piebilda, ka vainigaisesot pratis ёo ,,starpgadijumu'' nokаrtot sev labvёIT-

1З7

gё veidё un esot uzb0vёj is lepnu vasarnTсu. Tas | iekotdomit, ka ёai ,,starpgadтjumё'' varёjuёas bйt iesaisti-tas arI сitas iespaidigas personas.)

Zimju kurss. 2 markas : 1 ost- vai 2 cara rubJiem.

Pёc armijas sakauёanas spiestuvё bija palikuёaspusgatavas 10 m. zjmes ar iespiedumu Vienа pusё.Тёs 1920' g. izl ietojа LaWijas pastmarku iespieёanai.Da2as 1 un 10 m. pusgatavas un nobeigtas loksnesspiestuvё tika nozagtas un nokJuva krajёju rokёs.

100х75 mm

1a.b.с.d.

marka; ar zТmogu; ks.: 3 mm" ar zTmogu; ks.: 4 mm'' kа 1 a., bеt bez zTmoga'' kа l b., bet bez zimoga

138

,,lLШ,. t :'Ч

120x86 mm2a. 5 markas; ar zTmogu; ks.: treknib. 5 " ar z lmogu; ks.: vaj iс. 5 ' ' ka 2a., Ьe| bez zimogad. 5 ' ' kа 2b., bet bez zТmoga

139

134x95 mm3a. 10 markas; ar z imogub. 10 ' ' kа 3a., bet pr. bеz fonaс. 10 ' ' kа 3a., bet bez zimogad. 10 ' ' kа 3b., bet bez zTmogae. 10 ' ' kа 3b., bet zTmogs; Freiw. Detaсhe-

mёnt

140

ffi.Ж'lж., :" , ; .

iк

Ёffiф4i

--l":1. r

" ,,i

;

146x93 mm4a. 50 markas; ar zтmogub. 50 '' bez zтmoga

141

Karaspёka vientb u iz|aid u mi

Pohjan Pojat (: Ziemelu dёlu) nauda

BrТvibas cTnu laika tais Vidzemes novados, kur uz-tuгёjas igaulu armija, kas ar latvieёiem сinтjаs pretkopёjo ienaidnieku, sastapa igaunu un arT somu naudu.Dalkdrt uz tаs bija zTmogs ,'Pohjan Pojat RykmentinRahaston hoitaja ' ' (:Ziemelu dёlu v ienTbas kasier is),

Somija. 1916. 1 Markkalgauni la. 1919. 50 Pennilgauni ja 1919. 1 МarkOber-Ost. Dar lehnskasse-Ost. '1918. ' l Mark(2 eks. kluva zindmi 1969. g.).

Latgales partizinu pulka naudar 91 9-1920

Balvu pagast6 organizёt ie pагt izаnu pulс i4 i , l919. g.5. ju l i jа t ika apvienot i Tpaёё puIkё' PuIkam pievienojаsvёl сitas grupas, un ITdz ar to tika saformёtas 4 kёj.nieku rotas un jаtnieku nodala. Pulka komandier is bi jap|kv. J. Skuji;rё, kas deva rTkojumu pulka ienemtajosnovados |aist apgrozTba Tpaёu Latgales part izёnu pu|-ka naudu, apzтmogojot ar rotas komandiera zTmogu

10 - Nauda

Sai vienTbб bija somu brTvprбtigie, un tёs komandierisbi ja Hanss Ka|ms (Ka|m)' kas 1918. g. nёсa pal lgёigauniem brTvTbas сTц6s. ZTmogs esot uzspiests tajosgadTjumos, kad iedzтvotaji l0guёi pierёdijumu, ka zЁmes sanеmtas no ёTs vienTbas.

86 att.

Krievi jas 1917., 1918. un 1919. g. iz la idumu daidduvёrtTbu zTmes. Uz da2dm zimёm ir arт rotas virsnieku(?) paraksti. Uzglabёtam zimёm ir 2. un 3. rotas ko-mandieru zTmogu nospiedumi, vairumа neskaidr i ungr0ti atёifrёjami. ZTmogu teksti: l. LATGALЕS PARтI-ZANU PULKS' 2. пoтAs Komandeers. l|. LAТGALESPARтIZANU PULKS' RoтA 3/ Komandeeгs.

145

I

2.3.4.

ZТmogs l .

Pirskats par zinimEm zimёm

Krievi jas pagaidu va|dTbas l917' g. zТmes.l. 2О rb|.; zimogs: ||.2' 250 rb!.; zТmogs: I.

Padomju Krievijas 1918. g. zTmes3. 10 rb!.; z imogs: l l4. 25 l l5. 50 l l6a. 100 Ib. 100 Ш

7. 250 Il8. s00 Il

Bez gadaskait la (1919)9a. 15 rb!,; zтmogs: Ib. ls l l

ZTmogs l l . 88 att

104. 60 rbj .; zTmogs:b. 60

Ar gadaskait l i 191911a. 250 rbl .; z imogs:

b. 2s0

Ap 1961. g. numizmatiskа t i rgй parаdтjаs v i|tojumi.Galvеnd viltojumu pazTme: uz viltotёm zlmёm ,,Ko.mandiers' ', uz тstajаm : ,,Komandeers' '. Sk. A' PIat-b6rzdis, Latgales paгtizinu naudas vi|tojums, K, 1962.g.9. nr. 1967. g. tapa z in ims, ka ёos v i|tojumus izpla-ta kads ,,numizmats'' Padomju Savienibd. Тie kd ,,vёr.tтgi ' ' mainas objekt i v isvairёk, jau 1961. g., nok!uvaASV. Sk. R. Zdlmans, Latgales partiz6nu zTmoga vil-tojums, кR, 1969. g.5|82. nr,

87. аtl

Ill

III

146

SadomЭtu Z.oU publiсёjumi

Latvijas pastmarkas ki nauda

G. Meinharda darbё Die Weltgeltung der Briefmar-ke als Notge/d (publiсёts kё Еigenauflage der monat-Iichen Mitteilungen: Rundschаu der Geldzeichen-sammler und Sammlungen besoлderer Art, Gёttingen1952; raksts vёlak tuIkots ang|u va|oda un izdots Ka.nadё) ininеts, ka esot daudzkёrt rakstTts par Iatvieёuрastmarku izIiеtoSanu par maks6ёanas ITdzek|i. Kёnauda lietotas jaunаs valsts pastmarkas' kas iespies.tas uz vёсu фenеrёlёtёba karёu mugurpusёm, kё ari, 'RTgas atbrivoёanas serija' '. Atseviёl1os gadTjumospar maksёёanas lTdzek|i izl ietotas arT uz krievu rie'tu-mu armijas naudas zтmёm iespiestаs pastmarkas.(,,Uber lettisсhes BNG [Briefmarkennotge|d] ist vielgеsсhr iеben. lсh kann miсh daher kurz fassen. Riсh-tig ist, daГJ die ersten auf der Rtiсkseite deutsсherGenera|stabskarten gedruсkten Marken des jungenstaates BNG waren. A|s die lettisсh-deutsсhen Ver-bёnde den Norden des Landes eroberten, wurdenаuсh die ,,Rigaer-Befreiungs-Serie', als BNG ёftersgenommen. Dagegen s ind die аuf Geldsсheinen derwestrussisсhen Armee gedruсkten Bfm nur in wenigenFallen als BNG gelaufen.")

Kas rakstTjuёi, ka Latvijas pastmarkas ir Iietotas k5

Degvina zimes Liepбjn

Kada сitё rakstd G. Meinhards uzskaita Pirmё pa-saules ka1a |aikё da2ddu vёсu flotes vienTbu izdotaszTmes' kas сirku|ёjuёas ka nauda vёсu ieцemtajas Kur-zemes ostёs (Ge|dzeiсhen und NotgeId deг deutsсhenFlotte, Rundschau der Geldzeichensammle'r, Gёttin.gen, 1955. g. marta nri). Meinhards gan min atse-viёl1as f|otes vienТbas, kas izdevuёas ,,Gutscheine'' ,bet vi4a rakstd nav teikts, ne par ko un kam ёTs zTmesizsniegtas, ne ko pret tаm Varёja sanеmt _ nauduvai preсes. Vient vienTgа gadTjuma, runаjot par Lie-pаjа staсionёto |Tnijkuфi Braunschwelg, viqrё min, kapret tа izsniegtaj iem order iem bi ja sanemams deg-vTns - , ,vodka' ' . ( , ,Im МarinestOtzpunkt L ibаu, wier]berhauot in a|len Hёfen der von uns besetzten rus-s isсhen ostseeprovinzen, spie|ten die Gutscheine derdeutsсhen Marine eine niсht unerhebl iсhe RoIle. InLibau vor a l|еn Dingen Gutsсheine der Тorpedoboot-

,,Notge/d'' - papildu nauda un kur ёie raksti publiсёti.par to Meinhards z i4as nesniedz. Tёdi v ispdr neek-sistё, jo mйsu vaIsts pastmarkas nekad kd maksёёanaslTdzekli nav lietotas. Par to, ka tаi laikа Lawijа da-Zёda veida siknauda (Jelgavas, Liepёjas un Ventspi|spilsёtu zemo vёrtibu zTmes un ober-ost dze|zs monё.tas) bija pietiekam6 vairumа, l iecina tas apstdk|is, kaLatvijas vаlsts savu sТknaudu _ kapeiku zimes - sa-ka iz la ist t ikai 1920. g.

Ziemelvidzemi no Iieliniekiem atbrivoja nevis ,,lat-vieёu-vёсu'', bet gan igau1u un latvieёu ka;aspёks,kas vё|ёk bija spiests сTnities pret vасu vienтbаm. Таsauktds,,RТgas atbrTvoёanas pastmarkas' ' izdotas1919..g., v iena dala no tаm iespiesta. uz Jot i p|6na,t. s. сigareёu papira, tё ka tёs nevarёja l ietot kё mak-saёanas lidzekli. Saja serija ieti|pa tikai trТs vёrtTbas :5, 15 un 35 kap. Tikai 5 kap. markas eventuёli br]tuvarёts izl ietot par sTknaudu. Тo tomёr nevarёja darтt,pat ja gribёtu, jo ёTs markas bija iespiestas ar 0deniёктstoёu ani|Tnkr6su, un iespiedums, nёkdams saskarёpat ar maz|iet mitriem pirkstiem, izp|0da. Par ёo jEtigoiespiedkr6su ir aizrДdTjumi pastmarku kata|ogos. Mein-hards, aсTmredzot, nav katalogu ziqras izlasTjis.

f lott i l len und der Seef l iegerabtei lungen. Aber es gabdurсhaus Geldsсheine deutsсher Kreuzer, besondersder Gruppe des Kommandёrs Hopmann. ln Windauspie|ten Gutsсheine der Marinef| ieger und der Minen-suсhf|ott i l len eine Ro|le. Hier kаm es auсh zum Еin-satz Von Gutsсheinen der deutsсhen Marineluftsсhif-feаbtei lung, des einz igen NotgeIdes der ZeppeIin-waffe, das die Gesсhiсhte kennt. ln kleinerеm MaBespielten auсh Gutsсheine der in der ostsee zeitweiseeingesetzten sсhwеren Seestreitkrёfte eine Ho||e,aber da s ie meist nur kurze Zeit h ier im Еinsatz Waren.war ihr Gutsсheinsystem ohne Bedeutung. Ledigl iсhdie in L ibau stat ioniertеn Lin iensсhif fe ' ,EIsass ' ' und

',Braunsсhweig'' haben ein grёBeres Gutsсheinsy-stem entwickelt. Das der ,,Braunsсhweig'' war sehrbe|iebt, da es auf der Wodkabasis aufgebaut Wаr,denn diesem Sсhif f waren grёBere Sсhnapsmengen

149

in die Hёnde gefa||en. Еs d0rfte das einz ige Notgeldder Gesсhiсhte sein, das auf dem sсhwarzen Marktsiсh denkbar grёBten Beliebtheit erfreute.' ')

Meinhards atkal reiz nemin savu ziцu avotus. Тrйkstarт zirlas' kёpёc un kadбs vёrtTbбs ёTs zTmes biia iz-Iaistas, vai tаs tika izsniegtas milit6rёm persondm jebari pilsёtu iedzТvotёjiem' Vienigi gadTjuma ar Braun-sсhweig degvTna zтmёm minёts, ka tёs pёrdotаs

',mel-najа tirg0'', tёtad bijuёas apgrozibЕ Liepёjas iedzТvo-taju starpa. Tomёr, ka jau attieстgajas ёis grёmatasnoda!йs konstatёts, Liep6jё un Ventspi|Т no papildunauddm аpgrozibё bija tikai pilsёtu zтmes, pie kamVentspi|Т arT Jelgavas zimes, ko t6 saцёma kё aizde-vumu no Jelgavas.

Meinharda raksts radTja Iielu interesi starp zтmjukrёjёjiem, galvenokdrt Vёсij6. Tie rakstц'a un vaiсёja,kas man zin6ms, ipaёi pаr ,,vodkas'' zimёm. Bija jё-atzтstas, ka par t5m neko nezinu. Steigа ievёktas zi-rlas no pazilam Liepёjё vёstTja, ka tadas nаV ne re-dzёtas, ne dzirdёtas. Vaiсаtаjiem - zimju krёjёjiemvarёju tikai paskaidrot, ka Meinharda zirJojums patie-sTbai la ikam gan neatbi|st un ka mёфinaёu ёo epizodituvёk izpёtit.

Tieёёm, 1914. g., ka;am sёkoties, reibinoёo dzёrienupirdoёana Krievija tika noliegta, bet 1915. g., sakarёar vасu okupiсiju' ёis rikojums automatiski zaudёjaspёku. Jau pirmaj6s okupёсijas dienёs nevаjadzёjavis naudu, bet ,,Butter, Speсk und Еier' ', lai iegOtu,,Kirsсhwasser ' ' , , ,Rumverschnitt ' ' u. t . t .

Pirmё pasau|еs ka1a norises kё uz sauszemes, tёarT uz jй;as, ir izpёtTtas jo sTki un pёtijumi publiсёti.Lie|ajё darbё Der Krieg zur See 1914-1918 (Marine-Archiv, Ber|in 1929), 2. sёj' Der Kr'ieg in der ostsee

ir z i r1as (116. lpp.) ' ka 1915. g.8. mai ja, ieцemot L ie-pёju, ka;.a |aupTjuma starpа bijis ari spirts. Тomёr near vёrdu nav minёts, ka Braunschwelg b0tu saгlёmiskёdu daju no ёT |aupTjumа. Тo tas arТ nevarёja sa.nemt, jo Braunschweig ieti lpa IV eskadr6, kas pirmoreiz i ieradds L iepaja 20. j0 l i jа un tur pal ika t ikai v ienudienu. (202. un 221. |pp.). Pёс tam ёis ka;a kuфis bijaiesaistits vairёkёs operёсij6s, bija laboёana [Tlё untikai 12' oktobrт no turienes devбs uz Liepaju kё pa-stаvтgu staсionёёanas ostu.Ja arT Soreiz Braunschweigkravё bйtu bijusi ,,vodka'', tad izveidot ,,ein groBesGutsсheinsystem,' vairs nevarёja, jo jau .t9. oktobrivёсiеёi ieveda spirta monopo|u (Lаtvie6u konversd-cijas vёrdnlca Х, RТga 1933-34' 19187 sleja). Braun-schweig taёu nevarёja uzstaties k6 konkurents pretoberbefehlshaber ost, t.i. $enerёlfe|dmarёalu fonHindenburgu, kuyam bija padoti visi ienemtie apgabali.

Abu Pasaules ka;u un daZёdu revol0ciju laik6 dau-dzi arсhivu krijumi ir gajuёi boj6, resp. tikuёi apzinёtiizniсin6ti ar diktdtEras re2imu rikojumu. Tёdё! zinimosgadTjumos zinаtniekiem vienigie avoti, pёс kuriem iz.sekot daZёm norisёm, ir personтgas piezimes vai сitupersonu atminu raksti. Ari zinitniskos darbos var at-rast kl0das, bet tas nav apzinTgi viltotas zi1as. Taёuto nevar teikt par Meinharda rakstiem: bez ёeit minё-tajаm zinаm viрё publiсёjis ari сitas ar tiёi sagrozТtiemfaktiem vai safantazёtёm norisёm. Diem2ёl, tieёi 6аdusagrozitu vai neеsoёu faktu pёrbaude un atspёkoёanaaiz1em Joti daudz Iaika: Meinhardaziqu pdrbaudei un33 |pp. ga1ajam atspёkojuma rakstam man bija jёiz.ёkieZ vairёki mёneёi. (sk. A. Platbёrzdis, Sedelhisto.riska problem, Nordisk Numlsmatisk Аrsskrlft /955.Stoсkholm 1957.)

150

PrivOtЭs,,П?udas ZТmls''1919-?

