Februāris 2019nr. 197Pilsētas pašvaldībasinformatīvais izdevums

Ceļotāji arvien biežāk nakšņo ValmierāLasiet 7. lpp.

Valmieriete atzīmē 100. dzimšanas dienu Lasiet 4. lpp.

Valmieru izvēlas par reģionālo vizīšu galamērķiLasiet 2. lpp.

Kristīne Melece,Valmieras pilsētas pašvaldība

Iecienītākā vieta Vidzemē, kur vē­las atgriezties reemigranti, ir Valmie­ra, apliecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VA­RAM) reemigrācijas Vidzemes koordi­natora sniegtie dati.

Lai veicinātu reemigrāciju, sadar­bību ar diasporas organizācijām, kā arī risinātu citus pilsētai svarīgus jau­tājumus, Valmieras pilsētas pārstāv­niecībā Rīgā no 2019.  gada janvāra strādā projektu vadītāja starptautis­kās sadarbības jautājumos Līga Vecā.

“Sākot ar šo gadu, aktīvāk veici­nāsim iedzīvotāju pārcelšanos uz dzīvi Valmierā. Turpināsim apzināt

vajadzības un veidosim pašvaldības pakalpojumus pēc iespējas vēl drau­dzīgākus cilvēkiem, kuri par savu dzī­vesvietu atkal vai no jauna izvēlēsies Valmieru. Valmierā ir daudz iespēju – pilsēta strauji attīstās un tiek aktīvi domāts par mājokļiem, ir pieejama visu pakāpju izglītība, plašs kultūras piedāvājums, veselīga dzīvesveida un darba iespējas,” stāsta L. Vecā.

Esam aktivizējuši sadarbību ar VARAM reģionālo reemigrācijas ko­ordinatoru, lai sagatavotu praktiskus ieteikumus un informāciju par pašval­dības pakalpojumiem.

VARAM Vidzemes reemigrācijas projekta koordinatore Ija Groza at­zīst: “2018. gadā ir sagatavoti 90 per­sonalizēti piedāvājumi cilvēkiem,

kuri ir izrādījuši vēlmi uz pastāvīgu dzīvi atgriezties Valmierā. Tas ir gan­drīz 23,7% no visiem sagatavotajiem piedāvājumiem. Cilvēkiem tas ir aktu­āli, jo viņi plāno atgriezties 2019. vai 2020. gadā vai arī ja vēl nav no lēmuši, kad atgriezīsies, regulāri izzina situā­ciju un seko līdzi aktualitātēm.”

Ir zināms, ka ar Vidzemes koordina­tora informatīvu atbalstu 2018.  gadā Latvijā ir atgriezušies 10 cilvēki, kuri par savu turpmāko dzīvesvietu ir iz­vēlējušies Valmieru. Ija Groza min, ka skaits ir lielāks, jo ne visiem ir nepie­ciešama koordinatora palīdzība un ne visiem, kuri saņēmuši informāciju, ir nepieciešama turpmākā sadarbība.

Turpinājums 2. lpp.

Valmiera – pirmā izvēle reemigrantu vidū Vidzemē

Zane Bulmeistare,Valmieras pilsētas pašvaldība

Soļi noklāj teātra grīdu, nesteidzīgi lidinās starp mūzikas skaņām, atstāj pēdas audeklā, dzīvo starp pieturzī­mēm, virmo sarunās un aicina tevi mākslas pasaulē. Valmieras Mākslas dienas “Soļi. Pilsēta. Es.” norisināsies no 1. aprīļa līdz 1. maijam.

Valmieras Mākslas dienas sāksies 1.aprīlī ar akciju “Soļi”, aicinot līdz 27.  aprīlim ar īpašas kartes palīdzību atrast mākslu vietās, kur to visdrīzāk neiedomātos meklēt: autoostā, kafej­nīcā, bankā, veikalā – astoņās dažā­dās vietās pilsētā. Būs iespēja aplūkot Valmieras Dizaina un mākslas vidus­skolas audzēkņu darbus glezniecībā, grafikā, fotomākslā, keramikā, šķied­ras mākslā, dizainā, instalācijas un objektu mākslā. Karti varēs saņemt Valmieras Tūrisma informācijas centrā no 1.  aprīļa, turklāt, to pareizi aizpil­dot, būs iespēja saņemt pārsteiguma dāvanas.

Jau tradicionāli Mākslas dienu laikā savu soļu nospiedumus – glez-nojumus pilsētvidē – atstāj Latvijā un arī plašākā mērogā zināmi māks­linieki. Ko uz soliņiem būs atainojuši mākslinieki Klāvs Loris (soliņš Rūpnie­cības un Cēsu ielas krustojumā), Ieva Jurjāne, Anna Heinrihsone un Helēna Heinrihsone (trīs soliņi pie Kazu krā­cēm), aicinām atklāt 27. aprīlī. Šogad savu soliņu pie Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas apgleznos 3. kursa audzēkņi pasniedzējas Ivetas Gudetas vadībā.

Jauno profesionāļu soļi mākslā būs baudāmi arī daudzās izrādēs bērnu un jauniešu teātru festivālā “..un es iešu un iešu”, Valmierā pulcējot jau­niešus no visas Latvijas un aicinot 26. un 27. aprīlī apmeklēt izrāžu “marato­nu” Valmieras sākumskolā un Valmie­ras Drāmas teātrī.

Savukārt par pusaudžiem, sevis meklējumiem, ilgām un pieaugšanu stāstīs mūzikas teātra izrāde “Pavasa­ris”, kas tapusi Valmieras vasaras teāt­ra festivālam. To piedāvās apvienība “Kvadrifrons” Valmieras Drāmas teātrī 26. aprīlī.

Arī šogad Mākslas dienu laikā reži­sors Jānis Znotiņš piedāvās izrādi ma­zākajiem skatītājiem, saistošā veidā risinot lielas lietas, kas nozīmīgas ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem. Izrāde “Kurts” Valmieras bibliotēkā 30. aprīlī plkst. 14.00.

Par mākslinieka uzdevumiem, ie­guldījumu izrādes tapšanas procesā 5. aprīlī plkst. 15.00 būs iespēja uzzi­

nāt klātienē, Valmieras Drāmas teātrī tiekoties ar izrādes “Hamlets” māksli­nieci Annu Heinrihsoni. Savukārt pēc tam, plkst.  16.30, Valmieras muzejā ikviens interesents gaidīts Helēnas Heinrihsones un Annas Heinrihsones izstāžu atklāšanā. Helēna Heinrihso­ne ir viena no spožākajām un dau­dzpusīgākajām gleznotājām Latvijā, kura strādā eļļas glezniecībā, akvarelī, litogrāfijā, porcelāna apgleznošanā un animācijā. Viņas spēkos ir mainī­ties, doties nezināmajā, atklāt jauno un atkal atgriezties pie reiz atrastā. Anna Heinrihsone ar zīmējumiem un telpiskiem objektiem pievērsusies tēmai “saknes”, stāstot, ka “patiess pārdzīvojums, ko es izjūtu kā savu magnētisko pievilkšanas punktu, ir pielūgsmes objekts, apslēpts, intīms, citiem nesvarīgs. Spēka vietas aug­lis, pie kā domas atgriežas kā pie re­liģiska avota. Gar jūru ripinās sakņu murskulis. Saknes kustība ir steidzīga, saraustīta, saprātīga. Es to neuztveru kā zīmi, es to sajūtu aiz sevis turpi­nājumā kā elpu pakausī. Saknes ir neparasti veidojumi. Tās ir kā gals un sākums vienlaikus”.

Mākslas dienas aicina atklāt un doties tālāk

go, meklējumiem, kas šķetina radošu­mu, un ielūkošanos mākslinieka pa­saulē caur vairāk nekā 65 000 kadru, kas ir ar rokām darināti eļļas gleznoju­mi uz audekla.

Savukārt, kādus soļus mākslā at­stāj komponisti, uzzināt aicinās Māra Briežkalna kvintets “Rothko in jazz”, 30.  aprīlī plkst.  19.00 Valmieras Kul­tūras centrā risinot neparastu uzde­vumu – ja abstraktā ekspresionisma aizsācēja Marka Rotko gleznas būtu skaņdarbi, kā tās izklausītos.

Muzikāla satikšanās gaidāma bied­rības “Valmierai. Mūzikai. Kultūrai” un Valmieras Mūzikas skolas labdarības koncertā “Mans solis. Tavs solis. Sa­tikšanās” Valmieras Kultūras centrā 21. aprīlī plkst. 16.00.

Koncertprogrammu, kas veido­ta kā garīga meditācija, 22.  aprīlī plkst. 16.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baz­nīcā piedzīvot aicina vokālā grupa “Putni” un ērģelniece Larisa Carjako­va. Viduslaiku un arī mūsdienu somu, latviešu un citu valstu komponistu daudzbalsīgie a cappella dziedāju­mi dzidro sieviešu balsu skanējumā vēstīs par cilvēka pārdomām, sevis apzināšanos un dzīves jēgas meklē­jumiem.

Savukārt par to, kur ieguldām savu laiku un kādas ir dzīves prioritātes, padomāt aicinās gaismas instalāci-ja “Acumirklis” no 9.  aprīļa Valmieras pilsdrupās. Pie vairākus gadsimtus seniem mūriem laiku skaitīs smilšu pulkstenis, pretnostatot acumirkli un dzīves ilgumu.

Par virzību, robežu šķērsošanu un

soli tuvāk labākai dzīvei pārdomās trīs lekciju laikā Valmieras integrē­tajā bibliotēkā (9., 16. un 23.  aprīlī plkst.  17.30) dalīsies dzejnieks un dziesminieks Valdis Atāls, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstāžu kuratore Farida Zaletilo un bloga Seek the simple veidotāji Laura un Andis Arnicāni.

Arī šogad Mākslas dienu laikā no­risināsies forums “Māksla būt uzņē­mējam”. 11. aprīlī no plkst. 12.00 kon­certzālē “Valmiera” klātesošie dzirdēs par pirmajiem drosmīgajiem soļiem uzņēmējdarbībā un uzdrīkstēšanos, par radošumu komunikācijā un prob­lēmu risināšanā, iedvesmojot būt ci­tādākiem.

No 1. aprīļa līdz 1. maijam Valmierā norisināsies Mākslas dienas, radošās norises apvienojot tematikā “Soļi. Pil­sēta. Es”. Programma skatāma Valmie­ras mājaslapā www.valmiera.lv, sada­ļā “Kultūra” un www.visit.valmiera.lv.

Valmieras Mākslas dienas organi­zē Valmieras pilsētas pašvaldība sa­darbībā ar Valmieras Kultūras centru, Valmieras muzeju, Valmieras integ­rēto bibliotēku, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, Valmieras Mūzi­kas skolu, biedrību “Valmieras Attīs­tības aģentūra”, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Drāmas teātri un citiem partneriem. Informatīvi atbal­sta portāls “Valmieras Ziņas”.

Māksla – klātesoša it visā. Tā runā ar pilsētu un tevi, aicina atklāt un do­ties tālāk. Rast jaunu sākumu, virzie­nu un iedvesmu.

Tāpat Mākslas dienās būs īpašas filmas kinoteātrī “Gaisma” bez mak­sas. Tie būs stāsti par uzdrīkstēšanos būt citādākam, spēju pieņemt atšķirī­

2

Valmierā plānoti 300 īres dzīvokļi

Februāra sākumā Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvā izdevuma “Valmiera” nr.  196 tika publicēta intervija ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, kurā konstatēta neprecizitāte. Nākotnē Valmierā paredzēts būvēt īres namus ar 300  dzīvokļiem. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Turpinājums no 1. lpp.

Speciāliste stāsta, ka Valmierā at­griežas un par atgriešanos interesē­jas gan emigrējušie valmierieši un apkārtējo novadu iedzīvotāji, cilvēki, kurus ar Valmieru saista ģimene, tā­lāka radniecība, mācību vai darba pieredze, gan cilvēki, kuriem iepriekš ar Valmieru nav bijusi nekāda saistī­ba, bet viņi vēlas atgriezties Vidze­mē un dzīvot dinamiskā pilsētā. Kā nozīmīgākās Valmieras priekšrocības reemigranti min: darba iespējas un konkurētspējīgu darba samaksu; at­tīstītu infrastruktūru; daudzveidīgus pakalpojumus, kvalitatīvu dzīves vidi; izglītības pakalpojumu pieejamību bērniem; daudzveidīgas un kvalitatī­vas kultūras pasākumu apmeklējuma iespējas; iespējas uzsākt uzņēmējdar­bību; Rīgas tuvumu (tai skaitā, lidos­tas tuvumu); valsts iestāžu reģionālo centru pieejamību Valmierā. Zināms, ka Valmierā vislielākie izaicinājumi ir mājokļa pieejamība gan tā iegādei, gan īrei. Vēl reemigrantus interesē jautājumi par dzīvesbiedru – cittau­tiešu integrāciju un iekļaušanu vietējā sabiedrībā, viņiem pieejamiem darba piedāvājumiem un iespējām.

