Latvijas Universitātes - AIKNC · Web viewHelsinku universitātes (Somija) Datorzinātņu (Computer Science) studiju programma; Londonas universitātes (University College London)

Latvijas UniversitātesDatoru zinātnes doktora

studiju programmas pašnovērtējums

Datorzinātņu doktora studiju programma_____________________________________________________________________

Saturs

Ievads.........................................................................................................................31. LU datoru zinātnes doktora studiju programmas mērķis un uzdevumi..................32. Studiju programmas vispārējs raksturojums..........................................................4

2.1. Imatrikulācijas nosacījumi..............................................................................42.2. Doktora studiju apjoms, ilgums un finansēšana..............................................42.3. Promocijas darba formas.................................................................................5

3. Studiju programmas saturs un organizācija..........................................................53.1. Studiju programmas saturs..............................................................................53.2. Studiju programmas organizācija....................................................................6

4. Studijas un zināšanu novērtēšana...........................................................................75. Studiju nodrošinājums un vadība.......................................................................8

5.1. Studiju materiālais, metodiskais un kvalitātes nodrošinājums........................85.2. Studiju vadība..................................................................................................8

6. Zinātniski pētnieciskais darbs................................................................................87. Sadarbība programmas atsevišķu bloku īstenošanā...............................................98. Studiju programmas attīstības plāns.......................................................................99. Studiju programmu salīdzinājums ar citu valstu universitāšu studiju programmām............................................................................................................10Kopsavilkums...........................................................................................................11

Pielikumi:

1. Datoru zinātnes doktora studiju programma ......................................

2. Programmā iesaistīto LU FMF katedru un LU MII pētniecisko virzienu saraksts............................................................................

3. Profesoru, asociēto profesoru un to pārstāvēto apakšnozaru saraksts.....

4. Datoru zinātnes doktora studiju programmas A (obligātās) daļas un B (izvēles) daļas lekciju kursu programmas ....................................

5. Datoru zinātnes doktorantūras padomes sastāvs.................................

6. Datoru zinātnes doktora studiju programmas docētāju zinātniskās biogrāfijas (curriculum vitae) .................................................

7. Datoru zinātnes doktora studijas programmas attīstības plāns līdz 2007.gadam

8. Aizstāvētās disertācijas pēdējos gados

9. Datoru zinātnes patreizējo doktorantu tēmas un piedalīšanās konferencēs

10. Latvijas Universitātes doktorantūras nolikums

11. Latvijas Universitātes doktora studiju programma

12. Veidlapas

__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 2


IevadsDatoru zinātnes doktora studiju programma ir izstrādāta pamatojoties uz Latvijas

Universitātes ilggadīgo pieredzi augstākās zinātniskās kvalifikācijas personāla gatavošanā datoru zinātnes dažādās apakšnozarēs, kā arī uz vairāku ārvalstu augstskolu pieredzi doktora studiju organizēšanā.

Datoru zinātnes doktora studiju programma izskatīta un atbalstīta Datoru zinātnes doktorantūras padomes sēdē, LU Fizikas un matemātikas fakultātes Domes sēdē, LU Zinātnes padomes sēdē. 2000.gada 28.februārī tā apstiprināta LU Senāta sēdē ar lēmumu Nr. 175.

Datoru zinātnes doktora studiju programma tiek piedāvāta četrās apakšnozarēs: datoru zinātnes matemātiskie pamati, datoru un sistēmu programmēšana, programmēšanas valodas un sistēmas, datu apstrādes sistēmas un datoru tīkli.

Datoru zinātnes doktora studiju programmas pašnovērtējums veikts atbilstoši Ministru kabineta 1995.gada 28.novembrī ar Nr.370 pieņemtajiem "Augstskolu akreditācijas noteikumiem".

Pašnovērtējuma procesā LU datoru zinātnes doktora studiju programma tika salīdzināta ar datoru zinātnes doktora studiju programmām Stokholmas Karaliskajā Tehniskajā Universitātē (Zviedrija) Londonas Universitātē (University College London, Lielbritānija), Merilendas Universitātē (ASV), Prinstonas Universitātē (ASV), Helsinku Universitātē (Somija), Reinas Frīdriha-Vilhelma Universitātē (Bonna, Vācija). Secinājums ir, ka tās pamatā ir visai līdzīgas.

1. LU datoru zinātnes doktora studiju programmas mērķis un uzdevumiLU datoru zinātnes doktora studiju programmas mērķis ir dot iespēju

doktorantiem apgūt studiju un pētniecības darba organizācijas un vadības principus, iegūt starptautiski salīdzināmu kompetenci datoru zinātnē un starptautiski pielīdzināmu zinātņu doktora grādu.

Lai sasniegtu šo mērķi programmā izvirzīti šādi galvenie uzdevumi, kas doktorantam jāveic studiju procesā:

jaunāko pētījumu metožu apgūšana datoru zinātnē un to pielietošana praksē;

jaunāko informācijas tehnoloģiju, datu apstrādes un prezentēšanas paņēmienu apguve;

padziļināta datoru zinātnes teorētisko disciplīnu apguve;

promocijas eksāmenu nokārtošana;

lektora, projektu vadītāja un izstrādātāja darba pieredzes pamatu apgūšana;

patstāvīga pētnieciskā darba izstrāde un pabeigšana ar zinātniski oriģinālu un pārbaudītu rezultātu iegūšanu;

zinātnisko rezultātu publicēšana vispāratzītos recenzējamos zinātniskajos žurnālos (izdevumos);

piedalīšanās ar referātiem starptautiskās konferencēs, semināros, skolās.__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 3


Pilna laika studijas doktorantūrā tiek finansētas no LU budžeta kopumā 3 gadus, t.i. 156 nedēļas.

Nepilna laika studijas var tikt finansētas no fizisko un juridisko personu līdzekļiem.

Studiju maksu doktorantūrā nosaka LU Senāts.

Visai līdzīga situācija ir Eiropas Savienības valstu universitātēs, kā arī RTU.

2. Studiju programmas vispārējs raksturojums2.1. Imatrikulācijas nosacījumi

Datorzinātnes nozares doktorantūrā uzņem personas, kam ir dabas zinātņu maģistra grāds datorzinātnēs vai matemātikā.

Izņēmuma kārtā doktorantūrā var uzņemt arī citu radniecīgu nozaru maģistra grādu vai tam pielīdzinātā akadēmiskā grāda ieguvušos, ja Datoru zinātņu doktorantūras padome pieņem tādu lēmumu.

Pretendenti uz valsts finansētām doktora studiju vietām tiek uzņemti konkursa kārtībā.

Iestājpārbaudījumi doktorantūrā notiek profesionālo pārrunu veidā, tās organizē Datoru zinātņu doktorantūras padome.

Uzņemot doktorantūrā kā kritēriji tiek ņemti vērā:

• pretendenta vidējā atzīme maģistra studiju programmā;

• profesionālo pārrunu rezultāti;

• pretendenta zinātnisko publikāciju skaits un to nozīmīgums;

• piedalīšanās ar referātiem zinātniskajās konferencēs;

• pedagoģiskā darba pieredze;

• darba stāžs, t.sk. vadības sfērā;

• līdzdalība pētnieciskajās programmās.

No LU budžeta finansēto studiju vietu skaitu pa zinātņu nozaru programmām nosaka LU Zinātnes padome.

Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām Fizikas un matemātikas fakultātē tiek organizēti bakalaura, maģistra un doktora studijām kopā. Tie ietver drukātas informācijas izplatīšanu, ikgadējo atvērto durvju dienu pasākumu organizēšanu, potenciālo doktorantu pieņemšanu un informēšanu Datoru zinātņu doktorantūras padomē, katedrās un institūtos, bijušo un esošo doktorantu sniegto informāciju u.c.

2.2. Doktora studiju apjoms, ilgums un finansēšana

Doktora studijas tiek īstenotas LU Fizikas un matemātikas fakultātē.

Profesoru, asoc. profesoru saraksts un to pārstāvēto apakšnozaru saraksts dots 3.pielikumā.



Latvijas un ārvalstu institūciju saraksts, kurās iespējama doktorantu stažēšanās, atspoguļots 4.pielikumā.

Pēc doktora studiju ilguma paredzētas pilna laika un daļlaika studijas.

Pilna laika studijas ilgst 3 gadus, paredzot 48 darba nedēļas (40 stundas nedēļā) un 4 atvaļinājuma nedēļas gadā. Studiju apjoms atbilst 144 kredītpunktiem.

Daļlaika studijas ilgst 4 gadus, paredzot 36 darba nedēļas (40 stundas nedēļā) gadā. Studiju apjoms tāpat kā pilna laika studijās atbilst 144 kredītpunktiem.

Kopējo studiju apjomu veido teorētiskie kursi un praktisko iemaņu apguve 44 kredītpunktu apjomā un promocijas darba izstrādāšana - 100 kredītpunktu apjomā.

Pilna laika studijas doktorantūrā tiek finansētas no LU budžeta kopumā 3 gadus, t.i. 156 nedēļas.

Daļlaika studijas var tikt finansētas no fizisko un juridisko personu līdzekļiem.

Studiju maksu doktorantūrā nosaka LU Senāts.

2.3. Promocijas darba formas

Doktora zinātnisko grādu piešķir par promocijas darbu - sevišķi nozīmīgu, oriģinālu, patstāvīgi veiktu zinātniskās kvalifikācijas.darbu, kas vērtējams kā būtisks ieguldījums datoru zinātnes (tās apakšnozaru) attīstībā.

Promocijas darba iespējamās formas ir šādas: disertācija, tematiski vienotu zinātnisku darbu sērija, monogrāfija.

Disertācijas ieteicamais apjoms ir ap 150 lappusēm datordrukā.

Noformējot promocijas darbu kā tematiski vienotu zinātnisku darbu sēriju, kopējam publikāciju skaitam jābūt ne mazākam kā 5 un vismaz pieciem zinātniskajiem rakstiem jābūt publicētiem izdevumā, kuru sarakstu apstiprinājusi Latvijas Zinātnes Padome.

Monogrāfijas apjomam jābūt ne mazākam par 150 lapaspusēm.

3. Studiju programmas saturs un organizācija 3.1. Studiju programmas saturs

Datorzinātņu doktora studiju programma piedāvā studijas sekojošās datoru zinātnes apakšnozarēs: datoru zinātnes matemātiskie pamati, datoru un sistēmu programmēšana, programmēšanas valodas un sistēmas, datu apstrādes sistēmas un datoru tīkli.

Priekšnoteikumi doktora studiju uzsākšanai datorzinātnēs ir dabas zinātņu maģistra grāds datorzinātnēs (Mc.sc.comp.), matemātikā (Mc.math.) vai minētajiem maģistra grādiem atbilstoši augstākās izglītības diplomi.

Studijas datorzinātņu doktora programmā finansē no LU budžeta, juridisku vai fizisku personu līdzekļiem. Uzņemšana datorzinātņu doktora studiju programmā notiek pēc individuālām pārrunām ar pretendentu. LU budžeta finansētajās vietās uzņemšana notiek konkursa kārtībā, atbilstoši LU doktorantūras nolikumam.



LU doktora studijas datorzinātnēs organizē Doktorantūras studiju padome šādā sastāvā: priekšsēdētājs prof. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds ([email protected]), prof. Jānis Bārzdiņš, prof. Audris Kalniņš, asoc.prof. Jānis Bičevskis.

Pilna laika studijas LU doktora studiju programmā datorzinātnēs atbilst 144 kredītpunktiem: datoru zinātnes attiecīgās apakšnozares jaunāko pētniecības metožu apguve, informācijas tehnoloģiju, datoru apstrādes, prezentācijas metožu un paņēmienu apguve - 2 k.p., sagatavošanās un piedalīšanās datorzinātņu bakalauru un maģistru studiju programmu realizācijā, zinātniskās konferencēs, semināros, skolās - 2 k.p., teorētisko kursu apguve: 1) apakšnozares vadošais kurss - 24 k.p., 2)specializācijas kurss - 16 k.p., individuālais pētniecības darbs un promocijas darba izstrādāšana - 100 k.p.

Studiju gadu veido 48 studiju nedēļas un 4 atvaļinājuma nedēļas.

Doktorants var būt imatrikulēts datorzinātņu doktorantūras programmā 5 kalendāros gadus.

LU doktora studiju programmu datorzinātnēs sekmīgi absolvējušie doktoranti iegūst tiesības aizstāvēt promocijas darbu LU Datorzinātņu promocijas padomē, iegūstot datorzinātņu doktora (Dr.sc.comp.) zinātnisko grādu. Promocijas nosacījumi ir definēti Nolikumā par promocijas kārtību un kritērijiem. Promocijas darba galvenajiem rezultātiem jābūt publicētiem (vai pieņemtiem publicēšanai) vismaz 5 rakstos vispāratzītos recenzējamos zinātniskajos izdevumos. Par promocijas darba rezultātiem jāziņo vismaz divās starptautiskās konferencēs.

Programma paredz, ka doktorants jau ar pirmo studiju gadu vienlaicīgi ar teorētisko kursu un praktisko iemaņu apguvi uzsāk promocijas darba izstrādāšanu. Tādējādi pilna laika studijās promocijas darba izstrādāšana ilgst 3 gadus, nepilna laika - 4 gadus.

3.2. Studiju programmas organizācija

Doktorants, konsultējoties ar darba zinātnisko vadītāju, ņemot vērā apakšnozares profesora ieteikumus, izstrādā studiju individuālo plānu.

Studiju nozares programmas apguvi kontrolē Datoru zinātnes doktorantūras padome, programmas direktors, apakšnozares profesors un darba zinātniskais vadītājs.

Profesors regulāri pārbauda studiju gaitas atbilstību plānam un studiju gada beigās, atbilstoši LU doktorantūras izstrādātajām prasībām, sniedz informāciju programmas direktoram. Atskaite un pozitīvs vērtējums ir pamats finansējuma atvēršanai uz nākošo semestri (pilna laika doktorantiem).

Par studiju un pētniecības darba rezultātiem doktorants vienu reizi gadā atskaitās datoru zinātnes nozares (apakšnozares) zinātniskajos semināros, konferencēs, kur tiek pieņemts speciāls lēmums par rezultātu atbilstību individuālajai studiju programmai. Seminārus un konferences organizē Datoru zinātnes doktorantūras padome ar speciālistu un Datoru zinātnes Promocijas padomes locekļu piedalīšanos. Pēc doktoranta uzstāšanās un diskusijas Datoru zinātnes doktorantūras padome lemj par doktoranta studiju sekmēm un studiju turpināšanu.

Galīgo lēmumu par teorētisko kursu apguves apjomu, atbilstību datoru zinātnes doktora studiju programmas prasībām un rezultātu kvalitāti pieņem Datoru zinātnes doktorantūras padome, pieaicinot zinātnisko vadītāju.



Doktorantūrai beidzoties, Datoru zinātnes doktorantūras padomes organizētā seminārā tiek izvērtēti un apspriesti studiju un pētnieciskā darba rezultāti, par ko tiek pieņemts lēmums ar ieteikumu virzīt darbu uz aizstāvēšanu vai turpināt tā pilnveidošanu.

Pēc doktora studiju pabeigšanas LU Doktorantūras daļa, vadoties no ierakstiem doktoranta individuālajā studiju kartē, izsniedz doktorantūras beigšanas apliecību. Obligāts priekšnoteikums apliecības izsniegšanai ir pozitīvs vērtējums par promocijas darba izstrādes pabeigšanu.

Promocijas darbs tiek aizstāvēts Latvijas Universitātes Promocijas padomē datoru zinātnē (priekšsēdētājs – prof. J. Bārzdiņš).

Lai pielaistu pie promocijas darba aizstāvēšanas, doktorantam jānokārto promocijas eksāmeni apakšnozarē un svešvalodā, jāsagatavo un jāpublicē vismaz 5 raksti vispāratzītos recenzējamos zinātniskos žurnālos (izdevumos) un jāziņo par promocijas darba rezultātiem vismaz 2 starptautiskās konferencēs.

Promocijas eksāmens apakšnozarē ir integrēts doktora studiju nobeiguma posms. Promocijas eksāmena programmu apakšnozarē izstrādā Datoru zinātnes doktorantūras padome un iesniedz apstiprināšanai nozares Promocijas padomē. Apstiprināta promocijas eksāmena programma apakšnozarē ir šīs studiju programmas sastāvdaļa (skat. 7.pielikumu).

Promocijas eksāmena programmu svešvalodā izstrādā atbilstošā LU svešvalodu katedra.

Promocijas eksāmenu apakšnozarē pieņem Datoru zinātnes doktorantūras padomes izveidotā Eksāmenu komisija, kuru apstiprina ar Rektora rīkojumu. Tās sastāvā ietilpst 3-5 apakšnozares speciālisti, no kuriem vismaz viens ir doktorantūras padomes loceklis.

4. Studijas un zināšanu novērtēšanaStudiju programmā iekļautos lekciju kursus lasa kvalificēti zinātņu doktori vai

habilitētie doktori.

Prof. Jānis Bārzdiņš.

Prof. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds.

Prof. Audris Kalniņš.

Asoc. prof. Guntis Bārzdiņš.

Asoc. prof. Jānis Bičevskis .

Asoc. prof. Juris Borzovs.

Asoc. prof. Kārlis Čerāns.

Asoc. prof. Jānis Cīrulis.

Asoc. prof. Ēvalds Ikaunieks.

Asoc. prof. Paulis Ķikusts.

Asoc. prof. Kārlis Podnieks.



Asoc. prof. Juris Strods.

Asoc. prof. Māris Treimanis.

Doc. Edvīns Karnītis.

Doc. Juris Vīksna.

Docētāju zinātniskās biogrāfijas (CV) pievienotas 8.pielikumā, lasīto kursu programmas - 5.pielikumā.

Visos kursos - gan obligātos (A daļas), gan izvēles (B daļas) doktorantu zināšanas tiek novērtētas ar atzīmi gala pārbaudījumā. Cik lielā mērā gala atzīmi ietekmē tieši gala pārbaudījums un cik lielā mērā doktorantu aktivitātes semināros, uzstāšanās ar referātiem, kontroldarbu un testu atzīmes u.c., nosaka katrs docētājs.

5. Studiju nodrošinājums un vadība5.1. Studiju materiālais, metodiskais un kvalitātes nodrošinājums

Datoru zinātnes doktora studiju programmas materiālo nodrošinājumu veic Fizikas un matemātikas fakultāte, kā finansēšanas avotus izmantojot gan budžeta līdzekļus, gan nepilna laika doktorantu maksājumus. Mācību maksa par nepilna laika doktora studijām šobrīd ir 450 Ls gadā, kas ir ievērojami zemāka nekā reālās studiju izmaksas.

Doktorantiem (gan pilna laika, gan nepilna laika) ir iespējas saņemt studiju kredītu, ko daļa doktorantu arī izmanto. Pilna laika doktoranti saņem stipendiju.

Studiju programmas metodiskais nodrošinājums tiek īstenots atbilstoši LU Senāta apstiprinātās programmas pamatnostādnēm.

Doktorantiem pieejama fakultātes un LU bibliotēka.

Atbilstošā līmenī esošais materiālais un metodiskais nodrošinājums, docētāju kvalifikācija, kā arī augstās prasības teorētisko kursu un praktisko iemaņu apgūšanā un promocijas darba izstrādē garantē kvalificētu doktoru sagatavošanu.

Notiek ikgadēja studentu aptauja un ikgadējs doktora programmas pašnovērtējums.

5.2. Studiju vadība

Studiju vadību veic Datoru zinātnes doktora studiju padome (skat. 6.pielikumu). Tās priekšsēdētājs ir datoru zinātnes doktora studiju programmas direktors.

Doktorantūras padome nosaka studiju kārtību un deleģē pilnvaras profesoriem. Doktora studiju padomes funkcijas izklāstītas programmas 4.iedaļā (1.pielikums).

6. Zinātniski pētnieciskais darbsIepriekš minētais pasniedzēju kolektīvs raksturojas ar to, ka tie, kā likums, ir paši kvalificētākie speciālisti Latvijā attiecīgajos datorzinātņu virzienos, kuros viņi arī lasa lekcijas un vada nodarbības bakalauratūras un maģistratūras studentiem. Praktiski visi pasniedzēji piedalās LZP, Eiropas kopienas vai citos lielos informācijas tehnoloģijas projektos. Konkrēti:

- LZP Valsts nozīmes pētniecības programmā “Latvijas informātikas tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus



specifiskos sektoros”- vadītājs prof. J.Bārzdiņš, piedalās K.Podnieks, A.Kalniņš, G.Bārzdiņš, P.Ķikusts, K.Čerāns, M.Treimanis, J.Bičevskis, J.Borzovs, J.Strods u.c.

- LZP pētniecības projekts 01.0354 - “Kvantu automāti un to iespējas” - vadītājs prof. R.Freivalds

- LZP pētniecības projekts 01.0301- “Atklājumu algoritmiskā teorija un tās pielietojumi sistēmanalīzē un bioinformātikā” - vadītājs doc. J. Vīksna, piedalās prof. J.Bārzdiņš, asoc.prof. K.Čerāns.

- Eiropas Komisijas projekts IST-1999-11234 “Kvantu algoritmi un informācijas apstrāde”, koordinātors no Latvijas puses – prof. R.Freivalds, piedalās M.Golovkins, M. Kravcevs, J.Smotrovs u.c.

- Zviedrijas Akadēmijas finansēts projekts ML2000, koordinators no Latvijas puses - prof. R.Freivalds, piedalās doc. P.Ķikusts, J.Vīksna, A.Straujums, J.Smotrovs, G.Tervits u.c.

- Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas izveides projekts - vadītājs as. prof. J.Bičevskis, piedalās as. prof. M.Treimanis, doc. H.Bondars, lekt. U.Straujums u.c., piedalās arī studenti un maģistranti.

7. Sadarbība programmas atsevišķu bloku īstenošanāDatoru zinātnes doktora studiju programma tiek īstenota ciešā sadarbībā ar RTU

Datoru zinātnes doktora studiju programmām.

Datoru zinātnes studiju programmas doktoranti var klausīties doktora kursus un kārtot pārbaudījumus LU matemātikas doktora studiju programmā.

8. Studiju programmas attīstības plānsDatoru zinātnes doktora studiju programma Latvijā ir ļoti vajadzīga un doktorantu

skaits tajā ir jāpalielina. Jaunie doktoranti datoru zinātnē pirmām kārtām nepieciešami Latvijas Universitātei un citām valsts universitātēm, un privātajām augstskolām, kā arī zinātniskās pētniecības iestādēm, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām u.c.

No 2002. līdz 2005.gadam Datoru zinātnes doktorantūrā ik gadu paredzēts uzņemt līdz 12 doktorantus, tai skaitā vismaz 2 doktorantus pilna laika studijās. Periodā no 2006. gada uzņemamo doktorantu skaitu paredzēts palielināt līdz 20 gadā, tai skaitā ne mazāk kā 4 doktorantus pilna laika studijās.

Ļoti vēlama būtu doktorantu stažēšanās labākajās Rietumeiropas un ASV universitātēs, kā arī lielāku iespēju nodrošināšana doktorantiem piedalīties ar referātiem un ziņojumiem nozīmīgākajās starptautiskajās konferencēs un semināros. Lai to īstenotu, nepieciešams palielināt budžeta līdzekļu izdalīšanu doktora studijām. Lai to īstenotu, nepieciešams pakāpeniski palielināt studiju maksu daļlaika doktorantiem. Paredzams, ka tā no 450 Ls (pašreiz) tiks paaugstināta līdz 600 Ls sākot ar 2003./2004.akadēmisko gadu.

Paredzēts regulāri analizēt doktora studiju programmas īstenošanu un veikt tajā nepieciešamās izmaiņas un papildinājumus.



Ne vēlāk kā sešus gadus pēc programmas pirmās pašnovērtēšanas un akreditācijas līdz 2007. gadam paredzēts veikt atkārtotu programmas pašnovērtējumu, kas nepieciešams atkārtotai programmas akreditācijai.

Esam pārliecināti, ka Datoru zinātnes doktora studiju programmu beigušie spēs sekmīgi konkurēt gan Latvijas, gan visas Eiropas darba tirgū un būs labs papildinājums LU, citu universitāšu un augstskolu docētāju un zinātnieku pulkam.

9. Studiju programmu salīdzinājums ar citu valstu universitāšu studiju programmām

Salīdzinājumam par pamatu tiek izmantotas:

- Stokholmas Karaliskās Tehniskās universitātes Datoru un sistēmu zinātnes (Computer and System Sciences) studiju programma;

- Helsinku universitātes (Somija) Datorzinātņu (Computer Science) studiju programma;

- Londonas universitātes (University College London) Datorzinātņu (Computer Science) studiju programma;

- Merilendas universitātes (ASV) Datorzinātņu (Computer Science) studiju programma;

- Kalifornijas universitātes Berklijā (ASV) Datorzinātņu (Computer Science) studiju programma;

- Prinstonas universitātes (ASV) Datorzinātņu (Computer Science) studiju programma.

Pamata datorzinātņu kursi visu universitāšu programmās ir vieni un tie paši (ar nelielām variācijām nosaukumos). Lielākas atšķirības parādās maģistra un doktora līmeņa kursos. Dažādu universitāšu programmām ir dažādi apakšvirzieni - atkarībā no attiecīgās universitātes akadēmiskā personāla specializācijas (un, acīmredzot, arī atkarībā no attiecīgā reģiona darba tirgus).

Tā, piemēram, Helsinku universitātes datorzinātņu studiju programmā uzsvars ir likts uz telekomunikāciju sistēmu programmēšanu, kas neapšubāmi ir saistīts ar Somijas darba tirgu.

Līdzīgi tas ir ar Merilendas universitātes datorzinātņu studiju programmu. Šajā programmā redzama vieta ir ierādīta kursiem, kas attiecas uz reālā laika sistēmām, distributīvām sistēmām, paralēliem algoritmiem, programmējamiem robotiem, attēlu pazīšanu, mākslīgā intelekta speciāliem jautājumiem, ģeogrāfiskās informācijas sistēmām, neironu automātiem, superkompjūteru kompilācijas problēmām u.c., kas Latvijas darba tirgum nav aktuāli.

Tuva pēc sava satura un specializācijas mums ir Stokholmas Karaliskās Tehniskās universitātes un Pitsburgas universitātes datorzinātņu programmas. Šajā programmā, tāpat kā mūsu programmā, liels uzsvars ir uz sistēmu analīzi un modelēšanu, uz objektorientētajām sistēmu būves metodēm.

Kopumā - piedāvātās Latvijas Universitātes datorzinātņu studiju programmas pēc sava statusa, apjoma un izvēles iespējām pilnībā atbilst Rietumu universitāšu tipiskām



datorzinātņu programmām. Daļēji tas ir saistīts arī ar to, ka visās šajās programmās pamatā tiek izmantotas vienas un tās pašas mācību grāmatas.

KopsavilkumsLU Datoru zinātnes doktora studiju programmas mērķis ir dot iespēju apgūt

studiju un pētniecības darba organizācijas un vadības principus, iegūt starptautiski salīdzināmu kompetenci datoru zinātnēs un starptautiski pielīdzināmu zinātņu doktora grādu.

Datoru zinātnes doktora studiju programma tiek piedāvāta četrās apakšnozarēs:

1. datoru zinātnes matemātiskie pamati,

2. datoru un sistēmu programmēšana,

3. programmēšanas valodas un sistēmas,

4. datu apstrādes sistēmas un datoru tīkli.

Pēc Datoru zinātnes doktora studiju programmas beigšanas un promocijas darba aizstāvēšanas promocijas padomē doktorantam tiek piešķirts datoru zinātnes doktora grāds datorzinātnē (Dr. sc. comp.).

Datoru zinātnes doktorantūrā uzņem personas, kam ir maģistra grāds datoru zinātnē, maģistra grāds matemātikā vai minētajiem maģistra grādiem atbilstoši augstākās izglītības diplomi.

Studiju apjoms atbilst 144 kredītpunktiem. To veido teorētiskie kursi un praktisko iemaņu apguve 44 kredītpunktu apjomā un promocijas darba izstrādāšana - 100 kredītpunktu apjomā. Lai pielaistu pie promocijas darba aizstāvēšanas, doktorantam jānokārto promocijas eksāmeni specialitātē un svešvalodā, jāsagatavo un jānopublicē vismaz 5 raksti vispāratzītos recenzējamos zinātniskos žurnālos (izdevumos) un jāziņo par promocijas darba rezultātiem vismaz 2 starptautiskās konferencēs.

Promocijas darba iespējamās formas ir šādas: disertācija, tematiski vienotu zinātnisku darbu sērija; monogrāfija.

Atbilstošā līmenī esošais materiālais un metodiskais nodrošinājums, docētāju kvalifikācija, kā arī augstās prasības teorētisko kursu un praktisko iemaņu apgūšanā un promocijas darba izstrādē garantē kvalificētu datoru zinātnes doktoru sagatavošanu. Datorzinātņu bakalaura un maģistra studiju programmas nodrošina akadēmisko izglītību datorzinātnēs un gatavo augstas kvalifikācijas speciālistus programminženierijas jomā. Studiju programmas ir sastādītas, balstoties uz Curriculum’91 rekomendācijām, ņemot vērā ASV un ES valstu atbilstošo studiju programmu saturu, kā arī Latvijas informātikas industrijas tirgus specifiku. Datorzinātņu akadēmisko studiju programmu plāni un process tiek organizēti atbilstoši LU Satversmei, LU Senāta un LU Mācību padomes lēmumiem, kā arī citiem normatīvajiem dokumentiem.

Programmu stiprās puses

1. Programmu atbilstība rekomendācijām un atbilstošām ES un ASV studiju programmām.



2. Pasniedzēju darbs pie pasaulē aktuālām zinātniskām tēmām un zinātniski ietilpīgiem valsts nozīmes projektiem, nodrošina programmu kvalitāti, izmantojot visjaunākos sasniegumus IT jomā.

3. Motivēti studenti, kuri iztur ievērojamu konkursu, lai apgūtu studiju programmas, ievērojami atvieglo programmu realizāciju.

4. Moderns programmu datortehniskais, komunikāciju, programmatūras un auditoriju tehniskais nodrošinājums garantē studiju programmu kvalitatīvu realizāciju.

Programmu vājās puses

1. Darba tirgū studenti ir ļoti pieprasīti, daudzi studenti vienlaicīgi studijām strādā, kas paildzina vidējo studiju laiku.

2. Daļai no mācību spēkiem, sakarā ar aizņemtību valsts nozīmes projektos, nepietiek spēka, lai savus zinātnisko darbu rezultātus sagatavotu publicēšanai atbilstoša līmeņa starptautiskos izdevumos.

Datorzinātņu studiju programmu realizācijas nepieciešamību Latvijas Universitātē nosaka Latvijā strauji augošās informātikas industrijas vajadzības.



1. pielikumsLATVIJAS UNIVERSITĀTE

Doktora studiju programmaDatoru zinātne

(programmas nosaukums un kods atbilstoši LR Izglītības klasif.. IZM 24.12.98.rīk.Nr.707)

Dr.dat., Dr.sc.comp. (grāda nosaukums latviešu un latiņu valodā)

doktora grāda iegūšanai

Datoru zinātnes doktorantūras padomes priekšsēdētājs

(programmas direktors)

Rūsiņš Mārtiņš Freivalds(vārds, uzvārds)

Dr.habil.sc.comp., prof(zin.grāds, akad.nos.)

APSTIPRINĀTA

Datoru zinātnes doktorantūras

padomes sēdē 20.08.99.

protokola Nr. 2

DP priekšsēdētājs

_____________(paraksts)

APSTIPRINĀTA

Fizikas un matemātikas fakultātes

Domes sēdē 30.08.99.

protokola Nr. 5-99

Domes priekšsēdētājs

_____________(paraksts)

APSTIPRINĀTA

LU Zinātnes Padomes

sēdē 27.10.1999.

lēmuma Nr. 2

Zinātņu prorektors

_____________(paraksts)

APSTIPRINĀTA

LU Senāta

sēdē 29.11.1999.

lēmuma Nr153

Senāta priekšsēdētājs

_____________(paraksts)

STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 13


LU Datoru zinātnes doktora studiju programma dod iespēju iegūt starptautiski salīdzināmu kompetencei datoru zinātnē un starptautiski pielīdzināmu datoru zinātnes doktora grādu.

Datoru zinātnes doktora studiju programma tiek piedāvāta četrās apakšnozarēs: datoru zinātnes matemātiskie pamati, datoru un sistēmu programmēšana, programmēšanas valodas un sistēmas, datu apstrādes sistēmas un datoru tīkli

Datoru zinātnes doktorantūrā uzņem personas, kam ir maģistra grāds datoru zinātnē, maģistra grāds matemātikā vai minētajiem maģistra grādiem atbilstoši augstākās izglītības diplomi.

Izņēmuma kārtā doktorantūrā var uzņemt arī citu radniecīgu nozaru maģistra grādu vai tam pielīdzinātā akadēmiskā grāda ieguvušos, ja viņiem ir darba pieredze datoru zinātnes jomā un pietiekošas zināšanas matemātikā.

Iestājpārbaudījums doktorantūrā notiek profesionālo pārrunu veidā. Pārrunas organizē Datoru zinātnes doktorantūras padome.

Bez profesionālo pārrunu rezultātiem ņem vērā arī pretendenta vidējo atzīmi maģistra studiju programmā, zinātnisko publikāciju skaitu un nozīmīgumu, piedalīšanos ar referātiem zinātniskajās konferencēs, pedagoģiskā darba pieredzi, piedalīšanos pētnieciskajos projektos.

Datoru zinātnes doktora studiju programmā ir paredzēts pilna laika (klātienes) studijas, kas ilgst 3 gadus un tiek finansētas no LU budžeta, un nepilna laika (neklātienes) studijas - 4 gadus un tiek finansētas no fizisko un juridisko personu līdzekļiem. Studiju apjoms klātiene un neklātiene ir 144 kredītpunkti. Studiju apjomu veido teorētisko kursu un praktisko iemaņu apguve 44 kredītpunktu apjomā un promocijas darba izstrādāšana - 100 kredītpunktu apjomā.

Promocijas darbu pielaiž aizstāvēšanai promocijas padomē, ja doktorants ir nokārtojis promocijas eksāmenus izvēlētajā zinātnes apakšnozarē un svešvalodā, publicējis vismaz 5 rakstus vispāratzītos recenzējamos žurnālos (izdevumos) un ir ziņojis par sava pētnieciskā darba rezultātiem vismaz 2 starptautiskās konferencēs. Promocijas darba iespējamās formas ir disertācija, tematiski vienotu zinātnisku darbu sērija vai monogrāfija.

Pēc datoru zinātnes doktora studiju programmas beigšanas un promocijas darba aizstāvēšanas promocijas padomē doktorantam piešķir datorzinātņu doktora) (Dr. sc.comp.) grādu.

1. Studiju programmas vispārējs raksturojums

1.1 LU Datoru zinātnes doktora studiju programmas (turpmāk tekstā PROGRAMMA) mērķis ir dot iespēju apgūt studiju un pētnieciskā darba organizācijas un vadības principus un metodes, iegūt starptautiski salīdzināmu kompetenci datoru zinātnē un starptautiski pielīdzināmu doktora grādu.

1.2 Pēc PROGRAMMAS beigšanas un promocijas darba aizstāvēšanas promocijas padomē doktorantam tiek piešķirts datorzinātņu doktora (Dr. sc.comp.) grāds.

l.3 PROGRAMMA tiek piedāvāta četrās apakšnozarēs: datoru zinātnes matemātiskie pamati, datoru un sistēmu programmēšana, programmēšanas valodas un sistēmas,



datu apstrādes sistēmas un datoru tīkli.

1.4 PROGRAMMAS struktūru veido:

dotā PROGRAMMA;

doktorantu individuālās programmas, kuras izstrādā doktorants kopā ar savu zinātnisko vadītāju vadoties no LU doktora studiju programmas (apstiprināta ar LU 1998.g. 26.oktobra Senāta lēmumu Nr.50) un šīs PROGRAMMAS prasībām.

1.5. PROGRAMMAS izstrāde, apstiprināšana, vadība

1.5.1. PROGRAMMU izstrādā Datoru zinātnes doktorantūras padome, kuras sastāvs ir 6.pielikumā .

1.5.2. PROGRAMMU apstiprina LU Senāts.

l .5.3. Doktorantūras padome nosaka studiju kārtību un deleģē pilnvaras apakšnozaru profesoriem.

1.5.4. PROGRAMMU vada PROGRAMMAS direktors - Datoru zinātnes doktorantūras padomes priekšsēdētājs, kuru apstiprina LU doktora studiju programmas direktors – LU zinātņu prorektors.

l .6. Doktora studiju īstenošana.

1.6.1. Doktora studijas tiek īstenotas LU Fizikas un matemātikas fakultātes katedrās un LU Matemātikas un informātikas institūtā.

1.6.2. PROGRAMMĀ iesaistīto katedru un LU MII pētījumu virzienu saraksts ir 2.pielikumā.

1.6.3. Profesoru, asociēto profesoru un to pārstāvēto apakšnozaru saraksts, kurās iespējamas doktora studijas, ir 3.pielikumā.

1.6.4. PROGRAMMĀ studējošiem doktorantiem ir iespējas stažēties Latvijas un ārvalstu augstskolās, zinātniskajās iestādēs un citās institūcijās, kuru saraksts ir 4.pielikumā.

l .7. Doktora studiju apjoms un studiju ilgums.

1.7.1. PROGRAMMA paredz pilna (klātienes) un nepilna laika(neklātienes) studijas.

1.7.2. Pilna laika studijas ilgst 3 gadus, t.i. 52 nedēļas gadā (40 stundas nedēļā), no kurām 48 ir darba nedēļas un 4 atvaļinājuma nedēļas.

1.7.3. Nepilna laika (neklātienes) studijas ilgst 4 gadus, t.i. 36 darba nedēļas gadā (40 stundas nedēļā).

1.7.4. Studiju apjoms atbilst 144 kredītpunktiem. Kopējo studiju apjomu veido teorētiskie kursi un praktisko iemaņu apguve 44 kredītpunktu apjomā un promocijas darba izstrādāšana 100 kredītpunktu apjomā.

1.8. Doktora studiju finansēšana.

1.8.1. Pilna laika studijas doktorantūrā tiek finansētas no LU budžeta kopumā 3 gadus, t.i. 156 nedēļas.

l .8.2. Nepilna laika studijas tiek finansētas no fizisko un juridisko personu līdzekļiem.

1.8.3. Studiju maksas lielumu pēc doktorantūras padomes priekšlikuma nosaka LU Senāts.



2. Imatrikulācijas nosacījumi

2.1. Datoru zinātnes doktorantūrā uzņem personas, kam ir maģistra grāds datoru zinātnē, maģistra grāds matemātikā vai minētajiem maģistra grādiem atbilstoši augstākās izglītības diplomi.

2.2. Izņēmuma kārtā doktorantūrā var uzņemt arī citu zinātņu nozaru maģistra grādu ieguvušos, ja viņiem ir darba pieredze kādā no p.1.3. minētajām apakšnozarēm un ir pietiekošas zināšanas datoru zinātnē un matemātikā. (Noskaidro profesionālās pārrunās.)

2.3. Ārvalstu pretendentiem ir nepieciešama Latvijas maģistra grādam pielīdzināma izglītība. Diploma atbilstību nosaka Akadēmiskās informācijas centra eksperti.

2.4. Pretendenti uz valsts finansētām doktora studiju vietām tiek uzņemti konkursa kārtībā. Konkursu organizē LU Doktorantūras daļa.

2.5. Iestājpārbaudījumi doktorantūrā notiek profesionālo pārrunu veidā. Tās organizē Datoru zinātnes doktorantūras padome.

2.6. Uzņemot doktorantūrā, kā kritēriji tiek ņemti vērā:

2.6.1. pretendenta vidējā atzīme maģistra studiju programmā;

2.6.2. profesionālo pārrunu rezultāti;

2.6.3. pretendenta zinātnisko publikāciju skaits un to nozīmīgums;

2.6.4. piedalīšanās ar referātiem zinātniskās konferencēs;

2.6.5. pedagoģiskā darba pieredze;

2.6.6. darba stāžs izvēlētajā apakšnozarē.

2.6.7. līdzdalība pētnieciskajās programmās.

2.7. No LU budžeta finansēto studiju vietu skaitu pa zinātņu nozaru programmām nosaka LU zinātnes padome.

2.8. Ar katru studējošo doktorantūrā par juridisku vai fizisku personu līdzekļiem tiek slēgts līgums.

3. Studiju programmas saturs

3.1.Studiju programma datoru zinātnēs atbilst 144 kredītpunktiem, kas sadalās sekojoši:

1. Teorētiskie kursi (atbilstoši apakšnozarei, skat. zemāk) – 24 kredītpunkti

2. Specializācijas kurss (saturu nosaka individuāli), kārtojot eksāmenu angļu valodā (vai arī promocijas pretendentam jāapliecina angļu valodas prasme, iesniedzot dokumentus no akreditētiem mācību centriem vai kārtojot speciālo eksāmenu angļu valodā) – 16 kredītpunkti

3. Datoru zinātnes attiecīgās apakšnozares jaunāko pētniecības metožu apguve, informācijas tehnoloģiju, datu apstrādes, prezentācijas metožu un paņēmienu apguve - 2 kredītpunkti

4. Sagatavošanās un piedalīšanās Datoru zinātnes bakalauru un maģistru studiju programmu realizācijā, zinātniskās konferencēs, semināros, skolās – 2 kredītpunkti



5. Individuālais pētniecības darbs un promocijas darba izstrādāšana – 100 kredītpunkti

3.2 Apakšnozaru teorētiskie kursi

1. apakšnozarē Datoru zinātnes matemātiskie pamati

- Algoritmi, automāti un formālās valodas – 4 kredītpunkti

- Datu aizsardzība un kriptogrāfija – 2 kredītpunkti

- Ātru algoritmu konstruēšana un analīze – 4 kredītpunkti

- Specifikāciju valodu pamati – 4 kredītpunkti

- Mākslīgais intelekts – 4 kredītpunkti

- Datoru grafika – 4 kredītpunkti

- Programmu verifikācija – 2 kredītpunkti

2. apakšnozarē Datoru un sistēmu programmēšana

- Objektorientētā programmēšana – 4 kredītpunkti

- Objektorientētā analīze un modelēšana – 4 kredītpunkti

- Datoru tīkli – 8 kredītpunkti

- Valoda UML un tās lietošana – 2 kredītpunkti

- Operētājsistēmas – 4 kredītpunkti

- Projektu vadība – 2 kredītpunkti

3. apakšnozarē Programmēšanas valodas un sistēmas



- Algoritmi, automāti un formālās valodas – 4 kredītpunkti

- Valoda UML un tās lietošana – 2 kredītpunkti


- Biznesa modelēšanas valodas un rīki – 4 kredītpunkti

- Kompilatori – 4 kredītpunkti

4. apakšnozarē Datu apstrādes sistēmas un datoru tīkli



- Datu aizsardzība un kriptogrāfija – 2 kredītpunkti

- Datoru tīkli – 8 kredītpunkti

- Valoda UML un tās lietošanai – 2 kredītpunkti

- Informācijas sistēmu projektēšana – 2 kredītpunkti




Piezīme. Ar datorzinātņu doktora studiju padomes atļauju katrā apkšnozarē var mainīt divus no augstākminētajiem kursiem (8 kredītpunktu apjomā).