Latvi jas saimnieсiskёs dzТves atjaunoёanД iesaist ijёs ne t ikai t ie uzцёmumi, kas bi ja darbojuSies pirmska;.a, bet ar i daudzi uzцёmigi amatnieki , nodibinotjaunus. Vi4i loloja сeribas tikt uz za|a zara un taptpar fabrikantiem. Kё vieniem, tа otriem, seviё[<i RTgё,i t v iss bi ja jd iesak no jauna: agrako uznёmumu teсh-niskёs iek6rtаs bija evakuёtas uz Krieviju, jauniesё-сёjiem tёs trйkа. lekёrtu un jё|vie|u iegёdei' ka arТdarbinieku atalgoёanai, b i ja vajadzТgi ITdzek| i . Starpveсaj iem, | ie laj iem uzцёmumiem daudz bi ja tёdu' kaspiederёja ёrzemniekiem, vёl с i t i b i ja ar ёrzemju sa-kar iem. Tie atbaIstu _ krеditu vai a izцёmumus -ieguva drpus Latvijas. Da2i ёrzemnieki iestёjёs parlTdzdalTbniekiem veсajёs f i rmёs. Jauniesdсёj iem, vai-ruma latvieёiem, ja arT izdevёs atrisinёt iekёгtu unjё|vieIu prob|ёmаs, biе2i p ietruka naudas darbiniekua|gёm. Neat|aidigёkie no ёTm sprukёm izkJuva ar pri-vёtu , ,naudas zTmju' ' pa| idzTbu. Kа tаs tapa, par toman savа |aik6 stёstija viens no tiem, kаs ёo maksё-ёanas ITdzekI i b i ja izprёtoj is ' Тa kа tajа Iaikё darbi-nieki nopeInтto naudu I ie|ёko t iesu izI ietoja pёrt ikaspreёu iegadei, vir1ё apjautajas tuvumd esoёo pёrtikaspreёu veikalu Tpaёniekiem (toreiz vёI ёo veika|u iz-k6гtnes vёstTja , ,koIonidlpreёu t i rgotava' ' ) , vai v iц i ne-b0tu ar mieru pardot preсes uz1ёmuma darbiniekiemuz is|aiсТga kredita ar v i4a ga|vojumu. Vi4ё izdotuzтmтtes, par kёdu summu darbinieki var iepirkt ies, unpёс pаris nedёJam vinё varёtu ar zTmTtёm sakrёjuёossummu samaksаt, jo par starpla ika sara2oto preсinauda b0tu rokё. VeikaIniеki v i ;ra pr iekё| ikumu pie1ё-muёi. , ,Un ta, ' ' v i4ё te iсa, , ,es sёku skrTvёt pats savunaudiqru. ' ' V iцё vёl p iebi lda, ka v ienu daJu darba r0-| iem еsot izmaksёj is skaidra naudё, la i sestdien6snetr0ktu,,ёr1abTёa t iesas ' ' . Veika|niekiem vi;rё сenёo-t ies samaksаt la ikа, taёu' ja arт kёdreiz maz| iet pie-tr0kstot, veikaInieki !aunб neцemot.

Sis ,,naudas zTmes'' bija ne|ie|as papТra strёme|Тtesar roku rakstTt iem tekst iem. ar un bez numuriem, ar un

bez f i rmas z lmoga. Cik daudzi ar ёёdu , ,savu naudi-цu' ' sastutёja savus uzцёmumus, tas nav z inёms' bet,kA dzirdёts, tadi b i ja pravd skaitё.

Ierosme ёai rTсTbai, ёl1iet, bija aizg0ta no pirmska;aIaik6 nereti praktizёtes para2as pirkt pаrtiku ,,uz grd.matinu' ' . Sajos gadTjumos z inаmiem ,,kundёm' ' (pir-сёj iem) vеikаInieks pieё|Tra aprobe2otu, TsIaiсTgu krе-ditu. Katram pirсёjam bija sava bur1nTсi1a, ku;ё ierak-stтja Visus pirkumus un samaksas. Protams, ёads kre-dita veids prasтja savstarpТgu uztiсTbu.

Para2a pirkt ',uz grаmatinu'' bija diezgan izpIatTtaarт nеatkarтgas Latvijas Iaikё.

Daйi r0pnieki' ga|venokёrt Zidu tautТbas, arТ vё| tad,kad dzTves apstаkJ i b i ja uzIabojuёies, daJu algas iz-maksajа , , f i rmas naudё' , - ne t ikai p irt ikas, bet arTсitu prеёu pirkumiem. Da2os gadTjumos ёёdi rTkojёsno|0kё sagёdat pircёjus rаdinieku vai pazir;ru veika.I iem, par ko tad sanёma zinёmu provTzi ju, с i tos _la i ieg0tu kreditu, par ko nav jёmaksё augl i . jadom6,ёis pёdёjais nolйks _ iegйt par br ivu kreditu _ bi ja

. pamudinёj is arт Ba|t i jas PapTru un Papes fabr iku Stai-сelё izlaist savu papTra naudu. Ta apgrozТjёs nе tikaistaiсelё, bet arт tas tuvёkaja apkёrtnё'

Vёl japiemin Liepajas-GlOdas dze|zсeJa bйves uz-nёmumа . l925.-1 929. g. iz|a ist6 nauda. Ar ёTm zTmёmstradniekiem izmaksёja v ienu aIgas da!u, la i v in i va-rёtu iegаdаties pёrtiku un |ai novёrstu neizbёgamos|0gumus izmaks6t , ,uz pr iekёu' , , kad nedёJas noga|ёsanemtа vaIsts nauda bi ja no20pota. Kёdб apjomаzTmju saцёmёji paёi tаs izmantoja paredzёtajam no.l0kam, nav z inёms. Ne vienmёr labi nodomi тstenoja.mi praksё. Piemёram, ar i Zviedr i ja 1902' g. dze|zcelab0ves Iaik i izmаntoja ёo pa1ёmienu' taёu bez pant-kumiem : kolTdz vaIsts naudas degvTnаm pietr0ka'strаdnieki pardeva pёгtikas zimes apkartnes iedzTvo-tёj iem kr ietni zem nominё|vёrtTbas, un dzerёana tur-pinаjаs (sk. А. Platbёrzdis, Sverlges sedlar l l, Lund1964, 64. lpp.).

Тe pieminama агТ kёda pagёjuёa gs. iz la ista pr ivёtanauda. Ir uzglabёjuёas pr ivёtas naudas zTmes 25 kap.vёгtTb6, kuras mеtaIIa s iknaudas trukuma dёJ 1861. ga-

da iz|aida turтgais Vecatеs l inU t i rgotаjs Jёkabs Pr iedT.tis (Jakob Preediht). STs zimes eventuёli ir рirm6szTmes nаudas vёsturё ar tekstu Iatv ieёu valod6.

|эJ

. l9. gs. vid0 jau Krimas ka;a laikё (1853_1856) bijamanаms stiprs siknaudas trOkums. Pёdтgi .l859. gadёapstakJi bija tik spaidТgi, ka daZas pazTstamas fi imaslika izgatavot daiёdi formulёtas zTmеs rubJa da!6s,ku;as tika izsniegtas pirсёjiem sudraba sTknaudas vie-tё. Kad apgrozTba s6ka paridТties zimes, par kuyu iz-laidёjiem bija uzdotas neeksistёjoёas firmas, 1860. ga-da beigas izdeva noteikumus, ka visiem zТmiu izlaidё-jiem jadеponё maфistr6tё vаi tiesё apgroziba paredzёto

zimju kopvёrtiba skaidra naudi un kа uz katras zTmesjёbot aizradТjumam par nodroёinаjumu, aplieсinёtamar attieстgаs iestёdes zTmoga nospiedumu. Uz JёkabaPriеdTёa izlaistajam zTmёm tad ari iespiests attieсТgaisteksts |atviski : ,,$сhi stempele аpleezina, ka gсhihssihmes wehrtiba drogсhibas deh! Walmeerd pie bruф.0u:teegas irr eemakgata." (Sk. A. Platbarzdis, priv6-tds un pi lsёtu naudas Balt i ja 19. g.s. , K, 1965. g.23.nr.)

154

Nauda -numizmatiskie objekti

Vispirms isumё par numizmatikаs аttтstтbu vispёr.Tieksme iegEt savi Tpaёumё Tpatnёjаs сitu vaIstu vai

ari savas zemes un veсlaiku monёtas pamudin6jadazаs turTgas personas jau senatnё mek|ёt un krttёos objektus' Lidztekus radas arT ziqkdre iegut zinaspar tiem. Monёtu ipaёnieks pats parasti ёo l ietu at-гisin6t nespёja un tadёj pa|igos aiсinёja zin6tniekus.Тie centds izdibinёt, ko ёTs monёtas reprezentёja, tаskatalogizёja _ un da2kart ari maldтjаs' SakёЁotoskrёjumus sёka dёvёt par ,,monёtu kabinetiem''. sаku.ma, protams, tie bija privёti, vёlаk parasti pastavёjak6 nodala pie kёdas iestades vai mEzeja. Sajos kra-jumos ieviеtoja arТ medalas. Таs, kaltas zinёmu no-riёu atсerёm, visbiezak ze|tа, patiesтbа bija t. s. ,,grez-numa monёtas'' (Prachtmanzen)' Krёjumos ievietojaari tаm radnieсiskos objektus - ordeцus. Papira nau-da, monёtu atvietotаja, krajumos tika ieklauta k5 pё-dёja. Par ёiem objektiem sёka pub|iсёt rakstus, tospapildinot ar vaуё vai kokё grebtiem objektu attёliem,parasti loti rupтgi izpiIdтtiem, Un ta, laika gaita, noamatie!.u monёtu kr6ёanas tieksmes izauga jauna zi-nёtne: numizmatika' Sis vёrds аizg0ts no grief;uуop. €р.a, un latТ1u numisma - nauda, resp. monёta,So objektu krajёjus _ pёtniekus, profesionё|os unamatie!,us, dёvё par numizmatiem. (Latvieёu aprinddsktdreiz aгT dzirdёta forma ,,numismants.', kas jаpie-skaita pie valodаs misekliem.)

Kad ёeit uzskaitTtie objekti : monёtas, medalas, or.de;ri, papira nauda, ka ari klёt nёkuёёs to daZёddspasugas' zinаmu apstаklu dё! ir izbeiguёi savas funk-сijas vai to uzdevums ir apzindti pёrtraukts, _ tospiev6с krёjёji un tie top par numizmatiskiem objek-t iem.

No bijuёajiem, resp. paёreizёjiem maksёёanas Ii-dzekliem visvairdk kr6j monёtas. Papira naudas kr6-jёju, visumа, ir mazёk. Gаlvenais iemesls ёai parёdT-bai ir naudas zimju augstie nominёli un relаtтvа val|]-tu stabi|itаte' Taёu daudzas valstTs, ku;.6m pёri vёlu.ёies vаi16ki infl6сijas viJqri (piem., Krievij6, Vёсija, Aus-trijа, Franсijа) un taut6 pa|iсis l ie|s vairums bezvёrtTgunaudаs zimju, ir prаvs papтra naudas krёjёju skaits.

Latvijas neatkaribas lai ks

Neatkarigajё Latvijа naudas krajёju skaits bijakupls. Veсie kr6jёji, kas bija krijuёi _ kё nu ku;ais_ Livonijas, Krievijas vai antikёs monёtas un Krievi-jas papТra naudu, daikбгt turpin6ja papildinёt savaskollekcijas. Tajds ievietoja kop6 '1915. g. uz Latvijasterritorijas izlaistos maksaёanas |Tdzek!us un - vёldk_ аrI Latvi;as nаudu.

Viena dala jauniesасёju kollekсionёja tikai pilsёtuun с i tus Iokёlos iz|aidumus. Da2i speсiа l izёjds uz v i-s iem objеkt iеm, kas kopё 1918. g. b i ja l ikumTgi vaispaidu maksaёanas lidzek!i Latvija. Kad apgrozIbёnасa augsto vёrtTbu naudаs zimes, krёёanas tieksme

Viliem izrёva makё j0tamu robu. Viens otrs krаja arilgaunijas un Lietuvаs naudu. Bijа arT t6di, kas v6ca ganfiIateliskus, gan numizmatiskus objektus. Krajёju star-рё bi ja latv ieёi , vdсie6i un da2i kr ievi ' C ik man z inёms,2Tdu numizmatu starpa nebija.

Latvijаs territorijё izlaisto naudu krёja arт erzem-nieki, Tpaёi v6сieёi, jo Latvija daZa laba uztverё vёlarvienu bija ,,ein St0ck von dеutsсhem Boden''. Viensno pirmajiem va|stsv6сieёiem, kas sёka krёt vёсu oku-pёсi jas Ia ika izdoto pi|sёtu naudu, ё l1 iet, bйs bi j is no-dala par Jelgavu jau pieminёtais va|sts padomnieksno Kara|auёiem. Vi1am - vismaz par Jelgavas zT.mёm _ nauda nebi ja ja izdod: toreizёja is Jelgavasbirфermeistars, arT vёсietis, l ika zTmes ёim krёjёjamizsniegt bez atlTdzTbas, kа to Iieсina uzraksts uz tаm.

Numizmatiem paёiem savas biedribas LaWiji nebi-ja. Viena da|a vacieёu bijа biedri Gese//sсhaft ftjr Ge-schichte und Altertumskunde zu Riga, сiti bija pie.s|ёjuёies vёсu 1920. g. nodibinёtajai RТgas fi latelistubiedribai, kur par biedriem bija ari daZi Iatvieёi. 1927.'g. pie Rlgas Latvieёu Biedribas, tё dёvёtas ,,M6mu-!as'', nodibinёja fiIatelistu un numizmatu noda|as, ku-ras apvienoja z inёmu numizmatu skaitu. Viena Iatv ieёukrajёju grupa rёgu|ёri pu|сёjas ёrsta P. Snilera dzT-vokli.

Bija ari daйi pastmarku un monёtu tirgotаji. levё-rojamflkais un ar Iabёm zinё6anёm numizmatik6 bijaЕd. Sneiders, kas izdeva pardodamo objektu сenu sa-rakstus. Sneiders ne tikai pirka un pardeva, bet, kаtas krаjёju aprindds bieZi parasts _ |abprat ielaidбsarт mai1as darijumos. Vinё pats kr6ja veсo |aiku -Livonijas un Krievijas - monёtas un bija izveidojisloti interesantu un vёгtTgu ko|lekciju.

1939. gadё sakarё ar vdсieёu repatriасiju no Lat-vijas izсe|oja ёis tautTbas krаjёji, to starpа simpatiskimai1as partneri. Vinu biedribu |ikvidёja'

1940141. g. krievu okup5сija

Krievi jau pirmaj6 okupёсijas dienё Rigas LаtvieёuBiedribas namа novietoja sarkanarmijas ёtаbu, un te-dё! neviena krбjёju sandksme tur notikt vairs neva-rёjа. Boja gаja vёrtтgа Latvijas pastmarku kollekсija,kas piederёja fi latelijas un numizmatikas noda|ai. Vё-|ak Rтgas Latvieёu Biedribu tаpat kа visas сitas bied-rTbas s|ёdza un |ikvidёja. Krёjёju darbiba tika pi|nтgipara|izёta. Pагtr0ka arт sakari ar kollёgаm аrzemёs.Krievi, uzskatot saraksti ar irzemёm par spiegoёanu,to no|iedza. Gёja zudumd arT pёris vёгtTgu ko||ekсiju,ku1as to Tpaёnieki bija novietojuSi banku seifos, jovasaras mёneёi krёjёjiem mёdza bot ,,atputаs laiks' '.okupaсi jas vara ёTs kol lekсi jas naсionёI izёja. 1941. g.depoгtёt i t ika arT da2i numizmati . Vi4u ko||ekсi ju ob-jektus _ tаpat kа naсionёlizёtёs kollekсijas, _ сikvarёja vё|ёk pёc kа;.a nomanтt, bija pievakuёi krievi

1E1

un pаrdevuёi privаtiem krajёjiem Krievijё. Viens otrsno tiem savё |aikё diZojаs, ka esot ieguvis retumus,kddi Krievija neesot bijuёi dab0jami.

Viсu okupdсija, 1941.-1945. g.

Ka jau noda!ё ,,Nereёlizёts projekts par Latvijasnaudas zimju restit0сiju' ' minёts, vdсieёi krievu anu|-|ёtа |ata restit0сiju neat!ёva. Jaunnodibinёtajа apga-ba|б ost|andё, ku;a Latvija tika ieti|pinаta kё ,,Gene.ralbezirk',, viцi iz|aida apgrozibё savu naudu : 1, 5un 10 va|stsfeniцu с inka monёtas un 50 pf. , 1 ' 2, 5,20 un 50 valstsmarku papira naudu. Sis zimes bijapаredzёtas tikai zinёmim v6сu okupёtim valstim, unVёсij6 tёs kё maksёSanas lidzek|is nebija derTgas.VienlaiсTgi ar v6сu naudas ieveёanu tika devalvёtakrievu nauda, noteiсot tai kursu: 1 rublis : .l0 valsts-feni1ti. Tё pa|ika аpgrozтbа visа vёсu |аika.

BezvёrtТgё Lawijas un deva|vёtё krievu naudа tapapar numizmatu galvenajiеm objektiem kolIekciju pa-pildinёёanai, resp. jaUno krёjёju koIlekсiju izveido-ёanai. Daudzi ёos objektus uzpirka vairumd _ kаmai1rai, tб pёrdoёanai ar pe!;ru. Viens otrs no veсa-jiem krаjёjiem ne vienu reizi vien nopйtis: daudzaszimes, ku;.6s bija ieguIdTti ,,Iabie lati ' ' , tagad varёjaieg0t par sTknaudu.. .

