Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests - plz.lv · Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests Metodiskais materiāls Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu

Latvijas Republikas

Valsts ieņēmumu dienests

Metodiskais materiāls

Par pievienotās vērtības nodokļa

piemērošanu preču piegādēm iekšzemē,

preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā,

īpašajiem pievienotās vērtības nodokļa

piemērošanas režīmiem, preču importam

un jaunu transportlīdzekļu iegādei Eiropas

Savienības teritorijā

Saturs

1.Vispārīgā informācija ................................................................................. 3

2. Preču piegāde iekšzemē ............................................................................. 5

3. Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ............................................. 8

4. Īpašie nodokļa piemērošanas režīmi ...................................................... 14

4.1. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms darījumiem ar lietotām mantām,

mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām ............................... 14

4.2. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms kokmateriālu piegādēm un ar to

saistītiem pakalpojumiem ............................................................................ 155

4.3. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms metāllūžņu piegādei un ar to

saistītiem pakalpojumiem .............................................................................. 17

4.4. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms lauksaimniekiem ........................... 19

4.5. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem ....... 211

5. Preču imports ........................................................................................... 27

6. Jaunu transportlīdzekļu iegāde Eiropas Savienības teritorijā ............ 31

3

1.Vispārīgā informācija

1. Šajā materiālā sniegta metodiska palīdzība pievienotās vērtības

nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanā:

preču piegādei iekšzemē;

preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk – ES);

īpašajam nodokļa piemērošanas režīmam darījumos ar lietotām

mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām;

īpašajam nodokļa piemērošanas režīmam kokmateriālu piegādēm

un ar to saistītiem pakalpojumiem;

īpašajam nodokļa piemērošanas režīmam metāllūžņu piegādei un ar

to saistītiem pakalpojumiem;

īpašajam nodokļa piemērošanas režīmam lauksaimniekiem;

preču importam;

jaunu transportlīdzekļu iegādei ES teritorijā.

2. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – likums)

nosacījumiem ar PVN apliek šādus saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē

veiktos darījumus:

1) preču piegādi (tai skaitā preču piegādi ES teritorijā un preču

eksportu) par atlīdzību;

2) pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību;

3) preču iegādi ES teritorijā par atlīdzību.

3. Saimnieciskā darbība minētā likuma izpratnē ir jebkura

sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju,

tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība).

4. Preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu

nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu.

Par preču piegādi uzskata arī darījumus ar:

1) nekustamo īpašumu vai tā daļu,

2) elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju, apkuri, ūdeni, tvaiku un

dzesēšanas enerģiju.

5. Par preču piegādi par atlīdzību uzskata reģistrēta nodokļa maksātāja

saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļu nodošanu bez atlīdzības

savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai šo aktīvu daļu

izmantošanu citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības

vajadzībām, ja priekšnodoklis par attiecīgajām precēm vai to sastāvdaļām

bijis pilnīgi vai daļēji atskaitīts.

6. Par preču piegādi ES teritorijā par atlīdzību uzskata arī kustamas

lietas — iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo

aktīvu daļas — nosūtīšanu vai transportēšanu no iekšzemes uz galamērķi citā

dalībvalstī savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai šajā dalībvalstī, ja šo

4

pārvietošanu veic pats iekšzemes nodokļa maksātājs vai cita persona viņa

vārdā.

7. Preču piegādes darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība

par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

8. Preču piegādes darījumā starp saistītām personām likuma „Par

nodokļiem un nodevām” izpratnē ar nodokli apliekamā vērtība ir preču

piegādes tirgus vērtība, ja darījuma vērtība ir:

1) mazāka par tirgus vērtību un preču saņēmējam nav tiesību atskaitīt

priekšnodokli pilnā apmērā;

2) mazāka par tirgus vērtību un preču piegādātājam nav tiesību

atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā, un preču piegāde ir atbrīvota no

nodokļa saskaņā ar likuma 52.panta pirmo daļu;

3) lielāka par tirgus vērtību un preču piegādātājam vai pakalpojumu

sniedzējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā.

9. Preču piegādes brīdis ir brīdis, kad faktiski tiek veikta preču

piegāde, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņēmis preču saņēmējs ja

likuma 131.pantā pantā nav noteikts citādi.

10. Reģistrēts nodokļa maksātājs izraksta nodokļa rēķinu par veikto

darījumu ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā no darījuma brīža vai avansa

maksājuma saņemšanas brīža, ja likuma 131.pantā pantā nav noteikts citādi.

11. Par preču piegādi par atlīdzību neuzskata saimnieciskās darbības

vajadzībām paredzēto preču izmantošanu paraugu vai mazas vērtības dāvanu

veidā.

12. Mazas vērtības dāvana ir prece, kuru nodod bez atlīdzības un kuras

vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 14,23

EUR.

13. Par preču piegādi par atlīdzību neuzskata uzņēmuma pāreju

(mantas kopības vai tās daļas pāreju, kas izpaužas kā aktīvu un saistību

nodošana) cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā vai lietošanā, ja,

nododot aktīvus un saistības par atlīdzību vai bez tās vai ieguldot

kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai personālsabiedrības ieguldījumā

(kapitālā), uzņēmuma ieguvējs kļūst par atdevēja tiesību un saistību

pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un tiek turpināta saimnieciskā darbība,

kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības

likvidēšanu.

14. Ja šī metodiskā materiāla 13.punktā minētās uzņēmuma pārejas

rezultātā uzņēmuma ieguvējs nekļūst par atdevēja tiesību un saistību

pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un saimnieciskā darbība netiek turpināta,

aktīvu un saistību nodošana uzskatāma par atsevišķu preču piegādi vai

pakalpojumu sniegšanu (iegūtās tiesības un citi nemateriālie aktīvi), kas

apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

15. Ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja likumā nav noteikts

citādi.

5

16. Lai noteiktu, kā PVN piemērojams preču piegādei, ir jānosaka

preču piegādes vieta.

2. Preču piegāde iekšzemē

1. Preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu

nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu.

2. Ja preces nosūta vai transportē, preču piegādes vieta (arī preču

piegādei ES teritorijā) ir vieta, kur preces atrodas brīdī, kad sākas preču

nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

3. Ja preces nenosūta vai netransportē, preču piegādes vieta ir vieta,

kur preces atrodas to piegādes brīdī.

4. Ja preces, ko nosūtījis vai transportējis preču piegādātājs, preču

saņēmējs vai trešā persona, montē vai uzstāda preču piegādātājs vai trešā

persona viņa vārdā, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces montē vai

uzstāda.

5. Preču piegādē ir svarīgi noteikt, kurā brīdī tiek nodotas īpašuma

tiesības uz preci, un šo brīdi jāuzskata par preču piegādes darījuma brīdi, kā

arī šis brīdis ir vienāds gan pārdevējam gan pircējam:

1) ja preces līdz pircējam transportē pārdevējs (vai transporta

uzņēmums pārdevēja uzdevumā), tad īpašuma tiesības uz preci pāries tikai

tad, kad pircējs saņems preci no pārdevēja vai pārvadātāja.

2) ja preču transportēšanu nodrošina pircējs, tad piegādes brīdis būs

brīdis, kad prece nodota pārvadājumam.

3) PVN deklarācijā darījums ir uzrādams tajā taksācijas periodā, kad

veikta piegāde (ir nodotas īpašumtiesības) un izrakstīts nodokļa rēķins

(rēķins izrakstāms 15 dienu laikā no darījuma brīža).

6. Ar nodokli neapliek šādas preču piegādes:

1) pasta apmaksas zīmes, ko laiž apgrozībā un piegādā saskaņā ar

Pasta likumu;

2) cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes;

3) preču piegādes bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem, ko

veic sabiedriskā labuma organizācijas.

7. Ar nodokli neapliek preču piegādi, ja reģistrēts nodokļa maksātājs

par attiecīgajām precēm nav atskaitījis priekšnodokli un preces tika

iegādātas vai izmantotas likuma 52.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli

neapliekamo darījumu nodrošināšanai) vai valsts pārvaldes uzdevumu

veikšanai.

1.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A”, kuras saimnieciskā

darbība ir mēbeļu ražošana, 2013.gada augustā Latvijā reģistrētam nodokļa

maksātājam SIA „B” piegādāja 50 krēslus. Nodokļa rēķins par

6

piegādātajiem krēsliem izrakstīts 2013.gada 15.augustā. Izrakstītajā

nodokļa rēķinā SIA „A” šai preču piegādei piemēro PVN standartlikmi.

Minētais darījums jāuzrāda augusta PVN deklarācijā 40., 41.rindā,

aprēķinātais nodoklis 52.rindā, kā arī informācija par darījumu jāuzrāda

deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļā.

2.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs SIA „A” veic preču piegādi

iekšzemē citas ES dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam „B”.

Savukārt citas ES dalībvalsts reģistrētais nodokļa maksātājs „B” dod

uzdevumu šo preču pārdevējam no pārdevēja noliktavas preces transportēt

uz trešo valsti trešās valsts nodokļa maksātājam „C”.

Preču izvešanas muitas deklarācijā kā eksportētājs tiek norādīts citas

ES dalībvalsts reģistrētais nodokļa maksātājs „B”.

Pārdotām precēm par preču pārvadājumu ir noformēta viena

transporta pavadzīme (CMR), no Latvijas pārdevēja noliktavas uz trešo

valsti.

SIA „A” dokumentāri var pamatot, ka tās pārdotā prece citas ES

dalībvalstī reģistrētam nodokļa maksātājam „B” ir izvesta no ES teritorijas

uz trešo valsti (noformēta eksporta deklarācija).

SIA „A” ir tiesības preču piegādei piemērot PVN 0% likmi, uzrādot

darījuma vērtību PVN deklarācijas 48.1rindā.

