Augam kopā ar Latviju!

LETA vēstisInformatīvs izdevums nacionālās ziņu aģentūras LETA klientiem

2008/2

Augam kopā ar Latviju!Šis – Latvijas jubilejas gads ir īpaši nozīmīgs arī Nacionālajai ziņu aģentūrai LETA, jo tā patiesi ir veidojusies un attīstījusies vienā elpā ar Latvijas valsti. LETA priekšteci – Latvijas Preses biroju jeb “Latopress” – 1919. gada martā dibināja Latvijas Pagaidu valdība. Turpmākajos gados LETA ir augusi kopā ar Latvijas valsti, piedzīvojot gan grūtākus un sarežģītākus laikus, gan izaugsmes un attīstības periodus. 

Tāda ir mūsu izjūta pašu pirmsjubilejas gadā, aptverot LETA mantojumu un bagāto vēsturi. Un ir patiess prieks, ka to veidojam kopā ar jums – cienījamie un godājamie Nacionālās ziņu aģentūras LETA klienti. 

2008. gads LETA bijis dinamiskas attīstības gads – esam aktīvi strādājuši gan pie informācijas satura bagātināša­nas, gan informācijas atspoguļošanas un piegādes veidiem. Ceram, ka mūsu piedāvātie jaunumi jau pašlaik atvieglo jūsu ikdienas darba pienākumu izpildi, kā arī  ir noderīgs informācijas avots, lai pieņemtu labākos lēmumus šajā notikumiem un pārmaiņām bagātajā laikā. 

Satura ziņā esam būtiski papildinājuši ziņas par Baltijas valstīm, un īpašu uzmanību pievērsuši ekonomikas ziņu atspoguļojumam. LETA fotoattēli un LETA VIDEO gatavotie videosižeti bieži redzami daudzos Latvijas preses izdevumos un portālos. Izveidota arī LETA foto sadaļa angļu valodā.

Šogad jo īpaši esam centušies iepriecināt savus klientus, piedāvājot speciālas sadaļas par mums visiem svarīgiem notikumiem. Tapa krāšņas ziņu lentes gan par Dziesmu svētkiem, gan Olimpiādi, gan Latvijas 90 gadu jubileju, kurās plaši un operatīvi šīs norises atspoguļojām teksta, foto un video formātā. Esam veidojuši arī specializētus ziņu apkopojumus par Pasaules futbola čempionātu Austrijā un konfliktu Gruzijā. Jau tradicionāli LETA ziņās publicētā informācija par katras dienas jubilāriem un interesantiem faktiem sākusi dzīvot patstāvīgu dzīvi atsevišķā sadaļā “Šī diena vēsturē”, kur apkopota informācija par Latvijas un pasaules ievērojamākām personām un notikumiem, sniedzot lieliskas meklēšanas iespējas ikvienam LETA klientam. 

Savukārt mediju monitoringa jomā visupirms varam lepoties ar jaunu mājaslapu, kuras izveidē izmantotas jaunākās paaudzes modernās tehnoloģijas, kas ļauj daudz ērtāk un ātrāk sekot līdzi publicitātes atspoguļo­jumam medijos. Tās ietvaros paplašināts arī interneta mediju un TV un radio kanālu monitorings. Līdzšinējās atsauksmes apstiprina, ka, ķeroties pie šī apjomīgā pārveides darba, esam gājuši pareizā virzienā un ievē­ rojami mainījuši to savu klientu dzīvi, kuru ikdienas darba sastāvdaļa ir medijos sniegtās informācijas apstrāde. 

Aizvien lielāks kļūst pieprasījums pēc LETA izveidotajiem Publicitātes indeksiem, un tas šajā ekonomiski skaudrajā situācijā ir saprotams: ikviens grib efektivizēt savu darbu un redzēt rezultātu novērtējumu. Popularitāti jau iemantojis arī Politiķu publicitātes reitings.

Uzņēmējiem īpaši noderēs biznesa informācijas portālā Nozare.lv izveidotā Latvijā pilnīgākā Iepirkumu datu bāze, kurā vienkopus apkopota informācija par valsts un pašvaldību iepirkumiem, savukārt visi, kam interesē, kā labāk uzkrāt un nopelnīt, – aktuālo informāciju atradīs jaunajā sadaļā Ieguldījumi. Palielinājies arī blogotāju skaits. Pārmaiņas Nozare.lv, no kurām daļa vēl tikai tiek plānotas, veicinājusi arī klientu aptauja, kurā saņēmām ierosinājumus no Nozare.lv lietotājiem. 

Jaunas idejas turpmākajam periodam mums ir radušās, arī uzsākot gatavošanos LETA 90 gadu jubilejai, apzinot gan arhīvos pieejamos vēsturiskos materiālus, gan apkopojot ziņu aģentūras bijušo un esošo darbinieku, kā arī līdzgaitnieku atmiņas. Ar interesantākajiem faktiem iepazīstināsim plašāk dažādu projektu gaitā – rakstos, fotoattēlos, videostāstos, izstādēs, kā arī īpašā reportāžu ciklā “Latvija pēc 90” u. c., par ko vēstīsim  LETA mājaslapā atsevišķā sadaļā “LETA 90”. 

LETA gadu gājums nav tikai ziņu aģentūras vēsture,  tie ir stāsti par Latvijas vēsturi. Veidosim to kopā!  

Agris Strautnieks, LETA valdes priekšsēdētāja vietnieksUna Klapkalne, LETA izpilddirektore Mārtiņš Barkāns, LETA valdes priekšsēdētājs

vēstis 2008/2�

Uzruna > Jaunumi>

“LETA – 90”2009. gada 4. martā Nacionālā ziņu aģentūra LETA svinēs savu  90 gadu jubileju. Tiek plānoti vairāki īpaši jubilejas pasākumi, kuri, sākot no oktobra beigām, plaši tiks atspoguļoti LETA mājaslapā sadaļā “LETA – 90”. Tiks publicēti no arhīviem un periodikas apkopotie vēstures materiāli par aģentūras darbību, būs skatāmas kādreizējo un esošo darbinieku videointervijas un atmiņu stāsti, kā arī cita rakstura informācija.Sadaļā “LETA – 90” ikviens varēs sekot līdzi arī unikālam projektam “Latvija pēc 90” – reportāžu ciklam par Latvijas pilsētām un vietām, kas atainotas LETA grāmatu apgāda 20. gados izdotajās mākslinieka Ervīna Volfeila gleznotajās atklātnītēs.

Informatīvā sadaļa  “Latvijai – 90”Sadarbībā ar jubilejas organizētājiem, LETA izveidojusi īpašu informatīvo sadaļu “Latvijai – 90”, kurā apkopota ziņu, foto un video informācija par valsts proklamēšanas gadadienas svinībām un tās norisēm visā Latvijā – latvija90.leta.lv. No augusta sadaļai pievienotas divas jaunas rubrikas – “Vēsture” un “Nākotne”, kurās publicēti apraksti par nozīmīgākajiem Latvijas vēstures notikumiem un personībām. Ikviens apmeklētājs arī var piedalīties aptaujā “Nākotnes Latvija”, iezīmējot vīziju par Latviju un sevi nākotnē.Informācija par valsts svētku aktualitātēm “Latvijai – 90” bez maksas pieejama visiem LETA mājaslapas apmeklētājiem latviešu, krievu un angļu valodā.

Palielināts iepirkumu  avotu skaits Septembra nogalē Iepirkumu datu bāzes informācijas avotu skaits sasniedzis jau 700 un regulāri tiek palielināts. Iepirkumu datu bāzē bez publiskajiem iepirkumiem virs 10 000 Ls tiek apkopoti arī sludinājumi par tā dēvētajiem “mazajiem iepirkumiem” – sākot no 1000 Ls, kas tiek publicēti katras valsts un pašvaldību iestādes mājaslapā vai vietējā laikrakstā. Nozare.lv Iepirkumu datu bāze ir vienīgā Latvijā, kurā bez interneta resursiem tiek apkopoti arī nacionālajā un reģionālajā presē publicētie iepirkumi, turklāt nodrošinot attiecīgās informācijas pieejamību tiešsaistes režīmā.  

Publicitātes efektivitātes analīzePublicitātes efektivitātes novērtēšanai un analīzei LETA Mediju monitoringa nodaļa ir izstrādājusi speciālus  publicitātes indeksus, kas veidoti, balstoties uz jaunākajām mediju analīzes metodēm. Indeksi sniedz daudz precīzāku un dziļāku priekšstatu par publicitātes kvalitāti, rakstu/sižetu izvietojumu, to ietekmi,  kā arī sasniegtās auditorijas lielumu.  Publicitātes efektivitātes analīzē tiek izmantoti trīs radītāji: publicitātes efektivitātes indekss – PEI, kas norāda, cik liela  ir varbūtība, ka lasītājs pamanīs un atcerēsies izlasīto informāciju, komunikācijas efektivitātes indekss – KEI raksturo, cik liels cilvēku skaits potenciāli var atcerēties izlasīto, redzēto vai dzirdēto informāciju, sasniegtās auditorijas rādītājs – SAR atspoguļo kopējo auditoriju, ko teorētiski varēja sasniegt medijos sniegtā informācija.Izmantojot piedāvātos indeksus, iespējams ātri un operatīvi novērtēt PR un mārketinga kampaņu efektivitāti un laicīgi  veikt iedarbīgas aktivitātes produktu un pakalpojumu publicitātes un atpazīstamības uzlabošanai.

Jauna adrese –  http://iepirkumi.nozare.lvIepirkumu datu bāzei izveidota atsevišķa adrese –  http://.iepirkumi.nozare.lv un jauna sākumlapa, kurā  tiek publicēta aktuālo iepirkumu statistika, apskatāma pakalpojuma demo versija un prezentācija video formātā.  Ar laiku plānots ieviest arī automātisku pakalpojuma abonēšanas un elektronisko norēķinu sistēmu.

