Līgatnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2019. – 2043. … · 2019-04-26 · Līgatnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2019. – 2043. gadam 3 •

Līgatnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2019. – 2043. gadam 1

Līgatnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2019. – 2043. gadam

SATURS

SATURS .......................................................................................................................................... 1

IEVADS ........................................................................................................................................... 2

ATTĪSTĪBAS PAMATS ................................................................................................................ 2

STIPRO UN VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU ANALĪZE .................................................. 4

SPECIALIZĀCIJA .......................................................................................................................... 5

NĀKOTNES VĪZIJA UN ILGTERMIŅA PRIORITĀTES ........................................................... 7

STARP KAIMIŅIEM ...................................................................................................................... 8

ĢEOGRĀFISKĀS ATTĪSTĪBAS ASIS........................................................................................ 12

LĪGATNES NOVADA TERITORIJAS TELPISKĀ ATTĪSTĪBA .............................................. 13

KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS .......................................................................................... 14

APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA UN PUBLISKO PAKALPOJUMU KLĀSTS ........................ 15

GALVENIE TRANSPORTA KORIDORI UN INFRASTRUKTŪRA, MAĢISTRĀLIE INŽENIERKOMUNIKĀCIJU TĪKLI ........................................................................................... 17

DABAS TERITORIJAS, ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS ......................... 18

KULTŪRVĒSTURISKI NOZĪMĪGAS TERITORIJAS ............................................................... 19

AINAVISKI VĒRTĪGAS TERITORIJAS .................................................................................... 20

PRIORITĀRI ATTĪSTĀMĀS TERITORIJAS ............................................................................. 20

ATTĪSTĪBAS RĀDĪTĀJI .............................................................................................................. 21

LĪGATNES NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBA.............................................................................................................................. 22


IEVADS

Līgatnes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2019. – 2043. gadam ir teritorijas attīstības ilgtermiņa plānošanas dokuments, kurā noteikta novada attīstības politika. Tā balstīta uz esošās situācijas analīzi, iekšējo un ārējo attīstības faktoru prognozēm, novada attīstības resursu un attīstības potenciāla izvērtējumu, paredzamo mijiedarbību ar citām teritorijām nacionālajā un reģionālajā līmenī.

Stratēģija definē ilgtermiņa attīstības mērķus un formulē ietvaru rīcībai, kā arī parāda teritorijas nozīmīgāko telpisko struktūru attīstību. Stratēģija ir cieši saistīta ar „Līgatnes novada attīstības programmu 2019.-2025. gadam” un „Līgatnes novada teritorijas plānojumu 2012.-2023.gadam”.

Stratēģija atbilst Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam un Vidzemes reģiona attīstības politikai, ir saskanīga un papildinoša ar apkārtējo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem.

ATTĪSTĪBAS PAMATS

• Ģeogrāfiskais novietojums – Līgatnes novads ir pašvaldība Vidzemes centrālajā daļā, Vidzemes plānošanas reģiona rietumu daļā, kas robežojas ar Pārgaujas, Amatas, Siguldas un Krimuldas novadiem.

• Teritorija - Līgatnes novads tika izveidots 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā apvienojot – Līgatnes pilsētu un Līgatnes pagastu. Novada teritorijā atrodas Līgatnes

pilsēta, Augšlīgatnes ciems, Skaļupju ciems, Ķempju ciems un Ratnieku ciems. • Administratīvais centrs – Novada administratīvais centrs Līgatnes pilsēta atrodas 72 km

attālumā no Rīgas, 29 km attālumā no Cēsīm, 21 km attālumā no Siguldas un 7 km attālumā no otras blīvi apdzīvotas vietas – Augšlīgatnes ciema.

• Platība – Novada teritorijas platība ir 167,0 km2. 4% aizņem Līgatnes pilsēta, 3% – Augšlīgatnes ciems, 0,8% – pārējie ciemi.


• Zemju lietošanas veidi – 45% no novada teritorijas aizņem meži, 34 % – lauksaimniecības zemes, 11 % – purvi, 2% – ceļi un ielas, 2% – ēkas un pagalmi, 2% - ūdeņi, 2% – krūmāji, 2% – pārējās zemes.

• Apdzīvojuma struktūra – 2019. gada 1. aprīlī Līgatnes novadā bija 3502 iedzīvotāji, tajā skaitā Līgatnes pilsētā – 1102, Augšlīgatnes ciemā – 1483, Skaļupju ciemā - 140, Ķempju ciemā – 60, Ratnieku ciemā – 64 un viensētās 653. No tiem darbaspējas vecumā – 80%, virs darbaspējas vecuma – 7%, līdz darbaspējas vecumam – 13%. Iedzīvotāju blīvums – 20 iedzīvotāji uz 1 km2. 2017. gadā negatīvs dabiskais pieaugums – 11.