3.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” noslēdz līgumu ar

Krievijā reģistrētu uzņēmumu „C” par mēbeļu piegādi.

Saskaņā ar līgumu, SIA „A” mēbeles no Latvijas pa dzelzceļu

jānosūta Lietuvas uzņēmumam „B” (Lietuvas PVN maksātājam).

Samaksu par nosūtītām mēbelēm SIA „A” saņem no Krievijas

uzņēmuma „C” (preču pircēja), bet mēbeles nosūta Lietuvas uzņēmumam.

SIA „A” izraksta nodokļa rēķinu Krievijas uzņēmumam „C”, kura

uzdevumā mēbeles tiks nosūtītas uz Lietuvu.

Mēbeļu piegādes vieta Latvija un darījumam tiek piemērota nodokļa

standartlikme par mēbeļu piegādi iekšzemē.

Minētais darījums jāuzrāda SIA „A” PVN deklarācijas 40., 41.rindā,



4.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” noslēdz konsignācijas

līgumu, kur ir atrunāti visi nosacījumi ar Latvijā reģistrētu nodokļa

maksātāju SIA „B” par preču piegādi uz realizāciju. Preču piegāde notiek

2013.gada augustā. SIA „A” PVN taksācijas periods ir viens mēnesis.

7

Preču piegādei uz realizāciju PVN jāpiemēro likumā vispārēji

noteiktajā kārtībā.

Nodokļa rēķins par preču piegādi ir jāizraksta piecpadsmit dienu

laikā par visām nodotajām precēm neatkarīgi no tā, cik preču attiecīgajā

taksācijas periodā SIA „B” realizēs.

SIA „A” PVN ir jāaprēķina par to taksācijas periodu, kad ir veikta

preču piegāde (augusta mēnesī) un nodoklis jāiemaksā valsts budžetā 20

dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, t.i., līdz 20.septembrim.

Minētais darījums jāuzrāda SIA „A” augusta PVN deklarācijas 40.,

41.(42.)rindā, aprēķinātais nodoklis 52.(53.)rindā, kā arī informācija par

darījumu jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļā.

5.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs SIA „A” daļu iegādāto preču,

kas bija paredzētas ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, nodod bez

atlīdzības (ziedo) labdarības nolūkos sabiedriskai organizācijai.

Par precēm, kas tiek ziedotas, to iegādes brīdī bija atskaitīts

priekšnodoklis, jo tās bija paredzētas izmantot apliekamu darījumu

nodrošināšanai.

Nododot šīs preces labdarības nolūkos, SIA „A” likuma izpratnē veiks

apliekamo darījumu, preču piegādi par atlīdzību (metodiskā materiāla otrās

nodaļas trešais punkts).

SIA „A” par minēto preču piegādi ir jāaprēķina PVN, piemērojot

darījumam PVN standartlikmi (samazināto likmi). Iepriekš atskaitītā

priekšnodokļa korekcija nav jāveic.

Minētais darījums jāuzrāda PVN deklarācijas 40., 41(42).rindā,

aprēķinātais nodoklis 52(53.)rindā, kā arī informācija par darījumu

jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļā.

8. Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai

norunu saistītas grupas vai to pārstāvji līdz tam taksācijas periodam sekojošā

mēneša 15.datumam, kad ir pārsniegts 50 000 EUR slieksnis, iesniedz VID

iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā.

6.piemērs

Fiziskās personas (saimnieciskās darbības veicēja), nereģistrēta VID

PVN maksātāju reģistrā, veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu vērtība

iepriekšējo 12 mēnešu laikā 2014.gada 31.janvārī sastāda 60 000 EUR.

Fiziskai personai līdz 2014.gada 15.februārim jāreģistrējas VID PVN

maksātāju reģistrā, iesniedzot iesniegumu VID reģistrācijai VID PVN

maksātāju reģistrā un aprēķinātais PVN no pārsnieguma summas jāiemaksā

valsts budžetā līdz 2014.gada 20.februārim.

8

Aprēķinātais PVN no pārsnieguma summas 10 000 EUR ir 1 735,54

EUR (10 000 : 1.21 x 0,21) (nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā).

Aprēķināto PVN fiziskā persona (saimnieciskās darbības veicēja) iemaksā

budžetā un VID iesniedz aprēķinu par PVN samaksu.

7.piemērs

Biedrība „Pakāpieni”, nereģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā, veic

darbību, kurai nav saimnieciskās darbības un peļņas gūšanas raksturs, kā

arī saimniecisko darbību. Saimnieciskās darbības ietvaros 2014.gada

janvārī piegādā pamatlīdzekli par 65 000 EUR.

Biedrība šādu preču piegādi veic vienu reizi 12 mēnešu laikā.

Turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt ar nodokli apliekamus

darījumus.

Biedrība „Pakāpieni” aprēķina nodokli no pārsnieguma summas

15 000 EUR (15 000 : 1,21 x 0,21) un aprēķināto nodokli 2 603,31 EUR

(nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā) iemaksā valsts budžetā līdz

2014.gada 20.februārim un VID iesniedz aprēķinu par PVN samaksu.

8.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs SIA „A” nodod bez atlīdzības

uzņēmuma datoru savam darbiniekam.

Datora atlikusi vērtība 200 EUR. Par minētā datora iegādi SIA „A”

atskaitīts priekšnodoklis.

Minētais darījums uzskatāms par preču piegādi par atlīdzību.

PVN = 200 EUR x 21% = 42 EUR

SIA „A” darījuma vērtība 200 EUR ir jāuzrāda PVN deklarācija 40.,

41.rindā, aprēķinātais nodoklis 42 EUR jāuzrāda 52.rindā, kā arī

informācija par darījumu jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata

III daļā.

9. Tirgus vērtība ir atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem, kas

attiecīgo preču vai pakalpojumu saņēmējam piegādes brīdī godīgas

konkurences apstākļos būtu jāmaksā citam piegādātājam, kurš nav uzskatāms

par saistītu personu likuma „Par nodokļiem un nodevām” izpratnē.

3. Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā

1. Preču iegāde ES teritorijā ir tiesību iegūšana rīkoties ar lietu kā

īpašniekam, ja šīs lietas nosūtīšanu vai transportēšanu no vienas dalībvalsts

uz citu dalībvalsti veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā

persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā.

2. Ja preču iegādi ES teritorijā veic nereģistrēts nodokļa maksātājs, tas

nodokli neaprēķina. Šī kārtība ir piemērojama līdz brīdim, kad nereģistrētā

9

nodokļa maksātāja preču iegādes kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā

kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 EUR.

3. Ja preču iegādi ES teritorijā veic juridiska persona, kas nav nodokļa

maksātājs, un šīs preces paredzētas šīs juridiskās personas darbībām vai

darījumiem, kuros tā iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu

pildīšanā, tad par preču iegādi ES teritorijā tā PVN neaprēķina.

Šī kārtība ir piemērojama līdz brīdim, kad juridiskās personas, kas nav

nodokļa maksātājas, preču iegādes ES teritorijā kopējā vērtība bez nodokļa

kārtējā kalendāra gadā nav sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 EUR.

1.piemērs

Latvijā reģistrēta publiska persona (nav nodokļa maksātāja), kura

saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tai deleģētus valsts

pārvaldes uzdevumus, no Vācijā reģistrēta nodokļa maksātāja iegādājas

datorus 9 000 EUR vērtībā. Iegādātos datorus publiskā persona izmantos

tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai. Kalendārajā gadā

citas preču iegādes ES teritorijā netiek veiktas.

Tā kā publiskā persona, kas nav nodokļa maksātāja, iegādātos datorus

izmantos tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai un to

vērtība kalendārajā gadā nepārsniedz 10 000 EUR, PVN par šo preču iegādi

tā neaprēķina.

4. Par preču iegādi ES teritorijā neuzskata preču nosūtīšanu Latvijā uz

laiku līdz 24 mēnešiem (piemēram, šo preču izstādīšanai, pārstrādāšanai, u.c.

darbībām). Šī norma nav piemērojama, ja persona ievedusi iekšzemē preces

šo preču pārstrādei, apstrādei vai remontam uz laiku, kas nav ilgāks par 24

mēnešiem, un pēc minēto pakalpojumu saņemšanas tās neizved uz valsti, no

kuras šīs preces tika ievestas.

5.Veicot šī metodiskā materiāla 3.nodaļas 3.punktā minēto preču

pārvietošanu, reģistrēts nodokļa maksātājs nodrošina detalizētu šādu preču

grāmatvedības uzskaiti, lai nodokļu administrācija varētu izsekot šo preču

kustībai.

6. Par preču iegādi ES teritorijā neuzskata tādu preču saņemšanu

muitas noliktavās vai brīvajās zonās, kurām citā ES dalībvalstī uzsākta

eksporta procedūra.

7. Ja veikta preču iegāde ES teritorijā, preču iegādes vieta ir tā

dalībvalsts, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas preču nosūtīšana vai

transportēšana preču saņēmējam.

8. Preču iegāde ES teritorijā vieta ir iekšzeme, ja reģistrēts nodokļa

maksātājs, veicot preču iegādi ES teritorijā, ir uzrādījis darījuma brīdī derīgu

VID PVN maksātāja reģistrācijas numuru, ja vien reģistrēts nodokļa

maksātājs, kurš ir veicis šo iegādi, nepierāda, ka nodoklis ir piemērots tajā

dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana.