Iepirkumi tavā e-pastā Iepirkumu datu bāzes abonentiem tiek piedāvāts jauns pakalpojums – Iepirkumu aģents, kas pēc individuāli izvēlētiem atslēgvārdiem vai frāzēm atlasa jaunāko informāciju par aktuālajiem valsts un pašvaldības iestāžu izsludinātajiem iepirkumiem un nosūta ziņojumu uz  izvēlēto e­pasta adresi. Tādējādi šīs datu bāzes lietotājiem katras darbdienas beigās iespējams saņemt operatīvu pārskatu e­pastā par sev interesējošo produktu vai pakalpojumu iepirkumiem,  ietaupot laiku, ko prasītu datu bāzes pārlūkošana.

vēstis 2008/2 �

Nozare.lv blogotājiem pievienojas pieci jauni eksperti

Jaunumi >

Jauna bezmaksas sadaļa – IeguldījumiLETA biznesa informācijas portāls Nozare.lv izveidojis jaunu bezmaksas sadaļu – Ieguldījumi, kurā apkopota jaunākā informācija par finanšu tirgus aktualitātēm, publicēti komercbanku tirgus apskati, nozares ekspertu viedokļi un komentāri, kā arī dažādi  ar ieguldījumiem saistīti statistikas dati. Sadarbībā ar NASDAQ OMX Baltijas biržām, sadaļā pieejami arī Baltijas biržu tirdzniecības dati un Baltijas biržas sarakstos kotēto uzņēmumu ziņas. Publicēti arī pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu rezultāti un to procentuālo ienesīguma radītāju salīdzinājums.  Ikviens sadaļas Ieguldījumi apmeklētājs var iesaistīties diskusijās  par dažādiem ieguldījumu un investīciju veidiem, valūtas tirgiem,  kā arī uzdot jautājumus ieguldījumu ekspertam un sadaļas redaktoram Mārtiņam Apinim. 

“Šī diena vēsturē”LETA izveidojusi jaunu ziņu sadaļu “Šī diena vēsturē”, kurā hronoloģiski sistematizēta informācija par Latvijas un pasaules nozīmīgākajiem notikumiem un jubilāriem. Agrāk šāda informācija ik dienu tika apkopota vienā ziņā un publicēta LETA ziņu lentē. Tagad tā pieejama vienuviet un pēc lietotāja izvēlētiem meklēšanas kritērijiem to iespējams aplūkot dienas, mēneša vai gada ietvaros, kā arī meklēt ar kādu personu vai procesu saistītus notikumus visa gada griezumā. “Šī diena vēsturē” pastāvīgi tiek papildināta ar jaunu saturu.Jubilāru sadaļā atrodami dati par populāriem cilvēkiem un slavenībām, tostarp par izklaides industrijas zvaigznēm gan Latvijā, gan pasaulē. 

Biznesa informācijas portāla Nozare.lv blogotājiem pievienojušies:Ņina Kiprijanova ir finanšu menedžmenta eksperte un kompānijas “Balt Risk” vadītāja. Nozare.lv eksperte izveidojusi jaunu blogu sadaļu “Parādu profilakse un piedziņa”;Alekss Rubins no 1997. gada darbojas kā konsultants uzņēmumu pārdošanas stratēģiju izstrādes un atbalsta jautājumos, un par šo tematu arī blogo Nozare.lv;Rīgas pašvaldības aģentūras “Mežaparks” direktors Gundars Vītols Nozare.lv blogosfērā dalās pieredzē par aktīvās atpūtas iespējām sadaļā “Vide un aktīvā atpūta”;

Savukārt finanšu tirgu eksperts un Igaunijas investīciju bankas “Lõhmus, Haavel & Viisemann” pārstāvniecības vadītājs Latvijā Māris Rambaks izveidojis blogu sadaļu “Finanšu tirgi un investīcijas”;AS “Dominante Loģistikas Sistēma” attīstības daļas vadītājs Sergejs Krivošejevs turpina sava kolēģa Johana Kleina iesāktās diskusijas sadaļā “Loģistika”.Nozare.lv ekspertu blogi tiek publicēti kopš 2007. gada janvāra, un aktīvi iesaistīties to veidošanā var ikviens interesents, rakstot komentārus un izsakot savu viedokli.

Pieņemot parādi par godu Oktobra sociālistiskās revolūcijas 68. gadadienai,  pie Mauzoleja Maskavā, 1985. gada 7. novembrī. No kreisās: Mihails Gorbačovs, PSRS KP ģenerālsekretārs, Andrejs Gromiko, PSRS Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs, un Nikolajs Rižkovs, PSRS valdības vadītājs. 

Mārgareta Tečere, Lielbritānijas premjerministre, 1979. gada 1. janvārī oficiālās vizītes laikā Parīzē, Francijā.

Zviedru popgrupa ABBA 1974. gada 9. februārī, Eirovīzijas Dziesmu festivāla laikā. No kreisās Bjorns Ulveus, Agneta Feltskūga,  Annifrīda Lingstāde un Bennijs Andersons.

ASV prezidents Džons Kenedijs (pirmais no labās) ar kundzi Žaklīnu (otrā no kreisās) Vašingtonā,  1962. gada maijā. 

Video filmēšanas  pakalpojumiŅemot vērā klientu interesi dokumentēt savu organizāciju pasākumus, kā arī atainot notikumus pieprasītajā video ziņu formā, LETA Video piedāvā klientiem individuālus video pakalpojumus – organizāciju korporatīvo pasākumu, prezentāciju, svētku, preses konferenču u.c. filmēšanu,  kā arī profesionālu uzfilmētā materiāla montāžu un apstrādi. Video ziņu un notikumu sižeti un uzfilmētais materiāls ir viegli izmantojams gan prezentācijās, gan padarot atraktīvāku interneta portālu vai savu mājaslapu saturu, izmantojot multimediju priekšrocības.LETA Video jau trīs gadus producē ziņas kanālā TV24,  kā arī gatavo ziņu sižetus mediju vajadzībām. 

vēstis 2008/2�

< Jaunumi

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101Biznesa žurnāls “Kapitāls” sadarbībā ar investīciju baņķieru sabiedrību “IBS Prudentia” un Rīgas Fondu biržu turpina tradīciju novembrī paziņot Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101. Uzņēmumu atlase un biznesa vērtības noteikšana tiek veikta pēc “IBS Prudentia” īpaši izstrādātas formulas, kurā izmantotas starptautiski  atzītas kompāniju novērtēšanas metodes un 2007. gada uzņēmumu pārskatu dati. Tops līdz ar nozares ekspertu viedokļiem tiek publiskots žurnāla “Kapitāls”  novembra numurā.

Informācija par uzņēmuma vietu TOP 101 tiek iekļauta  arī LETA datu bāzēs un organizāciju profilos. 

2007. gads. Telekompānijas TV3 Baltija direktors Kaspars Ozoliņš  (no kreisās), Baltkom valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre, AS Kolonna valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude un biznesa žurnāla Kapitāls galvenais redaktors Olafs Zvejnieks diskusijā “No kā atkarīga uzņēmuma vērtība” pirms pasākuma, kurā nosauks vērtīgākos Latvijas uzņēmumus.  

Mīlētāko zīmolu topsBiznesa žurnāla Kapitāls 2008. gada oktobra numurā publicēts Latvijā Mīlētāko zīmolu tops un plašs rezultātu izklāsts ar ekspertu komentāriem, kuru vidū ir arī LETA speciālisti un Nozare.lv redaktori. 

Latvijas 50 mīlētākie zīmoli, izmantojot starptautiskā pētījuma DDB Brand Capital rezultātus, šogad tika noteikti jau ceturto reizi. 

Atzītākais 2008. gada zīmols Latvijā ir mobilais telefons Nokia, otrajā vietā ierindojusies šokolāde Laima, trešajā ­ Hansabanka (tagad ­ Swedbank).

Pētījums tika veikts pēc starptautiski radītas un jau 30 valstīs izmantotas zīmolu izpētes metodoloģijas. Aptauju pēc komunikāciju aģentūras DDB Latvija pasūtījuma veica tirgus un sabiedriskās domas izpētes centrs SKDS.

2008. gada 30. septembris. DDB Latvija izpilddirektors Andris Rubīns (no kreisās) pasniedz Latvijas atzītākā zīmola balvu Nokia pārstāvim Aivaram Krauklim nominācijā 2008. gada vadošākais zīmols Latvijā.

Nozaru aktualitātes pasaulē Papildus nozarēs apkopotajai informācijai par Latvijas tirgus jaunumiem – LETA ziņām, iesūtītajām preses relīzēm, publikācijām medijos, statistikai u.c., Nozare.lv saviem klientiem izveidojusi atsevišķu rubriku “Nozare pasaulē”. Tajā tiek piedāvātas aktuālākās ziņas no vairāk nekā 120 informācijas avotiem, kurus ikdienā izmanto  un augsti novērtē atzīti eksperti un speciālisti. To vidū  arī tādi pasaulē zināmi informācijas resursi kā CNNMoney, Fox Business, BBC, Eurostat un Platts. 

Katras nozares sadaļā “Nozare pasaulē” ir ērti pārskatāmi aktuālākie ziņu virsraksti. Savukārt ziņas pilnais teksts lasāms norādītā avota mājaslapā. Publicētā informācija ir pieejama angļu, krievu vai latviešu valodā.

Publicitātes reitingiLETA izveidojusi jaunu sadaļu – “Publicitātes reitingi”, kurā vizuāli pārskatāmā formā aplūkojami dati no LETA Mediju monitoringa nodaļas ikmēneša pētījuma par politiķu publicitātes rādītājiem. Pētījumā ir iekļauti kopumā vairāk nekā 170 politiķi.

Politiķu publicitātes pētījuma gaitā ik mēnesi tiek analizēti 17 nacionālie preses izdevumi, 39 reģionālie laikraksti un 32 žurnāli, uzskaitot, cik bieži katrs no politiķiem tajos pieminēts. 

Ikvienam sadaļas apmeklētājam tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar publicitātes reitinga TOP 30 jeb preses izdevumos visbiežāk minēto politiķu sarakstu. Savukārt aģentūras LETA sociālpolitikas un biznesa ziņu abonentiem piedāvājam pilnu pētījuma rezultātu apkopojumu, kurā dati apskatāmi dažādos griezumos un par katru politiķi atsevišķi.

vēstis 2008/2 �

– Kāds ir jūsu pamatdarbības motīvs?– Pārfrāzējot LETA saukli – pirmie par svarīgāko,  es teiktu – klientiem pirmajiem par svarīgāko! Mūsu uzdevums ir sniegt klientam vajadzīgo informāciju visātrāk, vislabākajā kvalitātē un visērtākajā veidā.

