No bērna patstāvībaslīdz radošai personībai

Bērnu modes teātrisSalaspils pirmsskolas izglītības iestādes „Ritenītis” pieredze „Comenius” projektā

Tēva dienas pasākums pirmsskolā

Tas, kas notiek pirmajos piecos dzīves gados, ietekmē visu tālāko dzīvi. Intervija ar izglītības eksperti Aiju Tūnu

Pieredzes materiāls - Sporta izprieca „Pa Sprīdīša takām”

Dodies mežā kopā ar Alnīti un viņa stāstiem!

Dažādi viedokļi par pirmsskolām

domātajām grāmatām: ,,Diena, kad Kārlis bija

Karlīna” un ,,Diena, kad Rūta bija

Rihards”

Kā izglītot vecākus, lai veicinātu viņu aktīvu

līdzdalību savu bērnu aprūpē

Nr. 1

Foto : LETA

2

Sveicināti rudenī! Katram gadalaikam ir savs burvīgums, bet vi-siem, kas tā vai citādi darbojas izglītības jomā, rudens ir īpašs. Ne velti, domājot par mācību gadu, bieži vien sakām ,,Veiksmīgu un radošu jauno gadu!”. Jaunas domas un idejas, jauni izaicinājumi, jauni plāni un ie-ceres… Jaunums ir arī pirmsskolas izglītībai veltītais e-žurnāls ,,Pirmsskolā“, kura pirmais numurs nu ir no-nācis jūsu e-pastā. Tātad mūsu iecere ir īstenojusies. Prieks par paveikto mijas ar satraukumu — vai būsim interesanti, noderīgi, vai pieņemsiet kā savējos.

Jau daudzus gadus saucu sevi par pirms-skolnieku, jo strādāju pirmsskolas izglītības iestādē un sadarbībā ar zinošiem, radošiem un atsaucīgiem šīs jomas darbiniekiem un speciālistiem esmu pie-dalījusies žurnāla „Pirmsskolas Izglītība” un laikraksta „Izglītība un Kultūra” pielikuma „Pirmsskolas Izglītī-ba” satura veidošanā. Vērtīgākais, kas mani saista šajā darbā ir jaunas iepazīšanās ar aktīviem, atvērtiem, gudriem un emocionāli bagātiem cilvēkiem. Tādā kompānijā ir gan vieglāk strādāt, gan arī uzturēt po-zitīvu attieksmi pret lietām un līdzcilvēkiem.

Iepazīstoties ar e-žurnālu, droši vien gūsiet pirmo iespaidu arī par tā satura veidošanas prin-cipiem. Tātad runāsim par visu aktuālo, kas skar iz-glītību līdz skolas gaitu sākšanai, un viesosimies arī sākumskolā, lai pavērotu, kā klājas „mūsu bērniem”, uzklausīsim izglītības speciālistu domas un ieteiku-mus, diskutēsim, iepazīsimies ar Latvijas un ārvalstu kolēģu pieredzi — jaunām mācību metodēm un pa-ņēmieniem, mācību materiāliem, spēlēm.

Abonējot žurnālu ,,Pirmsskolā” 2013.gadam jūs saņemsiet paroli un varēsiet lasīt žurnālu elektro-niski, iepazīties ar iepriekšējo žurnāla numuru arhīvu, kā arī izprintēt žurnālu jums vajadzīgajā eksemplāru skaitā un izmantot to savā darbā. Savukārt šogad sa-ņemsiet vēl 2 žurnāla bezmaksas numurus.

Patlaban žurnāla mājaslapa ir izstrādes stadi-jā, tāpēc par visām aktualitātēm varat uzzināt vietnē: skolasvards.wordpress.com.

Lasiet, vērtējiet, piedalieties! Ja iesim kopā, roku rokā, draugu lokā, mums viss izdosies! Uz tikšanos novembrī!

Iveta Liepiņa,žurnāla redaktore Rakstiet: iveta.izglitiba@inbox.lvZvaniet: + 371 27712050

Žurnāls ,,Pirmsskolā”Redakcijas adrese: Ropažu iela 76–16, RīgaTālr.: 26002264E-pasts: zurnalspirmsskola@gmail.comInterneta vietne: http://skolasvards.wordpress.lv/Galvenā redaktore: Iveta LiepiņaTālr. : 27712050

E-pasts: iveta.izglitiba@inbox.lvPārpublicēšanas vai citēšanasgadījumā atsauce uz „Pirmsskolā” obligāta.Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļoredakcijas viedokli.Izdevējs: SIA „V-Media”Vienotais reģ. Nr. 40103369264

13 Ir vērts organizēt

3 Skolotāja pieredze ārvalstīs

6 Inovatīva prakse

9 Skolas pieredze

16 Lielā intervija

21 Plānojot aktivitātes

24 Iepazīsties ar mežu

26 Aktuāla tēma

22 Profesionāļa padoms

No bērna patstāvības līdz radošai personībai. Vienu no jaunākajām pieejām pedagoģijā, kas ir attiecināma arī uz izziņas darbību, ir aizsācis O. Erstads, kurš uzskata, ka pedagoģija ir jāpietuvina „dzīves mācībai”, kura bērnam sākas jau agrā bērnībā, uzkrājot pieredzi, un turpinās mūža laikā, norāda pirmsskolas izglītības skolotāja Liene Ķēniņa, kura pašlaik darbojas Montesori bērnudārzā Bergenā, Norvēģijā.

„Māksla – mieram, māksla – dabai, māksla – dzīvei, māksla – izglītībai”.Salaspils pirmsskolas izglītības iestādes „Ritenītis” pieredze „Comenius” projektā. No iegū-tajiem materiāliem tapusi recepšu grāmata, kuru var izmantot, gatavojot dažādu valstu ēdienus. Kā metodiskie materiāli tapuši rokdarbu grāmata, kas tagad tiek izmantota radošo aktivitāšu organizēšanā, un āra spēļu grāmata ar tautu tradicionālajām rotaļām. Savukārt video materiāli ar dažādu valstu tautas dejām un bērnu koncertiem ir noderīgs materiāls deju skolotājai un mūzikas skolotājām.

Bērnu modes teātris. Iepriekš bērni uzskatīja karameli par našķi, bet tagad vēl arī par mākslas materiālu. Iepazīstieties ar Daugavpils 27. pirmsskolas izglītības iestādes projektu „Bērnu modes teātris”, kurš ieguvis arī „Latvijas Izglītības inovācijas balvu 2012”.

Tēva diena pirmsskolā. Ierosinājumu par tematisku pasākumu – Tēva dienu – puspajo-kam, pusnopietni izteica tēvi: „Ir dažādi svētki – Mātes diena, vecvecāku pēcpusdiena, dažādi ieražu un tematiski pasākumi ģimenēm, bet kad tad aicinās tieši mūs, tēvus?” Mēs, skolotājas, solījām par to padomāt. Un, tā kā Tēva diena ir arī kalendārā, atlika tikai šo ideju īstenot dzīvē.Iepazīstieties ar Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis” pieredzi, rīkojot Tēva dienas pasākumu.

Tas, kas notiek pirmajos piecos dzīves gados, ietekmē visu tālāko dzīvi.Ja runājam tieši par pirmsskolas izglītību, tad izglītības procesa kvalitāte ir vērtējama ar diviem ļoti interesantiem un pēdējā laikā bieži pieminētiem rādītājiem: labsajūta un līdzdalība. Tā ir tā veiksmes atslēga. Ja mūsu bērni labi jūtas un ja viņiem ir visas iespējas darboties, piedalīties, nevis sēdēt un gaidīt norādījumus, tad šis process ir kvalitatīvs, ir pārliecināta izglītības eksperte Aija Tūna.

Pa Sprīdīša takām. Novembris ir mēnesis, kad sabiedrībā un tātad arī pirmsskolas izglītī-bas iestādēs tiek organizēti dažādi patriotiski pasākumi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tautas tradīciju, kultūras, literatūras izzināšanai, izmantojot dažādas pasākumu organizē-šanas formas. Plānojot un gatavojot novembra aktivitātes, var noderēt sporta skolotājas Ludmilas Kartenko pieredzes materiāls „Sporta izprieca „Pa Sprīdīša takām””.

Alnīša stāsti par rudeni mežā. Dace Iraids, „Metsa Forest Latvia” mežsaimniecības konsultante, darbojoties biedrībā „Meža projekti”, jau vairākus gadus kopā ar biedrības da-lībniekiem organizē un piedalās pasākumos, kur bērni un skolēni iepazīstas ar mežu gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbībās. Mežs ir viena no lielākajām Latvijas bagātībām, tādēļ ir svarīgi gan lieliem, gan maziem saprast mežā notiekošos procesus. Priekšstatus, zināšanas par dabu un tās likumsakarībām, pozitīvu attieksmi var gūt visos gadalaikos, visu gadu. Tādēļ D. Iraids aicina doties mežā kopā ar Alnīti un viņa stāstiem!

Veidojam attieksmes un meklējam risinājumus. Septembrī Ziemeļu Ministru padomes birojā notika grāmatu ,,Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un ,,Diena, kad Rūta bija Rihards” atvēršanas svētki. Grāmatas paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem lasīšanai pirmsskolā, un to mērķis ir veicināt diskusijas bērnu vidū par zēnu un meiteņu lomām, priekšstatiem un gaidām.

30 NoderīgiPar labiem vecākiem nepiedzimst, par tādiem kļūst. Ar šādu moto biedrība „Izglī-tības iniciatīvu centrs” sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas Izglītības nodaļu šā gada oktobrī sāka īstenot jaunu iniciatīvu – projektu „Vecāku skola”. Projekta mērķis ir izglītot vecākus, lai veicinātu viņu aktīvu līdzdalību savu bērnu aprūpē un attīstībā agrīnās bērnības posmā.

Abonēšanas pieteikumu var nosūtīt uz e-pastu zurnalspirmsskola@gmail.com E-pastā jānorāda maksātāja rekvizīti un periods, uz kādu vēlaties izdevumu abonēt. Mēs sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to pa e-pastu. Kad rēķins tiks samaksāts, jūs katru mēnesi savā e-pastā saņemsiet e-žurnālu ,,Pirmsskolā”.

Žurnālā redzamās fotogrāfijas ņemtas no autoru privātā arhīva

SKOLOTĀJA PIEREDZE ĀRVALSTĪS

No bērna patstāvības līdz radošai personībaiPirmsskolas izglītības skolotāja Liene Ķēniņa, izmantojot iespēju, kuru ERASMUS projekta ietvaros piedāvāja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, pašlaik darbojas Montesori bērnu-dārzā Bergenā, Norvēģijā. Tur Liene smeļas idejas savam disertācijas pētījumam: „Patlaban esmu vienā no skaistākajām pasaules zemēm – Norvēģijā. Pirms devos šurp, strādāju Berģu Mazo bēr-nu skolā „Knābis” par pamatskolotāju. Atbraucot šeit, sākumā darbojos tikai kā vērotāja. Viss likās jauns un nebijis – sākot no darbadienas organizēšanas līdz bērnu projektu veidošanai. Tagad pati organizēju bērniem āra nodarbības – tas saistās ar manu pētījumu. Brīvajā laikā dodos makšķerēt, kāpju kalnos, tveru foto mirkļus dabā. Domāju zaļi, tāpēc nākotnē vēlos atvērt savu „Zaļo skolu”, kur bērniem būs iespēja dabas vidē mācīties, būt radošiem un patstāvīgiem. Ceru kādreiz sarakstīt grāmatu ar bērnu ilustrācijām...” Pagaidām Liene par vērojumiem bērnudārzā raksta mums. Neska-toties uz straujo dzīves ritmu, skolotāja sola arī turpmāk sniegt informāciju un iepazīstināt žurnāla lasītājus ar saviem atklājumiem un pieredzi tālajā Norvēģijā.

Liene Ķēniņa, pirmsskolas izglītības skolotāja

Patlaban pasaulē aktuāla ir sistēma, kur katrs bērns skolotāja vadībā attīstās atbilstoši savam iek-šējam potenciālam un spējām, taču nepārprotami jāveido un jāorganizē tāds mācību process, kurā skolotājs sadarbojas ar skolēnu (UNESCO, 2000). Analizējot noteikumus par Latvijas pirmsskolas izglītības vadlī-nijām un salīdzinot tos ar Norvēģi-jas regulām, var secināt, ka būtiskā-kā atšķirība ir informācijas izpratnes un daudzuma, spēju kopuma un prasmju attīstības līmeņa nesakri-tība. Balstoties uz Latvijas pirms-skolas izglītības vadlīnijām, tiek akcentēta zināšanu, prasmju un at-tieksmju konkretizācija, nenosakot, kā bērnu rosināt būt patstāvīgam, taču Norvēģijas vadlīnijas vairāk ap-raksta procesa virzību, nenosakot konkrētas prasmes, zināšanas un attieksmes. Līdz ar to varu teikt, ka skolotājam ir iespējas iesaistīties da-žādos projektos un aktivitātēs, kas ir saistītas ar bērna radošuma sekmē-šanu. Radošums ir vērtība un pa-mats bērna personības attīstībā. Apkopojot rezultātus par bērna kreativitāti Montesori pirmsskolā novērotajās situācijās, var secināt, ka bērna radošums ir kas vairāk par lietu atdarināšanu, etalona kopēša-nu. Radošums nāk no bērna iekšie-nes. Tas ir fantāzijas lidojums pēc noteikta ierosinātāja. Radot šādas situācijas pirmsskolā, kad sagata-votā vidē bērnam ir iespēja ļauties savam idejas lidojumam, tiek veici-

nāta viņa netīšā kreativitāte. Krea-tivitāte ir individualitātes īpašība, tā var realizēties individuālajā sti-lā – īpatnējā manierē, darbības pa-ņēmienu noteiktā, vienotā sistēmā, kas var būt mainīga un dinamiska. Pieaugoša kompetence, uzticība sa-vam dzīvesveidam un stilam var būt viens no svarīgākajiem iedvesmas avotiem. Pirmsskolēnam ir raksturīga radošā domāšana, kas ir cieši saistīta ar iztēli. Ar iztēles palīdzību notiek jaunu tēlu radīšana apziņā, pamato-joties uz iepriekš gūto informāciju, kas ieguldīta atmiņā, pārveidota ar radošās domāšanas palīdzību.

Bērns piedzimst kā pasau-les pētnieks Jau ar pirmajiem mērķtiecī-gajiem bērna tvērieniem viņš vēlas pētīt tuvākos priekšmetus un lietas, proti, vērot krāsu un toņu atšķirī-bas, aptaustīt formu, sajust smaržu, varbūt pagaršot, izlaist no rokām, lai dzirdētu, kā šis priekšmets skan. Šādi bērns piedzīvo pasauli – caur izziņas darbību.

Dž. Sekstons (Sexton, 2010) savā rakstā, kas publicēts grāmatā „Bērna izglītošana visai pasaulei” (Educating whole child for whole world) atklāj nākotnes tendences, uz kurām tiks virzīta bērna izglītoša-na pirmsskolā. Izglītošana apvieno audzināšanas un pieredzes tālāk-nodošanas principus, kas veidojas izziņas darbībā. Prakse rāda, ka neatkarīgi no tā, kurā valstī Montesori bērnu-dārzā strādā pedagogs, Montesori principi visos bērnudārzos ir vienā-di, taču atšķiras pirmsskolas sistē-mas būtība, prasības bērnam, sākot skolu, un idejiskā vīzija par bērnu-dārzu kopumā. Taču bērns visā pa-saulē ir un paliek pētnieks. Nevar atraut vienu daļu no Montesori bērnudārza un iekļaut to tādā pirmsskolā, kurā ikdiena norit pavisam citādi. Tas vien, ka Mont-esori materiālus bērns izmanto tikai stundu dienā, nenozīmē, ka tas ir Montesori bērnudārzs. Montesori materiāliem ir jārosina bērnu dar-boties visā rīta nodarbībā, neatrau-jot bērnu no viņam nozīmīgās dar-bības uz nodarbību, kas ir skolotāja mērķa vadīta – iemācīt kaut ko no-teiktu, bērnam šajā mirklī pilnīgi ne-saistošu. Netieši skolotājs pāriet uz frontālu nodarbību, aizmirstot, ka bērns ir vērsts uz lietu un parādību pētīšanu, savu secinājumu izdarīša-nu. Šeit var iesaistīt rotaļas, kurām ir didaktisks mērķis, tādējādi bērns mācās dabiski.