3.3. Promocijas darba formas un prasības tā izstrādāšanai:

3.3.1. Promocijas darbs ir oriģināls, patstāvīgs zinātniskās kvalifikācijas darbs par aktuālu, perspektīvu datoru zinātnes problēmu, kas vērtējams kā būtisks ieguldījums datoru zinātnes (apakšnozares) attīstībā un liecina par autora augstu teorētisko un profesionālo kompetenci un patstāvīga zinātniskā darba iemaņām.

3.3.2. Promocijas darba formas var būt disertācija, tematiski vienota zinātnisku publikāciju kopa, monogrāfija.

3.3.3. Neatkarīgi no promocijas darba formas tam jāpievieno kopsavilkums (2 autorloksnes) latviešu un angļu valodā.

3.3.4. Promocijas darba rezultātiem jābūt publicētiem (vai pieņemtiem publicēšanai) vismaz piecos rakstos vispāratzītos recenzējamos zinātniskos žurnālos (izdevumos), kas iekļauti Latvijas Zinātņu padomes apstiprinātajā zinātnisko izdevumu sarakstā.

4. Studiju organizācija un kontrole

4.1 Doktorants, konsultējoties ar darba zinātnisko vadītāju, un, ņemot vērā apakšnozares ieteikumus, izstrādā studiju individuālo plānu kārtējam studiju gadam.

4.2. PROGRAMMAS apguvi un doktoranta individuālā studiju plāna izpildi kontrolē Datoru zinātnes doktorantūras padome, apakšnozares profesors un darba zinātniskais vadītājs.

4.3. Apakšnozares profesors regulāri pārbauda studiju gaitas atbilstību plānam un semestra beigās, atbilstoši LU Doktorantūras daļas un Datoru zinātnes doktorantūras padomes izstrādātājām prasībām sniedz informāciju PROGRAMMAS direktoram. Atskaite un pozitīvs novērtējums ir pamats finansējuma atvēršanai nākamajām semestrim.

4.4. Par studiju un pētnieciskā darba rezultātiem doktorants studiju gada beigās atskaitās attiecīgās zinātņu apakšnozares zinātniskajās konferencēs un semināros. Protokolu ar lēmumu iesniedz PROGRAMMAS direktoram. Semināru un konferences organizē Datoru zinātnes doktorantūras padome ar speciālistu un promocijas padomes locekļu piedalīšanos.

4.5. Galīgo lēmumu par teorētisko kursu apguves apjomu, atbilstību PROGRAMMAS prasībām un rezultātu kvalitāti pieņem Datoru zinātnes doktorantūras padome pieaicinot zinātnisko vadītāju.

4.6. Doktorantūrai beidzoties, attiecīgās apakšnozares profesora organizētā seminārā tiek apspriesti un izvērtēti studiju lēmums ar ieteikumu virzīt darbu uz aizstāvēšanu vai turpināt tā pilnveidošanu.

4.7. Pēc doktora studiju pabeigšanas LU Doktorantūras daļa, vadoties no ierakstiem doktoranta individuālajā studiju kartē, izsniedz doktorantūras beigšanas apliecību. Obligāts priekšnoteikums apliecības izsniegšanai ir pozitīvs vērtējums par promocijas darba izstrādes pabeigšanu.



4.8. Promocijas eksāmena programmu apakšnozarē izstrādā apakšnozares profesors un apstiprina Datoru zinātnes doktorantūras padome. Apstiprināta promocijas eksāmena programma ir šīs PROGRAMMAS sastāvdaļa. Promocijas eksāmena programmu svešvalodā izstrādā LU Valodu centrs.

Promocijas eksāmenu pieņem Datoru zinātnes doktorantūras padomes izveidota komisija. Tās sastāvā ietilpst 3-5 nozares speciālisti, no kuriem vismaz viens ir doktorantūras padomes loceklis. Promocijas eksāmena derīguma termiņu nosaka promocijas padome un paziņo LU Doktorantūras daļai.

5. Studiju programmas īstenošanas līdzekļi

5.1. Pētnieciskā darba datu bāze.

5.1.1. Fizikas un matemātikas fakultātes bibliotēkā pieejamā monogrāfiskā literatūra un zinātniskie žurnāli.

5.1.2. Profesionālo institūciju periodiskie izdevumi un rakstu krājumi, kas pieejami fakultātes bibliotēkā, katedrās un institūtos.

5.2. Datoru zinātnes bakalaura, maģistra un profesionālo studiju programmas. Piedalīšanās studiju programmās dod iespēju doktorantiem apgūt lektora un projektu vadītāja iemaņas un veikt citus PROGRAMMĀ paredzētos uzdevumus.

5.3. LU MII un FMF katedru granti un pētnieciskie projekti, t.sk. starptautiskie projekti.

5.4 LU MII un FMF katedru organizētās starptautiskās zinātniskās konferences un semināri.

5.5 Institūtu un katedru gatavotie zinātnisko rakstu krājumi.

5.6 Promocijas darbu var aizstāvēt LU Datoru zinātnes promocijas padomē.

5.7 Datoru zinātnes doktora studiju izmaksas, ņemot vērā nozares un programmas līmeņa koeficientus, aprēķina Datoru zinātnes doktorantūras padome un apstiprina LU Senāts. Maksa par studijām nedrīkst būt zemāka par LU Senāta apstiprināto summu.

6. Studiju programmas pašnovērtējums

Doktora studiju izmaksas veido doktoranta stipendija (pilna laika doktorantiem), vadītāja atalgojums, sociālais nodoklis, teorētisko priekšmetu apguves izdevumi, doktoranta studiju infrastruktūras uzturēšanas izdevumi, komandējumi, zinātniskās informācijas ieguves izdevumi.

Aptuvens datoru zinātnes doktora studiju izmaksu aprēķins vienā studiju gadā uz vienu doktorantu ir šāds:


Izmaksu veids Izmaksas gadā

1 . Doktoranta stipendija 696

2. Zinātniskā vadītāja atalgojums 150

3. Sociālais nodoklis 229

4. Lekcijas un semināri 190

5. Doktora studiju infrastruktūras uzturēšanas izdevumi 305

6. Komandējumu izdevumi 500

7. Zinātniskās informācijas ieguves izdevumi 300

Kopā: 2370


Pielikums 2

PROGRAMMĀ iesaistīto LU FMF institūtu un katedru un to pētniecisko

virzienu saraksts (p.1.2.)

Datorzinātņu katedra

Adrese: Raiņa bulvāris 29, Rīga, LV-1459, Telefons:7224363Katedras vadītājs prof. J. Bārzdiņš

Programmēšanas katedra

Adrese: Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV – 1586, Telefons: 7034494Katedras vadītājs asoc. prof. J. Bičevskis

Programmēšanas katedras sastāvā ir

datorzinātņu mācību metodiskais centrs,datorzinātņu mācību procesa nodrošinājuma laboratorija, programmu tehnikas mācību metodiskā laboratorija.

Diskrētās matemātikas katedra

Adrese: Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV – 1586, Telefons: 7034517Katedras vadītājs prof. R. - M. Freivalds

Vadības sistēmu katedra

Adrese: Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV – 1586, Telefons: 7034496

Katedras vadītājs asoc. prof. Ē. Ikaunieks



3.pielikums

Profesoru, asociēto profesoru un to pārstāvēto apakšnozaru saraksts

1. Datoru zinātnes matemātiskie pamati

Prof. Rūsiņš Mārtiņš FreivaldsAsoc. prof. Ēvalds Ikaunieks Asoc. prof. Jānis Cīrulis Doc. Juris Vīksna

2. Datoru un sistēmu programmēšana

Prof. Jānis Bārzdiņš Asoc. prof. Juris BorzovsAsoc. prof. Paulis ĶikustsAsoc. prof. Juris Strods

3. Programmēšanas valodas un sistēmas

Prof. Audris Kalniņš Asoc. prof. Kārlis Čerāns

4. Datu apstrādes sistēmas un datoru tīkli

Asoc. prof. Jānis Bičevskis Asoc. prof. Māris TreimanisAsoc. prof. Guntis BārzdiņšAsoc. prof. Kārlis Podnieks



Pielikums 4Datoru zinātnes doktora studiju programmas A (obligātās) daļas un B (izvēles) daļas

lekciju kursu programmas



Pielikums 1

Datorzinātņudoktorastudiju

programma

Kursu apraksti

ApstiprinātiFizikas un matemātikas fakultātes Domē



Prof. Rūsiņš Mārtiņš FreivaldsProgrammas direktors

Rīga, Raiņa bulv. 29tel.: 7226997fax.: 7820153e-mail: [email protected]



SATURS

Obligātie kursi (A) (atkarībā no apakšnozares) 4Algoritmi, automāti un formālās valodas IAlgoritmi, automāti un formālās valodas, IIĀtru algoritmu konstruēšana un analīzeBiznesmodelēšanas valodas un rīkiDatoru grafikaDatortīkli IDatortīkli IIDatu aizsardzība un kriptogrāfijaInformācijas sistēmu projektēšanaMākslīgā intelekta algoritmiskās metodesObjektorientētā programmēšana un C++Objektorientētā analīze un modelēšanaOperāciju sistēmasProjektu vadībaProgrammu verifikācijaSpecifikāciju valodu pamatiUML un tās lietošana

Izvēles kursi (B) 12

Biznesa procesu pārbūveDatu bankas IDatu bankas IIKompilatoriMatemātiskā loģika datorzinātnēsMetamodeļi un formālās specifikācijasProgrammatūras kvalitāteSistēmu projektēšana ISistēmu projektēšana IIUzņēmējdarbības pamatiVadības teorija



Ātru algoritmu konstruēšana un analīze

(Construction and Analysis of Efficient Algorithms)

Autors: doc. Juris Vīksna, Dr.dat

Kursa apjoms: 4. kr, 64 stundas

Semestris:

Pārbaudījumu forma: eksāmens

Priekšnosacījumi: programmēšana un datu struktūras maģistrantūras līmenī

Kursa kods: Kursa grupa:

Anotācija

Prasme efektīvi risināt netriviālas algoritmiskas problēmas atšķir augsti kvalificētus programmētājus no amatieriem. Kursā tiek iztirzātas galvenās algoritmiskās paradigmas, algoritmu darbības analīzes principi, un dažādu vienkāršu, bet netriviālu efektīvu algoritmu piemēri. Kursa mērķis ir parādīt, ka programmēšanas uzdevumu triviālie algoritmiskie risinājumi bieži ir neefektīvi, ka programmu darbību bieži var ievērojami paātrināt izvēloties piemērotus netriviālus algoritmus, un dot studentiem ieskatu, kur šādus netriviālus algoritmus meklēt un kā tos konstruēt.

Saturs

Masīvu inicializācija konstantā laikā; Funkciju augšanas kārtas jēdziens (order notation) - jāprot salīdzināt dažādas funkcijas un pamatot salīdzināšanas rezultātus; Algoritmu ātrdarbības analīze: iekļautiem cikliem, rekursijai - jāprot novērtēt konkrētu algoritmu ātrdarbību sliktākajā gadījumā; Meklēšanas algoritmi - binārā un interpolācijas meklēšana; Kaudze; Kārtošanas algoritmi - merge-sort, heap-sort, quick-sort, digitālā kārtošana; Datu struktūras vārdnīcām - vārdnīcu operācijas, statiskas un dinamiskas vārdnīcas, skip-lists, AVL-koki, 2-3-koki; Hašings - būtība, konfliktu atrisināšanas metodes, paplašināmais hašings, lietotās funkcijas (dalīšana, reizināšana, universālais hašings), atslēgu saritināšana; Grafu un koku datu struktūras un apstaigāšanas algoritmi, topoloģiskā kārtošana; Alkatīgie (greedy) algoritmi - minimālais grafu pārklājošais koks, Hafmana kods; Dinamiskā programmēšana - memoizācijas tehnika, attālums starp divām virsotnēm DAGā, rediģēšanas attālums starp vārdiem un aptuvena apakšvārda meklēšana, garākā kopīgā apakšvirkne; Dijkstras algoritms; ātrie apakšvārda meklēšanas algoritmi (KMP, BM, RK algoritmi); Kompresijas algoritmi - Hafmana, Lempela-Ziva algoritmi.

Atsevišķas kursa satura daļas var no gada uz gadu mainīties, līdzas datorzinātnes attīstībai, un kursa autora izpratnei par to.



Prasības kredīta iegūšanai

Jāuzraksta divi kontroldarbi un tajos jāiegūst pozitīvs vērtējums. Termiņā jāiesniedz (jānosūta ar e-pastu) divi mājas darbi. Par katru nokavētu dienu mājas darba atzīme samazinās par 5%, un kad tā "nokrīt" zem apmierinošas, papildus jāiesniedz vēl viens mājas darbs. Semestra beigās jāzina visu kursā aplūkoto algoritmu, datu struktūru un citu koncepciju pamati (piemēram, pēc dažu minūšu ieskatīšanās grāmatā vai piezīmēs jāvar nodemonstrēt, kā strādā dotais algoritms konkrētiem datiem). Gala atzīmi sastādīs kontroldarbu, mājas darbu un mutiskā gala eksāmena atzīmju nosacītas summas.

Literatūra

1. Harry R.Lewis and Laarry Denenberg, Data Structures and their Algorythms, Harper Collins Publishers, 1991

2. Robert Sedgewic, Algorithms in C, Addison-Wesley Publishing Company, 1990



Objektorientētā programmēšana un C++

(Object-Orinted Programming and C++)

Autors lektors Mārtiņš Opmanis, M.dat.; lektors Edgars Celms, M.dat.

Kursa apjoms 4 kr, 64 stundas

Semestris

Pārbaudes forma eksāmens

Priekšnosacījumi

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija

Kursa ievadā tiek aplūkota objektorientētās programmēšanas motivācija, galvenie principi un iezīmes. Kursa lielākā daļa veltīta valodas C++ apgūšanai, katras konstrukcijas iztirzājumu iesākot ar vienkāršākiem piemēriem un virzoties uz sarežģītākiem jautājumiem. Paralēli tiek apskatīti daži jautājumi no objektorientētās programmēšanas teorijas. Kursa noslēgumā tiek apskatīti objektorientētās izstrādes galvenie principi un metodoloģija.

SatursI. Objektorientētās programmēšanas motivācija.

A. Programmatūras kvalitātes rādītāji.B. Modulāra programmatūras izstrāde.C. Atkārtota izmantošana.D. Objektorientētības pakāpes.

II. Abstraktie datu tipi.III. Valodas C++ pamatkonstrukcijas.

A. Mainīgo deklarācijas un definīcijas.B. Mainīgo tipi.C. Bibliotēku funkciju izmantošana.D. Relāciju operatori.E. Zarošanās.F. Cikli.

IV. Sarežģītāki tipi valodā C++.A. Struktūras.B. Pārskaitāmie tipi.

V. Funkcijas.A. Deklarācija, definīcija, izsaukšana.B. Argumentu nodošanas un atgriešanas mehānismi.C. Funkciju pārlādēšana (overloading).



VI. Klases.A. Klases specificēšana.B. Klases lietoðana.C. Konstruktori un destruktori.D. Statisku klases elementu izmantoðana.

VII. C++ masīvi.A. Definīcija, inicializācija, izmantošana.B. Vairākdimensiju masīvi.C. Simbolu virknes.

VIII. Pointeri valodā C++.A. Pointeru mainīgie.B. Sakars starp masīviem un pointeriem.C. Argumentu padoðana ar pointeriem.D. Dinamiski izdalāmā atmiņa - operatori new un delete.

IX. C++ plūsmas (streams).A. Plūsmu motivācija.B. Plūsmu mehānismu nodrošinošo bibliotēku hierarhija.C. Faili un plūsmas.

X. Operatoru pārlādēšana.A. Unārie operatori.B. Binārie operatori.C. Datu tipu konversiju nodrošināšana.

XI. C++ mantošanas mehānisms.A. Bāzes klase un atvasināta klase.B. Abstrakta bāzes klase.C. Vairāklīmeņu mantošana.

XII. Virtuālas funkcijas.A. Salīdzinājums ar ne-virtuālām funkcijām.B. Vēlā sasaistīšana.C. Friend funkcijas.

XIII. Piešķiršanas un kopēšanas nodrošinājums.XIV. Ðabloni.

A. Funkciju ðabloni.B. Klaðu ðabloni.

XV. Izņēmumsituāciju apstrādes mehānisms.XVI. Teorētiski jautājumi.

A. Atbildība un kontrakti objektorientētā programmēšanā.B. Kanoniskā klases definīcija.C. Parametrizēti tipi.

XVII. Projektēšana un izstrāde.A. Projektēšanas mērķis un līdzekļi.B. Projektēšanas cikls.C. Projektēšanas soļi.D. Klaðu hierarhijas veidoðana.

XVIII. Valoda Java – pamatjēdzieni un salīdzinājums ar C++.

Prasības kredīta iegūšanai__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 30


Galvenais uzsvars kursā likts uz praktisku valodas C++ lietošanu. Pēc kursa noklausīšanās studenti ir spējīgi iesaistīties programmatūras izstrādes projektos, kur tiek izmantota objektorientētā projektēšanas un izstrādes metodoloģija.

Eksāmena sekmīgai nokārtošanai ir nepieciešams:1. Semestra gaitā izstrādāt 2 mācību projektus, izmantojot valodu C++. Atrādīt programmas darbībā, prast paskaidrot programmu tekstus.2. Sagatavot un nolasīt referātu par kādu valodas C++ vai objektorientētās izstrādes jautājumu.

3. Eksāmena laikā sekmīgi atbildēt uz 1-3 (atkarībā no pirmo divu prasību izpildes kvalitātes) nejauši izvēlētiem jautājumiem par augstākminētajām tēmām.

Literatūra1. B.Stroustrup. The C++ Programming Language. Addison-Wesley, 1991.2. R.Lafore. Object-oriented Programming in C++. Waite Group Press, 1995.3. B.Meyer. Object-oriented Software Construction. Prentice Hall, 1988.4. A.Eliens. Principles of Object-oriented Software Development. Addison-Wesley,

1995.



Objektorientētā analīze un modelēšana(Object-oriented Analysis and Modeling)

Autors: profesors Jānis Bārzdiņš, Dr.hab.dat.

Kursa apjoms: 4 kr, 64 stundas

Semestris:

Pārbaudes forma: eksāmens

Priekšnosacījumi:

Kursa kods:

Kursa grupa:

Anotācija

Kursā tiek detalizēti aplūkotas objektorientētās modelēšanas metodes un līdzekļi. Par pamatu tiek ņemts OMT (Object Modeling Technique) pēc J.Rumbaugha. OMT tiek salīdzināts arī ar citām objektorientētās modelēšanas metodēm, tai skaitā ar UML (Unified Modeling Language). Īsumā tiek aplūkoti arī rīki, kas atbalsta objektorientēto modelēšanu. Kurss pamatā tiek mācīts uz piemēru bāzes, kuri tiek iztirzāti semināros.

Saturs

Kursa mērķis ir izklāstīt objektorientētās sistēmu analīzes un modelēšanas metodes un iemācīt klausītājiem praktiski lietot šīs metodes.

I. Ievads. Kas ir modelēšana, ar ko tā atšķiras no programmēšanas. Dažādi modelēšanas veidi.

II. Objektorientētās modelēšanas (OMT) pamatelementi (pēc J.Rumbaugh):

A. Objekti un klases.

B. Saites un asociācijas (relācijas).

C. Atribūti un operācijas.

D. Agregācija.

E. Vispārināšana un specializācija (inheritance).

F. Objektmodeļa (klašu diagrammas) piemērs.

G. Diskusija par objektmodeļu (klašu diagrammu) precīzāku semantiku.

H. Dažas objektmodeļu konstruēšanas pamācības.

I. Uzdevumi 3.1-3.32 no J.Rumbaugh et al. “Object-oriented modeling and design”.

III. Objektorientētās modelēšanas (OMT) papildiespējas (pēc J.Rumbaugh):



A. Agregācijas un vispārināšanas dziļāka izpratne.

B. Rekursīvie agregāti, piemēri.

C. Abstraktās klases.

D. Daudzkārtējā mantošana (multiple inheritance).

E. Objektmodeļu ierobežojumi (constraints).

F. Objektmodeļu būves tālākas pamācības.

G. Uzdevumi 4.1-4.18 no J.Rumbaugh et al. “Object-oriented modeling and design”.

IV. UML kā OMT tālāks attīstījums:

A. UML un OMT notāciju salīdzinājums.

B. UML klašu diagrammu papildiespējas.

C. Dziļāka klasifikācija un agregācijas izpratne.

D. Stereotipi un to lietoðana.

E. Interfeisi un abstraktās klases.

F. Parametrizētās klases.

V. Rīks GRADE Modeler un tā lietošana objektmodeļu būvei:

A. Īss pārskats par rīku GRADE Modeler.

B. Sīkāks GRADE Modeler izklāsts daļā, kas attiecās uz objektmodeļu (klašu diagrammu) būvi.

VI. Reālu piemēru iztirzāšana:

A. Bankomātu sistēma.

B. Objektmodeļu būve reālām sistēmām, ar kurām ir saistīti klausītāji savā praktiskajā darbībā.

VII. Konceptuālā modelēšana:

A. Valoda un realitāte.

B. Konceptuālās modelēšanas pamatjēdzieni.

C. Konceptuālo modeļu piemēri.

D. Konceptuālās modelēšanas salīdzinājums ar objektmodelēšanu.

VIII. “Use case” diagrammas un to lietoðana.

A. “Use case” diagrammu elementi un to semantika.

B. “Use case” diagrammu lietoðana.

IX. Īsumā par to, kas seko aiz objektmodelēšanas - dinamikas modelēšana, datu plūsmu modelēšana, objektorientētā programmēšana.



Prasības kredītu iegūšanai

Kursa rezultātā ir jāiemācās praktiski lietot objektorientētās analīzes un modelēšanas metodes, kā arī jāapgūst vismaz viens rīks, kas atbalsta šīs metodes.

Eksāmena sekmīgai nokārtošanai ir nepieciešams:

1. Uzstāties ar referātu seminārā par kursa tēmu.

2. Sekmīgi izpildīt eksāmena darbu - uzkonstruēt objektmodeli reālai sistēmai un aizstāvēt šo projektu.

Literatūra

1. J.Rumbaugh et al. Object-oriented modeling and design.- Prentice Hall, 1991

2. M.Fowler. UML distilled.- Addison-Wesley, 1997.

3. Unified Modeling Language.- See: www.rational.com/uml

4. G.Booch, J.Rumbaugh and I.Jacobson. Unified Modeling Language User Guide.- Addison-Wesley, 1997.

5. J.Rumbaugh, I.Jacobson and G.Booch. Unified Modeling Language Reference Manual.- Addison-Wesley, 1997.

6. J.Bubenko et al. Conceptual Modeling, 1997.

7. GRADE Version 4.0. How to start modeling. User Guide.

8. GRADE Version 4.0. Object Modeling: CL diagrams. User Guide.



Algoritmi, automāti un formālās valodas I

(Algorithms, automata and formal languages I )

Autors profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, Dr.hab.math.

Kursa apjoms 2 cr, 32 stundas

Semestris


Priekšnosacījumi

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija

Programmas ir algoritmu formalizēti apraksti, piemēroti specifiskas rēķināšanas ierīces (datora) vajadzībām. Gramatikas ir ērti līdzekļi, lai aprakstītu programmu sintaktisko korektību. Kursa mērķis ir sagatavot klausītājus konkrētu programmēšanas kursu padziļinātai apguvei. Tiek aplūkoti galīgi automāti, kas pazīst valodas, galīgi automāti, kas rēķina funkcijas, formālās gramatikas un to ģenerētās valodas, automāti ar magazīnas atmiņu. Kursa būtiska sastāvdaļa ir paaugstinātas grūtības uzdevumi par visu kursa vielu.

Saturs

Kursa īpatnība ir tā, ka vairums studentu zina vajadzīgās definīcijas jau no kursiem, kas lasīti Latvijas Universitātes datorzinātņu bakalaura programmā, bet šī kursa mērķis ir iemācīties risināt uzdevumus. Šajos uzdevumos tiek veidotas attiecīgo automātu un mašīnu programmas vai arī pierādīta tādu automātu un mašīnu neiespējamība.

1. Galīgi automāti un regulāras valodas

a) Gramatiku un valodu hierarhija

b) Regulāras valodas

c) Bezkonteksta valodas

2. Galīgi automāti

a) Galīgi automāti, kas pazīst valodas

b) Galīgi automāti, kas rēķina funkcijas

c) Lemma par automātu neiespējamību



3. Magazīnas automāti

a) Automāti ar magazīnas atmiņu, kas pazīst valodas

b) Automāti ar magazīnas atmiņu, kas rēķina funkcijas

c) Lemma par automātu neiespējamību


Kursa rezultātā studentiem jāiemācās veidot apskatāmo automātu programmmas un formālās gramatikas tāda tipa valodam, kuras sastopamas šīs teorijas lietojumos. Šī studentu prasme tālākajās studijās tiks izmantota dažādos programmēšanas kursos.

Eksāmens notiek rakstveidā. Studentam 2 stundu laikā jāvar atrisināt 3 uzdevumus ar tādu saturu un grūtības pakāpi, kādi sastopami mācību grāmatas [1] nodaļās 1,2,3.

Literatūra

1. Eitan Gurari.. An Introduction to the Theory of Computation.-. Computer Science Press, 1989.

2. Carl H. Smith.. A Recursive Introduction to the Theory of Computation.-. Springer-Verlag, 1994.



Algoritmi, automāti un formālās valodas, II

(Algorithms, automata and formal languages, II )

Autors profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, Dr.hab.math.

Kursa apjoms 2 cr, 32 stundas Semestris


Priekšnosacījumi Algoritmi, automāti un formālās valodas, I

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija

Automātu, valodu un formālo valodu teorija (kā to saprot mūsdienās)mēģina noskaidrot, kāpēc dažus uzdevumus ir grūti risināt ar datoriem. Šī zinātnes nozare, kas neeksistēja vēl kādus 20 gadus atpakaļ, tagad ir kļuvusi neparasti plaša. To nespēj aptvert nekāds atsevišķs lekciju kurss un nekāda atsevišķa grāmata. Mēs apskatām tos rezultātus un tās metodes, kurus var izstāstīt skaidri un pietiekoši vienkārši, un kurus var uzskatīt par centrāliem mūsu teorijā.

Tiek aplūkoti determinētas, nedeterminētas, varbūtiskas Tjūringa mašīnas un dažāda veida paralēlas darbības mašīnas. Tiek pētīta šo mašīnu sarežģītība izmantojamā darba laika, lietotās mašīnas atmiņas daudzuma u.c. nozīmēs. Kursa būtiska sastāvdaļa ir paaugstinātas grūtības uzdevumi par visu kursa vielu.

Saturs

Kursa īpatnība ir tā, ka vairums studentu zina vajadzīgās definīcijas jau no kursiem, kas lasīti Latvijas Universitātes datorzinātņu bakalaura programmā, bet šī kursa mērķis ir iemācīties risināt uzdevumus. Šajos uzdevumos tiek veidotas attiecīgo automātu un mašīnu programmas vai arī pierādīta tādu automātu un mašīnu neiespējamība.

Kurss ir tiešs turpinājums kursam "Algoritmi, automāti un formālās valodas, 1"

1. Tjūringa mašīnas

a) Determinētas Tjūringa mašīnas

b) Nedeterminētas Tjūringa mašīnas

c) Universālā Tjūringa mašīna

d) Neatrisināmas algoritmiskas problēmas



e) Posta kombinatoriskā problēma

2. Rēķināšanas sarežģītība

a) Laika sarežģītība

b) Telpas sarežģītība

c) Polinomiāls darba laiks un P=NP problēma

d) NP-pilnas valodas

e) PSPACE un NPSPACE-pilnas valodas

3. Varbūtiskas Tjūringa mašīnas

a) Varbūtiskas Tjūringa mašīnas, kas pazīst valodas

b) Varbūtiskas Tjūringa mašīnas, kas rēķina funkcijas

4. Paralēlas darbības mašīnas

a) Paralēlas RAM mašīnas

b) Shēmu sarežģītība un paralēlu mašīnu sarežģītība


Kursa rezultātā studentiem jāiemācās veidot apskatāmo automātu programmas un formālās gramatikas tāda tipa valodām, kuras sastopamas šīs teorijas lietojumos. Šī studentu prasme tālākajās studijās tiks izmantota dažādos programmēšanas kursos.

Eksāmens notiek rakstveidā. Studentam 2 stundu laikā jāvar atrisināt 3 uzdevumus ar tādu saturu un grūtības pakāpi, kādi sastopami mācību grāmatas [1] nodaļās 4,5,6,7.

Literatūra

1. Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation..- Computer Science Press, 1989.

2. Carl H. Smith. A Recursive Introduction to the Theory of Computation..- Springer-Verlag, 1994.



Biznesa procesu pārbūve(Business Process Reengineering)

Autors: profesors Audris Kalniņš, Dr hab. datKursa apjoms: 4 kr, 64 stundasSemestris:Pārbaudes forma: eksāmensPriekšnosacījumi: kurss “Biznesmodelēšanas valodas un rīki”Kursa kods:Kursa grupa:

Anotācija

Kursa mērķis ir apgūt biznesa procesu pārbūves pamatprincipus, valodas, ko lieto BPR jēdzienu formalizēšanai, kā arī tipiskos biznesa sistēmu pārbūves piemērus. Vispirms tiek doti pamatjēdzieni, BPR mērķi un dažas tipiskas metodoloģijas. Tālāk tiek aprakstīta biznesa procesu modelēšana, as-is un to-be modeļu loma. Tiek īsumā dotas tipiskākās biznesa procesu modelēšanas valodas un to salīdzinājums. Tiek apskatīti vairāki tipiski BPR piemēri.

Saturs

1. Ievads.Biznesa procesu pārbūves (Business Process Reengineering, BPR) mērķi.BPR pamatjēdzieni.

2. Pārskats par izplatītākajām BPR metodēm (no biznesa viedokļa)G.Hansena procesu klasifikācija.D.Hanta procesu reprezentācija.

3. Biznesa procesu modeļi.Biznesa procesu modeļu loma, veicot BPR.Esošie (as-is) sistēmu modeļi.Vēlamie (to-be) sistēmu modeļi.

4. Tipiskākās biznesa sistēmu modelēšanas valodas.IDEF valodu sērija.ARIS valoda.Simulācijas valoda EXTEND.Biznesa sistēmu modelēšanas valodu salīdzinājums ar GRAPE-BM.

5. Tipiskākie biznesa sistēmu pārbūves piemēri.Ofisu sistēmas.Programmatūras izstrāde un testēšana.Ražošanas sistēmas.Servisa sistēmas.

6. Piemēru analīze no BPR mērķu, to sasniegšanas metožu un atbilstošo modeļu būves viedokļa.

7. Procesu simulācijas loma BPR.8. Simulācijas rīku salīdzinājums (GRADE-BM, EXTEND u.c.)




Studentam patstāvīgi jāizstrādā kādas nelielas biznesa sistēmas pārbūves piemērs. Šim piemēram atbilstošie modeļi jāizveido kādā no aplūkotajām valodām. Jādod pārbūves sekmīguma novērtējums. Šī darba vērtējums būs arī galvenais eksāmena atzīmē.

Literatūra

1. G.A.Hansen. Automating Business Process Reeingineering, Prentice Hall, 19972. V. Daniel Hunt. Process Mapping : How to Reengineer Your Business Processes. John Wiley & Sons, January, 19963. J.Bārzdiņš, J.Tenteris, Ē.Viļums. Biznesa modelēšanas valoda GRAPES-BM un tās lietošana, LU MII/Dati,1997.



Biznesmodelēšanas valodas un rīki(Business Modeling Languages and Tools - a CASE Study)

Autors: profesors Audris Kalniņš, Dr.hab.dat.Kursa apjoms: 4 kr, 64 stundasSemestris:Pārbaudes forma: eksāmensPriekšnosacījumi:Kursa kods:Kursa grupa:

Anotācija

Kursa mērķis ir apgūt biznesa sistēmu modelēšanu, izmantojot valodu GRAPES-BM. Lai varētu veikt biznesa sistēmu pārbūvi (reengineering), tiek apgūta to modelēšana, tai skaitā arī imitācijas modelēšana (simulation). Tiek apgūta arī biznesa sistēmu modeļu veidošana, lai tos varētu izmantot kā prasību specifikācijas atbilstošo informatīvo sistēmu būvei.

Saturs

1. Ievads.Biznesa sistēmu modelēšanas pamatuzdevumi.

Biznesmodelēšanas valodas. Pārskats par GRAPES valodu saimi.2. Valodas GRAPES-BM pamatjēdzieni.

Uzdevumi.Notikumi.Trigerēšanas noteikumi.Zarošanās.Biznesa procesa diagramma.

3. Orgstruktūras uzdošanas līdzekļi (ORG diagramma).Orgstruktūras elementi un to īpašības.Saites starp elementiem.Izpildītāju uzdošana uzdevumos.

4. Notikumu definēšanas līdzekļi (ET) un taimeri.5. Uzdevumu detaļas.

Papildīpašību aprakstīšana.TD diagrammas.Datu elementi,

6. Sistēmas biznesa modelis un modeļa koks.7. Biznesa procesu strukturēšana.8. Biznesa procesa semantika no modelēšanas viedokļa.9. Tranzakcijas jēdziens.10.Labu biznesa modeļu veidošanas principi.11.Datu izmantošana modelēšanā un imitācijas modelēšanā.

Datu tipi un to definēšana.Izteiksmes.



Datu lietošana zarošanās noteikumos, izpildes laikos u.t.t.Notikumu datu uzstādīšana.Ciklu programmēšana.Notikumu datu izmantošana.

12.Imitācijas modelēšanas pamatprincipi GRAPES-BM valodā.Slodzes ģeneratori.Gadījuma elementu uzdošana uzdevumu izpildes laikos, varbūtiskajos

zarošanās noteikumos u.t.t.Tranzakcijas imitācijas modelēšanā.

13.Imitācijas statistikas iegūšana.Automātiskā statistika.Uzdevumu atribūtu lietošana programmētai statistikai.Uzdevumu izmaksu aprēķināšana.Rezultātu precizitātes novērtēšana.

14.GRADE rīka pamatprincipi.Diagrammu grafiskie redaktori.Modeļu apstrādes līdzekļi.Simulatora un animatora izmantošana.“Izpildāmu” modeļu skaņošana un testēšana.

15.GRAPES kā projektēšanas valoda.ER modelis, tā sakars ar klašu diagrammu.Sistēmu modelēšana.CO diagramma, TO tabula, PD diagramma kā pseidokods.Pāreja no biznesa modeļa uz sistēmas modeli.


Studentam patstāvīgi jāizstrādā kādas noteikta apjoma sistēmas biznesa modelis, kuram jābūt imitējamam. Šī mājas darba vērtējums būs arī galvenais eksāmena atzīmē.

Literatūra

1. J.Bārzdiņš, J.Tenteris, Ē.Viļums. Biznesa modelēšanas valoda GRAPES-BM un tās lietošana, LU MII/Dati, 1997.

2. GRAPES-BM Language Reference Manual Infologistic, 1997.



Datoru grafika

(Computer Graphics)

Autors asoc.profesors Paulis Ķikusts , Dr. mat.


Semestris


Priekšnosacījumi

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija

Kurss ir otrā daļa no kompleksa divu līmeņu kursa - bakalauratūrā un maģistratūrā. Tas paredzēts datoru grafikas galveno jautājumu sistemātiskai apgūšanai. Kursu raksturo būtiska matemātiska ievirze un tā pamattēze ir - attēlu sintēze kā datoru grafikas sinonīms. Kurss sākas ar lekciju ciklu par attēlu sintēzes, uztveres un informatīvā satura jautājumiem, skarot arī krāsu matemātiskās teorijas pamatus. Turpinājums ir seminārveida nodarbības par mācību grāmatas pamatnodaļām. Paralēli ar teorētisko jautājumu apguvi tiek veikta datorprogrammas sastādīšana hierarhisku telpisku objektu attēlošanai, kā arī rakstīta eseja par individuāli izvēlētu tematu.

Saturs

Kursa sastāvs (iekavās norādīta aptuvena ieguldāmā darba daļa) -

1) lekciju cikls (30%),

2) seminārveida nodarbības par mācību grāmatas pamatnodaļām (50%),

3) datorprogrammas sastādīšana hierarhisku telpisku objektu attēlošanai (10%),

4) individuāli izvēlēts temats (10%).

Lekciju cikla temati:

1. Analītiskās un algoritmiskās ģeometrijas nozīme datoru grafikā

- attēlu sintēze kā ģeometrisku aprēķinu uzdevums,

- grafisko redaktoru matemātiskie jautājumi.



2. Vektoru rēķinu elementi plaknē un telpā

- dažādi vektoru reizinājumi,

- divu vektoru veidotā leņķa trigonometrisko funkciju aprēķināšana,

- parametriski uzdotas virsmas un plaknes līknes normāles vektori.

3. Datora formētā attēla uzbūve un informatīvais saturs

- attēla un ar tiem saistīto jēdzienu definīcijas,

- rastra attēla izspīdināšanas loģiski-tehniskā shēma,

- informācijas ceļš no datora videoatmiņas līdz lietotājam,

- attēlu uztveres komforta nepieciešamība.

4. Attēlu uztveres jautājumi

- cilvēka acs uzbūve un darbība,

- redzes īpatnības un optiski efekti,

- Maha joslas un to traucējošā izpausme.

5. Rastra attēlu informatīvā satura analīze

- rastra attēls kā divargumentu funkcijas iztvēruma interpolācija,

- teorēma par funkcijas rekonstruējamību pēc tās iztvēruma diskrētā rastrā,

- attēlelementa forma ideālai rastra attēla izspīdināšanai.

6. Rastra attēlu sintēzes principi datoru grafikā

- attēlu kodēšanas un aprakstīšanas līdzekļi,

- attēlojamo ainu un attēlošanas apstākļu vispārīgā struktūra,

- grafiskie primitīvi.

7. Krāsu palete un pamatoperācijas ar rastra attēlu

- paletes lietošanas priekšrocības un trūkumi,

- paletes aprēķina piemēri,

- paletes lietojumi attēlu efektu iegūšanai,

- procedūra BitBlt un rastra operācijas.

8. Grafisko 2D primitīvu izrindošanas pamatalgoritmi

- Brezenhema algoritms taisnes nogriežņa izrindošanai,

- taisnes nogriežņa izrindošana robojumu nolīdzināšanas tehnikā,

- Lianga-Barski metode taisnes nogriežņa apcirpšanai,

- līkņu optimālas attēlošanas metodes.

9. Telpisku objektu plakanu projekciju aprēķins

- projicēšanas veidu klasifikācija,

- projekciju aprēķinu matemātiskās izteiksmes,

- sakarības starp pasaules, kameras un attēla koordināšu sistēmām.__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 44


10. Vizuālais reālisms un tā panākšanas elementārie paņēmieni

- šķēlumu kontūru metode aizklāšanās attēlojumam,

- Ketmula rekursīvā apakšiedalījuma metode ar attāluma buferi aizklāšanās

un izgaismojuma attēlojumam,

- Lamberta apgaismojuma likums.

11. Krāsu uztveres matemātiskās teorijas pamati

- krāsas formālā definīcija,

- krāsas ziņā identiski starojumi un krāsu metamerisma parādība,

- krāsu telpu pamatīpašības,

- krāsu konuss un hromatiskā diagramma.

12. Krāsu reprodukcijas principi

- krāsas nenormētās koordinātas primāro gaismas avotu sistēmā,

- galīga primāro gaismas avotu kopuma principiālā nespēja nodrošināt

visu krāsu sintēzi,

- krāsu koordinātu sistēmas,

- subtraktīvā krāsu sintēze.

Mācību grāmatas temati:

1. Vispārīgie ievadjautājumi

- rastra grafikas un vektoru grafikas salīdzinājums,

- attēlu klasifikācija no datoru grafikas viedokļa.

2. Rastra grafikas zemākā līmeņa programmēšana

- grafisko primitīvu pārskats,

- dialoga organizēšana dažādos ierīču aptaujas režīmos,

- pamatlīdzekļi attēlu apmaiņai starp atmiņu un ekrānu.

3. Rastra grafikas algoritmi 2D primitīvu izrindošanai

- taisnes nogriežņu izrindošana,

- riņķa līniju un elipšu izrindošana,

- attēla apgabalu aizpildīšana,

- līniju biezināšana,

- taisnes nogriežņu apcirpšana,

- teksta zīmju ģenerēšana,

- robojumu nolīdzināšana.

