ALBERTA KOLEDŽA

Sabiedriskās attiecības

LINDA APŠUSALA

Kvalifikācijas darbs

NOVADA PAŠVALDĪBAS IEKŠĒJĀSKOMUNIKĀCIJAS PILNVEIDE

Rīga-2013

Darba izpildes un novērtējuma lapa

Kvalifikācijas darbs kvalifikācijas iegūšanai

Novada pašvaldības iekšējās komunikācijas pilnveide

izstrādāts saskaņā ar studiju programmu

Sabiedriskās attiecības

Ar savu parakstu apliecinu, ka darbs izstrādāts patstāvīgi.

Darba autors (-e): students (-e) Linda Apšusala ___________________(paraksts, datums)

Iesaku darbu aizstāvēšanai.

Darba vadītājs (-a):

Lektore, Mag.sc.soc. Vita Stiģe-Škuškovnika ___________________(paraksts, datums)

Atļaut aizstāvēt studiju programmas Sabiedriskās attiecības kvalifikācijas

darbu aizstāvēšanas komisijā.

Studiju programmas vadītājs (-a):

Docente, Mag.soc., Velta Baseviča ___________________(paraksts, datums)

Kvalifikācijas darbs aizstāvēts Alberta koledžas kvalifikācijas darbu

aizstāvēšanas komisijas

2013.gada _________________ sēdē un novērtēts ar atzīmi ____________

Kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijas

sekretārs(-e) ______________________________

ANOTĀCIJA

Šajā kvalifikācijas darbā ir pētīti un analizēti Alūksnes novada pašvaldības izmantotie

iekšējās komunikācijas instrumenti un to izvēlēs pamatojums, pievēršot uzmanību sabiedrisko

attiecību dažādībai un to pielietojumam iekšējās komunikācijas organizēšanā.

Kvalifikācijas darba mērķis ir identificēt izmantotos Alūksnes novada pašvaldības

iekšējās komunikācijas instrumentus un noskaidrot to atbilstību iekšējās komunikācijas

organizēšanā, kā arī izstrādāt priekšlikumus turpmākai iekšējās komunikācijas pilnveidei.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darba autore apkopoja teoriju par iekšējo komunikāciju

un tās organizēšanā izmantojamiem sabiedrisko attiecību instrumentiem, veica pašvaldības

iekšējās komunikācijas pētījumu, izmantojot dažādas pētniecības metodes, kā arī sniedza

iekšējās komunikācijas novērtējumu, secinājumus un priekšlikumus Alūksnes novada

pašvaldības iekšējās komunikācijas pilnveidei.

Kvalifikācijas darba izstrādē darba autore izmantoja tādas pētīšanas metodes kā

interviju un anketēšanu.

Kvalifikācijas darba sastāv no trīs nodaļām, kur pirmajā nodaļā darba autore teorētiski

apskata iekšējās komunikācijas jēdzienu, tā nozīmi un sabiedrisko attiecību instrumentus, kuri

pielietojami iekšējās komunikācijas organizēšanā. Otrajā nodaļā tika apskatīta Alūksnes

novada pašvaldības organizācijas struktūra, darbība un iekšējās komunikācijas raksturojums.

Trešajā nodaļā darba autore veica praktisku pētījumu un identificēja Alūksnes novada

pašvaldības iekšējās komunikācijas instrumentus un to izvēles atbilstību iekšējās

komunikācijas organizēšanā.

Izmantojot darba autores veikto pētījumu rezultātā iegūtu informāciju, kvalifikācijas

darba noslēgumā tiek apkopoti galvenie secinājumi par Alūksnes novada pašvaldības

izmantoto iekšējās komunikācijas instrumentu izvēli, kā arī sniegti priekšlikumi turpmākai to

pilnveidei.

Kvalifikācijas darba apjoms ir 52 lappuses, bet kopā ar pielikumu un grafisko daļu –

82. Kvalifikācijas darbā ir 41 attēls 1 tabula un tam ir pievienoti 7 pielikumi 21 lappusēs.

Bibliogrāfisko avotu skaits ir 22 pirmavoti (17 latviešu valodā, 3 angļu valodā un 2 krievu

valodā).

Atslēgas vārdi: pašvaldība, iekšējā komunikācija, sabiedriskās attiecības un

instrumenti, pilnveide.

ANNOTATION

In this qualification work are investigated and analyzed internal communication tools

of Aluksne region municipality and it’s choise substantiations focusing on the diversity of

public relations and their use for internal communication in the organization.

The aim of this qualification work is to identify Aluksne region municipality's internal

communication tools and to ascertain their compliance with internal communication in the

organization, and develop recommendations for improvement of internal communication.

In order to achieve the aim, the author summarized the theory of internal

communication tools in the organization and its use in public relations, prepared the

municipality's internal communications research using different methods, as well as provided

for internal communication assessment, conclusions and recommendations in order to

improve Aluksne region municipality's internal communication.

In qualification work the author has used such research methods as interviews and

questionnaires.

The qualification work consists three parts, in first chapter the author examines the

theoretical concept of internal communication its importance and public relations tools which

applied for internal communication in the organization. In the second chapter author examines

Aluksne region municipality’s organizational structure, operations and internal

communication characteristics. In the third chapter the author did practical research and

identified Aluksne region municipality's internal communication tools and their conformity

for internal communication in the organization.

Using summary information of made research at the end of the work the author

collects main conclusions for tools which are used for the Aluksne region municipality in

internal communication, as well as provides their future advancement.

The qualification work consists of 52 pages – together with annex and graphic part 82

pages. In qualification work are 41 pictures and 1 table and to them are added anexes in 21

pages. There are 22 bibliographic resources of origins: 17 in Latvian, 3 in English, 2 in

Russian.

Keywords: government, internal communication and public relations tools,

improvement.

5

SATURS

IEVADS................................................................................................................................ 7

1. IEKŠĒJĀ KOMUNIKĀCIJA UN TĀS ORGANIZĒŠANA .......................................... 9

1.1. Iekšējās komunikācijas jēdziens un tā nozīme uzņēmuma stratēģiskajā plānošanā...... 10

1.1.1. Komunikācijas virzieni........................................................................................ 14

1.1.2. Komunikācijas kanāli .......................................................................................... 15

1.1.3. Komunikācijas veidi............................................................................................ 17

1.2. Sabiedrisko attiecību instrumenti un to izvēles atbilstība iekšējās komunikācijasorganizēšanā..................................................................................................................... 20

2. ALŪKSNES NOVADA PAŠVALDĪBAS RAKSTUROJUMS..................................... 26

2.1. Novada pašvaldības struktūra..................................................................................... 26

2.2. Alūksnes novada pašvaldības iekšējā komunikācija ................................................... 28

3. ALŪKSNES NOVADA PAŠVALDĪBAS IEKŠĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS PĒTĪJUMS............................................................................................................................................ 30

3.1. Intervijas ar novada pašvaldības vadības pārstāvjiem ................................................. 30

3.2. Novada pašvaldības darbinieku aptauja...................................................................... 34

3.3. Iekšējās komunikācijas priekšrocību un trūkumu analīze ........................................... 48

SECINĀJUMI.................................................................................................................... 51

PRIEKŠLIKUMI............................................................................................................... 52

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS ................................................................................. 53

GRAFISKĀ DAĻA ............................................................................................................ 55

PIELIKUMI....................................................................................................................... 62

1.pielikums. Alūksnes novada struktūrshēma.................................................................... 63

2.pielikums. Alūksnes novada pašvaldības administrācijas struktūrshēma......................... 64

3.pielikums. Intervijas jautājumi....................................................................................... 65

4.pielikums. Intervijas atbildes ar priekšsēdētāju Aivaru Fominu...................................... 66

6

5.pielikums. Intervijas atbildes ar sabiedrisko attiecību speciālisti Evitu Aploku............... 67

6.pielikums. Iekšējās komunikācijas apmierinātības anketa .............................................. 69

7.pielikums. Aptaujas rezultāti.......................................................................................... 74

7

IEVADS

Iekšējā komunikācija un tās veidošana uzņēmuma stratēģiskajā plānošanā mūsdienās

ir kļuvusi par ļoti svarīgu ikdienas sastāvdaļu. Katra darbinieka veikumu vislabāk atspoguļo

tieši iekšējā komunikācija. Tādēļ arī novadu pašvaldībām ir jāstrādā pie iekšējās

komunikācijas organizēšanas un pilnveidošanas, izmantojot dažādus iekšējās komunikācijas

instrumentus. Jo pilnvērtīgāka iekšējā komunikācija, jo lielākus panākumus pašvaldība gūs arī

ārējās komunikācijas veidošanā un dialogā ar savu mērķauditoriju.

Kvalifikācijas darba mērķis ir identificēt izmantotos Alūksnes novada pašvaldības

iekšējās komunikācijas instrumentus un noskaidrot to atbilstību iekšējās komunikācijas

organizēšanā, kā arī izstrādāt priekšlikumus turpmākai iekšējās komunikācijas pilnveidei.

Lai sasniegtu kvalifikācijas darba mērķi, autore izvirzīja sekojošus darba uzdevumus:

1. Analizējot teorētiskos literatūras avotus, noskaidrot iekšējās komunikācijas jēdzienu,

instrumentus un nozīmi uzņēmuma stratēģiskajā plānošanā,

2. Intervēt Alūksnes novada pašvaldības vadības pārstāvjus, lai identificētu galvenās

prioritātes un izmantotos instrumentus iekšējās komunikācijas organizēšanā,

3. Veikt Alūksnes novada pašvaldības darbinieku aptauju, lai noskaidrotu apmierinātību

ar komunikāciju pašvaldībā,

4. Noteikt priekšrocības un trūkumus Alūksnes novada pašvaldības iekšējās

komunikācijas veidošanā un izstrādāt priekšlikumus turpmākai tās pilnveidei.

Pašvaldības iekšējās komunikācijas pētījumā kvalifikācijas darba autore izmantoja

vairākas pētījumu metodes. Tika izmantota kvalitatīvā pētījumu metode – intervija un

kvantitatīvā pētījumu metode – anketēšana.

Kvalifikācijas darba izstrādē tika izmantots plašs dažādu pasaulē atzītu autoru un

ekspertu teorētiskās literatūras avoti un praktiski secinājumi, piemēram, A.Gregorija (Anne

Gregory), D.Herbsts (Dieter Herbst) u.c. Tika izmantoti literatūras avoti latviešu, krievu un angļu

valodā, kas publicēti gan grāmatās, gan interneta resursos.

Kvalifikācijas darba ietvaros paredzētajam pētījumam tika paredzēts laika periods no

2012.gada 19.novembra līdz 2012.gada 10.decembrim. Darba izpildes gaita tika saplānota tā,

ka sākumā Alūksnes pašvaldības darbiniekiem tika izdalītas aptaujas anketas un dota nedēļa

laika, lai tās aizpildītu. Pēc anketu saņemšanas un apkopošanas darba autore izstrādāja

interviju vadības pārstāvjiem, jautājumu veidošanā daļēji balstoties uz iegūtajiem aptaujas

8

rezultātiem. Pēc divām nedēļām tika apkopotas intervijas atbildes. Atlikušajā laika posmā

autores praktiski veiktā pētījuma rezultāti tika aprakstīti un analizēti kvalifikācijas darbā.

Kvalifikācijas darbs sastāv no trīs nodaļām un septiņām apakšnodaļām. Pirmajā

nodaļā tiek teorētiski aprakstīts iekšējās komunikācijas jēdziens, tā nozīme un izmantojamie

sabiedrisko attiecību instrumenti iekšējās komunikācijas organizēšanā. Otrajā nodaļā tiek

raksturota Alūksnes novada pašvaldība, apskatot tās struktūru un iekšējo komunikāciju.

Trešajā nodaļā, izmantojot vairākas pētniecības metodes, kvalifikācijas darba autore veic

praktiskā pētījuma analīzi un identificē pašvaldībā izmantotos iekšējās komunikācijas

instrumentus un to izvēles atbilstību. Darba noslēgumā autore nosaka galvenos trūkumus

Alūksnes novada pašvaldības iekšējās komunikācijas organizēšanā, kā arī sniedz

priekšlikumus turpmākai tās pilnveidei

9

1. IEKŠĒJĀ KOMUNIKĀCIJA UN TĀS ORGANIZĒŠANA

Iekšējās komunikācijas efektivitāte uzņēmumam ir ļoti nozīmīga. Izmantojot šo

komunikācijas veidu, darbiniekiem tiek sniegta informācija par uzņēmumam svarīgiem

notikumiem. Darbiniekiem ir jāpārzina organizācijas mērķi, uzdevumi, plāni un dažādi jauni

notikumi. Uzņēmuma vadībai ir jāļauj tās darbiniekiem iesaistīties organizācijas darbībā.

Izšķiroša loma ir atgriezeniskajai saitei, kad vadība dod iespēju piedalīties darba jautājumu

risināšanā un izteikt savu viedokli.

Grāmatas autori „Sabiedriskās attiecības” Skots M.Katlips, Alens H.Senters un Glens

M.Brūms uzskata, ka „darbinieku komunikācijas kā sabiedrisko attiecību funkcijas

sastāvdaļas mērķis ir nodibināt un uzturēt savstarpēji izdevīgas darba devēju un darba ņēmēju

attiecības, kas ir organizācijas panākumu atslēga”. [9, 400.lpp.]

Līdzīgu viedokli pauž arī žurnāliste un publiciste Sandra Veinberga, uzsverot iekšējās

komunikācijas nozīmību un norādot, ka tā ir svarīgākā un ietekmīgākā sabiedrisko attiecību

speciālista darba daļa, kas atstāj ietekmi arī uz ārējo komunikāciju. [17, 152.lpp.]

S. Veinberga uzskata, ka iekšējai komunikācijai ir četras funkcijas:

1. virzīt uz mērķu sasniegšanu,

2. koordinēt plānotās aktivitātes,

3. nodrošināt uzņēmuma vadību ar ainu, kas atspoguļo organizācijas iekšējos procesus,

4. piesaistīt līdzstrādniekus uzņēmuma iekšējai kultūrai.

Darba autore, tāpat kā grāmatas autori uzskata, ka darbinieku un vadības labās

attiecības ir kā organizācijas panākumu atslēga. Darba autore arī piekrīt žurnālistei un

publicistei Sandrai Veinbergai, kura uzsver, ka iekšējā komunikācija atstāj ietekmi uz ārējo

komunikāciju, ko darba autore varētu definēt, ka labas darba attiecības organizācijā ir kā

panākumu atslēga uz ārējo komunikāciju.

Iekšējā komunikācija parasti tiek virzīta pa formāliem un neformāliem kanāliem. Pie

formālajiem kanāliem pieder informācija no augšas uz leju (top down), kad informācija no

uzņēmuma vadības nonāk pie darbiniekiem. Informācija no apakšas uz augšu (bottom up),

kad informācija plūst pretēja virzienā. Šajā gadījumā uzņēmuma darbinieki informē vadību

par kādiem jaunumiem. Šķērsinformācija (horizontāli) notiek starp viena līmeņa

darbiniekiem. [4, 64.lpp.]

10

Svarīgs arī ir komunikācijas veids, kā darbinieki un vadība komunicē uzņēmumā.

Izšķir trīs komunikācijas veidus: personiskā komunikācija, rakstiskā komunikācija,

elektroniskā komunikācija.

Iekšējā komunikācija kļūst par uzņēmuma darbības pamatu un balstās uz sabiedrisko

attiecību pamatprincipiem. Tā aptver visas komunikācijas un informācijas attiecības

uzņēmumā: komunikāciju vadības un darbinieku starpā, kā arī darbinieku pašu vidū;

sabiedrisko un privāto komunikāciju, formālo un neformālo komunikāciju, personisko

komunikāciju un komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, individuālo komunikāciju

un masu komunikāciju. [5, 19.lpp.]

Ir dažādi sabiedrisko attiecību instrumenti, kurus nepieciešams izmantot, lai uzlabotu

iekšējo komunikāciju uzņēmumā. Darba autore uzsver, ka katram ir jāpārzina sava uzņēmuma

stratēģija, lai vieglāk būtu izvēlēties efektīvākus sabiedrisko attiecību instrumentus.

1.1. Iekšējās komunikācijas jēdziens un tā nozīme uzņēmuma stratēģiskajā

plānošanā

Jēdziens „komunikācija” mūsdienās tiek lietots ļoti bieži. Tas sevī ietver gan runāšanu,

gan klausīšanos, gan vēl daudz ko citu. Savstarpējā komunikācija parasti notiek ar kādu

nolūku un zināmu nozīmi, un, skatoties dziļāk, var teikt, ka tā izpaužas kādas personas būtība

un prasme kontaktēties ar citu cilvēku, pie tam tā, lai viņš tiktu saprasts. Ja ir vēlme izteikties

formālāk, tad – komunikācija ir process, kur ar vispārēju simbolu palīdzību tiek veikta domu

apmaiņa starp cilvēkiem. [1, 14.-18.lpp.]

Lai komunikācija pastāvētu, nepieciešami trīs nosacījumi: jābūt vismaz diviem

cilvēkiem, jābūt informācijai, jābūt informācijas nodošanas līdzekļiem. Lai saņēmējam

nosūtītā informācija būtu saprotama, komunikācijā efektīvi jāizmanto informācijas nodošanas

formas un metodes. Komunikācijas process, kurš attēlots 1.1.att., ietver četrus elementus: [13,

116.lpp.]

· Nosūtītājs jeb informācijas avots ir persona, kas vēlas sazināties ar kādu cilvēku,

· Informācija ir kodēti ar simbolu palīdzību izteikti dati, rīkojumi, arī ieceres, domas,

paziņojumi, vēstules, vēstījumi u.c.,

· Kanāls ir informācijas nodošanas līdzeklis, ceļš, pa kuru informācija tiek nosūtīta

saņēmējam,

11

· Saņēmējs ir persona, kam paredzēta informācija un kas to interpretē. Tāpat kā

nosūtītājs, tas var būt jebkurš cilvēks (vai grupa).

Darba autore secina, ka bez komunikācijas būtu neiespējami kontaktēties ar cilvēkiem,

jo komunicējot tiek nodota informācija. Darba autore arī uzsver, ka jebkura komunikācija

notiek kā komunikācijas modelī, kas attēlots 1.1.att.

Atgriezeniskā saite ir svarīga divvirzienu komunikācijai. Tas ir saņēmēja reakcijas

pārraidīšanas kanāls, kas ļauj ziņotājam pārliecināties, vai ziņojums ir saņemts, vai radījis

iecerēto reakciju. [13, 143.lpp.]

Darba autore uzsver, ka atgriezeniskā saite ir nepieciešama, lai veidotos pilnvērtīga

komunikācija. Atgriezeniskās saites rezultātā informācijas nosūtītājs uzreiz saņemt

informācijas atbildi no saņēmēja. Darba autore secina, ka atgriezeniskā saite var veidoties

jebkurā no komunikācijas veidiem.

Iekšējā komunikācija mūsdienās ir ļoti nozīmīga jebkurā uzņēmumā vai organizācijā.

Bez komunikācijas vienam ar otru būtu grūti strādāt kopā, jo tikai komunicējot uzņēmuma

darbinieki spēj vienoties, uzklausīt, ieteikt, kā labāk realizēt kādu produktu vai projektu.

Iekšējā komunikācija attiecas uz informācijas apmaiņu un idejām organizācijā.

1.1.att. Komunikācijas procesa modelis

Paziņojumi organizācijas darbinieku vidū ir būtiski, lai uzņēmums darbotos efektīvāk.

Uzņēmuma darbiniekiem ir arī iespēja novērtēt primārās lietas, kas attiecas uz produktu, kuru

uzņēmums prezentē saviem klientiem. [18, 7.lpp.] Pēdējos gados aizvien vairāk pieaug

interese par komunikācijas sakārtošanu uzņēmumā, jo ir vairāki iemesli, kas to ietekmē: [6,

83.-85.lpp.]

