LIKTA valdes darbības pārskats Valdes darbības laikā no 2016.gada 22.marta līdz 2017.gada 21.martam biedrība LIKTA ir strādājusi, lai realizētu savu misiju un pamatmērķus: veicināt informācijas sabiedrības attīstību, sabiedrības un personu izglītošanu, informēšanu par IKT iespējām, kā arī uzlabot un attīstīt sabiedrības izpratni un spējas IKT jomā, veicināt Latvijas IKT nozares attīstību Latvijā un starptautisko konkurētspēju.

Biedrības prezidente, valdes locekļi un biedri ir aktīvi darbojušies izvirzīto mērķu sasniegšanai gan individuāli, gan biedrības darba grupu un LIKTA projektu ietvaros. Atskaites noslēguma daļā ir uzskaitītas darbības sabiedrisko attiecību jomā un ārējās sadarbības aktivitātes, atskaites ietvaros sniegta informācija par galvenajiem projektiem, kuros biedrība LIKTA ir piedalījusies pārskata periodā.

1. Biedrības organizācijas attīstība

1.1. Biedru statistika

Pārskata perioda laikā biedrībā ir uzņemti 13 jauni o-biedri un 3 jauni a-biedri. 5 o-biedri paziņojuši par savu vēlmi izstāties. 12 a-biedri nav turpinājuši dalību LIKTA a-biedra statusā. O-biedru skaits kopā – 96. Asociēto biedru skaits kopā – 56.

1.2. LIKTA darba grupas

Pārskata periodā LIKTA ir darbojušās šādas darba grupas:

Izglītības un profesionālās izglītības attīstības darba grupa;

E-veselības darba grupa;

eID darba grupa;

E-komercijas darba grupa;

Autortiesību un datu aizsardzības darba grupa;

Elektroniskās komunikācijas darba grupa;

IT projektu pārvaldības un labās prakses darba grupa;

Darba grupa par drošības un juridiskiem jautājumiem virtuālajā vidē;

PR darba grupa;

3S – viedās specializācijas stratēģijas IKT jomā darba grupa;

Darba grupa saistībā ar dalību ECSO (European Cybersecurity Organisation);

Memoranda par datos balstītas pārvaldes un ekonomikas veicināšanu darba grupa.

1.3. LIKTA mājaslapa

LIKTA mājaslapā pieejama informācija par galvenajām LIKTA aktivitātēm, paziņojumi presei, LIKTA organizēto pasākumu apraksti un materiāli. Mājaslapā tiek ievietoti arī LIKTA biedru jaunumi un cita ar nozari saistīta informācija. Balstoties uz datiem, kas bija pieejami atskaites sagatavošanas brīdī, pārskata periodā vidēji mēnesī mājaslapu apmeklēja ap 1100-1200 unikālu lietotāju.

2

1.4. LIKTA biedru sanāksmes un semināri

Pārskata periodā notikušas regulāras LIKTA darba grupu sanāksmes, sadarbībā ar biedriem un partneriem organizēti dažādi semināri, piemēram, kā IT jomas uzņēmumam veiksmīgi uzsākt biznesu Eiropas valstīs, pielietojot digitālā mārketinga risinājumus (sadarbībā ar Realweb Latvia), inovatīvas pieejas pārliecinošu prezentāciju radīšanā, veidošanā un vadīšanā (sadarbībā ar nime.ga), lietojumprogrammu izvietošana un migrēšana PaaS vidē (PaaSport projekta ietvaros), diskusija par ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu (LIKTA asociēto biedru sekcijas ietvaros iniciēts pasākums).

Sadarbībā ar biedriem un partneriem organizēts projekta “Programmē savai nākotnei” seminārs (sadarbībā ar Microsoft Latvia), projekta Online4EDU seminārs “IKT tiešsaistes rīki izglītības attīstībai” un projekta “Generation0101” seminārs “Digitālo prasmju loma, jauniešu nākotnes nodarbinātībai” (Izglītības tehnoloģiju un inovāciju pasākuma „Latvijas skolu, tehnoloģiju un e-lietu forums LatSTE 2016” ietvaros).

LIKTA biedriem nodrošināta iespēja piedalīties dažādu trešo pušu organizētos pasākumos par speciālu dalības maksu.

2. Nozares attīstība

Pārskata periodā turpināts aktīvs darbs, lai veicinātu nozares izaugsmi, sekots līdzi tam, lai IKT kā prioritārai nozarei tiktu paredzētas valsts atbalsta aktivitātes, kas ir vērstas uz nozares attīstību. Šī mērķa sasniegšanai tika izmantoti dažādi kanāli – tikšanās ar ministriem un ministriju pārstāvjiem, darbība Tautsaimniecības padomē, līdzdalība Latvijas Darba devēju konfederācijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, publiska viedokļa paušana medijos.

Kā galvenos darbības virzienus pārskata periodā varētu minēt:

LIKTA ir aktīvi sekojusi tam, lai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare būtu atspoguļota Ekonomikas un citu ministriju attīstības dokumentos, atzīstot to par valsts atbalsta prioritāru jomu;

LIKTA ir iesaistījusies elektronisko sakaru nozares regulējuma pilnveidē un uzlabošanā, sniegusi priekšlikumus elektronisko sakaru nozares pamatnostādnēm 2017.- 2022.gadam;

LIKTA sekojusi aktivitātēm saistībā ar Viedo specializācijas stratēģiju, veicinot IKT nozares iespējas iesaistīties pētniecības un inovāciju aktivitātēs un sadarbību starp nozares uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, tostarp Kompetences centru programmas ietvaros;

LIKTA turpinājusi aktīvu darbu, lai mazinātu administratīvo slogu publiskajos IT iepirkumos, LIKTA eksperti iesaistījušies Publisko iepirkumu likuma grozījumu izstrādē atbilstoši jaunajām Direktīvām 2014/24/ES un 2014/25/ES, kā arī sniedzot priekšlikumus zaļajam publiskajam iepirkumam un saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijiem;

LIKTA aktīvi piedalījusies ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda aktivitātēs, sekojot VARAM un citu ministriju aktivitātēm ES fondu ieviešanā un sniedzot priekšlikumus saistībā ar IKT jomu, uzsākts darbs pie rekomendāciju izstrādes publiskā sektora ES fondu ieviešanas līgumiem saskaņā ar jauno MK instrukciju Nr. 3 “Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs”.