• Nozīmīgi infrastruktūras objekti – Novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene), valsts reģionālais autoceļš P32 Līgatne – Skrīveri un stratēģiskās nozīmes dzelzceļa līnija Rīga – Ieriķi – Lugaži – valsts robeža.

• Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – 1. Trīs ceturtdaļas visa novada teritorijas atrodas Gaujas nacionālajā parkā. Līgatnes

novada teritorijā ir visi Gaujas nacionālā parka teritorijas zonējuma veidi: - dabas rezervāta (stingrā režīma) zona (daļa Sudas purva rezervāta un Roču meža

rezervāta D daļa); - dabas lieguma zona (Gaujas senielejas liegums, Amatas ielejas liegums, Līgatnes

upes liegums, Ratnieku ezera un purva liegums, Sudas purva liegums);

- kultūrvēsturiskā zona (valsts nozīmes kultūras pieminekļa „Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs” teritorija)

- neitrālā zona (biezi apdzīvotas vietas – Līgatnes pilsēta un Augšlīgatnes ciems); - ainavu aizsardzības zona (pārējā teritorija).

2. Dabas pieminekļi – Anfabrikas klintis, Lustūzis, Sriņģu iezis, Elpju iezis un Vecandrijāņu klints, Tītmaņu iezis, Zanderu dolomītu alas.

3. Bioloģiski vērtīgas pļavas – Bērziņu pļava, Ķempju dzirnavu pļava, Tītmaņu pļava, Vecanrijāņu gravas pļavas 13,5 ha plātībā.

• Kultūrvēsturiskais mantojums – Novada teritorijā atrodas 12 valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi, tajā skaitā 8 arheoloģijas (Līgatnes pilskalns, Zanderu senkapi, Ratnieku senkapi, Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta, Kalnatītmaņu pilskalns, Incēnu viduslaiku kapsēta, Vecspringšļu senkapi, Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta), 2 mākslas (Līgatnes pilsētas Centra kapu kapličas interjera dekoratīvā apdare, Līgatnes pilsētas kultūras nama 3 telpu interjera dekoratīvā apdare), 1 arhitektūras (Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams) un 1 pilsētbūvniecības (Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs) pieminekļi. Novada teritorijā atrodas 6 novada nozīmes kultūras pieminekļi (K.Jansona piemineklis 1. Pasaules karā kritušajiem karavīriem , Ķempju muižas ēku komplekss, Ķempju luterāņu baznīca, 2. pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi, Ratnieku muižas apbūves komplekss, pārceltuve – prāmis pār Gauju).

• Uzņēmējdarbība – novada teritorijā 2019. gada 1. aprīlī ir reģistrēts 337 uzņēmums, kuru galvenie darbības veidi ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, apstrādes rūpniecība, tirdzniecība, tūrisma pakalpojumi. Galvenās uzņēmējdarbības formas ir 171 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 91 zemnieku saimniecība, 33 individuālie komersanti, 35 biedrība.

• Teritorijas attīstības indekss pēc 2017. gada datiem 0 ,025 (31. rangs starp novadiem). • Novada budžets 2019. gadā plānotie pamatbudžeta ieņēmumi – EUR 3 999 978, speciālā

budžeta ieņēmumi EUR – 126 500. Budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju – EUR 1142. 2019. gadā plānotie pamatbudžeta izdevumi – EUR 4 074 553.

• Unikalitātes: - gleznainie dabas skati ar smilšakmens iežu atsegumiem Gaujas un Līgatnes upju ielejās; - Līgatnes papīrfabrikas strādnieku ciemata apbūve, infrastruktūra un ražošanas ēkas, kas

uzceltas laika periodā no 1815. gada līdz 1914 gadam; - Baltijā vienīgā ar ūdens spēku darbināma pārceltuve – prāmis, kas ar nelieliem

pārtraukumiem darbojas kopš 1941. gada; - 1982. gadā Skaļupēs izveidotais slepenais bunkurs tā laika politiskās un valsts varas elites

vajadzībām valsts vadīšanai atomkara gadījumā. Šobrīd pieejams apmeklētājiem.


