LV Astr Sakrala Num

8/12/2019 LV Astr Sakrala Num

1/25

Sakrl numeroloija.

No seniem laikiem cilvks, cenoties saprast, Visuma struktru tam meklja idelo

instrumentu. Un agrk vai vlk dadu tautu Gudrie nonca pie viena

gnozeoloisk instrumentrija - virsotne ir skaitlis. Tiei tas vispreczk atklj

pardbu btbu, bet tikai gadjum, ja pareizi nolasa to simbolisko jgu.

Sakrl numeroloija rads saskaroties zintniskajam un mistiskajam pasaules

uzskata, ar ko tiek saprasta senas numeroloisks sistmas, daji Jdu Kabbalas un

Pitagora mekljumos. Vieni domtji skaitlim piedvja dieviu izcelanos, citi

cilvcisku. Piemram, tradij Prometejs Eshils apgalvoja, ka via varonis

izgudroja skaitli un uzdvinja to cilvkiem. Taj pa laik visi skaitli apskatja k

augstko no simboliem, kas pieejams intelektam, k universlu pasaules aprakstanas

kodu. Visu paaudu un tautu Gudrie uzskatja, ka ar skaita starpniecbu tiek izteikts

visaugstkais un pilngkais no t, ko cilvks var zint par Visumu. Iespjams, tiei

tpc matemtiku sauc par Zintu karalieni.

Pitagora na.

Skaitu simbolika visos laikos bija prioritra loma dads zinanu joms. Turklt

attieksme pret skaitiem bija atkarga no to saiknes ar konkrto objektu esambu vai

trkumu. Saisttie skaiti izteica kvantitatvo, materilo sadzves pusi, nesaisttie

simbolisko, sakrlo. Skaitli t simboliskaj nozm apskatja k klasifikcijas pazmi,

hierarhiju un krtbu haos.

Par skaitu simbolikas zinanu avotu var kalpot dadas sistmas un avoti, izemot

msdienu populistisko pseido numeroloiju, kas prsvar ir s tmas arlatnu

fantzijas produkts. Piemram, odien eksist liels daudzums t saucamo maisko

kvadrtu, kuri tiek piedvti Pitagoram. To izgatavoanas process sks vairk nek

divus gadu tkstous atpaka, un tika inicits ar principilu Lielo Kortonas skolas

skolotju atteikumu rakstiski fikst paa mcbu. Pitagors, k daudzi lielie intelektui

uzskatja, ka rakstbas izgudroana cilvces svtaj vstur bs negatvs fakts.

Fikstas zinanas zaud zemtekstu, dziumu, ldz ar to sakrlo jgu, bet tiei skaitlis,

k vismazk sagrozmais simbols spj ts saglabt rakstisk form.

Pc ietekmes uz vlkajiem domtjiem ldz pat Kopernikam un Kepleram, Pitagorsvar sacensties pat ar Sokrtu un Platonu, tlu prsniedzot viu priekstatus. Divus


2/25

gadsimtus pc Pitagora nves ska pardties ar via, via skolnieku, un pat sievas un

meitas vrdu parakstti sacerjumi. Vlkie antkie laiki ldz mums nogdjui

vairkas via biogrfijas, lielkoties pilngi fantastiskas, neskatotiesuz to, ka anra

agrnie sacerjumi, k likums, ticamki, pilnb pazaudti. Rezultt ms varam

loties nevis par materilu trkumu, bet par to prmrgo daudzumu, turklt is

materils ir oti dads, fragmentrs un ar lielm grtbm sistematizjams[27.8].

Pitagors dzvoja taj laik, kad prvatja krtjo barjeru no sakrl uz nejdzgo. Tiei

tad pardjs filozofija, odien saukta par klasisko, uz kuras bzes vlk formjs

msdienu pilnb desakralizt. Agrn filozofija, vl nezaudjusi sakrls saknes,

sekoja vienam mrim atjaunot cilvka un augstks realittes jkoo saikni.

Antkais filozofs cents apgt nevis pasaules uzbves mehnismu, bet btbu un preto procesu attiecs augstkaj mr atbildgi. Paradoksli, bet tiei iemesla d ldz

mums nav nokuvusi neviena rinda, kas rakstta ar Pitagora roku. Par via sistmu

odien spriest varam tikai pc nedaudzo skolnieku un sekotju Diogna, Laertija,

Filolaja, Isokrata, Aristotea prststiem. Pc laikabiedru liecbm, Pitagors daudz

ceojis un pateicoties spdoai mkai sintezt redzto un dzirdto izveidoja savu

numerolooisko sistmu. Vi apmeklja Sriju un Tiru, Jdu zemi un Persiju,

Babilonu un ipti. Neskatoties uz to, ka Pitagora laik (VI gs. p.m..) iptieigrieus uzskatja par barbariem, viam izdevs iegt apmcbu Gora templ un

pateicoties tam, ne tikai iegt vlams zinanas, bet ar vrdu, ar kuru vi iegja

vstur.

Saska ar teiku vrds Pitagors, izclies no vrdiem Pita pravietis un Gora

iptieu dievba, kura templ notika topo liel domtja iesvtbas.

Par pitagorieiem Aristotelis ststa, ka vii bijui pirmie,, kuri nopietni pievrsuies

matemtikai. Vii uzskatja, ka pasaules un skaitu principi ir identiski, bet skaitu

attiecba (proporcijas) ir augstkais pasaules harmonijas atspoguojums. Vii bija

pirmie, kas pasauli nosauca par kosmosu harmoniskas sistmas nobeigtu veselumu.

Pitagoriei attstot sava skolotja mantojumu apstiprinja visu dzvo btu radniecbu

un ermea attrans (katarses) nepiecieambu ar veetrisma ce, bet dvseles

attrans nepiecieambu ar gudrbu, kas nk apgstot kosmosa muzikli

skaitlisks struktras.

Lk grieu numerologu skaitu simbolisko skaidrojumu piemri (pc E. Njustrema):


3/25

Nepra (vriie) skaiti ir ierobeoti, jo dals tikai ar sevi un 1;

Pra (sieviie) skaiti ir neierobeoti;

1pirmais vriais skaitlis;

2pirmais sieviais skaitlis;

3(1+2) veido vienotbu un daudzveidbu, tpc ir pirmais pilngais skaitlis;

4pilngks, nek 3, jo 1+2+3+4 = 10, bet 10 (dodekaedrs), tasir nobeiguma skaitlis,

varenkais pasaules krtbas simbols.

Skaitu eometriskais ekvivalents ir 1 punkts, 2 lnija, 3 plakne, 4 apjoms

(ermenis).

10 izsaka ontoloisk principa 10prus: robea bezgalba, pris nepris, vienba

kopa, sastingums kustba, Labais kreisais, Vriais sieviais, tieums

netieums, gaisma tumsa, labsauns, kvadrts taisnstris.

eit ms redzam pietiekami atirgu jdzienu sajaukumu. Tomr nevajadztu

aizmirst, ka s, lai ar vl nepilngs struktras veidojs filozofijas rtausm. Redzami

kdains, tpat, izskats pakpenisks paaugstinans (hierarhijas vektors) princips

no vienkro uz sareto. Tiei saretba jebkuru agregtu padara ievainojamku,

saldzinjum ar vienkram sistmm. Acm redzot tajos laikos, Kosmosa

degradcijas ideja vl nebija preczi noformulta, bet reliiskais politeisms k

Grieij, t ar apkrtjs etniskajs grups nepiekrita tik revolucionrm idejm. Taj

pa laik daudzu Pitagora ideju enialitte izsauc sajsmu ar msdiens. pai

vrtga via mcbas doma ir sekojoa: Ja visas lietas bs bez robem, tad nekas

nebs izzinms. Ttad, tas, kas ir bez robem, jeb nav ar robem pc skaita,lieluma vai formas nav izzinms. Lietu esamba, kurm ir robea ierobeo., ienes

aj pasaul noteiktbu, dod iespju kaut ko ne tikai izskaitot vai izmrt, bet ar atrast

t iekjo struktru, kuru var izteikt skaitos, tas ir izzint.[27.315]. secg i, ja pasauli

var izmrt un izzint, tad ts ierobeotba telp un laik ir acm redzama. Td veid

Pitagors, k viens no pirmajiem antkajiem filozofiem izvirzja ideju par visuma

ierobeotbas un nobeigtbas pierdanas principilu iespjambu.