Pedagoģija ir jāpietuvina „dzīves mācībai”, kura bēr-nam sākas jau agrā bērnībā, uzkrājot pieredzi, un turpinās mūža laikā. Nevar atraut pe-dagoģiju no bērna izglītoša-nas un sagatavošanas dzīves darbībai

2 3

Āra vide kā bērna do-māšanas sekmētāja Nenoliedzami ir tas, ka attieksme pret dabu kā tādu veidojas jau bērnībā, uzkrājot personīgo pieredzi, atrodoties dabā kā atpūtas vietā, atbrīvo-joties un izjūtot dabas burvību un sniegtās iespējas. Informā-cija par dabu un tās sakarībām skolēna apziņā veidojas aktīvas izziņas darbības dēļ, pamatojo-ties uz četrām pakāpēm: sajūtas – uztvere – priekšstati – domā-šana (jēdzieni, spriedumi un slē-dzieni). Daba nepārtraukti mai-nās, atrodas nepārtrauktā kus-tībā: kustas planētas un zvaig-znes, upes maina gultni, augi un dzīvnieki aug un attīstās. Bēr-nu saista zaļās pļavas un meži, spilgtie pļavas ziedi, tauriņi, va-boles, putni un zvēri, krītošās sniega pārslas un peļķes. Bez-gala daudzveidīgā daba izraisa bērnā dzīvu interesi, zinātkāri, rosina uz rotaļām, darbošanos, radošu darbu. Plašumā un brī-vībā bērniem rodas dabiskas iespējas skriet, lēkt un brīvi kus-

tēties ar visu ķermeni. Bērns at-tīsta arī sīko muskulatūru, rakņā-joties pa smiltīm un zemi, lejot ūdeni, lasot akmentiņus, lapas, kā arī spēlējot kustību spēles. Vidē, ko neierobežo čet-ras sienas, nepārtraukti norit pārmaiņas. Šeit bērna attīstība notiek visās jomās, un pieaugu-šais var veicināt viņu izaugsmi, novērojot bērnu, kontaktējoties ar viņu, nosakot bērnam aktuāl-as tēmas un plānojot aktivitātes. Organizējot darbības gan svaigā gaisā, gan telpās, veidojas tilts starp abām vidēm.

Telpās ienesta koka lapa dod iespēju bērniem to aptaustīt, iz-pētīt tās uzbūvi un uzzināt kaut ko vairāk par koka lapām arī no enciklopēdijām.

Bērna patstāvība pirms došanās āra vidē pirmsskolā Vienu no jaunākajām pieejām pedagoģijā, kas ir attie-cināma arī uz izziņas darbību, ir aizsācis O. Erstads (Erstad, 2012), kurš uzskata, ka pedagoģija ir jā-pietuvina „dzīves mācībai”, kura bērnam sākas jau agrā bērnībā, uzkrājot pieredzi, un turpinās mūžā laikā. Nevar atraut peda-goģiju no bērna izglītošanas un

sagatavošanas dzīves darbībai. (Erstard, 2012, 98) Prakse rāda, ka Monteso-ri praktiskās dzīves vingrināju-mi ir tie, kas bērnam palīdz būt patstāvīgam un neatkarīgam, kā arī aicina bērnu uz tādām darbī-bām, kas virza viņu uz pozitīvu paradumu veidošanos, piemē-ram, kurpju auklu sasiešanu, rāvējslēdzēja aizvilkšanu, savu drēbju locīšanu, tādējādi saga-tavojot bērnu dzīves darbībai. Intensīvi pedagoģiskie vērojumi liecina, ka tie bērni, kas izvēlas praktiskās dzīves vingrinājumus biežāk nekā bērni, kas izvēlas ra-došas darbības, spēj veiklāk sa-gatavoties, apģērbties, sakārtot savu apģērbu, lai dotos laukā.

Secība un kārtība Aktuāla metode Montesori privātā pirmsskolas izglītības iestādē Norvēģijā, kā tiek veici-nāta bērna patstāvība, ir pilnīgi jauna metode Montesori pirms-skolas izglītības iestādēs un valsts pirmskolas izglītības ies-tādēs Latvijā. Tā vietā, lai skolo-tājs vai kāds cits izglītības darbi-nieks apģērbtu visus bērnus pēc kārtas, neizvērtējot bērna vēlmi un spējas apģērbties pašam, praksē Norvēģijā pieaugušais nosēžas īpašā krēslā, kas atrodas noteiktā vietā telpā. Šim krēslam ir divas virsmas – viena, uz kuras sēž pieaugušais, un otra, kas at-rodas bērnam piemērotā aug-stumā tā, lai viņš var uzlikt kāju uz šā dēļa. Pēc bērna vaicājuma pēc palīdzības pieaugušais var palīdzēt aplikt gumijas bikšu ga-lus pāri zābakiem. Pārējo bērns var izdarīt patstāvīgi.

Montesori praktiskās dzīves vingrinājumi ir tie, kas bērnam palīdz būt patstāvīgam un ne-atkarīgam, kā arī aicina bērnu uz tādām darbībām, kas virza viņu uz pozitīvu paradumu veidošanos, piemēram, kurpju auklu sasiešanu, rāvējslēdzēja aizvilkšanu, savu drēbju locīša-nu

Tā vietā, lai skolotājs vai kāds cits izglītības darbinieks apģērbtu visus bērnus pēc kārtas, neizvērtējot bērna vēlmi un spējas apģērbties pašam, praksē Norvēģijā pieaugušais nosēžas īpašā krēslā, kas atrodas noteiktā vietā telpā. Šim krēslam ir divas virsmas – viena, uz kuras sēž pieaugušais, un otra, kas atrodas bērnam piemērotā augstumā tā, lai viņš var uzlikt kāju uz šā dēļa. Pēc bērna vaicājuma pēc palīdzības pieaugušais var palīdzēt aplikt gumijas bikšu galus pāri zābakiem. Pārējo bērns var izdarīt patstāvīgi.

SKOLOTĀJA PIEREDZE ĀRVALSTĪS

4

Tā kā darba process ir orga-nizēts tā, ka bērni pa vienam, nevis grupās dodas uz garderobi apģērb-ties, skolotājs var virzīt bērna do-mas uz apģērbšanos. Pieaugušais pirmajās reizēs, kad bērns apmeklē pirmsskolu, parāda, kā bez pieaugu-šā palīdzības uzvilkt lietus jaku – ar iekšpusi uz augšu to novieto uz grī-das tā, lai kapuce atrastos bērnam starp kājām. Bērns ieliek rokas kat-ru savā jakas rokā un ceļas augšā. „Viens, divi, trīs!” Un bērns pārmet to jakas daļu pāri galvai, kas atradās bērnam priekšpusē. Pat tad, ja bērns nevēlas apģērbties, šī skaitīšana ir kā īpašās intereses moments, kas bērnā rada netiešu vēlmi jaku uzvilt pašam. Bērns iemācās gaidīt savu kārtu, jo skolotājs palīdz pirmajam bērnam, kas ir nostājies iepretim vi-ņam. Pārējie bērni stājas rindā. Tiek secināts, ka bērnu skaits šajā rindā nepārsniedz trīs, jo telpā atrodas otrs pieaugušais ar tādiem pašiem pie-nākumiem. Tā kā laika apstākļi Nor-vēģijā ir būtiski atšķirīgi no laika ap-stākļiem Latvijā, tas neliedz bērnam atrasties laukā divas stundas dienā. Nav nepiemērotu laika apstākļu. Ir tikai nepiemērots apģērbs. Ģērbies ūdens necaurlaidīgās drēbēs un gu-mijas zābakos, bērns var būvēt pilis no dubļiem, peldināt koku lapas lie-tus izveidotajos ūdenskritumos un straumēs, paliekot sauss, jo ūdens neiekļūst ne zābakos, ne pie ķerme-ņa. Šādas bērna aktivitātes netiek organizētas. Bērns brīvi izvēlas savu darbošanās virzienu āra vidē. Otra

būtiska loma ir disciplīnai caur bērna brīvību. Nākot uz garderobi, bērns sa-prot, ka priekšā vēl tikai apģērbšanās un tad divas stundas varēs darboties laukā. Noteikta secība apģērbjoties un kārtība apavu nolikšanai vietā ir pa-mats bērna patstāvībai pirms došanās āra vidē. Skolotāja uzdevums ir palīdzēt bērnam, to vadot, pašorganizēties, tas ir, apgūt šo secību un kārtību. Proti, bērnam ir jānovieto visas savas āra drēbes (atbilstoši laika apstākļiem – ūdensnecaurlaidīgas bikses un jaka, gu-mijas zābaki, siltais džemperis un bikses, ja laukā ir pavisam vēss, cepure un cimdi) vienā konkrētā vietā brīvā laukumā uz grīdas.

Vecākie bērni bez steigas vi-sas šīs minētās lietas un priekšmetus novieto konkrētā vietā, taču jaunākie bērni ir vērsti katru lietu atnest pa vie-nai. Var secināt, ka jaunākiem bērniem tādējādi tiek dots konkrētāks uzde-vums: „Atrodi savus zābakus (norvēģu valodā nepastāv deminutīvi) un no-vieto tos tieši šajā brīvajā laukumā!” Līdz ar to bērns, ejot uz to vietu, kur atrodas viņa āra apģērbs, dodas tikai pēc šīs vienas lietas, neaizmirstot, pēc kā viņš dodas. Bieži vien bērnudārzos ir situācija, ka skapīšos atrodas bērna rotaļlietas un no mājām līdzpaņemtās grāmatas, kuras bērns izrāda citiem bērniem. Skolotājs aizrāda bērnam ti-kai vienu reizi, pārjautājot, kāpēc viņš atrodas garderobē un kas bērnam ir jādara tālāk. Otrajā reizē skolotājs bez vārdiem „izņem” bērnu no šīs si-tuācijas. Tas notiek tamdēļ, lai bērns saprastu, ka skolotājs sacīto ir domājis nopietni, un bērnam tiek dota iespē-ja atgriezties pie apģērbšanās. Kad bērns ir apģērbies, viņš dodas laukā, kur viņu jau gaida cits skolotājs. Ja kāds bērns ir aizmirsis novietot apavus plauktā, viens no bērniem viņu aicina atpakaļ garderobē.

Nav nepiemērotu laika apstāk-ļu. Ir tikai nepiemērots apģērbs. Ģērbies ūdens necaurlaidīgās drēbēs un gumijas zābakos, bērns var būvēt pilis no dubļiem, peldināt koku lapas lietus izvei-dotajos ūdenskritumos un strau-mēs, paliekot sauss, jo ūdens neiekļūst ne zābakos, ne pie ķer-meņa. Šādas bērna aktivitātes netiek organizētas.

Šis viss ģērbšanās process katram bērnam var ilgt atšķirīgi, tāpēc sko-lotājam, kurš atrodas garderobē, ir jābūt pacietīgam un jāprot pamanīt, kuram bērnam ir nepieciešama ievir-zīšana. Būtiska loma ir uzslavām bēr-nam par apģērbšanos paša spēkiem.

SKOLOTĀJA PIEREDZE ĀRVALSTĪS

5

Bērnu modes teātrisSeptembrī Rīgā notika Eiropas Sociālā fonda projekta „Peda-gogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizā-cijas apstākļos” noslēguma seminārs „Konkurētspējīgu labās prakses piemēru prezentācijas izglītībā”. Semināra noslēgumā tika pasniegta „Latvijas Izglītības inovācijas balva 2012” ino-vatīvākajiem labās prakses piemēru autoriem. To saņēma arī Daugavpils 27. pirmsskolas izglītības iestāde kategorijā „Mācī-bu priekšmetu (mākslas) apguve” ar inovāciju „Projekta „Bērnu modes teātris” īstenošana pirmsskolā”. Sveicam iestādes kolek-tīvu ar godam nopelnīto apbalvojumu! Projekts tika prezentēts Daugavpils pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku seminārā „Tēlotājmāksla kā bērnu kreativitātes attīstības līdzeklis”. Tagad ar iestādes vadītājas Nataļjas Isates atsaucību ar projekta laikā īstenotajām aktivitātēm varam iepazīstināt arī plašāku Latvijas pirmsskolas izglītības darbinieku loku.

Daugavpils pilsētas 27. pirmsskolas izglītības iestāde 2011./2012. mācību gadā īstenoja radošo projektu „Bērnu modes teātris”. Projekta mērķis: attīstīt bērnu kreativitāti, iz-mantojot jaunus mācību resursus un netradicionālus tēlotājmākslas materiālus bērnu apģērba dizaina veidošanā. Realizējot projektu, pirmsskolas iestādē tika izveidota unikāla bērnu tērpu kolekcija, kuru iz-manto koncertos, svētkos un svinīgos pasākumos. Projekts motivēja pirmsskolēnus radošai darbībai, jo unikālajos kostīmos ar paštaisīto dizainu pirmssko-las bērni dejo un dzied ar īpašu un vēl lielāku prieku. Projekta īstenošanas laikā bērniem bija iespēja ne tikai apgūt jaunas mākslas tehnoloģijas, bet arī aktīvi iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs par tērpu vēsturi, par modi. Tātad, var teikt, ka īstenojās mācību priekšmetu integrācija – māksla, mūzika, sociālās zinības. Veidojot apģērbu kolek-ciju, bērni izmantoja tādas tēlotājmākslas tehnikas, kuras agrāk netika izmantotas pirmsskolā. Īstenojot šo projek-tu, pedagogiem bija iespējams ieviest pozitīvas izmaiņas tēlotājmākslas apguvē: mudināt bērnus ne tikai izmantot, bet arī izdomāt jaunas tehnoloģijas,

izgudrot, aptvert lietas jaunā skatījumā. Piemēram, kā zīmēšanā ar šķidro karameli: iepriekš bērni uzskatīja kara-meli par našķi, bet tagad vēl arī par mākslas materiālu. Šis projekts paaugstināja bērnu pašvērtējumu, pārliecību, kā arī veicināja sadarbības un saskarsmes prasmes. Lai īstenotu šo inovāciju, pedago-giem vajadzēja ne tikai apgūt jaunas zināšanas un tehni-kas tēlotājmākslas jomā, bet arī aktīvi piedalīties radošās darbnīcās un attīstīt savu radošo potenciālu.

Pirmsskolas iestādē izmantojamie materiāli visbiežāk ir akvareļa un guaša krāsas, krāsainie zīmuļi, vaska krītiņi un plastilīns. Tādi mūsdienīgie materiāli, kas sekmē bērnu radošo spēju attīstību (fotokar-tons, pasteļkrāsas, teks-tila krāsas, vitrāža krāsas, dekupāžas materiāli, plastika, akrilkrāsas), ļoti reti tiek iz-mantoti pirmsskolā. Tas, pro-tams, izmaksā dārgāk nekā tradicionālie materiāli. Tādēļ

ļoti svarīga bija audzēkņu ģimeņu līdzdalība. Vecāki aktīvi iekļāvās projekta realizēšanās gaitā, izstādes „Bērnu modes” organizēšanā un atbalstīja nepieciešamo materiālu iegādi. Projekta ietvaros iestāde sadarbojās ar Dau-gavpils Māla mākslas centru, ar Novadpētniecības un mākslas muzeju, tika organizētas ekskur-sijas un bērnu praktiskās mākslas nodarbības. Ar izveidoto kostīmu kolekciju bērni uzstājās Daugavpils Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā koncertā cilvēkiem ar ierobežotām iespējām, Krievu kultūras centrā un aktīvi piedalījās Daugavpils pilsētas svētkos. Lai prezentētu savu radošo tērpu kolekciju, bērni piedalījās defilē un fotosesijā. Tika izveidots kalendārs ar fotogrāfijām.