10

9. Šī metodiskā materiāla 3.nodaļas 8.punktu nepiemēro un uzskata, ka

nodoklis ir piemērots saskaņā ar šī metodiskā materiāla 3.nodaļas 7.punktu

tajā dalībvalstī, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana, ja:

1) reģistrēts nodokļa maksātājs ir veicis preču iegādi ES teritorijā no

citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja ar nolūku piegādāt šīs preces

galasaņēmējam tās dalībvalsts teritorijā, kas saskaņā ar šī metodiskā

materiāla trešās nodaļas septīto punktu ir uzskatāma par vietu, kur veikta šo

preču iegāde ES teritorijā;

2) preču galasaņēmējs ir šī metodiskā materiāla 3.nodaļas 7.punktā

minētās dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs un ir atbildīgs par nodokļa

samaksu savas valsts budžetā kā šo preču saņēmējs;

3) reģistrēts nodokļa maksātājs šī metodiskā materiāla 3.nodaļas

7.punktā minēto preču piegādi ir norādījis ar īpašu atzīmi pārskatā par preču

piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem ES teritorijā.

10. Preču iegādes ES teritorijā ar nodokli apliekamā vērtība ir

atlīdzība par iegādātajām precēm vai, ja preču iegāde ES teritorijā veikta

preču iegādei par atlīdzību pielīdzināmiem darījumiem, attiecīgo preču vai

līdzīgu preču iegādes vērtība, vai, ja nav iegādes vērtības, preču ražošanas

pašizmaksa, ko nosaka piegādes brīdī.

11. Nodokli par preču iegādi ES teritorijā norāda tā taksācijas perioda

PVN deklarācijā, kad faktiski ir veikta preču iegāde ES teritorijā, bet ne

vēlāk par brīdi, kad preces ir saņemtas un saskaņā ar likuma prasībām jābūt

izrakstītam nodokļa rēķinam.

12. Ar nodokli neapliek tādu preču iegādi ES teritorijā, kuru piegādei

iekšzemē būtu piemērojams atbrīvojums saskaņā ar likuma 52.pantu.

2.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” iegādājas preces

Igaunijā no Igaunijas reģistrēta nodokļa maksātāja un izved tās uz Latviju.

Preču iegādes ES teritorijā vieta ir Latvija.

Iegādāto preču vērtība SIA „A” jānorāda PVN deklarācijas -

50.rindā, aprēķinātais nodoklis 55.(56.)rindā, priekšnodoklis 64.rindā, kā

arī informācija par darījumu jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1

pārskata II daļā.

Ja iegādātās preces paredzēts izmantot ar PVN neapliekamiem

darījumiem, tad aprēķinātais nodoklis papildus uzrādāms arī deklarācijas

66.rindā.

3.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” ir noslēdzis līgumu ar

Lietuvā reģistrētu nodokļa maksātāju uzņēmumu „B” par preču iegādi.

Līgumā ir paredzēts, ka preces tiks piegādātas tieši no Igaunijā reģistrēta

11

nodokļu maksātāja „C”, par ko jau iepriekš Lietuvas uzņēmums „B” ir

vienojies ar Igaunijas uzņēmumu „C”.

Šajā gadījumā Latvijas uzņēmums „A” piedalās darījumā kā preču

galasaņēmējs un par preču iegādi ES teritorijā no Lietuvas uzņēmuma „B”

aprēķina PVN un darījuma vērtību uzrāda PVN deklarācijas 50.rindā,

aprēķināto nodokli 55.(56.) un 64.rindā, kā arī informācija par darījumu

jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II daļā.


darījumiem, tad aprēķinātais nodoklis papildus uzrādāms arī deklarācijas

66.rindā.

13. Preces, ko nosūtījis vai transportējis preču piegādātājs, preču

saņēmējs vai trešā persona, montē vai uzstāda preču piegādātājs vai trešā

persona viņa vārdā, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces montē vai

uzstāda.

14. Darījuma brīdis preču iegādei ar montāžu ir brīdis, kad pabeigta

iekārtas montāža vai uzstādīšana vai veikts avansa maksājums.

4.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļu maksātājs SIA „A” iegādājas ražošanas

iekārtu no Vācijas reģistrēta nodokļa maksātāja uzņēmuma „B”. Līgumā ir

paredzēts, ka Vācijas uzņēmums „B” šo iekārtu arī uzstādīs Latvijas

teritorijā.

SIA „A” uz Vācijas uzņēmuma „B” izrakstītā nodokļa rēķina pamata

aprēķina PVN. Darījuma vērtību SIA „A” uzrāda PVN deklarācijas

50.rindā, aprēķināto nodokli deklarācijas 55.(56.) un 64.rindā, kā arī

informācija par darījumu jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I

daļā.


darījumiem, tad aprēķinātais PVN papildus uzrādāms arī deklarācijas

66.rindā.

5.piemērs Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs SIA „A” veicis preču iegādi ES

teritorijā no Polijas reģistrēta nodokļa maksātāja „B” nolūkā piegādāt šīs

preces galasaņēmējam Lietuvā reģistrētam nodokļa maksātājam „C”. Par

šādu darījuma veikšanas kārtību ir vienojušās visas trīs darījumā iesaistītās

puses.

Darījumā ir iesaistītas trīs dažādu ES (Polijas, Latvijas un Lietuvas)

personas un katra ir reģistrēts nodokļa maksātājs savā dalībvalstī.

Preces tiek transportētas no nodokļa maksātāja „B” dalībvalsts

Polijas uz Lietuvu galasaņēmējam „C”. Preču iegādes ES teritorijā vieta ir

Lietuva.

12

SIA „A” kā starpniekam savā PVN deklarācijā nav jāuzrāda preču

iegāde ES teritorijā no Polijā reģistrēta nodokļa maksātāja „B”.

SIA „A” PVN deklarācijas 48.2rindā uzrāda preču piegādi uz Lietuvu

tur reģistrētam nodokļa maksātājam „C”, kā arī informācija par darījumu

jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 2 pārskatā šo darījumu atzīmējot ar

kodu „S”.

6.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” nopirka preces Polijā.

Polijas pārdevējs uzņēmums „B”, kas ir Polijas reģistrēts nodokļa

maksātājs, pēc Latvijas SIA „A” lūguma nosūta šīs preces Latvijas klientam

uz Vāciju. Preču galasaņēmējs Vācijā nav PVN maksātājs. SIA „A” nav

reģistrēta Vācijā kā nodokļa maksātājs.

SIA „A” maksā PVN par preču iegādi ES teritorijā Latvijā, jo tā bija

uzrādījusi Polijas pārdevējam uzņēmumam „B” Latvijas PVN maksātāja

numuru.

Minētais darījums jāuzrāda SIA „A” PVN deklarācijas 50.rindā,

aprēķinātais nodoklis 55.(56.) rindā, priekšnodoklis 64.rindā, kā arī

informācija par darījumu jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II

daļā.

Tā kā preču piegāde veikta citas dalībvalsts nereģistrētam nodokļa

maksātājam, tad SIA „A” nav tiesības veikt priekšnodokļa atskaitīšanu. Līdz

ar to papildus ir aizpildāma arī PVN deklarācijas 66.rinda.

Preču piegāde PVN deklarācijā nav uzrādāma.

Bez tam SIA „A” ir jāvēršas Vācijas nodokļu administrācijā, lai

noskaidrotu, vai preču piegādes veikšanai Vācijas klientam tai nebūtu

jāreģistrējas Vācijā kā PVN maksātājam.

7.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” preces iepērk Vācijā no

reģistrēta nodokļa maksātāja uzņēmuma „B” un Vācijā veic šo preču

piegādi Vācijā reģistrētam nodokļa maksātājam uzņēmumam „C”, neievedot

preces Latvijā.

SIA „A” neveic preču iegādi ES teritorijā. Veicot piegādi

uzņēmumam „C”, preču piegādes vieta ir Vācija un šai preču piegādei PVN

piemērojams atbilstoši Vācijas likumdošanai PVN jomā.

SIA „A”, iepērkot preces Vācijā, ir jāinformē darījuma partneris

uzņēmums „B” (preču piegādātājs), ka preces netiks izvestas no Vācijas, t.i.,

netiks veikta preču piegāde ES teritorijā.

8.piemērs

Fiskālais pārstāvis veic preču iegādi ES teritorijā. Preces tiek

iegādātās ar nolūku tās eksportēt un tiek novietotas muitas noliktavā.

13

Preču iegādei ES teritorijā piemēro PVN 0 % likmi saskaņā ar likuma

44.pantu un uzrāda to PVN 6 pārskata I daļā.

15. Juridisko personu, kas nav nodokļa maksātājs, uzskata par nodokļa

maksātāju, ja tā veic preču iegādi ES teritorijā.

16. Nereģistrētam nodokļa maksātājam ir jāreģistrējas VID, ja

iegādāto preču ES teritorijā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā

sasniedz vai pārsniedz 10 000 EUR. Reģistrācijas iesniegums ir jāiesniedz

līdz tā taksācijas perioda pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko

taksācijas periodam, kurā ir sasniegts minētais slieksnis.

17. Iepriekš minēto normu ir tiesības nepiemērot, ja pēc vienas preču

iegādes ES teritorijā, ar kuru sasniegts vai pārsniegts reģistrācijas slieksnis

— 10 000 EUR —, nākamajā kalendāra gadā nav paredzēts veikt citas preču

iegādes ES teritorijā, kuru kopējā vērtība pārsniegtu 10 000 EUR. Šajā

gadījumā jāiemaksā nodoklis valsts budžetā 20 dienu laikā no tā kalendāra

mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.

18. Preču iegādes ES teritorijā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība

par iegādātajām precēm. Ja nodokli iemaksā budžetā pēc likumā noteiktā

reģistrācijas sliekšņa – 10 000 euro sasniegšanas, tad ar nodokli ir apliekama

preču vērtība bez nodokļa, kas pārsniedz minēto slieksni. Aprēķinātā nodokļa

summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.