4. Grafiskā aparatūra

- attēlošanas ierīču tehnoloģijas,__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 45


- rastra displeju arhitektūra,

- grafiskā dialoga ievadierīces.

5. Ģeometriskās transformācijas

- 2D ģeometriskās transformācijas,

- 3D ģeometriskās transformācijas,

- koordinātu homogenizācija.

6. Redzamība 3D telpā

- projekciju veidi,

- skata stāvokļa uzdošana telpā,

- projekciju aprēķināšana,

- redzamā tilpuma ievērošana.

7. Objektu hierarhija un augsta līmeņa grafiskās sistēmas

- ģeometriskās modelēšanas jēdziens,

- hierarhiska telpiska objekta ģeometriskā struktūra,

- grafiskā vide komplicētu telpisku objektu attēlošanai,

- grafiskās attēlošanas procesa tehnoloģija.


Eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams:

1) nokārtot lekciju un mācību grāmatas teorētisko jautājumu rakstisku pārbaudi,

2) demonstrēt un aizstāvēt datorprogrammu hierarhisku telpisku objektu attēlošanai,

3) iesniegt eseju par individuāli izvēlētu datoru grafikas papildtematu.

Literatūra

J.D.Foley, A.van Dam, S.K.Feiner, J.F.Hughes, "Computer Graphics,

Principles and Practice", - Addison-Wesley Publishing Company, 1990.



Datortîkli I(Data Networks 1)

Autors: asoc.profesors Guntis Bārzdiņš, Dr.dat.


Semestris


Priekšnosacījumi

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija

Šī kursa mērķis ir iepazīstināt klausītājus ar klasisko datu pārraides tīklu teoriju no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām. Tādējādi šis kurs ir pamatā teorētiska rakstura ar atsevišķiem mājas darbiem izmantojot Internet tīklu. Kursā tiek aplūkotas praktiski visas datu pārraides tehnoloģijas sākot ar lokālajiem tīkliem, modemiem un radio sakariem un beidzot ar dažādām aplikācijām un to darbības principiem. Kurss ir organizēts balstoties uz klasisko septiņu līmeņu ISO OSI references modeli kurā dažādi datu pārraides aspekti tiek iedalīti fiziskajā, datu savienojuma, tīkla, transporta, sesijas, attēlojuma un pielietojuma līmeņos.

Kursa saturs

Kursa mērķis ir radīt vispusīgu priekšstatu par datu sakaru izveides un darbības principiem. Sekojošie ir galvenie aplūkotie jautājumi.

1. Datortīklu paveidi un pamatiezīmju raksturojums: LAN, MAN, WAN.

2. Daudzlīmeņu modeļa lietojums datortīklos. ISO OSI references modelis.

3. Maksimālais datu pārraides ātrums ierobežotā frekvenču joslā. Nyquista un Shannona formulas.

4. Raksturot datu pārraides vides: magnētiskā, vītais pāris, koaksiālais kab., optika, radio.

5. PCM un T1, E1 pārraides kanāli

6. Sinhrona un asinhrona datu pārraide

7. ‘Connection oriented’ un ‘connectionless’ principu lietojums datortīklos.

8. ISDN pamatprincipi

9. X.25 tīkla pamatprincipi,

10. Frame relay tikla pamatprincipi,

11. MAC apakšlīmenis, ALOHA, CSMA/CD.



12. MAC apakšlīmenis, pārskats par riņķa topoloģiju, FDDI, ATM, satelītu komunikāciju

13. ‘Data link’ līmenis, baitu un bitu kadrēšana, sinhronizācija.

14. ‘Data link’ līmenis, pārraides kļūdu labošana (Humminga kods)

15. ‘Data link’ līmenis, pārraides kļūdu detektēšana (CRC)

16. ‘Data link’ līmenis, ‘sliding windows’ protokols

17. Maršrutizācijas algoritmu paveidi un piemēri

18. ‘Repeater’, ‘bridge’, ‘switch’ un ‘router’ īpašību raksturojums

19. Transporta līmenis, servisa kvalitātes rādītāji. Kļūdu korekcijas nepieciešamība ‘data link’ un transporta līmeņos.

20. Transporta līmenis, savienojuma izveidošana un izbeigšana, 2 armiju problēma

21. Sesijas līmenis, RPC mehānisma raksturojums

22. Attēlojuma līmenis, datu saspiešanas paņēmieni

23. Attēlojuma līmenis, datu aizsardzības paņēmieni

24. TCP/IP hierarhijas 4 līmeņi, tajos lietotie protokoli

25. Ethernet/IEEE 802.3 enkapsulācija un adresācija

26. SLIP un PPP protokolu raksturojums

27. ICMP raksturojums.

28. IP paketes formāts, MTU jēdziens, IP fragmentācija

29. IP adresācija, maska un maršrutizācija. Classless Interdomain Routing (CIDR) jēdziens.

30. ARP un RARP protokoli

31. IP maršrutizācijas tabulas, dinamiskie maršrutizācijas protokoli, RIP

32. Jēdziens par Autonomo Sistēmu un par BGP maršrutizācijas protokolu

33. UDP protokols, UDP porta jēdziens

34. TCP protokols, paketes formāts, savienojuma izveidošana un likvidēšana, TCP porta jēdziens

35. Domain Name System (DNS) raksturojums

36. Simple Mail Transfer Protocol (SMTP) raksturojums

37. Simple Network Management Protocol (SNMP) raksturojums


Kursa rezultātā studentiem ir jāorientējas visos minētajos datu sakaru izveides un darbības jautājumos, kā arī jāizprot to mijiedarbība. Jāspēj patstāvīgi spriest par reālu datu pārraides sistēmu uzbūves pamatprincipiem.




1. Kursa laikā patstāvīgi sagatavot un uzstāties par kādu pasniedzēja piedāvātu datortīklu tēmu.

2. Eksāmena laikā sekmīgi atbildēt uz 3 nejauši izvēlētiem jautājumiem par tēmām kas minētas kursa aprakstā, kā arī pasniedzēja papildjautājumiem.

Literatūra

1. Andrew S. Tanenbaum, Computer Networks, Third Edition, Prentice Hall, 813p., 1996

2. Douglas E. Comer, Internetworking with TCP/IP, Volume 1: Principles, Protocols, and Architecture, Third Edition, Prentice Hall, 613p., 1995



Datortîkli II

(Data Networks II)



Semestris


Priekšnosacījumi kurss “Datortīkli I ”

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija

Šī kursa mērķis ir padziļināt klausītāju zināšanas šobrīd plašāk lietotajos datortīklu paveidos, pamatā Internet un Intranet TCP/IP tehnoloģijā, kā arī lokālo datortīklu mūsdienu uzbūves un attīstības tendencēs. Kurss pilnībā balstās uz “Datortīkli, 1 daļa” kursā sniegto teorētisko izpratni un padziļina to aplūkojot plaši reāli lietotus datortīklu protokolus. Kurss ietver gan teorētisko daļu, gan praktiskas nodarbības datortīklu veidošanā.

Kursa saturs

Kursa mērķis ir radīt pietiekami dziļu izpratni par šobrīd plašāk lietotajiem datortīklu paveidiem un to komponentēm. Sekojošie ir galvenie aplūkotie jautājumi.

1. Fiksētās datu pārraides vides: optika, koaksiālie kabeļi, vītie pāri.

2. Radio sakaru datu pārraides vides: analogā, spread-spectrum, satelītsakari

3. Sinhrona datu pārraide: HDLC, PPP, LAP-B.

4. Asinhrona datu pārraide: SLIP, PPP

5. Lietotāju autorizācijas protokoli PAP un CHAP

6. Daudzlietotāju datu pārraides vides: Ethernet CSMA/CD, ARP, Token Ring

7. ATM tīklu pamatprincipi

8. Bridge un Switch jēdzieni. Virtuālā LAN jēdziens. LAN emulācijas jēdziens.

9. IP tīklu adresācijas shēma un komponentes: tīkls, maršrutizātors (router), dators (host)

10. IP paketes formāts

11. IP maršrutizācijas tabulas, to statiskās aizpildīšanas principi, default gateway jēdziens, tīkla maskas jēdziens

12. Dinamiskie IP maršrutizācijas protokoli RIP, OSPF, BGP



13. ICMP protokola ziņojumu veidi, to saistība ar PING un TRACEROUTE programmām

14. SNMP protokols, datortīklu menedžēšanas pamatprincipi

15. Transporta līmeņa protokoli TCP un UDP, segmenta formāts

16. TCP/IP aplikācijas un porta jēdziens. Piemēri.

17. DNS uzbūves un darbības principi

18. SMTP, POP elektroniskā pasta darbības principi

19. HTTP protokols, tā salīdzinājums ar FTP protokolu

20. HTML formāta pamatjēdzieni

21. JAVA aplikācija, aplets, skripts.

22. NetBIOS tīklošanas pamatprincipi un saistība ar IP.

23. Novell IPX tīklošanas pamatprincipi


Kursa rezultātā studentiem ir jāorientējas visos minētajos datu sakaru izveides un darbības jautājumos, kā arī jāizprot to mijiedarbība. Jāspēj patstāvīgi spriest par reālu datu pārraides sistēmu uzbūves pamatprincipiem, kā arī spēt patstāvīgi izveidot vienkāršus datortīklu slēgumus

Eksāmena sekmīgai nokārtoðanai ir nepiecieðams:

1. Kursa laikā patstāvīgi sagatavot un uzstāties par kādu pasniedzēja piedāvātu datortīklu tēmu vai izstrādāt kādu ar datortīkliem saistītu projektu.

2. Eksāmena laikā sekmīgi atbildēt uz 3 nejauši izvēlētiem jautājumiem par tēmām kas minētas kursa aprakstā, kā arī pasniedzēja papildjautājumiem.

Literatūra

1. W.Richard Stevens, TCP/IP Illustrated, Volume 1, Addison-Wesley, 576p., 1995

2. Douglas E. Comer, Internetworking with TCP/IP, Volume 1: Principles, Protocols, and Architecture, Third Edition, Prentice Hall, 613p., 1995

3. Andrew S. Tanenbaum, Computer Networks, Third Edition, Prentice Hall, 813p., 1996



Datu aizsardzība un kriptogrāfija

(Data Protection and Cryptography)

Autors profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, Dr.hab.mat.


Semestris


Priekšnosacījumi

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija

Kursā aplūkotas tradicionālās (līdz otrajam pasaules karam) sistēmas informācijas kodēšanai un to trūkumi. Algoritmu sarežģītības teorijas atklājumi, kas ļāva izveidot “vispārzināmās atslēgas” sistēmas. Mugursomas tipa sistēmas. RSA algoritmi. Kāršu spēles pa telefonu, aizklāta balsošana pa telefonu un citi neticami informācijas apmaiņas protokoli. Pierādījumi, kurus var pārbaudīt, bet kas neatklāj nekādu informāciju. Cik sarežģīti un cik droši ir aizsargāt informāciju?

Saturs

1. Cēzara monoalfabētiskā sistēma.

2. Cēzara sistēma ar atslēgas vārdiem.

3. Afinā kriptosistēma.

4. Hilla kriptosistēma.

5. Kriptosistēma PLAYFAIR un tās vispārinājumi.

6. Statistikas lietošana monoalfabētisku sistēmu kriptoanalīzē.

7. Polialfabētiskas sistēmas.

8. Rotoru kriptosistēmas.

9. ASV Nacionālais Standarts DES.

10. Atklātās kriptogrāfijas principi.

11. Mugursistēmas kriptosistēma.

12. RSA kriptosistēma.

13. Kongruenču teorijas pamatrezultāti.

14. Ležandra simbols.

15. Jakobi simbols.



16. Varbūtisks algoritms pirmskaitļu pazīšanai.

17. Digitāli paraksti.

18. Kāršu spēlēšana pa telefonu.

19. Gadījuma skaitļu ģenerēšana.

20. NP-universālas kopas.

21. Pierādījumi ar nulles informāciju.

22. Protokolu aizsardzība.


Studentiem jāzina aplūkotie teorijas jautājumi.

Ieskaitē studentiem jārisina uzdevumi un jāatbild teorijas jautājumi.

Studentiem dziļi jāizprot, ka:

datu drošība un rēķināšanas maza sarežģītība ir konfliktējošas prasības, kuras praksē nākas nodrošināt uz otras prasības atslābināšanas rēķina;

modernā algoritmu sarežģītības teorija būtiski palīdz gan radīt drošus datu aizsardzības līdzekļus, gan cīnīties pret datu šifrēšanu.

Studentiem jāprot risināt šāda tipa uzdevumi:

1. Šifrēt dotu tekstu vienā no apskatītajām kriptosistēmām.

2. Atšifrēt dotu kriptotekstu vienā no apskatītajām kriptosistēmām

3. lietojot vārdu un burtu biežuma tabulas , atšifrēt dotu tekstu Hilla kriptosistēmā.

4. Izrēķināt Jakobi simbolu (17) paskaidrot, ko šis rezultāts nozīmē.3

5. Noskaidrot, vai 1997 ir pirmskaitlis.

Literatūra

1. A.Saloma. Public-Key Cryptography. Springer, 1990.

2. G.Brassard. Modern Cryptology. Springer, 1988.

3. R.DeMillo, G.Davida, D.Dobkin, M.Harrison, R.Lipton. Applied Cryptology, Cryptographic Protocols and Computer Security Models. Americal Mathematical Society, 1983.

4. A.Konnheim. Cryptography: A Primer, John Wiley and Sons, 1982.



Datu bankas I

(Database Fundamentals I)

Autors: asoc.profesors Kārlis Podnieks, Dr.mat.


Semestris:


Priekšnosacījumi:

Kursa kods:

Kursa grupa:

Anotācija

Šī kursa mērķis nav konkrētu datu bāzu vadības sistēmu (Oracle vai tml.) apgūšana. Šī kursa mērķis ir to fundamentālo ideju un metožu studēšana, kas ir visu šo sistēmu pamatā - kā tagad plaši lietojamo, tā nākotnē gaidāmo datu bāzu vadības sistēmu pamatā.

Saturs

1. Objektorientētās datu bāzes.

Abstrakto datu tipu ievešanas iespējas relāciju datu bāzēs.

Saliktu objektu ievešanas iespējas relāciju datu bāzēs.

Saliktu objektu realizācijas problēmas.

Objektu identitātes "atbalsta" problēmas.

2. Dalītās (distributed) datu bāzes.

Mērķi, kas jāsasniedz dalīto datu bāzu vadības sistēmās.

Problēmas, kas jāatrisina dalīto datu bāzu vadības sistēmās.

Dalīto datu bāzu vadības sistēmu arhitektūra.

Homogenas DDBMS.

Heterogenas DDBMS.

Datu bāzu mašīnas.

3. Deduktīvās datu bāzes.

Kārtulu definēšanas valoda datu bāzēm.

Pieprasījumu (queries) deduktīvā apstrāde un modelēšana.

Pieprasījumu rekursīvā apstrāde.



Deduktīvo DBVS arhitektūra.

4. Datu bāzu integritāte, aizsardzība un drošums.

Integritātes ierobežojumu analīzes problēmas.

Datu integritātes nodrošināšana.

Datu aizsardzības (security) problēmas.

Datu drošums (reliability): pamatjēdzieni, algoritmi, korekciju realizācija.

5. Konkurentās pieejas vadīšanas (concurrency control).

Bezkonfliktu izpildes pamatprincipi.

Laika iezīmju (timestamps) sakārtošanas algoritmi.

Optimistiskie algoritmi.

Divfāzu bloķēšanas (locking) algoritmi.

Strupceļu (deadlock) atrisināšana.

6. Pieprasījumu apstrāde (query processing).

Kādi faktori ietekmē pieprasījumu apstrādi?.

Pieprasījumu procesora projektēšanā risināmās problēmas.

Pieprasījumu dekompozīcija.

Algebriskās pārstrukturēšanas metodes.

Pieprasījumu optimizācija.


Studentiem patstāvīgi jāizstudē attiecīgās grāmatas nodaļas un jāuzraksta 6 kontroldarbi. Kontroldarbu vidējais vērtējums būs eksāmena atzīme.

Literatūra

G.Gardarin, P.Valduriez, Relational Databases and Knowledge Bases, Addison-Wesley, 1989.



Datu bankas II

(Database Fundamentals II)

Autors: asoc.profesors Kārlis Podnieks, Dr. mat.


Semestris:


Priekšnosacījumi:

Kursa kods:

Kursa grupa:

Anotācija

Šī kursa mērķis nav konkrētu datu bāzu vadības sistēmu (Oracle vai tml.) apgūšana. Šī kursa mērķis ir to fundamentālo ideju un metožu studēšana, kas ir visu šo sistēmu pamatā - kā tagad plaši lietojamo, tā nākotnē gaidāmo datu bāzu vadības sistēmu pamatā.

Saturs

1. Valodas SQL izteiksmes līdzekļi.

Pamattabulas. Iespējamie ierobežojumu (constraints) veidi.

Kā piešķir pieejas privilēģijas?

Primārās atslēgas un ārējās atslēgas (foreign key).

Transakciju vadība, COMMIT un ROLLBACK operācijas.

Kursori, ORDER BY opcija.

Kursora OPEN, FETCH, UPDATE , DELETE un CLOSE operācijas.

SELECT operācijas. INSERT operācijas.

Nekursora UPDATE un DELETE operācijas.

Skatu (view) definēšanas formālā sintakse.

Retrieval un Update operāciju ierobeţojumi, ja tajās izmanto skatus.

Check option.

2. SQL moduļu valoda.

Moduļu valodas formālā sintakse.

Procedūru parametru nodošanas principi, indikator-parametri.

Embedded SQL.



3. SQL kritika.

4. Objektorientēto datu bāzu standarta projekts ODMG 2.0.

Arhitektūra. Objektu modelis.

Objekti un liberāļi. Tipu hierarhija: interfeisi un klases.

Bloķēšana (locking) un konkurentās pieejas vadīšana. Tranzakcijas.

5. Objektu specifikāciju valodas.

Objektu definēšanas valoda (ODL).

Objektu apmaiņas (interchange) formāts (OIF).

6. Objektu pieprasījumu valoda (OQL).

Principi. Salīdzinājums ar SQL.

Pieprasījumu ievadīšana. Kā tikt galā ar objektu indentitāti?

Ceļu uzdošana ar izteiksmēm. NULL vērtības.

Objektu metožu izsaukðana un polimorfisms.

Operatoru kompozīcija.


Studentiem patstāvīgi jāizstudē attiecīgās grāmatu nodaļas un jāuzraksta 6 kontroldarbi. Kontroldarbu vidējais vērtējums būs eksāmena atzīme.

Literatūra

1. C.J.Date, A Guide to the SQL Standard, Addison-Wesley, 1989.

2. The Object Database Standard: ODMG 2.0. Morgan-Kaufmann, 1997



Informācijas sistēmu projektēšana(Information Systems Design)

Autors: asoc.profesors Kārlis Podnieks, Dr. datKursa apjoms: 2 kr, 32 stundasSemestris:Pārbaudes forma: eksāmensPriekšnosacījumi:Kursa kods:Kursa grupa:

Anotācija

Šī kursa mērķis nav konkrētu projektēšanas rīku apguvē. Šī kursa mērķis ir to fundamentālo ideju un metožu studēšana, kas ir informācijas sistēmu projektēšanas pamatā, lietojot jebkurus rīkus.

Saturs

1. Sistēmu attīstīšanas procesa vispārīgie jautājumi.Sistēmu attīstīšanas divas paradigmas: tradicionālā un objektorientētā. Datu plūsmu diagrammas."Tilta" metodoloģija, objektu tehnoloģijas un modelēšanas līdzekļu "labumi".

2. Izpēte un analīze.Sistēmu attīstīšana kā plānveidīga organizācijas pārveide. Uzņēmumu modelēšanas līdzekļi.Uzņēmuma analīze.Uzdevumu definēšana un sasniedzamības analīze. Joint Application Development tehnoloģija.

3. Iteratīvā analīze, projektēšana, prototipa veidošana un izvērtēšana.Aplikāciju ātra attīstīšana un prototipēšana.Datu struktūru analīze un projektēšana.Sistēmas izturēšanās analīze un projektēšana.Sistēmas interfeisu analīze un projektēšana.Projekta specifikāciju dokumentēšana.

4. Sistēmas veidošana, testēšana, instalācija un izvērtēšana.Datu komponenta veidošana un verifikācija.Programmatūras komponenta veidošana un verifikācija.Dokumentācijas veidošana un verifikācija.Sistēmas testēšana un instalācija.Pēc-instalācijas darbības.

Prasības kredīta iegūšanai__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 58


Studentiem patstāvīgi jāizstudē attiecīgās grāmatas nodaļas un jāuzraksta 6 kontroldarbi. Kontroldarbu vidējais vērtējums būs eksāmena atzīme.

Literatūra

Sandra Donaldson DewitzSystems Analysis and Design and the Transition to ObjectsMc Graw Hill, 1996



Kompilatori

( Compilers)

Autors docents Andrejs Auziņš, Dr.dat.

Kursa apjoms 4 kr., 64 stundas

Semestris


Priekšnosacījumi

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija.

Kursā tiek aplūkoti kompilatoru būves pamatuzdevumi: leksiskā analīze, sintaktiskā analīze, koda ģenerācija.

Saturs.

I. Vienkāršs kompilators.

II. Leksiskais analizators un LEX.

A. Galīgie automāti

B. Regulāras izteiksmes un LEX specifikācija

III. Sintaktiskā analīze

A. Lejupejoša analīze un LL(1) gramatikas

B. Rigal.

C. Kontroldarbs par LL(1) gramatikām

IV. Augšupejošā analīze

A. Operāciju prioritātes metode

B. SLR metode

C. Kanoniskā LR metode

D. Rīks YACC

V. Sintaktiskās definīcijas.

A. Sintezēto atribūtu lietošana

B. L-atribūtu lietošana

VI. Tipu kontrole.



VII. Izpildes laika struktūras.

VIII. Starpkoda ģenerācija.

IX. Koda ģenerācija.

X. Koda optimizācija.

Prasības kredīta iegūšanai.

Kursa rezultātā jāprot noteikt gramatikas piederību klasēm LL(1) un LR(1), kā arī realizēt vienkāršu kompilatoru aritmētiskām izteiksmēm.

Jāiegūst izpratne par kompilatoru būves rīku pielietošanas iespējām un spējas tālākam patstāvīgam darbam ar tiem.

Ieskaites sekmīgai nokārtošanai ir nepieciešams :

- Izpildīt vienu mājas uzdevumu, lietojot kompilatora būves rīku RIGAL .

- Sekmīgi uzrakstīt divus uzdevumu kontroldarbus.

Literatūra.

1. A.Aho,R.Sethi,J.Ullman. Compilers. Principles, Techniques and Tools. Addison-Wesley, 1986.

2. Auguston M.I. Programming language Rigal. Riga 1987



Matemātiskā loģika datorzinātnēs(Mathematical Logic in Computer Science)

Autors asoc.profesors J.Cīrulis, Dr. mat Apjoms 2 kr., 32 stundasPārb. forma eksāmensSemestrisNosacījumiKam paredzētsŠifrsGrupa

Anotācija

Kursa nolūks ir iepazīstināt ar dažām tādām matemātiskās loģikas sistēmām, kuras atrod pielietojumu (vai pat paredzētas lietojumam) datorzinātnē. Izraudzītas ir loģikas, kas balstās uz modālo loģiku. Trīs galvenās kursā izskatāmās tēmas ir modālā izteikumu un (nedaudz) predikātu loģika, laika jeb temporālā loģika un dinamiskā loģika; iztirzāti gan sintakses (ieskaitot izvedamības jēdzienu), gan semantikas jautājumi (Kripkes struktūras un to varianti). Iespējamie pielietojumi tiek ieskicēti, taču tajos iedziļināties nav kursa mērķis.

Saturs

I Modālā loģika1. Modalitāšu avoti datorzinātnē. [5] §1, [6] §4.12. Modālās izteikumu loģikas valoda - sintakse. [5] §2, [6] §4.23. Kripkes ietvari un formulu piespiešana. [5] §3, [6] §4.24. Modālās izteikumu loģikas semantika. [5] §3, [6] §4.25. Scēnu (jeb tablo) tipa pierādījumi. [5] §4, [6] §4.36. Modālo operatoru īpašības. [5] §4, [6] §4.37. Rezultāti par korektību un pilnību. [5] §4, [6],

T.4.4.3, 4.4.12, 4.4.158. Īpašas sasniedzamības attiecības, to raksturošana. [5] §5, [6] §4.59. Aksiomātika [5] §5, [6] §610. Modālā predikātu loģika [5] §411. Dažas īpašas modālās loģikas [5] §§7- 8

II Temporālā loģika

1. Programmu loģiku klasifikācija. [2] §22. Propozicionālā laika loģika - sintakse un semantika. [5] §5.23. Izveduma līdzekļi laika loģikā, to izmantošana. [5] §5.34. Scēnas laika loģikā. [5] §5.45. Metamatemātiski rezultāti par temporālo loģiku. [5]. T.5.4.12, 5.4.136. Speciāli temporālie operatori. [2] §5.7, [5] §3.1- 27. Žuburota laika loģika [2] §4



8. Izlietojumi programmu korektības pierādīšanai. [1] §6, [2] §7, [3] §§12 - 15

III Dinamiskā loģika

1. Propozicionālā dinamiskā loģika (PDL) - sintakse un semantika.[4] §2.12. Programmoperatoru īpašības. [7]3. PDL izveduma līdzekļi, to izmantošana. [4] §2.24. Metamatemātiski rezultāti. [4] T. 10, 15, 16, 195. PDL varianti. [4] §2.7, [5] §§9-

106. Pirmās pakāpes dinamiskā loģika - sintakse un semantika. [4] §3.1-27. Sakars ar Hora loģiku.

IV Dažādi jautājumi [5] §9, [3] Introduction, [2] §§1,8, [4] §§1,3.7,4 [5] §§7-10


Semestra laikā jāraksta vairāki ieskaites darbi (tai skaitā, nobeidzot katru no trim tēmām, viens lielāks). Katrā darbā ir gan teorētiski jautājumi, gan uzdevumi, ikvienu no tiem vērtē ar noteiktu punktu skaitu. Minimālās pozitīvās atzīmes (gandrīz apmierinoši, 4) iegūšanai kopā jāsavāc 35% no iespējamās punktu kopsummas; par katriem nākamiem 5% atzīme par vienu balli lielāka.

Literatūra

1. Ben-Ari, Mathematical Logic for Computer Science, Prentice-Hall, 1993.2. Emerson, Temporal and modal logic. In: Handbook of Comput. Sci. II, Elsevier,

1990 (Chapt. 16).3. Kröger, Temporal Logic of Programs, Springer, 1987.4. Kozen, J. Tiuryn, Logics of Programs, In: Handbook of Comput. Sci. II, Elsevier,

1990 (Chapt. 14).5. Nerode, Some lectures on modal logic. In: Logic, Algebra and Computation,

Springer, 1991, 281--334.6. Nerode, R.A. Shore, {\sl Logic for Applications}, Springer, 1993.7. Pratt, Application of modal logic to programming, Studia Logica 39 (1979), 258--

274.



Mâkslîgâ intelekta algoritmiskâs metodes(Algorithmic Methods in Artificial Intelligence)

Autors: docents Juris Vīksna, Dr.dat.Kursa apjoms: 4 kr, 64 stundasSemestris:Pārbaudes forma: eksāmensPriekšnosacījumi:Kursa kods:Kursa grupa:

Anotācija

Kurss paredz iepazīšanos ar svarīgākajiem mākslīgā intelekta jēdzieniem, īpaši akcentējot tās mākslīgā intelekta problēmas, kuru risināšanai pastāv labi izstrādātas algoritmiskas metodes. Paralēli klausītāji tiek iepazīstināti ar divām programmēšanas valodām, kuras tipiski tiek lietotas mākslīgā intelekta problēmu risināšanai: LISP un PROLOG.

Saturs

1. Īss ievads mākslīgā intelekta problemātikā.2. Problēmu reprezentācija ar stāvokļu telpām. Vienkāršākie meklēšanas algoritmi.3. Heiristiskās funkcijas. A* algoritms.4. Pieļaujami (admissible) algoritmi. A* algoritma pieļaujamība.5. Optimāli algoritmi. A* algoritma optimalitāte.6. Dekompozīciju telpas, UN/VAI grafi.7. Meklēšanas algoritmi dekompozīciju telpās. AO* algoritms.8. AO* algoritma pieļaujamība.9. UN/VAI grafu pielietojumi spēļu reprezentācijai. Meklēšanas algoritmi.10. Atmeðanas metode (pruning). ALFA-BETA algoritms, tā efektivitāte.11. (Paralēli ar 1-10.) Pārskats par programmēšanas valodu LISP.12. Īss atkārtojums par izteikumu un predikātu loģikām. Mākslīgā intelekta problēmu

reducēšana uz loģikas formulu nepretrunību.13. Formulas nepretrunības pierādīšana izteikumu loģikā. Deivisa-Patnema (Davis-

Putnam) metode, rezolūciju metode.14. Formulas nepretrunības pierādīšana predikātu loģikā. Atbilstošie Deivisa-Patnema

un rezolūciju metožu vispārinājumi. Uz praktiskiem uzdevumiem orientētas šo metožu modifikācijas.

15. (Paralēli ar 12-14.) Pārskats par programmēšanas valodu PROLOG.




Kursa gaitā studentiem ir jāizstrādā vairāki (parasti 3) praktiskie darbi valodās LISP un/vai PROLOG, kuros jāizstrādā programmas konkrētu mākslīgā intelekta problēmu risināšanai. Kursa beigās ir jākārto eksāmens. Aptuveni 60-70 % no gala atzīmes veido praktiski darbu vērtējums, 30-40 % vērtējums par eksāmena nokārtošanu.

Literatūra

1. M. Genesereth, N. Nilsson Logical foundations of Artificial Intelligence. Morgan Kaufmann Publishers, Inc., 1989.

2. N. Nilsson Problem-Solving Methods in Artificial Intellifgence. McGraw Hill Book Company, 1971. (Ir tulkojums krievu valodā).

3. G. Luger, W. Stubblefield Artificial Intelligence and the Design of Expert Systems. The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1989.

4. R. Shinghal Formal Concepts in Artificial Intelligence. Chapman & Hall Computing, 1991.

5. M. Davis, E. Weyuker Computability, Complexity and Languages. Academic Press, Inc., 1994.

6. I. Bratko Prolog Programming for artificial Intelligence. Addison-Wesley Publishing Company, 1989. (Ir tulkojums krievu valodā).

7. E. Hyvönen, J. Seppänen, LISP Maailma. Kirjayhtymä Helsinki, 1986. (Ir tulkojums krievu valodā).



Metamodeļi un formālās specifikācijas(Metamodels and Formal Specifications)



Semestris:


Priekšnosacījumi:

Kursa kods:

Kursa grupa:

Anotācija

Kursā tiek aplūkotas kā klasiskās, tā arī jaunākās valodu formalizācijas metodes. Tiek detalizēti aplūkota metamodeļu būve un to lietošana valodu grafiskās sintakses un semantikas definēšanai. Tiek aplūkotas arī klasiskās programmēšanas valodu semantikas definēšanas metodes: ar atribūtu gramatikām (translatīvā semantika), ar VDM (operacionālā semantika), ar Hoara aksiomām (aksiomātiskā semantika), ar vienādībām (algebriskā semantika). Kursa noslēgumā tiek dots pārskats par citām semantikas definēšanas metodēm, īsumā tiek aplūkota arī paralēlo procesu semantika.

Saturs

Kursa mērķis ir dot dziļāku izpratni par modelēšanas un programmēšanas valodu sintaksi un semantiku, iztirzāt dažādas sintakses un semantikas definēšanas metodes un aplūkot šo formālismu lietojumus.

I. Metamodeļi un to lietoðana

A. OMT atkārtojums.

B. Diskusija par pusformālu valodu semantiku. OMT klašu diagrammu semantika.

C. Vienkāršākais metamodelis - aritmētisko izteiksmju definēšana ar klašu diagrammas palīdzību.

D. OMT klašu diagrammu metamodelis. Dažādi šī metamodeļa varianti.

E. Metamodelis kā grafiskās sintakses aprakstīšanas līdzeklis. Vienkāršotas SDL tipa valodas grafiskās sintakses apraksts ar paplašinātās Bekusa-Naura formas palīdzību un ar klašu diagrammas palīdzību, šo aprakstu salīdzinājumi

F. Metamodelis kā semantikas aprakstīšanas līdzeklis. Biznesmodelēšanas valodas GRAPES-BM metamodeļa sīka analīze. Dažādi vispārinājumi.



G. Metamodeļi kā līdzeklis ceļā uz universālu grafisko redaktoru.

H. Noslēgumā vēlreiz diskusija par pusformālo valodu semantiku.

I. Pirmais lielais mājas darbs - uzkonstruēt dažāda līmeņa metamodeļus vienkāršotai grafiskai specifikāciju valodai (valoda tiek precizēta, uzdodot mājas darbu).

II Programmēšanas valodu semantika, pārskats par dažādām semantikas (un arī sintakses) definēšanas metodēm.

III. Translatīvā semantika

A. Atribūtu gramatiku atkārtojums

B. Translatīvās semantikas pamatidejas.

C. Translatīvās semantikas detalizēts iztirzājums uz vienkāršota Asemblera un vienkāršotas Pascal tipa programmēšanas valodas piemēra, aplūkojot, kā ar atribūtu gramatikas palīdzību translēt tipiskākās valodas konstrukcijas.

D. Otrais lielais mājas darbs - uzkonstruēt “līdz galam” translatīvo semantiku Pascal tipa programmēšanas valodai (valoda tiek precizēta, uzdodot mājas darbu)

IV. Operacionālā semantika.

A. Operacionālās semantikas pamatidejas

B. Vīnes definīciju metode (VDM), pamatidejas un pamatkonstrukcijas.

C. Abstraktās sintakses definēšana ar VDM.

D. Operacionālās semantikas (interpretatora) definēšana ar VDM.

E. Operacionālās semantikas detalizēts iztirzājums uz vienkāršotu programmēšanas valodu piemēriem.

F. Trešais lielais mājas darbs - uzkonstruēt “līdz galam” operacionālo semantiku Pascal tipa programmēšanas valodai.

V. Aksiomātiskā semantika

A. Aksiomātiskās semantikas pamatidejas, formulas izskatā {P} S {Q},

kur P - priekšnosacījums (precondition), Q - pēcnosacījums (postcondition) un S - programmas fragments.

B. Atsevišķu operatoru, kā arī programmas kopumā semantikas definēšana, izmantojot Hoara aksiomātiku (ar pamatojumu).

C. Aksiomātiskās semantikas (Hoara aksiomātikas) izmantošana apgalvojumu pierādīšanai par programmām. Detalizēta piemēra iztirzāšana.

D. Ceturtais lielais mājas darbs - izmantojot Hoara aksiomātiku, formāli pierādīt netriviālu apgalvojumu par dotu programmu.

VI. Algebriskā semantika

A. Pamatjēdzieni (signatūra, termi, aksiomas, specifikācija)

B. Vienkāršu tipu piemēri (truth-values, naturals)

C. Saliktu tipu piemēri (ordered-pairs, lists, arrays).__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 67


D. Algebriskie pamati, iniciālās algebras jēdziens.

E. Vēl viens netriviāls abstrakto (algebrisko) datu tipu piemērs.

F. Piektais lielais mājas darbs - uzrakstīt algebrisko specifikāciju netriviālam datu tipam (tiks precizēts, uzdodot mājas darbu).

VII. Jēdziens par paralēlo procesu semantiku.


Kursa rezultātā ir pietiekoši dziļi jāapgūst metamodeļu būves principi un to praktiskā lietošana valodu un sistēmu modelēšanas līdzekļu specificēšanai. Tāpat pietiekoši dziļi ir jāapgūst pazīstamākās programmēšanas valodu semantikas definēšanas metodes un jāprot šīs metodes praktiski lietot.


1. Iesniegt un aizstāvēt iepriekš minētos piecus lielus mājas darbus.

2. Eksāmena laikā sekmīgi atbildēt uz diviem nejauši izvēlētiem teorijas jautājumiem par tēmām, kas minētas kursa aprakstā.

Literatūra

1. J.Rumbaugh et al. Object-oriented modeling and design.- Prentice Hall, 1991 (Chapters 3,4).

2. M.Fowler. UML distilled. Applying the standard object modeling language.- Addison-Wesley, 1997.

3. R.H.Bourdeau and B.H.C.Cheng. A formal Semantic of Object model diagrams.- IEEE Transactions on Software Engineering, vol. 21, Nr.10, 1995.

4. U.Sarkans, J.Bārzdiņš, A.Kalniņš and K.Podnieks. Towards a metamodel-based universal graphical editor.- IMCS, 1997.

5. F.G.Pagan. Formal specification of programming languages.- Prentice Hall, 1981 (Chapters 1, 2.1, 2.2, 2.3, 3.1, 3.2, 4.1, 4.3).

6. D.A.Watt. Programming language syntax and semantics.- Prentice Hall, 1991 (Chapters (1), (2), (3), 6).

7. G.Winskel. The formal semantics of programming languages.- MIT Press, 1989 (Chapters (1), (2), (3), (4), (5), (6), 11).

8. R.C.Backhouse. Program Construction and Verification.- Prentice Hall, 1986 (Chapter 3: Verification).

9. M.J.C.Gordon. Programming language theory and its implementation.- Prentice Hall (Chapters 1, 2, 3).



Ofisu informatîvâs sistçmas(Office Automation)

Autors docents Māris Vītiņš, Dr.dat.


Semestris


Priekšnosacījumi

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija

Kurss satur četrus blokus. Kurss sākas ar biroja automatizācijas apskatu. Bloka pamatā ir Andreva Dosvela (Andrew Doswell) grāmata "Ofisa automatizācija: situācija, pieredze un nākotne" ("Office Automation: Context, Experience and Future"). Tad tiek iztirzāta biroja programmatūra MS Office, jo īpaši MS Word un MS Excel. Pēc tam tiek aplūkoti darījumraksti un to noformēšana. Kursa noslēgumā tiek dots pārskats par ar informācijas tehnoloģiju un valodas lietošanu datoros saistītiem Latvijas Valsts standartiem.

Saturs

Kursa mērķis ir izskaidrot biroju automatizācijas jautājumus, sistematizēt, padziļināt un paplašināt studentu zināšanas par MS Word un MS Excel, iepazīstināt ar darījumrakstiem un to noformēšanu, kā arī ar informācijas tehnoloģiju un valodas lietošanu datoros saistītiem Latvijas Valsts standartiem.

I. Biroja automatizācija.A. Organizācija un informācija. Komunikācija.B. Informācijas tehnoloģija.C. Biroja programmatūra.D. Sistēmas veiktspēja.E. Biroju tipi.F. Biroju piemēri.G. Birojs nākotnē.

II. Biroja programmatūra MS Office.A. MS Office programmatūras komponenti.B. Teksta apstrāde, lietojot MS Word.C. Aprēķini un lietišķā grafika, lietojot MS Excel.

III. Darījumraksti.



A. Darījumrakstu jēdziens, funkcijas, noformēšana un sastāvdaļas.B. Biežāk lietojamie darījumraksti.

IV. Latviešu valoda un datori.A. Standarti.B. Datortermini.


Kursa rezultātā studentiem, pirmkārt, ir jāpārzin biroju automatizācijas jautājumi, otrkārt, jāprot lietot MS Word un MS Excel vienkāršākajos gadījumos un jābūt sagatavotiem patstāvīgām studijām MS Office līdzekļu dziļākai apguvei, treškārt, jāprot sagatavot ikdienā nepieciešamākos darījumrakstus.


1. Sagatavot, iesniegt un aizstāvēt ziņojuma (līdz 15 min.) tēzes par kādu biroja automatizācijas jautājumu.

2. Sagatavot, lietojot MS Office komponentu Word un Excel līdzekļus, un iesniegt četrus dokumentus - iesniegums, dzīves un darba gājums (Curriculum vitae), līgums un kalkulācija (ar diagrammu).

3. Eksāmena laikā sekmīgi atbildēt uz diviem nejauši izvēlētiem teorijas jautājumiem par tēmām, kas minētas kursa aprakstā.

Literatūra

1. A.Doswell. Office Automation: Context, Experience and Future. John Wiley and Sons, 1990.

2. J.Kalējs. Lietvedības pamati. Biznesa komplekss, 1994.3. R.Koluža. Darījumraksti. Pētergailis, 1996.4. V.Skujiņa. Valsts valodas prasmei lietvedības dokumentos. Biznesa komplekss,

1993.



Operāciju sistēmas

(Operating Systems)

Autors docents Juris Strods, Dr.dat.


Semestris


Priekšnosacījumi

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija

Kurss paredzēts operāciju sistēmu pamatalgoritmu iepazīšanai. Kā bāze tiek izmantots kursā ”Datoru arhitektūra” izveidotais loģiskais skaitļošanas mašīnas modelis uz kura tiek izklāstītas operāciju sistēmu pamatfunkcijas un to realizācijas mehānismi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta dažāda līmeņa sinhronizācijas primitīvu apgūšanai.

Saturs

1. Vispārējs operāciju sistēmu pārskats un klasifikācija.

2. Skaitļotāju sistēmu struktūra (arhitektūra).

3. Operāciju sistēmu struktūra (arhitektūra).

4. Procesi.

5. Procesu koordinācija.

6. Bezizeja (deadlock).

7. Operatīvās atmiņas (memory) vadība.

8. Virtuālā atmiņa.

9. Ārējās atmiņas vadība.


Kursa rezultātā vispārīgie operāciju sistēmu uzbūves un funkcionēšanas principi jāapgūst, lai tie būtu skaidri vienkāršākos gadījumos un lai studenti būtu gatavi patstāvīgām to studijām dziļakā līmenī.

Procesu sinhronizācijas metodes un līdzekļi jāapgūst līdz praktiskam pielietošanas līmenim.

Virtuālās atmiņas principi jāapgūst līdz pamatalgoritmu un to iespaida uz sistēmas funkcionēšanu izpratnei.