Iepriekš bērni uzskatīja ka-rameli par našķi, bet tagad vēl arī par mākslasmateriālu

• Projekta gaitā tikaapgūtas vairākas netradicionālas tēlotājmākslas tehnikas.• Veidojot kostīmu dizainu,bērni strādāja gan individuāli, gan pāros, gan grupās. Bērni apglezno-ja lietussargus ar tekstilkrāsām un izrotāja lietusmēteļus, izveidojot kolekciju „Pavasara lietus”. • Kolekcija„Manapils–Dau-gavpils” tapa kā veltījums pilsētai, un tajā tika izmantota linu auduma apgleznošana, izmantojot trafare-tus un spiedogus, kā arī bija paga-tavoti aksesuāri no māla– krelles un pogas. • Tērpi „Austrumu līnija”radās, bērniem ar zīda krāsām ap-gleznojot austrumu stila tērpus un no vienreizējās lietošanas dakšiņām izgatavojot vēdekļus. • Kolekcijas „Vasaras modestendences” linu auduma apģērbu izdaiļoja dekupāžas tehnikā un kolekciju papildināja ar aksesuāriem – jostām un krellēm – no gliemežvākiem. • Gatavojot kolekciju„Sveika, vasara!”, tika izmantotas dažādas tehnikas: bērnu kreklu apgleznošana ar tekstilkrāsām spiedogu tehnikā, cepures izgatavošana pārtikas plēves plastikā, kreklu apdruka, izmanto-jot vaska krītiņus un smilšpapīru, zīmēšana ar šķidro karameli.

INOVATĪVA PRAKSE

6

Zīda apgleznošana

Dekupāža uz linauduma

INOVATĪVA PRAKSE

7

Zīmēšana ar šķidro karameli

Kreklu apdruka, izmantojot vaska krītiņus un smilšpapīru

Kolekcija „Sveika, VASARA!”

Linauduma apgleznošana, izmantojot tra-faretus un spiedogus

Lietussargu apgleznošanaKolekcija „Pavasara lietus”

Kolekcija „Mana pils – Daugavpils”

Kreklu apgleznošana spiedogu tehnikā

INOVATĪVA PRAKSE

8

Cepures izgatavošana pārtikas plēves plastikā

Tērpu kolekcija „Austrumu līnija”

Lietussargu apgleznošana

„Māksla – mieram, māksla – dabai, māksla – dzīvei, māksla – izglītībai”Salaspils pirmsskolas izglītības iestādes „Ritenītis” pieredze „Comenius” projektā

Kopīgā projektā „Māksla – mieram, māksla – dabai, māksla – dzīvei, māksla – izglītībai” ar astoņām pirmsskolas iestādēm no Grieķijas, Kipras, Spānijas,Polijas, Čehijas, Rumānijas, Vācijas un Itālijas darbojās arī

Pašlaik izglītības darbiniekiem ir daudz un dažādas mūžizglītī-bas, pašizglītības, tālākizglītības, pieredzes apmaiņas iespējas, tostarp piedaloties starptautiskos projektos. Daudzas pirmssko-las izglītības iestādes (PII) ir piedalījušās pedagoģiskā personāla profesionālās pilnveides aktivitātēs „Comenius” projektos. „Co-menius” skolu projektu mērķis ir veicināt eiropeiskumu izglītībā, atbalstot starptautisku sadarbību starp izglītības iestādēm. Pro-jekti dod iespēju skolēniem un skolotājiem no vismaz trim dalīb-valstīm strādāt kopā sistemātiski pie vienas vai vairākām kopīgo interešu tēmām. Šī sadarbība ļauj dalībniekiem apmainīties ar pieredzi, izpētīt Eiropas kultūras dažādos aspektus, sociālo un ekonomisko daudzveidību, palielina viņu vispārējo zināšanu ap-mēru un māca labāk saprast un cienīt vienam otra uzskatus.

Salaspils pirmsskolas izglītības iestādes „Ritenītis” kolektīvs. Divu gadu laikā no 2010. gada septembra līdz 2012. gada jūlijam ir iepazītas citu valstu kultūras un izglītības sistēmas, tradīcijas, atšķirīgie darba stili, apzināta pieredze, organizēta

savstarpējā informācijas un materiālu apmaiņa. Ārvalstu kolēģi viesojās arī PII „Ritenītis”. Iestādes vadītāja Anna Kava-sa stāsta, ka katru reizi viesos uz kādu no valstīm devās vadītāja un viena no pirmssko-las izglītības skolotājām. Katrā tikšanas reizē valstu pārstāvji prezentēja un apsprieda „Comenius” projektā veiktās aktivitātes. Projekta laikā ir gūtas un apkopotas jaunas zināšanas un pieredze, kas noderēs un bagātinās ikdienas pedagoģisko procesu. Ar A. Kavasas un iestādes pirmsko-las izglītības skolotāju atbalstu esam guvuši ieskatu dalībvalstu dažādajās aktivitātēs, ar kurām varam iepazīstināt arī žurnāla lasītājus.

SKOLAS PIEREDZE

9

Par projekta ieguvu-miem stāsta PII „Ritenītis” vadītāja Anna Kavasa Šis projekts mums bija izaicinājums. Mēs tajā piedalī-jāmies pirmo reizi un, protams, bijām uztraukušies – kā veik-sies? Jau, gatavojot projekta pieteikumu, sākām apgūt un papildināt pedagogu angļu valodas prasmi. Pirmsskolā noorganizējām angļu valodas kursus (protams, par personī-gajiem līdzekļiem). Projektā tika iesaistīti visi iestādes dar-binieki un audzēkņi, arī ģime-nes – katrs sniedza savu iegul-dījumu mūsu kopējā darbā. Projektā iesaistīto pirmsskolu vidū bijām lielākā iestāde ar 10 grupām. Piemēram, Grieķijas,Vācijas un Kipras bērnudārzos darbojas viena grupa. Čehijā, Polijā, Spānijā, Itālijā un Rumā-nijā ir no trim līdz piecām gru-pām. Mēs bijām ļoti dažādi, un tas projektu padarīja inte-resantāku. Kopīgi izveidojām kalendāru gan ar bērnu zīmē-jumiem, gan fotogrāfijām ar dabas skatiem. Iepazinām da-žādu valstu Ziemassvētku un Lieldienu tradīcijas. No iegūta-

jiem materiāliem tapa recepšu grāmata, kuru izmantojām, ga-tavojot dažādu valstu ēdienus. Kā metodiskie materiāli tapa rokdarbu grāmata, kas tagad tiek izmantota radošo aktivitā-šu organizēšanā, un āra spēļu grāmata ar tautu tradicionā-lajām rotaļām. Savukārt video materiāli ar dažādu valstu tautas dejām un bērnu kon-certiem ir noderīgs materiāls mūsu deju skolotājai un mūzi-kas skolotājām. Projekta norises gaitā kopā ar bērniem iepazinām pašmāju un citu valstu māks-linieku darbus, apmeklējām izstādes, rīkojām tikšanās ar vietējiem māksliniekiem, kopā gleznojām, apmainījāmies ar partnervalstu pasaku grāma-tām un iestudējām fragmentus no pasakām. Kopā ar vecākiem tika rīkotas dažādas izstādes. Viena no tādām bija „Ļausim vaļu fantāzijai”, kad no otrrei-zējās pārstrādes materiāliem veidojām dažādas instalācijas. CD ar populārākajām citu valstu bērnu un tautas dziesmām esam jau izmanto-juši praksē, izdziedot tās svētku pasākumos. Daudzi interesanti

materiāli ir apkopoti prezentā-ciju formā un fotogrāfijās. Ieguvēji no projekta ir visi – audzēkņi, vecāki, darbi-nieki. Projekta laikā mēs īste-nojām 20 mobilitātes. Mūsu sadarbība ar partneriem turpi-nās arī šajā mācību gadā. Jau esam izmantojuši aktivitāšu pieredzi – atzīmējām Miera dienu (21. septembrī), kurai gatavojāmies atbilstošas nedēļas tēmas ietvaros. Tēmas noslēgums – kulminācijas pa-sākums – „Miera deja” Renāra Kaupera dziesmas „Krāsainais maršs” pavadījumā. Miera die-nu atzīmējam jau trešo gadu, iesaistot arī citas Salaspils paš-valdības pirmsskolas izglītības iestādes un bijušos projek-ta partnerus. Šogad par savu Miera dienas simbolu izvēlē-jāmies krāsainus taurenīšus, kurus pēc dejas izkārtojām varavīksnē – kā sveicienu pla-šajai pasaulei ar domu „Būsim draudzīgi, izpalīdzīgi, smaidī-gi, laipni un mīlēsim viens otru ne tikai šajā dienā, bet ik katru dienu. Lai mums katra diena kā Miera diena!”

SKOLAS PIEREDZE

10

Pirmsskolas skolotāja Līzīte Pieredzes apmaiņas braucienā „Comenius” projektā viesojāmies vienā no Spānijas bērnudār-ziem. Šajā braucienā guvām daudz pozitīvu iespai-du, bet visspilgtāk atmiņā palika vecāku un pedago-gu ciešā sadarbība gan ikdienā, gan svētku dienās. Vecāki palīdz pedagogiem organizēt dažādus pasā-kumus un paši iesaistās tajos. Vecāku un pedagogu viesmīlību mēs varējām izjust viņu laipnajā sagaidī-šanā un mums par godu noorganizētajā pasākumā.

Vadītājas vietniece izglītības jomā Liene Projekta dalībvalstu tikšanās reizē Grieķijāspilgti palicis atmiņā bērnu un skolotāju kopīgais vēstures un arheoloģijas muzeja apmeklējums, bēr-nu ieinteresētība un skolotāju emocionālais stās-tījums. Pozitīvais, ko varam mācīties, – patriotisma audzināšana bērnos un līdzcilvēkos, savas tautas vēstures celšana godā. Tiekoties ar citu valstu pe-dagogiem, esmu guvusi ieskatu par pedagoģiskā procesa organizēšanas principiem šajās valstīs, par kopīgo un atšķirīgo darba metodēs. Patīkami bija vērot, ar kādu pozitīvismu un lepnumu pedagogi stāsta par savu darbu, par paveikto un sasniegto.

Pirmsskolas izglītības skolotāja Ineta Polija, Vācija, Rumānija, Kipra, Grieķija,Čehija, Spānija, Itālija – tās ir Eiropas valstis, uz kurām jebkurš no mums vēlētos aizbraukt. Kat-

ra no šīm valstīm ir ar savu kultūru, skaistiem vēsturiskiem apskates objektiem, savu dzīves ritmu un tajā esošiem cilvēkiem. „Comenius” projektā devos uz Čehiju. Šajā braucienā bija iespēja iepazīties ar Prāgas municipalitāti, ap-skatīt Čehijas kultūrvēsturiskās vietas. Tomēr visvairāk atmiņā ir palikušas tikšanās ar bērnu-dārza bērniem, darbiniekiem un vecākiem. Vie-sojoties čehu partneru bērnudārzā, mums bija iespēja kopā ar bērniem doties ekskursijā uz stiklarūpnīcu.Ganbērniem,ganmumstasbijaizglītojošs pasākums. Čehu partneru rīkotajā te-ātru uzvedumā „Kas namiņā dzīvo?” iepazinām citas tautas valodas skanējumu.

Savukārt viņu rīkotajos dārza svētkos (kopā ar vecākiem un bērniem) bija iespēja klausīties čehu tautas un Eiropas senos mūzikas instrumentus, ku-rus spēlēja un prezentēja folkloras kopa. Tas bija gan kulturāli izglītojošs pasākums, gan arī piemērs, kā organizēt sadarbību ar vecākiem.

Jaunas idejas matemātikas nodarbību īsteno-šanai guvu savstarpējā „Comenius” projekta da-lībnieku diskusijā par prezentējamiem materiā-liem „Matemātika caur mākslu”, kurus gatavoja katras valsts pārstāvji. Šo vērtīgo materiālu ta-gad izmantojam praksē.

SKOLAS PIEREDZE

11

Pirmsskolas izglītības skolotāja Ilze Piedalījos „Comenius” projekta ietvaros organizētajā tikšanās reizē Vācijā, Erkelencas (Erkelenz) pilsētā. Visu valstu pedagogi guva īpaši atšķirīgu pieredzi, viesojoties „Meža bērnudārzā”, kurš lī-dzinās nelielam vagoniņam. Mūzikas skolotāja Gita

Man bija iespēja pabūt Vācijas pilsētā Erkelencā un viesoties bērnudārzos. Pēc gūtās pieredzes darbā ar dabas materiāliem arī mūsu pirmsskolas iestādē mūzikas nodarbībās sāku vairāk laika veltīt dabas tēmas atspoguļoša-nai, pievērsu uzmanību aktivitātēm ar mūzikas klausīšanos un dzirdētā attēlošanu zīmējumos, kustībās. Šo divu gadu laikā bērni iepazina mūsu partneru tautas mūziku un dejas, tau-tas tērpus, dažādus mūzikas instrumentus. Kā mācību materiāls tapa puzles ar partnervalstu mūzikas instrumentu attēliem, pašdarināti mū-zikas instrumenti, izmantojot dabas materiālus.

Visa audzēkņu ikdiena un mācību pro-cess rit brīvā dabā neatkarīgi no laika apstāk-ļiem. Bērni katru dienu dodas ar skolotājām uz tuvējo mežu vērot dabu, darboties ar daž-nedažādiem dabas materiāliem, kurus atrod tuvākajā apkārtnē, iet rotaļās. Arī mēs piedalī-jāmies nodarbībā brīvā dabā un kopīgi ar bēr-niem gatavojām mūzikas instrumentus. Manuprāt, iespēja, ka bērni kopā ar pedagogu var doties ārpus bērnudārza, ir in-teresanta, jo ieguvēji ir bērni, kuri vairāk spēj izzināt dabas daudzveidību, kā arī veidojas ciešākas sadarbības prasmes ar vienaudžiem. Bērni attīstās brīvā gaisotnē, harmoniski, viņi ir fiziski attīstītāki, drošāki, ir norūdījušies un re-tāk slimo. No šīs darba metodikas nelielu daļu ieviesām arī savā iestādē, piedāvājot bērniem nodarbībās daudzveidīgus dabas materiālus, vairāk darbojoties ārā.

Vairāk par ,,Comenius“ programmu un projektiem var uzzināt Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā: www.viaa.gov.lv.

SKOLAS PIEREDZE

12

Tēva diena pirmsskolāLatvijā jau trešo gadu septembra otrajā svētdienā svin Tēva dienu. Kā pierasts, pirmsskolas izglītī-bas iestādes aktīvi iesaistās sabiedriskās dzīves aktivitātēs, un jau daudzās izglītības iestādēs tiek atzīmēta vēl jaunā, bet bērniem un ģimenēm svarīgā svētku diena. Prakse rāda, ka dažādu iemeslu dēļ septembra sākumā ir grūti noorganizēt saturīgu, interesantu un patiesi vērtīgu pasākumu. Gul-benes 3. pirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis” „Lācēnu” grupā tas ir izdevies. Iepazīstoties ar pirmsskolas izglītības skolotājas Zigrīdas Ozoliņas-Ozolas piedāvāto tematiskā pasākuma apraks-tu, rodas doma, ka tik jauku pasākumu ir vērts organizēt jebkurā laikā. Svētki tēviem un kopā ar tēviem labi iekļaujas arī tradicionālo novembra tēmu ietvaros. Katrā ziņā, „Lācēnu” pieredze ir vērā ņemama un priecājamies, ka varam ar to iepazīstināt plašāku pirmsskolas pedagogu loku.