19. Preču iegādes summa EUR 10 000 slieksnis veidojas no visām

saņemto preču iegādes ES summām, izņemot jaunu transportlīdzekļu iegādes

un akcīzes preču iegādes summas.

9.piemērs

Biedrība „Apeirons”, nereģistrēts nodokļa maksātājs, veic darbību,

kurai nav saimnieciskās darbības un peļņas gūšanas raksturs, kā arī

saimniecisko darbību. Biedrība „Apeirons” darbībai, kas netiek veikta

saimnieciskās darbības ietvaros, no Somijā reģistrēta nodokļa maksātāja

uzņēmuma „B” 2014.gada janvārī iegādājas futbola inventāru (vērtība

13 000 EUR + Somijas PVN 2 400 EUR). Nākamajā kalendāra gadā nav

paredzēts veikt citas preču iegādes ES teritorijā, kuru kopējā vērtība

pārsniegtu 10 000 EUR.

Biedrība „Apeirons” par veikto futbola inventāra iegādi no Somijas

uzņēmuma „B” ir jāaprēķina un jāiemaksā Latvijas valsts budžetā PVN

520,66 EUR no pārsnieguma summas 3 000 EUR (3 000 : 1,21 x 0,21),

iesniedzot PVN aprēķinu.

Biedrībai „Apeirons” ir tiesības samaksāt aprēķināto PVN līdz

20.februārim un nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā.

14

10.piemērs

Nereģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” 2014.gada janvārī saņem

preces no Vācijā reģistrēta nodokļa maksātāja (vērtība 8 000 EUR + Vācijas

PVN 950 EUR). 2014.gada februārī šī persona saņem preces no Nīderlandes

reģistrēta nodokļa maksātāja ( vērtība 7 500 EUR + Nīderlandes PVN 1 575

EUR) .

Ņemot vērā to, ka minētā persona augustā, saņemot preces no

Nīderlandes reģistrēta nodokļa maksātāja, pārsniedz 10 000 EUR robežu, tā

30 dienu laikā reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un par veikto ar

nodokli apliekamo preču iegādes kopējās vērtības pārsnieguma summu 5

500 EUR, aprēķina PVN, iekļaujot PVN darījuma vērtībā (5 500 EUR

(pārsnieguma summa) : 1,21 X 0,21 = 954,54 EUR (aprēķinātais nodoklis)).

4. Īpašie nodokļa piemērošanas režīmi

4.1. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms darījumiem ar lietotām

mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām

1. Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu

tirgotājs (turpmāk — tirgotājs) ir tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo nodokļa

piemērošanas režīmu vai vispārīgo nodokļa piemērošanas kārtību darījumos

ar Ministru kabineta noteiktajām precēm, kuras uzskata par lietotām mantām,

mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām.

2. Par lietotām mantām ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kas ir

lietotas un derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem

vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai

senlietas.

3. Tirgotājam ir jābūt reģistrētam nodokļa maksātājam, kura

saimnieciskā darbība ir lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu

un senlietu pirkšana vai importēšana, lai tās pārdotu, neatkarīgi no tā, vai tas

rīkojas savās vai citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu

vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību.

4. Piemērojot īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, ar nodokli apliek

starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par

pircējam piegādātajām lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju

priekšmetiem vai senlietām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par

aprēķinātā nodokļa vērtību.

5. Pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai

saņems no pircēja vai trešās personas par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu

tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī

papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas,

transporta un apdrošināšanas izmaksas).

15

6. Iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai

samaksās pārdevējam vai mākslas darba autoram, vai autortiesību

pārņēmējam par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas,

nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus

(piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un

apdrošināšanas izmaksas).

1.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” iegādājās lietotu

motociklu no fiziskās personas Lietuvā par 2 000 EUR. Motociklam ir atrasts

klients – fiziska persona un noslēgts pārdošanas līgums par 2 200 EUR.

SIA „A” ir izvēlējusies piemērot īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.

Motocikla pārdošanas ar PVN apliekamā vērtība ir (2 200 EUR –

2 000 EUR) : 1,21= 165,29 EUR

Aprēķinātais PVN ir 165,29 EUR x 21% = 34,71 EUR.

2.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” savu apliekamu

darījumu nodrošināšanai, par kuru PVN ir tiesības atskaitīt 100 % apmērā,

Vācijā iegādājās lietotu automašīnu no Vācijas reģistrēta nodokļa

maksātāja, kurš tās piegādei ir piemērojis vispārīgo PVN piemērošanas

kārtību. Lietotas automašīnas transportēšanu no Vācijas uz Latviju

nodrošināja trešā persona. Nodokļa maksātājs „A” veica ar nodokli

apliekamu darījumu par atlīdzību, t.i., preču iegādi ES teritorijā.

SIA „A” ir pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā nodokli,

piemērojot šim darījumam standartlikmi.

Lietotas automašīnas iegādes ES teritorijā vērtību SIA „A” jāuzrāda

attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijas 50.rindā, aprēķināto nodokli

55.rindā, priekšnodokli 64.rindā, kā arī informācija par darījumu jāuzrāda

deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II daļā.

Tātad, pārdodot šo automašīnu, PVN ir piemērojams tikai vispārīgajā

kārtībā.

4.2. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms kokmateriālu piegādēm un ar to

saistītiem pakalpojumiem

1. Īpašo nodokļa piemērošanas režīmu piemēro šādu kokmateriālu

piegādei: nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai nesagarumoti, mizoti vai

nemizoti, garenvirzienā sašķelti vai nesašķelti apaļkoki, kuri sastāv no viena

elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu

metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem, un ar minēto

kokmateriālu saistītiem pakalpojumiem:

16

1) ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi (tai skaitā

ciršanas tiesību piešķiršana, platību stigošana meža zemē un cirsmu

parauglaukuma ierīkošana, augoša koka un apaļkoka uzmērīšana, vērtēšana,

nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana);

2) kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi (tai skaitā

zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana,

žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana);

3) kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana;

4) kokmateriālu ķīmiskās apstrādes pakalpojumi (tai skaitā

kokmateriālu antiseptēšana);

5) kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana

un glabāšana;

6) ar kokmateriālu piegādi saistītie tirgus izpētes (mārketinga) un

starpniecības pakalpojumi.

2. Nodokli par minēto kokmateriālu piegādi un ar to saistītiem

pakalpojumiem, kas veikti iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu

saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti

nodokļa maksātāji.

1.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” piegādā kokmateriālus

Latvijā reģistrētam nodokļa maksātājam SIA „B” vērtībā par 10 000 EUR.

Saņemtie kokmateriāli paredzēti preču saņēmēja apliekamo darījumu

nodrošināšanai.

SIA „A” (preču piegādātājs):

izraksta preču saņēmējam PVN rēķinu, kurā norāda piegādāto

preču vērtību bez PVN 10 000 EUR;

iekļauj savā PVN deklarācijā 40. un 41.1rindā, norādot kopējo

vērtību taksācijas periodā veiktajām kokmateriālu piegādēm 10 000 EUR, kā

arī deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļā, atsevišķi norādot katru

nodokļa rēķinu, tai skaitā arī gadījumā, kad nodokļa rēķinā norādītā

darījuma vērtība bez nodokļa nepārsniedz 10 000 EUR.

Aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļas 5.aili, PVN

summu tajā neuzrāda.

SIA „B” (preču saņēmējs):

samaksā preču piegādātājam PVN rēķinā norādīto preču vērtību

10 000 EUR;

aprēķina atbilstošu PVN summu no PVN rēķinā norādītās darījuma

vērtības, piemērojot PVN. Aprēķinātais PVN ir 2100 EUR (t.i., 10 000 EUR

x 21%);

iekļauj aprēķināto PVN summu savā PVN deklarācijā 52.rindā un

62.rindā.

17

Informācija par darījumu jāuzrāda arī deklarācijas pielikuma PVN 1

pārskata I daļā.

PVN 1 pārskata I daļā atsevišķi ir jānorāda katrs nodokļa rēķins, uz

kura pamata maksā PVN par precēm, kuriem piemēro īpašo nodokļa

piemērošanas režīmu, arī gadījumā, kad nodokļa rēķinā norādītā darījuma

vērtība bez nodokļa nepārsniedz 10 000 EUR.

PVN 1 pārskata I daļā ir jānorāda darījuma veida kods „R1”.

2.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” sniedz kokmateriālu

transportēšanas pakalpojumus Latvijas reģistrētam nodokļu maksātajam

„B”, nodrošinot kokmateriālu transportēšanu no Latvijas uz Poliju (citu ES

dalībvalsti). SIA „A” sniegtie pakalpojumi ir apliekami, piemērojot PVN

standartlikmi, nepiemērojot īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.

Minētais darījums jāuzrāda SIA „A” PVN deklarācijas 41.rindā,



4.3. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms metāllūžņu piegādei un ar to

saistītiem pakalpojumiem

1. Īpašo nodokļa piemērošanas režīmu metāllūžņu piegādei un ar to

saistītiem pakalpojumiem piemēro šādu metāllūžņu piegādei:

melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumi un lūžņi,

kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā rūpniecībā, celtniecībā,

lauksaimniecībā vai citās jomās, kā arī sadzīvē;

metāla izstrādājumi vai to daļas, kas nav izmantojamas

paredzētajam mērķim lūzumu, griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ;

dažādu veidu nolietoti un atkārtoti neizmantojami transportlīdzekļi

vai to daļas, tai skaitā automašīnu vraki;

elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;

baterijas un akumulatori.

2. Nodokli šī metodiskā materiāla 4.3.nodaļas 1.punktā minēto

metāllūžņu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā metāllūžņu

saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

metāllūžņu piegādātājs un metāllūžņu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa

maksātāji;

metāllūžņu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu

iepirkšanai Latvijas Republikā vai, ja šādas licences nav, ir atļauja A vai

B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai atkritumu savākšanas,

pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauja.