STIPRO UN VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU ANALĪZE STIPRĀS PUSES

• Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums un laba sasniedzamība

• Attīstītu centru - Rīgas, Siguldas, Cēsu, Valmieras tuvums

• Esošā infrastruktūra: ceļi, elektroapgāde, gāzes apgāde, ūdenssaimniecība

• Unikāli dabas objekti, daudzveidīgas un augstvērtīgas ainavas

• Unikāls kultūrvēsturiskais mantojums

• Teritorijā ir koncentrēti dažāda rakstura tūrisma objekti

• Gaujas nacionālais parks un aizsargājamā teritorija Natura 2000

• Ir infrastruktūra, pieredze un tradīcijas medicīniskai rehabilitācijai

• Koptas lauksaimniecības zemes

• Starptautiski un nacionāli atzīts Līgatnes zīmols

• Rūpnieciskās ražošanas infrastruktūra un tradīcijas

• Liels meža zemju īpatsvars

• Izglītoti, radoši un sabiedriski aktīvi iedzīvotāji

VĀJĀS PUSES

• Attīstītu centru - Rīgas, Siguldas, Cēsu, Valmieras tuvums

• Novada sabiedriskā centra trūkums

• Iedzīvotāju skaita samazināšanās

• Darba vietu trūkums

• Liela demogrāfiskā slodze

• Zems iedzīvotāju ienākumu līmenis

• Neapmierinoša atsevišķu novada apdzīvoto vietu sasniedzamība (ceļu stāvoklis, sabiedriskais transports, gājēju un veloceliņu trūkums)

• Nepietiekams vides pieejamības līmenis

• Nevienmērīgs inženierinfrastruktūras nodrošinājums un kvalitāte visā novada teritorijā

• Neapsaimniekoti, teritoriju un ainavu degradējoši īpašumi

• Neattīstīti e-pakalpojumi pārvaldē

• Sakaru trūkums un esošo sakaru kvalitāte ārpus novada centriem

• Problēmas piesaistīt kvalificētus speciālistus

• Tūrisma nozares sezonalitāte

IESPĒJAS

• Cilvēkresursu piesaistīšana novadam

• Novada atraktivitātes paaugstināšana

• Sadarbības, dialoga un partnerības veidošana starp pašvaldību – sabiedrību – uzņēmējiem - valsts iestādēm – kaimiņu pašvaldībām un uzņēmējiem

• Pašnodarbinātības un mazā biznesa veicināšana

• Tūrisma pakalpojumu dažādošana, tūrisma sezonas pagarināšana

• Velotūrisma infrastruktūras izveide

• Tūrisma attīstības stratēģijas ieviešana


• Reģionāla līmeņa kultūras un sporta aktivitāšu piesaiste

• Līgatnes papīrfabrikas strādnieku ciemata iekļaušana UNESCO pasaules mantojuma sarakstā

• Sabiedriskā transporta attīstība Līgatnes novada teritorijā

• Sadarbība ar kaimiņu novadiem sabiedriskā transporta attīstībā

• Gaujas šķērsojuma infrastruktūras izbūve

• Novada sabiedrisko attiecību un mārketinga koncepcijas un aktivitāšu programmas izstrāde un ieviešana

• Publiskās un privātās partnerības projektu izstrāde un realizācija

DRAUDI

• Globālās un nacionālās ekonomikas stagnācija

• Konkurences palielināšanās starp kaimiņu pašvaldībām pašvaldību funkciju realizēšanas un uzņēmējdarbības jomā

• Kaimiņu pašvaldību strauja attīstība, kas sekmē darbaspēka un iedzīvotāju aizplūšanu

• Teritorijas nevienmērīga attīstība – atsevišķu novada teritoriju degradācija, „nomales efekta” veidošanās

• Dabas un kultūrvēsturisku vērtību bojāeja

• Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās

• Pašvaldībai pieejamo atbalsta instrumentu neizmantošana, vai to nepietiekams nodrošinājums

• Pašvaldības budžeta nepietiekamība attīstības projektu īstenošanai

• Sociālo, izglītības, tūrisma pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās

• Konkurences palielināšanās starp kaimiņu pašvaldībām līdzīgu tūrisma un kultūras produktu piedāvājumā, tirgus daļas zaudējumi tūrisma reģionu konkurencē

• Pretrunas starp vides aizsardzību un uzņēmējdarbības attīstību

• Labklājības līmeņa samazināšanās

• Administratīvi teritoriālās reformas sekas

SPECIALIZĀCIJA

Līgatnes novada nākotnes specializācija ir balstīta uz esošajām vērtībām un nosaka attīstības pamatvirzienus.