1. Sekmīgi nokārtot visus kursa kontroldarbus (tai skaitā vienu lielo).

2. Eksāmena laikā sekmīgi atrisināt piedāvātos uzdevumus par aplūkoto algoritmu tematiku.

Literatūra.1. A.Silberschatz,J.L.Peterson,P.B.Galvin. Operating SzstemConcepts. Addison-Wesley,1991.

2. A.S.Tanenbaum. Modern Operating Systems. Prentice Hall, 1992.



ORACLE pamati

(Oracle)

Autors docents Andrejs Auziņš, Dr.dat.

Kursa apjoms 2 kr , 32 stundas

Semestris

Pārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumi

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija.

Kursā tiek aplūkota sistēmu izstrādes tehnoloģija, izmantojot Oracle CASE piedāvātas iespējas.

Saturs.

1. Oracle CASE metode.

2. Sistēmas modelētājs.

2.1. Entīšu, atribūtu un to savstarpēju saišu diagrammu veidotājs

3. Sistēmas dizainers

3.1 Datu bāzes tabulu ģenerators

3.2 Datu diagrammu veidotājs.

3.3 Moduļu datu diagrammu veidotājs

3.4 Moduļu struktūru diagrammu veidotājs

3.5 Preferenču navigators

3.6 Datu glabātuves administrācijas programma

4 Sistēmas ģeneratori un izstrādes rīki

4.1 Oracle formu ģenerators

4.2 Oracle atskaišu ģenerators

4.3 Formu dizainers

4.4 Atskaiðu dizainers

4.5 Procedūru veidotājs



4.6 Formu izpildes programma

Prasības kredīta iegūšanai.

Mazas informatīvas sistēmas izveidošana ar Designer/2000 rīkiem..

Literatūra.

1. Oracle Designer/2000 Product Overview //ORACLE 1995.

2. Oracle Designer/2000 A Guide to System Design //ORACLE 1995

3. Oracle Designer/2000 Tutorial //ORACLE 1995

4. Oracle Designer/2000 A Guide to Repository Administration //ORACLE 1995

5. Oracle Designer/2000 A Guide to Developer/2000 Generation //ORACLE 1995

6. Oracle Developer/2000 Forms 4.5 Getting Started Manual //ORACLE 1994

7. Oracle Developer/2000 Forms 4.5 Reference Manual vol.1/vol.2 //ORACLE 1994

8. Oracle Developer/2000 Forms 4.5 Developer’s Guide Manual //ORACLE 1994

9. Oracle Developer/2000 Forms 4.5 Advanced Techniques Manual //ORACLE 1994

10. Oracle Developer/2000 Reports 2.5 Building Reports Manual //ORACLE 1995

11. Oracle Developer/2000 Reports 2.5 Reports Reference Manual //ORACLE 1995

12. Oracle Developer/2000 Procedure Builder 1.5 //ORACLE 1994

13. Oracle Developer/2000 Forms 4.5 Runtime Manual //ORACLE 1995

14. Oracle Developer/2000 Reports 2.5 Runtime Manual //ORACLE 1995



Projektu vadība

(Project Management)

Autors asoc.profesors Māris Treimanis, Dr. dat.


Semestris


Priekšnosacījumi

Kursa kods:

Kursa grupa:

Anotācija

Kursa mērķis apgūt pamatzināšanas, kuras nepieciešamas jebkuram projekta vadītājam. Kursā tiek aplūkotas sekojošas tēmas: organizāciju elementi, plānošana, organizēšana, pārvaldīšana un kontrolēšana. Visas tēmas tiek izklāstītas ņemot vērā programmatūras projektu pārvaldes specifiku.

Saturs

1. Pārvaldes zinātnes priekšmets un vēsture.

2. Modernās pārvaldes paradigmas.

3. Motivācija.

4. Grupas un neformālās organizācijas.

5. Tehnoloģija.

6. Mērķi, stratēģija, plānošana un lēmumu pieņemšana.

7. Organizāciju struktūra.

8. Pārvalde ar projektu palīdzību.

9. Koordinācija, autoritāte, vara un darba projektēšana.

10. Pārvalde un pārvaldītājs.

11. Organizācijas līmeņa un starppersonu komunikācija.

12. Kontrole, ražības novērtēšana un balvas.


1. Iesniegts referāts par konkrētu projektu pārvaldības tematiku.

2. Nokārtots rakstisks eksāmens.



Literatūra

1. David R. Hampton Contemporary Management, McGraw-Hill, 1981

2. Neal Whitten Managing Software Development Project, John Wiley&Sons, Inc., 1990

3. 10th INTERNET World Congress on Management by Projects Proceedings, 1990



Programmatūras kvalitāte(Software Quality)

Autors asoc.profesors Juris Borzovs, Dr. hab.dat.Kursa apjoms 2 kr., 32 stundasSemestrisPārbaudes forma eksāmensPriekšnosacījumiKursa kodsKursa grupa

Anotācija

Kursa objekts ir tās prasības, ko uzliek programmatūras industrija, t.i. liela apjoma ilglaicīgi projekti, ko izstrādā lieli kolektīvi. Kurss sākas ar vispārējo, no tautsaimniecības nozarēm neatkarīgo kvalitātes jēdzienu raksturojumu un starptautiskās un nacionālās kvalitātes sistēmas apskatu. ISO 9000 grupas standarti nosaka, ka ražojošai vai pakalpojumus sniedzošai organizācijai ir pašai jābūt iekšēji sakārtotai, t.i., jābūt ieviestai un pastāvīgi uzturētai iekšējai kvalitātes sistēmai. Šo sistēmu veido standarti (kādam jābūt produktam vai starpproduktam), procedūras (kā produkts jātaisa) un kontroļi - controls - pārvaldnieciski un tehnoloģiski mehānismi, kas neļauj atkāpties no noteiktās ražošanas disciplīnas, savlaicīgi atklājot neatbilstības. Kursā tiek analizēta programmatūru ražojošas organizācijas iekšējā kvalitātes sistēma, kas balstīta uz starptautiski atzītiem IEEE programminženierijas standartiem. Praktiskajās nodarbībās tiek izgatavoti svarīgāko programmatūras dokumentu piemēri

Saturs

Kursa galvenais mērķis ir, balstoties uz citos programminženierijas kursos jau apgūtām programmsistēmu izstrādes metodoloģijām, apzināt ISO 9000 kvalitātes sistēmas elementus tādā līmenī, lai varētu praktiski uzsākt šādas sistēmas izveidi.

Starptautiskā un nacionālā kvalitātes sistēma. Autortiesības, patenttiesības, licences, programmatūras reģistrēšana, nacionālie standarti un noteikumi, standartizācijas u.c. organizācijas. Terminoloģija.Kas ir programmatūras kvalitāte?Programmatūras izstrādes uzdevumi un kvalitātes nodrošināšana. Standarti.Projektu plānošana. Standarti.Prasību analīze. Standarti.Sistēmas projektēšana. Standarti.Detalizētā projektēšana un programmēšana. Standarti.Testēšana. Standarti.Konfigurāciju pārvaldība. Standarti.Kvalitātes nodrošināšana un jaunās tehnoloģijas.Kvalitātes nodrošināšana un cilvēka - datora saskarne.



Programmatūras metrikas.Procesu modelēšana un procesu novērtēšana.Standarti un procedūras. Drošība, nebīstamība, uzticamība. Drošības standarti.ISO 9001 un CMM.


Eksāmena atzīmi 10-ballu sistēmā varēs iegūt šādi: rakstisks auditorijas darbs, 1,5 stundas (drīkst lietot jebkādus palīgmateriālus;

konsultācijas ar kolēģiem aizliegtas) - 1 balle iesniegt sistēmas operacionāla apraksta piemēru - 1 balle iesniegt prasību specifikācijas piemēru - 1 balle iesniegt projektējuma specifikācijas (design description) piemēru - 1 balle iesniegt testēšanas dokumentācijas minimāla komplekta piemēru - 1 balle iesniegt lietotāja dokumentācijas piemēru - 1 balle iesniegt verifikācijas un validācijas plāna piemēru - 1 balle iesniegt konfigurācijas pārvaldības plāna piemēru - 1 balle iesniegt IEEE standarta (5 lpp.) tulkojumu uz latvieðu valodu - 1 balle vēl vienu balli var saņemt, ja iesniegtie piemēri ir no reāla projekta vai par kādiem

citiem īpašiem nopelniem.

Literatūra

1. Darrel Ince. Software Quality Assurance - A Student Introduction._ McGraw-Hill, 1995, 243 p.

2. IEEE Standards Collection "Software Engineering", 1993 Edition._Institute of Electrical and Electronics Engineers, Inc.



Programmu verifikācija(Program verification)

Autors asoc.profesors Kārlis Čerāns, Dr.dat.


Semestris


Priekšnosacījumi

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija

Kursā piedāvāti matemātiski risinājumi programmu korektības problēmai. Sākuma daļā aplūkoti tradicionālās verifikācijas teorijas elementi: daļējās un pilnās korektības apgalvojumi, blokshēmu programmas, induktīvo apgalvojumu un labi sakārtotu kopu metodes, kā arī Hoara loģika strukturālu programmu verifikācijai. Kursa otrā daļa veltīta alternatīvām programmu verifikācijas metodēm: abstraktajai interpretācijai un pozitīviem rezultātiem verifikācijas automatizācijas iespēju jomā.

Saturs

1. Programmu korektības problēma. Testēšana un verifikācija kā tās risināšanas dažādi ceļi. Jēdziens par specifikāciju. Verifikācijas vieta programmbūves procesā.

2. Tradicionālās verifikācijas teorijas elementi.

2.1. Procedūru interfeisa specifikācijas. Daļējās un pilnās korektības apgalvojumi.

2.2. Blokshēmu valoda. Induktīvo apgalvojumu metode daļējās korektības apgalvojumu pierādīšanai. Verifikācijas nosacījumi.

2.3. Labi sakārtotas kopas. Blokshēmu programmu apstāšanās pierādījumi.

2.4. Kompozicionālā (aksiomātiskā) metode strukturālu programmu verifikācijai (Hoara loģika).

2.5. Verifikācijas aksiomu sistēmu derīgums un pilnība.

2.6. Verifikācija programmām ar datu struktūrām, masīviem un procedūrām.

2.7. Algoritmu pareizības pierādījumi: piemērs.

3. Programmu algoritmiskās analīzes metodes.

3.1. Abstraktā interpretācija (vispārēja programmu algoritmiskās analīzes teorija).



3.2. Paplašināto automātu algoritmiskā analīze.

3.2.1. Bāzes valodas programmas (relacionālie automāti).

3.2.2. Reālā laika automāti.

3.2.3. Petri tīkli.

3.2.4. “Labi sakārtotas” sistēmas (daži vispārēji principi paplašināto automātu algoritmiskās analīzes iespējamībai).

Kursu var klausīties gan studenti, kas vēlas iepazīties ar matemātikas lietojumiem programmēšanas teorijā, gan arī studenti, kas vēlas apgūt programmu pareizības pārbaudes principus to formālai vai biežāk neformālai iespējamai izmantošanai praktiskā programmbūves darbā.

Prasības kredīta saņemšanai

Nepieciešams orientēties kursa pirmās daļas (tradicionālā verifikācijas teorija) pamatjēdzienos un pamatkonstrukcijās (ieskaitot būtiskākos pierādījumus), kā arī spēt atrisināt vienkāršus uzdevumus tradicionālajā verifikācijas teorijā. Programmu algoritmiskās analīzes metožu izpratne ir alternatīva prasība ar patstāvīga programmēšanas darba veikšanu saistībā ar kādu kursā aplūkotu problēmu.

Literatūra

1. N. Francez. Program Verification. Addison-Wessley, 1992.

2. Z. Manna. Mathematical Theory of Computation. McGraw-Hill, 1974.

Kursa gaitā par atsevišķiem jautājumiem studentiem tiek dotas iespējas iepazīties arī ar konkrētiem tematiskiem materiāliem, kas saistīti tieši ar aplūkojamo jautājumu.



Sistēmu projektēšana I (System Design I)

Autors asoc.profesors Jānis Bičevskis, Dr.dat.Kursa apjoms 4 kr, 64 stundasSemestrisPārbaudes forma eksāmens

Priekšnosacījumi

Kursa kods Kursa grupa

Anotācija

Kursa mērķis ir atkārtot un paplašināt bakalaura apmācības kursu ietvaros apgūtās zināšanas sistēmu projektēšanā, sistematizēt dažādas sistēmanalīzes un projektēšanas metodes, kā arī, analizējot un izstrādājot konkrētus projektus, padziļināt praktisku pieredzi sistēmu projektēšanā un analīzē.

Dotā kursa ietvaros vispirms tiek aplūkota sistēmanalīze, kurā ietvertas tradicionālās pieejas: prasību analīze, sistēmas strukturālā analīze un objektu orientēta analīze, kā arī jaunākās un praktiski lietotās analīzes metodes. Kursa otrajā daļā, analizējot konkrētus projektus, kā sistēmanalīzes tiešs turpinājums tiek apgūta sistēmu projektēšana.

Saturs1. Prasību analīze

1.1 Prasību uzkrāšana

1.2 Prasību analīzes principi

1.3 Prototipēšana

1.4 Specificēšana

2. Strukturālā analīze

2.1 Datu plūsmu diagrammas

2.2 Datu plūsmu diagrammu paplašinājumi

2.3 Sistēmas uzvedības modelēšana

2.4 ER diagrammas



3. Objektu orientēta analīze

3.1 Objektu orientētas analīzes koncepcija

3.2 Objektu orientēta modelēšana

3.3 Datu objektu modelēšana

4. Alternatīvi analīzes paņēmieni un formālās metodes

4.1 ORACLE DESIGNER 2000, metodoloģija, iespējas un pielietojumi

4.2 GRADE, metodoloģija, iespējas un pielietojumi

4.3 RATIONAL ROSE, metodoloģija, iespējas un pielietojumi

4.4 ISTehnoloģija metodoloģija, iespējas un pielietojumi

5. Sistēmu projektēšana

5.1 Sistēmu projektēšanas pamatkoncepcijas

5.2 Datu plūsmu orientēta projektēšana

5.3 Objektu orientēta projektēšana

5.4 Lietotāja saskarnes projektēšana

5.5 Reālā laika sistēmu projektēšana


Kursa rezultātā viena no vairākām kursa ietvaros aplūkotajām sistēmu analīzes un projektēšanas metodēm ir jāapgūst praktiskas lietošanas līmenī, pārējās jāapgūst pamatideju izpratnes līmenī, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu apgūt patstāvīgi.


1. Sagatavot un nolasīt 45 minūšu referātu par vienu no kursa ietvaros piedāvātās sistēmanalīzes un projektēšanas metodēm. Referātā jāatspoguļo metodes pamatidejas, tās pielietojumi, formālā sintakse, semantika un rīki, kas atbalsta doto metodi.

2. Izanalizēt un seminārā sniegt ziņojumu par vienu konkrētu realizētu vai realizējamu sistēmas projektu. Ziņojumā jāatspoguļo projektā lietojamā metode un līdzekļi, kā arī jāsniedz to pielietošanas novērtējums.

Literatūra

1. Roger S.Pressman. Software Engineering. A Practioner’s Approach. McGraw-Hill. Inc., 1992. pp. 775.



Sistēmu projektēšana II

(System Design II)

Autors asoc.profesors Jānis Bičevskis, Dr.dat.Kursa apjoms 4 kr, 64 stundasSemestrisPārbaudes forma eksāmens

Priekšnosacījumi

Kursa kods Kursa grupa

Anotācija

Kursa mērķis ir atkārtot un paplašināt bakalaura apmācības kursos apgūtos programmu testēšanas jēdzienus un metodes, izprast pilnu testu sistēmu automātiskas konstruēšanas teoriju, kā arī iepazīties ar populārākajiem programmu testēšanas rīkiem.

Kursa pirmajā daļā tiek aplūkotas testēšanas tradicionālās metodes: strukturālā, funkcionālā, vadības plūsmas, transakciju plūsmas, vērtību apgabala, stāvokļu pārejas un datu plūsmas testēšana. Kursa otrajā daļā tiek aplūkots pilnu testu sistēmu konstruēšanas algoritms dažādām programmēšanas valodu formalizācijām. Kursa trešajā daļā tiek aplūkoti dažādi programmu testēšanas rīki un tajos realizētās iespējas: regresā testēšana, testu uzkrāšana, testu atkārtota izpilde, automātiska testēšanas modeļu konstruēšana un testēšanas pilnības pārbaude.

Saturs1. Programmu testēšana

1.1 Testēšanas pamatjēdzieni

1.2 Strukturālā testēšana

1.3 Funkcionālā testēšana

1.4 Vadības plūsmas testēšana

1.5 Transakciju plūsmas testēšana

1.6 Vērtību apgabala testēšana1.7 Stāvokļu pārejas testēšana

1.8 Datu plūsmas testēšana

2. Pilnu testu sistēmu konstruēšana__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 83


2.1 Programmēšanas valodas formalizācija

2.2 Pilnas testu sistēmas konstruēšanas algoritms bāzes valodai

2.3 Bāzes valodas paplašinājumi un pilnas testu sistēmas konstruēšanas algoritmiskā iespējamība

2.4 Pilnas testu sistēmas konstruēšanas praktiskā realizācija

2.5 Pilnas testu sistēmas konstruēšanas optimizācija.

3. Testēšanas rīki

3.1 Testēšanas rīku pārskats

3.2 Regresā testēšana

3.3 Testu uzkrāšana

3.4 Testu atkārtota izpilde,

3.5 Automātiska testēšanas modeļu konstruēšana

3.6 Testēšanas pilnības pārbaude


Kursa rezultātā praktiskas lietošanas līmenī ir jāapgūst programmu testēšanas galvenās metodes, pamatideju izpratnes līmenī ir jāapgūst pilnu testu sistēmu automātiskas konstruēšanas teorija un populārākie programmu testēšanas rīki, lai nepieciešamības gadījumā tos varētu apgūt patstāvīgi.


1. Sagatavot un nolasīt 45 minūšu referātu par vienu no programmu testēšanas metodēm. Referātā jāatspoguļo metodes pamatidejas un tās praktiskie pielietojumi.

2. Sekmīgi uzrakstīt kontroldarbu par pilnu testu sistēmu automātisku konstruēšanu.

3. Ar Internet palīdzību savākt informāciju, izanalizēt un seminārā sniegt ziņojumu par vienu konkrētu programmu testēšanas rīku.

Literatūra

1. Boris Beizer. Black-Box Testing Techniques for Functional Testing of Software and Systems. John Wiley & Sons, Inc, USA, 1995, 294 p.

2. B.Beizer An overview of testing. Quality Week Europe 1997. Tutorial Notes. Software Research Institute, USA, 1997.

3. A.Auzins, J.Barzdins, J.Bicevskis, K.Cerans, A.Kalnins. Automatic construction of test sets: theoretical approach. Lecture Notes in Computer Science. Vol. 502, Springer - Verlag, 1991.



Specifikāciju valodu pamati

(Principles of Specification Languages)

Autors asoc.profesors Kārlis Čerāns, Dr.dat.


Semestris


Priekšnosacījumi

Kursa kods

Kursa grupa

Anotācija

Kursā tiek aplūkots formālas specifikācijas jēdziens un virkne nozīmīgu modeļu jeb sistēmu formālu specifikāciju uzdošanai. Tiek aplūkoti pamati programmu moduļu ieejas-izejas darbības specifikācijai, kā arī aplūkotas alternatīvas iespējas, kā matemātiski uzdot lietotāja definējamus datu tipus (valodu ACT ONE, LARCH, B, Z, VDM pamatprincipi). Būtiska kursa daļa veltīta virknei literatūrā plaši sastopamu reaktīvu sistēmu specifikāciju formālismu (CCS, LOTOS, dažādi automātbāzēti modeļi, temporālās loģikas, Petri tīkli).

Saturs

1. Specifikācijas jēdziens, specifikācijas vieta programmbūves procesā, formālu specifikāciju nozīme, specifikācijas un implementācijas attiecības. Specifikāciju hierarhiskums un modularitāte.

2. Programmas moduļa (procedūras) specifikācija. Daļējās un pilnās korektības specifikācijas. Pārskats pār Hoara loģiku.

3. Abstraktie datu tipi, programmu sistēmu specifikācija uz to bāzes.3.1. Funkcionāli definētie datu tipi (konstruktīvie datu tipi, algebriskie tipi un to specifikāciju valoda ACT ONE, valoda LARCH divlīmeņu datu sistēmu specifikācijai uz vājās semantikas bāzes).

3.2. Modeļbāzētās datu un sistēmu specifikāciju valodas. Valoda B, abstrakto mašīnu specifikācija un analīze tajā. Valodas Z un VDM, to pamatprincipi un sistēmu specifikāciju piemēri.

4. Reaktīvu sistēmu specifikāciju valodas.4.1. Paralēlu procesu algebras. Iezīmēto pāreju sistēmas. Milnera procesu algebra

CCS. Stingrā un vājā bisimulācijas ekvivalences. Specifikāciju valoda LOTOS.

4.2. Vispārējās paralēlo procesu teorijas elementi. Protokolu, neveiksmju un bisimulācijas ekvivalenču salīdzinājums nedeterminētām un determinētām sistēmām.



4.3. Automāti uz bezgalīgiem vārdiem.

4.4. Temporālās loģikas, to pamatkonstrukcijas un lietojumi programmu īpašību aprakstam. Klasiskā lineārā temporālā loģika FOLTL. Temporālā loģika TLA.

4.5. Petri tīkli, to matemātiskais pamatmodelis un galvenās analīzes problēmas. Sistēmu specifikācija ar krāsainajiem Petri tīkliem.

4.6. Automāti ar pulksteņiem. Audio kontroles protokola specifikācijas piemērs.

No kursa klausītājs var gūt priekšstatu par dažādām valodu konstrukcijām, kas var būt noderīgas tālākā savu specifikāciju valodu izstrādē vai esošo valodu pilnveidošanā, priekšstatu par specifikāciju valodu jomā izmantojamo matemātiku, kā arī priekšstatu par dažādiem literatūrā bieži sastopamiem specifikāciju valodu standartformālismiem.


Nepieciešams orientēties kursā aplūkojamo modeļu pamatjēdzienos, atpazīt galvenās specifikāciju uzdošanas konstrukcijas tajos, kā arī spēt paskaidrot dažādu modeļu principiālās atšķirības. Nepieciešams spēt pielietot iegūtās zināšanas vienkāršu modeļuzdevumu risināšanā saistībā ar aplūkotajiem specifikāciju formālismiem.

Literatūra

1. H.Ehrig, B.Mahr. Fundamentals of Algebraic Specification 1. EATCS Monographs on TCS – 6. Springer Verlag, 1985.

2. J.Guttag, J.Horning. Larch: Languages and Tools for Formal Specification, Springer Verlag, 1993.

3. J.B. Wordsworth. Software Engineering with B. Addison-Wesley, 1996.

4. J.B. Wordsworth. Software Development with Z. Addison-Wesley, 1992.

5. C.B. Jones. Systematic Software Development using VDM. Prentice Hall, 1990.

6. R. Milner. Communication and Concurrency. Prentice Hall, 1989.

7. Handbook of Theoretical Computer Science, vol. B (Formal Models and Semantics), The MIT Press/Elsevier, 1990.

8. L. Lamport. The Temporal Logic of Action. DEC SRC TR-79, 1991.

9. J.L. Peterson. Petri Net Theory and the Modelling of Systems. Prentice Hall, 1981.

Kursa gaitā par atsevišķiem jautājumiem studentiem tiek dotas iespējas iepazīties arī ar konkrētiem tematiskiem materiāliem, kas saistīti tieši ar aplūkojamo jautājumu.



UML un tās lietošana(UML and its applications)

Autors: profesors Audris Kalniņš, Dr hab. datKursa apjoms: 2 kr, 32 stundasSemestris:Pārbaudes forma: eksāmensPriekðnosacījumi:Kursa kods:Kursa grupa:

Anotācija

Viens no kursa mērķiem ir apgūt tos valodas UML elementus, kas neietilpst tradicionalajā objektorientētajā modelēšanā (OMT). Tiek apgūta arī valodas UML lietošana sistēmu analīzē un projektēšanā, par pamatu ņemot tipveida piemērus.

Saturs

1. UML un tās vieta sistēmu analīzē un projektēšanā2. UML valodas papildu elementi (Use Case diagram, Sequence diagram,

Collaboration diagram) sistēmu specifikācijai3. UML lietošana sistēmu analīzē un projektēšanā (tipveida piemēru izpēte)4. Klašu diagrama kā objektorientētas programas specifikācija

Prasības kredita iegūšanai

Studentam jāreferē seminārā par kādu no aplūkojamo piemēru fragmentiem un pašam jāizstrādā neliels mācību piemērs.

Literatūra

1. Terry Quatrani. Visual Modeling with Rational Rose and UML, Addison- Wesley, 1997.

2. Craig Larman. Applying UML and patterns: An Introduction to Object-Oriented Analysis and Design, Prentice Hall, 1997.

3. Hans-Erik Eriksson, Magnus Penker. UML Toolkit, J.Wiley, 1997.



Uzņēmējdarbības pamati

(Business Basic)

Autors: docents Jānis Āboltiņš, Dr.ek.


Semestris:

Pārbaudījuma forma: rakstisks eksāmens

Priekšnosacījumi:

Kursa kods:

Kursa grupa:

Anotācija

Prasme orientēties uzņēmējdarbībā jebkuras profesijas cilvēkam nodrošina iespējas efektīvi pārdot savus profesionālos pakalpojumus, atbilstoši tirgus prasībām attīstīt savu kvalifikāciju, attiecīgi nodrošinot savu labklājību. Kursā tiek iztirzāti uzņēmējdarbības pamatjēdzieni, analizēta un ar dažādu piemēru palīdzību parādīta iespēja uzsākt un sekmīgi realizēt uzņēmējdarbību. Kursa mērķis ir parādīt kā veicama profesionālo pakalpojumu pārdošana darbojoties gan mazā , gan lielā uzņēmumā. Kurss dod studentiem ieskatu par to, kas ir korekta uzņēmējdarbība, kādas ir tās priekšrocības un riski, kā vadāms uzņēmums vai vienkārši darba grupa mērķa sasniegšanai.

Saturs

Kursa gaitā studentiem tiek dota iespēja iepazīties ar uzņēmējdardībai nepieciešamajām pamatzināšanām makroekonomikā, uzņēmumu izveidošanā un vadīšanā, tirgus izpētē un pārdodamo preču izvēlē.

Makroekonomikas pamatjēdzieni tiek izskatīti no uzņēmējdarbību veicināšanas vai bremzēšanas viedokļa. Tiek apskatīti cenu veidošanās mehānisms, nodokļu politika, naudas politika un to ietekme uz tirgu un uzņēmējdarbību.

Uzņēmējdarbības pamati tiek apgūti izveidojot un attīstot nosacīta (pieņemta) uzņemuma darbību un ietver sekojošus elementus:

1.Uzņēmuma raksturojums

1.1.Uzņēmuma filozofija (misija)

1.2. Uzņēmuma darbības mērķi

1.3.Uzņēmuma juridiskā forma

1.4. Uzņēmuma īpašnieki

1.5. Uzņēmuma struktūra un darbinieki



1.6. Uzņēmuma atrašanās vieta un komunikācijas

2.Produkti un pakalpojumi

2.1.Ražojamā produkta vai pakalpojuma apraksts

2.2. Tehnoloģija

3.Tirgus analīze

3.1.Produkta salīdzinošā analīze

3.2.Konkurentu analīze

3.3.Marketinga apraksts

4.Risku analīze

5.Finansu aprēķinu piemēri


Jāuzraksta un jāaizstāv nosacīta (pieņemta) uzņēmuma biznesa plāns

Literatūra

1. Ēriks S. Sīgels u.c Biznesa plāna ceļvedis.. “Pētergailis”, Rīga, 1994.

2. Colin Barrow,Robert Brown, Liz Clarke, The business growth handbook. Kogan Page, 1992

3. А.Хоскинг Курс предпринимательства.. Москва 1993.



Vadības teorija(Project Management)

Autors: profesors Juris Miķelsons, Dr. fiz.Semestris:Kursa apjoms: 96 st.Pārbaudījuma forma: eksāmensPriekšnosacījumi:Kursa kods:Kursa grupa

Anotācija

Vadības jēdziens ir ļoti plašs - sākot no ģenētikas, tehnisko objektu un procesu vadības, beidzot ar valsts vadību un atsevišķu ekonomisko nozaru vadību. Pasaulei virzoties uz Informācijas sabiedrību, nav iedomājama sapratīga vadība bez Informācijas Tehnoloģiju (IT) pielietošanas, bez Vadības Informatīvo Sistēmu (VIS) (Management Information Systems - MIS) atbalsta. Kursā tiek apskatīts IT pielietojums vadības procesā, procesa (objekta) stāvokļa jēdziens, kā izvēlēties stāvokli raksturojušos parametrus - kā dabas zinātnēs, tā arī ekonomiski-sabiedriskos procesos, kā atrast likumsakarības stāvokli raksturojošo parametru izmaiņām u.c.

Kursa mērķis ir dot zināšanas, ka veidot vadības informatīvo nodrošinājumu, izmantojot modernas IT&T, lai sagatavotu speciālistus nākošam solim - attīstības modelēšanai, kā to dara ASV 21 gadsimta institūts (Millennium Institute, A nonprofit organization promoting long-term integrated global thinking, 1117 North 19th Street, Suite 900, Arlington, Virginia 22209-1708 USA).

Saturs

1. Vadāmā objekta (procesa) “stāvokļa” jēdziens.Piemēri (materiāla punkta stāvoklis, atoma stāvoklis, cilvēka veselības stāvoklis,

izglītības nozares stāvoklis u.c.).2. VIS definīcija, piemēri, nepieciešamība, VIS struktūra.3. VIS tehnoloģijas tehniskais nodrošinājums, programmu nodrošinājums,

telekomunikāciju nodrošinājums.4. Konceptuālie jautājumi. Lēmumu pieņemšanas process. Informācijas koncepcija.5. Cilvēks kā informācijas apstrādātājs.6. Sistēmas koncepcija.7. Plānošana un kontrole.8. Organizāciju struktūra un tai pakļautā vadības koncepcija.9. Vadību atbalstošās VIS. VIS plānošanai, kontrolei, lēmumu pieņemšanai.10. Intelektuālā darba atbilstošās IS.11. Prasības pret VIS, VIS audīts. Ilgtermiņa VIS izveides plāns.12. Stratēģija prasību izveidei pret VIS. Prasības pret datu bāzēm. Prasības pret

lietotāju “Interface”.13. IS attīstība, ieviešana un IS resursu vadīšana.



14. Lietišķo IS attīstība, ieviešana un ekspluatācija.15. IS kvalitātes kontrole, IS audīts.16. Datu avoti, datu sagatavošana, aktualitātes nodrošināšana, informācijas resursu

organizēšana un vadība.17. Nākotnes perspektīvas IT&T pielietošanai vadības atbalstam.18. Konkrētās Valsts, pašvaldību un nozaru IS, to izveide, ekspluatācija, kontrole

un koordinācija18.1. Iedzīvotāju reģistrs,18.2. Zemes reģistrs,18.3. Uzņēmumu reģistrs,18.4. Pensionāru reģistrs,18.5. Nodokļu maksātāju reģistrs,18.6. Nekustamā īpašuma reģistrs.

19. 21.gadsimta institūts ASV. Valsts attīstības modelēšana. Nozaru attīstības modelēšana

20. Latvijas Valsts politika IT ieviešanā valsts un pašvaldību funkciju izpildes atbalstam. Stāvoklis, starptautiskā sadarbība IT&T ieviešanai valsts pārvaldē.

Atsevišķas kursa satura daļas mainās kopā ar progresu IT&T pielietošanai valsts pārvaldē.


1. Jāuzstājas ar referātu nodarbībā par programmas jautājumiem, sagatavojot rakstiskā veidā jautājuma anotāciju, kuru kopijas tiek sadalītas pārējiem maģistrantiem.

2. Līdz eksāmenam jāiesniedz patstāvīgais darbs par noteikta objekta (Universitāte, skola, apdrošināšanas sabiedrība, aptieka utt.) definīciju, parametru izvēles pamatojumu, vēlamā stāvokļa parametru izvēli, programmu, kā no esošā stāvokļa nonākt vēlamā, nepieciešamais finansiālais u.c. nodrošinājums vēlamā stāvokļa sasniegšanai.

3. Eksāmenā jāatbild uz 3 jautājumiem un jāaizstāv patstāvīgais darbs.

Literatūra:1. Management Information System. Conceptual Foundations, Structure and

Development. - Second edition. Gordon B. Davis, Margrethe 693 pg. H.Olson, 1985

2. Gerald O.Barney, W.Brian Kreutzer, Martha I.Garett,- Managing a Nation. Second edition. The Microcomputer Software Catalog. Institute for 21st Century Studies, 1990.



Datorzinātņu speciālās nodaļas I(Selected Topics in Computer Science I)


Kursa apjoms: 4 kr

Semestris:

Pārbaudes forma:

Priekšnosacījumi:

Kursa kods:

Kursa grupa:

Anotācija

Kurss ir paredzēts datorzinātņu speciālu nodaļu apgūšanai pēc individuāla plāna, ko apstiprina datorzinātņu studiju padome. Tās ir nodaļas, kas nav ietvertas citos kursos un tajā pašā laikā ir svarīgas daudzos informācijas tehnoloģiju pielietojumos. Tipiski šādu nodaļu piemēri:

1. Datorizētu sistēmu drošība

2. e-uzņēmumi un e-komercija

3. Inteliģentie aģenti un to pielietojumi

4. Sakara sistēmu programmatūra.



Datorzinātņu speciālās nodaļas II(Selected Topics in Computer Science II)


Kursa apjoms: 4 kr

Semestris:


Priekšnosacījumi:

Kursa kods:

Kursa grupa:

Anotācija

Kurss ir paredzēts datorzinātņu speciālu nodaļu apgūšanai pēc individuāla plāna, ko apstiprina datorzinātņu studiju padome. Tās ir nodaļas, kas nav ietvertas citos kursos un tajā pašā laikā ir svarīgas daudzos informācijas tehnoloģiju pielietojumos. Tipiski šādu nodaļu piemēri:

1. Komponentu objektmodeļi un to struktūra (COM, CORBA)2. Javas komponenšu būve (Enterprise JavaBeans)3. LOTUS Notes arhitektūra un lietojumprogrammas4. Reālā laika sistēmas



Datoru tīkli III(Computer Networks III)


Kursa apjoms: 2 kr

Semestris:


Priekšnosacījumi: Datoru tīkli I un II

Kursa kods:

Kursa grupa:

Anotācija

Kurss ir paredzēts datoru tīklu speciālu nodaļu apgūšanai pēc individuāla plāna, ko apstiprina datorzinātņu studiju padome. Tās ir nodaļas, kas nav iekļautas kursos Datoru tīkli I un Datoru tīkli II un tajā pašā laikā ir svarīgas mūsdienīgu datoru tīklu veidošanā un uzturēšanā.



Bizneskomponenšu būve

(Business Component Factory)


profesors Audris Kalniņš, Dr.hab.dat.


Semestris:


Priekšnosacījumi:

Kursa kods:

Kursa grupa:

Anotācija

Kursā ir paredzēts iztirzāt jaunākās atziņas par programmatūras komponentēm, to līmeņiem, arhitektūru un lietojumiem sarežģītu sistēmu būvē. Ir paredzēts arī aplūkot kādu no populārākām komponenšu vadības sistēmām (CORBA vai Enterprise JavaBeans).

Saturs

1. Ievads. Komponentbāzētā sistēmu bāze.

2. Biznesa komponentes.

3. Distributētās komponentes.

4. Biznesa komponenšu sistēmas.

5. Sistēmas līmeņa komponentes, to federācija.

6. Komponenšu tehniskā arhitektūra.

7. Komponenšu pielietojuma līmeņa arhitektūra.

8. Projektu vadības arhitektūra.

9. Komponentbāzētā modelēšana.

10. Komponentbāzētā sistēmu bāze.

11. Konkrētās komponenšu sistēmu realizācijas (CORBA vai EJB).


1. Jāapgūst iepriekš minētās teorētiskās tēmas 1 – 10, par vienu no šīm tēmām jāuzstājas seminārā.



2. Jāapgūst vismaz viena konkrēta komponenšu realizācijas sistēma – CORBA vai EJB, par vienu no šīm sistēmām jāuzstājas seminārā, detalizēti iztirzājot kādu no attiecīgās sistēmas aspektiem.

Literatūra

1. P.Herzum and O.Sims. Business Component Factory. J.Wiley&Sons, 2000.

2. J.Siegel. CORBA 3. Second Edition. J.Wiley&Sons, 2000.

3. R.Monson-Haefel. Enterprise JavaBeans. Second Edition. O’Reilly, 2000.



Informācijas sabiedrība

(Information Society)

Autors: docents Edvīns Karnītis, Dr. dat.


Semestris:


Priekšnosacījumi:

Kursa kods:

Kursa grupa:

Anotācija

Lekciju kursa mērķis ir iepazīstināt ar informācijas sabiedrības veidošanas filozofiskajiem, politiskajiem, ekonomiskajiem principiem un likumsakarībām. Tiek apskatīti globālā procesa mērķi un sastāvdaļas, principiālās izmaiņas tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un publisko pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un uzņēmumiem, izglītībā, kultūrā, sociālajos procesos. Detalizēti apskatīta informācijas satura industrija, izglītības stratēģija, sociālās labklājības izaugsme, analizēta informācijas apgāde, zinātnisko pētījumi un inovācijas, kultūras jautājumi. Apskatīta informācijas sabiedrības veidošanas nacionālā politika Latvijā un tās informatīvā, normatīvā, tehnoloģiskā, zinību, lietišķās komponentes. Analizēts Eiropas attīstības modelis, procesa ilgtspējība, reģionālie un sabiedrības kohēzijas jautājumi.

Saturs

1. Dati, informācija un zināšanas. Zināšanas un sabiedrības attīstība. Informācijas apstrādes modeļi.

2. Trešā tehnoloģiskā revolūcija, tās politiskā, ekonomiskā, sociālā komponente.

3. Globālie procesi - zināšanu pārvaldība, globalizācija un reģionalizācija, tīkla sadarbības modelis un atvērtība. Globālo procesu iespaids uz Latvijas attīstību.

4. Informācijas sabiedrības pamatprincipi, attīstības procesa sastāvdaļas. Globālās informācijas sabiedrības veidošanās, procesa politiskā, ekonomiskā un sociālā komponentes. Procesa izpratne Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidaustrumu Āzijā, kopīgais un atšķirīgais.

5. Valsts sektora informācija, tās izmantošana un apgādes stratēģija. Vispārēja pieeja valsts sektora informācijai kā principiāls attīstības priekšnoteikums. Informācijas pakalpojumu tirgus Latvijā.



6. Universālais pakalpojums -- vienlīdzīgo iespēju garants. Tehnoloģiskās pieslēgšanās iespējas un pieeja informācijas saturam.

7. Nacionālās informācijas infrastruktūras veidošana. Valsts stratēģija un funkcijas. Telekomunikāciju un datu pārraides tīklu attīstība. Nacionālais regulators.

8. Valsts nozīmes informācijas apgādes stratēģija un tās realizācija. Megasistēmas izveides principi. Sasaiste ar transnacionālajām informācijas apstrādes sistēmām.

9. Informācijas apgādes stratēģija un tās realizācija, dažādu informācijas veidu apgāde, vispārēja informācijas pieejamība. Bibliotēkas, to funkcijas un darbība informācijas sabiedrībā. Internet attīstība un pieejamība. Radio, TV apraides funkcijas un to realizācija.

10. Informācijas sabiedrības politiskā virzība, vienotas Eiropas modelis. Demokrātijas jēdzienu maiņa un attīstība informācijas sabiedrībā.

11. Elektroniskā valsts pārvalde, informatīvais un innovatīvais modelis. Valsts pārvaldes un pašvaldību efektivitāte, demokratizācija un caurspīdīgums. Iedzīvotāju aktīva iekļaušanās valsts pārvaldē, elektroniskā demokrātija. Valsts sektora pakalpojumu modernizēšana.

12. Informācijas brīvība un filtrēšana. Konfidencialitāte un slepenība. Personas datu aizsardzība. Interneta pakalpojumu sniedzēju funkcijas un atbildība. Intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzība.

13. Informācijas sabiedrības dokumenti. Elektroniskie dokumenti, to juridiskais spēks. Elektroniskais paraksts. Identifikācijas kartes.

14. Ekonomiskie aspekti, iespējamie ekonomiskās attīstības modeļi. Eiropas un Latvijas ekonomiskie mērķi: konkurētspēja globālā mērogā, reģionālā attīstība, jaunas darbavietas. Darba organizācijas principu maiņa.

15. Zināšanu uzkrāšanas procesa izsauktās ekonomikas attīstības izmaiņas. Jaunā ekonomika – informācijas sabiedrības ekonomikas modelis. Uzņēmuma ekonomiskās darbības un funkcionēšanas izmaiņas informācijas sabiedrībā.

16. Zinātnisko pētījumu un tehnoloģiju attīstības loma informācijas sabiedrības veidošanā. Zinātņu ietilpīgi produkti kā tautsaimniecības pamats. Pilns inovāciju process kā būtiska informācijas sabiedrības komponente. Inovāciju, zinātnisko pētījumu un tehnoloģiju attīstības nacionālās un starpnacionālās programmas

17. Privātais sektors informācijas sabiedrības ekonomikā. Investīciju nozīmīgums, uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgas vides priekšnoteikumi: infrastruktūra, likumdošana, nodokļu politika, izglītība.

18. Elektroniskās komercijas būtība un principi: virtuālais uzņēmums, preču un pakalpojumu pirkšana un pārdošana, loģistika, elektroniskā banka, klientu aizsardzība, likumdošana, infrastruktūra, teledarbs.