4/25

Skaita simbolika vlkajos laikos ieguva popularitti ar cits valsts, taj skait

Tlajos Austrumos. nieu sistm-(XII-XIII m. .) apgalvots, ka skaiti

prvalda pasauli. Bet emot vr, ka nieu reliiskaj kosmoloij trkst radanas

akta, skaiti eit simboliz debesu, zemes un cilvka bezgalgas izpausmes hierarhiju.

Kabbala, mitoloija, mistika.

Ne mazk autoritatvs numeroloiskais pirmavots ir jdu Kabbala. Via

pamatprincipsskaita, burta un skaas, t.i., to instrumentu, ar kuru paldzbu Dievs

radja o pasauli savstarpj atkarba. Starp citu, jebkur minjums prlikt

kabbalistiskos principus no senebreju valodas uz citm zaud jgu, jo ebreju alfabta

22 burtiem, turklt tikai skangajiem nav ekvivalenta nevien pasaules valod.

odien noteikta lastju kategorija par visai populru atzst pseidokabbalistiska satura

literatras darbus, skot ar pazstam Popjusa darbiem un beidzot ar desmitiem dvu

grmatu ar nosaukumu Skaita noslpums, kuras gatavas piedvt savus cilvka

liktea aprinanas variantus pc via vrda skaita un dzimanas datiem.

Domju, ka patiesbas mekltjiem ir vrtga slaicga maldans ldzgs literatras

draz, lai vi vartu viegli atirt viltojumus no autoritatva pirmavota, par kdu pc

taisnbas uzskatms prliecinoais Kabbala.

Hinduisms apgalvo, ka Kabbala tika dots no augas izredztajai tautai caur sentvu

Abramu un pc tam tika izplatts mutvrdu tradciju veid no skolotja uz skolnieku

tskstots gadu garum. Iespjams, tpc ezotriskais tulkojums vrdam Kabbala

prs. Oriinl is vrds sastv no trim burtiem XBL, kuriem piemt skaitliskais

ekvivalents: X 20, B 2, L varenbas simbols. Secgi tulkojuma ezotriskais

variants skan, k vara 22 X.

Kabala sastv no trim grmatm, ko kurm pati interesantk ir vissenk

- (Radanas grmata). Taj visums ir aprakstts simbolu valod pai

harmoniski un vienoti. Vienlaicgi, nevajadztu idealizt ar tik pievilcgu avotu, jo ar

Kabbal reizm vrojama garg un materil sajaukums. Kad, kaut vai paam

skaistkajam apsvrumam piedv spju skaidrot garguma dabu, tas var nest ldzi

sakrlo kritju zaudanu un rezultt novest pie ilzijm, kuras saucam par patiesbu.


5/25

Tagad parunsim par simboliskajm konstantm, kas raksturgas praktiski vism

senajm numeroloijas sistmm. Ja analizt skaita lomu pasaules mitoloij, var

atklt samr noteiktas tendences.

Skaitlis 1 vienmr izsaka vienbu, bet sastopams diezgan reti; 2 simbolizpretstatjumus, sadaljumu, dihotomiju; 3 noturba, pilnba, pastvba; 4 izvle,

debess puses, gada laiki, stihijas, pirmelementi; 5 btba, taj skait ar cilvks, 7

Visuma galven konstante (nedas dienas, krsu spektrs, mzikas gamma); 9

nobeigums, individul mistisk pieredze,; 12 (3+4) gada daas (mnei), Zodiaka

zmes, laimgie datumi.

Rind no 1 12 skaiti 6, 8 un 11 tiek apskatti k sekundri pc nozmes, bet skaitlis

10 sastopams oti reti.

Pazstamais ezotriis P. Uspenskis, kur ptja meditatvs pieredzes ietekmi

iespjams Patiesbas sasnieganas procesu, atvljis skaitlim galveno, atsinoo

lomu. Izprotot, cik bstama var bt transcendentls informcijas nomaia ar

personisko fantziju, vi cents bt maksimli preczs, delikts un pats galvenais

preczs savu personisko secinjumu rakstisk fiksan. Grmat Visuma jaunais

modelisP Uspenskis rakstja: cenoties aprakstt, dvaino pasauli, kur es noncu,jatzst, ka vairk par visu t man atgdinja saretas matemtiskas attiecbas...

Matemtisku attiecbu pasaule tas nozim pasauli, ka viss atrodas savstarpj

saistb, kur nekas nav atsevii, kur attiecbm starp lietm ir rela eksistence,

neatkargi no pam lietm, var pat bt, ka lietas neeksist, ir tikai attiecbas.

Es nepavisam nemnu sevi un saprotu, ka mani apraksti ir trcgi un nesniedz to, ko

es atceros, bet atmi nk, ka redzju matemtiskus likumus darbb un pasauli, k o

likumu rcbas rezulttu[58.,327.,328.]

pau vietu P. Uspenska skaitu simbolik ieem skaiti 3 un 4, kas, starp citu, nav

nejauba.

taj pasaul, kur es noncu, liela nozme bija skaitlim 3. Pilngi neiespjam

veid msu matemtikas izpratn tas iekvs viss kvantitatvajs attiecbs, radja

ts un rads no tm kopum skatoties, t.i., Visums pardjs man trides veid, kas

sastdja vienotu veselumu un veidoja kaut kdu gigantisku trejlapi. Katra trides daakaut kda iekja procesa ietekm atkal pardjs trid, un is process turpinjs tik


6/25

ilgi, kamr viss netika aizpildts ar tridm,kuras savukrt prvrts mzik, dzej vai

shms...pc tam visai nozmgu vietu iema un daudz varja paskaidrot 4 elementu

ideja: Uguns, Gaiss, dens un Zeme. ideja bija rela, un eksperimentu laik es

sapratu, k t vis ieiet un ar visu savienojas, pateicoties tridei. Bet parast nozm

o divu ideju saikne un nozme no manis aizsldja[58., 336.,346.].

Zintne par skaitiem

Msdienu filozofija, maigi izsakoties, skaitli nelo. Saska ar so filozofijas

enciklopdiju skaitlis abstrakts, bez paa satura, kdas rindas kdu elementu

apzmjos, kur im elementam iepriek vai pc tam seko kds cits noteikts elements

ar abstrakti individulu pazmi, kura norda uz vienas un ts paas dzimtas daudzuma

atirbu vienam no otra [34.0513.].

Ko tur teikt! si, sekli un bez prasbm. defincija krtjo reizi apstiprina domu par

visuma, cilvku un sabiedrbas apziu formu degradciju, no kuras veidojas msdienu

filozofija.

Savukrt preczs zintnes spjuas pietuvoties patiesbai, pateicoties tiei

matemtiskajai simbolikai un deduktvajai pieejai. Numeroloiskais kods,

numeroloisk analze tiek lietota praktiski visa veida zintniskaj darbb. No vienas

puses eksist entika, mija,, fizika un citas zintnes, kur minjumi analizt kdas

pardbas aritmtisks kvantittes viedoka, bet ar skaita, k simbola paldzbu noved

pie negaidti zmgiem rezulttiem.

Abetijs sav Astronomijas vstur piemram raksta, ka Edingtons cents izstrdt

fundamentlo teoriju, ar kuras paldzbu vi gatavojs apvienot vienot sintz visas

sava laika fizisks zintnes, skot ar astrofiziku, kura pta makro kosmosu, un beidzot

ar msdienu fiziku, kura savu uzmanbu koncentr uz mikro kosmosu. Apvienojot

tona teoriju, Planka kvantu un attiecbas teoriju, Edingtons grasjs pierdt, ka

visas dabas konstantes var tikt iegtas ar dedukcijas metodi, galvenokrt uz

matemtisku apsvrumu pamata, kuras izriet no iepriek mintajm teorijm. Ldzgas

liecbas par Edingtona nodomu fizisks teorijas apvienot ar matemtikas paldzbu

saisttas ar neopitagorismu. Vai tad Pitagors neapgalvoja, ka skaitlis ir visu lietu

btba?[42.82].