Krievu slёgtajаm biedrlbаm v6сieёi аt!аva atjaunotdаrbTbu. Formili atlauja attieсаs ari uz Rigas LatviеёuBiedribas fi|atelistu un numizmatu noda|u. Тaёu, kadёo rindu rakstтtаjs |r]dza direktTvas par noda|as turp-mДko darbibаs veidu, tad vёсu сivil ierёdnis (tautёvini savu br0no uniformu dёJ tika dёvёti par ,,fazё-niem,') at!dv6s ,,uz si|tёko ieteikt' ' nodibin6t jaunuorganizёсiju, proti, kopu pie Arodbiedribu savienibasnodalas Atp0ta un dzTvotprieks. Ierёdnis uzsvёra, kaё6ds veids b0tu loti |abs un vёlams ёIs problёmasatrisinёёanai. letеikuma veids bija jёsaprot kё аizplT-vurota pavё|e. Pаrrunаjot ёo |ietu, mёs, bijuёie RigasLatvieёu Biedrтbas biedri, no|ёmёm ёo priekё|ikumuakсeptёt ' lzё! i ;oёais pamudinёjums bi ja vё|ёёan6sbiedrot iespёjami l ie lёku krёjёju skaitu. Par da|Tbnie-kiem Higas Latvieёu Biedribas nodа!ё ne visi vаrёjatapt, tur uzцёma tikai ,,Mamulas'' biedrus. No jauna-jiem krёjёjiem ne visi vёlёjёs, nedz ari varёja tajаiestаties. Atpйtas un dzTvotprieka fi lateIistu un nu-mizmatu kopai pieslёjёs kupls krёjёju skaits, un tёsdarbiba bija loti rosTga.

Latviii otri krievu okupEciias laiki

1944' g.' vaсu аustrumfrontei sabr0kot, krievu otr-reizёie Latvijas okup6сija kJuva nenovёrёama' Baigё.l941. gada noriёu ietekmё dzimteni atstаja un emigrё-сija devёs da|a |awieёu, to starpа vairaki numizmati.

158

Sakari ar dzimtenё pa|ikuёajiem numizmatiem atsё-k6s driz vien pёс ka;a beigam. Sa1emtds ziDas Vёstт-ja, ka krёёаnas nodarbTbas vaIdTjа klusums' DaZusgadus vёlёk vесie kol lёgas z i ;roja, ka sёkusies jEta-ma aktТvitёte : esot raduёies vairёki jauni, nopietninumizmatisko objektu krёjёji, to starpа arТ cТtTgi Lat.vijas neatkaribas lаika maksёёanas lTdzeklu pёtitаji.Еsot izaugusi un sikot nobriest dzimtenes numizmatu_ amatie;u jauna maiцa. Da2i no t iem - ar veсokrajёju starpniecTbu _ uzцёma sakarus ar krёjёjiememigrёсij6. Pirmajiem sakariem sekoja sadarbiba' ku-;,as rezu|tёt6 abas puses varёja atzTmёt Vёrtigus sa-sniegumus : tapa aizpi ldTt i z inаmi robi kd z i; t6s paratseviё!iem objektiem, tё аrT to izlaidumiem, un tikaatklёta jaunu ob;ektu eksistenсe. Kadu laiku notikaarт rosтgi mai1as darijumi : dzimtenes latvieёi izsй-tTja Latvijas lаika naudas zlmes, pret ku;ёm viцi vёlё-jаs sanemt numizmatisko Iiterёtйru Vai сitas grаmatas,ipaёi par mёks|u. STs apmaiцas сe,|6 rietumos iepl0daievёrojams objektu skaits.

Numizmatiskёs Iiterёt0ras sйtijumi ne vienmёr sa-sniedza adresitu : ja l iterat0ra bija speсiёldarbs parBaltijas valstTm, tad sutтjumi s6kumё ,'сeJa pazuda'',vёlёkа |aikа tos ofiсiаli konfisсёja. Kad s0tTtajs pie-prasтja izziqu par s0tijuma likteni, pasta iest6dei pie.nёсa pazi;tojums, ka s0tijumа atraduёies publiсёjumi,ku;.u ieveёana Padomju Sаvienibё no|iegta. Atpaka!tos sanemt nevarёja, un par s0tтjumiem, kas bija iе-rakstTti, Zviedrijas pasts, pamatojoties uz noteiku-miem, аtlTdzlbu nemaksEja. Turpretim, jа kёdё darbёziцas pаr Ba|tijаs vaIstim bija uz;remtas tikai сitustarpа, s0tijums parasti sasniedza sаnёmёju.

1965. g ' Padomju SavienTba no| iedza anul lёto mak-sёёanas lidzekJu s0tTёanu uz ёrzemёm. (ofiсiё|u pa-zilojumu par to Pad. Savienibas numizmatu laikrak-stos gan neesmu redzёjis.) Viens otrs eksemp|ёrsnonёk Rietumos arт tagad _ ja vёstule net iek сen-zёta.

Aizlieguma dё! kontakti pamazim apsika, un pёdёjёlaik6, сik dzirdёts, sarakstiёanos turpina tikai daZi nu-mizmati. Pirms k6da |aika sa;remtё informёсija pau2'ka Latvijas neatkarTbas Iaika objekti, aizpl0stot uz-Kr ievi ju, izs ikuёi . Тur ёo objektu krёjёju skaits i r l ie|s.Vini pat vё|as, |a i Balt i jas repub|iku emis i jas uznemprojektёtaji Krievijas naudas zimju katalogi (Sovet-ski j kol lekcione1 1966. g.4. nr. ,88. lpp.). Kёds f i |ate-lists ir ierosinаjis arТ Balti;as pastmarku kataIogizё-ёanu (Fl late l l ia SSR, 1966. g. 2. nr. ,41' lpp.).Te ja-piezTmё' ka Pad. Savienlb5 turpat 50 gadu laikё navizdots neviens katalogs par Krievijas naudas zimёm.Pёdёjam krievu katalogam redakсijas noslёguma da-tёjums bi ja 1.1 1 '1924' un tas, ё| iet ' iznёсa 1925' g.Sai kataIogё bi ja iet i Ip inёtas arт Ba|t i jas vaIst is.

Latvijа pёсka1a gados ir dibinёjuSas аrТ fi latelistuun numizmatu organizdсijas. Sarakstё par Pad. Savie-nibas ko|lekсionёru organiziсijam, kas iespiests So-vetskij kollekcioner 1965. g. 3. nrё, 171._176' Ipp''Latvija minёtas 3 kopas (AknTstё, DaugavpilT un Lie-pejф' '2 sekсijas (Jaunje|gavа un JёkabpilТ) un 1 bied-riba (Hтgё). Sis saraksts noteikti nav pilnigs. Cik zi-

nаms, vёl darbojёs Vismaz divas kopas, viena Vents-pilT, otrа Rтgа, VЕF ku|t0ras pi|T.

Rigas Bаlss 1966. g. 12' janvdуa numurё bija inter-vija ar RTgas pi|sёtas kollekсiondru biedrTbas priekё.niеku A. V|аsenko. Viqrё izte iсёs: , ,Mёs, tёpat k6 v is im0su zemes f i late l ist i , gaidёm I ie|us not ikumus savёdarbа.' ' Si informасija attieсds uz konferenоi, kaslems par VissavienTbas f i late l istu biedrTbas nodibinё-ёanu. Т6 paёa gada martё Maskavd arТ sanёса konfe-renсe, ku1a nodibinaja VoF (Уseso juznoje obSёestvofilatelistov), latviski dёvёtu рar VFB (Vissavienibasfi latelistu biedrTba), ku;ё iekJ6va ari numizmatus. Тevёl jёatzTmё, ka jau kopё ilgiem gadiem Pad. Savie-nTbas maksёёanas |Тdzek!u krаjёji ir sadalTjuёies di-vёs grup6s: 1) monёtu krёjёjos un 2) bonistos (nofranёu bon : |abs, papildu naudas nozTmё), t.i., papтranaudas krajёjos. Bez ёim divёm lielajim grup6m VFBapvienotajiem numizmatiem ir vё| da2adas sekсijas'

VFB un t6s sekсiju nodalas tika nodibinёtas dau-dzёs pilsёtёs. Viena nodala bija arT Riga. K6das Lat-vijas piIsёtёs vёI tikа nodibinёtas noda|as, par to pub-Iiсёjumi nav redzёti '

1970. g. vasarё saqrёmu da2as vёstules no kr6jё-jiem Krievijd un Lаtvijб. Tsё kopsavilkumа to saturszi;roja par ёadiem notikumiem :

1) Monёtu krёjёji no VFB numizmatikas sekсijdmesot izslёgti.

2) Мonёtu krdёana neesot vаirs modё.3) Sudraba monёtas it k6 nedrikstot but privёtd

Tpaёumё.4) Papira naudas kr6ёana un bonistu sekсijas

darbтba tiek turpin6ta.Kёds no veсёkajiem kollёgёm, ku;u pаzinu vёl no

priekёka;a laikiem Krievij6, rakstija, ka esot |oti sl ims,krбёanu esot izbeidzis un mйsu draudzigаjai sarak-stei esot pienaсis gals. Sаkum6 ёo vёstul i vёl nesais-tTju ar ziцdm par krёjёju darbтbas ierobe2oёanu, vё|ёkё!ita, ka savs sakars tur varёja b0t.

Noteikti bija skaidrs, ka pret monёtu krijёjiem bijaievadTta kaut kёda akсija un vi4i bija nokJuvuёi grEtёsttvoklT.

Protams, vё|ёjos iegEt tuvаkas zi;ras. Zinot, ka vёs-tuIes сenzё - da2reiz bija skaidri redzams, ka vёstuleotrreiz aizl imёta, - sarakstё ar koIlёgdm Pad. Savie-nTbё vienmёr bijёm strikti turёjuёies pie numizmatikаsjаutаjumiem. Ari tаgad neuzdroёinёjos |ugt papildu in-formёсiju par notikumiem numizmatu aprindas, jo partёdas informacijas doёanu rakstitdju varёtu apvainotpar padomju valsts diskreditёёanu. Ar vienu no lielё-kajiem Zviedrijas laikrakstiem man ir bij is kontaktsnumizmatikas plёksnё, l0dzu ta rеdaktoru, vai vi1ukorrespondents Maskavё nevar noskaidrot, kas Tstinotiсis numizmatu aprindds, bet, vai nu korresponden-tam ne|aimёjаs dabut kontaktu ar kr6jёju aprind6m,vai arl tie, kas zindja, baidTjёs sniegt аrzemniekam in-formdсiju, _ ёai сe!ё nekddas zinas neieguvu. Bei.dzot redaktors A. Lauris, nеnogurstoёais zirlu vёcёjspar notikumiem okupёtajа Lawijа un arT Pad. Sаvie-nTb6, mani informёja, ka Literaturnaja gazetas 1971. g.6. janv. numurа ir P. Arkadjeva raksts par prёvu pret

numizmatiem. Sis raksts pёс tam t ika publ iсёts nesa-тsinаtа tu|kojumё Padomiu Jaunatnes 17, janv' numurё.'

Z iцojumi par prёvДm Pad. Savienтbа - ja v ispartёdi parёdas prеsё - parasti ir Joti Tsi. ёoreiz prаvasatstаstтjums tomёr ir krietni ga;.ё:krievu tekstd tas ir560 r indas 8 s leju sal ikumё.

Jёцem vёrё, ka kopё 1966. g. VFB priekёsёdis bija, ,Pad. SavienTbas varonis ' ' E. Т. KrenkeIs, v iцё tёtadbija atbi|digs arТ par organizёto numizmatu darbibu.No raksta Var spriest, ka kadi izmekIёёanas ierёdцipёrсentuёies, nododot prokuroram liеlu skaitu krajёju,un ka numizmati izrёdi juёi l ie lu sol idаr i tdt i ar аps0dzё-tajiem biedriem. Sliet, viens no ga1ё prёvas atreferё-juma uzdevumiеm ir z inаmа mёrа nomier indt saсeltouztraukumu numizmatu aprindds, iedzit kll i starp kr6-jёjiem, kas notiesаti par ,,spekuIaсiju' ', un pёrёjiem,ku;u darbibu uz priekёu pakJaus stingrakai uzraudzi-bai. Un, skaidrs, ka ёis raksts tika pub|icёts uz kёda_ augsta _ funkсionёra pavё|i.. Proсesa laiks, aps0dzёto skaits un vi1u vёrdi rak-stё nav minёti. Vi;ti bijuёi VFB biedri, bet pёс uzrau-dzTbas iestёZu dom6m viцu ,,darbTba vairs nav iek!ё-vusies kollekсionёёanas iewaros'' un vi4i aps0dzёtiuz KPFSR krimindlkodeka 88. panta pamata par va-|utas operdсi ju noteikumu p6rk6pёanu un spekulёсi juar val0tu. Raksta autors сitё va|sts prokurora Valen-tTna Djomina vdrdus: , ,Pret vahltas spekulant iem m0-su sabiedr iba, ka z inаms, izturas nesamier inёmi. ' .

Spekulёсija ar val0tu ir ierindota smagos noziegu-mos, un vainigie sodёmi ar brTvTbas atl]emёanu uzlaiku no 3-8 gadiem un va|Otas vёrtibu konfiskdсiju.Soda bargums redzams, salidzinot ar sodu par lau-pTёanu nol0k6 sagrёbt valsts vаi sabiedrisko mantu _par to saskaцa ar ёT paёa kodeka 91. pantu vainтgaissodёms ar brivibаs at1emёanu no 3-10 gadiem (sk.Ugolovnуj kodeks RsFsR, Maskаvё 1960).

Apsйdzibas rаksts sёkas ar vdrdiem : ,,Da2i ёis sek-cijas biedri, maskёdamies par ko|lekсionаriem, uzpir-ka ze|ta, pIatina un sudraba monёtas, kё arT ordeцus,ko pёс tam pdrdeva tа|аk, g0stot vieg|u pe!1u.' ' Tei-kums ,,g0stot vieglu peJnu'' Padomiu Jaunatnё navpareizi tulkots. Krievu tekstа ir teikts : ,,ieg0stot ie-nёkumus bez darba'' - ,, izve|kaja netrudovye do-hody".

Pravas apstdklus prokurors Djomins - Arkadjevaatstаstтjumа - raksturo ё6di :

',Еs zinёju . . . ka VFB vadibа numizmаtikas sekсiju|ikvidёjusi. Sаda riсTba nejauёi uzvedinёja uz domёm,ka itin visi numizmati izdara neat!аutas operасijas.Kёdё| gan сitёdi visё va|stT vajadzёtu slёgt numizma-tikas sekcijas? Neslёdz tаёu оiet visus veikaIus, tё-pёс ka, teiksim, kёda veikaIa direktors apzadzies. Betvai VlSl kollekсionari var b0t spekulanti? Starp сitu,s imtiem numizmаtu, kas izs lёgt i no sekсi jas un pa-klauti ostrakismam, uzdeva to pa5u jautёjumu. Vi;tinevarёja saprast, par ko tiek sodтti.

Тatad, ,, 'uzIikuёi kollekсiondru masku'', Vini nestrа-dёjot guva pe!4u, paгeizёk sakot, iedzТvojёs? lepa-zTstoties ar tiesas materiё|iem' es vispirms mеklёjuёТs iedzTvoёanбs auglus. Ar vdrdiem ,,val0tas speku-

'159

|ants' ' tаёu saistTta visai turТga dzivoёanа, kas snie-dzas p6ri |Tdzek!iem. Vai viцiem ir bijuёas automaёт-nas, privаtmdjas, kooperёtTvi dzivok!i, daudz naudaskl6t un dаudz tas noguldits krajkasё?. ' .

- Neka tёdа nebija. Vir;ri dzTvoja tаpat ke visi pё-rёj ie. Neka с i ta v iqr iеm nebi ja ka t ikai l ie l iskas kolIek-с i jas. ' '

Tёlёk Arkadjevs raksturo noska1ojumu pr6vas laikёutt ar to saistтtаs problёmas :

,,Katru dienu z5lё atradаs desmitiem kollekсionёru'tie paёi ,, l ikvidёtie' ' numizmati, kas ar savu ieintere-sёtlbu un piesardzigo uzmanibu pret notikumiem prё-v6 radTja ipaёu psTсholoфisku atmosfairu . . .

Jаu pirmajёs dienёs kluva skaidrs, ka ko|lekсionёriir apsridzёto pusё. Lieсinieki visi kа viens augstu no-vёrtёja viцu kollekсijas, stёstTja par vinu raieno sa-biedrisko darbTbu. Atklаjаs vё| viena svarТga deta,la:Iieсinieki numizmаti rёgu|ёri bija piedalijuёies ёёdospaёos darTjumos, ku1us aps0dzёtajiem piedёvёja kanoziedzigus. Dёrgmetallu monёtas arI vi1iem bijuёaspirkёanas un pardoёanas, k6 arТ apmainas priekёmeti'

Pamazёm aina noskaidrojёs. Vairs nebija ёaubu, kaiepr iekёёja izmeklёёani kr iminalpёrkёрums saskat i tstajа fakte vien, ka darijum6 figurё dёrgmetal|u monё-tas. T6 nenosaka atёlirTbu stаrp patieёаm pret|ikumi-gёm maсhiniс i jёm un epizodёm, kam nav noziegumanianses."

