MAKROEKONOMISKO NORIŠU PĀRSKATS · 6 MAKROEKONOMISKO NORIÐU PÂRSKATS 2010. gada februâris 1. ÂRÇJAIS SEKTORS, EKSPORTS 1. tabula IKP PROGNOZES (%) 2009 2010 2011 12 1 2 2 Krievija

ISSN 1 –691 5933

MAKROEKONOMISKO NORIŠU PĀRSKATS2010. gada februāris

MAKROEKONOMISKO NORIŠU PĀRSKATS2010. gada februāris, Nr. 2

© Latvijas Banka, 2010

Latvijas BankaK. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, LV-1050Tālrunis: 6702 2300 Fakss: 6702 2420http://[email protected]

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

2

MAKROEKONOMISKO NORIÐU PÂRSKATS2010. gada februâris

Saturs

Saîsinâjumi 3

Ievads 4

1. Ârçjais sektors, eksports 6

1.1. Ârçjâ ekonomiskâ vide 6

1.2. Latvijas konkurçtspçja, eksporta attîstîba 9

2. Finanðu tirgus attîstîba 11

2.1. Ârvalstu finanðu tirgi 11

2.2. Latvijas Bankas operâcijas, banku likviditâte 12

2.3. Vçrtspapîru tirgus 13

2.4. Procentu likmes 14

2.5. Naudas piedâvâjums 16

3. Iekðzemes pieprasîjums 19

3.1. Privâtais patçriòð 20

3.2. Privâtâs investîcijas 21

3.3. Valdîbas izdevumi, budþets 22

4. Kopçjais piedâvâjums 25

4.1. Rûpniecîba 25

4.2. Pakalpojumi 27

4.3. Darba tirgus 28

5. Izmaksas un cenas 30

6. Maksâjumu bilance 33

7. Secinâjumi un prognozes 35

7.1. Tautsaimniecîbas attîstîba 35

7.2. Inflâcija 36

Statistiskâ informâcija 37

Papildinformâcija 81

SATURS

3


Saîsinâjumi

ASV – Amerikas Savienotâs ValstisCFS – citi finanðu starpnieki, izòemot apdroðinâðanas sabiedrîbas un pensiju fondusCIF – preces vçrtîba, ietverot transporta un apdroðinâðanas izmaksas lîdzimportçtâjvalsts robeþai (cost, insurance and freight at the importer's border)CSP – Latvijas Republikas Centrâlâ statistikas pârvaldeECB – Eiropas Centrâlâ bankaEK – Eiropas KomisijaES – Eiropas SavienîbaEURIBOR – Euro Interbank Offered Rate; eiro starpbanku kredîtu procentu likmju indekssFOB – preces vçrtîba, ietverot transporta un apdroðinâðanas izmaksas lîdzeksportçtâjvalsts robeþai (free on board at the exporter's border)FRS – ASV Federâlo rezervju sistçmaIKP – iekðzemes kopproduktsLIBOR – London Interbank Offered Rate; Londonas starpbanku kredîtu procentu likmjuindekssMFI – monetârâ finanðu iestâdeNA – nav atbildesNVS – Neatkarîgo Valstu SavienîbaOECD – Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbas organizâcija (Organisation for EconomicCo-operation and Development)PCI – patçriòa cenu indekssPVN – pievienotâs vçrtîbas nodoklisRIGIBID – Riga Interbank Bid Rate; Latvijas starpbanku noguldîjumu procentu likmjuindekssRIGIBOR – Riga Interbank Offered Rate; Latvijas starpbanku kredîtu procentu likmjuindekssSPCI – saskaòotais patçriòa cenu indekssSVF – Starptautiskais Valûtas fondsValsts kase – Latvijas Republikas Valsts kaseVAS – valsts akciju sabiedrîba

SAÎSINÂJUMI

4


Ievads

Atspoguïojot ekonomiskâs situâcijas pakâpenisku uzlaboðanos vairâkâs valstîs, 2010. gadajanvârî atkârtoti tika paaugstinâtas kopçjâs pasaules ekonomiskâs izaugsmes prognozes2010. un 2011. gadam. Vienlaikus pieauga lejupvçrstie riski, kas saistîti ar negatîvâmGrieíijas un Spânijas tautsaimniecîbas attîstîbas tendencçm, kuras var palçninât eiro zonastautsaimniecîbas atveseïoðanos.

Latvijas raþotâju konkurçtspçja ârçjos tirgos turpinâja uzlaboties – par to liecinâja lata reâlâefektîvâ kursa dinamika. Pçc samçrâ ilga lata reâlâ efektîvâ kursa attiecîbâ pret galvenotirdzniecîbas partnervalstu valûtâm pieauguma perioda lata reâlais efektîvais kurss paðlaiksamazinâs gan attiecîbâ pret eiro zonas valstu valûtâm, gan attiecîbâ pret Igaunijas kronu unLietuvas litu. Turklât jâòem vçrâ, ka lata reâlâ efektîvâ kursa dinamika, kas balstîta uz PCI,pilnîbâ neatspoguïo faktiskâs cenu korekcijas un konkurçtspçjas pârmaiòas. Par to liecinaarî uz vienîbas darbaspçka izmaksâm un raþotâju cenu indeksu balstîtie râdîtâji, kasatspoguïo straujâku samazinâjuma tempu.

Eksporta pieaugums bija vçrojams 2009. gada pçdçjos trijos ceturkðòos, savukârt2009. gada decembrî pirmo reizi tika reìistrçts pozitîvs eksporta gada kâpuma temps. Arîtirdzniecîbas bilance 4. ceturksnî kopumâ turpinâja uzlaboties.

Latvijas un pasaules finanðu tirgos atzinîgu novçrtçjumu guva valdîbas spçja vienoties unlaikus sagatavot pieòemðanai Latvijas Republikas Saeimâ 2010. gada budþeta projektu. Taspalielinâja investoru uzticîbu, visi riska uztveres indeksi samazinâjâs, un tâpçc kritâs arîprocentu likmes, par kurâm pieejami finanðu lîdzekïi Latvijas valdîbai, nefinanðusabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm. Naudas tirgus procentu likmju kritumu atspoguïoja arîlatos izsniegto kredîtu procentu likmju samazinâjums. Eiro izsniegto kredîtu procentulikmju sarukums bija samçrâ nenozîmîgs, bet jâòem vçrâ, ka eiro izsniegto kredîtu procentulikmes paðlaik ir vçsturiski zemâkajâ lîmenî, tâpçc turpmâka procentu likmju samazinâjumaiespçjas ir ierobeþotas.

2009. gada 4. ceturksnî naudas piedâvâjuma dinamika sâka atspoguïot pakâpenisku straujâsekonomiskâs lejupslîdes mazinâðanos un makroekonomiskâs situâcijas stabilizçðanos. M3pirmo reizi kopð 2008. gada 2. ceturkðòa palielinâjâs. Banku sektorâ pakâpeniski mainâspiesaistîtâ finansçjuma avoti – 2009. gada beigâs atsâcies noguldîjumu bâzes kâpums, t.sk.nozîmîgs nerezidentu nebanku noguldîjumu atlikuma pieaugums. Vienlaikus turpinâjasamazinâties cits ârvalstu finansçjums – sindicçto kredîtu atmaksas rezultâtâ sarukasaistîbas pret ârvalstu bankâm, mazinâjâs arî lîdzekïu piesaiste no ârvalstu mâtes bankâm.

Kopumâ banku sektora likviditâte saglabâjas augsta, tomçr banku mâjsaimniecîbâmizsniegto kredîtu atlikums turpinâja samazinâties. Tas skaidrojams gan ar banku piesardzîgokreditçðanas politiku kredîtportfeïa kvalitâtes pasliktinâðanâs apstâkïos, gan arî arnenoteiktîbas pieaugumu saistîbâ ar gaidâmajâm Latvijas Republikas Saeimas vçlçðanâm.Tâpçc tuvâkajos mçneðos bûtiskas kreditçðanas aktivitâtes, visticamâk, nav gaidâmas.

Lai gan procentu likmes bija zemas, ienâkumu krituma dçï turpinâja pieaugtmâjsaimniecîbu parâdu nasta. Bankâm nespçjot pilnîbâ novçrst kredîtmaksâjumu kavçjumukâpumu, mâjsaimniecîbu procentu maksâjumi uz laiku samazinâjâs, tomçr ðâds maksâjumusloga atvieglojums ir mâkslîgs un îslaicîgs. 4. ceturksnî iedzîvotâju rîcîbâ esoðie ienâkumiturpinâja sarukt, mazinoties nodarbinâtîbai un darba algai. Iedzîvotâjiem veidojot papilduuzkrâjumus, privâtais patçriòð turpinâja samazinâties straujâk nekâ ienâkumi.

Ierobeþotâ kreditçðana un neizmantoto jaudu rezerves noteica kopçjâ pamatkapitâla

IEVADS

5


veidoðanas sarukumu arî 4. ceturksnî. Sabiedriskâ sektora investîcijas gada laikâsamazinâjâs par ceturto daïu. Òemot vçrâ stingros budþeta ierobeþojumus, tas nevar pilnîbâuzlabot ekonomiskâs attîstîbas ciklu, aizstâjot privâtâs investîcijas cikla zemâkajâ punktâ,pat neraugoties uz ES fondu apgûðanu.

Atspoguïojot nelielo iekðzemes ekonomisko aktivitâti, joprojâm mazinâjâs budþeta nodokïuieòçmumi. Saruka visu nodokïu ieòçmumi, îpaði iedzîvotâju ienâkuma nodokïa ieòçmumi.To samazinâjuma temps bûtiski pârsniedza kopçjo nodokïu ieòçmumu krituma tempu. Ðissarukums atspoguïoja nozîmîgu nodarbinâto skaita un vidçjâ atalgojuma samazinâjumugada beigâs, bet tas varçtu arî liecinât par çnu ekonomikas îpatsvara pieaugumu.

Sarûkot nodokïu ieòçmumiem, nepiecieðams turpinât valdîbas izdevumu samazinâðanu.2010. gada budþetâ tçriòi bûtiski tuvinâti valsts reâlajiem ienâkumiem, radotpriekðnoteikumus budþeta krîzes pârvarçðanai. Ilgtermiòâ budþeta bilances korekcijaspasâkumiem bûs pozitîva ietekme, tomçr îstermiòâ ðie fiskâlâs konsolidâcijas pasâkumidarbojas kâ iekðzemes patçriòu mazinoðs faktors.

Saglabâjoties vâjam iekðzemes pieprasîjumam, bûtisku izaugsmi 4. ceturksnî sasniedzaeksportçjoðâs raþoðanas nozares, bet koksnes un koka izstrâdâjumu raþoðanas kâpums bijavçrojams arî gadâ kopumâ. Eksporta îpatsvars pçdçjâ laikâ pieaudzis vairâkumâ apstrâdesrûpniecîbas nozaru, arvien nozîmîgâk kompensçjot iekðzemes pieprasîjuma negatîvodevumu nozares izaugsmç un nodroðinot kopçjo apstrâdes rûpniecîbas pieaugumusalîdzinâjumâ ar 3. ceturksni.

Atbilstoði prognozçtajam, neraugoties uz makroekonomisko râdîtâju stabilizçðanos,2009. gada pçdçjos mçneðos saglabâjâs noturîgs reìistrçtâ bezdarba pieaugums, tomçr tâkâpuma temps 2010. gada sâkumâ mazinâjies. EK regulârâs aptaujas dati râda lçnâkubezdarba pieaugumu nâkamajos trijos mçneðos. Îpaði strauji nodarbinâtîbas gaidasuzlabojuðâs apstrâdes rûpniecîbâ, kas saistîts gan ar nozares orientçðanos uz eksportu, ganar to, ka spçcîgs darba raþîguma pieaugums ïâva apstrâdes rûpniecîbâ agrâk nekâ pârçjâsnozarçs novçrst lielâko daïu no iepriekðçjos gados uzkrâtâs plaisas starp algâm un darbaraþîgumu.

Zema pieprasîjuma un raþoðanas izmaksu krituma ietekmç 2009. gada beigâs un 2010. gadasâkumâ turpinâja samazinâties patçriòa cenas. 2010. gada janvârî cenu lîmenis bija par3.1% zemâks nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ. Straujâku kritumu kavçjapiedâvâjuma faktori, pasaules naftas cenu ietekme uz degvielas cenâm Latvijâ un daþâdiadministratîvie lçmumi, t.sk. nodokïu likmju pârmaiòas. Vçrtçjot no piedâvâjuma puses,saglabâjâs lejupvçrsts spiediens uz cenâm. Ðâdas tendences noteica vienîbas darbaspçkaizmaksu samazinâjums treðo ceturksni pçc kârtas, pakâpeniski atjaunojot Latvijastautsaimniecîbas konkurçtspçju. Pçdçjos mçneðos inflâcijas gaidas joprojâm bija pozitîvasun râdîja, ka iedzîvotâji negaida ilgstoðu cenu kritumu.

Latvijas Banka nemainîja IKP un inflâcijas prognozi 2010. gadam: gaidâms reâlâ IKPkritums par 2.5% un vidçjâ patçriòa cenu lîmeòa sarukums par 3.8%. Latvijas maksâjumubilances tekoðâ konta pozitîvais saldo 2010. gadâ turpinâs palielinâties un gadâ kopumâ bûs11.3% no IKP.

IEVADS

6


1. ÂRÇJAIS SEKTORS, EKSPORTS

1. tabulaIKP PROGNOZES

(%)

2009 2010 2011

1 2 1 2 2

Krievija –7.5 –9.0 1.5 3.6 3.4

Lielbritânija –4.4 –4.8 0.9 1.3 2.7

Vâcija –5.3 –4.8 0.3 1.5 1.9

Eiro zona –4.2 –3.9 0.3 1.0 1.6

ASV –2.7 –2.5 1.5 2.7 2.4

Pasaulestautsaimniecîbakopâ –1.1 –0.8 3.1 3.9 4.3

Avots: 2009. gada oktobra (1) un 2010. gada janvâra (2)World Economic Outlook (SVF).

1. Ârçjais sektors, eksports

Ârçjâ ekonomiskâ vide pakâpeniski uzlabojâs, unpçdçjâ pusgadâ vairâku nozîmîgu Latvijastirdzniecîbas partnervalstu ekonomiskâs izaugsmesprognozes 2010. un 2011. gadam atkârtoti tikapaaugstinâtas. Arî Latvijas konkurçtspçjas râdîtâjiuzlabojâs. Var gaidît, ka ðajâ gadâ lîdzðinçjâ eksportakrituma tendence tiks apturçta un vairâkos tirgos bûseksporta kâpums. Par to liecinâja arî 2009. gadadecembra dati, kas pçc ilgâka laika râdîja eksportagada pieaugumu.

1.1. Ârçjâ ekonomiskâ vide

Janvâra beigâs SVF atkârtoti paaugstinâja pasaulesizaugsmes prognozes 2010. un 2011. gadam. Tiekgaidîts, ka pasaules IKP varçtu pieaugt attiecîgi par3.9% un 4.3% (sk. 1. tabulu). SVF atzîmçja, kasalîdzinâjumâ ar pçdçjiem diviem gadiem, kad bijaekonomiskâ un finanðu krîze, pasaulestautsaimniecîba kopumâ attîstâs straujâk, nekâprognozçts 2009. gada novembrî. Globâlâ izaugsmepaðlaik balstâs lielâkoties uz strauju attîstîbas valstu,galvenokârt Âzijas valstu, atveseïoðanos. Attîstîtovalstu ekonomiskâ aktivitâte bija samçrâ vâja. Tâjoprojâm lielâkoties bija atkarîga no valdîbasîstenotajâm atbalsta programmâm. Ja ðie stimuli tiktuliegti pârâk âtri, pastâv risks, ka ðîs valstis varçtuatkal ieslîgt recesijâ. Pasaules tautsaimniecîbasnâkotnes izaugsmes temps bûs atkarîgs arî noturpmâkâs privâtâ pieprasîjuma attîstîbas ðajâs valstîs.

Janvâra sâkumâ publicçtie OECD galvenâkompozîtindikatora (CLI) apsekojuma rezultâti arîatspoguïo daudzu valstu, t.sk. lielâko ES valstu,tautsaimniecîbas straujâkas atveseïoðanâs signâlus.Tomçr atveseïoðanâs pagaidâm ir diezgannevienmçrîga valstu dalîjumâ un pârsvarâkoncentrçjusies raþoðanas sektorâ. Janvârî pieaugaraþotâju apsekojumu râdîtâji, bet pakalpojumusektora konfidences râdîtâju uzlaboðanâs vçl navnovçrota, liecinot, ka privâtais sektors eiro zonâkopumâ vçl nav pârvarçjis krîzi. Neparasti aukstâ unsniegotâ ziema daudzâs Eiropas valstîs decembrî unjanvârî arî varçtu negatîvi ietekmçt to ekonomiskoaktivitâti. Lai arî Vâcijas rûpnieciskâs raþoðanas uneksporta datos vçrojamas ekonomiskâs aktivitâtesuzlaboðanâs pazîmes, pagaidâm nav signâlu parbûtisku iekðzemes pieprasîjuma atveseïoðanos. ArîFrancijâ privâtais patçriòð bija samçrâ spçcîgs unpozitîvs gada beigâs. Francija salîdzinâjumâ ar citâm

7


lielajâm eiro zonas valstîm izceïas ar nozîmîgumâjsaimniecîbu tçriòu palielinâjumu decembrî (2.0%salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo mçnesi), kas skaidrojamsar automobiïu pârdoðanas bumu gada beigâs. Tâpçc2010. gadâ gaidâma korekcija, òemot vçrâ 2009. gadâîstenoto valdîbas pasâkumu vienreizçjo raksturu.

Lielbritânija 2009. gada 4. ceturksnî pârvarçjaekonomisko lejupslîdi – IKP pieauga par 0.1%salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni. Sniega vçtrasjanvârî un PVN likmes paaugstinâðana varçtunegatîvi ietekmçt ekonomisko aktivitâtimazumtirdzniecîbâ un tûrismâ. Tomçr apsekojumudati liecina, ka neapmierinoðie janvâra rezultâtivarçtu bût pârejoði un nâkotnç varçtu gaidîtuzlabojumu.

Pieejamie statistiskie dati par Zviedrijastautsaimniecîbas attîstîbu 2009. gada 4. ceturksnîliecina, ka iekðzemes ekonomiskâ aktivitâte vçl bijadiezgan vâja. Lîdzîgas norises atspoguïo arî ârçjâstirdzniecîbas dati. Tomçr pçdçjie uzòçmçjuapsekojumi râda, ka konfidences lîmenis janvârîpârsniedza 50 visos sektoros, liecinot par labâkâmnâkotnes perspektîvâm. Pakâpeniski sâka parâdîtiesDânijas iekðzemes ekonomiskâs aktivitâtesuzlaboðanâs pazîmes. Decembrî pieauga pârdotoautomobiïu skaits un nedaudz arî mazumtirdzniecîbasapgrozîjums. Gaidâms, ka arî rûpnieciskâs raþoðanasapjoms turpinâs palielinâties, òemot vçrâ mazukâpumu novembrî un pozitîvâkas 2010. gadaperspektîvas kopumâ.

Polijas tautsaimniecîba joprojâm attîstîjâs veiksmîgâknekâ pârçjâs reìiona valstis – par to liecinâjaiekðzemes pieprasîjuma nostiprinâðanâs gadu mijâ.Pozitîvi tiek vçrtçts arî valdîbas ambiciozais budþetadeficîta samazinâðanas plâns, kas paredz izpildîtMâstrihtas kritçriju 2012. gadâ. Lietuvastautsaimniecîbas atveseïoðanâs plâns balstâs uzbudþetam neitrâliem pasâkumiem (labâkas piekïuvesfinanðu resursiem nodroðinâðana, efektîvâka ESstruktûrfondu resursu izmantoðana, eksportaveicinâðana un mazo un vidçjo uzòçmumu atbalsts).Lîdz 2012. gada beigâm Lietuva plâno izpildîtMâstrihtas fiskâlo kritçriju. Pieejamie dati liecina, ka2009. gada beigâs turpinâja sarukt rûpnieciskâsraþoðanas apjoms, bet mazumtirdzniecîbasapgrozîjums decembrî salîdzinâjumâ ar novembripieauga. Pçc Igaunijas Finanðu ministrijas datiem,2009. gadâ ieòçmumu plâns tika pârpildîts, kas varçtuliecinât, ka 2009. gadâ Igaunijai izdevâs izpildîtMâstrihtas kritçriju budþeta deficîta jomâ. Igaunija


8


novembrî bijusi arî ES lîdere rûpniecîbas produkcijaspasûtîjumu pieaugumâ.

Krievija pârvar krîzi, pamatojoties uz labvçlîgâkâmpreèu cenu tendencçm pasaules tirgû un ârçjâpieprasîjuma uzlaboðanos. Pçc ekonomistu domâm,2010. gadâ gaidâms arî iekðzemes pieprasîjumapieaugums saistîbâ ar bûtisku tautsaimniecîbaisniegto valdîbas monetâro un fiskâlo stimulu.Augstâkas naftas cenas nozîmç arî to, ka uzlabojasKrievijas fiskâlâ situâcija un deficîta finansçðananesagâdâ grûtîbas. Inflâcija decembrî bija zemâkâkopð 20. gs. 90. gadiem. Tas ïâva KrievijasCentrâlajai bankai samazinât procentu likmes lîdzrekordzemam lîmenim. Ekonomisti cer, ka labvçlîgienosacîjumi veicinâs privâtâ pieprasîjumaatveseïoðanos, kas kïûs par vienu no Krievijasekonomiskâs izaugsmes virzîtâjspçkiem.

Pçdçjos mçneðos pasaules uzmanîbas centrâ irGrieíija. Arî pirms pasaules finanðu krîzes tâ bijaviena no ES valstîm ar lielâko valsts parâdu. Pçdçjosgados, lai novçrstu krîzes negatîvâs sekastautsaimniecîbâ, Grieíijas valdîba arvien vairâkaizòçmâs, tâ palielinot valsts parâdu. 2009. gadabeigâs tika samazinâts Grieíijas kredîtreitings, sâkapieaugt tirgus dalîbnieku baþas par tâs spçju atmaksâtparâdu, tâpçc parâda procentu likmes straujipalielinâjâs. Grieíija ir smagâ situâcijâ: valdîbai irïoti liels fiskâlais deficîts un nozîmîgs ârçjais parâds.Grieíijai jâîsteno plaða fiskâlâ konsolidâcija – valdîbajau izstrâdâjusi pasâkumu programmu, ko februârasâkumâ pozitîvi novçrtçja EK. Ðî ambiciozâprogramma paredz samazinât budþeta deficîtu(paðlaik – 12.7% no IKP) lîdz 3% no IKP 2012. gadâ.Lai to sasniegtu, plânots nepalielinât algas valstssektorâ, paaugstinât nodokïus un palielinât pensijasvecumu. Tomçr vçl jâgaida, kâ ðo programmu vçrtçsGrieíijas parlaments un iedzîvotâji. Lai arî analîtiíicer, ka Grieíijai izdosies paðai veikt nepiecieðamokonsolidâciju, tomçr pastâv risks, ka procentu likmes,kas jau tagad sasnieguðas samçrâ augstu lîmeni,varçtu vçl palielinâties, radot likviditâtes spriedzi unnepiecieðamîbu Grieíijai vçrsties pçc ârçjâspalîdzîbas. Lîdz ðim tirgus dalîbnieki diezganskeptiski uztvçruði situâcijas attîstîbu Grieíijâ – parto liecina procentu likmju kâpums un kredîtriskamijmaiòas lîgumi.


9


1.2. Latvijas konkurçtspçja, eksportaattîstîba

4. ceturksnî turpinâja uzlaboties Latvijas eksportakonkurçtspçja un pieauga eksporta vçrtîba.Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodueksporta kâpums bija vçrojams 2009. gada pçdçjostrijos ceturkðòos. Savukârt 2009. gada decembrîpirmo reizi tika reìistrçts pozitîvs eksporta gadapieauguma temps. Pakâpenisks rûpnieciskâsraþoðanas un eksporta kâpums veicinâja starppatçriòapreèu importa palielinâðanos, taèu tirdzniecîbasbilance ceturksnî kopumâ turpinâja uzlaboties.

Pieejamie oktobra un novembra dati liecina, kaLatvijas eksporta daïa daudzu nozîmîgu tirdzniecîbaspartnervalstu importâ salîdzinâjumâ ar 3. ceturksniturpinâja palielinâties (îpaði Krievijas, Igaunijas unLielbritânijas tirgû). To noteica labvçlîga relatîvocenu dinamika un daïçji arî eksporta struktûra.

Cenu un izmaksu dinamika salîdzinâjumâ argalvenajâm tirdzniecîbas partnervalstîm bijalabvçlîga un pozitîvi ietekmçja konkurçtspçjaspârmaiòas. To veicinâja izmaksu optimizâcijaspasâkumi valsts un privâtâ sektora uzòçmumos uniestâdçs, pakâpeniska pasaules tautsaimniecîbasstabilizâcija, kas kavçja cenu kritumu Latvijastirdzniecîbas partnervalstîs, un vçl daïçji vçrojamânominâlâ valûtas kursa ietekme, kas radîja inflâcijaspieaugumu vai noturîgumu, piemçram, Krievijâ,Polijâ un Lielbritânijâ.

Lata reâlais efektîvais kurss paðlaik samazinâs ganattiecîbâ pret eiro zonas valstu valûtâm, gan attiecîbâpret Igaunijas kronu un Lietuvas litu (sk. 1.1. un1.2. att.). Saglabâjoties esoðajâm tendencçm, jaunâkamajos ceturkðòos tas, visticamâk, kritîsies arîattiecîbâ pret pârçjâm ES valstîm (sk. 1.3. att.).Turklât jâòem vçrâ, ka lata reâlâ efektîvâ kursadinamika, kas balstîta uz PCI, pilnîbâ neatspoguïofaktisko cenu korekcijas mçrogu netieðo nodokïupârmaiòu dçï (sk. 5. nodaïu).

Par to liecina arî citi konkurçtspçjas râdîtâji. Saskaòâar Latvijas Bankas novçrtçjumu visstraujâk kritâs arvienîbas darbaspçka izmaksâm deflçtais lata reâlaisefektîvais kurss, kas 2009. gada 3. ceturksnî (datipieejami ar novçloðanos) bija par 14.3% zemâks nekâiepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ. Savukârt arapstrâdes rûpniecîbas raþotâju cenu indeksu deflçtaislata reâlais efektîvais kurss pçc maksimuma2009. gada janvârî samazinâjies par 8.0% (decembrî


1.1. attçlsLATVIJAS EKSPORTS UZ EIRO ZONAS VALSTÎM UNTO IETEKMÇJOÐIE FAKTORI(salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu; %)

1.2. attçlsLATVIJAS EKSPORTS UZ IGAUNIJU UN LIETUVU UNTO IETEKMÇJOÐIE FAKTORI

(salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu; %)

1.3. attçlsLATVIJAS EKSPORTS UZ ÂRPUS EIRO ZONAS*ESOÐAJÂM ES VALSTÎM UN TO IETEKMÇJOÐIEFAKTORI


10


ar PCI deflçtâ lata reâlâ efektîvâ kursa kritums pçcmartâ sasniegtâ maksimuma – 6.8%).

Nemainoties paðreizçjâm tendencçm, pçc nozîmîgâeksporta krituma 2009. gadâ jau 2010. gada1. pusgadâ varçtu atsâkties eksporta kâpums uzgalvenajâm tirdzniecîbas partnervalstîm (sk. 1.1.–1.4. att.). Par to liecina arî jaunâkie uzòçmçjuapsekojuma dati: uzòçmçju vçrtçjums parkonkurçtspçjas pozîciju, gaidâmajâm eksportaiespçjâm un raþoðanas jaudu izmantoðanupakâpeniski uzlabojas un 2010. gada 1. ceturksnimdaþâs pozîcijâs no negatîva kïuvis neitrâls vai patpozitîvs.

EK un atseviðíu reitinga aìentûru atzinîgaisvçrtçjums varçtu stabilizçt Latvijas pozîciju arîpotenciâlo investoru skatîjumâ, vçrtçjot ieguldîjumuiespçjas Latvijas rûpniecîbâ, t.sk. uz eksportu balstîtâraþoðanâ.

1.4. attçlsLATVIJAS EKSPORTS UZ KRIEVIJU UN TOIETEKMÇJOÐIE FAKTORI



11


2.2. attçlsBÂZES PROCENTU LIKMES

(%)

2.1. attçlsLATVIJAS RISKA UZTVERES INDIKATORI

(bâzes punktos)

2. FINANÐU TIRGUS ATTÎSTÎBA

2. Finanðu tirgus attîstîba

2009. gada 1. decembrî Latvijas Republikas Saeimapieòçma likumu "Par valsts budþetu 2010. gadam".Latvijas 2010. gada budþetu pozitîvi novçrtçjastarptautiskâs institûcijas, tâpçc bûtiski uzlabojâsfinanðu tirgu noskaòojums (sk. 2.1. att.).

2.1. Ârvalstu finanðu tirgi

ECB 2009. gada 4. ceturksnî nemainîja bâzes likmi(1.00%), uzskatot, ka tâ sasniegusi zemâko robeþu,kad vairs nav lietderîgi to samazinât. Turklât pârçjieeiro zonas râdîtâji pagaidâm vçl nav tik pârliecinoði,lai varçtu lemt par bâzes likmes palielinâðanu. Eirozonas inflâcijas risks vidçjâ termiòâ saglabâjâs zems.Lai gan daþi eiro zonas tautsaimniecîbas unnoskaòojuma râdîtâji uzlabojâs, eiro zonastautsaimniecîbas attîstîba pagaidâm tiek vçrtçta kâtrausla un daþâdu risku apdraudçta. Arî nefinanðusabiedrîbâm izsniegto kredîtu atlikuma gadapieauguma temps eiro zonâ 2009. gada beigâs bijanegatîvs, jo kreditçðana parasti reaìç uztautsaimniecîbas atveseïoðanos ar laika nobîdi. Tirgusviedoklis par iespçjamo eiro bâzes likmespalielinâðanu kïuva piesardzîgâks, to atvirzot lîdz2009. gada 4. ceturksnim.

FRS un Japânas Banka, kas bâzes likmes lîdz nulleituvam lîmenim pazeminâja jau 2008. gadâ, arî2009. gada 4. ceturksnî nolçma tâs nemainît (attiecîgi0.25% un 0.1%; sk. 2.2. att.). FRS vairâkkârtnorâdîja, ka ASV dolâra bâzes likmes varçtusaglabâties zemas ilgâku laiku. Tomçr ASV monetârâpolitika pakâpeniski kïûst mazâk ekspansîva. Par toliecina, piemçram, FRS diskonta likmespaaugstinâðana 2010. gada februârî. Turklât ASV4. ceturksnî nolçma samazinât aìentûru saistîbuiegâdes programmu resursus no 200 mljrd. ASVdolâru lîdz 175 mljrd. ASV dolâru. FRS plânopakâpeniski samazinât aìentûru vçrtspapîru unsaistîbu pirkðanu un noslçgt programmas 2010. gada1. ceturkðòa beigâs. FRS nolçma arî nepagarinâtvairâku atbalsta programmu beigu termiòu.

Arî 4. ceturksnî centrâlo banku veiktâs monetârâsoperâcijas un vçrtspapîru pirkðana pozitîvi ietekmçjalikviditâti naudas tirgû. Bankâm bija pieejami finanðulîdzekïi gandrîz neierobeþotâ apjomâ ar zemâmprocentu likmçm, un naudas tirgus nodroðinâtâs unnenodroðinâtâs procentu likmes saglabâjâs zemas, betto starpîbai bija tendence samazinâties. Spriedze

12


naudas tirgû salîdzinâjumâ ar iepriekðçjiemceturkðòiem mazinâjusies, bet joprojâm ir nedaudzaugstâka nekâ pirms 2007. gada augusta. Par toliecina 3 mçneðu EURIBOR un EONIA Swapprocentu likmju starpîba, kas 2009. gada beigâs bija0.3 procentu punkti, bet 2007. gada sâkumâ –0.1 procentu punkts. Arî ASV dolâru naudas tirgû3 mçneðu LIBOR un Overnight Indexed Swapprocentu likmju starpîba decembra beigâs bija0.1 procentu punkts un nedaudz pârsniedza tâs lîmeni2007. gada sâkumâ.

4. ceturkðòa pirmajâ pusç ASV dolâra kursam bijatendence kristies, pieaugot pasaules tirgus dalîbniekuoptimismam un vçlmei riskçt, kâ arî saglabâjotieszemam ASV procentu likmju lîmenim. Tomçrdecembrî eiro kurss sâka samazinâties, jo tirgusatricinâja ziòas par situâciju Dubajâ un vçlâk arî paraugsto budþeta deficîta un valsts parâda lîmeniGrieíijâ.

2.2. Latvijas Bankas operâcijas, bankulikviditâte

Latvijas Banka 2009. gada 4. ceturksnî procentulikmes nemainîja (refinansçðanas likme bija 4.0%), untas nodroðina tautsaimniecîbas atveseïoðanâs sâkumu.

Banku rezervju prasîbu vidçjais atlikums 4. ceturksnîsamazinâjâs par 2.3% (lîdz 682.3 milj. latu;iepriekðçjâ ceturksnî – par 6.1%). Kopð augustastabilizçjuðies banku kopçjie aktîvi un pasîvi un vairsnav vçrojams tâds kritums kâ 2009. gada sâkumâ. Arîskaidrâ nauda apgrozîbâ stabilizçjâs augustâ, unturpmâkajos mçneðos tâs krituma temps samazinâjâs,lai gan skaidrâs naudas vidçjais atlikums 4. ceturksnîsaruka par 1.2% (lîdz 768.5 milj. latu). Gada beigâspieaugot valdîbas tçriòiem, valdîbas latu noguldîjumuvidçjais atlikums Latvijas Bankâ samazinâjâs straujâk(par 41.4%; lîdz 58.8 milj. latu). Turklât decembrîvaldîba lielâkâ apjomâ konvertçja eiro latos, tâdçjâdipalielinot latu piedâvâjumu tirgû. Ðie faktoripalielinâja banku likviditâti par 80.3 milj. latu(iepriekðçjâ ceturksnî – par 113.8 milj. latu).

Pieaugot likviditâtes pârpalikumam, Latvijas Bankaslikviditâti palielinoðo operâciju (galvenorefinansçðanas operâciju, valûtas mijmaiòas darîjumuun aizdevumu iespçjas uz nakti) vidçjais atlikumssamazinâjâs no 39.7 milj. latu 3. ceturksnî lîdz3.0 milj. latu 4. ceturksnî. Noguldîjumu iespçjas uznakti vidçjais atlikums pieauga no 86.3 milj. latu lîdz223.8 milj. latu. Vidçjâ galveno refinansçðanas


13


operâciju procentu likme samazinâjâs no 5.23% lîdz4.0% un vidçjâ valûtas mijmaiòas darîjumu procentulikme – no 6.24% lîdz 4.0%, norâdot, ka ðajâs izsolçsgandrîz nebija konkurences (sk. 2.3. att.).

Likviditâtes pârpalikums 4. ceturksnî pieauga,2009. gada beigâs sasniedzot vçsturiski lielâkoapjomu (aptuveni 400 milj. latu). Tomçr bankasievçroja piesardzîbu tautsaimniecîbas kreditçðanâ, untika veidoti uzkrâjumi. Turpmâkajos mçneðos, Valstskasei turpinot konvertçt eiro latos, latu likviditâtespârpalikums varçtu pieaugt. Turklât joprojâm pastâvnenoteiktîba fiskâlajâ jomâ. Bûs jâpârliecinâs, vai ar2010. gadu noteiktâs nozîmîgâs nodokïu pârmaiòassasniegs mçríi, un jâsamazina budþeta izdevumi,veidojot un saskaòojot ar starptautiskajiemaizdevçjiem 2011. gada budþetu. Visbeidzot,2010. gadâ notiks Latvijas Republikas Saeimasvçlçðanas, un ar tâm saistîti bûtiski nenoteiktîbasriski. Ðie riski, visticamâk, atturçs finanðu tirgusdalîbniekus no likviditâtes pârpalikuma bûtiskassamazinâðanas tuvâkajos mçneðos.