18

3. Metāllūžņu piegādātāji, reģistrēti nodokļa maksātāji, kas iekšzemē

pārdod nolietotus un atkārtoti neizmantojamus autokatalizatorus, lietotus

svina akumulatorus, baterijas, lietotas metāla konstrukcijas, lietotas metāla

mucas, lietotus elektromotorus (izgatavotus no metāla) u.c. metālu

izstrādājumus, kas nav izmantojami paredzētajam mērķim lūzumu,

griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ, kā arī dažādu veidu nolietotus un

atkārtoti neizmantojamus transportlīdzekļus, vai to daļas un iekšzemē sniedz

ar to piegādi saistītus pakalpojumus otram reģistrētam nodokļa maksātājam,

kuram ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas

Republikā, piemēro īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.

4. Metāllūžņu piegādātājs vai ar metāllūžņu piegādi saistīta

pakalpojuma sniedzējs izraksta metāllūžņu saņēmējam vai pakalpojuma

saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto metāllūžņu vērtību norāda bez

nodokļa.

5. Metāllūžņu saņēmējs vai ar metāllūžņu piegādi saistīta pakalpojuma

saņēmējs samaksā metāllūžņu piegādātājam vai pakalpojuma sniedzējam

nodokļa rēķinā norādīto metāllūžņu vērtību.

1.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” piegādā automašīnu

vērtībā 1 000 EUR sadalīšanai citam Latvijas reģistrētam nodokļa

maksātājam SIA „B”, kuram ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu

iepirkšanai Latvijas Republikā.

SIA „A” ir tiesības piemērot īpašo nodokļa piemērošanas režīmu

metāllūžņu piegādei saskaņā ar likuma 143.pantā noteikto, jo:

metāllūžņu piegādātājs (SIA „A”) un metāllūžņu saņēmējs

(SIA”B”) ir reģistrēti nodokļa maksātāji;

metāllūžņu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu

iepirkšanai Latvijas Republikā;

automašīna ir nolietota un nav atkārtoti izmantojama.

SIA „A” (preču piegādātājs):

izraksta preču saņēmējam PVN rēķinu, kurā norāda piegādāto

preču vērtību bez PVN 1 000 EUR;

darījuma vērtību 1 000 EUR norāda PVN deklarācijas 40 un

41.1rindā un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata III

daļā;

aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļas 5.aili,

PVN summu tajā neuzrāda.

SIA „B” (preču saņēmējs):

samaksā preču piegādātājam PVN rēķinā norādīto preču vērtību

1 000 EUR;

19

no rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina PVN 21% apmērā

(t.i., 1 000 EUR x 21%=210 EUR);

uzrāda aprēķināto PVN summu 210 EUR PVN deklarācijas

52.rindā un 62.rindā, kā arī informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN

1 pārskata I daļā;

aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļas 3.aili,

norāda darījuma veida kodu „R2”.

2.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A”, pārdod nolietotas un

atkārtoti neizmantojamas autodaļas, kas nav uzskatāmas par metāllūžņiem,

t.i., pilnīgi vai daļēji nav izgatavotas no metāla (piemēram, keramikas

autokatalizatori, kas nesatur metālu), sadalei citam Latvijas reģistrētam

nodokļa maksātājam SIA „B”, kuram ir licence metālu atgriezumu un

metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā.

Šādam darījumam īpašo 143.pantā noteikto nodokļa piemērošanas

režīmu nepiemēro un PVN par minēto darījumu (preču piegādi) ir

maksājams likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

4.4. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms lauksaimniekiem

1. Lauksaimnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kura nodarbojas ar

lauksaimniecības kultūru, lopkopības un zivsaimniecības produkcijas

(turpmāk — lauksaimniecības produkcija) ražošanu, kura nav reģistrēts

nodokļa maksātājs un uz kuru attiecas likumā noteiktais nodokļa

piemērošanas režīms.

2. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs ir reģistrēts nodokļa

maksātājs, kurš veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas

pirmapstrādi vai pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības

produkciju.

3. Lauksaimnieks saņem kompensāciju, nododot lauksaimniecības

produkcijas pārstrādātājam paša ražotu neapstrādātu lauksaimniecības

produkciju, piemēram, par pienu (nevis par biezpienu vai krējumu), lopiem

(dzīviem vai kautķermeņiem), graudiem (nevis miltiem).

4. Kompensācija par PVN, ko lauksaimnieks samaksājis, iegādājoties

preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas

pārstrādātājam nodošanai paredzētās lauksaimniecības produkcijas ražošanas

nodrošināšanai, ir 14 % apmērā no piegādātās lauksaimniecības produkcijas

vērtības.

5. Kompensāciju izmaksā arī šādi reģistrēti nodokļa maksātāji, ja tie

ievēro lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam šī metodiskā materiāla

4.4.nodaļas 8., 9. un 11.punktā noteiktos nosacījumus:

atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības;

20

Lauku atbalsta dienests, kas iepērk no lauksaimnieka paša ražotu

neapstrādātu lauksaimniecības produkciju intervences uzkrājumu veidošanai.

6. Kompensāciju saņem arī atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu

kooperatīvā sabiedrība, ja tā:

nav reģistrēts nodokļa maksātājs;

saņemto kompensāciju pilnā apmērā izmaksā lauksaimniekam.

7. Lai lauksaimnieks varētu saņemt kompensāciju, tas iesniedz

konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam apliecinājumu, ka

lauksaimnieks nav reģistrēts nodokļa maksātājs un ka tam ir tiesības saņemt

kompensāciju saskaņā ar likuma 135.pantu.

8. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs līdz pēctaksācijas gada

1.februārim iesniedz VID pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā

lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.

9. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs savā nodokļa

deklarācijā par taksācijas periodu samazina valsts budžetā maksājamo

nodokļa summu par lauksaimniekam izmaksātās kompensācijas summu.

10. Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs iepērk no

lauksaimnieka lauksaimniecības produkciju par vērtību (bez kompensācijas),

kas ir augstāka vai zemāka par tādu piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta

analoga produkcija no reģistrēta nodokļa maksātāja, tas zaudē šī metodiskā

materiāla 4.4.nodaļas 9.punktā noteiktās tiesības.

11. Kompensāciju saskaņā ar likuma 135.pantu nav tiesību saņemt, ja:

lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam nodod iepirktus vai

pārstrādātus produktus vai savāktus savvaļā augošus augu valsts produktus

vai sēnes, vai nozvejotus vai nomedītus dzīvnieku valsts produktus, kuri

nav iegūti lauksaimniecības produkcijas ražošanas rezultātā;

lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs neveic vai nenodrošina

no lauksaimnieka iepirktās produkcijas pārstrādi, bet izmanto to

tirdzniecībai.

1.piemērs

Kooperatīvā sabiedrība „Klēts”, reģistrēts nodokļa maksātājs, iepērk

no zemnieku saimniecības „Lapiņas” (ir apliecinājums, ka zemnieku

saimniecība „Lapiņas” nav reģistrēts nodokļa maksātājs) graudus un veic to

pirmapstrādi (kaltēšanu), kas atbilst lauksaimniecības produkcijas

pārstrādes uzņēmuma statusam.

Kooperatīvā sabiedrība „Klēts” (preču saņēmējs):

izmaksā zemnieku saimniecībai „Lapiņas” kompensāciju 14 %

apmērā no piegādātās produkcijas vērtības;

izmaksāto kompensācijas summu norāda PVN deklarācijas 65.rindā

un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata I daļā;

21

aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļas 3.aili

uzrāda darījuma veida kodu „K”, ja kopējā vērtība bez nodokļa ir 1 430

EUR vai vairāk.

2.piemērs

Pašnodarbināta persona nodod medu tirdzniecības uzņēmumam SIA

„A”, reģistrētam nodokļa maksātājam tālākai realizācijai

mazumtirdzniecībā galapatērētājam.

Šādam darījumam īpašo 135.pantā noteikto nodokļa režīmu

nepiemēro, jo neizpildās likuma noteiktie nosacījumi. Līdz ar to

pašnodarbināta persona nav tiesīga saņemt kompensāciju 14% apmērā par

minēto darījumu.

3.piemērs

Kooperatīvā sabiedrība „Klēts”, reģistrēts nodokļa maksātājs, iepērk

no zemnieku saimniecības „Lapiņas” (ir apliecinājums, ka zemnieku

saimniecības „Lapiņas” nav reģistrēts nodokļa maksātājs) graudus un veic

to pirmapstrādi (piemēram, kaltēšanu), kas atbilst lauksaimniecības

produkcijas pārstrādes uzņēmuma statusam.

2013.gada augustā zemnieku saimniecības „Lapiņas” piegādātās

lauksaimniecības produkcijas vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniedz

50 000 EUR.

Zemnieku saimniecība „Lapiņas” reģistrējas VID PVN maksātāju

reģistrā un turpmāk savām graudu piegādēm piemēro PVN vispārējā

kārtībā.

Zemnieku saimniecība „Lapiņas” (preču piegādātājs):

paziņo preču saņēmējam kooperatīvajai sabiedrībai „Klēts”, ka ir

reģistrējusies VID PVN maksātāju reģistrā;

preču piegādēm piemēro PVN standartlikmi.

Kooperatīvā sabiedrība „Klēts” (preču saņēmējs):

no brīža, kad zemnieku saimniecība „Lapiņas” tiek reģistrēta VID

PVN maksātāju reģistrā, pārtrauc izmaksāt kompensāciju 14 % apmērā no

piegādātās produkcijas vērtības;

nodokļa rēķinā noradīto PVN summu uzrāda kā priekšnodokli PVN

deklarācijas 62.rindā un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1

pārskata I daļā.

