Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums Nr. 3 (49) Oktobris, 2017

Dziedināts, bet vai vienmēr izārstēts?

Stenozējošais ligamentīts

Pēdējos 20 gados ir mainījusies sabiedrības uztvere par to, kas ir ārsts un kas ir medicīna kopumā. Te slēpjas problēma: slimības gadījumā mēs visi gribam būt izārstēti, bet vai tas vienmēr ir iespējams?

ūsdienu sabiedrība dalās klientos un pacientos. Ar pēdējiem es

nedomāju citādi domājošos, bet kā ārsts – īstus pacientus. Tā, kā līdz šim gadu desmitiem ilgi tika uzskatīts. Kāpēc „līdz šim”? Tāpēc, ka gan sabiedrība, gan ārsti slimu cilvēku arvien mazāk uztver kā pa-cientu un arvien vairāk pieņem terminu „klients”. Tirgus ekonomikā radies teiciens vēsta: „Klientam vienmēr taisnība,” – tāpēc  jāsāk do-māt, vai tas attiecas arī uz pacientu. Šajā esejā neiedziļināšos faktā, ka ārstam ne vienmēr ir taisnība un ne tāpēc, ka viņš būtu dumjš, bet gan tāpēc, ka viņš nav nekļūdīgs – kā jebkurš cits no mums.Kas tad ir raksturīgs klientam? Pirmkārt, „pieprasiet” un, otrkārt, „jūs esat tā vērts”! Jau iepriekš minēju, ka biznesā klientam vien-mēr būs „taisnība”, pat ja viņš ir neiecietīgs, kašķīgs un visādi citādi nepatīkams homo sapiens pārstāvis. Klientam tiek piedāvātas garan-tijas un iespēja preci apmainīt vai pakalpojumu pārcelt. Klients vē-las un var saņemt prognozi par savu pakalpojumu. Šāda domāšana, kas tiek popularizēta medijos, maina arī ārsta–pacienta attiecības uz pakalpojuma sniedzēja–klienta attiecībām. Pacients bieži „pieprasa” ārstam konkrētu ārstēšanu, un palīgā šeit nāk internets. Reizēm nav saprotams, kāpēc pacients vispār dodas pie ārsta, ja viņam viss ir skaidrs! Vēl viena ļoti svarīga iezīme, kas liecina par attiecību maiņu, ir garantijas un prognozes nepieciešamība. Ja prognozi vēl varētu izteikt kā konkrētā ārsta vai vispārpieņemtās ārstniecības metodes labo iznākumu procentuālo attiecību, tad ko darīt ar garantiju? „Vai varat garantēt, ka ..?” – „Nē, nevaru!” – „Nu tad jūs esat draņķīgs ārsts!!!” Šādas situācijas mani pārliecina, ka mēs esam ļoti attāli-nājušies no dabas (tiešā nozīmē) un esam kļuvuši par patērētāju sa-biedrību pilnbriedā. Tā radās stāsts par zemnieku.

Reiz dzīvoja zemnieks. Normāls, labs, godīgs un strādīgs latviešu zemnieks (kā zināms, lat-viešiem piemīt darba tikums). Zemniekam bija viena problēma: viņš nekādi nevarēja atbildēt uz sievas gadskārtējo jautājumu „Vīriņ, vai šogad būs laba raža?”. Gadu no gada viņš sēja, stādīja, ravēja un mēsloja, strādājot pēc vislabākās sirdsapziņas, bet – kā nākas, kā ne – raža katru gadu bija citāda. Bija gadi, kad varēja lepni pabarot sevi un vēl palika pāri tirgum, bet pagājušajā gadā, piemēram, viņš knapi vilka dzīvi, jo ilgā ziema atrāva saknes ziemājiem un vēlāk plūdi atlikušo noslīcināja (kopā ar palieņu pļavā būvēto māju). Pagrabs pilns ar ūdeni, tikai žurkas izglābās. Labi, ka ES fondu finansējums deva iespēju saņemt valsts administrētu ES nodokļu maksātāju naudas brīvprātīgo un solidāro ziedojumu.  Te sieva atkal klāt: „Vai būs laba raža?” Lielākajai daļai šis stāstiņš liksies smieklīgi patosīgs, bet realitāte ir tā, ka daudzi no mums, nonākot pacienta lomā, domā un rīkojas kā šī sieva. Mēs aizmirstam, ko nozīmē bioloģiska sistēma un ka tā ir atkarīga no tūkstošiem ietekmējošu faktoru. Kā tas nākas, ka, ķi-rurgam lietojot tās pašas rokas un tehniku, strādājot ar to pašu at-tieksmi un pat izdarot to pašu griezienu, vienādu slimību gadījumā iznākums nav vienāds? Sieva: „Kā tas nākas, ka tu, vīriņ, nevari pateikt, kāda rudenī būs raža? Draņķīgs zemnieciņš!” Kaut arī ir saprotamas sie-vas (alegoriskā pacienta) sāpes, pārdzīvojumi un bioloģisko faktoru uzliktās ciešanas, tomēr nekādi nav attaisnojams viņas pārmetumu pilnais „un kā būs šogad?”. Zemnieks var atbildēt par savu prasmi, spējām un godaprātu, bet viņš nevar un nedrīkst uzņemties Radītāja funkcijas. Tāpat to nedrīkst arī ārsts.