19. Sociālā dimensija: vienlīdzīgas iespējas visiem. Informācijas sabiedrība kā otrā Renesanse – zināšanu, izglītības, kultūras nozīmes pieaugums. Nacionālās identitātes saglabāšana.

20. Izglītības stratēģija informācijas sabiedrībā. Izglītība visa mūža ilgumā – informācijas sabiedrības pamatprincips vienlīdzīgo iespēju realizēšanai. Transformācija no mācīšanas uz mācīšanos, mācīšanās darot, pārkvalificēšanās



u.c. Digitālā robežšķirtne, datoru, informācijas un funkcionālā analfabētisma samazināšana.

21. Daudzkultūru un daudzvalodu stratēģija -- Eiropas princips informācijas sabiedrības veidošanā. Nacionālo kultūras bagātību un valodu saglabāšana un atbalsts. Muzejs informācijas sabiedrībā.

22. Sabiedrības ekonomiskā un sociālā kohēzija. Cilvēka darbs, mācības un ikdienas dzīve kā informācijas sabiedrības centrālais jautājums. Sociālās vienlīdzības nodrošināšana. Reģionu disproporcijas minimizēšana.

23. Informācijas sabiedrības izpratne sabiedrībā un valdībā, valsts un sabiedrības gatavības pakāpe pārmaiņām. Valdības loma un uzdevumi, valsts un privātā sektora funkcijas informācijas sabiedrības veidošanā.

24. Informācijas sabiedrības veidošanas procesa īpašā aktualitāte Latvijai. Integrēta nacionālā informācijas sabiedrības veidošanas politika kā valsts ilglaicīgas attīstības stratēģija. Valsts stratēģijas izstrādes mērķi un saturs. Nacionālā programma Informātika. Institucionālais modelis informācijas sabiedrības attīstībai.

25. Harmonizētas likumdošanas nozīmīgums informācijas sabiedrības attīstībā. Pirmspievienošanās skrīnings un ar informācijas sabiedrību saistītā likumdošana. Kibernoziegumi un sodi.

26. Ikviena sabiedrības locekļa un uzņēmuma iesaiste kā bezierunu priekšnoteikums informācijas sabiedrības izveidei. Sociāli ekonomiskā programma eLatvija.

27. Sabiedrības nepārtraukta un ilglaicīga attīstība, devums nākamajām paaudzēm. Eiropas attīstības modelis un programmas. Starpvalstu programmatiskie un organizatoriskie pasākumi informācijas sabiedrības izveidei. ES politiskie un normatīvie dokumenti.

28. Informācijas sabiedrība -- Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķis. Valsts attīstības koncepcija.


Uzstāties seminārā un nokārtot eksāmenu par iepriekš minētajiem jautājumiem.



Java un XML (Java and XML)

Autors: lektors Kalvis Apsītis, Dr. dat.


Semestris:


Priekšnosacījumi:

Kursa kods:

Kursa grupa:

Anotācija

Kursā ir paredzēts iztirzāt programmēšanas valodu Java un datu aprakstīšanas valodu XML un iemācīt veidot Web-orientētas aplikācijas.

Saturs

12. Javas vispārīgs ievads: Sintakse, tipi un mainīgie, funkcijas.

13. Objektorientācija: Objekti, paketes, mantošana, izņēmumi.

14. Pavedieni un I/O: Daudzpavedienu programmēšana, failu un soketu ievads/izvads, grafika un animācijas.

15. Grafiskās aplikācijas: Swing komponenti, izvietojums (layout), datubāzes.

16. Web pamati: Humanitārs pārskats, HTTP, URLi, HTML+CSS.

17. XML pie klienta: XML+DTD, JavaScript un DOM.

18. XMLiski formāti: XPath, XLink, XPointer, XML Schema, XSLT, RDF, FO, SVG, WML.

19. XML parsēšana, validēšana, transformēšana: SAX, DOM, RDF API, XSLT API.

20. Servleti: Web aplikācijas ar servletiem, JSP, Web datubāzu aplikācijas.

21. Apleti un tīklošanās: Apleti, Beans, apletu-servletu saziņa, SMTP u.c.

22. Komponenšu arhitektūras: RMI, CORBA, COM.

23. Enterprise Java: EJB, JMS, JNDI

Detalizēts saturs: http://www.riti.lv/lv/webkursi/java_xml/index.html


http://www.riti.lv/lv/webkursi/java_xml/index.html



Kursa atzīmi nosaka 6 mājasdarbi (30%), 3 testi (30%) un eksāmens vai projektiņš (40%). Lai saņemtu sekmīgu atzīmi, jāieskaita visi mājasdarbi, jānoliek uz minimālo rezultātu visi testi un sekmīgi jānoliek eksāmens vai jāaizstāv projektiņš.



5. pielikums

Datoru zinātnes doktorantūras padomes sastāvs

Prof. R.M.Freivalds

Prof. J.Bārzdiņš

Prof. A.Kalniņš

Asoc. prof. J.Bičevskis

Asoc. prof. M.Treimanis



DATORIKASNODAĻA

Datorzinātņudoktorastudiju

programma

Pasniedzēju

Curriculum vitae



Andreja Auziņa dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzimanas gads� : 1959

Personas kods: 040859-10116

Izglītība 1977-1982 Latvijas Valsts universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, students

1982-1985 Latvijas Valsts universitāte, aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1988 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (Maskavas Valsts universitāte)

1992 Datorzinātņu doktors (Latvijas universitāte)

Nodarbošanās

1985-1988 Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrazinātniskais līdzstrādnieks

1989-1992 Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

kopš 1993 Latvijas universitātes Matemātikas un Informātikas institūta vadošais pētnieks

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:

1. Auziņš, J. Kinbers. On separation of the emptiness and equivalence problems for program schemes. Information Processing Letters N2 1985.

2. A.Auziņš, J. Bārzdiņš, J Bičevskis, K. Čerāns, A. Kalniņš. Automatic Construction of Test Sets: Theoretical Approach. Lecture Notes . in Computer Science Vol 502 1991.

Zinātniskās intereses un darbība:

Programmu testu sistēmu būvēšanas metodes. Informatīvo sistēmu un biznesa procesu specifikāciju valodas un rīki.

Akadēmiskie kursi

KompilatoriOracle sistēmu izstrādes rīki

1997. gada 10.novembrī

A.Auziņš



J.Āboltiņa dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Vārds, uzvārds: Jānis Āboltiņš

Dzim �anas datums: 1943.g. 19. februāris

Personas kods 190243-10637

Pavalstniecība: Latvijas

Valodas: Latviešu (dzimtā)

Krievu (teko �i)Vācu (labi)

Angļu (pamatzināšanas)

Izglītība 1966. - diplomētais inženieris., Lauksaimniecības akadēmija, Jelgavā

1986. - Dr.Ec., Latvijas Universitāte, Rīgā

Darba pieredze:

Kop 1998.� Firma “Deloitte & Touche”, valdes prieksēdētājs�1994.- 1998. Rīgas Komercbanka, Uzraudzības padomes

priekšsēdētājs

1991.- 1996. SIA “Board Zenico” (Rīga) prezidents

1989 – 1991. Ministrs, Ekonomikas ministrija, Rīga

1988 – 1989. Valsts plānošanas komiteja, priekšsēdētāja vietnieks

1986 – 1988. Agrofirmas “Ādaži” finansu direktors, Ādaži

1983 – 1986. Ekonomikas institūts, nodaļas vadītājs, Rīga

1977 – 1983. Rīgas pilsētas rajona izpildkomiteja, vadītājs

1967 – 1977. Darbs mēbeļu uzņēmumā, sociālās organizācijās



Jāņa Bārzdiņa dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzim �anas gads un vieta 1937, LatvijaPersonas kods: 230137-10418Izglītība:

1954-1959 Latvijas Valsts universitātes, Fizikas matemātikas fakultāte, students

1962-1965 Latvijas Valsts universitāte, aspirants

Zinātniskie grādi un akadēmiskie nosaukumi:

1965 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidātsDisertācijas tēma: “Augošo automātu universalitātes problēmas”.Disertācija aizstāvēta PSRS ZA Sibirijas nodaļas Matemātikas institūtā

1976 Fizikas un matemātikas zinātņu doktors.Disertācijas tēma: “Algoritmiski neatrisināmu masu problēmu sarežģītība”Disertācija aizstāvēta PSRS ZA Sibirijas nodaļas Matemātikas institūtā

1985 Profesors specialitātē Matemātiskā kibernētika, PSRS Augstakā Atestācijas komisija

1992 Dr. habil. Sc. Comp. Piešķirts nostrifikācijas kārtībā, Latvijas Zinātnes Padome

1992 Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis

1995 Latvijas Universitātes profesors

Nodarbošanās:

1959-1962 Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asistents, vecākais pasniedzējs

1965-1971 Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

1971-1997 Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Programmēšanas automatizācijas laboratorijas vadītājs

Kopš 1985 Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesors

Kopš 1992 Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorzinātņu katedras vadītājs un datorzinātņu maģistrantūras programmas direktors

Kopð 1997 Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta direktors



Citas aktivitātes:

Latvijas Universitātes Senāta loceklisLatvijas Zinātnes Padomes Informātikas ekspertu komisijas priekšsēdētājs

Pētniecības projekti un praktiskās izstrādes:

Bijis vairāku pētniecības projektu, kā arī lielu praktiska rakstura programmatūras projektu, t. sk. GRADE Modeler (rīku kopa sistēmu modelēšanai un imitācijai) zinātniskais vadītājs.Patreiz LZP Valsts nozīmes pētniecības programmas “Latvijas informātikas tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros” vadītājs.

Lasītie akadēmiskie kursi:

1966 - 1992 Algoritmu teorija1985 Matemātiskā loģika1993 Specifikāciju valodu pamati un salīdzinošā analīzeKopš 1993 Valodu formālās specifikācijas Kopš 1993 Metamodeļi un formālās specifikācijas (maģistrantiem)Kopš 1993 Objektorientētā sistēmu analīze un modelēšana

(maģistrantiem)

Vadītās doktora (kandidāta) disertācijas(sākumā norādīts aizstāvēšanas gads):

1971 Audris Kalniņš Grafu krāsošanas problēmas statistiskie novērtējumi

1973 Ēvalds Ikaunieks Šūnveida struktūru informatīvās īpašības

1974 Jānis Kalniņš Mainīgas struktūras automātu modelēšana un universalitāte

1979 Jānis Bičevskis Pilnu piemēru sistēmu automātiska konstruēšana

1979 Kārlis Podnieks Induktīvās sintēzes stratēģiju salīdzināšana

1983 Mihails Augustons Programmu semantikas un korektības problēmas

1988 Andrejs Auziņš Pilno piemēru sistēmu problēmas algoritmiski atrisināmie gadījumi

1988 Māris Treimanis Valodas un programmas līdzekļi skaitļošanas procesa uzskaitei, kontrolei un pilnveidošanai

1988 Juris Strods Bezkonteksta valodu sintaktiskās nekorektības pazīšanas metodes

1989 Alvis Brāzma Daudzpunktu izteiksmju induktīvā sintēze



1989 Juris Borzovs Programmu simboliskā izpilde un automātiska testu ģenerēšana

1990 Ilona Etmane Grafisko izteiksmju induktīvā sintēze

1992 Kārlis Čerāns Reālā laika sistēmu specifikāciju analīzes algoritmiskās problēmas

1998 Uģis Sarkans Hipotētisku zināšanu izmantošana induktīvās sintēzes vadīšanā



J.Bārzdiņa publicēto darbu saraksts

Zinātniskās publikācijas:

1. Я.М.Барздинь. Проблемы базиса направляемых графов.- Латв.ГУ., Учен.зап., т.28, в.4, 1959

2. Я.М.Барздинь. Об одном классе машин Тьюринга (Машины Минского).- ИМ СО AН СССР Aлгебра и логика, т.1, в.6, 1962

3. Я.М.Барздинь. Универсальные пульсирующие элементы .-ДAН СССР, т.157, N2, 1964

4. Я.М.Барздинь. Проблемы универсальности в теории растущих автоматов.- ДAН ССР, т.157, N3, 1964

5. Я.М. Барздинь. Емкость среды и поведение автоматов.- ДAН СССР, т.160, N2, 1965

6. Я.М.Барздинь. Сложность рaспознавания симметрии на машинах Тьюрингa.- "Наука", М., Проблемы кибернетики,. в.15, 1965

7. Я.М.Барздинь. Моделирование логических сетей нa автоматах Неймана-Черча .-"Наука", М., Проблемы кибернетики,. в.16, 1966

8. Я.М.Барздинь. Моделирование произвольных автоматов на автомате Неймана Черча..-Тез. кратк. сообщ. CM, секц.13, 1966

9. Я.М.Барздинь, A.Д.Коршунов. О диаметре приведенных автоматов ИМ СО AН СССР.- Дискретный анализ, в.9,1967

10. Я.М. Барздинь, A.Н.Колмогоров .Реализация сетей в 3-мерном пространстве .-"Наука", М., Проблемы кибернетики, в.19, 1967

11. Я.М. Барздинь.. Сложность программ, распознающих принадлежность чисел, не превышающих n, рекурсивно перечислимому множеству.- ДAН ССР, т.182, N6, 1968

12. Я.М. Барздинь. О расшифровке автоматов .-"Наука", М., Проблемы кибернетики, в.21, 1969

13. Я.М.Барздинь. О вычислимости на вероятностных машинах.-ДAН ССР, т.189, N4, 1969

14. Я.М.Барздинь. О частотном решении алгоритмически неразрешимых массовых проблем .-ДAН ССР, т.191, N5, 1970

15. Я.М.Барздинь. Сложность алгоритмов решающих начальные куски алгоритмически неразрешимых массовых проблем Научный Совет по комплексной проблеме.-"Кибернетика", Информацион. материалы, N5(42), 1970

16. Я.М.Барздинь. О рaсшифровке автоматов при отсутствии верхней оценки числа состояний.- ДAН ССР, т.190, N5, 1970

17. Я.М.Барздинь, Б.A.Трахтенброт. Конечные автоматы: поведение и синтез. Finite automata: behaviour and synthesis.- "Наука", М., 1970, 400 стр. North-Holland, 1973



18. Я.М.Барздинь. Сложность и точность решения начальных кусков проблемы вхождения в рекурсивно перечислимое множество.- ДAН ССР, т.199, N2, 1971

19. J.Barzdins. Prognostication of automata and functions.- Proc. IFIP Congress 1971, North- Holland, 1972

20. Я.М.Барздинь. О синтезе программ по отдельным примерам.- Труды международного симпозиума "Теория программирования" ВЦ СО AН ССР, 1972

21. Я.М.Барздинь, Я.Я.Калниньш. К общей концепции алгоритма и автомата.- Труды симпозиума "Теория языков и методы построения систем программирования" ИК AН УССР, 1972 ССР, 1972

22. Я.М.Барздинь, Я.Я.Калниньш. Об одном языке преобразования графов, ориентированном на задание автоматов.- Aвтоматика и выч. техника, N5, 1973

23. Я.М.Барздинь, Я.Я.Калниньш. О граф-алгоритмах паралельной работы.- В сб.: Теория конечных автоматов и их применение, "Зинатне", Рига, 1973

24. Я.М.Барздинь. О частотном решении проблемы вхождения в рекурсивно перечислимое множество.- Труды матем. Института им. Стеклова, AН СССР, CXXXIII, 1973

25. Я.М.Барздинь, Р.В.Фрейвалд. О прогнозировании общерекурсивных функций.- ДAН ССР, т.206, N3, 1972

26. Я.М.Барздинь, Я.Я.Калниньш. Универсальный автомат с переменной структурой.- Aвтоматика и вычислительная техника, N2,1974

27. Я.М.Барздинь. Aвтоматы растущие, алгоритмов сложность, эксперименты с aвтоматами и др.- В кн. : Энциклопедия кибернетики, Главн. ред. УСЭ, 1974

28. Я.М.Барздинь, К.М.Подниекс. К теории индуктивного вывода.- Труды межд. Симпозиума "Mathematical Foundations of Computer Science", Czechoslovakia, 1974

29. Я.М.Барздинь. Об одном свойстве предельно вычислимых функционалов.- Латв. ГУ, Учен.зап. т.210, 1974

30. Я.М.Барздинь. Две теоремы о предельном синтезе функций.- Латв. ГУ, Учен.зап. т.210, 1974

31. Я.М.Барздинь. Прогнозирование и предельный синтез эффективно перечислимых классов функций.- Латв. ГУ, Учен.зап. т.210, 1974

32. Я.М.Барздинь .Предельный синтез α - номеров.- Латв. ГУ, Учен.зап. т.210, 1974

33. Я.М.Барздинь. Прогнозирование и предельный синтез конечных автоматов.- Латв. ГУ, Учен.зап. т.210, 1974

34. Я.М.Барздинь. Замечание о синтезе программ по историям их работы.- Латв. ГУ, Учен.зап. т.210, 1974



35. Я.М.Барздинь, Я.Я.Бичевский, A.A.Калниньш. Построение полной системы примеров для проверки корректности программ.- Латв. ГУ, Учен.зaп. т.210, 1974

36. Я.М.Барздинь, Я.Я.Бичевский, A. A.Калниньш. Разрешимые и неразрешимые случаи проблемы построения полной системы примеров.- Латв. ГУ, Учен.зап. т.210, 1974

37. Я.М.Барздинь. Расшифровка автоматов с помощъю простых экспериментов при отсутствии верхней оценки числа состояний.- Латв. ГУ, Учен.зап. т.233, 1975

38. Я.М.Барздинь, A.A.Калниньш. Построение полных систем примеров для программ с прямым методом доступа.- Латв. ГУ, Учен.зап. т.233, 1975

39. Я.М.Барздинь, В.Н.Aгафонов. О множествах, связанных с вероятностными машинами.- Zeitsch.f.math. logig. und Grundlagen d. Math., Bd.20, 1974

40.J.Barzdins, J.Bicevskis, A.Kalnins. Construction of Complete Sample System for Correctness testing.- Springer Verlag, Lect. Notes in Computer Science, v.32, 1975

41.J.Barzdins. Индуктивный вывод автомaтов, функций и программ.- Proc. 20-th International Congress of Mathematicians, Canada 1974, v.2; Amer.Math.Soc.Transl. (2),v.109, 1977

42. J.Barzdins, J.Bicevskis, A.Kalnins. Automatic construction of complete sample system for program testing.- Proc. IFIP Congress 1977, North- Holland, 1977

43. J.Barzdins. The problem of reachability and verification of programs.- Springer Verlag, Lect. Notes in Computer Science, v.74, 1979

44. J.Barzdins. On inductive synthesis of programs.- Springer Verlag, Lect. Notes in Computer Science, v.122, 1981

45. Я.Барздинь. Некоторые правила индуктивного вывода и их применение.- ВИНИТИ, Семиотика и информатика, в.19, 1982

46. Я.М.Барздинь, A.К.Зариньш, A.A.Калниньш. Об одном языке спецификаций.- Кибернетика, N6, 1982

47. Я.М.Барздинь. О языках спецификаций и автоматизации тестирования программ.- В кн.: Aктуальные проблемы развития архитектуры и программного обеспечения ЭВМ и вычислительных систем, ВЦ СО AН СССР,1983

48. Я.М.Барздинь Один подход к проблеме индуктивного вывода.- Труды III Всес.конф. "Применение методов мaтематической логики", ИК AН ЭССР, 1983

49. J.Barzdins. Some rules of inductive inference and their use for program synthesis.- Proc.IFIP Congress 1983 (9-th World Computer Congress), North-Holland, 1983

50. Я.М.Барздинь, М.И. Aугустон, A.A.Калниньш. Язык спецификаций и автоматизации тестирования программ.- Техника средств связи, Системы связи, в.3, 1984



51. Я.М.Барздинь, М.И. Aугустон, A.A.Калниньш, Ю.Ф.Стродс. Язык спецификаций SDL/PLUS.- Проблемы совершенств. тестиров., верификации и отладки программ. Тез. всес. конференции, Рига,1986

52. Я.М.Барздинь, М.И. Aугустон, A.К.Зариньш, A.A.Калниньш. Проект системы тестирования нa базе языка SDL/PLUS.- Проблемы совершенств. тестиров., верификации и отладки программ. Тез.всес. конференции, Рига,1986

53. Я.М.Барздинь, М.Трейманис. Об одном формальном методе задания семантики языков описания интерактивных систем.- Проблемы совершенств. тестиров., верификации и отладки программ. Тез.всес. конференции, Рига,1986

54. Я.М.Барздинь, A.М.Бразма, Е.Б.Кинбер. Индуктивный синтез: состояние, проблемы, перспективы.- Кибернетика, N6, 1987

55. Я.М.Барздинь. Язык спецификаций SDL: состояние, проблемы, перспективы.- Техника средств связи, N3,1989

56. J.Barzdins, A.Kalnins, M.Auguston. SDL tools for rapid prototyping and testing.- Proc.Fourth SDL Forum, North- Holland, 1989

57 J.Barzdins, A.Brazma, J.Kinber. Models of inductive syntactical synthesis.- Machine intelligence, v.12, 1991

58. J.Barzdins, A.Auzins, J.Bicevskis, K.Cerans, A.Kalnins. Automatic Construction of test cases.- Baltic Computer Science (Eds J.Barzdins, D.Bjorner), Springer Verlag, Lc. Notes in Computer Science, v.502, 1991

59 J.Barzdins, R.Freivalds, K.Podnieks. Inductive inference of recursive functions.- Baltic Computer Science (Eds J.Barzdins, D.Bjorner), Springer Verlag, Lc. Notes in Computer Science, v.502, 1991, pp. 111-155

60. J.Barzdins, G.Barzdins . Rapid Construction of algebraic axioms from samples.- Theoretical Computer Science, N.90, 1991

60a. J.Barzdins, G.Barzdins. Rapid Construction of algebraic axioms from samples.- Images of Programming, North- Holand, 1991

61. J.Barzdins. Editor Foreword.- Baltic Computer Science (Eds J.Barzdins, D.Bjorner), Springer Verlag, Lc. Notes in Computer Science v.502, 1991

62. J.Barzdins, G.Barzdins. Towards efficient inductive synthesis: rapid construction of local regularities.- Springer Verlag, Lc. Notes in Computer Science, v.659, 1993

63. J.Bārzdiņš, G.Bārzdiņš, K.Apsītis, U.Sarkans. Towards efficient inductive synthesis of expressions from Input/Output examples.- Springer Verlag, Lc. Notes in Computer Science, v.744, 1993

64. J.Bārzdiņš, A.Kalniņš, K.Podnieks et.al. Unified specification language and integrated CASE tools for information system development.- Proc. of the Baltic Workshop on national infrastructure databases, 1994

65. J.Bārzdiņš, A.Kalniņš, K.Podnieks et.al. GRADE Windows: an integrated CASE tool for information system development.- Proc. of the SEKE`94, Knowledge System Institute, 1994, pp. 54-61



66. J.Bārzdiņš. Towards efficient inductive synthesis from Input/Output examples.- Springer Verlag, Lc. Notes in Computer Science, v.872, 1994

67. J.Barzdins, G.Barzdins and A.Kalnins. Rule - based approach to business modeling.- Proc. 7-th International Conference on Software Engineering and Knowledge Engineering, 1995, pp. 161-165.

68. J.Bārzdiņš, I.Etmane, A.Kalniņš and K.Podnieks. Towards Integrated Computer Aided Systems and Software Engineering Tool. - Proc. Second International Workshop on Advances in Databases and Information Systems, Moscow 1995, Phasis, pp. 10-14.

69. A.Kalnins, J.Barzdins et al. - Business Modeling Language GRAPES-BM and Related CASE Tools.- Proc. Second International Baltic Workshop on Databases and Information Systems, Tallinn, 1996, v.2, pp.3-16.

70. J.Barzdins, I.Etmane, A.Kalniņš and K.Podnieks. Towards Integrated Computer Aided Systems and Software Engineering Tool for Information Systems Design.- Springer Verlag, Advances in Databases and Information Systems, 1996, pp.3-11.

71. J.Bārzdiņš, R.Freivalds and C.Smith. Learning with Confidence.- Springer Verlag, Lc. Notes in Comp. Sc., v.1046, 1996, pp.207-218.

72. J.Barzdins and U.Sarkans. Incorporating Hypothetical Knowledge into the Process of Inductive Inference.- Springer Verlag, Lc. Notes in Comp. Sc., v. 1160, 1996, pp. 156-168.

73. A.Kalnins, J.Barzdins and A.Kalis. GRADE-BM: Modeling and Simulation Facilities.- Proc. of NWPER'96, Aalborg University, 1996, pp.71-86.

74. J.Bārzdiņš, R.Freivalds and C.Smith. Learning Formulae from Elementary Facts. - Springer Verlag, Lc. Notes in Comp. Sc., v. 1208, 1997, pp. 272-285.

75. J.Bārzdiņš and A.Kalniņš. Enterprise Modeling and Business Process Reengineering: Tool Support.- Proc. International Conference “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States”, Riga, 1997, pp.69-73.

76. U.Sarkans, J.Barzdins, A.Kalnins and K.Podnieks. Towards a Metamodel-Based Universal Graphical Editor - Proc. Third International Baltic Workshop on Databases and Information Systems, Riga, 1998, v.1, pp.187-197

77. U.Sarkans and J.Barzdins. Using Attribute Grammars for Description of Inductive Inference Search Space.- Lc. Notes in Comp. Sc., v. 1501, 1998, pp.400-409

78. J.Bārzdiņš. Research and IT development in Latvia: training of highly qualified specialists.-Fifth International Conference and Exhibition “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States” In: “Baltic IT Review”, No.2, p.63-64 (1998)

79. J.Bārzdiņš, Ģ.Linde and D. Kūlis. Learning Formulae from Finite Examples.- Proc. International Workshop on Quantum Computation and Learning, Riga, 1999, pp. 200-208

80. A.Kalniņš, J.Bārzdiņš and K.Podnieks. MiniGRADE – a tool for conceptual modeling by class diagrams.- Proc. 18-th International Conference on Conceptual Modeling (ER’99), Paris, 1999.



81. A.Kalnins, J.Barzdins and K.Podnieks. Modeling Languages and Tools: State of the Art.- Proceedings of Second International Conference on Simulation, Gaming, Training and Business Process Reingineering, Riga, 2000, pp.211-214.

82. J.Barzdins and G.Linde. Towards Cartoon semantics of Object Modeling - 12th Nordic Workshop on Programming Theory, Bergen, 2000.

83. A.Kalnins, K.Podnieks, A.Zarins, E.Celms and J.Barzdins. Editor Definition Language and its Implementation.- Proc. 4th International Conference – “Perspectives of System Informatics”, Novosibirsk, 2001, pp. 279-281

84. J.Bārzdiņš, R.Freivalds and C.Smith. Towards Axiomatic Basis of Inductive Inference. Lc. Notes in Comp. Sc., v. 2138, 2001, pp. 1-13

Mācību literatūra:

1. Я.М.Барздинь, М.И. Aугустон, Р.П.Балодис, A.A.Калниньш. Подмножество ПЛ/1 ОС ЕС.- Учебное пособие Латв. гос.универс., 1976,1978

2 Я.М.Барздинь, М.И.Aугустон, Р.П.Балодис, Э.A.Икауниекс, A.A.Калниньш. Программирование нa ПЛ/1 ОС ЕС.- "Статистика", М.,1979

3. Я.М.Барздинь, М.И. Aугустон, Р.П.Балодис, Э. A.Икауниекс и др. Программирование нa ПЛ/1 ОС (2-ое дополненное издaние).- "Финансы и статистика",М.,1984

3a J.Barzdins, M.Auguston, R.Balodis, E.Ikaunieks et. al. Programowanie w jezyky PL/1 OS JS.- Panstwowe Wydanicstwo Naukowe, Warszawa, 1988

4. Я.М.Барздинь, A. A.Калниньш, Ю.Ф.Стродс, В.A.Сыцко. Язык спецификаций SDL/PLUS и методика его использования.- Гос.фонд алгор.и программ, Информац. фонд РФAП, ИМ0047,1985

5 Я.М.Барздинь, A.A.Калниньш, Ю.Ф.Стродс, В.A.Сыцко. Язык SDL/PLUS и его применение.- Гос.фонд алгор.и программ, Информац. фонд РФAП, ИМ0047-2,1988

6. J.Bārzdiņš, J.Tenteris, Ē.Viļums. Biznesa modelēšanas valoda GRAPES-BM un tās lietoљana.- Rīga, 1998, 152 lpp.



Gunta Bārzdiņa dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzim �anas gads: 1962Personas kods: 231262-10436Izglītība: 1981-1986 Latvijas Universitāte, Fizikas un

matemātikas fakultāte, students1987-1989 Latvijas Universitāte, aspirants1991-1992 Jaunmeksikas Valsts Universitāte,

Las Cruces, NM, ASV, sta˛ieris1996 Cisco Systems, San Jose, CA, ASV,

profesionālā datortīklu apmācība

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1986 Datorzinātņu bakalaurs1990 Datorzinātņu doktors1997 Datorikas katedras docents

Nodarbošanās: 1985-1991 Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūts, Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

1991-1992 Jaunmeksikas Valsts Universitāte, Las Cruces, NM, ASV, Zinātniskais līdzstrādnieks un pasniedzējs

Kopš 1992 Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūts, vadošais pētnieks, LATNET datortīklalaboratorijas tehniskais direktors

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Doktora disertācija aizstāvēta par tēmu “Termu pārveides sistēmu induktīvā sintēze” kas saistīta ar programmu sintēzi no to izpildes piemēriem. Vēlāk nodarbojies ar efektīvu pārlases algoritmu pētniecību. Piedalījies specifikāciju valodas GRAPES Business Modelling izstrādē. Kopš 1992. gada pamatā nodarbojas ar datortīklu problemātiku.

Akadēmiskie kursi:

1988 Specifikāciju valodas, Latvijas Universitāte1992 Programmēšanas valodas, Jaunmeksikas Universitāte1992-1996 Programmēšanas valodas, Latvijas Universitāte1993-1995 Objektorientētā programmēšana, valoda C++, Latvijas Universitāte



1995 Objektorientētā sistēmu projektēšanakopš 1993 Datortīkli I, Latvijas Universitātekopš 1996 Datortīkli II, Latvijas Universitāte

Profesionālās aktivitātes:

Internet Society biedrs, kop � 1993 gada Certified Cisco Systems Instructor, kop � 1996 gada

Publikāciju saraksts:

1. Barzdins, G.J. Eksperimenti so smeshannimi vichislenijami (Experiments with mixed computation), Programmirovanie, 1:30-43, 1987. (in Russian)

2. Barzdins G.J., Krastins P.J., Linabergs L.J., Principi realizacii jazikov specifikacii SDL i FOPS (Principles of implementation of the SDL and FOPS specification languages), Avtomatika i Vychislitelnaja Tekhnika, 21(5):22-28, 1987. (in Russian)

3. Barzdins G., Mixed Computation and Compiler Basis, Proc. of Workshop on Partial and Mixed Computation, Denmark, October 1987, (Eds. D.Bjorner, A.P.Ershov, N.D.Jones), North-Holland, p.15-26, 1988.

4. Barzdins G.J., Bulyonkov M.A., Smesannie vichislenia kak sredstvo videlenija faz transljacii (Mixed computation as a mean for separating compilation phases), Metodi transljacii i konstruirovanija programm (Methods for compilation and assembling of programs), Ed. Ershov A.P., Novosibirsk, p.21-23, 1988. (in Russian)

5. Barzdins G.J., Smesannie vichislenija pri realizacii abstraktnih tipov dannih na Prologe (Mixed computation for implementation of ADT in Prolog), Metodi transljacii i konstruirovanija programm (Methods for compilation and assembling of programs), Ed. Ershov A.P., Novosibirsk, p.18-20, 1988. (in Russian)

6. Barzdins G., Inductive synthesis of encoding for algebraic data types, Lecture Notes in Computer Science, Springer Verlag, 397:328-338, 1989.

7. Barzdin, G.J. and Bulyonkov, M.A. Chastichnie vichislenija i dekompozicija programm (“Partial Computation and Program Decomposition), Programmirovanie, 1:50-61, 1990. (in Russian)

8. Barzdins G., Inductive Synthesis of Term Rewriting Systems, Lecture Notes in Computer Science, Springer Verlag, 502:253-285, 1991.

9. Barzdins J., Barzdins G., Rapid construction of algebraic axioms from samples, Theoretical Computer Science, 90:199-208, 1991.



10. 12.Barzdins J, Barzdins G., Towards Efficient Inductive Synthesis: Rapid Construction of Local Regularities, Lecture Notes in Computer Science, Springer Verlag, 659:132-140, 1993.

11. Barzdins J., Barzdins G., Apsitis K., Sarkans U., Towards Efficient Inductive Synthesis of Expressions from Input/Output Examples, Lecture Notes in Computer Science, Springer Verlag, 744:59-72, 1993.

12. Barzdins J., Kalnins A., Barzdins G., Rule-based Approach to Business Modelling, Proceedings of the SEKE’95, Knowledge Systems Institute, 1995, pp. 161-165.

13. Murane I., Barzdins G. Internet in Latvia, BALTIC IT REVIEW, Nr.1, 1996

14. G.Barzdins, J.Kikuts, R.Balodis, "Internet Development Trends in Latvia", Baltic IT&T 97, April 2-4, 1997, Riga.

15. G.Barzdins, "Emerging New Satellite Technologies for Efficient Internet Delivery", CEENet Network Policy workshop, Tartu, May 29-31, 1997

16. G.Barzdins, "Baltic Network Proliferation", NORDUnet'97 Conference, Reykjavik, June 29 - July 1, 1997.

1997.gada 21.novembrī



Jāņa Bičevska dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Vārds, uzvārds: Jānis Bičevskis

Darba vieta: Latvijas Universitāte, Raiņa bulv. 19, Rīga,LV -1586, Latvija

Mājas adrese: Imantas 5, Rīga, LV-1067, Latvija

Tālrunis: mājas: 2422451darba: 7228226

Dzimanas vieta, datums:� Rūjiena, 21.07.1944.

Valodas: latviešu - dzimtākrievu - pilnīgivācu – labi angļu – vidēji

Izglītība:

1962 - 1970 Pētera Stučkas vārdā nosauktā Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un Matemātikas fakultāte, Matemātikas nodaļa, pamatkurss - matemātika

Zinātniskie grādi:

1992 Datorzinātņu doktors

1979 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts

1970 Diploms par augstāko matemātisko izglītību

Publicēti: 49 zinātniski pētījumi

Darba pieredze:1982 - Lektors, docents, asociētais profesors, Latvijas

Universitāte1987 – 1992, 1998 - Katedras vadītājs, Latvijas Universitāte1982 - Programmētājs un projektu vadītājs, Latvijas Valsts

universitāte 1978 - 1982 Nodaļas vadītājs, Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrs

1968 - 1978 Programmētājs un projektu vadītājs, Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrs

Galvenie projekti:1999 - Projekta vadītājs, Latvijas izglītības sistēmas

informatizācijas projekts1998 - Projekta vadītājs, Baltijas valstu valdību datu pārraides

tīkla projekts1998 Projekta vadītājs, integrētās valsts nozīmes informācijas

sistēmas (megasistēmas) projekts__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 118


1982 -1991 Projekta vadītājs, Zemkopības informatīvā sistēma “Augsne-raža”

1976 - 1984 Programmētājs un projektētājs, instrumentu ražošanas tehnoloģiskās sagatavošanas sistēma “LURIGA”

1974 - 1977 Projekta vadītājs, automātisks pilnu testu sistēmu ģenerators datu apstrādes programmatūras testēšanai

1971 - 1974 Projekta vaditajs, datu apstrades sistemu makrokomandu kompilators.

1968 - 1971 Programmetajs, datu apstrades sistemas.

Galvenās publikācijas:

Janis Bicevskis The effectiveness of testing models. Proceedings of the Third International Baltic Workshop, Riga, 1998, University of Latvia

Z.Bicevska, J.Bicevskis, J.Borzovs Regression Testing of Software System Specifications and Computer Programs. Conf. Proc. Quality Week 1995, San Francisco, Software Reserch Institute.

J.Bicevskis, J.Borzovs, U.Straujums, A.Zarins, E.F.Miller SMOTL - A System to Construct Samples for Data processing Program Debugging. IEEE Trans. Software Eng., 1979, SE-5, No.1

Akadēmiskie kursi:1993 - Sistēmu projektēšana, Datorzinātņu maģistratūra1993 - Programmu testēšana, Datorzinātņu maģistratūra1991 - Datu apstrādes sistēmas1990 - 1992 Ekspertu sistēmas1982 - 1990 Automatizētās vadības sistēmasGoda nosaukumi un prēmijas:1985 LPSR Valsts prēmija1980 LPSR Valsts prēmija1974 LPSR Komjaunatnes prēmija

2001. gada 4. augustā



Jura Borzova dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzimšanas datums: 1950.gada 17.aprīlis Adrese: Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts, Kuldīgas iela 45, LV-1083 Rīga

Personas kods: 170450-10706 telef.: 7067702fakss: 7619573e-pasts: [email protected]

Kvalifikācija Grāds u.tml. Disciplīna Gads

Lloyd’s Register of Quality Assurance

sertifikāts kvalitātes pārvaldības

sistēmas

2001

Lietuvas Datoriķu savienība LIKS

ECDL sertifikāts datora lietoðana 2001

Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija

sertifikāts Kurss “Kā veidojas līderis”

2000

Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra

sertifikāts profesiju standartu un profesionālās izglītības mācību

programmu izstrāde

2000

Latvijas Universitāte

Dr.hab.dat. datorzinātnes 1999

Information Systems Audit and Control Association

Certified Information Systems Auditor (CISA)

informācijas sistēmu audits

1997

Latvijas Universitāte

Doktora diploms (nostrifikācija)

datorzinātnes 1992

PSRS Ministru Padomes Augstākā Atestācijas komisija

Vecākā zinātniskā līdzstrādnieka atestāts

specialitāte "Skaitļošanas

mašīnu, kompleksu,

sistēmu un tīklu matemātiskais un programmiskais nodrošinājums"

1991

Stažēšanās Stokholmas universitātē un Karaliskajā Tehniskajā

nacionālā informācijas infrastruktūra

1991



augstskolāLovanium International Management Centre, La Hulpe, Beļģija

Programmas beigšanas sertifikāts

Pārvaldība (management)

1991

Baltkrievijas PSR Zinātņu akadēmijas Matemātikas institūts

Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta diploms

specialitāte "Skaitļošanas

mašīnu, kompleksu,

sistēmu un tīklu matemātiskais un programmiskais nodrošinājums"

1989

Latvijas Universitāte (P.Stučkas LVU)

Augstākās izglītības diploms

matemātika 1973

Augstākās izglītības diplomsVadītājs: Prof. R.Freivalds, Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas UniversitāteDiplomdarbs: Hologrāfiskas kopas

Zinātņu kandidāta diplomsVadītājs: Prof. J.Bārzdiņš, Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas UniversitāteKandidāta darbs: Simboliskā izpilde un automatizēta testpiemēru ģenerēšana

Habilitētā doktora diplomsDoktora darbs: Informācijas tehnoloģijas disciplinēšana Latvijā

PĀRSKATS PAR PROFESIONĀLO DARBĪBU

Dr. J.Borzovs pabeidza Rīgas 50.vidusskolu (ar zelta medaļu) 1968.gadā un Latvijas Universitāti (toreiz - P.Stučkas LVU) 1973.gadā. Viņa diplomdarbā bija risinātas reducējamības problēmas algoritmu teorijā (sakarības starp autoreducējamām, introreducējamām un hologrāfiskām kopām). 1972.gadā viņš sāka strādāt Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā (toreiz - P.Stučkas LVU Skaitļošanas centrā). Līdz 1978.gadam J.Borzovs nodarbojās ar teorētiskām un praktiskām datorprogrammu testpiemēru automatizētas ģenerēšanas problēmām, par ko saņēma fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu 1989.gadā. No 1980. līdz 1990.gadam viņð strādāja par Datortehnoloģijas daļas vadītāju, nodarbojoties galvenokārt ar IBM-saderīgu lieldatoru daudzlietotāju sistēmu tehnoloģijas jautājumiem. J.Borzovs ir viens no latviešu-latgaliešu-angļu ergonomiskās tastatūras projektētājiem. 1992.gadā J.Borzovs iestājās darbā a/s SWH Rīga, kur izveidoja programmatūras kontroles grupu. Kopš 1995.gada viņš ir Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta direktors un Programmatūras testēšanas laboratorijas vadītājs. Pēdējā laikā viņa zinātnisko un praktisko interešu lokā ir programmatūras kvalitātes,



neatkarīgas programmatūras testēšanas, ISO 9000, datorprogrammu autortiesību, informātikas terminoloģijas, kvalitātes pārvaldības jautājumi. 2001.g. ievēlēts par LU asociēto profesoru.

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem)

PĒDĒJO SEŠU GADU ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJASNosaukums Kur publicēts Līdzautori

Regression Testing of Software System Specifications and Computer Programs

In: Proceedings of the 8th Software Quality Week, San Francisco, 1995, paper 5-T-1 (9 pp).

Z.Bicevska, J.Bicevskis

Lietotāja pamatprasības tipveida darba seansiem ar datorizētu terminoloģisko vārdnīcu

VII Starptautiskais baltistu kongress BALTISTICA VII.- Rīga.- 1995, lpp. 25.-27.

R.Èevere

The Problems in East European Transition from Software Copyright Ignorance to Observation: the Latvian Case

K.Brunnstein, P.P.Sint (eds.). Intellectual Property Rights and New Technologies: Proceedings of the KnowRight'95 Conference, Vienna._ Oesterreichische Computer Gesellschaft, Oldenbourg-Wien-Muenchen, 1995, pp. 226-228.

Software Quality Classes: Problem Statement and the Latvian Case Study

Proceedings of the International Conference on Software Quality ICSQ'95, Maribor, 1995, pp. 189-192.

Informācijas tehnoloģija Latvijā: likumi un standarti

Rakstu krājums Latvija ceļā uz informācijas sabiedrību, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 1996, lpp.35.-40.

Information Technology in Latvia: Laws and Standards

Baltic IT Review, No. 3'96(3), pp. 44-47.