– Ar ko nodarbojas LETA mārketings? – LETA Mārketinga nodaļas galvenie pamatuzdevumi  ir LETA produktu pārdošana un klientu serviss, produktu pašreklāma un citas mārketinga aktivitātes. Jebkuru klientu vispirms uzklausīs Mārketinga nodaļā, jo tieši tajā strādā klientu menedžeri – cilvēki, kas pārstāv 

Pirmajiem par svarīgāko!LETA klienti visātrāk uzzina jaunāko informāciju

Ar LETA Mārketinga daļu saskarē nonāk ikviens, kas vēlas izmantot Nacionālās ziņu aģentūras LETA informācijas produktus vai pakalpojumus. Aizmirsta ieejas parole ziņu sadaļā, tehniskas palīdzības vai fotogrāfiju lejupielādes nepieciešamība, Iepirkumu datu bāzes abonēšana – it visur priekšā būs norāde – sazinieties, rakstot uz e pastu: marketing@leta.lv. Inese Sala, LETA Mārketinga daļas vadītāja (attēlā 1. rindā 2. no kreisās), detalizētāk stāsta par saviem un kolēģu darba mērķiem un uzdevumiem, sadarbību ar klientiem un to, ka vajadzība pēc kvalitatīvas informācijas pastāvēs vienmēr.

aģentūru attiecībās ar klientiem. Viņi vislabāk izprot klientu vēlmes un vajadzības, spēj atbildēt uz jautājumiem. 

– Cik darbinieku nodrošina LETA klientu servisu?– Mārketinga nodaļā šobrīd strādā 14 cilvēki, 9 no tiem  ir klientu menedžeri. Citi kolēģi ir atbildīgi par pakalpojumu pašreklāmu, klientu apkalpošanu un nodaļas administratīvajām lietām. Vienlīdz svarīgi  ir gan popularizēt LETA zīmolu un informēt par pakalpojumiem, gan tos pārdot un apkalpot klientus.Darbinieki Mārketinga nodaļā mainās reti, un tas, manuprāt, uzskatāms par kvalitātes rādītāju. Lielākā 

Nacionālās ziņu aģentūras LETA Mārketinga nodaļa. Pirmajā rindā no kreisās Ērika Jonīte, Inese Sala, Airisa Millere, Kate Mažāne.  Otrajā rindā no kreisās: Dace Drava, Aleksandra Ozarnova, Līga Jakovļeva, Gunta Dikelsone, Gunta Tuča, Rasma Tirša, Elneta Arnicāne,  Aija Jozefa, Eva Ķieģele.  

vēstis 2008/2�

daļa, arī es, LETA strādā gandrīz kopš Mārketinga nodaļas izveides pirms deviņiem gadiem. 

– Cik liels ir LETA klientu skaits?– Kopējais pastāvīgo LETA pakalpojumu abonentu skaits ir pie 1000, katrs pārdošanas menedžeris ikdienā strādā ar vairāk nekā 100 klientiem. Mūsuprāt, ikviens LETA klients ir VIP klients, un cenšamies apčubināt visus.

– Šķiet, LETA veido prasmīgas ilgtermiņa attiecības ar saviem klientiem. Kā izjūtat konkurenci? – Ir aplami domāt, ka mums nav konkurences, jo LETA šobrīd ir plaša spektra informācijas pakalpojumu sniedzējs, nevis vairs tikai ziņu aģentūra tās vēsturiskajā izpratnē. Mēs piedāvājam arī analītisko, foto un video,  kā arī arhīvu informāciju. Servisa jomās darbojas arī citi atsevišķu pakalpojumu sniedzēji. Mums gribas domāt, ka esam labākie un lielākie. LETA patiesi vienīgā Latvijā nodrošina tik apjomīgu un daudzveidīgu informācijas produktu un pakalpojumu kompleksu.Konkurence ir laba lieta, jo liek kustēties. Regulāri sekojam līdzi labākajai pasaules pieredzei, mācāmies  no mūsu partneriem. Ja esam izvēlējušies attīstīt kādu jaunu pakalpojumu, mēs strādāsim, līdz panāksim,  lai mūsu pakalpojums būtu vislabākais. Tieši šī augstā kvalitātes latiņa ļauj veidot ilgtermiņa attiecības ar  mūsu klientiem.

– Kāds ir LETA klientu portrets šķērsgriezumā?– Tie galvenokārt ir informācijas patērētāji ar ļoti augstām prasībām. Tālab mēs nedrīkstam atļauties haltūras, katra kļūda mums ir ļoti sāpīga, jo mūsu klienti nosaka dienaskārtību valstī. Ja, pieņemot lēmumus, būs izrādījies, ka viņi balstījušies uz kļūdainu informāciju, tas atsauksies uz viņu darbu. Mēs nodrošinām informāciju profesionāļiem režīmā, kāds tiem nepieciešams, – ātri, operatīvi, tagad un tūlīt. Un mums jāspēj to izdarīt. Turklāt tā, lai klients nemeklētu citas alternatīvas.

– Latvijas ekonomikai grūti laiki. Vai to izjūtat klientu atbirumā?– Protams, ir jūtams, ka daļai mūsu klientu klājas sarežģītāk. Taču arī grūtos laikos vajadzīga informācija, varbūt vēl lielākā mērā nekā agrāk. Iespējams, kāds vēlas pārorientēt biznesu, jo, ja “neiet” viens bizness, jāpēta citas iespējas. Klienti šobrīd daudz rūpīgāk izvērtē vajadzības un iespējas. 

Informācija ir mūsu klientu nepieciešamība. Mēs esam pakalpojumu sniedzējs, kas paveic vienu vai otru darbu, tādējādi ļaujot klientam vēl ieekonomēt. Piemēram, mediju monitorēšana. Vai ir izdevīgāk, ja tam tiek algots speciāls cilvēks uzņēmuma informācijas daļā, kam jāmaksā aizvien lielāka alga? Turklāt vēl jāabonē ievērojams skaits preses izdevumu, jāmaksā par to piegādi, kas ik gadu sadārdzinās, izmaksas ir arī katrai darbavietai – telpu īre, apkure, telekomunikācijas utt. Šādos apstākļos jāskatās, kas ir racionālāk. 

– Vai Mārketinga nodaļa ir pirmā, kas uzklausa klientu viedokļus – pretenzijas, ierosinājumus, vajadzības, vislabāk jūt, kas ir gaisā?– Precīzi, jo tiešās pārdošanas process klientu menedžerus saista ciešā kontaktā ar klientiem,  un atgriezeniskā saite tiek nodrošināta nepārtraukti. Mēs turklāt spējam nodrošināt ļoti operatīvu iekšējās informācijas apriti LETA nodaļu ietvaros. Klientu menedžeri spēj no A līdz Z atbildēt uz visiem jautājumiem gan par LETA produktiem, gan par saturu, gan operatīvi noskaidrot un koordinēt tehnisko problēmu risināšanu. Un sniegt palīdzību.Ja runājam par produktu un pakalpojumu attīstību un pilnveidi, tad Mārketinga nodaļai ir liela loma, visi jaunie LETA projekti top ar mūsu līdzdalību. Te mums ļoti noder ciešā saikne ar klientiem.

– LETA zelta atslēdziņa – pieejamība informācijai, produktiem un pakalpojumiem – ir LETA parole. Vai kontrolējat klientu godprātību LETA izmantošanā?– Tas ir uzticēšanās jautājums, jo nevienam blakus neizstāvēsi. Protams, mūsu rīcībā ir kontroles mehānismi. Tomēr, manuprāt, nav vērts investēt sarežģītās tehnoloģijās, lai starp simtiem ķertu vienu negodīgo. Visticamāk, šis cilvēks tāpat nav potenciāls klients, jo ilgtermiņa attiecības ir godīgas, balstās  uz savstarpēju uzticību. Savus klientus uzlūkojam  kā nopietnus sadarbības partnerus. 

– Cik lielu nozīmi Latvijas uzņēmumi un organizācijas piešķir ziņu aģentūras informācijai? – Lai arī mediju zinātnieki pasaulē daudz runā par to,  ka saturu medijos veido paši lasītāji, profesionāliem informācijas patērētājiem, lēmumu pieņēmējiem ir nepieciešama uzticama un pārbaudīta informācija. Noskaidrot, zondēt sabiedrisko domu – tam labi noder plaša profila sabiedriski pienesumi, bet nekas vismaz pagaidām nespēj aizstāt profesionālu ziņu informāciju. Interneta mediji “neapēdīs” ziņu aģentūras. Tas ir arī servisa un kvalitātes jautājums. 

– Kāda ir LETA informatīvā atbalsta stratēģija? – Uzņēmuma peļņu mēs pārsvarā investējam attīstībā, lai nodrošinātu kvalitāti ilgtermiņā. Taču, protams, mēs arī cenšamies atbalstīt izglītojošus un ar kultūru saistītus projektus. Mūsu interesēs ir, lai Latvijas sabiedrība iegūtu vairāk informācijas, apgūtu jaunas zināšanas. Tāpēc dažādas konferences un semināri saņem mūsu atbalstu, lieliska sadarbība izveidojusies ar Hansa konferences. Sadarbojamies ar augstskolām, dodot savu artavu studentiem informācijas pieejamībā. Kultūras jomā mums ir ilggadēji sadarbības partneri – Latvijas teātri, Saulkrastu džeza festivāls, Hermaņa Brauna fonds, atsevišķi Nacionālā simfoniskā orķestra projekti.

– Vai jūsu darbā palīdz LETA vārds – zīmols, kam tūlīt apritēs 90 gadi?– Neapšaubāmi, LETA zīmols ir atpazīstams un aģentūras reputācija ir augsta. Tas arī palīdz veidot jaunus produktus un virzīt jaunus projektus, piemēram, LETA video, kas ir pirmā videoziņu aģentūra Latvijā. Taču viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir mūsu klientu lojalitāte, ko mēs ļoti augstu novērtējam.  

Ja esam izvēlējušies attīstīt kādu jaunu pakalpojumu, mēs strādāsim,

līdz panāksim, lai mūsu pakalpojums būtu vislabākais.

vēstis 2008/2 �

< Mārketings

Mediji pašlaik strauji pārtop par ziņu un informācijas krāšanas un apmaiņas platformām. Angļu valodā dzelzceļa peronu dažkārt sauc par platform, un uz tā patiesi notiek visvisādas darbības – vilcieni atbrauc, piestāj pie tās un aizbrauc, no perona vilcienos iekāpj pasažieri, uz tiem izkrauj un iekrauj bagāžu, daži pasažieri pārsēžas vilcienā uz blakus sliedēm, u. tml.

Platforma ir vieta, kur notiek visas iepriekš minētās darbības. 