“Palīdzēt iedzīvotājiem, lai viņiem nebūtu jāemigrē ekonomiskās situā­cijas dēļ, veicināt reemigrāciju – šie ir valsts mēroga jautājumi, par ko stratēģiski domājam, attīstot pilsētu. Izvēle – Valmiera, lai neaizbrauktu, izvēle – Valmiera, lai atgrieztos, ir bū­tisks novērtējums, ka pilsētu attīstām pareizā virzienā. Man ir liels prieks un gandarījums par cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot un audzināt bērnus savā dzim­tajā zemē. Viņiem novēlu pasaules

pieredzi un zināšanas ieguldīt Lat­vijā,” Valmieras pilsētas pašvaldības reemigrācijas veicināšanas mērķus skaidro Valmieras pilsētas pašvaldī­bas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Valmieras pilsētas pašvaldība ir uz­sākusi reemigrācijas stratēģijas izstrā­di un sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību 2019. gada vasarā organizē pirmo sporta un latviešu valodas no­metni diasporas bērniem Valmierā. Sadarbība ar organizācijām, kas no­darbojas ar latviešu pasaules piere­dzes atgriešanu Latvijā, ir svarīga, lai veicinātu latviešu saiknes saglabāša­nu ar Latviju un Valmieru, nostiprinā­tu sadarbību un ekonomiskos kon­taktus starp Valmiera uzņēmējiem un latviešiem, kuri darbojas ārpus Latvi­jas. Tā jau otro gadu 14.novembrī Val­mierā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums.

Tāpat Valmieras pilsētas pašvaldī­ba ir iniciējusi vairākus risinājumus, kuriem būtu nepieciešams valsts at­balsts, piemēram, atbalsta pasākumi reemigrējošo bērnu ātrākai integrē­šanai skolās, psihologa atbalsts ģime­nēm, pirms reemigrācijas tiešsaistes latviešu valodas apguves program­ma, reemigrantu kopienas pasākumu atbalsts u.c.

Konkrētas aktivitātes cilvēkresursu piesaitē un nodarbinātības veicināša­nā Valmierā ir paredzētas arī Eiropas Komisijas iniciatīvā “Pilsētu inovatīvās darbības” projektā “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas”, ko Valmiera īstenos sadarbībā ar Ventspils pilsētu. Projektā tiks testētas jaunas pieejas un risinājumi, lai piesaistītu cilvēkre­sursus, vietējā ekonomikā radītu jaunas kvalitatīvas darba vietas un

attīstītu prasmes, kas nepieciešamas šodienas un nākotnes darba tirgū. Savienojot investīcijas un aktivitātes izglītībā, uzņēmējdarbības atbalstā, mārketingā, tehnoloģijās, karjeras atbalstā, tiks attīstīts esošais cilvēkka­pitāls un piesaistīti jauni cilvēkresursi.

2018.  gadā Vidzemes Augstskolas pētnieces veica Valmieras pilsētas pašvaldības pasūtītu pētījumu “Cil­vēkresursu (tai skaitā talantu) piesais­tes iespējas un priekšnosacījumi Val­mieras pilsētai. Iedzīvotāju piesaistes stratēģijas izstrāde Valmieras pilsētai”. Pētījuma laikā tika identificēti migrā­ciju veicinošie un kavējošie faktori, rekomendācijas stratēģiskajiem pie­saistes veicināšanas virzieniem.

Valmieras pilsētas pašvaldība aici­na atsaukties cilvēkus, kuri pēc ilgākas prombūtnes patstāvīgu dzīvi uzsāku­ši Valmierā, lai apzinātu viņu pieredzi, kas kalpotu par iedrošinājumu citiem, kuri vēl tikai apsver atgriešanos Latvi­jā, kā arī, lai pilnveidotu pašvaldības sniegtos pakalpojumus, kas apmieri­nātu gan esošo pilsētas iedzīvotāju, gan reemigrantu vajadzības.

Reemigrācijas koordinatoreValmieras pilsētas pašvaldībā

Līga VecāTālrunis: 26416174

E­pasts: liga.veca@valmiera.lv

VARAMReemigrācijas koordinatore Vidzemē

Ija GrozaTālrunis: 29287585

E­pasts: vidzeme@paps.lv www.paps.lv

Valmiera – pirmā izvēle reemigrantu vidū Vidzemē

Līga Bieziņa, Valmieras pilsētas pašvaldība

Kopš oktobra sākuma Valmieras bi­jušajā mazuta saimniecībā Dzelzceļa ielā 9 ir uzsākta grunts eksperimentā­lā attīrīšana jeb sanācija ar inovatīvo un ilgtspējīgo elektrokinēzes metodi. Janvārī projekta pilotteritorijā tika veikta otrā grunts paraugu ņemšana, lai noteiktu grunts sanācijas metodes pielietojamību un efektivitāti Valmie­ras teritorijā.

Helsinku Universitātes Vides zi­nātņu departamenta vides bioteh­noloģiju jomas profesors Martin Ro-mantschuk skaidro, ka pilnvērtīgai ar mazutu piesārņotās grunts attīrīšanai ar elektrokinēzes metodi būtu nepie­ciešams vairāk laika. Taču projektā paredzētie metodes izmēģināšanas seši mēneši būs pietiekams laiks, lai izdarītu secinājumus par metodes pielietojamību. Ja metode būs efektī­va, sanācijas nozares uzņēmumi varēs izvērtēt metodes izmantojamību ko­merciālos nolūkos.

Pilotteritorijā Valmierā ir izdarīti trīs urbumi, pa kuriem tiek ievadīta strāva, kā arī slāpekli saturošas barī­bas vielas. Tām strāvas iedarbībā būtu jāaktivizē mazuta piesārņojumu sa­ēdošo baktēriju darbība. Divi grunts urbumi ir izveidoti ārpus metodes izmēģinājuma pilotteritorijas. Grunts paraugi trīs dažādos grunts dziļuma līmeņos tika noņemti urbumos gan

Turpinās grunts eksperimentālā attīrīšana

eksperimenta pilotteritorijā, gan ār­pus tās.

Analizējot rezultātus, grunts pa­raugi tiks salīdzināti gan savā starpā – atšķirības dažādos grunts dziļumos un pilotteritorijas paraugu atšķirība no ārpus teritorijas ņemtajiem parau­giem –, gan ar eksperimenta sākumā ņemtajiem grunts paraugiem. Tādē­jādi tiks iegūta informācija par veiktā eksperimenta ietekmi uz gruntī esošo mazuta piesārņojumu. Eksperiments noslēgsies 2019. gada aprīlī, kad trešo reizi tiks ņemti un analizēti pilotteri­torijas grunts paraugi.

Brīdinājums. Ieeja projekta pilot­teritorijā ir aizliegta! Atrašanās ekspe ­ rimenta zonā un pieskaršanās iekār­tām var būt bīstama dzīvībai! Ekspe­rimentālās attīrīšanas laikā teritorija tiek apsargāta.

Atbilstoši iepirkuma rezultātiem eksperimentālo grunts sanāciju bi­jušās mazuta saimniecības teritorijā nodrošina SIA “Vides Konsultāciju Birojs”. Bijušās mazuta saimniecības teritorijas izpēte un teritorijas ekspe­rimentālā attīrīšana tiek organizēta projekta “Inovatīva ilgtspējīga attīrī­šana” (INSURE) ietvaros. Projekts tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģio­na pārrobežu sadarbības programmā 2014.–2020. gadam. Kopējās projekta izmaksas Valmieras pilsētas pašval­dības aktivitātēm ir 130 000  EUR, tai skaitā Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums –13 000 EUR.

Kristīne Melece,Valmieras pilsētas pašvaldība

9.  februārī reģionālajā vizītē Valmierā ieradās satiksmes mi-nistrs Tālis Linkaits.

Vizītes laikā ministrs tikās ar Val­mieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, SIA “VTU Valmiera” valdes priekšsēdētāju Oska­ru Spurdziņu, Vidzemes Augstskolas rektoru Gati Krūmiņu un studentiem.

Jānis Baiks ar ministru pārrunāja iedzīvotājiem un uzņēmējiem nozī­mīgus satiksmes infrastruktūras no­drošināšanas un uzlabošanas jautāju­mus, akcentējot nepieciešamību pēc kvalitatīvi izveidota un uzturēta ceļu tīkla reģionos, kā arī pasažieru pārva­dājuma pakalpojuma nodrošināšanu iedzīvotāju interesēs. Tāpat vizītes laikā tika pārrunāta iespēja par jauna dzelzceļa pievada izbūvi, attīstot Val­mieras industriālā parka teritoriju.

15.  februārī pirmajā reģionālajā vizītē Valmierā viesojās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Ministre apmeklēja Valmieras Valsts ģimnāziju, kur diskutēja par valsts ģimnāziju darbību un izvirzī­tajiem mērķiem, kā arī viesojās Val­

Valmieru izvēlas par reģionālo vizīšu galamērķi

mieras 2.  vidusskolā, iepazīstot ma­zākumtautību izglītības programmu īstenošanu.

Savukārt ar Valmieras pilsētas paš­valdības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku tika pārrunāti sporta būvju at­tīstības projekti un aktīva, veselīga dzīvesveida nodrošināšanas iespējas.

Domes priekšsēdētājs iepazīstinā­ja ar Valmieras pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras pār­būves projektiem (Valmieras Pārgau­jas ģimnāzijas un Valmieras Viestura

vidusskolas, Dienesta viesnīcas pār­būvi, plānoto Valmieras Valsts ģim­nāzijas mācību vides uzlabošanu un citiem), informēja par pedagogu un skolēnu sasniegumiem, pašvaldības atbalsta pasākumiem, izglītojamo kompetenču attīstību, priekšlaicīgās mācību pārtraukšanas samazināšanu un karjeras atbalstu. Tāpat tika pār­runāti izaicinājumi un nepieciešamie pasākumi valsts mērogā, lai risinātu aktuālās problēmas izglītības jomā. Lai veicinātu pedagogu piesaisti

Valmieras skolām, veicinātu iegūtās izglītības konkurētspēju, Valmieras pilsētas pašvaldība izveidojusi sti­pendiju programmu, kā arī plāno sa­darbību ar nodibinājumu “Iespējamā misija”.

Pārrunāti tika arī jautājumi par pedagogu darba samaksas modeli, finansējumu iekļaujošās izglītības va­jadzībām, kā arī nepieciešamību pēc vadlīnijām reemigrantu bērnu efektī­vākai iekļaušanai izglītības iestādēs.

15.  februārī reģionālajā vizītē Valmierā viesojās Ministru prezi-dents Krišjānis Kariņš.

Ministru prezidents tikās ar Val­mieras pilsētas pašvaldības vadību, domes deputātiem, uzņēmējiem un uzņēmējdarbības organizāciju pār­

stāvjiem, viesojās AS “VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA” un apmeklēja Val­mieras daudzdzīvokļu īres namus.

Kā atzina K.  Kariņš, Valmiera ir viens no Latvijas labajiem stāstiem – spēcīgs un spilgts piemērs, no kā var mācīties citi. Ministru prezidents uzsvēra, ka iedzīvotāji vēlas Valmierā dzīvot, ir nepieciešams risināt mājok­ļu problēmu, kā arī akcentēja uzņē­mējdarbības nozīmīgumu, izaugsmi un uzdevumus piesaistīt darbaspēku.

Runājot par reģionālo reformu, Ministru prezidents uzsvēra, ka tā tiks balstīta uz iedzīvotāju vajadzībām un kritērijiem administratīvo teritoriju izveidei, tā nodrošinot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu pieeja­mību.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un SIA “Valmieras namsaimnieks” priekšsēdētājs Valdis Jēgers

3

Zane Bulmeistare,SIA “VTU Valmiera”

SIA “VTU Valmiera” informē, ka no 1. marta gaidāmas izmaiņas Valmie­ras pilsētas nozīmes autobusu marš­rutos.