Framework for Potential Latvian Software Engineering Standards

Hele-Mai Haav, Bernhard Thalheim(Eds.) Databases and Information Systems: Proc. 2nd Int. Baltic Workshop, Tallinn, 1996, pp. 105-112.

A.Adamsone, R.Cevere, M.Luckina

Datora izmantoðanas prakse LZA Terminoloģijas komisijas informātikas apakškomisijas darbā

V.Skujiņa (sastād.) Nacionālā terminoloģija: vēsture, tagadne un perspektīvas: Referātu tēzes LZA un LZA Terminoloģijas komisijas 50-gadei veltītā konference, Rīga, 1996, lpp. 39-40.

R.Čevere, M.Lučkina



The Latvian Language and IT&T

Baltic IT Review, No. 5'97, pp. 24-28.

G.Fricnoviès, A.Spektors

Latviešu valoda citu valodu vidū

Konference “Latviešu valoda – esamība, vide, konteksti”, Rīga, 1997, lpp. 54-57.

The Latvian Language and IT&T

Intern. Conf. & Exhib. Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States, Abstracts of papers, Riga,1997, pp. 35-39.

G.Fricnoviès, A.Spektors

Harmonization of Latvian and International IT Standards: An Enormous Effort Will Be Needed


S.Berzina

Overcoming the Gap Between Latvian IT&T Legislation and the Laws of the European Communities


I.Imsa

Datora izmantošanas prakse LZA Terminoloģijas komisijas Informātikas apakškomisijas darbā

LZA Vēstis. A._ Rīga, 1997, 51.sēj., 3./4. (590./591.) nr., lpp. 7.-10.

R.Èevere, M.Luèkina

Recent IT&T Legislation: Trends in Latvia

Intern. Conf. & Exhib. "Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States", Abstracts of papers, Riga,1998, pp. 89-91.

I.Imða, U.Ķinis

Recent IT&T Legislation: Trends in Latvia.

Baltic IT Review, no. 1’98 (8), pp.76-77.

I.Imša, U.Ķinis

Angļu-latvieðu-krievu vārdnīca “Personālie datori”

A/s DATI, Riga, 1998 A.Baums, I.Freibergs, G.Fricnoviès, A.Gobzemis, I.Ilziņa

Standartizācijas vadlīnijas Starptautisks seminārs “Ģeogrāfisko datu standartizācija”, Jūrmala, 1998., lpp. 20-22.

Latvian Legislation in 1998: a Major Breakthrough

Intern. Conf.&Exhib. “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States”, Abstracts of papers, Riga, 1999, pp. 159-164.

S.Plūmiņa

National IT&T Terminology: a Intern. Conf.&Exhib. I.Vancāne



Disciplined Mode of Development

“Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States”, Abstracts of papers, Riga,1999, pp. 98-102.

Nacionālā programma Informātika.

Rīga, 1998, 250 lpp. R.Balodis, J.Bārzdiņš, J.Bičevskis,V.Briedis, E.Karnītis, V.Lauks, J.Miķelsons, A.Virtmanis, K.Zeiļa

A Vision of the Future IT&T Sector in Latvia and the Baltic States with Respect to the Design and the Maintenance of Information Systems

Intern. Conf.&Exhib. “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States”, Abstracts of papers, Riga, 1999, pp. 58-62.

P.A.Woolsey

A Vision of the Future IT&T Sector in Latvia and the Baltic States Regarding the Design and the Maintenance of Information Systems


P.A.Woolsey

The Software Industry – a Potential Driving Force for Latvian Exports


I.Puksts, B.Strautmane, G.Urtāns.

The Future of IT Professional Education in Latvia

Proc. Intern. Conf. “IT Skills- & Vocational Certification”, Estonian National Library, 2000, pp. 40-43

B.Apine, A.Jautrums, A.Joma, E.Kalniņa, A.Klints, S.Linde, J.Plūme, U.Sukovskis, M.Vītiņš

An IT specialist who is of interest?

Baltic IT Review, no. 3(18), 2000, pp. 72-73.

J.Borzovs, Jr.

.Software Testing in Latvia: Lessons Learned

Proc. 1st International Conference on Software Testing, Bonn, Germany, 2000, track A, no. 2, 15 pp

A.Adamsone, M.Gills, S.Linde, J.Plume

The Software Development Industry and the Baltic Countries: an Estimation of the Future

Proceedings of the 4th IEEE International Baltic Workshop “Databases & Information Systems”, Vilnius, “Technika”, 2000, pp. 210-218.

I.Puksts, B.Strautmane, G.Urtans, P.A.Woolsey

A Vision of the future IT&T Sector in the three Baltic Republics concerning the Design, Development &

Proceedings of Global Information Technology Management Association World Conference, Memphis,

P.A.Woolsey



Maintenance of IT Systems in Telecom and M-Commerce systems

USA, 2000, 4pp.

Information Technologies, Telecommunications and Electronics in Latvia: An Insider’s View

Baltic IT&T Review, no. 4(19), 2000, pp. 18-22.

U.Sukovskis

Building-up a team for manual testing

Proc. 2nd Intern. Conf. On Software Testing ICSTEST, Bonn, 2001, 12p.

M.Gills

Software Testing in Latvia: Lessons Learned

Proceedings the 14th International Internet and Software Quality Week Conference, San Francisco, 2001, Paper 6A2, 15 pp.

M.Gills

Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca

R.: Avots, 2001, 660 lpp. A.Baums, A.Gobzemis, G.Fricnovičs, I.Ilziņa, V.Skujiņa

Sistēmiska latviešu datorterminoloģijas izstrāde

LZA Vēstis, 2001., 55.sēj., 1./2.num., lpp. 83-91.

I.Ilziņa, V.Skujiņa, I.Vancāne

PĒDĒJO SEŠU GADU CITAS PUBLIKĀCIJAS

Sleja (par terminoloģiju) Datortehnika, Nr. 1(17), lpp. 4, 1995(janvāris).

Sleja (prognoze gadam) Datortehnika, Nr. 3(19), lpp. 6, 1995(marts).

Sleja (par licencēm) Datortehnika, Nr. 4(20), lpp. 6, 1995(aprīlis).

Kā rakstīt lietotāja dokumentāciju?_

Datortehnika, Nr. 4(20), lpp.49, 1995(aprīlis).

Sleja (par ISACA) Datortehnika, Nr. 6(22), lpp. 32, 1995(jūnijs).

Sleja (Latvija - programmēšanas lielvalsts?)

Datortehnika, Nr. 9(25), lpp. 8, 1995(septembris).

Sleja (par terminu lietoðanu) Datortehnika, Nr. 10(26), lpp. 34, 1995(oktobris).

Sleja (par autortiesībām) Datortehnika, Nr. 11(27), lpp. 61, 1995(novembris).

Sleja (par sabiedriskā transporta zīmēm)

Datortehnika, Nr. 1(29), lpp. 51, 1996(janvāris).

.Sleja (Standarti: par brīvu vai par maksu?)

Datortehnika, Nr. 2(30), lpp. 11, 1996(februāris).

Sleja (Kādi programmēšanas profesionāļi vajadzīgi?)

Datortehnika, Nr. 3(31), lpp. 10, 1996 (marts).

Īsi par informācijas sistēmu Datortehnika, Nr. 6(34), lpp. __________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 125


drošību 37, 1996(jūnijs).

Kontroljautājumi C1 drošības līmenim

Datortehnika, Nr. 6(34), lpp. 38., 1996(jūnijs).

Sleja (Vai iespējams pārdot datorprogrammu?)

Datortehnika, Nr. 7(35), lpp. 55, 1996(jūlijs).

The Conference "Latvia on the Road to the Information Society"

Baltic IT Review, No. 1, 1996, pp. 69-71

ISACA: a Professional Organisation of IS Officers

2nd Annual Intern. Conf.&Exhib. "Banking and Finance in the Baltics '96", Riga, 1996, 4 p.

Kam pieder fakts "Daugava ietek Baltijas jūrā"?

DatorPasaule, decembris, 1996, lpp.55.

Nasredīns un sultāna ēzelis jeb Par Valsts ieņēmumu dienesta informatizāciju.

Diena, 1997.g. 2.aprīlī , nr.76(1779).

Programmatūras projekta darbietilpības prognozēšana – pārvaldības vājais punkts

DatorPasaule, jūlijs, 1997., lpp. 40-42.

ISACA – a Professional Organization of Information Systems Officers.

Baltic IT Review, No. 4, 1997(7), pp. 23-24.

Latvijā domā, ka ... Datoru Avīze, 12/23.03.1998., 12. lpp.

ISACA Latvija atzīta par labāko pasaulē!

Datoru Avīze, 16/20.04.1998., 13. lpp.

Latviešu valoda un brīvā tirgus ekonomika

Latvijas Vēstnesis, 22.04.1998., 8. lpp.

G.Fricnoviès

Vai mazam uzņēmumam nepieciešams dators?

Biznesa Partneri, Septembris 1998._lpp.40.

Tūkstošgades problēma Latvijā.

Biznesa Partneri, Oktobris 1998._lpp.26-27.

Business and Technological Opportunities in the Field of Information Technologies in the Baltic States

Baltic IT Review, No. 4, 1998(11), pp. 27-28

Vai datoram jāmāca latviešu valoda?

Biznesa Partneri, Februāris 1999._lpp.46.

Latvija kak programmistskaja sverhderþava.

ComputerShow, nr. 4, 21.05.1999., lpp. 6-7.

Informācijas tehnoloģiju eksports no Latvijas: nākotnes vīzija

Latvija Pasaulē, nr. 4(97), 1999, lpp. 7-8.

Darbinieku trūkums programmēšanas industrijā

DatorPasaule, oktobris 1999., lpp. 46-47.



Latvia and the Baltic States – an Emerging Information Systems Design and Maintenance Superpower

Latvia and Latvian Business: Year Book 1999._ ICC, Riga, p. 172.

Kur ir Latvijas Nokia jeb vai laidīsim iespēju garām?

Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE’99, 1999.g. oktobris, Smiltene, 7 lpp.

J.Bičevskis, E.Karnītis, G.Lauks

Vai Latvijā turpmāk būs zinātņu doktori?

Izglītība un Kultūra, 1999.08.19., lpp. 9.

J.Buls

Programmēšanas industrija – potenciāls Latvijas eksporta flagmanis.

Diena, 1999.g. 15.novembrī, lpp. 9.

I.Puksts, B.Strautmane, G.Urtāns.

21.gadsimta dzīvesveids un datori

“Sarunas”(sast. H.Demakova), Sabiedriskais izglītības fonds “Jaunā akadēmija”, Rīga, 2000.g., lpp. 180-190.

Būtiski faktori projekta pārvaldībā

DatorPasaule, 1999. (decembris), lpp. 67.

Kur ir “Latvijas Nokia”? DatorPasaule, 2000. (janvāris), 69.lpp.

Vai laidīsim Latvijas iespēju garām?

Tehnikas Apskats (135), 1999.

J.Bičevskis, E.Karnītis, G.Lauks.

Kura valsts investē procentuāli visvairāk resursu informācijas tehnoloģijās? Vjetnama!

DatorPasaule, 2000. (aprīlis), 76.lpp.

Staņet ļi Latvija gosudarstvom high-tech?

Biznes&Baltija, 2000.g. 29.jūnijā

IT speciālists, kuru gaida? DatorPasaule, 2000.(augusts), 10.-11.lpp.

J.Borzovs jun.

Vai augstās tehnoloģijas ir tranzītbiznesa ienaidnieces?

Dienas Bizness, 2000.g. 15.septembris.

I.Puksts

ECDL kā iespējams skolas lietišķās informātikas kursa programmas kodols

Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE 2000, Auce, 2000, 14 lpp.

M.Vītiņš

Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas nozares apraksts

Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra, Rīga, 2000, 49 lpp.

A.Lūsis, J.Siliņš, U.Sukovskis, Dz. Zariņš, J.Bikše, E.Ginters, J.Kaģis, I.Kļaviņš, J.Lelis

Spēlējot ekspertu spēli jeb Džonatana Baha atmiņas par pirmajiem soļiem testētāja amatā korporācijā Microsoft

DatorPasaule, 2000.(novembris), lpp. 66.-67.

Datorprogrammu aizsardzība: vai esam dabūjuši, ko

DatorPasaule, 2000. (novembris), lpp. 8.-9.



gribējām?Kā nepieļaut desmit viskritiskākos Interneta drošības apdraudējumus?

DatorPasaule, 2000. (novembris), lpp. 67.

Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas nozare Latvijā: skats no iekšienes

DatorPasaule, 2000.(decembris), lpp. 34-36.

U.Sukovskis

Valsts pasutījumu problēmas: dīvainie konkursi

e-pasaule, 2001.(janvāris),lpp. 17.-18.

Uzmanību! Programmu izstrāde un autortiesības

e-Pasaule, 2001. (februāris), lpp. 44.

ECDL in Latvia and Lithuania Baltic IT&T Review, No. 1(20), 2001, pp.74-75.

A.Otas, E.Telešius, M.Vītiņš

ECDL in Latvia and Lithuania Abstracts of papers, the 5th International Conference “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States” (Baltic IT&T 2001), pp. 217-219.

A.Otas, E.Telešius, M.Vītiņš

Mazas tautas lielais papilddarbs

2.Pasaules latviešu zinātnieku kongresa tēžu krājums, Rīga, 2001, lpp. 569.

Latvia’s First European Computer Driving License Certificates Have Been Issued

Baltic IT&T Review, no. 3(22), 2001, pp. 41-44.

M.Vītiņš

Kopš 1997.g. J.Borzovs vada Latvijas Zinātnes padomes sadarbības programmas programminženierijas apakšprogrammu, bet no 2001.g. – arī LZP grantu IT&T terminoloģijā. 1998.g. vadīja PHARE projektu ar IT saistītās likumdošanas izpētē. 1999.-2000.g. piedalījās Eiropas Savienības ISPO projektā “European Survey on Information Society – 2”. Kopš 1999.g. - LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas apakškomisijas priekšsēdētājs un LZA TK Pastāvīgā plēnuma loceklis.Kopð 2000.g. - Latvijas Zinātnes padomes Informātikas ekspertu padomes loceklis.

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem)

Datorzinātnes bakalaura lekciju kurss Programmēšanas metodoloģija un specseminārs Programmatūras kvalitāte LU. Datorzinātnes maģistratūras lekciju kurss Programmatūras kvalitāte Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Specseminārs Programmatūras kvalitāte Latvijas Universitātē. Datorzinātnes bakalauratūras kurss Tehniskā rakstīšana un komunicēšana LU. Bakalaura darbu aizstāvēšanas komisijas priekšsēdētājs un maģistra darbu aizstāvēšanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks LU, diplomēta inženiera kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijas loceklis RTU (2000.) 1999.-2000.g. Datorzinātnes bakalaura lekciju kurss Programminþenierija Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Bakalaura darbu aizstāvēšanas komisijas priekšsēdētājs LPA (2000.) LU Datorzinātņu promocijas padomes loceklis (no 2000.), PHARE atbalstītā projekta “Profesionālā izglītība – 2000” darba grupas loceklis (augstākās profesionālās – koledžas – izglītības standartu un programmu izstrāde). Daudzu kursa, bakalaura, maģistra un patlaban - 3 doktora darbu vadīšana. RTU profesoru padomes loceklis. Kopš 2000.g. - Augstākās



Izglītības padomes loceklis. Pirmā līmeņa augstākās profesionālās programmas “Programmētājs” direktors LU (no 2001.). Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Konventa loceklis (no 2001.).

ORGANIZATORISKAIS U.C. DARBS (par pēdējiem 6 gadiem)

Starptautisko DB&IS konferences (1998.) un FCT (2001.) orgkomiteju priekšsēdētājs un vairāku konferenču orgkomitejas un programmu komitejas loceklis.

Latvijas Darba devēju konfederācijas Nodarbinātības un profesionālās izglītības ekspertu komisijas loceklis, Ekonomikas ministrijas ITTE nozares ekspertu padomes loceklis, ITTE Profesionālās izglītības padomes loceklis (no 2001.). Latvijas Zinātnieku savienības biedrs, ISACA (Informācijas sistēmu auditācijas un vadības asociācijas) Latvijas nodaļas dibinātājs, pirmais prezidents (1996.-1998.), tagad - biedrs, Nacionālās programmas “Informātika” Koordinācijas padomes, Stratēģiskās darba grupas un programmas izstrādes darba grupu loceklis, Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas likumprojektu un koncepciju izstrādes darba grupu loceklis. Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) dibinātājs, pirmais prezidents (1998.-2001.), pašlaik - valdes loceklis, LANO (IFAC Latvijas nodaļas) valdes priekšsēdētāja vietnieks, IEEE Computer Society biedrs, IEEE Standards Association biedrs un IEEE SESC (Starptautiskā elektrības un elektronikas institūta Programminženierijas standartu komitejas) balsotājs, Very Large Data Bases Endowment Latvijas koordinators, Latvijas Informācijas tehnoloģijas standartizācijas tehniskās komitejas priekšsēdētāja vietnieks (1996.-2001.) un 7.apakškomisijas (programminženierija) priekšsēdētājs, Latvijas Kvalitātes vadības un kvalitātes nodrošināšanas tehniskās komitejas loceklis, Latvijas Standartizācijas tehniskās komitejas “Darba vide” loceklis.

Juris Borzovs

01.10.19.



Jāņa Cīruļa dzīves un darba gājums (Curriculum vitae)

Dzimðanas gads: 1943Personas kods: 110443--11497Izglītība: 1960--1965

Latvijas Valsts universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, students

Zinātniskie grādi un akadēmiskie nosaukumi: 1988 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, 1992 Matemātikas zinātņu doktors, 1995 Docents.

Nodarbošanās: 1965--1970 Latvijas Valsts universitātes Pusvadītāju fizikasproblēmu laboratorijas jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks,

1971--1989 Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais pasniedzējs,

1989--1991 Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes docents,

1991--2001 Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes docents,

Kopš 2001. g. oktobra Latvijas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultātes asociētais profesors.

Publikāciju skaits:zin. raksti 59,konferenču tēzes 21,māc. un metod. lit. 7.

Nozīmīgākās publikācijas:Lekcii po matematicheskoj logike i teorii mnozhestv, I, II. LGU, Riga, 1975.Logika s vkljucheniem I,II,III Z. Math. Logik Grundl. Math. 21 (1975), 247-266,

24 (1978), 225-236, 25 (1979), 163-272.Matemātiskā loģika nematemātiķiem, 1. puse. LVU, Rīga, 1978.Opredelenija v prototetike. Latv. Mat. Ezhegodnik 32 (1988), 90-101.An algebraization of first-order logic with terms. Colloq. Math. Soc. J. Bolyai, 54 (1991), 125-146.Abstract algebras of finitary relations: Several non-traditional

axiomatizations. Acta Sci. Univ. Latviensis 525 (1994), 23-48.An algebraic approach to knowledge representation. Lect. Notes. Comp. Sci.

1672 (1999), 299-309.Are there essentially incomplete knowledge representation systems. Lect. Notes

Comp. Sci. Xxxx (2001)

Citas publikācijas:referāti referatīvajos žurnālos 165,kursu programmas >10



Lasītie akadēmiskie kursi:1968--1980 Matemātiskā loģika un kopu teorija 48/64 akad.

st., kopš 1975 Matemātiskā loģika -- ar atsevišķiem

pārtraukumiem, dažādu studiju programmu studentiem 32/48/64 akad.

st., kopš 1981 Diskrētā matemātika -- ar atsevišķiem pārtraukumiem, dažādu studiju programmu studentiem 32/48/64 akad. st.,1986—1990, 1999 Skaitļu sistēmas 64 akad. st.kopš 1991 Praktiskā loģika I, II 32 + 32 akad. st. 1994--1995 Loģika datorzinātnē 32 akad. st. 1995--2000 Relāciju algebras 32 akad. st. 1996—1997, 2001 Algebriskas struktūras datorzinātnē I,II 32

+ 32 akad. st.

Zinātniski pētnieciskās intereses: Matemātiskā loģika un universālā algebra, to pielietojumi datorzinātnē.

Citas ziņas par profesionālo darbību:Amerikas Matemātikas biedrības biedrs (kopš 1989. g.),Latvijas Matemātikas biedrības biedrs (kopš 1993. g.)Referatīvo žurnālu Zentralblatt fu"r Mathematik un Mathematical Reviews referents (kopð 1980., resp. 1987. g.)LZP pētniecisko tēmu vadītājs kopš 1993. g.

2001. g. 22. oktobrī



Kārļa Čerāna dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

I. Vispārīgās ziņasVārds, uzvārds: Kārlis ČerānsPersonas kods: 211265 - 12961

Nodarbošanās: Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūts, Raiņa bulv. 29, Rīga,LV – 1459, Latvija; vadošais pētnieks, (pamatdarbs)

Latvijas Universitāte, Raiņa bulv. 19, Rīga, LV -1586, Latvija; docents (amatu savienošanas kārtībā),

Rīgas Dome, Kr.Valdemāra ielā 3, Rīga, LV-1539, Latvija; deputāts (amatu savienošanas kārtībā),

Latvijas nacionālais kontaktpunkts ES 5.Ietvara programmai, Šķūņu ielā 4, Rīga, LV-1050, Latvija; eksperts konsultants (amatu savienošanas kārtībā).

Dzimðanas vieta: Rīga

Dzīves (un pieraksta) vieta: Vidus iela 25, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Rīgas rajons, LV-2130, Latvija

Tālrunis: mājās: 2 910 206darbā: 7 213 716

E-pasts: [email protected]: latviešu - dzimtā

angļu – labi (runāt, lasīt, rakstīt)krievu – labi (runāt, lasīt)vācu, zviedru – nedaudz (lasīt)

Izglītība: 1983 - 1988 Pētera Stučkas vārdā nosauktā Latvijas Valsts

Universitāte, Fizikas un Matemātikas fakultāte, Matemātikas nodaļa, specialitāte – lietišķā matemātika

1988 – 1991 Latvijas Universitāte, Matemātikas un Informātikas Institūts, aspirantūra, specializācija – datorzinātnes matemātiskie pamati.

09.1992 - 08.1993, 03.1994 - 06.1994pēcdiploma studijas Gēteborgas Universitātes un Chalmersa Tehniskās Universitātes (Zviedrija) Datorzinātņu departamentā.

Zinātniskais grāds un akadēmiskais nosaukums:

1992 Datorzinātņu doktors (Dr.sc.comp)1995 Latvijas Universitātes docents

Publikācijas (kopā) Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 21__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 132


tajā skaitā starptautiski autoritatīvos: 13Citas zinātniskās publikācijas : 3 Mācību līdzekļi: 6

Darba pieredze: 1985-1988 LU MII laborants 1988-1993 LU MII jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

1993 LU MII pētnieks1994-1995 LU FMF lektors (amatu savienošanas kārtībā) 1995-1998 LR 6. Saeimas deputāts, Eiropas lietu komisijas

priekšsēdētāja biedrs kopš 1994 LU MII vadošais pētniekskopš 1995 LU docents (amatu savienošanas kārtībā)kopš 1999 Latvijas Nacionālais kontakta punkts ES

5.Ietvara programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā Informācijas sabiedrību tehnoloģijas programmai (amatu savienošanas kārtībā)

kopš 03.2001. Rīgas Domes deputāts (amatu savienošanas kārtībā)

Cits:

Academia Europaea jauno zinātnieku prēmijas laureāts 1995.g.Latvijas Zinātnieku savienības biedrs (kopð 1990.gada)Latvijas Informātikas un telekomunikāciju tehnoloģiju asociācijas biedrs (kopš 2001.gada marta).

II. Zinātniskā darbība un publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem)

Izpildītājs LZP grantos:

Reālā laika sistēmu specifikāciju valodas un analīzes līdzekļi, No. 93-596.

Atklājuma algoritmiskā teorija un tās pielietojumi, No. 96.0602.

LZP sadarbības projekts Nr. 10 “Latvijas informātikas tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros.”

Atklājuma algoritmiskā teorija un tās pielietojumi bioinformātikā un sistēmanalīzē, No. 01.0301.

Starptautiskie pētījumu projekti:Vadītājs ES 5-IP IST programmas projekta IDEALIST-5FP (Information Dissemination and European Awareness Launch for the IST Pogramme under the 5 th

Framework Programme) izpildei Latvijā.

Līgumdarbi:LR prokuratūras Neparastu un aizdomīgu finansu darījumu reģistra informācijas sistēmas programmatūras izstrāde. Projekta vadītājs (kopš 11.1998).

Zinātniskās publikācijas (raksti recenzētos izdevumos):



1. K.Čerāns. CTR: A Calculus of Timed Refinement. In Proc. of CONCUR’95, Springer Verlag Lecture Notes in Computer Science, Vol. 962, pp. 516-530, 1995.2. K.Čerāns, J.Vīksna: Deciding Reachability for Planar Multi-polynomial Systems. In Proc. of Hybrid Systems 1995, Springer Verlag Lecture Notes in Computer Science, vol. 1066, pp.389-400, 1995.3. P.A.Abdulla, K.Čerāns, B.Jonsson, Y.-K.Tsay. General Decidability Theorems for Infinite State Systems. In Proc. of LICS’96, pp. 313- 321, 1996.4. A.Brāzma, K.Čerāns. Noise-Tolerant Efficient Inductive Synthesis of Regular Expressions from Good Examples. New Generation Computing, Vol. 15(1), pp. 105-140, 1997.5. P.A.Abdulla, K.Čerāns. Simulation is Decidable for One-Counter Nets. In Proc. of CONCUR’98, Springer Verlag Lecture Notes in Computer Science, Vol. 1466, 1998.6. P.A.Abdulla, K.Čerāns, B.Jonsson, Y.-K.Tsay. Algorithmic Analysis of Programs with Well Quasi – Ordered Domains. To appear in Journal of Information and Computation.

Citas publikācijas:

Informācijas sabiedrības tehnoloģiju programma: jaunas iespējas, FEMIRC biļetens, Rīga, 1999.gada novembris.

Referāti starptautiskās zinātniskās konferencēs:

CTR: A Calculus of Timed Refinement, CONCUR’95: 6th International Conference on Concurrency Theory: Philadelphia, PA, USA, August 1995.

Referāti cita veida konferencēs:

IST National Contact Points and IDEALIST network: services offered to ease joining the IST programme, Baltic IT&T 2001 konference, Rīga, 2001.gada aprīlis.

III. Pedagoģiskā darbība (pēdējos 6 gados):

Docētie studiju kursi:1993 - 1999 Programmu verifikācija, 2cr.kopš 1993 Specifikāciju valodu pamati, 4cr. 1993 - 1996 Kombinatoriskie algoritmi, 2cr.kopš 1994 Datorzinātnes pamati, 2cr.kopš 2000 Programmēšanas valodas, 2cr.

Izstrādātie studiju kursi:Programmu verifikācija, datorzinātņu maģistra studiju programmā (kursa

pilnveidošana);Specifikāciju valodu pamati, datorzinātņu maģistra studiju programmā (kursa

pilnveidošana);Datorzinātnes pamati, datorzinātņu bakalaura studiju programmā (būtiska

kursa pilnveidošana);



Programmēšanas valodas, datorzinātņu bakalaura studiju programmā (kursa pārņemšana un pilnveidošana).

Sagatavotie mācību līdzekļi:Atbalsta materiāls lekciju kursam “Programmēšanas valodas”: http://melnais.mii.lu.lv/karlis/ProgVal/Konspekti.htm .

Atbalsta materiāls lekciju kursam “Programmēšanas valodas” Liepājas Pedagoģiskajā Akadēmijā: http://www.ltn.lv/~karlisc/Liepaja2001/index.htm

Pieredzes apmaiņa un kvalifikācijas celšana:

Nolasīts lekciju kurss “Programmēšanas valodas” un veikta pieredzes apmaiņa Liepājas Pedagoģiskajā Akadēmijā, 2001.gada pavasara semestrī.

Lekcijas un semināri ārzemju augstskolās:

CTR: A calculus of timed refinement; Lekcija Cornell Universitātē, Ithaca, NY, ASV 1995.gada septembrī.

IV Organizatoriskais darbs (pēdējos 6 gados)

LU datorzinātņu maģistratūras gala pārbaudījumu komisijas sekretārs.LU datorzinātņu maģistratūras iestājpārbaudījumu komisijas loceklis.Eksperts un konsultants Latvijas Nacionālajā kontakta punktā Eiropas Savienības 5.ietvara programmai (atbildīgais par Informācijas Sabiedrības tehnoloģiju (IST) programmu).

2001.gada 24.jūlijā

Kārlis Čerāns



Rūsiņa Mārtiņa Freivalda dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzim �anas gads: 1942

Personas kods: 101142-11228

Izglītība:

1960-1965 Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, students

1968-1970 P.Stučkas Latvijas Valsts Universitāte, aspirants


1971 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts

1985 Fizikas un matemātikas zinātņu doktors

1992 Habilitēts matemātikas doktors

1992 Latvijas Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis

Nodarbošanās:

1965-1966 P.Stučkas Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, asistents

1966-1967 obligātais karadienests

1970-1971 P.Stučkas Latvijas Valsts Universitāte, Skaitļošanas Centrs, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

1971-1975 P.Stučkas Latvijas Valsts Universitāte, Skaitļošanas Centrs, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

1975-1985 P.Stučkas Latvijas Valsts Universitāte, Skaitļošanas Centrs, laboratorijas vadītājs

1985-1990 P.Stučkas Latvijas Valsts Universitāte, Skaitļošanas Centrs, direktora vietnieks zinātniskajā darbā

1990-1991 P.Stučkas Latvijas Valsts Universitāte, Skaitļošanas Centrs, galvenais zinātniskais līdzstrādnieks

1991-1992 Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, profesors

1992 Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, profesors, Diskrētās matemātikas katedras vadītājs



Viespozīcijas:

1996 Melardalenas Universitāte, Eskilstuna, Zviedrija1994 Bonnas Universitāte, Vācija1994 Singapūras Nacionālā Universitāte1993 Elektrotehniskā Laboratorija, Cukuba, Japāna1991 Humboldta Universitāte, Berlīne, Vācija1980 Kaļiņinas Valsts Universitāte, Kaļiņina, PSRS

Zinātniskās publikācijas (skaits):

Monogrāfijas 1Raksti ISC zinātniskajos žurnālos 63Raksti citos zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos64Autorapliecības 0Vārdnīcas 0Konferenču tēzes 29

Publicētā mācību literatūra (skaits):

Mācību grāmatas 0Mācību līdzekļi 10Metodiski raksti 10

Citas publikācijas (skaits):

Populārzinātniskas publikācijas 18

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Mans galvenais pētniecības darbs ir saistīts ar algoritmu sarežģītību. Esmu 1975. gadā pierādījis pasaulē pirmo teorēmu par to, ka varbūtiski algoritmi var kādu uzdevumu risināt ātrāk nekā determinēti algoritmi. Pēdējos gados esmu izveidojis jaunas un spēcīgas metodes, ar kurām var pierādīt efektīvu varbūtisku algoritmu neiespējamību dažādiem uzdevumiem.

Induktīvā izveduma teorijā man ir bijuši darbi par dažādām tēmām, kuros visos es cenšos izmantot klasiskās matemātikas dziļas idejas un metodes datoru zinātnes uzdevumu risināšanai. No šādiem darbiem gribu atzīmēt konstruktīvo ordināru lietošanu induktīvā izveduma sarežģītības mērīšanai un grupu teorijas metožu pirmos lietojumus induktīvajā izvedumā.

Referāti pēc konferences programmas komitejas ielūguma:

22. Starptautiskais kolokvijs "Automāti, valodas un programmēšana" (Segeda, Ungārija, 1995)

3. gadskārtējā konference "Algoritmiskā mācīšanās teorija" (Ročestera, ASV, 1990)

Starptautisks simpozijs par algoritmu teoriju (Tokija, Japāna, 1990)



Starptautiski simpoziji "Informātikas matemātiskie pamati" (Augstie Tatri, Slovākija, 1986, (Augstie Tatri, Slovākija, 1981; Jadvisina, Polija, 1974)

Starptautiski simpoziji "Informātikas pamati" (Linčēpinga, Zviedrija, 1983; Kazaņa, PSRS, 1988)

Vissavienības konferences matemātiskajā kibernētikā (Saratova, PSRS, 1985; Irkutska, PSRS, 1987)

Vissavienības konferences matemātiskajā loģikā (Kišiņeva, PSRS, 1978)

Piedalīšanās programmu komitejās:

13. Pasaules kompjūteru kongress (Hamburga, Vācija, 1994)

Starptautisks Simpozijs "Informātikas teorētiskie aspekti" (Lībeka, Vācija, 1997)

Starptautiski kolokviji "Automāti, valodas un programmēšana" (Paderborna, Vācija, 1996 ; Lunda, Zviedrija, 1993)

Starptautisks simpozijs "Algoritmiskā mācīšanās teorija" (Tokija, Japāna, 1993)

2. Eiropas konference "Algoritmiskā mācīšanās teorija" (Barselona, Spānija, 1995)

Starptautiski simpoziji "Informātikas matemātiskie pamati" (Bratislava, Slovākija, 1997 ; Prāga, Čehoslovākija, 1992 ; Ritro, Polija, 1989)

Skandināvijas konference par algoritmu teoriju (Stokholma, Zviedrija, 1998)

Programmu komitejas priekšsēdis

Konference "Varbūtiski algoritmi" (Brno, Čehija, 1998)

Atsevišķas lekcijas:

Tokijas tehnoloģiskais institūts, Japāna (1993)Osakas universitāte, Japāna (1993)Elektrotehniskā Laboratorija, Cukuba, Japāna (1990, 1993)Hitachi pētniecības centrs, Japāna (1990, 1993)Fujitsu pētniecības centrs, Japāna (1990, 1993)NEC Fujitsu pētniecības centrs, Japāna (1993)Kornela universitāte, ASV (1990, 1994)Kalifornijas universitāte Berklijā, ASV (1993)Vašingtonas universitāte, Sietla, ASV (1993)Djūka universitāte, ASV (1994)Pitsburgas universitāte, ASV (1994)Merilendas universitāte, ASV (1990, 1993, 1995)Bostonas universitāte, ASV (1995)Ročesteras universitāte, ASV (1990)Jaunmeksikas štata universitāte, ASV (1993)Delaveras universitāte, ASV (1995)Monreālas universitāte, Kanāda (1993)Bonnas universitāte, Vācija (1987, 1993, 1994)Humbolta universitāte, Vācija (1980, 1988)__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 138


Berlīnes Tehniskā universitāte, Vācija (1991)Minhenes Tehniskā universitāte, Vācija (1991)Kaizerslauternas universitāte, Vācija (1997)Paderbornas Medicīniskā universitāte, Vācija (1996)Greifsvaldes universitāte, Vācija (1980, 1997)Jēnas universitāte, Vācija (1980, 1997)Ebreju universitāte, Jeruzaleme, Izraēla (1990)Telavivas universitāte, Izraēla (1990)Stokholmas Karaliskā Tehniskā universitāte, Zviedrija (1996)Lundas universitāte, Zviedrija (1993, 1995)Linčēpingas universitāte, Zviedrija (1996)Melardalenas Universitāte, Eskilstuna, Zviedrija (1996)Turku universitāte, Somija (1976, 1988, 1992)Helsinku universitāte, Somija (1976, 1988)Oulu universitāte, Somija (1976)Ouklendas universitāte, Jaunzēlande (1996)Kārļa universitāte, Prāga, Čehija (1972,1984,1988)Brno universitāte, Čehija (1972)Varšavas universitāte, Polija (1974, 1985)Krakovas universitāte, Polija (1974)Ļublinas universitāte, Polija (1974)Bukarestes universitāte, Rumānija (1990)Maskavas Valsts universitāte, Krievija (1970, 1981, 1984)Novosibirskas Valsts universitāte, Krievija (1970, 1984)Kazaņas Valsts universitāte, Krievija (1978, 1985)Tallinnas Tehniskā universitāte, Igaunija (1979)Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija (1981)Liepājas Pedagoģiskā universitāte, Latvija (1982)

Akadēmiskie kursi:

1972 Algoritmu sarežģītība1974-1975 Lineārā algebra1975-1976 Numerāciju teorija1992 Algoritmu teorija1993 Matemātikas pamatjēdzieni1994 Datu aizsardzība un kriptogrāfija1994 Algoritmi, automāti un formālās valodas, 11994 Algoritmi, automāti un formālās valodas, 2

Doktora disertāciju vadīšana:

1974 Jefims Kinbers 1983 Agnis Andžāns1989 Māris Alberts1990 Daina Taimiņa1991 Jānis Kaņeps1994 Juris Vīksna1997 Andris Ambainis



Maģistra darbu vadīšana:

1994 Kalvis Apsītis1995 Dace Gobleja1995 Gints Tervits1996 Juris Smotrovs1996 Raimonds Simanovskis1996 Gatis Gurckis1997 Andris Ambainis

Goda nosaukumi un prēmijas:

1976 Latvijas ĻKJS prēmija zinātnē par darbu "Induktīvā izveduma teorija"1986 Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks

Apbalvojumi maniem studentiem:

1972 Jefims Kinbers - diploms Vissavienības studentu zinātnisko darbu konkursā

1973 Agnis Andžāns - Latvijas PSR ZA prēmija par labāko studentu zinātnisko darbu

1975 Agnis Andžāns - Latvijas PSR ZA prēmija par labāko studentu zinātnisko darbu

1978 Ļevs Lisagors - Latvijas PSR ZA prēmija par labāko studentu zinātnisko darbu

1979 Vita Brēmere-Kāle - Latvijas PSR ZA prēmija par labāko studentu zinātnisko darbu

1992 Kalvis Apsītis - Latvijas Universitātes Čārlza Bebidža prēmija1994 Andris Ambainis - Latvijas Universitātes Čārlza Bebidža prēmija1995 Andris Ambainis - speciāla atzinība Computing Research Association

rīkotajā jaunāko kursu studentu zinātnisko darbu konkursā1996 Andris Ambainis - Latvijas Universitātes Čārlza Bebidža prēmija1996 Andris Ambainis - Academia Europeana balva Young Scientist Award1996 Andris Ambainis - SWH Izglītībai, Zinātnei un Kultūrai balva par

labāko bakalaura darbu1996 Juris Smotrovs - SWH Izglītībai, Zinātnei un Kultūrai balva par labāko

maģistra darbu1997 Juris Smotrovs - Starptautiskās Informācijas Apstrādes Federācijas

IFIP balva par labāko studentu zinātnisko darbu 3. Eiropas konferencē Computational Learning Theory

1997 Atis Straujums - Latvijas Universitātes Čārlza Bebidža prēmija

Saņemtie granti:

1990-1993 Latvijas Zinātnes Padomes grants 90.619 Varbūtiskas induktīvā izveduma metodes



1994-1996 Latvijas Zinātnes Padomes grants 93.599 Induktīvā izveduma varbūtisku algoritmu matemātiskie principi

1997-1999 Latvijas Zinātnes Padomes grants 96.0282 Varbūtisku algoritmu sarežģītība

1992-1996 ASV Nacionālā Zinātnes Fonda grants 9119540 sadarbībai starp Merilendas Universitāti un Latvijas Universitāti

1995-1998 ASV Nacionālā Zinātnes Fonda grants 9421640 sadarbībai starp Merilendas Universitāti un Latvijas Universitāti

1994-1995 Zviedrijas Akadēmijas grants kopīgam pētījumam informātikā Lundas Universitātei un Latvijas Universitātei

1997-2000 Zviedrijas Akadēmijas grants kopīgam pētījumam informātikā Malardalenas Universitātei un Latvijas Universitātei

Aktivitātes:

1994-1996 Latvijas Zinātņu Akadēmijas Uzraudzības padomes loceklis1993 Latvijas Universitātes Senāta loceklis1995 Starptautiskās Informācijas Apstrādes Federācijas (IFIP) Darba

Grupas WG 1.4 loceklis

Publicēto darbu saraksts

Zinātniskās publikācijas:

Monogrāfijas

1. R.Freivalds, D. Taimiņa, E.B. Kinber Fundamentals of Computers. Kiev, Radianska skola, 1986 (in Russian)

Raksti ISC zinātniskajos žurnālos

1. R. Freivalds. Completeness criteria for partial Boolean and multi-valued functions. "Dokladi AN SSSR ", 1966, v. 167, No. 6, p. 1249-1250 (in Russian)

2. R. Freivalds. Completeness up to coding of systems of functions in multi-valued logics and the complexity of its recognition.} " Dokladi AN SSSR ", 1968, v. 180, No.4, p. 803-805 (in Russian)

3. R. Freivalds. Codings of finite sets and criteria of completeness up to a coding in 3-valued logics. " Dokladi AN SSSR ", 1970, v. 190, No. 5, p. 1034- 1037 (in Russian)

4. J. Bārzdiņš, R. Freivalds. On prediction of general recursive functions " Dokladi AN SSSR ", 1972, v. 206, No. 3, p. 521-524 (in Russian)

5. R. Freivalds. On synthesis in the limit indices of total recursive functions in various computable numberings. " Dokladi AN SSSR ", 1974, v.219, No. 4, p. 812-814 (in Russian)

6. R. Freivalds. Functions computable in the limit by probabilistic Turing machines. " Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1975, v. 28, p. 77-87.

7. R. Freivalds. Minimal G\" odel numbers and their identification in the limit. "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 1975, v. 32, p. 219-225.