Tā arī moderni ziņu mediji ir pārvērtušies par platformām – par vietām, kur ziņas gan atved pa ierastu ceļu, gan no ielas, gan tikai pārkrauj. Ārvalstu medijos  šīs pārmaiņas ir pašsaprotamas, tomēr vietām joprojām neierastas. Piemēram, slavenās New York Times rakstošais reportieris videosižetā avīzes mājaslapā fonā stāsta par notikumiem Gruzijā, ko pats pieredzējis.  No balss var just, ka diktora loma tam nav ierasta, taču jārēķinās, ka tajā būs jāiedzīvojas ne vienam vien līdz šim tikai rakstošam avīžu žurnālistam.

Rakstošie taisa TV ziņasSavukārt lielās Zviedrijas dienas avīzes Dagens Nyheter žurnālisti kādu laiku ik pēcpusdienu sēdās pie mikrofona videokameras priekšā un, tāpat kā televīzijas vakara ziņu raidījumā, lasīja dienas ziņas, arī rādot sižetus. Pašlaik šādas ziņu pārraides (kuras katrs var noskatīties pēc savas izvēles) ir pārtrauktas un to vietā nācis plašs videosižetu klāsts, no kuriem daļu ir gatavojusi Zviedrijas Nacionālā ziņu aģentūra TT. Šie ražojumi būtiski neatšķiras no vakara televīzijas ziņu sižetiem.

Ziņu aģentūra LETA, kā lietotāji jau pamanījuši, ar saistīto LETA Video, kas veido un izplata video ziņas  un fīčerus jeb teleaprakstus (ar aktuāliem notikumiem mazāk saistītus sižetus), ir kļuvusi par pirmo videoziņu aģentūru Baltijā. Tādējādi LETA neatšķiras no zviedru kaimiņiem un globālajām aģentūrām Reuters un Associated Press. Arī Latvijas mediju interneta portālos līdzās ziņu tekstiem arvien biežāk parādās video – gan lietotāju video krājumi, gan portāla žurnālistu darbi,  gan arī LETA Video sižeti. 

Mediju nākotne ir platformās Ziņu aģentūras būs pirmās ar pārbaudītu informācijuJuris Kaža, Nozare.lv

vēstis 2008/2�

Nākotnes žurnālists – tu vai kaimiņšJa agrāk LETA un ārzemju aģentūru ziņu tekstus avīzes rediģēja un pārrakstīja, tad ar video to grūtāk izdarīt, un portālos profesionāļu piedāvājums mijas ar “neprofesio­nāļu” (t.s. pilsoņu­žurnālistu/citizen journalist) darbiem.

Pateicoties tam, ka mobilajos telefonos ir kamera (arī ar video režīmu), teju katram ekonomiski aktīvam cilvēkam Latvijā ir nepieciešamais pilsoniskās žurnālistikas aprīkojums. Ja dzīvojamās ēkas durvju priekšā uz ielas apgāžas baļķu vedējs, kāds nama iedzīvotājs to varēs nofilmēt un nofotografēt ātrāk nekā ziņu aģentūras vai televīzijas filmēšanas grupa. Tā var arī tikt nokavēta šī stāsta sāls (šoferis iestūrēja kokā tāpēc, lai nesabrauktu pēkšņi uz ielas izskrējušu bērnu – redzams mazulis  un satrauktais bērna tēvs).

Arī rakstošajā žurnālistikā arvien vairāk sāk ielauzties neprofesionāļi. Atceros, pirms dažiem gadiem, kad  vēl nestrādāju LETA, notika īss, gandrīz nemanāms elektrības padeves pārrāvums. LETA (kuru laikam lasīju portālā Delfi) atsaucās uz Latvenergo paziņojumu presei, ka kādas augstsprieguma līnijas pārslēgšana esot bijusi manāma tikai Rīgā un Rīgas rajonā. Man, zinot, cik jūtīgas pret elektropadeves raustīšanos ir datu iekārtas un tīkli, likās, ka incidenta sekas varētu būt daudz smagākas un plašākas. Un tas apstiprinājās, palasot kādu blogu, kurā pulcējās IT sistēmu administratori. No dažādām Latvijas malām parādījās komentāri, ka pāris sekunžu strāvas pārrāvums radījis lielas nepatikšanas – jāpārstartē gan serveri, gan tīklu maršrutētāji. Ar vārdu sakot, darba pilns vakars un izdevumi maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas rēķināmi tūkstošos.

Ziņu aģentūrām arī neizbēgami jāizmanto šie pilsoņi­žurnālisti un pat nejauši aculiecinieki, notikumu dalībnieki. Savā ziņā tā jau bijis līdz šim. Padzirdot, ka Sūnuciemā deg pagastmāja, aģentūras un avīzes, kurām tur nav savu reportieru, parasti zvana kādai redakcijai zināmai personai, kas atrodas uz vietas (piemēram, kursabiedram, kam pieder Sūnuciema veikals). Stāsts par notikumu tiks balstīts uz šī neprofesionāļa novērojumiem.

Abas lielās pasaules aģentūras Associated Press (AP)  un Reuters ir sapratušas, ka bez pilsoņiem­žurnālistiem neiztikt. AP, piemēram, sācis sadarbību ar blogeru, pilsoņu­žurnālistu tīklu www.nowpublic.com, visticamāk, iezīmējot ceļu, kurš būs jāiet visām ziņu aģentūrām. “Pasaulē, kur (parastu iedzīvotāju) rīcībā ir rīki, ar kuriem veikt regulāru pienesumu (ziņu plūsmai), būtu muļķīgi tos neizmantot... vienmēr būs kāds, kas atrodas notikuma vietā, un ziņu aģentūra šo resursu var izmantot,” jau pirms gada izteicās AP viceprezidents un stratēģiskās plānošanas vadītājs Džons Kenedijs.

Arī LETA un citi Latvijas mediji neiztiks bez pilsoņu­žurnālistu piesaistes, kaut vai tādēļ, ka konkurencē par 

pirmo vai izsmeļošāko informāciju uzvarēs tas, kam bijuši visplašākie resursi notikuma vietā. Internetā būs jārada piekļuve vietai, kur iedzīvotāji var piedāvāt savu pienesumu kāda notikuma aprakstam (tekstu, balss stāstījumu, foto vai video), kā arī jārada kompensācijas mehānismi un standarti šādiem pienesumiem. Īsziņai – “prezidents negaidīti iebraucis NN ciemā” ir sava vērtība, tomēr mazāka par video, kurā prezidents NN ciema iedzīvotājam izsakās par to, kā domā rīkoties  ar apstrīdētu, svarīgu likumprojektu. 

Ticamība un kvalitāteTomēr rakstošajā žurnālistikā ir nepieciešams arī redaktora darbs, sevišķi ar pilsoņu­žurnālistu iesūtītiem tekstiem. Labākajā gadījumā var rasties savstarpējas uzticības attiecības. Piemēram, nav iemesla apšaubīt kādas Līgatnes bibliotekāres blogu par jaunākajām grāmatām un vietējiem kultūras notikumiem. Savukārt viena otra delfu komentētāja apgalvojumi, ka vietējā ezerā mitinās citplanētieši, var palikt arī bez sevišķas ievērības (ja nu vienīgi krājot pierādījumus par vieglo narkotiku postu). Medijiem pārvēršoties par visāda veida (rakstu, video, foto un audio) informācijas platformām, saprātīgas atlases, faktu pārbaudes un nepilnību novēršanas funkcija nemazināsies, bet kļūs arvien svarīgāka jebkuras platformas ticamības celšanai,  un tas savukārt ir redaktora darbs. 

Zināms izņēmums var izrādīties žurnālistu vai citu uzticību ieguvušu autoru blogi, kas dažās nozares  un interešu lokos pat var izkonkurēt parastos medijus. Žurnālists un komentētājs Kārlis Streips vasarā pameta Dienas blogotāju rindas un sāka savu neatkarīgu blogu, un jādomā, ka viņam sekoja arī ieinteresēta auditorija. Zinot, ka Streipam ir auditorija, viņa blogu ātri vien pārņēma portāls Politika.lv. 

Tādējādi atkal un atkal pierādās mūsdienu mediju attīstības esence, proti, ka šodien ikviens indivīds pats var būt medijs. Tas vērojams arī biznesa informācijas portālā Nozare.lv, kur blogu un komentāru formātu vairāk vai mazāk aktīvi izmanto daļa Latvijas sociāli un politiski aktīvās biznesa auditorijas. Ienākšanas cena vairs nav reportieru pulks, redakcijas nams, tipogrāfija un liels kapitāls, tam pietiek ar datoru, interneta pieslēgumu, kameru un darbību, kas rada auditoriju, attiecīgu ticamību un uzticēšanos.

Ar vārdu sakot, mediji tuvākajā nākotnē vēl vairāk pārtaps platformās, kurās atradīsies viss, – un mēs, lietotāji, jau tagad šo saturu varam paņemt lasīšanai  un skatīšanai, kad vien mums iepatīkas. 

Mediju pētnieki atzīst, ka mediju attīstība līdz šim neko nav iznīcinājusi, vien mainījusi. Ziņu aģentūras, tostarp LETA, tāpat kā iepriekš, centīsies arī mediju platformu laikmetā būt pirmās ar pareiziem un ticamiem  faktiem.  

vienmēr būs kāds, kas atrodas notikuma vietā, un ziņu aģentūra

šo resursu var izmantot

saprātīgas atlases, faktu pārbaudes un nepilnību novēršanas funkcija

nemazināsies, bet kļūs arvien svarīgāka

vēstis 2008/2 9

< Mediji

– Pirms gada jau stāstījāt par mediju monitoringa pakalpojumu un produktu pilnveides procesiem. Kāpēc tik īsā laikā bija vajadzīgs radīt atkal ko jaunu?– Tad runa bija par uzlabojumiem ražošanas procesā, kas ļāvuši būtiski uzlabot pakalpojuma kvalitāti un palielināt ražošanas jaudu. Šoreiz jaunumi attiecas uz to, ko redz mūsu klienti, – uz pašu medija monitoringa lapu. 