7/25

Vlreiz jpasvtro, ka dotaj gadjum ms interes skaitlis nevis matemtiskaj, bet

simboliskaj nozm. Atgdinsim, ka pitagorieu skolas metode, k raksta

Dambliko Pitagorieu dzv, bija pamatota, uz simboliku. Ja simboli neatirsies

un netiks uzmangi apgti, ja tie netiks saprasti ar nopietnas skaidroanas paldzbu,

tad viss, uz ko tie norda vrotjam no malas izliksies ksmieklgas un mugas vecu

sievu tenkas, cilvku izdomjumi. Ja ie simboli tiks skaidroti atbilsto veid, tad

viu tumsonb un neizpratn iegriezsies spilgtas un ilbinoas gaismas veid... Tikai

t vii spj atvrt savu apbrnojamo dziumu, to, kasglabjas viu doms, nododot

klaustjiem to zintnieku un gudro interprettju iedvesmu, kuri ir sapratui

simbolikas jgu [42.70.].

Bbeles skaiti

Ko gan par skaitli saka Bbele?]

eit tpat figur rinda no 1 ldz 12 plus papildus skaiti no 20 ldz 1000.

1tradicionli simboliz vienbu, Dieva viengumu;

2 sadalanas skaitlis, piemram deni no dens, cietzemi no cietzemes [.

1:6,8],;Konflikts, izvle, puses. Bet galvenais, kas principili atir divnieku no vieninieka

zemks stvoklis skaitu hierarhij. Atbilstoi skaitlis 2 atver zemkas krtas

pardbas simboliku nek 1;

3 noturba, pietiekamba, laiks: trs dienas (mnei, gadi), trs Ptera atsacans,

trs sentvi Abrahams, Izaks, Jkabs;

4pasaules krtba: izplatjums, zemes malas, debess puses, vji, drgakmeu rindas

virspriesterim pie krtm,, 4. Sardze, 4 senmtes ebrejiem: Lija, Rahele. Balla un

Zelfa, praviei: Jesaja, Jeremija, Echikls. Dvids;

5labbas, puse no desmit;

7pc rika Njustrema domm steni svtsskaitlis, jo savieno 3 (dievi pilnba)

un 4 pasaules krtba, Bbel mints ne mazk par 10 reizm.


8/25

skaita pamatnozmes: 7 radanas dienas, 7 pri trasiu dzvnieku Noela irst, 7

raas un neraas gadi ipt, 7 priesteri 7 dienas ar 7 taurm gja apkrt Jeruzalemei.

Atklsm 7 bazncas, gari, taures, raksti, trauki, eei;

8tikpat k nav sastopams;

9stundas, dienas, gadi, mistisks pieredzes un stingrbas skaiti;

10pilnbas skaitlis, desmit tiesa, Dekalogs,10 baui, 10 tiesas pr Izralu.

11 - Ilgas pc pilnbas. Reti sastopams.

12 pilnba, 12 , 12 , 12 Jzus apustui, 12

, , ,

Skaitlis 12 viennozmgi saistts ar Zodiaku, tpc viet bs pardt vstures zintu

doktora N.A. Cmihova sldzienu ptot simboliku darb interesantas zodiakls

ainas, pardtas Bbel. Zodiakla nozme bija, piemram, svt aprba dam,

kuras tika izgatavotas pc Moiseja pavles priek via bra Arona un via dliem,

kuriem bija jkst par Dieva priesteriem. Pie kvadrtveida kru rotas Moisejs

piestiprinja 12 drgakmeus, kas iestrdti zelt un izvietoti 4 rinds (1. rinda

rubns, topzs, smaragds, 2. rinda karbunkuls, safrs, ,3. rindaopls, ahts,

ametists, 4. Rinda, onikss, ). Uz katra bija uzrakstts viens no 12

Izraela dlu vrdiem. Divi oniksi, tpat iestrdti zelt rotja uzpleus: uz viena no

akmeiem iegravti 6 Izrala dlu vrdi, uz otra vl 6. [ . 28.921;

39.614]. Par cik 12 Izrala dli atbilda 12 gada mneiem [

. 27. 1 15],

12 12

[ . 27. 1 15], 12 : , (-), , , (-), . . 44002240 1620650 . . . , , . . , XXIII . .., , , -

. , , , - 12 , [


9/25

. 18.3132]. , -. 12

, . - , , [ .4.17,15; . 7.25,44]. X . . . ., ,4- 12- 1620650. . . ( , , )...

, - [. 48.16, 3034]. ; , , , , 12 -. ,- 4- 12- - 1620650 . . . -80

, , [ . 21. 1 -21]. , ,

, -, - . 12 12 -, 12 ( 12- - , , , , , ,,, , , , ) 12 [66.258261].

666, . -,


10/25

-, [.2.13]. -, [2- . 9.13]. , - : . ,

, , [. 13.18]. - . , , , . ,

, . -

, . , , - .

Sakrla pieeja

Tagad, balstoties uz jau ststto pacentsimies izcelt skaita sakrlo jgu, vadoties pc

visprintiem priekstatiem, brviem no subjektva skatjuma un piederbas tai, vaicitai konkrtajai tradicionlajai shmai. Msu uzdevums ir izveidot tdu simbolisko

skaitu rindas hierarhiju, kura nerada aubas, skaidru un preczu un galvenais,

universlu sistmu. Katra skaita nozmes un simbolisk satura noteikan ms

balstsimies uz zintnieku kreacionistu priekstatiem par enzi, skot ar haotisku

matriju un beidzot ar Kosmosa formanos. Tpat ar pasvtrosim, ka nosauktie

argumenti ir hipotze, nevis autora centieni uzspiest lastjam savas fantzijas augus,

k neapstrdamu patiesbu.

Vispirms par skaitu hierarhiju. Mums ir zinms, ka viss radtais sk degradties no

radanas bra. emot vr degradcijas vektora virzienu no pasaules radanas uz ts

galu rodas noteikums: skaitu daudzuma palielinans ir degradcijas un pilnbas

dilanas rdtjs. Sekojoi augstkais skaitlis ir 1, bet jebkur skaitlis, kur lielks

par to norda uz hierarhisku t lmea pazeminanos, attlinanos no pilnbas. Un

t, piedvjam skaitu pamatrindas no 0 ldz 12 sakrlo skaidrojumu.


11/25

Skaitlis 0 haoss, nekas, visa iespjamais, matrijas skuma stvoklis, kuram nav

izpaustu funkciju un pabu. Izejviela Radtjam topo Visuma radanai. Dads

pasaules kultrs 0 tiek asocita ar pirmatnjo tukumu.

Atzmsim, ka saska ar tradicionlo numeroloijas principu visi skaitli dalsvriajos (nepra) un sieviajos (pra). Matrija pat haotisk stvokl pc dabas ir

sieviete, tpc saska ar simbolu loiku sekojoajam skaitlim ir jbt vriajam.

Skaitlis 1krtba haos, singurlais Visums. eometriski punkts. No teoloisk

viedoka 1 tas ir Dieva vrds. Atcerieties: vispirms bija Vrds, un Vrds bija pie

Dieva. Un Vrds bija Dievs. Un viss caur Viu rads [.1.3]. un is vrds bija

. Vecaj derb dieva vrds bija-, kas nozm .

Td veid 1 tas ir Dieva izpausmes matrij simbols, krtba haos, Visuma

vriais princips. Msu idejs un sajts Es ir kaut kda novirze no normas,

savdabgs fantastisks paapmns, kas robeojas ar zaimoanu, it k katrs no mums

sevi sauktu par Dievu rakstja Pvels Uspenskis. Un tlk ...es jutu, ka tikai

Dievs servi varja saukt par Es, ka tikai Dievs ir Es, bet ms sevi saucam par

Es nepamanot taj slpto ironiju [58.351.].