Tiks atklāti jauni reisi darba dienās:• 8.  maršutā Kocēni–Stacija

plkst. 19.40;• 8.  maršrutā Stacija–Kocēni

plkst. 20.10.Izmaiņas veiktas, atsaucoties ie­

dzīvotāju ierosinājumiem nodrošināt vairāk reisu darba dienu vakaros.

Tāpat vairākos reisos tiks mainīti autobusu atiešanas laiki (reisus izpil­da katru dienu):

• 8.  maršrutā Kocēni–Stacija noplkst. 21.35 uz plkst. 21.40;

• 8.  maršrutā Stacija–Slimnīca–Kocēni no plkst. 21.10 uz plkst. 21.15;

Izmaiņas autobusu kustībā Valmieras pilsētas maršrutos

• 7.  maršrutā SCO–Valmiermui ­ža1–Brīvības iela–Stacija no plkst. 22.12uz plkst. 22.17;

• 10. maršrutāStacija–Brīvībasie-la–SCO–Valmiermuiža1 no plkst.  22.43uz plkst. 22.47;

• 10.  maršrutā Stacija–Brīvī­bas iela–SCO no plkst.  20.25 uz plkst.  20.30 un no plkst.  21.50 uz plkst. 21.55.

Autobusu kursēšanas saraksts mainīts, pielāgojoties AS “Pasažieru vilciens” veiktajām izmaiņām vilcienu kustībā.

Tāpat izmaiņas gaidāmas maršru­tu autobusu kustības sarakstos sko­lēnu brīvlaikā, no 11. līdz 15. martam (ieskaitot). Mainītais saraksts skatāms uzņēmuma mājaslapā vtu­valmiera.lv,sadaļā “Pasažieru pārvadājumi”, “Iz­maiņas kustību sarakstos”.

Laura Krūmiņa-Zvaigzne, LIAA Valmieras biznesa inkubators

LIAA (Latvijas Investīciju un attīs­tības aģentūra) Valmieras biznesa inkubatora uzņēmumi 2018. gadā ir radījuši 32 jaunas darba vietas. Pašlaik LIAA Valmieras biznesa inkubatorā ir 32 uzņēmumi inkubācijas program­mā, un pērnajā gadā no 40 pirmsin­kubācijas dalībniekiem 16 ir sekmīgi pabeiguši programmu, trīs dalībnie­ki ir sapratuši, ka ideju neīstenos, un 22 testē savas idejas dzīvotspēju. De­viņi pirmsinkubācijas programmas dalībnieki ir guvuši apstiprinājumu idejai un nodibinājuši uzņēmumu.

Visvairāk pārstāvētas tādas noza­res kā informācijas tehnoloģijas, ko­kapstrāde un pārtikas ražošana – 81% uzņēmumu strādā ražošanas sektorā un 19% – pakalpojumu sniegšanas sektorā.

Valmierā inkubācijā ir septiņi uz­ņēmumi. Turpmāk uzņemšana gan pirmsinkubācijas, gan inkubācijas

programmās noritēs divas reizes gadā. Nākamā pieteikumu pieņem­šana tiks atvērta no 1. marta līdz 20. marta plkst.  23.59. Inkubācijas programmā aicināti pieteikties uz­ņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem. Pieteikumus, kas parak­stīti ar elektronisko parakstu, jānosū­ta uz e­pastu liaa@liaa.gov.lv.

Pirmsinkubācijas programma ir piemērota gan fiziskām, gan juridis­kām personām, kuras vēlas izvērtēt savas biznesa idejas dzīvotspēju. Se­šus mēnešus tā sniedz dalībniekiem nepieciešamo savas biznesa idejas attīstīšanai: aprīkotas darba telpas, mentoru un citu uzņēmēju atbalstu, seminārus un mācības par dažādām tēmām, kas saistošas uzņēmējiem, kā arī vērtīgus kontaktus un dalību lielā­kajā jauno uzņēmēju kopienā Latvijā.

Inkubācijas programmā papildus pirmsinkubācijas atbalstam dalīb­nieks saņem 50% līdzfinansējumu biznesa attīstībai nepieciešamo pa­kalpojumu iegādei, piemēram, grā­

Benita Brila, Vidzemes slimnīca

No 1.  marta Vidzemes slimnīcā Valmierā mazos pacientus sāks pie­ņemt pieredzējušais bērnu ķirurgs Dr. Med. Olafs Volrāts, kurš jau 24 ga­dus strādā Bērnu klīniskās universitā­tes slimnīcā Rīgā.

O.Volrāts pieņems bērnus no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam ar šādām saslimšanām: dažāda veida trūces, ādas jaunveidojumi, kriptor­hisms, fimozes, vēdera dobuma ķi­rurģiskas saslimšanas, krūšu kurvja deformācijas, plaušu ķirurģiskas sa­slimšanas, barības vada un vairog­dziedzera ķirurģiskas saslimšanas (ar endokrinologa nozīmējumu).

Operācijas tiks veiktas gan Valmie­

LIAA biznesa inkubatora paveiktais 2018. gadā

Vidzemes slimnīcā konsultēs bērnu ķirurgs

rā, gan Rīgā – atkarībā no diagnozes.Bērnu ķirurga konsultācija ir valsts

apmaksāts pakalpojums. Pieteikties konsultācijām ie­

spējams Vidzemes slimnīcas polik­līnikā, zvanot pa tālruni 64202601, 64202603 vai elektroniski www.vidzemesslimnica.lv/e­pieraksts.

O. Volrāts Rīgas Stradiņa uni­versitāti absolvējis 1992.  gadā, bet medicīnas doktora grādu ieguvis 2011.  gadā. Izglītību vairākkārtīgi papildinājis dažādās Eiropas valstu vadošajās klīnikās: Upsalas bērnu ķirurģijas klīnikā Zviedrijā, Astrīdas Lindgrēnas bērnu ķirurģijas klīni­kā Karolinskā Zviedrijā un Helsinku Universitātes bērnu ķirurģijas klīnikā Somijā.

Līga Bieziņa, Valmieras pilsētas pašvaldība

Lai veiktu tilta dēļu klāja remontu, no 4.  marta līdz 19.  aprīlim jebkā­dai gājēju un velosipēdistu kustībai būs slēgts Dzelzs tilts. Iedzīvotāji, kas ikdienā izmanto Dzelzs tiltu nokļūša­nai uz darbu vai izglītības iestādēm, ir aicināti jau laikus apzināt alternatīvas iespējas īstajā laikā nokļūt nepiecie­šamajā galamērķī.

Remonta laikā tiltam tiks attīrītas metāla konstrukcija koka siju balstu vietās. Abās pusēs noejām no tilta at­jaunos betonējumu un nomainīs tilta dēļu klāju.

2018.  gadā Valmieras pilsētas paš valdība organizēja Dzelzs tilta konstrukciju tehnisko apsekošanu. Tilta balstu un laiduma konstrukciju tehniskais stāvoklis tika novērtēts kā apmierinošs. Nestspēju ietekmējošas

Uz laiku slēgs Dzelzs tiltu konstrukciju deformācijas tiltam ne­tika novērotas. Taču, lai samazinātu tilta nesošo konstrukciju tālāku bo­jāšanos, nepieciešams veikt plānotos remontdarbus.

Atbilstoši iepirkuma rezultātiem par 53  105,55 EUR ar PVN darbus veiks SIA “RST SKRŪVPĀĻI”. Tilta atjau­nošanu 30 000,00 EUR apmērā līdzfi­nansē Igaunijas­Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts “Zaļie dzelzceļi” (Green Railways), kas paredz bijušo dzelzceļa līniju infra­struktūras sakārtošanu Vidzemē un Dienvidigaunijā.

Kopējās projekta Green Railways izmaksas Valmieras pilsētas pašval­dības aktivitātēm ir 44  550,00 EUR, tai skaitā Valmieras pilsētas pašval­dības līdzfinansējums – 4455,00 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums  – 2227,50 EUR.

Līga Bieziņa, Valmieras pilsētas pašvaldība

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” no 1.  februāra spēkā stājas 2018. gada 21. jūnija Valmieras pilsē­tas pašvaldības domes lēmums, kas nosaka jaunu īres maksas noteikšanas kārtību pašvaldības īpašumā esoša­jiem dzīvokļiem.

Saskaņā ar šo lēmumu dzīvojamās telpas īres maksu veido divas kom­

Mainīta īres maksas noteikšanas kārtībaponentes. Tās ir dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un pašval­dības īpašumā esošo dzīvokļu uzturē­šanas maksa. Valmieras pilsētas paš­valdības dome noteikusi pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu uzturēšanas maksu 2,5% apmērā no katras dzī­vojamās telpas kadastrālās vērtības. Līdz ar to paredzamas īres maksas izmaiņas.

Līga Bieziņa, Valmieras pilsētas pašvaldība

9.  martā no plkst.  10.30 līdz 15.00 notiks Valmieras bibliotēkas organizētā mūžizglītības kursa “Līdz­svarota dzīve: vide, cilvēks, sabied­rība” ceturtā nodarbība. Nodarbība notiks Dabas un tehnoloģiju parkā “URDA”, un tā būs veltīta tēmai “Vide”. Nodarbība sniegs ieskatu par piesār­ņojuma veidiem un to ietekmēm pa­saules, Latvijas un individuālas rīcības līmenī. Būs iespējams klātienē redzēt un uzzināt par atkritumu apsaimnie­košanas sistēmas darbību Valmierā un SIA “ZAAO” darbības reģionā, kā arī uzzināt un pārdomāt jautājumus par dabas resursiem, ko izmantojam ikdienas dzīves nodrošināšanai. Kursa ceturtā nodarbība tiek organizēta sa­darbībā ar DTP “URDA” un tā sadarbī­bas partneri Latvijas Universitāti.

Nokļūšanai uz nodarbības no­rises vietu tiek organizēts auto­buss. Izbraukšana plānota 9.  martā plkst.  10.00 no Valmieras integrētās bibliotēkas stāvlaukuma Cēsu ielā  4. Atgriešanās plānota plkst. 15.00.

Dalība nodarbībā, kā arī nokļūšana ar organizēto autobusu uz DTP “URDA” – bez maksas.

Dalībai nodarbībā nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālruni 26495997 vai rakstot e­pastu liga.biezina@valmiera.lv. Pieteikumi tiek gaidīti līdz 4.  martam. Pieteiku­mā nepieciešams izvērtēt un norādīt, vai nepieciešama vieta autobusā no­kļūšanai uz nodarbības norises vietu DTP “URDA”. Vietas rezervācijai auto­busā nepieciešams saņemt apstipri­nājumu.

Nodarbību vadīs lektori no Latvijas Universitātes un DTP “URDA”, saistošā veidā atklājot cilvēku rīcību un izvēļu kopsakarības, to atstātās ietekmes uz vidi, vizuāli uzskatāmā veidā demons­trējot jau šobrīd dabā un vidē notie­košos procesus. Dalība nodarbībā rosinās izvērtēt individuālo dzīvesvei­du, un piedāvās idejas videi draudzī­gākiem paradumiem.

Valmieras bibliotēkas organizē­tais mūžizglītības kurss “Līdzsvaro­ta dzīve: vide, cilvēks, sabiedrība” ir bezmaksas piecu nodarbību cikls, piedāvājot tā apmeklētājiem uzzināt

Piesakies mūžizglītības kursa nodarbībai par vidi

Dzīvojamo telpu īrnieki rakstvei­da brīdinājumu par īres maksas iz­maiņām saņēma jau sešus mēnešus pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Līdz šim pašvaldības īpašumā esošo dzī­vokļu uzturēšanas maksa bija no­teikta vien atsevišķās mājās esošiem dzīvokļiem. Sniedzot palīdzību iedzī­votājiem dzīvokļu jautājumu risināša­nā, Valmieras pilsētas pašvaldība izīrē vairāk nekā 400 dažādu platību savā īpašumā esošas dzīvojamās telpas.

matvedībai, telpu nomai, dizainam, mārketingam, tehnoloģiskajām kon­sultācijām un prototipu izstrādēm, sertificēšanai, laboratoriju izmaksām un citām. Tāpat iespējams pretendēt 50% līdzfinansējumam līdz 5 000 EUR aprīkojuma un izejmateriālu iegādes izmaksu segšanai.