Līgatnes novada dabas teritorija ir ļoti daudzveidīga, bagāta ar unikālām ainavām un objektiem, kā arī ar lauksaimnieciskās un rūpnieciskās ražošanas tradīcijām, tādēļ ir piemērota gan tūrisma, gan lauksaimniecības un ražošanas attīstībai.

• Novada ziemeļu daļā atrodas gleznainā Gaujas senleja, kurai pieslēdzas dziļas gravas un mazo upīšu Līgatnes, Vildogas, Skaļupes, Kumadas ielejas ar smilšakmens, dolomīta un māla iegulu atsegumiem. Šī teritorija ir izcils dabas un lauku tūrisma galamērķis.

• Novada austrumu daļā dominē izteikti paugurains reljefs. Vaļņu virsotnēs lauksaimniecības zemes mijas ar mežu masīviem. Reljefa pazeminājumos ir pļavas un nelieli purvi. Šeit atrodas pagasta augstākie punkti – Vaisuļkalns un Grantskalns. Teritorija piemērota gaļas un piena lopkopības un lauku tūrisma attīstībai.

• Teritorijas centrālajā daļā ap Augšlīgatni vērojama daļēji urbanizētā ainava. Ainavu telpu veido vēsturiski izveidojusies apbūve, tehniskās un ražošanas infrastruktūras objekti, ielas,


kā arī kultūrvēsturiskie un dabas elementi un teritorijas. Šajā teritorijā ir infrastruktūra un brīva vieta ražošanas un pārstrādes uzņēmumu attīstībai.

• Dienvidrietumu daļā plešas Sudas – Zviedru purvs, kur dominē ainavas ar dažādiem unikāliem elementiem – ezeriem, akačiem, purva salām u.c. Teritorijā ir liela bioloģiskā daudzveidība un maz pārveidota dabiskā ainava ar plašiem un tāliem skatiem. Unikāla teritorija ekoloģiskajam un dabas tūrismam.

• Teritorijas rietumu daļā raksturīga līdzenuma ainava ar plašiem lauksaimniecībā izmantojamiem laukiem.

• Teritorijas ziemeļu daļā atrodas Līgatnes pilsētas urbanizētā ainavas telpa, kas ir unikāla ar savu ainavu daudzveidību un izteikti krāšņo reljefu. Pilsētas ainavisko savdabību veido Gaujas un Līgatnes upītes ielejas reljefs un stāvie krasti ar smilšakmens atsegumiem. Gaujas senieleja ar priežu mežu apaugušām nogāzēm un virspalu terasēm ir pieskaitāma pie Latvijas unikālākajām ainavām. Ainavas vizuālo vērtību paaugstina senielejas plašums un dziļums, daudzās sāngravas, smilšakmens un māla atsegumi. Teritorija ir izcils tūrisma galamērķis. Pilsētas robežās ir brīvas teritorijas mājokļu un sabiedrisko ēku būvniecībai.

• Kā unikālu ainavu teritoriju Līgatnes pilsētā var izdalīt Līgatnes pilsētas vēsturisko centru ar papīrfabrikas ražošanas, sabiedrisko un dzīvojamo rindu ēku kompleksu. Teritorijas attīstības ietvaru nosaka valsts aizsargājamā pilsētbūvnieciskā pieminekļa statuss.

Līgatnes novada specializācijas pamatvirzieni –

• Tūrisms – lauku, dabas, kultūrvēsturiskais, izzinošais tūrisms, iespējas piedāvāt daudzveidīgus, dažādām vecuma un sociālajām grupām piemērotus maršrutus, kā arī naktsmājas. Saistītās jomas – sabiedriskā ēdināšana, amatniecība, mājražošana, inventāra noma, transporta pakalpojumi un izmitināšana.

• Lauksaimniecība – lauksaimnieciskā ražošana – graudkopība, dārzeņkopība, dārzkopība un augļkopības, piena un gaļas lopkopība, ekoloģiskā lauksaimniecība. Saistītās jomas – lauku tūrisms, mazumtirdzniecība, lauksaimniecības produktu pārstrāde un pārtikas produktu ražošana.

• Rūpniecība – kokapstrāde, pārstrādes rūpniecība, loģistika.

• Medicīniskā rehabilitācija – medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi. Saistītās jomas – tūrisms, konferenču centrs, naktsmītnes, ēdināšana.

Līgatnes novada specializācija papildina un mijiedarbojas ar kaimiņu novadu attīstības

virzieniem. Tās ir jomas, kuras vēsturiski ir attīstījušās Vidzemē un novadu starpā tajās nav konkurences.