Nozmgk skaita 1 patnba ir taj apstkl, ka tas ir jaunu skaitu veidoanas

instruments. Pateicoties Dieva Vrdam (1) veidojas jauni fenomeni (skaiti).

Nulle ir nekas viens ir kaut kas!

Vieninieks simboliz pasaules veselumu, augstko harmoniju, laika un telpas ieteku

un izteku (skumu un beigas).

Vienotba un pilnba ir sinonmi: aizieana no vienot ir degradcijas pazme, virzba

uz vienotoevolcijas pazme.

Kopum msdienu zintn intuitvi tiek uzskatts, ka, ja harmonija un veselums ir

divi, savstarpji ciei saistti jdzieni tad veseluma izzinana ir ar harmonijas

izzinana.

Skaitlis 2 polaritte,, disharmonija,, konflikti. eometriski lnija. Visuma

sieviais princips. is skaitlis simboliz sakrlo polarittes principu. aj pasaul


12/25

visam ir sava pretj puse. Eksist matrija un anti matrija, pasaule un anti

pasaule, un ttad, jbt ar pozitviem un negatviem skaitiem.

T ar ir - viena skaitu rinda pieaug plusa virzien, otra mnusa virzien, bet abas

atspoguo viena otru, skot no nulles. Savukrt katr no rindm gan plusa, gan mnusavirzien krtojas vriie un sieviie skaiti. Ms vl nezinm to pazmes, bet

acmredzot sieviie skaiti simboliz iespju (virtualitti), bet vriie faktu

(aktualitti). 2 sieviais skaitlis, t.i., iespja. Bet kda iespja?

Matrija vienlaicgi izpauas telp un laik. Ts telpisko izpausmi ms saucam par

vielu un raksturojam ar pabm. Laika izpausmi saucam par eneriju un raksturojam

ar funkcijm. Bet neeksist vielas bez enerijas, ne ar enerijas bez vielm. Pc

btbas viela un enerija ir vienotas matrijas divas izpausmes daas, kuras cilvks

mkslgi sadaljis savas rtbas d, k ar to izpausmju izpratnei. Attiecgi, pirm

iespja, ko simboliz skaitlis 2 - t ir funkciju un pabu izpausmes iespja; otr

laika iespja.

Ir pagtne, ir tagadne, bet nkotnes vl nav, tpc nav laika plduma. Bet jau aj

Visuma formans etap ir noteikti divi jebkura procesa galvenie punkti., kurus ms

saucam par skumu un beigm. Vl nav Kosmosa, bet jau ir konflikts, atbilsotoi vissmaterilais jau pirmskumos ietver pretrunas. o pardbu vlk zintnieki ska saukt

par Vienotbas un cas likumu.

Viens no msdienu fizikas apbrnojamkajiem eksperimentiem, kur demonstrja

matrijas izpausmes paradoksl dulisma realitti ir t sauktais redingrea efekts-

Melns kais meln kast. T ir viena no t dvtajm noldtajm patiesbm,

kuru msdienu fizika nesaprot, jo ignor sakrlo viedokli. Msdienu zintne

redingera efektu apzm, k minjumu kaut ko iegt bez pretstatiem. Lk, k ofenomenu apraksta Igors Carevs: Vl gadsimta skum fizii atklja, ka elektroniem

piemt mklaina paba izgaist vien orbt un taj pa laik pardties cit. Lai kaut

k skaidrotu o mikro pasaules fenomenu, zintnieki bija spiesti pieemt, ka

elementrdaias var eksistt korpuskulu un viu veid. Ievrojamais Luiss de

Broils tpat piema, ka katrai daiai atbilst vilnis, kur aizpilda visu telpu. via

amplitda ir maksimla taj viet, kur, visticamkais, atrodas daia. Bet jebkur

moment, bez redzamas prejas, t var izmaint atraans vietu.


13/25

Ar ko jums nepatk teleportcija?

Viens no kvantu fizikas pamatlicjiem, austrieu zintnieks Ervins redingers,

prdomjot daiu uzvedbas dvainbas1935 gad veica domu eksperimentu, kur ldz

im laikam mulsina prtu.

Pieemsim teica redingers, - ka aizvrt kast atrodas kais. Vl tur ir Geigera

skaittjs, indgas gzes baloni un radioaktva viela. Ja pdj sevi izpauds k

korpuskula, radioaktivittes skaittjs nostrds, ieslgs gzes baloniu, un kais

nomirs. Ja daia strds k vilnis, , skaittjs nenostrds un dzvnieks , atbilstoi,

paliks dzvs. Ko var pateikt par kai skatoties uz aizvrtu kasti?

No sadzvisk viedoka kais ir vai nu dzvs, vai n vienlaicgi, ar ticambaskoeficentu 0.5. un tds dvains stvoklis turpinsies tik ilgi, kamr kamr kds

novrotjs o nenoteiktbu ielkojoties kast.

...Zintnieki pama hlija atomu, un ar spcgu lzera staru norva tam vienu no

diviem elektroniem. Iegto hlija jonu padarja nekustgu, pazeminot t temperatru

gandrz ldz nulles grdiem. Orbt palikuajam elektronam palika divas iespjas vai

nu kustba pa pulkstea rdtja virzienu, vai pret to. Bet fizii atma tam o iespju,

nobremzjot daiu ar t paa lzera staru. Un tad notika neticamais hlija atoms

dubultojs, vienlaicgi realizjot sevi abos stvokos vien elektrons griezs

pulkstea rdtja virzien, otr pret pulksteni... un kaut gan attlums starp iem

objektiem bija tikai 83 nonametru (ar skolas mikroskopu to nepamant),interferences

kart skaidri saskatms: eit ir viena, bet eit otra atoma pdas.

Tas bija rels fizikas ekvivalents reidingera kaim, kur ir gan dzvs, gan miris

vienlaicgi. Un k apgalvo dai entuziasti, tagad vairs nekas netrauc apgalvot, ka ne

tikai mikro, bet ar makro sistmas (piemram, cilvks) noteiktos apstkos spjgs

dubultoties.

Matrija korpuskulu un viu veid eksist vienlaicgi. Laiks un telpa nav nodalmi

viens no otra. To sadalana iespjama tikai teortiski, ko ms ar darm, bet pc tam

par to aizmirstam un apskatm matrijas izpausmes telp atsevii no to izpausmm

laik. Tiei t domu eksperimentos dzimst redingera melnie kai.


14/25

Msdienu redzamais spektrs ir neierobeots ar sarkano un violeto krsu.

Tad lk, robeu bieumu attiecba sarkanajam un violetajam ir vienda ar skaitli 2.

Ja apskatt divnieka simboliku no antropometrijas viedoka, tad sadalot cilvka attlu

horizontli un vertikli divs viends das, krustpunkt ms ieraudzsimdzimumorgnus, kuri ircilvka binarittes galven pazme, cilvces daljums vrieos

un sieviets.

Jebkuras rcbu pavada psihes secga prmaius uzbudinans un bremzana

darbbas proces. Enertiski ir iekjs un rjs aktivittes nomaia enerijas

patria un uzkranas periodi. emt un dot lk, kdas ir uz Zemes dzvojoo

dzves funkcijas. Elpoana katru sekundi atkrto s funkcijas, skot ar jaundzimu

pirmo ieelpu, kad cilvks uzsk dzvi aizemoties, ldz pdjai izelpai, kur vi

atdod dabai to, kas viam vairs nav vajadzgs[41.33.].

Skaitlis 3 noturba, ldzsvars, nepra vriais skaitlis. eometriski plakne.

Aktvais laiks pagtne, tagadne, nkotne. Par pagtni uzskata to, kas jau ir bijis,

nkotni to, kas var notikt, tagadni to, kas notiek pareizj moment un tiek

uztverts ar sajtu orgniem.