· Komunikācija nodrošina orientāciju un rada uzticamību. Mūsdienu dzīves ritms

pieprasa arī uzņēmumā būt lietas kursā par dažādām aktualitātēm un notikumiem, lai

attiecīgā situācijā varētu darbu paveikt maksimāli labi. Tāpēc darbiniekiem jārīkojas

Nosūtītājs Ziņa Kanāls Saņēmējs

Atgriezeniskā saite

12

ātri un mērķtiecīgi, viņiem veikli jārealizē lēmumi un inovācija. No tā izriet, ka

darbiniekiem ir jāzina uzņēmuma mērķis, jāzina un jāsaprot, kā viņi var atbalstīt to

sasniegšanu, veicot savu darbu,

· Iekšējā komunikācija, pie kuras pieder arī iekšējās sabiedriskās attiecības, kļūst par

iekšējās sadarbības pamatu un par panākumu faktoru pieaugošās konkurences

apstākļos. Tikai tas, kurš ir labi informēts, identificē sevi ar uzņēmumu un iestājas par

tā mērķu īstenošanu. Ne velti lielākās produktivitātes rezerves slēpjas nevis jaunās

tehnoloģijās un iekārtās, bet gan cilvēku motivācijā,

· Veiksmīga iekšējā komunikācija ceļ labsajūtu. Zinātnieki ir konstatējuši, ka darbinieki,

kuri nav apmierināti ar komunikāciju, nav apmierināti arī ar savu darbavietu un pat ar

visu uzņēmumu kopumā. Līdz ar to darba autore uzskata, ka darbinieks nav

ieinteresēts sava uzņēmuma attīstībā un darbus veic tikai darba veikšanas pēc. Tas var

ietekmēt arī uzņēmuma rezultātus, jo darbā nav ieguldīta maksimāla atdeve,

· Veiksmīga iekšējā komunikācija darbojas arī uz ārpusi. Darbinieks savu viedokli par

uzņēmumu pauž arī ārpus tā. Viņš paudīs savu draugu un paziņu vidū pozitīvu

viedokli par uzņēmumu un visu savu enerģiju ieliks tajā tādā gadījumā, ja uzņēmumā

tiks uztverts nopietni un tiks iesaistīts komunikācijā. Ja par sava uzņēmuma labo slavu

darbinieki uzzinās tikai no preses, taču paši to nejutīs, firmas vadība var zaudēt

uzticību, kā sekas būs neapmierinātība, bieža darbinieku mainība u.tml.,

· Pārmaiņas nevar notikt bez darbinieku līdzdalības. Darbiniekiem ir galvenā loma

uzņēmuma pārmaiņu procesā. Dažādu pētījumu secinājums ir tāds, ka komunikācija ar

darbiniekiem ir panākumu faktors un ir uzskatāma par ietekmīgu līdzekli veiksmīgu

izmaiņu nodrošināšanā. Darba autoresprāt, darbinieki ir veiksmīgu izmaiņu līdzeklis,

jo viņi daudz vairāk spēj ieteikt kādus uzlabojumus saskaroties ar dažādām situācijām

ikdienas darbā. Darbinieku ir salīdzinoši vairāk nekā vadības, līdz ar to viņiem ir

vairāk paziņu, no kuriem uzklausīt kādus ieteikumus, lai veicinātu uzņēmuma

attīstību,

· Apmierināti darbinieki nozīmē apmierinātus klientus. Darbinieku veikums,

komunikācija ar klientiem būs daudz efektīvāka, ja darbinieks ar prieku darīs savus

veicamos pienākumus, un komunicējot ar klientiem mācēs pastāstīt par produktu, kuru

piedāvā klientiem.

13

Darba autore uzskata, ka vadībai noteikti ir jāstrādā pie komunikācijas stratēģijas

uzņēmumā. Ir dažādi nozīmīgi noteikumi, kas būtu jāievēro, lai komunikācija uzņēmumā būtu

efektīva.

Iekšējā komunikācija ir svarīgs uzņēmuma stratēģiskās plānošanas elements un

komunikācijas pamats kopumā. Iekšējā komunikācija palīdz veikt korekti darbus, tas nozīmē,

ka svarīgi uzņēmuma vadībai sniegt informāciju darbiniekam par veicamajiem uzdevumiem.

Komunikācija starp darba devēju un darbinieku palīdz labāk izprast darba uzdevumus, darba

gaitu un vēlamo rezultātu. Darbiniekam, kas saprot savu uzdevumu un to arī akceptē, nav

nepieciešama patstāvīga kontrole, viņš ir spējīgs strādāt patstāvīgi. Iekšējā komunikācija

palīdz stiprināt uzticēšanos un ticamību, jo jebkurš vēlas būt novērtēts un uztverts nopietni.

Tikai tāds cilvēks, kurš ir pārliecināts, ka viņu uztver nopietni un viņš piedalās uzņēmuma

komunikācijas veidošanā, spēs veidot attiecības, kas balstītas uz saprašanos un uzticēšanos

uzņēmuma vadības politikā. [5, 27.-28.lpp.]

Darba autore uzskata, ja darba vietā starp darba devēju un darbinieku ir uzticēšanās

vienmēr būs arī labas attiecības. Darba devējam nevajadzēs uztraukties vai darbinieki

pietiekoši labi dara savu darbu, bet gan varēs pievērsties kādām citām svarīgām lietām, tāpēc

darba autore uzskata, ka noteikti ir vajadzīgs jau no pašā sākuma veidot labu pamatu iekšējai

komunikācijai, lai laika gaitā varētu tikai pie pilnveidot.

Iekšējā komunikācija palīdz noregulēt konfliktus, kas ir viens no galvenajiem

komunikācijas priekšnoteikumiem. Tas, kas nekomunicē, konfliktus nerisina. Konfliktu

risināšanas mērķis ir panākt saprašanos izmantojot informāciju, diskusiju, kritisku

izskaidrošanos. [5, 30.lpp.]

Darba autore piekrīt iepriekš rakstītajam, ka komunicējot var atrisināt dažādus

konfliktus vai nesaprašanās. Darba autore uzskata, ka organizācijā var rasties situācija, ka ne

vienmēr visi saprot nosūtīto informāciju, tāpēc lietderīgi ir komunicēt, lai nerastos konflikti

Funkcionējošais iekšējai komunikācijai ir jārada vispārēja pozitīva attieksme pret

uzņēmumu un savu darbu – reizē ar to arī apmierinātība, motivācija un gatavība strādāt.

Motivācija uzņēmumā ir ļoti svarīga, jo tā darbinieku vidū atspoguļo darba rezultātu un

veikumu. [5, 31.lpp.] Darba autore uzsver, ka jebkuram uzņēmumam ir jāievēro iekšējās

komunikācijas pamatprincipi, jo no tiem ir atkarīga uzņēmuma attīstība, attiecības starp

darbiniekiem un darba ražīgums.

14

1.1.1. Komunikācijas virzieni

Runājot par iekšējās komunikācijas procesu, svarīgi saprast, kādā veidā informācija

sasniedz saņēmēju un kāda veidā informācija tiek pasniegta. Grāmatas „Sabiedriskās

attiecības: ievads teorijā un prakse” autore Teika Lapsa apraksta trīs informācijas plūsmas

virzienus. Lejupvērstās attiecības – darba devējs nodod informāciju darbiniekiem.

Augšupvērstās attiecības – darbinieki nodod informāciju darba devējam. Viena līmeņa

attiecības – attiecības starp darbiniekiem, kolēģiem.

Autore Teika Lapsa ir aprakstījusi četrus galvenos komunikācijas mērķus, kas vairāk

paskaidro, ar kādu nolūku parasti vadītājs sniedz informāciju darbiniekiem: [12, 118.lpp.]

· Regulēšana – informēšana uzņēmumā ir nepieciešama, lai nodrošinātu darbinieku

uzvedības atbilstību uzņēmuma mērķiem. Darba autore domā, ka šeit piederas darba

iekšējie kārtības noteikumi, kuri ir jāzina visiem darbiniekiem. Tāpat arī ikmēneša

sapulces, kurās tiek pārrunātas ar darbu saistītas lietas, tai skaitā arī darba pienākumi,

· Jauninājumu ieviešana – darbiniekiem ir jābūt informētiem par izmaiņām darba vietā.

Nododot informāciju ir jāpārliecinās, lai visi darbinieki saņemtu jauno informāciju,

tādējādi novēršot negatīvas situācijas starp darbiniekiem un vadību,

· Integrācija – informācijai ir jāmudina darbiniekus pozitīvi domāt par savu uzņēmumu

un savu veikto darbu. Svarīgi, lai darbinieks uzņēmumā justos novērtēts un vajadzīgs,

· Informēšana – faktiskās informācijas nodošana, kas nepieciešama, lai darbinieki

varētu veikt savus uzdevumus. Šo informēšanas funkciju uzņēmumā veic sabiedrisko

attiecību speciālists, saņemot informāciju no vadības.

Augšupvērsta komunikācija ir vissvarīgākā, jo tā palīdz vadītājam izprast darbinieku

rūpes, uzzināt potenciālās problēmas. Darbiniekiem rodas sajūta, ka viņi piedalās uzņēmuma

darbības procesos un ir nepieciešami. Tā sniedz arī atgriezenisko saiti. Autoresprāt,

uzņēmuma vadītājam tas ir pozitīvs rādītājs, ka viņš spēj un vēlas ieklausīties savos

darbiniekos.

Viena līmeņa attiecības pastāv starp viena līmeņa darbiniekiem – darbinieku

komunikācija savā starpā. [12, 117.lpp.] Šāda veida komunikācijā parasti var saskatīt darba

vides problēmas, jo darbinieki pārrunā darbā veicamos pienākumus, padarīto un attieksmi no

vadības puses. Iespējams, vairākiem darbiniekiem ir viena aktuālā tēma, ko gribētos atrisināt.

Līdz ar to darbinieki ar šo jautājumu var griezties pie vadības, jo tā nebūs viena darbinieka

neapmierinātība ar darbu.

15

Autoresprāt, ir svarīgi, lai šīs attiecības tiktu saglabātas un informācija tiktu nodota

tieši adresātam, jo nereti ir novērots, ka informācija netiek nodota uzreiz, bet caur kādu

kolēģi, kas informāciju uztver savādāk. Izšķiroša loma ir atgriezeniskajai saitei, kad vadība

dod iespēju piedalīties darba jautājumu risināšanā un izteikt savu viedokli. Protams, pie

atgriezeniskās saites veidošanas ir jāstrādā. Parasti uzņēmumā cilvēks, kurš ir atbildīgs par

iekšējo komunikāciju un atgriezeniskās saites veidošanu, ir sabiedrisko attiecību speciālists.

Tomēr daudzos uzņēmumos joprojām uzskata, ka galvenā doma vai ideja pieder vadītājam.

Šādā gadījumā darbinieki netiek uzklausīti un, iespējams, netiek pamanītas kādas būtiskas

problēmas.

Autore secina, ka, lai veidotu iekšējo komunikāciju, nemaz nav nepieciešami nekādi

finansiāli resursi, kas ir par iemeslu kāda jautājuma neatrisināšanā. Lai uzņēmumā izveidotu

atgriezenisko saiti, ir jārod vēlēšanās veidot komunikāciju ar darbiniekiem.

1.1.2. Komunikācijas kanāli

Uzņēmumā ir svarīgi ne tikai komunikācijas virzieni, bet arī komunikācijas kanāli, kas

nosaka to, kādā veidā informācija tiek nodota un saņemta. Katrā uzņēmumā ir izveidota

shēma, kā vadība komunicē ar darbiniekiem vai otrādi. Galvenais šajā komunikācijas kanālā

ir ceļš, pa kuru informācija nokļūst līdz informācijas saņēmējam.

Grāmatas „Lietišķā komunikācija” autore Ilona Ezera uzsver, ka komunikācijas

efektivitāti paaugstina ne tikai precizitāte informācijas atlasē un kodēšanā, bet arī informācijas

pārsūtīšanas veids, respektīvi, komunikācijas kanāla un informācijas nesēja izvēle atbilstoši

situācijai. [3, 20.lpp.]

Kvalifikācijas darba autore secina, ka šī kanāla izveide komunikāciju ietekmē tāpēc,

ka katra informācija ir atšķirīga. Tādēļ ir svarīgi izvēlēties pareizo veidu, kā to pasniegt, lai

novērtētu informācijas atbilstību situācijai. Uzņēmuma darbinieki, tāpat kā informācija, ir ļoti

atšķirīgi, tāpēc arī pieeju informācijas pasniegšanai ir jāpielīdzina informācijas svarīgumam.

Komunikācijas kanālus iedala verbālajos un neverbālajos. Verbālajā komunikācijā

informācijas pārsūtīšana notiek ar vārdu palīdzību, izšķirot rakstisko un mutisko

komunikāciju. Abiem minētajiem veidiem ir savas priekšrocības un trūkumi, tādēļ atsevišķās

situācijās tos lietderīgi atvienot. [3, 21.lpp.] 1.1.tab. redzams salīdzinājums starp rakstisko un

mutisko komunikāciju.

Izpētot tabulu, darba autore secina, ka abi neverbālās komunikācijas veidi – rakstiskā

un mutiskā komunikācija, ir ļoti cieši saistīti viens ar otru. Autore uzskata, ka rakstiskā

16

komunikācija ir vērtīgāka, jo, kā jau 1.1.tab. attēlots, informācija tiek saglabāta un to var

atrast jebkurā brīdi. Mutiskā komunikācija šajā ziņā ir ļoti vāja, jo vienu un to pašu

informāciju ir grūti atkārtot identiski, un ir iespēja aizmirst kādu informācijas detaļu. No otras

puses, rakstiskā komunikācija ir darbietilpīgs process, izstāstīt informāciju ir vieglāk. Ir arī

atsevišķi gadījumi, ka cilvēks labāk uztver informāciju mutiski nevis rakstiski, tāpēc svarīgi ir

izvērtēt informācijas saņēmēju.

1.1. tabula

Verbālo komunikācijas kanālu salīdzinājums

Rakstiskā MutiskāDarbietilpīgs process Vienkārši izmantojama

Informācija rūpīgi atlasīta Informācija ne vienmēr ļoti rūpīgiatlasīta un precīza

Mazāki informācijas zudumi Iespējami lielāki informācijas zudumi

Informācija tiek saglabāta, to var izmantotatkārtoti – arī kā pierādījums

Informāciju sarežģīti izmantot kāpierādījumu

Nesekmē domas apmaiņu Sekmē informācijas apmaiņas atdevi

Darba autore uzskata, ka ikdienišķu informāciju, piemēram, lielos uzņēmumos ir labāk

nodot darbiniekiem rakstiskā veidā (informatīvas lapiņas, e-pasts), bet pie lielākiem

notikumiem veidot sapulces, kurās papildus mutiskajai informācijai darbiniekiem izdala arī

informatīvu materiālu par attiecīgo tēmu loku. Darba autoresprāt, šie ir galvenie verbālās

komunikācijas veidi, kuriem ir jāpievērš lielāka uzmanība, jo dažādās situācijās tie ir cieši

saistīti viens ar otru.

Otrs komunikācijas veids – neverbālie komunikācijas kanāli. Neverbālajā

komunikācijā informācijas kodēšanai izmanto jebkurus izteiksmes līdzekļus, izņemot vārdus.

Literatūrā uzmanība pievērsta četrām neverbālo zīmju sistēmām: [3, 22.lpp.]

· Optiski kinētiskā zīmju sistēma (žesti, mīmika, dažādu ķermeņu daļu motorika, kas

atspoguļo emocijas),

· Paralingvistikā zīmju sistēma (balss vokalizācijas sistēma – tonalitāte, diapazons) un

ekstralingvistiskā zīmju sistēma (pauze, klepus, smiekli, asaras, runas temps),

· Proksēmiskā zīmju sistēma (saskarsmes organizācijas telpā parametri),

· Vizuālais kontakts ( acu skatienu valoda).

17

Tiek uzskatīts, ka verbālā komunikācija pārsvarā tiek lietota informācijas nodošanai,

bet neverbālā komunikācija tiek lietota savstarpējo attiecību veidošanai un attieksmes

izteikšanai. Darba autore secina, ka ar neverbālās komunikācijas līdzekļiem – žestiem ir jābūt

piesardzīgiem nododot ziņu saņēmējam, jo ar žestiem var daudz vairāk pārprast nekā ar

vārdiem, piemēram, dažādu kultūras īpatnību dēļ.

1.1.3. Komunikācijas veidi

Iepriekšējās apakšnodaļās darba autore aprakstīja, kādos virzienos informācija plūst

uzņēmumā starp vadību un darbiniekiem, kādi ir galvenie kanāli, kas nosaka, kādā veidā

informācija tiek nodota un saņemta. Šeit jāpiemin trīs galvenie komunikācijas veidi –

personiskā komunikācija, rakstiskā komunikācija un elektroniskā komunikācija.

Darbinieki uzzina jaunumus jau pie uzņēmuma ieejas durvīm, par aizkulisēm viņi gūst

informāciju intranetā, bet informatīvās sapulces laikā viņi var uzdot jautājumus uzņēmuma

padomes pārstāvjiem. Katra pasākuma priekšrocības ir tā satura un formas piemērotība

mērķgrupām, kā arī atbilstība uzņēmuma tēlam. [6, 86.lpp.] Tieši tāpēc dara autore uzsver, ka

jāatrod savam uzņēmumam atbilstošāks un komunikācijas veicinošs komunikācijas veids,

kurš labāk darbotos starp uzņēmuma darbiniekiem.

Personiskā komunikācija dinamisko pārmaiņu laikā ir kļuvusi par vienu no

svarīgākajām komunikācijas formām. Lielas pārmaiņas, piemēram, pārstrukturēšana vai

pārveidošana, ir jāizskaidro uzņēmuma kolektīvam un jākliedē darbinieku šaubas. Darba

autore uzskata, ka šādā gadījumā ar rakstīto vārdu vien nepietiek. [6, 87.lpp.]

Autore piekrīt literatūras avotos izlasītajam viedoklim, ka personiskās komunikācijas

priekšrocība ir tā, ka ir iespējams tieši nodot informāciju, saņemt pretējo viedokli un to

apspriest. Turklāt ir iespējams uztvert darbinieku emocionālo attieksmi konkrētā situācijā.

Darbinieki var tūdaļ uzdot jautājumus, priekšsēdētājs var izskaidrot lietas būtību un

noskaidrot pārpratumus.

Taču, izmantojot personisko komunikāciju, pastāv iespēja, ka informācija, kas tiek

nodota sarunā zem četrām acīm, var tikt sakropļota, tālāk nodota nepilnīgi vai netiek nodota

tālāk. Tādēļ to vajadzētu papildināt ar rakstisku informāciju, kurā būtu ietverti galvenie

paziņojumi. [6, 88.lpp.]

Darba autore uzskata, ka uzņēmumā, vairāk izmantojot personisko komunikāciju,

uzlabojas vadības un darbinieku savstarpējās attiecības. Personiskajā komunikācijā ir iespējas

uzreiz pārrunāt informāciju. Tādējādi darbinieks var justies noderīgs uzņēmumam, jo viņam ir

18

iespēja izteikt savas domas. Darba autoresprāt, svarīgi ir uzņēmumā uzturēt pēc iespējas

labākas attiecības ar darbiniekiem, lai nerastos sakropļotas informācijas izplatīšana. Bieži

informāciju sakropļo darbinieki, kuri nav apmierināti ar darbu vai vadības attieksmi, tādējādi

veidojot intrigas. Darba autore domā, ka intrigas uzņēmumā ir vislielākā iekšējās

komunikācijas problēma, kuru ir ļoti grūti izskaust.

Uzņēmumam būtu labi organizēt pasākumus, jo tad, var uzrunāt daudzus darbiniekus

vienlaikus vienā un tajā pašā vietā ar vienu un to pašu paziņojumu. Tā var noskaidrot

pārpratumus un pārraidīt izjūtas autentiskāk un ticamāk. Pasākumi uzsver kādas tēmas

nozīmīgumu. Tie izskaidro labāk nekā teksts. Uzņēmumā var organizēt dažādus pasākumus:

[6, 88.lpp.]

· Sanāksmes,

· Prezentācijas,

· Diskusijas,

· Menedžmenta konferences,

· Diskusijas nelielās grupās,

· Informatīvas tikšanās,

· Seminārus,

· Pasākumus, kas domāti speciālām mērķgrupām, piemēram, mācekļiem, vadošajiem

darbiniekiem vai interesentiem apkārtējās vides jautājumos.

Ir daudz un dažādu veidu, kā uzņēmumā veidot personisko komunikāciju. Darba

autore uzskata, ka uzņēmuma vadībai vajadzētu arī organizēt individuālās tikšanās, kur

darbinieks var brīdi izteikt savas domas un idejas. Mūsdienās ir cilvēki, kuriem ir bail izteikt

savas domas citu klātbūtnē, tāpēc šeit lieti noderētu individuālas tikšanās. Darba autore

secina, ka ne tikai no pasākumu veidiem ir atkarīga personiskā komunikācija, bet arī no

vadības. Ja vadība nebūs ieinteresēta uzklausīt savus darbiniekus, bet pasākumus rīkos tikai

pienākuma pēc, rezultāta nebūs.

Rakstiskā komunikācija. Ir daudz tēmu, par kurām mērķgrupas vēlētos iegūt nedaudz

informācijas. Šim mērķim vislabāk noder rakstiska, maza apjoma informācija. Rakstiskas

informācijas sagatavošana ir vienkārša, to var nosūtīt plašākam saņēmēju lokam, neizmantojot

datoru. Līdz ar to būs izpildīta daudzu darbinieku vēlēšanās iegūt informāciju tieši rokās un to

pāršķirstīt. [6, 89.lpp.]

Darba autore uzskata, ka rakstiskā komunikācija papildina personisko komunikāciju.

Apspriežot aktuālās tēmas, papildus izsniegt informējošas lapiņas. Darbiniekam paliek

19

pārrunātā informācija, līdz ar to mazāka iespēja izplatīt sagrozītu informāciju. Darba

autoresprāt, rakstiskā komunikācija ir ļoti nozīmīga cilvēkiem, kas informāciju labāk uztver to

lasot.

Ir dažādi rakstiskās informācijas veidi: informatīvie ziņojumi, informatīvais biļetens

jeb flaijeris, bukleti, ziņojumu dēlis, uzņēmuma avīze. Informatīvie ziņojumi regulāri informē

visus darbiniekus vai tiek mērķtiecīgi vērsti uz izvēlētām mērķgrupām. Informatīvais biļetens

īsi un kodolīgi informē darbiniekus, piemēram, par notikumiem, termiņiem un pasākumiem.

