Muzeju loma sabiedrības atmiņas saglabāšanā

Agrita Ozola, Tukuma muzeja direktore UNESCO LNK reģionālais seminārs

“Pasaules atmiņas nacionālais reģistrs”

Jelgava, 2009.gada 16.jūnijs

Muzeja funkcijas

• muzejs vāc un krāj vērtīgākos dabas un kultūras mantojuma priekšmetus,

• veic to konservāciju un nepieciešamības gadījumā arī restaurāciju,

• pēta šos muzeja priekšmetus un arī to kontekstu, kurā tie atradušies pirms nonākšanas muzejā,

• pētījumu gaitā iegūto informāciju izplata sabiedrībā un pielieto to, noteiktu mērķgrupu izglītošanai

Muzeja dažādās lomas

• Mantojuma un sabiedrības atmiņas saglabāšanas loma

• Pētnieciskā un interpretējošā loma• Sabiedrību izglītojošā loma• Ekonomiskā loma• Sociālā loma (īpašas attiecības ar

vietējiem iedzīvotājiem, to identitātes veidošana, sociālās atdzimšanas veicināšana)

Muzeja sociālo lomu raksturojošie atslēgas vārdi

• Muzeja kā identitātes veidotāja pozicionēšana

• Līdzdalība sabiedrībā notiekošajos procesos

• Sociālā atbildība

• Cilvēkorientēta misija

• Vietas dimensija• Laika dimensija (Fleming)

Tautas pašapziņas celšanas loma

• Muzejs pēc savas vispirmējās idejas ir svētnīca vai tās daļa. Tas var daudz darīt tautas pašapziņas celšanā (M. Siliņš, Vēstures muzeja pirmais vadītājs)

• Muzejiem Latvijā jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs bija būtiska nozīme nacionālās kultūras veidošanā un nacionālās identitātes veidošanā

Identitātes veidotāja loma

• Tautas vēstures izpētei nepieciešami muzeji;• No vienas puses muzeji glabā vēsturiski seno:

etnogrāfisko, mūziku, glezniecību, • No otras puses – tagadnes vēsture, revolūcija,

karš, ģīmetnes, skati, memuāri...• Latvijas vēsture jāraksta...• Valsts būtei nav vēstures, nav garīga pamata

(Rainis)

Jaunās muzeoloģijas atziņas

• Muzeji palīdz sabiedrībai saglabāt tās atmiņas, kas varbūt ir ļoti personīgas, bet tai pat laikā unikālas kādai kopienai, sabiedrības grupai un vietai

• Tas nozīmē, ka vēlreiz jāizvērtē pagātne un tās liecības, lai uztvertu tās fiziskās un garīgās saites, kas saista kādu kopienu vai cilvēku grupu ar konkrēto vietu, kas bijušas nozīmīgas pagātnē, ir būtiskas tagadnē un varētu ietekmēt procesus nākotnē

• Muzeja loma izpaužas lepnumā par ļaudīm un vietu, kam tie pieder, muzeja loma izpaužas atbildībā par šī īpašā lepnuma veidošanu un uzturēšanu sabiedrībā (P. Davis)

Sabiedrības atmiņas glabātāja loma

• Muzejs pēc savas būtības ir atmiņas institūcija, tāpēc viena no svarīgākajām lomām, ko tas realizē, ir sabiedrības atmiņas glabātāja loma

• Pildot šo lomu, svarīgi apzināties, kādas vēstures liecības būtu saglabājamas un kā tas darāms

• Tomēr galvenais jautājums ir nevis – kā saglabāt, bet - kāpēc saglabāt. (K. Tayler)

Dažas nacionālas nozīmes dokumentārās vēstures liecības Tukuma muzeja krājumā

Vēstules uz bērza tāss, ko rakstījis Tukuma apriņķa miertiesnesis Kārlis Roberts Kalevics, atrodoties apcietinājumā Vjatlaga nometnē (1941-1945), savai dzīvesbiedrei ārstei Verai Mildai Kalevicai, kas tai laikā atradās izsūtījumā Sibīrijā – Krasnojarskas apgabalā

Vēstules rakstītas krievu valodā, lai tās varētu pārbaudīt kara cenzūra un, lai tās sasniegtu adresātu

Kārļa Roberta Kalēvica vēstule sievai Verai Mildai, sūtīta no Vjatlaga uz Krasnojarskas apgabalu.