Tēva diena pirātiskās noskaņās Ierosinājumu par tematisku pasākumu – Tēva dienu – puspajokam, pusnopietni izteica tēvi: „Ir da-žādi svētki – Mātes diena, vecvecāku pēcpusdiena, dažādi ieražu un tematiski pasākumi ģimenēm, bet kad tad aicinās tieši mūs, tēvus?” Mēs, skolotājas, solī-jām par to padomāt. Un, tā kā Tēva diena ir arī kalen-dārā, atlika tikai šo ideju īstenot dzīvē. Man jāsaka liels paldies manām jaukajām kolēģēm – trim Solvitām: grupas skolotājai Solvitai Žīdei, skolotājas palīdzei Solvitai Kārkliņai un mūsu pirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis” sporta nodarbību instruktorei Solvitai Brezinskai. Viņas at-balstīja manu ideju, palīdzēja izdomāt un izstrādāt scenāriju, pārģērbās par pirātiem un līdzdarbojās pa-sākumā. Tēvi, protams, ziņu par šo pasākumu uztvēra ar prieku. Visi gan nevarēja ierasties (darba vai citu iemeslu dēļ), bet tie, kuri atnāca un piedalījās, bija gandarīti par jautri pavadīto laiku kopā ar bērniem. Daži tēvi, ierodoties uz pasākumu, jau mājās bija sagatavojušies, pārģērbušies par pirātiem. Tiem tēviem, kas nebija pirātu tērpos, piedāvājām lakatiņus – pirātu piederības zīmi. Daži vecāki sākumā gan kautrējās, tomēr padevās kopīgajai noskaņai un ar prieku piedalījās visās izdarībās.

Pasākuma norise tika plānota grupas pastaigu laukumā. Sekojot norādēm kartē, abām komandām bija jāatrod apslēptā dārgumu lāde. Diemžēl rīta lietus mainīja plānus, un darbošanos vajadzēja izvērst tel-pās. Ātri vien no gultas, Ziemassvēt-ku eglītes statīva un slotaskāta, kam piesieti karodziņi, tapa pirātu kuģis. Pirātu galvenā vadone Rudā Mērija sveica visus pirātu zemē, paskaid-rojot, ka jānokomplektē apkalpe diviem kuģiem. Viņa gan visus ceļo-tājus brīdināja, ka pārbaudījumi būs smagi un grūti. Pirmais uzdevums – izvei-dot divas komandas:tēvi, skaitoties uz pirmais – otrais, sa-dalījās divās komandās;tāpat divās komandās sadalījās bērni un pievienojās „lielajiem pirātiem”;abas komandas izlozēja kapteini (no pieaugušajiem).

Zigrīda Ozoliņa-Ozola,Gulbenes3.pirmsskolasizglītībasiestādes

„Auseklītis” skolotāja

IR VĒRTS ORGANIZĒT

13

Pirātu kuģisIerodoties uz salas, pirāti katrs savai komandai uz auduma uzzīmē komandas karogu un izdomā savai ko-mandai nosaukumu.

Banānkoku valstībaKatrai pirātu komandai ir iezīmēta sava trase ar dažādiem šķēršļiem. Klusi pieķeroties pie auklas, pirāti viens pēc otra dodas pa pirātu pēdām uz priekšu pa džungļiem.

„Virsaiši” ar savu karogu „Melnās pērles” komanda.

Līkloču apiet apkārt konusiem (lien caur džungļiem).

Kāpj pāri smilšu maisiņiem (akmeņiem).

Iet apkārt lielajiem konusiem, pirmais — kapteinis — ripina apkārt bumbu (lodi).

Lien cauri tunelim.

IR VĒRTS ORGANIZĒT

14

Papagaiļu namiņš Mēs esam pierādījuši, ka komanda kopā var izdarīt neiespējamas lietas. Bet, lai paraudzītos, kas atrodas papagaiļu namiņā, mums ir jāizveido piramīda ar nosacījumu, ka visai komandai ir jābūt kopā, jā-sadodas rokās tā, lai kādas no ķermeņa daļām būtu saskārušās. Lai to visu varētu novērtēt, Rudā Mērija to iemūžinās fotogrāfijās. Pēc uzdevumu veikšanas, lai atgūtu spēkus, komandas iestiprinājās – katra komanda saņēma „pi-rātu dziru” – kvasa pudeli ar īpaši šim pasākumam noformētu etiķeti. Tad sekoja „čūsku” ēšana – komandas kapteinis baroja komandu, no krūzes ar pinceti liekot katram mutē „čūsku” – želejas konfekti čūskas izskatā. Pēc iestiprināšanās komandas saņēma aploksnes ar kartēm, un ceļojums turpinājās:• nopirmāuzotrokartēapzīmētopunktukomandadodassaliedētākolonnā–rokas izverotcaurkājām;• nootrāpunktauztrešovisilecuzvienaskājas;• notrešāuzceturtopunktuvisipārvietojaszosugājienā.

Tā abas pirātu komandas nonāca folkloras telpā pie pūra lādes. Lai lāde atvērtos, tika skandētas latviešu tautas dziesmas par rudeni. Pūra lādes dibenā bija divas dārgumu lādes (katrai komandai). Lādē atradās zelta naudas gabali – šokolādes me-daļas katram komandas loceklim, arī krelles, brošas, ķēdītes un aproces (paldies māmiņām par sarūpētajām rotām no saviem krājumiem). Rotas bērni nēsāja un priecājās par tām visu die-nu. Nobeigumā visi pasākuma dalībnieki saņēma Pateicības pergamentu, kas tika parakstīts ar zoss spalvu. Pasākumā valdīja prieks un jautrība – bija apmierināti gan bērni, gan pieaugušie. Mums, skolotājām, vienmēr ganda-rījums, ja mūsu pasākumi izdodas, ja tie veicina vecāku un sko-lotāju sadarbību un sniedz pozitīvas emocijas.

IR VĒRTS ORGANIZĒT

15

Tas, kas notiek pirmajos piecos dzīves gados, ietekmē visu tālāko dzīviAr izglītības eksperti, ,,Sorosa fonda – Latvija” iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” vadītāju Aiju Tūnu sarunājas Iveta Liepiņa.

Kādā situācijā pašlaik at-rodas pirmsskolas izglītība Lat-vijā? Uzstājoties pirmajā UNESCO Pasaules konferencē par agrīnā un pirmsskolas vecuma bērnu at-tīstību un izglītību, kas 2010. gada septembrī norisinājās Maskavā, es ar lielu prieku varēju stāstīt, ka Lat-vijā pirmsskolas izglītības posms jau tradicionāli ir daļa no izglītī-bas. Arī tīri formāli tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā, kaut gan pirmsskolai tiek veltīts diezgan maz uzmanības un vēl līdz galam nav izveidota izpratne, ka tas, kas notiek pirmajos piecos dzīves gados, ietekmē visu tālāko dzīvi. Tas attiecas ne tikai uz aka-dēmiskajiem sasniegumiem, kas ir tikai daļa no dzīves, bet cilvēka kā personības attīstību kopumā, sociālo prasmju attīstību, to, kādi pilsoņi mēs veidojamies, cik mēs varēsim savai valstij dot atpakaļ, kādi mēs būsim darbinieki, dar-ba devēji, nodokļu maksātāji, arī kolēģi un ģimenes locekļi. Jāteic, ka arī paši izglītības darba speci- ālisti ne vienmēr apzinās un pilnā mērā izmanto to, ko daba devusi cilvēkam pirmajos dzīves gados. Šodien mēs saprotam, ka nav striktas robežas starp attīstību un mācīšanos, tātad pirmsskolas izglītība ir un tai jābūt neatņema-mai izglītības procesa daļai. Tas ir ļoti svarīgi. Ir valstis, kurās tikai pē-dējos desmit gados sāk pāriet no bērnu pieskatīšanas vai tīri soci-ālā pakalpojuma nodrošināšanas ģimenēm, lai abi vecāki varētu strādāt, uz pirmsskolas attīstošo un izglītojošo funkciju. Latvijā tā ir bijusi jau tradicionāli. Taču mums

jāuzmanās no cita aspekta —vai mēs pārāk ātri nesākam skolot bērnus šā vārda sliktā izpratnē, vai neieviešam pirmsskolā vecā modeļa skolu, no kuras zinātne un prakse mūs mu-dina atteikties, ar rātnu sēdēšanu un klausīšanos vienīgajā gudrajā informācijas avo-tā.

Kāda veida pirmsskolas izglītība ir vajadzīga šodien, 21. gadsimtā? Jāteic, ka šajā jautājumā viedokļi ir dažādi un joprojām at-tīstības stadijā. No vienas puses, gan pedagogi, gan vecāki jopro-jām ļoti grib sasteigt skolai līdzī-

go mācīšanos. Tas ir pretrunā ar zinātnieku, progresīvo domātāju, lielo darba devēju uzskatiem par to, kas mūsdienās ir svarīgākais. Mums ir vajadzīgs cilvēks, kurš spēj tikt galā pats ar sevi, kuram ir attīstīta pašregulācija, kurš ir zinātkārs, nebaidās uzdot jautā-jumus, runāt, kurš pats interpretē notikumu gaitu – tā ir interaktī-vā mācīšanās. Labā ziņa ir tāda, ka pirmsskolas ir ceļā uz šādu iz-glītību. Ja salīdzinām mūsdienu pirmsskolas izglītības iestādi ar, piemēram, tipisku bērnudārzu pirms gadiem 15, kad tikko sāka darboties, piemēram, ,,Sorosa fon-da – Latvija“ piedāvātā program-ma „Soli pa solim”, tad atceramies, ka inovācija bija pat tāda vienkār-ša lieta, kā galdu izvietošana telpā tā, lai bērni nevis skatītos viens uz otra muguru, bet strādātu grupās, paši atrastu, paņemtu un nolik-tu vietā darbam nepieciešamos materiālus utt. Diezgan grūti bija pārliecināt pedagogus, ka plauk-

Nevis stāstīsim bērniem, cik labi ir sadarboties, bet ļausim viņiem darboties un būsim blakus ar padomu, jautājumu, piemēru. Ļausim izjust, cik labi ir saņemt palīdzību un pašam palīdzēt. Cik labi ir kaut ko pētīt, atklāt un radīt kopā. Tā bērni paši sajutīs, ka, protams, ir labāk draudzīgi darboties kopā, tā ir interesantāk, tā var vairāk sasniegt

LIELĀ INTERVIJA

16

Ja runājam tieši par pirmsskolas izglītību, tad izglītības procesa kvalitāte ir vērtējama ar diviem ļoti interesantiem un pēdējā laikā bieži pieminētiem rādītājiem: labsajūta un līdzdalība. Tā ir tā „veiksmes atslēga”. Ja mūsu bērni labi jūtas un ja viņiem ir visas iespējas darboties, piedalīties, nevis sēdēt un gaidīt norādījumus, tad šis process ir kvalitatīvs, ir pārliecināta Aija Tūna.

Piedzim ana 6 gadi 14 gadi

Pieredze veido smadze u arhitekt ru(pirmajos dz ves gados veidojas 700 sinap u sekund )

Rethinking the Brain, 1997tiem jābūt bērniem aizsniedzamā augstumā un tiem nav nepiecie-šamas aizslēdzamas durvis. „Re-volucionāra” bija arī aktivitāšu centru izveide, kuros bērns pats var darboties – paņemt, nolikt, organizēt savu laiku un darbību atbilstoši dažādam tēmām. Ta-gad tā ir ikdienas prakse. Šoruden ir notikusi vēl viena laba lieta — normatīvajos dokumentos vairs nav noteikts nodarbību skaits ne-dēļā. Tagad skolotājam nekas ne-traucē jēgpilni plānot darbības vi-sas dienas garumā. Nav tā, ka rīts paredzēts intensīvām nodarbī-bām, bet pēcpusdiena – vienkārši rotaļāšanās un laika pavadīšana līdz vecāku atnākšanai. Taču rindas uz iekļūšanu pirmsskolā, nepietiekams finan-sējums kvalitatīva darba nodro-šināšanai un līdzīgi jautājumi, kas, iespējams, sakņojas izprat-nes trūkumā par šo bērna un ģi-menes dzīves posmu, joprojām rada nemieru. Patiesībā ikvienam sabiedrības loceklim vajadzētu apzināties pirmsskolas izglītības svarīgumu. Starptautiskajā prak-sē runā par četriem lieliem argu-mentu blokiem pirmsskolas izglī-tības labā. 1. Morālais arguments: tas ir bērnu tiesību arguments, jo katram bērnam ir tiesības uz attīstību. Savukārt attīstībai ir nepieciešama agrīna stimulācija. Piemēram, agrāk mazulīti sati-na autiņos, lai viņš mierīgi guļ, lai

ar savam kustībām netraucē sevi un apkārtējos. Mūsdienu bērns mācās „tikt ar sevi galā” arī fiziski jau no ļoti agrīna vecuma. Sti-mulācija — sarunāšanās, dažādas skaņas, pieskārieni pārģērbjot, sarunas pastaigas laikā un dau-dzas citas darbības – ir tas, uz ko katram bērnam ir tiesības, jo tas palīdz bērnam augt un attīstīties. Nav jāgaida, kamēr bērns paaug-sies, lai runātos, darbotos un ko-pīgi izzinātu pasauli. Mums, peda-gogiem, tas jāskaidro vecākiem un jāatceras pašiem. 2. Smadzeņu darbības pētījumu un neirozinātņu argu-menti. Tagad mēs zinām, ka visi bērni piedzimst ar spēju mācī-ties un smadzenes ir tas orgāns, kas turpina attīstīties pēc bērna piedzimšanas. Mēs zinām par sinapsēm, piedzimšanas brīdī sinapšu tīkls ir vēl samērā rets, bet ap sešu gadu vecumu tas ir visblīvākais iespē-jamais cilvēka mūža gaitā. Tas nozīmē, ka tieši līdz šim vecumam mēs maksimāli varam dot dažādu pieredzi, palīdzēt izprast apkārtē-jo vidi. Piemēram, līdz piecu gadu vecumam dodot bērnam iespējas klausīties citas valodas, palīdzam izmantot dabisko spēju atšķirt skaņu nianses. Vēlāk cilvēkam šī spēja zūd (viņš nespēj sadzirdēt šīs nianses) un kļūst grūtāk apgūt valodas un izveidot labu izrunu. Daba ir gudra — ko neizman-tojam, tas zūd. Ja kāds domā, ka

īstā mācīšanās sākas pēc septiņu gadu vecuma skolā, tad viņš kļū-dās — smadzeņu darbības pētīju-mi ir pierādījuši pretējo. Tas nebūt nenozīmē, ka bērniem ir jāsēž pie galda rātni saliktām rokām un taisnu muguru. Pirmsskolā tā ir apkārtējās vides izzināšana ar vi-sām maņām un dažādos veidos. 3. Nodarbinātības argu-ments. Lai kā vecāki vēlētos būt kopā ar bērnu, tomēr ne vien-mēr to var atļauties un ne vien-mēr arī to vajag, jo ir normāli, ja cilvēks grib strādāt un realizēt sevi kā pilnvērtīgu personību. Tas nozīmē, ka valsts sistēmai ir jābūt veidotai tā, lai bērnam ir labi un arī vecākiem ir labi, lai vei-dojas labs līdzsvars, kurā tomēr izejas un atskaites punkts ir bērna intereses. Tātad — jautājums par pirmsskolas izglītības pieejamību, kas ir aktuāls arī Latvijā, un arī tās mūsdienīgu kvalitāti. 4. Ekonomiskais argu-ments, ko vajadzētu zināt eko-nomistiem un politiķiem kā valstiski svarīgu lēmumu pie-ņēmējiem. Līdzekļi, kas ieguldīti pirmsskolas izglītībā, sniedz vis-lielāko atdevi. Džeims Hekmans 2000. gadā ir saņēmis Nobela prēmiju ekonomikā par pētīju-mu (slavenā Hekmana līkne tiek demonstrēta teju katrā augsta lī-meņa sanāksmē par pirmsskolas posmu), kas parāda, ka ieguldī-jumi agrīnajā bērnībā ir visizdevī-gākais kapitāla ieguldījumu veids.

LIELĀ INTERVIJA

16 17

1.— 12. klase

Tad ir mazāk „jālabo” vai jāsasteidz neizdarītais vēlākajos dzīves pos-mos.