R udenī plastikas un rokas ķirurgu ambulatorajā

praksē cilvēki bieži vēršas pēc palīdzības saistībā ar grūtībām saliekt un/vai iztaisnot kādu no rokas pirkstiem. Visbiežāk sūdzības sākušās vasarā. Pacientiem ir dārzs, kas vasarā un rudenī jāaprū-pē. Kad dārza darbi apdarīti un kustības pirkstā

kļuvušas pavisam sāpīgas vai grūti izdarā-mas, cilvēki meklē palīdzību. Šis raksts palīdzēs saprast, kas izraisa pirksta klikš-

ķēšanu un kādas ir ārstēšanas iespējas.Stenozējošais ligamentīts (stenozējošais tenosinovīts jeb tendovagi-nīts, jeb trigger finger) ir viena no izplatītākajām augšējo ekstremitāšu problēmām. Tā ir saistīta ar cīpslas tūsku vai kanāla sašaurinājumu, kā dēļ saliecējcīpsla nespēj normāli slīdēt. Šādā situācijā kāds no plaukstas pirkstiem var iestrēgt saliektā pozīcijā; mēģinot to iztais-not, dzirdams raksturīgs klikšķis.Sievietēm stenozējošais ligamentīts ir vairāk raksturīgs nekā vīrie-šiem. Visbiežāk tas sākas 40–60 gadu vecumā. Tiek skarta dominē-jošā roka, un vienlaikus var būt iesaistīti vairāki pirksti. Saslimšanas iemesls parasti nav zināms. Biežāk šī slimība izpaužas pacientiem ar reimatoīdo artrītu (RA) un cukura diabētu (CD). Tā var būt arī jaundzimušajiem – šādā gadījumā novērojams īkšķa saliecējcīpslas mezglveida paresninājums, kas saistīts nevis ar cīpslas tūsku, bet ar cīpslas kanāla anatomisku sašaurinājumu.Stenozējošā ligamentīta etioloģija var būt dažāda: anamnēzē trauma,

ilgstoša roku piepūle, sistēmiska saslimšana (RA,CD, psoriātiskais ar-trīts, amiloidoze, hipotireoidisms, sarkoidoze); sekundārs stenozējošais ligamentīts var būt septiskas izcelsmes (piemēram, Tbc) vai idiopātisks.

Simptomi:n pirksta stīvums, it īpaši no rītiem; n plaukstas, pirkstu tūska;n klikšķēšanas sajūta, kustinot pirkstu; n skartā pirksta sāpīgums

un/vai sataustāms mezgliņš pirksta pamatnē; n skartais pirksts var ķerties vai bloķēties un palikt saliektā stāvoklī.

Mārtiņš KapickisMC vadītājs

plastikas ķirurgs, rokas ķirurgs

1. attēls. ...

Marta RudakovskaMC plastikas un rokas ķirurģe

Slimības pakāpes: 1. pirksta sāpīgums;2. nevienmērīgas pirksta kustības ar ķeršanos; pirkstu ir iespē-

jams iztaisnot;3. bloķēts pirksts, ko var iztaisnot ar otras rokas palīdzību;4. pirksta deformēšanās fiksētā fleksijas vai ekstensijas stāvoklī.