Bukletu var izveidot kā ielūgumu darbiniekiem, piemēram, uz pasākumu uzņēmumā vai

informējošu buklets par uzņēmumu. Uz ziņojuma dēļa parasti atrodas svarīgākā un aktuālāka

informācija. Informācijai, kuru izsniedz darbiniekiem, vajadzētu būt atrodamai arī uz

ziņojuma dēļa. Uzņēmuma avīze satur pārskatus par organizācijas vērtībām un mērķiem,

stāstus par darbiniekiem un nākotnes iecerēm, plānus. [19, 278.lpp.]

Darba autore domā, ka katram uzņēmumam ir jāizvērtē efektīvākā rakstiskās

komunikācijas metode. Galvenais, lai ziņojumi sasniegtu darbiniekus un visi būtu informēti.

Darba autoresprāt svarīgi, lai ziņojumu dēlis atrastos visiem pieejamā un pamanāmā vietā, kā

arī tur varētu atrast visu aktuālo informāciju. Darba autore domā, ka mūsdienās reti kuros

uzņēmumos tiek veidota uzņēmuma iekšējā avīze. Iespējams, daudzu uzņēmumu vadība

uzskata, ka vieglāk ir izveidot informējošas lapiņas ar aktuālo informāciju, nekā veidot

darbinieku avīzi.

Elektroniskā komunikācija. Elektroniskie mediji var ievērojami atvieglot

komunikāciju uzņēmumā un pēc sākotnējās investīcijas ātri atgūt ieguldīto naudu. Tomēr

elektroniskie mediji rada aizvien lielākas bažas par to, ka lietotāji var tikt pārpludināti ar

informāciju. Visu nepieciešamo informāciju var saņemt jebkurā laikā. Tāpēc ir nepieciešama

saprātīga datu un faktu izvēle un līdz ar to rūpīga plānošana, lai darbinieki nenoslīktu

informācijas plūdos.

Ir dažādas elektroniskās komunikācijas formas: uzņēmuma televīzija,

videokonferences un telefonkonferences, intranets (iekšējais tīkls). Uzņēmuma televīzija

parasti aktuāla ir lielos uzņēmumos. Uzņēmuma vadītājs runā, bet darbinieki skatās un

klausās viņā, vienalga, kur viņi atrastos. Ar TV pārraižu starpniecību var nodot dažādu

informāciju: uzņēmuma ziņas, tālmācības kursus darbiniekiem, paskaidrojumus par jaunajiem

produktiem un to lietošanas norādes. Videokonferencē tās dalībnieki var redzēt cits cita

mīmiku un ķermeņa valodu – tā ir bezvārdu komunikācijas nozīmīga daļa, ko nenodrošina

telefonkonference. Telefonkonferences laikā vairāki dalībnieki norunātajā brīdī zvana pa

vienu un to pašu numuru.

20

Intranets ir interneta īpaša forma, un tas funkcionē tāpat kā internets, tikai uzņēmuma

robežās. Intranetā ir iekļauti interaktīvi elementi, piemēram, interešu kopas, čati un

videokonferences, kas nodrošina tieši un vienlaicīgu informācijas apmaiņu starp

darbiniekiem, tātad ietekmē arī attiecību jomu. Lai aizsargātu datu drošību, intranets nav

pieejams ārpus uzņēmuma. [6, 92.-94.lpp.]

Darba autore secina, ka elektroniskā komunikācija noteikti atvieglo darbu lielos un

starptautiskos uzņēmumos. Izmantojot intranetu, visa uzņēmuma informācija ir vienkopus,

līdz ar to darbiniekiem ir vieglāk, jo jebkura informācija, kura ir nepieciešama, ir vienuviet.

Darba autore ir novērojusi, ka ir uzņēmumi, kuros nav izveidots intranets, bet gan kopējais

uzņēmuma e-pasts jeb liste, caur kuru notiek saziņa darbinieku vidū.

Katrai no komunikācijas metodēm ir savu plusi un mīnusi komunikācijā ar

darbiniekiem, tāpēc darba autore uzsver, ka svarīgi ir veikt darbinieku analīzi, lai ikdienā

spētu pielietot efektīvāko komunikācijas metodi. Liela nozīme arī ir tam, cik liels ir

uzņēmums, jo ne vienmēr izvēlētā metode var efektīvi darboties lielā vai mazā uzņēmumā.

1.2. Sabiedrisko attiecību instrumenti un to izvēles atbilstība iekšējās

komunikācijas organizēšanā

Sabiedriskās attiecības ir māksla un sociāla zinātne, kuras mērķis ir analizēt tendences,

paredzēt to sekas, konsultēt uzņēmumu vadītājus un īstenot ieplānotās darbības programmas,

kas kalpo gan uzņēmuma, gan sabiedrības interesēm. Sabiedriskās attiecības ietver dažādus

darbību virzienus: [12, 6.-7.lpp.]

1. Uzņēmuma komunikācijas sistēmas veidošana un uzlabošana,

2. Problēmu risināšana,

3. Preses (pakalpojumu) publicitātes veidošana,

4. Attiecības ar investoriem,

5. Finansu komunikācija,

6. Lobēšana,

7. Attiecības ar sabiedrību,

8. Attiecības ar masu saziņas līdzekļiem,

9. Krīzes situāciju kontrole un risināšana,

10. Īpašu notikumu (prese konferences, atvēršanas svētki u.c.) veidošana un vadība,

21

11. Sponsorēšana.

Sabiedrisko attiecību pienākums kā pirmais ir minēts uzņēmuma komunikācijas

sistēmas veidošana un uzlabošana, kas, iespējams, ir svarīgākais uzņēmuma iekšējās

komunikācijas efektivitātei. Protams, darba autore, uzsver, ka sabiedrisko attiecību speciālists

nevar strādāt tikai ar iekšējo komunikāciju un aizmirst par citiem pienākumiem, tomēr iekšējā

komunikācija būtu jāierindo pie primārajiem darbiem. Darba autore jau iepriekš kvalifikācijas

darbā uzsvēra to, ka iekšējā komunikācija ietekmē uzņēmuma darbības procesus.

Attīstības gaitā sabiedriskajās attiecībās ir izveidojies pietiekami plašs instrumentāriju

klāsts. Pat tad, ja organizācija savām sabiedrisko attiecību aktivitātēm var atļauties tērēt

minimālus līdzekļus, ir iespējams fokusēt uzmanību uz šādiem sabiedrisko attiecību

instrumentiem: [22, 13.lpp.]

· Preses relīzes izveidošana un tās izsūtīšana,

· Publikācijas/ raksti par konkrētās organizācijas sasniegumiem, vēsturi, jauninājumiem

specializētos izdevumos,

· Tiešais pasts un tā priekšrocības,

· Intervijas ar organizācijas vadošo personālu vai speciālistiem, uzstāšanās citu

uzņēmumu organizētos pasākumus, kā arī iesaistīšanās apaļā galda debatēs.

Darba autore uzver, ka šie sabiedrisko attiecību instrumenti ir tikai pamats, no kuriem

izveidojās jauni sabiedrisko attiecību instrumenti. Ir daudz un dažādi sabiedrisko attiecību

instrumenti, kuri lieliski darbojas gan uz ārējo komunikāciju, gan iekšējo komunikāciju. Ja

organizācijai ir svarīga sabiedrisko attiecību pastāvēšana un darbība, tad nevajadzētu

aprobežoties ar iepriekš minētajām darbības iespējām, bet gan attīstīties paturot prāta

organizācijas misiju, mērķus, uzdevumus un praksi.

Viens no galvenajiem sabiedrisko attiecību uzdevumiem ir izveidot un uzturēt

organizācijas radīto tēlu, politiku un darbības principus, produkta un pakalpojumu kvalitāti,

kā arī personāla darbību un attīstību, tāpēc vienmēr jācenšas sekot līdzi neiesaistīto personu

un organizācijas atsauksmēm un viedoklim. [21, 29.lpp.]

Darba autore uzsver, ka mūsdienās sabiedrisko attiecību instrumenti ir lielā mērā

attīstījušies un komunikācijai organizācijā ir ļoti daudz iespēju, tikai jāprot tās visas pielietot

un attīstīt. Autore kvalifikācijas darba ietvaros lielāku uzmanību pievērš tieši sabiedrisko

attiecību instrumentiem, kas lieliski darbojas iekšējā komunikācijā, balstoties uz vairāku

sabiedrisko attiecību autoru un profesoru viedokļiem.

22

Lai organizācija varētu sasniegt izvirzītos mērķus, ir iespējams izmantot visdažādākās

iekšējo sabiedrisko attiecību instrumentus. Sabiedrisko attiecību instrumentus, kuri pieder gan

pie rakstiskās, personālās un elektroniskās komunikācijas. [12, 130.lpp.] Pie rakstiskās

komunikācijas var pieminēt – ideju kastītes, uzņēmuma avīzi, informējošas lapiņas, personāla

aptaujas, informatīvos stendus, apmācību materiālus u. c.

Ideju kastītes tiek izveidotas ar domu, ka personāls kastītē var ievietot savas idejas,

komentārus vai sūdzības. Ideju kastītēm ir jābūt novietotām stratēģiski pieejamām jebkuram

darbiniekam. [20, 141.lpp.]

Darba autore uzskata, ka ideju kastīte lieti noderētu uzņēmumos, kuros darbiniekiem

vieglāk savas domas vai ieteikumus izteikt anonīmi. Ideju kastīti ir vairākas priekšrocības, kas

var palīdzēt atrisināt kādu jautājumu, pilnveidot kādu ieceri vai vienkārši uzzināt darbinieku

domas jeb pretenzijas.

Uzņēmuma avīze ir viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem iekšējo sabiedrisko

attiecību instrumentiem. Ar tās starpniecību var: [6, 90.lpp.]

· Savstarpēji iepazīstināt uzņēmuma darbiniekus,

· Likvidēt aizspriedumus attiecībā uz uzņēmumu un tā pakalpojumiem,

· Rosināt un atbalstīt darbiniekus viņu ikdienas darbā un personiskajā izaugsmē,

· Dot iespēju ieskatīties uzņēmuma „virtuvē”,

· Novērst iespēju izplatīties informācijai, kas neatbilst uzņēmuma politikai,

· Panākt, lai darbinieki vieglāk pieņemtu lēmumus.

Darba autore uzskata, ka uzņēmuma avīzei būtu jābūt jebkurā lielākā organizācija, jo

tā dod iespēju uzzināt dažādas lietas vai jaunumus, kurus nemaz iepriekš neviens nezināja par

uzņēmumu vai kolēģiem. Avīzei arī var būt humoristiska noskaņa, kas liktu ikdienas darbos

pasmaidīt darbiniekiem. Protams, darba autore saprot, ka uzņēmuma avīzes izveidei ir

vajadzīgs liels ieguldījums, bet varbūt ir uzņēmumi, kas to var atļauties un varbūt ir pat kāda

darbinieku grupa, ka vēlas to darīt brīvprātīgi avīzi izveidojot datora un izprintējot bez avīzes

iespiešanas.

Standarta informācijas stendus var izvietot redzamās vietās visā uzņēmumā, lai visam

personālam varētu sniegt vienu informāciju. Ideālā variantā rakstus „ziņojumu dēļiem”

vajadzētu iesniegt sabiedrisko attiecību darbiniekam, kas rakstus pilnveido stilistiski un

noformē. [12, 138.lpp.]

Darba autore uzsver, ka ziņojumu dēļi ir efektīvi tāpēc, ka visa svarīgā informācija

atrodas vienkopus. Ziņojumu dēlim uzņēmumā būtu jāatrodas stratēģiski pieejamā vietā, lai

23

darbiniekam katru dienu ziņojumu dēlis būtu acu priekšā un ziņojumu dēlis darbotos kā

atgādinājums par svarīgām lietām.

Personāla aptaujas ir jāveic īpaši uzmanīgi, vienmēr darbiniekiem pēc iespējas drīzāk

sniedzot atgriezenisko saikni par viņu sniegto ierosinājumu izmantojumu uzņēmuma

stratēģiskajā veidošanā. Ir bijuši gadījumi, ka sabiedrisko attiecību speciālists, veicot

personāla aptauju, neapkopo rezultātus un „ieliek tos atvilktnē” . [12, 135.lpp.]

Darba autore uzskata, ka veicot personāla aptaujas, darbinieki nejūtas atstāti novārtā.

Darbinieki saprot, ka vadībai rūp darbinieku domas. Protams, personāla aptaujas nedarbosies,

ja sabiedrisko attiecību speciālists anketas neapkopos un neizmantots. To noteikti jutīs

darbinieki un līdz ar to arī viņi nebūs ieinteresēti anketas aizpildīt.

Darba autore uzsver, ka informējošas lapiņas noder sanāksmēs vai konferencēs, kad

galvenās sanāksmes aktualitātes ir aprakstītas arī uz lapiņas. Apmācību materiāli organizācijā,

autoresprāt, nav tik aktuāli mūsdienās, bet būtu lielisks materiāls, kur jebkurš darbinieks

varētu pārlasīt savus vai kolēģu darba aprakstus. Darba autore domā, ka visi šie sabiedrisko

attiecību instrumenti lieliski darbojas organizācijas iekšējā komunikācijā, kur darbiniekiem

vieglāk izteikt domas ir uz papīra.

Mūsdienās aizvien ērtāks un populārāks kļūst internets. Tāpēc, laikam ejot, ir

izveidojušies sabiedrisko attiecību instrumenti, kuri darbojas ar interneta starpniecību.

Intranets jeb iekštīkls ir uzņēmuma iekšējais informācijas tīkls, kas pieejams tikai tā

darbiniekiem un pilnvarotām personām. Intranets piedāvā vairākas iespējas: [ 8]

· Failu apmaiņa,

· Dokumentu krātuve,

· Projektu vadības risinājumi,

· Darbinieku socioloģiskās aptaujas,

· Formu veidošana un informācijas apkopošana,

· Organizācijas notikumu kalendārs,

· Diskusiju formas,

· Darbinieku komandējums u.t.t.

Darba autore uzskata, ka intraneta ieviešana uzņēmuma ir ļoti noderīga. Intranets

piedāvā plašas iespējas, kas noteikti var atvieglot organizācijas darbu, jo liela apjoma

informāciju var atrast vienuviet.

24

E-pasts (Electronics mail) - publisko elektronisko sakaru tīklā nosūtīts teksta, balss,

skaņas vai attēla ziņojums, kas līdz saņemšanas brīdim var tikt glabāts elektronisko sakaru

tīkla. [2]

Darba autore uzskata, ka e-pasts palīdz nogādāt ziņu adresātam ļoti ātrā laikā, līdz ar

to atvieglo darbu. E-pastu arī var uzskatīt par priekšrocību, ja informāciju vajag nosūtīt

saņēmējam, kurš atrodas kaut kur citur, bet informāciju vajag nosūtīt salīdzinoši īsā laikā.

Videokonferences tiek izsūtītas caur e-pastiem vai skype. Līdz ar to var ietaupīt gan

laiku, gan naudu. Videokonference ir nozīmīga bezvārdu komunikācija caur internetu. [5,

93.lpp.] Ar videokonferences palīdzību ir iespēja nodot ziņu cilvēkam, kurš atrodas kaut kur

citur. [20, 140.lpp.]

Kā jau iepriekš darba autore rakstīja ar videokonferenci ir līdzīgi tāpat kā ar e-pastu, to

var nosūtīt cilvēkiem, kuri ir kaut kur citur, piemēram, ārpus organizācijas, komandējumos

utt. Atšķirība ir tāda, ka ar videokonferences palīdzību ziņas sūtītāju ir iespējams redzēt.

Organizācijas mājas lapa, kurā uzņēmums sniedz informāciju par savu darbību,

piedāvājumu, sadarbības iespējām un citu aktuālo informāciju. Mājas lapas funkcionalitāti

nosaka organizācijas vajadzības, piemēram, sadarbība ar partneriem, klientiem un

darbiniekiem. Lapā var būt paredzētas atsevišķas sadaļas, kas pieejamas tikai autorizētiem

lietotājiem. [7]

Darba autore doma, ka organizācijas mājas lapa vairāk ir vērsta uz ārējo auditoriju,

taču ir gadījumi, ka atsevišķas sadaļas ir paredzētas autorizētiem lietotājiem. Labu toni no

vadības puses parāda tas, ka par svarīgu informāciju darbinieku uzzina pirmie, pirms

informācijas tiek publicēta mājās lapā, kas ir paredzēta visiem.

Darba autore secina, ka elektroniskā komunikācija noteikti atvieglo darbu, ja kolēģi

vai darījumu partneri vēlas sazināties no attāluma. Un ne tikai, atrodoties tālumā, internets var

palīdzēt komunikācijā. Pat kolēģiem atrodoties vienā ēkā, ja ir liels darba apjoms, atsevišķus

dokumentus ir vieglāk nosūtīt elektroniski.

Sanāksmes, individuālas tikšanās, darba grupas, intervijas, neformālie pasākumi ir

sabiedrisko attiecību instrumenti, kuri pieder pie personiskās komunikācijas. Šeit darbinieki

komunicē aci pret acī, tādēļ uzreiz var novērot atgriezenisko saiti.

Sanāksmes ir visefektīvākā atklātas vadības modeļa sastāvdaļa. Darbinieki var uzdot

jautājumus un izteikt savus viedokļus. Iespēja darbiniekiem sniegt informāciju augšupvērstā

virzienā un vadītāju iespēja uzklausīt un saņemt atgriezenisko saikni ir ļoti nozīmīga, lai

saglabātu labas attiecības ar darbiniekiem. Sanāksmes sasaukšanai ir vairāki iemesli: [12,

136.lpp.]

25

· Lēmumu pieņemšana,

· Komunikācijas sistēmas veidošana un uzlabošana,

· Pārrunas un starpniecība,

· Radošā darbība,

· Komandas vienotības veidošana,

· Konsultācijas,

· Demokrātiskais process un taisnīguma nodrošināšana,

· Jauna darbinieku uzņemšana,

· Juridiskas vajadzības.

Darba autore uzskata, ka ne tikai sanāksmes ir vajadzīgas, lai notiktu komunikācija ar

darbiniekiem, bet ir nepieciešamas arī individuālās tikšanās, kur vadības pārstāvis pārrunā

atsevišķas tēmas tikai ar darbinieku divatā. Ir cilvēku tipi, kuriem vieglāk ir komunicēt

individuāli, nevis lielās grupās.

Darba grupas ir populārs veids, kā iespējams iegūt informāciju no visiem uzņēmuma

līmeņiem. Tas parasti notiek nodaļās. Uzņēmuma direktors vai cita augstākā vadības līmeņa

personas satiekas ar apmēram 20 darbiniekiem, kas pārstāv šīs nodaļas visus līmeņus. Darba

grupas tiek veidotas ar mērķi noskaidrot darbinieku domas par uzņēmuma stiprajām un

vājajām pusēm. [12, 135.lpp.]

Darba autore domā, ka arī neformālajiem organizācijas pasākumiem ir liela nozīme.

Piemēram, darbinieku sumināšana dzimšanas un vārda dienās, ikgadējā ballē u.c. pasākumi.

Šādos pasākumos darbinieki jūtas brīvāk, un vieglāk komunicēt vienam ar otru. Neformālajos

pasākumos bieži vien uzlabojas attiecības starp vadību un kolēģiem, jo ikdienā katrs ir

aizņemts ar saviem darba pienākumiem.

Kā jau darba autore aprakstīja, ir izstrādātas visdažādākās metodes, ko uzņēmuma

sabiedrisko attiecību speciālists var izmantot iekšējās komunikācijas uzlabošanā. Darba autore

uzsver, ka galvenais ir noteikt uzņēmuma pašreizējo situāciju un izvēlēties efektīvākos

sabiedrisko attiecību instrumentus. Noteikti arī jāatceras, ka sabiedrisko attiecību instrumenti

ir jāmaina un jāpapildina, lai komunikācijā neiestātos rutīna un darbinieki nepārstātu uztvert

un interesēties par piedāvāto informāciju.

26

2. ALŪKSNES NOVADA PAŠVALDĪBAS RAKSTUROJUMS

Pašvaldība ir noteiktā teritorijā dzīvojošo pilsoņu (vai atsevišķās valstīs – iedzīvotāju)

izveidota vietējā vara, kas darbojas šajā teritorijā. Par pašvaldību var uzskatīt vietējās

lēmējvaras un izpildinstitūciju kopumu. [16, 11.lpp.]

Alūksnes novada pašvaldība atrodas Alūksnē, Dārza ielā 11. Alūksnes novada

pašvaldība pastāv no 2009. gada 1. jūlija. Tā tika izveidota, apvienojoties: Alūksnes rajona

Alūksnes pilsētai, Alsviķu pagastam, Annas pagastam, Ilzenes pagastam, Jaunalūksnes

pagastam, Jaunannas pagastam, Jaunlaicenes pagastam, Kalncempju pagastam, Liepnas

pagastam, Malienas pagastam, Mālupes pagastam, Mārkalnes pagastam, Pededzes pagastam,

Veclaicenes pagastam, Zeltiņu pagastam un Ziemeru pagastam.

Jau kopš neatkarības atjaunošanas valstī tika runāts par teritoriālajām reformām.