Pašlaik aktualizējies jau-tājums par izglītības kvalitāti. Vai un kā var izvērtēt pirmssko-las izglītības kvalitāti? Tagad par to daudz runā, tiek iegūta jauna informācija un izpratne, ka izglītības kvalitāti var „mērīt” vai vērtēt trīs blokos, no kuriem pirmais ir konteksts (lī-dzekļi, principi), trešais ir rezultāts (testa rezultāti, dažādi mērījumi, vērtējumi, ieguvumi) un pa vidu – process. Vissvarīgākais ir pro-cess. It īpaši, ja runājam tieši par pirmsskolas izglītību, tad izglītī-bas procesa kvalitāte ir vērtējama ar diviem ļoti interesantiem un pēdējā laikā bieži pieminētiem rādītājiem: labsajūta un līdzda-lība. Tā ir tā veiksmes atslēga. Ja mūsu bērni labi jūtas un ja viņiem ir visas iespējas darboties, pieda-līties, nevis sēdēt un gaidīt norā-dījumus, tad šis process ir kvalita-tīvs. Bērni veido savas pieredzes, saprot, kā pasaule darbojas, viņu garīgā veselība ir drošībā, notiek kognitīvā attīstība un, protams, emocionālie un sociālie procesi. Ja paveramies atpakaļ un paska-tāmies, kā vēsturiski šie uzskati attīstījušies, tad redzam, ka bija laiks, kad bija kolektīvs kā grupa,

kurā indivīds nebija svarīgs, bija svarīgas grupas intereses. Bija arī laiks, kad mēs nonācām otrā galē-jībā, ka individualizācija kļuva pār-spīlēta – katrs pats par sevi, grupa nav svarīga, ar elkoņiem izcīnīsim savu vietu un būsim vislabākie. Tagad esam nonākuši pie atziņas, ka jābūt līdzsvaram starp indivīda vajadzībām un grupas vajadzī-bām – gan bērnudārzā, gan valsts līmenī. Izpratne par to veidojas jau ģimenē un pirmsskolā. Tas var notikt tikai tad, ja process ir inter-aktīvs. Nevis stāstīsim bērniem, cik labi ir sadarboties, bet ļausim viņiem darboties un būsim blakus ar padomu, jautājumu, piemēru. Ļausim izjust, cik labi ir saņemt palīdzību un pašam palīdzēt. Cik labi ir kaut ko pētīt, atklāt un radīt kopā. Tā bērni paši sajutīs, ka, pro-tams, ir labāk draudzīgi darboties kopā, tā ir interesantāk, tā var vai-rāk sasniegt. Cik svarīgi, ka ikviens ir pamanīts un iesaistīts, jo īpaši tie, kuriem nepieciešams papildu atbalsts. Labsajūtas un līdzdalības rādītāji ir vienkārši un novērojami katrā ikdienas darbībā. Vai bērns jūtas gana drošs, lai viņš varētu paust savas emocijas un lai viņš prastu to darīt sociāli pieņemamā veidā? Šīs prasmes ir vajadzīgas jebkurā situācijā un jebkurā saskarsmes momentā. Tas ir

daudz svarīgāk nekā zināt pro-grammā paredzētos „piecu sēņu un sešu meža dzīvnieku nosauku-mus”.Galvenais,laigribastouzzi-nāt un veidojas prasmes, kur un kā to var noskaidrot, nebaidoties „parādīt savu nezināšanu”. Drošī-bas izjūta ir pamatnosacījums, lai bērns vispār varētu domāt, varētu mācīties.

Runājot par līdzdalību, ir vērts pavērot bērnus, kas nelab-prāt iesaistās darbošanās procesā. Var novērot, ka iesākumā bērnam nav nekādas intereses; pēc kāda laika viņš neko nedara, bet jau ar interesi vēro, ko citi dara (dažiem bērniem tas jau ir liels sasnie-gums); tālāk parādās līdzdalība ar aktivitātes uzplaiksnījumiem, kurus mums kā pedagogiem va-jag noķert un palīdzēt bērnam sa-prast: „Skaties, cik tev bija intere-santi!”, un tad jau varam runāt par

Hekmana l kne: ieguld jumi agr naj b rn b /pirmsskolas vecum

sniedz visliel ko atdevi

Avots:Heckman, J. (2007)

B-34 -5 6-18 19+

Pe a no ieguld juma

cilv kresursos

Pirmsskolas programas

Augstskola vai profesijas apguve

Agr n s b rn bas programmas

Vecums

Mūsdienu skolotājam jāsaprot, ka skola – un arī pirmsskola – vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bijusi kādreiz, un, ka tas ir ļoti labi. Mūsu rīcībā ir informācija, kas ļauj pārvērst mācīšanos par daudz patīkamāku, aizraujošāku un, pats svarīgākais, jēgpilnāku nodarbi.

LIELĀ INTERVIJA

18

bērna ilglaicīgu aktīvu līdzdalību, kas, protams, katram nenotiek visu laiku lineāri; dažādās jomās ir kritumi un kāpumi, bet svarīgi, ka notiek pozitīva dinamika. Tā tiek virzīta bērna līdzdalība gru-pas darbā, kas turpmāk veido pie-radumu vai, kā tagad bieži saka, paradumu iesaistīties darbībā, iesaistīties intelektuālā darbībā, paradumu tikt galā ar grūtībām – darīt kaut ko citādāku, darīt kaut ko grūtāku nekā iepriekš. Turklāt bērnam ir jājūt, ka viņam ir blakus cilvēki, kas atbalstīs, no kuriem jebkurā brīdī varēs saņemt palī-dzību.

Izglītības kvalitāte, pro-tams, ir tieši saistīta un atkarī-ga no skolotāja profesionālās kompetences. Kādas zināšanas un prasmes nepieciešamas mūsdienu skolotājam? Mūsdienu skolotājam jā-saprot, ka skola – un arī pirmssko-la – vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bijusi kādreiz, un ka tas ir ļoti labi. Mūsu rīcībā ir informācija, kas ļauj pārvērst mācīšanos par daudz patīkamāku, aizraujošāku un, pats svarīgākais, jēgpilnāku nodarbi, kurai nevis gaida bei-gas (zvanu no stundas, mācību semestra vai gada beigas, skolas izlaidumu utt.), bet kura ir neat-ņemama dzīves sastāvdaļa ikvie-nā vecumā. Skolotājs šajā situ-

ācijā ir padomdevējs, kurš nevis sniedz informāciju, bet palīdz to salikt kopsakarībās; kurš tic ikvie-na bērna spējām mācīties un būt vērtīgam sabiedrības loceklim, kurš saskata un pieņem dažādību gan tajā, kas mēs katrs esam, gan tajā, kas notiek ar un ap mums, un vienlaikus palīdz mums saprasties un sadarboties, balstoties uz tais-nīgumu un kopīgām vērtībām. Skolotājiem jābūt labi izglītotiem un radošiem profe-sionāļiem, kas regulāri pārdomā savu darbību un pielāgo to bērnu vajadzībām. Vienlaikus jāsaprot, ka skolotājs nevar izkāpt no savas personības ietvara; ne velti saka, ka profesionālā identitāte ir cilvē-ka pamatota pārliecība par savu spēju harmoniski integrēt profe-siju savā personībā. Skolotāja ga-dījumā tam ir īpaša nozīme. Domājot par Latvijas nā-kotni, vislielākais sasniegums būtu tas, ja mēs visi varētu vieno-ties, ka izglītības sistēma ir viena no (vissvarīgākajām) radošajām industrijām un panākt, ka tā sek-mīgi darbojas. Ja skolotājs redzēs sevi kā radošās industrijas pārstā-vi – jaunā un pilnīgākā šā jēdzie-na izpratnē–, skolas daudz labāk spēs sniegt ieguldījumu tādas personības attīstībā, kas ne vien tiek galā ar mūsu strauji mainīga-jā pasaulē notiekošajām pārmai-ņām, bet pati tās rada.

Lai tas notiktu, nepiecie-šamas zināšanas, prasmes un at-tieksmes, kas atrodas nemitīgā mainībā, jo, kā saka Alvins Toflers, 21. gadsimtā analfabēts būs nevis tas, kurš nepratīs lasīt un rakstīt, bet tas, kurš nepratīs pārmācīties un atmācīties. Dzīve prasa at-teikties no sīkiem aprakstiem un regulējumiem (vienīgās mācību grāmatas, darba burtnīcas utt.), uzņemties profesionālu un pil-sonisku atbildību par savu darbu (nenoveļot to uz sliktu ministriju, ierēdni, mācību grāmatas autoru utt.), pieņemt faktu, ka pasaules (un skolas) durvis ir atvērtas un varam noturēt tikai ar kvalitāti, kā arī apzināties, ka atbildība pret tiem, kuri „tāpat nekur neaizies”, ir vēl lielāka, jo pirmsskola un sko-la – tātad mēs – esam viņu lielākā cerība. Skolotājs kā bērncentrē-tas pedagoģijas visbūtiskākais elements. Cieņa pret skolotāju ir kā cieņa pret daudzpusīgu per-sonību, ne personu, kas ieņem noteiktu amatu. Mums ir daudz šādu skolotāju, arī pirmsskolas pedagogu vidū, taču daudzi, arī šie skolotāji, vēl šaubās un paši līdz galam nav noticējuši tam, cik liela pozitīva vara var būt viņu ro-kās. Cerams, ka arī šis jaunais izde-vums palīdzēs veidot jaunā skolo-tāja profesionalitāti un identitāti – ikviena bērna attīstības labā.

LIELĀ INTERVIJA

19

20

Abonē žurnālu „Pirmsskolā” nākamajam gadam un šogad saņem trīs bezmaksas numurusAr prieku paziņojam, ka turpmāk katru mēnesi iz-nāks specializēts pirmsskolas izglītības iestādēm vel-tīts žurnāls „Pirmsskolā”. Žurnāls iznāks katra mēneša pirmajā ceturtdienā 30 lappušu biezs un tajā ikviens pirmsskolas pedagogs varēs atrast sev noderīgu in-formāciju darbam. Žurnāla redaktore – pirmsskolas skolotāja Iveta Liepiņa, kuras pieredze šajā darbā ir vairāk nekā 20 gadu!

Abonējiet žurnālu “Pirms-skolā” 2013.gadam par iz-devīgu cenu!Ls 25 – gada abonementsLs 16  – pusgada abonementsLs  9 – 3 mēnešu abonements

+

Žurnālā katru nedēļu varēsiet lasīt aktuālus viedokļus, intervijas, rakstus, ie-teikumus, pieredzi un plašu metodisko materiālu piedāvājumu dažādos mācību priekšmetos. Uzzināsiet par visu, kas svarīgs iz-glītības jomā strādājošajiem un iesaistītajiem.

Iznācis jauns e-žurnāls izglītības profesionāļiem ,,Skolas Vārds “

Piedāvājam abonēt komplektu SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ par izdevīgu cenu!Ls 47 – gada abonementsLs 30 – pusgada abonementsLs 15 – triju mēnešu abonementsSūtiet pieteikumu uz skolasvards@gmail.com!

Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums!Redakcijas tālr.: 26002264Redakcijas e-pasts: skolasvards@gmail.comInterneta vietne: http://skolasvards.wordpress.lv/

Žurnāla abonēšanas cena ir patiešām ļoti draudzīga!Ls 29 – gada abonements,Ls 17 – pusgada abonementsLs 9  – 3 mēnešu abonements

Abonējot žurnālu ,,Pirmsskolā”, jūs saņemsiet paro-li un varēsiet lasīt žurnālu elektroniski, iepazīties ar iepriekšējo žurnāla numuru arhīvu, kā arī izprintēt žurnālu jums vajadzīgajā eksemplāru skaitā un iz-mantot to savā darbā.

Kā abonēt žurnālu ,,Pirmsskolā”Žurnālu ,,Pirmsskolā” var abonēt ļoti ērti un vienkārši: uz e-pastu zurnalspirmsskola@gmail.com nosūtiet iestādes rek-vizītus (vai arī personas vārdu un uzvārdu) un termiņu, uz kādu vēlaties izdevumu abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to uz e-pastu. Kad rēķins tiks samaksāts, jūs katru mēnesi saņemsiet žurnālu ,,Pirmsskolā”.

Abonē žurnālu „Skolas Vārds” 2013. gadam un saņem šogad trīs bezmaksas numurus!

Kā abonēt žurnālu „Skolas Vārds”Žurnālu „Skolas Vārds” var abonēt ļoti ērti un vienkārši uz e-pastu skolasvards@gmail.com nosūtiet iestādes rekvizītus (vai arī personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi) un termiņu, uz kādu vēlaties izdevumu abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to uz e-pastu. Kad rēķins tiks samaksāts, jūs savā e-pastā saņemsiet žurnālu „Skolas Vārds”, ko varēsiet lasīt elektroniski vai izprintēt vairākos eksemplāros un nodot kolēģiem lasīšanai.

Žurnāla lielums: katru nedēļu 30 - 40 lpp.

Tematisks sporta pasākums „Pa Sprīdīša takām”Novembris ir mēnesis, kad sabiedrībā un tātad arī pirmsskolas izglītības iestādēs tiek orga-nizēti dažādi patriotiski pasākumi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tautas tradīciju, kultū-ras, literatūras izzināšanai, izmantojot dažādas pasākumu organizēšanas formas. Plānojot un gatavojot novembra aktivitātes, var noderēt 258. pirmsskolas izglītības iestādes spor-ta skolotājas Ludmilas Kartenko pieredzes materiāls „Sporta izprieca „Pa Sprīdīša takām””. Skolotāja vērtē to kā interesantu un izdevušos. Pasākumā piedalījās ne tikai pirmsskolas bērni un viņu vecāki un skolotāji, bet arī viesi – sporta skolotāji no citām izglītības iestādēm, Rīgas 88. vidusskolas pirmklasnieki – bijušie pirmsskolas audzēkņi. Pasākumā liela loma at-vēlēta muzikālās noskaņas radīšanai atbilstoši pasākuma tēmai. Pirms pasākuma bērni jau bija apguvuši dažas dziesmas, atpazina mūziku, jo bija noskatījušies kinofilmu „Sprīdītis”. Sporta skolotāja L. Kartenko ne tikai aktīvi darbojas ar bērniem, bet prot paveikto apkopot konspektu un scenāriju formā, kas vēlāk kalpo kā vērtīgs pieredzes materiāls.

„Pa Sprīdīša takām”Vecākās pirmsskolas grupas

Mērķis: attīstīt nacionālās piederības izjūtu un patriotiskās jūtas ar fizisko aktivitāšu palīdzību.

Uzdevumi:•pilnveidotsoļošanasunskriešanasiemaņas,mainotvirzienus:paapli,taisnāvirzienā;•sekmētlīdzsvaraunpamatkustībuprasmjuattīstību(lēkšana,rāpošana,soļošanapasolu);•vingrinātorientētieslaukumā,pārkārtotieskomandās,līnijā,aplī;•rosinātaktīvipiedalītieskustīburotaļās,ievērotrotaļunoteikumus;•audzinātemocionāloatsaucībupretpasakuvaroņiem,pozitīvuattieksmipretkustībuveidiem.

Dalībnieki: vecākās pirmsskolas grupas.

Personāži: Sprīdītis, Lācis, Velns, Princese, Spoks.

Inventārs, atribūti: piepūšama pils, plastmasas bumbiņas, velna tērps, princeses tērps, spoka tērps, vingro-šanas soli, rievotie dēļi, zirgi uz nūjām, tīkls, lācis, pastalas, skaņu rīki – āmuri, bērnu sandales, gara virve vai lecamaukla, lentes vai īsas virvītes, kartona atslēgas, tuneļi, lāde, liela koka atslēga, uzlīmes, egles, mūzikas ieraksti.

Pasākuma gaita

Bērni ienāk zālē (dziesma „Še, kur līgo priežu meži”).Sprīdītis dodas pa Latvijas novadiem laimi meklēt. Jāiet caur mežu. Mežā dzīvo Lācis.Kustību rotaļa „Pie lāča silā”:Mēs pa mežu staigājam, sēnes, ogas meklējam.Pēkšņi lācis nāk, rūkdams ķert mūs sāk.Lācis dāvina Sprīdītim pastalas, kuras norādīs ceļu pie kurpniekiem. Sprīdītis dodas pasaulē laimi meklēt.