DiagnostikaLaboratoriski izmeklējumi nav pieejami. Jāievāc anamnēze (kādas sūdzības, cik ilgi, kādi simptomi) un jāveic fizikālā izmeklēšana.

TerapijaTerapija ir atkarīga no slimības smaguma pakāpes. Vieglākos gadīju-mos tā ir pacienta izglītošana, stiepes vingrinājumi, vismaz 3–4 nedē-ļas izvairīšanās no atkārtotām ieraduma kustībām.

Smagākos gadījumos izmantojami nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi vai steroīdu injekcija – skartā pirksta saliecējcīpslu sinoviālajā makstī tiek ievadīts steroīdu preparāta šķīdums, sajaukts ar anestēzijas līdzek-li. Injekcijas mērķis ir samazināt tūsku cīpslā un to aptverošajā apvalkā. Tādā veidā aptuveni 6 nedēļu laikā pēc manipulācijas lokālais stāvoklis uzlabojas. Ja tas nepalīdz, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.

Indikācijas ķirurģiskai ārstēšanai: n pēc steroīdu injekcijas nav uzlabojuma, n pirksts pastāvīgā fleksijas stāvoklī, n skarts I pirksts bērnam.

Operācija ilgst vidēji 30 minūtes un tiek veikta lokālajā vai vispārējā anestēzijā. Pēcoperācijas periodā pārsējs jāmaina vidēji 2–3  reizes nedēļā. Šuves tiek izņemtas 10.–14. dienā. Pēcoperācijas periodā ne-pieciešama ergoterapija un kustību izstrāde, lai atgūtu pilnu kustību apjomu plaukstā un pirkstos.

Plastikos

2. attēls. Cīpslu slīdes vingrinājumi

Anda Gaileplastikas ķirurģe

Ķermeņa formu korekcija pēc izteikta svara samazinājuma. I daļa

Ir dažādi veidi, kā sasniegt vēlamo ķermeņa svaru: sākot no dažādām diētas un fizisko no-

darbību kombinācijām un beidzot ar ķirur-ģiskām operācijām, kas palīdz samazināt uzņemtās pārtikas daudzumu, kā rezul-tātā ķermeņa masa strauji samazinās.

Iegūtās ķermeņa aprises ne vienmēr ir tādas, kā cerēts. Straujš un izteikts ķermeņa masas zudums var radīt nepievilcīgas liekās ādas krokas, jo āda nespēj efektīvi sarauties līdzi.

Šoreiz aplūkosim dažu ķermeņa zonu estētisko korekciju, par ko līdz šim ir bijis maz informācijas.

Viena no šīm zonām ir ķermeņa augšdaļa – muguras jeb lāpstiņu zona. Kad tauku slānis ir efektīvi samazinājies, bet āda nav spējusi sarauties, tur veidojas nepievilcīgas ādas krokas, kas ir grūti noslēp-jamas zem apģērba un rada diskomfortu.

Avots J. Peter Rubin, Mark L. Jewell, Dirk F. Richter, and Carlos O. Uebel, Body Contouring and Liposuction, Elsevier Inc., 2013, Chapter 17, 166–176.

Ķirurģiskās korekcijas metode paredz iezīmēt problēmas zonu un ekscidēt lieko audu lēveri.

Pēcoperācijas rezultāts

Ar melno pārtraukto līniju ir atzīmēta rētas lokalizācijas vieta. Parasti to cenšas pozicionēt tā, lai nākotnē to varētu paslēpt zem krūštura.

A B C

Vēl viena maz apspriesta estētiskā operācija ir ķermeņa apakšdaļas korekcija jeb nostiepšana. Šī procedūra ir piemērota pacientiem, kam pēc masīva svara zuduma ir izveidojušās liekās ādas krokas gurnu rajonā.

Avots J. Peter Rubin, Mark L. Jewell, Dirk F. Richter, and Carlos O. Uebel, Body Contouring and Liposuction, Elsevier Inc., 2013. Chapter 38, 385–402.