Interneta tehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji – lapas, kas vēl vakar tika uzskatītas par modernām un inovatīvām, šodien jau šķiet neglābjami novecojušas. Vidēji interneta lapas dzīves ilgums ir 2–3 gadi. Iepriekšējā LETA mediju monitoringa lapa savu laiku bija nokalpojusi, un tai bija nepieciešama morāla atjaunotne. Protams, tas nenozīmē, ka izmaiņas tiek veiktas izmaiņu pēc vien – laika gaitā ir uzkrātas daudzas klientu atsauksmes un vēlmes, un tās lielā mērā ir kalpojušas par pārmaiņu katalizatoru.

– Lūdzu, īsi raksturojiet ieviestās izmaiņas!– Tās var raksturot divos vārdos – ērtāk un ātrāk. Galvenais mūsu mērķis bija padarīt ērtāku piekļuvi informācijai, samazināt klikšķu skaitu, kas nepieciešams, lai aplūkotu rakstu vai raidījumu. Izmantojot jaunākās interneta tehnoloģiju iespējas, mēs esam panākuši, ka anotācijas un attēlus var aplūkot jau saraksta skatījumā. Tas nozīmē, ka samazinās laiks, kas klientam nepieciešams, lai iegūtu pārskatu par jaunumiem. 

Ērtāka informācijas aplūkošana īpaši attiecas uz televīzijas un radio ierakstiem – jaunajā versijā esam ieviesuši audiovizuālās informācijas atrādīšanu Flash formātā, gluži tāpat kā visiem labi zināmajā YouTube; šajā ziņā ļoti palīdzēja darbs, kas jau bija paveikts pie LETA Video izstrādes. Savukārt rakstu attēlu atrādīšanai esam izmantojuši Javascript iespējas, kas ļauj ērtāk aplūkot rakstus pilnā lielumā. 

– Vai klientiem tiks sniegtas arī kādas jaunas iespējas darbā ar informāciju?– Jaunajā lapā klientiem būs iespēja detalizētāk filtrēt ierakstus, precīzi atlasīt, ja vajadzīgs, tikai kādu 

monitoringa ierakstu daļu vai, piemēram, kāda konkrēta medija materiālus. Līdz šim klienti varēja aplūkot tikai vienas dienas vai viena mediju tipa (prese vai radio) ierakstus; tagad būs iespējams šos filtrus kombinēt, aplūkot, kas, piemēram, pēdējās nedēļas laikā jauns parādījies radio un televīzijā. Tāda pati detalizācija ieviesta arī meklēšanā, līdz  ar to daudz vienkāršāk un ātrāk būs iespējams atrast, piemēram, kādu rakstu noteiktā medijā, par kuru jūs zināt, ka tas publicēts pirms trim nedēļām.Lai izvairītos no pārpratumiem, uzreiz gan jāatgādina,  ka filtrēšana un meklēšana attiecas tikai uz mūsu jau atlasītajiem materiāliem; meklēšana nenozīmē, ka būs iespējams atrast jebkuru materiālu – mediju monitorings nav gluži tas pats, kas mediju arhīvs. 

– Vai izmaiņas nozīmē, ka klientiem mediju monitoringa pakalpojumi �009. gadā izmaksās dārgāk?– Nē. Jauninājumi mums ir ļāvuši efektivizēt procesus  un resursus.

Mediju monitorings iegūst jaunu sejuĀtrāka un ērtāka piekļuve informācijai

Vēl nesenā pagātnē LETA mediju monitoringa klienti ik nedēļu pa pastu saņēma rakstu kopijas uz papīra. Kopš tā laika pakalpojums ir strauji audzis un mainījies. Pirms diviem gadiem mediju monitoringa nodaļa pārgāja uz pilnībā digitālu informācijas apstrādi; tagad raksti tiek skenēti un pārvērsti elektroniskos dokumentos. Vienlaikus klientiem tika piedāvāta arī informācijas piegāde tiešsaistes režīmā LETA mājaslapā, tādējādi nodrošinot daudz operatīvāku pakalpojuma saņemšanu. Turpinot pakalpojumu un produktu pilnveides procesu, LETA ir izstrādājusi jaunu mediju monitoringa lapas versiju, kas pakalpojumu padara vēl ērtāk izmantojamu. Ar šiem un citiem jauninājumiem iepazīstina LETA Mediju monitoringa nodaļas vadītāja Iveta Stikute.

Iveta Stikute

vēstis 2008/210

Mediju monitorings >

Avots: LETA Mediju monitorings

– Ne visi klienti gan izmanto interneta versiju, daudzi vēl joprojām saņem monitoringu papīra versijā...– Mēs ļoti ceram, ka jaunā mediju monitoringa lapa iedvesmos pāriet uz tiešsaistes pakalpojumu arī tos klientus, kuri vēl joprojām dod priekšroku drukātajai versijai. Elektroniska datu apstrāde un glabāšana sniedz daudz lielākas priekšrocības materiālu pārskatīšanai  un analīzei. Turklāt arī LETA domā par planētas nākotni, un mēs ļoti priecāsimies, ja šādā veidā varēsim padarīt monitoringa produktu “zaļāku”.

– Kas ir šīs izstrādnes autori?– Izstrādnes autori ir LETA Attīstības un IT nodaļas, taču par idejām, kā jau iepriekš minēju, lielā mērā jāpateicas arī mūsu klientiem. No tehniskā viedokļa daudz laika esam veltījuši pasaules pieredzes pētīšanai, pārņemot labākos piemērus jauno tehnoloģiju izmantošanā, kā arī kvalitatīvākās un funkcionāli augstvērtīgākās atvērtā koda komponentes.

– Kas ietekmē LETA pakalpojumu mājaslapu attīstību?– Galvenais attīstības dzinulis, bez šaubām, ir klientu vajadzības. Veidojot un pārveidojot interneta saskarnes, mums jābūt ļoti piesardzīgiem. To, vai mūsu produkti būs veiksmīgi, ļoti lielā mērā nosaka to atbilstība lietotāju vajadzībām un informācijas patērēšanas paradumiem. Nereti par ierosmi uzlabojumiem kalpo kāda konkrēta klienta vajadzība, kas vēlāk nonāk  pie visiem klientiem kā standarta iespēja. Tāpēc mēs 

uzmanīgi ieklausāmies lietotājos un ņemam vērā viņu vēlmes un iebildes.

No otras puses, mūs, protams, iedvesmo tehnoloģiju attīstība. Jaunākās interneta tehnoloģijas ļauj veidot aizraujošas mājaslapas, kas ne tikai lieliski izskatās, bet  ir arī daudz draudzīgākas lietotājiem un ļauj piedāvāt klientiem tādus pakalpojumus, kādi pirms pāris gadiem vienkārši nebija iespējami. 

– Vai tuvākajā laikā varam gaidīt vēl ko jaunu?– Jā – oktobrī debitēs tikai mediju monitoringa lapas pirmā jeb beta versija, kurā pakalpojuma pamatfunkcijas būs realizētas jaunā veidolā. Pirmo reizi LETA interneta izstrādņu vēsturē lapu veidosim pakāpeniski – vispirms nodosim vērtējumam pamata funkcijas un tad, ņemot vērā ieteikumus un atsauksmes, laidīsim klajā atjaunotu versiju. Ļoti ceram uz klientu atsaucību un prognozējam, ka lapas galīgo versiju izveidosim līdz gadu mijai. 

Plānots, ka lapā parādīsies vairākas pavisam jaunas iespējas, kas ļaus vēl brīvāk darboties ar mūsu sagatavoto informāciju, piemēram, svarīgākās informācijas saglabāšana individuālās mapēs, meklēšanas nosacījumu saglabāšana atkārtotai lietošanai, ierakstu eksportēšana ZIP, Word un PDF formātos, kā arī kopsavilkumu veidošana. 

Jāpiebilst, ka mediju monitoringa lapa, tēlaini izsakoties, ir tikai pirmā bezdelīga – nākamā gada laikā tai sekos arī citu LETA produktu lapas.  

vēstis 2008/2 11

< Mediju monitorings

Politiķu publiskās temperatūras mērījumiTOP 30 – jauns Latvijas politiķu publicitātes reitings

Gada sākumā LETA uzsāka ikmēneša pētījumus par politiķu publicitātes rādītājiem. Tas ir Latvijā līdz šim vienīgais regulārais politisko vidi visaptverošs kvantitatīvais pētījums, pēc kura datiem gan sabiedriskās domas veidošanas speciālisti un politologi, gan politiskie spēki un to līderi, gan mediji un sabiedrība var izdarīt savus secinājumus par politiķu veikumu un tā atbalsi medijos. Kopš septembra pētījuma dati tiek publicēti atsevišķā sadaļā Publicitātes reitingi LETA mājaslapā.

Pēc pētījuma datiem sagatavoto Politiķu publicitātes reitinga TOP 30, ar kuru var iepazīties ikviens apmeklētājs, veido LETA Mediju monitoringa nodaļa sadarbībā ar Ziņu nodaļu. Pirmais publicitātes pētījums tika veikts šā gada pavasarī, un pašlaik sadaļā Publicitātes reitingi ir pieejami pētījumu dati par sešiem mēnešiem. Pilns rezultātu apkopojums, kurā dati apskatāmi dažādos griezumos un par katru politiķi atsevišķi, pieejams LETA sociālpolitikas un biznesa ziņu abonentiem. 

Aizvadītā mēneša pētījuma rezultāti tiek publiskoti nākamā mēneša sākumā. Dati ir apkopoti ērti pārskatāmos grafikos, bet nepieciešamības gadījumā tos iespējams saglabāt rediģējamās “Excel” tabulās. Attiecīga saite ļauj ieklikšķināt LETA arhīva personu datu bāzē, kurā par katru politiķi lasāma arī plaša biogrāfiska rakstura informācija. Pēteris Zirnis, LETA Ziņu nodaļas galvenais redaktors, stāsta, ka viņa vadītā nodaļa atsevišķās publikācijās papildus apkopo ekspertu komentārus un vērtējumus, lai noskaidrotu, kādi darbi vai aktivitātes ļāvušas politiķim pakāpties vai zaudēt labās pozīcijas publicitātes reitingu tabulā. Pētījums būs īpaši noderīgs instruments sabiedrisko attiecību jomas darbiniekiem un, protams, arī pašiem politiķiem, piebilst  Pēteris Zirnis. 