4.5. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem

1. Īpašo PVN piemērošanas režīmu, saskaņā ar likuma 142.pantā

noteikto, ir jāpiemēro būvniecības pakalpojumiem, ja:

22

tiek veikti būvdarbi saistībā ar jaunas būves (ēkas, inženierbūves)

būvēšanu vai esošās būves vai tās daļas renovāciju, rekonstrukciju,

restaurāciju (arī vienkāršotu renovāciju vai vienkāršotu rekonstrukciju),

konservāciju vai nojaukšanu būvniecības nozari regulējošo normatīvo aktu

izpratnē, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertajai visu veidu

projektēšanai;

būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu

saņēmējs ir reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā;

būvniecības pakalpojumi sniegti iekšzemē.

2. Būvniecības pakalpojumi ir būvdarbu veikšana jaunas būves (ēkas,

inženierbūves) būvēšanai vai esošās būves vai tās daļas renovācijai,

vienkāršotai renovācijai, rekonstrukcijai, vienkāršotai rekonstrukcijai,

restaurācijai, konservācijai vai nojaukšanai, kā arī būvniecības pakalpojumu

līgumā ietvertā visu veidu projektēšana.

3. Īpašo PVN režīmu piemēro būvniecības pakalpojumiem, kuri

iekļauti noslēgtajos līgumos par būvniecības pakalpojumiem, tai skaitā:

būvlaukuma sagatavošanai;

būvobjekta pagaidu būvju būvēšanai un to nojaukšanai;

būves nulles cikla izbūvei;

būves nesošo un nenesošo elementu vai konstrukciju (tai skaitā

iebūvējamo konstrukciju) būvēšanai;

konstrukciju uzstādīšanai ar piegādi vai bez tās (tai skaitā stikloto

konstrukciju, logu un durvju ielikšanai, liftu uzstādīšanai);

iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa (tai skaitā ventilācijas

sistēma, apkures sistēma), uzstādīšanai un montāžai;

būves ārējā apdarei (tai skaitā fasādes apdarei un siltināšanai);

būves iekšējai apdarei (tai skaitā sienu un griestu apdarei,

siltināšanai, grīdas ieklāšanai, tapešu līmēšanai, virsmu krāsošanai vai

lakošanai);

inženierkomunikāciju izbūvei (tai skaitā ar būvi vai tās daļu

funkcionāli saistīto inženiertīklu pievada un būves iekšējo inženiertīklu

izbūvei);

būves vai tās daļas konservācijai;

būves vai tās daļas nojaukšanai;

būvlaukuma sakopšanai un labiekārtošanai pēc būvdarbu

pabeigšanas pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā.

4. Nodokli par šī metodiskā materiāla 4.5.nodaļas 2. un 3.punktā

minētajiem būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā

maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu

sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļu

maksātājs.

23

5. Piemērojot likuma 142.pantā noteikto būvniecības pakalpojumu

sniedzējs izraksta pakalpojumu saņēmējam PVN rēķinu, kurā norāda sniegtā

pakalpojuma vērtību, bet nenorāda PVN likmi un aprēķināto PVN summu.

6. PVN īpašo piemērošanas režīmu piemēro arī pakalpojumiem, ko

apakšuzņēmēji sniedz ģenerāluzņēmējam, ievērojot šī metodiskā materiāla

4.5.nodaļā minētos nosacījumus.

7. Valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura nav reģistrēta

VID PVN maksātāju reģistrā un kura ir noslēgusi ar būvniecības

pakalpojumu sniedzēju līgumu par šī metodiskā materiāla 4.5.nodaļas

2.punktā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar Publisko

iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai ir iesaistīta kā publiskais

partneris publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un

privātās partnerības likumu, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrējas

VID PVN maksātāju reģistrā.

8. Īpašo PVN piemērošanas režīmu, saskaņā ar likuma 142.pantā

noteikto būvniecības pakalpojumiem nepiemēro, ja pakalpojuma sniedzēja

rīcībā nav informācijas par to, vai sniegtie būvniecības pakalpojumi tiek

veikti jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanai vai esošās būves vai tās

daļas renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai, konservācijai vai

nojaukšanai;

9. Sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtībā iekļauj izmaksas, kas ir

tieši saistītas ar konkrētā pakalpojuma sniegšanu, tai skaitā būvmateriālu,

konstrukciju vai iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa, vai citu

normatīvajos aktos būvniecības jomā paredzēto iekārtu iegādes un

uzstādīšanas vērtība, būvniecības instrumentu, mehānismu vai tehnoloģisko

iekārtu nomas vērtība.

1.piemērs


pasūtītāju Latvijas reģistrētu nodokļa maksātāju SIA „B” par būvniecības

pakalpojumiem Latvijas Republikas teritorija par 10 000 EUR. Būvdarbu

veikšanai (ēku pārbūvei) ir saņemta būvatļauja.

Minētie būvniecības pakalpojumi atbilst 142.pantā noteiktajiem

nosacījumiem un SIA „A” sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem piemēro,

īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.

SIA „A” (pakalpojuma sniedzējs):

izraksta pakalpojuma saņēmējam PVN rēķinu, kurā norāda sniegtā

pakalpojuma vērtību bez PVN 10 000 EUR;

darījuma vērtību 10 000 EUR norāda PVN deklarācijas 40 un

41.1rindā un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata III

daļā;



24

SIA „B” (pakalpojuma saņēmējs):

samaksā preču piegādātājam PVN rēķinā norādīto pakalpojuma

vērtību 10 000 EUR;

no rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina PVN 21% apmērā

(t.i., 10 000 x 21%=2 100 EUR);

uzrāda aprēķināto PVN summu 2 100 EUR PVN deklarācijas

52.rindā;

atskaitāmo priekšnodokli 2 100 EUR norāda PVN deklarācijas

62.rindā un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata I

daļā;



2.piemērs.

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” veic būvlaukuma

sakopšanas un labiekārtošanas darbus pēc būvdarbu pabeigšanas un objekta

nodošanas ekspluatācijā.

Atsevišķi būvlaukuma sakopšanas un labiekārtošanas darbi, kuri nav

iekļauti būvniecības līgumā un tā pielikumos (būvdarbu tāmēs) par būvdarbu

veikšanu, nav uzskatāmi par būvdarbiem būvniecības nozari regulējošo

normatīvo aktu izpratnē un tiem ir piemērojama vispārīgā PVN

piemērošanas kārtība.

3.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” (pasūtītājs) ir noslēdzis

līgumu ar Latvijas reģistrētu nodokļa maksātāju SIA „B” (ģenerāluzņēmēju)

par būvniecības pakalpojumiem. Būvdarbu veikšanai ir saņemta būvatļauja.

Projektēšanas pakalpojumi tiek iekļauti būvniecības līgumā un tā pielikumos

(būvdarbu tāmēs) par būvdarbu veikšanu. Ģenerāluzņēmējs SIA „B” ir

noslēdzis līgumu ar SIA „C” (apakšuzņēmēju) par projektēšanas

pakalpojumiem.

Apakšuzņēmēja SIA „C” sniegtie projektēšanas pakalpojumi minētajā

gadījumā pēc ekonomiskās būtības ir vērtējami kā atsevišķs pakalpojums,

kuram ir piemērojama vispārējā PVN piemērošanas kārtība, jo tas neatbilst

likuma 142.pantā noteiktajam.

SIA „C” (apakšuzņēmējs):

veiktajiem projektēšanas pakalpojumiem piemēro vispārīgo PVN

piemērošanas kārtību;

izraksta ģenerāluzņēmējam PVN rēķinu par sniegto pakalpojumu,

kuram piemēro PVN standartlikmi 21% apmērā;

25

darījuma vērtību norāda PVN deklarācijas 40. un 41.rindā, PVN –

52.rindā un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata III

daļā.

SIA „B” (ģenerāluzņēmējs):

izraksta pakalpojuma saņēmējam SIA „A” PVN rēķinu, kurā norāda

sniegtā pakalpojuma vērtību ( t.s. saņemtos no SIA „C” projektēšanas

pakalpojumus) bez PVN;

darījuma vērtību norāda PVN deklarācijas 40. un 41.1rindā un

informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata III daļā;



SIA „A” (pasūtītājs):

samaksā preču piegādātājam PVN rēķinā norādīto būvniecības

pakalpojuma vērtību;

no rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina PVN 21% apmērā;

uzrāda aprēķināto PVN summu PVN deklarācijas 52.rindā;

atskaitāmo priekšnodokli norāda PVN deklarācijas 62.rindā un

informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata I daļā;

aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļas 3.aili


4.piemērs

Ģenerāluzņēmējs ir noslēdzis līgumu ar pasūtītāju (privātpersonu –

nav PVN maksātājs) par būvniecības pakalpojumiem. Būvdarbu veikšanai ir

saņemta būvatļauja. Ģenerāluzņēmējs ir noslēdzis līgumus ar

apakšuzņēmējiem par konkrētiem būvniecības pakalpojumiem un tie ir

iekļauti ģenerāluzņēmēja būvniecības līgumā un tā pielikumos.

Būvniecības pakalpojumiem, ko apakšuzņēmēji sniedz

ģenerāluzņēmējam saskaņā ar noslēgtiem līgumiem, piemērojams īpašs PVN

režīms un PVN rēķins tiek izrakstīts bez nodokļa saskaņā ar likuma

142.panta sesto daļu.