PLĀNOJOT AKTIVITĀTES

2120

1. Latgalē dzīvo kurpnieki Kurpnieku stafete (dziesma „Dzeltenas kurpes”): bērni dalās divās komandās, pa vienam no katras komandas skrien un noliek sandales/čības uz sola. Otro reizi divi bērni skrien ar āmuriem rokās, „labo” savas kurpes (sit ar āmuru), skrien atpakaļ, padod āmuru komandā priekšā stāvošajiem. Trešo reizi bērni pa vienam skrien un ņem savas kurpes.Kustību rotaļa „Sargā kurpes!” (dziesma „Sarkanas kurpes”): bērni stāv aplī katrs pie savām kurpēm. Sprī-dītis mēģina paņemt kādam kurpes. Bērniem jāpie-tupstas, jāsargā kurpes ar rokām tikai brīdī, kad tuvojas Sprīdītis. Rotaļas beigās bērni, kuriem Sprīdītis atņem kurpes, dejo apļa centrā.Kustību rotaļa „Atrodi savas kurpes!” (dziesma „Tū-daliņ, tāgadiņ”): bērni stāv pie savām kurpēm, atkārto dejas kustības un dzied: „Tūdaliņ, tāgadiņ, pastalnieki danco” 2x. Kamēr skan vārdi „Cits ar kurpēm, cits ar vī-

zēm, cits ar basām kājām”, bērni galopa solī skrien pa apli apkārt kurpēm. Sprīdītis nemanāmi paņem kurpju pāri. Kad mūzika apklust, bērni apstājas pie savām kurpēm. Tie bērni, kam kurpes atrodas uz sola, apsēžas uz sola un uzvelk kurpes.

Sprīdītis dodas tālāk laimi meklēt.

2. Kurzemē dzīvo zvejnieki

Rotaļu vingrinājums „Lec pāri tīklam!” (dziesma „Jūriņ prasa smalku tīklu”): zāles centrā skolotājas tur tīklu. Bērni dalās divās komandās, pa vienam no katras komandas skrien un lec pāri tīklam, atgriežas katrs no savas puses aiz skolotājas muguras un nostājas komandas aizmugurē. (Vienu reizi.)Rotaļu vingrinājums „Zvejnieki un zivtiņas”: zāles centrā skolotājas tur tīklu. Bērni stāv vienā zāles pusē, vie-nā līnijā. Pēc signāla, kad skolotājas paceļ tīklu, bērni visi vienlaicīgi skrien zem tīkla un paliek zāles otrā pusē. Tāpat atgriežas atpakaļ. (Divas reizes.)Kustību rotaļa „Asari un līdaka” ( dziesma „Zvejniekpuiša dziesma”): bērni – asari – piestiprina sev aiz muguras jostas vietā virvīti – asti – un skrien pa apli vienā virzienā. Bērni – līdakas – ķer astes.Kustību rotaļa „Zvejnieks” (dziesma „Laša kundze”): bērni stāv aplī, Sprīdītis apļa centrā griež auklu, bērni lec pāri auklai. Ja aukla pieskaras kājām, bērns sauc „es esmu līdaka” (vai cita zivs) un turpina rotaļu. Rotaļas bei-dzas, kad bērni vairs nevar nosaukt nevienu zivs nosaukumu.

Sprīdītis dodas tālāk laimi meklēt.

PLĀNOJOT AKTIVITĀTES

22

22

3. Vidzeme – Vidzemes viduslaiku pilsBērni sēž aplī. Zālē ierodas Spoks un dejo.Spoks un Sprīdītis mēģina noķert viens otru. Spoks pārvēršas par Velnu (mūzika „Spoka dziesma”).Velna deja (dziesma „Velna dziesma” no kinofil-mas „Sprīdītis”): Sprīdītis spēlē stabulīti, liekot Velnam dejot, aicina bērnus palīdzēt uzvarēt Velnu un dod katram bērnam „stabulīti” (mūzi-kas kociņu). Kad Velns krīt zemē, Sprīdītis no-rauj Velnam ragus – tā Velns 1000 gadu nevar parādīties uz zemes. Velns dodas prom.Sprīdītis piedāvā turpināt ceļu ar zirgiem.Rotaļu kustība „Zirdziņi” (dziesma „Astoņi kustoņi”): bērni skrien pa apli, „jājot” ar zirdzi-ņiem (uz nūjas). Kad mūzika apklust, bērni no-liek „zirgus” un apsēžas aplī.

4. Zemgale – Princeses pilsZālē ierodas Princese, dejo un dzied (dziesma „Princesīte”). Princese stāsta, ka pazaudējusi pils durvju atslēgu.Kustību rotaļa „Man pazuda atslēdziņa” (mūzikas pavadījums): bērni stāv aplī, rokas aiz muguras. Princese staigā apļa vidū un dzied: „Man pazuda at-slēdziņa pašā dārza vidiņā”. Visi atkārto. Sprīdītis staigā apļa ārpusē un vienam bērnam ieliek rokās atslēgu. Bērns parāda to un dzied: „Es atradu atslēdziņu pašā dārza vidiņā”. Visi atkārto. Princese un bērns ar atslēgu skrien apkārt bērniem uz pretējām pusēm un atgriežas vietā. Pēc rotaļas bērni staigā un meklē atslēgas zālē. Katrs atrod vienu.Stafete ar atslēgām (dziesma „Mājas atslēga” vai cita): bērni stāv divās ko-mandās. Pa vienam no katras komandas skrien, noliek atslēgu Princeses gro-zā, atgriežas, nostājas komandas aizmugurē.Princese stāsta, ka Velns aizbēra pili ar akmeņiem. Sprīdītis kopā ar bērniem palīdz Princesei.Stafete ar bumbiņām „Atbrīvo pili no akmeņiem!” (dziesma „Akmens tilts”): bērni stāv divās komandās. Pa vienam no katras komandas skrien, ie-lien piepūšamajā pilī, ņem divus „akmeņus” (bumbiņas), izlien ārā, liek bum-biņas lādē, atgriežas, nostājas komandas aizmugurē. Pateicoties Sprīdītim un bērniem, Princese paliek dzīvot pilī.

Sprīdītis dodas uz Rīgu laimi meklēt.

5. RīgaKustību rotaļa „Rīgas tilts”:Mēs ejam pa, mēs ejam pa, pa veco Rīgas tiltu,Tas tilts bij’ caurs, tas tilts bij’ caurs, to vajag salāpīt.Ar ko gan, ar ko gan, ar zeltu un sudrab’.To pēdējo, to pēdējo, to vajag turēt ciet.Pamatkustības „Ceļš pa Rīgas tiltiem” (dziesma „Rīgas tilti”): bērni viens aiz otra iet pa vingrošanas soliem un rievotiem dēļiem, izlien caur tuneļiem, nostājas vienā līnijā.Vingrinājums „Ceļš uz mājām” (dziesma „Piena ceļš” no kinofilmas „Sprīdītis”): bērni sadodas rokās un iet līkloci aiz Sprīdīša.Sprīdītis: „Nekur nav tik labi kā dzimtajās mājās! Cik vien tālu vari doties un par svešām zemēm priecāties, īsti laimīgs būsi atgriežoties, ceļš te sā-cies, ceļš te tālāk ies.”

Balvas bērniem – uzlīmes ar Sprīdīša attēliem.

PLĀNOJOT AKTIVITĀTES

23

Alnīša stāsti par rudeni mežāDace Iraids, „Metsa Forest Latvia” mežsaimniecības konsultante, darbojoties biedrībā „Meža projekti”, jau vairākus gadus kopā ar biedrības dalībniekiem organizē un piedalās pasākumos, kur bērni un sko-lēni iepazīstas ar mežu gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbībās. Mežs ir viena no lielākajām Latvijas bagātībām, tādēļ ir svarīgi gan lieliem, gan maziem saprast mežā notiekošos procesus. Priekšstatus, zināšanas par dabu un tās likumsakarībām, pozitīvu attieksmi var gūt visos gadalaikos, visu gadu. Tādēļ D. Iraids aicina doties mežā kopā ar Alnīti un viņa stāstiem!

Sveiki visapkārt!

Es esmu Alnītis. Nu tāds nedaudz neparasts. Nepa-rasts, jo man patīk runāties. Šoreiz pastāstīšu, kas notiek mūsu mežā rudenī. Rudens ir viena laba lieta – apkārt viss tik krāsains un košs! Katra lapa citādāka. Kur vien paskaties – visur pārvērtības. Tas zaļais labības lauks mūsu meža malā kļuva dzeltens, un tad at-brauca lielas, lielas mašīnas un visu dienu rūca. Man bija bail, es aizbēgu. Kad troksnis norima, gāju skatīties. Ak, vai! Tur vairs neviena stiebra nebija, tikai asi rugāji! Pēc laiciņa atkal kāds rūcējs parādījās, un tad jau lauks bija brūns. Nu tādi jau apartie lauki izskatās. Mežam otrā pusē arī ir viens lauks. Tur auga labas lietas – burkāni un kāpos-ti. Tagad darbojas cilvēki, tāpēc es vairāk dzīvojos pa šo pusi. Vēlāk iešu skatīties – varbūt ko garšīgu atradīšu. Vispār jau rudens sākas septembrī. Es to zinu, jo tad mežā ierodas daudz ļaužu lasīt ogas un sēnes. Krāsainās sēņu cepurītes sūnās redzamas jau pa gabalu. Tās dzelte-nās ir gailenes, bet tās sarkanās – bērzlapes. Re, kur muš-mire! Cilvēkiem tā ir indīga, bet aļņi mušmires lieto kā zā-les, lai ārstētos. Par to septembri, oktobri un vēl novembri es noklausījos, kad purva malā mielojos ar melleņu mēt-rām un kārklu vicām. Purvā cilvēki lasīja dzērvenes (tās ir tās lielās, sarkanās un ļoooti skābās ogas) un par visu ko runājās. Mani viņi nemaz nepamanīja. Es jau neesmu arī nekāds lielais alnis. Pavasarī piedzimu un, cik jau nu spēju,

IEPAZĪSTIES AR MEŽU

24

Dace Iraids, „Metsa Forest Latvia” mežsaimniecības

konsultante

tik izaugu. Vēl kādu gadiņu vajadzēs, kamēr izaugšu pa-visam liels. Tad būšu vislielākais Latvijas mežu dzīvnieks. Pašlaik tāds tīnis vien esmu. Arī citu dzīvnieku mazuļi pa-mazām sāk patstāvīgu dzīvi. Neklājas jau viņiem viegli. Visbīstamākais ir lielais ceļš, kurš tepat netālu vien ir. Dau-dzi nezina, kā tam tikt pāri, un aiziet bojā zem mašīnu rite-ņiem. Laikam jau šoferi nevar pamanīt tādu mazu gājēju. Re, kur aiztuntuļo jenots. Nu gan uzbarojies! Tas viņam vajadzīgs, lai uzkrāto tauku pietiktu visai ziemai. Jenots ziemā guļ, noslēpies kādā sausā un drošā vietā. Arī āpsis (tas ar svītraino degunu) un ezis guļ ziemas miegu.Ak, kas par bļāvienu tajā purvā! „Čūska, čūska!” kāds ogo-tājs jož no purva ārā. Nu jau gan, vai tad tā jākliedz?! Ogo-jot jāuzmanās, lai neuzkāptu kādai čūskai. Jocīgi jau ir, ka tā visu laiku šauda mēli. Īstenībā tā viņa osta gaisu. Čūs-ka ķer peles, dažādus kukaiņus un mazās vardītes. Mūsu mežā vienīgā indīgā čūska ir odze. Pati neuzbrūk, bet var iekost, ja sajūt briesmas. No tās ļoti jāuzmanās. Odzi var pazīt pēc zigzag veida zīmējuma uz muguras. Drīz jau čūs-kas arī meklēs kādu sausāku vietu, kur pārziemot. Mežā norimušas putnu čalas. Liela daļa putnu, kuri šeit nepaliek pa ziemu, jau aizlidojuši. Tie ir gājputni. Pa-vasarī viņi atkal atlidos. Tie, kuri paliek tepat, mēģina sa-rūpēt sev krājumus ziemai. Piemēram, sīlis. Piebāzis pilnu knābi līdz pat kaklam ar ozola zīlēm, nes tās uz slēptuvi. Nezin kā viņš ziemā to atradīs? Domāju, ka aizmirsīs, kur tās zīles noslēpis, un pelēm būs labu labā maltīte. Šoruden laiks ir silts un bieži līst lietus. Sūnu sega kļuvusi bieza un koši zaļa. Arī ķērpīši tādi lieli un pamanā-mi. Re, kāds viens uz egles zara saaudzis! Īsta rūķīšu bār-diņa! Sausā laikā ķērpji sažūst, bet bojā neaiziet. Ķērpis ir izturīgs – bez ūdens var iztikt gandrīz divus gadus. Ķērpju ir daudz, un tie ir ļoti dažādi, daži ir sīki sīciņi, daži izaug lieli un ir viegli ieraugāmi. Briežu ķērpi cilvēki izmanto kle-pus ārstēšanai. Man arī tas garšo. Laiks paliks arvien vēsāks, zāle sažūs. Un, kā jūs domājat, ko es ziemā ēdīšu? Sienu? Nē, aļņi sienu neēd! Es meklēšu melleņu un brūkleņu mētras un dzīvošos pa krū-mājiem – ēdīšu kārklu dzinumus. Nu ko lai dara, ja jāpielā-gojas apstākļiem. Ēdīšu mazāk. Mazais draugs, vai tu esi bijis mežā rudenī? Kā tev patika? Uzraksti man. Ja vēl neproti burtus, tad pastāsti skolotājai un palūdz, lai viņa pieraksta. Es gaidīšu.

Ar sveicienu Alnītis

IEPAZĪSTIES AR MEŽU

25

Veidojam attieksmes un meklējam risinājumus Septembrī Ziemeļu Minis-tru padomes (ZMP) birojā notika grāmatu ,,Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un ,,Diena, kad Rūta bija Rihards” atvēršanas svētki. Grāma-tas paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem lasīšanai pirmsskolā, un to mērķis ir veicināt diskusijas bērnu vidū par zēnu un meiteņu lomām, priekšstatiem un gaidām. Lai sek-mīgi strādātu ar bērnu grāmatām, ir izdots arī metodiskais materiāls pedagogiem ,,Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrin-cesēm”. Pirmsskolas speciālistus ar grāmatām un metodisko brošūru plānots iepazīstināt Valsts izglītības satura centra (VISC) organizētos se-mināros. Savukārt Ķekavas novada bērnudārzā „Bitīte”, kur jau pašlaik

pilotprojekta veidā strādā ar grāma-tām un metodisko materiālu, plā-nots apmācīt Pierīgas novadu peda-gogusunmetodiķus.Gangrāmatasbērniem, gan metodiskais materiāls pedagogiem adaptēts Latvijas si-tuācijai no dāņu valodas. Grāmatuoriģināls tapis Dānijas līdztiesības ministres uzdevumā, savukārt grā-matas Latvijā adaptējusi un izdevusi darba grupa Labklājības ministrijas un ZMP kopīga projekta ietvaros. Tomēr gan bērniem, gan pe-dagogiem paredzētie izdevumi sa-biedrībā ir izraisījuši aktīvas diskusi-jas, kurās tiek izteikti ne tikai dažādi, bet arī pilnīgi pretēji viedokļi. Pie-mēram, nevalstiskās organizācijas pieprasa nekavējoties aizliegt grā-matu „Diena, kad Kārlis bija Karlīna”

un „Diena, kad Rūta bija Rihards” un metodiskā materiāla pedagogiem „Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrin-čiem un PirātPrincesēm” izplatīšanu un aicina saukt pie atbildības visas amatpersonas, kuras piedalījušās šā materiāla sagatavošanā un izpla-tīšanā. Tiek izteikta neizpratne par to, ka sabiedrība nav bijusi iesaistī-ta šajā procesā. Savu viedokli masu medijos izsaka arī politiķi, radošo profesiju pārstāvji un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Tā kā gan bērnu grāmatas, gan metodiskais materiāls ir tie-ši adresēti pirmsskolas izglītības darbiniekiem, ir vērts iepazīties un uzklausīt viedokļus, lai objektīvi iz-vērtētu un veidotu savu personīgo attieksmi.