2.3. Vçrtspapîru tirgus

Valsts kase samazinâja valdîbas vçrtspapîrupiedâvâjumu sâkotnçjâ tirgû. 3. ceturksnî tie tikapiedâvâti 587.3 milj. latu apjomâ, bet 4. ceturksnî –319.0 milj. latu apjomâ, Valsts kasei cenðotiessamazinât aizòemðanâs izmaksas vietçjâ tirgû. Valstskase nemainîja emitçjamo vçrtspapîru termiòus (3,6 un 12 mçneði). 4. ceturksnî sâkotnçjâs izsolçsbankas pieprasîja valdîbas vçrtspapîrus 629.6 milj.latu apjomâ – bankas bija ieinteresçtas pirktvçrtspapîrus, jo 4. ceturksnî peïòas likmes nozîmîgisamazinâjâs. Tâpçc tika pârdoti vçrtspapîri 218.9 milj.latu apjomâ. Peïòas likmju sarukums ietekmçjaLatvijas novçrtçjumu starptautiskajos tirgos.

Latvijas valdîbas vçrtspapîru atlikums apgrozîbâsamazinâjâs par 5.9% (lîdz 823.2 milj. latu).Turpmâkajos 12 mçneðos nav gaidâmas straujaspârmaiòas valdîbas vçrtspapîru tirgû. Valdîbasvçrtspapîru atlikums varçtu pieaugt, jo pamazâmjâatjauno vçrtspapîru tirgus likviditâte, lai valdîbavarçtu pagarinât aizòemðanâs termiòus vietçjâ tirgû.

Latvijas Centrâlajâ depozitârijâ notika triju privâtoemitentu parâda vçrtspapîru emisijas latos un netikadzçsta neviena parâda vçrtspapîru emisija. Tâpçcgandrîz divas reizes – no 27.6 milj. latu lîdz 52.9 milj.latu – pieauga privâto emitentu parâda vçrtspapîruatlikums. Visas emisijas bija îstermiòa (ar dzçðanas


2.3. attçlsLATVIJAS BANKAS DARÎJUMI UN PROCENTU LIKMES

(milj. latu)

14


termiòu lîdz 6 mçneðiem), un emitenti bija DnB NORDBankas AB (Lietuva) un Nordea Bank AB (Zviedrija).Ðîs norises râda, ka îstermiòa parâda vçrtspapîrutirgus pamazâm pârvar krîzi un atgûst uzticîbu.

NASDAQ OMX Riga otrreizçjâ tirgû valdîbasobligâciju (ar dzçðanas termiòu 2019. gadâ) pirkðanaspeïòas likme nemainîjâs (14.0%). VAS "LatvijasHipotçku un zemes banka" íîlas zîmju (ar dzçðanastermiòu 2013. gadâ) pirkðanas peïòas likmesamazinâjâs no 15.0% lîdz 13.0%. Latvijaseiroobligâciju (ar dzçðanas termiòu 2018. gadâ)pirkðanas peïòas likme palielinâjâs no 7.16% lîdz8.16%. Procentu likmju starpîba ar attiecîgâ termiòaVâcijas valdîbas obligâcijâm palielinâjâs no404 bâzes punktiem lîdz 498 bâzes punktiem. Tomçrnâkotnç var prognozçt valdîbas obligâciju pirkðanaspeïòas likmes kritumu, jo paðreizçjâ valdîbas 9 gaduobligâciju pirkðanas peïòas likme (14.0%) neðíietatbilstoða situâcijai finanðu tirgû, ko raksturolejupvçrsta procentu likmju virzîba.

2.4. Procentu likmes

Latvijas starpbanku naudas tirgus vislikvîdâkodarîjumu – darîjumu uz nakti – vidçjâ latu procentulikme lîdz ar latu likviditâtes kâpumu un riskauztveres mazinâðanos kritâs no 2.05% 3. ceturksnîlîdz 1.09% 4. ceturksnî (iepriekðçjâ gada atbilstoðajâperiodâ – 5.87%). Tâ gandrîz atbilda Latvijas Bankasnoguldîjumu iespçjas uz nakti procentu likmei.

Riska uztveres samazinâðanâs noteica arî bankukotçto naudas tirgus aizdevumu un noguldîjumuprocentu likmju starpîbas kritumu. RIGIBOR unRIGIBID starpîba darîjumiem uz nakti samazinâjâsno 120 bâzes punktiem septembra beigâs lîdz62 bâzes punktiem decembra beigâs. Oktobrî daïçjiatjaunojoties spriedzei saistîbâ ar 2010. gada budþetaapstiprinâðanu, ilgâka termiòa naudas tirgus procentulikmes pieauga, taèu, gûstot pârliecîbu, ka 2010. gadabudþets varçtu atbilst starptautisko aizdevçjuprasîbâm, sâkâs pakâpenisks procentu likmjusamazinâjums lîdz pat pirmskrîzes lîmenim.Darîjumiem ar 3 mçneðu termiòu kotçto aizdevumuun noguldîjumu procentu likmju starpîba kopumâceturksnî kritâs no 420 bâzes punktiem lîdz 281 bâzespunktam. Stabilizçðanâs pazîmes sâkotnçjigalvenokârt skâra îsâka termiòa darîjumu procentulikmes, bet novembrî un decembrî bija vçrojama arîienesîguma lîknes izlîdzinâðanâs tendence ilgâkatermiòa darîjumiem, kas turpinâjâs 2010. gada janvârî(sk. 2.4. att.).


2.4. attçlsRIGIBOR

(%)

15


Bûtiskam RIGIBOR samazinâjumam sekojamâjsaimniecîbâm no jauna latos izsniegto patçriòakredîtu vidçjâ svçrtâ mainîgâ procentu likme unprocentu likme ar darbîbas sâkotnçjo periodu lîdz1 gadam, krîtoties par 0.7 procentu punktiem (lîdz20.8%), un nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto kredîtuvidçjâ svçrtâ procentu likme, kas samazinâjâs par8.4 procentu punktiem (lîdz 8.0%; sk. 2.5. att.).

Nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto îstermiòa kredîtuprocentu likmju kritums bija krasâks nekâ naudastirgus indeksu sarukums, jo 4. ceturksnî tika no jaunaizsniegts daudz vairâk liela apjoma kredîtu arzemâkâm procentu likmçm. Latos izsniegto îstermiòakredîtu procentu likmes, tâpat kâ iepriekðçjâceturksnî, bija daudz augstâkas nekâ attiecîgâsprocentu likmes ar ilgâku darbîbas sâkotnçjo periodu,ko var saistît ar tirgus dalîbnieku gaidâm, ka latunaudas tirgus indeksi tâlâkâ nâkotnç samazinâsies.

Pretstatâ straujajam latu naudas tirgus procentulikmju kritumam EURIBOR samazinâjums bija daudzmçrenâks. Tâpçc mâjsaimniecîbâm mâjokïa iegâdeino jauna eiro izsniegto îstermiòa kredîtu vidçjâ svçrtâprocentu likme kritâs tikai par 0.1 procentu punktu(lîdz 4.0%), bet nefinanðu sabiedrîbâm izsniegtokredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme – par0.3 procentu punktiem (lîdz 4.5%; sk. 2.6. att.).4. ceturksnî minçto îstermiòa kredîtu procentulikmçm virs 3 mçneðu EURIBOR pievienotâsprocentu likmes bija samçrâ stabilas, MFI joprojâmievçrojot piesardzîgu kreditçðanas politiku,saglabâjoties lielâkâm finanðu resursu izmaksâm unriskiem Baltijas valstu tirgos.

Nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm no jaunaizsniegto kredîtu procentu likmçm ar darbîbassâkotnçjo periodu ilgâku par 1 gadu arî 4. ceturksnîbija tendence bût augstâkâm par îstermiòa kredîtuprocentu likmçm. To var saistît ar MFI gaidâm, kanâkotnç, lçnâm atveseïojoties eiro zonas valstutautsaimniecîbai, eiro naudas tirgus indeksi pieaugs.

3 mçneðu RIGIBID sarûkot par 1.7 procentupunktiem (lîdz 7.7%), no mâjsaimniecîbâm latospiesaistîto termiònoguldîjumu ar termiòu lîdz1 gadam vidçjâ svçrtâ procentu likme samazinâjâstikai par 0.1 procentu punktu (lîdz 10.6%), bet nonefinanðu sabiedrîbâm latos piesaistîtotermiònoguldîjumu vidçjâ svçrtâ procentu likme – par1.1 procentu punktu (lîdz 5.4%).


2.6. attçlsREZIDENTIEM NO JAUNA EIRO IZSNIEGTOÎSTERMIÒA KREDÎTU PROCENTU LIKMES UN NOTIEM PIESAISTÎTO ÎSTERMIÒATERMIÒNOGULDÎJUMU PROCENTU LIKMES

(%)

2.5. attçlsREZIDENTIEM NO JAUNA LATOS IZSNIEGTOÎSTERMIÒA KREDÎTU PROCENTU LIKMES UN NOTIEM PIESAISTÎTO ÎSTERMIÒATERMIÒNOGULDÎJUMU PROCENTU LIKMES

(%)

16


2.5. Naudas piedâvâjums

4. ceturksnî naudas piedâvâjuma dinamikapakâpeniski sâka atspoguïot straujâs ekonomiskâslejupslîdes mazinâðanos un pakâpeniskumakroekonomiskâs situâcijas stabilizçðanos, unpirmo reizi kopð 2008. gada 2. ceturkðòa M3palielinâjâs (sk. 2.7. att.). Pçc 2010. gada budþetaapstiprinâðanas saruka nenoteiktîba partautsaimniecîbas tâlâko virzîbu, un naudas râdîtâjuspozitîvi ietekmçja arî sezonâlais valdîbas izdevumupieaugums gada nogalç (sk. 3.3. sadaïu) un izdevîgaisnoguldîjumu procentu likmju piedâvâjums. Iekðzemespieprasîjums bija vâjð, un bankas ievçroja piesardzîgukredîtpolitiku kredîtportfeïa kvalitâtes pasliktinâðanâsdçï. Kavçto kredîtu îpatsvars turpinâja augt, tomçr tâkâpuma temps palçninâjâs, kas varçtu liecinât, ka drîzkavçto kredîtu apjoms un tâ îpatsvars kopçjâ bankukredîtportfelî varçtu stabilizçties (sk. 2.8. att.).

Kopumâ 4. ceturksnî bija vçrojams nozîmîgs M3 unprivâtâ sektora noguldîjumu atlikuma kâpums,nedaudz palielinâjâs arî skaidrâ nauda apgrozîbâ, betturpinâjâs mçrens iekðzemes privâtajam sektoramizsniegto kredîtu atlikuma kritums. Stabilâ situâcijafinanðu tirgos veicinâja nozîmîgu nerezidentunebanku noguldîjumu piesaisti (3. ceturksnî tâ sarukapar 2.2%). Vienlaikus joprojâm samazinâjâs citsârvalstu finansçjums – sindicçto kredîtu atmaksasrezultâtâ saruka saistîbas pret ârvalstu bankâm,mazinâjâs arî lîdzekïu piesaiste no ârvalstu mâtesbankâm. 2010. gada janvârî situâcija bûtiskinemainîjâs – lai gan sezonâlu faktoru dçï naudaspiedâvâjums absolûtajâ izteiksmç nedaudz saruka,tomçr M3 un tâ sastâvdaïu (noguldîjumu un skaidrâsnaudas) gada pârmaiòu temps pieauga. Savukârt4. ceturksnî vçrojamâs kreditçðanas un ârvalstu bankufinansçjuma piesaistes samazinâjuma tendencesturpinâjâs arî janvârî (sk. 2.9. att.).

Decembrî patçriòa sezonâla pieauguma dçï (4.3%)palielinâjâs skaidrâ nauda apgrozîbâ (bez atlikumiemMFI kasçs). Tomçr M3 kâpumu (4.6%) bûtiskâkietekmçja rezidentu finanðu iestâþu, nefinanðusabiedrîbu un mâjsaimniecîbu noguldîjumu atlikumapieaugums, îpaði strauji (par 7.9%) palielinotiesnoguldîjumu ar noteikto termiòu lîdz 2 gadiematlikumam. Noguldîjumu atlikuma gada pieaugumatemps decembrî pirmo reizi kopð 2008. gada oktobrakïuva pozitîvs (1.7%). 2010. gada janvârî nedaudzsamazinâjâs no nefinanðu sabiedrîbâm unmâjsaimniecîbâm latos un eiro piesaistîtonoguldîjumu atlikums, pârsniedzot novembra lîmeni,


2.7. attçlsNAUDAS RÂDÎTÂJU GADA PÂRMAIÒU DINAMIKA

(%)

2.8. attçlsKAVÇTIE KREDÎTI UN SPECIÂLIE UZKRÂJUMI

(milj. latu)

2.9. attçlsKREDÎTU, NOGULDÎJUMU UN SAISTÎBU PRETÂRVALSTU BANKÂM GADA PÂRMAIÒU DINAMIKA

(%)

17



2.10. attçlsREZIDENTU NOGULDÎJUMU ATLIKUMA DINAMIKA

(milj. latu)

un noguldîjumu atlikuma gada kâpuma tempssasniedza 2.1%. Starptautisko aizdevçju lîdzekïuieplûde un budþeta izdevumu nodroðinâðanai valdîbasveiktâ ðo lîdzekïu konvertçðana latos veicinâjabûtisku no nefinanðu sabiedrîbâm unmâjsaimniecîbâm latos piesaistîto noguldîjumuatlikuma pieaugumu (10.5%). Latos veiktonoguldîjumu atlikuma kâpumu noteica arî deflâcijasapstâkïos izdevîgu procentu likmju piedâvâjums.Mazâk (par 3.7%) pieauga eiro veikto noguldîjumuatlikums, liecinot par uzkrâjumu veidoðanastendences atjaunoðanos. No nefinanðu sabiedrîbâmpiesaistîto noguldîjumu atlikuma pieaugums bijalielâks (8.9%; mâjsaimniecîbu noguldîjumu atlikumakâpums – 3.4%), atspoguïojot sezonâlu patçriòapieaugumu gada nogalç (sk. 2.10. att.).

Banku privâtajam sektoram izsniegto kredîtuatlikums turpinâja samazinâties, tâ gada kritumatempam sasniedzot 7.3%. 4. ceturksnî bûtiskâk sarukaarî nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto kredîtu atlikums(par 2.7%; mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtusamazinâjums – 1.6%). Pçc neliela nefinanðusabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtuatlikuma krituma janvârî tâ gada samazinâjuma tempssasniedza 7.6% (sk. 2.11. att.).

Pozitîvas attîstîbas tendences nefinanðu sabiedrîbukreditçðanâ varçtu veidoties lîdz ar vçrojamoeksportspçjîgo nozaru izaugsmes atsâkðanos. Turklâtuzòçmçjdarbîbas attîstîbai pieejamie resursi tiekskarti mazâk, jo saglabâjas stabils industriâlâ kredîtaportfelis (3. ceturksnî saruka par 0.4%, 4. ceturksnîpieauga par 0.1%, bet 2010. gada janvârî – par 0.6%).

Kopumâ monetârie râdîtâji (sk. 2. tabulu) arvienvairâk apstiprina reâlâs tautsaimniecîbas datus parstabilizâcijas tendencçm Latvijas tautsaimniecîbâ.Skaidrâ nauda apgrozîbâ atkal pieaug, arî M3 unnoguldîjumu atlikuma gada pârmaiòu dinamikâkritums mazinâjies vai to aizstâjis kâpums. Ir pamatsgaidît, ka ârçjâ pieprasîjuma kâpums, veiksmîgareformu turpinâðana un savlaicîga 2011. gada budþetaveidoðana 1. pusgadâ veicinâs arî lîdzîgas tendencesbanku izsniegto kredîtu atlikuma dinamikâ.

2.11. attçlsKREDÎTU ATLIKUMA GADA PÂRMAIÒU DINAMIKA

(%)

18


2. tabulaMONETÂRIE RÂDÎTÂJI

(ceturkðòa dati ir vidçjie)

Atlikums no Gada pieauguma temps

M3; % 2008 2009 2009 2009 2009 2009 2009 2009 2009 XII 4. cet. 1. cet. 2. cet. 3. cet. X XI XII 4. cet.

M1 50.7 –10.6 –16.3 –19.3 –21.2 –19.7 –16.8 –10.9 –15.8

Skaidrâ nauda apgrozîbâ 11.4 0.9 –7.2 –19.3 –25.8 –29.7 –30.0 –23.0 –27.6

Noguldîjumi uz nakti 39.3 –14.0 –19.0 –19.3 –19.7 –16.2 –12.1 –6.7 –11.7

M2 – M1 (= pârçjie îstermiòa noguldîjumi) 48.0 17.7 10.6 6.5 1.1 1.6 3.7 7.5 4.3

Noguldîjumi ar noteikto termiòulîdz 2 gadiem 43.7 24.1 15.1 9.3 3.8 3.2 4.9 8.9 5.7

Noguldîjumi ar brîdinâjuma termiòu parizòemðanu lîdz 3 mçneðiem 4.3 –18.1 –17.3 –12.6 –18.4 –11.1 –6.3 –4.6 –7.3

M2 98.7 –0.3 –5.5 –8.7 –11.9 –10.6 –8.1 –2.8 –7.2

M3 – M2 (= tirgojamie finanðu instrumenti) 1.3 7.1 –0.3 –27.1 –43.3 –21.4 3.3 3.2 –5.0

M3 100.0 –0.2 –5.5 –9.0 –12.5 –10.8 –7.9 –2.8 –7.2

Rezidentiem izsniegtie kredîti 18.0 12.8 4.6 –1.1 –4.2 –7.6 –9.9 –7.2

Valdîbai izsniegtie kredîti 185.2 197.2 86.3 60.3 22.3 –38.8 –50.0 –22.2

Privâtajam sektoram izsniegtie kredîti 14.0 8.5 2.4 –2.9 –5.2 –5.6 –6.6 –5.8

Privâtajam sektoram izsniegtie aizdevumi 13.9 8.4 1.9 –3.6 –5.9 –6.3 –7.3 –6.5

Ilgâka termiòa finanðu saistîbas (izòemotkapitâlu un rezerves) –26.1 –20.9 –18.5 –8.6 –0.7 –2.4 –8.4 –3.8

Avots: Latvijas Banka.


19


3. Iekðzemes pieprasîjums

Saskaòâ ar CSP iepriekðçjo novçrtçjumu reâlais IKP4. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gadaatbilstoðo periodu saruka par 17.7%, savukârtsalîdzinâjumâ ar 3. ceturksni – par 3.2% (sezonâliizlîdzinâti dati). Tâdçjâdi gan gada, gan ceturkðòaIKP krituma temps gada beigâs bija kïuvis mçrenâks(3. ceturksnî – attiecîgi 19.3% un 4.0%; sk. 3.1. att.).Tendences un atseviðíi operatîvie dati liecina, ka2010. gada 1. ceturksnî IKP kritums varçtu bûtpavisam neliels, râdîtâjam gandrîz nemainotiessalîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni.

Galvenais IKP kritumu noteicoðais faktors4. ceturksnî joprojâm bija vâjais un arvien sarûkoðaisiekðzemes pieprasîjums, jo samazinâjâs visi tâkomponenti: privâtais un sabiedriskais patçriòð, kâ arîinvestîcijas (îpaði privâtâs). Reâlâ preèu unpakalpojumu eksporta izaugsme 4. ceturksnî kïuvaspçcîgâka nekâ 3. ceturksnî, kad palielinâjums bija1.0%. Tomçr eksporta pozitîvâs pârmaiòas vçlnespçja nodroðinât pietiekamus stimulus iekðzemespieprasîjuma krituma mazinâðanai (sk. 3.2. att.).

Lai gan iekðzemes pieprasîjums joprojâm saruka,augoðâ eksporta produkcijas raþoðanai nepiecieðamoimporta starppatçriòa preèu pieprasîjuma kâpumsveicinâja arî reâlâ importa krituma tempasamazinâðanos. Tomçr lîdz ar eksporta kâpumu navgaidâms straujð importa pieaugums, jo importakâpumu ierobeþo joprojâm vâjais iekðzemespieprasîjums un tâ strukturâlâs pârmaiòas – to luksusakapitâlpreèu un ilglietojuma preèu pieprasîjumasamazinâðanâs, kuras galvenokârt raþotas ârpusLatvijas.

Pirmo reizi kopð ekonomiskâs attîstîbas ciklalejupslîdes sâkuma 3. ceturksnî krâjumu pârmaiòasnoteica pozitîvu devumu IKP pârmaiòâs (0.1 procentupunkts; sk. 3.3. att.). Òemot vçrâ krâjumu procikliskodabu, nelielais, tomçr pozitîvais devums vçrtçjams kâviens no tautsaimniecîbas stabilizâcijas unpakâpeniskas izaugsmes atjaunoðanâs papildusignâliem.

Kopumâ Latvijas Bankas vçrtçjumâ tautsaimniecîbasattîstîbas sarukums 2009. gadâ, visticamâk, nav bijistik straujð, kâ râda CSP publicçtie IKP dati. Kopðekonomiskâs attîstîbas cikla lejupslîdes sâkuma lîdzar finanðu rezultâtu pasliktinâðanos, uzòçmçju unpatçrçtâju konfidences kritumu un nodokïu slogakâpumu palielinâjâs çnu ekonomikas daïa. To

3. IEKÐZEMES PIEPRASÎJUMS

3.1. attçlsIKP PÂRMAIÒAS(salîdzinâmajâs cenâs; %)

3.2. attçlsIKP CETURKÐÒA PÂRMAIÒU DALÎJUMS

(pieprasîjuma puse; procentu punktos)

3.3. attçlsKRÂJUMU PÂRMAIÒAS

(% no IKP)

20


apstiprina lielâkâ daïa çnu ekonomikas novçrtçðanasmetoþu (sk. arî 3.3. sadaïu). Tomçr precîzu pârmaiòulielumu novçrtçt nav iespçjams (daþâdu metoþurezultâtu izkliede ir ïoti liela), turklât tautsaimniecîbânoris bûtiskas strukturâlâs pârmaiòas. Bûvniecîbasprodukcijas izlaide, kur iepriekð bija vçrojamsaugstâkais çnu ekonomikas lîmenis, bûtiski sarukusi.Savukârt monetâro râdîtâju pârmaiòas nozîmîgiietekmçjuðas tendences un aktuâlâs norises finanðusektorâ – bezskaidrâs naudas norçíinu popularitâtespârmaiòas, satricinâjumi finanðu tirgos u.c. (sk.2. nodaïu). Tomçr tas liek secinât, ka lîdz ar plaðâkaloka statistisko datu apkopoðanu, kas sniegs arîprecîzâku informâciju par çnu ekonomikas daïu, CSPvarçtu veikt bûtiskas korekcijas IKP datos, samazinottâ krituma tempu.

3.1. Privâtais patçriòð

4. ceturksnî iedzîvotâju rîcîbâ esoðie ienâkumiturpinâja sarukt, tâpçc samazinâjâs arî privâtaispatçriòð (sk. 3.4. att.). Nelielais uzlabojums4. ceturkðòa iedzîvotâju noskaòojuma râdîtâjâ tâjoprojâm zemâ lîmeòa dçï nespçja nodroðinât privâtâpatçriòa krituma tempa samazinâjumu.

Lai gan privâtais patçriòð arî 4. ceturksnî sarukastrauji, tâ krituma temps joprojâm atpalika nomazumtirdzniecîbas apgrozîjuma sarukuma tempa,kas skaidrojams ar mazâkâm svârstîbâm pakïautomâjokïa uzturçðanas izdevumu un nosacîto îresmaksu ietekmi uz privâtâ patçriòa krituma tempu.Energoresursu cenas bûtiski samazinâjâs, tomçrmâjokïa izdevumu îpatsvars rîcîbâ esoðajosienâkumos palielinâjâs no 13.1% 2008. gadâ lîdz13.4% 2009. gadâ. Nosacîto îres maksu îpatsvarsvarçtu bût audzis vçl nozîmîgâk.

Atðíirîbâ no gausâ uzlabojuma 2009. gada beigâs2010. gada janvâra patçrçtâju konfidences râdîtâjsdemonstrç ïoti strauju uzlabojumu (sk. 3.5. att.).Paðlaik grûti novçrtçt, vai optimistiskâku iedzîvotâjuskatu uz nâkotnes norisçm ìimenes budþetâ untautsaimniecîbas attîstîbâ noteikusi pârliecîba, kazemâkais ekonomiskâs lejupslîdes lîmenis sasniegts,vai to bûtiski ietekmçjis pensionâriem labvçlîgaisLatvijas Republikas Satversmes tiesas lçmums(nosakot, ka ieturçtâ pensijas daïa bûs jâatmaksâ unpensijas jâpârtrauc ieturçt) vai citi apstâkïi. Tomçr, jatas izrâdîsies patçrçtâju konfidences pavçrsienapunkts uzlaboðanâs virzienâ un saglabâsies noturîgaspozitîvâs pârmaiòas, tas varçtu kïût par nozîmîgufaktoru privâtâ patçriòa un tirdzniecîbas krituma


3.4. attçlsIKP UN PRIVÂTÂ PATÇRIÒA PÂRMAIÒAS


3.5. attçlsPATÇRÇTÂJU KONFIDENCES RÂDÎTÂJS UN TORAKSTUROJOÐIE RÂDÎTÂJI

(atbilþu saldo; %)

21


mazinâðanai un uzvedîbas maiòai attiecîbâ uzuzkrâjumu veidoðanu.

Savukârt privâtâ patçriòa atjaunoðanos ierobeþosuzkrâtie mâjsaimniecîbu parâdi, kas lîdz arsarûkoðiem ienâkumiem kïûst par lielu slogu ìimenesbudþetiem. Eiro naudas tirgus procentu likmes jauatrodas vçsturiski zemâkajâ lîmenî, un to turpmâkssamazinâjums tuvâkajâ laikâ nav gaidâms. Tâpçcvienîgais veids, kâ paðreizçjos apstâkïos legâliatvieglot mâjsaimniecîbu parâdu slogu, irkredîtmaksâjumu pârstrukturçðana. Tomçr lîdz ðimtâs temps bijis nepietiekams, tâpçc auguðimâjsaimniecîbu procentu maksâjumu kavçjumi (sk.3.6. att.). Tas ïauj uz laiku uzlabot mâjsaimniecîburîcîbâ esoðo ienâkumu lîmeni, tomçr risinâjums navilgtspçjîgs un kredîtmaksâjumu pârstrukturçðana irneizbçgama.

Iedzîvotâju lçmumu par tçriòiem un uzkrâjumiemkopçjâs ietekmes vçrtçjumu apgrûtina ïoti atðíirîgâsmâjsaimniecîbu grupu uzvedîbas tendences: daïaiedzîvotâju tçrç iepriekðçjos uzkrâjumus, daïa –nenoteiktîbas apstâkïos turpina uzkrât "droðîbasspilvena" veidoðanai vai âtrâkai parâdu samaksai.Tomçr, neraugoties uz nozîmîgâm atðíirîbâm starpmâjsaimniecîbâm, kopumâ mâjsaimniecîbu uzvedîbasaglabâjas procikliska, t.i., iedzîvotâji ierobeþotçriòus vairâk nekâ sarûk ienâkumi (sk. 3.7. att.).Turpmâkajos periodos bûs svarîgi saprast, cik lielâmçrâ ðâdu prociklisku uzvedîbas modeli diktçnedroðîba par nâkotni, bet cik lielâ mçrâ – apziòa, kapaðlaik vçrojamais ienâkumu samazinâjums ir ilgs untuvâkajâ nâkotnç atgrieðanâs pie straujâs izaugsmesgados novçrotâ patçriòa lîmeòa nav iespçjama.

3.2. Privâtâs investîcijas

Joprojâm ierobeþotâ kreditçðana un neizmantotoraþoðanas jaudu rezerves noteica kopçjâpamatkapitâla veidoðanas sarukumu arî 4. ceturksnî.Straujâks kritums arvien vçrojams jaunu çkubûvniecîbâ, bet aktîvâks kïûst remonta un renovâcijusegments. To apliecina arî izsniegto bûvatïaujustatistika, kura râda, ka jaunbûvju projektuapstiprinâjumu îpatsvars kopskaitâ samazinâs. Îpaðitas vçrojams daudzdzîvokïu çkâm, kuras arî bieþâkenergoefektivitâtes uzlaboðanas nolûkâ tiekrenovçtas.

Privâto investîciju îpatsvars IKP 2009. gada pirmajosdeviòos mçneðos saruka lîdz 16%, gada laikâsamazinoties divas reizes gan nominâlajâ, gan reâlajâ


3.6. attçlsMÂJSAIMNIECÎBU KOPÇJAIS PARÂDS UN PROCENTUMAKSÂJUMI

(% no IKP)

3.7. attçlsUZKRÂJUMI

(% no rîcîbâ esoðajiem ienâkumiem)

22


izteiksmç (sk. 3.8. att.). Sabiedriskâ sektorainvestîcijas gada laikâ saruka par ceturto daïu –òemot vçrâ stingro budþeta ierobeþojumu, tas nevarpilnîbâ atvieglot ekonomiskâs attîstîbas ciklu,aizstâjot privâtâs investîcijas cikla zemâkajâ lîmenî.Tâdçjâdi paredzams, ka kopçjo investîciju apjoms2010. gadâ kopumâ turpinâs samazinâties un pozitîvspieauguma temps gaidâms tikai 2010. gada beigâs.Tomçr, ja saglabâsies un pat nostiprinâsies pozitîvâstendences eksportçjoðâs nozarçs, arî privâtoinvestîciju apjoms ðajâ sektorâ var augt straujâk unagrâk, nekâ paðlaik gaidîts, tâdçjâdi paâtrinot kopçjotautsaimniecîbas atveseïoðanos.

3.3. Valdîbas izdevumi, budþets

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta deficîts 2009. gadâsaskaòâ ar naudas plûsmas principu bija 892.1 milj.latu jeb 6.7% no IKP. Deficîtu galvenokârt noteicavalsts pamatbudþeta izdevumi, kas pârsniedzaieòçmumus par 643.8 milj. latiem. Tomçr jâatzîmç, kavalsts budþeta izdevumi bija nedaudz mazâki, nekâplânots. Arî paðvaldîbâm izdevâs ierobeþotizdevumus, tâpçc paðvaldîbu budþeta deficîts bijadaudz mazâks par plânoto (59.1 milj. latu). Lielsdeficîts bija decembrî, to radîja valdîbas papilduspieðíirtie lîdzekïi, kâ arî ârvalstu finanðu palîdzîbasplâna neizpilde. 2010. gads sâcies ar pârpalikumuvalsts konsolidçtajâ kopbudþetâ (61.9 milj. latu; sk.3.9. att.). Tradicionâli janvârî bija nelieli valstsbudþeta izdevumi, savukârt lieli bija ârvalstu finanðupalîdzîbas un nenodokïu ieòçmumi.

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta ieòçmumi turpinâjakristies arî 2009. gada pçdçjos mçneðos, nozîmîgisamazinoties nodokïu ieòçmumiem, lai gan kritumatemps stabilizçjies. Samazinâjums vçrojams visâsnodokïu grupâs, tomçr îpaði jâatzîmç iedzîvotâjuienâkuma nodokïa ieòçmumu kritums, kas bija daudzstraujâks par kopçjo nodokïu ieòçmumu sarukumu.Ðis kritums atspoguïo nozîmîgu nodarbinâto skaita unvidçjâ atalgojuma samazinâjumu gada beigâs, betvarçtu arî liecinât par çnu ekonomikas îpatsvarapieaugumu. Nodokïu ieòçmumu sarukums ir straujâkspar nominâlâ IKP kritumu, tâdçjâdi samazinotiesnodokïu ieòçmumu attiecîbai pret IKP (sk. 3.10. att.).

Nodokïu ieòçmumi turpinâja sarukt arî 2010. gadajanvârî, lai gan to krituma temps stabilizçjies (sk.3.11. att.). Salîdzinâjumâ ar 2009. gada janvâriieòçmumi no iedzîvotâju ienâkuma nodokïasamazinâjuðies straujâk par PVN ieòçmumiem(attiecîgi par 25% un 17%), kas, òemot vçrâ arî


3.8. attçlsPRIVÂTO INVESTÎCIJU DINAMIKA

(% no IKP)

3.9. attçlsVALSTS KONSOLIDÇTÂ KOPBUDÞETA UZKRÂTÂBILANCE APAKÐBUDÞETU DALÎJUMÂ

(milj. latu)

3.10. attçlsNOMINÂLÂ IKP UN ATSEVIÐÍU NODOKÏUPÂRMAIÒU TEMPS


23


pârmaiòas iedzîvotâju ienâkuma nodokli nosakoðajosnormatîvajos aktos, nozîmç, ka oficiâli deklarçtâsatlîdzîbas nodarbinâtajiem apjoms krities straujâk parprivâto patçriòu. Turpinâjâs krasais uzòçmumuienâkuma nodokïa ieòçmumu sarukums (57%), kasatspoguïo uzòçmumu peïòas straujâku samazinâjumusalîdzinâjumâ ar pârçjiem IKP komponentiem.

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta izdevumu kritums,sâkot ar 2009. gada jûniju, konstatçts gandrîz visosposteòos. Paðlaik aug tikai sociâlie izdevumi (t.sk.straujâ bezdarbnieku skaita palielinâjuma dçï) unpârçjie izdevumi (palielinoties valsts parâdaapkalpoðanas izmaksâm; sk. 3.12. att.). 2009. gada2. pusgadâ pieòemti vairâki lçmumi par budþetaapropriâcijas palielinâjumu. Ðâdi valdîba pieðíîrapapildu lîdzekïus ES fondu apgûðanai, veselîbasaprûpes jomai un sociâlâs droðîbas tîkla pasâkumuîstenoðanai. Tâdçjâdi decembrî palielinâjuðiesizdevumi subsîdijâm un dotâcijâm. Tâpçc kopçjoizdevumu samazinâjuma temps decembrî bijazemâkais kopð 2009. gada jûnija.

Saskaòâ ar 2009. gada 21. decembrî pieòemtoLatvijas Republikas Satversmes tiesas lçmumuvecuma pensiju samazinâjums, kuru paredzçjagrozîjumi likumâ "Par valsts budþetu 2009. gadam",neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Latvijasvaldîba pieòçmusi lçmumu ieturçto vecuma pensijudaïu (73.7 milj. latu) samaksât 2010. gada aprîlî.Savukârt 2010. gadam nepiecieðami 110.9 milj. latu –papildu izdevumi vecuma pensiju izmaksasnodroðinâðanai pilnâ apjomâ –, kas sniegs papildustimulu privâtajam patçriòam. Tomçr ðim pasâkumambûs tikai îslaicîga ietekme, jo ðis izdevumupalielinâjums turpmâkajos gados bûs jâkompensç arizdevumu samazinâjumu citâs jomâs, kas savukârtierobeþos iekðzemes patçriòu.

Ar 2009. gada budþeta grozîjumiem un 2010. gadabudþeta pieòemðanu Latvija veikusi nozîmîguspasâkumus budþeta krîzes pârvarçðanai, tuvinottçriòus valsts reâlajiem ienâkumiem. Iepriekðçjo trijugadu ekspansîvâs fiskâlâs politikas vietâ nâkusiierobeþojoðâ fiskâlâ politika; par to liecinauzlabojums cikliski koriìçtajâ budþeta bilancç (ganòemot, gan neòemot vçrâ izdevumus par valsts parâdaapkalpoðanu; sk. 3.13. att.).