5.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” (pasūtītājs) ir noslēdzis

līgumu ar Latvijā reģistrētu nodokļa maksātāju SIA „B” (ģenerāluzņēmēju)

par būvniecības pakalpojumiem. Ir noformēta apliecinājuma karte par

vienkāršotas renovācijas darbu veikšanu un būvobjekts nav nodots

ekspluatācijā. Ģenerāluzņēmējs SIA „B” ir noslēdzis līgumu ar SIA „C” par

virtuves mēbeļu piegādi un uzstādīšanu. SIA „C” pamatdarbības veids ir

tirdzniecība ar mēbelēm un to uzstādīšana.

SIA”C” veiktā virtuves mēbeļu piegāde ir uzskatāma par preču

piegādi, kurai ir piemērojama PVN 21% likme.

26

6.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” ir noslēdzis līgumu ar

pasūtītāju Latvijā reģistrētu nodokļa maksātāju SIA „B” par biroja telpu

kosmētisko remontu (griestu un sienu krāsošanu).

Ja pasūtītājs (SIA „B”) ir noslēdzis līgumu par telpu kosmētisko

remontu, kurš nav uzskatāms par renovāciju, rekonstrukciju, restaurāciju,

vienkāršotu renovāciju vai vienkāršotu rekonstrukciju būvniecības nozari

regulējošo normatīvo aktu izpratnē, tad šiem pakalpojumiem piemērojama

vispārīgā PVN piemērošanas kārtība.

7.piemērs


pasūtītāju Latvijas reģistrētu nodokļa maksātāju SIA „B” par elektroietaišu

apsekošanu, profilaktiskajām pārbaudēm un bojājumu novēršanu.

Īpašo nodokļa piemērošanas režīmu nepiemēro inženierkomunikāciju

vai inženiertīklu uzturēšanai, pārbaudei un tehniskai apkopei, līdz ar to

piemērā minētajiem pakalpojumiem piemēro likumā noteiktajā vispārīgajā

kārtībā.

8.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „Namsaimnieks”

(daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs), īstenojot ES fondu līdzfinansēto

projektu „Daudzdzīvokļu mājas siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”,

dzīvokļu īpašnieku vārdā ir noslēdzis līgumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājas siltināšanas pakalpojumiem ar būvuzņēmēju SIA „C” (reģistrēts

nodokļa maksātājs).

SIA „Namsaimnieks” ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku,

kuri nav reģistrēti nodokļa maksātāji, pilnvarotā persona.

Būvuzņēmējs SIA „C” sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem PVN

piemēro likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā, piemērojot PVN 21 % likmi.

Saņemot no būvniecības pakalpojumu sniedzēja nodokļa rēķinu par

sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem, SIA „Namsaimnieks” nav tiesību

tajā norādīto PVN summu atskaitīt kā priekšnodokli.

SIA „Namsaimnieks” renovācijas pakalpojuma izmaksas sadala uz

visiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem, atbilstoši līguma

nosacījumiem.

9.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „Namsaimnieks”

(daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs) īstenojot ES fondu līdzfinansēto

projektu „Daudzdzīvokļu mājas siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”

savā vārdā ir noslēdzis līgumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

27

siltināšanas pakalpojumiem ar būvuzņēmēju SIA „C” (Latvijā reģistrēts

nodokļa maksātājs).

SIA „Namsaimnieks” atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ir uzskatāms

par renovācijas pakalpojumu saņēmēju un tālāko renovācijas pakalpojumu

sniedzēju daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem.

Veiktie mājas siltināšanas darbi ir saistīti ar ēkas renovāciju.

Tā kā SIA „Namsaimnieks” līgumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājas siltināšanas pakalpojumiem ar būvuzņēmēju SIA „C” ir noslēdzis

savā vārdā, tad sniegtajiem mājas siltināšanas pakalpojumiem būvuzņēmējs

„C” piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu. Par PVN nomaksu budžetā

atbildīgs ir SIA „Namsaimnieks”.

SIA „C” (pakalpojuma sniedzējs):

izraksta pakalpojuma saņēmējam PVN rēķinu, kurā norāda sniegtā

pakalpojuma vērtību bez PVN;

darījuma vērtību norāda PVN deklarācijas 40 un 41.1rindā un

informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata III daļā;



SIA „Namsaimnieks” (pakalpojuma saņēmējs):

samaksā preču piegādātājam PVN rēķinā norādīto pakalpojuma

vērtību;


uzrāda aprēķināto PVN summu deklarācijas 52.rindā;


informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata I daļā;



SIA „Namsaimnieks” daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem,

kas nav reģistrēti nodokļa maksātāji, savā vārdā izraksta PVN rēķinus par

sniegtajiem renovācijas pakalpojumiem piemērojot PVN 21 % likmi.

5. Preču imports

1. Preču imports ir preču ievešana ES teritorijā no trešajām valstīm vai

trešajām teritorijām, tās izlaižot brīvam apgrozījumam.

2. Preču importēšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā tiek pabeigta

(noslēgta) muitas procedūra – preču izlaišana brīvam apgrozījumam.

3. Ja preces, kas ievestas ES teritorijā, tiek izlaistas brīvam

apgrozījumam iekšzemē, nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 41.pantu,

preču saņēmējs maksā valsts budžetā pēc preču izlaišanas brīvam

apgrozījumam.

28

4. Nodokļa 0 % likmi piemēro preču importam, ja reģistrēts nodokļa

maksātājs, kas darbojas citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja vārdā,

šīs preces 30 kalendāra dienu laikā pēc to importa nemainīgā veidā piegādā

uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kurš ir citas dalībvalsts reģistrēts

nodokļa maksātājs.

5. Nodokļa 0 % likmi piemēro preču importam, ja fiskālais pārstāvis,

kas pārstāv trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētu nodokļa maksātāju vai

citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju, šīs preces 30 kalendāra dienu

laikā pēc to importēšanas piegādā uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kurš

ir citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs.

6. Ja reģistrēts nodokļa maksātājs saskaņā ar šā metodiskā materiāla 4.

un 5.punkta minēto piemēro nodokļa 0 % likmi, tā rīcībā jābūt dokumentiem,

kas apliecina, ka importētās preces ir vai tiks nosūtītas uz citu dalībvalsti.

7. Importējot preces, ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj

pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo

pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču

transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz

pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas

vērtībā, preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā

dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī, normatīvajos aktos

noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti

par preču importu, izņemot PVN.

8. Ja starptautiskajā preču pārvadājumu pavadzīmē preču piegādes

galapunkts nav konkrēti norādīts, tad, nosakot ar nodokli apliekamajā vērtībā

iekļaujamo preču transporta pakalpojuma vērtību, par preču saņemšanas

vietu uzskata muitas deklarācijā norādīto preču saņēmēja adresi.

9. Ar nodokli apliekamā preču vērtība ir pārstrādes vai apstrādes

pakalpojuma vērtība, ja nodokļa maksātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem

muitas jomā no iekšzemes ir izvedis jebkuru kustamu lietu, lai par samaksu

pārstrādātu vai apstrādātu to trešajā valstī vai trešajā teritorijā, un pēc tam

atkal ieved iekšzemē.

10. Nodokli par preču importu norāda nodokļa deklarācijā un iemaksā

valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis, ja likumā nav

noteikts citādi.

11. Ar nodokli apliekamajā preču vērtībā neiekļauj dabas resursu

nodokli un vieglo automobiļu un motociklu nodokli.

12. Ar nodokli neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas

nodokli saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulu (EK)

Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas

nodokļiem (kodificēta versija), izņemot šīs regulas 23.pantā minētos preču

sūtījumus.

13. Ar nodokli neapliek preču sūtījumus, kas minēti Padomes

2009.gada 16.novembra regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido

29

Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija),

23.pantā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 22 EUR. Ar nodokli neapliek preču

importu komerciālā nolūkā, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 22 EUR.

14. Ar nodokli neapliek tādu preču importu, ko iekšzemē ieved

personīgajā bagāžā fiziskā persona, kas ierodas no trešās valsts vai trešās

teritorijas (turpmāk — ceļotājs), ja šādu preču importu neveic komerciālā

nolūkā, t.i., neveic regulāri un ieved tikai tādas preces, kas paredzētas

ceļotāja personīgajai vai ģimenes lietošanai vai dāvināšanai. Preču veidam

un daudzumam jābūt tādam, kas neliecina par šo preču importu komerciālā

nolūkā.

15. Par personīgo bagāžu uzskata bagāžu, ko ceļotājs uzrāda muitas

iestādēm iebraukšanas brīdī, kā arī bagāžu, ko ceļotājs vēlāk uzrāda tām

pašām muitas iestādēm, pierādot, ka šī bagāža izbraukšanas brīdī ir reģistrēta

kā līdzvedama bagāža sabiedrībā, kas nodrošina ceļojumu.

16. Preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar nodokli,

ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus preču vērtībai:

1) preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz:

300 EUR, ja ceļotājs ieceļo pa sauszemi,

430 EUR, ja ceļotājs ieceļo ar gaisa transportu vai jūras transportu;

2) ceļotājiem, kas jaunāki par 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas

veida preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz 285 EUR;

3) šī metodiskā materiāla 5.nodaļas 14.punkta 1.apakšpunktā minētajā

preču kopējā vērtībā neiekļauj:

tās personīgās bagāžas vērtību, ko ceļotājs ieved uz laiku vai ieved

atpakaļ pēc pagaidu izvešanas;

ceļotāja personiskajām vajadzībām nepieciešamo zāļu vērtību;

šā panta piecpadsmitajā daļā norādīto preču vērtību;

vienas preces vērtība nav dalāma.

17. Ar nodokli neapliek tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus

un degvielu, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, ievērojot likuma „Par

akcīzes nodokli” nosacījumus un šo preču daudzuma ierobežojumus.