Reformu mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas nodrošinātu

kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Pirmās brīvprātīgās apvienošanas sākās vēl

līdz Administratīvi teritoriālās reformas likuma pieņemšanai. No 2009. jūlija darbu uzsāka

109 novadu un 9 pilsētas republiku domes. Alūksnes novadā ir viena vietējā pašvaldība, kas

saskaņota ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. [14, 2.lpp.]

Līdz ar šo apvienošanos izbeidzās ieilgusi reforma, un līdz ar to Alūksnes rajons tika

likvidēts un pārveidots par novadu, tagad jau trīs gadus veiksmīgi darbojoties jaunajā statusā.

2.1. Novada pašvaldības struktūra

Vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likuma robežās regulēt,

vadīt nozīmīgu publisko lietu daļu, pārņemot to savā atbildībā un pārstāvot vietējo iedzīvotāju

intereses. Alūksnes novada pašvaldības darbības specifika ir pašvaldības funkciju un

uzdevumu izpilde. Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecību nodrošina to ievēlēts pašvaldības

vadību – novada dome, kas pieņem dažādus lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo

struktūru, lemj par dažādām aktualitātēm, kas skar novadu, kā arī izstrādā un izpilda

pašvaldības budžetu.

Alūksnes novada pašvaldības vadībā ir domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja

vietnieks, izpilddirektore. Pašlaik Alūksnes novada pašvaldībā strādā 56 darbinieki. Alūksnes

novada pašvaldības struktūrā kā galvenā ir dome, kurā ievēlēti 15 deputāti no dažādām

Alūksnes novada partijām.

27

Sabiedrisko attiecību speciālists Alūksnes novada pašvaldībā darbojas kopš 2009.

gada 1. jūlija. Sabiedrisko attiecību speciālista darba galvenais uzdevums ir pašvaldības

iekšējās un ārējās komunikācijas nodrošināšana, kā arī tiešais darbs ar plašsaziņas līdzekļiem.

No 15 domes deputātiem ir ievēlēts domes priekšsēdētājs, kurš ir politiski un likumā

„Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā tiesiski atbildīgs par Alūksnes novada domes kārtību,

pārstāv Alūksnes novada domi attiecībā pret valsti, citām pašvaldībām, juridiskām un

fiziskām personām. Domes priekšsēdētājs Alūksnes novada domes vārdā izdod pilnvaras,

paraksta līgumus un citus dokumentus, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās un veic citus

pienākumus, kas paredzēti normatīvajos aktos, šajā nolikumā vai domes lēmumos. [15, 8.lpp.]

Domes priekšsēdētājam ir viens vietnieks, kurš pilda domes priekšsēdētāja

pienākumus un realizē tā tiesības domes priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā,

kā arī pilda citus pienākumus normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. [15, 9.lpp.] Alūksnes

novada pašvaldības vadībā ir arī izpilddirektors, kurš atbild par visa novada izpildinstitūcijas

darbu, nodrošinot pašvaldības funkcijas un uzvedumu izpildi. Viņš organizē, vada un kontrolē

pašvaldības administrācijas un Alūksnes teritoriālajā vienībā darbojošos pašvaldības iestāžu

darbu, nodrošinot pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildi, kā arī veic dažādus citus

uzdevumus, kas apstiprināti normatīvajos aktos, domes lēmumos un Alūksnes novada

pašvaldības nolikumā noteiktajos pienākumos. Vēl izpilddirektors pilda domes priekšsēdētāja,

priekšsēdētāja vietnieka un komiteju dotos uzdevums. [15, 10.lpp.]

Domes 15 deputāti, Alūksnes novada priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks

un izpilddirektors pieder pie lēmējvaras. Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes

lēmumprojektus, dome no pašvaldības deputātiem ir ievēlējusi un izveidojusi 6 komitejas:

finanšu komiteju, izglītības, kultūras un sporta komiteju, sociālo pakalpojumu un veselības

aprūpes jautājumu komiteju, tautsaimniecības komiteju un teritoriālo komiteju.

Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome no deputātiem un Alūksnes novada

iedzīvotājiem izveidojusi vēl šādas komisijas: vēlēšanu komisiju, administratīvo komisiju,

zemes komisiju, pašvaldības iepirkumu komisiju, pašvaldības īpašumu atsavināšanas

komisiju, apstādījumu aizsardzības komisiju, licencēšanas komisiju, civilās aizsardzības

komisiju, arhīva ekspertu komisiju, dzīvokļu komisiju. Alūksnes novada pašvaldības pilnā

struktūrshēma pievienota 1.pielikumā, kurā var arī apskatīt Alūksnes novada

komercsadarbības un pašvaldības iestādes, kuras šeit sīkāk nav aprakstītas, jo darba autore

kvalifikācijas darba ietvaros pētīja tieši Alūksnes novada pašvaldības administrāciju.

Alūksnes novada pašvaldības administrācijas struktūrshēma pievienota 2.pielikumā, kurā var

apskatīt sadalījumu pa struktūrvienībām.

28

Pašvaldības administrācija ir pašvaldības iestāde „Alūksnes novada pašvaldība”, kas

nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tās darba organizatorisko un tehnisko

apkalpošanu. Tā sastāv no šādām nodaļām:

1. Kanceleja – tajā strādā kancelejas vadītājs, lietvedības sekretārs, komisijas sekretārs,

sabiedrisko attiecību speciālists, personāla speciālists, šoferis,

2. Finanšu nodaļa, kurā strādā nodaļas vadītājs galvenais grāmatvedis, galvenā

grāmatveža vietnieks, algu grāmatvedis, pamatlīdzekļu grāmatvedis, grāmatvedis –

uzskaitvedis, grāmatvedis – kasieris, pašvaldības iepirkumu speciālists, ekonomists,

nodaļu administrators, grāmatvedis, ekonomists,

3. Juridiskā nodaļa, kurā strādā nodaļas vadītājs un juristi,

4. Plānošanas un attīstības nodaļa, kurā darbojas nodaļas vadītājs, projektu vadītājs,

zemes ierīkotājs, kartogrāfs, teritoriālplānotājs, būvinženieris, nekustamo īpašumu

speciālists, ainavu arhitekts,

5. Kultūras un sporta nodaļa, kurā strādā nodaļas vadītājs (kultūras darba speciālists),

kultūras darba speciālists un kultūras darba organizators,

6. IT nodaļa, kura izveidota nesen. Iepriekš datorspeciālisti darbojās kancelejas nodaļā.

Šobrīd IT nodaļā ir nodaļas vadītājs, tīklu administrators un datorprogrammētājs.

2.2. Alūksnes novada pašvaldības iekšējā komunikācija

Darba autore kvalifikācijas prakses ietvaros praktizējās Alūksnes novada pašvaldībā

un guva priekšstatu par iekšējo komunikāciju tajā. Tādējādi arī kvalifikācijas darba autore

atspoguļos savus novērojumus un pētījumus saistībā ar iekšējo komunikāciju šajā pašvaldībā.

Kā darba autore noskaidroja, Alūksnes novada pašvaldībā nav izstrādāts atsevišķs

iekšējās komunikācijas dokuments. Par iekšējo komunikāciju pašvaldībā rūpējas sabiedrisko

attiecību speciāliste, kura cenšas pašvaldībā uzturēt labu iekšējo komunikāciju.

Alūksnes novada pašvaldībā komunikācija ar darbiniekiem ikdienā notiek caur

telefonu vai e-pastu. Alūksnes novada pašvaldībai ir izveidots viens kopējs e-pasts. Darba

autore novēroja, ka pašvaldībā nav intranets, bet to aizstāj dokumentu sistēma „Namejs”, kurā

ir atrodami plāni, domes darba kārtība, paredzētās sapulces utt. Pēc sarunas ar sabiedrisko

attiecību speciālisti Evitu Aploku darba autore secina, ka pašvaldības darbinieki reti, kad

izmanto šo sistēmu. To arī ir novērojusi sabiedrisko attiecību speciāliste, kura nevar minēt

iemeslus, kāpēc šī sistēma netiek izmantota.

29

Alūksnes novada pašvaldībā strādā 56 darbinieki, tāpēc darba autore novēroja, ka

darbinieki arī personīgi dodas pie kolēģiem, lai apspriestu darba jautājumus vai risinātu

problēmas. Darba autore uzskata, ka šāda veida personiskā komunikācija mazā pašvaldībā

uzlabo iekšējo komunikāciju. Katru mēnesi arī tiek organizētas sapulces un semināri, lai

pārrunātu aktualitātes un pārrunātu paveiktos darba rezultātus. Darba autore novēroja, ka tiek

veidotas arī darba grupas, kuru mērķis ir organizēt kādus pasākumus vai īstenot kādu

projektu. Sabiedrisko attiecību speciāliste stāstīja, ka ir arī individuālas tikšanās.

Kvalifikācijas darba autore uzsver, ka visi iepriekš minētie pasākumi ir organizēti kā

formāli pasākumi, bet ar katru gadu pašvaldībā tiek veidotas jaunas neformālas tikšanās ar

kolēģiem. Alūksnes novada pašvaldībā ir tradīcija katros svētkos apsveikt savus kolēģus, un

kopā pasēdēt pie neliela svētku galda. Kolēģu jubilejas tiek atzīmētas ik pēc diviem mēnešiem

apsveicot visus jubilārus kopā. Katru gadu pašvaldības darbinieki kopīgi piedalās lielajā

Latvijas talkā. Pašvaldības darbiniekiem ir izvēlēta kopīga teritorija, kuru viņi sakopj.

Sabiedrisko attiecību speciāliste darba autorei minēja, ka atsaucība no darbinieku puses ir

liela. Protams, katru gadu tiek organizēts Ziemassvētku pasākums, uz kuru darbinieki ierodas

kopā ar ģimenēm. No 2010. gada rudens Alūksnes novada pašvaldībā ir jauna tradīcija –

rudens sporta spēles. Sabiedrisko attiecību speciāliste atzīst, ka šis ir lielisks veids kolēģiem

uzlabot attiecības, jo sporta spēlēs galvenais ir komandas darbs. Ikdienā nav tik liela spriedze

darbā, tāpēc spēlē par uzvaru var novērot darbinieku attiecības.

Daba autore uzskata, ka šādi neformāli pasākumi ir vajadzīgi, lai uzlabotos kolēģu

attiecības, un viņiem būtu iespēja vairāk iepazīt vienam otru. Darba autore domā, ka darbā ir

ļoti grūti iepazīt cilvēku, jo katram ir savi pienākumi, un katrs veic noteiktos darba

uzdevumus.

30

3. ALŪKSNES NOVADA PAŠVALDĪBAS IEKŠĒJĀS

KOMUNIKĀCIJAS PĒTĪJUMS

Darba autore kvalifikācijas darba ietvaros veica pētījumus un informācijas apkopošanu

par iekšējo komunikāciju Alūksnes novada pašvaldībā, lai sasniegtu izvirzīto kvalifikācijas

darba mērķi.

Šīs nodaļas noslēgumā autore noteiks priekšrocības un trūkumus Alūksnes novada

pašvaldības iekšējās komunikācijas veidošanā un rezultātā izstrādās priekšlikumus turpmākai

tās pilnveidei. Lai to izdarītu, autore izmantoja kvalitatīvo pētījuma metodi – interviju, kā arī

kvantitatīvo pētījuma metodi – anketēšanu.

Intervija ir nozīmīga kvalitatīvās pētniecības datu vākšanas metode. Tas ir aptaujas

veids, kas paredz informācijas iegūšanu, respondentam un pētniekam atrodoties sociāli

psiholoģiskā mijiedarbībā. Intervijai, atšķirībā no anketēšanas, ir šādas funkcijas –

informācijas ieguve un konkrēta pētnieka iedarbība uz respondentu. [10, 262.lpp.]

Darba autore intervēja Alūksne novada pašvaldības priekšsēdētāju Aivaru Fominu un

sabiedrisko attiecību speciālisti Evitu Aploku, lai uzzinātu viņu domas par iekšējo

komunikāciju pašvaldībā. Darba autore uzvēlējās intervēšanas metodi, jo uzskata, kā tādā

veidā vislabāk var uzzināt vadības domas.

Anketēšana ir visvairāk izmantotā pētniecības metode. Anketa satur precīzi definētus

jautājumus, jo respondents uz tiem atbild patstāvīgi, bez intervētāja palīdzības. [11]

Anketēšana ir lielisks līdzeklis informācijas iegūšanai, turklāt cilvēkiem tiek dots laiks rūpīgai

atbilžu pārdomāšanai. Aptaujas metode paredz iegūto atbilžu statistisko apstrādi. [10,

255.lpp.]

Ar anketas palīdzību darba autore vēlējās uzzināt Alūksnes novada pašvaldības

darbinieku domas par iekšējo komunikāciju pašvaldībā. Tā kā pašvaldībā ir 56 darbinieki, tad

darba autore izvēlējās izmantot anketēšanas metodi, jo ar anketu palīdzību ir vieglāk uzzināt

visu darbinieku domas.

3.1. Intervijas ar novada pašvaldības vadības pārstāvjiem

Lai identificētu galvenās prioritātes un izmantotos instrumentus iekšējās

komunikācijas organizēšanā, darba autore intervēja Alūksnes novada pašvaldības vadības

pārstāvjus – priekšsēdētāju Aivaru Fominu un sabiedrisko attiecību speciālisti Evitu Aploku.

31

Darba autore izvēlējās intervēt Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētāju, jo viņa

atbildībā ir visas notiekošās aktivitātes pašvaldībā. Savukārt sabiedrisko attiecību speciālistes

pienākumos ietilpst iekšējās komunikācijas uzturēšana pašvaldībā. Priekšsēdētāja un

sabiedrisko attiecību speciālistes atbildes uz intervijas jautājumiem darba autorei sniedza

nepieciešamo informāciju par Alūksnes novada pašvaldības iekšējo komunikāciju un sekmēja

kvalifikācijas darba „Novada pašvaldības iekšējās komunikācijas pilnveide” izstrādi.

Intervija sastāv no septiņiem atvērtā tipa jautājumiem, kuri tika elektroniski nosūtīti

Alūksnes novada pašvaldības vadības pārstāvjiem uz e-pastu. Elektroniska intervijas forma

tika izvēlēta tāpēc, lai respondenti atbildētu uz jautājumiem sev ērtā laikā un lai viņiem būtu

vairāk laika apdomāt savas atbildes.

Uz pirmo jautājumu par to, kādas ir pašvaldības iekšējās komunikācijas pozitīvās

puses, gan priekšsēdētājs Aivars Fomins, gan sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka

atbildēja, ka pozitīvas puses ir regulāras sanāksmes, elektroniskais pasts, kas atvieglo kolēģu

darbu un kopīgi atpūtas pasākumi.

Otrajā jautājumā, vai vadības pārstāvji ir novērojuši kādas iekšējās komunikācijas

problēmas pašvaldībā, priekšsēdētājs atbildēja, ka iekšējās komunikācijas problēmas rada

dažkārt novēlota atbildēšana uz nosūtītajiem e-pastiem, kā arī pārāk maza neformālā

komunikācija. Turpretī sabiedrisko attiecību speciāliste atbildēja, ka nereti lejupvērstā

informācija (no vadības puses) netiek novadīta līdz zemākajam līmenim pilnībā vai arī tas

notiek tikai daļēji, līdz ar to darbinieki nezina informāciju par kādiem būtiskiem lēmumiem,

kas saitīti ar pašvaldības darbu kopumā. Dažreiz šie jautājumi netiek pietiekami izskaidroti.

Evita Aploka arī atzīst, ka pastāv komunikācijas barjeras, kas parasti ir attieksmes vai

personības jautājums. Tāpat nereti efektīvai komunicēšanai traucēklis ir liels darba apjoms.

Trešajā jautājumā par to, kādas metodes šobrīd tiek izmantotas pašvaldības iekšējās

komunikācijas organizēšanā, Aivars Fomins un Evita Aploka atbild līdzīgi. Viņi ir

vienisprātis, ka tās ir sanāksmes, elektroniskais pasts, datu sistēma „Namejs”, dažādas darba

grupas un kopēji neformālie pasākumi.

Iemesls, kāpēc tiek izmantotas tieši šīs metodes, atbildot uz ceturto jautājumu,

Aivars Fomins atkārtoti min, ka svarīgs ir tiešais kontakts, kad ir iespējams uzreiz uzdot

jautājumus un saņemt atbildes, bet elektroniskā komunikācija dažādās situācijās palīdz ātri

nosūtīt ziņu vairākiem cilvēkiem uzreiz.

Arī Evita Aploka atbild, ka svarīgs ir tiešais kontakts, kad tiek uzdoti jautājumi, tiek

sniegtas atbildes un informācija tiek precizēta. Arī viņa elektronisko komunikāciju uzsver kā

nozīmīgu, jo ir iespēja informāciju nosūtīt vairākiem cilvēkiem un informācijas sūtīšana

32

pašvaldībā neaprobežojās ar administrāciju, bet ir nepieciešama saziņa arī ar citām

pašvaldības iestādēm.

Uz piekto jautājumu, vai ir domāts izmantot kādas citas metodes iekšējās

komunikācijas uzlabošanai, priekšsēdētājs Aivars Fomins atbild, ka, viņaprāt, viena no

metodēm varētu būt Skype, ko varētu izmantot gan tiešajai saziņai, gan arī videokonferencēm

un sapulcēm. Skype iespēja ir veidot video sanāksmes.

Savukārt, sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka atbild, ka ir domāts par

interneta jeb iekštīkla izveidi, kas pagaidām gan vēl nav ieviests. Tāpat ir apsvērta iespēja

rīkot iekšējos seminārus par dažādiem aktuālajiem jautājumiem. Evita Aploka uzsver, ka

svarīgi ir arī dažādot un bagātināt neformālās aktivitātes ar jauniem, saliedējošiem un lojalitāti

veidojošiem pasākumiem, piemēram, tematiskās balles, izglītojošas ekskursijas, brīvprātīgā

darba kopēji pasākumi.

Kvalifikācijas darba autore, apkopojot darbinieku aptaujas rezultātus, atklāja, ka

vairums darbinieku par problēmu uzskata informācijas trūkumu attiecībā uz kolēģu darbu un

darba procesu pašvaldībā kopumā, tāpēc intervijas sestajā jautājumā tika jautāts, kā varētu

risināt šo problēmu. Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs atzīst, ka viss ir atkarīgs no

tā, cik viena darbinieka darbs ir saistīts ar cita darbinieka darbu, jo katram ir sava kompetence

un, iespējams, nemaz cita darbinieka darba detaļas nav nepieciešams pārzināt. Aivars Fomins

arī uzsver, ka iespējams būtu vairāk jāskaidro darbiniekiem pašvaldības darba specifikas

procesi.

Turpretī sabiedrisko attiecību speciāliste skaidro, ka, ja darbiniekiem nav skaidri

vadības lēmumi un to nozīme, ir jāorganizē sanāksmes, kurās vadība skaidrotu lēmumu

pieņemšanas pamatojumus. Tomēr attiecībā uz informācijas trūkumu tieši par kolēģu darbu

Evita Aploka domā, ka noderētu tieši intraneta atbalsts, kur varētu būt ievietota informācija

par kolēģu darbu un viņu pienākumiem. Evita Aploka arī secina, ja informācijas trūkums kavē

otra kolēģa darbu, tātad ir traucēta savstarpējā saziņa, un šajā gadījumā ir grūti kaut ko risināt,

vienīgi jāmēģina atcerēties, komunicējot ar kolēģiem, katram individuāli nozīmīgo

informāciju.

Uz pēdējo – septīto intervijas jautājumu, vai intraneta ieviešana uzlabotu

informētību starp darbiniekiem pašvaldībā, priekšsēdētājs Aivars Fomins atbild, ka viņam ir

grūti prognozēt uzlabošanos, bet uzsver, ka tā noteikti būt apdomājama iespēja. Arī

sabiedrisko attiecību speciāliste piekrīt ka tā būtu iespēja, pie kuras izmantošanas būt ļoti

jāpiestrādā, jo ne visi to izmantotu,. Evita Aploka arī saskata bažas, ka intraneta lietošanu

33

apdraudēs darbinieku lielā darba slodze, kas nozīmē, ka darbiniekiem nebūtu laika ieskatīties

šajā tīklā.

Salīdzinot vadības pārstāvju sniegtās atbildes darba autore secina, ka gan sabiedrisko

attiecību speciāliste, gan priekšsēdētājs saskata vienādas pozitīvās puses pašvaldības iekšējā

komunikācijā, piemēram, sanāksmes, elektroniskais pasts u.c.

Apkopojot otrā jautājuma atbildes, darba autore secina, ka Aivars Fomins, kā iekšējās

komunikācijas problēmu uzsvēra, ka darbinieki laikus neatbild uz e-pastiem, kas, viņaprāt,

rada iekšējās komunikācijas problēmas. Tomēr sabiedrisko speciāliste kā komunikācijas

problēmu min, ka vadības sniegtās informācija ne vienmēr sasniedz zemākā līmeņa

darbiniekus. Darba autore secina, ka iespējams priekšsēdētājs nav informēts par to, ka

informāciju nesaņem visi adresāti, kas arī rada komunikācijas problēmas. Darba autore secina,

ka priekšsēdētājs neizrāda interesi, vai veidojās atgriezeniskā saite no darbinieku puses, jo nav

pamanījis šo iekšējās komunikācijas problēmu.