2010. gada budþetâ veikta budþeta bilances korekcija(500 milj. latu jeb 4.2% no IKP), îstenojot budþetaieòçmumus palielinoðos pasâkumus (260 milj. latu)un arî samazinot valsts konsolidçtâ kopbudþeta


3.11. attçlsATSEVIÐÍU NODOKÏU IEÒÇMUMI JANVÂRÎ

(milj. latu)

3.12. attçlsVALSTS KONSOLIDÇTÂ KOPBUDÞETA IZDEVUMUPÂRMAIÒU TEMPS


3.13. attçlsVALSTS KONSOLIDÇTÂ KOPBUDÞETA CIKLISKIKORIÌÇTÂ BUDÞETA BILANCE

(%)

24


izdevumus (par 240 milj. latu). Papildu ieòçmumusplânots iekasçt, paaugstinot iedzîvotâju ienâkumanodokïa likmi un paplaðinot iedzîvotâju ienâkumanodokïa, sociâlâs apdroðinâðanas iemaksu apliekamobâzi un nekustamâ îpaðuma nodokïa bâzi. Tassamazinâs rîcîbâ esoðos ienâkumus un negatîviietekmçs privâto patçriòu. Izdevumi sarukuðigalvenokârt uz valdîbas patçriòa rçíina (samazinotizdevumus precçm un pakalpojumiem un atlîdzîbainodarbinâtajiem). Mazâk sarukuði sociâlie izdevumi(ierobeþojot valsts sociâlâs apdroðinâðanas pabalstus)un kapitâlie izdevumi.

Tomçr, analizçjot 2010. gada budþetu, jâòem vçrâiespçjamâs atðíirîbas starp gada sâkumâ plânoto unfaktisko budþeta ieòçmumu un izdevumu apjomu.Ekonomiskâs lejupslîdes apstâkïos pçdçjos divusgadus faktiskie nodokïu ieòçmumi bijuði ievçrojamimazâki par plânotajiem, un, lai gan, mazinotiesnodokïu ieòçmumiem, samazinâti arî valsts budþetaizdevumi, tomçr faktiskais budþeta deficîts gadabeigâs izrâdîjies lielâks par sâkotnçji plânoto (sk.3.14. att.). Tas liek ar zinâmu piesardzîbu vçrtçt arî2010. gada budþeta prognozes.

Budþeta bilances korekcijas pasâkumi negatîviietekmçs privâto patçriòu (to daïçji kompensçsieturçtâs vecuma pensiju daïas atmaksa) un valdîbaspatçriòu. Investîcijas ðie pasâkumi ietekmçs mazâk,jo budþetâ paredzçti lîdzekïi ES fondu lîdzekïuapgûðanai. Tomçr arî ðie pasâkumi îstermiòâ nespçjpilnîbâ kompensçt privâto investîciju kritumu (sk.3.2. sadaïu). Toties ilgtermiòâ budþeta bilanceskorekcijas pasâkumiem bûs pozitîva ietekme, jo tieveicinâs Latvijas tautsaimniecîbas konkurçtspçjasuzlaboðanos.

Centrâlâs valdîbas un paðvaldîbu kopçjais parâds2009. gada beigâs bija 4 265.1 milj. latu jeb 32.1% noIKP, gadâ pieaugot par 1 537.4 milj. latu. Parâdapalielinâjumu noteica Latvijas tautsaimniecîbasstabilizâcijas un izaugsmes atjaunoðanai paredzçtâstarptautiskâ aizdevuma ietvaros saòemtie maksâjumino EK, SVF un Pasaules Bankas (sk. 3.15. att.).Òemot vçrâ, ka programmas atbalsta periodspagarinâts lîdz 2011. gada beigâm, paðlaikprognozçts, ka 2010. gadâ valsts parâda lîmenisnepârsniegs 60% no IKP.


3.14. attçlsPLÂNOTIE (GADA SÂKUMÂ) UN FAKTISKIE (GADABEIGÂS) VALSTS BUDÞETA IEÒÇMUMI, IZDEVUMI UNBILANCE

(milj. latu)

3.15. attçlsCENTRÂLÂS VALDÎBAS PARÂDS

(% no IKP)

25


4. KOPÇJAIS PIEDÂVÂJUMS

4. Kopçjais piedâvâjums4. ceturksnî ekonomiskâ lejupslîde Latvijâ turpinâjâs.Tas nozîmç, ka, neraugoties uz atveseïoðanâstendencçm pasaules tautsaimniecîbâ, ïoti vâjaisiekðzemes pieprasîjums turpinâja negatîvi ietekmçtLatvijas tautsaimniecîbu. Ðî ietekme dominçja pârpozitîvajâm attîstîbas tendencçm atseviðíâs apstrâdesrûpniecîbas nozarçs.

4.1. Rûpniecîba

Eksportçjoðâs nozares 4. ceturksnî sasniedza jûtamuizaugsmi, bet koksnes, koka un koría izstrâdâjumuraþoðanâ bija vçrojams kâpums arî gadâ kopumâ (sk.4.1. att.). Eksporta îpatsvars pçdçjâ laikâ audzisvairâkumâ apstrâdes rûpniecîbas nozaru, arvienvairâk kompensçjot iekðçjâ pieprasîjuma negatîvodevumu nozares izaugsmç un nodroðinot kopçjoapstrâdes rûpniecîbas pieaugumu salîdzinâjumâ ariepriekðçjo ceturksni (sk. 4.2. att.).

Pçc straujâs raþoðanas jaudu noslodzessamazinâðanâs gada sâkumâ 4. ceturksnî raþoðanasjaudu izmantoðana pakâpeniski uzlabojâs, tomçr vçlarvien bija ïoti zema (sk. 4.3. att.). Viszemâkaislîmenis gada beigâs bija nemetâlisko minerâluizstrâdâjumu un gatavo metâlizstrâdâjumu raþoðanâ.Savukârt nedaudz augstâks lîmenis bija koksnes, kokaun koría izstrâdâjumu, íîmisko vielu un íîmiskoizstrâdâjumu un biroja tehnikas raþoðanâ (sk. 4.4. att.).

Runâjot par 2010. gada tendencçm, nepiecieðamsatzîmçt, ka gan konjunktûras râdîtâji (sk. 4.5. att.),gan jauno eksporta pasûtîjumu vçrtçjums (sk.4.6. att.), gan ziòas par vairâkos apstrâdes rûpniecîbasuzòçmumos ar ârvalstu partneriem jau noslçgtajiemlîgumiem liecina, ka kopumâ var optimistiski vçrtçtnozares attîstîbu. Jâòem gan vçrâ, ka 1. pusgadâsaglabâsies joprojâm nozîmîga iekðzemespieprasîjuma negatîvâ ietekme uz apstrâdesrûpniecîbas dinamiku, tâpçc 2010. gadâ, visticamâk,gaidâma pakâpeniska nozares atveseïoðanâs. Âtrâkuatveseïoðanos var gaidît koksnes, koka un koríaizstrâdâjumu raþoðanâ, íîmisko produktu raþoðanâ,farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparâturaþoðanâ un, ja pietiekami veiksmîgi tiks apgûti jauniârçjie tirgi, arî pârtikas produktu raþoðanâ un vieglajârûpniecîbâ. Lai gan atseviðíiem uzòçmumiemmaðînbûves un metâlapstrâdes, ka arî elektronikassektorâ jau paðlaik ir labi panâkumi eksporta tirgos,kopumâ 1. pusgadâ var gaidît tikai raþoðanasstabilizâciju, bet 2. pusgadâ – arî jûtamu izaugsmi.

4.1. attçlsATSEVIÐÍU APSTRÂDES RÛPNIECÎBAS NOZARUPRODUKCIJAS APJOMA INDEKSS

(sezonâli izlîdzinâts; 2005. g. = 100)

4.3. attçlsRAÞOÐANAS JAUDU NOSLOGOJUMS APSTRÂDESRÛPNIECÎBÂ

(%)

4.2. attçlsAPSTRÂDES RÛPNIECÎBAS PRODUKCIJAS IZLAIDESGADA DINAMIKA

(salîdzinâmajâs cenâs; %)

26



4.5. attçlsEKONOMISKÂ NOSKAÒOJUMA RÂDÎTÂJS UNKONFIDENCES RÂDÎTÂJI

(saldo; %)

4.6. attçlsAPSTRÂDES RÛPNIECÎBAS PRODUKCIJAS IZLAIDESINDEKSS UN KONFIDENCES RÂDÎTÂJI

4.4. attçlsRAÞOÐANAS JAUDU NOSLOGOJUMS APSTRÂDESRÛPNIECÎBAS NOZARÇS

(%)

27


4.2. Pakalpojumi

Vâja iekðzemes pieprasîjuma dçï 4. ceturksnîbûvniecîbâ un pakalpojumu nozarç turpinâjâslejupslîde (sk. 4.7. att.). 4. ceturksnî un 2010. gadajanvârî bûvniecîbâ konfidence gan nedaudz uzlabojâs,bet ïoti strauja iepriekðçjâ krituma dçï tâ vçl joprojâmir viszemâkâ salîdzinâjumâ ar pârçjâm nozarçm. Tâkâ bûvniecîbas attîstîba pilnîbâ atkarîga no iekðzemespieprasîjuma, arî 2010. gada 1. pusgadâ nozarç vçlgaidâma tâlâka bûtiska lejupslîde, savukârtatveseïoðanâs sâksies tikai 2. pusgadâ, pozitîvuceturkðòa dinamiku sasniedzot gada beigâs.

Tirdzniecîbas aktivitâte 4. ceturksnî turpinâjamazinâties (sk. 4.8. att.). Pârdoðanas apjomalejupslîdi joprojâm noteica zemâki iedzîvotâjuienâkumi un pieaugusî piesardzîba, saglabâjotieslielai tautsaimniecîbas un personîgo finanðuturpmâkâs attîstîbas nenoteiktîbai (sk. 3.1. sadaïu).Tâpçc gan kopçjais mazumtirdzniecîbas apgrozîjums,gan automobiïu pârdoðanas apjoms sarucis lîdz2004. gada 3. ceturkðòa lîmenim. Var prognozçt, kaliela piesardzîba attiecîbâ uz nâkotni un ar to saistîtâvçlme veidot papildu uzkrâjumus saglabâsies lîdz patbrîdim, kad bûs stabili nostiprinâjies eksportapieauguma temps. Visticamâk, ka tikai tad var gaidîtbûtiskas mazumtirdzniecîbas tendenèu pârmaiòas.

Sprieþot pçc atseviðíiem kravu transporta darbîbasrâdîtâjiem, transporta attîstîba arî 4. ceturksnî bijalejupvçrsta un kopçjais rezultâts bija sliktâks nekâiepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ. Bûtisko kritumudzelzceïa pârvadâjumos caur ostâm ietekmçjaiepriekðçjâ gada 4. ceturksnî sasniegtais rekordlielaispârvadâto kravu apjoms. Zemas ekonomiskâsaktivitâtes ietekmç turpinâja kristies pârvadâtoiekðzemes kravu apjoms, un nozîmîgs bija arîsauszemes tranzîta pârvadâjumu samazinâjumssalîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu. Ievçrojami mazâksnekâ iepriekðçjâ gadâ bija arî kopçjais kravuapgrozîjums ostâs. To visvairâk ietekmçja straujðapjoma kritums Ventspils ostâ, kur nozîmîgisamazinâjâs pârstrâdâto minerâlmçslu kravu un naftasproduktu apjoms.

Savukârt janvâra konjunktûras râdîtâji liecina, ka1. ceturksnî gaidâms situâcijas uzlabojums kravutransportâ. Saskaòâ ar apsekojumu rezultâtiem îpaðinozîmîgi var uzlaboties transporta palîgdarbîba, t.sk.ostu un loìistikas darbîba. Mazliet labâku perspektîvukonjunktûras râdîtâji sola arî sauszemes transportâ.Taèu uzlabojums, visticamâk, bûs pakâpenisks, un


4.9. attçlsGALVENO PAKALPOJUMU VEIDU PÂRMAIÒAS


4.8. attçlsDEVUMS MAZUMTIRDZNIECÎBAS REÂLAJÂCETURKÐÒA PIEAUGUMÂ

(procentu punktos)

4.7. attçlsPAKALPOJUMU PIEVIENOTÂS VÇRTÎBAS DINAMIKA

(salîdzinâmajâs cenâs; %)

28


pozitîva attîstîba gaidâma tikai 2. pusgadâ (sk.4.9. att.).

4.3. Darba tirgus

Lai gan makroekonomiskie râdîtâji stabilizçjâs,2009. gada pçdçjos mçneðos reìistrçtâ bezdarbalîmeòa pieaugums saglabâjâs noturîgs (0.9–1.0 procentu punkts mçnesî), janvârî gansamazinoties lîdz 0.6 procentu punktiem, bet mçneðabeigâs reìistrçto bezdarbnieku skaitam sasniedzot186 tûkst. jeb 16.6% no ekonomiski aktîvajiemiedzîvotâjiem. Palçninâjumu janvârî noteica arî tas,ka, bezdarbniekiem reìistrçjoties Nodarbinâtîbasvalsts aìentûrâ, 2010.–2012. gadâ viòu bezdarbniekapabalstam pârsniedzot 350 latu, bezdarbnieki saòemstikai pusi summas, kas lielâka par 350 latiem. Ðâjauninâjuma dçï daudzi darba meklçtâji, kas zaudçjadarbu 2009. gada beigâs, neatlika reìistrâcijuNodarbinâtîbas valsts aìentûrâ lîdz jaunajam gadam.

CSP brîvo darba vietu apsekojuma dati râda, ka brîvodarba vietu skaits sarûk tâdâ paðâ tempâ kâ aizòemtodarba vietu skaits. 3. ceturksnî brîvo darba vietuîpatsvars kopçjâ darba vietu skaitâ saglabâjâs 0.3%lîmenî (2.0 tûkst.; sk. 4.10. att.). Trîs ceturtdaïas nobrîvajâm darba vietâm ir valsts pârvaldç,galvenokârt – specifiskâs (sabiedriskâs kârtîbas,droðîbas un tiesîbsargâjoðâs) iestâdçs. SavukârtNodarbinâtîbas valsts aìentûrâ reìistrçto brîvo darbavietu skaits jau kopð 2009. gada vasaras ir mazâks par2.0 tûkst.

Reâlâs darba samaksas fonda sarukumu par 30.6%gadâ noteica gan reâlâs stundas darba algassamazinâjums (6.4%), gan darba nedçïas ilgumasarukums un darbinieku atlaiðana. Tâpat kâ iepriekð,straujâkais stundas darba algas samazinâjums bijisvalsts pârvaldç (21.5%), savukârt privâtajâ sektorâdarba samaksas fonda korekcija notika, galvenokârtatlaiþot darbiniekus un samazinot darba nedçïasilgumu (sk. 4.11. att.).

Lai gan pensiju samazinâðana strâdâjoðiempensionâriem bija îslaicîga un Latvijas RepublikasSatversmes tiesas lçmums to pârtrauca, tai irpastâvîga ietekme uz nodarbinâtîbu, jo navparedzams, ka pensionâri, kas aizgâja no darba, laisaòemtu pensiju pilnâ apjomâ, tagad atgriezîsiesdarba tirgû. Piemçram, 3. ceturksnî nodarbinâto skaits65–74 gadu vecumgrupâ saruka gandrîz divas reizes,un samazinâjums bija aptuveni 20 tûkst. jeb 2% noekonomiski aktîvajiem iedzîvotâjiem. Tomçr negatîva


4.10. attçlsREÌISTRÇTO BEZDARBNIEKU UN VAKANÈU SKAITSUN NOSLODZES KOEFICIENTS

(tûkst.)

4.11. attçlsREÂLÂ DARBA SAMAKSAS FONDA GADAPIEAUGUMA DEKOMPOZÎCIJA KOMPONENTOSTAUTSAIMNIECÎBAS NOZARU DALÎJUMÂ

(2009. g. 3. cet.; procentu punktos)

4.12. attçlsNODARBINÂTÎBAS PÂRMAIÒAS DAÞÂDÂSVECUMGRUPÂS


29



nodarbinâtîbas ietekme uz 62 gadu un vecâkunodarbinâto vecumgrupu daïçji tiek segta arjaunâkiem cilvçkiem pieejamo darba vietu skaitapieaugumu (sk. 4.12. att.).

2009. gada rudenî aktîvâs nodarbinâtîbas politikaspasâkumos iesaistîto bezdarbnieku skaits novembrîpârsniedza 50 tûkst., samazinoties pirmajos divosziemas mçneðos (sk. 4.13. att.). Galvenaisjauninâjums bija darba prakses iespçjas paðvaldîbâsbezdarbniekiem, kuriem beidzies bezdarbniekapabalsta saòemðanas termiòð. Programma darbojas no2009. gada septembra, un pirmajos èetros mçneðostajâ piedalîjâs 19 tûkst. bezdarbnieku. Tomçr saskaòâar neoficiâlu informâciju jauno programmas ietvarosradîto darba vietu skaits ir mazâks, jo daþaspaðvaldîbas atlaida mazkvalificçtus darbiniekus, kuristrâdâja par minimâlo algu (180 latu), un viòu vietâpieòçma t.s. stipendiâtus par 100 latiem mçnesî(stipendiju finansç Eiropas Sociâlais fonds).

EK regulârâs aptaujas dati râda, ka nâkamajos trijosmçneðos gaidâms lçnâks bezdarba pieaugums. Îpaðistrauji nodarbinâtîbas gaidas uzlabojuðâs apstrâdesrûpniecîbâ (sk. 4.14. att.). Tas varçtu bût saistîts ganar nozares eksporta orientâciju, gan ar to, ka spçcîgsdarba raþîguma pieaugums ïâva apstrâdes rûpniecîbaiagrâk nekâ pârçjâm nozarçm mazinât lielâko daïu noiepriekðçjos gados uzkrâtâs plaisas starp algâm undarba raþîgumu (sk. 4.15. att.).

Darba tirgus prognozes netiek mainîtas. Paredzams,ka bezdarba lîmenis sâks sarukt tikai pçc jûtamastautsaimniecîbas izaugsmes nostiprinâðanâs, t.i., neagrâk kâ 2010. gada 2. pusgadâ. Var prognozçt, kanodarbinâtîbas kâpums vispirms atjaunosieseksportçjoðâs nozarçs. Jau 2010. gada 1. pusgadâsalîdzinâjumâ ar 2009. gada beigâm bezdarbapieaugums bûtiski palçninâsies.

Arî 2010. gadâ darba samaksas kritums turpinâsies,lai gan ne tik strauji kâ 2009. gadâ. Vidçjâs stundasdarba algas pieaugums var atjaunoties vçlâk nekâpârçjo darbaspçka izmaksu komponentu kâpums,darba samaksas lîmenim samazinoties lîdz 2007. gadalîmenim.

4.13. attçlsAKTÎVÂS NODARBINÂTÎBAS PASÂKUMOSIESAISTÎTO PERSONU SKAITS

(tûkst.)

4.14. attçlsUZÒÇMÇJU APTAUJU PAR PLÂNOTONODARBINÂTÎBAS DINAMIKU TURPMÂKAJOS3 MÇNEÐOS DATI

(saldo; %)

4.15. attçlsREÂLÂS DARBA SAMAKSAS UN DARBA RAÞÎGUMAKUMULATÎVS LÎMENIS

(sezonâli izlîdzinâts; 2004. g. 1. cet. = 100)

30


5. Izmaksas un cenas

Patçriòa cenu lîmenis 2009. gada 4. ceturksnî un2010. gada sâkumâ joprojâm zema pieprasîjuma unraþoðanas izmaksu krituma ietekmç turpinâjasamazinâties. Janvârî patçriòa cenu lîmenis bija par3.1% zemâks nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâperiodâ (sk. 5.1. att.), tâdçjâdi tas kopð augstâkârâdîtâja 2009. gada martâ samazinâjies jau par 4.4%.

Tomçr ðis râdîtâjs pilnîbâ neatspoguïo faktisko cenukorekciju pçdçjâ gada laikâ. Cenu korekciju nozîmîgikavçjis netieðo nodokïu likmju pieaugums (sk.5.2. att.), îpaði lçmums par PVN likmes palielinâðanuar 2009. gada janvâri. Balstoties uz CSP aprçíiniem,patçriòa cenu lîmenis, neòemot vçrâ nodokïu likmjupârmaiòu ietekmi, augstâko lîmeni sasniedza 2008.gada oktobrî, tâdçjâdi patçriòa cenu kritums 2009.gada decembrî bija jau 7.4%. Tas nozîmç, ka Latvijasraþotâju konkurçtspçja ârçjos tirgos uzlabojasstraujâk, nekâ to râda uz PCI balstîtie lata reâlâ kursaindikatori (sk. 1.2. sadaïu).

Nelielâ iekðzemes pieprasîjuma dçï kopçjais cenulîmeòa kritums aptvçra lielâko daïu preèu unpakalpojuma cenu. Janvârî 62.1% no patçriòa preèugrozâ iekïautajâm precçm cenu lîmenis bija zemâksnekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ (sk.5.3. att.). Salîdzinâjumâ ar 2009. gada oktobri ðisîpatsvars nedaudz mazinâjâs, atsâkoties degvielascenu izaugsmei. Tomçr lielâkajai daïai pakalpojumuun pârtikas preèu cenas turpinâja sarukt.Visnozîmîgâk turpinâja mazinâties patçriòa cenupamatinflâcijâ ietilpstoðo preèu un pakalpojumucenas (janvârî patçriòa cenu gada pamatinflâcijaskritums sasniedza jau 5.0%). Arî administratîviregulçjamo cenu ietekme uz kopçjo inflâciju,turpinoties regulçjamo energoresursu tarifusarukumam, janvârî kïuva negatîva. Tomçr straujâkukritumu turpinâja kavçt piedâvâjuma faktori, pasaulesnaftas cenu ietekme uz degvielas cenâm Latvijâ, kâarî daþâdi administratîvie lçmumi, t.sk. nodokïulikmju pârmaiòas.

Raugoties no piedâvâjuma puses, spiediens saglabâjâscenu pazeminâðanâs virzienâ. 2009. gada 4. ceturksnîraþotâju cenas iekðzemes tirgû pârdotajiemproduktiem turpinâja samazinâties, un decembrî tâsbija jau par 9.9% zemâkas nekâ iepriekðçjâ gadaatbilstoðajâ periodâ (sk. 5.4. att.). Cenas turpinâjasarukt apstrâdes rûpniecîbâ, îpaði pârtikas produkturaþoðanâ, kâ arî enerìijas raþoðanâ. Kopumâ

5. IZMAKSAS UN CENAS

5.1. attçlsPCI PÂRMAIÒAS KOMPONENTU DALÎJUMÂ

(procentu punktos)

5.2. attçlsSPCI INFLÂCIJA UN NEMAINÎGAS NODOKÏU LIKMESSPCI INFLÂCIJA

(%)

5.3. attçlsGADA PIEAUGUMA TEMPA SVÇRTAIS DALÎJUMS PCIGRUPÂS

(%)

31


iekðzemes tirgus raþotâju cenas kopð augstâkâ lîmeòa2008. gada oktobrî 2009. gada decembrî bijasamazinâjuðâs jau par 10.8%. Iekðzemes tirgûpârdotâs produkcijas raþotâju cenas turpinâja saruktarî 2010. gada janvârî (kritums salîdzinâjumâ ariepriekðçjo mçnesi – 0.4%).

Ðâdas tendences galvenokârt noteica vienîbasdarbaspçka izmaksu samazinâjums jau treðo ceturksnipçc kârtas, pakâpeniski atjaunojot Latvijastautsaimniecîbas konkurçtspçju. Saskaòâ ar sezonâliizlîdzinâtiem datiem vienîbas darbaspçka izmaksasapstrâdes rûpniecîbâ 2009. gada 3. ceturksnî bija jaupar 15% zemâkas par augstâko lîmeni 2008. gadabeigâs. Gaidâms, ka tuvâkajos gados vienîbasdarbaspçka izmaksas turpinâs kristies, un to noteiksgan darba raþîguma pieaugums, gan algu sarukums.

2009. gada 3. ceturksnî jau otro ceturksni pçc kârtasauga darba raþîgums stundâ – par IKP apsteidzoðouzskatâms râdîtâjs, kurð lielâ mçrâ noteica vienîbasdarbaspçka izmaksu kritumu (sk. 5.5. att.).Prognozçjams, ka darba raþîgums palielinâsies arînâkamajos ceturkðòos, tâdçjâdi tam bûs svarîga loma,mazinot iepriekðçjos gados uzkrâto plaisu starp algâmun darba raþîgumu.

Peïòas marþas pirms nodokïu, bet pçc procentusamaksas apstrâdes rûpniecîbâ un tirdzniecîbâ pçcstrauja krituma, nonâkot negatîvâ pozîcijâ 2008. gadabeigâs un 2009. gada sâkumâ, jau 2009. gada3. ceturksnî bija pozitîvas (sk. 5.6. att.). Tas liecina,ka uzòçmumi spçjuði sâkt pârstrukturçðanos unizmantot krîtoðo izmaksu priekðrocîbas, vienlaikusmazinot cenas. Tâpçc, turpinoties darbaspçkaizmaksu kritumam un uzlabojoties produktivitâtei,var gaidît, ka uzòçmumi bûs spçjîgi cenas mazinât arîturpmâk.

Gaidâms, ka tuvâkajâ laikâ administratîviregulçjamâs cenas, îpaði administratîvi regulçjamieenergoresursu tarifi, atkal augs, tâdçjâdi kavçjotkopçjâ patçriòa cenu lîmeòa kritumu. Tas saistîts arîar paredzamo pasaules energoresursu cenu dinamiku.ASV Enerìijas informâcijas aìentûra (EnergyInformation Agency) prognozç, ka 2010. un2011. gadâ pasaules ekonomiskâs aktivitâtesatveseïoðanâs palielinâs pasaules naftas pieprasîjumu.Tâ kâ joprojâm vçrojams naftas raþoðanas kapacitâtespârpalikums, naftas cenu pieaugums, visticamâk, bûspakâpenisks (sk. 5.7. att.).

Iedzîvotâju nâkamo 12 mçneðu inflâcijas gaidas pçcnozîmîga krituma, kas sâkâs 2008. gada vidû,


5.4. attçlsRAÞOTÂJU CENU INDEKSA GADA PÂRMAIÒU TEMPSUN TÂ KOMPONENTU DEVUMS

(procentu punktos)

5.5. attçlsNOMINÂLO DARBASPÇKA IZMAKSU GADA PÂRMAIÒUTEMPS UN TÂ SASTÂVDAÏAS

(devums; procentu punktos)

5.6. attçlsPEÏÒAS MARÞAS

(%)

32


2009. gada 4. ceturksnî bija samçrâ stabilas, pataugoðas (sk. 5.8. att.). Neseno nozîmîgo inflâcijasgaidu kritumu ietekmçja uztvertâ inflâcija, kasmazinâjâs, patçriòa cenu pieaugumam krîtot2008. gada beigâs un strauji sarûkot ekonomiskajaiaktivitâtei. Gada laikâ to inflâcijas gaidu aprçíinamizmantotâs aptaujas respondentu skaits, kuri uzskata,ka nâkamo 12 mçneðu laikâ cenu lîmenis nemainîsiesvai arî samazinâsies, ir audzis, tomçr nozîmîgi sarucissalîdzinâjumâ ar maiju, kad inflâcijas gaidas bijanegatîvas. Pçdçjos mçneðos inflâcijas gaidas joprojâmir pozitîvas un râda, ka iedzîvotâji negaida, ka cenukritums bûs ilgstoðs un nâkamajos 12 mçneðos cenulîmenis nozîmîgi samazinâsies.

Kopumâ var secinât, ka, ekonomiskâs aktivitâteskritumam turpinoties, arî patçriòa cenu lîmenistuvâkajâ laikâ joprojâm samazinâsies. Lejupvçrstucenu kritumu visspçcîgâk ietekmçs augoðais bezdarbalîmenis, kâ arî iedzîvotâju kopçjo ienâkumumazinâðanâs un tçrçtvçlmes kritums. Taèu kopð 2009.gada sâkuma atsâcies pasaules naftas cenu kâpums,tâpçc gaidâms, ka energoresursu tarifu sarukumu drîznomainîs vienmçrîgs cenu pieaugums. Paredzams, kaarî administratîvi regulçjamo (îpaði ar sociâlo aprûpisaistîto) pakalpojumu cenas, kas 4. ceturksnîturpinâja augt, tuvâkajâ laikâ mazinâs kopçjo patçriòacenu kritumu.


5.7. attçlsNAFTAS CENAS PASAULES TIRGÛ

(ASV dolâros par barelu)

5.8. attçlsIEDZÎVOTÂJU PATÇRIÒA CENU PÂRMAIÒUNÂKAMAJOS 12 MÇNEÐOS GAIDU DALÎJUMS

(%)

33


6. Maksâjumu bilanceSaskaòâ ar operatîvajiem datiem 2009. gadâ Latvijasmaksâjumu bilances tekoðâ konta pozitîvais saldosasniedzis aptuveni 8.8% no IKP. Tas ir ïoti bûtisksdevums salîdzinâjumâ ar 20% un lielâku tekoðâ kontadeficîtu, kâds bija Latvijas tautsaimniecîbas straujâsizaugsmes gados (sk. 6.1. att.). Turklât 2009. gada4. ceturksnî tekoðâ konta pozitîvais saldo sasniedzajau 9.7% no IKP, un nozîmîgs tajâ bija preèu unpakalpojumu eksporta pârsvars pâr importu (2.5% noIKP; sk. 6.2. att.).

2009. gadâ valdîba saòçma kapitâlieguldîjumiemparedzçtos ES fondu lîdzekïus (2.3% no IKP), betârvalstu tieðâs investîcijas Latvijâ sasniedza 1.5% noIKP, t.sk. 4. ceturksnî – 5.8% no IKP (sk. 6.3. att.).Tas, ka jaunas kapitâla ieplûdes pat pârsniedz lieloszaudçjumus, râda investoru pârliecîbu par Latvijastautsaimniecîbas izaugsmi ilgâkâ termiòâ.

2009. gada decembrî un arî 4. ceturksnî kopumâbankas piesaistîja lîdzekïus gan no vietçjâm, ganârvalstu mâjsaimniecîbâm un nefinanðu sabiedrîbâm.Vienlaikus samazinâjâs saistîbas pret ârvalstu bankâmun pieauga îstermiòa ârvalstu aktîvi, bet iekðzemçizsniegto kredîtu atlikums turpinâja sarukt. Ðîtendence – pieejamos lîdzekïus izvietot îstermiòanoguldîjumos ârvalstîs – norâda uz joprojâmaktuâliem tautsaimniecîbas riskiem, ko palielinanesenâ mainîgâ un nelabvçlîgâ nodokïu politika.

2010. gadâ Latvijas Banka prognozç tekoðâ kontapozitîvo saldo 11.3% no IKP, kâ arî kopçjâ eksportapârsvaru pâr importu (4.8% no IKP). Visstraujâk ðierâdîtâji uzlabosies 1. pusgadâ, eksportam augot âtrâkpar importu, kâ arî sezonâlu faktoru ietekmç (sk.6.4. att.). Galvenie ar ðîm prognozçm saistîtie riski irlejupvçrsti: palielinoties eksportam un atsâkotiesiekðzemes pieprasîjuma kâpumam, straujâk, nekâpaðlaik prognozçts, var augt imports, arvien krasâkakonkurence kravu pârvadâjumu jomâ var mazinâtpakalpojumu bilances saldo, un mazâki tieðoinvestîciju uzòçmumu zaudçjumi var negatîviietekmçt ienâkumu konta pârpalikumu.

Saskaòâ ar operatîvajiem datiem Latvijas brutoârçjais parâds 4. ceturksnî nominâlajâ izteiksmçgandrîz nav mainîjies (samazinâjums no 20.6 mljrd.latu lîdz 20.5 mljrd. latu), taèu deflâcijas un reâlâ IKPsarukuma ietekmç audzis lîdz 155%. Tomçr tas irnedaudz mazâks, piemçram, par SVF 2009. gadaseptembrî prognozçto. Gaidâms, ka, sâkot ar

6. MAKSÂJUMU BILANCE

6.3. attçlsÂRVALSTU TIEÐO INVESTÎCIJU IEPLÛDES LATVIJÂ

(% no IKP)

6.2. attçlsLATVIJAS ÂRÇJÂS TIRDZNIECÎBAS PREÈU UNPAKALPOJUMU BILANCE UN TEKOÐAIS KONTS

(% no IKP)

6.1. attçlsLATVIJAS MAKSÂJUMU BILANCES TEKOÐAIS KONTSUN TÂ KOMPONENTI

(milj. latu)

34


6. MAKSÂJUMU BILANCE

2011. gadu, ârçjâ parâda un IKP attiecîba saruks lîdzar mçrenu tautsaimniecîbas izaugsmi, inflâciju untekoðâ konta pârpalikumu.

6.4. attçlsPREÈU UN PAKALPOJUMU EKSPORTA UN IMPORTAPIEAUGUMA TEMPS(salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu; %)

35


7. SECINÂJUMI UN PROGNOZES

7. Secinâjumi un prognozes

7.1. Tautsaimniecîbas attîstîba

Lai gan 2009. gada beigâs situâcija ârçjos tirgos sâkapakâpeniski uzlaboties, Latvijas tautsaimniecîbasattîstîbu arî 2009. gada 2. pusgadâ vairâk ietekmçjastraujais iekðzemes pieprasîjuma kritums. 2009. gadâIKP saruka par 17.5%. 2009. gada 2. pusgadâLatvijas tautsaimniecîbâ vçrojamâs pozitîvâs iezîmesturpinâja pastiprinâties arî 2010. gada sâkumâ.Prognoze 2010. gadam netika mainîta (IKP kritums –2.5%).

IKP prognoþu nenoteiktîba joprojâm ir augsta.Lejupvçrstie un augðupvçrstie riski lielâkoties palieksabalansçti (sk. 7.1. att.). Papildus joprojâmeksistçjoðiem augðupvçrstiem riskiem (t.i., iespçjamsstraujâks eksporta kâpums un âtrâka ekonomiskâssituâcijas stabilizçðanâs) privâto patçriòu îstermiòâvar veicinât Latvijas Republikas Satversmes tiesaslçmums par vecuma pensijâm un ar to saistîtiebudþeta papildu izdevumi vecuma pensiju izmaksasnodroðinâðanai. Taèu jau nâkamajâ gadâ, valdîbaiveicot papildu konsolidâcijas pasâkumus unkompensçjot ðos papildu izdevumus ar izdevumusamazinâðanu citâs jomâs, ðim lçmumam bûslejupvçrstos riskus pastiprinoða nozîme.

Lejupvçrsto risku pieaugums saistîts ar Grieíijas unSpânijas tautsaimniecîbas attîstîbas negatîvâmtendencçm, jo tâs var palçninât eiro zonastautsaimniecîbas atveseïoðanos. Joprojâm aktuâli irekonomiskie riski, kas saistîti ar augstu bezdarbalîmeni, iedzîvotâju ienâkumu sarukumu, zemukreditçðanas lîmeni, nâkotnç iespçjamo ECB bâzeslikmes palielinâðanu u.c. budþeta deficîtaierobeþoðanas pasâkumiem.

Vçrtçjot ekonomiskâs attîstîbas cikla pârliekumapunktus un mçìinot noteikt precîzu periodu, kad tierodas, jâòem vçrâ, ka ar jaunu novçrojumupapildinâta sezonâlâs izlîdzinâðanas metode paredzkorekciju visai iepriekðçjai datu laikrindai, tâpçc ðospârliekuma punktus bieþi identificç ar novçloðanos.Ne vien Latvijâ, bet arî lielâ daïâ citu pasaules valsturecesija oficiâlajâ statistikâ identificçta tikai aptuvenipusgadu vçlâk, pârrçíinot iepriekðçjos datus. Lîdzîgitas varçtu bût arî ar zemâkâ lîmeòa noteikðanutautsaimniecîbâ. Pamatojoties uz jaunâko oficiâlostatistiku, kâ zemâko lîmeni var lçst 2010. gada2. ceturksni, bet, iespçjams, jau gada beigâs bûs

* Iekrâsotais laukums atspoguïo 90% no iespçjamiemscenârijiem (jo gaiðâka krâsa, jo mazâka scenârija îstenoðanâsvarbûtîba).