LIAA Biznesa inkubatoru mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un kon­kurētspējīgu uzņēmumu izveidi un attīstību, nodrošināt fiziskas personas un uzņēmumus ar uzņēmējdarbības uzsākšanai vai idejas attīstīšanai ne­pieciešamo vidi, kopstrādes telpu, jauno uzņēmēju kopienu, konsultā­cijām, mācībām, tīklošanās pasāku­miem par vispārīgiem uzņēmējdar­bības jautājumiem, mentoru atbalstu un līdzfinansējumu biznesa attīstībai. LIAA Biznesa inkubatori ir finansēti ERAF projekta “Reģionālie biznesa in­kubatori un radošo industriju inkuba­tors” ietvaros.

par pasaules vides un sabiedrības attīstības aktualitātēm, izprast šo procesu kopsakarības, to ietekmi uz katra indivīda dzīvi. Kursa mērķis ir iedvesmot un iedrošināt pārmaiņām dzīvesveidā, lai ikdienu padarītu līdz­svarotāku, dzīvojot saskaņā ar savām, sabiedrības, dabas un vides vajadzī­bām. Priecājamies, ka valmieriešiem vides ilgtspējas jautājumi interesē un nodarbības ir apmeklētas.

Kursu var apmeklēt gan kā mūž­izglītības kursu, piedaloties pēc ie­spējas visās piecās nodarbībās. Taču, ja interesē tikai šīs nodarbības tēma, var apmeklēt arī tikai šo nodarbību. Apmeklējot vismaz 75% no visām no­darbībām, būs iespējams saņemt kur­sa apmeklējuma apliecinājumu.

Vienlaikus ar mūžizglītības kur­sa ceturto nodarbību 9.  martā DTP “URDA” tiek organizēta arī ikmēneša Ģimenes diena, kas ir iespēja ģime­nēm kopā kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku, pozitīvā gaisotnē gūstot prieku, mācoties par dabu un cilvēka mijie­darbību ar vidi. Plašāka informācija par Ģimeņu dienu pieejama DTP “URDA” mājaslapā www.urda.lv.

4

Anita Līduma,PMLP Valmieras nodaļa

Pilsonības un migrācijas lietu pār­valdes (PMLP) Valmieras nodaļa infor­mē, ka 17. aprīlī plkst. 11.00 Valmierā, Meža ielā 7 notiks informācijas diena tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.

Par informācijas dienu pilsonības pretendentiem

Informācijas dienā interesenti varēs uzzināt:

• kādi ir Latvijas pilsonības iegū­šanas noteikumi;

• kādidokumentinepieciešami;• kādas ir naturalizācijas pārbau­

žu prasības. Tāpat informācijas dienu dalīb-

nieki varēs iepazīties:• ar latviešu valodas pārbaudes

Liene Zālīte,Valmieras pilsētas pašvaldība

Atskatoties un izvērtējot Valmie­ras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes 2018.  gadā paveikto, var secināt, ka tas aizvadīts, veidojot jaunas un stiprinot esošās sadarbī­bas, lai sociālos pakalpojumus iedzī­votājiem padarītu vēl pieejamākus un kvalitatīvākus, tā secina Valmie­ras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Mucenie-ce, vadītājas vietniece un Ģimenes atbalsta nodaļas vadītāja Sanita Strazdiņa un Sociālā atbalsta noda­ļas vadītāja Iveta Sokola-Sokolova.

2018.  gadā Sociālo lietu pārval­des Ģimenes atbalsta nodaļā ieviesti vairāki jauni pakalpojumi – ģimenes asistents, atbalsta ģimenes vai uzti­cības personas pakalpojums, dažāda veida atbalsta un izglītojošas grupu nodarbības bērniem un bērnu vecā­kiem.

Sadarbībā ar pirmsskolas izglī­tības iestādēm nodrošināts 10 no­darbību cikls vecākiem, kuri audzina bērnus līdz septiņu gadu vecumam pēc programmas “Bērnu emocionā­lā audzināšana”. Ar 155 sociālā riska ģimenēm tika veikts sociālais darbs, nodrošinātas 278 konsultācijas, so­ciālā rehabilitētāja atbalstu saņē­mušas 29 ģimenes. Psihologs kon­sultējis 89  personas, bet klīniskais psihologs  – 26 personas. Nometnē, kas bija paredzēta pusaudžiem ar uzvedības problēmām, iesaistījās 10 bērni, bet sešu izglītojošu nodar­bību ciklu apmeklēja 10 pusaudži.

2018.  gada jūlijā Sociālo lietu pārvalde iesaistījusies Labklājības ministrijas koordinētā Eiropas Savie­nības programmas “Tiesības, vien­līdzība un pilsonība” līdzfinansētā projektā “Soli tuvāk: kopienas vieno­tā atbilde uz vardarbību pret sievie­tēm gadījumiem” ar mērķi izstrādāt un ieviest praksē institūciju sadarbī­bas modeļa standartu, kas vērsts uz atbalsta sniegšanu, vardarbības ga­dījumu mazināšanu pret sievieti da­žādos vecumos. Projekts paredz to, ka valsts vai pašvaldības policijai pēc izsaukuma uz vardarbības gadījumu ģimenē nākamajā dienā jānosūta ziņojums Sociālo lietu pārvaldei, sociālais darbinieks veic izvērtē­jumu un sniedz atbalstu situācijas risināšanā. “Parasti palīdzību meklē tie, kuri ir cietuši no vardarbības un

Liene Zālīte, Valmieras pilsētas pašvaldība

20.  februārī 100.  dzimšanas dienu atzīmēja valmieriete Marija Balgalve. Kundzi dzīvesvietā vienlaikus kopā ar jubilāres ģimeni un draugiem svei­ca arī Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece un Sociālo lietu pārvaldes Sociālā atbalsta nodaļas vecākā sociālā darbiniece Jolanta Rutkovska.

Ievērojamajā jubilejā klātesošie, go­dinot Mariju, viņai veltīja ne tikai mīļus vārdus un veselības vēlējumus, bet arī dziesmu “Daudz baltu dieniņu”. Izska­not pēdējai notij, kopīgi tiek secināts, ka vēlējums, kas dziesmā iekļauts, ir piepildījies, jo aizvadītais mūžs ir bijis bagāts un svētīgs, un viss turpinās.

Marijas kundze jaunību un darba gadus pavadījusi Naukšēnos, tur izau­dzināts dēls un meita. Jautāts par bēr­nības dienu atmiņām, Marijas dēls Val­dis atceras, ka mammai vienmēr bija daudz un smagi jāstrādā, tāpēc abi ar māsu viens otru pieskatījuši. Kad paau­gušies, tad gājuši palīgā lauku darbos – ravēt, kaplēt un lopus barot. Rājienu gan bērnībā abi esot dabūjuši, brālis gan biežāk nekā māsa.

Lielāko daļu mūža Marija strādāju­si kolhozā “Dzirkstele” par lopkopēju. “Šķiet, ka skaistākie dzīves gadi mam­mai ir pagājuši laikā, kad viņa dzīvoja Naukšēnos. Arī Valmiera ir svarīga vi­ņas dzīves sastāvdaļa. Tur viņa pārcēlās uz dzīvi pie dēla jau pensijas gados, auda un kļuva par daiļamatu meistari, kā arī dziedāja senioru korī “Sudrablā­se”. Mammas dzīve bijusi skaista, viņa paguvusi tik daudz izdarīt,” savās pār­domās dalās Marijas meita Inta. Neska­

toties uz to, ka Marija pašlaik dzīvo pie meitas Limbažos, tomēr deklarētā dzī­vesvieta joprojām ir pie dēla Valmierā.

Marijas meita Inta pastāstīja, kopš mammas pārcelšanās uz Limbažiem, viņa ir paguvusi nodibināt ciešas draudzības saites ar kaimiņiem, kuri bieži vien ikdienā esot arī lielākais at­balsts un palīgs, kad tas ir nepiecie­šams. “Jāsaka, ka visi kaimiņi ir ļoti lieli puķu mīļi, tas viņiem ir kopīgs, tomēr nevienam tā neziedēja dārzs kā manai mammai,” piebilst Inta. Kad veselība atļāvusi, tad Marijas koptajā dārziņā varēja atrast visdažādākās puķu šķir­nes, viskrāšņākajās krāsās.

Marijas bērni priecājas, ka ir no ilgdzīvotāju dzimtas. Inta atklāja, ka Marijas tēvs esot poļu izcelsmes. Viņa spriež, ka mammai tāpēc brūnas acis un tāda nerimstoša enerģija. Turklāt Marijai bijis brālis, kurš nodzīvojis ilgu mūžu. Arī Marijas 12 gadus jaunākajai māsai veselība joprojām turas labi.

Ikdienā Marijas kundzei patīk skatī­ties televizoru, ir savi iecienītie seriāli un ziņas. Viņai joprojām ir apbrīnoja­ma atmiņa un skaidra doma, tāpēc labprāt redzēto un dzirdēto pārrunā ar tuviniekiem.

Tā kā Marijai patīk mūzika, tad meita Inta mammas jubilejā bija saga­tavojusi paštaisītu, viņai īpaši veltītu dziesmu grāmatu, lai kopā ar sveicē­jiem izdziedātu dziesmu “Pie Dievi­ņa gari galdi”. Jāpiemin, ka Marijai ir arī kupls pulciņš ar mazbērniem un mazmazbērniem, un viņas mazmeita Agate, sveicot vecmammu jubilejā, bija pieteikusi radio vienu no mīļāka­jām jubilāres dziesmām “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”, ko gaviļniece mīļu prāt noklausījās.

Sveicam Mariju Balgalvi 100. dzimšanas dienā!

vardarbību veikušās personas paliek otrajā plānā vai arī atsakās no palī­dzības saņemšanas. Šis projekts ak­tivizējis pakalpojumu sniegšanu gan cietušajai, gan vardarbību veikušajai personai. Projektā paveiktais ir palie­košs, un sadarbība ar policiju turpi­nās joprojām,” norāda S. Strazdiņa.

Pagājušajā gadā uzsākts Eiropas Sociālā fonda “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” izmēģi­nājumprojekts par “individuālā bu­džeta modeļa aprobāciju bērniem ar funkcionāliem traucējumiem sabiedrībā balstītu sociālo pakalpo­jumu nodrošināšanai” īstenošanā, kas paredz sabiedrībā balstītu indivi­duālā budžeta izstrādi un ieviešanu bērniem ar funkcionāliem traucēju­miem. Projektā ir iesaistīti 10 Valmie­ras bērni.

Savukārt Sociālo lietu pārval­des Sociālā atbalsta nodaļā jau otro gadu strādā personu asistents, kurš ciešā sadarbībā ar sociālo darbinieku sniedz atbalstu vecāka gadagājuma vai vientuļiem cilvēkiem. “Personu asistents ir starpposms, kā sasniegt iedzīvotāju daļu, kuriem vēl nav nepieciešama, piemēram, aprūpe mājās vai ilgstošā aprūpe. Personas asistents ir atbalsta persona, kura klientu regulāri apciemo, spēj novēr­tēt un pamanīt izmaiņas personas veselības stāvoklī un vajadzību pēc citiem pakalpojumiem. Tāpat infor­mē par iespējām, kā labāk rūpēties par veselību, nepieciešamības ga­dījumā mudina apmeklēt ārstus,” tā I.  Sokola­Sokolova. Pagājušajā gadā pieaugusi senioru vēlme un nepie­ciešamība pēc mājas aprūpes un ilgstošās aprūpes pakalpojumiem. “Ir mainījusies kārtība. Agrāk cilvēks iestājās rindā pansionātā un tad, kad vajadzēja pakalpojumu, sāka kārtot dokumentus, bet tagad vis­pirms jāvēršas Sociālo lietu pārval­dē, jāiesniedz nepieciešamie doku­menti, lai sociālā darba speciālists izvērtētu iedzīvotāja vajadzības pēc konkrētā pakalpojuma pansionātā un pieņemtu lēmumu par pakalpo­juma piešķiršanu. Turklāt, nonākot saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem ne­pieciešama palīdzība un atbalsts pašaprūpē, varam piedāvāt citus pakalpojumu veidus, kamēr persona rindas kārtībā saņem pakalpojumu pansionātā. Ir arī gadījumi, kad Soci­ālo lietu pārvaldes darbinieks izvēr­tē personas stāvokli un konstatē, ka virzīšana tālāk uz pansionātu nemaz nav nepieciešama, un tai piemēro citus aprūpes pakalpojuma veidus, nodrošinot iespēju personai palikt savā dzīvesvietā,” pauž I.  Sokola­So­kolova.