Atbildes uz trešo un ceturto jautājumu bija salīdzinoši vienādas, abi vadības pārstāvji

minēja līdzīgas metodes, kuras pašlaik tiek izmantotas iekšējās komunikācijas organizēšanā,

un abi bija vienisprāt, kāpēc tiek izmantotas tieši šīs sabiedrisko attiecību iekšējās

komunikācijas metodes.

Apkopojot piektā jautājuma atbildes abi stāstīja par vienu komunikācijas veidu –

elektronisko komunikāciju, bet katrs izcēla citu sabiedrisko attiecību metodi, kas varētu

uzlabot iekšējo komunikāciju pašvaldībā. Aivars Fomins norādīja, ka šī metode varētu būt

skype, kas, protams, pēc autores domām ir efektīva iekšējās komunikācijas metode, bet drīzāk

lielākos uzņēmumos. Pēc autores domām, Alūksnes novada pašvaldībā vajag vairāk

pilnveidot personiskās komunikācijas metodes, nevis veidot to caur internetu. Turpretī

sabiedrisko attiecību speciāliste kā sabiedrisko attiecību metodi minēja intranetu, kas arī ir

elektroniskās komunikācijas metode, bet darba autore uzsver, ka intranets drīzāk būtu kā

palīglīdzeklis, lai veidotu labāku personisko komunikāciju, piemēram, izsūtot ziņu ar

intraneta palīdzību par kopējo sanāksmi un sanāksmē galveno tēmu apkopojumu, par ko tiks

runāts.

Atbildes uz sesto jautājumu arī ir salīdzinoši vienādas, tomēr sabiedrisko attiecību

speciāliste minēja iespēju, ka intranets varētu palīdzēt risināt šo problēmu par darbinieku

darba pienākumiem un pārzināšanu. Pēdējā jautājumā abi vadības pārstāvji bija vienisprāt, ka

intraneta ieviešana varētu būt viens no variantiem iekšējās komunikācijas uzlabošanā.

Autore uzsver, ka tiek domāts par vairāku neformālu pasākumu veidošanu, kas,

autoresprāt, uzlabo horizontālo komunikāciju starp darbiniekiem un vadību. Alūksnes novada

34

pašvaldībā tiek arī domāts par komunikācijas uzlabošanu, mēģinot ieviest jaunus sabiedrisko

attiecību instrumentus, kas iespējams uzlabotu iekšējās komunikācijas darbu.

3.2. Novada pašvaldības darbinieku aptauja

Darba autore kvalifikācijas darba ietvaros veica Alūksnes novada pašvaldības

darbinieku aptauju, lai noskaidrotu apmierinātību ar komunikāciju pašvaldībā. Aptaujas

anketa sastāvēja no deviņiem jautājumu posmiem, uz kuriem darbinieki atbildēja anonīmi.

Pilnā anketas versija, kura tika izsniegta darbiniekiem, pievienota kvalifikācijas darba 6.

pielikumā.

Katram darbiniekam anketā bija jānorāda savs dzimums, vecums un darba ilgums

pašvaldībā. Pēc šo jautājuma apkopošanas autore secina, ka aptaujā piedalījās 66% sievietes

un 34% vīrieši, kas redzams 3.1.att.

66%

34%

Dzimums

Sieviete - 66%

Vīrietis - 34%

3.1.att. Darbinieku dzimums

Kā liecina 3.2.att., gandrīz trešā daļa respondentu jeb 34% darbinieku ir vecuma

posmā no 41 – 50 gadiem, 27% respondenti ir vecuma posmā no 31 – 40, 21% respondentu ir

vacāki par 51 gadu un tikai 18% respondentu ir vecuma posmā no 21 – 30 gadiem.

18%

27%34%

21%

Vecums

21 - 30 gadi - 18%

31 - 40 gadi - 27%

41-50 gadi - 34%

vecāks par 51 gadiem - 21%

3.2. att. Darbinieku vecums

35

Apkopojot darba ilgumu pašvaldībā, darba autore secina, ka kolektīvs strauji nav

mainījies un darbinieku maiņa ir notikusi reti. Darba autore min, ka iespējams viens no

darbinieku maiņas iemesliem varētu būt vecāko darbinieku aiziešana pensijā vai jaunas

vakances izveidošana. Kā redzams 3.3.att., lielākā daļa respondentu – 38% darbinieku

Alūksnes novada pašvaldībā strādā vairāk par 10 gadiem.

9% 12%

16%

25%

38%

Darba ilgums pašvaldībā

Mazāks par gadu - 9%

1 līdz 2 gadi - 13%

3 līdz 5 gadi - 16%

6 līdz 9 gadi - 25%

10 un vairāk gadi - 38%

3.3.att. Darbinieku darba stāžs

1.posms. Lai noskaidrotu darbinieku apmierinātību ar iekšējo komunikāciju, kā

pirmais jautājums anketā bija darbinieku vērtējums par darba algu, darba vidi un papildus

iespējām. Darbiniekiem bija iespēja dot vērtējumu par algu, sociālajām garantijām, darba vidi,

korporatīvajiem pasākumiem un atmosfēru. Vērtēšanā nebija jāliek atzīmes, bet gan jāvērtē

pēc šādās vērtējumu skalas - ļoti neapmierinošs, drīzāk apmierinošs, drīzāk neapmierinošs un

ļoti apmierinošs.

8%24%

51%

17%

Vērtējums par darba algu, darba vidi un papildus iespējām

Ļoti neapmierinošs - 8%

Drīzāk neapmierinošs -24%Drīzāk apmierinošs - 51%

Ļoti apmierinošs - 17%

3.4. att. Vērtējums iespējām pašvaldībā

Apkopojot rezultātus, darba autore secina, ka puse (51% ) no Alūksnes novada

pašvaldības darbiniekiem ir drīzāk apmierināti ar darba vidi un sniegtajām papildus iespējām.

36

Darba autore uzsver, ka tas ir labs rādītājs. Tomēr ceturtā daļa (24%) darbinieku ir drīzāk

neapmierināti ar darba vidi un papildus iespējām pašvaldībā. 3.4.att. liecina, ka 8% no

pašvaldības darbiniekiem ir ļoti neapmierināti ar pašreizējo situāciju. Tomēr darba autore,

secina, ka 17% no pašvaldības darbiniekiem, kuri ir ļoti apmierināti ar darba vidi un papildus

iespējām, ir labs rādītājs.

2.posms. Nākošais jautājums darbiniekiem anketā bija par informētību par šādām

tēmām – par darbinieku pienākumiem, atalgojuma veidošanās principiem, problēmām

pašvaldības darbībā, darba vērtēšanas sistēmu, lēmumiem, kuri ietekmē darbu, izaugsmes

iespējam, apmācībām, vadības lēmumiem, svarīgiem jaunumiem pašvaldības darbībā,

pašvaldības darbības mērķiem un funkcijām.

Darba autore uzskata, ka šīs tēmas ir vienas no svarīgākajām, par kurām būtu

jāinformē darbinieki. Anketā darbiniekiem bija jāatzīmē informētības līmeņu varianti

(neinformēts, nepietiekami informēts, pietiekami informēts, labi informēts) pie attiecīgās

tēmas.

5%

21%

38%

36%

Informētība

Neinformēts - 5%

Nepietiekami informēts -21%

Pietiekami informēts - 38%

Labi informēts - 36%

3.5.att. Informētība par dažādām tēmām

Apkopojot 2.posma rezultātus par informētību, darba autore secina, ka lielākā daļa

darbinieku pašvaldībā ir pietiekoši informēti un labi informēti. Aplūkojot 3.5.att. var redzēt,

ka piektā daļa pašvaldības darbinieku tomēr uzskata, ka ir nepietiekami informēti par

pašvaldības darbu un aktivitātēm. Darba autore domā, ka 5% darbinieku, kuri uzskata, ka

netiek informēti, iespējams pietiekoši aktīvi neiesaistās pašvaldības darbībās, tāpēc arī daudz

informācijas tiek palaista garām.

3.posms. Darba autore vēlējās arī noskaidrot, cik liels ir informācijas apjoms, kuru

darbinieki un struktūrvienības vadītāji saņem. Trešajā anketas posmā atbildes bija jāsniedz

darbiniekiem un struktūrvienību vadītājiem atsevišķi, tādējādi darba autore varēja salīdzināt

37

darbinieku un struktūrvienību vadītāju domas par informācijas apjomu no uzskaitītajiem

avotiem.

79

5 6

14

19

272524

17

13 14

0

5

10

15

20

25

30

Sruktūrvienībasvadītāja

Kolēģiem manāstruktūrvienībā

Kolēģiem citāsstruktūrvienībās

Augstākālīmeņa vadība

Pārāk mazs (PM)

Vidējs (V)

Pietiekami liels (PL)

3.6.att. Struktūrvienības darbinieku atbildes par informācijas apjomu

Kā redzams 3.6.att. 24 struktūrvienību darbinieki darbam nepieciešamo informācijas

apjomu no struktūrvienības vadītājiem vērtē kā pietiekami lielu. Pēc anketu apkopošanas

redzams, ka 14 struktūrvienības darbinieku informācijas apjomu uzskata par vidēju, bet

septiņi struktūrvienības darbinieki uzskata, ka informācijas apjoma ir pārāk maz. Nākamais

informācijas avots ir kolēģi, kuri strādā vienā struktūrvienībā. Kā redzams 3.6.att. darba

autore secina, ka ne visi kolēģi savās struktūrvienībās informē kolēģus par informāciju, kuru

ir saņēmuši, jo no 45 respondentiem tikai deviņi uzskata, ka informācijas apjoms, ko saņem

no kolēģiem ir pārāk mazs. Gandrīz vienādi rezultāti ir informācijas apjomam, kuru

struktūrvienības darbinieki vērtē kā vidēju un pietiekami lielu. 27 respondenti ar kolēģiem

citās struktūrvienībās informācijas apjomu vērtē kā vidēju, 13 respondenti vērtē kā pietiekami

lielu, bet pieci respondenti domā, ka informācijas apjoms ir pārāk mazs. Darbam

nepieciešamo informācijas apjomu no augstākās vadības 25 respondenti uzskata kā vidēju, 14

respondenti vērtē kā pietiekoši lielu, bet 6 respondenti vērtē kā pārāk mazu.

Apkopojot trešā posma atbildes, kuras snieguši struktūrvienību vadītāji, 3.7.att.

attēlots, ka astoņiem respondentiem ar savā vadībā esošajiem darbiniekiem informācijas

apjoms ir pietiekami liels, bet trīs respondenti uzskata, ka tikai vidējs. Struktūrvienības

vadītājiem informācijas apjoms, ko saņem no kolēģiem citās struktūrvienībās, seši

respondenti vērtē kā vidēju, trīs respondenti kā pietiekami lielu, bet tikai divi respondenti

vērtē kā pārāk mazu. Septiņi struktūrvienības vadītāji informācijas apjomu, kuru saņem no

augstākās vadības vērtē kā vidēju un četri respondenti kā pietiekoši lielu.

38

0

2

0

3

67

8

34

0123456789

Manā vadībāesošajiem

darbiniekiem

Kolēģiem citāsstruktūrvienībās

Augstākā līmeņavadību

Pārāk mazs (PM)

Vidējs (V)

Pietiekami liels (PL)

3.7.att. Struktūrvienības vadītāju atbildes par informācijas apjomu

Kvalifikācijas darba autore secina, ka kopumā informācijas apjoms, ko saņem no

konkrētajiem avotiem ir vērtējams kā vidējs. Šajā gadījumā salīdzinot gan darbinieku atbildes,

gan struktūrvienības vadītāju atbildes, darba autore secina, ka informācijas apmaiņa ir labāka

konkrētajās struktūrvienībās starp darbiniekiem un struktūrvienības vadītāju. Darba autore pēc

apkopotajiem rezultātiem salīdzinot informācijas apmaiņas komunikāciju starp citu

struktūrvienību darbiniekiem, secina, ka iespējams informācija tiek nodota tikai darba

vajadzību robežās, tāpēc to gan darbinieki, gan struktūrvienību vadītāji atzīmē kā vidēju.

Darba autore secina, ka iespējams Evitai Aplokai ir taisnība, ka informācija no augstākās

vadības ne visi darbinieki to saņem, jo pēc apkopotajām atbildē 6 no respondentiem atzīmēja,

ka informācijas ir pārāk maz, bet 25 respondenti, ka informācijas apjoms ir vidējs, kas varētu

liecināt par to, ka informācija ne vienmēr tiek saņemta un iespējams arī visa informācija

netiek nodota līdz darbiniekiem. Darba autore secina, ka arī iespējams kādi no

struktūrvienības vadītājiem nav apmierināti ar informācijas apjomu no augstākās vadības, jo 7

no respondentiem atzīmēja to kā vidēju. Kaut gan pēc autores informācijas augstākā vadība

tiekas biezāk ar struktūrvienības vadītājiem, nekā ar darbiniekiem, bet abas grupas ir gandrīz

vienisprātis par informācijas apjomu no augstākās vadības.

4.posms. Lai varētu izpētīt darbinieku apmierinātību ar iekšējo komunikāciju

pašvaldībā, darba autore uzsver, ka ir jāuzzina, kādi ir izplatītākie kanāli, caur kuriem

darbinieki saņem informāciju un cik lielā apjomā. Anketā tikai iekļauti kanāli, kurus darba

autore ir novērojusi, kā mūsdienās bieži izmantotus kanālus uzņēmumos. Darbiniekiem,

aizpildot anketu, bija jāatzīmē, cik lielu informācijas apjomu viņi (ļoti mazs, mazs, pietiekošs,

pārāk liels) saņem caur piedāvātajiem kanāliem.

39

Anketā tika norādīti šādi kanāli: tiešā saskarsme, telefona sarunas, papīra formātā

saņemtā informācija, elektroniskais pasts, uzņēmuma mājas lapa/iekšējais tīkls (intranets), no

citiem darbiniekiem neformāli.

0% 11%

71%

18%

Tiešā saskarsme

Ļoti mazs - 0%

Mazs - 11%

Pietiekošs - 71%

Pārāk liels - 18%

3.8.att. Tiešā saskarsme

Viens no variantiem kanālu izvēlē anketā bija tiešā saskarsme jeb personiskā

komunikācija. Apkopojot anketas rezultātus, darba autore vērtē, ka tiešā saskarsme Alūksnes

novada pašvaldībā ir ļoti augsta - 71%. 3.8.att. var redzēt, ka pašvaldībā ir darbinieki, kuriem

tiešā saskarsme ir apgrūtinoša, jo savās atbildēs norādīja, ka informācijas apjoms ir pārāk

liels. Ir arī darbinieki, kuri uzskata, ka informācijas apjoms caur tiešo saskarsmi ir mazs.

Kā labas komunikācijas rezultātu darba autore uzsver to, ka neviens darbinieks

neuzskata, ka tiešā saskarsme ir izmantota ļoti maz.

Kā otrs komunikācijas kanāls tikai izvēlēts telefons, kas mūsdienās ir neatņemama

sastāvdaļa cilvēku ikdienā.

0% 12%

68%

20%

Telefona sarunas

Ļoti mazs - 0%

Mazs - 13%

Pietiekošs - 68%

Pārāk liels - 20%

3.9. att. Komunikācija ar telefona starpniecību

Apkopojot rezultātus, kas redzami 3.9.att., darba autore secina, ka arī Alūksnes novada

pašvaldībā ik dienu komunikācijā tiek izmantot telefons. Komunikācija pa telefonu 68%

pašvaldības darbiniekiem šķiet pietiekama. Līdzīgi kā tiešajā saskarsmē, kādam no

40

darbiniekiem informācija caur telefonu ir pārāk liela, kādam pārāk maza. Darba autore domā,

ka komunikācija caur telefonu atvieglo darbu tiem, kuri dotajā brīdi atrodas tālāk viens no

otra, piemēram, kolēģi, kurš ir izbraucis no pašvaldības ir nepieciešamības gadījumā

sasniedzams ar telefona palīdzību.

Izmantojot rakstiskās komunikācijas veidu, kā komunikācijas kanāls tika izvēlēts

papīra formātā saņemtā informācija, kur respondentu atbilžu apkopojums redzams 3.10.att.

0%

25%

62%

13%

Papīra formātā saņemtāinformācija

Ļoti mazs - 0%

Mazs - 25%

Pietiekošs - 63%

Pārāk liels - 13%

3.10. att. Rakstiskā komunikācija

Izpētot augstāk attēlotos rezultātus, darba autore secina, ka arī informatīvi materiāli,

kas tiek izsniegti papīra formātā ir pietiekoši. Tomēr ceturtā daļa darbinieku uzskata, ka

papīra formātā informācijas ir maz.

Darba autore kvalifikācijas prakses ietvaros praktizējās Alūksnes novada pašvaldībā,

rakstisko komunikāciju pašvaldībā vērtētu kā viduvēju. Informāciju papīra formātā bija, bet

ne daudz, pārsvarā tomēr tika informācija nosūtīta elektroniski un savā ziņa tas bija atkarīgs

no struktūrvienības vadītāja, vai viņš uzskatīja, ka šī informācija ir jāizprintē un jāizsniedz

struktūrvienības darbiniekiem. Tas protams neattiecas uz informāciju, ko izdala augstākā

vadība visiem darbiniekiem pa tiešo. Darba autore secina, ka Alūksnes novada pašvaldībai ir

vairāk jāpilnveido rakstiskā komunikācija, jo tā ir informācija papīra formāta uz roka, bet

elektroniski saņemto informāciju var palaist garām, un ne vienmēr blakus ir dators, kur var

paskatīties jauno informāciju nepieciešamības gadījumā.

Kā kvalifikācijas daba 1.nodaļā aprakstīts, trešais iekšējās komunikācijas populārākais

veids ir elektroniskā komunikācija. Pie elektroniskās komunikācijas izplatītākais kanāls ir

elektroniskais pasts, kurš tika iekļauts darba autores pētījumā.

41

11%7%

52%

30%

Elektroniskais pasts

Ļoti mazs - 11%

Mazs - 7%

Pietiekošs - 52%

Pārāk liels - 30%

3.11.att. Elektroniskā komunikācija

Darba autore secina, ka elektroniskais pasts ir kļuvis ļoti populārs, kopš cilvēki ir

sapratuši, cik ļoti darbu atvieglo internets. Pie elektroniskā pasta darbinieku domas dalās.

Puse no darbiniekiem, kā redzams 3.11.att., uzskata, ka informācija caur elektronisko pastu ir

pietiekoša. Trešā daļa respondentu uzskata, ka pārāk liela informācija tiek izsūtīta caur

elektronisko pastu. Anketas rezultāti arī parāda, ka ir darbinieki, kuri uzskata, ka informācijas

apjoms caur elektronisko pastu ir mazs un pat ļoti mazs.

Tāpat pie elektroniskās komunikācijas tika iekļauts vēl viens – piektais kanāls, kas ir

uzņēmuma mājas lapa/ iekšējais tīkls (intranets).

14%

22%57%

7%

Uzņēmuma mājas lapa

Ļoti mazs - 14%

Mazs - 21%

Pietiekošs - 57%

Pārāk liels - 7%

3.12. att. Komunikācija izmantojot mājas lapu

Apkopojot piektā komunikācijas kanāla rezultātus, 3.12.att. var redzēt, ka vairāk kā

puse respondentu uzskata informācijas saņemšanu caur mājas lapu par pietiekošu. Trešā daļa

respondentu uzskata, ka informācija caur mājas lapu ir maza un pat ļoti maza. Darba autore

domā, ka tā kā Alūksnes novada pašvaldībā nav iekšējā tīkla, tāpēc darbinieki vērtēja tikai

pašvaldības mājas lapu.

42

Darba autore arī secina, ka, iespējams, darbinieku domas bija tik dažādas, jo mājas

lapas parasti tiek veidotas ārējai auditorijai, bet, protams, informāciju var atrast arī iekšējā

pašvaldības mērķauditorija.

16%

27%37%

20%

No citiem darbiniekiem neformāli

Ļoti mazs - 16%

Mazs - 27%

Pietiekošs - 38%

Pārāk liels - 20%

3.13.att. Neformālā komunikācija

Darba autore uzskata, ka arī komunikācija ar darbiniekiem neformāli ir ļoti aktuāla

mūsdienās, tādēļ arī šis komunikācijas veids tika iekļauts aptaujas anketā, kur respondentu

viedoklis atspoguļots 3.13.att.

Pie šī informācijas kanāla nav izcelts viens informācijas apjoms. Kā var redzēt

3.13.att. piektā daļa respondentu – 20%, uzskata, ka informācijas apjoms no citiem ir pārāk

liels. Darba autore domā, ka, iespējams, ir darbinieki, kuri lielu informācijas daļu no citiem

sāk uztvert kā baumas vai intrigas. 38% darbinieku informācija caur kolēģiem šķiet

pietiekoša, turpretī 27% respondentu tik lielā mērā neizjūt neformālo komunikāciju, bet 16%

darbinieki uzskata, ka neformālā komunikācija ar darbiniekiem ir ļoti maza.