7.1. attçlsIKP PÂRMAIÒAS(salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu; %;Latvijas Bankas prognoze*)

36


7. SECINÂJUMI UN PROGNOZES

7.2. attçlsPCI PÂRMAIÒAS(salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu; %;Latvijas Bankas prognoze*)

pamats secinât, ka tas sasniegts jau 2010. gada1. ceturksnî vai pat 2009. gada 4. ceturksnî. KopumâLatvijas Bankas vçrtçjumâ tautsaimniecîbas attîstîbaskritums aizvadîtajos gados, visticamâk, nav bijis tikstraujð, kâ râda CSP publicçtie dati.

7.2. Inflâcija

Tiek prognozçts, ka tuvâkajâ nâkotnç nelielaisiekðzemes pieprasîjums turpinâs noteikt cenu lîmeòamazinâðanos un, saglabâjoties nelielai ekonomiskajaiaktivitâtei, kopumâ cenu kritums turpinâsies visu2010. gadu. 2010. gadâ gaidâms patçriòa cenusamazinâjums vidçji par 3.8%. Ar inflâcijas prognozisaistîtie vidçjâ termiòa riski kopumâ ðíiet sabalansçti(sk. 7.2. att.).

Lejupvçrstie riski galvenokârt saistîti ar iedzîvotâjuienâkumu mazinâðanos un augsto bezdarba lîmeni,kas turpinâs negatîvi ietekmçt iekðzemes patçriòu. Nopiedâvâjuma puses raugoties, augoðais darbaraþîgums apvienojumâ ar reâlâs darba samaksaskritumu turpinâs mazinât darbaspçka vienîbasizmaksas, tâdçjâdi saglabâjot lejupvçrstu spiedienu uzcenâm.

Augðupvçrstos riskus rada iespçjamais çnuekonomikas pieaugums, tâpçc faktiskais iedzîvotâjuienâkumu kritums varçtu bût mazâks, nekâ râdaoficiâlie statistiskie dati. Augðupvçrstie riski saistîtiarî ar pasaules energoresursu cenu dinamiku, kas,atveseïojoties pasaules ekonomiskajai aktivitâtei, varbûtiski augt. Turklât salîdzinâjumâ ar iepriekðçjogadu energoresursu cenu îpatsvars Latvijas patçriòapreèu grozâ 2010. gadâ bûtiski audzis, tâdçjâdipalielinot energoresursu cenu pârmaiòu ietekmi uzkopçjo cenu indeksu.

* Iekrâsotais laukums atspoguïo 90% no iespçjamiemscenârijiem (jo gaiðâka krâsa, jo mazâka scenârija îstenoðanâsvarbûtîba).

37


Statistiskâ informâcija: tabulu saraksts

1. Monetârie râdîtâji un procentu likmes 39

2.ab Reâlâ sektora râdîtâji un cenas 40

3. Latvijas Bankas naudas pârskats 41

4. Monetârie râdîtâji un to sastâvdaïas 42

5. Sezonâli izlîdzinâtie naudas râdîtâji 42

6. Latvijas Bankas aktîvi un pasîvi 43

7. MFI (izòemot Latvijas Banku) kopsavilkuma bilance 44

8. MFI konsolidçtâ bilance 45

9.ab MFI (izòemot Latvijas Banku) kopsavilkuma bilance 46

10. Latvijas banku sistçmas naudas pârskats 49

11.ab MFI (izòemot Latvijas Banku) ârzemju aktîvi un ârzemju pasîvi 50

12. MFI (izòemot Latvijas Banku) atseviðíu bilances ârzemju aktîvu un

ârzemju pasîvu posteòu valstu dalîjums 51

13. Rezidentu finanðu iestâþu, nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbu

noguldîjumu termiòstruktûra (latos un ârvalstu valûtâ) 52

14.a Finanðu iestâþu noguldîjumi (latos un ârvalstu valûtâ) 53

14.b Nefinanðu sabiedrîbu noguldîjumi (latos un ârvalstu valûtâ) 54

14.c Mâjsaimniecîbu noguldîjumi (latos un ârvalstu valûtâ) 55

14.d Valdîbas un nerezidentu noguldîjumi (latos un ârvalstu valûtâ) 55

15. Rezidentu finanðu iestâdçm, nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm

izsniegto kredîtu termiòstruktûra (latos un ârvalstu valûtâ) 56

16.a Finanðu iestâdçm un nefinanðu sabiedrîbâm izsniegtie kredîti 56

16.b Mâjsaimniecîbâm izsniegtie kredîti 57

16.c Valdîbai un nerezidentiem izsniegtie kredîti 57

17. Finanðu iestâdçm un nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto kredîtu atlikumi

tautsaimniecîbâ 58

18. Rezidentu finanðu iestâdçm, nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm

izsniegto kredîtu veidi 58

19.a Neakciju vçrtspapîru turçjumi 59

19.b Akciju un citu kapitâla vçrtspapîru turçjumi 59

20.a Rezidentu noguldîjumu valûtu dalîjums 60

20.b Nerezidentu noguldîjumu valûtu dalîjums 60

20.c Rezidentiem izsniegto kredîtu valûtu dalîjums 61

20.d Nerezidentiem izsniegto kredîtu valûtu dalîjums 61

20.e Rezidentu neakciju vçrtspapîru turçjumu valûtu dalîjums 62

20.f Nerezidentu neakciju vçrtspapîru turçjumu valûtu dalîjums 62

20.g MFI emitçto parâda vçrtspapîru valûtu dalîjums 63

21.a Vidçjâs svçrtâs procentu likmes MFI darîjumos ar rezidentu nefinanðu

sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latos 63

21.b Vidçjâs svçrtâs procentu likmes MFI darîjumos ar rezidentu nefinanðu

sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm eiro 66

STATISTISKÂ INFORMÂCIJA

38


21.c Vidçjâs svçrtâs procentu likmes MFI darîjumos ar rezidentu nefinanðu

sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm ASV dolâros 69

22. Starpbanku tirgos izsniegtie kredîti 73

23.a Kredîtu procentu likmes iekðzemes starpbanku tirgû 74

23.b Latvijas Bankas noteiktâs procentu likmes 74

23.c Latvijas Bankas organizçtajâs repo un îstermiòa valûtas mijmaiòas

darîjumu izsolçs noteiktâs procentu likmes 75

24. Galvenie ârvalstu valûtas pirkðanas un pârdoðanas darîjumi

(veidu un dalîbnieku dalîjumâ) 75

25. Ârvalstu valûtu pirkðana un pârdoðana 75

26. Latvijas Bankas noteiktie ârvalstu valûtu kursi (vidçji mçnesî) 76

27. Vidçjie svçrtie ârvalstu valûtu (izòemot bezskaidrâs naudas norçíinus)

maiòas kursi 76

28. Valsts iekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîru struktûra 76

29. Valsts iekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîru sâkotnçjâ tirgus izsoïu rezultâti 77

30. Latvijas Bankas veiktie darîjumi valsts iekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîru

otrreizçjâ tirgû 78

31. Iekðzemes kopprodukta dinamika 78

32. Strâdâjoðo mçneða vidçjâs bruto darba samaksas un bezdarba lîmeòa

pârmaiòas 78

33. Latvijas ârçjâs tirdzniecîbas bilance 79

34. Svarîgâkâs preces Latvijas eksportâ 79

35. Svarîgâkâs preces Latvijas importâ 80

36. Partnervalstis Latvijas ârçjâ tirdzniecîbâ 80

STATISTISKÂ INFORMÂCIJA

39

MONETĀRIE RĀDĪTĀJI UN PROCENTU LIKMES

2008

1. cet. 2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet. 2. cet.

M11 –15.0 –8.1 –10.1 –8.9 –15.0 –17.8 –21.0

M21 –4.4 9.9 6.1 5.2 –4.4 –6.9 –9.9

M31 –4.3 10.1 5.9 5.6 –4.3 –7.0 –10.4

M2X1 –3.9 8.7 5.3 5.3 –3.9 –6.2 –8.3

Kredīti rezidentu finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām1 11.7 25.4 20.0 17.6 11.7 6.4 –0.2

Rezidentu finanšu iestāžu, nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību noguldījumi1 –3.9 12.4 7.8 7.0 –3.9 –5.0 –5.7

Ilgtermiņa procentu likme konverģences novērtēšanai2 6.43 5.36 6.04 6.59 7.74 11.15 11.66

RIGIBOR kredītiem ar 3 mēnešu termiņu3 8.0 7.7 5.9 6.3 12.0 11.6 16.0

Valdības obligāciju vidējā peļņas likme4 6.3 5.9 6.5 6.9 – – –

OMX Riga3 479.9 561.0 528.3 495.9 330.1 227.8 225.3

2009

3. cet.

–19.9

–11.6

–12.0

–10.2

–4.9

–7.6

12.94

13.9

–

286.9

4. cet.

–10.9

–2.8

–2.8

–1.9

–7.3

1.7

13.67

11.2

–

297.0

–10.9

–2.8

–2.8

–1.9

–7.3

1.7

12.36

13.2

–

260.4

1.

2008 2009

X XI XII I II III IV V VI VII VIII IX

M11 –8.0 –8.8 –15.0 –16.8 –14.4 –17.8 –18.2 –18.7 –21.0 –21.5 –22.1 –19.9

M21 3.0 0.5 –4.4 –5.4 –4.3 –6.9 –8.1 –8.1 –9.9 –11.6 –12.5 –11.6

M31 3.2 0.5 –4.3 –5.2 –4.2 –7.0 –8.2 –8.3 –10.4 –12.3 –13.2 –12.0

M2X1 2.8 0.4 –3.9 –4.7 –3.6 –6.2 –6.3 –6.3 –8.3 –10.1 –11.1 –10.2

Kredīti rezidentu finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām1 15.8 14.3 11.7 10.5 8.4 6.4 4.3 1.6 –0.2 –2.2 –3.7 –4.9

Rezidentu finanšu iestāžu, nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību noguldījumi1 2.9 –0.2 –3.9 –5.2 –3.3 –5.0 –4.6 –4.6 –5.7 –7.7 –8.4 –7.6

Ilgtermiņa procentu likme konverģences novērtēšanai2 6.60 7.60 9.03 10.64 11.50 11.32 11.15 11.09 12.75 12.75 12.81 13.27

RIGIBOR kredītiem ar 3 mēnešu termiņu3 10.0 12.1 13.9 12.0 10.7 12.1 12.4 13.4 22.2 16.9 13.2 11.6

Valdības obligāciju vidējā peļņas likme4 – – – – – – – – – – – –

OMX Riga3 363.7 345.4 274.8 255.5 220.5 209.1 212.1 229.2 235.3 255.3 277.7 330.7

1 Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (%). 2 Valdības 10 gadu obligāciju vidējās vērtspapīru otrreizējā tirgus peļņas likmes. 3 Vidēji periodā. 4 Valdības 11 gadu obligāciju vidējās svērtās vērtspapīru sākotnējā tirgus peļņas likmes.

X XI XII

–19.7 –16.8 –10.9

–10.6 –8.1 –2.8

–10.8 –7.9 –2.8

–8.9 –6.1 –1.9

–5.9 –6.3 –7.3

–5.2 –1.7 1.7

13.51 13.75 13.75

13.5 11.8 8.3

– – –

311.7 294.3 283.6

40

REĀLĀ SEKTORA RĀDĪTĀJI UN CENAS

2008


Rūpniecības produkcija1, 2

Apjoma pārmaiņas3 (salīdzināmajās cenās; pēc darba dienu skaita izlīdzināti dati; %) –3.7 0.4 –0.4 –5.0 –9.9 –15.8 –22.2 –18.8

Ostās saņemtās un no tām nosūtītās kravas

Apgrozījums2 (tūkst. t) 63 649 16 825 15 374 15 344 16 102 61 976 16 596 15 689

Apjoma pārmaiņas3 (%) 1.9 12.7 –6.6 –2.8 5.4 –2.6 –1.4 2.0

Mazumtirdzniecības apgrozījums1 (bez tirgus apgrozījuma)1, 2

Apgrozījums (faktiskajās cenās; milj. latu)

6 025.4 1 463.4 1 592.4 1 545.3 1 424.5 4 138.6 1 034.3 1 068.2

Apjoma pārmaiņas3 (salīdzināmajās cenās; %) –11.1 –4.2 –7.6 –12.1 –19.5 –33.7 –32.6 –35.2

Bezdarba līmenis (%) 7.0 4.9 4.9 5.3 7.0 16.0 10.7 11.5

Ražotāju cenu pārmaiņas1 (salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu; %) 11.8 2.7 5.9 2.2 –0.7 –4.7 –3.0 –3.5

Patēriņa cenu inflācija

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (%) 15.4 16.4 17.7 15.8 12.0 3.5 9.2 4.7

Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu (%) x 5.2 3.9 1.1 1.4 x 2.6 –0.4

Valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālā bilance

Pārpalikums vai deficīts (milj. latu) –531.1 114.3 51.5 –29.9 –667.0 –892.1 –142.1 –283.1

Attiecība pret iekšzemes kopproduktu2 (%)

3.3 3.0 1.2 0.7 15.9 x 4.3 8.3

1 Dati aprēķināti saskaņā ar ES Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas aktualizēto versiju (NACE 2. red.). 2 Dati precizēti. 3 Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

2009

3. cet.

–15.0

14 832

–3.3

1 039.1

–33.9

13.2

–1.6

1.6

–1.9

–68.5

2.1

4. cet.

–6.7

14 859

–7.7

997.0

–33.0

16.0

–0.7

–1.1

–1.2

–398.4

x

2.a

41

REĀLĀ SEKTORA RĀDĪTĀJI UN CENAS

2008 2009


Rūpniecības produkcija1, 2

Apjoma pārmaiņas3 (salīdzināmajās cenās; pēc darba dienu skaita izlīdzināti dati; %) –5.5 –10.9 –13.3 –21.2 –24.1 –25.1 –18.7 –19.2 –18.5 –17.3 –12.4 –15.2

Ostās saņemtās un no tām nosūtītās kravas

Apgrozījums (tūkst. t) 4 963 5 373 5 765 5 577 5 441 5 579 5 152 5 128 5 409 5 197 5 219 4 416

Apjoma pārmaiņas3 (%) 3.2 11.4 2.3 –0.9 –0.8 –2.4 0.7 –2.4 8.1 –5.5 10.0 –13.5

Mazumtirdzniecības apgrozījums1, 2 (bez tirgus apgrozījuma)

Apgrozījums (faktiskajās cenās; milj. latu) 483.5 440.7 500.4 350.3 332.6 351.5 354.4 359.1 354.6 361.7 347.4 330.0

Apjoma pārmaiņas3 (salīdzināmajās cenās; %) –19.6 –22.1 –17.0 –30.4 –34.8 –32.6 –37.1 –35.0 –33.4 –34.2 –33.4 –34.0

Bezdarba līmenis (%) 5.6 6.1 7.0 8.3 9.5 10.7 11.0 11.3 11.5 11.8 12.3 13.2

Ražotāju cenu pārmaiņas1 (salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu; %) 1.0 –1.6 –0.6 –0.6 –1.4 –1.7 –0.9 –0.9 –1.7 –0.3 0.0 0.3

Patēriņa cenu inflācija

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (%) 13.8 11.8 10.5 9.8 9.6 8.2 6.2 4.7 3.4 2.5 1.8 0.5

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (%) 1.2 –0.4 –0.5 2.2 1.1 0.2 –0.4 –0.5 –0.5 –0.6 –1.0 –0.2

Patēriņa cenu gada pamatinflācija (%) 11.2 9.8 8.7 6.1 6.6 4.8 3.9 2.9 2.0 1.8 1.0 –0.4

Valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais pārpalikums vai deficīts (milj. latu) –228.5 –192.8 –245.7 58.6 –51.8 –148.9 –190.8 –5.0 –87.3 –3.7 12.2 –77.0

1 Dati aprēķināti saskaņā ar ES Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas aktualizēto versiju (NACE 2. red.). 2 Dati precizēti. 3 Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

X XI XII

–13.6 –2.4 –3.6

5 134 4 543 5 182

3.4 –15.5 –10.1

332.7 307.3 356.9

–32.5 –32.4 –34.0

14.1 15.1 16.0

0.1 –1.7 0.4

–0.9 –1.2 –1.2

–0.2 –0.7 –0.5

–0.8 –1.6 –2.0

–20.8 –73.6 –304.0

2.b

LATVIJAS BANKAS NAUDAS PĀRSKATS (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


Skaidrā nauda apgrozībā 1 037.0 1 044.5 1 018.1 949.7 922.2 833.4 846.6 825.1 758.5 767.1 756.7 748.7

Skaidrās naudas īpatsvars naudas bāzē (%) 43.5 46.1 48.2 50.1 45.5 53.9 52.5 49.7 47.9 49.0 48.1 46.7

Noguldījumi Latvijas Bankā latos 1 336.5 1 213.1 1 068.8 930.3 1 091.8 703.1 752.9 826.4 808.5 792.0 809.0 841.4

Noguldījumi Latvijas Bankā ārvalstu valūtā 9.9 10.0 24.6 15.8 11.4 8.9 12.7 9.4 17.7 7.7 7.6 14.2

Noguldījumu īpatsvars naudas bāzē (%) 56.5 53.9 51.8 49.9 54.5 46.1 47.5 50.3 52.1 51.0 51.9 53.3

M0 2 383.4 2 267.6 2 111.5 1 895.9 2 025.4 1 545.3 1 612.2 1 660.9 1 584.8 1 566.8 1 573.3 1 604.3

Tīrie ārējie aktīvi 2 888.3 2 367.1 2 332.3 2 246.8 2 845.8 2 355.0 2 136.3 2 090.8 1 967.3 2 873.9 3 158.4 3 209.3

Kredīti MFI 187.9 554.6 639.3 595.3 592.8 254.3 275.0 362.2 258.9 255.0 235.0 225.0

Kredīts centrālajai valdībai (neto) –501.5 –448.0 –638.1 –713.9 –1 169.0 –535.6 –496.2 –540.3 –397.0 –1 308.3 –1 558.5 –1 563.8

Pārējie aktīvi (neto) –191.3 –206.1 –222.0 –232.4 –244.2 –528.4 –302.9 –251.9 –244.3 –253.7 –261.7 –266.3

Kopā 2 383.4 2 267.6 2 111.5 1 895.9 2 025.4 1 545.3 1 612.2 1 660.9 1 584.8 1 566.8 1 573.3 1 604.3

X XI XII

745.6 739.5 788.2

46.8 42.8 47.9

838.9 942.3 837.7

9.3 47.4 19.9

53.2 57.2 52.1

1 593.8 1 729.2 1 645.8

3 169.8 3 338.0 3 313.1

226.1 145.2 140.4

–1 539.2 –1 496.0 –1 291.9

–262.9 –258.0 –515.8

1 593.8 1 729.2 1 645.8

3.

42

MONETĀRIE RĀDĪTĀJI UN TO SASTĀVDAĻAS (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


Monetārie rādītāji

M3 6 277.7 6 141.0 6 039.5 5 942.1 5 985.0 5 872.7 5 940.1 5 895.9 5 829.2 5 717.7 5 654.7 5 614.4

Repo darījumi 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Naudas tirgus fondu akcijas un daļas 97.3 79.2 70.2 82.1 83.6 74.2 79.9 82.4 59.0 60.7 65.6 78.8

Parāda vērtspapīri ar termiņu līdz 2 gadiem 4.5 4.5 4.4 3.1 3.1 3.2 1.3 1.7 1.7 1.7 1.7 0.9

M2 6 175.9 6 057.3 5 964.9 5 856.8 5 898.3 5 795.3 5 858.9 5 811.8 5 768.6 5 655.3 5 587.4 5 534.7

Noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem 2 324.5 2 299.5 2 356.1 2 447.7 2 464.3 2 459.2 2 530.8 2 472.5 2 490.0 2 424.8 2 422.1 2 377.2

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem 289.2 270.3 263.7 271.1 283.6 290.0 286.7 306.3 285.1 277.5 270.2 261.0

M1 3 562.2 3 487.5 3 345.1 3 138.0 3 150.4 3 046.2 3 041.3 3 033.0 2 993.5 2 953.0 2 895.2 2 896.5

Skaidrā nauda apgrozībā1 912.4 913.2 866.1 832.2 803.9 726.6 725.6 718.7 661.0 664.9 658.3 651.5

Noguldījumi uz nakti 2 649.8 2 574.3 2 479.0 2 305.9 2 346.5 2 319.6 2 315.7 2 314.3 2 332.4 2 288.1 2 236.9 2 244.9

Monetāro rādītāju sastāvdaļas un ilgāka termiņa finanšu saistības

Centrālās valdības noguldījumi 555.6 812.1 1 354.2 1 398.9 1 884.9 1 418.2 1 362.9 1 202.3 1 059.1 1 973.2 2 221.2 2 244.3

Ilgāka termiņa finanšu saistības 2 428.9 2 432.5 2 306.1 2 361.7 2 350.6 2 289.8 2 248.3 2 337.5 2 174.1 2 274.0 2 224.7 2 165.8

Noguldījumi ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem 147.4 145.6 165.9 166.4 165.0 163.9 169.2 168.3 159.8 162.1 162.2 163.2

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 3 mēnešiem 0.1 0.1 0.1 0.1 0 0 0 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1

Parāda vērtspapīri ar termiņu ilgāku par 2 gadiem 171.0 173.9 174.5 176.7 175.0 165.6 162.2 158.7 158.8 159.0 156.1 156.1

Kapitāls un rezerves 2 110.3 2 113.0 1 965.6 2 018.5 2 010.6 1 960.3 1 916.9 2 010.4 1 855.4 1 952.9 1 906.3 1 846.3

Kredīti rezidentiem 15 276.5 15 656.0 15 831.7 15 785.9 15 555.4 15 065.2 15 057.1 14 986.9 14 865.1 14 849.7 14 771.1 14 712.2

Kredīts valdībai 543.8 949.6 1 182.0 1 160.3 985.3 607.0 715.6 691.5 626.8 710.7 685.8 663.9

Kredīts pārējiem rezidentiem 14 732.7 14 706.4 14 649.7 14 625.7 14 570.2 14 458.1 14 341.4 14 295.4 14 238.4 14 139.0 14 085.3 14 048.3

Aizdevumi 14 668.9 14 643.0 14 577.7 14 552.2 14 491.9 14 368.3 14 252.4 14 140.2 14 076.1 13 976.4 13 921.5 13 880.8

Tīrie ārējie aktīvi –5 951.5 –6 184.8 –5 914.6 –5 871.3 –5 071.2 –5 139.9 –5 062.6 –4 976.7 –4 946.9 –3 976.0 –3 683.8 –3 571.1

Pārējie posteņi (neto) 62.8 85.5 217.3 212.0 263.8 344.6 443.2 574.5 855.7 908.8 986.7 1 116.6

1 Bez atlikumiem MFI kasēs.

X XI XII

5 598.4 5 654.3 5 873.1

0 0 0

79.1 85.6 76.1

0.9 0.9 0.9

5 518.4 5 567.9 5 796.2

2 399.3 2 411.8 2 565.2

257.0 253.4 251.6

2 862.1 2 902.6 2 979.3

641.8 639.6 667.3

2 220.3 2 263.1 2 312.0

2 181.4 2 140.2 1 932.2

2 141.9 2 106.7 2 224.4

162.6 159.5 159.3

0.1 0.1 0.1

153.6 152.3 152.6

1 825.5 1 794.8 1 912.4

14 627.3 14 467.6 14 269.7

665.0 580.8 590.8

13 962.3 13 886.9 13 678.9

13 796.7 13 718.8 13 514.9

–3 525.3 –3 333.2 –3 021.6

1 180.2 1 233.3 1 218.5

4.

SEZONĀLI IZLĪDZINĀTIE NAUDAS RĀDĪTĀJI (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


M1 3 577.3 3 501.6 3 296.5 3 189.4 3 206.3 3 094.6 3 072.9 3 042.4 2 928.6 2 885.2 2 866.3 2 898.5

M2 6 238.0 6 143.9 5 915.4 5 902.7 5 925.6 5 805.9 5 822.1 5 801.5 5 686.0 5 594.0 5 565.5 5 577.0

M3 6 337.8 6 229.9 5 992.3 5 991.2 6 014.5 5 881.4 5 903.6 5 882.7 5 748.5 5 655.5 5 632.3 5 655.1

X XI XII

2 874.4 2 914.0 2 935.6

5 578.6 5 645.9 5 745.7

5 656.7 5 736.2 5 820.4

5.

43

LATVIJAS BANKAS AKTĪVI UN PASĪVI (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


AKTĪVI

Aizdevumi rezidentiem 187.9 554.6 639.3 595.3 592.8 254.3 275.0 362.2 258.9 255.0 235.0 225.0

Valdībai 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Citiem rezidentiem 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

MFI 187.9 554.6 639.3 595.3 592.8 254.3 275.0 362.2 258.9 255.0 235.0 225.0

Rezidentu emitēto neakciju vērtspapīru turējumi 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Valdības 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Citu rezidentu 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

MFI 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Rezidentu emitēto akciju un citu kapitāla vērtspapīru turējumi x x x x x x x x x x x x

Ārējie aktīvi 3 116.5 2 542.6 2 734.4 2 566.0 3 132.0 2 379.2 2 149.0 2 115.4 1 984.4 2 886.0 3 169.7 3 227.8

Pamatlīdzekļi 34.2 34.1 34.6 34.3 34.2 34.0 33.7 33.5 33.3 33.1 33.3 33.3

Pārējie aktīvi 2.3 2.8 5.4 5.1 4.0 4.0 3.9 6.1 3.3 4.7 6.3 2.8

Kopā 3 341.0 3 134.2 3 413.6 3 200.8 3 763.0 2 671.4 2 461.6 2 517.2 2 279.9 3 178.8 3 444.3 3 488.9

PASĪVI

Skaidrā nauda apgrozībā 1 037.0 1 044.5 1 018.1 949.7 922.2 833.4 846.6 825.1 758.5 767.1 756.7 748.7

Rezidentu noguldījumi 1 852.1 1 675.0 1 734.1 1 665.9 2 274.7 1 519.1 1 317.3 1 377.5 1 223.6 2 109.5 2 376.5 2 420.8

Centrālās valdības 501.5 448.0 638.1 713.9 1 169.0 535.6 496.2 540.3 397.0 1 308.3 1 558.5 1 563.8

Citu rezidentu 6.7 2.1 1.7 5.7 1.3 2.8 1.8 1.5 1.1 5.7 1.8 1.5

MFI 1 343.9 1 224.9 1 094.3 946.3 1 104.4 980.6 819.3 835.8 825.5 795.5 816.2 855.5

Emitētie parāda vērtspapīri 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Kapitāls un rezerves 218.8 233.7 242.3 257.8 264.2 273.4 261.7 266.2 275.4 283.7 290.5 296.6

Ārējās saistības 228.2 175.5 402.1 319.2 286.1 24.1 12.7 24.6 17.1 12.1 11.2 18.5

Pārējās saistības 4.9 5.5 17.0 8.2 15.8 21.4 23.2 23.8 5.2 6.4 9.5 4.3

Kopā 3 341.0 3 134.2 3 413.6 3 200.8 3 763.0 2 671.4 2 461.6 2 517.2 2 279.9 3 178.8 3 444.3 3 488.9

X XI XII

226.1 145.2 140.4

0 0 0

0 0 0

226.1 145.2 140.4

0 0 0

0 0 0

0 0 0

0 0 0

x x x

3 186.3 3 382.1 3 384.6

33.2 33.1 33.2

4.3 4.1 2.0

3 449.9 3 564.5 3 560.3

745.6 739.5 788.2

2 387.8 2 486.0 2 409.6

1 539.2 1 496.0 1 291.9

2.1 2.1 1.9

846.5 987.9 1 115.7

0 0 0

296.4 288.4 287.7

16.6 44.1 71.5

3.6 6.5 3.4

3 449.9 3 564.5 3 560.3

6.

44

MFI (IZŅEMOT LATVIJAS BANKU) KOPSAVILKUMA BILANCE (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


AKTĪVI

Aizdevumi rezidentiem 16 625.3 16 515.3 16 184.5 16 081.9 16 230.1 16 055.8 15 698.0 15 631.9 15 458.1 15 287.2 15 227.7 15 198.0

Valdībai 160.8 170.6 168.1 163.1 164.7 164.8 158.9 158.8 158.6 160.7 159.1 156.8

Citiem rezidentiem 14 668.9 14 643.0 14 577.7 14 552.2 14 491.9 14 368.3 14 252.4 14 140.2 14 076.1 13 976.4 13 921.5 13 880.8

MFI 1 795.6 1 701.8 1 438.7 1 366.6 1 573.6 1 522.7 1 286.8 1 332.9 1 223.4 1 150.0 1 147.0 1 160.5

Rezidentu emitēto neakciju vērtspapīru turējumi 428.2 823.6 1 057.6 1 040.6 866.1 487.8 597.2 568.9 506.6 584.2 559.9 540.8

Valdības 383.0 779.0 1 013.9 997.2 820.6 442.3 556.7 532.7 468.1 550.0 526.7 507.1

Citu rezidentu 0.6 0.7 0.6 0.6 0.6 0.7 0.4 0.3 0.1 0.1 0.1 0.1

MFI 44.6 44.0 43.1 42.8 44.9 44.8 40.1 35.8 38.4 34.1 33.1 33.6

Rezidentu emitēto akciju un citu kapitāla vērtspapīru turējumi 63.3 62.8 71.4 72.9 77.7 89.1 88.7 154.8 162.2 162.4 163.7 167.5

Ārējie aktīvi 4 918.0 5 065.9 4 925.9 4 766.1 4 580.7 4 549.9 4 734.1 4 729.3 4 602.2 4 444.3 4 622.7 4 587.0

Pamatlīdzekļi 190.8 195.8 196.7 195.4 194.1 166.3 164.9 162.4 166.9 164.8 160.0 158.4

Pārējie aktīvi 400.1 438.9 478.0 445.1 465.1 485.4 511.5 513.8 482.6 496.9 515.3 539.2

Kopā 22 625.7 23 102.3 22 914.1 22 602.0 22 413.9 21 834.2 21 794.4 21 761.2 21 378.7 21 139.8 21 249.3 21 190.8

PASĪVI

Rezidentu noguldījumi 5 909.9 6 129.1 6 322.9 6 291.4 6 443.4 6 655.3 6 635.1 6 419.6 6 326.9 6 170.7 6 088.0 6 034.9

Centrālās valdības 54.1 364.1 716.1 685.0 715.8 882.6 866.7 662.0 662.1 664.9 662.8 680.5

Citu rezidentu 5 404.4 5 287.7 5 263.0 5 185.5 5 258.1 5 229.9 5 300.7 5 260.0 5 266.3 5 146.8 5 089.6 5 045.0

MFI 451.4 477.3 343.7 420.9 469.5 542.8 467.7 497.6 398.5 359.0 335.6 309.4


Emitētie parāda vērtspapīri 175.5 178.4 178.9 179.8 178.1 168.7 163.5 160.4 160.5 160.7 157.7 157.0


Ārējās saistības 13 757.8 13 617.8 13 172.8 12 884.2 12 497.7 12 044.8 11 933.0 11 796.8 11 516.4 11 294.2 11 465.0 11 367.5

Pārējās saistības 793.6 1 218.5 1 446.1 1 403.8 1 464.5 1 204.3 1 327.7 1 557.7 1 735.8 1 784.4 1 857.1 2 002.8

Kopā 22 625.7 23 102.3 22 914.1 22 602.0 22 413.9 21 834.2 21 794.4 21 761.2 21 378.7 21 139.8 21 249.3 21 190.8

X XI XII

15 109.9 15 225.8 15 068.9

157.7 157.5 156.5

13 796.7 13 718.8 13 514.9

1 155.5 1 349.5 1 397.5

539.3 454.8 467.2

507.3 423.2 434.3

0.1 0.1 0.1

31.9 31.5 32.9

165.5 168.0 164.0

4 677.4 4 458.3 4 854.9

156.4 154.6 148.5

551.9 580.1 597.6

21 200.4 21 041.6 21 301.1

5 991.9 6 094.7 6 211.4

642.3 644.1 640.2

5 037.3 5 085.8 5 286.3

312.4 364.8 284.9

79.1 85.6 76.1

154.5 153.2 153.5

1 529.1 1 506.4 1 624.7

11 372.5 11 129.5 11 189.7

2 073.3 2 072.2 2 045.7

21 200.4 21 041.6 21 301.1

7.

45

MFI KONSOLIDĒTĀ BILANCE (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


AKTĪVI

Aizdevumi rezidentiem 14 829.7 14 813.6 14 745.8 14 715.2 14 656.5 14 533.1 14 411.2 14 299.0 14 234.7 14 137.2 14 080.6 14 037.5

Valdībai 160.8 170.6 168.1 163.1 164.7 164.8 158.9 158.8 158.6 160.7 159.1 156.8

Citiem rezidentiem 14 668.9 14 643.0 14 577.7 14 552.2 14 491.9 14 368.3 14 252.4 14 140.2 14 076.1 13 976.4 13 921.5 13 880.8

Citu rezidentu emitēto neakciju vērtspapīru turējumi 383.6 779.6 1 014.5 997.8 821.3 443.0 557.1 533.0 468.2 550.1 526.8 507.2

Valdības 383.0 779.0 1 013.9 997.2 820.6 442.3 556.7 532.7 468.1 550.0 526.7 507.1

Citu rezidentu 0.6 0.7 0.6 0.6 0.6 0.7 0.4 0.3 0.1 0.1 0.1 0.1

Citu rezidentu emitēto akciju un citu kapitāla vērtspapīru turējumi 63.3 62.8 71.4 72.9 77.7 89.1 88.7 154.8 162.2 162.4 163.7 167.5

Ārējie aktīvi 8 034.5 7 608.5 7 660.3 7 332.2 7 712.6 6 929.0 6 883.1 6 844.7 6 586.6 7 330.3 7 792.4 7 814.8

Pamatlīdzekļi 225.0 230.0 231.3 229.7 228.3 200.2 198.6 195.9 200.2 197.9 193.3 191.7

Pārējie aktīvi 277.8 310.4 331.4 332.7 350.9 382.5 394.3 413.6 388.5 399.4 423.2 444.8

Kopā 23 813.9 23 804.8 24 054.8 23 680.4 23 847.3 22 576.9 22 533.0 22 441.0 22 040.4 22 777.3 23 180.1 23 163.5

PASĪVI

Skaidrā nauda apgrozībā1 912.4 913.2 866.1 832.2 803.9 726.6 725.6 718.7 661.0 664.9 658.3 651.5

Centrālās valdības noguldījumi 555.6 812.1 1 354.2 1 398.9 1 884.9 1 418.2 1 362.9 1 202.3 1 059.1 1 973.2 2 221.2 2 244.3

Citas valdības un citu rezidentu noguldījumi 5 411.1 5 289.8 5 264.8 5 191.2 5 259.4 5 232.8 5 302.5 5 261.5 5 267.4 5 152.6 5 091.4 5 046.5




Ārējās saistības 13 986.0 13 793.3 13 574.9 13 203.4 12 783.8 12 068.9 11 945.7 11 821.4 11 533.5 11 306.3 11 476.2 11 386.0

Pārējās saistības 610.6 669.4 823.9 816.6 887.5 971.4 1 076.0 1 219.3 1 482.1 1 535.8 1 631.6 1 782.2

MFI savstarpējo saistību pārsniegums –0.3 0.4 –0.7 0.6 0.3 0.7 0.2 0.5 0.6 4.4 4.8 4.5

Kopā 23 813.9 23 804.8 24 054.8 23 680.4 23 847.3 22 576.9 22 533.0 22 441.0 22 040.4 22 777.3 23 180.1 23 163.5


X XI XII

13 954.4 13 876.3 13 671.4

157.7 157.5 156.5

13 796.7 13 718.8 13 514.9

507.4 423.3 434.4

507.3 423.2 434.3

0.1 0.1 0.1

165.5 168.0 164.0

7 863.7 7 840.4 8 239.5

189.6 187.6 181.7

452.5 484.3 478.9

23 133.1 22 980.0 23 169.8

641.8 639.6 667.3

2 181.4 2 140.2 1 932.2

5 039.3 5 087.9 5 288.2

79.1 85.6 76.1

122.6 121.7 120.6

1 825.5 1 794.8 1 912.4

11 389.0 11 173.6 11 261.2

1 851.0 1 933.4 1 908.8

3.4 3.2 3.1

23 133.1 22 980.0 23 169.8

8.