Attīstību veicinošs faktors būtu starpnovadu projektu realizēšana kopīgu interešu teritorijās, kooperācija gan tūrisma jomā kopīgu tūrisma produktu veidošanā un mārketingā, gan lauksaimnieciskās produkcijas realizācijā, kopīgu ražošanas produkcijas tirgu atrašanā.

Medicīniskās rehabilitācijas jomā Līgatnes novadam reģionā konkurentu nav, tādēļ ir labs potenciāls turpināt attīstīt medicīniskās rehabilitācijas tradīcijas.


KAIMIŅU NOVADU SPECIALIZĀCIJAS:

NĀKOTNES VĪZIJA UN ILGTERMIŅA PRIORITĀTES

Nākotnes redzējums novada attīstībai: Līgatnes novads ir drošas mājas laimīgai dzīvei.

Nākotnes redzējuma īstenošanas stratēģiskais mērķis ir novada iedzīvotāju labklājība. Labklājības līmeņa mēraukla ir iedzīvotāju vajadzību apmierināšana, kur uzturs, veselības pamatpakalpojumi un izglītība ir tikai primārās pamatvajadzības. Līgatnes novada mērķis ir izveidot vidi un sabiedrību, kur dzīves kvalitāti raksturo nodarbinātība un finansiālā drošība, fiziskā un sociālā drošība, tīra un sakopta vide, mājokļi, plašs sociālo pakalpojumu klāsts, iespēja iedzīvotājiem piedalīties sabiedriskos procesos, kultūras un sporta aktivitātēs, radošums un aktīvs dzīvesveids.

Lai nodrošinātu novada iedzīvotāju labklājības pieaugumu ir nepieciešams demogrāfiskais un ekonomiskais pamats, tādēļ kā novada attīstības ilgtermiņa prioritātes ir noteiktas:

- Cilvēkresursi un demogrāfija;

- Ekonomiskā attīstība un nodarbinātība.


Stratēģiskā mērķa Iedzīvotāju labklājība sasniegšanai ir noteikta horizontālā prioritāte: Dabas vides ilgtspēja – visos attīstības projektos un aktivitātēs dabas vērtību saglabāšana un aizsardzība ir viens no svarīgākajiem aspektiem.

Stratēģiskā mērķa un ilgtermiņa prioritāšu īstenošanu ir balstīta uz noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm (2019. – 2023. gadam):

• Konkurētspējīgas izglītības, kultūras un sporta iespējas;

• Mūsdienīgi sociālās un veselības aprūpes pakalpojumi;

• Kvalitatīvas infrastruktūras attīstība un teritorijas labiekārtošana;

• Uzņēmējdarbību veicinošas vides attīstība;

• Efektīva procesu vadība.

Līgatne novada attīstības nākotnes redzējums (vīzija): Drošas mājas laimīgai dzīvei

Stratēģiskais mērķis

Iedzīvotāju labklājība

Ilgtermiņa prioritātes

Cilvēkresursi un demogrāfija Ekonomiskā attīstība un

nodarbinātība

Horizontālā prioritāte

Dabas vides ilgtspēja

Vidēja termiņa prioritātes

Konkurēt-spējīgas

izglītības, kultūras un

sporta iespējas

Mūsdienīgi sociālās un veselības aprūpes

pakalpojumi

Kvalitatīvas infrastruk-

tūras attīstība un teritorijas labiekārto-

šana

Uzņēmēj-darbību

veicinošas vides attīstība

Efektīva procesu vadība

STARP KAIMIŅIEM

Novada attīstības pamatvirzieni atbilst Vidzemes plānošanas reģiona attīstības uzstādījumiem un pozicionē novadu Vidzemes reģionā un plašākā telpiskā mērogā.

Līgatnes novads

Vidzemes reģionā

Līgatnes novads Latvijā

Līgatnes novads Baltijā, Eiropā

Novads atpazīstams ar

attīstītu lauksaimniecisko un rūpniecisko ražošanu un kā

tūrisma galamērķis

Novads atpazīstams kā kultūrvēsturiskā un dabas

tūrisma galamērķis

Novads atpazīstams kā kultūrvēsturiskā un dabas

tūrisma galamērķis ar netradicionāliem tūrisma

produktiem un kā rehabilitācijas kūrorts

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam iezīmē kopīgās plānotās valsts

attīstības tendences: 2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies

drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un


citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas.