Iveta Stikute, LETA Mediju monitoringa nodaļas vadītāja, norāda, ka šis ir pirmais tik plaša apjoma LETA patstāvīgi izstādāts mediju pētījums, kas tiek veikts, aģentūrai 

gatavojoties padziļināti atspoguļot politiskās norises pirms 2009. gadā Latvijā gaidāmajām pašvaldību un Eiropas Savienības (ES) Parlamenta vēlēšanām.  “Tas ir unikāls ar to, ka aptver visu Latvijas politisko spēku spektru. Līdz šim mēs pēc klientu pasūtījuma esam monitorējuši un analizējuši tās vai citas partijas publicitāti, attiecīgās partijas tuvāko konkurentu publicitāti, bet, izmantojot šā monitoringa datus, politiķis grafiskajos attēlos uzreiz var sevi salīdzināt  ar kolēģiem un konkurentiem.” 

Politologiem un politiskās dzīves vērotājiem šis materiāls var palīdzēt izdarīt secinājumus, kāpēc tas vai cits politiķis tieši šajā mēnesī ir tik strauji kāpis reitinga tabulā, vai ilgtermiņā uzrādīt dažādas cita rakstura tendences. Pēteris Zirnis stāsta, ka pētījums ataino arī to, par ko sabiedrība interesējas, – TOP 30 pirmo vietu ieņēmēji nemainīgi ir Valsts prezidents Valdis Zatlers  un premjerministrs Ivars Godmanis, kuri medijos izsakās par ļoti plašu sociālpolitisko jautājumu loku. “Var nolasīt, piemēram, ka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze lielu devu savas publicitātes gūst tieši reģionālajos medijos. Arī Rīgas mēram Jānim Birkam, lai cik dīvaini nebūtu, reģionālajā presē ir pamatīga publicitāte. Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs ir pilnīgs līderis nacionālajā, nevis reģionālajā presē, kā tam pienāktos pēc amata statusa. Kad bijušās e­lietu ministres Inas Gudeles vārds tika saistīts ar zemeņu kūkas ēšanu,  viņa reitingā ieņēma trešo ceturto vietu, līdz nonāca pašās beigās.” 

Šis monitorings dod iespēju politiķu publicitāti salīdzināt arī citā griezumā – latviešu un krievu presē.  Tā skaidrāk top redzami politiķi, kurus interesē abas kopienas, un tie, kuriem par otru vēlētāju grupu nekādas intereses nav. Spilgts piemērs ir komponists un Saeimas deputāts Raimonds Pauls, kurš ir pievilcīgs gan latviešu, 

Pētījumā iekļauti kopumā vairāk nekā 170 politiķi:• visi Saeimas un ES Parlamenta deputāti, • Ministru kabineta locekļi,• Valsts prezidents un bijušie

prezidenti, • lielāko pašvaldību vadītāji, Rīgas domes

politiskās amatpersonas, • vairāku partiju līderi, kas patlaban

neieņem vēlētus amatus.

Pētījuma gaitā tiek monitorēti 17 nacionālie preses izdevumi,

39 reģionālie laikraksti un 32 žurnāli, uzskaitot, cik bieži katrs

no politiķiem tajos pieminēts.

vēstis 2008/21�

Publicitātes reitingi >

Dati: LETA Mediju monitorings

gan krievu medijiem un kurš ilglaicīgajā (sešu mēnešu) reitingā tūlīt pēc Valsts prezidenta un premjera pārliecinoši ieņem trešo vietu. Pēteris Zirnis norāda,  ka te lielāka nozīme varētu būt Paula radošajai, ne politiskajai darbībai. “Turpmāk esam iecerējuši paplašināt gan pētāmo personu loku, gan pētījumā 

apskatāmo plašsaziņas līdzekļu skaitu, piemēram,  jau septembrī sākām monitorēt arī žurnālus.”   Domājams, politiķu publicitātes pētījumi ir interesanti arī tiem LETA klientiem, kuru profesionālais ikdienas darbs nav saistīts ar mediju analīzi – jo ikvienam ļauj labāk izprast un analizēt politisko dzīvi Latvijā.    

Dati tiek analizēti arī

pa atsevišķām kategorijām –

pēc publicitātes

apjoma reģionālajā

vai nacionālajā

presē, arī pēc

publikāciju valodas.

Valdis Zatlers

Viktors Ščerbatihs

Vaira Vīķe­Freiberga

Sandra KalnieteRaimonds Pauls

Māris Riekstiņš

Jānis Birks

Mareks Segliņš

Ivars Godmanis

Gundars Daudze Ainārs Šlesers

Aivars Lembergs

vēstis 2008/2 1�

< Publicitātes reitingi

Arnis Kaktiņš,  tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra  SKDS direktors

– Nav noslēpums, ka masu medijiem ir ļoti liela ietekme uz sabiedriskās domas veidošanu. Statistiski vidējam Latvijas iedzīvotājam nav iespēju pašam nepastarpināti būt klāt tajās vietās, kur tiek veidota Latvijas politika, – Saeimā, Ministru kabinetā, partiju birojos, taču par politikā notiekošo daudzi ir lietas kursā, un daudziem ir viedokļi par vienu vai otru procesu vai parādību. Tas ir iespējams tāpēc, ka par notiekošo ziņojuši mediji. Politiķu publicitātes reitings šajā kontekstā parāda,  kuri ir tie politiķi, kuriem kādā konkrētā laika brīdī ir pievērsta vislielākā masu mediju un līdz ar to sabiedrības uzmanība. Kuri ir tie, kam ir vislielākais iespaids uz sabiedriskās domas veidošanu.

Ivars Ījabs,  politologs

– Politiķu publicitātes reitings ir mūsdienu mediju pētniecības instruments,  kurš var būt noderīgs gan politiķiem, gan politikas analītiķiem, gan politikas  un komunikāciju zinātniekiem. Šie reitingi neietver nedz attiecīgā politiķa novērtējumu, nedz arī publikācijas profilu, bet tikai pieminējumu skaitu.  Tāpēc runāt par šā reitinga tiešu saikni ar vēlētāju gribu nevar. Tomēr tas lieliski spēj parādīt mediju dienaskārtības attiecības ar politisko dienaskārtību. Piemēram, ja politiķi, kurš attiecīgā mēnesī izvirzījis būtisku likumprojektu, publicitātes ziņā pārspēj kāds, kurš iekūlies autoavārijā, ir iespējams izdarīt secinājumus gan par veidu, kā prese atspoguļo politiku, gan par politiskā piedāvājuma aktualitāti. 

Inese Kārkliņa,  LNT Ziņu dienesta vadītāja

Publicitātes reitingus izpētu ar interesi. Tie palīdz gadījumos, kad jāvērtē tā vai cita politiķa devums sabiedrībai, un dod iespēju izsekot, kuri politiķi ir spējīgi ilgstoši  būt pieminēšanas vērti. Televīzijas ziņu dienesta darbā liels lietderības koeficients  ir iespējai aplūkot publicitātes reitingu ilgākā laika posmā, jo bieži no reitingu tabulām izkrīt “īsa brīža zvaigznes”, kas publicitātes topā nonākušas līdz ar kādu skandālu. Vēl saistošāk ir izsekot, kas ar šīm “zvaigznēm” noticis pēc pusgada vai gada. Arī precīzā publikāciju uzskaite atsevišķi latviešu un krievu medijos ļauj izprast un skaidrot politiķu popularitātes iemeslus. Kā prezidenta, tā premjera atrašanās  šī reitinga līderpozīcijās izriet no viņu amatiem, taču citu politiķu aktivitātes medijos ir dziļākas analīzes vērtas.

Edgars Vaikulis, LR Ministru prezidenta Ivara Godmaņa preses sekretārs

Publicitātes reitinga izmantošana varētu kļūt par ikdienu cilvēkiem, kas seko  līdzi politiskajiem procesiem Latvijā vai paši tajos piedalās. Reitings apstiprina  jau daudzus gadus nemainīgo tendenci, ka lielāka publicitāte ir valsts augstākajām amatpersonām – Ministru prezidentam un Valsts prezidentam, kas Latvijas žurnālistu vidū tradicionāli tiek izmantoti par viedokļu līderiem, ko uzskatāmi izjūtu, pildot savus darba pienākumus – Ministru prezidenta Ivara Godmaņa viedoklis tiek jautāts visos iespējamos jautājumos.Latvija tikai nomināli ir parlamentāra republika, bet realitātē prezidentāla vai  pat “governmentāla”, jo uz valdību, valdības vadītāju gulstas smagākā atbildības nasta. Vismaz tā var secināt no cilvēku izpratnes un žurnālistu intereses, kas atspoguļojas šajos publicitātes rādītājos.

vēstis 2008/21�

Publicitātes reitingi > ekspertu viedokļi >

Vienā teikumā!VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, atbildot uz jautājumu, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja Alla 

Juraša, aizdomās par parādu noklusēšanu nonākušā KNAB nodaļas vadītāja Jura Juraša sieva, arī esot kaut ko aizmirsusi deklarēt: 

“Ir aizdomas, ka viena amatpersona kaut ko nav deklarējusi. Mēs esam spiesti to konstatēt pēc publiskām ziņām, kas ir bijušas 

aģentūras LETA rīcībā (..).” (“Mēs nepiedalāmies mentu karos. VID dara savu darbu”, Neatkarīgā Rīta Avīze, 2008. gada 26. augustā)

“Runa ir par papildinājumiem kvalitatīvajai publicitātes analīzei, kas jau pamatos ietver dziļāku un daudzveidīgāku satura izvērtējumu, kā arī ļauj labāk izvērtēt sasniegtos rezultātus un to atbilstību izvirzītajiem komunikācijas uzdevumiem,” uzsver Jekaterina Rūte. “Jaunizstrādātie publicitātes indeksi savukārt dod iespēju detalizētāk izvērtēt publicitātes efektivitāti, jo tiek mērīti tādi būtiski parametri kā publicitātes kvalitāte, sasniegtās auditorijas lielums  un informācijas ietekme uz auditoriju.”

Analizējot teksta saturu, mēs varam, piemēram, novērtēt biežāk atspoguļotās tēmas, pieminētās personas, kā arī izvērtēt publicitātes atspoguļojuma veidu – vai ziņa ir izskanējusi pozitīvā vai vairāk negatīvā kontekstā.  Taču ne vienmēr informācija būs vienādi pamanāma  un atstās vienādu ietekmi. Apjomīgs raksts ar  fotoattēlu nacionālā dienas laikraksta pirmajā  lappusē noteikti uzrunās spēcīgāk un sasniegs lielāku lasītāju skaitu nekā nelielas ziņas kādos reģionālos medijos.