AvotsJoseph P. Hunstad, and Remus Repta, Atlas of Abdominoplasty, 1st edition, Elsevier Inc., 2009, Chapter 9, 89–113.

A ttīstoties 3D tehnoloģijām, to sniegtās iespējas mūsdienās iegūst

arvien plašāku pielietojumu praktiski visās sfērās. Pirmās 3D drukas iekārtas parādījās jau pagājušā gadsimta astoņdesmitos gados, kad tika izdrukāts pavisam mazs trauciņš, ko labākajā gadījumā varēja izmantot acu skalošanai. Tehnoloģijām attīstoties un kļūstot pieeja-mākām, ir krietni paplašinājies 3D drukas pielietojums un individuāli drukātas rotaslietas un interjera objekti ir kļuvuši par ikdienas pre-cēm. 2016.gadā ar īpaši šim mērķim izgatavotu drukas iekārtu tika izdrukāta dzīvojamā māja, kas norāda uz vēl tālāku drukas attīstību.

Šī 3D tehnoloģiju attīstība, saprotams, notiek ne tikai izmēru ziņā, bet arī drukas kvalitātes un izmantojamo materiālu ziņā. Un tiešām, katrai no drukas tehnoloģijām tiek piedāvāta virkne ar to saderīgu drukas materiālu, piedāvājot drukāt kā dažādus plastmasas, dzelzs vai betona izstrādājumus, tā arī ēdamus izstrādājumus. Visplašāk pieejamā un biežāk lietotā drukas tehnoloģija ir FDM (Fused Depo-sition Modeling), kas ekstrudē uzkarsētu drukas izejmateriālu pa slāņiem X, Y un Z koordinātu plaknēs. Atdziestot, drukas materiāls ieņem savu formu tādējādi veidojoties gala objektam. Šī tehnoloģija tiek plaši pielietota kompakto izmēru un pieejamības dēļ.

3D drukātie objekti ir pazīstami arī medicīnā, īpaši implantu drukā un orgānu modeļu drukā, kas palīdz ārstniecības personālam sagatavoties visdažādākajām manipulācijām. Jau šobrīd ārstiem ir iespējams izdrukāt kaulu vai orgānu replikas no datortomogrāfijas failiem, kas tiek pārsvarā izmantotas, lai palīdzētu pacientam vizual-izēt problēmu un ārstniecības personālam sagatavoties gaidāmai manipulācijai. Šobrīd Latvijā tiek izstrādāti arī locekļu fiksatori, kas, izgatavoti konkrēta pacienta konkrētas traumas fiksēšanai, darbojas kā alternatīva ģipsim un termoplastam, kā arī ortozēm. Šis risinā-jums tiek izstrādāts kā integrēts risinājums ārstniecības iestādes ikdienā ar mērķi atvieglot ārstniecības personāla darbu. Pacientam ierodoties uz pirmo vizīti, pirms pagaidu longetes uzstādīšanas tur pat, procedūru istabā medmāsa nepilnas minūtes laikā noskenē pa-cientu un tad uzliek pagaidu fiksāciju uz tūskas noiešanas laiku. Pa-cientam atgriežoties uz atkārtotu vizīti ārstniecības iestādē, viņu tur jau sagaida personalizētais fiksators izvēlētajā krāsā, ko medmāsa vai ārsts ātri uzstāda pacientam. Šādu fiksatoru lietošana palielina pacienta dzīves kvalitāti ārstniecības un rehabilitācijas procesā, nodrošinot fiksētā locekļa ventilāciju, kā arī izmantotā materiāla- poli pienskābes plastmasas – dēļ nodrošina ūdensizturību un, salīdzinot ar standarta risinājumiem, samazinātu fiksatora svaru, kas var būt īpaši noderīgs kā alternatīva bērnu traumu ārstēšanā.

Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums

Nr. 3 (49) Oktobris, 2017

Līdzīgi kā iepriekš aprakstītajā operācijā, operācijas rēta (sarkanā līnija) tiek plānota tā, lai nākotnē to viegli varētu noslēpt zem apakšveļas.