Sociālā atbalsta nodaļa pagāju­šajā gadā iesaistījusies Labklājības ministrijas projektā “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” un piedalās ministrijas izstrādātās metodikas darbam ar pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucē­jumiem ieviešanā Latvijā, kur pro­jektā notiek apmācība un metodikas adaptēšana Sociālo lietu pārvaldes ikdienas darbā par komunikācijas veidiem, motivēšanu un atbalsta

sniegšanu personām ar garīga rak­stura traucējumiem.

Sociālo lietu pārvalde iesaistīju­sies deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”. Tā mērķis ir palie­lināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpo­jumu pieejamību dzīvesvietā perso­nām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucē­jumiem.

2018. gadā projekta ietvaros izvēr­tēts 71 bērns ar funkcionāliem trau­cējumiem, 20 no tiem sāka saņemt pakalpojumus. Pārējie mazie valmie­rieši un viņu vecāki pakalpojumus sa­ņems, sākot ar 2019. gadu.

Projektā izvērtētas arī 33 pilnga­dīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, no kurām 17  per so­nām nodrošinātas individuālās kon­sultācijas pie mākslas terapeita.

“Ja pakalpojums, piemēram, jā­nodrošina bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, tad aiz katra bērna stāv vecāks, kurš ir atbildīgs par to, lai bērnu uz pakalpojumu aizvestu. Sa­vukārt pilngadīgām personām ar ga­rīga rakstura traucējumiem bieži vien nav šādas atbalsta personas, tas no­zīmē, ka šis darbs ir jāpaveic sociāla­jiem darbiniekiem, lai radītu motivā­ciju nodarbības apmeklēt. Joprojām aicinu pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem piederīgos motivēt savus tuviniekus saņemt šos pakalpojumus un izmantot projekta sniegtās iespējas,” aicina K.  Muce­niece. Šajā pašā projektā 2019. gadā plānots uzsākt grupu dzīvokļu pakal­pojumu 16 personām.

Pagājušais gads sociālajā jomā bija īpašs vēl ar to, ka Valmieras SOS bērnu ciematā darbu uzsācis Vidze­mes Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs, lai nodrošinātu psiholoģisku un praktisku palīdzību audžuģime­nēm, aizbildņiem un adoptētājiem. Lepojamies, ka Valmierā ir atvēries pirmais sociālais uzņēmums “Čaklās bites bode”. Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018.  gada 1. aprīlī, līdz 2019. gada sākumam so­ciālā uzņēmuma statuss valstī ir pie­šķirts tikai 27 uzņēmumiem.

Tāpat turpinās Sociālo lietu pār­valdes līdzšinējā sadarbība gan ar biedrību “Latvijas Samariešu apvienī­ba” par naktspatversmes un aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanu, gan citām Valmieras sociālās jomas nevalstiskajām organizācijām.

Esam pateicīgi, ka kampaņas “Mā­jokļa Drošības Mēnesis 2018” laikā Gjensidige Latvija Valmieras trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm uz­dāvināja 50 dūmu detektorus.

Sociālo lietu pārvalde arī turp­māk sadarbosies ar iedzīvotājiem, lai sniegtu sociālu palīdzību un nodroši­nātu personu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.

Aicinām ikvienu valmierieti būt iecietīgiem pret saviem līdzcilvēkiem un nepalikt vienaldzīgiem, ja pama­nām kādu, kam vajadzīga palīdzīga roka. Lai 2019. gadā pieaug mūsu ie­dzīvotāju labklājība, savstarpēja cie­ņa un sapratne!

2018. gads sociālajā jomā aizvadīts sadarbības zīmē

kār tību – izpildīt klausīšanās un lasīša­nas testu un rakstu darba paraugus;

• ar Pilsonības likumā noteiktozināšanu pārbaudes kārtību – izpildīt Latvijas vēstures un Latvijas Republi­kas Satversmes testu paraugus.

Pieteikties iespējams PMLP Val­mieras nodaļā, zvanot pa tālruni 67209468, 67209471 vai ierodoties personīgi Valmierā, Meža ielā 7.

Vēlam Marijai Balgalvei stipru veselību, možu garu un dzīvesprieku!

5

Zane Bulmeistare,Valmieras pilsētas pašvaldība

No 27. līdz 30.  jūnijam Krievijā, Pleskavā norisināsies Hanzas dienas. Pleskavas apgabala bibliotēka rīko zīmējumu konkursu “No Hanzas uz Hanzu: jauniešu skatījums” un aicina tajā piedalīties jauniešus vecumā no 12 līdz 17 gadiem. Darbus Valmie­ras pilsētas pašvaldībā gaidīsim līdz 31. martam.

Kādreizējās Hanzas savienības pil­sētas, tostarp Valmieru, pārstāvošie jaunieši aicināti atainot dzīvi Hanzas laikā, no 13. līdz 16. gadsimtam, – ku­ģošana, tirgošanās, iedzīvotāji, viņu izskats, nodarbošanās, brīvais laiks u.c. Zīmējumā jāataino arī kāds ele­ments, kas simbolizē Valmieru. Darbs ir jāpapildina ar īsu stāstu, paskaidro­jot, kas zīmējumā atainots un kāda ir

Hanzas dienām veltīts zīmējumu konkurss

autora tēmas uztvere. Izvēlētie trīs darbi būs apskatāmi

izstādē Pleskavā, ko atklās 20.  maijā, atzīmējot Starptautisko Hanzas die­nu. Pēc tam izstāde ceļos uz konkursa dalībnieku pārstāvētajām pilsētām.

Līdz 31.  martam jaunieši aicināti iesniegt zīmējumu un eseju dzimtajā valodā Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā.

Plānots, ka izstādē būs apskatāmi jauniešu darbi no Latvijas, Igauni­jas, Baltkrievijas, Krievijas un Vācijas. Jaunieši no Valmieras, Balviem, Kok­neses, Kuldīgas, Limbažiem, Rīgas, Straupes un Cēsīm aicināti pārstāvēt Latviju.

Plašāka informācija – tehniskā in­formācija dalībniekiem un piekrišana piedalīties – skatāma Valmieras mā­jaslapā www.valmiera.lv.

Līga Bieziņa, Valmieras pilsētas pašvaldība

No 22. līdz 24. februārim Val­mieras sākumskolā pulcējās vairāk nekā 200 dalībnieku no Ekoskolām visā Latvijā. Ekoskolu Ziemas forums ir izglītojošs pasākums Ekoskolu programmā iesaistītajām izglītības iestādēm ar mērķi stiprināt Ekosko­lu programmas attīstību, piedāvāt kva litatīvas izglītojošās un pieredzes apmaiņas aktivitātes, kam ir būtiska loma skolu sadarbības veicināšanā un vides izglītības un aizsardzības īste­nošanā Latvijā.

Valmieras Ekoskolas šajā forumā pārstāvēja dalībnieki no Valmieras 2.  vidusskolas, Valmieras Viestura vidusskolas, Valmieras sākumsko­las, Lazdiņas privātās pamatskolas “Punktiņš” struktūrvienības ZAĻĀ SKOLA, kā arī no pirmsskolas iz­glītības iestādes “Vālodzīte” un tās struktūrvienības “Krācītes”. Ekoskolu programmai pievienojās arī Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda”, kā arī Vidze­mes Augstskolā darbojas vides virzie­na attīstībā ieinteresēti jaunieši.

Ekoskolu Ziemas forums katru gadu tiek organizēts citā norises vie­tā. 2019.  gadā Valmieras sākumskolā notiekošā Ekoskolu Ziemas foruma programma tika papildināta ar īpa­šām aktivitātēm, kas veltītas starptau­tiskās Ekoskolu programmas 25 gadu jubilejai.

“Īpaši šajā gadā, kad svinam starp­tautiskās Ekoskolu programmas 25  gadu jubileju, vēlējāmies kopī­gajos pasākumos runāt ne tikai par tādām globāli aktuālām tēmām kā klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudz veidības samazināšanās, bet arī par to, ka skolas atbalsta cita citu. Vien laikus tā bija arī iespēja mums pa teikties Ekoskolām par uzņēmību un centieniem ieviest pozitīvas pār­maiņas mūsu sabiedrībā,” norāda Ekoskolu programmas koordinators Latvijā Daniels Trukšāns. Lai veicinā­tu jauniešu līderību, daļu komandu uzdevumu vadīja vides entuziasti un pieredzējuši dalībnieki Ekoskolu programmā no jauniešu vidus.

Semināra izglītojošā daļā dažādi praktiski, ikdienai pietuvināti temati palīdzēja dalībniekiem izprast no­zīmīgus vides jautājumus un savas iespējas vides resursus izmantot ilgt­

Valmierā noticis Ekoskolu Ziemas forums

spējīgi. Piemēram, nodarbības par zivju resursiem Baltijas jūrā, dabiska­jām pļavām un uzturā lietojamiem pļavas augiem rosināja dalībniekus izzināt bioloģiskās daudzveidības vērtību gan katram individuāli, gan Baltijas reģiona un pasaules mērogā. Meistardarbnīcās eksperti dalījās ar vērtīgiem padomiem videi draudzīgu ēdienu gatavošanā, vides komuni­kācijā un līderībā, kā arī citās tēmās. Semināra nodarbības vadīja pārstāvji no Latvijas Universitātes, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Entomologu biedrības, Vides risinājumu institūta, biedrības “Zaļā brīvība”, SIA “ZAAO”/ Dabas un tehnoloģiju parka “URDA”, Energoefektivitātes centra Elektrum, Latvijas Debašu asociācijas “Quo Tu domā”, beziepakojuma preču veikala “Burka” un citi.

Arī pasākuma norise tika plānota pēc iespējas videi draudzīgāka – neti­ka izmantoti vienreizlietojamie trauki un tika uzmanīts, lai atkritumu dau­dzums būtu pēc iespējas mazāks, kā arī, lai enerģijas resursi tiktu izman­toti pēc iespējas efektīvāk. Ēdienkartē bija samazināts dzīvnieku izcelsmes produktu daudzums, savukārt par videi draudzīgiem risinājumiem sa­dzīviskām vajadzībām parūpējās pa­sākuma atbalstītāji: ar SIA “NMS RIGA” atbalstu foruma laikā bija pieejams “LUCART” higiēnas papīrs, kas tika iegūts no pārstrādātām tetrapaku

celulozes šķiedrām, un SIA “Purenn” foruma vajadzībām nodrošināja videi draudzīgāku sadzīves ķīmiju.

Vides izglītības fonda īstenotajā Ekoskolu programmā šobrīd pieda­lās vairāk nekā 200 izglītības iestāžu, tostarp pirmsskolas izglītības iestā­des, skolas un augstskolas. Eko skolu programma pasaulē darbojas 67 val­stīs, un tajā iesaistījušās 51  000  sko ­las. Ikviena skola var brīvprātīgi pie­vienoties Ekoskolu saimei, veicot videi un ilgtspējīgas principiem atbil­stošas rīcības. Vides izglītības fonds ir pasaules vadošās vides izglītības un neatkarīgās tūrisma ekosertifi­kācijas organizācijas Foundation for Environmental Education pārstāvis. Ekoskolu Ziemas forums 2019 tika rī­kots projektā “FEE International prog­rammu darbības nodrošināšana Lat­vijā 2019. gadā”, ko īsteno ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu at­balstu. Pasākumu finansiāli atbalstīja Valmieras pilsētas pašvaldība.

Līga Bieziņa, Valmieras pilsētas pašvaldība

Valmieras dzīvnieku patversme ir pagaidu mājvieta noklīdušiem un bez saimnieka palikušiem dzīvniekiem. Ko pējā 2018. gada pozitīvā tendence ir, ka patversmē nokļuvušo dzīvnieku skaits sarūk. Taču dzīvnieku patvers­mes darbinieki joprojām saskaras gan ar negodprātīgu, gan nereti arī nežē­līgu līdzcilvēku attieksmi pret dzīvnie­kiem.

2018.  gadā Valmieras dzīvnieku patversmē adopcijai nodoti 48 suņi. Iepriekšējie saimnieki, dzīvniekam noklīstot, tika atrasti 38 suņiem. Adopcijai tika atdoti 38 kaķi, un ie­priekšējiem saimniekiem – 5 kaķi. Sekmīgākai jauno saimnieku atraša­nai 2018.  gadā trīs kucītes un četras kaķenes, izmantojot dzīvnieku klīni­kas pakalpojumus, tika sterilizētas.