Pёс atreferёjuma, Djomins prdvas gaitё atzinis, ka,neievёrojot ёTs atёliribas, ,, iznёk, ka tiesё par kollek-с ionёёanu. t ies i numizmatiku' ' . P ievienot ies izmeklё.tаju viedoklim nozтmё, ka ,,jёIikvidё pati iespёja kol-Iekсionёt dargmeta||u monёtas, nozimё vispёr aizl iegtkollekсionёt. Nevar taёu nemt to nopietni un runаt parva1a monёtu ko||ekсionёёanu.' '

STkaja izmeklёёanё noskaidrots ne tikai kollekсio-nёru dzTves veids un mijas apstёkli, bet arт, kur viцi1ёmuёi lТdzeklus d6rgo monёtu pirkёanai. Par kёduapsridzёto teikts: ,,Tas spekulёjis ar daiёddm man-t6m, lai pёс tam par ieg0to naudu nopirktu vajadzTgomonёtu.' ' Prokurora novёгtёjums: ,'Pavisam тsta spe-kulёсi ja. ' '

ja pirkёana un pёrdoёana not ikusi t ikai ko| lekсio-nёёanas ietvaros, t. i., ja pirkti un perdoti numizma-tiski objеkti zin6mds robeZis, tad, сik no atreferёjumavaг spriest, atseviёl1os punktos aps0dzTba mTkstinёtavai atseviёlas epizodes no apslidzTbas raksta svitro-tas. Skaidras mёrauklas te nav bijuёas:

,,Nebija viegIi pieradit, kа dаudzаs aps0dzёtajieminkr iminёtаs epizodes i r izmeklёёana pie!autas k|udas,nebija viegli tiesu pёrlieсinёt, ka tё ir parasta un Iiku-mTga ko||ekоionёёana, kaut arT monёtas bijuёas nod6rgmeta||a. Bet pats galvenais _ un tё ari ir ёisprevas Tpatniba: Joti grOti bija t6dos apstaklos apsй-dzёt сi|vёkus, ku;.i tieёam bijuёi kollekсionбri' un kol-lekсionёёanas proсesа, nevis ,,zem maskas'', kё ap-galvots apsйdzibas rakstё, vi4u rTсTba vairаkkаrt iz-vёгtusies pretlikumTga.'.

Atreferёtаjs сitё tikai tris tiesas protokola izvilku-mus. Jёdomё, ka tie t6di, kas spilgti reprezentё atse-viSlo parkёpumu гaksturu. Pirmajё gadljumё ir runа

160

par pirkumu ko||ekсijas papildin6ёanai un ko||ekсij6nevajadzTgu monёtu pёrdoёanu:

' 'PпOKURORS: Apsйdzёtais, i r z in6ms, ka j0s kol-|ekсionёjДt ХV||l, Х|X gadsimta krievu monёtas. 1965.gadа j0s nopirkёt ko||ekсiju, kuуё bеz monёtam, kasjйs interesёja, bija ari daudz сitu, ku;as neattieсаs uzj0su kollekсijas tematiku. Tё' piemёram, antikis sud-rabа monёtas. Tur bija arт monёtas, ku;u jums netrй-ka. Paskaidrojiet' kаdё! jus tаs iegаdajаties?

APSODZЁтA|S: So kol|ekсiju pdrdeva tikai pilnibё,tаpёс no tаs iegаdаties krievu monёtas Vien es neva-rёju'

PRoKURoRs (jautajums l ieс in iekam, kol lekсi jaspаrdevёjam): Sаkiet, vai jOs nevarёjёt kollekсiju p6r.dot pa dalam vai atseviё}as monёtas no tаs?

LlЕсlNlЕKs: Nё. Еs pirdevu to t ikai koрumё.PROKURORS (aps0dzёtajam); Kapёc tаd jйs pёс

tаm no ёТs ko||ekcijas pёrdevёt Pёte;.a IlI sudraba rub-I i , Gangutas rublus un divus sudraba rublus аr A|ek-sandra l l l attё lu?

APs0DzЁTAlS: Еs iepriekё teiсu, ka tаdas monё-tas mane kollekсija jau bija. Тapёс, kad ёTs monёtaskopё ar сit6m nonёсa manаs rokбs, es tёs pёrdevu kДnevajadzTgas.

ADVOKAтS (aps0dzёtajаm): Kad iegёdёjёties ko|-lekсiju, vаi j0s novёrtёjаt katru monёtu atseviski?

АPS0DZЁТA|S: Nё' ko||ekсija tika vёrtёta kopum6.Aps0dzTbas raksts ёo epizodi kvalif iсёja kё pirkёanu

un t6lakpёrdoёanu iedzTvoёanаs nol0kё. STka un dzilaanaIize tiesа parаdтja, ka tas ir parasts kollekсionёёa-nas darijums: no sаkuma lTdz beigёm pirсёja noIr]ksbijis papi|dinаt ko|lekciju, nevis iedzTvoties.' '

Ari otrs gadijums lTdzigs:,,Aps0dzTbas гakst6 fig0rёja ёada epizode. Kёds ap-

sйdzёtais 1960. gadё nopirсis krievu .l831' gada div-padsmitrubJu platTna monёtu, kuJu 1962. gadd parde-vis t6lёk par augstаku сenu. Vai ta ir spekuldсijа?

PROKUпORS: Kadё nolйkё jйs nopirkёt divpad-smitrub|u p|atТna monёtu?

APs0DzЕтAlS: Man jau bija trisrublu un seSrublup|atТna monёtas. Divpadsmitrub!u monёtas gadёs lotirеti. saprotams, ka man to Ioti gribёjёs iegedаties,kaut gan manas ko|lekсijas noviгziens ir mazliet sav6-daks. (Reta monёta. . . Ku1ё ko|lekсionirs gan to |ais-tu ga;.ёm! ArТ tё ir psTcholoфija.) Тad nu man bija pilnskomplekts. Starp сitu, es to demonstrёju savё izstё-dё VFB.

PROKURORS: Kёpёс tad jus to pёс tam pёrdev6t?APS0DZЁтAIS: Еs to pdrdevu pёс div iem gadiem,

lai nopirktu сitas monёtas, ku1as man toreiz bija vai-rёk vajadzТgas.

PROKURORS: Kаpёс jйs pёrdevёt to dargёk, nekabijаt pirсis?

APS0DZЁтAIS: Pa ёolаiku сenas tirg0 bija loti сc-luёas.

ТIЕsAs PпlЕKssЁDЁTАJS (lieсiniekam numizma-tam): Vai jums ir gadijies pirdot monёtas par augstа-kёm сenim' neka tas pirktas?

LlЕсlNlEKs: Тd parast i not iek. Kol lekсionёru taёuar katru gadu kltist vairik, bet monёtu, dabiski, ma-

zаk. Таpёс to сenas nemitigi aug. Ja man vajadzёsk6du monёtu pardot, tad, protams, es to p6rdoёu partidu сenu, kаdu pieprasа tirg0, ko||ekсionёёanastirg0.

Vai te bija spekulaсija? Nё. Parasta pirkёana unp6rdoSana kol lekсionёёanas vajadzTbёm.' '

Treёajё gadTjumё ir jautаjums par vienas monёtasda2ёdiem var iant iem:

PROKURORS (vienam no apsйdzёtaj iem): J0su kol .lekcij i bija septiцpadsmit vienаdi Pёte!.a | 172o. gadarub|i un trispadsmit tadi paёi 1725. gada rubli. Bet ko|.lekсijai taёu vajag vienu divas monёtas, Kёpёс jumsto bi ja t ik daudz?

APS0DZЁтA|S: Piedodiet, bet ёis monёtas neb0tnav vienёdas. Тёs visas atёkiras ar daiёdiem zimo-giem. Pёc ёiem zimogiem tаs arт krёju. Lйdzu eksper.tlzi pirbaudTt un ap|ieсinёt, ka monёtas nav vienidas.

Ekspeпi monёtas izpёtтja un aps0dzёtё l ieсibu ap-stiprinёja.

DubIetu problёma, par kuJu ёeit runёts, nemaz t ikvienkёrёa nav. Parasti сi|vёks nekddu atё}iribu starpdiv6m vien6d6m monёtёm nesaskatтs. Bet speсiаlistsnumizmats, kol|ekсiondrs' vienmёr atёliribu pamanTsun pratТs to novёrtёt. Tur arT s|ёpjas monёtаs vёrtTba,ka tа no сitas atё[<iras ar kaut ko tik tikko samanаmu,ko spёj saskatTt tikai тsts ko||ekсion6rs.' '

Kё pirmaja, tа otrajа gadljumё minёt6 pirkёana un'рёrdoёana ir parasts pa1ёmiens kollekоionёёanas va-jadzibёm. Taёu pаdomju izmeklёёanas iestаdes tosbija kvalif iсёjuёas par neatlautiem un numizmatus no-sёdinёjuёas uz aps0dzёto so|a. Bet ko dara padomjuva|sts pati? Seit jau ir pieminёts (sk. piezтmi pie 1929.g. latu apraksta), ka Pad. Savienibas bankas nodalasLatvijа uzpёrk dёrgmetal|u monёtas _ m0su sudrabaIatus _ par sTknaudu, bet pаrdod ar nekaunтgu uzvi-jul Kё |ai kvalif iсё ёo riсibu?

Tre6ais gadijums ir neizprotаms. Sis apstidzёtaisne pirka, ne pбrdeva. Par viцa noziegumu uzskatijato, ka viцa kol|ekсijё, kas bija аpli lёta un fig0rёja tie-si, ieti lpa rub!u varianti. Vienа gadTjumё to skаitsbija .l 7, otrd 13 eksemp|ёri. So faktu aplieсinёja eks.perti. Tаtad tie nebija dubleti ,,spekul6сijai ' ' . Tas no-zimё' ka variantu dё! ari m0su tautieёi var nok!Йt uzaps0dzёto soIa. Ja kёds ir samek|ёjis 5 latu monёtаsaг apma|es ierakstiem abos virzienos _ pa lаbi unpa kreisi, kd аrT monёtas ar vёrdu D|EVS virs tautumeitas ga|vas, kopё 12 eksemp|6rus, tad viцu var iе-skaitTt noziedznieku katёgorijа. Тe vё| japiezTmё' kasudraba latus, it Tpa6i skaisto 5 |atu monёtu, pagla-baja daudzi, kas ar sistёmatisku krё6anu nenodar-bojаs. Таtad, ja pie k6das personas, kas nav kollek-сionars un attieстgas sekсijas biedrs, uzraudzTbas ie.stides mаjаs atrod vair6kas sudraba monёtas, vinаinav nektdas iespёjas aizstёvёties. Ja pat kollekсio-niru darboёands robeйas nove|k tiesa, tad jo seviё[<ineorganizёta monёtu krёёana un glabёёana pёс pa.domju krimina|kodeka ir spekuIdсija аr vа|0tu un so-dima ki smags noziegums.

Rodas ari jautаjums, ka izmeklёёanas iestёdes ie-guva zil]as par kolIekсionёru savstarpёjiem dariju-

1 1 - Nauda

miem un vir;ru ko||ekсijаs esoёajаm monёtаm. Rakstёteikts, ka vainтgаs personas tika ,,atklёtas' '. Kas bijaatklajёji? Par ёo jautаjumu ga|vu gan nav, ko |auzTt.Тie varёja b0t tikai pseudokrёjёji, ko uzraudzlbas ie-stedes iefi ltrёja numizmatu _ un, droёi vien, ari сitёs

- sekсijёs. Kё redzams no pr6vas, ne tikvien koIlek-сionёёana, bet ari krajёju privdti dzive bijusi pakJau-ta s lepenai kontrole i .

Atreferёtаjs nemin tuvёk, par kёdiem likuma pёrkё-pumiem kollekсiondri soditi, ne arт piespriesto soduIie|umu. Zemёkais kodekd paredzёtais sods ir brivibaszaudёёana uz 3 gadiem. Tа kа par kodeka panta mai-1u atreferёjumd nekas nav teikts, tad jаseсina, ka ze-mбku sodu par 3 gadiem tiesa piespriest nevarёja.Bija jёkonfisсё arт par vainigiem atzito kol|ekсijas, jokodeka noteikumu grozT6ana tiesas kompetenоё ne.ieti lpst.

K6 parasts, atreferёtаjs slavё padomju tiesas tаis-nigumu un prokurora gudribu, apgalvojot, ka ' 'z6lёnebija neviena оilvёka, kas sav6s domёs neb0tu аr.prokuroru vienis prаtis' ' un ka ,,spriedumu visi uzr;rё-ma ar dziJu gandarljumu''. |ztapige un glaimigё tiesass|avёёana nobeidzas ar kur iozu izsaukumu: , 'Laidievs dod vairёk tёdu prokuroru!' '

Rakstа beigis aizskarts jautаjums par numizmatutaIёkajёm darboёan6s iespёjаm.

,,Atсerёsimies, ka t0kstoёiem numizmatu pа|ikuёiёrpus ofiсiё|6s organizёсijas. Bet VFB klusё. lr jё.izlemj. steidzami. Ir jaizveido biedriba. Vajadzтgi ap-stбkli, ku;os VFB atstumtie ko||ekсionаri justu savane tikvien aizraujoёd, bet ari patiesаm derTgё darbаvёrtTbu.

Saprotu, ka par tik sare2QТtu kollekсionё6anas veidukё numizmatiku nevar iz|emt ёtr i un vienpusTgi. Betnepаrprotami ir vajadzТgs kaut kёds normёtTvs, kasreglamentёtu numizmatu darbibu. Numizmatam vaja-dzTgas tiesibas."

Skaidrs, ka аri Lawija numizmati tagad darbotiesnevar. Vi4iem jagaidа uz ierosinёtб ,,normitiva,' pub-Iiсёёanu. Padomju Savienlba tad bEs pirmё vaIsts pa.saulё, kur numizmati - amatier i kol lekсionёs pёс,,soсid| ist iskё p|ёna un graf ikas ' ' .

,,Normёt[vu'' vajadzёs lOgt ari mazvёrtтgo metal|umonёtu un papirnaudas krajёjiem. ArT ёie objekti tiekpirkti un pirdoti, pie kam daios gadrjumos - par re-tiem eksemp|driem _ vёrtёjumi ir loti augsti, kas taipaёai izmek|ёёanas iestёdei var b0t par pamatu iero.sinаt proсesu par speku|ёсiju ari pret ёo objektu kra-Je.lem.

Par vёlёkёm norisёm ',numizmatikas frontё'' ziрassniedz Syenskа Dagbladet 197|. g' 25. maija numurа'Cita stаrp6: daii Padomju Savienibas vadoёie arсhai.ologi ierosinёju5i, lai numizmatu dаrbТbu nok6rtotuIikumdo6anаs сe!ё, tа pasargejot monёtu krёjёjus nopoliсijas terrora, kas vёI joprojёm turpinis, un ap.s0dzibёm par noziedzTgu nodarbTbu. Pёdёjа gadё vai-rёki krdjёji esot apсietin6ti un apsйdzёti it kа par spe-kulёсiju. lr pieminёts VFB motTvs numizmatikas sek-сiju slёg6anai: monёtu kriёanai neesot nekёdаs vёr-tibas kom0nistiskajа audzinёёan6. Arсhaioloфijas zi-

161

nаtnes instit0ta vaditаjs Boriss Ribakovs (Rybakov)gan аizrtdlj is, ka numizmatikа ir vёstures pёtiёanasnozare, un uzsvёris, ka bеz tёs mйsu zinбёanas parpasaules un сilvёсes vёsturi b0tu jtitami nepilnigёkas.Arсhaio|ogi ierosinot numizmatu biedribas dibindёanuun ipa6u veika|u atvёrёanu, kuJos biedri varёtu brlvipirkt un р6rdot.

Tаtad : numizmatu vajаёanai turpinoties, aсimredzot,turpinаs ari proсesi, bet par tiem padomju prese k|u-sё. Mйsu izpratnё ir dTvaini, ka monёtu krijёju prob-|ёmu atrisinё5ani iesаistаs nevis profesion6lie nu-mizmati, bet arоhaioIogi' Viqrus atzтt par g|ёbёjiemgan nevar: ar savц pr iekёl ikumu par valsts numizma-tisko veika|u atvёr6anu vi;ti b0tbё likvidё brivas mo-nёtu krёёanas iespёjas. Neviens nedrikstёs priviti nepirkt, ne pбrdot kёdu dёrgmetal|u monёtu. Mainit arinё. Тurklёt tёs pirkt vai pirdot drTkstёs tikai biedrlbasbiedri ' Tаpat ёeit jau pieminёt6, no kr6jёjiem sаr1emtёinformEсija, ka ,,sudraba monёtas it k6 nedrTkst butpriv6t6 Tpaёumё'' tu|kojama kё paredzёta vai jau ie.vadTta dirgmetallu monёtu izzvejoёana no tautas.

Va|sts saviem veika|iem varёs dot rikojumus -normаtтVus, - kёdas no iepirktajёm monёtёm drik-stёs рёrdot vietёjiem kr6jёjiem un kёdas nododamasVrJreёtorga bankai pёrdoёanai аrzemёs. Ka krijёjiemb0s jamaksё jutami augstdkas cenas, nekё pёrkot nopёrdevёja t ieёi , arТ i r skaidrs : veikala izdevumi unvalsts pe!qras tiesa b0s taёu jёsedz pirсёjam. Unjidomё, ka padomju veikalos parastais par]ёmiens _p6rdoёana ,,zem letes' ' droёi vien plauks arT numiz.matisko objektu tirgotavаs.