46


2008 2009


MFI rezerves 1 468.5 1 356.3 1 246.2 1 063.9 1 222.6 1 087.5 940.3 942.2 923.0 894.1 911.1 949.1

Nacionālā valūta kasēs 124.6 131.3 151.9 117.6 118.3 106.8 121.1 106.4 97.5 102.2 98.4 97.1

Noguldījumi Latvijas Bankā 1 343.9 1 224.9 1 094.3 946.3 1 104.4 980.6 819.3 835.8 825.5 791.9 812.7 852.0

Ārzemju aktīvi 4 918.0 5 065.9 4 925.9 4 766.1 4 580.7 4 549.9 4 734.1 4 729.3 4 602.2 4 444.3 4 622.7 4 587.0

Prasības pret centrālo valdību 467.8 870.8 1 105.4 1 081.5 905.0 526.7 641.2 617.1 552.5 634.4 611.1 591.5

Kredīti 84.8 91.8 91.5 84.4 84.4 84.4 84.4 84.4 84.4 84.4 84.4 84.4

Neakciju vērtspapīru turējumi 383.0 779.0 1 013.9 997.2 820.6 442.3 556.7 532.7 468.1 550.0 526.7 507.1

Prasības pret vietējo valdību 76.0 78.8 76.6 78.7 80.2 80.3 74.5 74.4 74.2 76.3 74.7 72.3

Kredīti 76.0 78.8 76.6 78.7 80.2 80.3 74.5 74.4 74.2 76.3 74.7 72.3

Neakciju vērtspapīru turējumi 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Prasības pret finanšu iestādēm 1 032.0 1 013.9 954.3 931.4 908.4 879.1 846.4 826.5 806.3 777.1 806.2 832.0

Kredīti 983.6 965.8 897.3 875.7 849.6 813.1 780.9 695.5 676.0 647.2 677.2 702.3


Akciju un citu kapitāla vērtspapīru turējumi 48.4 48.1 57.1 55.7 58.8 66.0 65.5 131.0 130.2 129.9 129.0 129.7

Prasības pret valsts nefinanšu sabiedrībām 345.2 342.1 381.2 377.4 389.3 383.0 376.7 383.8 382.9 382.9 382.5 392.5

Kredīti 345.2 342.1 381.2 377.4 389.3 383.0 376.7 383.8 382.9 382.9 382.5 392.5


Akciju un citu kapitāla vērtspapīru turējumi 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Prasības pret privātajām nefinanšu sabiedrībām 6 923.4 6 917.4 6 911.8 6 931.6 6 912.3 6 864.7 6 812.3 6 808.3 6 792.2 6 746.2 6 684.9 6 638.0

Kredīti 6 907.9 6 902.1 6 896.8 6 913.8 6 892.8 6 841.0 6 788.7 6 784.1 6 760.1 6 713.5 6 650.1 6 600.1

Neakciju vērtspapīru turējumi 0.6 0.7 0.6 0.6 0.6 0.7 0.4 0.3 0.1 0.1 0.1 0.1


Prasības pret mājsaimniecībām 6 432.2 6 433.0 6 402.4 6 385.2 6 360.2 6 331.2 6 306.1 6 276.7 6 257.0 6 232.9 6 211.8 6 185.9

Kredīti 6 432.2 6 433.0 6 402.4 6 385.2 6 360.2 6 331.2 6 306.1 6 276.7 6 257.0 6 232.9 6 211.8 6 185.9


Pamatlīdzekļi 190.8 195.8 196.7 195.4 194.1 166.3 164.9 162.4 166.9 164.8 160.0 158.4

Pārējie aktīvi 275.5 307.5 326.1 327.6 346.9 378.5 390.4 407.6 385.1 394.7 416.9 442.0

Prasības pret rezidentu MFI 451.7 476.8 344.4 420.3 469.2 542.1 467.5 497.1 397.9 358.1 334.3 308.5

MFI neakciju vērtspapīru turējumi 44.6 44.0 43.1 42.8 44.9 44.8 40.1 35.8 38.4 34.1 33.1 33.6

MFI akciju un citu kapitāla vērtspapīru turējumi 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

AKTĪVI PAVISAM 22 625.7 23 102.3 22 914.1 22 602.0 22 413.9 21 834.2 21 794.4 21 761.2 21 378.7 21 139.8 21 249.3 21 190.8

X XI XII

946.8 1 084.3 1 233.0

103.8 99.9 120.8

843.0 984.4 1 112.2

4 677.4 4 458.3 4 854.9

591.7 508.0 519.1

84.4 84.8 84.8

507.3 423.2 434.3

73.3 72.8 71.8

73.3 72.8 71.8

0 0 0

814.2 821.2 729.6

686.6 690.9 624.9

0 0 0

127.6 130.3 104.7

390.5 396.6 395.7

390.5 396.6 395.7

0 0 0

0 0 0

6 604.4 6 548.1 6 465.4

6 566.5 6 510.3 6 406.0

0.1 0.1 0.1

37.8 37.7 59.3

6 153.2 6 121.0 6 088.2

6 153.2 6 121.0 6 088.2

0 0 0

156.4 154.6 148.5

448.1 480.2 476.8

312.5 365.1 285.3

31.9 31.5 32.9

0 0 0

21 200.4 21 041.6 21 301.1

9.a

47


2008 2009


Noguldījumi uz nakti latos 1 510.2 1 402.4 1 385.2 1 259.0 1 231.0 1 152.9 1 162.0 1 108.9 1 041.9 1 042.5 1 015.3 1 033.7

Finanšu iestāžu 34.6 37.3 51.3 43.7 45.4 49.5 53.0 54.6 49.5 51.5 36.5 36.0

Valsts nefinanšu sabiedrību 74.0 93.4 111.9 84.8 91.8 82.6 85.6 72.9 65.3 66.7 60.9 74.6

Privāto nefinanšu sabiedrību 619.7 575.0 556.4 502.3 477.4 463.3 441.0 431.7 390.3 403.7 418.0 421.0

Mājsaimniecību 781.9 696.8 665.6 628.2 616.5 557.6 582.4 549.7 536.9 520.6 499.8 502.1

Termiņnoguldījumi latos 1 133.8 1 103.6 1 141.8 1 180.1 1 166.4 1 115.3 1 141.3 1 057.7 1 048.3 1 000.3 1 007.6 984.2

Finanšu iestāžu 233.0 228.1 230.1 253.9 253.5 247.9 242.7 233.9 254.2 260.2 246.4 243.9



Mājsaimniecību 559.2 551.6 573.4 575.9 561.4 525.1 504.4 488.4 472.4 469.5 463.8 464.5

Noguldījumi latos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu 94.6 86.1 74.8 77.4 75.1 71.9 67.4 65.5 53.6 52.4 52.9 50.6

Finanšu iestāžu 1.1 1.1 1.1 1.0 0.9 0.9 0.7 0.7 0.8 0.8 1.9 0.8



Mājsaimniecību 82.9 75.2 67.7 67.7 65.0 58.0 55.9 54.7 45.1 43.9 43.6 42.0

Repo darījumi latos 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā 2 401.6 2 421.7 2 463.4 2 461.3 2 578.6 2 671.9 2 727.3 2 819.8 2 933.2 2 871.5 2 838.3 2 803.4

Finanšu iestāžu 87.8 93.7 111.0 123.9 152.3 181.1 193.7 234.9 274.2 275.3 281.2 302.5



Mājsaimniecību 1 683.0 1 667.6 1 637.2 1 634.5 1 658.3 1 726.7 1 751.7 1 773.5 1 829.9 1 813.8 1 786.1 1 768.7

Centrālās valdības noguldījumi 54.1 364.1 716.1 685.0 715.8 882.6 866.7 662.0 662.1 664.9 662.8 680.5

Noguldījumi uz nakti latos 1.7 1.6 9.9 1.1 1.3 1.4 6.1 1.3 3.7 3.5 4.8 7.2

Termiņnoguldījumi latos 4.6 104.4 173.1 158.1 189.3 192.8 172.3 19.3 17.5 17.8 15.8 24.0

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un repo darījumi latos 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1.0 0

Noguldījumi ārvalstu valūtā 47.8 258.1 533.1 525.8 525.2 688.4 688.4 641.4 640.9 643.6 641.1 649.2

Vietējās valdības noguldījumi 264.1 273.9 197.8 207.7 207.0 217.9 202.8 208.1 189.4 180.1 175.6 173.2

Noguldījumi uz nakti latos 191.1 210.4 136.9 148.0 144.5 156.2 140.5 150.5 121.2 121.2 119.6 116.7

Termiņnoguldījumi latos 36.5 30.7 24.4 25.7 24.8 22.3 20.2 16.6 26.9 17.6 15.4 8.9

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un repo darījumi latos 6.8 3.4 2.4 3.3 1.9 1.5 1.7 3.1 1.1 1.1 1.2 1.1

Noguldījumi ārvalstu valūtā 29.8 29.3 34.0 30.8 35.8 38.0 40.4 38.0 40.1 40.3 39.3 46.5

Tranzītfondi 3.7 3.5 3.5 3.5 3.5 3.5 3.4 3.2 3.2 3.2 3.2 3.2

Ārzemju pasīvi 13 757.8 13 617.8 13 172.8 12 884.2 12 497.7 12 044.8 11 933.0 11 796.8 11 516.4 11 294.2 11 465.0 11 367.5

X XI XII

1 008.0 1 056.4 1 114.9

43.5 46.3 38.8

67.2 75.9 70.4

410.8 431.3 448.2

486.6 502.8 557.5

994.3 1 016.4 1 119.6

249.1 254.5 296.6

192.8 208.8 200.9

91.1 88.9 117.9

461.3 464.2 504.2

49.2 51.5 51.7

0.8 1.5 3.9

0.5 0.7 0.7

7.1 7.8 8.0

40.9 41.5 39.1

0 0 0

2 823.6 2 803.2 2 866.8

329.7 340.3 380.6

62.2 52.8 50.6

677.5 668.6 663.6

1 754.3 1 741.5 1 771.9

642.3 644.1 640.2

5.6 8.9 7.2

19.0 17.9 16.5

0.4 0.1 0

617.3 617.2 616.5

162.1 158.3 133.3

103.6 102.3 73.3

10.1 7.4 13.2

0.7 0.7 1.2

47.6 48.0 45.6

3.2 3.0 3.0

11 372.5 11 129.5 11 189.7

9.b

48

MFI (IZŅEMOT LATVIJAS BANKU) KOPSAVILKUMA BILANCE (TURPINĀJUMS) (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


Saistības pret Latvijas Banku 187.9 554.6 639.3 595.3 592.8 254.3 275.0 362.2 258.9 255.0 235.0 225.0




Rezidentu 1 155.6 1 143.4 987.2 1 024.6 1 008.0 949.0 917.3 1 006.3 807.0 758.9 704.1 535.3

Pārskata gada nesadalītā peļņa 220.5 217.0 71.9 9.0 –5.7 –48.2 –84.2 –142.9 –343.2 –396.6 –450.6 –573.5

Nerezidentu 735.9 735.9 736.1 736.1 738.5 737.9 737.9 737.9 773.1 910.3 911.7 1 014.4

Uzkrājumi parādiem un saistībām 188.0 224.7 394.9 430.5 474.7 589.1 651.3 741.5 1 020.1 1 105.1 1 178.8 1 334.9

Pārējie pasīvi (t.sk. pakārtotās saistības) 414.1 435.7 408.5 374.5 393.6 357.4 398.0 450.8 453.7 421.1 440.1 439.7

Saistības pret rezidentu MFI 451.4 477.3 343.7 420.9 469.5 542.8 467.7 497.6 398.5 359.0 335.6 309.4

PASĪVI PAVISAM 22 625.7 23 102.3 22 914.1 22 602.0 22 413.9 21 834.2 21 794.4 21 761.2 21 378.7 21 139.8 21 249.3 21 190.8

Papildposteņi

Aktīvi pārvaldīšanā 361.8 345.4 354.8 382.6 365.8 342.9 331.9 344.9 353.7 349.5 327.5 316.1

Ārzemju 224.1 211.1 228.3 253.1 236.2 215.2 201.3 215.6 228.4 225.5 204.0 207.8

Iekšzemes 137.8 134.3 126.4 129.4 129.5 127.7 130.6 129.3 125.3 124.0 123.5 108.3

Pasīvi pārvaldīšanā 361.8 345.4 354.8 382.6 365.8 342.9 331.9 344.9 353.7 349.5 327.5 316.1

Ārzemju 295.2 282.2 295.7 321.5 308.2 285.7 273.2 286.3 295.9 293.2 270.6 257.9

Iekšzemes 66.7 63.2 59.0 61.1 57.6 57.2 58.6 58.6 57.8 56.3 56.9 58.2

X XI XII

226.1 145.2 140.4

79.1 85.6 76.1

154.5 153.2 153.5

1 529.1 1 506.4 1 624.7

507.9 478.8 392.8

–636.7 –713.0 –762.0

1 021.2 1 027.6 1 231.8

1 417.2 1 507.1 1 526.7

426.8 416.9 375.7

312.4 364.8 284.9

21 200.4 21 041.6 21 301.1

316.5 357.7 391.5

208.1 251.2 282.7

108.4 106.6 108.8

316.5 357.7 391.5

257.6 300.6 335.4

59.0 57.1 56.0

9.b

49

Tīrie ārējie aktīvi Tīrie iekšējie aktīvi Kopā (M2X)

Kredīti rezidentiem Pārējie aktīvi (neto)

Valdībai (neto) Mājsaimniecībām Finanšu iestādēm un privātajām nefinanšu sabiedrībām

Valsts nefinanšu sabiedrībām

2008

X –5 951.5 14 456.8 –275.9 6 432.2 7 955.3 345.2 –2 452.7 12 004.1 6 052.6

XI –6 184.8 14 570.1 –136.4 6 433.0 7 931.4 342.1 –2 458.3 12 111.8 5 927.0

XII –5 914.6 14 279.7 –370.0 6 402.4 7 866.1 381.2 –2 433.6 11 846.1 5 931.4

2009

I –5 871.3 14 179.2 –446.4 6 385.2 7 863.0 377.4 –2 498.0 11 681.2 5 809.9

II –5 071.2 13 463.6 –1 106.6 6 360.2 7 820.7 389.3 –2 537.5 10 926.1 5 855.0

III –5 139.9 13 429.0 –1 029.1 6 331.2 7 743.9 383.0 –2 550.5 10 878.5 5 738.6

IV –5 062.6 13 491.4 –850.1 6 306.1 7 658.7 376.7 –2 605.3 10 886.1 5 823.5

V –4 976.7 13 576.4 –718.9 6 276.7 7 634.8 383.8 –2 829.1 10 747.3 5 770.6

VI –4 946.9 13 616.6 –621.7 6 257.0 7 598.4 382.9 –2 931.7 10 684.9 5 737.9

VII –3 976.0 12 696.4 –1 442.6 6 232.9 7 523.2 382.9 –3 088.8 9 607.6 5 631.6

VIII –3 683.8 12 374.4 –1 711.0 6 211.8 7 491.1 382.5 –3 118.3 9 256.1 5 572.3

IX –3 571.1 12 294.7 –1 753.6 6 185.9 7 469.9 392.5 –3 200.2 9 094.5 5 523.4


X –3 525.3 12 283.8 –1 678.5 6 153.2 7 418.6 390.5 –3 241.5 9 042.3 5 517.0

XI –3 333.2 12 169.2 –1 717.7 6 121.0 7 369.3 396.6 –3 269.0 8 900.2 5 567.0

XII –3 021.6 12 204.3 –1 474.6 6 088.2 7 195.0 395.7 –3 362.4 8 841.9 5 820.3

LATVIJAS BANKU SISTĒMAS NAUDAS PĀRSKATS (perioda beigās; milj. latu)

Skaidrā nauda apgrozībā1

Noguldījumi uz nakti (rezidentu) Termiņnoguldījumi (rezidentu) Kopā (M2X)

Mājsaimniecību Finanšu iestāžu un privāto nefinanšu sabiedrību

Valsts nefinanšu sabiedrību

Mājsaimniecību Finanšu iestāžu un privāto nefinanšu sabiedrību

Valsts nefinanšu sabiedrību

2008

X 912.4 2 430.6 1 244.4 1 095.1 91.1 2 709.6 1 862.5 665.0 182.1 6 052.6

XI 913.2 2 333.5 1 149.8 1 073.9 109.8 2 680.4 1 841.3 655.4 183.7 5 927.0

XII 866.1 2 308.0 1 072.0 1 104.8 131.2 2 757.3 1 871.9 705.4 180.0 5 931.4

2009

I 832.2 2 136.6 1 030.1 1 004.7 101.8 2 841.2 1 876.1 786.2 178.9 5 809.9

II 803.9 2 183.8 1 045.0 1 029.3 109.5 2 867.3 1 856.2 821.8 189.3 5 855.0

III 726.5 2 140.9 1 008.2 1 036.0 96.7 2 871.2 1 859.2 820.5 191.5 5 738.6

IV 725.6 2 151.5 1 023.0 1 024.5 104.0 2 946.3 1 871.4 879.9 195.0 5 823.5

V 718.7 2 142.8 1 012.1 1 030.5 100.2 2 909.1 1 854.2 838.4 216.5 5 770.6

VI 661.0 2 187.7 1 053.5 1 044.4 89.8 2 889.2 1 830.9 854.6 203.7 5 737.9

VII 664.9 2 125.8 1 018.7 1 020.6 86.4 2 840.9 1 829.2 822.8 189.0 5 631.6

VIII 658.3 2 092.6 983.7 1 026.1 82.8 2 821.4 1 809.6 814.8 197.0 5 572.3

IX 651.5 2 096.1 999.7 1 011.3 85.1 2 775.7 1 777.7 799.1 198.9 5 523.4

X 641.8 2 082.5 985.1 1 019.1 78.3 2 792.7 1 757.9 790.4 244.4 5 517.0

XI 639.6 2 126.3 1 003.8 1 029.3 93.2 2 801.2 1 746.3 809.9 245.0 5 567.0

XII 667.3 2 206.2 1 094.9 1 026.6 84.7 2 946.8 1 777.8 931.0 238.0 5 820.3

10.

50

MFI (IZŅEMOT LATVIJAS BANKU) ĀRZEMJU AKTĪVI UN ĀRZEMJU PASĪVI (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


Prasības pret MFI 2 587.8 2 787.6 2 801.8 2 610.5 2 467.5 2 481.6 2 690.6 2 743.2 2 657.2 2 479.3 2 719.3 2 685.0

Aizdevumi

Uz nakti 1 487.9 1 765.5 1 497.7 1 456.6 1 382.2 1 381.7 1 467.2 1 543.4 1 626.8 1 331.7 1 492.2 1 491.3

Īstermiņa 443.0 381.9 686.1 525.2 432.1 442.5 573.6 579.6 422.2 549.8 625.7 601.6

Ilgtermiņa 46.9 43.9 40.8 40.3 57.2 69.6 69.5 66.2 65.4 58.7 56.4 53.3

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu 0.1 0.1 0.1 0.1 0.2 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1

Neakciju vērtspapīru turējumi 540.5 526.7 508.9 517.5 522.9 510.3 502.9 476.4 474.5 470.9 467.5 461.2


Citas prasības 68.9 69.1 67.9 70.6 72.7 77.1 77.1 77.1 67.8 67.8 77.1 77.1

Prasības pret ne–MFI 2 078.8 2 038.5 1 938.4 1 937.3 1 933.9 1 907.8 1 878.6 1 823.5 1 775.0 1 786.2 1 732.6 1 726.3

Aizdevumi

Īstermiņa 351.2 347.0 331.5 341.0 325.4 348.2 324.2 297.1 284.6 289.5 304.3 295.6

Ilgtermiņa 1 275.2 1 276.0 1 176.6 1 200.3 1 225.5 1 157.3 1 150.8 1 124.0 1 102.3 1 088.1 1 049.4 1 048.1

Neakciju vērtspapīru turējumi

Valdības sektors 157.4 126.5 192.0 149.2 144.3 176.0 185.6 193.0 180.0 202.6 180.7 180.6

Privātais sektors 246.5 241.0 195.3 202.9 193.9 180.5 171.7 162.1 155.6 158.7 156.8 158.5


Citas prasības 12.5 12.5 12.5 12.5 12.5 12.5 12.5 12.5 17.2 17.2 12.5 12.5

Ārvalstu valūta kasēs 67.3 67.0 77.4 69.0 60.7 58.9 62.2 57.2 64.6 72.0 68.1 67.6

Pārējie aktīvi

Citi aktīvi 184.2 172.8 108.3 149.3 118.6 101.4 102.6 105.4 105.4 106.8 102.8 108.1

Ārzemju aktīvi kopā 4 918.0 5 065.9 4 925.9 4 766.1 4 580.7 4 549.9 4 734.1 4 729.3 4 602.2 4 444.3 4 622.7 4 587.0

Papildposteņi

Aktīvi pārvaldīšanā 224.1 211.1 228.3 253.1 236.2 215.2 201.3 215.6 228.4 225.5 204.0 207.8

X XI XII

2 812.1 2 643.6 2 983.3

1 721.5 1 525.6 1 539.9

501.2 550.9 886.1

52.4 52.1 55.5

0.1 0.4 0.1

459.6 424.4 424.4

0.1 0.1 0.2

77.1 90.1 77.2

1 712.9 1 650.2 1 712.5

284.2 245.2 246.3

1 056.8 1 044.5 1 095.3

172.7 164.4 160.3

158.0 155.4 158.5

28.7 28.2 25.9

12.5 12.5 26.3

61.6 64.8 63.4

90.8 99.7 95.7

4 677.4 4 458.3 4 854.9

208.1 251.2 282.7

11.a

51

MFI (IZŅEMOT LATVIJAS BANKU) ĀRZEMJU AKTĪVI UN ĀRZEMJU PASĪVI (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


Saistības pret MFI

Uz nakti 437.0 384.6 417.7 465.9 387.2 306.8 240.9 351.6 183.9 269.6 357.1 251.3

Īstermiņa 1 558.1 1 526.0 1 463.8 1 375.1 1 243.6 971.5 969.1 882.4 717.8 586.2 622.4 544.2

Ilgtermiņa 7 379.4 7 449.9 7 425.0 7 308.9 7 212.1 7 186.1 7 148.1 7 034.1 7 164.6 7 006.4 7 003.6 7 100.8

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

T.sk. saistības pret saistītajām un radniecīgajām MFI 7 128.5 7 198.9 7 219.0 7 094.3 6 786.1 6 634.5 6 532.8 6 450.8 6 390.3 6 244.1 6 290.6 6 199.4

Ne–MFI noguldījumi

Uz nakti 2 669.4 2 788.2 2 312.9 2 270.5 2 155.1 2 126.4 2 088.6 2 020.3 1 945.7 1 863.0 1 810.6 1 746.8

Īstermiņa 902.8 707.1 930.4 843.4 846.7 829.6 857.4 764.9 758.0 810.5 909.8 889.8

Ilgtermiņa 117.1 111.1 107.2 102.0 95.0 64.8 65.0 116.4 111.4 112.5 112.8 115.4

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu 176.9 148.5 112.8 119.9 147.7 163.3 181.8 139.6 162.2 165.1 168.9 158.6

Pārējie pasīvi

Citi pasīvi1 517.1 502.3 403.0 398.5 410.2 396.3 382.1 487.5 472.7 480.9 479.8 560.5

Ārzemju pasīvi kopā 13 757.8 13 617.8 13 172.8 12 884.2 12 497.7 12 044.8 11 933.0 11 796.8 11 516.4 11 294.2 11 465.0 11 367.5

Papildposteņi

Pasīvi pārvaldīšanā 295.2 282.2 295.7 321.5 308.2 285.7 273.2 286.3 295.9 293.2 270.6 257.9

1 T.sk. pakārtotās saistības.

X XI XII

225.4 170.5 170.5

532.7 470.0 491.2

7 030.7 6 878.6 6 712.6

0 0 0

6 180.0 5 858.3 5 892.0

1 828.8 1 884.0 1 927.9

914.4 884.7 998.1

118.0 119.4 154.1

144.3 142.7 181.7

578.2 579.6 553.6

11 372.5 11 129.5 11 189.7

257.6 300.6 335.4

11.b

MFI (IZŅEMOT LATVIJAS BANKU) ATSEVIŠĶU BILANCES ĀRZEMJU AKTĪVU UN ĀRZEMJU PASĪVU POSTEŅU VALSTU DALĪJUMS (perioda beigās; milj. latu)

2008

1. cet. 2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet. 2. cet. 3. cet.

Ārzemju aktīvi1 4 498.6 4 950.4 4 855.0 4 848.5 4 490.9 4 537.6 4 519.4

ES 2 664.9 2 735.6 2 744.8 2 644.9 2 505.7 2 608.0 2 738.1

t.sk. EMS 1 323.3 1 413.4 1 507.3 1 198.6 1 094.6 1 033.8 1 161.1

Pārējās valstis un starptautiskās institūcijas 1 833.7 2 214.8 2 110.2 2 203.6 1 985.3 1 929.7 1 781.3

Ārzemju pasīvi2 12 233.8 13 114.9 13 595.4 13 172.8 12 044.8 11 516.4 11 367.5

ES 8 625.3 9 264.0 9 885.0 9 672.8 8 829.7 8 424.6 8 395.4

t.sk. EMS 3 320.4 3 821.5 4 272.0 3 810.6 3 454.2 3 189.1 3 305.9

Pārējās valstis un starptautiskās institūcijas 3 608.5 3 850.9 3 710.4 3 500.0 3 215.1 3 091.8 2 972.1

1 Izņemot ārvalstu valūtu kasē. 2 Izņemot kapitālu un rezerves.

2009

4. cet.

4 791.6

2 990.6

1 453.0

1 800.9

11 189.7

8 029.9

3 118.6

3 159.8

12.

52

REZIDENTU FINANŠU IESTĀŽU, NEFINANŠU SABIEDRĪBU UN MĀJSAIMNIECĪBU NOGULDĪJUMU TERMIŅSTRUKTŪRA (LATOS UN ĀRVALSTU VALŪTĀ) (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


Noguldījumi uz nakti

Summa 2 430.6 2 333.5 2 307.9 2 136.6 2 183.8 2 140.9 2 151.6 2 142.8 2 187.7 2 125.8 2 092.6 2 096.1

%1 47.3 46.5 45.5 42.8 43.2 42.7 42.2 42.4 43.1 42.9 42.6 43.0

Termiņnoguldījumi

Ar termiņu 1–6 mēn.

Summa 1 071.0 1 064.9 1 165.0 1 228.7 1 256.1 1 244.1 1 314.9 1 252.0 1 285.0 1 268.1 1 271.8 1 265.5

%1 20.8 21.2 23.0 24.7 24.9 24.8 25.8 24.8 25.3 25.5 25.9 26.0

Ar termiņu 6–12 mēn.

Summa 924.8 916.8 891.7 918.9 915.0 928.7 931.2 938.6 928.1 901.1 891.4 862.5

%1 18.0 18.3 17.6 18.5 18.1 18.5 18.3 18.6 18.3 18.1 18.1 17.7

Ilgtermiņa

Summa 431.3 431.8 439.4 425.7 418.4 413.8 419.2 419.2 395.3 398.4 390.3 388.5

%1 8.4 8.6 8.7 8.6 8.3 8.3 8.2 8.3 7.8 8.0 7.9 8.0

Ar termiņu 1–2 gadi

Summa 284.0 286.3 273.6 259.3 253.5 250.0 250.0 250.9 235.6 236.4 228.2 225.4

%1 5.5 5.7 5.4 5.3 5.0 5.0 4.9 5.0 4.6 4.7 4.6 4.6

Ar termiņu ilgāku par 2 gadiem

Summa 147.3 145.5 165.9 166.4 164.9 163.9 169.1 168.3 159.8 162.0 162.2 163.2

%1 2.9 2.9 3.3 3.3 3.3 3.3 3.3 3.3 3.1 3.3 3.3 3.3

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

Līdz 3 mēnešiem

Summa 282.4 266.8 261.2 267.8 277.7 284.6 281.1 299.3 280.8 273.3 267.9 259.2

%1 5.5 5.3 5.2 5.4 5.5 5.7 5.5 5.9 5.5 5.5 5.5 5.3

Ilgāku par 3 mēnešiem

Summa 0.1 0.1 0.1 0.1 0 0 0 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1

%1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Repo darījumi

Summa 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

%1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Noguldījumi kopā 5 140.3 5 013.8 5 065.3 4 977.8 5 051.1 5 012.0 5 097.9 5 051.9 5 076.9 4 966.7 4 914.1 4 871.8

¹ Attiecīgo noguldījumu īpatsvars rezidentu finanšu iestāžu, nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību veikto noguldījumu atlikumā.

X XI XII

2 082.5 2 126.2 2 206.2

42.7 43.2 42.7

1 301.8 1 316.0 1 436.2

26.7 26.7 27.9

846.3 849.7 875.1

17.4 17.2 17.0

388.5 383.1 385.0

8.0 7.8 7.5

226.0 223.6 225.7

4.6 4.5 4.4

162.6 159.5 159.3

3.3 3.2 3.1

255.9 252.4 250.4

5.2 5.1 4.9

0.1 0.1 0.1

0 0 0

0 0 0

0 0 0

4 875.2 4 927.5 5 153.0

13.

53

CFS un finanšu palīgsabiedrības

Uz nakti Ar noteikto termiņu Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu Repo darījumi Latos

Līdz 1 gadam 1–2 gadi Ilgāk par 2 gadiem

Līdz 3 mēnešiem Ilgāk par 3 mēnešiem

2008

X 36.9 63.9 4.9 10.1 1.1 0 0 117.0 70.9

XI 49.6 51.0 5.2 9.8 1.1 0 0 116.7 71.2

XII 60.5 56.9 5.1 9.9 1.1 0 0 133.5 70.8

2009

I 56.0 71.2 6.1 9.9 1.0 0 0 144.2 73.7

II 59.9 84.5 5.7 9.9 0.8 0 0 160.8 80.3

III 68.6 79.8 5.4 14.0 0.8 0 0 168.6 68.6

IV 74.0 79.2 4.6 21.2 0.7 0 0 179.6 67.5

V 77.9 93.4 3.3 23.3 1.1 0 0 198.9 67.2

VI 76.3 125.1 3.1 25.4 0.9 0 0 230.9 58.1

VII 78.6 132.8 2.9 26.6 0.9 0 0 241.8 63.0

VIII 80.4 138.4 2.5 27.8 2.2 0 0 251.3 62.2

IX 89.7 145.9 2.3 29.0 2.9 0 0 269.9 60.6

X 98.0 160.1 2.9 30.0 2.9 0 0 294.0 69.3

XI 97.4 177.7 3.6 30.3 3.0 0 0 312.0 74.8

XII 113.8 236.1 3.3 30.5 5.4 0 0 389.0 107.3

FINANŠU IESTĀŽU NOGULDĪJUMI (LATOS UN ĀRVALSTU VALŪTĀ) (perioda beigās; milj. latu)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi




2008

X 37.3 124.3 50.1 27.8 0.1 0 0 239.6 197.8

XI 41.0 125.1 50.1 27.3 0.1 0 0 243.5 195.3

XII 52.4 130.8 49.2 27.5 0.1 0 0 260.1 211.8

2009

I 46.9 145.6 54.7 31.0 0.2 0 0 278.3 224.9

II 59.5 144.0 58.1 29.6 0.1 0 0 291.3 219.5

III 71.4 152.4 57.1 29.8 0.1 0 0 310.7 229.7

IV 68.0 155.1 57.8 29.5 0.1 0 0 310.5 228.9

V 75.9 163.4 56.8 28.9 0.1 0 0 325.2 222.0

VI 79.1 187.2 54.3 27.0 0.1 0 0 347.7 246.3

VII 76.3 192.1 49.6 28.0 0.1 0 0 346.1 249.5

VIII 63.3 175.5 47.5 28.4 0.1 0 0 314.8 222.7

IX 65.3 172.0 47.6 28.2 0.2 0 0 313.3 220.0

X 67.7 187.8 45.9 27.5 0.1 0 0 329.0 224.0

XI 67.5 188.5 47.2 27.3 0 0 0 330.6 227.5

XII 57.5 200.1 46.4 26.5 0.3 0 0 330.8 231.9

14.a

54

Privātās nefinanšu sabiedrības




2008

X 1 020.9 331.2 18.3 11.9 21.2 0 0 1 403.6 792.4

XI 983.3 329.5 20.7 12.9 22.5 0 0 1 369.0 740.4

XII 991.9 381.1 13.7 13.0 16.9 0 0 1 416.7 733.5

2009

I 901.8 419.8 14.3 13.1 19.3 0 0 1 368.3 707.2

II 909.9 441.2 15.2 12.9 19.8 0 0 1 399.0 664.7

III 895.9 427.9 15.6 12.4 25.3 0 0 1 377.1 646.2

IV 882.6 481.4 14.1 12.2 24.0 0 0 1 414.3 668.3

V 876.7 413.4 16.9 12.2 25.5 0 0 1 344.8 591.6

VI 889.0 373.9 19.8 12.5 25.2 0 0 1 320.4 543.0

VII 865.7 331.1 22.4 12.9 23.4 0 0 1 255.6 518.4

VIII 882.3 331.8 23.3 13.0 24.3 0 0 1 274.7 547.6

IX 856.4 313.3 23.0 12.1 22.5 0 0 1 227.3 524.3

X 853.4 275.3 24.3 12.1 21.3 0 0 1 186.5 509.0

XI 864.3 272.6 23.8 12.4 23.4 0 0 1 196.6 528.0

XII 855.3 310.9 26.8 12.2 32.5 0 0 1 237.8 574.2

NEFINANŠU SABIEDRĪBU NOGULDĪJUMI (LATOS UN ĀRVALSTU VALŪTĀ) (perioda beigās; milj. latu)

Valsts nefinanšu sabiedrības




2008

X 91.1 180.0 0.2 1.7 0.3 0 0 273.2 253.5

XI 109.8 181.5 0.2 1.7 0.3 0 0 293.5 261.6

XII 131.2 176.2 1.0 1.7 1.1 0 0 311.2 279.1

2009

I 101.8 175.0 1.1 1.7 1.0 0 0 280.6 238.9

II 109.5 185.7 1.0 1.7 0.9 0 0 298.8 265.1

III 96.7 185.9 1.1 1.6 2.9 0 0 288.2 255.0

IV 104.0 189.5 1.1 1.6 2.8 0 0 299.1 263.2

V 100.2 211.0 1.1 1.6 2.8 0 0 316.6 258.3

VI 89.8 198.3 1.1 1.6 2.8 0 0 293.5 241.9

VII 86.4 183.5 1.1 1.6 2.7 0 0 275.4 230.2

VIII 82.8 191.6 1.1 1.6 2.7 0 0 279.8 236.0

IX 85.1 193.1 1.2 1.6 3.0 0 0 284.0 254.9

X 78.3 238.6 1.2 1.6 3.0 0 0 322.7 260.5

XI 93.2 239.1 1.2 1.6 3.2 0 0 338.2 285.4

XII 84.7 232.9 0.3 1.6 3.1 0 0 322.7 272.0

14.b

55

VALDĪBAS UN NEREZIDENTU NOGULDĪJUMI (LATOS UN ĀRVALSTU VALŪTĀ) (perioda beigās; milj. latu)