Nereti vienlaikus ar noklīdušo vai bez saimnieka palikušo dzīvnieku aprūpi patversmes darbinieki veic arī izglītojošu darbu. Izvēloties adopcijai dzīvnieku, tiek izzināti paredzamie dzīvnieka sadzīves apstākļi. Potenciā­lais adoptētājs tiek rosināts izvērtēt, vai un kāds dzīvnieks viņa ikdienas apstākļiem ir vispiemērotākais, vai dzīvnieks, kas patīk, saņems aprūpei visu nepieciešamo. Kāda aprūpe un apstākļi dzīvniekam ir nepieciešami. Šī iemesla dēļ saimnieka atrašana dzīvniekam nereti ir ilgstošs un abpu­sēji nopietns izvērtēšanas process.

Nereti patversmes atbildība par dzīvnieku tiek pārprasta. Dzīvnieku patversmes funkcija nav dzīvnieka īpašnieka vietā uzņemties atbildī­bu par jauna saimnieka atrašanu vai kādu nepieciešamo medicīnisko aprūpi. Patversmes funkcija ir no­drošināt pagaidu mājvietu, sekmēt saimnieka atrašanu noklīdušiem dzīv­niekiem vai adopciju bez saimnieka gādības palikušiem dzīvniekiem. Šā­das situācijas rodas saimnieka nāves vai dzīvnieka konfiskācijas gadīju­mos. Visās citās situācijās saimnieks ir atbildīgs par sava mājdzīvnieka aprūpi un nākotni. Tādēļ dzīvnieka ie­

gāde vai adopcija vienmēr ir jāizvērtē ļoti atbildīgi, apsverot gan finansiālās, gan praktiskās iespējas.

Saimnieka atrašanu ievērojami atvieglo dzīvnieka obligātā mikroči­pēšana un reģistrēšana. Arī Valmieras pilsētas pašvaldības izdotais suņa žetons atvieglo saimnieka atraša­nu dzīvnieka noklīšanas gadījumā. Saimnieka atrašanai Valmieras dzīv­nieku patversme izmanto Valmieras pilsētas pašvaldības sociālos tīklus, portālus www.dzivniekupolicija.lv un www.pukainis.lv, informāciju iz­plata laikraksti “Liesma”, “Tava Izvēle”, kā arī “Vid zemes Televīzija”. Nereti in­formāciju nosūta arī publicēšanai to novadu medijos, no kuriem dzīvnieks ir atvests. 2018.  gadā tika izveidots arī Valmieras dzīvnieku patversmes konts sociālajā tīklā Facebook.com.

Valmieras dzīvnieku patversmes darbinieki izsaka pateicību medi­jiem, Valmieras pilsētas pašvaldības policijai un aktīvajiem iedzīvotājiem, kuri dalās ar informāciju un iesaistās ģimenes atrašanā mājdzīvniekam, un ikvienam patversmes atbalstītājam. Jebkurš informatīvs un praktisks at­balsts atvieglo dzīvnieku nokļūšanu labā ģimenē.

Patversmes statistika liecina, ka ne vienmēr noklīduša dzīvnieka saimnie­ku izdodas atrast noteikto divu nedē­ļu laikā. Nereti arī uz adopciju dzīvnie­kiem patversmē nākas gaidīt vairākus mēnešus. Tādēļ ļoti svarīga ir sniegtā materiālā un finansiālā palīdzība. Pat­versmei ziedota pārtika, medikamen­ti, siltas segas, kā arī nauda, lai atbals­tītu dzīvnieku aprūpē nepieciešamo vajadzību nodrošināšanai. Būtisku atbalstu nodrošina brīvprātīgie, kas labprāt viesojas patversmē, ved pa­staigās un rotaļājas ar tur mītošajiem dzīvniekiem.

Valmieras dzīvnieku patversme at ­ro das Mālu ielā 5 Valmierā. Patver smes darba laiks darbdienās – no plkst. 8.00 līdz 12.00 un – no plkst.  13.00 līdz 17.00. Ieteicamais apmeklējuma laiks no plkst.  13.00 līdz 16.00. Vēlams iepriekš sazināties, zvanot pa tālruni 29230307.

Ar atbildību pret dzīvniekiemValmieras patversmē

Sāksies bērnu pieteikšana pirmajām klasēm

No 1. marta līdz 30. aprīlim notiks pieteikumu pieņemšana bērnu uzņemšanai 1. klasēs 2019./2020. mācību gadam pilsētas vispārējās izglītības iestādēs, kas sniedz pamatizglītības programmas apgūšanas iespējas. Pieteikumus iespējams iesniegt elektroniski vietnē www.latvija.lv (pirms tam aizpildot pieteikuma anketu, kas pieejama www.valmiera.lv), kā arī klātienē Valmieras pilsētas pašvaldībā (Lāčplēša ielā 2, 103. kabinetā).

Bērnu var pieteikt mācību uzsākšanai 1. klasē tajā kalendārajā gadā, kad bērnam aprit septiņi gadi. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības bērns var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu (medicīniskā izziņa 026/u jāpievieno reģistrācijas pieteikumam).

Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapā www.valmiera.lv, sadaļā “Izglītība” – “Vispārējā izglītība” – “Bērnu uzņemšana 1.  klasēs” var iepazīties ar kārtību bērnu reģistrācijai un uzņemšanai 1.  klasē Valmieras pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs, kur noteikti kritēriji, pēc kuriem tiek veidotas rindas uz vietām 1. klasēs vispārējās izglītības iestādēs. Pieteikuma veidlapa lejuplādējama mājaslapā www.valmiera.lv, sadaļā “Pašvaldība” – “Dokumenti” – “Iesniegumu veidlapas”.

6

AS “Swedbank” Uzņēmumu pār-valdes vadītāja Ieva Vīgante:

Pārtikas nozarē, līdzīgi kā tas ir bijis iepriekšējos gados, turpināsies darbs pie eksporta apjoma palielināšanas, kā arī dziļākas pārstrādes jeb augstā­kas pievienotās vērtības produktu ražošanas, līdz ar to nozares apjomu pieaugums gadā varētu būt no 3 līdz 5%. Turpināsies izaugsme bioloģiskās pārtikas ražošanas segmentā, kur sa­gaidām investīciju un attiecīgi ražoša­nas apjomu pieaugumu, pateicoties pieprasījuma kāpumam, ko veicina patērētāju ienākumu palielināšanās

un aizvien augošais veselīga uztura piekritēju pulks – sevišķi, ja runājam par Rietumeiropu. Bioloģiskās pār­tikas ražošanas attīstībai ir labvēlīgi priekšnosacījumi arī izejvielu pusē, jo pēdējos gados pieaug bioloģisko saimniecību skaits un to apsaimnie­kotās zemes platības. 

Joprojām aktuāls jautājums būs darbaspēka pieejamība (it sevišķi reģionos) un darbaspēka izmaksu pieaugums, kas turpinās ietekmēt uz­ņēmumu rentabilitāti un liks meklēt ražošanas automatizācijas iespējas

.

Mazumtirdzniecības nozares attīs­tību 2019.  gadā veicinās iedzīvotāju pieaugošā pirktspēja, ko savukārt sildīs augošās algas un zemāks bez­darba līmenis, līdz ar to mazumtirdz­niecības pieaugumu prognozējam līdzīgu kā 2018. gadā – no 3 līdz 4%. Vismazākās svārstības gaidāmas pār­tikas mazumtirdzniecībā, kas ir bijusi un paliks stabilākā mazumtirdzniecī­bas nozare. Pārējās mazumtirdznie­cības nozarēs iespējamas straujākas svārstības, domājams, ka visātrāk augs celtniecības materiālu mazum­

tirdzniecība. Savu artavu pieaugumā vēl arvien nodrošinās arī alkohola mazumtirdzniecība Vidzemes reģio­na pierobežas veikalos. Vidējā termi­ņā mazumtirgotājiem lielākās bažas radīs demo grāfijas un imigrācijas ne­gatīvās tendences un ar tām saistītā sagaidāmā iedzīvotāju skaita sama­zināšanās un, protams, aktuālākā šī brīža pasaules tendence e­komercija. Lai arī pēc “Swedbank” aprēķiniem e­komercijas īpatsvars šobrīd nepār­sniedz 5% no kopējā mazumtirdz­niecības apjoma, izaugsmes temps

ik gadu ir mērāms divciparu skaitļos, un arī reģionu mazumtirgotājiem ir un būs jākonkurē ne tikai ar vietējiem tirgotājiem, bet arī ar pasaules liela­jiem e­komercijas milžiem Amazon, Alibaba un citiem.

SIA “Austris AG” (veikals “Aus-tris”) valdes priekšsēdētājs Gints Amons:

Pārtikas mazumtirdzniecības no­zarē 2018. gadā Latvijā bija vērojams pieaugums par 4,2% attiecībā pret 2017.  gadu. Šo kāpumu visvairāk ie­tekmēja daudzu pārtikas preču grupu cenu pieaugums, kā arī akcīzes pa­augstināšana akcizētām precēm.

Astoņiem “Austris” veikaliem 2018. ga ds bija arī ar pieaugumu vai­rāk nekā 4%, kas vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā konkurenci. Turklāt situācijā, kad mazumtirdznie­cības veikalu skaits katru gadu palie­linās.

“Austris” pārstāv veikalus, kuri skai­tās kā piemājas veikali, un pēdējo gadu pasaules pieredze liecina, ka pir­cēji aizvien biežāk vēlas iepirkties tieši šāda tipa veikalos . Uz 2019. gadu ska­tāmies ar optimismu un prognozē jam nelielu mazumtirdzniecības apgro­zījuma pieaugumu – līdz 5%.

Uzņēmējdarbība – nozaru raksturojums Valmierā

Valmieras Attīstības aģentūra pēc Lursoft datiem ir apkopojusi un veikusi uzņēmējdarbības nozaru rādītāju Valmierā analīzi, ar ko iespējams iepazīties mājaslapā www.developvalmiera.lv. Šoreiz iepazīstinām ar piekto un sesto lielāko pilsētā pārstāvēto nozaru – mazumtirdzniecības un pārtikas produktu ražošanas – datiem.

Liene Zālīte, Valmieras pilsētas pašvaldība

Lai padziļināti iepazīstos ar pārti­kas produktu ražošanas nozari, Val­mieras tehnikuma programmas “Pār­tikas produktu ražošanas tehniķis” 2. kursa audzēknis Mareks Sidor kins tikās ar uzņēmuma AS “Valmieras piens” valdes priekšsēdētāju Māri Ceru.

Fakti par AS “Valmieras piens”:• 1971. gadādibinātsAS“Valmie­

ras piens”;• 2012. gadāAS“Valmieraspiens”

kļuva par koncerna “Food Union” sa­stāvdaļu;

•Latvijasvadošāpienapārstrādesuzņēmuma “Food Union” ražotnes “Rīgas Piena kombināts”, “Rīgas pien­saimnieks” un “Valmieras piens” starp­tautiskajā pārtikas izstādē “Riga Food 2018” ieguva četras godalgas par izci­las kvalitātes pārtikas produktiem;

•2015. gadā“FoodUnion”ražotneAS “Valmieras Piens” saņēma Valmie­ras pilsētas pašvaldības apbalvojumu “Balva uzņēmējdarbībā 2015” par sek­mīgu jaunu eksporta tirgu apgūšanu produkcijas eksportam uz Ķīnu.

“Food Union” ir starptautisks uz­ņēmums, kas balsta savu uzņēmēj­darbību Latvijas piena ražoša nas nozares gadsimtiem ilgās tra dī cijās. Piena produkti tiek ražoti no augst­vērtīgākā Latvijas zemnieku saim­niecību piena. Kā notiek ražošanas process, kāda ir uzņēmuma specifika un darbinieku ikdiena, to Mareks uz­zināja tikšanās laikā.

“Uzņēmuma pamatfunkcija ir piena produktu ražošana, taču pār­

došana un mārketings centralizēti orga nizēts Rīgā. AS “Valmieras piens” šobrīd strādā 170 darbinieki, un lielā­kā daļa no tiem ir saistīti ar ražošanu,” tā sarunu iesāka Māris. 60% no darbi­niekiem esot valmierieši, bet pārējie 40% katru dienu uz darbu uzņēmumā ierodas no apkārtējiem novadiem vai pat attālākām Vidzemes reģiona vietām – Alojas, Valkas vai Staiceles. Mareks ir no Limbažiem, viņam attā­lums līdz Valmierai nemaz nešķiet tik liels, ko būtu jāmēro uz uzņēmumu, arī dzīvojot dzimtajā pusē.