Ilgtermiņa attīstības stratēģiskie mērķi 2033. – 2038. gadam kaimiņu pašvaldībās:

Siguldas novads

Vīzija Latvijas dabas pērle ar teicamu dzīves kvalitāti, attīstītu tūrismu, sportu, izglītību un kultūru

Stratēģiskie mērķi

• Kvalitatīva dzīves telpa • Ekonomika

Krimuldas novads

Vīzija Klusa, zaļa un vērtībām bagāta mājvieta ģeogrāfiski un ekonomiski izdevīgā vietā. Pietiekami tuvu, lai rastu priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstībai, pietiekami tālu, lai piedāvātu ekoloģisku vidi


• Iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšana • Jaunu pastāvīgo iedzīvotāju un novada viesu piesaistīšana

novadam Pārgaujas

novads Vīzija Rosīga vide no Braslas līdz Gaujai


• Izglītota un sabiedriski aktīva vietējā sabiedrība • Pilnvērtīga un pieejama dzīves vide • Novadu attīstību veicinoša ekonomiskā vide

Amatas novads

Vīzija Līdzsvarota attīstība, resursiem bagāta un mūsdienīga lauku teritorija Vidzemē, kurā iedzīvotājiem ir aktīva un droša dzīves telpa, radoša uzņēmējdarbība un augsta dzīves kvalitāte


• Inovatīva uz atjaunojamiem resursiem balstīta, investoriem labvēlīga ekonomiskā vide

• Kvalitatīva infrastruktūra un komunālie pakalpojumi, labiekārtota dzīves telpa

• Sabiedrība – paaudžu saliedēta, informēta, aktīva, izglītota un radoša, uz kultūras vērtībām balstīta

Līgatnes novads

Vīzija Drošas mājas laimīgai dzīvei Stratēģiskie

mērķi • Iedzīvotāju labklājība


KAIMIŅU NOVADU VĪZIJAS:


KAIMIŅU NOVADU STRATĒĢISKIE MĒRĶI:


ĢEOGRĀFISKĀS ATTĪSTĪBAS ASIS

Līgatnes novada ģeogrāfiskās attīstības asis:

• Rietumi – Austrumi ir esoša nacionālas nozīmes attīstības ass, valsts galvenais autoceļš A2 Rīga – Veclaicene – Pleskava (RU), Sanktpēterburga (RU). Novadu šķērso arī dzelzceļa līnija Rīga – Ieriķi – Lugaži - valsts robeža – Tallina (EE). Šī tranzīta koridora attīstība var gan negatīvi, gan pozitīvi ietekmēt Līgatnes novada teritoriju.

- Ieguvumi – iespēja labas satiksmes infrastruktūras tuvumā attīstīt ražošanas teritorijas, kā arī loģistikas, mazumtirdzniecības, ēdināšanas, transporta un viesnīcu pakalpojumus.

- Draudi – pieaugošs teritorijas piesārņojums, iespējamas ekoloģiskas avārijas, kas var ietekmēt apkārtējo vidi lielu maģistrāļu tuvumā, iedzīvotāju drošības apdraudējums.

• Ziemeļi – Dienvidi ir reģionālas nozīmes attīstības ass, kas šķērsojot Valsts galveno autoceļu A2, savieno valsts galvenos autoceļus A3 Rīga – Valmiera – Valka – Tartu (EE), Sanktpēterburga (RU) un A6 Rīga – Jēkabpils – Krāslava – Vitebska (BY) un tā atzarus A12 Jēkabpils – Rēzekne – Terehova – Maskava (RU) un A13 Jēkabpils – Daugavpils – Varšava (PL). Attīstības ass vājais punkts ir Gaujas tilta trūkums. Gaujas šķērsošanai ar prāmi šobrīd ir sezonāls raksturs, kā arī pastāv kravnesības ierobežojumi.

- Ieguvumi – novada iedzīvotāju mobilitātes iespēju pieaugums, starpnovadu sadarbības saišu stiprināšana, teritoriju specializācijas maiņa.

- Draudi – piesārņojums no intensīvas satiksmes, iedzīvotāju drošības un komforta apdraudējums.


LĪGATNES NOVADA TERITORIJAS TELPISKĀ ATTĪSTĪBA

• Līgatnes pilsēta – rūpniecības attīstība tikai esošo ražošanas teritoriju robežās, nav

paredzēta šo zonu paplašināšana. Apbūves attīstība – Ķempju ciema un Augšlīgatnes ciema virzienos, ar iespējamu to saplūšanu. Attīstības galvenais akcents liekams uz kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas ainavu saglabāšanu. Tūrisma centrs. Brīvajās teritorijās paredzama ekskluzīvu mājokļu būvniecība.