Ir vairāku kvalitatīvo parametru kopums, piemēram, materiāla izvietojums preses izdevumā, vizuālā materiāla esamība, raksta/sižeta lielums, pieminētība virsrakstos, atsauču biežums u. c., kas norāda uz varbūtību, ka materiāls būs pamanāmāks un cilvēki  to labāk atcerēsies. 

Liela nozīme ir arī medija auditorijas lielumam  un ziņas tonim.

Tā, piemēram, pie vienāda rakstu skaita (pat ja tie bijuši lielāka apjoma materiāli) aptvertā auditorija var izrādīties neliela, ja publikācijas parādījušās nelielas tirāžas laikrakstos. Arī ar īsām ziņām masīvas publicitātes 

Objektīvos ciparos par attēlu medijosAr Publicitātes indeksiem izsaka kvalitāti, daudzumu un ietekmi

Plašajā LETA monitoringa produktu klāstā Publicitātes indeksi ir jaunākais LETA piedāvājums klientiem. Turklāt pašu izstrādāts, ņemot vērā gan klientu ierosinājumus, gan agrākās iestrādes analītisko produktu jomā – LETA veiktie mediju pētījumi izceļas ar ļoti plašu analizējamo parametru klāstu. Jekaterina Rūte, LETA Mediju monitoringa nodaļas analītiķe, vislabāk zina, kādus datus ar publicitātes indeksu starpniecību iespējams gūt un kāda veida secinājumus no tiem var izdarīt.

kampaņas gadījumā teorētiski var sasniegt labu rezultātu, jo katrs Latvijas iedzīvotājs būs ko lasījis  vai dzirdējis vairākas reizes. 

Šādi – ar indeksu palīdzību izmērot papildu parametrus – var novērtēt un salīdzināt publicitātes sasniegto efektu. 

Jekaterina Rūte norāda, ka pašlaik LETA Mediju monitoringa nodaļa Publicitātes indeksus piedāvā  kā papildu pakalpojumu publicitātes kvalitatīvajai  analīzei.  

1. PubLICITāTES EfEKTIVITāTES INdEKSS (PEI)Rādītājs, ar kuru novērtē publicitātes kvalitāti. 

�. KoMuNIKāCIJAS EfEKTIVITāTES INdEKSS (KEI)Norāda ietekmi uz aptvertās auditorijas daudzumu un parāda, cik liels skaits cilvēku potenciāli  var atcerēties izlasīto informāciju.

�. SASNIEGTāS AudIToRIJAS RādĪTāJS (SAR)Atspoguļo, cik lielu auditoriju teorētiski sasniegusi informācija medijos.

< LETA publicitātes indeksi

vēstis 2008/2 1�

< Mediju monitorings

Akcijas “Latvija pēc 90. Vietas. Cilvēki. Notikumi” laikā  tiks apceļota daļa no kartītēs atainotajām vietām  un dokumentētas tajās notikušās pārmaiņas. Vēsturi  

Vietas, cilvēki, notikumi – toreiz un tagadLETA 20. gadu atklātnes kalpo par rosinājumu reportāžu ciklam mūsdienās

Aizsākums stāstam par akciju “Latvija pēc 90. Vietas. Cilvēki. Notikumi”, kuras norises gads ir 2008./2009. un kuru īsteno LETA savas 90 gadu jubilejas pasākumu ietvaros, radies pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā. Aģentūras direktora Riharda Bērziņa* rosināts, LETA grāmatu apgāds sāka izdot Latvijas pilsētu un vietu skatu atklātnītes. Tās bija pirmās krāsainās atklātnes pēc Pirmā pasaules kara, un to autors bija vācbaltu mākslinieks Ervīns Volfeils**. Atklātnītes tika izplatītas toreizējos LETA dzelzceļu kioskos. Mūsdienās tās atrodamas vien kolekcionāru krājumos un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

  * Rihards Bērziņš, Latvijas Telegrāfa aģentūras LETA leģendārais direktors no 1920. līdz 1940. gadam. Dzimis 1888. gadā Igaunijā,  Pērnavas apriņķī, kopā ar ģimeni apcietināts 1941. gada 10. jūnijā, miris 1942. gada februārī cietumā Soļikamskā Krievijā. 

** Gleznotājs Ervīns Volfeils dzimis 1900. gadā Ipiķos, Vidzemē. Piedalījies Brīvības cīņās, beidzis Mākslas akadēmiju Rīgā, no 1929. līdz 1939. gadam strādājis par zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju valsts ģimnāzijā Madonā un Cesvainē, 1939. gadā izceļojis uz Vāciju. No 1946. līdz 1977. gadam kā brīvmākslinieks dzīvojis Hermansburgā, tad Hannoverē, kur 1991. gadā miris. Mākslinieka dzīves gājums apkopots grāmatā “Saplosītais bērzs” latviešu un vācu valodā (pēc mākslinieka stāstījuma pierakstījusi viņa vedekla Ingrīda Volfeila),  kas 2007. gadā izdota Rīgā.  

un mūsdienas, iepazīstinot ar šodienas aktualitātēm, reportāžās kopā saistīs žurnālists Kristaps Ceplis. No 2008. gada novembra līdz 2009. gada marta sākumam 

Cēsis

vēstis 2008/21�

LETA 90 >

Kristaps Ceplis

viņš pabūs šajās reiz gleznotajās vietās, ziņos, blogos un fotogrāfēs no tām, uzņems arī video sižetus. Viņa gaitām un vēstījumiem ikviens interesents varēs izsekot LETA mājaslapā sadaļā “LETA 90”. Sestdienās “Latvija pēc 90” reportāžas būs skatāmas arī LNT vakara ziņu izlaidumā.  

Vaicāts par to, kālab atsaucies šim piedāvājumam, Kristaps Ceplis norāda uz divām nozīmīgām sakritībām: LETA bijusi viņa paša pirmā nopietnā darbavieta, kas gan izraudzīta nejauši, bet būtiski ietekmējusi viņa turpmāko dzīvi; savukārt interese par vēsturi – Kristaps Latvijas Universitātē ieguvis vēstures bakalaura grādu – ir dabiska viņa dzīves sastāvdaļa, tāpēc, aplūkojis pastkartes ar Volfeila akvareļiem, arī viņš aizrāvies ar kādreizējo kolēģu ideju, ka jāredz un jādokumentē,  kā šīs vietas izskatās šodien. 

“LETA sāku strādāt 1998. gadā, īsti neapzinoties, kas vispār ir ziņu aģentūra. Tagad uzskatu, ka pieci aģentūrā pavadītie gadi ir bijusi labākā skola, kādu vien esmu varējis vēlēties. Pateicoties tieši LETA gūtajai pieredzei, vēlāk esmu varējis strādāt par reportieri un redaktoru laikrakstos Dienas bizness un Diena,” stāsta Kristaps Ceplis. 

Viņš uzsver, ka izaicinājums esot formāts, kādā jāstrādā šā projekta laikā – no tradicionāla rakstītāja un hobijfotogrāfa viņam jākļūst par cilvēku-orķestri, vienpersoniski jāveido intriģējošs materiālu klāsts teksta, foto, audio un video formā. Viņa veikums būs lasāms, apskatāms internetā un televīzijā. Formātu daudzveidīgumu un darbu ar jaunākajām tehnoloģijām pašlaik apgūst liela daļa pasaules medijos strādājošo žurnālistu. “Arī no šī viedokļa mēs unikālā veidā sasaistām kopā pagātni ar šodienu,” bilst Kristaps. 

Reportāžas internetā būs redzamas LETA mājaslapā sadaļā “LETA 90”, kas tiks papildināta ar aizvien jauniem materiāliem. Tiek gaidīti arī lasītāju komentāri un papildu informācija.  “Būšu pateicīgs kā par stāstu,  tā par foto,” saka Kristaps. Protams, ar nosacījumu,  ka tie attiecas uz LETA akcijas “Latvija pēc 90” maršrutā ietvertajām vietām.  

Jautāts, vai zina, kur meklēt pastkartēs attēlotās ainavas, Kristaps Ceplis pastāsta, ka tās jau uzmeklējuši LETA fotogrāfi, kuri augustā un septembrī  iemūžinājuši attiecīgos skatus viens pret vienu. Viņa uzdevums būs dziļāk izpētīt, kā šīs vietas nepilna gadsimta laikā mainījušās, un uzrunāt cilvēkus, kas tajās dzīvo šodien.    

Bauska

Rīga

Sigulda

vēstis 2008/2 1�

< LETA 90

Sava laika lieciniekiLETA dokumentē darbinieku atmiņas

LETA 90 gadu jubilejas priekšvakarā, turpinot apzināt ziņu aģentūras vēsturi, ir uzsākusi savu kādreizējo un esošo darbinieku atmiņu dokumentēšanas procesu. Šīs atmiņas pilnā apjomā teksta, audio un video formātā būs pieejamas LETA mājaslapā – jubilejas sadaļā LETA 90. Ieskatam publicējam nelielus atmiņu fragmentus.

Valentīne Lasmane (dz. 191�), strādājusi Latvijas Telegrāfa aģentūrā Leta no 19�0. g. augusta līdz 19�1. g. jūnijam par iekšzemes ziņu redaktori. Kara laikā iesaistījās Latvijas Centrālās Padomes

darbībā. Kopš 19��. gada dzīvo Stokholmā, strādājusi par latviešu un krievu valodas skolotāju.“LETA bija sadalīta divās redakcijas – iekšzemes un ārzemju. Man bija jāsaņem vietējā korespondence  no Latvijas laukiem. Darba nebija sevišķi daudz, nebija noorganizēts, lai cilvēki rakstītu. (..) Par Rīgu informāciju deva Leonīds Siliņš un Grantbergs, kas abi bija Rīgas korespondenti. No rīta tie ieradās LETA, bet dažkārt uzreiz devās uz kādu fabriku vai citviet. Pēcpusdienā atdeva man rakstītos ziņojumus. Man kā redaktorei bija jālabo latviešu valoda un lai teksts izskatītos pēc LETA ziņas avīzei. Drīkstēja būt piecvārdu teikumi, un tikai fakti vien. Visi izpušķojumi jāsvītro nost, bet es mēdzu kaut ko atstāt, lai toreizējam vadītājam Meļinovskim būtu, ko darīt. Viņš cenzēja ziņas, arī tās, ko Ārlietu daļa saņēma no Maskavas. Ārlietu redakcijas vadītājs bija Pauls Veismanis – mēs viņu saucām par šefiņu, viņu deportēja 1941. gada jūnijā.” “Ar 1941. gada martu sākās uzlidojumi, un tad visiem  bija jāņem rakstāmmašīnas un jāiet uz pagrabu. Mūsu iestādes vīriešu noskaņojums aizvien sabiezēja. Sākās dežūru laiks, pāris cilvēkiem bija jābūt LETA visu nakti.”“Pēdējā darbadienā mūs visus ieslēdza un lika iztīrīt darbavietas. Izlaida tikai pēc pusnakts.”