Darba autore, izvērtējot šos rezultātus, secina, ka Alūksnes novada pašvaldībā tiek

izmantoti dažādi komunikācijas kanāli. Ir kanāli, kurus izmanto vairāk un gandrīz visi

darbinieki, bet ir kanāli, kuri nav tik populāri pašvaldībā, kā piemēram, Alūksnes novada

pašvaldības sistēma „Namejs”.

5.posms. Kvalifikācijas darba autore vēlējās uzzināt darbinieku vērtējumu par

savstarpējo komunikāciju pašvaldībā. Arī šajā posmā respondenti tika sadalīti divās daļās –

struktūrvienību vadītāji un darbinieki. Respondentiem savs vērtējums bija jāatzīmē ar –

pietiekams vai nepietiekams.

43

1410

25

18

3337

22

29

05

1015

2025

3035

40

Vadībaskomunikācija arstruktūrvienības

darbiniekiem

Darbiniekusavstarpējā

komunikācijaJūsu

struktūrvienībā

Darbiniekusavstarpējā

komunikācijavisā

organizācijā

Darbiniekukomunikācija araugstāko vadību

Nepietiekama

Pietiekama

3.14. att. Darbinieku savstarpējā komunikācija pašvaldībā

Kā redzams 3.14.att. 33 respondentu savstarpējo komunikāciju ar vadību un

struktūrvienības darbiniekiem vērtē kā pietiekamu, bet 14 respondentu vērtē kā nepietiekamu.

37 darbinieki savā struktūrvienībā savstarpējo komunikāciju vērtē kā pietiekamu, bet 10

darbinieki kā nepietiekamu. Darbinieku savstarpējā komunikācija visā uzņēmumā, kā redzams

3.14.att., ir 50% pret 50%, no kuriem 25 darbinieki vērtē to kā nepietiekamu, bet 22

darbinieki vērtē kā pietiekamu. Darbinieku savstarpējo komunikāciju ar augstāko vadību 29

darbinieki vērtē kā pietiekamu, bet tomēr 18 darbinieki to vērtē kā nepietiekamu.

Arī struktūrvienību vadītāji izteica savas domas par savstarpējo komunikāciju

pašvaldībā, kas atspoguļots 3.15. att.

4

1

655

8

34

0123456789

Vadībaskomunikācija arstruktūrvienībau

vadītājiem

Darbiniekusavstarpējā

komunikācijaJūsu

struktūrvienībā

Darbiniekusavstarpējā

komunikācijavisā organizācijā

Darbiniekukomunikācija araugstāko vadību

Nepietiekama

Pietiekama

3.15. att. Struktūrvienības vadītāju savstarpējā komunikācija pašvaldībā

44

Kā var redzēt 3.15.att., pieci struktūrvienības vadītāji savstarpējo komunikāciju ar

vadību vērtē kā pietiekamu, bet četri struktūrvienības vadītāji to vērtē kā nepietiekamu.

Struktūrvienības vadītājiem bija jāvērtē, kāda ir darbinieku savstarpējā komunikācija

viņu struktūrvienībā. Astoņi struktūrvienības vadītāji to vērtē kā pietiekamu, bet tomēr viens

struktūrvienības vadītājs to vērtē kā nepietiekamu. Darbinieku komunikāciju visā pašvaldībā

trīs struktūrvienības vadītāji uzskata par pietiekamu, bet seši par nepietiekamu. Un darbinieku

savstarpējo komunikāciju ar augstāko vadību četri struktūrvienību vadītāji vērtē kā

pietiekamu, bet pieci par nepietiekamu.

Darba autore secina, ka kopējā savstarpējā komunikācija pašvaldībā ir nepietiekama.

Pēc aptaujas rezultātiem darba autorei nākas secināt, kad labāka savstarpēja komunikācija

starp darbiniekiem ir struktūrvienībās, bet nepietiekama ir tieši ar citu struktūrvienību

kolēģiem, ko, iespējams, varētu novērst ar dažādu darba grupu izveidi, projektiem, neformālo

pasākumu aktivitātes komandās, kur ir komandā cilvēks no katrs struktūrvienības, kā arī

struktūrvienību darbinieku sanāksmes, kur darbinieki kopā komunicētu un diskutētu par

aktualitātēm.

6.posms. Darba autore par svarīgu aspektu uzskata darbinieku vērtējumu par darba

attiecībām pašvaldībā. Šīs aptaujas atbildes parādītu, starp kurām kolēģu grupām (vienas

struktūrvienības kolēģi, citu struktūrvienības kolēģi, struktūrvienības vadītāji, augstākā

līmeņa vadība) nav apmierinoša komunikācija. Līdz ar to varētu secināt, kur ir komunikācijas

barjeras un varētu izvērtēt priekšlikumus darba attiecību uzlabošanai.

0 02

02

0

5

0

5

10

20

141517

14

2224

19

5

10

0

5

10

15

20

25

30

Struktūrvienībasvadītāju

Kolēģiem manāstruktūrvienībā

Kolēģiem citāsstruktūrvienībās

Augstākālīmeņa vadība

Negatīvas (NG)

Drīzāk negatīvas (DN)

Neitrālas (N)

Drīzāk pozitīvas (DP)

Pozitīvas (P)

3.16. att. Darbinieku vērtējums par darba attiecībām pašvaldībā

3.16.att. parāda, ka 24 darbiniekiem ar struktūrvienības vadītājiem ir pozitīvas

attiecības, 15 darbiniekiem ir drīzāk pozitīvas attiecības. Tomēr pēc 3.16.att. rezultātiem

45

redzams, ka pieci darbinieki savas darba attiecības ar struktūrvienības vadītāju vērtē neitrāli

un divi darbinieki tās vērtē kā drīzāk negatīvas.

No šī autore secina, ka neviens nav atzīmējis, ka darba attiecības ir negatīvas. Tādejādi

darba autore pieļauj domu, ka to divu darbinieku atzīmes, kas darba attiecības vērtē par drīzāk

negatīvām, var būt atzīmētas kāda strīda vai garastāvokļa iespaidā.

Darba attiecības ar kolēģiem savā struktūrvienībā 19 darbinieki vērtē kā pozitīvas, 17

darbinieki kā drīzāk pozitīvas un 10 darbinieki kā neitrālas. Darba autore secina, ka

struktūrvienībās darbiniekiem ir labas attiecības, jo neviens nav darba attiecības novērtējis kā

negatīvas.

Darbinieku darba attiecības ar kolēģiem citās struktūrvienībās 20 darbinieki vērtē kā

neitrālas, 14 darbinieki kā drīzāk pozitīvas un tikai 5 darbinieki tās vērtē kā pozitīvas. Tomēr

ir kolēģi, kuriem, pēc autores domām, nav izdevies nodibināt labu kontaktu, jo pieci

darbinieki darba attiecības ar citu struktūrvienību darbiniekiem vērtē kā drīzāk negatīvas un

divi darbinieki tās vērtē kā negatīvas.

Kā redzams 3.16.att. 22 darbinieki darba attiecības ar augstākā līmeņa vadību vērtē kā

drīzāk pozitīvas, 10 darbinieki kā pozitīvas. Un 14 darbinieki darba attiecības ar augstākā

līmeņa vadību vērtē kā neitrālas. Neviens no darbiniekiem nav atzīmējis, ka darba attiecības

ar augstākā līmeņa vadību būtu negatīvas. Darba autore uzsver, ka tas ir labs rādītājs, jo pēc

rezultātiem var spriest, ka vadība komunicē ar darbiniekiem.

2 2 2

4

5 5

4

3 3

0

1

2

3

4

5

6

Manā vadībāesošiem

darbiniekiem

Kolēģiem citāsstruktūrvienībās

Augstākā līmeņavadību

Negatīvas (NG)

Drīzāk negatīvas (DN)

Neitrālas (N)

Drīzāk pozitīvas (DP)

Pozitīvas (P)

3.17. att. Struktūrvienības vadītāju vērtējums par darba attiecībām pašvaldībā

3.17.att. redzamas struktūrvienības vadītāju vērtējums par darba attiecībām

pašvaldībā. Četri struktūrvienības vadītāji vērtē darba attiecības ar darbiniekiem savā

struktūrvienībā kā pozitīvas. Vēl četri struktūrvienības vadītāji tās vērtē kā drīzāk pozitīvas,

bet divi struktūrvienības vadītāji tās vērtē kā neitrālas.

46

Struktūrvienības vadītāju darba attiecības ar kolēģiem citās struktūrvienībās, pēc

autores domām, ir pozitīvas, jo pieci respondenti tās vērtē par drīzāk pozitīvām, trīs par

pozitīvām un tikai divi tās vērtē par neitrālām darba attiecībām.

Struktūrvienības vadītāju darba attiecības ar augstākā līmeņa vadību, kā attēlots

3.17.att. Lielākoties vērtē pozitīvi. To pierāda piecu struktūrvienības vadītāju drīzāk pozitīvs

vērtējums, trīs kā pozitīvas un divi tās vērtē kā neitrālas. Darba autore secina, ka

struktūrvienību vadītājiem kopumā pārsvarā pašvaldībā ar darbiniekiem ir drīzāk pozitīvas

darba attiecības.

7.posms. Darba autore vēlējās uzzināt arī pašu darbinieku domas par organizācijas

klimatu pašvaldībā, tāpēc darbiniekiem pēc brīvas izvēles bija jāuzraksta trīs pozitīvi un trīs

negatīvi iekšējās komunikācijas ietekmējošie faktori pašvaldībā. Darba autore izcēla

vairākuma rakstīto par iekšējās komunikācijas ietekmējošiem faktoriem.

Iekšējās komunikācijas pozitīvi ietekmējošie faktori pašvaldībā pēc respondentu

domām ir sekojoši

· Kopīgi atpūtas pasākumi,

· Ekskursijas,

· Iknedēļas nodaļas sanāksmes,

· Elektroniskā sistēma „Namejs”,

· Sabiedrisko attiecību speciālista neatlaidīgais darbs,

· Sava pienākumu pārzināšana,

· Pozitīva attieksme no vadības,

· Kolēģi ērti sasniedzami,

· Rīta apspriede nodaļās,

· Kolēģu attieksme,

· Uzticēšanās, atklātība un lojalitāte.

Kvalifikācijas darba autore no respondentu atbildēm izcēla galvenos pozitīvi

ietekmējošos iekšējās komunikācijas faktorus, kuri vairākkārt atkārtojās respondentu

sniegtajās atbildēs. Tāpat arī darba autore izvērtēja negatīvi ietekmējošos faktorus, kurus

darbinieki vairākkārt atzina par negatīviem pašvaldības iekšējā komunikācijā.

Iekšējās komunikācijas negatīvi ietekmējošie faktori pašvaldībā pēc darbinieku

domām ir šādi:

· Daudz informācijas gan mutiski, gan papīra veidā, gan elektroniski,

· Darba slodze,

47

· Nav iekšējā tīkla,

· Intrigas,

· Trūkst informācijas par citu darbinieku darbu,

· Preses publikācijas par deputātu lēmumiem, par ko nav informēti darbinieki,

· Nav adekvāta darba samaksa,

· Nevienlīdzīga attieksme,

· Profesionalitātes trūkums,

· Novecojusi datortehnika,

· Neiedziļināšanās kolēģu darbā.

Darba autore aptaujas anketās deva arī iespēja respondentiem izteikt ierosinājumus, lai

uzlabotu iekšējo komunikāciju pašvaldībā. Kā nozīmīgākie ieteikumi tika noteikti pēc

vairākuma respondentu vienādām atbildēm. Darbinieku ieteikumi labākai iekšējai

komunikācijai izkristalizējās šādi:

· Jaunu speciālistu apmācības,

· Jaunas programmas izveidošana,

· Informācija par darbu struktūrvienībās,

· Vadībai tikšanās arī ar struktūrvienību darbiniekiem ne tikai ar struktūrvienību

vadītājiem,

· Kopīgas informācijas dienas,

· Vairāk kopīgu atpūtas pasākumu,

· Vienota iekšējā tīkla izveide,

· Novērtēt visu darbinieku darbu.

Darba autore vēlējās arī uzzināt kopīgo vērtējumu par iekšējo informācijas aprites

sistēmu. Tāpēc darbiniekiem bija jāatzīmē viņu vērtējums par iekšējo informācijas aprites

sistēmu pašvaldībā. Izmantojot sekojošu vērtējumu gradāciju – ļoti slikta, slikta, viduvēja,

laba, ļoti laba.

Kvalifikācijas darba autoresprāt, rezultāti, kuri redzami 3.18.att. ir pozitīvi, jo

vairākumam Alūksnes novada pašvaldības darbinieku informācijas aprites sistēma šķiet laba,

tikai trešā daļa darbinieku informācijas sistēmas apriti uztver kā viduvēju. Darba autore

secina, ka viduvējie rezultāti nav tie sliktākie, bet ir rādītājs, ka iekšējās komunikācijas

informācijas apriti var uzlabot un attīstīt.

48

0% 0%

36%

64%

0%

Informācijas aprites sistēma

Ļoti slikta - 0%

Slikta - 0%

Viduvēja - 36%

Laba - 64%

Ļoti laba - 0%

3.18.att. Informācijas aprites sistēmas vērtējums

Darba autore apkopojot aptaujas rezultātus secina, ka Alūksnes novada pašvaldībā

viena no iekšējās komunikācijas problēmām ir tieši saistīta ar informācijas apriti. Pēc šiem

aptaujas rezultātiem darba autore doma, ka respondenti, kuri aptaujā atzīmēja, ka informācijas

aprites sistēma ir viduvēja, darba gaitā ir saskārušies ar kādām informācijas nodošanas

nepilnībām. Darba autore uzskata, ka šādas informācijas aprites sistēmas nepilnības ir

jānovērš, lai turpmāk neradītu komunikācijas problēmas starp darbiniekiem. Darba autore

domā, ka šeit lieliski strādātu kopēja informācijas lapa, piemēram, intranets, kur jebkurš

darbinieks var iegūt sev nepieciešamo informāciju.

3.3. Iekšējās komunikācijas priekšrocību un trūkumu analīze

Apkopojot visu pētījumā iegūto informāciju un veicot analīzi, kvalifikācijas darba

autore noteica vairākas Alūksnes novada pašvaldības iekšējās komunikācijas priekšrocības un

arī trūkumus.

Autore atklāja priekšrocības, kuras ir jānovērtē iekšējās komunikācijas veidošanā kā

pozitīvas un trūkumus, kurus ir iespējams novērst iekšējās komunikācijas uzlabošanai.

Darba autore novēroja, ka darbinieki savās anketās norādīja komunikācijas trūkumu

tieši ar augstākā līmeņa vadība. Darbinieki arī uzsvēra, ka sanāksmes pārsvarā notiek tikai

struktūrvienību vadītājiem, kuri arī nodod informāciju savas struktūrvienības darbiniekiem.

Arī jautājumā par ieteikumiem iekšējā komunikācijas uzlabošanai darbinieki minēja kā

vēlamas darbinieku sanāksmes ar augstākā līmeņa vadību.

49

Darba autore uzskata, ka šādas sanāksmes darbiniekiem un augstākā līmeņa vadībai

varētu uzlabot komunikāciju un darba attiecības, tādejādi būtu jāpārdomā kopsapulču biežums

un tematika pašvaldībā.

Intervijā Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka

atklāja, ka ne vienmēr informācija no vadības sasniedz darbiniekus un, ja sasniedz, ne visi

prot interpretēt šo informāciju tā, kā to ir domājusi vadība. Tāpēc darba autore domā, ka

vismaz vienu reiz mēnesī varētu rīkot sanāksmes tieši darbiniekiem, kur būtu iespēja pārrunāt

iepriekšējā mēneša aktualitātes un tuvākā mēneša plānotās aktivitātes, lai darbinieki

pilnvērtīgāk varētu iesaistīties pašvaldības darbā.

Darba autores ieteikums ir nozīmīgu lēmumu pieņemšanas gadījumā nosūtīt

darbiniekiem informāciju kopsavilkuma veidā elektroniski vai izdalīt informatīvu lapiņu

veidā, kas ļautu vispārināti iepazīstināt darbiniekus ar aktualitātēm. Jo, kā jau darbinieki

anketās minēja, pašvaldībā ir liels darba apjoms un, iespējams, tādēļ svarīga informācija tiek

palaista garām. Taču šāda lakoniska un skaidri pasniegta informācija būtu viegli uztverama un

neaizņemtu daudz laika, lai ar to iepazītos.

Vēl kā viena no iekšējās komunikācijas problēmām darbinieku anketās tika minēta

informācijas trūkums par kolēģu darbu un neiedziļināšanās kolēģu darbā. Šo jautājumu darba

autore iekļāva gan aptaujas anketā, gan intervijā, lai uzzinātu ne tikai darbinieku viedokli, bet

arī pašvaldības vadības pārstāvju risinājumus šīs komunikācijas problēmas risināšanā.

Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs kā vienu no risinājumu variantiem

minēja, ka nepieciešams vairāk skaidrot pašvaldības procesus darbiniekiem. Autoresprāt, šāds

risinājums varētu transformēties pa darbinieku pilnsapulci, kurā tiktu arī pārrunāti tādi

jautājumi kā pašvaldības struktūras un struktūrvienību sadalījums, svarīgākie pienākumi, kā

arī šo struktūrvienību sadarbība un mijiedarbība. Tādejādi, autoresprāt, nākotnē neatkārtotos

situācijas, kad darbinieki ir sašutuši par kolēģu izpalīdzības trūkumu un neiedziļināšanos

kolēģu darbā.

Arī Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste intervijā uzsvēra, ka

ir jāorganizē sanāksmes, kurās šādi jautājumi tiek pārrunāti. Kā arī minēja, ka šeit lieliski

noderētu intraneta ieviešana, kur visa informācija būtu vienkopus un jebkurš darbinieks

varētu piekļūt šai informācijai sev ērtā laikā un pēc nepieciešamības. Darba autore piekrīt, ka

intraneta ieviešana noteikti būtu labs variants iekšējās komunikācijas uzlabošanā darbinieku

vidū.

50

Kvalifikācijas darba autore domā, ka papildus sapulcēm būtu jāpadomā par

individuālām tikšanās reizēm un to organizēšanu, jo cilvēki ir ļoti dažādi un ne visi uzdos sev

interesējošos jautājumus vai izteiks savu viedokli darbinieku kopsapulces laikā.

Darba autore uzskata, ka Alūksnes novada pašvaldības priekšrocība iekšējās

komunikācijas organizēšanā ir salīdzinoši nelielais darba kolektīvs (56 darbinieki), kurā ir

viegli sasniegt kolēģus, kas vairāk veicina personisko komunikāciju, uzdodot jautājumus un

saņemot atbildes neskaidrību gadījumos.

Darba autore secina, ka kopumā iekšējā komunikācija Alūksnes novada pašvaldībā ir

vērtējama pozitīvi. Lielākos trūkumus autore saskata tieši komunikācijas barjerās ar kolēģiem.

Savas struktūrvienības ietvaros kolēģiem ir pozitīva komunikācija, taču komunikācijas tieši

starp dažādām struktūrvienībām ir vāja. Darba autore domā, ka pēc iespējas vajadzētu vairāk

veidot kopīgi darāmus darbus vai realizēt kādus projektus vairākām struktūrvienībām kopā.

Te nāk prātā arī dažādi komandas saliedēšanas (team building) pasākumi, kurus varētu

izmantot iekšējās komunikācijas pilnveidošanā, piemēram, kino festivāls ar pašu veidotām

kino filmām, atjautības vai galda spēļu čempionāts vai tml.

Pašvaldības darbiniekiem vairāk vajadzētu organizēt neformālos pasākumus, kur

kolēģi viens otru var labāk iepazīt, līdz ar to vieglāk būtu komunicēt ikdienas darbā. Darba

autore uzsver, ka svarīgi ir arī ļaut darbiniekiem iesaistīties pasākumu organizēšanā vai ideju

ģenerēšanā par to, ko un kādā veidā varētu organizēt. Šajā gadījumā darba autore ieteiktu

sabiedrisko attiecību speciālistei izveidot aptauju, lai uzzinātu darbinieku domas par ideju

kastītes izveidošanu, kur darbinieki anonīmi varētu izteikt savas idejas. Var veidot vienu ideju

kastīti dažādiem priekšlikumiem, bet var izveidot vairākas kastītes, piemēram, vienu kastīti ar

darba jautājumiem saistītām idejām, bet otru kastīti par neformālo pasākumu priekšlikumiem

Darba autore kā vislielāko trūkumu Alūksnes novada pašvaldībā saskata tieši

informācijas trūkumu dažādos pašvaldības darbinieku līmeņos. Tādejādi autore iesaka ieviest

intranetu, kurš piedāvātu vairākas funkcijas vienuviet – dokumentu pieejamību, aktualitātes

novadā un pašvaldībā, kā arī iespēju komunicēt ar kolēģiem tiešsaistē. Intranetā arī vadības

pārstāvji individuāli varētu ievietot informāciju par viņuprāt nozīmīgajām aktualitātēm un

lēmumiem, informējot visus pašvaldības darbiniekus.

51

SECINĀJUMI

Izstrādājot kvalifikācijas darbu, darba autore nonākusi pie sekojošiem secinājumiem:

1. Organizācijai komunikācijā ar darbiniekiem ir jāizvēlas tai piemērotākais

komunikācijas veids un kanāls, kas vislabāk uzrunātu darbiniekus, piemēram,

rakstiskā komunikācija (informējošas lapiņas).