Valdības Nerezidenti / Non-residents

Centrālā valdība

Vietējā valdība Latos MFI Ne-MFI Latos

Valdība Pārējās

2008

X 54.1 264.1 318.2 240.6 9 374.5 3 866.2 2.5 3 863.7 13 240.7 192.7

XI 364.1 273.9 638.0 350.6 9 360.5 3 755.0 2.4 3 752.6 13 115.5 152.4

XII 716.1 197.8 913.9 346.7 9 306.5 3 463.3 1.7 3 461.6 12 769.8 138.8

2009

I 685.0 207.7 892.8 336.1 9 149.9 3 335.9 1.4 3 334.5 12 485.7 127.1

II 715.8 207.0 922.9 361.8 8 843.0 3 244.5 2.1 3 242.4 12 087.4 154.2

III 882.6 217.9 1 100.5 374.1 8 464.3 3 184.2 1.9 3 182.3 11 648.5 135.0

IV 866.7 202.8 1 069.5 340.7 8 358.1 3 192.8 2.0 3 190.8 11 550.9 153.2

V 662.0 208.1 870.1 190.8 8 268.1 3 041.2 2.2 3 039.0 11 309.3 161.9

VI 662.1 189.4 851.4 170.4 8 066.4 2 977.3 2.0 2 975.4 11 043.7 121.4

VII 664.9 180.1 845.0 161.1 7 862.2 2 951.2 2.4 2 948.7 10 813.3 120.0

VIII 662.8 175.6 838.3 157.9 7 983.0 3 002.1 2.5 2 999.7 10 985.2 138.1

IX 680.5 173.2 853.6 157.9 7 896.3 2 910.7 2.2 2 908.4 10 806.9 131.1

X 642.3 162.1 804.3 139.4 7 788.8 3 005.5 2.1 3 003.4 10 794.3 122.5

XI 644.1 158.3 802.4 137.3 7 519.2 3 030.7 2.3 3 028.4 10 549.9 85.1

XII 640.2 133.3 773.5 111.4 7 374.2 3 261.7 1.4 3 260.3 10 635.9 96.7

14.d

MĀJSAIMNIECĪBU NOGULDĪJUMI (LATOS UN ĀRVALSTU VALŪTĀ) (perioda beigās; milj. latu)

Mājsaimniecības




2008

X 1 244.4 1 296.3 210.5 95.8 259.8 0 0 3 106.9 1 423.9

XI 1 149.8 1 294.6 210.1 93.7 242.8 0 0 2 991.1 1 323.6

XII 1 072.0 1 311.6 204.5 113.7 242.0 0 0 2 943.9 1 306.6

2009

I 1 030.1 1 335.9 183.2 110.7 246.4 0 0 2 906.3 1 271.8

II 1 045.0 1 315.8 173.5 110.8 256.2 0 0 2 901.2 1 242.9

III 1 008.2 1 326.7 170.7 106.2 255.6 0 0 2 867.3 1 140.6

IV 1 023.0 1 340.8 172.4 104.7 253.5 0 0 2 894.4 1 142.7

V 1 012.2 1 309.3 172.7 102.3 269.8 0 0 2 866.3 1 092.8

VI 1 053.5 1 328.5 157.2 93.4 251.7 0 0 2 884.4 1 054.4

VII 1 018.7 1 329.6 160.4 93.0 246.2 0 0 2 847.9 1 034.1

VIII 983.7 1 325.8 153.8 91.4 238.6 0 0 2 793.4 1 007.3

IX 999.6 1 303.6 151.3 92.2 230.6 0.1 0 2 777.3 1 008.6

X 985.1 1 286.3 151.5 91.4 228.6 0.1 0 2 743.0 988.7

XI 1 003.8 1 287.8 147.7 87.9 222.8 0.1 0 2 750.1 1 008.6

XII 1 094.9 1 331.2 148.9 88.5 209.1 0.1 0 2 872.7 1 100.8

14.c

56

FINANŠU IESTĀDĒM UN NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM IZSNIEGTIE KREDĪTI (perioda beigās; milj. latu)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

CFS un finanšu palīgsabiedrības Valsts nefinanšu sabiedrības Privātās nefinanšu sabiedrības

Līdz 1 gadam

Latos Līdz 1 gadam

Latos Līdz 1 gadam

1–5 gadi Ilgāk par 5 gadiem

Latos In lats

Līdz 1 gadam


Latos

2008

X 0.1 1.4 0.1 183.7 982.2 193.8 31.2 36.5 277.5 345.2 19.6 1 181.1 2 715.3 3 011.5 6 907.9 686.2

XI 0.1 1.4 0.1 199.3 964.5 193.3 22.3 31.4 288.4 342.1 19.6 1 156.0 2 690.2 3 055.9 6 902.1 694.1

XII 0 1.3 0.1 179.6 895.9 187.3 22.8 29.0 329.4 381.2 17.8 1 180.8 2 660.3 3 055.7 6 896.8 696.8

2009

I 0.1 1.3 0.1 170.8 874.4 173.9 22.3 27.0 328.0 377.4 18.1 1 183.9 2 702.3 3 027.6 6 913.8 662.0

II 0.1 1.4 0.1 161.0 848.3 167.1 32.2 26.5 330.6 389.3 17.7 1 193.1 2 685.1 3 014.7 6 892.8 639.4

III 0 1.3 0.1 149.5 811.8 162.8 21.5 29.3 332.3 383.0 17.4 1 147.3 2 689.5 3 004.2 6 841.0 607.2

IV 0.1 1.4 0.1 136.3 779.5 154.7 19.8 24.5 332.4 376.7 15.8 1 146.4 2 654.0 2 988.4 6 788.7 588.6

V 0.1 1.3 0.1 61.6 694.1 98.1 14.2 35.3 334.3 383.8 16.0 1 213.6 2 593.9 2 976.7 6 784.1 599.0

VI 0.1 1.3 0.1 45.0 674.7 96.4 14.0 34.8 334.1 382.9 16.7 1 248.4 2 544.5 2 967.2 6 760.1 581.5

VII 0.1 1.3 0.1 44.5 645.9 79.4 6.7 34.4 341.7 382.9 15.8 1 227.2 2 516.2 2 970.1 6 713.5 544.4

VIII 0.1 1.3 0.1 72.6 675.8 92.9 6.0 34.0 342.4 382.5 15.3 1 225.6 2 470.2 2 954.4 6 650.1 493.2

IX 0.1 1.3 0.1 86.3 701.0 96.3 10.3 36.8 345.4 392.5 13.6 1 244.7 2 426.5 2 929.0 6 600.1 444.3

X 0 1.3 0 86.8 685.3 93.6 7.6 36.2 346.7 390.5 14.1 1 247.3 2 394.8 2 924.3 6 566.5 429.5

XI 0.5 1.8 0.1 95.7 689.1 89.9 8.6 36.7 351.3 396.6 12.1 1 220.0 2 359.1 2 931.2 6 510.3 393.0

XII 0 1.3 0 87.5 623.6 88.8 9.4 35.7 350.7 395.7 11.6 1 237.7 2 269.9 2 898.5 6 406.0 364.2

16.a

REZIDENTU FINANŠU IESTĀDĒM, NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM UN MĀJSAIMNIECĪBĀM IZSNIEGTO KREDĪTU TERMIŅSTRUKTŪRA (LATOS UN ĀRVALSTU VALŪTĀ) (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


Īstermiņa

Summa 1 790.2 1 772.0 1 787.1 1 789.2 1 801.6 1 743.6 1 730.4 1 728.5 1 748.0 1 720.9 1 752.3 1 818.3

%1 12.2 12.1 12.2 12.3 12.4 12.1 12.1 12.2 12.4 12.3 12.6 13.1

Ar termiņu 1–5 gadi

Summa 4 038.5 3 961.5 3 901.4 3 927.2 3 946.4 3 919.7 3 856.6 3 794.7 3 683.0 3 647.6 3 582.0 3 502.5

%1 27.5 27.1 26.8 27.0 27.2 27.3 27.1 26.8 26.2 26.1 25.7 25.2

Ar termiņu ilgāku par 5 gadiem

Summa 8 840.2 8 909.5 8 889.2 8 835.7 8 743.9 8 705.0 8 665.4 8 617.0 8 645.1 8 607.9 8 587.2 8 559.9

%1 60.3 60.8 61.0 60.7 60.4 60.6 60.8 61.0 61.4 61.6 61.7 61.7

Kredīti kopā 14 668.9 14 643.0 14 577.7 14 552.2 14 491.9 14 368.3 14 252.4 14 140.2 14 076.1 13 976.4 13 921.5 13 880.8

1 Attiecīgo kredītu īpatsvars rezidentu finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikumā.

X XI XII

1 818.5 1 801.9 1 804.7

13.2 13.1 13.4

3 445.4 3 341.4 3 245.0

25.0 24.4 24.0

8 532.8 8 575.5 8 465.2

61.8 62.5 62.6

13 796.7 13 718.8 13 514.9

15.

57

MĀJSAIMNIECĪBĀM IZSNIEGTIE KREDĪTI (perioda beigās; milj. latu)

Mājsaimniecības

Patēriņa kredīti Kredīti mājokļa iegādei Pārējie kredīti Latos

Līdz 1 gadam


Līdz 1 gadam


Līdz 1 gadam


2008

X 799.8 266.0 251.3 282.5 5 066.0 74.3 384.3 4 607.4 566.4 53.8 215.9 296.7 6 432.2 826.2

XI 795.0 263.8 246.7 284.4 5 071.9 77.3 384.6 4 610.0 566.1 53.3 187.9 324.9 6 433.0 818.3

XII 793.1 265.8 238.8 288.4 5 054.5 87.4 383.8 4 583.3 554.8 50.6 177.1 327.1 6 402.4 808.2

2009

I 787.9 266.7 231.7 289.5 5 047.4 94.7 389.8 4 562.9 549.9 50.7 170.0 329.3 6 385.2 791.8

II 782.2 264.7 225.3 292.2 5 036.2 104.4 391.3 4 540.5 541.8 46.1 168.2 327.6 6 360.2 772.1

III 782.8 267.2 217.7 298.0 5 008.3 107.4 389.8 4 511.1 540.0 50.7 162.5 326.8 6 331.2 758.5

IV 781.1 265.3 212.0 303.8 4 980.1 109.5 380.0 4 490.6 544.9 53.0 168.7 323.1 6 306.1 741.5

V 775.9 264.2 206.8 304.8 4 955.0 118.3 374.3 4 462.4 545.9 56.5 166.4 323.0 6 276.7 735.7

VI 764.4 261.1 201.5 301.7 4 953.6 122.4 382.5 4 448.7 539.1 57.0 165.5 316.5 6 257.0 719.5

VII 758.4 258.7 196.7 303.0 4 937.3 129.0 387.5 4 420.8 537.1 54.8 163.9 318.5 6 232.9 695.3

VIII 756.6 260.1 191.0 305.5 4 921.4 132.7 389.0 4 399.6 533.8 55.2 163.0 315.6 6 211.8 677.9

IX 750.3 259.0 187.3 304.0 4 890.8 156.9 371.4 4 362.5 544.7 61.1 153.8 329.8 6 185.9 661.9

X 740.8 254.8 180.1 305.9 4 872.3 157.3 369.4 4 345.6 540.0 64.6 148.4 327.0 6 153.2 646.5

XI 731.7 249.4 174.7 307.5 4 851.9 160.9 373.5 4 317.5 537.3 66.8 147.2 323.4 6 121.0 632.8

XII 716.8 241.5 166.5 308.8 4 828.6 155.0 376.8 4 296.9 542.7 73.6 146.9 322.2 6 088.2 614.6

16.b

VALDĪBAI UN NEREZIDENTIEM IZSNIEGTIE KREDĪTI (perioda beigās; milj. latu)

Valdība Nerezidenti

Centrālā valdība Vietējā valdība Latos MFI Ne-MFI Latos

Valdība Pārējās

2008

X 84.8 76.0 160.8 6.7 1 978.0 1 626.4 0.8 1 625.6 3 604.4 98.4

XI 91.8 78.8 170.6 6.7 2 191.4 1 623.0 0.8 1 622.3 3 814.5 151.8

XII 91.5 76.6 168.1 6.2 2 224.7 1 508.1 0.6 1 507.5 3 732.8 144.6

2009

I 84.4 78.7 163.1 5.9 2 022.2 1 541.3 0.6 1 540.7 3 563.5 108.4

II 84.4 80.2 164.7 6.1 1 871.6 1 550.9 0.6 1 550.3 3 422.5 104.5

III 84.4 80.3 164.8 5.7 1 894.0 1 505.4 0.6 1 504.9 3 399.4 134.1

IV 84.4 74.5 158.9 5.7 2 110.4 1 475.0 0.6 1 474.5 3 585.4 123.9

V 84.4 74.4 158.8 5.4 2 189.3 1 421.1 0.6 1 420.5 3 610.4 91.7

VI 84.4 74.2 158.6 5.0 2 114.5 1 386.9 0.6 1 386.4 3 501.4 70.2

VII 84.4 76.3 160.7 5.0 1 940.3 1 377.6 0.6 1 377.1 3 317.9 54.9

VIII 84.4 74.7 159.1 3.7 2 174.4 1 353.7 0.6 1 353.2 3 528.1 81.2

IX 84.4 72.3 156.8 3.5 2 146.3 1 343.7 0.6 1 343.1 3 490.0 166.7

X 84.4 73.3 157.7 3.0 2 275.2 1 341.0 0.6 1 340.5 3 616.3 163.7

XI 84.8 72.8 157.5 3.0 2 129.0 1 289.7 0.6 1 289.1 3 418.7 179.9

XII 84.8 71.8 156.5 2.8 2 481.6 1 341.5 0.3 1 341.2 3 823.1 235.5

16.c

58

FINANŠU IESTĀDĒM UN NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM IZSNIEGTO KREDĪTU ATLIKUMI TAUTSAIMNIECĪBĀ1 (2009. gada 4. cet. beigās, milj. latu; struktūra, %)

Ar atlikušo atmaksas termiņu līdz 1 gadam

Ar atlikušo atmaksas termiņu no 1 līdz 5 gadiem

Ar atlikušo atmaksas termiņu ilgāku par 5 gadiem

Kredīti kopā

Kopā % T.sk. latos

% Kopā % T.sk. latos



%

2 762.8 100.0 287.5 100.0 2 013.3 100.0 114.2 100.0 2 652.2 100.0 62.9 100.0 7 428.3 100.0 464.6 100.0

A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 102.7 3.7 14.4 5.0 122.1 6.1 12.8 11.2 108.6 4.1 17.1 27.2 333.4 4.5 44.3 9.5

B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 4.7 0.2 0.4 0.1 5.6 0.3 0.3 0.2 5.0 0.2 0.4 0.6 15.3 0.2 1.1 0.2

C Apstrādes rūpniecība 405.5 14.7 74.6 26.0 262.9 13.1 5.1 4.5 327.8 12.4 6.2 9.9 996.2 13.4 85.9 18.5

D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 8.2 0.3 2.9 1.0 30.8 1.5 0.4 0.3 181.4 6.8 2.5 4.0 220.4 3.0 5.8 1.3

E Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 4.4 0.2 2.6 0.9 9.7 0.5 1.5 1.3 16.9 0.6 0.6 0.9 31.0 0.4 4.7 1.0

F Būvniecība 317.2 11.5 21.7 7.6 152.8 7.6 2.8 2.4 328.4 12.4 3.2 5.1 798.4 10.7 27.7 6.0

G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 418.8 15.2 59.6 20.7 169.4 8.4 29.9 26.2 244.2 9.2 4.7 7.5 832.4 11.2 94.2 20.3

H Transports un glabāšana 94.5 3.4 11.6 4.0 135.4 6.7 1.0 0.9 188.7 7.1 0.4 0.6 418.6 5.6 13.0 2.8

I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 13.3 0.5 1.9 0.7 17.0 0.8 4.3 3.8 22.8 0.9 0 0 53.1 0.7 6.2 1.3

J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 38.2 1.4 3.0 1.0 48.3 2.4 1.9 1.7 103.8 3.9 2.0 3.2 190.3 2.6 6.9 1.5

K Finanšu un apdrošināšanas darbības 306.8 11.1 50.4 17.5 333.3 16.6 43.7 38.3 53.7 2.0 0.1 0.2 693.8 9.3 94.2 20.3

L Operācijas ar nekustamo īpašumu 939.9 34.0 22.9 8.0 622.3 30.9 4.9 4.3 856.4 32.3 23.0 36.6 2 418.6 32.6 50.8 10.9

M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 14.1 0.5 2.3 0.8 9.4 0.5 0.8 0.7 12.0 0.5 0.2 0.3 35.5 0.5 3.3 0.7

N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 25.6 0.9 13.5 4.7 27.0 1.3 1.6 1.4 40.5 1.5 0.9 1.4 93.1 1.3 16.0 3.5

O Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 0.7 0 0.2 0.1 0.1 0 0 0 45.0 1.7 0.1 0.2 45.8 0.6 0.3 0.1

P Izglītība 1.3 0 0.1 0 2.0 0.1 0.1 0.1 2.0 0.1 0 0 5.3 0.1 0.2 0

Q Veselība un sociālā aprūpe 5.0 0.2 0.3 0.1 10.1 0.5 0.6 0.5 9.1 0.3 0.7 1.1 24.2 0.3 1.6 0.3

R Māksla, izklaide un atpūta 14.2 0.5 1.2 0.4 14.9 0.7 0.8 0.7 19.8 0.8 0.2 0.3 48.9 0.7 2.2 0.5

S Citi pakalpojumi 47.7 1.7 3.9 1.4 40.2 2.0 1.7 1.5 86.1 3.2 0.6 0.9 174.0 2.3 6.2 1.3

1 Sākot ar 2008. gada 1. ceturksni, nozaru dalījums veidots saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā aktualizēto versiju (NACE 2. red.).

Kopā

17.

REZIDENTU FINANŠU IESTĀDĒM, NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM UN MĀJSAIMNIECĪBĀM IZSNIEGTO KREDĪTU VEIDI (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


Komerckredīts 2 810.7 2 785.6 2 712.1 2 710.5 2 688.9 2 654.8 2 564.7 2 480.6 2 425.0 2 384.6 2 366.1 2 374.3

Industriālais kredīts 1 785.9 1 811.2 1 863.1 1 860.8 1 851.8 1 836.4 1 836.7 1 840.3 1 846.7 1 834.9 1 842.8 1 838.7

Vērtspapīru pirkšana ar atpārdošanu 16.1 11.9 9.9 10.3 10.0 9.4 9.9 8.7 7.8 7.5 6.6 6.1

Finanšu noma 18.4 17.9 18.3 17.9 17.6 17.2 16.6 16.2 15.8 15.4 14.9 14.0

Kredīts patēriņa preču iegādei 680.2 676.0 668.7 664.2 660.9 650.2 650.8 644.6 507.6 504.6 504.1 498.2

Hipotēku kredīts 8 325.6 8 309.7 8 287.2 8 273.3 8 247.3 8 191.2 8 128.2 8 049.4 8 111.5 8 112.5 8 077.8 8 037.6

Kredīts pret norēķina dokumentiem 6.5 6.2 6.1 6.0 5.7 5.5 5.1 4.9 4.8 4.7 4.5 4.4

Tranzītkredīts 0.5 0.5 0.5 0.5 0.5 0.5 0.5 0.4 0.4 0.4 0.4 0.4

Pārējie kredīti 1 025.1 1 023.9 1 011.9 1 008.6 1 009.1 1 003.2 1 039.9 1 095.0 1 156.5 1 111.9 1 104.3 1 107.2

Kredīti kopā 14 668.9 14 643.0 14 577.7 14 552.2 14 491.9 14 368.3 14 252.4 14 140.2 14 076.1 13 976.4 13 921.5 13 880.8

X XI XII

2 333.4 2 296.1 2 193.6

1 840.4 1 843.5 1 840.8

6.0 6.3 5.1

13.4 15.5 15.3

494.0 490.2 482.2

8 007.7 7 963.5 7 900.1

4.2 4.1 3.9

0.4 0.3 0.3

1 097.2 1 099.3 1 073.5

13 796.7 13 718.8 13 514.9

18.

59

AKCIJU UN CITU KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU TURĒJUMI

(perioda beigās; milj. latu)

Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri

MFI Pārējo rezidentu Nerezidentu Latos

2008

X 0 63.3 117.8 181.1 121.4

XI 0 62.8 117.4 180.1 121.2

XII 0 71.4 111.2 182.6 119.6

2009

I 0 72.9 114.7 187.6 124.0

II 0 77.7 117.6 195.3 129.0

III 0 89.1 123.2 212.3 140.4

IV 0 88.7 123.8 212.5 140.6

V 0 154.8 124.8 279.7 207.9

VI 0 162.2 120.8 283.0 214.9

VII 0 162.4 115.4 277.8 220.2

VIII 0 163.7 118.7 282.4 222.3

IX 0 167.5 121.0 288.5 225.6

X 0 165.5 118.4 283.9 224.7

XI 0 168.0 130.8 298.9 240.2

XII 0 164.0 129.5 293.5 192.5

19.b

NEAKCIJU VĒRTSPAPĪRU TURĒJUMI (perioda beigās; milj. latu)

Neakciju vērtspapīri

MFI Valdības Pārējo rezidentu Nerezidentu Latos

t.sk. ilgtermiņa t.sk. ilgtermiņa t.sk. ilgtermiņa t.sk. ilgtermiņa

2008

X 44.6 44.2 383.0 262.2 0.6 0.6 944.4 923.2 1 372.6 403.3

XI 44.0 43.5 779.0 259.6 0.7 0.7 894.2 874.8 1 717.8 801.1

XII 43.1 42.6 1 013.9 262.4 0.6 0.6 896.2 877.8 1 953.8 803.6

2009

I 42.8 42.3 997.2 255.0 0.6 0.6 869.6 851.4 1 910.2 787.3

II 44.9 44.4 820.6 248.1 0.6 0.6 861.2 847.2 1 727.3 605.7

III 44.8 44.3 442.3 247.8 0.7 0.7 866.9 849.3 1 354.7 455.3

IV 40.1 40.1 556.7 249.4 0.4 0.4 860.1 840.4 1 457.3 565.4

V 35.8 35.8 532.7 254.1 0.3 0.3 831.4 807.9 1 400.3 541.3

VI 38.4 38.4 468.1 254.5 0.1 0.1 810.1 786.2 1 316.7 445.8

VII 34.1 34.1 550.0 250.4 0.1 0.1 832.3 809.5 1 416.5 493.6

VIII 33.1 33.1 526.7 254.3 0.1 0.1 805.0 782.9 1 365.0 469.6

IX 33.6 33.6 507.1 255.8 0.1 0.1 800.3 778.3 1 341.1 484.9

X 31.9 31.2 507.3 257.6 0.1 0.1 790.3 758.8 1 329.5 491.1

XI 31.5 31.3 423.2 261.7 0.1 0.1 744.3 711.7 1 199.0 435.5

XII 32.9 32.8 434.3 261.8 0.1 0.1 743.2 674.6 1 210.4 451.3

19.a

60

REZIDENTU NOGULDĪJUMU VALŪTU DALĪJUMS (perioda beigās)

MFI Ne-MFI

Atlikums (visās valūtās; milj. latu)

Struktūra (%) Atlikums (visās valūtās; milj. latu)

Struktūra (%)

Latos Ārvalstu valūtā Latos Ārvalstu valūtā

t.sk. EUR t.sk. USD t.sk. EUR t.sk. USD

2008

X 639.3 60.8 39.2 26.1 12.0 5 458.5 54.6 45.4 37.9 6.7

XI 1 031.9 76.4 23.6 17.2 6.4 5 651.8 52.1 47.9 41.1 6.2

XII 982.9 60.4 39.6 33.1 6.5 5 979.2 49.3 50.7 45.1 5.0

2009

I 1 016.2 63.3 36.7 31.2 5.2 5 870.5 48.6 51.4 45.6 5.2

II 1 062.3 59.2 40.8 34.4 6.2 5 973.9 47.5 52.5 47.0 5.0

III 797.1 66.2 33.8 25.5 8.0 6 112.5 44.4 55.6 50.2 4.8

IV 742.7 68.1 31.9 25.4 6.4 6 167.4 44.0 56.0 50.7 4.8

V 859.8 69.0 31.0 24.7 6.3 5 922.0 40.9 59.1 53.3 5.2

VI 657.4 57.2 42.8 30.3 12.4 5 928.3 39.0 61.0 55.7 4.7

VII 613.9 62.0 38.0 29.2 8.8 5 811.7 38.8 61.2 55.6 5.0

VIII 570.5 62.6 37.4 28.9 8.4 5 752.4 38.8 61.2 55.5 5.0

IX 534.4 64.4 35.6 26.2 9.4 5 725.5 38.9 61.1 55.3 5.2

X 538.5 65.1 34.9 26.2 8.7 5 679.5 38.6 61.4 56.0 4.7

XI 510.0 61.5 38.5 28.4 10.0 5 729.9 39.5 60.5 55.4 4.5

XII 425.3 64.7 35.3 25.7 9.2 5 926.5 40.5 59.5 54.4 4.4

20.a

NEREZIDENTU NOGULDĪJUMU VALŪTU DALĪJUMS (perioda beigās)

MFI

Ne-MFI



Struktūra (%)



2008

X 9 374.5 1.3 98.7 94.1 1.7 3 866.2 1.9 98.1 29.9 64.1

XI 9 360.5 1.0 99.0 94.3 2.1 3 755.0 1.7 98.3 27.4 66.8

XII 9 306.5 1.0 99.0 95.1 1.9 3 463.3 1.4 98.6 29.2 66.2

2009

I 9 149.9 0.8 99.2 95.0 2.1 3 335.9 1.5 98.5 33.1 62.5

II 8 843.0 1.2 98.8 95.3 1.9 3 244.5 1.5 98.5 32.8 62.9

III 8 464.3 1.1 98.9 96.4 1.3 3 184.2 1.4 98.6 32.2 63.5

IV 8 358.1 1.3 98.7 96.3 1.1 3 192.8 1.4 98.6 32.5 63.3

V 8 268.1 1.3 98.7 96.9 0.8 3 041.2 1.9 98.1 33.7 61.2

VI 8 066.4 0.9 99.1 97.4 0.6 2 977.3 1.7 98.3 34.0 61.2

VII 7 862.2 0.8 99.2 97.6 0.5 2 951.2 1.9 98.1 33.7 61.5

VIII 7 983.0 0.9 99.1 97.3 0.7 3 002.1 2.2 97.8 35.9 59.5

IX 7 896.3 1.2 98.8 97.2 0.6 2 910.7 1.3 98.7 36.1 59.7

X 7 788.8 1.0 99.0 97.2 0.6 3 005.5 1.4 98.6 36.5 59.2

XI 7 519.2 0.6 99.4 97.3 0.9 3 030.7 1.4 98.6 36.1 58.5

XII 7 374.2 0.7 99.3 97.2 0.8 3 261.7 1.4 98.6 39.5 55.8

20.b

61

REZIDENTIEM IZSNIEGTO KREDĪTU VALŪTU DALĪJUMS (perioda beigās)

Ne-MFI

Atlikums (visās valūtās; milj. latu) Struktūra (%)

Latos Ārvalstu valūtā

t.sk. EUR t.sk. USD

2008

X 14 829.7 11.7 88.3 85.0 2.6

XI 14 813.6 11.7 88.3 85.0 2.6

XII 14 745.8 11.6 88.4 85.2 2.4

2009

I 14 715.2 11.2 88.8 85.6 2.5

II 14 656.5 10.9 89.1 85.8 2.6

III 14 533.1 10.7 89.3 86.2 2.4

IV 14 411.2 10.5 89.5 86.4 2.4

V 14 299.0 10.2 89.8 86.8 2.3

VI 14 234.7 10.0 90.0 87.1 2.3

VII 14 137.2 9.5 90.5 87.6 2.2

VIII 14 080.6 9.1 90.9 88.1 2.1

IX 14 037.5 8.7 91.3 88.5 2.1

X 13 954.4 8.5 91.5 88.7 2.1

XI 13 876.3 8.2 91.8 89.1 2.1

XII 13 671.4 7.9 92.1 89.2 2.1

20.c

NEREZIDENTIEM IZSNIEGTO KREDĪTU VALŪTU DALĪJUMS (perioda beigās)

MFI Ne-MFI



Struktūra (%)



2008

X 1 978.0 3.0 97.0 30.3 59.5 1 626.4 2.4 97.6 42.7 54.2

XI 2 191.4 5.2 94.8 27.9 60.6 1 623.0 2.3 97.7 41.7 55.3

XII 2 224.7 4.8 95.2 40.7 50.0 1 508.1 2.5 97.5 44.6 52.3

2009

I 2 022.2 3.6 96.4 43.1 48.4 1 541.3 2.3 97.7 42.8 54.3

II 1 871.6 3.6 96.4 44.7 47.0 1 550.9 2.4 97.6 42.4 54.8

III 1 894.0 5.1 94.9 41.5 48.2 1 505.4 2.5 97.5 43.3 53.8

IV 2 110.4 4.1 95.9 43.8 48.2 1 475.0 2.6 97.4 43.6 53.3

V 2 189.3 2.0 98.0 54.2 39.1 1 421.1 3.4 96.6 44.6 51.5

VI 2 114.5 1.9 98.1 51.1 42.4 1 386.9 2.2 97.8 45.7 51.7

VII 1 940.3 1.3 98.7 51.2 42.3 1 377.6 2.1 97.9 46.3 51.1

VIII 2 174.4 2.4 97.6 49.8 43.1 1 353.7 2.2 97.8 46.5 50.7

IX 2 146.3 6.4 93.6 49.4 39.6 1 343.7 2.2 97.8 46.9 50.4

X 2 275.2 5.6 94.4 50.3 39.0 1 341.0 2.6 97.4 47.9 49.0

XI 2 129.0 6.8 93.2 44.5 43.7 1 289.7 2.7 97.3 48.0 48.8

XII 2 481.6 8.1 91.9 46.0 40.3 1 341.5 2.6 97.4 48.1 48.9

20.d

62

REZIDENTU NEAKCIJU VĒRTSPAPĪRU TURĒJUMU VALŪTU DALĪJUMS (perioda beigās)

MFI Ne-MFI



Struktūra (%)



2008

X 44.6 24.9 75.1 69.0 6.1 383.6 96.9 3.1 3.1 0

XI 44.0 23.9 76.1 69.9 6.2 779.6 98.7 1.3 1.3 0

XII 43.1 24.5 75.5 69.6 5.9 1 014.5 76.1 23.9 23.9 0

2009

I 42.8 25.0 75.0 68.7 6.3 997.8 75.8 24.2 24.2 0

II 44.9 23.5 76.5 70.3 6.2 821.3 70.5 29.5 29.5 0

III 44.8 23.9 76.1 70.1 6.0 443.0 98.1 1.9 1.9 0

IV 40.1 26.2 73.8 67.2 6.6 557.1 98.6 1.4 1.4 0

V 35.8 21.4 78.6 71.5 7.1 533.0 98.5 1.5 1.5 0

VI 38.4 20.2 79.8 73.4 6.4 468.2 91.8 8.2 8.2 0

VII 34.1 23.0 77.0 71.0 6.0 550.1 86.8 13.2 13.2 0

VIII 33.1 20.6 79.4 73.3 6.1 526.8 86.2 13.8 13.8 0

IX 33.6 20.1 79.9 74.0 5.9 507.2 92.6 7.4 7.4 0

X 31.9 23.5 76.5 70.3 6.2 507.4 92.6 7.4 7.4 0

XI 31.5 22.7 77.3 71.1 6.2 423.3 98.2 1.8 1.8 0

XII 32.9 21.8 78.2 76.2 2.0 434.4 98.2 1.8 1.8 0

20.e

NEREZIDENTU NEAKCIJU VĒRTSPAPĪRU TURĒJUMU VALŪTU DALĪJUMS (perioda beigās)

MFI Ne-MFI



Struktūra (%)



2008

X 540.5 1.1 98.9 53.9 42.7 403.9 3.7 96.3 27.1 59.1

XI 526.7 1.1 98.9 54.8 42.0 367.5 4.1 95.9 27.3 57.7

XII 508.9 1.1 98.9 58.6 38.3 387.3 3.9 96.1 21.5 66.7

2009

I 517.5 1.1 98.9 58.5 39.3 352.1 4.3 95.7 19.9 67.7

II 522.9 1.1 98.9 57.6 40.2 338.2 3.2 96.8 21.4 67.2

III 510.3 1.1 98.9 58.8 38.8 356.6 1.2 98.8 19.0 71.9

IV 502.9 1.2 98.8 59.6 38.0 357.2 0 100.0 18.0 74.2

V 476.4 1.8 98.2 59.5 37.7 355.1 0 100.0 18.0 74.2

VI 474.5 1.8 98.2 60.0 37.3 335.6 0 100.0 19.0 73.1

VII 470.9 1.8 98.2 62.5 34.8 361.4 0 100.0 17.0 76.0

VIII 467.5 1.8 98.2 63.0 34.3 337.5 0 100.0 18.8 74.7

IX 461.2 1.9 98.1 63.1 33.9 339.1 0 100.0 19.6 74.5

X 459.6 3.1 96.9 63.2 32.6 330.7 0 100.0 19.5 74.3

XI 424.4 3.0 97.0 66.6 29.2 319.8 0 100.0 22.6 71.5

XII 424.4 4.1 95.9 65.0 29.6 318.8 0 100.0 22.2 71.7

20.f

63

MFI EMITĒTO PARĀDA VĒRTSPAPĪRU VALŪTU DALĪJUMS

(perioda beigās)

Atlikums (visās valūtās; milj. latu) Struktūra (%)


2008

X 175.5 9.1 90.9

XI 178.4 9.0 91.0

XII 178.9 9.0 91.0

2009

I 179.8 8.9 91.1

II 178.1 9.0 91.0

III 168.7 9.5 90.5

IV 163.5 9.8 90.2

V 160.4 10.0 90.0

VI 160.5 10.0 90.0

VII 160.7 10.0 90.0

VIII 157.7 8.3 91.7

IX 157.0 8.3 91.7

X 154.5 8.4 91.6

XI 153.2 8.5 91.5

XII 153.5 8.5 91.5

20.g

1 Perioda beigu dati. 2 Šajā instrumentu kategorijā mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību dati summēti un iekļauti mājsaimniecību sektorā.