Krёjёjiem nomirstot, vi1ru kollekсijas _ ja starpmantin iekiem neb0s numizmatu biedr ibas biedru -vajadzёs pirdot valstij. Lidz ar to iespёjams' ka pёсzin6ma |aika valsts ipaёumё non6ks daudzаs ko||ek-сijas. Rёgulёjot dаrgmeta||u monёtu pёrdoёanu ,,pёсgrafika'' _ vёlama virzienё _ b0s iespёjams ne tikaiaprobeZot, bet аrI iznTdёt krёSanas tieksmi. lespёjams,ka partijas ideologu nol0ks ir pilnigi izskaust dargmq-ta||u monёtu privfltu kr6ёanu.

Noslёgumd lai vёl minёta informёсija par krёjёjudarbTbas apstakJiem Latvijа, ku;u izсilais fi|ate|ijas ob.jektu krёjёjs un pёtnieks A|frёds Jёkabsons RТgё snie.dzis LЕA valdes loсeklim Andrejam Petreviсam. Pet-reviсs - aсTmredzot piesаrdzibas dё! _ to pub|iсёjistikai tаgad, pёс Jёkabsona nёves (nekrologs PёterisPenсis un A|frёds Jёkabsons, KR 1971' g. 3192. nr.,52.-53. lpp.).

l969. g. 31. deс. Vёstu|ё Jёkаbsons stаstij is, сikmu!!тgi un nesaudzTgi tagad dzimtenё 2qaudz krajёjupasбkumus, aprakstot k6du epizodi sakard ar objektuсenzёёanu ,,Rigafi|' ' 1969. g. izstёdei. Kёda krбjёjaklёstam ,,RTgas skatu kartes' ' pie1emёanas komisijasvTri ,,ar pirkstu norёdТja izr;remt karti ar BrTvТbas pie-minekli, tё viet6 atrada pareizu atrisinаjumu - ielika1906. g. skatu, kur krievu gorodovoji pastaigёjas, sa-vos formas tёrpos tёrpuёies, ap ёo paёu vietu.' ' 1970.g. 13. augusta vёstulё Jёkabsons rakstij is : ,,VairЁ-kiem veidojas nopietnas LAТVIJAS koIIekсijas, un ie-pr ieс ina, kа t ieёi Latvi jas kol lekсi ju veido6ana s6k

162

daudzus aizraut.'' Еsot ari tёdi krаjёji' kas ,, . . . kёkurmji alё ierakuёies ar сitiem savos atradumos ne-da|as, s|ёpj savus krДёanas objektus ' ' ' Z inot tagadёjаre2ima drakonisko nostёju pret ,,bur2uёziskёs'' Latvi-jas dokumentёtajiem, ёida piesаrdziba ir saprotama.

Trimda

Dodotiеs еmigrёсijё, numizmati savus |olojumus _ko||ekсijas - protams, panёmа |Tdz. GandrTz visosgadTjumos objektu novietojumu iekагtas: monёt6mipaёas lёdes, naudas zTmёm _ albumi, bija jаpamet.sistёmatiski sakаrtotаs ko||ekсijas p6rvёrt6s karbir1аsar monёtёm un apIoksnёs ar papтrnaudu, kаs, r0plgiiesailotas, tika noviеtotas k6dё koferjti, ku;ё vienmёrbija pie rokas.

Kё zinбms' emigrantu vairumam bija jёdodas uzVёсiju. Viеnai nelielai da|ai izdevёs nok!0t Zviedriid,daziem _ Dаnijё un Austrijё. Zinёma krёjёju rosibaatsikis jаu pirmajos nometDu mёneёos. Pёc tam kadatjaunojes pasta darbTba starp Vёсiju un Zviedriju,izdevds ari nodibin6t dа2us kontaktus numizmatu star-pё. Тiem sekoja mainas darijumi : ko|lёgas Vёсijё s0-tтja savus dub|etus un tos objektus, ko bija ieguvuёino сitаm personam _ pёrsvarё to Latvijas papтrnau.du, kas bija apgroziba pirms tёs anullёёanas. Kё pret-vёrtTba no Zviedriias aizсeJoja sainTёi ar vёlamo sa.тuru'

FiIateIistu spraigа rosiba DP nometnёs Vёcijб irdokumentёta daudzos veikumos: nodibindtas kopas,sarikotas izstёdes, izlaistas t.s. nometnu pasta un сitasmarkas. Augsburg6 darbojds arТ Baltieёu FilatelistuBiedrTba, kas '1948. g. izdeva Balti las pastmarku ka-ta|ogu ar tekstu pieс6s valodёs. Par numizmatu pa-s6kumiem turpretim IieсTbu tr0kst.

Zviedrij-a ёo rindu rakstitёjs 1944' g. no 16.-18.deс. Finspongё noorganizёja pirmo Latvijas fi|ate|ijasun numizmatikas izstёdi, eksponёjot savas pastmarku,monёtu un naudas zТmju kolIekсijas' S!iet, t6 bijaari pirmё ёёda veida izstade trimdё. gazaj-a Vidus.zviedr i jas piIsёt iцё Finspongё ar apm. ]2000 iedzTvo.tаjiem toreiz bija nometin6ti latvieёu bёg!i ' S6da veidaizstёde tur nekad nebija notikusi, tёdё! interese parto bija Iiela. Vietёjos laikrakstos atsauksmes bija сi|-dinoёas, daudz apmek|ёtёju ierаdёs ari no tuvёkasliel6s pilsёtas Norёёpingas. Ekonomiski izstdde tomёrgandriz nobeidz5s ar katastrofu. Izstёdes sarTkoёanainaudas nebi ja, ar nometnes pr iеk6niеka galvojumu iz-devёs vajadzТgos materiё|us ieg0t uz kredita сeribб,ka apmek|ёtEju |abprаtigie ziedojumi - 6o ieejas mak-sas veidu kё nepelamu ieteiсa nometnes ёefs -noteikti segs izdevumus. lzstаdes objektu аpdroЁinё-ёanu uz kredita izdаrTt nevarёja' kаdёt to Тpaёniekskatru nakti gulёja uz gridas blakus saviem lo|ojumiem- ko||ekсi iёm.

Pёс izstёdes atk|ёёanas ie l0gt ie prominent ie v ies i ,kёdas 20 personas, pateiсoties par paskaidrojumiem,gаja ga!.аm tukёajam ziedojumu ёf,Ivim, it kа to nеre.dzot. Kad nometnes ёefs aizradTja, ka rikotijs izde-vumu segёanai b0tu Joti pateiсTgs par jebku;.u ziedo-jumu, vienam no viesiem uzdeva Iietu nokёrtot. Тas,pal iс is pёdёjais, padom6ja un, izv iIс is v ismazёkozviedru naudas zТmi, noIika to uz ёlivja. ArI turpm6-kie apmeklёtaji vairuma neziedoja neka, viens otrsuzl ika - ёru nominёlus. RTkotёju izg|ёba jaunatne _sko|u audzёkцi. lzstadi apmeklёja vairёki simti skol-nieku, kas ierad6s grupas, skolot6ju vadTb5, kаtraiklasei bija l idz ziеdojumu k6rbi4a un katrs audzёknistur kaut ko iemeta. Kad pёс izstddes slёgёanas unparёdu samаksёёanas pat palika at|ikums, to Visu sa-va zir1a parnёma nometnes ёefs - telpu Тrei un vёlk6diem nespeсifiсёtiem maks6jumiem. RТkotаjs parёo naudu norёlinus nekаd netika redzёjis.

1947. g. nodibinёja Stokholmas latv ieёu f i Iatel istuUn numizmatu klubu, kas attistTja rosTgu darbТbu, citastarpё noorganizёjot Baltijas pastmarku izstadi 1948.g. Pasta m0zeja.

Sёkot ar 1947. gadu, kad IRo ievadTja bёglu izvie-toёanu, daudzi kol lёgas izk lTda pa visu pasaul i ' Nu-mizmatu rosTba gan piInTgi nepаrtr0ka, taёu j0tamiapsika. Kopas bija spiestas savu darbTbu izbeigt. ArTStokholmas klubs daZu biedru izсe|oёanas dёj 1950. g.Iikvidёjёs.

Krajёji, iesak;rojuёies jaunajаs dzТves vietаs, atsёkasavu darbTbu. Nodibinaj6s da2as organizёсijas - kёklubi (piem,, pie Daugavas Vanagu noda!dm Angl i jа)vai b iedr ibas (piem., Kanada). Radis doma par glo-bё|as organiziсijas dibinёёanu. lerosin6jums тstenojаs1955. gadё, kad nodibinaj6s Latvijas Filatelistu Vispa-saules SavienTba (LFVS) ar va|des sёdek|i Kanad6.Pirmajd biedru sarakstё tekoёё numerасija noslёdzdsar skaitI i 26, bet 1970. g. ё is skait l is b i ja pieaudzis uz303. Pret vai16kiem biedru numuriem gan vёrdu vairsnav - to dzives gaitas ir izbeiguёis. 1956. g. organi-zасijas v6rdu grozц.a uz Latvieёu FiIatеlistu Apvie-niba (LFA). LFA kodolё ir kё veсie' td jaunaudzeskrаjёji. Dаla no viцiem krёj ari LaWijas naudu, l ielёko-ties va|sts naudu, un vi1u kollekсiju saturs ir da26ds :ir kollekсijas, kur ir tikai tа sauktie tipu reprezentanti 't. i. no ikviena objekta viens eksemplёrs, bet сitasir arT papiIdin6tas ar z in6miem Var iant iem. Pёrёjozimju, piem. Liepajas, Jelgavas u. tml. naudas, kollek-сionёёana tagad nav vаirs iespёjama, kaut interesepar to bПtu Joti |ie|a un |idzek|i netiktu iёloti. Tie ob-jekti, kas parёdTjas numizmatiskajа tirg0 pirmajos ga-dos pёс otrё pasaules ka1a _ dala no tiem, kё jauminёts, bija iepl0dusi no okupёtёs Latvijas - tika iz-pirkti тsа laikа. сitтgi sekojot norisёm numizmаtikastirgй un p|aёi sarakstoties ar krajёjiem un -monёtutirgotёjiem, esmu konstatёjis, ka numizmatu aprindёsсirkulёjoёё informёсija pilsёtu naudu pieddvёjumi jausen izbеiguёies.

Starp LFA biedriеm vairёki ir Joti aktтvi. Ar savёmkollekсijam vir.ri kup|ina daZёdus trimdas sarikojumus,piem. dziesmu svёtkus. Veсajаi paaudzei ta dota ie-

spёja atсerёties ,,ozo|u, |idaku, lati;ru' ' laikus, betjaunajai paaudzei izstidёs savёkta dokumentiсija pa-dara priekёstatu par Latvijas neatkaribas laiku re6li-ku. Krёjёji piedaIis ari ipaёis izstddёs, saсenёotiessavа starpа vai ar сittautu krajёjiem. Ka koIlekсijuizstаdтtаji mаk lietpratтgi parёdit savus objektus, l ie-сina iegйtёs godalgas. Tё ka par izstddёm atreferё-jumi ir ne tikai fi|ateIistu, bet arT dienas presё, tadlatvieёu krаjёju darbs iegrist plaёёku nozтmi - viцiсe| goda savu tautu un atgёdina pasaulei par krievuokupёto Lawiju.

Еs аtJaujos ёeit pieminёt vё| vienu izstёdi, ku;.ёpiedalijos, taёu ne tаdё!' ka par to tika pub|iсёti gariraksti zviedru un сitos laikrakstos, bet ёis izstёdesipatnёjo seku dё|. 1873. g' dibin6t5 Zviedrijas numiz-matikas biedrTba, kas aptve;' l ielu biedru skaitu, 1950.g. rTkoja savu pirmo izst6di - Karaliskаjё monёtu ka-binet6. Izstёdes moto bija: Mana nauda stdsta. Tёtika izsludintta k6 saсensTbas izstёde, kas nozlmёja,ka tajа piedalTsies tikai izсiIi krajёji ' kаs pieliks l ielasp0les savu objektu prezentёёanа сerтba iegйt augstа-ko godalgu. Toreiz, veсot materialus par Baltijas mak-sёёanas |Tdzek!iem, biju joti noslogots. P|aёё sarakstear krdjёjiem un ievakto zi1u apstridёёana iеvi|k6s ikvakaru vё|u naktт. Nebija ne |aika, ne arT brTvu lldzek-!u pienёсTgai manu krёjumu izstёdTёanai' kаdёJ izstёdёnepieteiсos. Mans ёefs, Monёtu kabineta priekёnieksun tai |aikё arj numizmatu biedrIbas va|des priekёsё-dis, kёdu dienu man tomёr nol ika pr iekёa izstddё pie-teikuёos sarakstu un vienkirёi pazlqoia, ka vi1tё ,,!otivёlas' ', Iai es izstёdё piedalтtos, un ,,l0dza'' parakstT-t ies. sт v iцa vёIёёan6s un IDgums fakt isk i b i ja jёsa-prot kа pavёle, un td biju spiеsts darTt iespёjаmopien6сigai Latvijas naudаs izstёdTёanai.

Nedё|u pirms izst6des atklёёanas tika sasauktabiedru sandksme _ pirmais dienas kаrtтbas punktsbi ja izst6des 2йr i jas |ёmuma pazi4oёana un godа|guizsniegёana. Augst6ko goda baIvu 20r i ja piespr iedastendam ,,Latvijas nаudas Vёsture',. MotTvёjums :,,lzstёdTtais naudas krёjums ir pilnigs; izkаrtots uzska-tёmi, teksti interesanti, neb0dami daudzvёrdТgi, l ie-tiё|i, tomёr neklEdami sausi; stends parёda priekё-zTmTgu veidu, kё numizmatiskais matеri6Is, l ietiёki pё-tтts, var apgaismot svarigas vёstures norises,' '

Aplausi , kas sekoja lёmuma paziцoёanai, b i ja ёkid-ri, driz dzirdёju saёukstёёanos, ka ,,drzemnieka'' kol-lekсija nav nekada dargё, sa|idzinot ar daZu сitubredru kollekсijёm, u.t.t. Sapratu, ka manas attieсTbasaг da2iem biedr iem kJ0s |edаini aukstas. Pаr noska-nojumu lieсinёja pret mani pasiktt intriga. IzstёdesIaika daZi biedri ar j0tamu ironiju man vaiсdja, uz kё-ddm valstTm nu doёos turnejа ar savu tagad slavenokollekсiju. Kad atbi|dёju, ka mаn nekёdu turnejas no-domu nav, man pdrmeta, ka es noliedzot to, ko patsesmu stёstTjis 2urn6|istiem un kas |asёms laikrakstos.Inteгvijas 2urn6listiem biju sniedzis daudzas, da2s laik-raksts manus izteiсienUs bija atreferёjis korrekti, сitssagrozтjis vai pierakstTjis pats savus papildin6jumus,bet neko par kddu turneju neatradu. Vaiciju k6dammonёtu tirgotаjam, vai vi;rё nezina, ko tas viss nozT-

163

mё. Je gan, dazi biedri bija sagudrojuёi ,,joku'' unVienа no Dаnijas |ie|ёkajiem laikrakstiem BerlingskeTidende 18.5. palaiduёi , 'pil it i ' ' , ka es ieradiёoties Ko.pеnhёgenё, |ai no|Tgtu par savu krёjumu izstёdiёanu.Jokda;.u cerтba, ka ёo ,,pi|Тti ' ' pаrnems kёds zviedrulaikraksts, nepiepi|dijas, un ёТ nepatikamа |ieta pama-zёm apk|usa. Betvё| pёс daudziem gadiem, kad, vёсotz iцas par Zviedr i jas pirmajбm banknotёm, lOdzu vienuno l ie laj iem krёjёj iеm, kas bi ja piedalTj ies 1950. g. iz-stёdё, man uz da2ёm stundёm aizdot retu banknotipёtiёanai Monёtu kabinetа, saqrёmu strupu noraidi-jumu. Man izdevis tomёr sameklёt kаdu agriku publi-сёjumu par ёo zimi, pёс ku;.a to aprakstтt, minot agrё-ko Tpaёnieku. Nenovidiga krdjёja vdrds tё ari palikaёo zimju vёsturё neminёts.

Vё| kа raksturigu epizodi videi, kёdd da2kаrt jаdar-bojas trimdinieku kollekсionёram, varu minёt manutekstu сenzёёanu pirms izstёdes. Kas сenz0ru izda-rija, man droёu zi;lu nav, dzirdёts, ka tas bijis kadszviedru Ar|ietu ministrijаs ierёdnis. Man uzdeva mТk-stinаt tekstus par krievu okupiсijas norisёm. ldgrozabija arl noslёguma posms. Krievu izdarito Ba|tijas vaI-stu okupасiju biju raksturojis ar 3 ёervonсu zTmi -sarkanё krёsd ar le4ina attё|u, - kas gulёja pёri ёovalstu kaгtei. Virs0 biju ari novietojis Tpaёi izgatavotudzelzs reZфi. ReZQi man |ika novdkt, ne|Tdzёja norёdi-jums, ka ',dze|zs aizkara'' eksistenсe ir starptautiskiatzтta,

Lai nu kё, stends ,'Latvijas naudas Vёsture'' bijaapbalvots ar Zviedru Numizmatiskis BiedrTbas 75 ga-du darbIbas atсerei kalto |ie|o sudraba medaJu. Uztas priekSpusё trтs izсiIo zviedru numizmatu _ ama-t ie;u attё| i : STIERNSТЕD sNolLsKY LAGERBЕRG;mugurpusё: monёtu vёsturё zТmigiko objektu minia-t0rreproduсёjumi; apma|ё gravёjums: HEDERSPRlSтlLL A. PLAТBARZD|S l s.N.F. UтsT. ТAVL. 1950.