1941. gada (?) 1. oktobris. TMNM 20363/2

Vēstules teksta tulkojums no krievu valodas:

Dārgā, mīļā, šodien, 1.oktobrī saņēmu tavu trešo. Kāds prieks! Palūdz savam priekšniekam, lai atsūta man, ja tas

ir iespējams, vai dod atļauju sūtījumam. Naudu vairāk nesūti, nopērc sev kaut ko. Bet mana

pārcelšana uz turieni liekas neiespējama. Tekla labāk visu zina, lai viņa pasaka, kā tev rīkoties. Es iestājos plaša patēriņa preču darbnīcā un mācos

taisīt karotes. Paciņu saņēma Jeruhmanovs Permans (...) un tamlīdzīgi (…) Lai tev palīdz dēls

(…) kur tu (…) nezinu kur (...).Skūpstu, apskauju K.R.K. Aizsūtīt paciņu es

nevaru.

Kārļa Roberta Kalēvica vēstule sievai Verai Mildai, sūtīta no Vjatlaga uz Krasnojarskas apgabalu.

1943. gada 30. janvāris. TMNM 20363/1

Vēstules teksta tulkojums: Vjatlags, 1943. gada 30.janvāris (21)

Dārgā Vera, tavu septīto vēstuli, kuru rakstīji 11.novembrī, saņēmu 20.janvārī, bet ceturto un sesto (...) un paciņu neesmu saņēmis. Naudas pārvedumu pagaidām neizsniedz.

Priecājos par tavu saimniecību un domāju, ka tu varētu turēt kaziņu un trušus. Es saņemu 0,4 kilogramu maizes dienā un 650 gramus šķidruma no rīta un vakarā. Guļu uz lāvas. Pagājušajā nedēļā biju uz divām komisijām, kuras izskatīja otrās grupas invalīdus. Abu komisiju galvenie ārsti un priekšniecība mani atzina par otrās

grupas darba nespējīgu. Runā, ka nākamajā (…) mūs pie vietējām ģimenēm (…) tādus laiž mājās (…) . K.R.K

Informācija par vēstuļu autoru:

Kārlis Roberts Kalevics (1877-1945)advokāts, Tukuma apriņķa

miertiesnesis• Tukuma Sv. Trīsvienības

evaņģēliski luteriskās baznīcas priekšnieks

• aizsargs (1932-1940)• Brīvības pieminekļa

Tukuma apriņķa komitejas kasieris

Deportēts 14.06.41,miris izsūtījumā

Informācija par vēstuļu adresātu:

Vera Milda Kalevica, dzimusi Jansone (1890-?), ārste• Kristīgās nacionālās

savienības Tukuma nodaļas biedre

• baznīcas Dāmu komitejas priekšsēdētāja

(1935– 1941)izbraukusi uz Austrāliju

20. gs. 60. gados

Deportēta 14.06.41,mirusi Austrālijā

Kāpēc tieši šīs vēstules varētu tikt iekļautas “Pasaules atmiņas” nacionālajā reģistrā?

• Vienas ģimenes traģēdijas atspoguļojums Baigā gada notikumu kontekstā

• Laulāto savstarpējo attiecību dokumentējums, tiem atrodoties ekstremālos apstākļos – izsūtījumā

• Latvijas inteliģences iznīcināšanas liecība• Padomju okupācijas sistēmas darbības liecinieks• Latviešu tautas traģēdijas apliecinājums• Atgādinājums mūsdienu Latvijas sabiedrībai (un ne tikai),

ka tas nedrīkst atkārtoties

Tukuma muzejs, 2009

• Muzeja priekšmetus atlasīja un tekstus no krievu valodas tulkoja Tukuma muzeja krājuma nodaļas vadītāja Zinta Paševica un krājuma glabātāja asistente Anita Neimane

• Fotogrāfe Kristīne Ozola• Plašāka informācija par muzeju:

www.tukumamuzejs.lv• Informācija par muzeja krājumu: www.nmkk.lv