1. Noguldījumu procentu likmes (jaunajiem darījumiem)

Mājsaimniecību noguldījumi Nefinanšu sabiedrību noguldījumi Repo darījumi

Uz nakti1 Ar noteikto termiņu Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu1, 2

Uz nakti1 Ar noteikto termiņu

Līdz 1 gadam


Līdz 3 mēnešiem

Ilgāk par 3 mēnešiem

Līdz 1 gadam


2008

X 1.25 7.49 8.75 7.61 4.71 – 2.61 6.82 8.86 x –

XI 1.11 7.97 9.53 9.16 5.03 – 2.43 7.41 9.04 x –

XII 0.93 9.37 10.76 10.16 5.43 – 1.59 9.74 11.12 x –

2009

I 0.97 8.67 10.70 11.22 4.65 – 1.12 5.66 10.56 x –

II 0.95 7.29 10.12 9.50 4.67 – 1.15 5.57 8.74 x –

III 0.91 7.55 9.65 9.05 4.75 – 0.79 5.85 9.37 x –

IV 0.91 7.68 10.48 12.00 4.53 – 1.86 6.32 8.67 7.76 –

V 1.00 8.44 10.51 10.99 4.72 x 3.48 8.99 x 9.82 –

VI 0.97 14.80 11.71 9.40 5.48 x 2.64 19.98 11.07 x –

VII 0.85 11.94 12.39 9.01 5.46 x 1.11 8.46 9.30 x –

VIII 0.87 9.84 13.16 7.69 5.33 x 0.62 5.85 12.26 – –

IX 0.96 9.75 12.09 12.12 4.51 x 0.57 5.08 10.67 x –

X 0.97 9.55 12.27 9.27 4.54 x 0.61 5.34 11.03 6.37 –

XI 0.95 10.00 14.45 10.24 4.65 x 0.56 5.38 6.32 9.91 –

XII 1.12 11.35 13.32 10.21 4.43 x 0.47 5.39 12.50 6.48 –

VIDĒJĀS SVĒRTĀS PROCENTU LIKMES MFI DARĪJUMOS AR REZIDENTU NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM UN MĀJSAIMNIECĪBĀM LATOS (%)

21.a

64

2. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu procentu likmes (jaunajiem darījumiem)

Norēķinu konta debeta atlikums1

Kredīti mājokļa iegādei Patēriņa kredīti Citi kredīti procentu likmes darbības sākotnējā perioda dalījumā

Procentu likmes darbības sākotnējā perioda dalījumā Efektīvā gada izmaksu procentu likme2

Procentu likmes darbības sākotnējā perioda dalījumā

Efektīvā gada izmaksu procentu likme2

Mainīgā procentu likme, līdz 1 gadam

Ilgāk par 1 gadu


1–5 gadi 5–10 gadi Ilgāk par 10 gadiem


Ilgāk par 1 gadu

2008

X 22.46 11.11 10.29 8.08 11.51 10.99 18.92 19.40 19.75 11.81 15.40

XI 22.50 12.77 6.88 8.06 x 12.06 19.40 18.66 19.42 13.64 14.77

XII 24.25 16.69 – x x 16.32 20.12 15.60 18.06 17.70 14.62

2009

I 24.49 11.48 15.14 x 11.86 11.40 20.08 24.55 22.35 12.21 15.54

II 24.50 13.65 13.56 x x 12.63 19.76 23.60 21.70 17.60 8.33

III 22.74 14.23 8.56 x x 12.24 20.55 24.18 22.45 21.63 10.01

IV 22.73 16.46 7.64 x x 12.35 21.44 23.13 22.56 19.40 11.42

V 22.79 15.72 x x x 10.57 21.70 20.90 21.67 17.40 7.76

VI 22.79 16.48 10.49 7.82 x 10.51 21.58 24.20 22.65 16.96 4.97

VII 24.71 15.54 10.74 x x 8.51 21.33 24.94 23.46 0.27 11.00

VIII 23.05 10.70 8.03 7.83 x 8.51 21.94 25.29 23.74 5.33 14.65

IX 24.41 10.25 9.47 x x 8.74 21.27 24.49 23.30 0.14 7.88

X 24.56 13.79 15.75 x x 10.66 21.75 23.26 23.24 0.79 8.25

XI 24.62 14.14 10.75 x x 10.04 19.56 19.38 19.90 0.05 1.81

XII 24.86 13.19 7.18 x x 9.25 21.13 13.09 16.96 6.16 1.63

VIDĒJĀS SVĒRTĀS PROCENTU LIKMES MFI DARĪJUMOS AR REZIDENTU NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM UN MĀJSAIMNIECĪBĀM LATOS (TURPINĀJUMS) (%)

21.a

1 Perioda beigu dati. 2 Efektīvā gada izmaksu procentu likme sedz kredīta kopējās izmaksas. Kopējās izmaksas sastāv no procentu izmaksu daļas un citu (saistīto) izmaksu daļas, piemēram, maksa par izziņām, administrācijas, dokumentu sagatavošanas, garantiju u.c. izmaksas.

65

1 Perioda beigu dati.

3. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu procentu likmes (jaunajiem darījumiem)


Citi kredīti, kuru apjoms nepārsniedz 0.2 milj. eiro, procentu likmes darbības sākotnējā perioda dalījumā

Citi kredīti ar apjomu no 0.2 milj. eiro līdz 1 milj. eiro procentu likmes darbības sākotnējā perioda dalījumā

Citi kredīti, kuru apjoms pārsniedz 1 milj. eiro, procentu likmes darbības sākotnējā perioda dalījumā


Ilgāk par 1 gadu Mainīgā procentu likme, līdz 1 gadam


Ilgāk par 1 gadu

2008

X 10.49 14.00 9.02 9.97 – 11.65 –

XI 14.00 13.49 9.99 13.61 x x x

XII 11.39 14.30 11.98 14.31 x x x

2009

I 8.65 13.19 9.12 15.43 – – x

II 8.65 14.41 11.14 x – x –

III 8.16 15.59 9.78 15.87 x x –

IV 11.00 13.50 9.13 8.93 x x –

V 14.76 17.42 9.02 x – x –

VI 21.21 18.97 8.92 x x x –

VII 12.34 18.56 8.95 x x 14.89 –

VIII 8.81 17.31 x – x – –

IX 9.85 21.13 13.90 x x – –

X 9.07 14.28 9.99 x – 8.27 x

XI 12.17 13.01 10.90 x x x –

XII 12.53 10.74 8.95 x x 6.03 x


21.a

4. Noguldījumu procentu likmes (atlikumiem)




Līdz 2 gadiem Ilgāk par 2 gadiem Līdz 3 mēnešiem Ilgāk par 3 mēnešiem

Līdz 2 gadiem Ilgāk par 2 gadiem

2008

X 1.25 8.04 5.62 4.71 – 2.61 7.56 5.58 –

XI 1.11 8.22 5.71 5.03 – 2.43 8.30 5.70 –

XII 0.93 8.68 8.14 5.43 – 1.59 10.32 6.24 –

2009

I 0.97 8.77 8.51 4.65 – 1.12 9.87 6.29 –

II 0.95 8.85 8.30 4.67 – 1.15 9.79 6.26 –

III 0.91 8.89 8.36 4.75 – 0.79 8.94 6.59 –

IV 0.91 8.95 8.42 4.53 – 1.86 8.94 6.71 –

V 1.00 9.14 8.47 4.72 x 3.48 10.00 6.81 –

VI 0.97 10.31 8.55 5.48 x 2.64 17.67 7.06 –

VII 0.85 10.50 8.73 5.46 x 1.11 14.33 7.24 –

VIII 0.87 10.98 8.80 5.33 x 0.62 13.29 7.25 –

IX 0.96 10.97 8.88 4.51 x 0.57 11.27 6.12 –

X 0.97 10.96 8.79 4.54 x 0.61 10.85 6.08 –

XI 0.95 11.04 9.11 4.65 x 0.56 11.24 6.07 –

XII 1.12 11.40 9.26 4.43 x 0.47 10.60 5.94 –



21.a

66


5. Kredītu procentu likmes (atlikumiem)

Kredīti mājsaimniecībām Kredīti nefinanšu sabiedrībām

Kredīti mājokļa iegādei ar termiņu Patēriņa un pārējie kredīti ar termiņu Ar termiņu


Līdz 1 gadam1 1–5 gadi Ilgāk par 5 gadiem


2008

X 21.39 8.86 8.43 21.42 17.46 10.38 10.68 9.63 8.03

XI 22.52 9.49 9.25 21.48 17.49 10.87 13.25 11.32 8.79

XII 24.05 10.99 10.42 23.00 17.70 11.13 12.86 13.03 10.09

2009

I 24.71 11.55 10.67 23.26 17.84 12.68 11.76 13.57 10.07

II 22.69 11.13 10.44 23.33 18.13 12.88 10.87 13.25 9.56

III 26.53 10.97 10.15 22.12 18.47 13.06 10.19 12.83 9.62

IV 32.63 11.08 10.19 22.73 19.15 13.82 11.86 12.79 9.44

V 15.57 11.57 10.58 22.75 19.23 13.82 14.62 13.73 10.01

VI 23.34 12.31 11.71 22.84 19.63 14.08 21.10 17.96 12.00

VII 23.02 12.97 11.82 23.91 19.71 16.46 13.47 17.47 11.99

VIII 22.41 13.45 11.60 22.74 20.06 16.68 10.73 16.65 11.92

IX 37.29 12.48 10.62 23.65 19.91 16.54 11.19 13.53 9.73

X 35.92 11.98 10.17 23.67 20.05 16.45 10.33 12.52 9.18

XI 41.22 11.43 9.99 23.52 20.20 16.32 12.53 12.21 8.84

XII 35.80 11.34 9.59 23.48 20.12 15.97 12.79 10.02 8.55

21.a

1 Ietverot norēķinu konta debeta atlikumu.


VIDĒJĀS SVĒRTĀS PROCENTU LIKMES MFI DARĪJUMOS AR REZIDENTU NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM UN MĀJSAIMNIECĪBĀM EIRO (%)

21.b





Līdz 1 gadam


Līdz 3 mēnešiem


Līdz 1 gadam


2008

X 1.84 4.27 7.18 5.46 4.51 – 1.87 4.07 x x –

XI 1.65 3.79 6.23 6.05 4.56 – 1.39 3.47 5.48 6.62 –

XII 1.33 3.61 7.27 4.75 4.34 – 1.04 3.33 5.49 x –

2009

I 1.09 3.19 5.93 5.90 3.41 – 0.52 2.74 4.63 4.40 –

II 1.04 2.95 5.53 7.48 2.87 – 0.52 2.11 2.33 5.83 –

III 1.00 3.26 5.39 4.64 2.50 – 0.55 2.08 3.62 3.75 –

IV 1.00 3.39 6.33 5.53 2.39 – 0.39 2.46 3.45 4.94 –

V 1.02 2.94 5.29 6.14 2.16 x 0.49 2.13 3.01 x –

VI 0.96 3.26 5.84 5.94 2.07 x 0.35 1.65 4.78 3.16 –

VII 0.90 3.20 6.55 7.37 2.01 x 0.32 1.41 2.31 x –

VIII 0.96 2.87 6.20 6.22 1.95 x 0.28 1.63 3.05 2.76 –

IX 0.93 2.56 5.82 4.62 1.58 x 0.29 1.76 5.70 3.66 –

X 0.91 2.33 5.48 5.18 1.60 x 0.33 1.17 1.90 2.50 –

XI 0.91 2.49 6.17 6.15 1.62 x 0.37 1.36 3.23 4.30 –

XII 0.81 3.17 6.75 5.51 1.72 x 0.24 1.39 2.87 3.76 –

67



Kredīti mājokļa iegādei Patēriņa kredīti Citi kredīti procentu likmes darbības sākotnējā perioda dalījumā





Ilgāk par 1 gadu




Ilgāk par 1 gadu

2008

X 11.77 7.26 6.78 6.94 8.01 9.60 10.23 8.82 9.66 11.12 9.79

XI 11.35 7.12 6.72 5.60 8.10 7.11 10.71 9.45 10.48 7.47 9.10

XII 11.14 6.47 7.01 7.13 7.41 6.66 10.24 13.15 12.84 9.84 7.85

2009

I 10.38 6.24 6.51 5.91 7.07 6.38 10.00 14.06 14.33 9.53 8.26

II 9.89 5.91 6.64 6.21 7.22 6.10 9.79 12.67 14.18 7.39 19.83

III 9.77 5.49 6.14 7.04 6.07 5.64 9.31 17.88 22.87 7.89 8.24

IV 8.87 5.16 6.01 6.78 6.54 5.33 9.35 16.61 22.54 5.80 9.52

V 8.52 5.04 5.74 7.23 6.20 5.23 11.02 16.46 17.66 7.03 6.62

VI 8.06 4.42 5.11 5.82 6.10 4.61 12.83 19.32 24.79 5.37 9.01

VII 7.88 4.16 5.87 7.03 6.61 4.45 17.77 19.70 24.23 5.86 7.43

VIII 7.66 4.05 5.91 6.50 6.50 4.36 13.42 19.89 24.34 6.59 7.84

IX 5.95 3.99 6.59 6.73 6.68 4.36 12.59 20.40 22.94 5.96 8.16

X 6.12 4.01 5.47 6.88 6.70 4.33 12.49 20.68 23.23 6.82 7.17

XI 7.26 3.77 6.02 7.40 6.33 4.10 10.57 20.27 23.32 5.71 10.82

XII 5.64 4.21 6.09 7.57 6.48 4.50 7.31 20.86 13.25 6.10 5.38


VIDĒJĀS SVĒRTĀS PROCENTU LIKMES MFI DARĪJUMOS AR REZIDENTU NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM UN MĀJSAIMNIECĪBĀM EIRO (TURPINĀJUMS) (%)

21.b

68










Ilgāk par 1 gadu

2008

X 8.11 8.97 9.05 8.40 9.11 7.74 x

XI 7.64 9.11 8.27 8.55 10.03 7.46 x

XII 7.40 9.37 9.14 7.47 8.99 6.17 7.52

2009

I 7.31 8.30 8.70 7.59 7.32 5.39 x

II 6.78 7.32 8.55 6.78 8.77 6.63 x

III 6.07 7.03 8.56 6.35 7.78 5.65 x

IV 6.75 6.86 8.85 5.85 x 6.02 4.63

V 6.62 7.37 8.96 6.34 x 5.15 x

VI 6.21 6.75 9.17 6.50 7.82 4.97 5.48

VII 5.50 6.56 8.29 6.03 7.32 4.99 x

VIII 5.69 6.71 8.46 5.80 7.87 3.73 4.85

IX 5.44 7.23 8.87 6.09 5.91 4.72 6.93

X 4.95 6.11 9.50 5.21 7.14 4.72 4.57

XI 4.82 7.01 9.04 7.08 x 4.47 x

XII 4.30 6.95 8.46 8.04 6.24 3.45 7.30

21.b









2008

X 1.84 5.29 4.94 4.51 – 1.87 4.85 4.89 –

XI 1.65 5.29 4.97 4.56 – 1.39 4.53 5.30 –

XII 1.33 5.30 4.77 4.34 – 1.04 4.49 5.34 –

2009

I 1.09 5.20 4.73 3.41 – 0.52 4.24 5.34 –

II 1.04 5.11 4.36 2.87 – 0.52 3.67 5.48 –

III 1.00 4.94 4.37 2.50 – 0.55 3.43 5.48 –

IV 1.00 4.80 4.48 2.39 – 0.39 3.67 5.48 –

V 1.02 4.71 4.40 2.16 x 0.49 3.52 5.48 –

VI 0.96 4.65 4.29 2.07 x 0.35 3.32 5.44 –

VII 0.90 4.65 4.33 2.01 x 0.32 3.30 4.77 –

VIII 0.96 4.61 4.48 1.95 x 0.28 3.49 4.66 –

IX 0.93 4.57 4.43 1.58 x 0.29 3.42 4.60 –

X 0.91 4.51 4.44 1.60 x 0.33 2.86 4.57 –

XI 0.91 4.38 4.49 1.62 x 0.37 3.02 4.56 –

XII 0.81 4.26 4.40 1.72 x 0.24 3.04 4.56 –


21.b


69







2008

X 6.92 7.12 6.21 9.40 7.27 6.80 7.49 7.17 6.75

XI 8.19 7.01 6.09 9.20 7.23 6.70 7.20 7.19 6.57

XII 8.10 6.76 5.82 8.96 6.89 6.47 6.87 6.73 6.02

2009

I 6.76 6.50 5.39 8.34 6.61 6.10 6.44 5.92 5.43

II 12.64 6.19 5.03 7.67 6.18 5.92 5.71 5.38 5.08

III 30.24 5.91 4.73 7.64 5.88 5.62 5.53 5.00 4.50

IV 14.16 5.68 4.45 7.35 5.67 5.38 5.35 4.68 4.27

V 11.00 5.58 4.22 6.98 5.51 5.21 5.13 4.57 3.99

VI 13.71 5.47 4.06 6.85 5.46 5.10 5.04 4.44 3.79

VII 11.61 5.45 3.94 7.00 5.48 5.01 5.34 4.40 3.84

VIII 9.14 5.37 3.84 6.98 5.54 4.95 4.82 4.33 3.57

IX 11.82 5.43 3.74 5.85 5.58 4.86 4.73 4.24 3.46

X 14.25 5.22 3.67 6.30 5.74 4.78 4.56 4.20 3.38

XI 24.08 5.21 3.62 6.92 5.82 4.75 4.62 4.20 3.36

XII 12.33 5.20 3.58 5.79 5.84 4.64 4.27 4.17 3.35


21.b


VIDĒJĀS SVĒRTĀS PROCENTU LIKMES MFI DARĪJUMOS AR REZIDENTU NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM UN MĀJSAIMNIECĪBĀM ASV DOLĀROS (%)

21.c







Līdz 3 mēnešiem



2008

X 0.48 2.10 7.11 4.55 3.12 x 0.61 1.47 x – –

XI 0.35 1.76 5.06 4.11 3.32 x 0.44 1.38 x – –

XII 0.45 2.32 5.84 5.15 2.64 x 0.35 0.71 x – –

2009

I 0.31 2.02 5.75 5.67 2.26 x 0.23 0.64 – – –

II 0.29 1.31 4.52 4.93 1.63 x 0.26 0.44 – – –

III 0.28 1.30 4.79 4.97 1.52 x 0.28 0.48 x – –

IV 0.32 1.54 5.34 5.71 1.53 x 0.13 0.44 x – –

V 0.31 1.37 4.75 4.27 1.14 x 0.13 0.42 x x –

VI 0.30 1.90 5.68 5.62 1.47 x 0.12 0.39 x x –

VII 0.27 1.34 5.96 6.25 1.49 x 0.12 0.28 – – –

VIII 0.30 1.28 5.58 3.71 1.47 x 0.10 0.29 – – –

IX 0.24 1.95 5.85 5.17 1.32 x 0.11 0.22 – – –

X 0.26 1.46 6.13 5.11 1.34 x 0.11 0.25 x – –

XI 0.22 1.25 6.60 4.99 1.49 x 0.11 0.31 x x –

XII 0.25 1.68 6.71 5.80 1.47 x 0.11 0.32 x x –

70



Kredīti mājokļa iegādei

Patēriņa kredīti

Citi kredīti procentu likmes darbības sākotnējā perioda dalījumā





Ilgāk par 1 gadu




Ilgāk par 1 gadu

2008

X 16.67 4.88 6.38 x 6.31 5.51 15.25 x 14.19 8.15 –

XI 15.49 5.37 x x x 5.73 17.89 x 17.95 4.91 x

XII 16.41 5.14 x x x 5.02 16.62 – 17.01 7.99 –

2009

I 17.01 6.41 x x x 6.22 20.68 – 21.18 7.81 –

II 17.13 7.72 x x x 6.35 18.65 – 19.43 7.61 x

III 16.61 5.13 7.90 x x 5.52 15.51 – 16.26 5.84 x

IV 13.66 5.33 x 5.88 x 5.24 21.16 x 22.06 5.21 11.86

V 13.10 6.18 x x x 4.48 21.03 – 22.02 5.33 x

VI 12.41 4.76 x x – 5.00 19.23 x 19.27 5.25 x

VII 15.21 4.83 x – x 4.38 14.67 – 15.31 5.19 x

VIII 15.92 5.33 7.29 x x 4.79 16.32 x 16.49 4.66 x

IX 16.16 4.67 x x x 5.64 19.24 x 13.43 4.74 x

X 13.27 3.76 7.54 x 3.87 3.99 22.08 x 22.63 5.25 x

XI 13.59 8.45 x – x 4.08 20.40 x 20.88 4.74 x

XII 11.96 6.41 x x – 6.90 21.28 x 19.40 4.28 11.96

VIDĒJĀS SVĒRTĀS PROCENTU LIKMES MFI DARĪJUMOS AR REZIDENTU NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM UN MĀJSAIMNIECĪBĀM ASV DOLĀROS (TURPINĀJUMS) (%)

21.c


71









Ilgāk par 1 gadu

2008

X 7.18 8.85 x x – 9.15 –

XI 7.20 9.16 9.94 7.44 – 14.70 –

XII 6.94 8.97 x x – – –

2009

I 7.08 17.52 x 8.18 – – –

II 7.09 6.34 – 7.20 – – –

III 7.47 13.86 x 9.06 x – x

IV 6.86 x – 7.37 x 7.61 x

V 6.59 11.35 x x – – –

VI 6.61 10.28 – 8.90 – x –

VII 6.99 11.21 – 8.35 x – x

VIII 7.20 8.75 – x x x –

IX 7.45 9.18 x 8.26 x 2.88 –

X 7.03 7.99 – x – x –

XI 10.26 6.63 x 7.75 x x –

XII 6.91 3.84 x 9.55 – x x



21.c


Mājsaimniecību Nefinanšu sabiedrību Repo darījumi

Uz nakti1

Ar noteikto termiņu Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu1, 2


Līdz 2 gadiem Ilgāk par 2 gadiem Līdz 3 mēnešiem Ilgāk par 3 mēnešiem


2008

X 0.48 3.99 5.30 3.12 x 0.61 3.38 4.97 –

XI 0.35 4.06 5.30 3.32 x 0.44 3.51 4.97 –

XII 0.45 3.98 5.32 2.64 x 0.35 2.11 4.99 –

2009

I 0.31 3.82 4.83 2.26 x 0.23 2.03 5.01 –

II 0.29 3.70 4.93 1.63 x 0.26 1.82 5.30 –

III 0.28 3.72 4.93 1.52 x 0.28 1.75 5.30 –

IV 0.32 3.68 4.93 1.53 x 0.13 1.92 5.30 –

V 0.31 3.73 4.91 1.14 x 0.13 1.75 5.31 –

VI 0.30 3.80 4.91 1.47 x 0.12 1.80 4.07 –

VII 0.27 3.84 4.91 1.49 x 0.12 1.70 4.08 –

VIII 0.30 3.82 4.88 1.47 x 0.10 1.79 4.08 –

IX 0.24 3.87 4.88 1.32 x 0.11 1.12 4.10 –

X 0.26 3.68 4.86 1.34 x 0.11 1.37 4.10 –

XI 0.22 3.54 4.85 1.49 x 0.11 1.71 4.32 –

XII 0.25 3.60 4.84 1.47 x 0.11 1.59 4.38 –



21.c

72



21.c







2008

X 10.61 6.70 5.64 9.93 7.68 5.35 6.96 7.21 6.89

XI 11.43 6.63 5.57 9.33 7.35 4.98 6.99 7.07 6.88

XII 8.93 7.01 5.22 9.45 7.36 4.90 6.62 6.93 6.75

2009

I 11.35 6.21 4.66 9.26 6.98 4.68 5.21 5.58 5.45

II 8.89 5.91 4.46 9.61 7.16 4.53 5.24 5.45 5.51

III 8.22 5.84 4.29 9.87 6.71 4.48 5.20 5.39 5.42

IV 9.92 5.92 4.22 9.86 6.72 4.52 5.14 5.51 5.37

V 7.03 5.77 4.07 10.01 6.62 4.50 5.57 5.30 5.37

VI 6.96 5.64 3.93 9.90 6.40 4.46 5.35 5.41 5.19

VII 7.97 6.01 3.79 9.86 6.15 4.64 5.05 5.39 5.14

VIII 5.37 6.01 3.69 9.48 6.76 4.37 5.38 6.07 4.99

IX 5.37 6.01 3.58 9.64 8.09 4.38 5.44 5.80 5.03

X 5.98 5.96 3.47 8.90 7.84 4.34 5.85 5.82 5.05

XI 5.52 5.96 3.40 8.87 6.46 4.30 6.13 5.87 5.07

XII 5.56 6.08 3.33 8.10 8.21 4.19 6.49 5.01 4.70

73

Kredīti nerezidentu MFI Kredīti kopā

Uz nakti Līdz 1 mēn. 1–3 mēn. Ilgāk par 3 mēn.

2008

X 18 818.1 762.7 34.4 26.7 19 641.9 22 948.7

XI 13 851.3 1 439.8 10.2 3.5 15 304.8 18 128.8

XII 15 914.2 651.7 20.2 28.6 16 614.7 19 580.1

2009

I 14 763.2 1 578.9 2.0 4.2 16 348.3 19 479.1

II 18 260.4 690.5 4.7 152.4 19 108.0 22 278.8

III 19 484.2 785.9 22.7 3.5 20 296.3 24 247.7

IV 20 611.1 1 068.0 47.5 3.0 21 729.6 25 150.8

V 18 878.9 899.4 24.7 2.8 19 805.8 23 422.9

VI 18 505.6 2 215.2 47.9 2.2 20 770.9 23 490.7

VII 21 695.8 729.7 77.0 151.4 22 653.9 24 952.7

VIII 19 592.6 781.7 50.3 1.5 20 426.1 22 362.4

IX 21 286.1 716.3 60.5 2.5 22 065.4 23 789.7

X 22 812.8 528.8 184.6 12.0 23 538.2 25 039.9

XI 17 747.4 571.6 121.0 290.3 18 730.3 20 426.7

XII 18 369.8 1 149.0 27.8 132.4 19 679.0 21 589.1

STARPBANKU TIRGOS IZSNIEGTIE KREDĪTI (milj. latu)

Kredīti rezidentu MFI




2008

X 733.9 306.3 2.3 1.6 1 044.1 1 697.2 565.5 – – 2 262.7 3 306.8

XI 652.7 400.0 1.8 4.1 1 058.6 1 135.4 630.0 – – 1 765.4 2 824.0

XII 844.1 207.3 – – 1 051.4 1 398.9 515.1 – – 1 914.0 2 965.4

2009

I 1 242.9 215.2 14.8 5.0 1 477.9 1 284.8 368.1 – – 1 652.9 3 130.8

II 1 025.1 383.0 – – 1 408.1 1 518.6 244.1 – – 1 762.7 3 170.8

III 1 110.0 339.3 12.7 – 1 462.0 2 075.9 402.6 10.9 – 2 489.4 3 951.4

IV 1 203.3 319.0 22.0 0.2 1 544.5 1 441.6 434.8 0.3 0 1 876.7 3 421.2

V 1 341.2 243.5 – – 1 584.7 1 570.8 447.6 14.0 – 2 032.4 3 617.1

VI 553.5 187.4 2.4 – 743.3 1 504.1 468.3 4.1 – 1 976.5 2 719.8

VII 601.5 122.2 5.2 0.3 729.2 1 348.7 207.4 6.5 7.0 1 569.6 2 298.8

VIII 393.4 183.2 12.5 – 589.1 1 132.2 215.0 – – 1 347.2 1 936.3

IX 294.8 53.0 17.0 – 364.8 1 149.6 204.5 5.4 – 1 359.5 1 724.3

X 210.3 72.7 0.3 – 283.3 1 009.0 208.2 0.4 0.8 1 218.4 1 501.7

XI 378.1 159.8 10.0 0.8 548.7 917.6 228.7 – 1.4 1 147.7 1 696.4

XII 220.3 68.8 17.0 3.5 309.6 1 403.4 196.6 – 0.5 1 600.5 1 910.1

22. 22.

74

KREDĪTU PROCENTU LIKMES IEKŠZEMES STARPBANKU TIRGŪ (% gadā)

2008 2009


Latos izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes

Uz nakti 6.4 5.0 5.4 3.5 3.2 2.3 3.0 4.7 21.6 2.6 1.9 1.2

Līdz 1 mēn. 6.7 4.8 6.6 3.7 3.5 2.5 2.6 5.9 24.4 3.1 2.3 1.7

1–3 mēn. 8.0 7.7 – 10.2 – 7.0 8.5 – 32.9 13.2 10.7 8.1

Ilgāk par 3 mēn. 8.8 8.2 – 9.0 – – 8.0 – – 10.0 – –

Ārvalstu valūtā izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes

Uz nakti 3.0 2.5 2.2 1.4 0.8 0.8 0.6 0.6 0.6 0.3 0.3 0.3

Līdz 1 mēn. 3.6 2.6 1.9 1.5 1.0 0.8 0.7 0.7 0.6 0.4 0.4 0.8

1–3 mēn. – – – – – 1.2 3.0 1.2 1.6 1.0 – 0.6

Ilgāk par 3 mēn. – – – – – – 4.8 – – 4.2 – –

X XI XII

1.1 1.1 1.0

1.8 1.5 1.2

10.7 9.5 7.4

– 8.9 4.8

0.3 0.3 0.3

0.5 0.3 0.3

4.0 – –

3.0 8.0 0.9

23.a

LATVIJAS BANKAS NOTEIKTĀS PROCENTU LIKMES (% gadā)

Spēkā stāšanās datums (dd.mm.yyyy.)

Latvijas Bankas refinansēšanas likme

Lombarda kredītu procentu likmes Termiņnoguldījumu procentu likmes

Līdz 10. dienai 11.–20. dienā Ilgāk par 20 dienām 7 dienu 14 dienu

17.03.2000. 3.5 5.5 6.5 7.5 1.5 1.75

19.11.2001. – – – – 3.0 3.25

17.05.2002. – – – – 2.5 2.75

16.09.2002. 3.0 5.0 6.0 7.0 2.0 2.25

11.03.2004. 3.5 – – – – –

12.11.2004. 4.0 – – – – –

15.07.2006. 4.5 5.5 6.5 7.5 – –

17.11.2006. 5.0 6.0 7.0 8.0 – –

Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme Noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likme

24.03.2007. 5.5 6.5 2.0

18.05.2007. 6.0 7.5 –

24.02.2008. – – 3.0

Aizdevumu izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas iepriekšējās 30 dienās

Aizdevumu izmantojot 6–10 darbadienas iepriekšējās 30 dienās

Aizdevumu izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas iepriekšējās 30 dienās

09.12.2008. – 7.5 15.0 30.0 –

24.01.2009. – – – – 2.0

24.03.2009. 5.0 – – – 1.0

24.05.2009. 4.0 – – – –

23.b

75

LATVIJAS BANKAS ORGANIZĒTAJĀS REPO UN ĪSTERMIŅA VALŪTAS MIJMAIŅAS DARĪJUMU IZSOLĒS NOTEIKTĀS PROCENTU LIKMES (% gadā)

2008 2009


Galveno refinansēšanas operāciju ar 7 dienu termiņu vidējā svērtā procentu likme 7.1 6.9 8.6 6.2 6.0 5.6 5.5 6.7 12.9 4.5 4.1 –

Īstermiņa valūtas mijmaiņas izsoļu vidējā svērtā procentu likme 6.7 8.2 9.5 6.1 6.0 5.7 5.7 7.8 31.6 5.3 4.0 4.0

X XI XII

4.0 4.0 –

4.0 – –

23.c

GALVENIE ĀRVALSTU VALŪTAS PIRKŠANAS UN PĀRDOŠANAS DARĪJUMI (VEIDU UN DALĪBNIEKU DALĪJUMĀ)1 (milj. latu)

2009

I II III IV V VI VII VIII IX

Darījumu veidi

Valūtas tagadnes darījumi 66 443.9 64 598.2 65 075.0 48 606.9 43 921.2 57 022.4 58 442.1 52 025.5 57 773.1

Biržā netirgotie valūtas nākotnes darījumi 2 286.6 598.1 703.4 581.3 481.7 514.6 740.0 482.0 368.8

Valūtas mijmaiņas darījumi 93 175.9 93 977.6 98 936.9 92 446.2 83 440.7 96 762.5 96 747.9 83 352.5 83 364.7

Darījumu dalībnieki

Rezidentu MFI 10 517.5 10 679.5 11 909.8 10 199.4 9 673.9 13 713.4 20 601.2 17 240.0 13 127.7

Rezidentu ne-MFI (izņemot mājsaimniecības) 3 364.8 2 684.4 5 627.5 1 954.3 2 144.1 1 945.6 1 805.5 1 644.0 1 634.7

Nerezidentu MFI 70 264.5 72 486.3 73 987.2 61 828.7 53 263.9 67 073.0 58 987.0 52 216.9 60 926.7

Nerezidentu ne-MFI (izņemot mājsaimniecības) 77 759.7 73 323.8 73 190.9 67 652.1 62 761.5 71 567.4 74 536.2 64 759.0 65 817.6

Mājsaimniecības 1 508.5 1 219.1 2 179.8 1 442.5 814.5 1 274.0 1 618.8 875.7 683.3

1 Darījumu apjomi pārrēķināti latos, izmantojot Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalstu valūtas attiecīgā mēneša pēdējās dienas kursu.

X XI XII

58 823.7 58 086.3 63 526.7

261.2 312.8 391.5

91 126.5 72 999.1 78 203.4

10 275.6 9 595.3 10 001.3

2 256.9 1 920.4 1 875.5

71 555.5 58 683.9 63 153.9

66 123.5 61 198.5 67 094.2

792.1 1 075.7 1 210.6

24.

ĀRVALSTU VALŪTU PIRKŠANA UN PĀRDOŠANA1 (milj. latu)

2009

I II III IV V VI VII VIII IX

USD

Apjoms 73 558.5 71 788.5 74 898.3 61 680.0 55 129.6 66 596.2 67 609.3 59 737.8 62 343.8

%2 44.8 44.6 44.1 42.7 42.4 42.6 42.9 43.3 43.5

EUR

Apjoms 59 777.2 62 130.1 65 995.4 59 340.1 53 662.9 61 489.4 58 535.3 51 350.6 51 145.0

%2 36.4 38.6 38.9 41.1 41.3 39.4 37.2 37.3 35.6

RUB

Apjoms 20 259.6 14 922.5 15 624.3 13 636.8 10 203.8 14 691.1 14 902.1 13 096.1 15 553.3

%2 12.3 9.3 9.2 9.4 7.9 9.4 9.5 9.5 10.8

Pārējās valūtas

Apjoms 10 731.0 12 105.0 13 241.4 9 758.6 10 892.7 13 370.8 16 429.3 13 646.4 14 430.1

%2 6.5 7.5 7.8 6.8 8.4 8.6 10.4 9.9 10.1

Kopā 164 326.3 160 946.1 169 759.4 144 415.5 129 889.0 156 147.5 157 476.0 137 830.9 143 472.2

1 Darījumu apjomi pārrēķināti latos, izmantojot ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas kursa vidējo svērto rādītāju. 2 Attiecīgajā ārvalstu valūtā veikto darījumu īpatsvars ārvalstu valūtas darījumu kopapjomā.

X XI XII

66 225.1 58 505.5 63 737.0

43.7 43.7 44.4

56 637.9 48 541.9 50 448.1

37.4 36.2 35.2

12 580.6 13 587.9 14 415.2

8.3 10.1 10.0

16 195.2 13 337.3 14 850.7

10.6 10.0 10.4

151 638.8 133 972.6 143 451.0

25.

76

LATVIJAS BANKAS NOTEIKTIE ĀRVALSTU VALŪTU KURSI (VIDĒJI MĒNESĪ) (Ls pret ārvalstu valūtu)

2008 2009


EUR 0.7028 0.7028 0.7028 0.7028 0.7028 0.7028 0.7028 0.7028 0.7028 0.7028 0.7028 0.7028

USD 0.5247 0.5523 0.5224 0.5241 0.5488 0.5394 0.5331 0.5182 0.5012 0.4991 0.4934 0.4831

GBP 0.8937 0.8522 0.7833 0.7597 0.7893 0.7659 0.7823 0.7939 0.8187 0.8169 0.8166 0.7902

100 JPY 0.5221 0.5706 0.5721 0.5803 0.5979 0.5530 0.5395 0.5373 0.5191 0.5283 0.5199 0.5276

X XI XII

0.7028 0.7028 0.7028

0.4745 0.4709 0.4808

0.7670 0.7820 0.7822

0.5268 0.5273 0.5374

26.