Vёl pakavёjoties pie kollekсioniru darbтbas trimdё,jёatzimё, ka LFVS' resp. LFA savu organu LatvieёuЕilаfelists sёka izdot 1956. g. 1. septembrT. Pёdёjaisnumurs ar ёo nosaukumu (nr. 59) iznёсa 1965. g.1960. g. K. (ezbers saka izdot privdtu izdevumuKollekcionёrs, ar 6. nru 1961. gadё Zurnd|a izdoёаnupаrnёma ,A. Petreviсs un J. Bonis. .l966. g. abus iz-devumus аpvienoja vienё - Lafuieёu Filatelists unKollekcionёrs, kas tapa par LFA izdevumu. Aг ёo no-saukumu iznaca 6 nri : 1/6G-1/65 (otrais skaitlis irLatvieёu Filatelista numerасijаs turpinajums). 1967. g.nosaukumu groziia uz Krёjёjs, kas iesёka iznikt аrnr. 1/66, tё atkal turpinot Latv'ieёu Filatelista numerё-сiju; pirmais skait|is Iietots viena gada Iaika izdoto2urnd|u numerасijai 1-6. 1970. gadё nepаrtrauktаnumerасi ja jau sasniegusi 89. numuru, kas nordda, kaLFA un tёs priekёteсe ir 89 2urnё|a numuros sniegusizinas par latvieёu fiIatelistu un numizmatu darbTbutrimd6, pаr objektu pёtтjumu rezultёtiem, ki arТ parnorisёm dzimtenё. Filatelistu nozarё lТdzdarbiba ir lotikupla, |Tdzstrёdnieku numizmatik6, diem2ё|, v isai n ie-сTgs skaits.

164

1965. g. LFA varёja atskatтties uz 10 gadu pastаvё-ёanu. Тoronto tika sarikota Lawijаs fi late|ijas un nu-mizmatikas izst6de, tёs Iaiku pieska;rojot Kаnadas 4.Dziesmu svёtkiem. Izstёdes rTсIbas komiteja ёo abunoriёu atсerei Iika izka|t sudraba meda!u. Т6s vienapuse veItTta Dziesmu svёtkiem' ar tekstu latvieSu va-loda, otra _ izstёdei, ar tekstu angliski.

Е. Stalbovs Vасijа izdod savu iurnaIu krёjёjiemUniversums, Ziqas par numizmatiku tur parёdds visaireti.

Trimdё ir ari divas lаtvieёu firmas, kas tirgojas ar fi-lateliskiem un numizmatiskiem objektiem - viena notбm ir V6сijё, otra - ASV.

Latvijas numizmatisko objektu vёrtёiumi

lkviеni no maniem darbiem par Baltijas valstu mak-sёёanas |Idzekliem ir minёti ari objektu vёrtёjumi. le-vada esmu vienmёr uzsvёris, ka ёie vёrtёjumi nav uz-skatdmi pаr kaut kadu priеkёrakstu krajёjiem vai tir-gotаjiem un ka pёrkot vai pёrdodot nav pie ёiem vёr-tёjumiem j6turas. Еsmu arТ aizrёdTjis, ka vёrtёjumussniedzu ar no|0ku atzTmёt re|аtтvаs attieоТbas starpatseviё[<iem objektiem' Neskatoties uz to, pёс darbuiznаkёanas sarjёmu piezimes : krёjёji teiсa, ka es skrй-vёjot сenas uz augёu, tirgotаji turpretim domёja' kaes apzinёti esmu noteiсis zemus vёrtёjumus, |ai iz.taptu krаjёjiem.

Laika teсёjumё Latvijas numizmatisko objektu, itTpaёi naudas zтmju, tirg0 apstёk!i radikёli mainijuёies.Viena seviЁli reto objektu da!a, kas ieti lpa privёtёskolIekсij6s, ir p6rgёjusi mrizeju ipa6umos. Tё divuievёrojamu vасu numizmаtu ko|lekcijas tagad irbanku m0zeju Tpaёumi : A. Kellera kollekсiju ieguvisRietumvdсijas Va|sts Bankas m0zejs (Deutsche Bun-desbank, Frankfurt а/M)' A. Pika (Piсk) kollekciju _|ieli Bavirijas banka Baуerische Hуpotheken- undWechsel-Bank, MЁnсhen. Manu kollekсiju ieguva Ka.ra|iskais monёtu kabinets Stokholma. Ari atseviёlusobjektus vai kollekсiju dalas ir uzpirkuёi mйzeji, laipapildinёtu savus krёjumus. Lidz ar to sie objekti nu-mizmatiskajё tirgE nekad vaiгs neparidisies. Retie ob.jekti privEtёs rok6s ir palikuёi nieсigб, pie tam neno-sakёmё skaitё, t6dё! relёtivаs attieсibаs starp atse-viё[iem objektiem noteikt vairs nevar. Nav ari iespё-jams ёeit minёt paёreizёjаs tirgus сenas, jo daudziobjekti vairs vispdr piedёvёti netiek, сitu сenas navstabi|as _ ar katru jaunu piedivёjumu tis vaг btitaugstёkas: krёjёju skaits ar katru gadu pieaug, betpiedбv6to objektu skaits _ samazinёs.

Apzinoties, kа ёis darbs ir vienreizёjs un otrё iz.devuma vairs neiznёks, uzskatu, ka vёrtёjumi, ja tosievietotu, b0tu аtri noveсojuёies un bez praktiskasnozтmes. Tie grёmatu tikai noslogotu ar bezvёrtTgdmziц6m.

PapTra naudas izlietoёanaipaёiеm nolukiem

Papira nauda iг iz|ietota gаIvenok6rt tris Tpaёiemnol0kiem: polтtiskai a0itасijai, veikalnieсisku pasа-kumu sekmёёanai un daiёdu priekёmetu izdekorёёa-nar.

Politiskai aоitасijai parasti izl ieto pretinieka varasnaudas zTmes. Krievijas pi|soцu ka;a laikd' piemёram,ёo paцёmienu plaёi izmantoja ' ,ba|to ' , vаdTba. leцem-tajos apgaba|os viцi sаvёсa ,,sarkano'' naudаs iestё-dёs аtk6pёаn6s stei96 pamestes Padomju Krievijаs1918. g. naudas zimes. Tёs patiesTbё izlaiёanai l ikasagatavot Krievijas pagaidu valdTba un uz tim bijatа la ika Kr iеvi jas jaunais фerbonis : d ivga|vainaisёrg|is bez сara kroцa. Metus ёim zTmёm bija darin6jisR. Zarrir;rё. Padomju valdiba, iz|ai2ot apgrozTbd сitasvaldibas sagatavotаs zтmes, patiesiba izplatTja viltotunaudu. Tsto iemeslu 5ai padomju valdibas rТсTbai vie-nigais padomju |aikё izdotais kata|ogs (skat. iepriekS)nesniedz. lr tikai aizr6dijums, ka ,,ёtampi' ' (dom6taskliёejas) izgatavotas pagaidu vaIdibas laikё. K6 zi.nаms, стnai ar , ,baltaj iem' ' un inf lёс i jas dёt padomjureZTmam bija vajadzTga nauda un, turkl6t, аrkаrtigidаudz. |zlaist savu naudu re2Tms neuzdroёinаjаs -risks, kа to ne|:lems pretim, bija loti l ie|s: ka bo!ёevikuvara noturёsies, tam toreiz tiсёja tikai nedaudzi. Lie-kot Iietа nereё|izёto pagaidu valdibas izlaidumu, rai-zes par prеtim ;remёanu bija mazёkas: uz ёTm zimёmbija pat galvojums, ka Valsts Bаnka tis maina pretzelta naudu!

|eguvuёi padomju naudas zтmes, ,,baltie' ' tёm uz-spieda da26dus tekstus - ir pavisam 8 tekstu va-rianti. Seit piemёram minёti tris uzspiedumi : 1..Ценьги tля дypaкoв - Nauda mu![<iem. 2. Бoль-IIIeвиItи oбЬщaли вaмъ }tиpъ' хлЬбъ и свoбoдy, aдaли вoйвy' гoлoдъ' 'rpезвьrвaйкy Ir въ пpидaчyфaльurивьrя дeEьги - Bolёeviki solTja mieru, maiziurr brivibu, bet iedeva ka;u, badu, ёeku un piedev5mviltotu naudu. 3. oбмaнyЛu кoмиссapьI - Ityчy дe-IIeгъ нaдaвaJItt' a тeпepь IIa aтЕ зIIaки' тьI Ire кy-пцIць и eoбaкg - Komisiri piekripa, naudas kaudzisаdeva, bet tagad par ёim zimёm tu pat suni neno-pirksi. Тoreiz, bada |aikos, suni' protams, varёja no-pirkt |ёti, taёu ne par padomju naudu.

Po|ijё politiskajai aфitёсijai izl ietoja deфёs, apgro-zTb6 esoё6s 1916/17. g. vасu okupdсijas varas iz.laistёs zimes. Uz tem kаda vёсu organizёсijа bija uz-spiedusi saukli : Gott strafe Еngland _ Dievs, sodiAngliju. Kopё 1914/15. g. tas bija viens no daudzajiemVасijа izplatтtajiem naida un ka;.a propaфёёanas lo-zungrem.

Latvijа ir izmantotas tikai bezvёгtTgas naudas zimes_ k6 skrejlapas. Ir ziцas par tris gadTjumiem. Pirmajаgаdijumа skrej|apas izlaistas po|тtiskas agitасijas no-l0kё] proti, tё ir komйnistiska 2urnёla reklёma. Tai iz-| ietotas t ika divu сara la ikа emis i ju z imes: 1905. g.3 rubtu un 1909. g' 5 rublu nominёIi. Uz t6m koope-ritivis izdevniecibas Jaund Kultura spiestuve Draugs,Rigё, Stabu ie|ё 41, uzspieda sekojoSus tekstus:LТmeniski :

,,Cars Nikolajs l l t ika no5auts, virla valsts sabruka,iz|aistё nauda palikusi nederiga.

Bet jau 1905. gada revoluсionёri brТdinёja аrzemnie-kus no сarа patvaldibas bankrota.Pasaules rakstniесibё tiek noskaidroti vёsturesnot ikumu сёloni .Lasiet 2urnёlu, 'V iгz iens' ' 'No. 1/2 SPRS speсidlnumursNo. 3 Austr i jas speсiё lnumurs ' '

Stateniski :, ,Kur tu gan pal iks i , maigёkё mёt,lenikot bru4otёm orddm?Vai tevi piel0gt un apгaud6tТautas Iai sa|asts morgё?(, ,Virz iens' ' No. 3-M. Тanka, Madonna ar lo2metёju). ' 'Viena dala ёo skrej|apu it kа tikusi pies0tтta pa

pastu zinаmаm person6m, veruёjot 2urnёla abonentus.No iurnёla Virziens iznёkuёi tikai ёai skrejlаpё mi-

nёtie numuri 1934. g. sёkumё. Та faktiskais redaktorsJ. Niedre kopё 1934. g. bija Latvijas kom[inistu par-tijas biedrs. Komйnisti un vёl6k uzцemti partijа bijaarT lidzstrddnieki |. Lёmanis, V. Lukss, l. Muiinieks.No. .I/2 veltits Pad. SavienTbai un taj6 ieviеtoti pa-domju rakstnieku darbu tulkojumi.

Ka to man paskaidroja rakstnieks Andrejs Johan-sons, M. Тanka istais vards ir Avots un vir;rё seviёl1irosTgs bijis 20. gadu beigёs.

otrа gadтjum6 tlri komerсiё|аi rek|ёmai izIietotas1000 rub!u zimes no iepriek5 pieminёt6 Padomju Krie-vijas iz|aiduma, ku1as bo|ёeviku valdiёanas laiki bijаiepludin6tas Latga|ё l ie lё skaita. Uzspiedums:

,,Veсёkёёauliёu fabrika Riga

L. IVANOVDibin6ta 1872. g.

lzgatavo ёau|Ttes tikai noarzemju paprra

' 'MANЕVRls ' 'un

' .VIKТoRlA' 'Sadovnikova iela ' l 1

paёa nam6. ' '

Blakus tekstam, pa kreisi : papira ,,Manevris" kir-bir.ras eti letes reprodukсijа ar RTgаs panordmu, hu-z6ru un attieстgo tekstu.

Treёajё gadTjumё izmantotas Vасijas valsts bankas1.2.192З. g. ,l00000 marku banknotes. Tаs Latvijаapgrozibё nebija un, aсImredzot, Tpaёi ёim no|Okаmbija atgadatas no Vёсijas. Tur ёT nominаla zimes1923, g. beigёs bija pilnTgi bezvёrtigas, jo ap to laikupat sikos norёfi inos fig0rёja biljonu skaitl i (1 000 000-000000) un stabi| izёtаs 1.11.1923. g. zTmёs 1 bi| jonsbija tikаi 1 rentesmarku (Rentenmark) vёrts.

Uz skrej lapu zTmёm, ta lona Iaukumё' i r k l iёejas uz.druka za!ё krёs6 uz zТmju baltё fona:

' 'VAlRUMA MAZUМAAD I тAVA

H. WULFF' Suvorova ielё No. 10Тa|r. 43-35''

167

Suvorova iela ,l923. g. otra pusё tika pёrdёvёta parKr. Barona ie|u. LIdz ar to ie|as nosaukums skrej|apбdod pamatu pie;rёmumam, ka tёs varёja b0t iespies-tаs 1923. 9. beigёs (Ziemsvёtku iepirkumu |aika rek-lёma?) vai , vёlёkais ' 1924. g. sёkum6.

Kaut gan, ka jau Isaja pdrskatё par Latvijas naudassistёmu pieminёts, 1920. g. . l8. martё izdotais l ikumspas|udinёja Latvijas rub|i par vienigo likumigo maksё-ёanas |Tdzekli, vё| tё paёa gada Еkonornistd, piem.,17' novemb;a nrё, bija ievietoti vairёku privаto naudasmai1as kanto;.u sludinёjumi, ka tie pёrk un pёrdodvisas , , iekёnaudas' ' ( !) , kё arт , ,domes naudas un ke.renkas''. Tаtad pieprasijums pёс ёim naudаs zTmёmbija vёl joprojёm. Tаёu naudas maiцas kanto;i, ё!iet,visas iepirktаs zтmes nepaspёja pёrdot k6 nаudu, ie.k6ms tёs tapa nevёftтgas. DaZus gadus vёlёk ёadaszlmes bija dab0jamas - vairumi un mazumа _ HigasantTkvёra Bartuёevska veikala, 11. Novemb;a bulvёrT.Vien6 no viцa skat|ogiem bija novietota pamatigaKrievijas naudas zТmju kaudze ar sёdoёu velnu (Zol-tуj djavol _ dzelteno sёtanu) virsotnё.

Jёpiemin ar i kёda ZemgaIes bagёto saimnieku _t6 dёvёto Zemga|es bajaru _ |ielmanTba' kas bija pa-zistama jau саra laikos. Kad labTba vai l ini bija pёr-doti, tad resotrаnа, piem. pie Lindes Jelgavё, dzёra,,spriskas'' (no krievu ,,spryskivatj' ' _ apsIapinаt).Rituаlа ieti lpa arT dёrgs сigёrs un degoёa sveсe. ci.g6ra aizdedzinёёanai tad ar sveсi v ispirms pie|aida|iesmu pie savistтtаs viena rubla zimes. Та kddreizesot darijuЁi arT vёсu baroni un сitas diZсi|tTgas perso-nas.

DaZёdu pr iekёmetu, piem. paplёёu, pelnu trauku,sёrkoсi1u karbi1u, greznoёanai ir |ietotas - arт Lat-

vijё - da2ёdas nevёrtTgas naudas zTmes. Tёs tika unarT vёl tiek izmantotаs daЁkёrt ie|0gumu un сitёm kar-tёm.

Pirms daZiem gаdiem Kopenhёgenа kаdа monёtuveikald ieguvu RTgas pilsёtas .l919. g. 1 rub|a parёduz:,mi ar 6.7.1920. g. datёtu uzrakstu: ,'Giv mange maafolge men helst af en anden s|ags.' ' - Lаi sekotu vёldaudzas, bet vislabёk сita veida.

Derlgu, bet mazvёrtigu naudu ёad tad izl ieto drais-ku|Tbёm. Tё, piem., vёсu okupёсijas |aika pёdёjё pos-mб, 1943|a4. gadё' kad vёсu naudai bija niecigаpirktspёja, zёni' ieraugot tа|umа nёkam vасieti, uzietnes izmёtёja feni4u monёtas. Vёсietis, protams,ieraugot monёtu, сёla to augёё; pёc da2iem so! iemvi1am bija jё|ok6s аtkal, un, ta k5 dazkаrt tika no-mestas kаdas 10 monёtas' vёсieёa Ioсiёanёs nerёt-4iem sagёdёjа l ie|u jautrlbu un gardus smieklus.