Pārskata periodā LIKTA ir aktīvi sadarbojusies ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts izglītības satura centru (VISC), lai veicinātu datorikas apguvi Latvijas skolās. LIKTA kopā ar biedriem un partneriem sekmējusi jauna datorikas mācību satura izstrādi, 2016./2017. mācību gadā turpināts pilotprojekts, 153 skolās aprobējot piecas datorikas apguves mācību

3

programmas no 1. līdz 9. klasei, pēctecīgi programmas īstenojot 2.,5. un 8. klasē. Būtiskākais šo aktivitāšu mērķis ir veicināt IKT jomas speciālistu skaita pieaugumu nākotnē, jo Latvijā joprojām vērojams izteikts šīs jomas darbaspēka trūkums.

2017.gada sākumā LIKTA organizēja Latvijas Programmētāju dienu pasākumus. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Liepājas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Transporta un sakaru institūtu ar IKT nozares uzņēmumu atbalstu 13.-17.februārī tika organizēta virkne pasākumu – Latvijas Programmētāju dienas konference un Lēdijas Adas Lavleisas un Čārlza Bebidža balvu pasniegšanas ceremonija, praktiskas darbnīcas un meistarklases studentiem kā Rīgā, tā reģionos. Latvijas Programmētāju dienas pasākumos piedalījās vairāk nekā 400 dalībnieki.

Nozares turpmākai attīstībai ir svarīgi, lai nozarē strādājošajiem speciālistiem tiek nodrošināts ES fondu atbalsts kvalifikācijas paaugstināšanai. LIKTA ir panākusi to, ka jaunajā plānošanas periodā ES fondu specifiskā atbalsta mērķa darbības programmas “Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos” ietvaros tiek nodrošināta IKT nozarē strādājošo uzņēmumu darbinieku apmācība ar ES fondu atbalstu un to koordinē LIKTA.

Pārskata periodā LIKTA ir turpinājusi aktīvi strādāt pie tā, lai tiktu nodrošināts nozares attīstības adekvāts atspoguļojums statistikā. LIKTA sadarbojusies ar Centrālo Statistikas pārvaldi (CSP), nozaru ministrijām, Latvijas Banku un Valsts ieņēmumu dienestu, lai apkopotu vispusīgu statistiku par nozari. Sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un CSP veikta DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa) datu analīze atbilstoši Latvijas aktuālajai situācijai. CSP ir realizējusi vairākus LIKTA priekšlikumus, lai uzlabotu statistikas kvalitāti, vienkāršotu apsekojumu veikšanas procesu un iegūtu kvalitatīvāku datus.

LIKTA gadskārtējās konferences laikā 2016.gada 1.decembrī starp LIKTA un VARAM tika parakstīts sadarbības memorands “Par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā”, Latviju pozicionējot kā data driven nation. 2017.gada 9. februārī memorandam pievienojās IKT nozares uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, izglītības un pētniecības iestādes – kopskaitā 23 organizācijas. Memorands paredz, ka līdz 2017. gada 1. jūlijam iesaistītās puses kopīgi izstrādās pasākumu plānu, kas palīdzēs sasniegt uzstādītos mērķus. LIKTA ietvaros izveidota darba grupa priekšlikumu izstrādei pasākumu plānam.

Lai veicinātu Latvijas IKT nozares atpazīstamību un nozares uzņēmumu starptautisko sadarbību, pārskata periodā ir notikušas dažādas prezentācijas un sarunas par Latvijas IKT nozari un tās sasniegumiem ar ārvalstu uzņēmējiem un politiķiem, IKT sektora pārstāvjiem un citu valstu nozares asociācijām.

2.1. Līdzdalība Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras darbā

Pārskata periodā LIKTA aktīvi turpinājusi dalību Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). Jautājumi, kas nav IKT nozarei specifiski, bet attiecas uz plašāku darba devēju loku, risināti, izmantojot LDDK un LTRK direkciju resursus un lobija iespējas. Ir notikušas regulāras tikšanās ar LDDK un LTRK pārstāvjiem, dalība darba grupās un ekspertu apspriedēs. Starp jautājumiem, kas koordinēti sadarbībā ar LDDK un LTRK, var minēt, piemēram:

Pārskata periodā organizēta sadarbība nozares interešu virzīšanā un aizstāvībā

aptuveni 50 normatīvo aktu projektu, vadlīniju, informatīvo ziņojumu un būtisku

tirgus uzraudzības iestāžu lēmumu (tarifu noteikšana) sakarā; LIKTA, LDDK un/vai LTRK

iesaiste koordinēta, ņemot vērā jautājuma specifiku un lomu tautsaimniecībā. Risināti

radiofrekvenču spektra pieejamības jautājumi 3.4 GHz – 3.8GHz, 470 – 790MHz un

870-876MHz jomās, lai saglabātu Latvijas līderpozīcijas radiofrekvenču efektīvā

4

izmantošanā arī ieviešot nākamās paaudzes – 5G tehnoloģijas; piedāvāti nozares

vajadzībām atbilstoši precizējumi Latvijas Republikas pozīcijas Eiropas Savienības

normatīvo aktu izstrādes darba grupās; jāatzīmē piedalīšanās Latvijas Republikas

nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādē 2017. – 2021.gadam; notikusi aktīva

sadarbība darbā pie Publisko iepirkumu likuma grozījumiem;

izglītības un nodarbinātības jomā turpināta sadarbība ar LDDK eIKT nozares ekspertu

padomi par profesionālās izglītības jautājumiem un darba vidē balstītām mācībām

(DVB);

digitālā vienotā tirgus jautājumi skatīti sadarbībā ar BUSINESSEUROPE Digital Agenda

Taskforce;

LIKTA biedriem regulāri nosūtīta informācija par aktivitātēm LDDK lietišķajās

sadarbības padomēs (izveidotas ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju,

Kazahstānu, Krieviju, Turkmenistānu, Ukrainu, Uzbekistānu un Moldovu), to mērķis ir

veicināt Latvijas uzņēmēju ārējo ekonomisko interešu aizstāvību; tāpat LIKTA biedri

informēti par LTRK organizētām tirdzniecības misijām un ārlietu aktivitātēm.

2.2. Viedokļa paušana valsts institūcijām

Aizstāvot biedrības biedru intereses, LIKTA ir paudusi viedokli un nominējusi savus pārstāvjus nozarei aktuālu jautājumu risināšanai. Pārskata periodā LIKTA aktīvi iesaistījusies dažādu nozarei aktuālu likumdošanas aktu izstrādē un apspriešanā, sniegusi viedokli, piemēram, par:

SPRK saņemtajiem ierosinājumiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā;

MK noteikumu projektu “Nacionālais numerācijas plāns”;

VARAM par likumprojektu “Zaļais publiskais iepirkums”;

MK noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un nodevas maksāšanas kārtību”;

SM par priekšlikumiem elektronisko sakaru nozares pamatnostādnēm 2017.-2022.gadam;

MK Instrukcijas projektu “Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs”;

MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos Nr.453 “Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām””;

Likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”;

PTAC par priekšlikumiem vadlīnijām elektronisko sakaru jomā;

MK noteikumu projektu “Atlīdzība par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai”;

Informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumu sniegšanu par turpmāko rīcību saistībā ar VAS „Elektroniskie sakari””;

MK noteikumu projektu “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” īstenošanas noteikumi”;

Informatīvo ziņojumu par elektronisku rēķinu un preču pārvietošanas dokumentu ieviešanai nepieciešamajiem soļiem;

5

MK noteikumu projektu „Kritiskās infrastruktūras, tai skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība””;

Nacionālo radiofrekvenču plānu;

Likumprojektu “Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums”;

Informatīvo ziņojumu “Valsts budžeta finansējuma novirzīšanas bezmaksas interneta un datoru izmantošanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās aktualitāte un turpmākā rīcība”;

Uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem;

FM/VID iniciētām izmaiņām likumdošanā, lai bloķētu piekļuvi noteiktām tīmekļa vietnēm;

Likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”;

Finansējuma saglabāšanu kompetences centru 3.kārtai (sadarbībā ar LTRK);

VID Elektronisko ierīču un iekārtu konsultatīvās padomes darbu;

Par piekļuves tarifu aprēķināšanas metodikas projektu;

MK noteikumu projektu “Elektronisko sakaru tīklu būvnoteikumi”;

Eiropas Komisijas priekšlikumu jaunai direktīvai – Elektronisko sakaru kodeksam, kas sevī apvieno līdzšinējās elektronisko sakaru regulējošā ietvara direktīvas, izņemot “e-privātuma” direktīvu;

Priekšlikumiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības finansēšanas modeļa pilnveidošanai no 2018.gada;

Konceptuālo ziņojumu „Par intelektuālā īpašuma aizsardzības un pārvaldības sistēmu Latvijas Republikā”;

MK noteikumu projektu “Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu”;

Numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu;

Noteikumu projektu “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un tā piemērošanas kārtība”.

LIKTA valde pārskata periodā ir iniciējusi regulāras tikšanās ar valsts pārvaldes institūcijām, tādējādi paužot LIKTA biedru viedokli, kā arī iegūstot plašu informāciju par politikas un likumdošanas attīstības aktualitātēm biedrus interesējošos jautājumos. LIKTA ir regulāri informējusi biedrus par uzņēmējiem aktuālām tēmām un aktivitātēm no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Satiksmes ministrijas un citām valsts pārvaldes institūcijām.

Pārskata periodā LIKTA valdes locekļi un biedri piedalījušies VARAM organizētajās ekspertu līmeņa apspriedēs par VARAM kompetences jautājumiem, tostarp par MK noteikumu projektiem par valsts pārvaldes e-pakalpojumiem, par pakalpojumu elektronizēšanu un portālu latvija.lv, datu pārvaldības modeļiem, atvērtajiem datiem, nepieciešamo valsts budžeta finansējumu IKT sistēmu uzturēšanai, valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtību, vienoto klientu apkalpošanas centru sniegtajiem pakalpojumiem. LIKTA apkopoja nozares labo praksi informācijas sistēmu uzturēšanas jomā, tostarp par informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksām, par ko sniedza viedokli VARAM.

6

Pārskata periodā tika izstrādāti ieteikumi vispārējās izglītības iestāžu mācību vides modernizācijai, lai pašvaldībām būtu pieejams informatīvs materiāls par ieteicamajiem ieguldījumiem vispārējās izglītības iestāžu mācību vides modernizācijai, izmantojot to ES fondu 8.1.2.SAM atbalstāmās darbības „Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde” ietvaros. Pašlaik materiāls tiek apspriests ar saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju.

2.3. Dalība ministriju padomēs un darba grupās

Tautsaimniecības padome (TSP)

LIKTA ir pārstāvēta Tautsaimniecības padomē, kas darbojas Ekonomikas ministrijā. TSP ietvaros tiek pausts LIKTA viedoklis par nozarei būtiskiem jautājumiem, TSP aktuālā informācija tiek izsūtīta valdei un LIKTA biedriem, piemēram, par uzņēmējdarbības uzsākšanas (start-up) un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu, par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2016. - 2018. gadam un citiem jautājumiem.

ES fondu uzraudzības padome

LIKTA pārstāvis darbojas Finanšu ministrijas Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības padomes un apakškomiteju sastāvā, tiek nodrošināta valdes un biedru iesaiste nozari skarošu jautājumu izskatīšanā un uzraudzības komitejas lēmumu pieņemšanā saistībā ar ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodu.

Kultūras ministrijas darba grupas

LIKTA pārstāvji piedalās Kultūras ministrijas darba grupās un pārskata periodā veikts darbs pie mediju tiesiskā regulējuma izstrādes, kā arī turpinātas diskusijas par priekšlikumiem televīzijas pakalpojumu internetā sniedzēju uzraudzības uzlabošanai un darbs autortiesību likuma darba grupā.

Iepirkumu sūdzību izskatīšana

LIKTA atzīti eksperti ir nominēti pastāvīgai dalībai Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisijās neatkarīgu ekspertu lomā. LIKTA biedri savas kompetences robežās sniedz eksperta viedokli, atsaucoties uz valsts pārvaldes iestāžu pieprasījumiem. Ar iepirkumiem saistīti jautājumi tiek izskatīti IT projektu pārvaldības un labās prakses darba grupā.

Satiksmes ministrijas ekspertu darba grupas

Satiksmes ministrijas ekspertu darba grupās 2016. gadā apspriesti tādi jautājumi kā elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība un nodevu noteikšanas kārtība, grozījumi elektronisko sakaru likumā u.c.

LIKTA pārstāvju dalība ministriju darba grupās

LIKTA ir nominējusi savus pārstāvjus ministriju darba grupās, kuru darbības sfēra skar ar IKT nozari un informācijas sabiedrību saistītus jautājumus. Pārskata periodā LIKTA pārstāvji ir darbojušies šādu ministriju un citu valsts institūciju darba grupās un ekspertu padomēs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Satiksmes ministrijā (SM), Finanšu ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Kultūras ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Iepirkumu uzraudzības birojā un citās. LIKTA pārstāvji ir deleģēti un aktīvi darbojas Tautsaimniecības padomē, ES fondu uzraudzības komitejā, VARAM IKT ekspertu padomēs, SM elektronisko sakaru nozares padomes un elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupas sastāvā, VID elektronisko ierīču un iekārtu konsultatīvajā padomē, IUB nozares ekspertu padomē, OECD Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvās komitejas (BIAC) darba grupā Digital Economy Policy Committee, SM darba grupā par MK noteikumu projektu “Elektronisko sakaru tīklu būvnoteikumi”, VARAM ERAF projekta “Valsts un pašvaldību iestāžu

7

tīmekļvietņu vienotā platforma” uzraudzības padomē u.c. Tāpat LIKTA aktīvi piedalījusies un paudusi viedokli Saeimas komisijās.

LIKTA eksperti piedalījušies VARAM darba grupās MK noteikumu projektu (“Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība”; “Valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru veidus, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtība”; “Kārtība, kādā tiek veikta valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācija un nodrošināta e-pakalpojumu pieejamība” un “Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla pārzinis, viņa pienākumi un atbildība, iestādes pienākumi un atbildība, valsts pārvaldes pakalpojumu portāla izmantošanas un pārvaldības kārtība, kā arī pakalpojumu kataloga vešanas kārtība un tajā ietveramā informācija”) izstrādei.

2.4. Profesiju standarti, IKT pētniecība

LIKTA ietvaros notiek regulārs darbs, izskatot izmaiņas studiju programmās, veicot aktivitātes IKT nozarē studējošo skaita palielināšanai augstskolās, sekmējot nozares uzņēmumu un augstskolu sadarbība, kā arī IKT pētniecības attīstību.

Pārskata periodā pausts LIKTA atbalsts Ventspils Tehnikuma IKT izglītības programmu attīstībai un aprīkojuma modernizācijas projektam. Pausts atbalsts Elektronikas un datorzinātņu institūtam pētniecības projektu I-MECH, TECS, AutoDrive un LICMA pieteikumiem ECSEL projektu konkursā. Sniegti atbalsti LIKTA biedriem un pētniecības iestādēm aptuveni 30 projektu pieteikumiem programmā “Praktiskās ievirzes pētījumi”. Cēsu Profesionālajai vidusskolai sniegts atbalsts nepieciešamajam apmācību stendu aprīkojuma sarakstam izglītības programmā “Telekomunikāciju tehniķis”. Sniegts LIKTA atzinums un ierosinājumi par Ventspils Augstskolas attīstības stratēģiju. LIKTA deleģēts pārstāvis darbojas eIKT nozares ekspertu padomē, kurā tiek risināti profesionālās izglītības jautājumi, LIKTA pārstāvji darbojas Rīgas Tehniskās koledžas Padomnieku konventā, PIKC Rīgas Valsts Tehnikuma konventā. LIKTA eksperti piedalījās VISC mācību literatūras izdevēju konsultatīvās padomes sēdē un LDDK organizētajā tikšanās ar Rīgas Domi par iespējamo sadarbību ar pašvaldību izglītībā.

Pārskata periodā sekmīgi turpināta dalība PaaSport projektā, kura mērķis ir risināt datu un lietojumprogrammu pārnesamības (portability) jautājumus Platform-as-a-Service (PaaS) vidē. Projekta ietvaros LIKTA biedriem ir pieejami projekta rezultāti, piedāvājot savus lietojumus izvietot un migrēt PaaS vidē. 2016.gadā tika organizēts apmācību seminārs biedriem par PaaS jautājumiem un sniegts pārskats par projekta rezultātiem.

3. Informācijas sabiedrība un e-pārvalde

E-prasmju aktivitātes Viens no LIKTA mērķiem ir Informācijas sabiedrības un IKT prasmju veicināšana un attīstība. Pārskata periodā LIKTA aktivitātes ir veicinājušas gan digitālo prasmju attīstību ikvienam, gan IKT kvalifikācijas celšanu nozares profesionāļiem, skolotājiem un mazajiem un mikro uzņēmējiem.

3.1. E-prasmju nedēļa 2017

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju 2017. gadā no 27. marta līdz 2. aprīlim organizē Eiropas E-prasmju nedēļu Latvijā. Pārskata periodā veikts sagatavošanas darbs. E-prasmju nedēļa Latvijā tiek organizēta ES iniciatīvas Digital Skills and Jobs Coalition un European Get Online week 2017 ietvaros un notiek jau 8. reizi.

8

2017. gada E-prasmju nedēļas galvenās tēmas:

Digitālā drošība: kā droši izmantot internetu un digitālos rīkus, pasargāt savu digitālo

identitāti un datus;

E-prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai: kā rosināt jauniešu izvēlēties IKT

karjeru; kādas prasmes nepieciešamas digitālajiem darbiem; kādas digitālās prasmes

un tehnoloģijas jāzina uzņēmējiem;

E-pakalpojumi: iepazīstināšana ar jaunākajiem e-pakalpojumiem un to mobilajām

lietotnēm, risinājumiem.

E-prasmju nedēļas ietvaros tiks organizēti gan centrālie pasākumi un diskusijas, kam varēs sekot līdz interneta tiešraidēs, gan arī pasākumi, kas notiks visos Latvijas reģionos: skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos. Tāpat būs iespējams pārbaudīt savas digitālās prasmes pašnovērtējuma testos un konkursos.

E-prasmju nedēļā 2017 jau ir iesaistījušies vairāk nekā 120 reģionālie un nozares partneri. Papildu informācija par E-prasmju nedēļu 2017 pieejama mājaslapā: www.eprasmes.lv.

3.2. E-prasmju aktivitātes: apmācību programmas un sertifikācija

LIKTA ir Eiropas Datorprasmes Sertifikāta (ECDL) oficiāla pārstāve Latvijā. Pārskata periodā realizētas vairāk kā 100 ECDL, ECDL Advanced, eGuardian un eCitizen sertifikācijas kartes. Kopā sistēmā apkopoti un uzskaitīti ap 420 ECDL testi. Kopā 2016.gadā reģistrēti un izsniegti ap 100 sertifikāti. ECDL testēšanas centru tīklā visā Latvijā šobrīd darbojas 18 centri. 2016. gadā izstrādāts jauns ECDL modulis “Tiešsaistes sadarbības rīki izglītībā”.

2016. gadā tika pabeigts darbs pie mācību programmas un metodikas izstrādes digitālo prasmju jomā, kas saistās ar sadarbību tiešsaistē, mākoņdatošanas iespēju izmantošanu izglītības procesā, kā arī tika izstrādātas vadlīnijas apmācību un testēšanas sistēmas “Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki” īstenošanai (Online4EDU). Programma tika iesniegta oficiālai akreditācijai.

2016. gadā tika pabeigts darbs pie projekta FIT4Jobs īstenošanas, lai pārbaudītu praksē darba devēju atbalstītu IKT prasmju apmācības un darba pieredzes modeli, kas līdz šim veiksmīgi īstenots Īrijā, kā arī darbs pie projekta Generation 0101 īstenošanas un inovatīvas IKT prasmju apmācības jauniešiem, kā ietvaros hakatonos Kiprā, Horvātijā un Lietuvā piedalījās jaunieši no Latvijas un tika organizēts hakatons Rīgā. Projektu rezultāti tika demonstrēti seminārā, kas tika organizēts skolotāju un pašvaldību auditorijai LatSTE 2016 pasākuma ietvaros.

2016. gadā turpinājās darbs pie ITSVET (ICT Security in VET) projekta īstenošanas, kura mērķis ir izstrādāt IKT drošības speciālista izglītības moduli un tam atbilstošo mācību metodoloģiju un materiālus profesionālās izglītības sistēmai Baltijas valstīs. Projekta ietvaros 2016. gadā tika veikts pētījums par darba devēju vajadzībām pēc IKT drošības speciālistiem 3 valstīs: Latvija, Igaunija, Somija, kā arī izstrādāts profesionālās kvalifikācijas standarts latviešu valodā.

Projektu ietvaros izstrādātās apmācību metodikas un programmas LIKTA ir prezentējusi darba grupās un semināros, kā arī tās ir iesniegtas un iekļautas NVA atbalstīto programmu sarakstā.

2016. gadā uzsākta Erasmus programmas projektu HIS4HE (“Veselības informācijas sistēmas apmācību un sertifikācijas ieviešana augstākajā izglītībā”) un YouthWork HD īstenošana. Projekta HIS4HE ietvaros tiks izstrādāta un ieviesta jauna veselības informācijas sistēmas apmācību programma, moduļi, mācību materiāli un starptautiski atzīta sertifikācijas sistēma apmācību zināšanu novērtējumam Latvijā. Tāpat Latvijā un Lietuvā tiks izstrādāti jauni apmācību standarti veselības aprūpes speciālistu studiju programmās. Projekta zināšanu novērtēšanai tiks izmantots Eiropā vispāratzītais ECDL Veselības prasmju un zināšanu

9

standarts, kura pamatā ir veselības informācijas sistēmas programmas saturs un nepieciešamo zināšanu līmenis.

Projekta YouthWork HD ietvaros ietvaros tiks izveidota vienota tiešsaistes platforma jaunatnes darbiniekiem, kas nodrošinās pieeju mācību materiāliem un iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci dažādās jaunatnes darbā svarīgās jomās, īpaši uzsverot IKT izmantošanas iespējas apmācībā un dažādu ieinteresēto pušu sadarbībā.

3.3. ES fondu projekts “IKT profesionāļu apmācības inovāciju veicināšanai un nozares attīstībai”

2016.gada 13.jūnijā LIKTA noslēdza līgumu Nr. 1.2.2.1/16/A/003 ar Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta „IKT profesionāļu apmācības inovāciju veicināšanai un nozares attīstībai" īstenošanu no 2016.gada 1.jūlija. Projekts tiek īstenots 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos” 1.2.2.1.pasākuma “Atbalsts nodarbināto apmācībām” 1.projektu iesniegumu atlases kārtas programmā. Kopējais projekta ERAF finansējums 899 585,70 EUR.

Projekta mērķis ar apmācību palīdzību paaugstināt nodarbināto IKT profesionāļu kvalifikāciju, sekmējot tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un produktivitātes paaugstināšanu, tādējādi veicinot inovatīvo uzņēmumu skaita palielināšanos, IKT nozares eksporta īpatsvara pieaugumu un IKT nozares izaugsmi.

Pavisam projektā apmācībās šobrīd aktīvi iesaistījušies vairāk kā 40 IKT un citu nozaru uzņēmumu darbinieki – gan LIKTA biedri, gan Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas, Latvijas Interneta asociācijas un Latvijas IT Klastera biedri, kā arī citi tehnoloģiju nozaru uzņēmumi. Kopējais ERAF atbalsta apjoms 2016.gadā, ko saņēmuši LIKTA projekta partneri, ir 89 887,60 EUR. Projekts tiks īstenots līdz 2018.gada 31.decembrim.

3.4. ES fondu projekts „ Mazo un mikro komersantu apmācības inovāciju un digitālo tehnoloģiju attīstībai Latvijā”

2016. gada 5. decembrī LIKTA noslēdza līgumu ar CFLA par projekta „Mazo un mikro komersantu apmācības inovāciju un digitālo tehnoloģiju attīstībai Latvijā” (1.2.2.3/16/I/002) īstenošanu. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā Attīstības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.3. pasākuma “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti” atbalstu.

Projekta mērķis ir veicināt komersantu izpratni par inovācijām un paaugstināt mazo un mikro uzņēmumu (MMU) darbinieku un pašnodarbināto kvalifikāciju, tādējādi sekmējot tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darba efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanu. Apmācībās varēs piedalīties mikro un mazie komersanti, kā arī pašnodarbinātās personas. Projekts tiks īstenots līdz 2020.gada 31.decembrim.

Projektā piedāvātie mācību kursi palīdzēs uzlabot MMU darbinieku un pašnodarbināto personu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes. Kursu programmas ir izveidotas tā, lai to apguve veicinātu darbinieku digitālo prasmju attīstību, produktu un pakalpojumu inovāciju, kā arī uzņēmumu iekšējo procesu digitalizāciju.

Projekta laikā tiks īstenotas apmācības trīs tematiskajos blokos:

“Digitālās tehnoloģijas”,

“Uzņēmuma iekšējo procesu digitalizācija”,

“Digitālie rīki ražošanas un pakalpojumu attīstībai”.

Projektā paredzētās apmācības notiks visos Latvijas reģionos. 70 % no kursa cenas sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Kopā projekta laikā līdz 2020. gadam plānots

10

apmācīt vairāk nekā 6500 mazo un mikro uzņēmumu vadītājus un pašnodarbinātos. Kopējais

ERAF projekta atbalsts: 2 001 937.50 EUR.

3.5. Latvijas skolēnu programmēšanas komandas atbalsts

2016.gadā LIKTA kopā ar nozares uzņēmumiem turpināja atbalstīt informātikas olimpiāžu sagatavošanu un norisi – Latvijas informātikas olimpiādi Rīgā (Latvija), Latvijas komandas sagatavošanos un dalību Baltijas informātikas olimpiādē Helsinkos (Somija) un Vispasaules informātikas olimpiādē Kazaņā (Krievija). Baltijas informātikas olimpiādē mūsu komandas dalībnieki 54 dalībnieku konkurencē izcīnīja divas bronzas godalgas. Vispasaules informātikas olimpiādē Latvijas komanda, piedaloties 308 jaunajiem programmētājiem no 80 valstīm, izcīnīja vienu zelta medaļu un vienu bronzas godalgu. Informācija par šo iniciatīvu apkopota LIKTA mājas lapā. Arī šogad LIKTA kopā ar nozares uzņēmumiem turpina sniegt atbalstu šai iniciatīvai.

3.6. E-prasmju partnerības koordinācija

2013. gada 18. martā, E-prasmju nedēļas 2013 oficiālajā atklāšanas pasākumā tika parakstīts sadarbības memorands par „E-prasmju partnerības” izveidi Latvijā. Memorandu parakstīja Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. 2014. gadā Partnerībai pievienojās Kultūras Informācijas Sistēmu centrs, Lattelecom, Microsoft un RIX Technologies. Puses vienojās savstarpēji sadarboties, realizējot īstermiņa un ilgtermiņa aktivitātes sekojošu rīcības virzienu ietvaros: izglītība atbilstoši darba tirgus prasībām; jauniešu piesaiste IKT jomai; interaktīvs un mūsdienīgs mācību process un digitāls saturs; sabiedrības izglītošana par digitālo prasmju nepieciešamību, e-iekļautība. LIKTA kopā ar VARAM veic partnerības koordinācijas darbu, šobrīd tiek apkopoti gan iepriekšējo 4 gadu rezultāti (2013-2016), gan atjaunots darbības plāns, kas tiks prezentēts E-prasmju nedēļas 2017 laikā.

4. Sabiedriskās attiecības un pasākumi

4.1. LIKTA gadskārtējā konference

2016.gada 1.decembrī tika organizēta LIKTA 18.gadskārtējā konference “Sabiedrības izaicinājumi digitālajā laikmetā”. Konferencē augsta līmeņa eksperti apsprieda lielākos izaicinājumus, ar kuriem pārskatāmā nākotnē varētu saskarties sabiedrība. Konferencē piedalījās ap 300 dalībnieku − IKT nozares vadītāji un speciālisti, valsts amatpersonas un pašvaldību pārstāvji, dažādu nozaru uzņēmumu un organizāciju IT direktori un vadītāji, e-komersanti, kā arī mediju pārstāvji. Konferencei tiešraidē sekoja vairāk nekā 2000 skatītāju. Konferences ietvaros tika pasniegtas prestižās Latvijas IKT gada balvas “Platīna pele 2016”. Sadarbība ar Ekonomikas ministriju tika organizēta e-komercijas sesija.

4.2. Latvijas IKT gada balva „Platīna pele”

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju balva „Platīna pele” kļuvusi par nozīmīgu tradīciju IKT nozarē – 2016.gadā LIKTA gadskārtējā konferencē balvas ieguvēji tika sumināti jau desmito reizi. LIKTA gadskārtējam konkursam “Platīna pele 2016” šogad tika iesniegti 37 pieteikumi četrās pamatkategorijās – E-pārvaldes risinājumi, E-pakalpojumi sabiedrībai; Risinājumi biznesam un e-komercijas balva “Labākais e-komersants 2016”; Labākais E-skolotājs; Veiksmīgākais eParaksta integrācijas risinājums. Balvas pasniegšana tika plaši atspoguļota masu medijos, kā arī to varēja vērot tiešraidē.

11

4.3. Citas sabiedrisko attiecību aktivitātes

Pārskata periodā tika organizēta aktīva komunikācija ar medijiem, sagatavoti un izplatīti paziņojumi un komentāri presei, tai skaitā, par:

digitālām prasmēm, kas noteiks biznesa konkurētspēju, par digitālo tehnoloģiju

izmantošanu biznesā;

datorikas pilotprojekta norisi;

ieguvumiem un izaicinājumiem, ko rada Digitālā Vienotā tirgus izveide;

datorikas pilotprojektu pamatskolās, par pieredzes apmaiņas pasākumiem

informātikas skolotājiem;

kiberdrošības jautājumiem;

nozares rezultātiem un sasniegumiem, nākotnes perspektīvām;

ES fondu investīcijām IKT jomā;

e-pakalpojumu aktualitātēm Latvijā;

izmaiņām telekomunikāciju tirgū;

grozījumiem Imigrācijas likumā kontekstā ar darbaspēka importu IKT nozarē;

Finanšu ministrijas izstrādātājiem nodokļu grozījumiem;

digitālās vides sakārtošanu tautsaimniecības veicināšanai, sekmējot digitālo rēķinu un

pavadzīmju ieviešanu;

Eiropas Komisijas pieņemto Prasmju attīstības programmu;

IKT nozares eksporta kāpumu;

Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību;

anonīmu priekšapmaksas karšu aizliegšanu;

e-komercijas izplatību;

ES datu aizsardzības regulu;

VID praksi, nodokļu parādniekiem slēdzot uzņēmumu mājaslapas;

oficiālās elektroniskās adreses izveidi u.c.

Pārskata periodā arī organizēti mediju pasākumi un PR komunikācija konferenču un citu pasākumu ietvaros, ieskaitot:

e-prasmju nedēļu;

LIKTA gadskārtējo konferenci;

lielāko programmatūras testēšanas konferenci Baltijas valstīs “TAPOST”;

preses konferenci par jaunākajiem Datorikas pilotprojekta rezultātiem;

sadarbībā ar VISC organizēto olimpiešu sveikšanu pie Valsts prezidenta;

preses konferenci, kuras laikā parakstīts memorands par kopīgiem mērķiem Latvijas

digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā;

Latvijas Programmētāju dienas u.c.

Pārskata periodā ir uzturēta un attīstīta sadarbība ar masu medijiem, paužot LIKTA viedokli par nozari un informācijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, kā arī nodrošināta LIKTA un tās aktivitāšu prezentēšana starptautiskos pasākumos un konferencēs. Lielāko daļu preses materiālu tulkošana krievu valodā, kā arī individuāls darbs ar krievvalodīgajiem žurnālistiem ļāvis ar LIKTA vēstījumiem ieinteresēt arī krievvalodīgos medijus.

2016. gadā LIKTA turpināja sadarbību ar sabiedrisko attiecību aģentūru (Communications & Strategies), kas palīdzēja komunicēt nozares sasniegumus un izaicinājumus.

12

Pārskata periodā darbojušies LIKTA profili sociālajos tīklos, sekotāju pieaugums visos LIKTA sociālo tīklu kontos kopā sastāda 165 (9%), kopā lietotāju skaits sasniedz 1226 (1197) sekotājus Twitter, 849 (713) sekotājus Facebook LIKTA profilam, bet Latvijas Informātikas olimpiādei tika sasniegti 681 (647) sekotāji. Paralēli reaģējošai komunikācijas taktikai, kad LIKTA sniedz atbildes uz žurnālistu jautājumiem pēc pieprasījuma, LIKTA veidojusi proaktīvu taktiku – atbilstoši aktualitātēm publiskajā telpā piedāvājot medijiem oriģinālkomentārus, aicinot veidot plašākas publikācijas ar LIKTA viedokļiem, tostarp iniciējot intervijas presē, radio un televīzijā.

Izceļot IKT aktualitātes reģionos un strādājot individuāli ar žurnālistiem ārpus Rīgas, nostiprinājusies reģionālo mediju interese par dažādām nozares aktualitātēm, piemēram, „Platīna Pele” laureātiem, programmēšanas olimpiādes uzvarētājiem, Latvijas Programmētāju dienu, „E-prasmju nedēļu” u.c.

LIKTA publiskās aktivitātes sekmējušas trešo personu interesi iesaistīt LIKTA dažādu nozarei būtisku jautājumu aktualizēšanā publiskajā telpā. Kā piemēru var minēt LIKTA, VARAM, IKT nozares uzņēmumu, asociāciju un izglītības iestāžu parakstīto memorandu par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā.

Kopējais LIKTA publicitātes apjoms šajā pārskata periodā sasniedzis 809 (1015) publikācijas, kas ir par 206 publikācijām mazāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Tajā pašā laikā būtiski ir palielinājies publikāciju skaits drukāto mediju segmentā – 101 (60) un TV un Radio segmentā 86 (61). Tāpat vairāk nekā uz pusi palielinājies publikāciju skaits krievu valodā: iepriekšējā pārskata perioda laikā bija 57 publikācijas, tad aktuālajā pārskata periodā publikāciju skaits sasniedza 131.

Kopējo publicitāti ietekmējušas mediju vides izmaiņas, kad arvien būtiskāk kļūst materiālu ekskluzivitāte, līdz ar to būtiski samazinājies pārpublicējumu skaits. Bez tam izstrādātas infografikas e-prasmju nedēļai, LIKTA MMU projektam. Vidēji pārskata periodā ir nodrošinātas 67 publikācijas mēnesī.

4.4. Starptautiskās sadarbības aktivitātes

Starptautiskās sadarbības jomā kā galvenos LIKTA aktivitāšu virzienus pārskata periodā var minēt sekojošos:

Regulāra sadarbība ar starptautiskām organizācijām, tai skaitā Eiropas Komisiju, nozaru asociācijām citās valstīs, ārvalstu vēstniecībām un attīstības aģentūrām;

Dalība starptautiskās asociācijās – Telecentre Europe, CEPIS, ECDL Foundation, regulāra informācijas apmaiņa ar citu valstu (īpaši Baltijas jūras reģiona un Austrumeiropas) IKT asociācijām;

Turpināta sadarbība ar starptautisku elektronisko komunikāciju asociāciju IEEE Communications Society (COMSOC);

Informācijas sagatavošana un izplatīšana par LIKTA, IKT nozari un informācijas sabiedrību Latvijas un ārvalstu vēstniecībām un LIAA pārstāvniecībām, Eiropas Komisijai, Telecentre Europe, UNESCO u.c.;

Informācija LIKTA biedriem par iespēju piedalīties starptautiskās aktivitātēs, eksporta veicināšanas pasākumos un kontaktbiržās;

Sadarbība ar WSIS (World Summit on the Information Society) ar mērķi veicināt informācijas, e-pakalpojumu un Internet pieejamību plašākai sabiedrībai;

Pārskata perioda laikā turpināta sadarbība ar Baltkrievijas asociāciju Infopark un citiem partneriem Austrumu partnerības ietvaros, īstenojot HDM (Harmonisation of Digital Markets) iniciatīvu;

13

2016. gadā, lai iesaistītos kiberdošības aktivitātēs Eiropas mērogā, LIKTA ir iestājusies ECSO jeb European Cybersecurity Organisation, kas ir nesen dibināta Eiropas līmeņa kiberdrošības organizācija ar mērķi sekmēt publisko-privāto sadarbību šajā jomā; dalība šajā organizācijā palīdzēs LIKTA biedriem iesaistīties Eiropas mēroga pētniecības projektos kiberdrošības jomā, kā arī ļaus sekot līdzi norisēm Eiropā un aktīvi paust Latvijas nostāju; LIKTA ietvaros izveidota darba grupa sadarbības koordinēšanai ar ECSO.

LIKTA pārstāvji pārskata periodā ir uzstājušies sekojošos starptautiskos forumos un konferencēs:

o Nīderlandes Prezidentūras organizētā konferencē “Skilling up the future of Europe”, 2016. gada marts, Hāga;

o Datacenter Forum konferencē, 2016.gada aprīlis, Helsinki;

o Telecentre Europe konferencē “Digital skills for future work”, 2016.gada oktobris, Gente;

o Slovākijas Prezidentūras organizētā konferencē “Europe in the Digital era – where skills are making the diference”, 2016. gada oktobris, Bratislava;

o Konferencē “Enabling Civil e-Participation in Europe” 2016. gada decembris, Brisele;

o ES DG Connect organizētā Augsta līmeņa koordinācijas seminārā “Digital skills and Jobs coalition”, 2017. gada marts, Brisele.