“Uzņēmumā ražo tādus piena pa­matproduktus kā skābais krējums un biezpiens. AS “Valmieras piens” ir arī šo produktu ražošanas līderis Latvi­jas tirgū. Ražojam arī diezgan plašu sortimentu ar skābpiena dzērieniem, piemēram, raudzēto piena produktu “Lakto”. Ņemot vērā produktu daudz­veidību, tiek sastādīts ražošanas plāns, jo ne visus produktus var ražot vienlaikus,” norāda Māris.

Tāpat Mareks vēlējās uzzināt ne­daudz vairāk par uzņēmuma vēsturi. “Uzņēmuma veidošanās process ir sarežģīts. Vidzemē piena pārstrāde sākās 1909.  gadā, tad izveidojās pir­mais kooperatīvs, tuvāko pāris gadu laikā notika strauja attīstība. Konkrē­ti Valmierā piena pārstrāde sākās no 1923.  gada. Valmieras piena pārstrā­des uzņēmums tolaik atradās pilsē­tas centrā. Pēc Otrā pasaules kara, 1948. gadā notika kolektivizācija, tad Valmieras piena kombināts kļu­va par centrālo uzņēmumu, kuram pievienoja apkārtējās pienotavas. 1971.  gadā Valmieras piena ražoša­nas uzņēmums no pilsētas centra tika

pārvietots uz pašreizējo ēku Rīgas ielā 93. To var uzskatīt arī par AS “Val­mieras piens” dibināšanas gadu,” tā Māris par uzņēmuma rašanos, uzsve­rot senās piena ražošanas tradīcijas Vidzemē un Valmierā.

“Vai Jūs eksportējat produkciju?” jautāja Mareks. “Jā, protams. “Food Union” produkti ir nopērkami vairāk nekā 20 dažādās pasaules valstīs, sākot ar Eiropu un Skandināviju, bei­dzot ar ASV, Tuvajiem austrumiem un Austrāliju.

“Es mācos Valmieras tehnikumā par pārtikas produktu ražošanas teh­niķi, lai varētu strādāt, piemēram, AS “Valmieras piens”, vai man pietiktu ar šīs profesijas apgūšanu?” ar lielu in­teresi jautā Mareks. “Jā, šīs profesijas apguve ir liela priekšrocība. Ar tehni­ķa izglītību varēsi apkalpot sarežģītu iekārtu un veikt arī komplicētākus

uzdevumus, kas, protams, ir atbildī­gi, bet reizē tā ir arī iespēja saņemt konkurētspējīgu atalgojumu,” atbildi sniedza Māris.

Turklāt uzņēmums jau vairākus ga­dus iesaistotās gan Valmieras pilsētas pašvaldības, gan arī Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajās skolē­nu vasaras brīvlaika nodarbinātības programmās, dodot iespēju bērniem un jauniešiem gūt darba pieredzi. “Jaunāko klašu skolēnus parasti no­darbinām dažādos palīgdarbos un teritorijas sakopšanas darbos, bet vecāko klašu skolēni tiek piesaistīti ražošanas procesam, arī pie iepako­šanas. Dalība šajās programmās un darbs ar bērniem un jauniešiem ir ļoti būtisks. Ceram, ka nākotnē viņi sapra­tīs, ka piena produktu ražošana ir labs darbs, ko izvēlēties par savu profesi­ju. Tāpat regulāri jauniešiem piedāvā­

jam arī prakses vietas,” pauž Māris, no­rādot uz iespējām gūt darba pieredzi jau mācību procesa laikā.

Uzņēmumā strādā arī darbinie­ki, kuri nav tieši saistīti ar ražošanas procesu. “Ir arī tādas funkcijas, ko Val­mierā veic visai “Food Union” grupai, piemēram, klientu apkalpošana, kas pieņem pasūtījumus, tos apkopo un nodod Plānošanas daļai, kas tālāk vei­do ražošanas uzdevumu. Vēl Valmierā bāzējas arī lielākā daļa piena iepirku­ma un materiālu iepirkuma speciālis­tu,” Māris uzsver nepieciešamību pēc dažādu jomu speciālistiem.

Pirms pāris gadiem projekta ie­tvaros Valmieras tehnikums un AS “Valmieras piens” kopā izveidoja programmu, lai mācītu piena meis­tara palīgus, attīstot darba vidē bals­tītu izglītības modeli. Tāpat bijusi arī mehatroniķu grupa, kas gatavota tieši uzņēmuma vajadzībām. Vairāki audzēkņi pašlaik arī strādā AS “Val­mieras piens”. Sadarbība ir cieša, un uzņēmuma speciālisti regulāri tiekot aicināti piedalīties arī Valmieras tehni­kuma eksāmenu komisijā.

Sarunas noslēgumā Mareks pār­jautāja Mārim, kādus darbiniekus uz ņēmums meklē. “Visvairāk mums ne pie ciešami tādi darbinieki kā tu, Marek. Nav noslēpums, ka pēdējā laikā darbinieki, kuri prot tehniski ap­kalpot sarežģītas iekārtas, nav daudz,” smaidot noteica Māris.

Pirms došanās ekskursijā pa ra­žotni Māris pastāstīja arī to, ka uzņē­mums (“Food Union”) jau vairākus gadus atbalsta arī, piemēram, Valmie­ras Drāmas teātri un Dakteru Klaunu kustību Latvijā.

Tehnikuma audzēknis iepazīst AS “Valmieras piens”

Māris Cers un Mareks Sidorkins

7

Inita Nerātne,Valmieras Tūrisma informācijas centrs

Valmieras tūristu mītnēs 2018. ga­dā kopumā viesojies 19  181 cilvēks un, salīdzinot ar 2017.  gada datiem, nakšņotāju skaits ir pieaudzis par3,29%. 2018.  gada datus par nak­šņošanas pakalpojumiem Val mie ras Tūrisma informācijas centram (TIC) sniedza 23 tūristu mītnes  – 4  vies­nīcas, 2 viesu mājas, 11 apar tamenti un 6 jauniešu mītnes.

Palielinājies arī kopējais gada laikā piedāvāto gultasvietu skaits Valmie­rā par 15 849 jeb 7,55%, salīdzinot ar 2017. gada datiem. Precīzu gultasvie­tu skaitu nav iespējams noteikt, jo dažām tūristu mītnēm ir sezonāls rak­sturs, kad gultas vietu skaits mainās atkarībā no sezonas. 2018.  gadā bija vērojamas izmaiņas apartamentu un jauniešu mītņu darbībā, tādējādi ie­gūtie dati ir tikai daļēji salīdzināmi.

Izvērtējot ārvalstu nakšņotāju sa­stāvu, redzams, ka lielāko daļu veido viesi no Igaunijas (24,32%), Somijas (14,11%), Krievijas (10,41%), Lietuvas (8,94%) un Vācijas (6,13%), kā arī no Zviedrijas, Polijas, Lielbritānijas, Kore­jas un Baltkrievijas. Salīdzinot datus ar 2017.  gadu, Igaunijas nakšņotāju īpatsvars palielinājies par 21,97%. 2018.  gadā palielinājies arī vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mīt­nēs par 0,3 dienām. Visilgāk tūristu mītnēs uzturējušies viesi no Krievi­jas (25,80% no visiem ārzemju vie­siem), Igaunijas (15,27%) un Somijas (10,83%).

Valmieras TIC 2018.  gadā viesoju­šies vairāk nekā 10  000 apmek lētāji. Pieaudzis vidējais grupas lieluma

Ceļotāji arvien biežāk nakšņo Valmierā

rādītājs – 2018. gadā tās bija 1,8 per­sona. Kopumā reģistrēti 7086 infor­mācijas pieprasījumi un vērojams arī pieaugums interesentu skaita ziņā (+4,75%).

Starp reģistrētajiem informācijas pieprasījumiem 78,83% bijuši klā­tienes apmeklētāji, savukārt 15,20% interesējušies, zvanot pa tālruni, bet nepilni 6% saziņai izmantojuši e­pas­tu vai saraksti sociālajos medijos: Facebook, Twitter vai Instagram. Ar­vien vairāk cilvēki interesējošos jautā­jumus uzdod telefoniski vai rakstiski, nevis klātienē. Nemainīgi lielāko daļu (88,35%) apkalpoto interesentu sastā­da Latvijas rezidenti, tostarp arī val­mierieši. Valmieras TIC pērn apkalpoti nedaudz vairāk nekā 11% ārvalstu in­teresentu.

Lielākais apmeklētāju skaita pie­augums fiksēts no maija līdz septem­brim. Tas skaidrojams ar nozīmīgu pa­sākumu un notikumu norisi (festivāls “Kino Pedālis”, Valmieras pilsētas svēt­ki, Valmieras vasaras teātra festivāls, Valmieras maratons un citi). Salīdzinot ar 2017. gada datiem, novērojams in­formācijas pieprasījumu skaita pieau­gums arī tā saucamajā starpsezonā – janvārī (17,33%) un februārī (28,03%). Tas skaidrojams ar apmeklētāju in­teresi iesaistīties gan dažādos Val­mieras TIC organizētajos pasākumos, piemēram, Ceļotāju stāstu vakaros un ziemas pārgājienos, gan izmantot Val­mieras TIC piedāvātos gida pakalpoju­mus ekskursijām pilsētā un apkārtējos novados.

Turpinājums 8. lpp.

Valmiera – pievilcīga tūristiem!

Ingrīda Zīriņa,Valmieras muzejs

Mūsdienās, kad arvien lielāka loma cilvēku savstarpējā saziņā ir da­žādiem elektroniskajiem līdzekļiem, mazinājusies vēstuļu un pastkaršu nozīme. Taču vēl nesen, pagājušā gadsimta pirmajā pusē, pastkartes un atklātnes – visizplatītākais un pie­ejamākais vizuālās informācijas avots un, visātrākais un populārākais sa­zināšanās veids. Pirms 150 gadiem past kartes (franču valodā carte postale  – no stingra kartona izgata­vota karte sarakstīšanās vajadzībām) kā oficiāli atzītu pasta sūtījumu veidu 1869.  gadā pirmā ieviesa Austroun­gārija, Vācija un Francija 1870.  gadā franču – prūšu kara laikā. Visai drīz arī Krievija 1872.  gada 1.  janvārī pēc vecā stila apgrozībā laida savu past­karti. Uz tās bija uzdrukāts “открытое письмо” (vaļēja vēstule), kā oficiāli sāka dēvēt jauno pasta sūtījumu vei­du.

No 1875. gada Eiropā pasta apritē parādījās vēl viens jaunums – atklāt­nes ar skatiem (skatu kartes). Tās lab­prāt pirka personīgās koresponden­ces vajadzībām, jo maksa nosūtīšanai pa pastu bija lētāka nekā vēstulēm. Pirmo ilustrēto apsveikuma pastkarti Krievijas impērijā pa pastu nosūtīja 1887. gada 6. septembrī pēc vecā sti­la. 1893. gadā no Prūsijas ieceļojušais tipogrāfijas īpašnieks, rīdzinieks Teo­dors Otomārs Grīnvalds saviem pir­cējiem sāka piedāvāt melnbaltā lito­

grāfijas tehnikā iespiestās pastkartes ar Rīgas un tuvējās Jūrmalas atpūtas vietu skatiem. Otru vecāko šī profila iespieddarbu firmu (tipogrāfiju un iz­devniecību “C. Schultz”) izveidoja Rī­gas fotogrāfs Kārlis Šulcs. 1895. gada nogalē pircēji saņēma šīs firmas pir­mās krāsainās litografētās pastkar­tes ar Rīgas, Tērbatas un citu pilsētu skatiem. Tādas vai līdzīgas pastkartes ar uzrakstiem vācu valodā pārdeva arī abos Valmieras grāmatu veikalos Rīgas ielā. Viens no tiem piederē­ja vācietim Hermanim Treijam, bet otrs – latvietim Pēterim Skrastiņam. Abi rosīgie kungi tās vairumā sekmī­gi tirgoja ne vien savos, bet vēl citos grāmatu veikalos, kā tolaik teica  – grāmatu bodēs. Ar finansiāli ienesīgo pastkaršu izdošanu sāka nodarboties arī Tenis Ulmanis, Eduards Vinklers, Pēteris Liepa, fotogrāfs Jānis Sarkan­galvis un Treija cinkogrāfijas tehniķis Ignācijs Maļuškins.