8. R. Freivalds. On probabilistic recognition with isolated cut-point of sets nonrecognizable by deterministic machines. "Izvestija VUZ. Matematika", 1977, No. 1 (176), p. 100-107 (in Russian)

9. R. Freivalds, E. Ikaunieks. On some advantages of nondeterministic machines over probabilistic ones. " Izvestija VUZ. Matematika ", 1977, No. 2 (177), p. 118-123 (in Russian)

10. R. Freivalds. Effective operations and functionals computable in the limit. "Zeitschrift für Mathematische Logik und Grundlagen der Mathematik ", 1978, Bd.24, H. 3, S. 193-206 (in Russian)

11. R. Freivalds. Recognition of languages with high probability by various types of automata. "Dokladi AN SSSR", 1978, v. 239, No. 1, p. 60-62 (in Russian)

12. R. Freivalds. Recognition of languages by finite probabilistic multitape and multihead automata. " Problemi peredachi Informacii ", 1979, v. 15, No. 3, p. 99-106 (in Russian)

13. R. Freivalds. Recognition of languages by probabilistic real-time Turing machines and pushdown automata. " Problemi peredachi informacii ", 1979, v. 15, No. 4, p. 96-101 (in Russian)

14. R. Freivalds. Fast probabilistic computation schemes. "Kibernetika ", 1980, No.6, p. 150-151 (in Russian)

15. R. Freivalds. Two-way finite probabilistic automata and space-bounded Turing machines. "Dokladi AN SSSR", 1981, v. 256, No. 6, p. 1326-1329 (in Russian)

16. R. Freivalds. Capabilities of various models of one-way probabilistic automata. "Izvestija VUZ. Matematika", 1981, No. 5 (228), p. 26-34 (in Russian)

17. R. Freivalds, E.B.Kinber and R.Wiehagen. Inductive inference and computable one-one numberings. "Zeitschrift f\" ur Mathematische Logik und Grundlagen der Mathematik", 1982, Bd. 28, No. 5, S. 463-479

18. R. Freivalds. Fast probabilistic algorithms} "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 1979, v. 74, p.57-69

19. R. Freivalds. Probabilistic two-way machines. " Lecture Notes in Computer Science", Springer, 1981, v. 118, p. 33-45

20. R. Freivalds. Projections of languages recognizable by probabilistic and alternating finite multitape automata. "Information Processing Letters", 1981, v. 13, No. 4/5, p. 195-198

21. R. Freivalds, E.B.Kinber and R.Wiehagen. On the power of probabilistic strategies in inductive inference. " Theoretical Computer Science ", 1984, v. 28, No. 1/2, p. 111-134

22. R. Freivalds, E.B.Kinber and R.Wiehagen. Connections between identifying functionals, standardizing operations and computable numberings. " Zeitschrift f\" ur Mathematische Logik und Grundlagen der Mathematik ", 1984, Bd. 30, No. 2, S. 145-164

23. R. Freivalds. Space and reversal complexity of probabilistic one-way Turing machines. " Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1983, v. 158, p. 159-170



24. R. Freivalds. Space and reversal complexity of probabilistic one-way Turing machines. " Annals of Discrete Mathematics ", 1985, v. 24, p. 39-50

25. R. Freivalds. Probabilistic and deterministic circuits consisting of Boolean gates and delays. " Izvestija VUZ. Matematika ", 1985, No. 7 (278), p. 40-44 (in Russian)

26. F. Ablaev and R. Freivalds. Why sometimes probabilistic algorithms can be more effective. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1986, v. 233, p. 1-14

27. R. Freivalds. On running time for probabilistic Turing machines without errors. " Teorija Verojatnostei i ee Primenenija ", 1987, v. 32, No. $ p. 565-567 (in Russian)

28. R. Freivalds, E.B.Kinber and R.Wiehagen. Probabilistic versus determinstic inductive inference in nonstandard numberings. " Zeitschrift f\" ur Mathematische Logik und Grundlagen der Mathematik ", 1988, Bd. 34, H. 6, S. 531-539

29. R. Freivalds, C.H.Smith and M. Velauthapillai. Trade-off among parameters affecting inductive inference. "Information and Computation ", 1989, v. 82, No. 3, p. 323-343

30. J.Kaņeps and R. Freivalds. Minimal nontrivial space complexity of probabilistic one-way Turing machines. " Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1990, v. 452, p. 355-361

31. R. Freivalds. Inductive inference of recursive functions: qualitative theory. "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 1991, v. 502,p. 77-110

32. J. Bārzdiņš, R. Freivalds and K. Podnieks. Inductive inference of recursive functions: complexity bounds. "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 1991, v. 502, p. 111-155

33. R. Freivalds. Complexity of probabilistic versus deterministic automata. "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 1991, v. 502, p. 565-613

34. J. Kaņeps and R. Freivalds. Running time to recognize nonregular languages by 2-way probabilistic automata. "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 1991, v. 510, p. 174-185

35. R. Freivalds and C.H.Smith. Memory limited inductive inference machines. "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 1992, v. 621, p. 19-29

36. K.Apsītis, R. Freivalds, M.Kriķis, R.Simanovskis and J. Smotrovs. Unions of identifiable classes of total recursive functions. "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 1992, v. 642, p. 99-107

37. R. Freivalds and A.G.Hoffmann. An inductive inference approach to classification. "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 1992, v. 642, p. 187-196

38. R. Freivalds, E.B.Kinber and R.Wiehagen. On the power of inductive inference from good examples. "Theoretical Computer Science", 1993, v. 110, p.131-144

39. R. Freivalds and C.H.Smith. On the role of procrastination in machine learning. "Information and Computation", 1993, v.107, No.2, p.237-271

40. R. Freivalds and M.Karpinski. Lower space bounds for randomized computation. " Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1994,v.820,p.580-592



41. R. Freivalds, R.Wiehagen and O.Botuscharov. Identifying nearly minimal Goedel numbers from additional information. " Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1994, v.872, p.91-99

42. R. Freivalds, D.Gobleja, M.Karpinski and C.H.Smith. Co-learnability and FIN-identifiability of enumerable classes of total recursive functions. " Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1994, v.872, p.100-105

43. R. Freivalds, E.B.Kinber and C.H.Smith. On the intrinsic complexity of learning. " Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1995, v.904,p.154-168

44. R. Freivalds and S.Jain. Kolmogorov numberings and minimal identification. " Lecture Notes inComputer Science ", Springer, 1995, v.904, p. 182-195

45. R. Freivalds and M.Karpinski. Lower time bounds for randomized computation. " Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1995, v.944, p.183-195

46. L.Fortnow, R. Freivalds, W.I.Gasarch, M.Kummer, S.A.Kurtz, C.H.Smith and F.Stephan. Measure, category and learning theory. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1995, v.944, p.558-569

47. R. Freivalds, E.B.Kinber and R.Wiehagen. Error detecting in inductive inference. " Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1995, v.961,p.25-48

48. R. Freivalds, E.B.Kinber and R.Wiehagen. Learning from good examples. " Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1995, v.961, p.49-62

49. R. Freivalds, E.B.Kinber and C.H.Smith. Probabilistic versus deterministic memory limited learning. " Lecture Notes in Computer Science", Springer, 1995, v.961, p.155-161

50. R. Freivalds, E.B.Kinber and R.Wiehagen. How inductive inference strategies discover their errors. "Information and Computation", 1995,v.118, No 2, p.208-226

51. R. Freivalds, E.B.Kinber and C.H.Smith. On the intrinsic complexity of learning. "Information and Computation", 1995, v.123, No 1, p.64-71

52. R. Freivalds, E.B.Kinber and C.H.Smith. On the impact of forgetting on learning machines. "Journal of the ACM", 1995, v.42, No.6, p.1146-1168

53. J. Bārzdiņš, R. Freivalds and C.H.Smith. Learning with confidence. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1996, v.1046, p.207-218

54. A.Ambainis, R. Freivalds and C.H.Smith. General inductive inference types based on linearly-ordered sets. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1996, v.1046, p.243-256

55. K.Apsītis, R. Freivalds and C.H.Smith. On duality in learning and the selection of learning teams. "Information and Computation", 1996, v.129, No. 1, p.53-62

56. K.Apsītis, R. Freivalds, R.Simanovskis, and J.Smotrovs. Unions of identifiable families of languages. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1996, v.1147,p.48-58

57. A.Ambainis and R. Freivalds. Transformations that preserve learnability. " Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1996, v.1160, p.299-311



58. J. Bārzdiņš, R. Freivalds and C.H.Smith. Learning formulae from elementary facts. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1997, v.1208, p.272-285

59. R. Freivalds, G. Tervits, R. Wiehagen, and C.H.Smith. Learning small programs with additional information. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1997, v.1234, p.102-112

60. A.Ambainis, R. Freivalds, and M. Karpinski. Weak and strong recognition by 2-way randomized automata. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1997, v.1269, p.171-182

61. J. Kaņeps, D. Geidmanis, and R. Freivalds. Tally languages accepted by Monte Carlo pushdown automata. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1969, v.1234, p.183-192

62. A. Ambainis, K. Apsītis, R. Freivalds, W. Gasarch, C.H.Smith. Team learning as a game. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1997, v.1316, p.2-17

63. A. Ambainis, K. Apsītis, C. Calude, R. Freivalds, M. Karpinski, T. Larfeldt, I. Sala, and J. Smotrovs. Effects of Kolmogorov complexity present in inductive inference as well. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 1997, v.1316, p.244-259

Citi zinātniski darbi

1. R. Freivalds. Complexity of palindromes recognition by Turing machines with an input. " Algebra i Logika ", 1965, v.4, No. 1, p. 47-58 (in Russian)

2. R. Freivalds. On the order of magnitude of complexity functions for Turing machines. " Algebra i Logika ", 1966, v. 5, No. 5, p. 85-94 (in Russian)

3. R. Freivalds. Functional completeness of partial Boolean functions. "Diskretnij Analiz ", 1966, No. 8, p. 55-68 (in Russian)

4. R. Freivalds. Functions and functionals computable in the limit. " Theory of Algorithms and Programs ", Riga, University of Latvia, 1974, v. 210, p. 6-19 (in Russian)

5. R. Freivalds and K.Podnieks. On computation in the limit by nondeterministic Turing machines. "Theory of Algorithms and Programs ", Riga, University of Latvia, v. 210, p. 25-31 (in Russian)

6. R. Freivalds. On computation in the limit by probabilistic Turing machines. " Theory of Algorithms and Programs", Riga, University of Latvia, v. 210, p. 32-47 (in Russian)

7. R. Freivalds. Uniform and nonuniform prediction. " Theory of Algorithms and Programs ", v. 210, p. 89-100 (in Russian)

8. J. Bārzdiņš and R. Freivalds. Prediction and synthesis in the limit for effectively enumerable classes of functions. " Theory of Algorithms and Programs ", Riga, University of Latvia, v. 210, p. 101-111 (in Russian)

9. R. Freivalds. Possibility to synthesize the indices of total recursive functions in various computable numberings. "Theory of Algorithms and Programs", Riga, University of Latvia, 1975, v.233, p. 3-25 (in Russian)



10. J. Bārzdiņš and R. Freivalds. Relations between predictability and synthesizability in the limit. "Theory of Algorithms and Programs ", Riga, University of Latvia, 1975, v. 233, p. 25-34 (in Russian)

11. R. Freivalds. On complexity and optimality of computation in the limit. "Theory of Algorithms and Programs", 1975, v. 233, p. 155-173 (in Russian)

12. R. Freivalds. Fast computations by probabilistic Turing machines. "Theory of Algorithmsand Programs", Riga, University of Latvia, 1975, v. 233, p.201-205 (in Russian)

13. R. Freivalds and E.B.Kinber. Identification in the limit of minimal Gödel numbers. " Theory of Algorithms and Programs ", Riga, University of Latvia, 1977, p. 3-34 (in Russian)

14. R. Freivalds. Probabilistic machines can use less running time. "Information Processing'77" (Proc. IFIP Congress'77), North Holland, 1977, p. 839-842

15. R. Freivalds. A fast probabilistic test of correctness for the multiplication of integers. "Avtomatika i Vychislitel'naja Tekhnika ", 1979, No. 1, p. 40-43 (in Russian)

16. R. Freivalds. Recognition of languages by finite multihead probabilistic and deterministic automata. "Avtomatika I Vychislitel'naja Tekhnika ", 1979, No.3, p. 15-20 (in Russian)

17. R. Freivalds. On running time of deterministic and nondeterministic Turing machines. "Latviiskij matematicheskij ezhegodnik ", Riga, Zinātne, 1979, v. 23, p. 158-165 (in Russian)

18. R. Freivalds. Speeding up recognition of certain sets by usage of random number generators. "Problemi kibernetiki ", 1979, v. 36, p. 209-224 (in Russian)

19. R. Freivalds. On principal capabilities of probabilistic algorithms in inductive inference. "Semiotika i informatika", Moscow, VINITI, 1979, v. 12, p. 137-140 (in Russian)

20. R. Freivalds and R. Wiehagen. Inductive inference with additional information. "Elektronische Informationsverarbeitung und Kybernetik (EIK)", 1979, Bd. 15, H. 4, S. 179-18

21. R. Freivalds. Finite identification of general recursive functions by probabilistic strategies. " Proc. 2nd International Conference " Fundamentals of Computation Theory "", Berlin, Akademie, 1979. p. 138-145

22. R. Freivalds. On the increase of the number of states in the process of determinization of finite probabilistic automata. "Avtomatika i Vichislitel'naja Tekhnika", 1982, No. 3, p. 39-42 (in Russian)

23. R. Freivalds. Trade-off between the complexity of two-way and one-way finite automata. "Automata, algorithms and languages", Kalinin, Kalinin State University, 1982, p. 163-167 (in Russian)

24. R. Freivalds. Undecidability of emptiness problem for probabilistic finite multi-tape automata. "Mathematical logics, mathematical liguistics and theory of automata", Kalinin, Kalinin State University, 1983, p. 69-74 (in Russian)



25. R. Freivalds. A characterization of capabilities of the simplest method to prove advantages of probabilistic automata over deterministic ones. "Latviiskij matematicheskij ezhegodnik", Riga, Zinātne, 1983, v.27, p.241-251 (in Russian)

26. R. Freivalds. Probabilistic limiting identification of total recursive functions in various computable numberings. "Machine recognition of regularities" Riga, Polytechnical University, 1981, p. 104-106.

27. R. Freivalds and E.B.Kinber. On extension of inferrable classes. "Bulletin of EATCS", 1983, No.20, p. 49-53

28. R. Freivalds. On capabilities of two-way finite probabilistic automata. "Theory of Finite Automata and Applications ", Riga, Zinātne, 1983, v. 14, p. 80-93 (in Russian)

29. R. Freivalds. Methods and languages to prove the power of probabilistic machines. " Information Processing'83 ( Proc. IFIP Congress'83 ), Elsevier, 1983, p. 157-162

30. R. Freivalds. Undecidability of the emptiness problem for probabilistic finite multitape automata. " Mathematical Logics, Mathematical Linguistics and Theory of Automata ", Kalinin, University Press, 1983, p. 69-74 (in Russian)

31. R. Freivalds. On two-way multihead finite probabilistic automata. "Latviiskij matematicheskij ezhegodnik ", Riga, Zinātne, 1984, v. 28, p. 224-233 (in Russian)

32. R. Freivalds. An answer to an open problem. "Bulletin of EATCS", 1984, No. 23, p. 31-32

33. R. Freivalds and E.B.Kinber. Recursivness of the enumerating functions increases the inferrabilityof recursively enumerable sets. " Bulletin of EATCS ", 1985, No. 27, p. 35-40

34. R. Freivalds and G. Lazdiņa. On reversal complexity of probabilistic and deterministic one-way Turing machines. " Complexity problems in mathematical logics ", Kalinin, University Press, 1985, p. 64-68 (in Russian)

35. R. Freivalds. On probabilistic and deterministic Turing machines with input and output. " Theory of algorithms and programs", Riga, Latvian State University, 1986, p. 4-22 (in Russian)

36. R. Freivalds. Comparison of complexity bounds for computation by probabilistic and deterministic machines. " Probabilistic automata and applications ", Kazan, University Press, 1986, p. 36-44 (in Russian)

37. R. Freivalds. Complexity of computation by one-way probabilistic Turing machines. "Cybernetics and Computer Science ", Moscow, Nauka, 1986, v. 2, p. 147-179 (in Russian)

38. R. Freivalds. Provable advantages in complexity of computation by probabilistic machines. " Proc. 1st World Congress of the Bernoulli Society on Mathematical Statistics and Theory of Probabilities ", Moscow, Nauka, 1986, v. 2, p.519

39. R. Freivalds and D. Taimiņa. On complexity of probabilistic finite automata recognizing omega-languages. "Logical methods in construction of effective algorithms", Kalinin, University Press, 1986, p. 92-96 (in Russian)



40. R. Freivalds, E.B.Kinber and R.Wiehagen. Probabilistic inductive inference in nonstandard numberings. Preprint No. 138. Humboldt Universitaet, Berlin, 1987

41. R. Freivalds and M.P.Chytil. Probabilistic algorithms and recognition of extensibility of words to enter a language. " Theoretical problems in programming ", Riga, University of Latvia, 1988, p. 33-50 (in Russian)

42. R. Freivalds. The minimal number or queries in decision trees. "Theoretical problems in programming ", Riga, University of Latvia, 1988, p. 120-122 (in Russian)

43. M.Miyakawa, I.Stojmenovic, T.Hikita, H.Machida and R.Freivalds. Sheffer and symmetric Sheffer Boolean functions under various functional constructions. "Journal of Information Processing and Cybernetics ", 1988, v. 24, No. 6, p. 251-266

44. R. Freivalds, E.B.Kinber and R.Wiehagen. On the power of probabilistic inductive inference in nonstandard numberings. " Journal of Information Processing and Cybernetics ", 1989, v. 25, No. 5/6, p. 239-243

45. R. Freivalds. Inductive inference of minimal programs. "Proc. 3rd Annual Workshop on Computational Learning Theory ", 1990, p. 3-20

46. R. Freivalds and M.Miyakawa. Complexity of decision trees for Boolean operators. ETL Technical Report TR-92-10, Tsukuba, Japan, 22 p.

47. R. Freivalds and M.Miyakawa. A data protection system based on the Lupanov conglomeration function. ETL Technical Report TR-92-11, Tsukuba, Japan, 5 p.

48. R. Freivalds and C.H.Smith. On the role of procrastination for machine learning. "Proc. COLT'92"

49. R. Freivalds. Complexity of probabilistic decision trees for Boolean operators. "Dagstuhl Seminar Report 45 ", 1992, p. 6-7.

50. R. Freivalds, E.B.Kinber and R.Wiehagen. Convergently versus divergently incorrect hypotheses in inductive inference machines. GOSLER Report 02/92, Technische Hochschule, Leipzig, 1992, 33p.

51. M.Kriķis and R. Freivalds. Inductive inference of total recursive functions by probabilistic and deterministic strategies. Yale University Technical Report YALE/DCS/TR-936, 29 p.

52. R. Freivalds and M. Miyakawa. Complexity of decision trees for Boolean operators. Researches of RIMS Kyoto No. 790, 1992, p. 242-248

53. R. Freivalds, E.B.Kinber and C.H.Smith. On the impact of forgetting on learning machines. "Proc. COLT'93", Santa Cruz, 1993, p.165-174

54. R. Freivalds, E.B.Kinber and C.H.Smith. On the impact of forgetting on learning machines. "Bulletin of EATCS", 1993, No. 51, p. 212-225

55. R. Freivalds and A.G.Hoffmann. An inductive inference approach to classification. "Journal of Experimental and Theoretical Artificial Intelligence", 1994, v.6, No.1, p.283-289

56. K.Apsītis, R. Freivalds and C.H.Smith. Choosing a learning team: a topological approach. "Proc. STOC'94", 1994, Montreal, p.283-289



57. R. Freivalds, M.Karpinski and C.H.Smith. Co-learning of total recursive functions. "Proc. COLT'94", 1994, p.190-197

58. K.Apsītis, R. Freivalds and C.H.Smith. Learning real valued functions. "Proc. COLT'95", 1995, Santa Cruz,p. 170-177

59. A.Ambainis, R. Freivalds and J.Smotrovs. Inevitable gaps between upper and lower complexity bounds in inductive inference. "Proceedings of the 6-th International Conference "Information Processing and Management of Uncertainty in Knowledge-based Systems", Granada, Spain, July 1996, vol. 2, p.833-839

60. R. Freivalds, M.Alberts and C.H.Smith. Finite standardizability characterized in identification complexity terms. "Proceedings of the 6-th International Conference"Information Processing and Management of Uncertainty in Knowledge-based Systems", Granada, Spain, July 1996, vol. 3, p.1399-1403

61. A.Ambainis, R. Freivalds and J.Smotrovs. Inevitable gaps between upper and lower complexity bounds in inductive inference. "Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, 1996, vol. 50, No. 1, p.49-54

62. R. Freivalds, M. Karpinski, and C.H.Smith. Randomization, martingales and additional information in inductive inference. "Proceedings of International Conference on Artificial Inlelligence", Kaohsiung, Taiwan, R.O.C., December 1996, p. 329-336

63. K. Apsītis, R. Freivalds, and C.H.Smith. Asymmetric Team Learning. "Proceedings of the 10th Annual Conference on Computational Learning Theory", July 6-9, 1997, Nashville, Tennessee, p. 90-95

64. R. Freivalds, E. Kinber, C.H.Smith. The functions of finite support: a canonical learning problem. "Proceedings of the 19th Annual Conference of the Cognitive Science Society", Palo Alto, Lawrence Erlbaum Associates, Mahwah, M. Shafto anto P. Langley, eds., August 1997, p. 235-240

Konferenču tēzes

1. R. Freivalds. Complexity of palindromes recognition by Turing machines with input. "Proc. of the 3rd Scientific student conference of the Novosibirsk State University", 1964, p. 12 (in Russian)

2. R. Freivalds. A Complexity bound for the functional completeness recognition by Turing machines. "Proc. 23rd scientific conference of the Latvian State University", 1966, p. 23 (in Russian)

3. R. Freivalds. On completeness of systems of logical elements for computation up to codings. "Proc. 8th USSR colloquium on algebra", Riga, 1967, p. 125 (in Russian)

4. R. Freivalds. Systems of logical elements complete up to codings. "Proc. International Conference on Artificial Intelligence", Tashkent, 1968, p.97-98 (in Russian)



5. R. Freivalds. Completeness up to codings of systems of 3-valued functions. "Proc. USSR Symposium on Mathematical Logics", Alma-Ata, 1969, p. 38-39 (in Russian)

6. R. Freivalds. On precomplete classes of multi-valued functions. "Proc. USSR conference on theoretical cybernetics", Novosibirsk, 1969, p.102-103 (in Russian)

7. R. Freivalds. On computability in real time of operators with maximal memory. "Proc. conference of pedagogical institutes", Ivanovo, 1970, p. 40-42 (in Russian)

8. R. Freivalds. On strategies for prediction of recursive functions. "Proc. 2nd USSR Symposium on Mathematical Logics", Moscow, 1972, p. 49-50 (in Russian)

9. R. Freivalds. Towards comparison of capabilities of probabilistic and frequential algorithms."Proc. Internatinal Symposium on Discrete Systems", Riga, 1974, vol. 4, p. 280-287 (in Russian)

10. R. Freivalds. Functions computable in the limit. "Proc. 3rd USSR Symposium on Mathematical Logics", Novosibirsk, 1974, p. 216-218 (in Russian)

11. R. Freivalds. Effective operations on classes of total recursive functions. "Proc. 4th USSR Symposium on Mathematical Logics", Kishinew, 1976, p. 148 (in Russian)

12. R. Freivalds. A probabilistic counterpart of the reducibility. "Proc. 7th USSR symposium on logics and scientific methodology", Kiev, 1976, p. 201-205 (in Russian)

13. R. Freivalds. Running time of probabilistic machines with an isolated cut-point and other advantages over deterministic machines. "Proc. 2nd USSR symposium on probabilistic automata", Tbilisi, 1976, p. 33-34 (in Russian)

14. R. Freivalds. Probabilistic algorithms in proving computations. "Proc. USSR Symposium on artificial intelligence and automatization of research", Kiev, 1978, p. 102-104 (in Russian)

15. R. Freivalds. Reversals as complexity measure for probabilistic Turing machines. "Proc. 5th USSR Symposium on Mathematical Logics", Novosibirsk, 1979, p. 152-153 (in Russian)

16. R. Freivalds. Randomness and the theory of recursive functions. "Proc. conference on randomness and randomized search", Kemerovo, 1980, p. 105-107 (in Russian)

17. R. Freivalds. On reasons why the emptiness problem is undecidable for multi-tape finite probabilistic automata. "Proc. conference on mathematical logics in artificial intelligence", Vilnius, 1980, vol. 1, p. 173-174 (in Russian)

18. R. Freivalds. On a distinction between finite and limittingsynthesis. "Proc. conference on synthesis, testing and debugging of programs", Riga, 1981, p. 208-209 (in Russian)

19. R. Freivalds and E.B. Kinber. Criteria of distinction between types of limitting synthesis. "Proc. conference on synthesis, testing and debugging of programs", Riga, 1981, p. 128-129 (in Russian)

20. R. Freivalds. Reducibility by probabilistic algorithms. "Proc. 6th USSR Symposium on Mathematical Logics", 1982, p. 192 (in Russian)



21. R. Freivalds, E.B.Kinber, R. Wiehagen. On identifying functionals and standardizing operations. "Proc. 6th USSR Symposium on Mathematical Logics", 1982, p. 81 (in Russian)

22. R. Freivalds, E.B.Kinber, R. Wiehagen. On advantages of probabilistic algorithms in inductive inference. "Proc. 3rd USSR Symposium on probabilistic automata", Kazan, 1983, p. 85 (in Russian)

23. R. Freivalds. Bounds in terms of constyructive ordinals for the complexity of limitting identification. "Proc. conference on methods of mathematical logics", Tallinn, 1983, p. 161-162 (in Russian)

24. R. Freivalds. Identification of recursively enumerable sets by recursive and nonrecursive enumerating functions. "Proc. 7th USSR Symposium on Mathematical Logics", Novosibirsk, 1984, p. 183 (in Russian)

25. R. Freivalds. On complexity of languages recognizable by probabilistic pushdown automata. "Proc. 7th USSR conference on theoretical cybernetics", Irkutsk, 1985 (in Russian)

26. R. Freivalds. Probabilistic inductive inference of partial recursive functions. "Proc. conference on synthesis, testing, verification and debugging of programs", Riga, 1986, v. 2, p. 122-123 (in Russian)

27. M. Alberts, R. Freivalds. On recognition of omega-languages by deterministic and probabilistic machines. "Proc. 8th USSR conference on theoretical cybernetics", Gorkij, 1988, p. 12-13 (in Russian)

28. R. Freivalds. On minimal number of queries in nondeterministic decision trees. "Proc. 8th USSR conference on theoretical cybernetics", Gorkij, 1988, p. 150 (in Russian)

28. M. Alberts, R. Freivalds. On advantages of probabilistic computations over deterministic ones in recognition of omega-languages. "Proc. 9th USSR conference on mathematical logics", Leningrad, 1988, p. 4 (in Russian)

29. M. Alberts, R. Freivalds. On communication complexity of Boolean functions."Proc. 9th USSR conference on mathematical logics", Leningrad, 1988, p. 165 (in Russian)

Mācību literatūra

1. R. Freivalds. Matemātika, loģika un loģikas paradoksi. Rīga, Zinību biedrība, 1975

2. R. Freivalds. No valodniecības līdz matemātikai un atpakaļ. Rīga, Zinību biedrība, 1980

3. R. Freivalds, D.Taimiņa, E.B.Kinbers. Kompjūteru pamati. 1.d., 2.d., 3.d. Mācību līdzeklis skolotājiem. Rīga, Latvijas Valsts Universitāte, 1985 (Krievu val.)

4. R. Freivalds, A.Kālis, D.Taimiņa, S.Pavlovs. Kompjūteru darbības pamati. Mācību līdzeklis skolotājiem. Rīga, Latvijas Valsts Universitāte, 1985 (Krievu val)

5. A. Auziņš, A. Brāzma, R. Freivalds et. al Why we study informatics? "Učiteļskaja gazeta", September 12, 1985 (in Russian)



6. A. Auziņš, A. Brāzma, R. Freivalds et. al Algorithms and their properties " Učiteļskaja gazeta", September 14, 1985 (in Russian)

7. A. Auziņš, A. Brāzma, R. Freivalds et. al Algorithmic language " Učiteļskaja gazeta", September 24, 1985 (in Russian)

8. A. Auziņš, A. Brāzma, R. Freivalds et. al Algorithms for processing values "Učiteļskaja gazeta", October 31, 1985 (in Russian)

9. A. Auziņš, A. Brāzma, R. Freivalds et. al " Učiteļskaja gazeta", January 7, 1986 (in Russian)

10. A. Auziņš, A. Brāzma, R. Freivalds et. al Stages of problem solving by computers " Učiteļskaja gazeta", January 28, 1986 (in Russian)

11. A. Averbukh, A. Auziņš, R. Freivalds et. al Algorithms for processing strings "Učiteļskaja gazeta", February 4, 1986 (in Russian)

12. A. Averbukh, A. Auziņš, R. Freivalds et. al Ordering of a linear array "Učiteļskaja gazeta", February 6, 1986 (in Russian)

13. R. Freivalds, D.Taimiņa, A.Auziņš, O.Jolkina, P.Ķikusts. Algoritmiskās valodas un programmēšanas valoda RAPIRA. Mācību līdzeklis skolotājiem.. Rīga, Latvijas Valsts Universitāte, 1986 (Krievu val.)

14. A.P. Ershov, V.Monahov, R. Freivalds et al. Kompjūteru pamatu mācīšana. Moscow, Prosveshchenie, 1986 (in Russian)

15. A.P. Ershov, V.Monahov, R. Freivalds et al. Kompjūteru pamatu mācīšana. Kishinew, Lumina, 1987 (in Moldovian, translation of [14])

16. A.P. Ershov, V.Monahov, R. Freivalds et al. Kompjūteru pamatu mācīšana. Vilnius, Sviesa, 1987 (in Lithuanian, translation of [14])

17. R. Freivalds, D.Taimiņa, E.B.Kinber. Basics of Computers. A manual for teachers. Baku, Minpros, 1986 (in Azeri, translation from [3])

18. R. Freivalds. Kur lieto un kur nelieto skaitļotājus. Rīga, Zinību biedrība, 1988

19. L. Andersone, R. Freivalds, L. Rāte. Problems in the school course of computers. "Informatika i obrazovanije", 1987, No. 5, p. 55-64 (in Russian)

20. L. Andersone, R. Freivalds, A. Raudis. Educational TV programs on computers and programming. " Computers in education ", Riga, University of Latvia, 1988, p. 68-74 (in Russian)

Populārzinātniskas publikācijas

1. R. Freivalds. Switching circuits. " Kvant ", 1972, No. 2, p. 16-19, 27 (in Russian)

2. R. Freivalds. Artificial intelligence and its influence on mathematization of humanitarian sciences. "Abstracts of lectures on physics and mathematics", Rīga, Zinību biedrība, 1975, p.10-13 (in Rusian)

3. R. Freivalds. What is computational complexity theory? "Abstracts of lectures on physics and mathematics", Rīga, Zinību biedrība, 1979, p.34-36 (in Rusian)

4. R. Freivalds. Čerča tēze. "Latvijas Padomju Enciklopēdija", 1982, s. 2, lp. 339-340



5. R. Freivalds. Formālās gramatikas "Latvijas Padomju Enciklopēdija ", 1983, s. 3, lp. 361

6. R. Freivalds. Induktīvā izveduma teorija. "Latvijas Padomju Enciklopēdija ", 1983, s. 4, lp. 268

7. R. Freivalds. Izrēķināmība. "Latvijas Padomju Enciklopēdija ", 1983, s. 4, lp. 393

8. R. Freivalds. Jonins Gerards. "Latvijas Padomju Enciklopēdija ", 1983, s. 4, lp. 496

9. R. Freivalds. Klokovs Jurijs. "Latvijas Padomju Enciklopēdija ", 1984, s. 5, lp. 163

10. R. Freivalds. Masu problēma. "Latvijas Padomju Enciklopēdija ", 1985, s. 6, lp. 493

11. R. Freivalds. Neatrisināmība algoritmiskā. "Latvijas Padomju Enciklopēdija ", 1986, s. 7, lp. 117

12. R. Freivalds. Nedeterminēts automāts. "Latvijas Padomju Enciklopēdija ", 1986, s. 7, lp. 119

13. R. Freivalds. Pārlase. "Latvijas Padomju Enciklopēdija ", 1986, s. 7, lp. 539

14. R. Freivalds. Rekursīva funkcija "Latvijas Padomju Enciklopēdija“,1986,s. 8, lp. 327

15. R. Freivalds. Randomness as a source of computation. " Zinātne un Tehnika ", 1987, No.10 p. 8-10 (in Latvian)

16. R. Freivalds and L. Kacnelson. Eižens Āriņš. "Latviiskij matematicheskij ezhegodnik", Riga, Zinātne, 1988, v. 32, p. 3-8 (in Russian)

17. R. Freivalds and J. Dambītis. Jubilārs Jānis Bārzdi\ņš - izcils matemātiķis, pasniedzējs un vadītājs. "Izglītība un Kultūra", 1997.g. 13.februārī, p. 18

18. R. Freivalds. Tas ir iespējams. "Zvaigžņotā Debess", 1997, No. 4, lpp. 26-27



A.Kalniņa dzīves un darba gājums(Curriculum Vitae)

Dzimðanas gads: 1942Personas kods: 140842-12454Izglītība:1960-1965 Latvijas Valsts universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, students1967-1970 Latvijas Valsts universitāte, aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1972 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (lietišķā matemātika), disertācijas tēma:”Grafu krāsošanas problēmas statistiskie novērtējumi 1992 Datorzinātņu doktora zinātniskais grāds, piešķirts nostrifikācijas kārtībā Latvijas Zinātnes Padomē1997 Datorzinātņu habilitētā doktora zinātniskais grāds par tēmu “Testēšanas automatizācija, specifikāciju valodas un CASE rīki” .1998 Profesors 1999 Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis

Nodarbošanās:1965-1990 Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centra zinātniskais

līdzstrādnieksKopð 1990 Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais

pētnieks1995-1998 Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes docents uz 1/2

slodzi

Kopš 1998 Latvijas Universitātes Fizikas un

matemātikas fakultātes profesorsZinātniskās publikācijas (skaits):

Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 20 Konferenču tēzes 16Citas zinātniskās publikācijas 2

Publicētā mācību literatūra (skaits):Mācību grāmatas 2Mācību līdzekļi 2

Zinātniski pētnieciskā darbība:Biznessistēmu inženierijas un reinženierijas metožu un rīku izstrāde:

biznessistēmu analīzes valodu un rīku izstrāde,objektmodelēšanas valodu un rīku izstrāde,c) sistēmu un programmatūras testēšanas metožu un rīku izstrāde.



Uzstāšanās konferencēs un semināros :1. 4-th SDL Forum, Lisabona, 1989.2. Nordic Workshop on Programing Environment Research’90,

Trondheima, 1990.3. 5-th SDL Forum, Glazgova, 1991.4. Uzstāšanās firmas Siemens AG semināros par GRAPES valodu un

GRADE izstrādi, Minhene, 1992, 1993, 1994, 1995.5. Baltic Db and IS’94, Viļņa, 1994.6. Software Engineering and Knowledge Engineering’94, Rīga, 1994,

2 referāti.7. Advances in Data Basis and Information Systems, Maskava, 1995.8. Baltic DB and IS’96, Tallina, 1996.9. Nordic Workshop on Programing Environment Research’96,

Alborga, 1996.10. Information Technologies and Telecommunications in the

Baltic States, Rīga, 1997.11. Uzstāšanās ADDE projekta semināros Minhenē un Rīgā, 1997,

1998.12. Uzstāšanās ADDE projekta Atskaites apspriedē ar ES

recenzentu piedalīšanos, Minhene, 1998.1. Baltic DB and IS’98 , plenārreferāts, Rīga, 1998.2. ER’99, Parīze, 1999.

Piedalīšanās konferenču programmu komitejās:1. 5-th SDl Forum, Glazgova, 19912. 6-th SDL Forum, Darmðtate, 19933. 7-th SDL Forum, Oslo, 19954. Baltic DB and IS, Viļņa, 2000

Akadēmiskie kursi:1992 - 1996 Programmēšanas tehnoloģija (maģistrantiem)Kopš 1992 GRAPES valodas un rīki (maģistrantiem)Kopš 1997 Biznesa procesu pārbūve (maģistrantiem)Kopš 1998 UML un tās lietošana (maģistrantiem)Kopð 2000 Biznesa komponenšu būve (maģistrantiem)

Diplomdarbu , maģistra darbu un kursa darbu vadīšana:

diplomdarbi - 11maģistra darbi - 15kursa darbi - 22

Starptautiskā sadarbība:



Tēmas GRADE-E zinātniskais vadītājs Eiropas savienības finansētajā ESPRIT projektā Nr 23287 ADDE (1998.g-2000.g). Tēmas finansējums LU MII no ES budžeta - 142000 ECU. Tēmas GRADE-E saturs - RADE rīka attīstība sarežģītu metamodeļu veidošanai un principiāli jauna, uz metamodeļiem balstīta Universālā grafiskā redaktora izstrāde.

Audra Kalniņa publicēto darbu saraksts

Zinātniskās publikācijas

1. A.Kalnins. -Statistical estimates of chromatic number for a class of graphs.- Latvian Mathematics Annual, V.7, 1970, 111-125 (in Russian)

2. A.Kalnins. -Graph colouring in a linear number of steps.- Kibernetika, N4, 1971, 103-111 (in Russian).

3. A.Kalnins. -Complexity bounds for graph colouring on Turing machine.- Problemi Peredatsi Informacii, v.7, N4, 1971, 59-71 (in Russian).

4. A.Kalnins, J.Barzdins, J.Bicevskis. -Construction of complete sample system for program correctness testing.- Theory of Algorithms and Programs, N1, University of Latvia, 1974, pp.152-187 (in Russian),

5. A.Kalnins, J.Barzdins, J.Bicevskis. -Solvable and unsolvable cases of complete sample system construction.- Theory of Algorithms and Programs, N1, University of Latvia, 1974, pp.188-205 (in Russian),

6. A.Kalnins, J.Barzdins, J.Bicevskis. -Construction of complete sample system for programs with direct access.- Theory of Algorithms and Programs, N2, University of Latvia, 1975, pp.123-154 (in Russian),

7. A.Kalnins, J.Barzdins, J.Bicevskis. -Automatic construction of complete sample system for program testing.- Proc. IFIP Congress '77, North Holland, 1977, pp. 57-62,

8. A.Kalnins, J.Barzdins, J.Bicevskis. -Construction of complete sample system for correctness testing.- Proc. MFCS 1975, LNCS, v.32, Springer Verlag 1975, pp.1-12,

9. A.Kalnins, J.Borzovs.-Inventory of program testing ideas.- University of Latvia, 1981, 55p. (in Russian),

10. A.Kalnins, J.Barzdins, A.Zarins. -On a specification language.- Kibernetika N6, 1982 (in Russian),

11. A.Kalnins, M.Augustons, J.Barzdins -Function specification languages. University of Latvia.- 1983, 120 p. (in Russian),

12. A.Kalnins, M.Augustons, J.Barzdins -Program testing system for PDP 11 assembley language.- University of Latvia, 1984, 30p.,

13. A.Kalnins, M.Augustons, J.Barzdins -Language for program testing and specification.-Tehnika sredstv svyazi, N2, 1984. (in Russian),

14. A.Kalnins, J.Borzovs. -Program testing: specification languages and automatic test generation.- Kibernetika, N6, 1985 (in Russian),



15. A.Kalnins, M.Augustons, J.Barzdins. -SDL tools for rapid prototyping and testing. SDL'89. The Language at Work.- Proc. 4-th SDL Forum, North Holland, 1989, pp.127-134.,

16. A.Kalnins. -SDL support environment for prototyping and testing.- Proc. NWPER'90, NTH, Trondheim, 1990, 15 p.

17. A.Kalnins, A.Auzins, J.Barzdins, J.Bicevskis, K.Cerans. -Automatic Construction of test sets: theoretical approach.- Baltic Computer Science, LNCS v.502, Springer Verlag, 1991, pp. 286-359,

18. A.Kalnins., J.Borzovs, I.Medvedis.-Automatic construction of test sets: Practical approach.- Baltic Computer Science, LNCS v.502, Springer Verlag, 1991, pp. 360-432,

19. A.Kalnins. -Global state based automatic test generation for SDL. SDL'91. Evolving Methods.- Proc. 5-th SDL Forum, North Holland, 1991, pp. 303-312.

20. A.Kalnins., J.Barzdins, K.Podnieks.- GRADE V1.0: Modelling and development environment for GRAPES-86 and GRAPES/4GL: Language description.- Siemens Nixdorf, 1993, 246 p.,

21. A.Kalnins, J.Barzdins, K.Podnieks, I.Etmane et al. -Unified specification language and Integrated CASE tools for information system development.- Proceedings of Baltic DB'94, v2, Mokslo Aidai, Vilnius 1994, pp. 24-34,

22. A.Kalnins, J.Barzdins, K.Podnieks, I.Etmane et al. -GRADE Windows: an integrated CASE tool for information system development. -Proc. SEKE'94, Knowledge Systems Institute, 1994, pp. 54-61,

23. A.Kalnins. -Extensions of GRAPES/4GL for Windows style input/output.- Proc. SEKE'94, Knowledge Systems Institute, 1994, pp. 201-208.

24. A.Kalnins, J.Barzdins, K.Podnieks, I.Etmane . -Towards Integrated Computer Aided Systems and Software Engineering Tool.- Proc. of ADBIS '95, Moscow ACM SIGMOD Chapter, 1995, pp. 10-14.

25. A.Kalnins, J.Barzdins, K.Podnieks. -GRADE V2.0 (MS-Windows). Modelling and development environment for GRAPES-86 and GRAPES/4GL: Language description. Part 1.- Siemens Nixdorf, 1995, 314 p.,

26. Barzdins J., Barzdins G. and Kalnins A. - Rule-based approach to business modeling.- Proc. 7-th International Conference on Software Engineering and Knowledge Engineering, 1995, p. 161-165.