Pagtne ir noteiktbas galj robea. Nkotne nenoteiktbas galj robea. Tagadne

prejas brdis no nenoteikt noteiktaj.

Skandinviem ir trs , kuru vrdi ir

, un bija, ir un bs. Un s trs jaunavas, jeb liktea

msas nosaka cilvka dzves ilgumu. Tiei tpat , , neatvairms

Anankes meitas sav starp dala laika periodus: ir pagtnes dzejnieks,

tagadnes, bet -nkotnes [55.169].

Viens no laika un telpas paradoksiem ir taj, ka pagtne, tagadne un nkotne eksist

vienlaicgi. Trs laiki eksist vien, bet tikai t cilvks antropocentriski apzins

pasauli, bet sadala to mkslgi. Piemram, no Sriusa ldz Zemei gaisma nk 9 gadu

laik un tas, ko ms novrojam odien, t.i., tagadn, iespjamajam Sriusa

iemtniekam ir tla pagtne. Atbilstoi laiks ir nosacta kategorija. Msu nkotne

dzimst msu pagtn, bet tagadne ir tikai robea starp tm, kaut kds laika telpas

punkts, kur piesaka dzvi ar kustbas procesa pazmm.


15/25

Seno indieu versij is princips formalizts svtaj ska , kur pagtne,

tagadne, - nkotne, t.i., trs laika formas.

M ir tri psiholoiska kategorija, doma, vai -. A fizisks fenomens,

vai-, Y prejas punkts, diafragma, vai-.

Td veid nkotne iemieso vrio principu, satiekoties ar pagtni (sieviais

princips) tiek radts brns tagadne ().

Saska ar Zaratustras mcbu, vispasaules vsture dals trs etapos: radan,

sajaukans un atdalans. Uz otr un tre perioda robeas atnks trs -,

glbji, Zaratustras dli [2.8.].

Senie pasauli uztvra ts trejsavienb.

Pirm pasaule Tava gara iemtnieks, domta svtajiem, kuri nonk

sabiedrb. Pirm loka na ir otrais loks, - bezgalgu ilziju formu apgabals, kur

prezent enertisko Kosmosu. Otr loka na ir treais loks Materilais Kosmoss

nelgs materils pasaules realitte.

Cilvka praktiskaj darbb skaitlis 3 simboliz nobeigta radoa procesa trs fzes

(etapus): iestrdes veidoana, noveana ldz pilnbai un reformcija. Ja viena no m

fzm iztrkst, darbba nevar tikt pabeigta. Tiei dievis jaunrades nobeiguma akts

ar t trim ieksjm secgajm fzm kuva par indieu trimurtijas pirmtlu, trskro

Dievu, kur vlk Hinduistuapzi sadaljs trs dievbs Brahma, Vinu un ivu.

Pc tam katram no tiem pardjs paam savs kults un savstarpj saikne starp tiem

ieguva nejaubas raksturu.

Pasvtrojam: no sakrlo zinanu viedoka Trimutrinav Dievs, ne ar dievba, bet

Dievis Jaunrades trs fzu simbols, kuru vrdu nozme ir : Brahma radana,

Vinu pilnveidoana un iva reformcija.Trimutri- evolcijas spirles vienas

vtnes noslguma cikla simbols, kur pc ivas vienmr sekos Brahma, t.i., cikls katru

reizi atkrtojas, bet jau jaun evolcijas lmen. Cilvka trskr uzbve Gars,

Dvsele un ermenis tiek apzinti k gara iemiesoans matrij simbols.

Gars ir dzvbas devjs,, bet t realizcijai noteiktaj matrij ir nepiecieams

starpnieks, un aj lom nonk cilvka funkcionl sistma, kuru sauc par dvseli,

kura, savukrt tpat nespj bez starpnieka realizties materilaj pasaul.. tpc katrai

atseviai dvseles funkcijai atbilst noteikti orgni, kuri kompleksi veido priekstatu

par organismu vai ermeni. Un ie trs lmei gars, dvsele un ermenis raksturgi

jebkurai organiskas matrijas formai.


16/25

Svargi atzmt, ka dvseles ldzsvars un noturba, t.i., cilvka psihe tiek nodrointa

ar trs lmeu sabalansanu zemapziu (instinkti), apziu (intelekts) un virsapziu

(patoss)

Saska ar Kabbalu skaitlis 3 ir pasauu augstks un zemks un saiknes starp tm

ldzsvara simbols. Uguns, dens un gaiss ts saistakop, gudrba, skaistums un spks

ir Visumu veidojoais trskrais pamatojums.

Senos laikos uzskatja, ka trijstrim ir malu hierarhiska nokrsa: signls

informcijas nodoanas kanls, izpildmehnisms. Meistara roks (tas var bt

muzikants, matemtiis vai celtnieks) trijstris kst par burvju njiu. Bet sen

pagjuos laikos trijstris, k eometriska abstrakcija bija seno Gudro veidots

koncepcijas pamat [68.329.].

Pitagors mcja, ka dab viss ir sadalts trijs das un neviens nevar kt patiesi

gudrs, kamr nespj veidot priekstatu par problmu trijstra diagrammas veid. Vi

teica: ieraugiet trijstri un problma par 2/3 ir atrisinta.[64.1.224.]

Pitagors skaitli 3 uzskatja par parasto skaitu rindas pirmo skaitli. Senie Maiji

attlojamaj simbolik lika tiei trs slus informcijas,, kura simboliz priekstatus

par notikumiem un pasaules uzbves likumiem.

Indieu Mahbhrta norda uz 3 dievbas Agni izpausmm: uguns, zibens un saule.

Sens iptes ezotrisk trskrba tiek rdta ar Saules tla starpniecbu : Hepri

austoa, Ra dienas un Atumrietoa.

Kristieu simbolik skaitlis 3 skaits svts un ieem pau vietu citu skaitu rind.

Atgdinsim, ka kristieu trsvienba atspoguo trs iespjas, kuras Dievs devis

cilvkam, lai iepaztu sevi. Jebkura jautjuma sareana vai daudzveidgi prta

apsvrumi aptumo vienkru un skaidru domu, novirza no ticbas un ieved loikas

pretruns.

Skaitlis 4tuka telpa, vai telpas iespja. eometriski apjoms, simboliskivirziena

izvle. Zinms, ka telpas koordintes vienmr tiek noteiktas ar etriem punktiem.

Numeroloisks simbolikas ptnieki skitli 4 apskata k vienu no pamatnoteicoajiem.

M Moramarko raksta: interesanti, ka saska ar Sanskrita gramatiskajm tradcijm

OT , k absolta atskaa sastv no etriem to veidojoiem elementiem: a, u, m, tsauktajiem - bindu, nolikti zem Tnozm fonmas izrunu caur degunu.


17/25

Td veid Indusu svtais vrds sastv no 4 elementiem, k Yjod-he-vau-he,

ebrejiem tds pats, vrds, kd apzm Dievu visdadks tautas: Amon, Afon -

iptieiem Zevsgrieiem.

Pc Junga, skaitlis 4 ir arhetips ar milzgu nozmi cilvka prta attstb, jo 4 tas ir

veseluma, totlisma athetips. Tik tiem skaitlis 4 sev ietver skaitli 1(Dievu), 2

(Visuma opozciju), 3(Gara universlais simbols), un 4ir matrijas un laika telpas

simbols: 4 sens fizikas elementi, 4 debespuses, 4 gadalaiki, 4 dimensijas, utt. Td

veid ce, kur ved pie skaita 4 iet it k caur gargo pasauli, tpat, k caur

materilo pasauli, t.i., veselums[42.209].

Lk, ko par skaitli 4 run kabbalistika: Kabbalas pamat ir Dieva vrda izzinana

un t izpausmes. Jehova ebreju valod tiek rakstta ar 4 burtiem -IHVH.Ar iem

4 burtiem dota simboliska nozme. Pirmais burts izsaka aktvu skumu, iniciatvu,

kustbu, eneriju I; otrs burtspasvais skums, inerce, miers ne I; treais pretstatu

ldzsvars form; ceturtais rezultts vai slpt enerija. Kabbalisti apgalvo, ka

dadas pardbas un lietas sastv no iem etriem skumiem, t.i., katra lieta un

pardba sastv no Dievi vrda. vrda izzinana grieu valod tet

grammatona vai etrburtija. To atklana vis ar ir galvenais kabbalistisks

filozofijas uzdevums [58.226].