Ernests Treiguts-Tāle (dz. 1911. g. Rīgā – miris �00�. g. Hannoverē, Vācijā), �0. gadu vidū strādājis Latvijas Telegrāfa aģentūrā Leta iekšzemes, tad ārzemju ziņu nodaļā. 19��.–19�0. g. kā Leta pārstāvis darbojās

berlīnē. otrā pasaules kara laikā strādājis Antikominternē, pēc kara kļuva par Vācijas izlūkdienesta darbinieku, vēlāk Lejassaksijas pavalsts federācijas ministrijas politiskās nodaļas vadītājs. uzrakstījis atmiņu grāmatu “Latvieši, karš ir sācies!”.“Manu izšķiršanos par ārpolitiku un žurnālistiku veicināja darbs Letā, kuras direktors bija pazīstamais žurnālists (un rakstnieks ar pseidonīmu Richards Valdess) Richards Bērziņš. Pretstatā daudziem Rīgas žurnālistiem, Bērziņš bija ļoti izglītots, prata piecas svešvalodas, labi pazina ārzemes un bija lielisks organizators. (..)”“Vēlāk Apsītis (toreizējais tieslietu ministrs – red.) mani uzrunāja (..) prezidents kabineta sēdē esot ministriem lasījis priekšā dažus izvilkumus no Letas speciālinformācijas. Un viņš, Apsītis, vēloties iepazīties  ar visu rakstu. Kad jokodamies piebildu, ka Ulmanis acīm redzot propagandē Letu, ministrs atbildēja: “To ne. Viņš zina, ka vismaz puse valdības locekļu nevaļas dēļ nelasa Letas informācijas. Tādēļ prezidents svarīgākajos gadījumos mēdz uz attiecīgajiem rakstiem norādīt vai tos nolasīt priekšā. Zīmīgi, ka ģen. Balodis, noklausījies Letas ziņojumu, jautāja prezidentam, kādēļ tik svarīga informācija nākot no Letas, bet ne no Ārlietu ministrijas?” 

Pēteris Zirnis (dz.19��) strādā LETA kopš 199�. gada, bijis reportieris, ziņu redaktors, no �00�. gada novembra ir LETA ziņu nodaļas galvenais redaktors.Uz ziņu aģentūru atnācu, kad pēc LETA atdzimšanas jeb privatizācijas tika komplektēta jauna reportieru komanda. Kā “valdības reportieris” tolaik rakstīju par Ministru kabineta un premjera darbu. Spilgtākās atmiņas saistās ar nepārtrauktu cīņu par minūtēm un pat sekundēm, jo minētās tēmas bija arī citu mediju uzmanības centrā, bet aģentūrai ir jābūt pirmajai, ziņojot par svarīgākajiem jaunumiem. Tas lika apgūt prasmi darīt pat trīs lietas vienlaikus: piemēram, sekojot līdzi saspringtai diskusijai Privatizācijas aģentūras padomē par “Latvijas Kuģniecības” pārdošanu, notiekošo fiksēt savos pierakstos un vienlaikus pa mobilo tālruni jau čukstus diktēt redaktoram pirmos ziņas teikumus  LETA ziņu lentai.

vēstis 2008/21�

LETA 90 >

Aicinām arī citus Latinform / LETA kādreizējos darbiniekus dalīties savās atmiņās! Saziņai telefons ������09 vai e-pasts vesture@leta.lv

Kārlis Ķaune (dz. 19��) strādājis par tulkotāju Latinform / LETA 19��.–199�. g., atgriezies 199�. gadā un strādā joprojām. bija pirmais, kurš pēc pusgadsimta pārtraukuma 1990. g. tulkoja Reuters ziņas latviešu valodā.“No sākuma tulkošana bija tikai no krievu uz latviešu valodu, jo 

nekādas ārzemju ziņas Latvijā bez TASS un augstākās vadības Maskavā svētības netika ielaistas. TASS iedeva mums attiecīgi apstrādātu ziņu, un mēs to uzcītīgi no krievu valodas pārtulkojām latviešu valodā un teicām, ka to ziņo Reuters. Un tas nebija nekāds pārkāpums.  Tā bija paredzēts.”“Veids, kādā mēs strādājam, mūsdienu cilvēkam varētu likties kas līdzīgs Brīvdabas muzeja apmeklējumam. Manā darba kabinetā – mazā istabiņā – stāvēja aparāts, kurš taisīja milzīgu troksni. Vienā istabā varēja strādāt tikai viens tulks un viņa rakstītājs, jo uz telegrāfa aparātiem rakstīja speciāli operatori. Darba materiālu krievu valodā redaktors man iedeva uz papīra, un, tajā skatoties, turpat uz vietas runāju šo tekstu latviešu valodā, rakstītāja to pierakstīja, un no telegrāfa aparāta ārā nāca gara perfolente. Izlabot kļūdas uz tās bija sarežģīti, tāpēc uzreiz bija jātulko maksimāli pareizi.  Pēc tam perfolenti un izdruku nesa redaktoram, tas lasīja un taisīja savus labojumus. Ja to bija pavisam maz,  tad tehniķi tai perfolentē kaut ko varēja ielabot. Ja nē, tad itin viss operatoram bija jāpārraksta. Jātaisa jauna perfolente. Pie tam viss notika pamatīgā troksnī.”

Jānis Krūmiņš (dz. 19��) strādāja Latinform par fotogrāfu 19�0.–19��. g., vēlāk iesaistījās Latvijas Tautas frontes darbībā, LTf izdevuma “Atmoda” galvenās redaktores vietnieks, Augstākās Padomes deputāts, partijas “Latvijas ceļš” dibinātājs, politiķis.“To, ka Brežņevs miris, zināju iepriekš, mums tā informācija bija diennakti ātrāk, lai varētu sagatavot materiālus. Man tajā laikā bija laba haltūra, bildēju plates vāku operas korim. Viņi bija smukos tērpos, bet šausmīgi stīvi. Tad es teicu: “Jūs stāvat tā, it kā zinātu, ka Brežņevs miris.” Un visi sāka smieties, jo uzskatīja to par joku, viņš likās kā mūžīgais Kaščejs. Un arī bilde izdevās laba.”“Latinform bija tā priekšrocība, ka starptautiskā informācija atnāca pirmajiem. Uz tās  bija atzīme sekretno, bet tas, kurš to saņēma, protams, pastāstīja pārējiem. Man nebija nekur jāparakstās, ka es kaut  ko neizpaudīšu, nekāda “čekas bubuļa” arī nebija, jo Latinform skaitījās augstāka ranga iestāde. Un vienreiz man kāds bija sataisījis ziepes par it kā pretpadomju darbību, tad es godīgi aizgāju augšā pie direktora, izstāstīju un visas manas problēmas atrisinājās ar  vienu mājienu, jo mēs bijām pri Sovjeķe Miņistrov SSSR”.

Aivars baumanis (dz. 19��) LETA direktors 1990. /1991. g., vēlāk Latvijas pārstāvis ANo, diplomāts.“1990. gada maija beigās toreizējais Ministru kabineta vadītājs Ivars Godmanis teica: “Nu, Aivar, tev jāņem tā LETA un jāsaved kārtībā.” Mani iecēla par direktoru. Pirmais darbs – bija jāatbrīvojas no TASS, jo faktiski Latinform bija TASS apendikss, kas atgremoja absolūti visu, ko sūtīja Maskava. Un izdevās – TASS parakstījās zem tā,  ka mēs esam neatkarīga aģentūra un turpmāk  ar TASS sadarbosimies kā partneri.” “Vienlaikus Maskavā aizgāju uz Reuters biroju un vienojos, ka Reuters mums sūtīs savas ziņas. Jo Baltija toreiz bija uz viļņa. Taču Reuters ziņas varējām tehniski adekvāti pieņemt tikai tāpēc, ka vēl no pirmās neatkarīgās Latvijas laikiem bija saglabājies Eiropas standartiem piemērots teletaips. Viņi piedāvāja informāciju sūtīt pa faksu, bet mums tā sākumā nebija. Katrā ziņā LETA tehniskais aprīkojums bija ļoti slikts.  Un man ar Godmani bija vienošanās, ka divus gadus  es saņemšu finansējumu no valsts, lai LETA var atjaunot savu tehnisko bāzi.”

Inta Lehmusa-briede strādāja par tulkotāju LETA 1991.–199�. g., vēlāk turpināja žurnālistes darbu žurnālā “una”, pēdējos � gadus laikraksta “dienas bizness” izdevuma “Impulss” redaktore.“Kad es aizgāju strādāt Letā, aģentūras darbs bija organizēts ļoti neefektīvi. Piemēram, bija cilvēks, speciāli algots, kas uzskaitīja, cik daudz informācijas rindiņu saražots attiecīgajā dienā... Tas bija viss viņa darbs,  par to viņš saņēma algu.” “Mēs bijām Ministru padomes pārziņā. Manā laikā LETA bija bez vadības gandrīz divus gadus. Tas bija briesmīgi.” “Letu daudzējādā ziņā atceros gan ar rūgtumu, gan ar pateicību. Strādājot Letā, man bija iespēja 6 nedēļas stažēties Amerikā – būt Reuters aģentūrā. Gribēju saprast, kā strādā rietumu žurnālistika. Standarti, ko tai reizē redzēju un pieņēmu, arī ārkārtīgo cieņu pret savu darbu, – tas man ir palicis uz visu mūžu. Par šo iespēju  arī paldies Letai!”

vēstis 2008/2 19

< LETA 90

Nacionālā ziņu aģentūra LETA • Marijas iela 2, Rīga LV­1502, Latvija, tel. +371 67222509, e pasts: marketing@leta.lvwww.leta.lv • www.nozare.lv • www.tv24.lv • www.notikumi.lv

© SIA LETA, 2008

Sekojiet līdzi reportāžu ciklam “Latvija pēc 90. Vietas. Cilvēki. Notikumi” www.leta.lv sadaļā LETA 90

Ervīna Volfeila akvareļi un LETA foto