1.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” veic tehnoloģiskās

iekārtas iegādi Krievijā un to pirms ieviešanas Latvijā pārdod citam Latvijas

reģistrētam nodokļa maksātājam SIA „B”, kurš šo iekārtu importē uz

Latviju.

Ja preces nenosūta vai netransportē, preču piegādes vieta, kur preces

atrodas to piegādes brīdī. Līdz ar to preču piegādes vieta ir Krievija.

Tādējādi piemēra aprakstītājā situācijā SIA „A” preču piegādei nodokli

nepiemēro, jo darījuma vieta nav iekšzeme.

30

Savukārt par nodokļa nomaksu par minētās iekārtas importu ir

atbildīgs preču importētājs, Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „B”.

2.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” iegādājas kūdru

Baltkrievijā un piegādā to Vācijas nodokļa maksātājam, neievedot preces

Latvijā,

Ja preces nosūta vai transportē, preču piegādes vieta ir vieta, kur

preces atrodas brīdī, kad sākas preču nosūtīšana vai transportēšana preču

saņēmējam. Līdz ar to kūdras piegādes vieta likuma izpratnē ir Baltkrievija.

Tādējādi piemērā aprakstītajā situācijā preču piegādei nodoklis

Latvijā nav piemērojams, jo darījuma vieta nav iekšzeme.

3.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A”, Nīderlandes reģistrēta

nodokļa maksātāja pārstāvis, ieved no Krievijas preces Latvijā un tālāk

nosūta tās šim Nīderlandes nodokļa maksātājam.

SIA „A”, noformējot muitas procedūru izlaišanai brīvam

apgrozījumam, uzrāda preču saņēmēja - Nīderlandes nodokļa maksātāja

reģistrācijas numuru un preču importam piemēro PVN 0 % likmi.

Piegādājot importētās preces preču saņēmējam Nīderlandē, reģistrēts

nodokļa maksātājs SIA „A” likuma izpratnē veic preču piegādi ES teritorijā

un darījumam piemēro PVN 0% likmi.

SIA „A” preču piegādi uzrāda PVN deklarācijas 45.rindā un

informāciju par veikto darījumu uzrāda PVN deklarācijas pielikumā PVN 2

pārskata un ailē K* norāda kodu „C”.

4.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” importē no Krievijas

tehnoloģisko iekārtu ar nolūku to pēc tam pārdot. Ievedot iekšzemē

tehnoloģisko iekārtu no Krievijas likuma izpratnē SIA „A” veic preču

importu, kas ir ar PVN apliekams darījums. Veicot preču importu SIA „A”

piemēro īpašo nodokļa režīmu.

Aprēķinātais nodoklis par importētajām precēm, piemērojot īpašo

nodokļa režīmu, reģistrētam nodokļa maksātājam SIA „A” ir jānorāda

taksācijas perioda PVN deklarācijas 52.rindā, kurā preces izlaistas brīvam

apgrozījumam. Vienlaikus, ja preces tiek izmantotas apliekamiem

darījumiem, reģistrēts nodokļa maksātājs aprēķināto nodokli atskaita kā

priekšnodokli, norādot deklarācijas 61.rindā un informāciju par darījumu

uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata I daļā.

31

5.piemērs

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” importē no Krievijas

preces. Preču importa procedūru muitā kārto brokeris.

Latvijas reģistrēts nodokļa maksātajs SIA „A” muitas brokera

samaksāto PVN summu norāda PVN deklarācijas 61.rindā un informāciju

par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata I daļā. Aizpildot PVN

deklaracijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļu, kā darījuma partneri norāda

muitas brokeri.

6. Jaunu transportlīdzekļu iegāde Eiropas Savienības teritorijā

1. Jauns transportlīdzeklis ir:

a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis

ar motora tilpumu lielāku par 48 kubikcentimetriem vai ar jaudu

lielāku par 7,2 kilovatiem;

paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai;

lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000

kilometriem.

b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis

garāks par 7,5 metriem;


lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100

stundām.

c) gaisakuģis

pacelšanās masa ir lielāka par 1550 kilogramiem;


kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40

stundām.

2. Transportlīdzeklis uzskatāms par jaunu likuma izpratnē, ja ir

izpildījies vismaz viens no augstāk minētajiem nosacījumiem atbilstoši

attiecīgā transportlīdzekļa veidam.

3. Jauna transportlīdzekļa iegādes vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā

transportlīdzeklis tiek reģistrēts.

4. Jauna transportlīdzekļa iegādes vieta ir iekšzeme, ja reģistrēts

nodokļa maksātājs vai nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kas nav

nodokļa maksātājs iegādājas jaunu transportlīdzekli un reģistrē to

atbilstošajos Latvijas Republikā noteiktajos reģistros.

5. Jauna transportlīdzekļa piegādei jebkurai citas dalībvalsts personai

ir piemērojama PVN 0 % likme.

6. 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvas 2006/112/EK par

kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 138.panta 2.punkta „a”

apakšpunkts nosaka, ka dalībvalstis atbrīvo no nodokļa tādu jaunu

32

transportlīdzekļu piegādes, kurus pārdevējs vai cita persona pārdevēja vai

pircēja vārdā nosūta vai transportē pircējam uz gala mērķi ārpus to attiecīgās

teritorijas, bet Kopienā, ja piegādes veic tādiem nodokļu maksātājiem vai

tādām juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, kuru preču

iegādēm Kopienas iekšienē saskaņā 3.panta 1.punktu neuzliek PVN, vai

jebkurai citai personai, kas nav nodokļa maksātāja.

7. Nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kas nav nodokļa

maksātājs, nodokļa rēķinu par jauna transportlīdzekļa piegādi jebkurai citas

dalībvalsts personai izraksta ne vēlāk kā tā mēneša piecpadsmitajā dienā, kas

seko pēc mēneša, kurā notika darījums.

8. Ja nereģistrēts nodokļa maksātājs iegādājas jaunu transportlīdzekli

no citas dalībvalsts jebkuras personas, tad tā aprēķina un samaksā PVN

budžetā un informē VID, iesniedzot paziņojumu par jauna transportlīdzekļa

iegādi un nodokļa samaksu.

9. Par jauna transportlīdzekļa iegādi ES teritorijā neuzskata jauna

transportlīdzekļa pārvietošanu, kuru fiziskā persona veic, mainot dzīvesvietu.

10. Nereģistrētam nodokļa maksātājam vai personai, kura nav nodokļa

maksātājs, piegādājot jaunu transportlīdzekli jebkurai citas dalībvalsts

personai, ir tiesības pieprasīt atmaksāt no valsts budžeta nodokļa summu

21% apmērā, kas samaksāta par jauna transportlīdzekļa iegādi, tai skaitā par

tā iegādi ES teritorijā, vai par jauna transportlīdzekļa importu.

11. Lai pēc jauna transportlīdzekļa piegādes citas dalībvalsts personai

saņemtu no valsts budžeta atmaksājamo nodokļa summu, kas samaksāta par

jauna transportlīdzekļa iegādi, nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona,

kura nav nodokļa maksātājs, iesniedz VID:

iesniegumu PVN atmaksāšanai par jauna transportlīdzekļa iegādi;

nodokļa rēķinu, kas izrakstīts par jauna transportlīdzekļa piegādi

citas dalībvalsts personai;

no reģistrēta nodokļa maksātāja saņemto nodokļa rēķinu par jauna

transportlīdzekļa iegādi iekšzemē un dokumentu, kas apliecina samaksu par

jauna transportlīdzekļa iegādi iekšzemē;

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu dokumenta kopiju,

kas saņemta no citas dalībvalsts personas, kurai piegādāts iesniegumā

minētais jaunais transportlīdzeklis, un kas apliecina, ka nodoklis par šā

transportlīdzekļa iegādi ir samaksāts attiecīgajā dalībvalstī, un ir norādīta

samaksātā nodokļa summa.

1.piemērs

Fiziska persona, kas nav nodokļa maksātājs, 2014.gada janvārī Vācijā

iegādājās jaunu transportlīdzekli likuma izpratnē un to reģistrēja Latvijā,

Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Fiziska persona:

no rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina PVN 21 % apmērā;

33

aprēķināto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā;

iesniedz VID „Paziņojums par pievienotās vērtības nodokļa

samaksu” (Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17

„Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un

atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un

administrēšanai” 5.pielikums).

2.piemērs

Nereģistrēts nodokļa maksātājs Latvijā no Vācijas ir ievedis jaunu

ceha iekrāvēju, kas nav paredzēts personu vai preču pārvadāšanai pa

koplietošanas ceļiem. Ceha iekrāvēja vērtība 9 000 EUR. Kārtējā kalendāra

gadā nav paredzēts veikt citas preču iegādes ES teritorijā.

Ceha iekrāvēja iegādei Latvijas nereģistrēts nodokļa maksātājs PVN

neaprēķina, jo tas nav paredzēts personu vai preču pārvadāšanai pa

koplietošanas ceļiem un līdz ar to likuma izpratnē nav uzskatāms par jaunu

transportlīdzekli.

3.piemērs

Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” iegādājās jaunu vieglo

pasažieru automašīnu Vācijā no Vācijas reģistrēta nodokļa maksātāja „B”.

Reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” iegādāto vieglo pasažieru

automašīnu izmantos tikai savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai

un ievēros likuma 100.panta ceturtās daļas nosacījumus.

Reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A”:

uzrāda rēķinā noradīto darījuma summu PVN deklarācijas

50.rindā;


uzrāda aprēķināto PVN summu PVN deklarācijas 55.rindā;


informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata II daļā.

aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II daļas 3.aili,

norāda darījuma veida kodu „G”.

04.02.2014.

Sagatavoja:

Valsts ieņēmumu dienesta

Nodokļu pārvaldes

Netiešo nodokļu metodikas daļa

Documents

Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests - plz.lv · Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests Metodiskais materiāls Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu