(LNKC-2013 Gada publiskais pārskats FINAL) · A/S „Citadele banka”, A/S „Latvijas Valsts meži”, SIA „Latvija Statoil”, SIA „Transporent” u.c. Pavisam svētku dienās

2013. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS

Rīga 2014

LATVIJAS NACIONĀLĀ KULTŪRAS CENTRA GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS - 2013

2

SATURS

Priekšvārds.................................................................................................................... 3

1. Centra juridiskais statuss, darbības joma, funkcijas un struktūra........................... 4

2. Pārskata perioda galvenās prioritātes..................................................................... 5

3. Pārskata perioda galvenie uzdevumi un informācija par to īstenošanu................. 5

3.1. XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki...................................... 5

3.1.1. Latvijas tautas mākslas kolektīvu kvantitatīvais sastāvs......................... 5

3.1.2. Svētku idejiskais ietvars.......................................................................... 6

3.1.3. Svētku rīkotāji un atbalstītāji.................................................................. 7

3.1.4. Organizatoriskais darbs.......................................................................... 7

3.1.5. Svētku repertuārs un svētku dalībnieku atlase....................................... 7

3.1.6. Svētku norises laiks, pasākumi un dalībnieki.......................................... 8

3.1.7. Svētku ārējā komunikācija...................................................................... 8

3.1.8. Svētku budžets........................................................................................ 11

3.1.9. Svētku izvērtēšana.................................................................................. 12

3.2. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība......................... 12

3.3. Kultūrizglītība............................................................................................... 14

3.4. Profesionālās meistarības pilnveide un tālākizglītība................................... 17

3.5. Izdevumi....................................................................................................... 18

3.6. Sadarbība ar nevalstisko sektoru................................................................. 18

3.7. Komunikācija ar sabiedrību.......................................................................... 20

3.8. Normatīvo aktu un politikas dokumentu izstrāde........................................ 20

3.8.1. Normatīvie akti....................................................................................... 20

3.8.2. Politikas dokumenti................................................................................ 21

4. Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums......................................................... 21

4.1. Finanšu resursi un to faktiskā izpilde........................................................... 21

4.2. Saņemto ziedojumu un dāvinājumu izlietojums.......................................... 22

5. Personāls................................................................................................................. 22

6. Centra galvenie īstenojamie uzdevumi 2014.gadā................................................. 23


3

Godātie pārskata lasītāji!

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (turpmāk – Centrs) nodod jūsu vērtējumam 2013.gadā paveikto. Jau 2012.gada nogalē Centrs ieguvis jaunu nosaukumu, tādējādi uzsverot Centra misiju: veidot radošu, pašapzinīgu, tolerantu un kultūratbildīgu nāciju, kā arī stiprināt latvisko kultūrapziņu un radīt labvēlīgus apstākļus ikviena indivīda radošai līdzdalībai Latvijas kultūras mantojuma un dzīvo kultūras vērtību izzināšanā, izkopšanā un tālāknodošanā nākamajām paaudzēm.

2013.gads aizritējis Dziesmu un deju svētku zīmē, jo Latvijā, laikā no 30.jūnija līdz 7.jūlijam vērienīgi izskanēja XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, kurus Centrs sagatavoja un sarīkoja sadarbībā ar valsts institūcijām, 117 Latvijas pašvaldībām, vairāk nekā 40 nevalstiskajām organizācijām, ap 400 brīvprātīgajiem un svētku lieldraugiem - koncernu „Latvijas Dzelzceļš”, SIA „Lattelecom”, A/S „Latvenergo”, svētku atbalstītāji – A/S „Citadele banka”, A/S „Latvijas Valsts meži”, SIA „Latvija Statoil”, SIA „Transporent” u.c. Pavisam svētku dienās notika 62 pasākumi, no kuriem 41 sabiedrībai bija pieejams bez maksas. Svētkos kopā piedalījās 40 600 visu paaudžu dalībnieki – to vidū arī vairāki simti Latvijas mazākumtautību pārstāvji, 1300 latvieši ārvalstīs un 893 ārvalstnieku.

Pateicoties sadarbības partneru un dalībnieku atsaucībai, vērienīgs bijis arī 2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas process, kas noslēdzās ar konferenci „Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei”, 2013.gada 30.un 31.oktobrī, Rīgā. Galvenās konferences atziņas: „Svētki vieno sabiedrību”, „Svētki ir sabiedrības spogulis”. Svētku tradīcijas ilgtspējai un nozīmīgi risināmu uzdevumu definēšanai, Centrs sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju īstenoja 2013.gada Dziesmu un deju svētku dalībnieku aptauju.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pārstāvji 2013.gada oktobrī tikās Tallinā (Igaunijā), lai atskatītos uz 10 gados, kopš svētku tradīcija iekļauta UNESCO Cilvēces mutvārdu un

nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā, paveikto Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā. Starptautiskās konferences laikā Baltijas valstis uzsāka diskusiju par nākamajā desmitgadē kopīgi īstenojamiem uzdevumiem.

Starptautiskajā kontekstā kā nozīmīgs fakts minams tas, ka 2013.gada oktobrī Parīzē (Francija) Centra direktore Dace Melbārde UNESCO Ģenerālās konferences 37.sesijas ietvaros pildīja Kultūras komisijas vadītājas pienākumus. Savukārt Latvijas eksperti 2013.gada decembrī piedalījās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas Starpvaldību komitejas 8.sesijā Baku (Azerbaidžānā), t.sk. izvērtējot pieteikumus iekļaušanai UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā, neatliekami glābjamo nemateriālo vērtību sarakstā, kā arī ierakstam reģistrā „Labākā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas prakse”. Ekspertu iegūtā pieredze Latvijai ir ļoti nozīmīga turpmākā darbā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā.

2013.gadā Centra kompetences ietvaros īstenoti aktuāli uzdevumi kultūrizglītības un kultūras darbinieku profesionālās meistarības pilnveides un tālākizglītības jomā.

Centrs pateicas saviem uzticamajiem sadarbības partneriem valsts, pašvaldību un nevalstiskajā sektorā, jo tikai kopīgā darbā iespējams sasniegt labāko iespējamo rezultātu, kas sekmē Latvijas kultūrai nozīmīgu tradīciju ilgtspēju un kultūras vides kvalitatīvu attīstību.

Patiesā cieņā centra direktores vietniece Signe Pujāte


4

1. CENTRA JURIDISKAIS STATUSS, DARBĪBAS JOMA, FUNKCIJAS UN STRUKTŪRA

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (turpmāk – Centrs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku kultūrizglītības, nemateriālā kultūras mantojuma un ar to saistītajā amatiermākslas jomā. Centra darbību nosaka 2012.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.931 „Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums” (turpmāk – Nolikums). Centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku kultūras un radošās industrijas izglītības, nemateriālā kultūras mantojuma, dziesmu un deju svētku tradīcijas un ar to saistītajās tautas mākslas jomās.

Centram ir šādas funkcijas: 1. īstenot kultūras un radošās industrijas izglītības politiku, sekmējot kultūras un

radošo industriju izglītības attīstību; 2. koordinēt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību; 3. veicināt tautas mākslas procesa daudzveidību un nepārtrauktību un rosināt aktīvu

sabiedrības līdzdalību kultūras vērtību radīšanā; 4. veicināt dziesmu un deju svētku tradīcijas kā Cilvēces mutvārdu un nemateriālā

kultūras mantojuma meistardarba saglabāšanu; 5. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. 6. Centrs veic Nolikumā noteiktos uzdevumus.

CENTRA STRUKTŪRSHĒMA

Kultūrizglītības un radošās industrijas

nodaļa:

Nodaļas vadītājs;

Mūzikas izglītības eksperts;

Vizuālās mākslas izglītības eksperts;

izglītības sistēmas speciālists;

Metdiskā darba projektu koordinators.

Administratīvā nodaļa:


Galvenais grāmatvedis;

Vecākais grāmatvedis;

Jurists;

Personāla un dokumentu pārvaldības speciālists;

Komunikācijas un sabiedrisko atticību

speciālists.

Tautas mākslas nodaļa:


Amatierteātru eksperts;

Dejas mākslas eksperts;

Folkloras eksperts;

Koru un vokālo ansambļu eksperts;

Pūtēju orķestru eksperts;

Tautas mūzikas eksperts;

Tautas lietišķās mākslas eksperts;

Informācijas analīzes eksperts.

Direktoravietnieks Mārketingaspeciālists


5

Pārskata gadā Centrā darbojas nozaru konsultatīvās padomes: kora, vokālo ansambļu, deju, pūtēju orķestru, amatierteātru, kokļu ansambļu, tautas mūzikas ansambļu, tradicionālās kultūras (folkloras) un tradicionālās kultūras (lietišķā mākslas) nozaru padomes, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestāžu vadītāju padome. Padomju sastāvā ir gan attiecīgās nozares speciālisti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, padomju galvenais uzdevums ir analizēt un aktualizēt ar konkrētās nozares attīstību saistītos jautājumus un sniegt Centram priekšlikumus Centra darbības jomā.

2. PĀRSKATA PERIODA GALVENĀS PRIORITĀTES

Atbilstoši Centra attīstības stratēģijā 2012.- 2018.gadam noteiktajiem vidējā termiņa attīstības mērķiem, 2013.gada galvenās prioritātes ir:

1. sagatavot un sarīkot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus, t.sk. sniegt metodisku atbalstu ārvalstu latviešu un Latvijas mazākumtautību mākslinieciskajiem kolektīviem līdzdalībai svētkos, kā arī pēc svētkiem – organizēt svētku izvērtēšanas procesu;

2. īstenot aktivitātes nemateriālā kultūras mantojuma jomā, t.sk. turpinot projektu „Satiec savu meistaru” un nodrošinot Latvijas līdzdalību, kā arī nodrošināt Latvijas līdzdalību UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma komitejā;

3. lai nodrošinātu un pilnveidotu profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības kvalitāti, risināt jautājumu par profesionālās kompetences centru izveidi vidējā profesionālajā izglītībā,

4. regulāri organizēt valsts konkursus mūzikas un mākslas skolām un vidusskolām, piedalīties izglītības iestāžu akreditācijās un uzraudzīt kvalifikācijas eksāmenu norisi;

5. organizēt metodiskā atbalsta (tālākizglītība) pasākumus pašvaldību kultūras darba vadītājiem, kultūras centru vadītājiem, kultūrizglītības iestāžu vadītājiem, tautas mākslas kolektīvu vadītājiem;

6. nodrošināt līdzdalību tiesību aktu izstrādē Centra darbības jomās, kā arī kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošās Latvija 2014.-2020.” izveidē, integrējot dokumentā kultūrizglītības, nemateriālā kultūras mantojuma, t.sk. Dziesmu un deju svētku un iedzīvotāju radošās līdzdalības jautājumus.

3. PĀRSKATA PERIODA GALVENIE UZDEVUMI UN INFORMĀCIJA PAR TO ĪSTENOŠANU

3.1. XXV VISPĀRĒJIE LATVIEŠU DZIESMU UN XV DEJU SVĒTKI

3.1.1. LATVIJAS TAUTAS MĀKSLAS KOLEKTĪVU KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

2013. gadā Latvijas pilsētās un novados, saskaņā ar Latvijas digitālās kultūras kartes datiem (www.kulturaskarte.lv), darbojās 3145 tautas mākslas kolektīvi: 456 kori, 843 deju kolektīvi, 69 pūtēju orķestri, 55 koklētāju ansambļi, 62 tautas mūzikas kapelas, 509 amatierteātri, 728 vokālie ansambļi, 240 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi, 183 tautas lietišķās mākslas studijas.


6

No augstākminētajiem tautas mākslas kolektīviem XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu

un XV Deju svētkiem (turpmāk – Svētki), gatavojās 1697 mākslinieciskie (54%)”:

3.1.2. SVĒTKU IDEJISKAIS IETVARS

2013.gada Svētku galvenais atslēgas vārds Līgo! (Lai top!), kas latviešu tautas identitātes un kultūras tapšanas vēsturē un tradīcijā ir viens no nozīmīgiem simboliem. Līgo ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Apliecinājums, ka, sekojot dabas – vasaras saulgriežu ritam, šāda atdzimšana ir iespējama, ne vien katra konkrēta cilvēka, bet veselas tautas dzīvē. Svētkus vienojošie vārdi ir „Gaisma līgo Latvijā!”, to autors – Svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis. Svētku pasākumi noritēja arī Latvijas kultūras izcilību jubileju zīmē: J.Vītolam - 150, R.Blaumanim - 150, O.Vācietim – 80.

Kori14%

Deju kolektīvi27%

Pūtēju orķestri2%

Amatierteātri16%

Folkloras kopas8%

Koklētāju ansambļi2%

Tautas mūzikas kapelas

2%

Tautas lietišķās mākslas studijas

6%

Vokālie ansambļi23%

Kori23%

Deju kolektīvi35%

Pūtēju orķestri3%

Amatierteātri5%

Folkloras kopas10%

Koklētāju ansambļi3%

Tautas mūzikas kapelas

2%

Tautas lietišķās mākslas studijas

6%

Vokālie ansambļi13%


7

3.1.3. SVĒTKU RĪKOTĀJS UN ATBALSTĪTĀJI

Pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta trešās daļas 6.punktu, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs ir Centrs, kurš Svētku sagatavošanu un rīkošanu īstenoja sadarbībā ar valsts institūcijām - Kultūras ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, šo ministriju institūcijām un padotības iestādēm, 116 pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un privāto sektoru.

Svētku lieldraugi – koncerns „Latvijas dzelzceļš”, SIA „Lattelecom”, A/S „Latvenergo”, Svētku atbalstītāji – A/S „Citadele banka”, A/S „Latvijas Valsts meži”, SIA „Latvija Statoil”, SIA „Transporent” u.c.

3.1.4. ORGANIZATORISKAIS DARBS

2013.gadā noritēja visintensīvākais Svētku sagatavošanas darbs: īstenojot Svētku māksliniecisko koncepciju, darbu turpināja Svētkos pasākumu projektu (mākslinieciskās un tehniskās) darba grupas, darbu uzsāka Svētku organizatoriskā darba grupa (Svētku drošības, sabiedriskā kārtības, dalībnieku uzņemšanas, u.c. jautājumi), tika izstrādāta svētku biļešu politika, organizētas Svētku norises nodrošināšanai nepieciešamās iepirkumu procedūras, u.c.

2013.gadā darbojās arī Svētku konsultatīvās institūcijas: Dziesmu un deju svētku padome (priekšsēdētāja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas priekšsēdētāja Dagnija Baltiņa) - pārskata periodā tikās sešās sēdēs, kurās izskatīti 30 ar Svētku sagatavošanu un norisi saistīti jautājumi. Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskā padome (priekšsēdētājs – kordiriģents Māris Sirmais) pārskata periodā tikusies septiņās sēdēs, kurās pieņemts 41 ar Svētku mākslinieciskajām norisēm saistīts lēmums.

Četrās darba sēdēs 2013.gadā tikās arī XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Rīcības komiteja (priekšsēdētāja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme – Grende). Pēc Rīcības komitejas priekšsēdētājas ierosinājuma, tika nodibināta Risku vadības grupa (Centra 2013.gada 5.aprīļa rīkojums Nr.90 „Par XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Risku vadības grupu”), kura izstrādāja Risku vadības plānu, kas Dziesmu un deju svētku rīkošanas vēsturē ir izstrādāts pirmo reizi. Risku vadības grupa, kuras sastāvā tika iekļautas Svētku rīkošanā iesaistītās un atbildīgās institūcijas, kā arī ārējie eksperti, identificēja 30 iespējamos riskus, pēc noteiktas metodikas noteica to iestāšanās iespējamību un ietekmi (sekas), kā arī sagatavoja rīcības plānu gan prevencijas pasākumiem, gan nevēlamā notikuma, ja tāds iestātos, seku likvidēšanai, kā arī noteica atbildīgos risku mazināšanas, likvidēšanas pasākumiem.

3.1.5. SVĒTKU REPERTUĀRS UN SVĒTKU DALĪBNIEKU ATLASE

2013.gadā laikā līdz maija mēnesim tika organizēti Svētku koprepertuāra apguves pasākumi (reģionālie kopmēģinājumi, Svētku koncertu modelēšanas pasākumi, skates), kurus valstī nodrošināja 63 Dziesmu un deju svētku procesa koru virsdiriģenti, pūtēju orķestru virsdiriģenti un deju kolektīvu virsvadītāji.

Pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta otro daļu, Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvs noteikts pēc konkursu un skašu rezultātiem atbilstoši to


8

nolikumiem, tāpēc 2013.gadā (atsevišķās nozarēs - pēc cita laika grafika) Latvijas pilsētās un novados tika organizēti Svētku dalībnieku atlases pasākumi (skates, konkursi, izstādes):

- Koru skate – no 6.aprīļa līdz 19.maijam, piedalījās 390 kori; - Deju kolektīvu skate – no 22.februāralīdz 28.aprīlim, piedalījās 603 deju kolektīvi; - Pūtēju orķestru konkurss – no 9.marta līdz 17.martam, piedalījās 54 pūtēju orķestri; - Tautas mūzikas ansambļu skate – no 21.aprīļa līdz 25.maijam, piedalījās

40 ansambļi; - Koklētāju ansambļu skate – no 20.līdz 28.aprīlim, piedalījās 55 koklētāju ansambļi; - Amatierteātru skate – no 16.februāra līdz 24.martam, piedalījās 82 amatierteātru

trupas; - Mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu un individuālo izpildītāju skate – no

26. janvāra līdz 4.maijam Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Rīgā. Skatē piedalījās 100 mākslinieciskie kolektīvi un 11 individuālie izpildītāji, pārstāvot 11 mazākumtautības – krievu, vācu, baltkrievu, lietuviešu, ukraiņu, poļu, jakutu, igauņu, ebreju, kazahu, kazaku, kā arī pamattautību – līvus. Kopumā konkursā piedalījās 1837 dalībnieki, no kuriem 1750 izvirzīti dalībai Svētkos;

- Folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu līdzdalība Svētkos, atbilstoši Svētku pasākumu saturam un mākslinieciskajai koncepcijai, tika nodrošināta saskaņā ar starpsvētku pasākuma Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica – 2012” organizētās festivāla dalībnieku atlases skates rezultātiem. Svētkiem gatavojās 130 folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi un citas tradicionālās mūzikas grupas;

- Tautas lietišķās mākslas studiju un individuālo meistaru darbu atlase Svētku izstādei „Dziesma top citādi” notika 2012. un 2013.gadā. Rezultātā apsekotas 103 tautas lietišķās mākslas studijas visā Latvijā un atlasīti 957 studiju dalībnieku, kā arī individuālo meistaru 2663 Svētku izstādes darbi;

- Vokālo ansambļu līdzdalība Svētkos, atbilstoši Svētku pasākumu saturam un mākslinieciskajai koncepcijai, tika nodrošināta saskaņā ar 2011. gada un 2013. gada vokālo ansambļu konkursa rezultātiem. Par Svētku dalībniekiem tika atzīti 224 vokālie ansambļi;

- Bērnu un jauniešu tēlniecības izstādes „Dziesmu svētku ceļš” sagatavošana notika 2013. gada pavasarī, izstādes mākslinieciskajai darba grupai piedaloties 15 radošajās darbnīcās Latvijas mākslas skolās, metodiski vadot izstādes darbu izveides procesu. Izstādi kopumā veidoja apmēram 500 bērni no 27 Latvijas skolām. Svētku koprepertuāra kvalitatīvai apguvei Rīgā un Latvijas reģionos tika organizēti

64 Noslēguma koncertam kopmēģinājumi, četri kopmēģinājumi senioru koriem un deju kolektīviem, divi Deju lieluzveduma repertuāra laukuma zīmējumu semināri deju kolektīvu vadītājiem.

Svētkiem aktīvi gatavojās 57 (Svētkos piedalījās 47) ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi - ar Latvijas valsts budžeta finansējumu 2013.gadā tika nodrošināts metodiskais atbalsts Svētku koprepertuāra apguvei. Tika organizēti semināri un meistarklases ar Svētku virsdiriģentu un virsvadītāju piedalīšanos Latvijā (tās apmeklēja 27 māksliniecisko kolektīvu vadītāji no deviņām Eiropas valstīm), kā arī Anglijā (Londonā), Austrālijā (Adelaidē, Melburnā, Sidnejā), ASV (Ņujorkā un Čikāgā), Beļģijā (Briselē), Īrijā (Dublinā), Krievijā (Maskavā), Vācijā (Štutgartē) un Zviedrijā (Stokholmā). Tāpat kā Latvijas, ari ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi tika nodrošināti ar Svētku koprepertuāra apguvei


9

nepieciešamo materiālu – nošu krājumiem, deju aprakstiem, deju mūzikas pavadījumu, kā arī deju soļu un kustību video (CD un DVD).

3.1.6. SVĒTKU NORISES LAIKS, PASĀKUMI UN DALĪBNIEKI

Svētki, pamatojoties uz 2012.gada 19.septembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.448 „Par XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku norises laiku un vietām”, notika Rīgā, laikā no 2013.gada 30.jūnija līdz 7.jūlijam. Pavisam 45 norišu vietās tika īstenoti 62 pasākumi, t.sk. 21 maksas pasākums un 41 bezmaksas pasākums.

Svētkos piedalījās 40 600 visu paaudžu dalībnieki: 1610 mākslinieciskie kolektīvi no Latvijas (25% dalībnieku pārstāvēja Rīgas pilsētu, bet 75% - Latvijas pilsētas un novadus), viņu vidū arī 96 Latvijas mazākumtautību mākslinieciskie kolektīvi, dalībnieki no 22 pasaules valstīm, t.sk. 47 diasporu mākslinieciskie kolektīvi (1300 dalībnieki) no 16 pasaules valstīm: 26 kori (visi piedalījās Noslēguma koncertā), 17 deju kopas (14 no tām piedalījās Deju lieluzvedumā), trīs folkloras ansambļi, viens koklētāju ansamblis, kā arī 32 ārvalstu mākslinieciskie kolektīvi (893 dalībnieki). Svētku jaunākās dalībnieces vecums bija seši mēneši, vecākā – 100 gadi (goda virsdiriģents R.Zuika).

Svētku pasākumus sagatavoja un to norisi nodrošināja Svētku pasākumu projektu (mākslinieciskā un tehniskā darba) grupas, apmēram 1000 cilvēku sastāvā, 20 koru virsdiriģenti, 14 deju kolektīvu virsvadītāji, septiņi pūtēju orķestru virsdiriģenti. Svētkos piedalījās arī astoņi koru Goda virsdiriģenti, 12 deju kolektīvu Goda virsvadītāji un viens pūtēju orķestru Goda virsdiriģents, kā arī 400 brīvprātīgie, ko Centrs piesaistīja, sadarbojoties ar nodibinājumu „Rīga 2014”.

Svētkus apmeklēja vairāk nekā 500 000 skatītāju. Tika nodrošināta iespēja svētku koncertus noskatīties uz lielformāta ekrāniem: Rīgā – Doma laukumā un Esplanādē Jelgavas novada Vilces pagasta Vilces muižas parkā, Kuldīgas brīvdabas kinoteātrī „Goldingen

Cinema”, Liepājas Rožu laukumā, Siguldas Dzelzceļa laukumā, Smiltenes Jāņukalna estrādē, Valmierā pie Valmieras kultūras nama.

Nodrošinot plašu pieejamību Svētkiem, kā arī sekmējot sabiedrības aktīvu līdzdalību Svētkos, pavisam 420 Latvijas apdzīvotajās vietās 2013.gada 30.jūnijā dienas vidū pacēla īpaši izgatavotus Svētku karogus, šo brīdi atzīmējot ar īpašu ceremoniju un iemūžinot fotogrāfijās. 2013.gada 30.jūnijā mirkļi no Svētku karogu pacelšanas pilsētās un novados tika translēti Svētku Atklāšanas ceremonijas Latvijas Televīzijā, tiešraidē.

Svētku laikā 25 000 dalībnieki tika izmitināti 58 Rīgas pilsētas vispārējās izglītības, kā arī profesionālās izglītības iestādē

3.1.7. SVĒTKU ĀRĒJĀ KOMUNIKĀCIJA

Sabiedrības informētībai un Svētku kā nacionālas vērtības nostiprināšanai, tika sagatavots un īstenots ārējās komunikācijas plāns. 2013.gada aprīļa pirmajā nedēļā tika atvērta Svētku mājas lapa www.dziesmusvetki.tv, laikā no 2013.gada 8.marta līdz 8. jūlijam tika organizētas astoņas preses konferences, kurās plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tika informēti par aktualitātēm Svētku sagatavošanā un norisē. No 2013.gada 5.maija līdz 2.jūnijam LTV-1 kanālā katras nedēļas nogalē bija skatāmi pavisam kopā pieci muzikāli raidījumi „Lai top!”, http://www.ltv.lv/lv/video/lai-top-jau-no-5.-maija.a14214/, kuros kopā arī Svētku dalībniekiem - mākslinieciskajiem kolektīviem priekšnesumus veidoja


10

sabiedrībā zināmi cilvēki un viedokļu līderi. Raidījums aptvēra visus svētku darbības žanrus – kora dziedāšanu, dejas mākslu, vokālo mākslu, tradicionālo kultūru, t.sk. tautas lietišķo mākslu, un tautas amatierteātru darbību.

Organizējot Svētkus atbilstoši 21.gadsimta iespējām, tika izmantotas modernās tehnoloģijas, lai piesaistītu pēc iespējas plašu auditoriju, īpaši jaunatni un to sabiedrības daļu, kuras ikdiena bez modernajām tehnoloģijām nav iedomājama. Tehnoloģiju izmantošana bija ne tikai instruments sabiedrības ieinteresēšanai un iesaistīšanai Svētkos, bet arī līdzeklis, lai sekmētu Svētku dalībnieku un plašākas sabiedrības piederību Svētkiem. Piem., ikvienam bija iespēja izveidot jeb iedziedāt savu Svētku zīmi „Skaņu vijums vainagā” (http://www.dziesmusvetki.tv/logo/). Pavisam kopā tika izveidotas apmēram 40 000 Svētku zīmes, kuras bija iespējams personalizēt (minot dziedātāja vārdu un iedziedātās dziesmas nosaukumu), dalīties ar tām Svētku mājas lapā, kā arī izmantot to piemiņas priekšmetu, suvenīru izveidei, utml.

Nostiprinot Latvijas sabiedrībā izpratni par Svētkiem kā nacionālu vērtību, Svētku organizētāji ar sociālās akcijas palīdzību Svētku noslēguma dienā - 2013.gada 7.jūlijā pie institūciju un dzīvojamām ēkām aicināja izlikt Latvijas valsts karogus.

Svētku dienās Svētku dalībnieku un apmeklētāju informētībai tika nodrošināts sešu informācijas centru darbs, oficiālais uzziņu tālrunis 1188, kā arī diennakts informācijas tālrunis. Pirmssvētku laikā, Svētkos, kā arī pēc Svētkiem pieejama informācija Svētku mājas lapā www.dziesmusvetki.tv. Informācija par Svētkiem pieejama arī sociālo mediju vietnēs: - Facebook http://www.facebook.com/Dziesmusvetki; - Draugiem.lv http://www.draugiem.lv/dziesmusvetki/; - Twitter https://twitter.com/Dziesmu_svetki; - Instagram: http://instagram.com/ dziesmusvetki.

Svētku laikā sociālo mediju kontiem pavisam kopā sekojuši 35 448 lietotāji, t.sk. Draugiem.lv - 19 738, Facebook - 9 593, Twitter - 4917, Instagram - 1200. Sociālajā tīklā Twitter lietotāji publicējuši 14 197 ziņas ar mirkļbirku (hashtag) #DzSv, savukārt sociālajā tīklā Instagram ir publicētas 4216 lietotāju radītas bildes ar atslēgas vārdu #DzSv vai #Dziesmusvetki.

Sociālajos medijos Svētku norisēm sekots līdzi vismaz 20 pasaules valstīs: Anglijā, ASV, Beļģijā, Brazīlijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Spānijā, Polijā, Vācijā un Zviedrijā.

Svētku oficiālā televīzija – Latvijas Televīzija (LTV 1, LTV 7, www.ltv.lv) regulāri pārraidīja Svētku pasākumu tiešraides un ierakstus, kā arī vēsturiskos Dziesmu un deju svētku koncertus un notikumus. Kopš 2013.gada aprīļa LTV1 īsajā versijā, bet Svētku mājas lapā www.dziesmusvetki.tv – pilnajā versijā bija skatāms 51 raidījums par dažādām Dziesmu un deju svētku tēmām - vēsturi, aizkulisēm, Dziesmu un deju svētku tradīcijas nākotnes redzējumu, praktisku gatavošanos svētkiem un citām tēmām.

Svētku aktuālās un vēsturiskās informācijas pieejamībai no 2013.gada 17.jūnija SIA „Lattelecom” televīzijā katru dienu sešas stundas bija skatāms īpašs - Svētkiem veltīts televīzijas kanāls, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Televīziju un Centru. Televīzijas kanāla programma tika veidota tā, lai pēcsvētku nedēļā Svētkos pārraidītos pasākumus un koncertus varētu noskatīties arī Svētku dalībnieki.

Svētku informatīvie atbalstītāji bija ziņu aģentūra LETA, laikraksti „Diena”, „Latvijas Avīze”, ziņu portāli inbox.lv, apollo.lv, radiostacijas „Naba”, „Rietumu Radio” u.c. Svētki


11

plaši atspoguļoti arī citos Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Mediju akreditāciju saņēma pavisam 465 Latvijas plašsaziņu līdzekļu pārstāvji, fotogrāfi un video operatori. Svētkiem pavisam akreditējās arī 80 ārvalstu mediji no Baltijas valstīm, Vācijas (ZDF un Die Tageszeitung), Krievijas (TVC), Anglijas (BBC Music Magazine, Classical Music London), Kanādas (La Presse Montreal Daily), Ķīnas (China Daily), kā arī starptautiskās ziņu un foto aģentūras, u.c.

Svētku laikā viesnīcā „Radisson Blu Hotel Latvija” (Elizabetes ielā 55, Rīgā) darbojās Svētku preses centrs, kurā plašsaziņas līdzekļu pārstāvji varēja saņemt akreditācijas kartes, nepieciešamo informāciju un tehnisko atbalstu.

Ļaujot izzināt un atklāt pārsteidzošus faktus un izjūtas par Dziesmu un deju svētku kustības fenomenu, ar Svētku lieldraugu un atbalstītāju palīdzību tika nodrošināta deviņu infografiku izveide (http://www.dziesmusvetki.tv/atbalstitaji/).

Portālā www.uzgavile.lv katram bija iespēja sagatavot un nosūtīt individuālu teksta, foto vai video sveicienu kādam no Svētku dalībniekiem – mākslinieciskajiem kolektīviem. Šie sveicieni 2013.gada 7.jūlijā Svētku gājiena laikā Rīgā tika rādīti uz lielformāta ekrāniem.

Lielāko Svētku pasākumu norišu vietās - Daugavas stadionā un Mežaparka Lielajā estrādē Rīgā, sadarbībā ar SIA „Lattelecom” bija pieejamas bezmaksas Wi-fi zonas, savukārt viedtālruņu īpašnieki savos telefonos varēja lejuplādēt bezmaksas Svētku aplikāciju ar Svētku programmu un Sadziedāšanās pasākuma (pēc Noslēguma koncerta) dziesmu vārdiem.

2013.gada 30. un 31.oktobrī, kad Rīgā notika Svētku izvērtēšanas konference „Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei", tās norisi bija iespēja vērot tiešsaistē.

3.1.8. SVĒTKU BUDŽETS

2013.gadā Ls 3 795 865, t.sk. Ls 2 431 720 dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un Ls 554 667 plānotie ieņēmumi no biļetēm un licencēm, tirdzniecības vietām u.c., kā arī Ls 809 478 atbalstītāju ieguldījums.

Izdevumi/ ieņēmumi

Izdevumu tāmes kopsumma (Ls),

apstiprināta Ministru kabinetā,

11.07.2012.

Valsts budžeta dotācija (Ls)

Pašu ieņēmumi (Ls)

Ziedojumi kopā (Ls)

Precizēts budžets ar

plānotajiem papildus

ziedojumiem

Ieņēmumi kopā

2 841 719 2 431 720 554 667 809 478 3 795 865

Izdevumi kopā

2 431 720 554 667 809 478 3 768 865

2012.gadā Ls 250 000 ziedojumi (VAS „Latvijas Dzelzceļš”, A/S „Latvijas Valsts meži”). Pakalpojumi: SIA „Latvija Statoil” degviela un SIA „Transporent Sixt autonoma” ~ Ls 100 000 apjomā, A/S „Citadele banka” pētījums par Dziesmu un deju svētkiem, kā arī Svētku dalībnieku identifikācijas kartes ~ Ls 50 000 apjomā.

Citām institūcijām piešķirtais valsts finansējums Svētku īstenošanai: Ls 463 687, t.sk. VSIA „Latvijas Radio” Ls 40 225, VSIA „Latvijas Televīzija” Ls 176 723, Iekšlietu ministrijai Ls 174 300, Veselības ministrijai Ls 72 439.


12

3.1.9. SVĒTKU IZVĒRTĒŠANA

Laika posmā no 2013.gada jūlija otrajai pusei līdz oktobra nogalei Rīgā un Latvijas reģionos, piedaloties Svētku rīkotājiem (Centram, pašvaldībām), Svētku pasākumu mākslinieciskajiem vadītājiem, projektu grupām, Svētku virsdiriģentiem un virsvadītājiem, māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, Svētku koordinatoriem pašvaldībās, nevalstiskajām organizācijām u.c., tika izvērtēti Svētki. Process noslēdzās 2013.gada 30.un 31.oktobrī, kad Rīgas Latviešu biedrības namā (Merķeļa ielā 13, Rīgā) notika Svētku izvērtēšanai veltīta konference „Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei”. Tajā piedalījās plašs Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju un nozaru ekspertu loks (abās dienās kopā - 450 cilvēki). Konferencē piedalījās arī eksperti no Lietuvas, Igaunijas un Somijas, kā arī latviešu diasporas pārstāvji.

Konferences pirmajā dienā diskutēja par tādiem nozīmīgiem jautājumiem kā Dziesmu un deju svētku misija un loma, gatavojoties Latvijas simtgadei, svētku galvenās mērķgrupas un optimālā programma, svētku repertuāra veidošanas, svētku virsvadītāju un virsdiriģentu izvirzīšanai principi, u.c. Konferences otrajā dienā, piedaloties arī starptautiskajiem ekspertiem no Igaunijas, Lietuvas un Somijas, tika diskutēts par kultūrizglītības jautājumiem un tradicionālo kultūru kā svētku tradīcijas nozīmīgu ilgtspējas faktoru.

Svētku izvērtēšanas procesā un konferencē iegūtās galvenās atziņas ir apkopotas potenciālai iekļaušanai “Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānā 2014- 2018”, kas jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

3.2. NEMATERIĀLĀ KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANA UN ATTĪSTĪBA

� Sekmējot nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu nacionālajā līmenī, Centrs turpina ikgadējo projektu „Satiec savu meistaru!”, aicinot tajā iesaistīties gan vietējās kopienas, gan nevalstiskās organizācijas, gan arī pašvaldību institūcijas un privātā sektora pārstāvjus. Laikā no 2013.gada 4. līdz 7.aprīlim kārtējā projekta aktivitātes (meistardarbnīcas, prasmju demonstrējumi, lekcijas, pieredzes apmaiņas semināri, diskusijas u.c.) īstenotas 109 Latvijas vietās, piedaloties 258 nemateriālā kultūras mantojuma meistariem, piesaistot 3473 interesentus. 2012.gadā Latvija ar projektu „Satiec savu meistaru!” iekļāvās Francijas iniciētā projektā „Eiropas amatu prasmju dienas” – sadarbība turpināta arī 2013.gadā ar mērķi ilgtermiņā attīstīt starpvalstu sadarbību nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā: http://www.institut-metiersdart.Org/actualites/agenda/les-journees-europeennes-des-metiers-d-art-2013.

� Laikā no 2013.gada 13. līdz 15.septembrim Alsungas novadā sarīkotas „Jauniešu etno dienas”, lai iesaistītu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas procesā jauniešus. Projektā piedalījās piecas folkloras kopas, kā arī individuāli dalībnieki no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, apmainoties pieredzē par nemateriālā kultūras mantojuma apguves jautājumiem.

� Tradicionālās kultūras izpausmju veicināšanai Latvijas novados tika rīkota XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku ielīgošana - 2013.gada 8.jūnijā Latgales Mākslas un amatniecības centrā, Līvānos (Latgales kultūrvēsturiskais novads), 15.jūnijā Ventspils Livonijas ordeņa pilī, Ventspilī, (Kurzemes kultūrvēsturiskais novads), 21.jūnijā


13

Izglītības, kultūras un sporta centrā "Līdumi, Jelgavas novadā, Staļģenē (Zemgales un Augšzemes kultūrvēsturiskie novadi), 21.jūnijā Turaidas muzejrezervātā (Vidzemes kultūrvēsturiskais novads).

� 2013.gada 28.novembrī Centrs sarīkoja diskusiju par nemateriālā kultūras mantojuma meistaru, aicinot tajā piedalīties jomas nevalstiskās organizācijas un ekspertus no Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mūzikas akadēmijas, Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, nevalstiskajām organizācijām). Galvenās atziņas tiks izmantotas, turpinot darbu pie Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma likumdošanas izstrādes sadarbībā ar Kultūras ministriju un citām iesaistītajām institūcijām.

� 2013.gada oktobrī Parīzē (Francija) Centra direktore Dace Melbārde UNESCO Ģenerālās konferences 37.sesijas ietvaros pildīja Kultūras komisijas vadītājas pienākumus. Sesijas ietvaros D.Melbārde piedalījās Kultūras komisijas darba kārtības sagatavošanā, t.sk. tiekoties ar UNESCO ģenerāldirektora vietnieku Frančesko Bandarīnu, Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu sekretariāta vadītāju Sesilu Duveli un UNESCO ģenerāldirektori Irinu Bokovu. Sesijā tika izskatīti 11 UNESCO Kultūras komisijas kompetences jautājumi.

� Laikā no 2013.gada 30.novembra līdz 8.decembrim divas Latvijas ekspertes, t.sk. Centra folkloras eksperte Gita Lancere piedalījās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas Starpvaldību komitejas 8.sesijā Baku (Azerbaidžāna), kuras darba kārtībā tika iekļauti astoņi jautājumi, t.sk. pieteikumu izvērtēšana iekļaušanai UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā, neatliekami glābjamo nemateriālo vērtību sarakstā, kā arī ierakstam reģistrā „Labākā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas prakse”.

� Tautas lietišķās mākslas jomā, kas ir nozīmīga nozare nemateriālā kultūras mantojuma jomā, jau tradicionāli starpsvētku posmā visā Latvijā notiek tautas lietišķās mākslas izstādes, kas veltītas viena žanra darbiem, šoreiz keramikas svečturiem. 2013.gadā laikā no 4.līdz 23.martam notikusi Kurzemes novada tautas lietišķās mākslas izstāde Liepājā. Paralēli XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku ielīgošanai novados, notika Latvijas novadu segu izstāde: 2013.gada 8.jūnijā Latgales Mākslas un amatniecības centrā, Līvānos, 15.jūnijā Ventspils galvenajā bibliotēkā, Pārventas bibliotēkā, Ventspilī, 21.jūnijā Turaidas muzejrezervātā, Siguldas novadā, Turaidā, 21.jūnijā Izglītības, kultūras un sporta centrā "Līdumi, Staļģenē, Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā. Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā no 21.novembra līdz 14.decembrim notika keramikas svečturu izstādes „Gaisma līgo Latvijā”. Izstādes ekspozīciju veidoja vairāk nekā 40 autoru 246 keramikas svečturi no Rīgas, Latgales un Vidzemes. Ar šo Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai veltīto izstādi sākas jauns cikls – ceļš uz 2018. gada Dziesmu un deju svētku Tautas lietišķās mākslas izstādi.

� Tautas lietišķās mākslas jomā īstenotas arī starptautiskās aktivitātes: laikā no 2013.gada 16.līdz 19.maijam nodrošināta līdzdalība starptautiskajā konferencē „Adītās jakas Baltijas jūras apgabalā”, Viljandē (Igaunija), laikā no 26.līdz 27.septembrim - starptautiskajā konferencē „Kultūra dzīvo amatniecībā”, Helsinkos (Somija), kā arī laikā no 22.oktobra līdz 4.novembrim sarīkota Limbažu Kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studijas "Dzilna" lakatu izstāde Tallinā, Igaunijā.


14

� Tautas mūzikas jomā 2013.gada 9.novembrī Valmieras muzejā notika Tautas mūzikas festivāls "Dzīvā mūzika". Festivālu rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atbalsta Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programma „Estonia-Latvia”, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Valmieras muzejs. Festivāla laikā noslēdzās instrumentu spēles tradīciju atjaunošanai veltītais Latvijas un Igaunijas sadarbības projekts „Skaņu māja”. Festivālā notika atklātās instrumentu spēles un muzikantu vecmeistaru meistarklases, tautas mūzikas koncerts, kā arī mūzikas instrumentu izstāde. Projekts „Skaņu māja” ir devis lielu ieguldījumu Vidzemes un Dienvidigaunijas instrumentu spēles tradīciju atjaunošanā. Gada sākumā Latvijas un Igaunijas mācekļi apguva ermoņiku un abpus robežai spēlēto daudzstīgu kokļu jeb caurspēlējamo cītaru izgatavošanu. Projekta nākamajā pakāpē interesentiem bija iespēja piedalīties instrumentu spēles apmācību nometnēs, kur tika spēlēti jaunizgatavotie instrumenti, kā arī vairāki citi kaimiņu novadu muzicēšanas tradīcijām kopīgi instrumenti.

� Projektu ar Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmas „Estonia-

Latvia” atbalstu īsteno Pārdaugavas tautas mūzikas biedrība un Pilvas pilsētas pašvaldība, sadarbībā ar ermoņiku biedrību „Lõõtspilliselts”. Tautas mūzikas koncerts, kurā piedalījās „Skaņu mājas” pasniedzēji – Heino Tartess, Krista un Raivo Sildojas, Oskars Patjanko ar grupu, Ilmārs Pumpurs un folkloras kopas „Dandari” spēlmaņi, kā arī folkloras kopas „Garataka” kapela. Festivāla goda viesi – Ieviņa ermoņikas spēlmanis Valdis Andersons ar kapelu, Normunds Tušinskis, koklētājs Jānis Uzkliņģis un Žīguru kapela, muzikanti Heino Sona un Veino Ero no Igaunijas.

� Centra pārstāvji, Latvijas pašvaldību kultūras darbinieki un eksperti (kopā 20 cilvēki) laikā no 2013.gada 24.līdz 26.oktobrim piedalījās konferencē "The Touch of Song and Dance Celebration in Time", kas tika veltīta desmitgadei, kopš Dziesmu un deju svētku tradīcija Baltijā pasludināta par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu kā arī, lai pārrunātu turpmāko Baltijas valstu sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un ilgtspēju.

3.3. KULTŪRIZGLĪTĪBA

� 2013.gadā kultūrizglītības sistēmu veido 151 profesionālās ievirzes izglītības iestādes (145 pašvaldību un 6 privātās profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas), 29 profesionālās vidējās izglītības iestādes, kuras īsteno dizaina, mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas (20 valsts, četras pašvaldību un piecas privātās profesionālās vidējās izglītības iestādes) un trīs Kultūras ministrijas dibinātas mākslu augstskolas. Dažādas kultūrizglītības programmas īsteno kopumā 12 valsts un 7 privātās augstskolas.

� Akreditētās profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmās pašvaldību dibinātās un juridisku personu dibinātās izglītības iestādēs 2013./2014.mācību gadu uzsākuši 23 711 audzēkņi. Valsts budžeta dotācija kopumā 8 686 363 LVL piešķirta 92% no tiem jeb 21 866 audzēkņu izglītošanai.

� Valsts budžeta mērķdotāciju kopumā 247 503 LVL apmērā pedagogu darba samaksai 2013.gadā turpina saņemt Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola „Saules skola” un Valmieras mākslas vidusskola 195 audzēkņu izglītošanai profesionālās vidējās dizaina izglītības programmās.


15

� Finansēto audzēkņu skaits Kultūras ministrijas dibinātajās vidējās profesionālās izglītības iestādēs 2013.gada 1.septembrī bija 4 641 (no tiem 3 004 profesionālās ievirzes programmās, 1 632 vidējās profesionālās izglītības programmās). 2013.gadā kultūras nozarei sagatavoti 346 speciālisti ar vidējo profesionālo izglītību.

� Finansēto augstākās izglītības budžeta vietu skaits KM dibinātajās augstskolās 2013.gadā bija 1 755 jeb 68% no kopumā šajās augstskolās studējošajiem 2 574 jauniešiem. Kultūras nozarei sagatavoti 595 speciālisti ar augstāko izglītību.

� Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas datiem (http://izm.izm.gov.lv/registri-statistika/statistika-vispareja.html) 2013./2014. mācību gadā pamata un vidējās vispārējās izglītības programmās no 1.līdz 12.klasei mācās 210 096 izglītojamie, profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas valsts, pašvaldības un privāto personu dibinātās izglītības iestādēs apgūst 26 615 jeb 13% izglītojamie, attiecīgi no 1.līdz 9. klasei 170 037 jeb 16% izglītojamie:

Kultūr-izglītības joma

Audzēkņu skaits

pašvaldību dibinātajās

profesionālās ievirzes

kultūrizglītības iestādēs

Audzēkņu skaits Kultūras ministrijas

pārraudzībā esošajās pašvaldību

profesionālās vidējās kultūrizglītības

iestādēs

Audzēkņu skaits Kultūras ministrijas padotībā esošajās

profesionālās kultūrizglītības

iestādēs

Audzēkņu skaits privātpersonu

dibinātajās profesionālās

ievirzes kultūrizglītības

iestādēs

PAVISAM KOPĀ

izglītoja-mie

Profesionālās ievirzes

programmas

Profesi-onālās ievirzes

program-mas

Profesi-onālās vidējās

izglītības program-

mas

Profesi-onālās ievirzes

program-mas (1.-9. klase)

Profesi-onālās vidējās

izglītības program-

mas (1.-4.

kurss)

Profesionālās ievirzes

programmas

Mūzika 14 424 2451 604 70 17 549

Māksla 8300 408 195 461 1011 10 375

Deja 149 99 17 253 518

KOPĀ izglītojamie profesionālās ievirzes izglītības programmās 22 873 408 3011 323 26 615

KOPĀ izglītojamie vidējās profesionālās izglītības programmās 195 1632 1827

PAVISAM KOPĀ izglītojamie 28442

� Īstenojot valsts pasūtījumu, noteikts uzņemamo audzēkņu skaits profesionālās

vidējās kultūrizglītības programmās Kultūras ministrijas dibinātās izglītības iestādēs (pavisam kopā 2013.gadā uzņemts 481 audzēknis).


16

� J.Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā uzsākta jaunas profesionālās vidējās izglītības programmas „Mūzika” īstenošana ar kvalifikāciju „Tradicionālās mūzikas speciālists, ansambļa vadītājs”.

� Nodrošinot profesionālās kultūrizglītības sistēmas pārraudzību, saskaņota valsts noslēguma pārbaudījumu norise mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības iestādēs: izstrādātas profesionālās kvalifikācijas eksāmena programmas, piedaloties novērotāja statusā profesionālās kvalifikācijas eksāmenos, nodrošināta profesionālās vidējās izglītības kvalitātes ekspertīze.

� Centra pārstāvji akreditācijas komisijas ietvaros piedalījušies 30 profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestāžu akreditēšanā.

� Sagatavotas saskaņošanai un licencēšanai 84 profesionālās vidējās kultūras un radošās industrijas izglītības programmas un saskaņotas licencēšanai 170 profesionālās ievirzes izglītības programmas.

� Lai izvērtētu izglītības kvalitāti, rīkoti divi Valsts konkursi mākslas nozarē un divi Valsts konkursi mūzikas nozarē: Latvijas profesionālās ievirzes mākslas skolu audzēkņu Valsts konkurss (6 037 dalībnieki), Latvijas profesionālās mākslas un dizaina vidusskolu audzēkņu valsts konkurss (450 dalībnieki), Latvijas mūzikas vidusskolu mūzikas teorijas un vēstures programmas audzēkņu konkurss (30 dalībnieki) un Latvijas mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu izglītības programmas Taustiņinstrumentu spēle - Klavierspēle Valsts konkurss “Jaunais pianists” (4 300 dalībnieki).

� 2013.gadā ar Centra iniciatīvu organizēta starpinstitucionāla dizaina izglītības nozares darba grupa, lai izvērtētu Latvijas profesionālās vidējās izglītības iestādēs īstenoto izglītības programmu dizaina jomā kvalitāti un izstrādātu priekšlikumus programmu optimizācijai.

� Izstrādāti un apstiprināti profesiju standarti šādām profesijām: mūzikas teorijas speciālists, kormeistars, mūziķis, dziedātājs.

� Organizēta Kultūras ministrijas balvas konkursa norise un pasniegšanas ceremonija jauniešiem par sasniegumiem starptautiskos konkursos un skatēs mākslu nozarēs. Balva pasniegta 53 kultūrizglītības iestāžu audzēkņiem vecumā no 10 līdz 20 gadiem un 48 pedagogiem un koncertmeistariem.

� Radošo pasākumu jomā ar Centra atbalstu uzsākta jauna iniciatīva kultūrizglītības jomā - Latvijas Republikas proklamēšanas 95.gadadienai un Jāzepa Vītola 150. gadu dzimšanas dienai veltīts koncerts, kurā piedalās visu Latvijas mūzikas vidusskolu kori un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas apvienotais orķestris (viesdiriģents Māris Sirmais).

� Atzīmējot rakstnieka un dramaturga Rūdolfa Blaumaņa 150 gadu jubileju Centrs, sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Ērgļu Mākslas un mūzikas skolu un R.Blaumaņa memoriālo muzeju „Braki” sarīkojis vizuālās mākslas konkursu bērniem un jauniešiem „Blaumaņa brīnumzālītes”, kurā piedalījās 1 115 konkursanti.

� Atzīmējot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus, sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem un profesionālās ievirzes mākslas skolām tapusi izstāde - vizuāls vēstījums par Dziesmu svētku tradīcijas rašanos un to norisi „Dziesmu svētku ceļš”. Izstādes autori ir gandrīz 500 audzēkņi un skolotāji no 27 mākslas un vispārizglītojošām skolām.


17

3.4. METODISKAIS DARBS PROFESIONĀLĀS MEISTARĪBAS PILNVEIDEI UN TĀLĀKIZGLĪTĪBAI

Pārskata gadā Centrs organizējis tālākizglītības un profesionālās meistarības pilnveides pasākumus māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, kultūrizglītības iestāžu vadītājiem, kā arī pašvaldību kultūras darba un kultūras centru vadītājiem:

- amatierteātru režisoriem: profesionālās pilnveides izglītības programmas "Amatierteātru režijas pamati" trīs sesijas (33 dalībnieki), konference par amatierteātru iestudējumu skati "Gada izrāde - 2012" (Rīgā, 52 dalībnieki);

- folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu vadītājiem: „Folkloras skola” divas mācību sesijas (Rīgā, 24 dalībnieki);

- tautas lietišķo mākslas studiju vadītājiem: divgadīgo tālākizglītības kursu pirmā mācību gada 1.un 2.sesija (Rīgā, 26 dalībnieki);

- pūtēju orķestru diriģentiem: V Baltijas valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju forums (Rīgā, 120 dalībnieki);

- kultūras centru vadītājiem un darbiniekiem profesionālās pilnveides pasākumi: � seminārs ”Komunikācija, saturs, auditorija” (Rīgā, 41 dalībnieks); � seminārs par autortiesību jautājumiem (Rīgā, 26 dalībnieki); � seminārs „Veiksmīgas publiskās runas psihofizisko nosacījumu apzināšana un

apguve” (Rīgā, 35 dalībnieki); � seminārs "Komunikācija un reklāma" (Rīgā, 29 dalībnieki); � seminārs „Argumenti Kultūrai” (Rīgā, 30 dalībnieki); � seminārs „Kultūras produktu XXI gadsimta mārketings” (Rīgā, 56 dalībnieki ); � reģionālie semināri „Radošā Latvija. Ceļā uz XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un

XVI deju svētkiem” (Rīgā, 64 dalībnieki; Talsos 61 dalībnieks; Gaujienā 41 dalībnieks; Rēzeknē 57 dalībnieki; Aizkrauklē 55 dalībnieki);

� kultūras centru vadītāju „Rudens skola kultūras centru vadītājiem ar darba pieredzi līdz trīs gadiem” (Mazsalacā, 27 dalībnieki);

- profesionālās kultūrizglītības iestāžu pedagogiem – nodrošinātas 10 tālākizglītības programmas un semināri profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu skolotājiem (pavisam kopā 462 dalībnieki);

- profesionālās kultūrizglītības iestāžu vadībai – nodrošinātas 5 tālākizglītības programmas un semināri profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu direktoriem (pavisam kopā 126 dalībnieki). Centrs kā sadarbības partneris piedalījies vairāku semināru rīkošanā kultūras centru

vadītājiem un darbiniekiem, kultūrizglītības iestāžu vadītājiem, piem., "Komunikācija, izglītība, sadarbība" (Rīgā); „Mācības Latvijas Digitālās kultūras kartes lietotājiem” (Ludzā, Gulbenē, Rīgā), u.c.


18

3.5. IZDEVUMI

Pārskata periodā Centrs nodrošinājis šādus izdevumus, t.sk. metodiskos materiālus:

Izdevuma veids

Autors, sastādītājs, tulkotājs

Izdevuma nosaukums

ISBN1/

ISMN2/

ISSN3/

Tiražētājs Tirāža (gb.)

Grāmata L.Mūrniece Arvīda Klišāna fenomens. Atskaņotājmākslinieka un pedagoga dzīvesstāsts

ISBN 978-9934-8169-8-7

Talsu tipogrāfija

20

Nošu partitūra A.Altmanis Trīs latviešu tautas dziesmas --- SIA Areatech 14

Nošu partitūra P.Butāns Dārza mūzika --- SIA Areatech 6

Nošu partitūra P.Butāns Livonijas pils dejas --- SIA Areatech 10

Nošu partitūra P.Butāns Līgodama upe nesa --- SIA Areatech 15

Nošu partitūra J.Karlsons Novadu fanfaras --- SIA Areatech 7

Nošu partitūra A.Jansons Uvertīra Homo novus --- SIA Areatech 15

Nošu partitūra J.Karlsons Svētku uvertīra --- SIA Areatech 10

Nošu partitūra J.Karlsons Svinīgā mūzika --- SIA Areatech 20

Nošu partitūra J.Karlsons Zvejnieku ziņģe --- SIA Areatech 7

Nošu partitūra Latviešu tautas mūzika J.Ābola apd.

Es nenācu šai vietā(i) --- SIA Areatech 5

Nošu partitūra G.Ordelovskis Brūtes maršs no svītas Kāzu mūzika

--- SIA Areatech

Nošu partitūra G.Ordelovskis Intermecco Lauku kāzas --- SIA Areatech

Nošu partitūra G.Ordelovskis Melodija --- SIA Areatech

Nošu partitūra A.Riekstiņš Ziemeļu karnevāls --- SIA Areatech

Nošu partitūra R.Rērihs Maza svīta pūtēju orķestrim --- SIA Areatech

Nošu partitūra A.Birziņa Dziesmas sieviešu koriem. Noslēguma koncerts. XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki

SMN 979-0-9005027-9-7

Talsu tipogrāfija

1000

Nošu partitūra XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Kokļu mūzikas koncerta skaņdarbu krājums koklētāju ansambļiem

--- 100

Katalogs I.Oliņa XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki

--- Talsu tipogrāfija

5000

Katalogs L.Rubena, D.Vītoliņa

Dziesma top citādi. XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku tautas lietišķās mākslas un dizaina lietu izstāde

ISBN 978-9934-8169-7-0

Talsu tipogrāfija

500

3.6. SADARBĪBA AR NEVALSTISKO SEKTORU

Centrs, sekmējot sabiedrības mērķtiecīgu un atbildīgu līdzdalību kultūras procesā Centra darbības jomās pārskata gadā ir sadarbojies ar vairākām nevalstiskajām organizācijām, nodrošinot vairāku pasākumu īstenošanu:

� Biedrība „Atspulgs” – sarīkots „V Baltijas valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju forums”;

1 Starptautiskais grāmatas standartnumurs (International Standard Book Number) 2 Starptautiskais nošizdevuma standartnumurs (International Standard Music Number) 3 Starptautiskais serālizdevuma standartnumurs (International Standard Serial Number)


19

� Biedrība „Latvijas Vokālo ansambļu asociācija” – sarīkotas Latvijas vokālo ansambļu reģionālās skates un fināla konkurss, kā arī īstenoti XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vokālo ansambļu nozares pasākumi;

� „Dziesmusvētku biedrība” – sagatavots un sarīkots XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Noslēguma koncerts;

� „Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācija” – sagatavots un sarīkots valsts konkurss Latvijas mākslas skolu audzēkņiem; sagatavoti priekšlikumi grozījumiem 2011.gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1035 „Kārtība, kādā finansē profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas”;

� „Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija” – sagatavoti priekšlikumi grozījumiem 2011.gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.1035 „Kārtība, kādā finansē profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas” un profesionālās ievirzes izglītības programmām jaunu mācību plānu izveidei;

� „Latvijas Klavieru skolotāju asociācija” – sagatavots un sarīkots valsts konkurss profesionālās ievirzes klavierspēles izglītības programmas audzēkņiem „Jaunais pianists”;

� „Latvijas Universitātes Kultūras un mākslas un izglītības jaunrades biedrība „Juventus”” – sagatavoti un sarīkoti XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pūtēju orķestru nozares pasākumi;

� „Pasaules brīvo latviešu apvienība” pārstāvniecība Rīgā – sekmējot latviešu ārvalstīs māksliniecisko kolektīvu dalību XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, nodrošināts metodiskais atbalsts (pasākumi) svētku koprepertuāra apguvei;

� „Latvijas koklētāju biedrība” – sagatavoti un sarīkoti XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku kokļu ansambļu nozares pasākumi;

� Biedrība „Latviešu tautas mākslas savienība” – sagatavots un sarīkots XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākuma „Amata meistaru darinājumu gadatirgus”;

� Biedrība „Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”” – sagatavots un sarīkots XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākums „Bērnu un jauniešu tēlniecības izstāde „Dziesmu svētku ceļš””;

� „Pārdaugavas tautas mūzikas biedrība” – sagatavots un sarīkots tautas mūzikas festivāls „Dzīvā mūzika”;

� Nodibinājums „Pasaules mūzikas un māklsas fonds” – sagatavots un sarīkots XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākums „Tautas mūzikas koncerts”;

� Biedrība "Latvijas Nacionālā mūzikas padome" – sagatavots nošu materiāls – repertuārs koriem Pasaules koru olimpiādes 2014.gadā, Latvijā koncertam Mežaparka Lielajā estrādē, Rīgā;

� „Rīgas Doma zēnu un meiteņu koru biedrība” – sagatavots un sarīkots XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Atklāšanas pasākums, t.sk. svētku virsvadītāju, virsdiriģentu godināšanas ceremonija un Kokļu ansambļu koncerts;

� Nodibinājums "Svētku fonds" - sadarbība XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku mākslinieciskās programmas īstenošanā;

� „Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrības apvienība” – XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos nodrošināta pieejamība Latvijas daudzbērnu ģimenēm;


20

� Nodibinājums „Rīga – 2014” – XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā nodrošināta brīvprātīgo līdzdalība (darbs);

� Biedrība "Make Art" – sagatavota un sarīkota XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Atklāšanas ceremonija, nodrošināta Svētku gājiena norise, sagatavots un sarīkots Tautas frontes 25 gadu jubilejas pasākums.

3.7. KOMUNIKĀCIJA AR SABIEDRĪBU

� Centram ir mājaslapa www.lnkc.gov.lv, kurā pieejama informācija par Centru un tā īstenotajām aktivitātēm, t.sk. ar sadarbības partneriem. 2013. gadā ievērojami pieaudzis Centra mājas lapas apmeklējums - vidēji 17 224 apmeklētāju mēnesī, 74 957 unikālie apmeklētāji, vidējais skatījumu daudzums mēnesī – 125 761;

� Centrs uztur un administrē profesionālās kultūrizglītības interneta vietni www.kriic.lv, kurā regulāri publicētas nozares aktualitātes. Mājaslapas apmeklējums 2013.gadā - vidēji 5 103 apmeklētāju mēnesī, no tiem 2 426 unikālie apmeklētāji, vidējais skatījumu daudzums mēnesī – 12 803;

� Centrs turpina uzturēt projekta „Satiec savu meistaru!” mājaslapu www.prasmjuskola.lv projekta dalībnieku un interesentu informēšanai un projektu atspoguļošanai;

� Centrs turpina komunicēt sociālo mediju profilos: Twitter: https://twitter.com/Dziesmu_svetki, Facebook: http://www.facebook.com/Dziesmusvetki, Draugiem.lv http://www.draugiem.lv/ dziesmusvetki/, Instagram: http://instagram.com/ dziesmusvetki;

� Centra darbība un Centra īstenotās aktivitātes regulāri atspoguļotas nacionālajos un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos, bet jo īpaši sekmīga sadarbība īstenota ar „Latvijas Avīzi”, portālu Apollo.lv, Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.

3.8. NORMATĪVIE AKTI UN POLITIKAS DOKUMENTI

3.8.1. NORMATĪVIE AKTI

Pārskata periodā sadarbībā ar Kultūras ministriju un citām iesaistītajām institūcijām: � sagatavoti un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegti grozījumi „Dziesmu

un deju svētku likumā”; � sagatavoti un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegti „Grozījumi Ministru

kabineta 2012.gada 19.septembra rīkojumā Nr.448 „Par XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku norises laiku un vietām” (Ministru kabineta rīkojums Nr.298, apstiprināts 2013.gada 2.jūlijā);

� sagatavots un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegts Ministru kabineta noteikumu projekts „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākumu cenrādis” (2013.gada 26.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.114);

� uzsākts darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta „Kārtība, kādā tiek sadalīta valsts mērķdotācija to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības” izstrādes;

� nodrošināta līdzdalība šādu likumprojektu un Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādē:


21

- „Studiju programmu licencēšanas noteikumi” (2013.gada 25.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.230); - „Grozījumi „Izglītības likumā” (likumprojekts Saeimā pieņemts 2013.gada 9.jūlijā); - „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” (2013.gada 6.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.530); - „Kārtība, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi izglītības iestādēm” (2013.gada 17.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.893); - „Kārtība, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību valsts pamatizglītības standartam un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam” (2013.gada 17.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.894); - „Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.931 „Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums” (2013.gada 29.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1232); - „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr. 836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” (grozījumi Ministru kabineta noteikumos apstiprināšanai virzīti 2014.gadā).

3.8.2. POLITIKAS DOKUMENTI

Pārskata periodā sadarbībā ar Kultūras ministriju un citām iesaistītajām institūcijām: � nodrošināta līdzdalība Kultūras ministrijas organizētajā kultūrpolitikas

pamatnostādņu 2014.- 2020.gadam „Radošā Latvija” sagatavošanas un saskaņošanas procesa pirmajā posmā, t.sk. piecos reģionālajos semināros sniegta informācija par dokumenta projekta izstrādi;

� sagatavots un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums „Par Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības programmas 2008.- 2013.gadam uzdevumu izpildi 2012.gadā”;

� sagatavots un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums „Par XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku īstenošanai piešķirtā finansējuma izlietojumu”.

4. VALSTS BUDŽETA FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS

4.1. FINANŠU RESURSI UN TO FAKTISKĀ IZPILDE

Finansiālie rādītāji

Iepriekšējā gadā

(faktiskā izpilde) LVL

Pārskata gadā

Apstiprināts likumā LVL

Faktiskā izpilde LVL

Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 1 463 262 4 094 562 4 456 298

Dotācijas 1 219 565 3 418 274 3 417 403

maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 28 732 676 288 640 292

ārvalstu finanšu palīdzība 0 0 0


22

ziedojumi un dāvinājumi 209 066 0 398 603

Izdevumi (kopā) 1 373 023 4 104 285 4 151 759

uzturēšanas izdevumi (kopā) 1 353 131 4 064 285 4 136 278

kārtējie izdevumi 861 796 2 433 657 2 548 653

procentu izdevumi 0 0 0

subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 0 145 292 244 392

kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskā sadarbība 0 0 0

uzturēšanas izdevumu transferti 491 335 1 485 336 1 343 233

izdevumi kapitālieguldījumiem 19 892 40 000 15 481

4.2. SAŅEMTO ZIEDOJUMU UN DĀVINĀJUMU IZLIETOJUMS

Ziedojumi un dāvinājumi Summa LVL Ziedojumu un dāvinājumu izlietojums

Summa LVL

Ziedojumi no juridiskām personām

398 603 Uzturēšanas izdevumi (kārtējie izdevumi)

432 348 (324 362)

5. PERSONĀLS

Informācija par Centra personālu pārskata gadā: Personu

skaits

Faktiskais amata vienību skaits iestādē vidēji gadā 24

t.sk. ierēdņi 8

t.sk. darbinieki 16

Personu skaits, ar ko pārtrauktas darba attiecības 10

t.sk. vakances uz gada sākumu 0

Personu skaits, ar ko noslēgtas darba tiesiskās attiecības 7

Studē doktorantūrā 1

Iegūta augstākā izglītība (maģistra grāds) 23

Iegūta augstākā izglītība (bakalaura grāds) 3

Personāls ar vidējo izglītību 0

Pārskata gadā pilnveidota Centra darbinieku profesionālā kvalifikācija un zināšanas: � Valsts administrācijas skolā - Angļu valodas kursi, B2.1. līmenis (1); � Valodu skolā „Alius Lingua” - Angļu valodas kursi ar priekšzināšanām, B.2.1.

līmenis (1); � Katastrofu medicīnas centrā - „Kurss pirmajā palīdzībā” (1), „Bērnu nometņu

organizēšanas un vadīšanas kompetenču pilnveide” (1); � SIA „Juridiskās informācijas dienests” - „Euro ieviešanas problēmas darba

līgumos. Darba laika uzskaite. Darba līgumu grozīšana un izteikšana jaunā redakcijā. Darba un nodokļu likumdošanas aktualitātes” (1), „Atvaļinājumi no A-Z” (1);

� SIA „Funditus” - „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējums kopumā un izmaiņas no 1. janvāra" (1), „2013. gada grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (1), „Iesnieguma likuma un Informācijas atklātības likuma praktiska piemērošana” (1);


23

� RVS "Horizon" - „Izmaiņas Horizon, pārejot uz euro: „Ministru kabineta noteikumu Nr.541 14.pielikums un Personāla modulis" (1);

� Lai nodrošinātu drošu darba vidi un izpildītu Latvijas Republikas likumdošanas prasības, Centra darbinieki ir noklausījušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto informāciju par darba drošību un ugunsdrošību;

� Centra darbinieki piedalījušies Kultūras ministrijas organizētajā metodiskā atbalsta seminārā „Digitālās kultūras kartes apgūšanas mācības”;

� Centra darbinieki piedalījušies starptautiska mēroga mācībās un pieredzes apmaiņas pasākumos Anglijā, Azerbaidžānā, Francijā, Igaunijā, Krievijā.

6. CENTRA GALVENIE ĪSTENOJAMIE UZDEVUMI 2014.GADĀ

1. Sagatavot un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegt likumprojektu par nemateriālo kultūras mantojumu.

2. Sagatavot un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegt „Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plānu 2014.- 2018.gadam”.

3. Turpināt līdzdalību kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam „Radošā Latvija” izstrādē, iesniedzot priekšlikumus Kultūras ministrijai Centra darbības jomās.

4. Atjaunot Centra nozaru konsultatīvās padomes, nodrošinot sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā Centra darbības jomās, t.sk. izveidot Kultūras centru konsultatīvo padomi un Kultūrizglītības padomi.

5. Izveidot jaunu Centra mājas lapu. 6. Uzsākt gatavošanos Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkiem un

starptautiskajam folkloras festivālam „Baltica”, kas notiks Latvijā, 2015.gadā. 7. Īstenot ikgadējo projektu „Satiec savu meistaru!”, turpinot informēt sabiedrību un

padziļināt tās izpratni par Latvijas daudzveidīgo nemateriālo kultūras mantojumu. 8. Uzsākt gatavošanos Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkiem Latvijā, 2015.gadā. 9. Sadarbībā ar nodibinājumu „Rīga – 2014”, koordinēt Latvijas koru koprepertuāra

sagatavošanu Pasaules koru olimpiādes pasākumiem Latvijā, 2014.gadā, t.sk. koncertam Mežaparka lielajā estrādē Rīgā.

10. Sadarbībā ar „Dziesmusvētku biedrību” koordinēt Latvijas deju kolektīvu mākslinieciskās programmas sagatavošanu deju lieluzvedumam „Lec, saulīte!” Mežaparka lielajā estrādē Rīgā, 2014.gadā.

11. Īstenot Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumus visās svētku tradīcijas nozarēs.

12. Nodrošināt tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākumus atbilstoši Centra mērķgrupu (izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem, kultūras centru vadītājiem un darbiniekiem, kolektīvu vadītājiem u.c.) un nozaru attīstības vajadzībām.

13. Atbalstot izcilību audzināšanu Latvijas un starptautiskajai kultūras telpai - piedalīties Kultūras ministrijas koncepcijas izstrādē par vidējo profesionālo kultūrizglītības iestāžu darbības attīstību, tajā skaitā risinot jautājumu par kompetenču centru izveidi; izstrādāt un īstenot pilotprojektu nacionālā kompetenču centra izveidei sagatavot un īstenot profesionālās ievirzes kultūrizglītības reformas otro posmu, izveidojot mehānismu īpaši talantīgo bērnu atbalstam.


24

14. Turpināt darbu pie koncepcijas izstrādes par vidējās profesionālās mūzikas izglītības iestāžu optimizāciju valstī.

15. Turpināt īstenot profesionālās vidējās kultūrizglītības reformu, pievēršot pastiprinātu uzmanību mācību satura ievirzei uz profesionālo pamatprasmju attīstību, kā arī veidot kompetenču centrus, tādējādi sekmējot labvēlīgu vidi radošās daudzveidības un tiecības pēc izcilības attīstībai.

16. Atjaunot un regulāri organizēt valsts konkursus mūzikas un mākslas skolām, sadarbojoties ar nozares nevalstiskajām organizācijām.

17. Organizēt ikgadējo Kultūras ministrijas balvu par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs.

18. Sadarboties ar nozares augstskolām par kultūrizglītības modernizācijas iespējām un perspektīvām.

Documents

(LNKC-2013 Gada publiskais pārskats FINAL) · A/S „Citadele banka”, A/S „Latvijas Valsts meži”, SIA „Latvija Statoil”, SIA „Transporent” u.c. Pavisam svētku dienās