2. Ir ļoti plašs sabiedrisko attiecību instrumentu klāsts, kuru var izmantot, lai uzlabotu

iekšējo komunikāciju organizācijā, piemēram, intranets, iekšējā avīze, sanāksmes u.c.

3. Iekšējās komunikācijas sakārtotība ir ļoti nozīmīga arī organizācijas ārējā tēla

veidošanā.

4. Alūksnes novada pašvaldības administrācijas kolektīvs ir salīdzinoši neliels – 56

darbinieki.

5. Alūksnes novada pašvaldībā ir komunikācijas barjera starp darbiniekiem un augstākā

līmeņa vadību, ko pierāda darbinieku aptaujas rezultāti par lejupvērsto informāciju.

6. Pēc praktiski veiktā pētījuma var secināt, ka pašvaldībā ir novērojamas komunikācijas

barjeras starp dažādu struktūrvienību darbiniekiem horizontālā līmenī.

7. Sanāksmes pašvaldībā lielākoties notiek tikai starp augstākā līmeņa vadību un

struktūrvienības vadītājiem.

8. Informācija no augstākās vadības ne vienmēr sasniedz zemākā līmeņa darbiniekus, ko

apstiprina darbinieku aptaujas rezultāti un intervija ar sabiedrisko attiecību speciālisti.

9. Pašvaldībā pārsvarā tiek izmantota elektroniskā komunikācija caur e-pastu,

nepievēršot uzmanību rakstiskajai komunikācijai.

10. Alūksnes novada pašvaldībā nav izveidots iekšējais tīkls intranets.

11. Kā liecina darbinieku aptauja, pašvaldības darbiniekiem nav izpratnes par kolēģu

darbu citās struktūrvienībās.

12. Veicot praktisko pētījumu, var secināt, ka Alūksnes novada pašvaldībā salīdzinoši reti

tiek organizēti neformālie pasākumi.

PRIEKŠLIKUMI

Kvalifikācijas darba noslēgumā darba autore izvirza sekojošus priekšlikumus

turpmākai Alūksnes novada pašvaldības iekšējās komunikācijas pilnveidei:

1. Vismaz reizi mēnesī organizēt kopīgas sanāksmes augstākajai vadībai, struktūrvienību

vadītājiem un darbiniekiem, lai uzlabotu darba attiecības dažādos organizācijas

līmeņos un skaidrotu kolēģu darbu.

2. Ieviest kopīgu iekštīklu jeb intranetu, kas informētu darbiniekus par aktualitātēm

pašvaldībā un vienkāršotu ikdienas komunikāciju starp darbiniekiem.

3. Struktūrvienību vadītājiem svarīgāko informāciju no sanāksmes protokola vajadzētu

izsniegt darbiniekiem rakstiskā (papīra) formātā, lai darbinieki ir zinoši par

informāciju, kas attiecas arī uz viņiem.

4. Organizēt darba grupas dažādu darba uzdevumu ietvaros, piemēram, pilsētas svētku

aktivitāšu, sporta spēļu, Alūksnes dziedāšanas svētku plānošanā, lai dažādu

struktūrvienību darbinieki sadarbotos un tādejādi uzlabotu savstarpējās attiecības.

5. Organizēt vismaz vienu neformālo pasākumu reizi pusgadā, piemēram, ekskursiju,

balli vai konkursu, tādejādi veicinot darbinieku iepazīšanos vienam ar otru neformālā

atmosfērā un vidē.

6. Izveidot pašvaldības iekšējo avīzi, lai darbiniekus informētu par kolēģu sasniegumiem

darbā un ārpus tā, aktuālākajiem notikumiem un izklaidējoša rakstura informāciju.

Iekšējo avīzi ieviest gadījumā, ja netiek īstenota intraneta ieviešana pašvaldībā.

7. Izveidot ideju kastīti, kur darbinieki anonīmi varētu izteikt savus ierosinājumus un

idejas kā darba jautājumos, tā arī attiecībā uz neformālajiem pasākumiem.

8. Ik pusgadu veikt darbinieku aptauju par notikušajām un plānotajām aktivitātēm un

aktualitātēm, lai analizētu iekšējās komunikācijas efektivitāti Alūksnes novada

pašvaldībā.

53

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS

1. Edeirs Dž. Efektīva komunikācija Rīga/SIA „ASJA”, 1999. – 260 lpp.

2. E – pasts. – resurss apskatīts 2013.gada 16.janvārī. – Pieejamais veids: tīmeklis

http://fs-informatika.blogspot.com/2010/04/6kl-jedziens-par-e-pastu-ta.html

3. Ezera Ilona Lietišķā komunikācija/ Rīga: Multineo, 2007. – 111 lpp.

4. Grigorija A. Sabiedriskās attiecības praksē/Rīga: SIA „Lietišķās informācijas

dienests”, 2007. – 242.lpp.

5. Herbsts D. Komunikācija uzņēmumā/ Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. – 119 lpp.

6. Herbsts D. Sabiedriskās attiecības/ Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. – 184 lpp.

7. Informatīva/ korporatīva uzņēmuma mājas lapa. – Resurss apskatīts 2013.gada

16.janvārī. – Pieejamais veids: tīmeklis http://www.em.gov.lv/e-

komercija/page0c98.html?id=50

8. Intraneta funkcionalitāte un iespējas. – resurss apskatīts 2013.gada 16.janvārī. –

Pieejamais veids: tīmeklis http://www.mediaparks.lv/lv/pakalpojumi/intraneta-

funkcionalitate-iespejas/

9. Katlips S.M., Senters A.H., Brūms G.M., Sabiedriskās attiecības/ Rīga: Avots, 2002. –

692 lpp.

10. Kristapsone S. Zinātniskā pētniecība studiju procesā. – Rīga: Biznesa augstskola

Turība, 2008. – 352 lpp.

11. Kvantitatīvās izpētes metodes. – resurss apskatīts 2013.gada 16.janvārī. – Pieejamais

veids: tīmeklis http://www.petijumi.lv/2011/08/117/

12. Lapsa T. Sabiedriskās attiecības: Ievads teorijā un praksē/ Rīga: Biznesa augstskola

Turība, 2002. – 147 lpp.

13. Praude V., Beļčikovs J. Menedžments: teorija un prakse/ Rīga: SIA ”Vaidelote”, 2001.

– 508 lpp.

14. Pūķis M. Pašu valdība/Latvijas Pašvaldību savienība: SIA „Jelgavas tipogrāfija”,

2010. – 512.lpp.

15. Saistošie noteikumi Nr.1/2009 „Alūksnes novada pašvaldības nolikums”. – resurss

apskatīts 2013.gada 16.janvārī. – Pieejamais veids: tīmeklis

http://www.aluksne.lv/09_05.php

16. Vanags E., Vilka I. Pašvaldības darbība un attīstība/ Rīga: LU Akadēmiskais apgāds,

2005. – 384 lpp.

54

17. Veinberga S. Publiskās attiecības. PR teorija un prakse. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. –

350 lpp.

18. Contland L.Bovie, John V.Thill Exellence in Business communication. – London,

2002 – 535 p.

19. Guth W.David, Marsh Ch. Public relations: a values-driven approach [5th edition]. –

Boston: Pearson/Allyn and Bacon. P., 2006 – 278 p.

20. Guth W.David, Marsh Ch. Public Relations. – Boston: Personal Education, 2007 –

652 p.

21. Джефкинс Ф., Ядин Д. Паблик рилейшнз: Учеб. пособие для вузов/ Пер. с англ.

под ред. Еремина Б.Л. – М.: ЮНИТИ-ДАНА, 2003 – 416 с.

22. Горкина М.Б., Мамонтов А.А., Манн И.Б. PR на 100%: Как стать хорошим

менеджером по PR. – М.: Альтина Паблищер, 2003 – 214 с.

55

GRAFISKĀ DAĻA

ALBERTA KOLEDŽAStudiju programmas ”Sabiedriskās attiecības”

Novada pašvaldības iekšējās komunikācijas pilnveide

GRAFISKĀ DAĻA

Specializācija: Sabiedrisko attiecību speciālists

Studente: ______________________________________________(paraksts, datums)

Rīga – 2013

56

ALBERTA KOLEDŽASABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

LINDA APŠUSALA

KVALIFIKĀCIJAS DARBSNOVADA PAŠVALDĪBAS IEKŠĒJĀS

KOMUNIKĀCIJAS PILNVEIDE

RĪGA-2013

Kvalifikācijas darba mērķis ir identificēt izmantotos Alūksnesnovada pašvaldības iekšējās komunikācijas instrumentus unnoskaidrot to atbilstību iekšējās komunikācijasorganizēšanā, kā arī izstrādāt priekšlikumus turpmākaiiekšējās komunikācijas pilnveidei.

Kvalifikācijas darba uzdevumi:1. Analizējot teorētiskos literatūras avotus, noskaidrot iekšējās

komunikācijas jēdzienu, instrumentus un nozīmi uzņēmumastratēģiskajā plānošanā;

2. Intervēt Alūksnes novada pašvaldības vadības pārstāvjus, laiidentificētu galvenās prioritātes un izmantotos instrumentusiekšējās komunikācijas organizēšanā;

3. Veikt Alūksnes novada pašvaldības darbinieku aptauju, , lainoskaidrotu apmierinātību ar komunikāciju pašvaldībā;

4. Noteikt priekšrocības un trūkumus Alūksnes novada pašvaldībasiekšējās komunikācijas veidošanā un izstrādāt priekšlikumusturpmākai tās pilnveidei.

Mērķis un uzdevumi

57

Praktiskā pētījuma raksturojums

1. Alūksnes novada pašvaldības struktūra, darbībasraksturojums;

2. Alūksnes novada pašvaldības iekšējās komunikācijasraksturojums;

3. Praktiskais pētījums – intervēšana un anketēšana;4. Secinājumi un priekšlikumi Alūksnes novada

pašvaldības iekšējās komunikācijas pilnveidei.

Jūsu vērtējums par savstarpējo komunikāciju organizācijā(struktūrvienību vadītāju atbildes):

Praktiskā pētījuma raksturojums

4

1

655

8

34

0123456789

Vadībaskomunikācija arstruktūrvienībau

vadītā jiem

Darbiniekusavstarpējā

komunikācijaJūsu

struktūrvienībā

Darbiniekusavstarpējā

komunikācijavisā organizācijā

Darbiniekukomunikācija araugstāko vadību

Nepietiekama

Pietiekama

58

Jūsu vērtējums par savstarpējo komunikāciju organizācijā(darbinieku atbildes):

Praktiskā pētījuma raksturojums

1410

25

18

3337

22

29

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Vadībaskomunikācija arstruktūrvienības

darbiniekiem

Darbiniekusavstarpējā

komunikācijaJūsu

struktūrvienībā

Darbiniekusavstarpējā

komunikācijavisā

organizācijā

Darbiniekukomunikācija araugstāko vadību

Nepietiekama

Pietiekama

Jūsu vērtējums par darba attiecībām organizācijā(struktūrvienības vadītāji):

Praktiskā pētījuma raksturojums

2 2 2

4

5 5

4

3 3

0

1

2

3

4

5

6

Manā vadībāesošiem

darbiniekiem

Kolēģiem citāsstruktūrvienībās

Augstākā līmeņavadību

Negatīvas (NG)

Drīzāk negatīvas (DN)

Neitrā las (N)

Drīzāk pozitīvas (DP)

Pozitīvas (P)

59

Jūsu vērtējums par darba attiecībām organizācijā(darbinieki):

Praktiskā pētījuma raksturojums

0 02

02

0

5

0

5

10

20

141517

14

2224

19

5

10

0

5

10

15

20

25

30

Struktūrvienībasvadītāju

Kolēģiem manāstruktūrvienībā

Kolēģiem citāsstruktūrvienībās

Augstākālīmeņa vadība

Negatīvas (NG)

Drīzāk negatīvas (DN)

Neitrālas (N)

Drīzāk pozitīvas (DP)

Pozitīvas (P)

Intervijā vadības pārstāvji atklāj novērotās iekšējāskomunikācijas problēmas, piemēram,

• “Dažkārt novēlota atbildēšana uz nosūtītajiem e-pastiem”,priekšsēdētājs Aivars Fomins;

• “Nereti lejupvērstā informācija (no vadības puses) netieknovadīta līdz zemākajam līmenim pilnībā vai arī tas notiektikai daļēji”, sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Aploka.

Praktiskā pētījuma raksturojums

60

Intervijā tika jautāts, kādas Alūksnes novadapašvaldībā vēl neizmantotas metodes varētu izmantotiekšējās komunikācijas uzlabošanai?

• “Viena no metodēm varētu būt Skype, ko varētuizmantot gan tiešajai saziņai, gan arī videokonferencēmun sapulcēm. Skype iespēja ir veidot video sanāksmes”,priekšsēdētājs Aivars Fomins;

• “Tiek domāts par intraneta jeb iekštīkla izveidi, kaspagaidām gan vēl nav ieviests”, sabiedrisko attiecībuspeciāliste Iveta Aploka.

Praktiskā pētījuma raksturojums

Secinājumi

1. Pēc praktiski veiktā pētījuma var secināt, ka pašvaldībā irnovērojamas komunikācijas barjeras starp dažādustruktūrvienību darbiniekiem horizontālā līmenī.

2. Informācija no augstākās vadības ne vienmēr sasniedzzemākā līmeņa darbiniekus, ko apstiprina darbiniekuaptaujas rezultāti un intervija ar sabiedrisko attiecībuspeciālisti.

3. Alūksnes novada pašvaldībā nav izveidots iekšējais tīklsintranets.

4. Kā liecina darbinieku aptauja, pašvaldības darbiniekiemnav izpratnes par kolēģu darbu citās struktūrvienībās.

61

Priekšlikumi

1. Vismaz reizi mēnesī organizēt kopīgas sanāksmesaugstākajai vadībai, struktūrvienību vadītājiem undarbiniekiem, lai uzlabotu darba attiecības dažādosorganizācijas līmeņos un skaidrotu kolēģu darbu.

2. Ieviest kopīgu iekštīklu jeb intranetu, kas informētudarbiniekus par aktualitātēm pašvaldībā un vienkāršotuikdienas komunikāciju starp darbiniekiem.

3. Organizēt darba grupas dažādu darba uzdevumu ietvaros,piemēram, pilsētas svētku aktivitāšu, sporta spēļu,Alūksnes dziedāšanas svētku plānošanā, lai dažādustruktūrvienību darbinieki sadarbotos un uzlabotusavstarpējās attiecības.

PALDIES!

62

PIELIKUMI

63

1. pielikums

Alūksnes novada struktūrshēma

NOVADA DOME

KOMITEJAS

1.FINANŠU KOMITEJA2. IZGLĪTĪBAS, KULTŪRASUN SPORTA JAUTĀJUMUKOMITEJA3. SOCIĀLOPAKALPOJUMU UNVESELĪBAS APRŪPESJAUTĀJUMU KOMITEJA4.TAUTSAIMNIECĪBASKOMITEJA5.TERITORIĀLĀ KOMITEJA

KOMISIJAS

1.ADMINISTRATĪVĀKOMISIJA2.IEPIRKUMUKOMISIJA3.VĒLĒŠANU KOMISIJA4.ZEMES KOMISIJA5LICENCĒŠANASKOMISIJA6.PAŠVALDĪBASĪPAŠUMUATSAVINĀŠANASKOMISIJA7.APSTĀDĪJUMUAIZSARDZĪBASKOMISIJA8.ARHĪVA EKSPERTUKOMISIJA9.CIVILĀSAIZSARDZĪBASKOMISIJA10.ĀRKĀRTASSITUĀCIJU KOMISIJA

DOMESPRIEKŠSĒDĒTĀJS

DOMESPRIEKŠSĒDĒTĀJA

VIETNIEKS

KOMERCSABIEDRĪBAS

AS „SIMONE”SIA „ALŪKSNES NAMI”SIA „RŪPE”SIA „VITALITAS”

SIA „ALŪKSNESSLIMNĪCA”SIA „IEVEDNE”

IZPILDDIREKTORS

PA „ALJA”

BĒRNU UNJAUNIEŠU

CENTRS

ALŪKSNESMUZEJS

ANNASPAGASTAPĀRVALDE

ADMINISTRĀCIJA

JURIDISKĀNODAĻA

KANCELEJA

PLĀNOŠANAS UN

ATTĪSTĪBASNODAĻA

KULTŪRASUN

SPORTANODAĻA

FINANŠUNODAĻA

PA „SPODRA”BŪVVALDE

DZIMTSARAKSTU NODAĻA

BĀRIŅTIESA

SOCIĀLAISDIENESTS

PAŠVALDĪBASPOLICIJA

IZGLĪTĪBASPĀRVALDE

SOCIĀLĀSAPRŪPES CENTRS

„ALŪKSNE”

KALNCEMPJUPAGASTAPĀRVALDE

JAUNLAICENES PAGASTAPĀRVALDE

JAUNALŪKSNES

PAGASTAPĀRVALDE

JAUNANNAS PAGASTAPĀRVALDE

ILZENESPAGASTAPĀRVALDE

ALSVIĶUPAGASTAPĀRVALDE

LIEPNASPAGASTAPĀRVALDE

MALIENASPAGASTAPĀRVALDE

MĀLUPESPAGASTAPĀRVALDE

MĀRKALNES PAGASTA

PĀRVALDE

PEDEDZESPAGASTAPĀRVALDE

VECLAICENES PAGASTAPĀRVALDE

ZELTIŅUPAGASTAPĀRVALDE

ZIEMERUPAGASTAPĀRVALDE

ALŪKSNESPILSĒTAS

TAUTAS NAMS

ALŪKSNESPILSĒTAS

BIBLIOTĒKA

IZGLĪTĪBASIESTĀŽU

ATBALSTACENTRS

PAŠVALDĪBAS IESTĀDES PAŠVALDĪBASIESTĀDES

ITNODAĻA

64

2. pielikums

Alūksnes novada pašvaldības administrācijas struktūrshēma

DOME

DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJSDOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA

VIETNIEKS

Kancelejas vadītājs,

Lietvedībassekretārs,

Domes sekretārs,

Komisiju sekretārs ,

Sabiedriskoattiecībuspeciālists ,

Personālaspeciālists,

Datorspeciālists,

Šoferis

IZPILDDIREKTORS

Finanšu nodaļa

Nodaļas vadītājs -galvenais grāmatvedis,

Galvenā grāmatvežavietnieks,

Algu grāmatvedis,

Pamatlīdzekļugrāmatvedis ,Grāmatvedis –uzskaitvedis ,

Grāmatvedis – kasieris,

Pašvaldības iepirkuma Speciālists,

Ekonomists,

Nodokļu administrators,Grāmatvedis,

Ekonomists –grāmatvedis

Kultūras unsportanodaļa

Kanceleja

Nodaļasvadītājs(kultūrasdarbaspeciālists)

Kultūrasdarbaspeciālists

Sportadarbaorganizators

Plānošanas unattīstības nodaļa

Nodaļasvadītājs ,Projektuvadītājs,

Zemesierīkotājs,

Kartogrāfs,

Teritoriālplānotājs,Būvinženieris,

NekustamāīpašumaSpeciālists,

Ainavuarhitekts

IT nodaļa

Nodaļasvadītājs,

Tīklaadministrators,

Datorprogramētājs

Juridiskānodaļa

Nodaļasvadītājs,

Jurists

65

3. pielikums

Intervijas jautājumi

Labdien!

Esmu ļoti pateicīga, ka savā ikdienas aizņemtībā esat atradusi/-is dažas minūtes, lai sniegtu

atbildes brīvā formā uz manis uzdotajiem jautājumiem. Tās man sniegs nepieciešamo

informāciju par Alūksnes novada pašvaldības iekšējo komunikāciju un sekmēs

kvalifikācijas darba „Novada pašvaldības iekšējās komunikācijas pilnveide” izstrādi.

Liels paldies par atsaucību!

1. Kādas, Jūsuprāt, ir pašvaldības iekšējās komunikācijas pozitīvās puses?

2. Vai Jūs esat novērojis/-usi kādas iekšējās komunikācijas problēmas pašvaldībā? Kādas?

3. Kādas metodes šobrīd tiek izmantotas pašvaldības iekšējās komunikācijas organizēšanā?

4. Kāpēc izmantojat tieši šīs metodes?

5. Vai esat domājuši par iespēju izmantot citas metodes iekšējās komunikācijas uzlabošanai?

Kādas tieši?

6. Apkopojot darbinieku aptaujas rezultātus, atklājās, ka vairākums darbinieku par problēmu

uzskata informācijas trūkumu attiecībā uz kolēģu darbu un darba procesu pašvaldībā kopumā.

Kā pēc Jūsu domām varētu risināt šo problēmu?

7. Vai, Jūsuprāt, intraneta ieviešana pašvaldībā uzlabotu informētību starp darbiniekiem?Lūdzu, paskaidrojiet savu viedokli!

PALDIES!

66

4.pielikums

Intervijas atbildes ar priekšsēdētāju Aivaru Fominu

1. Kādas, Jūsuprāt, ir pašvaldības iekšējās komunikācijas pozitīvās puses?

Manuprāt, pozitīvās puses ir tas, ka gan ar administrācijas darbiniekiem, gan arī iestāžu vadītājiem

regulāri tiekamies sanāksmēs, jo tiešā komunikācija ir ļoti svarīga. Izmantojam elektronisko pastu.