Viedokļus uzklausījaIveta Liepiņa

Iluta Lāce, Resursu cen-tra sievietēm „Marta” vadītāja, metodiskā līdzekļa „Pirmssko-las, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm” darba gru-pas dalībniece Strādājot pie metodiskā izdevuma, lielāko uzmanību pie-vērsām dāņu teksta precīzam lat-viskajam tulkojumam. Saprotams, ka teksta saturu mainīt nevarējām – tas ir dāņu autoru darbs, toties, labi zinot Latvijas izglītības vidi un sabiedrību, gribējām palīdzēt pedagogiem radoši darboties ar šīm bērnu grāmatām, izmantojot dažādas pedagoģiskās metodes. Pievienojām arī latviski pieejamo avotu sarakstu par vienlīdzīgām iespējām zēniem un meitenēm,

ieteikumus „Pārdomām. Latvijas pirmsskolu skolotājiem”, kā arī skaidrojošo vārdnīcu un atsauces. Izmantojot šīs grāmatas, peda-gogs ar savu radošo skatījumu var palīdzēt bērniem attīstīt savus ta-lantus un prasmes, neiegrožojot un neieslogot viņus kaut kādos iesīkstējušos rāmjos par to, „kādas darbības, spēles, profesijas pieklā-jas meitenēm un kādas – zēniem”. Uzskati, stereotipi un mīti par to, kādi ir „īsta sieviete” un „īsts vīrietis”, ierobežo bērnu talantu attīstību un rada zaudējumus gan Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, gan katram atsevišķi ņemtam cilvē-kam. Ja mēs tuvplānā paraudzī-simies uz daudz sasniegušiem, pazīstamiem, radošiem un citādi veiksmīgiem cilvēkiem, tad redzē-sim, ka pārsvarā viņiem bijuši „ār-pus rāmjiem” domājoši vecāki. Un bērni kļuva par veik-smīgiem cilvēkiem ne jau tāpēc, ka zēniem bija jāspēlē meiteņu

spēles vai otrādi, bet gan tādēļ, ka ikviens no viņiem varēja attīs-tīt savas dotības un talantus. Mā-jās viņus atbalstīja, nevis apsauca, nievāja un kaunināja. Arī tad, ja zēnam bija interese par ēdienu gatavošanu, puķu audzēšanu vai tērpu darināšanu lellēm un viņu frizēšanu. Vai, ja meitene aizrāvās ar fizikas eksperimentiem, naglo-ja konstrukcijas vai viņai vienkārši patika lauzties ar rokām. Kas no šiem cilvēkiem sanācis vēlākajā dzīvē, mēs zinām – varbūt slavens tērpu mākslinieks, selekcionārs vai pavārs, varbūt Nobela prēmijas laureāte fizikā, industriālo būvju arhitekte vai pasaules čempione ārmrestlingā. Nekā no tā visa ne-būtu, ja vecāki būtu pretēji bērnu vēlmēm sūtījuši puiku dzenāt pa-galmā bumbu, bet meitenei likuši adīt un cept ābolkūkas. Talantiem un to attīstīšanai nav nekādas sais-tības ne ar dzimumu, ne seksuālo orientāciju, par ko tik daudzi cēla

AKTUĀLA TĒMA

26

26

brēku pēc grāmatu iznākšanas. Bet pilnīgi noteikti mēs redzam, ka tie bērni, kurus vecāki no bērnības strikti lika „tradicio-nālajos rāmīšos”, uz sociālajām kāpnēm atrodas zemāk, pelna mazāk, ir mazāk laimīgi un ap-mierināti gan darbā, gan perso-niskajā dzīvē. Viņu dzīvē ir vairāk varmācības, viņiem parasti ir ze-māka izglītība, neveselīgu pa-radumu dēļ sliktāka veselība un īsāks mūžs. Un viņi turpina savos bērnos atražot tos pašus „tradi-cionālos” stereotipus un mode-

ļus, veido viņiem „brutāla veča melnstrādnieka” un „zemu atalgo-tas pārdevējas” un „dzīves nomocī-tas mājsaimnieces” likteņus. „Sie-višķība” un „vīrišķība” (nejaukt ar bioloģisko piederību dzimumam!) ir mākslīgi radīti sociāli konstrukti, kas rada nelīdztiesību. Uzskati par to, kas ir sievišķīgs un vīrišķīgs, ir atšķirīgi Rietumu un Austrumu kultūrās, vēstures griežos tie ir ne-skaitāmas reizes mainījušies pat pilnīgi uz pretējo pusi (atcerēsi-mies kaut vai vīriešu ģērbšanās stilu Francijas karaļu valdīšanas

Inese Sloka, Ķekavas no-vada pirmsskolas izglītības ies-tādes „Bitīte” vadītāja Līdz šim pirmsskolas iz-glītības iestādēs nav aktualizēti dzimumu līdztiesības jautāju-mi. Latvijai šī ir salīdzinoši jauna tēma. Jau 2011. gadā tēmas „Dzi-mumu līdztiesības integrētā pie-eja pirmsskolas izglītības iestā-dēs Norvēģijā un Dānijā” ietvaros tika organizēts mācību apmaiņas brauciens uz Norvēģiju un Dāni-ju, kurā piedalījās Valsts izglītības satura centra eksperts, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve un daži pārstāvji no citām Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēm. Patlaban „Plānā dzimumu līdz-tiesības īstenošanai 2012.–2014. gadam” par vienu no prioritā-tēm ir izvirzīta pirmsskolas pe-dagogu apmācība par dzimumu līdztiesības jautājumiem jeb vien-līdzīgu iespēju zēniem un mei-tenēm veicināšanu pirmsskolas iestādēs. 2012. gada janvārī Lab-klājības ministrija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Rīgā uzaicināja mūs, Ķekavas no-vada pirmsskolas izglītības ie-stādes „Bitīte” kolektīvu, piedalī-ties pilotprojektā Pirmsskolas izglītības ie-stāde „Bitīte” ir iestāde ar jau-nu kolektīvu, kura darbību sāka 2010. gadā privātās un publiskās partnerības dēļ. Mūsu prioritāte

laikā!). Nav nekādas absolūti pa-reizās „sievišķības” un „vīrišķības”. Savukārt skandāls, kas izvērties ap šīm bērnu grāmatiņām, liecina, ka Latvijā patiešām ir problēmas gan izglītības sistēmā, gan sabiedrības vērtību sistēmā. Tāpēc ir ļoti daudz jāstrādā visās jomās, lai ieviestu reālu dzimumu līdztiesību un iz-pratni par cilvēktiesībām, brīvas iespējas attīstīt talantus un gūt panākumus, darbojoties atbilsto-ši savām interesēm neatkarīgi no dzimuma.

ir kolektīva saliedēšana un izglīto-šana. Ņemot vērā, ka grupā strādā tikai viens pedagogs (kā skolā) ar palīgu, pedagogam jāuzņemas visa atbildība par bērna sagatavo-šanu gan skolai, gan dzīvei. Mēs interesējamies par visām jaunākajām aktualitātēm, un arī šī tēma šķita interesanta un aktuāla. Mūsu iestāde ir pirmā ap-zinātā bērnu pirmsskolas iestāde Latvijā, kur pilotprojekta veidā no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. de-cembrim tiek iedzīvināti šie jautā-jumi, iepazīstinot skolotājas gan ar metodisko līdzekli, gan grāmatām bērniem. Ikdienā izspēlējot lomu spēles, bērniem rodas izpratne, ka, piemēram, arī puiši var auklēt lelles, savukārt meitenes būvēt mājas. „Bitītē” nav nodalīti meiteņu un zēnu stūrīši, virtuvīte, lelles, ma-šīnas, celtniecības materiāli – tie ir pieejami visiem bērniem. Protams, bērni spēlējoties mēdz sagrupēties meiteņu un zēnu grupiņās. Arī pa-staigas laikā vērojams, ka meitenes sakāpj vienā, zēni citā vilcieniņā. Nu jau pēc pieredzes varam teikt, ka grāmatas ,,Diena, kad Kār-lis bija Karlīna” un ,,Diena, kad Rūta bija Rihards” vairāk ir piemērotas piecus un sešus gadus veco bērnu grupās. Mums bija viena rotaļno-darbība, kas ar vecāku atļauju tika arī uzfilmēta. Organizētās aktivitā-tes bija interesantas, bērniem sais-tošas un rosinošas uz pārdomām par zēnu un meiteņu līdztiesību. Rotaļnodarbība sākās ar stāsta fragmenta izlasīšanu, kas pēc tam kopā ar bērniem tika izspēlēts di-vās rotaļās „Celtnieki” un „Ieaijā lel-līti”. Bērniem bija iespēja izvēlēties,

kā un ar ko viņiem spēlēties, kā arī attīstīt savas spējas neatkarīgi no dzimuma. Runājot par pedagoģiskā procesa organizēšanu, jāuzsver, ka grāmatas un metodiskais ma-teriāls nav iekļauti mācību pro-grammā. Tas ir tikai viens no piedā-vājumiem, kā skolotājas var veidot interesantākas savas nodarbības, negrupējot bērnus pēc dzimu-miem. Sociālās lomas ir mainīgas un mainās vēl joprojām, jautājums ir, cik mēs esam elastīgi un atvērti, piemēram, situācijai, ja tētis izvē-las daļu no bērna kopšanas atvaļi-nājuma pavadīt ar bērniņu mājās, bet mamma dodas uz darbu. Vai tas būtu iedomājams pirms 100 gadiem? Vai arī – kā mēs uztve-ram situāciju, ja pirmsskolā vēlētos strādāt pedagogs vīrietis (kas, ie-spējams, ir pozitīvi no bērnu attīs-tības viedokļa)? Šādas un daudzas citas situācijas rosina diskusijas par sabiedrībā pastāvošiem stereoti-piem par sieviešu un vīriešu lomu, vietu un interesēm sabiedrībā. Projekta sākumposmā ve-cāki to atbalstīja, bet līdz ar ažiotā-žu sabiedrībā par bērnu grāmatām radās dažādi viedokļi, piemēram, tika apšaubīts grāmatu nosau-kums, grāmatu sarežģītā valoda un to atbilstība pirmskolas vecu-ma bērniem. Tomēr, ieklausoties vecāku argumentos, secinājām, ka daudzi runātāji šīs grāmatas nav lasījuši. Tikpat labi mēs varētu dis-kutēt par tādām pasakām kā „Vilks un septiņi kazlēni”, „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, „Sarkangalvīte un vilks”.

AKTUĀLA TĒMA

27

Jana Simanovska, bied-rības „Vecāki par izglītību” pār-stāve, triju bērnu mamma Par dzimumu līdztiesības tēmu un konkrēti par bērnu grā-matām un metodisko materiālu ir bijis tik daudz rakstu, ka grūti piebilst kaut ko jaunu. Tāpēc da-līšos ar savu personīgo pieredzi – savām izjūtām kā triju bērnu mammai, iepazīstoties ar grāma-tām. Pirmajā brīdī manī uzvilnīja aizdomas. Proti, izveidojās seci-nājumu ķēdīte: Dānija–Skandi-nāvija–Zviedrija–dzimumneitrāls bērnudārzs. Pilnīgi noteikti es nelaistu savus bērnus dzimum-neitrālā bērnudārzā, jo uzskatu, ka katram bērnam ir tiesības ap-zināties savu dzimumu un ir pret-dabiski mākslīgi to noliegt. Tomēr, pārlasot grāmatas un iepazīstoties ar metodisko ma-teriālu, secināju, ka ķēdīte ir nepa-matota. Tieši otrādi, metodiskajā materiālā norādīts: „Šī metodiskā materiāla mērķis nav padarīt zē-nus unmeitenes vienādus.Glužipretēji – tā mērķis ir parādīt, ka gan meitenes savā starpā ir dažā-das, gan zēni savā starpā ir dažādi un nedz meitenēm, nedz zēniem nebūtu jāatbilst kaut kādam sava dzimuma standartam. Mērķis ir panākt, lai bērni ir bērni, un viņu dzimumam nav izšķirošas nozī-mes. Līdztiesība – tas nozīmē kat-ram bērnam nodrošināt iespēju izpausties un attīstīties brīvam no ierobežojumiem, kurus rada ste-reotipiski priekšstati par to, ko var, māk un drīkst zēni un ko – meite-nes.” Pret šādu nostāju man nav iebildumu. Es pati bērnībā augu ar apziņu, ka būt zēnam ir neap-šaubāmi labāk – viņam nav jāno-vāc trauki, neviens nestrostē par nevīžīgu apģērbu un neaizrāda par kāpšanu kokos. Man daudz la-bāk patīk, ka mana meita priecā-jas par to, ka ir meitene, nevis ap-skauž brāli. Tas nozīmē, ka mūsu ģimenē traukus novāc visi trīs un arī kokos kāpj visi trīs. Tātad jautājums: no kurie-nes bailes, ka grāmatas apdraud dzimumidentitāti? Par baiļu cē-loņiem ļoti labi raksta Ivars Ījabs (http://www.satori.lv/raksts/4902/Ivars_Ijabs/Abi_labi). Es pieņemu, ka lielā sabiedrības viļņošanās ir

saistīta ar bailēm. Kāpēc mēs do-mājam, ka mūsu tradicionālās vēr-tības ir tik vājas, ka tās apdraud at-sevišķu cilvēku ekstrēmas izvēles? Arī Skandināvijā dzimumneitrāls bērnudārzs ir ekstrēma atsevišķu personu izvēle. Par apdraudējumu bērnu nenobriedušai psihei man patika raksts „Rūta, Rihards un vienlīdzība” (http://mosties.org/ieraksti/1343/). Kāpēc mēs gribam diktēt bērniem viņu izvēles? Tieši diktēt, nevis ap-spriest? Kāpēc mēs iedomājamies, ka ar bērniem ir jārunā bēbīšu va-lodā? Kāpēc mēs nevaram runāt par dzīvi tādu, kāda tā ir, un ap-spriest to, ko bērni redz ikdienā? Kas patiesībā ir šī tradicionālā ģi-mene? Nereti šķiet, ka medijos pie-sauktā tradicionālā ģimene atbilst pagājušā gadsimta sākuma lubu romāniem par grāfu un grāfieņu mīlas mokām, ko kāri lasīja fabrikas meitenes un kalpones. Jāapzinās, ka agrāk tikai neliela daļa ģimeņu dzīvoja tik pārtikuši, ka vīrieši va-rēja uzturēt ģimeni, kamēr sieviete aprūpēja bērnus. Vienmēr ir bijuši kalpi un kalpones, Raiņa apdziedā-tās fabrikas meitenes, atraitņi un atraitnes. Sieviete, kas audzināta atbilstoši šai tradicionālajai lomai, sociāli ir ļoti neaizsargāta. Viņai var nelaimēties, un viņa var nesatikt to uzticamo vīrieti, kas spēs pilnībā uzturēt viņu un viņu bērnus, ka-mēr viņa kopj mājas soli. Diemžēl var pienākt brīdis, ka arī laimīgi satiktais vīrietis vairs nevar nodro-šināt ģimenes iztiku. Manu paziņu lokā vienas ģimenes tēvs gāja bojā spēku pilnbriedā, atraitne palika ar četriem maziem bērniem. Citā ģi-menē vīrs ilgstoši slimo. Sakiet, kas notiks ar sievietēm, ja viņas nemā-cēs sevi un ģimeni uzturēt? Vai, lai „neapdraudētu bēr-nu nenobriedušo psihi”, cenzēt un aizliegt skolās un bērnudārzos Astrīdas Lindgrēnas „Pepiju Gar-zeķi” – grāmatu par meiteni, kas uzvedas kā puika, turklāt auga ne-pilnā ģimenē (un dzīvo viena pati)? „Sālsvārnas salas vasarniekus”? Zentas Ērgles „Uno un trīs muske-tierus”? Personīgi man visas Bārbi-ju grāmatas šķiet krietni kaitniecis-kākas, jo veicina patērnieciskumu un rosina meitenēs nepamatotas gaidas par ideālo dzīvi, kas ietver pucēšanos, Kena gaidīšanu, sunīša aprūpi, modes skates un koncer-tēšanu labdarības pasākumos. Ja mēs katru pasaku aizdomīgi vētītu caur tīklu, ,,vai nav iekodētas grau-

jošas darbības, vai bērns nepārpra-tīs”, bērniem domātu izdevumu plaukti kļūs visai patukši. Savlaicīgāka dialoga veido-šana ar sabiedrību, iespējams, būtu novērsusi dažus asumus. Diemžēl arī agrāk ir bijušas situācijas, kad skolu programmās ir ieviesti dis-kutējami grozījumi, neņemot vērā sabiedrības vairākuma viedokli, piemēram, kristīgā mācība. Ceru, ka šis gadījums veicinās ciešāku dialogu starp politikas veidotājiem un sabiedrību.