27. A.Kalnins, J.Barzdins, K.Podnieks, I.Etmane . - Towards Integrated Computer Aided Systems and Software Engineering Tool for Information System Design.Advances in Databases and Information Systems.- Springer,1996, pp. 3-11

28. A.Kalnins, J.Barzdins et al. - Business Modeling Language GRAPES-BM and Related CASE Tools .- .Proceedings of Baltic DB&IS'96, Institute of Cybernetics, Tallinn, 1996, pp. 3-16

29. A.Kalnins, J.Barzdins, A.Kalis - GRADE -BM:. Modelling and Simulation Facilities, Proceedings of NWPER'96, Aalborg University, 1996, pp. 71-86.

30. A. Kalnins. - GRADE Version 3.0 Business Modeling Language Reference __________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 157


Manual.Infologistik GmbH, Munich, 1996, 98 p.

31. M.Alberts, A.Kalnins, D.Kalnina - Automated Testing of Telecommunication Systems , Automatic Control and Computer Science, N5, 1997, 29-39

32. J. Bārzdiņš and A. Kalnins. - Business System Reengineering: Tool Support .- In Intern. Conf. & Exhib. “Informatics Technologies and Telecommunacations in the Baltic States”, 1997, pp.69-73

33. A.Kalnins, D.Kalnina,A.Kalis. - Comparison of Tools and Languages for Business Process Reengeneering.- Proceedings of the Third International Baltic Workshop on Databases and Information Systems, Riga, 1998, pp. 24-38

34. A. Kalnins. - GRADE Version 4.0 Business Modeling Language Reference Manual.Infologistik GmbH, Munich, 1998, 122 p.35. Sarkans, J.Barzdins, A.Kalnins, K.Podnieks. – Towards a Metamodel-Based Universal Graphical Editor. - Proceedings of the Third International Baltic Workshop on Databases and Information Systems, Riga, 1998, pp. 187-19736. A.Kalnins, J.Barzdins, K.Podnieks. – miniGRADE – a tool for conceptual modeling by class diagrams. 18 th International Conference on Conceptual Modeling, Paris, 1999, pp. 11-12.37. Audris Kalnins, Janis Barzdins, Karlis Podnieks. - Modeling languages and tools: state of the art. - Proceedings of the second international conference on Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in operations, Riga, 2000.38. Audris Kalnins, Karlis Podnieks, Andris Zarins, Edgars Celms, Janis

Barzdins. - Editor Definition Language and its Implementation.- Proceedings of PSI’01, Novosibirsk, 2001, LNCS

Mācību literatūra

1. A.Kalnins, M.Augustons, R.Balodis, J.Barzdins et al. -Programming in PL/1 OS/360.- Finances and Statistics Publishers, Moscow (1-st ed. 1979, 270p. 2-nd ed. 1984, 327 p.) (in Russian), (Polish translation by PVN, Warsaw, 1988),

2. A.Kalnins, J.Barzdins, J.Strods, V.Sitsko. -Specification language SDL/PLUS and its applications.- University of Latvia, 1-st ed. - 1986, 2-nd ed. -1988, 312 p.,

3. A. Kalnins. -GRADE-BM V.3.0 Simulation Tutorial. Infologistik GmbH, Munich, 1996, 111 p.

4. A. Kalnins. -GRADE-BM V.4.0 Simulation Tutorial. Infologistik GmbH, Munich, 1998, 148 p.

2001.gada 2.oktobrī ------------------- ( A.Kalniņš)



Pauļa Ķikusta dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

I Vispārīgas ziņas

Vārds, uzvārds: Paulis ĶikustsPersonas kods: 110348-12618

Dzimðanas vieta: Dobeles raj., Latvija

Mājas adrese: Bajāru iela 51-1, Rīga, LV-1006, LatvijaTālrunis: 7556871

Darba vieta: Latvijas Universitāte, Matemātikas un informātikas institūts,Raiņa bulv. 29, Rīga, LV-1459, Latvija

Tālrunis: 7213716E-pasts: [email protected]

Valodas: latviešu – dzimtākrievu – pilnīgi (runāt, lasīt un rakstīt)angļu – vidēji (runāt, lasīt un rakstīt)vācu – daļēji (runāt, lasīt un rakstīt)

Izglītība:

1966 – 1971 Pētera Stučkas vārdā nosauktā Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, Matemātikas nodaļa, pamata kurss – matemātika


2001 Asociētais profesors, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Universitāte

1995 Docents, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Universitāte

1994 Vadošais pētnieks, Latvijas Universitāte

1992 Matemātikas doktors, Latvijas Universitāte

1989 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, PSRS



1977 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, PSRS

Nodarbošanās:1971–1973 Sistēmprogrammētājs, Latvijas ZA Elektronikas un

skaitļošanas tehnikas institūts1974–1980 Zinātniskais līdzstrādnieks, Latvijas Universitātes

Matemātikas un informātikas institūts1981–1985 Laboratorijas vadītājs, Latvijas Universitātes

Matemātikas un informātikas institūtskopš 1986 Vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes Matemātikas

un informātikas institūts

kopš 1980 Lektors, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Universitāte

kopš 1995 Docents, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Universitāte

kopš 2001 Asociētais profesors, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Universitāte

Galvenie projekti:

2000 – turpināts Interactive Graph Layout and Diagramming, Tom

Sawyer Software Corporation (Kalifornija, ASV)

2001 – turpināts Vizuālās informācijas grafveida un ģeometrisko struktūru apstrādes matemātiskās metodes un algoritmi, Latvijas Zinātnes padomes projekts Nr. 01.0041

1997 – turpināts Automobiļu stiklu tīrītāju automātiskās regulēšanas ierīce, SIA "Just It"

1991 – turpināts Grafiskais biznesa modelēšanas rīks GRADE, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts

1997 – 2000 Efektīvas ģeometriski-kombinatorisko informacionālo struktūru analīzes un sintēzes matemātiskās metodes un algoritmi, Latvijas Zinātnes padomes projekts Nr. 96.0247

1994 – 1996 Efektīvas signālu analīzes matemātiskās metodes un algoritmi, Latvijas Zinātnes padomes projekts Nr. 93.601



1986 – 1990 Elektronisko mikroshēmu un iespiesto plašu automatizētas projektēšanas un kvalitātes kontroles programmatūra, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts

1981 – 1985 Republikāniskais algoritmu un programmu fonds, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts

1974 – 1980 Elektronisko mikroshēmu automatizētas projektēšanas programmatūra, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts

1971 – 1973 ESM Minsk-32 sistēmas programmatūra, Latvijas ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts


1. P.Ķikusts, Par Hamiltona cikla eksistenci regulārā grafā ar pakāpi 5, – Latvijas Matemātikas gadagrāmata 16, "Zinātne", Rīga, 1975, lpp.33–38. (krieviski).2. P.Ķikusts, Grafu izomorfisma noteikšanas algoritms un tā pielietošana loģisko tīklu identificēšanā, – Automātika un skaitļošanas tehnika, N 4, 1979, lpp.21–27. (krieviski).3. P.Kikusts, Another algorithm determining the independence number of a graph, – EIK, 22, 1986, p.157–166.4. P.Ķikusts, Planāru hierarhisku tēlu pazīšana ar plaknes transformācijām, – Programmēšnas teorētiskie jautājumi, Latvijas Valsts universitāte, 1988, lpp.108–119. (krieviski).5. I.Etmane, P.Ķikusts, P.Ručevskis. Basic principles and layout algorithms of GRADE Windows graphic editors, – Proc. of Int. Workshop on Constraints for Graphics and Visualization, Marseille, France, September 18, 1995.6. P.Ķikusts, P.Ručevskis. Layout algorithms of graph–like diagrams for GRADE Windows graphic editors, – Proc. of Symposium Graph Drawing '95, Lecture Notes in Computer Science, vol. 1027, 1996, pp.361–364.7. K.Freivalds, P.Ķikusts. Optimum layout adjustment supporting ordering constraints in graph-like diagram drawing. Proc. of the Latvian Academy of Sciences, Section B, Vol. 55, No 1, 2001, pp. 4351.8. K.Freivalds, U.Dogrusoz, P.Ķikusts. Disconnected graph layout and the polyomino packing approach. Proc. of Symposium Graph Drawing 2001, 14 lpp. Pieņemts publicēšanai Lecture Notes in Computer Science.

Godalgas:



1995.g. Symposium Graph Drawing '95, Passau (Germany), Graph-Drawing Contest – pirmā un trešā godalga starptautiskā zinātniskā grafu zīmēšanas sacensībā.1999.g. Symposium Graph Drawing '99, Prague (Czech Republic), Graph-Drawing Contest – pirmā un trešā godalga starptautiskā zinātniskā grafu zīmēšanas sacensībā.1999.g. “Zvaigžņotā debess” un Latvijas Astronomijas biedrība – otrā vieta Saules aptumsuma novērojumu konkursā “Interesants fotoattēls”.

II Zinātniskā darbība un publikācijas 1996–2001.g

Valsts finansēto pētījumu projektu vadītājs un dalībnieks:

Kopš 2001. g, vadītājs, “Vizuālās informācijas grafveida un ģeometrisko struktūru apstrādes matemātiskās metodes un algoritmi”, Latvijas Zinātnes padomes projekts Nr. 01.0041

1997 – 2000. g. vadītājs, “Efektīvas ģeometriski-kombinatorisko informacionālo struktūru analīzes un sintēzes matemātiskās metodes un algoritmi”, Latvijas Zinātnes padomes projekts Nr. 96.0247

Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks:

1997 – 1999. g. dalībnieks ES ESPRIT projektā Nr. 23,287 “Application Development for the Distributed Enterprise (ADDE)” (kopējais finansējums 145000 Eiro)

Līgumdarbu dalībnieks:

2000 – turpināts “Interactive Graph Layout and Diagramming” Tom Sawyer Software Corporation (Kalifornija, ASV).2000.g. “Par GRADE rīku kopas attīstību”, A/S "SWH Tehnoloģija"

(Latvija).1997 – 2001. g. “Automobiļu stiklu tīrītāju automātiskās regulēšanas ierīce”, SIA

"Just It" (Latvija).

PublikācijasRaksti recenzētos izdevumos:1. P.Ķikusts, P.Ručevskis. Layout algorithms of graph–like diagrams for GRADE Windows graphic editors, – Proc. of Symposium Graph Drawing '95, Lecture Notes in Computer Science, vol. 1027, 1996, pp.361–364.2. A.Brāzma, P.Ķikusts, P.Ručevskis. Drawing methabolic pathways by GRADE graphic editor, Proc. Int. Workshop Frontiers In Visualisation and Human-Computer Interaction '97, Eropean Bioinformatics Institute, Cambridge, UK, 10–11 Dec, 1997.3. K.Freivalds, P.Ķikusts. Godalgotie grafu zīmējumi, Fig. 2. 6 in F.J.Brandenburg et al., Graph-drawing contest report, – Proc. of 1999 Graph Drawing Symposium, Lecture Notes in Computer Science, Vol. 1731, 1999, pp. 402, 406.



4. K.Freivalds, P.Ķikusts. Optimum layout adjustment supporting ordering constraints in graph-like diagram drawing. Proc. of the Latvian Academy of Sciences, Section B, Vol. 55, No 1, 2001, pp. 4351.5. K.Freivalds, U.Dogrusoz, P.Ķikusts. Disconnected graph layout and the polyomino packing approach. Proc. of Symposium Graph Drawing 2001, 14 lpp. Pieņemts publicēšanai Lecture Notes in Computer Science.

Raksti citos izdevumos:1. P. Ķikusts. Grafi un attēli – apbrīnojamā simbioze, – Acta. Soc. Math. Latviensis, No. 97.02, Rīga, 1997, pp.42–43.2. P.Ķikusts. Mathematical principles of graph-like diagram drawing tool. Acta Societatis Mathematicae Latviensis, No 3, 2000, 47–48.

Patents1. V.Nikulenkovs, P.Ķikusts, K.Freivalds. Metode un ierīce transportlīdzekļa stikla virsmas notraipījuma automātiskai optiskai detektēšanai un tā tipa klasifikācijai. AP/Ap-P561/01, Latvija, 2001.

Referāti starptautiskās konferencēs

1. A.Brāzma, P.Ķikusts, P.Ručevskis. Drawing methabolic pathways by GRADE graphic editor. International Workshop Frontiers In Visualisation and Human-Computer Interaction '97, Eropean Bioinformatics Institute, Cambridge, UK, 10–11 Dec (1997).2. K.Freivalds, U.Dogrusoz, P.Ķikusts. Disconnected graph layout and the polyomino packing approach. Symposium Graph Drawing 2001, Vienna, Austria, September 23–26, 2001.

Referāti konferencēs

1. P.Ķikusts. Grafu zīmēšana: principi un lietojumi. LU 55. zinātniskā konference, Rīga (1996).2. P.Ķikusts, D.Zeps. Grafi uz virsmām kā rotācijas. LU 55. zinātniskā konference, Rīga (1996).3. P.Ķikusts. Grafi un attēli apbrīnojamā simbioze. Latvijas Matemātikas biedrības zinātniskā konference, Rīga (1997).4. P.Ķikusts. Mentālā veidola automatizēta uzturēšana modificējot grafveida diagrammas ar slīplīiniju savienojumiem, LU 57. zinātniskā konference, Rīga (1999).5. P.Ķikusts. Dakšveida hipersavienojumi grafveida diagrammu slāņotā izvietojumā. LU 58. konference, Rīga (2000).6. P.Ķikusts. Grafveida diagrammu zīmēšanas rīka matemātiskie principi. Trešā Latvijas matemātikas konference, Jelgava (2000).7. K.Freivalds, U.Dogrusoz, P.Ķikusts. Disconnected graph layout and the polyomino packing approach. Symposium Graph Drawing 2001, Vienna (Austria).



III Pedagoģiskā darbība 1996–2001.g

Doktorantu zinātnisko darbu vadīšana:

Dainis Zeps, aizstāvēts 1997.g.Kārlis Freivalds, doktorants.

Vadītie studentu darbi:maģistra darbi – 5,bakalaura darbi – 15,maģistra un bakalaura kursa darbi – 20.

Izstrādātie un docētie studiju kursi:LU Fizikas un matemātikas fakultātes datorzinātņu bakalauru programma"Datoru grafika" 2 kred."Algoritmiskā ģeometrija" 2 kred."Grafu teorija" 2 kred.Specseminārs: "Attēlu sintēze un analīze".

LU Fizikas un matemātikas fakultātes datorzinātņu maģistru programma"Datoru grafika" 4 kred."Grafu teorija" 4 kred.

Darbs aizstāvēšanas komisijās:Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes datorzinātņu maģistru darbu aizstāvēšanas komisija (komisijas sekretārs, komisijas loceklis).

Sagatavotie mācību līdzekļi:P.Ķikusts. Algoritmiskā ģeometrija, Lekciju konspekti – www.ltn.lv/~paulis, 1999.P.Ķikusts. Datoru grafika, Lekciju konspekti – www.ltn.lv/~paulis, 2000.

2001. gada 19. oktobrī P. Ķikusts



K.Podnieka dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

I Vispārīgas ziņas

Vārds, uzvārds: Kārlis PodnieksPersonas kods: 170948-13126Darba vieta: Latvijas Universitāte, Raiņa bulv. 29, Rīga,

LV -1459, LatvijaMājas adrese: Zemes iela 10-133, Rīga, LV-1082, LatvijaTālrunis: mājās: 7172353

darbā: 7224363E-pasts: [email protected]

Dzimðanas vieta, datums: Latvija, 1948.g. 17.septembris

Valodas: latviešu - dzimtākrievu – pilnīgi (runāt, lasīt un rakstīt)angļu – labi (runāt, lasīt un rakstīt)vācu – vidēji (runāt, lasīt un rakstīt)poļu – vāji (lasīt)franču – vāji (lasīt)

Izglītība:

1966 - 1971 Pētera Stučkas vārdā nosauktā Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, Matemātikas nodaļa, pamata kurss - matemātika

Zinātniskie grādi:

1992 Matemātikas doktors1979 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts 1971 Diploms par augstāko matemātisko izglītību

Darba pieredze:

1973 - Lektors, docents - Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte

1971 - Aspirants, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, daļas vadītājs, vadošais pētnieks, laboratorijas vadītājs - Latvijas Universitāte, Matemātikas un informātikas institūts (līdz 1994 - Skaitļošanas centrs),



Galvenie projekti:

1990 - Grafiskais biznesa modelēšanas rīks GRADE

1980 - 1987 Automatizētā vadības sistēma LPSR Sociālās nodrošināšanas ministrijai

1980 - 1989 Automatizētā vadības sistēma LPSR Izglītības ministrijai

1977 - 1980 Vizuālā dialogu sistēma VDS programmēšanas apmācībai valodā PL/1


1. Sanumurētu funkciju klašu varbūtiska sintēze. - "Dokladi AN SSSR", 223.sēj., 1975, N 5, 3 lpp. (krievu val.).

2. Teorēma par divkāršu nepilnību. - Matemātiskās loģikas IV Vissavienības konferences referātu tēzes, Kišiņeva, izdevn. "Štiinca", 1976, 1 lpp. (krievu val.).

3. Platonism, intuition and the nature of mathematics. "Heyting'88. Summer School & Conference on Mathematical Logic. Chaika, Bulgaria, 1988. Abstracts", Sofia, 1988, 2 pp.

4. Inductive inference of recursive functions: complexity bounds. In: "Lecture Notes in Computer Science", 1991, vol.502, 45 pp. (līdzautori - R.Freivalds, J.Bārzdiņš).

5. Apkārt Gēdela teorēmai. - Rīga, izdevn. "Zinātne", 1992, 195 lpp. (krievu val.).

6. Around Goedel's Theorem. Hyper-textbook for students in mathematical logic (sk. www.ltn.lv/~podnieks )

Goda nosaukumi un prēmijas:

1999 Virtuāla medaļa no www.studyweb.com (sk. www.ltn.lv/~podnieks )

2000 Virtuāla medaļa no www.britannica.com (sk. www.ltn.lv/~podnieks )



II Zinātniskā darbība un publikācijas 1996-2001.g

Valsts finansēto pētījumu projektu vadītājs un dalībnieks:

No 1997..g. - dalībnieks LZP projektā Nr. 01.0010 " Latvijas informātikas tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros (sadarbības projekts)"

1998. - 1999.g. - dalībnieks LR IZM projektā TPP 98-47 "Objektorientētās sistēmu analīzes līdzekļu (GRADE/OOA) izveide un sagatavošana tirdzniecībai Internet’ā”

2000. - 2001.g. - vadītājs LR IZM projektā TPP 00-45 "Tīmekļa serveru analīzes grafiskā rīka komerciālas versijas izveide un sagatavošana tirdzniecībai Internet tīklā"

Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks:

1997. - 1999. g. dalībnieks ESPRIT projektā Nr. 23,287 "Application Development for the Distributed Enterprise (ADDE), apjoms EUR 145 000.

Līgumdarbu vadītājs un dalībnieks:

No 2000.g. - līguma "Par GRADE rīku kopas attīstību" vadītājs (kontrakts ar firmu "SWH Tehnoloģija", Latvija).

No 2000.g. - grafisko programmu attīstības līguma vadītājs (kontrakts ar firmu "Tom Sawyer Software Corp.", ASV).

Publikācijas

Raksti recenzētos izdevumos:

Bārzdinš J., Etmane I., Kalniņš A. and Podnieks K. - Towards Integrated Computer Aided Systems and Software Engineering Tools for Information Systems Design. - Advances in Databases and Information Systems, Springer Verlag, 1996, pp.3-11

Mācību grāmatas:

Around Goedel's Theorem. Hyper-textbook for students in mathematical logic - www.ltn.lv/~podnieks

Populārzinātniskas publikācijas:

K.Podnieks. Kā kļūt populāram vebā. "Datorpasaule", 1998, N7, 2 lpp.K.Podnieks. Kā kļūt populāram vebā II. "e-Pasaule", 2001, N4, 2 lpp.



Referāti starptautiskās zinātniskās konferencēs:

Kalnins A., Barzdins J., Podnieks K. et. al. Business Modeling Language GRAPES-BM and Related CASE Tools. - Proc. Second International Baltic Workshop on Databases and Information Systems, Tallinn, 1996, v.2, pp. 187-197.

Sarkans U., Barzdins J., Kalnins A. and Podnieks K. Towards a Metamodel-Based Universal Graphical Editor.- Proc. Third International Baltic Workshop on Databases and Information Systems, Riga, 1998, v.1, pp. 187-197.

Kalnins A., Barzdins J. and Podnieks K. MiniGRADE – a Tool for Conceptual Modeling by Class Diagrams.- Proc. 18-th International Conference on Conceptual Modeling (ER’99), Paris, 1999.

A.Kalnins, J.Barzdins and K.Podnieks. Modeling Languages and Tools: State of the Art.- In: Proc. Second International Conference on Simulation, Gaming, Training and Business Process Reingeneering, Riga, 2000, pp.211-214.

A.Kalnins, K.Podnieks, A.Zarins, E.Celms and J.Barzdins. Editor Definiton Language and its Implementation.- In: Proc. 4-th International Conference "Perspectives of System Informatics" Novosibirsk, 2001, pp.279-281.

III Pedagoģiskā darbība 1996-2001.g

Vadītie maģistra darbi - 19

Docētie studiju kursi:

Nr. Studiju programma Studiju kursa nosaukums Apjoms1. Datorzinātņu bak. Matemātiskā loģika 2 kred.2. Datorzinātņu maģ. Datu bankas 2 kred.3. Datorzinātņu maģ. Datu bankas II 2 kred.4. Datorzinātņu maģ. Informācijas sistēmu projektēšana 2 kred.

Darbs studiju programmu padomēs:

Fizikas un matemātikas fakultātes Datorzinātņu maģistru studiju programmas padomē.

Darbs aizstāvēšanas komisijās:

Darbs datorzinātņu bakalauru darbu aizstāvēšanas komisijā (komisijas loceklis).Darbs datorzinātņu maģistru darbu aizstāvēšanas komisijā (komisijas loceklis).

Sagatavotie mācību līdzekļi:

K.Podnieks. Around Goedel's Theorem. Hyper-textbook for students in mathematical logic - www.ltn.lv/~podnieks

V.Detlovs, K.Podnieks. Introduction to Mathematical Logic. Hyper-textbook for students - www.ltn.lv/~podnieks



IV Organizatoriskais darbs 1996-2001.g.

No 1998.g. - Matemātikas un informātikas institūta Programmēšanas automatizācijas laboratorijas vadītājs

No 1994.g. - Matemātikas un informātikas institūta domes loceklis

K. Podnieks2001. gada 13. jūlijā



Jura Stroda dzīves un darba gājums (Curriculum vitae)

I Vispārīgās ziņas Vārds, uzvārds: Juris StrodsPersonas kods: 280958-10027Dzimðanas vieta: Līgo, Gulbenes raj. Mājas adrese: Stadiona 15, Jelgava, LV-3002, LatvijaTālrunis: mājas: 3029584

mobil.:6413263e-pasts: [email protected]

Pārvalda svešvalodas: krievu – labi (runāt, lasīt un rakstīt)angļu – labi (runāt, lasīt un rakstīt)vācu – labi (runāt, lasīt un rakstīt)

Izglītība: 1976 - 1981 Pētera Stučkas vārdā nosauktā Latvijas Valsts

Universitāte, Fizikas un Matemātikas fakultāte, Matemātikas nodaļa, pamatkurss – lietišķā matemātika

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1992 Docents1992 Datorzinātņu doktors1988 Zinātņu kandidāts 1981 Diploms par augstāko matemātisko izglītībuNodarbošanās: Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte,

Programmēšanas katedra, docents

II zinātniskā darbība un publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem)

LZP sadarbības projekta “Latvijas informātikas tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros” dalībnieks.

Piedalīšanās ar referātu un publikācija konferenču materiālos:1. J.Plume, J.Strods, Karlsons I., Smilts U., Smotrovs J., Gavars G., Stasko I.:

Meta-model Based Data Conversion. In J.Barzdins(ed.),3rd International Workshop on Databases and Information Systems, Riga, April 15-17, 1998, Vol. 1, pp. 175-186.

2. J.Plume, J.Strods: Problem Resolution Process for Software Porting Project: a Case Study (2000) Proceedings of the 4th IEEE International Baltic Workshop DB&IS 2000, May 1-5, Vilnius, Lithuania, pp. 84-90

3. J.Plume, J.Strods: An Industrial Experience in Using Problem Resolution Process for Software Porting (2000) Proceedings of 2nd international



conference PROFES 2000, June 20-22, Oulu, Finland, pp. 168-179.

III pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem)

Vadītie maģistra darbi: 1Vadītie bakalaura darbi: 17Docētie studiju kursi:Nr.p.k.

Studiju programma Studiju kursa nosaukums

Apjoms

1. Datorzinātņu maģ. studiju programma Operāciju sistēmas 4 kredītpunkti2. Datorzinātņu bak. studiju programma Datoru arhitektūra 4 kredītpunkti3. Datorzinātņu bak. studiju programma Specseminārs 2 kredītpunkti4. Datorzinātņu bak. studiju programma Funkcionālās

specifikācijas4 kredītpunkti

5. Datorzinātņu bak. studiju programma Algebriskās specifikācijas

2 kredītpunkti

Izstrādātie studiju kursi:Nr.p.k.

Studiju programma Studiju kursa nosaukums

1. Datorzinātņu maģ. studiju programma Operāciju sistēmas2. Datorzinātņu bak. studiju programma Datoru arhitektūra3. Datorzinātņu bak. studiju programma Specseminārs4. Datorzinātņu bak. studiju programma Funkcionālās

specifikācijas5. Datorzinātņu bak. studiju programma Algebriskās

specifikācijas

Publicētie studiju kursi: Interneta lappusē www.ltn.lv/~strods kursa “datoru arhitektūra”

materiāli. Pa e-mail interesentiem izplatīti kursa “operāciju sistēmas” materiāli.

IV Organizatoriskais darbs(par pēdējiem 6 gadiem) RITI (Rīgas Informācijas Tehnoloģijas Institūta) datu konvertoru

laboratorijas vadītājs CASE datu konvertoru projekta vadītājs Programmu koda reversās inženierijas projektu (COBOL, NATURAL,

C++ u.c.) vadītājs CASE rīka portēšanas projekta vadītājs Atsauču (cross references) klienta izstrādes projekta vadītājs

/ J.Strods/23.07.2001__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 171




Māra Treimaņa dzīves un darba gājums(Curriculum Vitae)

Vārds, uzvārds: Māris Treimanis

Darba vieta: A/S “Latvijas Unibanka”, Pils iela 23, Rīga,LV -1050, Latvija

Tālrunis: darba: 7 779 826

Dzim �anas vieta, datums: Limba˛i, 24.06.1950.

Valodas: latviešu – dzimtā, krievu – pilnīgi, lietuviešu – vidēji angļu – vidēji

Izglītība: 1968 - 1974 Matemātiķis, Pētera Stučkas vārdā nosauktā Latvijas

Valsts Universitāte, Fizikas un Matemātikas fakultāte

Zinātniskie grādi: 1992 Datorzinātņu doktors, Latvijas Universitātes

habilitācijas un promocijas padomes 1992. gada 11. decembra lēmums Nr. 92-4/26

1988 Tehnisko zinātņu kandidāts, PSRS AK 1988. gada 7. aprīļa lēmums. Disertācijas tēma: "Valodas un programmu līdzekļi skaitļošanas procesa uzskaitei, kontrolei un pilnveidošanai", disertācija aizstāvēta Igaunijas Zinātņu akadēmijas Kibernētikas institūta padomē

Publicēti: 18 publikācijas

Darba pieredze:1999.11 - Valdes loceklis, Viceprezidents Informācijas

tehnoloģijas jautājumos, A/S “Latvijas Unibanka”1998 – 1999.11 Datorikas nodaļas vadītājs, Latvijas Universitāte

1992 - 1999.11 Datorzinātņu bakalaura programmas direktors, Latvijas Universitāte

1992 - 1998 Programmēšanas katedras vadītājs, Latvijas Universitāte

1990 - 1995 Vadošais zinātnieks, A/S “Software House Rīga”;

nodaļas vadītājs, SWH Tehnoloģijas institūts1986 – Lektors, docents, asociētais profesors, Latvijas

Universitāte1984 - 1986 Laboratorijas vadītājs, Fizikas un matemātikas

fakultāte, Pētera Stučkas vārdā nosauktā Latvijas Valsts Universitāte



1974 - 1984 Matemātiķis, Pētera Stučkas vārdā nosauktās Latvijas Valsts Universitātes Skaitļošanas centrs

Akadēmiskie kursi:1975 - Latvijas Universitātes Datorzinātņu bakalaura

programma – Operētājsistēmas, Specseminārs, Datu struktūras, Datori un programmēšana. Latvijas Universitātes Datorzinātņu maģistra programma – Projektu vadība.

Nozīmīgākie projekti:1997 – 1999.11 Projekta vadītājs, Valsts investīciju programma

“Latvijas izglītības sistēmas informatizācija”1996 - 1998 Projekta vadītājs un sistēmanalītiķis, Valūtas operāciju

informatīvās sistēmas VOIS izstrāde A/S “Latvijas Unibanka”

1995 - 1997 Projekta vadītājs un sistēmanalītiķis, Informācijas sistēmu izveides rīka ISTehnoloģija izstrāde Latvijas Bankai

1995 - 1996 Projekta vadītājs un sistēmanalītiķis, Valūtas operāciju informatīvā sistēmas VOPIS izstrāde Latvijas Bankai

1990 - 1995 Projekta vadītājs, sistēmanalītiķis un programmētājs, Biznesa analīzes un prototipēšanas rīka GRADE izstrāde

1980 -1983 Projekta vadītājs, sistēmanalītiķis un programmētājs, Skaitļošanas procesa automatizētas uzskaites un kontroles sistēmas MAUS izstrāde

1978 - 1980 Programmētājs, Vizuālā dialogu sistēmas VDS izstrāde 1975 - 1977 Programmētājs, IBM produkta CRJE sistēmas

adaptācija “EC” tipa datoriem

Nozīmīgākās publikācijas no 1997. gada:1. M. Treimanis. ISTechnology – Technology Based Approach to Information

System Development, Proceedings of the Third International Baltic Workshop “Databases and Information Systems”, Volume 2, Rīga, 1998, pages 76-90

2. M. Treimanis, A. Andžāns, I. Medvedis, U. Straujums. The Latvian Education Informatization System, Abstracts of papers from Baltic IT&T’98 conference, Rīga, 1998, pp. 21-30

3. H. Bondars, M. Treimanis, Development of Information Technology in the University of Latvia (State of the Art and Projects)", EUNIS 97 conference European Cooperation in Higher Education Information Systems, Grenoble, France, 9-11 September 1997, http://www.eunis.org/



Piedalīšanās starptautiskās izstādēs un semināros no 1998. gada:

2000. GADS

1. Referāts “SYMBOLS in Unibanka – Case Study” Banku sitēmas SYMBOLS Lietotāju grupas konference, 2000. Gada septembris, Marbella, Spānija.

1999. GADS1. Priekšsēdētājs ES organizētajā starptautiskajā simpozijā “Information

Technologies in Schools: reasons and strategies for investment”, 1999. gada jūlijs, Rīga.

2. Referāts “Latvian Education Informatization System” starptautiskajā konferencē “EU integration on the threshold of information and communication society”, 1999. gada marts, Budapešta, Ungārija.

1998. GADS3. Ekspozīcija “Latvian Education Informatization System” starptautiskajā izstādē

un konferencē IST’98, 1998. gada decembris, Vīne, Austrija.4. Ekspozīcija “Latvian Education Informatization System” starptautiskajā izstādē

un konferencē Links’98 “IT and Learning”, 1998. gada oktobris, Stokholma, Zviedrija.

5. Referāts “Latvian Education Informatization System” Eiropas skolu tīkla darba uzsākšanas starptautiskajā konferencē, 1998. gada septembris, Brisele, Beļģija.

6. Piedalīšanās semināros “How will IT change our school”, “Can IT in School Strengthen Democracy?”, “Distance Learning and International Exchange”, “The New Role of Teachers”, “Children Who Require Special Support” starptautiskajā izstādē EXPO’98, 1998. gada jūlijs, Lisabona, Portugāle.

2001. gada 28.novembris



Jura Vīksnas dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

I. Vispārīgās ziņas

Vārds, uzvārds: Juris VīksnaPersonas kods: 100366-10513Dzimšanas vieta, datums: Latvija, 10.03.1966.Mājas adrese: Lielvārdes iela 16 - 4, Rīga, LV-1006, LatvijaTelefons: darbā: +371-7213716e-pasts: [email protected]: latviešu – dzimtā, angļu – labi, krievu – vidēji, franču,

vācu – vājiIzglītība: 1984–1989.g. Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un

matemātikas fakultāte, students1992–1994.g. Delavēras Universitāte (ASV), maģistratūras students1990–1993.g. Latvijas Universitāte, aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1994.g. M.Sc. datorzinātnes (LU)

1994.g. M.Sc. datorzinātnes (Delavēras Universitāte)1994.g. Dr.Sc. datorzinātnes (LU)

Darba pieredze: 1989–1991.g. LU Fizikas un matemātikas fakultāte, stažieris1992–1994.g. Delavēras Universitāte, asistents1994–1998.g. LU Matemātikas un informātikas institūts, pētnieks1995–1998.g. Rīgas Tehniskā Universitāte, lektors1996–1999.g. LU Fizikas un matemātikas fakultāte, lektorsno 2000.g. LU Fizikas un matemātikas fakultāte, docenta v.i.no 1998.g. LU Matemātikas un informātikas institūts, vad. pētnieks

II. Zinātniskā darbība un publikācijas

LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs:

1996–2000.g. dalībnieks LZP projektā Nr. 96.0602 "Atklājumu algoritmiskā teorija un tās pielietojumi".

No 2001.g. vadītājs LZP projektam Nr. 01.0301 "Atklājumu algoritmiskā teorija un tās pielietojumi sistēmanalīzē un bioinformātikā".

Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs:

1997–1999.g. dalībnieks ESPRIT projektā Nr. 23,287 "Application Development for the Distributed Enterprise (ADDE)".

No 2000.g. dalībnieks Wellcome Trust sadarbības projektā (ar Sitijas universitāti Londonā) “Automatic extraction of patterns and rules for protein classification”.

Publikāciju saraksts (1996 – 2001):



1. J. Vīksna, D. Gilbert Pattern matching and pattern discovery algorithms for protein topologies, in Proceedings of WABI 2001, Lecture Notes in Computer Science, vol. 2149, 2001, pp.98-111.

2. D. Gilbert, D. Westhead, J. Vīksna, J. Thornton, Topology-based protein structure comparison using a pattern discovery technique, Journal of Computers and Chemistry, vol. 26:1, 2001, pp. 23-30.

3. D. Gilbert, D. Westhead, J. Vīksna, J. Thornton, Topology-based protein structure comparison using a pattern discovery technique, in Proceedings of the AISB-00 Symposium on AI in Bioinformatics, 2000, pp 11-17.

4. J. Vīksna Probabilistic inference of limiting functions with bounded number of mind changes, International Journal on Foundations of Computer Science, vol. 7, 1996, pp. 187-208.

5. J. Vīksna Probabilistic limit identification up to small sets, in Proceedings of ALT’96, Lecture Notes in Computer Science, vol. 1160, 1996, pp. 312-324.

6. K. Čerāns, J. Vīksna Deciding reachability for planar multi-polynomial systems, in Proceedings of the 5th Workshop on Verification and Control of Hybrid Systems, Lecture Notes in Computer Science, vol. 1066, 1996, pp. 389-400.

7. J. Vīksna, K. Čerāns Deciding reachability fornon-deterministic planar multi-polynomial systems, in Proceedings of the 7th Nordic Workshop on Programming Theory, 1996, pp. 528-542.

III. Pedagoģiskā darbība

Docētie un izstrādātie studiju kursi:

1995.g. Ievads kodēšanas teorijā LU maģ. 2 kr.

1995–1997.g. Mākslīgā intelekta algoritmiskās metodes LU maģ. 4 kr.

1997–1999.g. Datorzinātnes pamati LU bak. 2 kr.

1995–1998.g. Algoritmu un sarežģītības teorija RTU maģ. 4 kr.

no 1998.g. Mākslīgais intelekts LU bak. 2 kr.

no 1999.g. Ātru algoritmu konstruēšana un analīze LU maģ. 4 kr.

no 2000.g. Deklaratīvā programmēšana LU bak. 2 kr.

Juris Vīksna

2001. gada 07. decembrī



Datoru zinātnes patreizējo doktorantu tēmas un piedalīšanās konferencēs:

Baiba Apine“Programmatūras izstrādes procesa diagnosticēšana un attīstīšana”

1. FCT 2001, 2001, Riga, Latvia2. The 4th IEEE International Baltic Workshop: Baltic DB&IS ‘2000, 2000,

Vilnius, Lithuania

3. Baltic DB&IS ‘98, 1998, Riga, Latvia

Kārlis Freivalds

“Grafveida strukturu vizualizācijas algoritmi”

Referāti konferencēs:

1. Karlis Freivalds. Curved Edge Routing, 13th International Symposium onFundamentals of Computation Theory, August 2001, Riga, Latvija.

2. K. Freivalds, U. Dogrusoz, P. Kikusts, Disconnected Graph Layout and thePolyomino Packing Approach, Graph Drawing 2001, September 2001, Vienna,Austria.

Marats Golovkins

“Kvantu automāti un kvantu skaitļošana”

Referāti konferencēs:

1. Quantum Computation and Learning, International Workshop. Riga, Latvia,

11-13 September 1999

2. SOFSEM'99: Theory and Practice of Informatics. 26th Conference on Current Trends in Theory and Practice of Informatics. Milovy, Czech Republic, November 27 - December 4, 1999



3. International Workshop "Quantum Days in Växjö¶". University of Växjö Sweden, 9/10 December, 1999.

4. Quantum Computation and Learning, International Workshop. Sundbyholms

Slott, Sweden, 27-29 May 2000.

5. SOFSEM 2000: Theory and Practice of Informatics. 27th Conference on Current Trends in Theory and Practice of Informatics. Milovy, Czech Republic, November 25 - December 2, 2000

6. QIP 2001: Fourth Workshop on Quantum Information Processing. Amsterdam, January 9-12, 2001

7. Euroworkshop on Quantum Computer Theory: In search of viable optimal design. Villa Gualino, Torino, Italy, June 18-30, 2001

8. FCT 2001: 13th International Symposium on Fundamentals of Computation Theory. Riga, Latvia, August 22-24, 2001

9. MFCS 2001: 26th International Symposium on Mathematical Foundations of Computer Science. Marianske Lazne, Czech Republic, August 27-31, 2001

Maksims Kravcevs“Valodu pazīšanas ar kvantu

automātu sarežģītība”

Piedalīšanās konferencēs:

1. Informācijas tehnoloģijas, zinības un prakse,3. un 4. konferences, Rīga, 1998. un 1999. g. decembris

2. 1st Workshop on Quantum Computation and Learning, Rīga

3. SOFSEM'99, Čehija, 1999.g. novembris

4. 2nd Workshop on Quantum Computation and Learning, Zviedrija, 2000.g. maijs

5. 4th workshop on Quantum Information Processing, Nīderlande

6. STOC’01 un ICALP’01, Grieķija, 2001.g. jūnijs

7. FCT'01, Riga, 2001.g. augusts

Ģirts Linde“Objektorientētu sistēmu modelēšanas valodu semantikas definēšana”

Piedalīšanās konferencēs:



1. Second International Workshop on Quantum Computing and Learning Riga, Latvia, 11-13 September, 1999 raksts: Learning of formulas from finite examples

2. The 12th Nordic Workshop on Programming Theory University of Bergen, Norway, October 11-13, 2000 raksti: Equivalence problem of UML composites; Towards Cartoon Semantics of Object Modeling

3. 13th International Symposium on Fundamentals of Computation TheoryRiga, Latvia, August 2001raksts: Equivalence problem of composite class diagrams

Laila Niedrīte

Datu noliktavas kā universitāšu pārvaldes procesu atbalsta sistēma.

Piedalīšanās konferencēs

1. A.Niedritis, L.Niedrite "Latvian University Information System", Proceedings of the 4th International Conference of European University Information Systems EUNIS98, Prague.

2. L.Niedrite "Problems and Challenges of United Information System in Higher Education in Latvia", Proceedings of 3rd International conference Baltic IT&T'99, Riga.

3. A.Niedritis, L.Niedrite "LAIS – a New Stage in the Informatization of Latvian Universities", Proceedings of 4th International conference Baltic IT&T'2000, Riga.

4. L.Niedrite, A. Buhanovskis "Development of united Information System of Higher Education in Latvia – problems and solutions" Proceedings of the 5th

International Conference of European University Information Systems EUNIS99, Espoo, Finland

5. J.Stonis, L.Niedrite, A.Niedritis "The influence of the Information System on administrative processes at the University of Latvia", Proceedings of the 7th International Conference of European University Information Systems EUNIS2001, Berlin.

Ģirts Karnītis

Datu apmaiņa sadalītajās datu bāzēs

Piedalīšanās konferencēs

1. Baltic DB&IS 2000__________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte 180


2. Baltic IT&T 1999

3. Baltic IT&T 2000

4. Baltic IT&T 2001



Publikācijas:

1. G. Arnicans, J. Bicevskis, G. Karnitis, E. Karnitis "The Mega-system: integration of National information systems. Conceptual and Methodological Baselines”, in Latvian Academic Library Gray Literature database., 2001

2. G. Arnicans, G. Karnitis "Heterogeneous Database Browsing in WWW Based on Meta Model of Data Sources”, in Selected Papers of 4th IEEE Baltic Workshop on Databases and Information Systems., 2001

3. G. Arnicans, J.Bicevskis, G. Karnitis "The Unified Megasystem of Latvian Registers: Development of a Communication Server – the First Results and Conclusion”, in Abstracts of Papers of 4th International Conference "Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States”., 2000

4. G. Arnicans, J. Bicevskis, G. Karnitis "The Concept of Setting Up a Communications Server”, in Abstracts of Papers of 3rd International Conference "Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States”., 1999


Documents

Latvijas Universitātes - AIKNC · Web viewHelsinku universitātes (Somija) Datorzinātņu (Computer Science) studiju programma; Londonas universitātes (University College London)