Skaita 4 senkais simbols ir krusts, kur piederas praktiski vism senajm kultrm.

Kda btba ir ielikta t simbolik? aj sakar eksist liels daudzums viedoku un

skaidrojumu. Msdiens krustu prsvar trakt k sakrlo simbolu, t.i., Saules

simbolu. Jatzst, ka ldzgi skaidrojumi ir pietiekami primitvi, par cik pamatojas uz

formlu sakritbu. No sakrls realittes viedoka krusts ir izvles simbols. Izvles

piemrs augstkaj vrda izpratn aprakstts Bbel. Runa ir par Jzus kristus

krdinanu tuksnesVia misijas skum, un Golgtas izvle beigs. Ar savu izvli

vi pardja krdinjuma prvaranas piemru un ar to pau nordja dvseliskspaaugstinans ceu un glbanu Via sekotjiem. Tpc krusts, k izvles simbols,

visticamkais, ir nozmgkais no skaita 4 simboliskajm nozmm.

Skk apskatsim krusta simboliku izvles problmas kontekst. Evolcijas process

laik notiek lineri. Ezotriska apskata divus evolcijas novirzienus: vertiklo no

nezinanas uz zinanm un vertiklo no matrijas uz garu.

Horizontls evolcijas mris ir formu bezgalgo izpausmju savstarpjs saiknes

izzinana. eit noteico psiholoisk stimula lom ir zikrba. Vertiklsevolcijas mris ir garga savienoans ar Dievu, kas sasniedzams gadjum, kad


18/25

cilvks prvar gargo gravitciju, sauktu par krdinjumu. Td veid sakrls

simbolikas sistm krust siana simboliz ne tikai Golgtas nemirstbu, bet ar

cilvka nepiecieambu izvlties to vai citu virzienu sav evolcij.

Skaitlis 5aktv telpa,vai btba.

Ja ir btba, tad ar ir btne, kuru t radjusi. T vl nav cilvks, ne dzvnieks, pat ne

baktrija. T ir smalka btne, kas simboliz visus nkambas projektus. T vl sevi

nekd veid neizpau, bet tai jau piemt jtas un paapzinans.

Dadm btnm, taj skait cilvkam ir 5 sajtu orgni, prjie ir ekstrasensors

daas. Bet pamata sajtas ir tiei 5.

Okultisti jau sen lieto btnes vai varas pr btnm maisko simbolu, kas pazstams,

k pentagramma, pentakls, vai piecstaru zvaigzne. Senos laiko pentagramma sev

iekva pietiekami augstu sakrlo jgu. Ja t taisna, tad uz augu vrsts tikai viens

stris, kas simboliz tiekanos pie vienota Dieva un alternatvas gargs evolcijas

neiespjambu. Ja pentagramma ir apgriezta, tad uz augu jau vrsti divi stri, turklt,

nevis tiei vertikli,, bet ar nobdi. Un t jau ir izvle starp Dievu un vl kaut ko,

turklt izvle ir viendi nozmga, kas pc savas btbas ir interfencla.

Dieml ar laiku pentagramma ieguvusi daudz vienkrku skaidrojumu. Simbols ir

piekpies tlam. Taisn pentagramm ietilpinja cilvka figru, bet apgriezt a

purnu ar ragiem, k stana simbolu. Domju, abi ie simboli it tli no patiesbas. Un

kpc, k dzvniecisku instinktu simbols ezotrisk tiek apzms tiei zis?

Acmredzot tpc, ka dzimumorgnu izmra proporcija ar ermeni tam ir daudz

lielka, nek jebkuram citam zdtjam. Turklt zis dod priekroku nevis

monogmijai, bet harmam un pret to attiecas visai greizsirdgi. Dionsisks

literatras mistriju obligts atribts bija zis, kurs simbolizja auglbu un tpc tika

rotts ar ziediem un vtnm. Pat tda sakpinta vrda, k tradija tulkojums no

grieu valodas ir a dziesma.

Msdienu tetris ir radies no grieu mistrijm, kur tradija biei vstja par cilvku

cieanm, kas rodas no seksulas neapmierintbas vai Edipa kompleksam ldzgm

anomlijm.

Skaitlis 6pasvais Kosmoss, vai kosmosa iespjas. Senajos laikos 6 tika saukts par

cilvka mju. Kosmosa, k tda vl nav, bet iespjajau ir, tpc, ka ir laika iespja (2)

un telpas iespja (4). Atbilstoi, 2+4 tas ir pasvais laiks un tuk telpa: 6 pra

sieviais skaitlis un tpc sadalot to uz pusm iegsim 3+3. Mums jau ir skaidrs, ka3 ir aktv laika simbols. Un tad pards doma par divu laiku iespjambu, kuri


19/25

eksist paralli, bet vienlaicgi ir stingri norobeoti. Ir zinms, ka eksist eklida un

neeklida eometrija, kur paralls taisnes krustojas. Runa ir par novirztu laika

telpas uzstdjumu. Ttad varbt nav vrts izslgt parallo pasauu iespju.

Turpmkaj ms par to prliecinsimies. Tagad atliek tikai vieninieku ievietot tukaj

laik un telp un pardsies Relais Kosmoss.

Skaitlis 7 aktvais Kosmoss. Pilnbas skaitlis, numeroloijas kulmincija.

Pateicoties Dieva kltbtnei Kosmos(1-6), pards dzvba, bet reiz ar to pabu

daudzveidba: 7 notis, 7 varavksnes krsas,, 7 radanas dienas, utt. Septinieks aktvi

iesaists viss simboliskajs sistms, un skaits laimgs skaitlis, kosmisk pilnba.

Kad ms gribam teikt, ka atrodamies laimes virsotn, tad sakm: esmu septtajs

debess. 7 pdjais vriais skaitlis parasto skaitu rind, kuri dals ar 1 un pai ar

sevi, tpc septinieks nosldz augstko skaitu bloku. K septinieku apskata

okultisms un t filozofija? Kd no lekcijm, kura notika Nirnberg 1908. gada 18.

Jnij, Rdolfs teiners apgalvoja, ka, piemram, no Joannateksta izriet trs gargs

izzinanas cea etapi: pirmais, ko uztver cilvks ir simbolisko tlu pasaule, gargs

pasaules izteiksme un pc tam mzikas pasaule, kura ir augstks gargs sfras

izpausme, un visbeidzot gargo btu pasaule, kuras cilvks var prikstatt sav iztl,

balstoties uz saldzinjumu ar savu personisko btbu, t.i., to, kas vi pa darbojas

pakaujoties lab un aun spkiem. Pa iem pakpieniem jnk inicicijas

dalbniekam [42.181.].

Centieni saprast skaita 7 sakrlo jgu teiners aprobeo ar kosmisko domanu, jo

viam gargo btu pasaule ir augstk realitte, kuru cilvks spj sasniegt vai

iztloties.

Tiei iluzoro formu pasauli R. teiners uzskata par cilvka spjas gargs realittes

izzinanas galjo robeu. Visticamk tpc via pieeja apzias procesapaaugstinan balsts uz garguma veidoanos, k iniciatorisku ritulu.

7 ir viens no etriem kabbalistisks numeroloijas koda skaitiem. Atirb no skaita

3(pirmskums), skaitlis 7 ir dubults: dubulto burtu kopum ir 7, ne sei, ne astoi, ,

bet tiei septii aj glabjas noslpums [9.5].

Tlk uzskaittas dzves pardbu polrs pabas (7 pri) 6 telpiskie izplatjumi un

centr svtais templis. 7 pasaules uztveres cei, septias atveres cilvka sej: 2 acis(redze), 2 nsis (oa), 2 ausis (dzirde), un mute (gara). Septias nedas dienas


20/25

(redzams pc analoijas ar 7 radanas dienm) un visbeidzot 7 plantas, k ts sauc

astrologiseptners.