• Augšlīgatne – pamats – rūpniecisko teritoriju attīstība un paplašināšanās. Ir potenciāls mājokļu un sabiedrisko objektu būvniecībai. Nepieciešamība izveidot vietējas nozīmes sabiedrisku centru.

• Skaļupes – tiek attīstīta medicīniskā rehabilitācija esošajās robežās, modernizējot un uzlabojot pakalpojumu klāstu. Papildus attīstāmās jomas – dabas tūrisms, konferenču centrs, padomju laika vēstures tūrisms, naktsmītnes, ēdināšana, mazumtirdzniecība.

• Ratnieki – kultūras un aktīvās atpūtas centrs, kas attīstās esošajās robežās. • Ķempji – ciems Līgatnes pilsētas pievārtē, attīstības tendence – dzīvojamā apbūve un

saplūšana ar Līgatnes pilsētas Spriņģukalna blīvi apdzīvotu teritoriju. Teritorijā atrodas Ķempju luteriskā baznīca – potenciāls garīgās attīstības centra izveidei.

• Novada ziemeļrietumu daļa – lauksaimnieciskā ražošana, lauku tūrisms, dabas tūrisms. • Novada dienvidaustrumu daļa – lauksaimnieciskā ražošana, lauku tūrisms, ekoloģiskā

lauksaimniecība. • Novada dienvidrietumu daļa – potenciāls dabas tūrismam purva ekosistēmu teritorijā.


KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS

Līgatnes novada un kaimiņu pašvaldību esošās un attīstāmās kopīgo interešu teritorijas:

• Maģistrālie autoceļi R – A un Z – D virzienos

• Dzelzceļš R – A virzienā

• Gaujas šķērsojuma vieta – pārceltuve vai tilts

• Aizsargājamas dabas teritorijas – Gaujas nacionālais parks

• Ainaviski vērtīgas teritorijas – Gaujas senleja, Sudas purvs

• Tūrisma teritorijas un maršruti


APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA UN PUBLISKO PAKALPOJUMU KLĀSTS

Līgatnes novadā iedzīvotāji koncentrējušies Līgatnes pilsētā – 31%, Augšlīgatnes ciemā –

42%, Skaļupju ciemā – 4%, Ķempju ciemā – 2%, Ratnieku ciemā – 2% un viensētās 19% no kopējā skaita.

Atbilstoši iedzīvotāju skaitam publisko pakalpojumu pieejamība lielākā mērā arī koncentrēta Līgatnes pilsētā un Augšlīgatnes ciemā. Turpmākajos attīstības plānos paredzēta esošo pakalpojumu kvalitātes un klāsta pilnveidošana Līgatnes pilsētā un Augšlīgatnes ciemā, vienlaicīgi nodrošinot šo centru labu sasniedzamību no pārējās novada teritorijas.

Ratnieku un Skaļupju ciemos ieviešami nepieciešamākie publiskie pakalpojumi, attīstāma e-pakalpojumu pieejamība.

Ķempju ciems atrodas tiešā Līgatnes pilsētas tuvumā un perspektīvā paredzama tā saplūšana ar pilsētu. Tādēļ Ķempju ciemā papildus publisko pakalpojumu attīstībai nav būtiska nozīme. Uzlabojama nokļūšana Līgatnes pilsētā un e-pakalpojumu pieejamība.


PUBLISKO PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBA NOVADA CIEMOS UN PILSĒTĀ:


GALVENIE TRANSPORTA KORIDORI UN INFRASTRUKTŪRA, MAĢISTRĀLIE INŽENIERKOMUNIKĀCIJU TĪKLI

Līgatnes novada teritorijā ir esoši autoceļu, dzelzceļa, maģistrālā gāzes vada, sakaru līniju un elektrolīniju koridori.

Jaunas inženierkomunikāciju teritorijas netiek paredzētas. Attīstība plānota esošo teritoriju robežās.


DABAS TERITORIJAS, ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS

Līgatnes novada teritorijā dabas teritorijas un īpaši aizsargājamas teritorijas ir apzinātas un definētas Gaujas nacionālā parka un Līgatnes novada teritoriju attīstības dokumentos. Vērība pievēršama individuālo teritorijas izmantošanas noteikumu pilnveidošanai un ieviešanas uzraudzībai.


KULTŪRVĒSTURISKI NOZĪMĪGAS TERITORIJAS

Līgatnes novada teritorijā kultūrvēsturiskās teritorijas ir apzinātas un definētas. Nākotnē izstrādājamas kultūrvēsturisko teritoriju attīstības stratēģijas, detalizēti apbūves noteikumi un vadlīnijas teritoriju apsaimniekošanai.