3D tehnoloģijas medicīnāJānis Oliņš

SIA “CastPrint” Valdes priekšsēdētājs

Jaunumi

PlastikosDr. Jānis Zariņš doktorantūras

studiju ietvaros piedalījies 9. Baltijas Morfoloģijas kongresā š.g. oktobrī, kas norisinājās Igaunijas pilsētā Tar-tu. Dr. Zariņš kopā ar pētnieku ko-mandu saņēmuši atzinību un pētījums apbalvots kā labākais stenda referāts. Jāpiebilst, ka kongress notiek reizi divos gados, pulcējot zinātniekus un ārstus no dažādām Eiropas valstīm, aktualizējot jaunākos rezultātus audu izpētes jomā.

Zinātniskais darbs tiek veikts sa-darbībā ar Rīgas Stradiņa universitā-tes Morfoloģijas katedru un Rūdolfa Cimdiņa Rīgas biomateriālu inovāci-ju un attīstības centru. Pētījums tiek veikts uz eksperimentāli ierosinātas osteoporozes trušu kauliem un tiek analizēta audu morfoloģiskā aina un imunohistoķīmiskā audu aktivitāte pēc stroncija saturošu biomateriālu implantācijas. Pētījuma mērķis ir noteikt vai stroncija klātbūtne uzlabo kaula reģenerācijas rādītājus. Šādi pētījumi tiek veikti, lai atklātu ideālu biomateriālu, ko iespējams izmantot pie nelieliem kaula defektiem.

Mikroķirurģijas centrsRīgas Austrumu slimnīca, klīnika „Gaiļezers”

Hipokrāta iela 2, RīgaTālr. 67969832, mob. tālr. 26177339

Mikroķirurģijas centra ambulatori konsultatīvā klīnikaBrīvības gatve 410, 2. stāvs, Rīga

Tālr. 67969830, mob. tālr. 20284685

E-pasts: registration@mcl.lv www.mikrokirurgija.lv

Dipitrēna slimības ārstēšana Ergoterapija Grozītājmuskuļa sindroma (pronatorsindroma) ārstēšana Higromu (gangliju) ārstēšana Iedzimtu rokas deformāciju ārstēšana Karpālā kanāla sindroma ārstēšana Kaulu lūzumu ārstēšana Kubitālā tuneļa sindroma ārstēšana Medikamentozās blokādes Osteoartrīta (osteoartrozes) ārstēšana Pirkstu, plaukstas un to daļu replantēšana Plaukstas locītavu artroskopija Reimatoīdā artrīta ārstēšana Stenozējošā ligamentīta ārstēšana

Galvas un kakla rekonstruktīvās operācijas

Kaula iekaisuma (osteomielīta) un kaula defektu ārstēšana Krūts atjaunošana pēc onkoloģiskas operācijas Labdabīgu un ļaundabīgu ādas, muskuļu un kaulu veidojumu ārstēšana Nedzīstošu brūču ārstēšana Nervu bojājumu ārstēšana Rētu un apdegumu ārstēšana Augšdelma ādas nostiepšana

Ausu plastika Deguna plastika Deguna rekonstruktīvā ķirurģija Sejas ādas nostiepšana Krūšu korekcija Krūšu pacelšana, formas maiņa Krūšu palielināšana Krūšu samazināšana Ķermeņa un sejas konturēšana ar taukaudu injekcijām

Mazo kaunuma lūpu korekcija (labioplastika)

Pieres ādas nostiepšana Plakstiņu korekcija Skaistuma injekcijas Tauku atsūkšana (liposkulptūra) Vēdera ādas nostiepšanas operācijas (abdominoplastika)

Citu ķermeņa daļu uzlabošana Dr. Ilze Eņģele

Specializējusies muskuloskele-tālajos un krūts dziedzeru radioloģiskajos izmeklē-jumos. Veic ultrasono-grāfijas izmeklējumus un punkcijas ultraska-ņas kontrolē Mik-roķirurģijas centrā Brīvības gatvē 410, 2. stāvā

ROKAS ĶIRURĢIJA PLASTISKĀ ĶIRURĢIJA

RADIOLOGS – DIAGNOSTS

REKONSTRUKTĪVĀ MIKROĶIRURĢIJA

Dr. Jānis Zariņš kopā ar cienījamām zinātniskā darba vadītājām profesori Māru Pilmani un docenti Elgu Sidhomu pēc apbalvojuma saņemšanas.