K6da c i ta v iсu okupёсi jas |aika еpizode _ vai tёir patiess notikums vai tikai anekdots, par to galvotnevaru: Aptumёotё ie lu dze|zсeJa vagonё kёdam vd-сietim nokrit . l0 fenil;ru gaba|s, ko vi1ё tumsа, pagridu grёbstTdamies, p0|as atrast. Izpalidzigs Iatvie-tis aizdedzina 10 marku zTmi, un tas gaism6 v6сietissavu monёtu dab0 roka!

lztirzёjums par naudas zimju reprodukсiju izmanto-ёanu da2ёdiem nol0kiem neiet iIpst ёё darba p|6nё,taёu vienu gadTjumu gribёtos pieminёt: ,l954. g. Zvied-rij6 iespiestas skrejlapas, uz ku;ёm priekёpusё bijareproduсёts Padomju SavienТbas 1947. g. 10 rub.|uzimes attёls ar l 'e;rina portretu; mugurpusё uzspiestspropagandas teksts. Sis skrej|apas tika nogаddtаs unizplatitas okupёtajё Latvi;а.

168

LatvUas numizmatikassavdabтgs objеkts

Latvijas neatkarТbas laik6 bez naudёm darinEti arTdaudzi сiti numizmatiskie objekti, piem., ordeqri, me.dalas un Zetoni . Cik z inаms, par orde1iem un z indmёmmeda!6m un 2etoniem zinas стtтgi v6с J. Jёkabsons.Da2as ziцas viцё iг ari publiсёjis. Bet nav dzirdёts, kakёds vёktu materialus par visiem ёo veidu objektiem'un tаdё! ёeit dokumentёju vienu no tiem t6 savdabT.bas dё|.

Sis objekts ir prof. J. PrTmar.ra Тpaёums, un viцё toiеguva 1930' g. Forma: apaJa r ip iцa, s 39 mm. Vienёpusё saulite аr 17 stariem; vid0 burts L (Latvi;a) artrim piecstl'i;u zvaigznitёm; aРak66: tris svitru (sar-kanbaltsarkanа) lente. Si emblёmа, kё zin6ms, |idz1921 ' g.' kad Sawersmes sapulсe pienёma likumu parLaWijаs valsts фerboni, faktiski reprezentёja valstsфerboni, un tа atradаs iestёiu oficiё|os zimogos, t.s.zTmog- un сitёs nodevu markёs, kё ari uz 1919/20' g.

naudas zTmёm. Uzraksts ap|T (veсаja rakstibё): W|SUSEMJU LAТWЕESсHI ATGREESсHATIES Ds|MТЕ-NЁ (soсiёlistu saukJa ,,Visu zemju proletёrieёi, savie-nojaties'' parafraze)' otra pusё: vidй aplis, ar svitrusadalits divos |aukumos; abos pa Vienam attёlam (tienav labi izdevuёies), pa kreisi, l iekas, J. ёakste (kаТаutas padomes, resp. Satversmes sapu|сes prezi-dents?), pa labi K. Ulmanis (kё ministru prezidents).Uzraksts aplТ (jaunaja rakstibё): LAl lR Gв0т', VA.JAG sPЁТ: ST|PRAM B0Т, UZVARЁT. (J. Raiqra epi-gramma.)

5o objektu vаr definёt ir kё propagandas medaJu,ir kа zetonu. ldejas ziqd |idzigi objekti, ё|iet, pasau-les numizmatikё nav pazтstami. Taёu prof. PrTma4aeksemp|ёrs nevar bйt or iфinёls: tas i r nospiests svinаun tаtad tam jаb0t ёtanсes mёфinё1umam. (Parasti tё.dus objektus, kas paredzёti izkalёanai l ie|6 skaitd,ka! a|uminijё - t6 ir lёta un viegla jёlviela; сitos ga-dijumos izmаnto dirgakus meta|lus, sikot ar bronzuun, da2k6rt, nobeidzot aг ze|tu')

Parafraze ,,Visu zemju.. . ' ' |iek seсinаt, ka ёie ob.jekti bija paredzёti kalёanai l ieIёka skaitd un, Iaikam,domёti izplatTёanai latvieёu bёglu starpа Krievijё. Bet,vai ёis nodoms tika re6lizёts, tas nav zin6ms.

objekta divu veidu pareizrakstiba - veс6 un jau.n6 - ir тpatnёja un neparasta. J6dom5, ka objekts iz-gatavots ap 1920121. gadu, kаd notika pёreja uz jaunoortografiju' Mёфinёjumam ieg0t tuv6kas zil:las ar rak.st iem Lаikё 7.3.1959' g. un K 1962. g.11. nr6 pan6ku-mu nebija.

171

LatvUas nauduUdеnszimju attёli

102 att.

10з att.

Pap]ru ra2otaii: 1. Louis Staffel, Witzenhausen(s9., 90. attёIs). 2. Poensgen & Heyer, Letmathe (91.'

92. att'). 3. Gebr. Ebart, Speсhthausen (93. att.).4. Sсhoel ler & Bausсh, Neukal iss (94. att .) . 5. Nezinё-mi razotаji : Vdсijё (95., 96. att.) un Somijё (95. att.).6' LTgatnes Pаpira fabrika (97., 99., 100. att.). 7. PortalsL imited, Angl i ja (98., 101.-106. att .) .

176

LatvUas monёtaska rotas lietas

Agr6k monёtas bieii izmаntotаs k6 rotas Iietas, unёo greznoёanёs veidu daZas tautas paturёjuёas vёItаgad. Latvieёiem ё6das paraйas nebija: ikdienё val-kёja modernas rotas, bet tautas tёrpiem bija savasTpatnёjas rotas - saktas. 1940. g.' kad Latvija nokluvakrievu varё, spontаni un plaёi l ietoёana naсa rotas, da-rindtas no neatkaribas Iaika monёtem (О7'-127' att.).(Monёtu rotas rad6s ari lgaunijё un Lietuvа, bet maz6-kos apmёros.) Ar ёim rotаm tauta demonstrёja savunaсionё|o un patriotisko stаju pret neatkarтbas no|au-pТёanu un okupantu uzspiesto iek|auёanos ,,brёligorepub|iku saimё' ' . S im nol0kam izmantoja 1, 2 un 5|atu monёtas, visvairёk pёdёjas, jo tautu meitas attёlsun uzraksts - Latvijas Repub|ika _ izсil i atbilda mёr-kim. STs t. s. ,,pieсlatu saktas'' darinёja visёdos vei-dos : ar tautiskiem ornamentiem rotаtu apmali vai beztёs, ar izzё$ёtu tautu meitas profi lu u.t.t. АrТ 1,2 un5 ls mugurpuses ar izzёфёtu valsts фerboni tika l ieto-tas saktds, uzsve!.ot Valkаtаjas patriotismu. Starpsaktu izgatavotаjiem un apmalu komponёtаjiem bija аrivairёki mdksl in ieki - dai lamatnieki , k6 J. Bёt iцё, S.Berсs u. с. Monёtu saktas i lgaku la iku bi ja tot i popu-

l6ras arT trimd6. Tаs l ie|a skaitё izgatavoja, piem. Vё-сijё (vairaki dai,|amatnieki) un Zviedrijё (zeItkalis A.Platbёrzdis jun.). Vaсijё (amerik6r;ru un ang!u zonё)aiz monёtu tr0kuma 1946. g. izgatavoja saktas vieg|-metallё, imitёjot simbo|isko tautu meitаs attё|u. Мo-nёtu saktas un nozTmes ar izzёфёtiem Latvijas фerbo-4iem valk6ja ne tikai trimdinieki, bet arТ сitu tautu pie.derТgie, ku;.i tёs bija ieguvuёi k5 dёvanu no bёgliem.V6сu |aik6 pa dalai aiz patriotiskiem motTviem, pa da-lai aiz dёrgmetallu tr0kuma no monёtam izgatavojaaproёu pogas, pulkster;u !ёdes, aproсes' papTra naZusun karotes. Pёdёj6s seviё[<i Zviedrijё kluva populёrask6 dаvanas krustbёrniеm.

No sudraba vai bronzas monёtёm izgаtavotie priekё-mеti tika arт apzeltтti, resp. apsudraboti. Monёtu rotaspirka ar i okupant i , kё kr ievi , tа vаоieёi , un tёs I ie l6skaitё tika s0titas uz Krieviju un Vёоiju.

Nezinu, vai i r kёds krаjёjs, kas b0tu speсi6| izёj iesmonёtu rotu ko||ekсionёёanа. Sie objekti ir vёгti, Iai

. tos krёtu, jo tie ie4em тpatnёjd vietu mEsu tautas vёs.tures dokumentёёan6.

179

Е"planationsand Summary in Еnglish

sHoRт sURvЕY oF тHЕ LAтvlAN MoNEтARY sYsтEм

From the proсlamation of the HepubIiс of Latvia on'l8th November, 1918 until the end of the War oflndependenсe in 1920 there were most varying moneyissues and monetary units сirсulating in Latviаn ter.r i tory:

Notes of lmperial Russia.German ober-ost money (сoins and notes).German reiсhsmark.Promissory notes of the сities: Liepбja (Libau' p.95); Je|gava (Мitau, p. 99); Ventspils (Windau' p.99);Rтga (p. 12.l); Rёzekne (Rositten, p. 125).Issues of the ocсupat ion powers: Bo|shevik atCёsis (Wenden, p. 129) and Riga (p. 131); VoluntaryWestern Army (Avalov-Bermondt, p. 136).Furthermore, in сeгtain areas of Vidzeme (Livonia),

.whеre the Estonian army Was operating (the Еstoniansassisted the Latvians in the struggle against the сom-mon enemy - the Bolsheviks), also Еstonian andFinnish monеy Was in с irсulat ion, i .e ' with the seal ofPohjan Pojat (p. 145). |n some distriсts of Latga|e(Latgalia) notes of the Temporary government ofRussia and of Soviet Russia were marked with theseals of the Latvian paгtisan units and put into сirсula-tion (p. 145).

Тhe issue of the Lаtvian means of payment, theState Тreasury notes, Wаs сommissioned on the basisof the law of 4th Marсh, ,l919' Aссording to the stipu-lation of 22nd garсh, 1919, these notes Were issued inLatvian roubIes and kopeks. Aссording to the offiсialquotation of 27th Marсh, 1919, the foI|owing rateswere fixed: t Latvian rouble : 1 Ober-Ost rouble :2 German marks : 1 /2 Russian imperial roubles.The law of 18th Marсh, 1920' made the Latvian roub|ethe sole legal tender. (pp. 15-31.)

The War of Independenсe Was so expensive to theyoung state that the сosts сould not be сovered byсurrent inсome. |nstead they were сovered by newpaper money issues. |n 1922 the government suссeed-ed in establishing a new stable сurrenсy. The lawrelating to the new monetary unit, Iats divided into100 santims, was passed on 3rd August, 1922. For theLaWian rouble the rate of exсhange of 50 roub|es to 1lats was fixed. The right to mint сoins was retained bythe state. The issues of the сoins Were deсreed on31st August, 1922 (bronze and niсkel сoins), on 2ndoсtober, .1923 (silver 1 lats), on 24th Marсh, 1925(silver 2 lats), and on 12th Marсh, 1929 (silver 5 |ats)'(pp. 3s---42.)

on 7th September, 1922, Lawijas Banka (Тhe Bankof LaWia) was founded with the right to issue moneynotes (pp. 44-59).

The State Тreasury Notes Aсt of 24th November,1924, deсreed the withdrawal of rouble notes and theissue of new State Тreasury notes (pp. 60-69).

on 17th June, .1940, Latvia was oссupied by theU.s.s.R.' and from 25th Мarсh, 1941, the |ats weredeс|ared null and void (p. 89).

After the oссupation of Latvia by German аrmyunits in June_Ju|y 1941 , an attеmpt was made torestore the Latvian сurrenсy, but this project Was neverrealized (p. 70).

сolNs AND NoтEs oF LAтvlA

lssues in Roubles and Kopeks. 19lS-1922

Coins

No сoins were, struсk. Тhe offers by сertain coin-dealers of a 10 сent сoin as a pattern сoin of 1922, area deсeption, sinсe this object (fig. 1, p' 15) is not aсoin, but a сreation of the sсu|ptor E. Telcs whiсh hasno сonneсtion with the monetary system of Latvia.

Paper money

sтAтE ТRЕASURY NoтЕs19191a._1с. . l rub| is (f ig. 2 ' p. 17).2a.-29. 5 rubJi (fig. 3, pp. 19-20).3a.-3f. 10 rubli (fig.4, pp. 21-22).4a.-4h. 25 rubli (fig.5, pp. 23-24).s. 50 rubl i ( f is .6, p. 25).64.-6i. 100 rubli (fig. 7, pp. 26-27).19207a.-7c. 500 rubli (fig. I, pp. 28-29).

ЕXсHANGЕ NoтEs oF LAТV|A

r9201. 5 kap. (f is. 9, p. 30).2. 10 kap. (fig. 10, p. 30).3. 25 kap. (fig. 1 1, p. 30).4a.-b. 50 kap. (fig. 12, p. 30).

lssues in Lats and Santims. 1922-194o

Coins

19221. 1 santims (fig. 13, p. 35).2a.-b. 2 santimi (fig. 1ul--15, pp. 35-36).3a.-b. 5 santimi (fig. 16, p. 36).4. 10 santimu (fig. 17, p. 36).5. 20 santimu (fig. 18, p. 36).6. 50 santimu (fig. 19, p. 36).19247. 1 santims (p. 37).8. 1 lats (fig. 20, p. 37).19259. 2 lati (fig. 21, p.37).

192610. 1 santims (p. 38).11. 2 santimi (p. 38).12. 2 lati (p. 38).

183

192813a.-b. ' l santims (p. 38).14. 2 sant imi (p. 38).19291Sa._b. 5 |ati (fig. 22' p. З8).193116а.-b. 5 lati (p. 38).19З217. 1 sant ims (p. 39).18. 2 sаnt imi (p. 39).19a.-b. 5 lati (p. 39).793520. 1 santims (p. 39).193721. 1 sant ims (f ig. 23, p. 39).22. 2 santimi (fig.2a, pp. 39--40).193823. 1 santims (p. 40).24. 2 sant imi (f ig.2a, pp. 40-41).r93925. 1 sant ims h.a\.26. 2 santimi (p. 42).

19З44a.-4d. 10 latu (pp. 63-6a)./9355. 20 latu (fig. 39, pp. 64-65)./9366. 20 latu (p. 65).19377. 10 latu (fig. a0, p. 66).19388. 10 latu (p. 66).r9399a.-b. 'r0 latu (pp. 66-67).194010. r0 latu (p. 67).11. 20 latu (t i1.41, pp. 67-68).

State rreаsu|у Ехchange Notes

1a.-1с. 5 lat i ( f ig. 42' pp.68_69).

Non-ассomplished Proieсt of Restoration of Latv]anNotes in 1941

overprint: LAтVIJA 1941 1, JUL|Js.1a.-b. 100 latu (banknotes; f ig. 43-44, pp.7G-71),

Paрer Money

lssUER: THЕ BANK oF LAТVIA. MONЕY NoтEs

19221. 10 latu (fig. 26, pp.44-45).

19232a.-b. 100 latu (fig.27, pp. 46-47).19243. 20 Iatu (fig. 28, pp. 48---49).4. 50 latu (fig. 29, p. 50).19255. 20 latu (f ig. 30. p. 51).19286. 25 lati (fig. 31. pp. 52-53).19297. 500 Iatu (fig. 32. pp. 5a-55).19348. 50 latu (fig. 33, p. 56).19389. 25 lati (fig. 34, p. 57).,93910. 100 latu (fig. 35, pp. 58-59).

lssUER: DEPARTMENТ oF FINANCЕ

State freasury Notes19251a.-1e. 10 latu (fig. 36, pp. 61-62).19262. 5 lati (fig. 36, p. 62).19333. 10 latu (fig. 38, p. 63).

184

500 latu (bank notes; f ig.45, p. 71).,l 0 latu (State Тreasury notes; tig. a6' p.72)'20 latu (State Тreasury notes; fig. 47 ' p,72).

5. 5 lati (State Тieasury exсhange notes; fig.a8, p. 73).

сoUNтЕRFЕlTlNG oF сolNs AND NoтЕs

Notes

Period of roubles. Soviet Russia сounterfeited notesof 50, 100 (possibIy) and 500 roubles' Тhe 5O-roublenotes Were Withdrawn from сircu|ation. ln order toprevent the forgery of S00-rouble notes, beginningfrom Ser ies L, these were issued on Engl ish paperwith watermark (interloсked wave-bands). Further-more, there were private сounterfeitings of 50 kopeks(the printing was poor), 100 and 500 roub|es (сom-paratively we|l сarried out). (pp. 77_78.)Period of lats. Тhere were only private сounterfeitingsof Money Notes of the Bank of Latvia: 10 lats 1922(overprinting bIurred), 100 Iats 1923 (сomparativelyweI| сarr ied out),50 lats 1924 and 25 |ats 1928 (theprinting was poor). of the State Тreasury notes ,l 0lats .l 925 and 5 |аts 1926 (in imperfeсt printing) wereсounterfeited (pp. 79_81).

Coins

only niсkeI and si|ver сoins were сounterfeited - byusing pewter. Furthermore, there were silver сoins ofvarious si|ver аnd сopper alloys (pp. 81_82).

2.3.4.