AINAVISKI VĒRTĪGAS TERITORIJAS

Līgatnes novada teritorijā ainaviski vērtīgas teritorijas ir apzinātas un definētas Gaujas

nacionālā parka un Līgatnes novada teritoriju attīstības dokumentos. Nākotnē izstrādājamas ainaviski vērtīgu teritoriju attīstības stratēģijas, detalizēti apbūves noteikumi un vadlīnijas teritoriju apsaimniekošanai.

PRIORITĀRI ATTĪSTĀMĀS TERITORIJAS Prioritāri attīstāmās teritorijas noteiktas vadoties no plānotās novada telpiskās struktūras

attīstības un teritorijām noteiktās specializācijas:

• prioritāri attīstāmās apdzīvotās vietas – Līgatnes pilsēta, Augšlīgatnes, Ķempju, Skaļupju un Ratnieku ciemi;

• prioritāri attīstāmās ražošanas teritorijas – esošās ražošanas zonas Līgatnes pilsētā un Augšlīgatnes ciemā;

• prioritāri attīstāmās transporta teritorijas – novada iekšējie ceļi, kas savieno savā starpā novada ciemus un Līgatnes pilsētu;

• prioritāri attīstāmās lauksaimniecības teritorijas – esošās lauksaimniecības platības visā novada teritorijā;

• prioritāri attīstāmās tūrisma teritorijas – Gaujas nacionālā parka teritorija, Gaujas un Līgatnes upju ielejas.


ATTĪSTĪBAS RĀDĪTĀJI

Kā teritorijas attīstības rādītāji noteikti fiziski izmērāmi parametri, kuru salīdzināšana un attīstības virzienu vērtēšana veicama ik gadu. Dati apkopojami tabulā:

Nr. Rādītājs Rādītāja vērtība

bāzes gadā

Rādītāja vērtība

pārskata gadā

Vēlamā attīstības tendence

Datu avots

1.

Teritorijas attīstības līmeņa indekss (rangs)

0,025 (31.)

(2017.)

�

VRAA

2.

Iedzīvotāju skaits

3502

(01.04.2019.)

�

PMLP

3.

Bērnu un jauniešu skaits (0 – 24 gadi)

762

(01.01.2018.)

�

Līgatnes novada dome

4.

Bezdarba līmenis

4,6 %

(22.11.2018.)

�

NVA

5.

Ekonomiski aktīvo statistisko vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem

39

(2011.)

�

CSP

6.

Uzņēmumu skaits, kas nodarbina vairāk kā 20 strādājošos

5

(2017)

�

CSP

7.

Budžeta ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa

EUR 1792875

(2017.)

�


8.

Budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju

EUR 1433

(2018.)

�


VRAA – Valsts reģionālā attīstības aģentūra PMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra CSP – Centrālā statistikas pārvalde


LĪGATNES NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBA

Līgatnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ievieš realizējot Līgatnes novada attīstības

programmu, teritorijas plānojumu un lokālplānojumus. Stratēģisko mērķu sasniegšanu izvērtē pirms katras jauna vai aktualizēta teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanas.

Stratēģisko mērķu sasniegšanas novērtēšanai sagatavo stratēģijas ieviešanas ziņojumu, kurā ietver:

• aktualizētus attīstības rādītājus;

• vērtējumu par stratēģiskā mērķa un prioritāšu sasniegšanas progresu;

• vērtējumu par telpiskās attīstības perspektīvas ieviešanas progresu;

• vērtējumu par ilgtspējīgas stratēģijas atbilstību aktuālajām ekonomikas un sociālo procesu tendencēm un politiskajām nostādnēm;

• priekšlikums ilgtspējīgas stratēģijas grozījumiem, ja tādi ir nepieciešami. Attīstības rādītājiem izmanto publiski pieejamus informācijas avotus, kā arī kvalitatīvus

pētījumus. Pašvaldība nodrošina ilgtspējīgas stratēģijas ieviešanas ziņojumu pieejamību interneta

vietnē, organizē diskusiju sabiedrībā par nepieciešamību veikt izmaiņas novada stratēģiskajā mērķī, vīzijā, attīstības prioritātēs un telpiskās attīstības struktūrā.

Ilgtspējīgas stratēģijas ieviešanas ziņojumā ņem vērā arī Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un citu novada teritorijai saistošu attīstības dokumentu ieviešanas ziņojumus.

Documents

Līgatnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2019. – 2043. … · 2019-04-26 · Līgatnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2019. – 2043. gadam 3 •