Tipogrāfiski iespiesto pastkaršu ziedu laiks bija līdz Pirmajam pasau­les karam. Pirmo skatu karšu kom­plektu “Gruss aus Wolmar” (“Sveiciens no Valmieras”) izdeva H. Treijs. Nāka­mais komplekts “VALMIERA” tika ie­spiests Latvijas brīvvalsts laikā Rihar­da Zatlera izdevniecībā. 20.gadsimta 20. un 30. gados kolorētas pastkartes un atklātnes ar Valmieras un tuvējās apkārtnes skatiem skaitliski visvairāk izdeva Jānis Dūnis. Lai gan pircēji līdz­tekus arī bija iecienījuši “FOTOBROM” izdotās foto atklātnes, valmierieši labprāt iegādājās vietējo mākslinieku

Valmieras muzejam – 60Šogad, svinot Valmieras muzeja

60  gadu jubileju, katru mēnesi Val­mieras muzeja Izstāžu namā ekspres­

izstādēs tiks izstāstīti “Divpadsmit stāsti”. Stāsti lasāmi arī informatīvajā izdevumā “Valmiera”.

Pastnieku gaidījāt?

zīmētās pastkartes. Laikā no 1917. līdz 1934.  gadam Dūņa izdevnie­cības vajadzībām strādāja latviešu mākslinieki Eduards Brencēns, Kārlis Kundziņš un Dāvids Draule. Pēdējais no viņiem kļuva par daudzu košu un krāsainu, dažāda sadzīviska un lat­viešu svētkiem veltītu sižetu autoru. Aplūkojot Valmieras muzeja krājumā esošās D.  Draules zīmētās pastkartes un atklātnes, redzam, kā krāsu saliku­mā un izdrukas kvalitātē atspoguļojas J.Dūņa tipogrāfijas augstais poligrāfi­jas līmenis.

Mūsdienās gan senajām pastkar­tēm, gan padomju gados iespiesta­jām apsveikuma kartītēm ir ne tikai estētiskā vērtība, bet tās kalpo arī kā nozīmīgs vēstures uzziņu avots. No tā, kas fiksēts pastkartēs vai apsvei­kuma kartītēs – varam uzzināt: no ku­rienes uz kurieni tās sūtītas, kurā gadā un kam sūtītas. Ne mazāk saistoša arī informācija (teksts), kas rakstīts ar tin­ti vai zīmuli, bet kopš pagājušā gad­simta 60. gadiem – ar lodīšu pildspal­vu. No 18. februāra Valmieras muzejā ir iespēja apskatīt Valmieras tipogrāfu izdotās pastkartes un atklātnes, kā arī aplūkot rakstīšanas piederumus – tā­dus kā rakstāmspalvas, tintnīcas un citus. Tāpat iespējams uzzināt vēl ci­tus stāstus par pastkartēm un atklāt­nēm no Valmieras muzeja krājuma 60 gadu jubilejas izstādē “Divpadsmit stāsti”.

Nosūti radiem vai draugiem sveicienu pastkarti no Valmieras!

8

Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums

Tirāža: 12 000. Bezmaksas. Iespiests: SIA „Latgales druka”.Izdod: Valmieras pilsētas pašvaldība (Lāčplēša ielā 2, Valmierā, LV-4201).

Kontaktinformācija: Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļa, tālrunis: 64207634, e-pasts: info@valmiera.lv. Izdevumu var lasīt arī: www.valmiera.lv

Nākamais informatīvais izdevums iznāks no 12. līdz 15. martam.

Nora Lūse,biedrība “Rīgas Starptautiskais jauno pianistu konkurss”

4.  martā plkst.  18.00 Valmieras Kultūras centra lielajā zālē muzicēs starptautiska konkursa laureātes – pianistes Daniela Grugule, Kristiāna Podniece un Nora Lūse. Jaunās mūzi­

Skanēs klaviermūzikas koncerts “Frideriks Šopēns”

ķes Daniela Grugule un Kristiāna Pod­niece ir izveidojušas klavieru duetu, par to jāpateicas izcilajai Arvīda Žilin­ska Jēkabpils Mūzikas skolas klavier­spēles pedagoģei Antrai Korņejevai.

Dueta izaugsmei ir cieša saistība ar biedrības “Rīgas Starptautiskais jauno pianistu konkurss” ikgadējiem jauno mākslinieku pulcināšanas sa­

rīkojumiem publiskai muzicēšanai Mazās ģildes koncertzālē Rīgā. Tur pa­gājušā gada oktobrī jaunās pianistes uzstājoties sajūsmināja klausītājus un starptautisko žūriju, gūstot augstāko novērtējumu un kopā ar 1. vietas dip­lomu saņemot arī speciālbalvu Nor-munds Leitlants.

Koncertā 4.  martā klausītāji kla­vieru dueta sniegumā baudīs ļoti reti koncertu dzīvē atskaņotās Fri­derika Šopēna variācijas par Venēci­jas laivinieka dziesmu, kas sacerētas 1826.  gadā. Koncerta programmu papildinās vairāki pianistes Noras Lū­ses atskaņojumi ar poļu klaviermūzi­kas ģēnija darbiem, kuros dzirdama komponista nepārprotamā saistība ar nacionālās mūzikas ietekmēm dejas žanrā. Skanēs valsis, ekosēzes, kontr­deja, polonēze­fantāzija.

Koncerts ir bez ieejas maksas. Tas ir mūziķu veltījums Friderika Šopēna piemiņai saistībā ar viņa dzimšanas dienu 1810. gada 1. martā.

Koncertu rīko Valmieras Kultūras centrs sadarbībā ar bezpeļņas bied­rību “Rīgas Starptautiskais jauno pia­nistu konkurss”.

Līga Tarbuna,Valmieras Kultūras centrs

Godinot izcilo pianisti Jautrīti Putniņu un mākslinieku Gundabu Putniņu, 8. martā plkst.  11.00 Val­mierā, Brīvības ielā 2 tiks atklāta kul­tūrzīme “Roku pieskārieni”. Tā atradī­sies pie nama, kur dzīvojusi pianiste Jautrīte Putniņa (1929–2017) un vi­ņas brālis, mākslinieks un sabiedris­kās domas aktīvists Gundabs Putniņš (1931–2007). Kultūrzīmes atklāšanai izvēlēts zīmīgs datums – 8. martā Jautrītei Putniņai apritētu 90 gadi.

Kultūrzīmi “Roku pieskārieni” vei­

dojis tēlnieks Kārlis Īle. Viņš par radī­to mākslas darbu stāsta tā: “Mūzika ir vienojošais elements šajā kultūrzīmē. Rokas uz klavierēm simbolizē Jautrīti Putniņu. Tas bija mākslinieces galve­nais instruments. Fonā redzamais zī­mulis, ota un akmens kalts ir norāde uz Gundabu Putniņu.”

Kultūrzīme tapusi ar Vides aizsar­dzības un reģionālās attīstības mi­nistrijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Latvijas Lielo pilsētu asoci­ācijas un Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas simtgades iniciatīvas “No Brī­vības līdz brīvībai. Brīvības ielu stāsts” ietvaros.

Atklās Jautrītei un Gundabam Putniņiem veltītu kultūrzīmi

Marta Cekule,Valmieras Drāma teātris

Trešo reizi Valmieras teātrī atgrie­zīsies pasaulē visbiežāk iestudētais un interpretētais Viljama Šekspīra šedevrs “Hamlets” režisores Indras Ro­gas režijā. Cilvēcisko kaislību buķete – viltības, intrigas, indēšanas, mistiski noziegumi, kautiņi, joki ar Dānijas princi Hamletu epicentrā. Galvenajā lomā – Mārtiņš Meiers.

“1607.  gadā britu tirdzniecības kuģi “Hektors” un “Drakons” kuģoja gar Āfrikas krastiem uz Indiju. Ilgotais mērķis vēl bija tālu, matroži garlaiko­jās, atmosfēra bija nokaitēta, jebkurā brīdī draudēja izcelties kautiņš... Kuģa kapteinis Viljams Killings saprata, ka steidzami jāatrod kāda nodarbe, kas matrožu prātus pārņemtu savā varā. Varbūt sarīkot teātra izrādi? Bet ko

Hamlets Valmierā no 12. aprīļaVisnoslēpumainākajā pasaules

lugā no pirmā Hamleta līdz pēdējam tiek uzdoti vieni un tie paši jautājumi, taču to nozīme mainās līdz ar laiku, kurā dzīvojam paši.

Izrādes radošajā komandā sceno­grāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māks­liniece Anna Heinrihsone, gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs (Maskava), cīņu meistars Valdis Kupčs, video mākslinieki Mārtiņš Vilkārsis un Gatis Priednieks­Melnacis, Emīla Zil­berta mūzikas aranžējums, piroteh­niķis Kalvis Kalniņš, tulkojums – Indra Roga un Mārtiņš Meiers.

Pārējās lomās: Kārlis Freimanis, Krišjānis Salmiņš, Tālivaldis Lasma­nis, Rihards Jakovels, Kārlis Arnolds Avots, Imants Strads, Ingus Kniploks, Eduards Johansons, Januss Johan­sons, Ieva Puķe, Elīna Hanzena, Jānis Kreklis.

iestudēt? Kaut ko populāru, visiem saprotamu, pilnu izklaidējošiem no­tikumiem, noslēpumainiem nozie­gumiem, ar noklausīšanos, indēšanu, kaismīgiem monologiem, divkaujām, lai lugā noteikti būtu mīlestība, bet joki spētu nogāzt matrožus no kājām. Kapteinis pieņēma lēmumu. Jāiestu­dē “Hamlets,” tā A. V. Bartoševičs.

Turpinājums no 7. lpp.

Valmieru visvairāk apmeklē viesi no Igaunijas (45,78% no kopējā ārval­stu apmeklētāju skaita). 2018.  gadā ceļotāju skaits no Igaunijas palielinā­jies par vairāk nekā 9%. Viesi no Igau­nijas labprāt izmanto ne tikai nakšņo­šanas vai ēdināšanas iespējas, bet arī bieži viesojas Valmieras lielākajos tirdzniecības centros un iepirkšanos apvieno ar tūrisma objektu apskati. Tāpat Valmierā viesojušies ceļotāji no Vācijas, Somijas, Krievijas, Lietuvas, Francijas un citām valstīm.

Ceļotāji Valmieras TIC vērsušies ar plašu interešu loku: kādi pasākumi norisinās galamērķī, ko pilsētā un tu­vējā apkaimē apskatīt, kur paēst, kādi informatīvie materiāli Valmieras TIC

pieejami, kādas ir iespējas pieteikt gidu, kādi suvenīri ir piedāvājumā un kā darbojas Valmieras audiogids. Savukārt vietējie iedzīvotāji interesē­jušies par dažādām norisēm pilsētā, izmantojuši iespēju piedalīties Val­mieras TIC organizētajos publiskajos pasākumos, iespēju izgatavot vai sa­ņemt savu Valmieras Kultūras karti, kā arī izvēlējušies citus TIC sniegtos pakalpojumus.

Mainoties ceļotāju paradumiem, cilvēki arvien vairāk informāciju par tūrisma galamērķi atrod internetā. Arī tūrisma vortāla www.visit.valmie­ra.lv 2018.  gada statistika liecina, ka pieaudzis gan aplūkoto lapu skaits vietnē, gan unikālo IP adrešu skaits. 2018.  gadā unikālo apmeklētāju skaits sasniedza 129 266 lietotājus,

kas, salīdzinot ar 2017.  gada datiem, ir palielinājies par 9,6%. Apmeklētāji vortālā uzturas ilgāk un vienā apmek­lējuma reizē apskata 3 lapas sadaļas. Par vairāk nekā 8 tūkstošiem palieli­nājies to apmeklētāju skaits, kuri vor­tālā ienāk caur tīmekļa vietni www.google.lv, bet vērojama pozitīva ten­dence, ka arvien vairāk apmeklētāju ienāk vortālā uzreiz. No tā jāsecina, ka ceļotāju vidū vortāls www.visit.val­miera.lv kļūst arvien atpazīstamāks.

Plašāka informācija par Valmieras TIC apkopoto tūrisma statistiku pie­ejama www.visit.valmiera.lv sadaļā “Statistika”, kur iespējams detalizēti iepazīties arī ar Valmieras pilsētas tū­ristu mītņu statistiku par 2018. gadu.

Ceļotāji arvien biežāk nakšņo Valmierā