Psеudo.patterns

Тhe,.10 сent ' ' сoin (f ig. 1 ' p. 15) offеred by сertainсoin-dealers as a pattern сoin of 1922 or a meda|сommemorating 10 years of Latvian independenсe(1928) was never struсk by order of the Latvian go-vernment. lt is a pattern сoin made by the Hungariansculptor Е. Тe|сs, never submitted to the Latvian go-vernment. |t is sti l| struсk by the Begeer Ateliers,Nether|ands. (pp. 82-85.) As the original punсhs forthe сoins 20 santimi 1922, 10 santimi 1922' and 2 santi.mi 1922 Wеre nеVer destroyed, the ..pattern сoins' 'in siIver, aluminum-bronze etс. of these сoins, offered-by сoin-dea|ers, are strikings of a |ater date. Patternsof the namеd сoins in suсh alloys were never struсkby order of the Latvian govеrnment and have nonumismatic value. (pp. 85-87.)

DЕsтRUстloN oF тнЕ LAтvlAN мЕANs oFPAYП'ЕNт

After the oссupation of Latvia by the U.s's.R.'many silver сoins were used for making jewelry.

on the night of 13th July, 1940, before the offiсia|inсorporation of Latvia into the U.s.s.R.' the Russiansplundеred the Bank of Latvia and сarried away gold,foreign сurrenсy and silver сoins, the latter to thefaсe vаlue of 6 mill ion lats. When retreating fromLatvia in 1941, the Russians took with them silverсoins to the faсe vaIue of 11.3 mi lI ion Iats. n iсke|сoins worth 6.6 mill ion lats and bronze сoins worth 0.5mill ion lats. Very l ikely these were melted down in theU.s.s.R. After сanсe||ation of the |ats сurrenсy, theRussians orderеd the notes to be burned. (pp. 8$_92.)

lssuЕs oF сlтIЕs. 1915 AND LAтЕв

LTEPAJA (LIBAU)1'_27.ь. Еxсhange notes and promissory notes (fig.

49-s2, pp. 95-99).

JELGAVA (M|тAU).la.-39. Promissory notes (fig. 5з_64, pp. 99-116).

VЕNTsPlLs (W|NDAU)1a.-6e. Promissory notes (fig. 65-71 , pp. 1 1Ll20).

RTGA'l a.-3. Promissory notes and treasury notes (fig.

72-74' pp. 121-12Ц.

RЁZЕKNЕ (RosIТТЕN)1. Duty stamps (f ig. 75, p. 125).

lssuЕs oF oссUPAтloN PoWЕRs. 1919Bolshevik oссupation

cЁsls (WENDЕN)1.-2. Еxeсutivе Committee of Workers' Counсil in

the Distriсt of Cёsis (Wenden). Promissorynotes (off iс ia| denominat ion: loan сoupons'fig. 76' 77 ' pp. 129-1З1; on these notes' thepena|ty for сounterfeiting is fixed as folIows:,.Тhe сounterfeitors of these сouoons will beshot. ")

RTGA.1a._4. Counсil of Workers' Deputies in RTga. Ex-

сhangе notes (f ig. 78_81, pp' 131_135) '

NoN-AссoMPL|SHED PRoJЕст oF LAтV|ANNoTЕs lN 1940

In 1940, after the oссupation of Latvia by theU.s.s'R., the Latvian сommunists elaborated projeсtsfor stamps and notes of the Latvian S.S.R. Thestamps were issued, but the projeсt of notes Was notaссompl ished. (p. 136.)

Voluntary Western Army (Avalov-Bermondt)1a.-4b. Treasury notes (fig.82-85, pp. 136-141).

lssuEs oF.ARмY UNlтsPOHJAN PoJAT (soNs oF THЕ NoRтH)1. 4. Speсi f iсat ion p. 1a5 (f ig. 86).

LAТGALIAN PART|SAN REG|MЕNTt.-11b. Speсi f iсat ion pp. 145_. l46 (f ig. 87' 88).

PRlvAтЕ "NoтЕs". 1919_?

During the first years after the First World"War,there was a great scarсity of сapita| in Latvia. Thesmall newly-started industries solved the problem ofсapital partly by paying the workers with private сreditnotes, for whiсh they сould buy foodstuffs in сertainshops. (p. 153.) The first known money note with textin LaWian language is a private note issued in 1861by Jёkabs Prieditis (Jakob Preediht), a Latvian mer.сhant (pp. . l53-154')

GROUNDLESS INFORT\'ATION

The affirmation that in 1919 Latvian stamps wereused as medium of exсhange is сompletely unfounded.Тhis is also true of the assertion that during the FirstWorld War сredit notes or ..vodka"-сoupons issued bythe German navaI units сirсulated as means of pay.ment at Liepёja (Libau). (pp. 149_150.)

185

LAТVIAN сolNs AND NoтEs As NUMlsMAтlсoBJEстs

Aftеr the oссupation of Latvia by the U.S.S.R. inJune 1940, sevеraI сol leсt ions of Latvian сoins andnotes Wеre |ost, for instance, the сolleсtions depositedin safe-deposit boхes of the banks whiсh wеre |aternat ionaI ized. Тhe organizаt ions of f i late l ists and numis-matists were с losed.

After the rеtreat of the Soviet army in ,l g41, theact iv i t ies of numismatists Were renewеd and the an.nuIIated Latvian mеans of payment were used forсomplet ing the oId сoIIect ions and buiIding up neWones.

These aсtivities сou|d be сarried on even during theseсond Russian oссupat ion which began 1945. Therewere some possib i l i t ies to correspond with numis-matists in the West and to exсhange information andnumismatic objeсts. However, in 1965 it Was pro-hibi ted to send the annulatеd means of payment toforеign сountries. Sinсе this date several obstruсtionswere raised against the aсt iv i t ies of numismatists inthe U.S.S.R., especia l|y against the сo||eсt ing of сoinsmade of preсious mеtals. In 1970 the сoI leсtors ofсoins Werе expelled from the organizations of numis-matists, as the сol leсt ing, i .e. purсhasing and se|| ing ofprecious metal сoins was сonsidered to be jobbery.Тhe steps against the сo|Ieсtors of сoins сulminated ina tr ia l against a group of numismatists. This tr ia l washe|d in Mosсow in the end of 1970 аnd referrеd to inLiteraturnaya gazeta of 6th Januarу, 1971. Under suchсircumstanсes the aсtivities of Latvian numismatistsin the oссupied сountry Were to a great extent sus.pended. (pp. 157-162.)

The Latvian numismatists in thе West сont inue theiraоtivities. Тhey are organized in thе Assoсiation ofLatvian Fi late l ists and have their own per iodiсal publ i -сat ion. (pp. 162-16a.)

No еvaluation of the numismatiс objeсts is given inthis book, as the number of thе pieсes avai lable de-.сrease every year and the priсes rise. Several of theсoins and notes desсr ibed in this book are praсt iсal lvnot more avai lable. (p. 164.)

тHЕ UsЕ oF NoтEs FoR sPEсlAL PURPosEsNo Latvian notes Were used for special рurposes,

as pol i t iсa l agitat ion or сommerсiaI advert is ing' Forthis purposе the notes of lmperial Russia (politiсalаgitation), notes of Soviеt Russia and notes of thеBank of Germany (сommerсial advertising) were usedin Latvia. (pp. '167-168.)

A SINGULAR oBJЕст oF LAтVIAN NUMlsMAтlсs

A s ingular objeсt interest ing the Latvian numisma-tists and never desсribed before is a medal with thеtext: ' 'Latvians of al| сountries return to youг native

186

land! ' ' (: paraphrase of: . .ProIetar ians of a l l сountr ies,unite!, ' ) . I t оan be assumed that this medal was struckin 1920121 in order to be spread among the Latvianrefugees in Soviet Russia. (p. 171.)

WAтЕRMARKS oF LAтVIAN NoтЕs..Rеiсhsdruоkerei ' ' , wavy l ines (f ig. 89). Combinat ion

of star-hexagon and triangle (fig. 90). Waves (fig. 91).Wave-bundles (fig. 92). Crosses in quadratеs (fig. 93).Cross-meander pattern (fig. 9a). Light l ines (fig. 95).Laсe pаttern (fig. 96). Light and dark wave linеs (fig97)' VlЕSTARTS and his portrait (fig. 98). lntеr|oсked..Fire сrosses'' (swastikаs) and ..20'' (fig. 99)' Turnedband (f ig. 100). lnter locked wave-bands (f ig. '101). Pro-f i|e of young Women in nat iona| сostume (f ig. 102). A.Kronva|ds, I i terate (f ig. 103). Z.A. Mеiеroviсs, statеs-man and first Minister for Foreign Affаirs (fig. 10a).Hеad detaiIs of the sсuIpture symboIiz ing MotherLatvia, in the Warriors Cemetery (BrаJu kapi) in Riga(f ig. 105). K. U|manis, the f i rst Pr ime Мinister and thelast State President of Latvia (fig. 106). (pp. 175-176.)

сo]Ns As oRNAMЕNтSBegining with the Soviеt oссupat ion in 1940 сoins

of the per iod of indepеndenсe began to be сonvertedinto jewеlry' ln ordеr to promote a patriotiс spiritdespite the al iеn oсоupat ion forсes, brooсhes weremade from 5, 2 and 1 |ats pieсes. Five lats pieсesWere most сommonly used for this purpose. Тhis сoinbears on its faсe the portrait of a Latvian girl in na-t iona| сostume, symboIiz ing Latvia, and above i t thеinsсr ipt ion . .RepubIiс of Latvia ' ' . Henсe i t is part iсular lysuited for сonversion into jewe|ry. Тhe сonstruоtion ofthe brooсhes var ied: with and without mount ing, withnational ornamentation' сurved outward|y, and sawnout in ordеr to make'the portra i t more prominent '

The symbo|iсal s ignif iсanсe of the portra i t mot ive ofthe five Iats pieсe latеr beсаme еХtrem|y popuIaramong the Latvian refugees as a patriotiо ornamentand s ign of reсognit ion. Due to the shortage of сoinsfor this purpose, сopies of the gir l 's hеad motive sym-bol iz ing Latvia were aIso made. Thus in .|946 in Gеr-many ( in the Ameriсan and Br i t ish zones) brooсhesWere stamped in whiсh the gir l 's head was broughtout in strong relief. Тhe two and one lats сoins wеreworn after the сoat-of-arms had been pierсed out.

Art iс les made from siIver or bronze сoins werе alsogo|d and s i lver plated. Art iсIеs of this k ind were a|sovery popu|ar among the oссupation forсes, both Rus-s ian and German, and were bought up in thousandsand sent home to their re lat ives as souvenirs.

This type of jewe|ry has been аIso сarried by theLatvian refugees to other сountries. (Figures pp.179-180.)

{€

The сolleсtion of сoins and bank notes fromЕstonia, Latvia and Lithuania, formerly be|onging to theauthor of this book and originally formed by him, wasaсquired by the Royal Coin Cabinet through thе initia-tive of Professor Sven B. F. Jansson, Head of the

Antiquities Serviсe, and Dr Brita Malmer, Keeper ofCoins and Medals. This important сolIeсtion has thusbeen made acсessible to all sоholars studying themonetary history of the Baltiс.

Satura ra_dПLdjs

PriekёvirdiPaskaidrojumi un aizridijumi. Saisindjumi

levads. lss pirskats pаr naudas sistёmu

Еmisi jas rubJos un kapeikёs.1919-1920

Monёtаs

PapirnaudaVa|sts kases zТmesIz|aidumi un teсhniskais izveidoiumsZiрas par atseviё!6m zTmёm uЪ to apraksti1919 t rublis 5 rubli 10 rubli 25 rubli S0 rubli

100 rubli192o 5Ф rubliValsts kases maiрas zimes

5 kap. 10 kap.25 kap. S0 kap.Pёrskats par 1919.-1922. g' izgatavotozTmju skaituP6rskats par apgrozTbd bijuёo zTmju skaitu

Еmisi jas latos un sant imos'1922-1940

Monёtas

lzlaidumi un lig6t0rasZiqas par atseviё}ёm monёtаm un to apraksti1922 1 santims 2 santimi 5 santimi l0 santimu

20 santimu 50 santimu1924 lsant imsl/ats1925 2 lati1926 I santims2santimi 2lati1928 I santims2santimi1929 5 lati1931 5 /ati1 9з21 9351 9371 9381 939

5o

7

Pёrskats par izka|to monёtu skaituPёrskats par apgrozibd bijuёo monёtuskaitu

Papirnauda

Latvijas Bankas naudas zTmesPSrskats par iz la idumiem un technisko iz-

veidojumuZiqas par atseviёkam zimёm un to apraksti1922 10 latu1923 1Ф latu1924 20 latu 50 latu1925 20 latu1928 25 lati1929 500 latu19З4 50 latu19З8 25 lati1939 1ф latuLatvijаs Bаnkas izgatavoto zimju skaitsLatvijas Bankas apgrozibi bijuёo zTmju skaits

Finanёu ministr i jas naudas z imesP6rskats par izlaidumiem un teсhnisko iz-

veidojumuZir1as par atseviёldm zimёm un to aprаkstiValsts kаses zirnes;1925 10 latu1926 5 lati19ЗЗ 10 latu19З4 10 latu1935 20 latu19З6 20 latu1937 10 latu19З8 I0 latu19З9 10 latu1940 l0 latu 2O latuУаlsts kases maipas zimes:1940 5 latiValsts kases izgatavoto zimju skaitsValsts kases apgrozibё bijuSo zTmju skaits

Nereil izёts 1941. g. projekts par Latvijasnaudas zimju restit0ciju

Uzspiedums: Latvi ja 1941 1. ju l i jsUzspiedums: Apgrozlbё no 1. j0 l i ja 194, l

42

15

15

15

II

17

30

3131

4446485152545657585959

60

ol

626363646566666667

686969

sалtims 2 santimi 5latisantimssantims 2 santimisantirns 2 santimisantims 2 santimi

35

363737383838383939394042

7073

Latvijas papТra naudas un monёtuviltojumi

Rubla periodsPrivёtie viltojumiPadomju Krievijas viltojumi

Lata periods

Latvi jas Bankas naudas zTmju vi l tojumiValsts kases zTmju viltojumiLatvi jas monёtu vi l tojumiPseudo paraugmonёtas

Ventspils pilsёtas paridu zimesТeсhniskais izveidojums un zTmju skaitsPdrskats par VentspiIs parёdu zTmёmPdrskats par zin6mёm Ventspils 217 zimёm'

Ks., vёrtTba, fona variants un zтmoga ap-zlmeJums

Rigas pilsёtas naudas zimesParddu zTmesRТgas pilsёtas kases zTmes

Rёzeknes pilsёtas valdes zimes

okupёcijas Varu iz laidumi

77

7777

79

79808183

116

117119

120

121121

125

Latvijas maksаёanas lТdzekjuiznTсiniёana 89

Pilsёtu parаdu zTmes

Liepijas pilsёtas zimes

Technlskais izveidojums

Vёсu okupdсi jas la ika iz la idumiI emis i jaPёrskats par l emisijas zTmёmll emis i jaPёrskats par lI emisijas zimёm

Latvi jas la ika iz la idumiII l , lV un V emis i jaPёrskats par l l|, |V un V emisijas zTmёmApgroziba izlaisto zТmju kopskaitsZimju kopskaits

lelgavas pilsёtas par5du zimes

Teсhniskais izveidojums

I emis i jaPagaidzTmes (1. iz la idums) 99Pёrskats par l emisijas .l . izlaiduma zтmёm 100Rёgularis zTmes (2. izlaidums) 102Pёrskats par l emisijas 2. izlaiduma zimёm 103

l l emis i jaf . izlaidums - kapeiku un rubtu zTmesPdrskats par l l emisijas 1. izlaiduma zimёm2. izlaiduma kapeiku un rublu zimesParskats par l l emisijas 2. izlaiduma zTmёm

kapeik is un rubtos2. izlaiduma fenilu un marku zlmesPdrskats par Il emisijаs 2. iz|aiduma zimёm

feniцos un markёs 111Pdrskats par zinаmаm ll emisijas 2. iz|aiduma

334 zimёm. Ks., vёrtiba un rb!. salikumavar iants 1 13

l l l emisi jaP6rskats par lll emisijas zтmёm

Lielinieku okupiсiias izIaidumi

Cёsu apri1l ,<a strёdnieku padomes izpi|dukomitejas aizцёmuma kuponi 129

. RTgas Strаdnieku deputёtu padomes mai-цas z imes 131RТgas Strёdnieku deputdtu padomes Pёr-t ikas nodalas naudas ёeki 135Nereёlizёts 1940. g. Padomju Latvijas nau-das zTmju projekts 136

Brivpritigis rietumu (Avalova-Bermonta)armilas pagaidu maiqas zimes 136

Ka;.aspёku Vienтbu iz la idumi

Pohian Pojat (: Ziemelu dёlu) nauda 145

Latgales partizenu pulka nauda. l919-1920 145

Sadomёtu z iцu pubIiсёjumi

Latvijas pastmarkas ki nauda

Degvina zimes Liepnin

Pr ivёt is , ,Naudas zTmes' ' . 1919-? 151

Nauda - nц6i7ry1atiskie objekt i 155

Latvijas neatkaribas laiks 157

1940141. g. krievu okupdcija 1s7

Vicu okupiciia, 194t.-1945. g. 158

Latvijd otri krievu okupiсijas laikё 158

Trimda 162

LaWiias numizmаtisko obiektu vёrtё|umi 164

93

95

95

96969797

98989899

149

149

105106107

108111

114115

PapTrnaudas iz|ietoёana Tpaёiem165noIйkiem

Latvijas numizmatikas savdabTgsobjekts 16e

Latvijas naudu 0denszTmju attёli 173

Latvijas monёtas kё rotas l ietas 177

Еxplanat ions and Summaryin Еng|ish 181