Cilvka dzirde uztver skaas augstumu septiu oktvu robes. Tlk skaa priet

ultravai infraskaas stvokl un cilvka auss to neuztver.

Tas viss vedina domt par kdu skaita 7 robestvoka formu, aiz kura robem

eksist tikai skaitu universlo likumu atsevii izpausmju gadjumi 3(2+1), 4(2+2) un

7(4+3) un visi tie kaut k veid izpauas cilvk.

Rodas priekstats, ka skaitlis 7 no antropocentrisk viedoka atspoguo 7 funkciju

pamata pietiekambu, lai nodrointu jebkura organisma, taj skait ar cilvka

dzvotspju. Pagaidm pieemsim o apgalvojumu k hipotzi un turpinjumcentsimies to prbaudt.

Skaitlis 8divu telpu vai parallo pasauu iespjamba (4+4). s zinanas cilvkam

netiek pardtas no augas, bet tomr, skaitlis 8 dod mums iespju saprast, ka

nevajadztu pasauli, kur ms dzvojam uzskatt par viengo.

Skaitlis 9 simbolisk materilisma zemk robea. 9 pdjais parasto skaitu

rind. Daudzi dabiskie procesi Visum saistti ar skaitli 9. Piemram, 9 grtniecbasmnei, iznsanas nosldzoais cikls, pc kura auglis prveidosies par cilvku.

Atcerieties, vrieiem ermen ir 9 atveres,sievietm 10, visticamk tpc, ka 10

tas ir sieviais skaitlis, bet 9 vriais.

Ar skaitli 9 saistts bbeliskais zvra skaitlis- 666. Izprast t simboliku ir pietiekami

vienkri, ja atifran izmanto sakrls numeroloijas pieeju.

Ja 9 prezent krianas iznkumu, zemko parasto skaitu hierarhijas lmeni, tad

prveidojot sareto skaitli ar skaitu saskaitanas metodi iegsim 6+6+6 = 18.

1 + 8 = 9, t.i., beigu skaitlis. Atbilstoi, zvra skaitlis visticamkais ir gara

maksimlas iekauans matrij simbols.

Numeroloisks hierarhijas simbolik zemkais lmenis ir devtais. Astotais ir

augstks, septtais vl augstks un visaugstkais lmenis ir pirmais, jo aiz t skas

nekashaoss pirms radanas.


21/25

Kad saka pirmais lmenis, otrais, treais, ceturtais utt,tad hierarhija ir orientta no

augas uz leju. U devtais lmenis ir pats zemkais, pats materializtkais.

Atcersimies, ka saska ar Bbeli 666 tas ir zelta talantu daudzums, kas veido cara

Solomona gada ienkumus. Atbilstoi is skaitlis var tikt apskatts k zelta teasimbols ekvivalents materilo vrtbu dievinanai. Te ar nosldzas zvra

princips: kad cilvks auj alkatbai premt savas domas un nodomus, vi prem

sav galv (prt) un roks (rcb) zvra skaitli, drgumu motju simbolu, pc k

dvseles eksistence zaud savu sakrlo jgu.

Skaitlis 10iemis nozmgu lomu viss senajs numeroloiskajs sistms. Tas ir

pirmais skaitlis, kur sastv no diviem cipariem jaun lmea skaitlis. 10 tas ir

androgns (1 un 0), vriais un sieviais, krtba un haoss vien. Seni teica, ka 10

tas ir nekasun kaut kasvienlaicgi. Ja salikt 1+0, atkal iegsim 1, t.i., atgriezsimies

skum. Senie griei desmitnieku nosauca par tetraksi, dodeakatru. Tetrakss plakne ,

k Visuma pamats. Viendmalu trijstris, kur katra mala sastv no 4 punktiem, kop

to ir 10. Tetraksst ir pasaule, kur ir 4 lmei, kur pirmais, augstkais Dievi

realitte, tlk trs neatbilstbas lmei konflikts, noturba un izvle. Terakss

skaita metafizikas oriinls, kur uzskatmi parda visuma pilnbas formu, kura

virzta uz materils pasaules vienbu un daudzumu.

10 ir pitagorieu svtais skaitlis. Tas skaits integrls, pilngs un nobeigts. Taj ir

vienbas un daudzuma sintze[58.71].

Dodeokatrspieaugoa skaitu rinda 1+2+3+4 = 10, sev iekauj divus sievi un

vri pirmskumus. Kad sieviete dzemd brnu, no vienas btnes iegstam divas.

(10 : 2 = 5). Td veid 10 ir ar divu btu simbols vien, k ar cilvka, k

divdzimumu btnes simbols.

Skaitlis 11 ldzsvars, jauna cikla skums. Sakrlaj simbolik im skaitlim paa

nozme netiek pieirta. Skaitu summa vienda ar 2, kas ir pretrunu un dulisma

simbols.

Skaitlis 12 sakrls simbolikas rindas nosldzoais skaitlis, bet visi, kas ir virs 12

tiek apskatti k lieki. Tpc netika uzskti minjumi veidot sistmu no 13 un

vairk simboliskajiem skaitiem, jo tas jau btu izieana rpus principiem likumulmen, kur augst simbolika zaud jgu. Ko gan simboliz skaitlis 12?


22/25

Skaitlim 12 bija noteico, dominjo loma praktiski visu pasaules tautu ezotrik:

12 troi 12

12 seno asrieu astrlie gari, 12- , 12 tkstoi gadu, senajiem

pazstamais katastrofu atkrtoans cikls (visticamk vienas nobeigtas spirles vtneZemes evolcij). Rietumeiropas mzik skaitlis 12 ir pamats pus tonim 12 pakpju

tempercij vai 24 dau (12 x 2) ceturtdatoa sistma Indijas mzik.

Ren Genons rakst Pasaules valdnieki [Filozofijas jautjumi3.93.] rakstja: pats

augstkais un pats tuvkais noslpumainajam centram aplis sastv no 12 elementiem,

kuri simboliz augstko svtbu, un kuri, starp citu, atbilst Zodiaka joslai.

Platons piema, ka idela valsts ir bvta pc ldzbas ar Zodiaku, ar 12 svtiem

sadaljumiem.12 zodiaka zmes atbilst 12 durvm debesu Jeruzalem, 12

, 12 Olimpa dieviem, 12 , visbeidzot

12 apa galda bruinieki. Un turpat: kad saule kalpo par Kristus tlu, tie pai stari

tiek 12 apustuiem... Kristus sta tos tiei tpat, k Saule sta savus starus. Bez tam,

pats apustuu skits bez visa prj kalpo par apstiprinjumu atbilstbai starp kristietbu

un .

vsta par to, ka pasaule tika radta 7 diens. Bet seas dienas Dievsstrdja un septtaj atpts un kop t laika cilvki o dienu velta Dievam. Ttad runa

ir par septim dienm, kuras pc btbas ir 6 darba dienas. Zodiaka zmes ir 12.

Ttad, varbt eksist simboliska saistba starp tm un Bbel minto Radanas dienu?

...un bija vakars un bija rts, pirm diena...,otr diena, tre diena...

Zodiak ir seas dienas un seas nakts zmes, seas vris un seas sievis, tpc

Zodiaku var apskatt k pilnb nobeigtas enzes etapa simbolu.

Princip Kosmos nekda Zodiaka nav. Ir aplis,, ekliptika, kuru cilvks nosacti

sadaljis 12 das, kur katra no tm samusi simbolisku nosaukumu vienam no 12

Dievis Jaunrades etapiem. Tpc tur, kur pards skaitlis 12 ir vrts meklt

Zodiaku.

Un t izdarsim su kopsavilkumu:

1veseluma simbols;

2konflikta un pretstatu simbols;

3laika un noturbas simbols;

4cea izvles simbols;


23/25

5btbas simbols;

6Kosmosa iespjambas simbols;

7Kosmosa pilnbas simbols;

8parallo pasauu simbols;

9cikla noslguma u n materils pasaules galjs robeas simbols;

10vienlaicgas nekas un kaut kas eksistences simbols;

11slaicga ldzsvara simbols;

12Dievis Jaunrades cikla nobeiguma simbols.