Ko drīkst un nedrīkst bērnudārzos saistībā ar vērtību orientāciju, ir sarežģīts jautā-jums, jo nav vienas atbildes. Ikviens pedagogs, mācot bērnus, analizē un interpretē mā-cību vielu un notikumus atbilstoši savai vērtību sistēmai, tas ir neiz-bēgami. Tomēr pedagogs nedrīkst bērniem to uzspiest. Tāpēc atbal-stu mācību iestāžu daudzveidību, lai vecāki varētu izvēlēties tās atbil-stoši savas ģimenes vērtību izprat-nei. Tomēr lielākajai daļai valsts un pašvaldību iestāžu vajadzētu pie-turēties pie sabiedrības vairāku-ma izpratnes. Nedomāju, ka plašu popularitāti ieguvušās grāmatas un metodiskais materiāls būtiski atšķiras no sabiedrības vairākuma domām par dzimumlīdztiesību. Lai šo manu pieņēmumu pierādītu vai noraidītu, būtu nepieciešama zi-nātniski pamatota aptauja, nevis atsevišķu personu viedokļi, it īpaši tādu personu viedokļi, kas nav iz-lasījušas grāmatas, bet zina, ko tās propagandē. Par grāmatu māksliniecisko izpildījumu, pēc manām domām, vislabāk teikts Kristas Burānes raks-tā „Diena, kad...” (http://www.satori.lv/raksts/4896/Krista_Burane/Die-na_kad) – ne pārāk veiksmīgs tul-kojums un mākslīgi veidots teksts. Man grāmatas nepatika, me-todisko materiālu vērtēju krietni augstāk. Mans piecgadnieks – mērķauditorija – atzina, ka grāma-tas viņam patika. Iespējams, tā ir kārtējā reize, kad vecāki īsti nemāk paredzēt bērnu gaumi (piemē-ram, manai mammai arī nepatika

AKTUĀLA TĒMA

28

Kāpēc mēs gribam diktēt bērniem viņu izvēles? Tieši diktēt, nevis ap-spriest? Kāpēc mēs iedomājamies, ka ar bērniem ir jārunā bēbīšu valodā? Kāpēc mēs nevaram runāt par dzīvi tādu, kāda tā ir, un ap-spriest to, ko bērni redz ikdienā?

manas bērnības mīļākā grāmata „Brāļi Lauvassirdis”). Un atkal – tas, ka grāmatas tiek izmēģinātas pilotprojektā vienā bērnudārzā, ir tikai apsveicami, jo ļauj redzēt tie-ši bērnu reakciju.

Mūsu pirmsskolu apmeklē bērni no dažādām ģimenēm. Katrai ģi-menei ir sava izpratne par zēnu un meiteņu lomu. Sabiedrības uzskati parasti mainās lēni, un, lai kaut ko mainītu, ir nepieciešams ģimeņu

izglītības darbs. Tas ir mūsu, pe-dagogu, uzdevums iepazīstināt un informēt vecākus par dažādām aktualitātēm sabiedrībā un bērnu audzināšanā un izglītošanā.

Ilona Bremze, biedrības „Asociācija Ģimene” valdes priekšsēdētāja Pirmsskolas vecuma bēr-nu grāmatu ,,Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un ,,Diena, kad Rūta bija Rihards” prezentācija, kā arī „iedvesmojošā” metodiskā mate-riāla izdošana ir ne tikai satricinā-jusi sabiedrību, bet arī izraisījusi plašas diskusijas, krasi polarizējot viedokļus. Cilvēki, manuprāt, sāk daudz nopietnāk aizdomāties ne tikai par savām tiesībām, par to, ko katrs sagaidām no savas valsts vadītājiem, bet arī izjūt personīgu atbildību mūsu bērnu un jaunās paaudzes priekšā, sāk pievērsties jautājumiem, kas ir saistīti ar vēr-tību sistēmu un priekšstatiem par cilvēka dzīves jēgu. Priecājos, ka diskusijās iesaistās ne tikai ne-valstisko organizāciju pārstāvji, vecāki, pedagogi, psihologi, so-ciālie darbinieki, inteliģences pār-stāvji, bet arī politiķi un mācītāji. Latvijas sabiedrības lielā-kā daļa iestājas par konservatī-vām vērtībām, tradicionālu ģime-nes modeli un dzimuma lomām. Protams, mūsu bērniem jāturpina mācīt empātiju un atvērtību, ra-došumu un jaunradi. Arī prezen-tācijā piesauktie stereotipi – sko-lotājs ir tikai sievietes profesija, zēni nedrīkst būt emocionāli un raudāt, nēsāt sarkanas bikses un džemperi – nebūt nav iesīkstējuši un kļuvuši par problēmu, lai tam visam veltītu tik daudz resursu un uzmanības, tāpēc mani tas ne-pārliecina kā argumenti pilotpro-jekta ieviešanas nepieciešamībai. Protams, dzimumu līdztiesība tādā izpratnē kā vienlīdzīgs at-algojums sievietēm un vīriešiem par vienādu darbu, līdzvērtīga atbildība par bērnu audzināša-nu, mājas soli, ģimenes noturību, uzticība laulāto draugu starpā un

pienākumi vienam pret otru ir jau-tājumi, par kuriem jāmāca mūsu mazuļi jau pirmsskolas mācību iestādēs. Vēl vairāk. Tas pat ir vitāli nepieciešams, lai jaunā paaudze tiktu sagatavota atbildīgai ģime-nes dzīvei un vecāku pienākumu pildīšanai, savas dzimuma lomas un identitātes veidošanai. Tomēr ne šie jautājumi ir izraisījuši pro-testus un diskusijas. Esmu pārlie-cināta, ka ekonomiskās krīzes, aiz-ņemtības un personīgo problēmu nomāktie vecāki tikai priecātos, ja tas tiktu mācīts viņu bērniem. Vēr-sīšu jūsu uzmanību uz to, ka kāds visai reprezentabls starptautisks pētījums, kas tika veikts šogad, apliecināja, ka Latvija dzimumu līdztiesības jautājumos ir ļoti tole-ranta un demokrātiska, tāpēc ie-rindojama to valstu vidū, kas būtu minamas kā piemērs citām. Tad kāpēc ir nepieciešams tik disku-tabls un apšaubāms pilotprojekts? Kāpēc „iedvesmojošā” metodiskā materiāla izstrāde un apspriešana notika šaurā lokā un netika pieaici-nāti eksperti no Latvijas Pedagogu domes, sociālo pedagogu organi-zācijām? Kāpēc ar bērnu pirms-skolas izglītošanas jautājumiem nodarbojas Labklājības ministrija, kuras tiešā atbildībā ir tradicionālo ģimenes vērtību stiprināšana un popularizēšana? Daudziem šāda satura grāmatiņas un metodiskā mate-riāla prezentācija bija negaidīta. Tikai apstākļu sakritības dēļ vairā-kas NVO, kuras darbojas ģimenes politikas veidošanā, pēdējā brīdī ieguva informāciju par to. Varēja gadīties, ka grāmatiņas tiktu veik-smīgi un klusi ieviestas ne tikai „Bitītē”, bet arī citos bērnudārzos. Priecājos, ka galu galā notika tik plašas sabiedrības iesaistīšanās jautājumu apspriešanā. Rezonan-se turpinās. Taču diskusijām jābūt korektām un godīgām, bez apvai-nojumiem un falsifikācijas. Uzska-tu, ka mums visiem jāmācās cienīt mūsu oponentus, lai mīlestībā iz-teiktu savus argumentus. Vēl dažus vārdus par grā-matām un metodisko materiālu. Pavirši skatoties un neiedziļinoties

to saturā, grāmatas var likties visai nevainīgas. Tomēr tikai sākumā. Lai to dziļāk analizē psihologi, pe-dagogi un citi eksperti un izsaka savu publisku vērtējumu, lai ve-cākiem būtu pilna informācija un iespēja izlemt, vai viņi vēlas ekspe-rimentēt ar savām atvasēm. To-mēr metodiskā materiāla pamat-doma – apskatīt dzimumu lomas kā procesu, kas var vest dažādos virzienos, – atsedz grāmatu patie-so mērķi. Dzimuma identitātes ap-zināšanās ir būtiska katra cilvēka identitātes sastāvdaļa. Nenobrie-dušam prātam, īpaši šajā vecumā, „iedvesmojošais” pilotprojekts, ko varētu nosaukt arī par sociālo ek-sperimentu, var izrādīties ļoti pos-tošs, jo savas dzimuma lomas iz-pratne šajā laikā vēl tikai veidojas. Dzirdētais un ar audzinātāju auto-ritāti teiktais vārds iegulstas bērnu apziņā un zemapziņā, bet noteik-tos apstākļos – nelaimīga mīlestī-ba, emocionāli dziļi satricinājumi dzīves laikā – var radīt šaubas un zināmu apjukumu par savu dzi-muma identitāti. Un tas ir biedējo-ši. Esmu pārliecināta, ka tas ir tikai pirmais mēģinājums noskaidrot Latvijas sabiedrības un vecāku uz-skatus par bērnu dzimumu izglīto-šanas jautājumiem, pastāvošajām vērtībām, uzskatiem. To pierāda Skandināvijas piemēri un prakse, kur dažos Norvēģijas bērnudārzos turpinās šie sociālie eksperimenti, – bērni apzināti netiek identificēti ar konkrētu dzimumu, homosek-suāli pāri audzina bērnus, nereti tos veidojot par pretējā dzimuma būtnēm. Mums vēl ir laiks pārdomāt, kādu attīstības ceļu Latvija ies. Kā-das ir mūsu vērtības? Kādu dzi-mumizglītošanu vēlamies mūsu bērniem ne tikai skolās, bet arī bērnudārzos? Kādu paraugu mēs viņiem parādām savās ģimenēs? Cik mīloši tēvi un mātes esam? Cik daudz laika veltām saviem bēr-niem? Vai patiesi vēlamies, lai vi-ņiem būtu stipras ģimenes un savi bērni, kas arī mums – vecvecākiem – pateiks paldies par tikumu un vērtībām, ko būsim nosargājuši?

AKTUĀLA TĒMA

29

Projekta nepieciešamī-bas pamatojums Latvijā pastāvošās situ-ācijas raksturojoša īpašība ir tā, ka izglītības problēma netiek aplūko-ta kā sabiedrības problēma, kas ir kopīga visiem, kam rūp savu bērnu nākotne. Vecāki pārsvarā ir tendēti uz to, ka izglītības iestāde ir atbildī-ga par viņu bērnu audzināšanu un izglītošanu. Tā kā vecāki ir pirmie savu bērnu izglītotāji, par maz vai nemaz netiek akcentēta vecāku loma un līdzdalības iespējas savu bērnu attīstīšanā. Šo problēmu pastiprina apstāklis, ka vecākiem, kuri ir ie-interesēti un motivēti savu bērnu attīstībā, kā arī ir atvērti sadarbībai ar izglītības iestādi, nereti trūkst izpratnes, kāpēc tas ir būtiski, un trūkst zināšanu un prasmju, kā to darīt. Bieži vien vecāki nav infor-mēti par norisēm un pārmaiņām izglītības sistēmā, tāpēc neveido-jas sadarbība, bet dažkārt pat vei-dojas konflikti atšķirīgo viedokļu par izmantotajiem pedagoģiska-jiem paņēmieniem dēļ. Pirmsskolas vecums ir tas bērna attīstības posms, kurā vecā-ku līdzdalība ir īpaši nepieciešama. Jēkabpilī ģimenēm, kuru bērniem tiek nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, pašlaik netiek piedāvāta iespēja izglītoties un tādējādi izzināt un veicināt sava bērna attīstību. To-mēr pirmsskolas izglītības iestādē veiktais pedagoģiskais darbs ar bērniem būtu efektīvāks un rezul-tatīvāks, ja vecākiem būtu nepie-

ciešamās prasmes darboties ar sa-viem bērniem arī mājās un izpratne par to, kas jādara, lai papildinātu bērnudārzā apgūto.

Projekta idejas kopsavil-kums Lai kļūtu par profesionālu darbinieku (skolotāju, pavāru vai citu), cilvēki mācās vairākus gadus, jo jāapgūst specifiskas un darbā ne-pieciešamas zināšanas un prasmes. Kad ģimenē piedzimst bērns, arī ir jāzina un jāprot daudzas lietas, lai bērnu aprūpētu, veicinātu viņa at-tīstību un palīdzētu viņam apgūt dzīvē nepieciešamās prasmes un izglītoties. Tomēr nekur Latvijā ve-cākiem netiek piedāvāta iespēja mācīties un kļūt par „labu vecāku”. Mūsdienu vecāki ir kļuvuši aktīvāki, motivētāki un vēlas iesaistīties savu bērnu audzināšanā ne tikai intuitī-vā, bet jau profesionālā līmenī. Projekta „Vecāku skola” ie-tvaros šāda iespēja tiks piedāvāta Jēkabpils PII „Zvaniņš” vecāku gru-pai, vienlaikus arī rosinot citus ve-cākus aizdomāties par šiem jautā-jumiem. Jēkabpils pilsēta būs pirmā pašvaldība, kurā tiks reāli piedāvāta iespēja vecākiem izglītoties. Šis projekts būs pilotpro-jekts, lai izstrādātu un aprobētu vecāku apmācības programmu. Ilgtspējības kontekstā tiek plānots, ka šis vecāku apmācības kurss būs jāapgūst visiem vecākiem, kuru bēr-niem tiek nodrošināta vieta pašval-dības pirmsskolas iestādē.

Projekta uzdevumi- Aktualizēt vecāku lomu savu bērnu aprūpē, attīstībā un izglītoša-nā.- Radīt izpratni par to, ko no-zīmē būt labam vecākam.- Iepazīstināt vecākus ar bēr-na attīstības posmiem; piedāvāt pa-ņēmienus vecāku aktīvai līdzdalībai bērnu attīstīšanā.- Radīt izpratni par pirmssko-las izglītības iestādes nozīmi un sa-darbības nepieciešamību.- Rosināt radošu pieeju un pozitīvu attieksmi saziņā ar bērnu, pedagogiem un speciālistiem.

Par labiem vecākiem nepiedzimst, par tādiem kļūstAr šādu moto biedrība „Izglītības iniciatīvu centrs” sadarbībā ar Jē-kabpils pilsētas Izglītības nodaļu šā gada oktobrī sāka īstenot jau-nu iniciatīvu – projektu „Vecāku skola”. Projekta mērķis ir izglītot vecākus, lai veicinātu viņu aktīvu līdzdalību savu bērnu aprūpē un attīstībā agrīnās bērnības posmā.

Daiga Zaķe,

„Izglītības iniciatīvu centra” direktore

Kursa ietvaros notiks 10 tematiskas nodarbības To tematika aptver gan attiecības un vērtības ģimenē, gan bērna kā personības attīs-tības jautājumus: - Ko nozīmē būt labam vecākam? Vecāku tiesības un pienākumi.- Kā bērns attīstās?- Kas bērnam ir rotaļa? - Kā un kad sākt bērnu gatavot skolai?- Bērns kā personība.- Par ko jāuztraucas bēr-na attīstībā?- Ģimene kā vērtība.- Vecāku un izglītības iestādes sadarbība.- Brīvdienas kopā ar bēr-niem.- Droša vide bērnam.

NODERĪGI

30