VIDĒJIE SVĒRTIE ĀRVALSTU VALŪTU (IZŅEMOT BEZSKAIDRĀS NAUDAS NORĒĶINUS) MAIŅAS KURSI (Ls pret ārvalstu valūtu)

2008 2009


EUR

Pērk 0.705 0.706 0.705 0.701 0.701 0.706 0.705 0.700 0.698 0.695 0.695 0.698

Pārdod 0.712 0.714 0.713 0.708 0.710 0.712 0.713 0.710 0.708 0.703 0.703 0.706

USD

Pērk 0.529 0.554 0.520 0.529 0.547 0.545 0.534 0.515 0.501 0.493 0.488 0.480

Pārdod 0.534 0.560 0.527 0.532 0.553 0.546 0.539 0.521 0.504 0.498 0.493 0.486

GBP

Pērk 0.891 0.846 0.761 0.757 0.784 0.759 0.780 0.792 0.806 0.803 0.801 0.780

Pārdod 0.904 0.860 0.783 0.770 0.798 0.778 0.795 0.806 0.822 0.816 0.816 0.794

100 JPY

Pērk 0.494 0.523 0.562 0.540 0.577 0.540 0.533 0.516 0.503 0.497 0.486 0.509

Pārdod 0.529 0.624 0.573 0.608 0.599 0.567 0.542 0.544 0.543 0.539 0.519 0.531

X XI XII

0.704 0.704 0.703

0.712 0.711 0.709

0.475 0.472 0.481

0.480 0.477 0.484

0.763 0.778 0.777

0.778 0.792 0.787

0.507 0.509 0.520

0.522 0.534 0.538

27.

VALSTS IEKŠĒJĀ AIZŅĒMUMA VĒRTSPAPĪRU STRUKTŪRA (perioda beigās; milj. latu)

2008 2009


Apgrozībā esošo valdības vērtspapīru kopapjoms

558.1 1 009.3 1 045.8 1 030.2 867.2 719.5 863.2 879.6 766.5 815.2 839.3 874.9

Rezidenti 540.1 991.3 1 027.8 1 012.2 849.8 702.7 847.2 863.7 751.4 800.1 823.5 858.7

Latvijas Banka 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Pārējās MFI 376.2 799.8 807.9 783.2 610.7 455.2 565.8 539.8 439.3 490.9 468.7 481.4

Valsts nefinanšu sabiedrības 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1

Privātās nefinanšu sabiedrības 57.5 68.0 86.7 85.4 85.7 83.9 94.3 124.3 115.3 109.3 117.4 133.5

Pārējie 106.3 123.4 133.1 143.5 153.3 163.5 187.0 199.5 196.7 199.8 237.3 243.7

Nerezidenti 18.0 18.0 18.0 18.0 17.4 16.8 16.0 15.9 15.1 15.1 15.8 16.2

OECD valstu MFI 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Pārējo valstu MFI 14.9 14.9 14.9 14.9 14.3 14.3 13.5 13.5 12.7 12.7 13.4 13.8

Nefinanšu sabiedrības 3.0 3.0 3.0 3.0 3.0 2.5 2.5 2.4 2.4 2.4 2.4 2.4

Pārējie 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1 0 0 0 0 0 0 0

X XI XII

868.0 803.3 823.2

851.6 785.4 800.2

0 0 0

478.2 426.0 439.7

0.1 26.6 0.4

124.8 83.5 78.8

248.5 249.3 281.3

16.4 17.9 23.0

0 0 0

14.0 15.5 18.8

2.4 2.4 2.4

0 0 1.8

28.

77

VALSTS IEKŠĒJĀ AIZŅĒMUMA VĒRTSPAPĪRU SĀKOTNĒJĀ TIRGUS IZSOĻU REZULTĀTI (2009. gada 4. cet.)

Izsoles datums (dd.mm.)

Sākotnējais termiņš (mēneši) Piedāvājums (tūkst. latu) Pieprasījums (tūkst. latu) Pirkuma apjoms (tūkst. latu) Vidējā svērtā diskonta likme (%)

Konkurējošās daudzcenu izsoles

07.10. 3 8 000 3 539 1 039 10.226

07.10. 6 8 000 – – –

07.10. 12 8 000 4 670 1 000 12.836

28.10. 3 4 000 5 500 500 10.228

28.10. 6 4 000 4 225 4 000 12.527

28.10. 12 4 000 1 280 1 030 12.798

04.11. 3 12 000 3 500 3 500 10.228

04.11. 6 8 000 11 875 8 000 12.555

04.11. 12 4 000 4 000 1 500 12.608

11.11. 3 8 000 15 750 5 000 9.849

11.11. 6 8 000 16 530 7 000 12.468

11.11. 12 8 000 6 035 3 400 12.474

16.11. 3 8 000 18 100 7 400 8.934

16.11. 6 8 000 18 337 7 437 12.106

16.11. 12 8 000 15 821 6 771 12.223

25.11 3 12 000 38 975 12 000 7.934

25.11. 6 12 000 36 980 12 000 11.252

25.11. 12 8 000 24 350 5 000 11.466

02.12. 3 12 000 37 100 12 000 7.123

02.12. 6 12 000 28 080 12 000 10.113

02.12. 12 12 000 24 100 12 000 10.272

09.12. 3 12 000 25 200 12 000 6.284

09.12. 6 12 000 26 300 7 700 9.465

09.12. 12 12 000 13 200 6 700 9.689

16.12. 3 12 000 13 500 6 000 5.732

16.12. 6 12 000 13 925 4 300 8.850

16.12. 12 12 000 4 000 2 000 9.286

Valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana, lietojot tiešās pārdošanas metodi

01.10. 3 3 000 1 305 1 305 10.228

01.10. 6 3 000 2 807 2 807 12.631

01.10. 12 3 000 – – –

08.10. 3 2 000 1 500 1 500 10.226

08.10. 12 2 000 200 200 12.836

29.10. 3 1 000 2 000 1 000 10.228

29.10. 6 1 000 1 000 1 000 12.527

29.10. 12 1 000 1 250 1 000 12.798

05.11. 3 3 000 400 400 10.228

05.11. 6 2 000 5 000 2 000 12.555

05.11. 12 1 000 3 000 1 000 12.608

12.11. 3 2 000 8 700 2 000 9.849

12.11. 6 2 000 8 670 2 000 12.468

12.11 12 2 000 5 955 2 000 12.474

17.11. 3 2 000 8 250 2 000 8.934

17.11. 6 2 000 10 712 2 000 12.106

17.11. 12 2 000 10 120 2 000 12.223

26.11. 3 3 000 20 500 3 000 7.934

26.11. 6 3 000 19 715 3 000 11.252

26.11. 12 2 000 12 000 2 000 11.466

03.12. 3 3 000 18 000 3 000 7.123

03.12. 6 3 000 15 500 3 000 10.113

03.12. 12 3 000 12 500 3 000 10.272

10.12. 3 3 000 15 000 3 000 6.284

10.12. 6 3 000 12 000 3 000 9.465

10.12. 12 3 000 7 200 3 000 9.689

17.12. 3 3 000 7 000 3 000 5.732

17.12. 6 3 000 1 425 1 425 8.850

17.12. 12 3 000 3 000 3 000 9.286

29.

78

LATVIJAS BANKAS VEIKTIE DARĪJUMI VALSTS IEKŠĒJĀ AIZŅĒMUMA VĒRTSPAPĪRU OTRREIZĒJĀ TIRGŪ (milj. latu)

2008 2009


Nopirktie vērtspapīri 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Pārdotie vērtspapīri 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

X XI XII

0 0 0

0 0 0

30.

IEKŠZEMES KOPPRODUKTA DINAMIKA1

2008


Faktiskajās cenās; milj. latu 16 274.5 3 757.8 4 162.5 4 167.5 4 186.7 3 311.1 3 398.0

Salīdzināmajās cenās2; milj. latu 8 296.1 1 888.8 2 081.8 2 154.6 2 170.8 1 548.9 1 692.0

Pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (%) –4.6 0.5 –1.8 –5.2 –10.3 –18.0 –18.7

Kopējā pievienotā vērtība –2.9 2.7 –0.3 –4.3 –8.2 –16.2 –16.9

Preču sektors –4.0 1.3 –0.7 –5.2 –9.9 –22.4 –22.3

Pakalpojumu sektors –2.5 3.1 –0.2 –4.0 –7.6 –14.2 –14.9

1 Dati precizēti. 2 2000. gada vidējās cenas; ķēdes indeksu veidā agregēti dati. 3 CSP ātrais novērtējums.

2009

3. cet.

3 247.9

1 744.8

–19.0

–17.1

–20.4

–15.9

x

x

x

x

x

x

4. cet.

x

x

–17.7³

x

x

x

31.

STRĀDĀJOŠO MĒNEŠA VIDĒJĀS BRUTO DARBA SAMAKSAS UN BEZDARBA LĪMEŅA PĀRMAIŅAS

2008 2009


Vidējā darba samaksa

Ls mēnesī 489 486 526 471¹ 464 475 470¹ 470¹ 482¹ 483 450 433

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (%) 115.8 111.5 109.5 105.5¹ 103.4¹ 102.3¹ 100.2¹ 99.4¹ 98.3¹ 95.8 95.0¹ 89.9

Reālās darba samaksas indekss (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %) 103.6 101.6 101.0 98.5 96.7¹ 97.0 97.0¹ 97.6¹ 97.9¹ 94.0 93.9¹ 90.0

Reģistrēto bezdarbnieku skaits

Mēneša beigās 61 049 67 065 76 435 90 436 103 731 116 768 123 127 126 595 129 269 132 519 137 586 147 754

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (%) 116.5 129.8 146.1 169.6 194.1 221.1 232.8 242.5 239.3 239.0 244.2 256.3

1 Dati precizēti.

X XI XII

429 426 464

87.8 87.5 88.3

88.9 89.0 89.8

157 897 169 236 179 235

258.6 252.3 234.5

32.

79

LATVIJAS ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS BILANCE1 (milj. latu; eksports – FOB cenās, imports – CIF cenās)

2008

1. cet. 2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet. 2. cet.1

Eksports 4 428.9 1 074.5 1 138.6 1 183.2 1 032.6 815.3 851.6

Imports 7 527.7 1 876.5 1 934.5 1 983.0 1 733.7 1 201.8 1 104.4

Bilance –3 098.7 –802.0 –795.9 –799.7 –701.1 –386.5 –252.8

2009

3. cet.1

910.5

1 154.7

–244.2

3 571.6

4 633.7

–1 062.1

4. cet.

994.1

1 172.8

–178.6

33.

2008 2009

X XI XII I II III IV1 V1 VI1 VII1 VIII1 IX1

Eksports 406.7 323.4 302.5 257.3 263.7 294.4 279.2 277.1 295.3 273.4 284.7 352.4

Imports 673.7 532.2 527.8 398.5 386.0 417.3 378.6 359.2 366.6 373.2 374.0 407.5

Bilance –267.0 –208.8 –225.3 –141.2 –122.3 –122.9 –99.3 –82.2 –71.3 –99.8 –89.3 –55.1

1 Dati precizēti.

X XI XII

355.0 323.3 315.8

396.4 390.9 385.5

–41.3 –67.6 –69.7

SVARĪGĀKĀS PRECES LATVIJAS EKSPORTĀ (FOB cenās)

2008 2009

1. cet.

Milj. latu % Milj. latu %

Kopā 4 428.9 100.0 815.3 100.0

Lauksaimniecības un pārtikas preces

749.5 16.9 143.1 17.6

Minerālprodukti 184.0 4.1 33.5 4.1

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 371.4 8.4 74.6 9.2

Plastmasas un to izstrādājumi; kaučuks un tā izstrādājumi 126.3 2.8 22.0 2.7

Koks un koka izstrādājumi 735.0 16.6 126.1 15.5

Papīra masa no koksnes, papīrs un kartons 69.9 1.6 14.2 1.7

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 242.8 5.5 47.1 5.8

Akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumi 88.1 2.0 16.6 2.0

Parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi 738.9 16.7 116.7 14.3

Mehānismi un mehāniskas ierīces, elektroiekārtas 553.7 12.5 116.8 14.3

Satiksmes līdzekļi 326.5 7.4 58.4 7.2

Dažādi izstrādājumi 154.4 3.5 26.6 3.3

Pārējās preces 88.4 2.0 19.6 2.3

1 Dati precizēti.

2. cet.1

Milj. latu %

851.6 100.0

156.5 18.4

54.8 6.4

80.7 9.5

25.2 3.0

132.2 15.5

14.5 1.7

43.1 5.1

18.2 2.1

107.5 12.6

114.7 13.5

63.7 7.5

25.4 3.0

15.1 1.7

3. cet.1

Milj. latu %

910.5 100.0

166.8 18.3

47.1 5.2

66.6 7.3

27.9 3.1

154.6 17.0

17.0 1.9

45.9 5.0

19.0 2.1

107.6 11.8

135.9 14.9

69.2 7.6

29.0 3.2

23.9 2.6

4. cet.

Milj. latu %

994.1 100.0

202.8 20.4

60.6 6.1

83.9 8.4

27.8 2.8

171.9 17.3

18.4 1.9

41.2 4.1

18.2 1.8

124.3 12.5

129.7 13.0

56.7 5.7

37.9 3.8

20.7 2.2

Milj. latu %

3 571.6 100.0

669.2 18.7

196.1 5.5

305.8 8.6

102.9 2.9

584.7 16.4

64.2 1.8

177.4 5.0

72.0 2.0

456.2 12.8

497.1 13.9

248.0 6.9

118.9 3.3

79.1 2.2

34.

80

SVARĪGĀKĀS PRECES LATVIJAS IMPORTĀ (CIF cenās)

2008 2009

2. cet.1

Milj. latu % Milj. latu % Milj. latu %

Kopā 7 527.7 100.0 1 201.8 100.0 1 104.4 100.0

Lauksaimniecības un pārtikas preces 1 032.7 13.7 199.6 16.6 209.8 19.0

Minerālprodukti 1 171.2 15.6 238.4 19.8 166.5 15.1

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 732.8 9.7 150.0 12.5 136.8 12.4

Plastmasas un to izstrādājumi; kaučuks un tā izstrādājumi 356.3 4.7 48.4 4.0 58.4 5.3

Koks un koka izstrādājumi 139.9 1.9 15.5 1.3 15.6 1.4

Papīra masa no koksnes, papīrs un kartons 180.1 2.4 30.8 2.6 32.7 3.0

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 303.4 4.0 60.1 5.0 47.1 4.3

Akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumi 157.8 2.1 21.8 1.8 22.9 2.1

Parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi 775.2 10.3 96.0 8.0 94.2 8.5

Mehānismi un mehāniskas ierīces, elektroiekārtas 1 374.0 18.3 181.5 15.1 167.5 15.2

Satiksmes līdzekļi 807.8 10.7 85.5 7.1 82.5 7.5

Dažādi izstrādājumi 227.3 3.0 30.5 2.5 27.9 2.5

Pārējās preces 269.3 3.6 43.7 3.7 42.5 3.7

1 Dati precizēti.

3. cet.1

Milj. latu %

1 154.7 100.0

213.8 18.5

192.6 16.7

132.0 11.4

65.4 5.7

17.4 1.5

34.3 3.0

63.7 5.5

27.1 2.3

90.6 7.8

186.1 16.1

64.2 5.6

24.8 2.1

42.7 3.8

4. cet.

Milj. latu %

1 172.8 100.0

213.1 18.2

213.6 18.2

136.1 11.6

62.8 5.4

17.1 1.5

36.2 3.1

49.7 4.2

25.5 2.2

95.1 8.1

191.0 16.3

65.5 5.6

28.5 2.4

38.6 3.2

Milj. latu %

4 633.7 100.0

836.0 18.0

811.1 17.5

554.9 12.0

235.1 5.1

65.5 1.4

134.0 2.9

220.5 4.8

97.3 2.1

375.8 8.1

726.2 15.7

297.7 6.4

111.6 2.4

168.0 3.6

1. cet.

35.

PARTNERVALSTIS LATVIJAS ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBĀ (eksports – FOB cenās, imports – CIF cenās)

2008 2009

Milj. latu Īpatsvars (%) Milj. latu Īpatsvars (%)

Eksports Imports Bilance Eksports Imports Eksports Imports Bilance Eksports Imports

Kopā 4 428.9 7 527.7 –3 098.7 100.0 100.0 3 571.6 4 633.7 –1 062.1 100.0 100.0

ES15 valstis 1 618.6 3 061.4 –1 442.8 36.5 40.7 1 264.5 1 722.0 –457.5 35.4 37.2

ES27 valstis 3 245.4 5 716.5 –2 471.1 73.3 75.9 2 555.5 3 464.7 –909.2 71.6 74.8

t.sk. Vācija 358.4 981.7 –623.2 8.1 13.0 312.0 538.5 –226.5 8.7 11.6

Zviedrija 293.4 332.6 –39.3 6.6 4.4 217.8 164.0 53.8 6.1 3.5

Lielbritānija 166.7 107.9 58.8 3.8 1.4 116.5 61.5 55.0 3.3 1.3

Somija 137.4 330.8 –193.5 3.1 4.4 103.0 167.9 –64.9 2.9 3.6

Dānija 202.1 218.0 –15.9 4.6 2.9 148.8 123.5 25.3 4.2 2.7

Nīderlande 103.9 273.7 –169.8 2.3 3.6 95.4 185.4 –90.0 2.7 4.0

Lietuva 739.8 1 241.4 –501.7 16.7 16.5 576.5 788.8 –212.3 16.1 17.0

Igaunija 621.7 535.7 86.0 14.0 7.1 502.1 353.6 148.5 14.1 7.6

Polija 165.5 540.7 –375.2 3.7 7.2 133.5 393.9 –260.4 3.7 8.5

NVS 664.0 1 196.3 –532.3 15.0 15.9 498.6 746.4 –247.8 14.0 16.1

t.sk. Krievija 442.2 801.3 –359.1 10.0 10.6 316.6 505.7 –189.1 8.9 10.9

Pārējās valstis 519.6 614.9 –95.3 11.7 8.2 517.5 422.6 94.9 14.4 9.1

t.sk. ASV 65.4 73.3 –7.9 1.5 1.0 58.7 40.7 18.0 1.6 0.9

Norvēģija 114.0 57.6 56.4 2.6 0.8 94.8 67.4 27.4 2.7 1.5

Ķīna 12.9 174.8 –161.9 0.3 2.3 11.1 99.5 –88.4 0.3 2.1

36.

Papildinformâcija

Vispârçjâs piezîmes

Izdevumâ "Makroekonomisko Noriðu Pârskats" izmantota CSP, Latvijas RepublikasFinanðu ministrijas, Finanðu un kapitâla tirgus komisijas, NASDAQ OMX Riga unLatvijas Bankas informâcija.

Grafiskos attçlus sagatavojot, izmantota Eurostat un ES valsu centrâlo banku un nacionâlostatistikas iestâþu (1.1.–1.4. att.), Reuters (2.1., 2.2. un 5.7. att.), Latvijas Bankas (2.3.–2.5., 2.7., 2.9.–2.11., 3.6., 5.1., 5.8., 6.1.–6.4., 7.1. un 7.2. att.), ECB (2.6. att.), Finanðu unkapitâla tirgus komisijas (2.8. att.), CSP (3.1.–3.5., 3.7.–3.9., 4.1.–4.15., 5.2.–5.7., 6.1., 6.2.,7.1. un 7.2. att.) un Latvijas Republikas Finanðu ministrijas (3.10.–3.15. att.) informâcija.

Tabulas sagatavojot, izmantota Latvijas Bankas (1., 3.–28. un 30. tabula), NASDAQ OMXRiga (1. tabula), Latvijas Republikas Finanðu ministrijas (2.ab un 29. tabula) un CSP (2.abun 31.–36. tabula) informâcija.

Daþos gadîjumos skaitïu noapaïoðanas rezultâtâ komponentu summa atðíiras no kopsummas.

FOB cena ir preces cena, kuru veido preces vçrtîba, ieskaitot transporta un apdroðinâðanasizmaksas lîdz eksportçtâjvalsts robeþai.

CIF cena ir preces cena, kuru veido preces vçrtîba, ieskaitot transporta un apdroðinâðanasizmaksas lîdz importçtâjvalsts robeþai.

Tabulâs apzîmçjums "–" nozîmç, ka attiecîgajâ periodâ nav darîjumu, un apzîmçjums "x" –dati nav pieejami, râdîtâjus nav iespçjams aprçíinât vai respondentu skaits ir nepietiekamsdatu publiskoðanai.

Nauda un banku darbîba

Monetâro râdîtâju aprçíinâ tiek iekïauti Latvijas Bankas bilances dati un pârçjo MFIbilanèu pârskatu informâcija, kas tiek sagatavota saskaòâ ar Latvijas Bankas noteiktometodoloìiju (sk. Latvijas Bankas interneta lapâ ar Latvijas Bankas padomes 12.07.2001.lçmumu Nr. 88/7 apstiprinâtos "Monetâro finanðu iestâþu mçneða bilances pârskata unpielikumu sagatavoðanas noteikumus"), kas pamatojas uz ECB Regulu "Par monetârofinanðu institûciju konsolidçto bilanci" (ECB/2001/13).

Izdevumâ izmantoti ðâdi termini.

MFI – finanðu sabiedrîbas, kas veido naudas emisijas sektoru. Latvijâ MFI ir LatvijasBanka, kredîtiestâdes u.c. MFI saskaòâ ar Latvijas Bankas sagatavoto "Latvijas Republikasmonetâro finanðu iestâþu sarakstu". ES MFI ietver ECB, eiro zonas valstu centrâlâs bankas,kredîtiestâdes un citas MFI (naudas tirgus fondus) saskaòâ ar ECB publicçto MFI sarakstu.

Ne-MFI – vienîbas, kuras nav MFI.

Finanðu iestâdes – citi finanðu starpnieki, izòemot apdroðinâðanas sabiedrîbas un pensijufondus (CFS), finanðu palîgsabiedrîbas, apdroðinâðanas sabiedrîbas un pensiju fondi.

CFS – finanðu sabiedrîbas, kuras iesaistîtas galvenokârt finanðu starpniecîbâ, uzòemoties

81

PAPILDINFORMÂCIJAMAKROEKONOMISKO NORIÐU PÂRSKATS2010. gada februâris

tâdas saistîbas, kas nav valûta, noguldîjumi un noguldîjumu aizstâjçji no klientiem, kas navMFI, vai apdroðinâðanas tehniskâs rezerves. CFS ir kreditçðanâ iesaistîtâs sabiedrîbas(piemçram, finanðu lîzinga sabiedrîbas, faktûrkreditçðanas sabiedrîbas, eksporta vai importafinansçðanas sabiedrîbas), ieguldîjumu fondi, ieguldîjumu brokeru sabiedrîbas, finanðuinstrumentsabiedrîbas (financial vehicle corporations), finanðu pârvaldîtâjsabiedrîbas, riskakapitâla sabiedrîbas (venture capital corporations). CFS datos tiek iekïauti arî finanðupalîgsabiedrîbu dati.

Finanðu palîgsabiedrîbas – finanðu sabiedrîbas, kuras iesaistîtas galvenokârt finanðupalîgdarbîbâs, t.i., darbîbâs, kuras cieði saistîtas ar finanðu starpniecîbu, bet nav finanðustarpniecîba, piemçram, ieguldîjumu brokeri, kas neveic finanðu starpniecîbaspakalpojumus savâ vârdâ, sabiedrîbas, kas nodroðina finanðu tirgu infrastruktûru, finanðuinstitûciju un finanðu tirgu centrâlâs uzraudzîbas iestâdes, ja tâs ir atseviðías institucionâlasvienîbas. Latvijâ par finanðu palîgsabiedrîbu uzskatâma arî Finanðu un kapitâla tirguskomisija un RFB. Finanðu palîgsabiedrîbu dati tiek iekïauti CFS datos.

Nefinanðu sabiedrîbas – saimnieciskâs vienîbas, kuras veic preèu raþoðanu vai sniedznefinansiâlus pakalpojumus nolûkâ gût peïòu vai citus augïus.

Mâjsaimniecîbas – fiziskâs personas vai fizisko personu grupas, kuru pamatdarbîba irpatçriòð un kuras raþo preces un pakalpojumus vienîgi paðu patçriòam, kâ arîprivâtpersonas apkalpojoðâs bezpeïòas institûcijas. Latvijâ mâjsaimniecîbu sektorâiekïaujami arî individuâlâ darba veicçji, ja viòi nav reìistrçjuði savu darbîbu LatvijasRepublikas Uzòçmumu reìistra komercreìistrâ.

Neakciju vçrtspapîru turçjumi – finanðu aktîvi, kuri ir uzrâdîtâja instrumenti, parasti irapgrozâmi, tos tirgo otrreizçjos tirgos vai par tiem tirgû var saòemt atlîdzîbu un kurinegarantç to turçtâjam nekâdas îpaðuma tiesîbas uz institucionâlo vienîbu, kas ðos finanðuaktîvus emitçjusi.

Saskaòâ ar ECB metodoloìiju tiek publicçta ðâda informâcija:

1) Latvijas Bankas aktîvi un pasîvi (6. tabula), paplaðinot uzrâdâmo finanðu instrumentu loku;

2) MFI (izòemot Latvijas Banku) kopsavilkuma bilance, t.i., Latvijas MFI, izòemot LatvijasBanku, saskaòoto bilanèu summa (7. tabula);

3) MFI konsolidçtâ bilance, kas iegûta, aprçíinot Latvijas MFI kopsavilkuma bilancespozîciju saldo (8. tabula). Sakarâ ar to, ka uzskaites paòçmieni mazliet atðíiras, MFIsavstarpçjo posteòu summa ne vienmçr ir vienâda ar nulli, tâpçc atlikums tiek ietverts MFIsavstarpçjo saistîbu pârsniegumâ;

4) monetârie râdîtâji un to sastâvdaïas (4. tabula) atspoguïo Latvijas monetâros râdîtâjus unatbilstoðos bilances posteòus. Tie iegûti no MFI konsolidçtâs bilances. Sezonâli izlîdzinâtienaudas râdîtâji atspoguïoti 5. tabulâ. Tiek aprçíinâti un publicçti ðâdi monetârie râdîtâji.

M1 – ðaurâs naudas râdîtâjs, kas ietver skaidro naudu apgrozîbâ (Latvijas Bankas emitçtâslatu banknotes un monçtas, neieskaitot to atlikumus pârçjo MFI kasçs) un visâs valûtâs MFIuz nakti veiktos noguldîjumus.

M2 – vidçjâs naudas râdîtâjs, kas ietver M1 un visâs valûtâs veiktos noguldîjumus arbrîdinâjuma termiòu par izòemðanu lîdz 3 mçneðiem ieskaitot (îstermiòa krâjnoguldîjumi),kâ arî visâs valûtâs veiktos noguldîjumus MFI ar noteikto termiòu lîdz 2 gadiem ieskaitot(îstermiòa noguldîjumi).

82


M3 – plaðâs naudas râdîtâjs, kas ietver M2, repo darîjumus, MFI emitçtos parâdavçrtspapîrus ar termiòu lîdz 2 gadiem ieskaitot un naudas tirgus fondu akcijas un daïas.

Saskaòâ ar Latvijas Bankas metodoloìiju joprojâm tiek publicçts Latvijas Bankas naudaspârskats (3. tabula) un Latvijas banku sistçmas naudas pârskats (10. tabula). Saskaòâ ar ðometodoloìiju aprçíinâto monetâro râdîtâju skaidrojums ir ðâds.

M0 – naudas bâze, kas ietver Latvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas unrezidentu MFI latos veiktos pieprasîjuma noguldîjumus (noguldîjumus uz nakti) LatvijasBankâ.

M2X – plaðâ nauda, kas ietver skaidro naudu apgrozîbâ (Latvijas Bankas emitçtâs latubanknotes un monçtas, neieskaitot to atlikumus MFI kasçs), MFI latos veiktosnoguldîjumus uz nakti un termiònoguldîjumus (t.sk. noguldîjumus ar brîdinâjuma termiòupar izòemðanu un repo darîjumus), kâ arî ârvalstu valûtâ veiktos noguldîjumus MFI. M2Xpaðvaldîbu noguldîjumi tiek ietverti kâ neto râdîtâjs pieprasîjuma pusç.

Ievçrojot to, ka Latvijas Banka apkopo plaðâku informâciju, papildus tiek publicçta:

1) Latvijas MFI (izòemot Latvijas Banku) kopsavilkuma bilance, kas ir saskaòoto bilanèusumma (9.ab tabula);

2) MFI (izòemot Latvijas Banku) ârzemju aktîvus un ârzemju pasîvus raksturojoðâinformâcija (11.ab tabula), t.sk. arî atseviðíi bilances posteòi valstu grupu dalîjumâ(12. tabula);

3) Latvijas finanðu iestâþu, nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbu noguldîjumu MFI(izòemot Latvijas Banku) termiòstruktûru un noguldîjumu veidus, t.sk. repo, raksturojoðâinformâcija (13. un 14.abc tabula), kâ arî valdîbas un nerezidentu noguldîjumusraksturojoðâ informâcija (14.d tabula). Noguldîjumi ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanugrupçti atbilstoði brîdinâjuma termiòam. Ilgtermiòa noguldîjumi ietver noguldîjumus, kurusâkotnçjais termiòð ir ilgâks par 1 gadu. MFI (izòemot Latvijas Banku) veikto noguldîjumuvalûtu dalîjums atspoguïots 20.ab tabulâ;

4) MFI (izòemot Latvijas Banku) Latvijas finanðu iestâdçm, nefinanðu sabiedrîbâm unmâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu termiòstruktûru un kredîtu veidus raksturojoðâinformâcija (15., 16.ab, 17. un 18. tabula), kâ arî valdîbas un nerezidentu kredîtusraksturojoðâ informâcija (16.c tabula). MFI (izòemot Latvijas Banku) izsniegto kredîtuvalûtu dalîjums atspoguïots 20.cd tabulâ;

5) MFI (izòemot Latvijas Banku) vçrtspapîru turçjumus raksturojoðâ informâcija (19.ab un20.ef tabula);

6) MFI (izòemot Latvijas Banku) emitçtos parâda vçrtspapîrus raksturojoðâ informâcija(20.g tabula).

Procentu likmes

Ar 2004. gada janvâri Latvijas Banka ieviesusi jaunu procentu likmju statistikasmetodoloìiju (sk. Latvijas Bankas interneta lapâ ar Latvijas Bankas padomes 15.05.2003.lçmumu Nr. 102/3 apstiprinâtos "Procentu likmju pârskatu sagatavoðanas noteikumus").Izmantojot ðo metodoloìiju, Latvijas Republikâ reìistrçtajâm bankâm, ârvalstu bankufiliâlçm un krâjaizdevu sabiedrîbâm jâsniedz informâcija par noguldîjumu un kredîtuprocentu likmçm, kas tiek piemçrotas darîjumos ar iekðzemes nefinanðu sabiedrîbâm unmâjsaimniecîbâm. Iepriekð lietotâ procentu likmju statistikas metodoloìija bija spçkâ kopð

83


1997. gada maija. Ievieðot jauno metodoloìiju, panâkta procentu likmju statistikassaskaòoðana ar ECB prasîbu normâm, kas izklâstîtas Regulâ ECB/2001/18 "Par to procentulikmju statistiku, kuras monetârâs finanðu institûcijas piemçro mâjsaimniecîbu un nefinanðukorporâciju noguldîjumiem un kredîtiem". Procentu likmju statistika sniedz ievçrojamiplaðâku informâciju par makroekonomisko attîstîbu un strukturâlajâm pârmaiòâm, tomçrstatistisko informâciju nevar tieði salîdzinât ar iepriekð publicçto, jo bûtiski mainîjusiesstatistikas sagatavoðanas metodoloìija.

Tiek apkopota Latvijas Republikâ reìistrçto banku, ârvalstu banku filiâïu un krâjaizdevusabiedrîbu sniegtâ informâcija par noguldîjumu un kredîtu procentu likmçm, kas tiekpiemçrotas darîjumos ar nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm (21. tabula). Procentulikmju statistika tiek apkopota par jaunajiem darîjumiem un darîjumu atlikumiem. Visasprocentu likmju statistikâ ietvertâs likmes ir vidçjâs svçrtâs procentu likmes. Procentulikmju statistikas sagatavoðanâ kredîtiestâdes izmanto nolîgto gada likmi (annualised agreedrate; AAR) vai ðauri definçto efektîvo likmi (narrowly defined effective rate; NDER) unefektîvo gada izmaksu procentu likmi (annual percentage rate of charge; APRC). AAR vaiNDER likmes aprçíins kredîtiestâdçm jâizvçlas, pamatojoties uz lîguma nosacîjumiem.NDER var aprçíinât jebkuram noguldîjumam vai aizdevumam. Kredîtiem privâtpersonâmmâjokïa iegâdei un patçriòa kredîtiem papildus AAR vai NDER uzrâdîta arî APRC.

Noguldîjumu uz nakti un noguldîjumu ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu jaunodarîjumu un atlikumu procentu likmes sakrît.

No jauna izsniegto kredîtu procentu likmes tiek atspoguïotas saskaòâ ar lîgumâ noteiktoprocentu likmes darbîbas sâkotnçjo periodu. Savukârt norçíinu konta debeta atlikuma(overdraft) procentu likmes tiek uzrâdîtas ðâ kredîta atlikumam.

Atspoguïojot mâjsaimniecîbâm izsniegto patçriòa un pârçjo kredîtu ar termiòu lîdz 1 gadamun nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto kredîtu ar termiòu lîdz 1 gadam procentu likmes, tiekietvertas norçíinu konta debeta atlikuma procentu likmes.

Kredîtu procentu likmes starpbanku tirgû (23.a tabula) tiek atspoguïotas kâ vidçjâs svçrtâsjauno darîjumu procentu likmes, apkopojot banku iesniegto informâciju, kas sagatavotaatbilstoði Latvijas Bankas metodoloìijai (sk. Latvijas Bankas interneta lapâ ar LatvijasBankas padomes 17.07.2003. lçmumu Nr. 104/3 apstiprinâtos ""Naudas tirgus darîjumupârskata" sagatavoðanas noteikumus").

Valûtu darîjumi un valûtu kursi

Ârvalstu valûtu pirkðanas un pârdoðanas darîjumus raksturojoðâ informâcija tiek apkopota,izmantojot Latvijas Bankas metodoloìiju (sk. Latvijas Bankas 2009. gada 13. maijanoteikumus Nr. 36 "Ârvalstu valûtu skaidrâs naudas pirkðanas un pârdoðanas noteikumi" unar Latvijas Bankas valdes 24.04.1997. lçmumu Nr. 259/8 apstiprinâto "Ârvalstu valûtupirkðanas un pârdoðanas pârskatu"). Galvenie ârvalstu valûtu pirkðanas un pârdoðanasdarîjumi (24. tabula) ietver skaidrâ un bezskaidrâ naudâ veiktos MFI (izòemot LatvijasBanku) darîjumus, kas atspoguïoti darîjuma veidu un darîjuma partneru dalîjumâ, armâjsaimniecîbâm veiktos darîjumus atspoguïojot atseviðíi. Savukârt ârvalstu valûtupirkðanas un pârdoðanas darîjumi (25. tabula) ietver skaidrâ un bezskaidrâ naudâ veiktosMFI un valûtas maiòas iestâþu darîjumus, kas atspoguïoti nozîmîgâko valûtu dalîjumâ.

Latvijas Bankas noteiktie valûtu kursi (26. tabula) atspoguïoti kâ aritmçtiski vidçjie mçneðarâdîtâji. Vidçjie svçrtie ârvalstu valûtu kursi (izòemot bezskaidrâs naudas norçíinus;27. tabula) apkopoti, izmantojot MFI (izòemot Latvijas Banku) un valûtas maiòas iestâþusniegto informâciju.

84


Documents

MAKROEKONOMISKO NORIŠU PĀRSKATS · 6 MAKROEKONOMISKO NORIÐU PÂRSKATS 2010. gada februâris 1. ÂRÇJAIS SEKTORS, EKSPORTS 1. tabula IKP PROGNOZES (%) 2009 2010 2011 12 1 2 2 Krievija