Tagad droi vien daos vrdos jpaststa par aritmtiskajm darbbm, kur tpat

vrojamas vris un sievis darbbas.

Vris darbbas ir saskaitana un atskaitana, jo vrietis var sevi kaut kam pieliktvai sevi no kaut k atskaitt (no imenes, grupas, sabiedrbas, valsts, utt.), bet sieviete

dals (pati un brns), vairojas (dzve uz zemes).

Un tagad minsim prbaudt msu hipotzi aritmtiski. Paskatsimies, k mainsies

summa, ja skaitlis 9 atbilstoi tiks salikts ar katru parasts skaitu rindas skaitli:

9 + 1 = 10, 1 + 0 = 1 9 + 6=15, 1 + 5 = 6

9 + 2 = 11, 1 + 1 =2

9 + 7=16, 1 + 6 =7

9 + 3 = 12, 1 + 2 = 3 9 + 8 = 17, 1 + 7 = 8

9 + 4 = 13, 1 + 3 = 4 9 + 9=18, 1 + 8 = 9

9 + 5 = 14, 1 + 4 = 5 9 + 10=19, 1 + 9 = 10, 1+0 = 1.

K redzams, gala summa paaugstins no viens ldz 9, pc tam no jauna 1 un atbilstoa

paaugstinans, jeb aritmtiskais pieaugums.

Tagad priesim pie sievi principa reizinanas:

9 x 1 = 9 9 x 6 = 54, 5 + 4 = 9

9 x 2 = 18, 1 + 8 = 9 9 7 = 63, 6 + 3 = 9

9 x 3 = 27, 2 + 7 = 9 9 8 = 72, 7 + 2 = 9

9 x 4 = 36, 3 + 6 = 9 9 9 = 81, 8 + 1 = 9

9 x 5 = 45, 4 + 5 = 9 9 x 10 = 90, 9 + 0 = 9 utt.

Pastvgi veidojas viens un tas pats rezultts, t.i., nav pieauguma. Sievie te

stabilittes simbols, via dals un vairojas saglabjoties.


24/25

Dvainbas un burvba

Pat pie virspusjas numeroloisks rindas analzes redzama skaitu 1;2;3;4;7 un 12

prioritr loma. Ko par iem skaitiem run zintne? Varbt msu sldzieni nav nekas

vairk, k piemumi, prdomas? Vrssimies pie fizikas. Klasiskaj mehnikdaias stvoklis noteikts uzdodot dotaj brd trs dimensiju koordintes un trs

impulsa projekcijas kop 7 skaiti (t, , , z, Px, Py, Pz). Kopum eksist 7 tipu

kristliskie rei, kur katrs ietur 7 formas un 3 simetrijas kategorijas.

Elementrdaiu fizika: kvarcam - skkajam bvmaterilam Visum ir 3 krsu

nozmes,4 atirbas, bet to pilns skaits vienmr ir 12. Elektronu stvoklis atom

vienmr noteikts (ne 5, ne2, ne3, bet tiei 4). Starp

nezdambas, saglabans likumiem (taj skait) enerija, tiei 7 ir universlielikumi, kas vienldzgi visa veida mijiedarbbs. Turklt, starp tiem ir dvainbas

nezdambas un burvbas nezdambas likums, kur dvainba un burvba ir

darbojoi fizikas termini. Starp citu, ievrojamajai Mendejeva sistmai 71 periods.

Fizik eksist kda neizskaidrojama konstante (1/137), b iei Visuma veidu

apzmjoa, kuru izsaka ar formulu-/he1/137, kur /elektrona ldi, h

pastvg, gaismas trums. Skaitu summa eit vienda ar 12 (1 +2 =

3). Lk, ko par o skaitli raksta racionli domjos cilvks, pazstamais amerikufiziis, Riards Feimans: t ir viena no varenkajm noldtajm fizikas mklm:

maiskais skaitlis, kur mums ir dots un kuru cilvks pavisam nesaprot. Vartu teikt,

ka o skaitli rakstjusi Dieva roka un ms nezinm, kas virzja via zmuli

[60.114].

Arvien vairk Austrumu un Rietumu zintnieku balstoties uz zintnisku datu analzi,

nonk pie secinjuma, ka Visumam piemt kaut kas nozmgks nek vis t

pastvanas laik zintnei atkltie likumi.

Ir kaut kdi Augstkie principi, kaut ar nepietiekami ierasti, bet tdi, kas dod iespju

tuvoties pilngkai Visuma un cilvka izpratnei. Zintnieki nonk pie Dieva caur

matemtiku, fiziku, miju, bet pc tam sk last Bbeli. Un tad kst acmredzams, ka,

lai izprastu patiesbu, aj grmat ielikts vairk nek msdienu zintnei kop emot.

Turklt, ne tikai sakrl izpratn, bet ar, lai izprastu ts pas fizisks realittes

btbu, ar kuras izpti vii nodarbojuies visu savu mu. Paradoksli, bet ar vien

biek msdienu zintne sastopoties ar teoloiju neizvairs, bet aplko to ar zikri

un reizm ar ar cieu.


25/25

Ticgam cilvkam ir acmredzams tas fakts, ka zintne tikai tad ir steni spcga,kad

ts mekljuma mris ir pasaules radanas un ts dievis izcelsmes apstiprinjums.

Zintnieki nonk pie izpratnes, ka pasaulei piemt kaut kas dievis un simboliski

izpauas jau ar skaita paldzbu. Dai minjumi tikai ar zintnes kategorijm

vienmr noved strupce. Bet, ja zintnieka prts paceas ldz sakrls pieejas

lmenim, atkljas tas, ko agrk skaidrot nebija iespjams.

Sav laik A.Enteins kategoriski noliedza Dieva esambu k galveno argumentu

izmantojot viena lauka eksistences neiespjambu. Bet vienota lauka teorija, ja vi to

btu atkljis, viu atvestu pie Dieva, tpc ka, tiei Svtais Gars ir viena lauka avots,

par kuru sapoja lielais fiziis. Bet vai var eksistt Svt Gara teorija? Pat tda veida

jautjuma uzstdana izskats neveikla. Einteins piema, ka tds lauks ir, bet

noteikti to t ar nespja. Edingtons tpat cents radt vienota lauka teoriju, bet jau ar

matemtiskm metodm. is ce izrdjs daudz pateicgks, tpc, ka skaitlis- tas ir

simbols, pateicoties kuram var pietiekami pietuvoties patiesbai. Pietuvoties, nevis

izzint. Tikko ms pieskrmies augstkajam, paam visprintkajam sakrls

simbolikas slnim. Bet pat is slnis dod iespju ieraudzt apkrtjo pasauli, ne tikai

k pardbu pasauli, bet ar k valodu, arkuras paldzbu Dievs sarunjas ar cilvku.

Bet, lai iemctos saprast o valodu, nepiecieams darbs un pacietba. eit netiek

prastas saretu matemtisko algoritmu vai slepenu kodu zinanas. valoda ir

universla, un tpc pieejama un saprotama visiem. T apgana neprasa izcilas

intelektuls spjas, uniklu intuciju vai pau zinanu. T prasa dzves pieredzi un

izpratni, ka patiesbas zinana ir katr no mums un to atver tikai Dievs. Ne tik sen

atpaka, katram cilvkam bija pieejama informcija par Augstkajiem Kosmosa

uzbves principiem. Un tpc msdienu cilvkam nevajag izgudrot velosipdu, bet

izmantot nedaudzas sakrlo zinanu paliekas, kas ir k mantojums no iepriekjiem

gadsimtiem un tkstogadm. Var noraidt vai pieemt senu tradicionls zinanas,bet ignort ts ir neprtgi. Un tpc vrssimies pie Principiem.

Documents

LV Astr Sakrala Num