Tiek rīkoti kopīgi pasākumi, sveikti kolēģi svētkos, braucam pieredzes apmaiņas braucienos,

ekskursijās.

2. Vai Jūs esat novērojis/-usi kādas iekšējās komunikācijas problēmas pašvaldībā? Kādas?

Gadās, ka darbinieki laikus neatbild uz e-pasta vēstulēm. Ir maz neformālās komunikācijas – kad

darba laiks beidzas, visi aizsteidzas mājās.

3. Kādas metodes šobrīd tiek izmantotas pašvaldības iekšējās komunikācijas organizēšanā?

Jau manis minētās sanāksmes, elektroniskais pasts, „Namejs”, dažādas darba grupas, arī kolektīva

pasākumi.

4. Kāpēc izmantojat tieši šīs metodes?

Kā jau teicu, tiešais kontakts ir svarīgs, jo tad var labāk izskaidrot kādu lietu, uzreiz klausītājs var

uzdot jautājumus. Iespējams, ka atbildot uz viena darbinieka jautājumu, arī kādam citam tas ir bijis

nozīmīgs. Mūsdienu iespējas sazināties elektroniskajā vidē savukārt dod iespēju to izdarīt ātri un ar

lielu cilvēku skaitu.

5. Vai esat domājuši par iespēju izmantot citas metodes iekšējās komunikācijas uzlabošanai?

Kādas tieši?

Jā, varbūt tas varētu būt Skype, ko varētu izmantot gan tiešai saziņai, gan arī videokonferencēm,

sapulcēm. Esam liels novads, ir daudz iestāžu, daudzas no tām neatrodas pilsētā un uz sanāksmēm tad

iestāžu vadītājiem jābrauc. Skype iespējas ļautu organizēt videosanāksmi.

6. Apkopojot darbinieku aptaujas rezultātus, atklājās, ka vairākums darbinieku par problēmu

uzskata informācijas trūkumu attiecībā uz kolēģu darbu un darba procesu pašvaldībā kopumā.

Kā pēc Jūsu domām varētu risināt šo problēmu?

Viss atkarīgs no tā, cik viena darbinieka darbs ir saistīts ar cita darbinieka darbu, jo katram tomēr ir

sava kompetence un varbūt nemaz līdz sīkumiem citam cita darbs nav jāpārzina. Iespējams, ka procesi

pašvaldībā vairāk jāskaidro darbiniekiem.

7. Vai, Jūsuprāt, intraneta ieviešana pašvaldībā uzlabotu informētību starp darbiniekiem?

Lūdzu, paskaidrojiet savu viedokli!

Vai uzlabotu, grūti vērtēt, taču tā būtu iespēja.

67

5. pielikums

Intervijas atbildes ar sabiedrisko attiecību speciālisti Evitu Aploku

1. Kādas, Jūsuprāt, ir pašvaldības iekšējās komunikācijas pozitīvās puses?

Iespējami jautājumi tiek risināti tiešā komunikācijā – sanāksmēs, kas notiek dažādos līmeņos,

tiešajos kontaktos, tajā skaitā ar vadību. Pozitīvi, ka vadība vienmēr ir atsaucīga

komunikācijai darbiniekiem. Elektroniskās komunikācijas izmantošana, kas ļauj sasniegt

lielāku adresātu loku un ātri. Tiek veidotas kopīgu neformālu atpūtas pasākumu tradīcijas.

2. Vai Jūs esat novērojis/-usi kādas iekšējās komunikācijas problēmas pašvaldībā?

Kādas?

Nereti lejupejošā informācija (no vadības) netiek novadīta līdz zemākajam līmenim pilnībā

vai tas notiek tikai daļēji, līdz ar to darbinieki nezina informāciju par kādiem būtiskiem

lēmumiem, kas saistīti ar pašvaldības darbību kopumā u.c vai arī tie nav pietiekami

izskaidroti. Arī horizontālajā komunikācijā ir barjeras – personības, attieksmes jautājumi.

Nereti traucēklis efektīvai komunikācijai ir arī lielais darba apjoms.

3. Kādas metodes šobrīd tiek izmantotas pašvaldības iekšējās komunikācijas

organizēšanā?

Formālā komunikācija: personiskā (tiešā) komunikācija sanāksmēs un apspriedēs,

elektroniskā komunikācija ar e-pasta palīdzību, rakstiskā komunikācija – dažādas

informatīvas vēstules, lietvedības dokumenti;

Neformālā komunikācija: kolēģu dzimšanas un vārda dienu svinības, dažādi kopīgi neformāli

pasākumi, dalība teritorijas sakopšanas talkās.

4. Kāpēc izmantojat tieši šīs metodes?

Tiešā komunikācija sanāksmēs un ikdienā kolēģiem satiekoties ir vislabākais veids, kā nodot

un saņemt informāciju, jo tas dod iespēju uzdot papildu jautājumus, precizēt, ja nepieciešams,

arī uzreiz dot atgriezenisko saiti – paskaidrot, komentēt, sniegt atbildi.

Elektroniskā komunikācija savukārt, kā jau uzsvēru iepriekš, dod iespēju vienu un to pašu

informāciju ātri nodot lielam adresātu skaitam. Šis veids pašvaldībai ir pozitīvs tādēļ, ka

pašvaldībā iekšējā komunikācija jāveic ne tikai administrācijas līmenī, bet arī saziņā ar

pašvaldības iestādēm.

68

5. pielikuma turpinājums (2)

5. Vai esat domājuši par iespēju izmantot citas metodes iekšējās komunikācijas

uzlabošanai? Kādas tieši?

Jā, esam domājuši par to. Viens no konkrētiem ierosinājumiem ir iekštīkla jeb intraneta

ierīkošana. Pagaidām tas vēl nav izdarīts.

Varētu tikt rīkoti iekšēji semināri par dažādiem aktuāliem jautājumiem – juridiskiem,

lietvedības, komunikācijas, stresa vadīšanas utt.

Dažādot un bagātināt neformālās aktivitātes ar jauniem, saliedējošiem un lojalitāti

veidojošiem pasākumiem.

6. Apkopojot darbinieku aptaujas rezultātus, atklājās, ka vairākums darbinieku par

problēmu uzskata informācijas trūkumu attiecībā uz kolēģu darbu un darba procesu

pašvaldībā kopumā. Kā pēc Jūsu domām varētu risināt šo problēmu?

Attiecībā uz darba procesu pašvaldībā kopumā – ja ir runa par to, ka darbiniekiem nav skaidri

kādi vadības lēmumi, tas nozīmē, ka ir jāorganizē sanāksmes, kurās vadība skaidro lēmumu

pieņemšanas pamatojumu.

Attiecībā uz informācijas trūkumu par kolēģu darbu, iespējams, ka noderētu tieši intraneta

atbalsts, kur varētu iepazīstināt ar kolēģu darba pienākumiem – gadījumā, ka ar šo ir domāts

tas, ka kāds vispār nezina, ar ko nodarbojas viņa kolēģi.

Ja šis informācijas trūkums par kolēģa darbu kavē veikt otra kolēģa tiešos darba pienākumus,

tātad ir traucēta savstarpējā saziņa horizontālajā līmenī un šeit, manuprāt, nekādi burvju

līdzekļi nevar līdzēt kā tikai tas, ka mēs atceramies sarunāties un, veicot kādu pienākumu,

apzināmies, kuram no kolēģiem vēl šī informācija būtu saistoša un ar to dalāmies.

7. Vai, Jūsuprāt, intraneta ieviešana pašvaldībā uzlabotu informētību starp

darbiniekiem? Lūdzu, paskaidrojiet savu viedokli!

Viennozīmīgi apgalvot, ka intraneta ieviešana uzlabos informētību, nevaru, jo tas vienmēr būs

subjektīvi – kāds intranetu lietos, cits nelietos, kāds to darīs biežāk, cits retāk. Saskatu arī

bažas, ka intraneta lietošanu apdraudēs darbinieku lielā darba slodze, kas nozīmē, ka viņiem

vienkārši var nebūt laika ieskatīties šajā lapā. Tomēr tā būs vēl viena iespēja, kur darbiniekam

ir radīta iespēja iegūt kādu viņam interesējošu informāciju, tajā skaitā neformālu.

69

6. pielikums

Iekšējās komunikācijas apmierinātības anketa

Labdien! Mani sauc Linda Apšusala. Esmu Alberta koledžas Sabiedrisko attiecībuprogrammas studente. Pašlaik rakstu savu kvalifikācijas darbu par iekšējokomunikāciju pašvaldībā. Būšu ļoti pateicīga, ja atvēlēsiet nedaudz laika un atbildēsietuz manis zemāk uzdotajiem jautājumiem. Anketa ir anonīma.

1. POSMS : Jūsu vērtējums par darba algu, darba vidi un papildus iespējāmSaīsinājumi: ĻN – ļoti neapmierinošs; DN – drīzāk neapmierinošs;

DA – drīzāk apmierinošs; ĻA – ļoti apmierinošs

Lūdzu, apvelciet ciparus, kuri visprecīzāk apzīmē Jūsu apmierinātību ar darba vidi unsniegtajām papildus iespējām

ĻN DN DA ĻA

Alga 1 2 3 4

Sociālās garantijas 1 2 3 4

Darba vide 1 2 3 4

Korporatīvie pasākumi 1 2 3 4

Atmosfēra darbā 1 2 3 4

2. POSMS: InformētībaSaīsinājumi: N – neinformēts; NI – nepietiekami informēts; PI – pietiekami informēts; LI –labi informēts

Lūdzu, apvelciet ciparu, kurš visprecīzāk attēlo Jūsu informētību par zemāk uzskaitītajāmtēmām?

Informētības līmenis

N NI PI L I

Par maniem pienākumiem 1 2 3 4

Par atalgojuma veidošanās principiem, sociālajām garantijām 1 2 3 4

Par problēmām pašvaldības darbībā 1 2 3 4

Par mana darba vērtēšanas sistēmu 1 2 3 4

70

6. pielikuma turpinājums (2)

Par to, kā tiek pieņemti lēmumi, kuri ietekmē manu darbu 1 2 3 4

Par izaugsmes iespējām 1 2 3 4

Par apmācības iespējām (kursi, semināri) 1 2 3 4

Par vadības lēmumiem 1 2 3 4

Par svarīgiem jaunumiem pašvaldības darbībā 1 2 3 4

Par pašvaldības darbības mērķiem, funkcijām 1 2 3 4

3. POSMS: Jūsu vērtējums par darbam nepieciešamo informācijas apjomu, kosaņemat no konkrētiem avotiem

Saīsinājumi: PM – pārāk mazs; V – vidējs; PL – pietiekami liels

Lūdzu, apvelciet ciparu, kurš visprecīzāk attēlo informācijas apjomu, ko saņemat nouzskatītajiem avotiem, produktīvākai darba veikšanai

Informācijas apjoms, ko saņemu

PM V PL

*No manā vadībā esošajiem darbiniekiem 1 2 3

** Ar struktūrvienības vadītāja 1 2 3

**Ar kolēģiem manā struktūrvienībā 1 2 3

Ar kolēģiem citās struktūrvienībās 1 2 3

Ar augstākā līmeņa vadības 1 2 3

* tikai struktūrvienību vadītājiem

** struktūrvienību darbiniekiem ( izņemot struktūrvienību vadītājus)

4. POSMS: Darbam nepieciešamās informācijas apjoms, ko saņemat, izmantojotkonkrētus kanālus

Saīsinājumi: ĻM – ļoti mazs; M – mazs; P – pietiekošs; PL – pārāk liels

Šajā posmā ir uzskaitīti dažādi kanāli, caur kuriem tiek sūtīta informācija darbiniekiem.Lūdzu, apvelciet ciparus, kuri visprecīzāk apzīmē informācijas apjomu, ko Jūs saņemat caurkonkrēto kanālu?

Informācijas apjoms, ko saņemu

ĻM M P PL

Tiešā saskarsme 1 2 3 4

71

6. pielikuma turpinājums (3)

Telefona sarunas 1 2 3 4

Papīra formātā saņemtā informācija 1 2 3 4

Elektroniskais pasts 1 2 3 4

Uzņēmuma mājas lapa/ iekšējais tīkls (Intranets) 1 2 3 4

No citiem darbiniekiem neformāli 1 2 3 4

5. POSMS: Jūsu vērtējums par savstarpējo komunikāciju organizācijā:Saīsinājumi: N – nepietiekama; P – pietiekama

Lūdzu, apvelciet ciparus , kuri visprecīzāk apzīmē savstarpējo komunikāciju Jūsuorganizācijā,

Savstarpējā komunikācija organizācijā

N P

Vadības komunikācija ar struktūrvienību vadītājiem * 1 2

Vadības komunikācija ar struktūrvienību darbiniekiem ** 1 2

Darbinieku savstarpējā komunikācija Jūsu struktūrvienībā 1 2

Darbinieku savstarpējā komunikācija visā organizācijā 1 2

Darbinieku komunikācija ar augstāko vadību 1 2

* tikai struktūrvienības vadītājiem

** struktūrvienību darbiniekiem ( izņemot struktūrvienību vadītājus)

6. POSMS: Darba attiecībasSaīsinājumi: NG – negatīvas; DN – drīzāk negatīvas; N- neitrālas; DP – drīzāk pozitīvas; P –pozitīvas

Lūdzu, apvelciet ciparus, kuri visprecīzāk apzīmē Jūsu attiecības ar konkrētiem darbiniekiem/vadību?

Darba attiecības

NG DN N DP P

* Manā vadībā esošiem darbiniekiem 1 2 3 4 5

** Struktūrvienības vadītāju 1 2 3 4 5

72

6. pielikuma turpinājums (4)

** Kolēģiem manā struktūrvienībā 1 2 3 4 5

Kolēģiem citās struktūrvienībās 1 2 3 4 5

Augstākā līmeņa vadībai 1 2 3 4 5

* tikai struktūrvienības vadītājiem

** struktūrvienību darbiniekiem ( izņemot struktūrvienību vadītājus)

7. POSMS: Organizācijas klimats pašvaldībāLūdzu, uzrakstiet trīs iekšējo komunikāciju pozitīvi ietekmējošos faktorus pašvaldībā:

1.___________________________________________________________________

2.___________________________________________________________________

3.___________________________________________________________________

Lūdzu, uzrakstiet trīs iekšējo komunikāciju negatīvi ietekmējošus faktorus pašvaldībā:

1.___________________________________________________________________

2.___________________________________________________________________

3.___________________________________________________________________

Lūdzu, atzīmējiet sev atbilstošo variantu:

Kopumā Jūsuprāt pašvaldības iekšējās informācijas aprites sistēma ir:

¨ Ļoti slikta ¨ Slikta ¨ Viduvēja ¨ Laba ¨ Ļoti laba8. POSMS: Jūsu ieteikumi labākai komunikācijai

Lūdzu, uzrakstiet trīs ieteikumus, kuri uzlabotu iekšējo komunikāciju pašvaldībā. Ir ļotisvarīgi, lai šie ieteikumi būtu konkrēti:

1.___________________________________________________________________

2.___________________________________________________________________

3.___________________________________________________________________

73

6. pielikuma turpinājums (5)

9. POSMS: Vispārēja informācijaKāds ir Jūsu dzimums?

1. Sieviete

2. Vīrietis

Kāds ir Jūsu vecums?

1. 21 līdz 30 gadi

2. 31 līdz 40 gadi

3. 41 līdz 50 gadi

4. vecāks par 51 gadiem

Cik ilgi Jūs strādājat pašvaldībā?

1. mazāk par gadu

2. 1 līdz 2 gadi

3. 3 līdz 5 gadi

3. 6 līdz 9 gadi

4. 10 un vairāk gadu

74

7. pielikums

Aptaujas rezultāti

1. POSMS : Jūsu vērtējums par darba algu, darba vidi un papildus iespējām

5%

21%

63%

11%ĻOTI NEAPMIERINOŠI -5%

DRĪZĀK NEAPMIERINOŠI- 21%

DRĪZĀK APMIERINOŠS -63%

7.1. att. Alga

18%

27%43%

12%

ĻOTI NEAPMIERINOŠS -18%

DRĪZĀKNEAPMIERINOŠS - 27%

DRĪZĀK APMIERINOŠS -43%

ĻOTI APMIERINOŠS -13%

7.2. att. Sociālās garantijas

9%18%

53%

20%

ĻOTI NEAPMIERINOŠS -9%

DRĪZĀKNEAPMIERINOŠS - 18%

DRĪZĀK APMIERINOŠS -54%

ĻOTI APMIERINOŠS -20%

7.3. att. Darba vide

75

7. pielikuma turpinājums (2)

4%

25%

48%

23%

ĻOTI NEAPMIERINOŠS -4%

DRĪZĀKNEAPMIERINOŠS - 25%

DRĪZĀK APMIERINOŠS -48%

ĻOTI APMIERINOŠS -23%

7.4. att. Korporatīvie pasākumi

5%

29%

48%

18%

ĻOTI NEAPMIERINOŠS -5%

DRĪZĀKNEAPMIERINOŠS - 29%

DRĪZĀK APMIERNOŠS -48%

ĻOTI APMIERINOŠS -18%

7.5. att. Atmosfēra darbā

2. POSMS: Informētība

5%

21%

38%

36%

Informētība

Neinformēts - 5%

Nepietiekami informēts -21%

Pietiekami informēts - 38%

Labi informēts - 36%

7.6. att. Vērtējums par informētību pašvaldībā

76

7. pielikuma turpinājums (3)

3. POSMS: Jūsu vērtējums par darbam nepieciešamo informācijas apjomu, kosaņemat no konkrētiem avotiem

0

5

10

15

20

25

30

Sruktūrvienībasvadītāja

Kolēģiem manāstruktūrvienībā

Kolēģiem citāsstruktūrvienībās

Augstākālīmeņa vadība

Pārāk mazs (PM)

Vidējs (V)

Pietiekami liels (PL)

7.7. att. Darbinieku vērtējums – informācijas apjoms no konkrētiem avotiem

0123456789

Manā vadībāesošajiem

darbiniekiem

Kolēģiem citāsstruktūrvienībās

Augstākā līmeņavadību

Pārāk mazs (PM)

Vidējs (V)

Pietiekami liels (PL)

7.8. att. Struktūrvienības vadītāju vērtējums – informācijas apjoms no konkrētiem avotiem

4. POSMS: Darbam nepieciešamās informācijas apjoms, ko saņemat, izmantojotkonkrētus kanālus

0% 11%

71%

18%

Ļoti mazs - 0% Mazs - 11%

Pietiekošs - 71% Pārāk liels - 18%

7.9. att. Tiešā saskarsme

77

7.pielikuma turpinājums (4)

0%

12%

68%

20%

Ļoti mazs - 0% Mazs - 13%

Pietiekošs - 68% Pārāk liels - 20%

7.10. att. Telefona saruna

0%

25%

62%

13%

Ļoti mazs - 0% Mazs - 25%

Pietiekošs - 63% Pārāk liels - 13%

7.11. att. Papīra formātā saņemtā informācija

11%7%

52%

30%

Ļoti mazs - 11% Mazs - 7%

Pietiekošs - 52% Pārāk liels - 30%

7.12. att. Elektroniskais pasts

78

7.pielikums turpinājums (5)

14%22%

57%

7%

Ļoti mazs - 14% Mazs - 21%

Pietiekošs - 57% Pārāk liels - 7%

7.13. att. Uzņēmuma mājas lapa/iekštīkls

16%

27%

37%

20%

Ļoti mazs - 16% Mazs - 27%

Pietiekošs - 38% Pārāk liels - 20%

7.14. att. No citiem darbiniekiem neformāli

5. POSMS: Jūsu vērtējums par savstarpējo komunikāciju organizācijā:

1410

25

18

3337

22

29

05

10152025303540

Vadībaskomunikācija arstruktūrvienības

darbiniekiem

Darbiniekusavstarpējā

komunikācijaJūsu

struktūrvienībā

Darbiniekusavstarpējā

komunikācija visāorganizācijā

Darbiniekukomunikācija araugstāko vadību

Nepietiekama

Pietiekama

7.15. att. Darbinieku vērtējums – savstarpējā komunikācija

79

7.pielikuma turpinājums (6)

4

1

655

8

34

0123456789

Vadībaskomunikācija arstruktūrvienībau

vadītājiem

Darbiniekusavstarpējā

komunikācijaJūsu

struktūrvienībā

Darbiniekusavstarpējā

komunikācija visāorganizācijā

Darbiniekukomunikācija araugstāko vadību

Nepietiekama

Pietiekama

7.16. att. Struktūrvienības vadītāja vērtējums – savstarpējā komunikācija

6. POSMS: Darba attiecības

0 02

02

0

5

0

5

10

20

141517

14

2224

19

5

10

0

5

10

15

20

25

30

Struktūrvienībasvadītāju

Kolēģiem manāstruktūrvienībā

Kolēģiem citāsstruktūrvienībās

Augstākā līmeņavadība

Negatīvas (NG)

Drīzāk negatīvas (DN)

Neitrālas (N)

Drīzāk pozitīvas (DP)

Pozitīvas (P)

6.17. att. Darbinieku vērtējums – darba attiecības

2 2 2

4

5 5

4

3 3

0

1

2

3

4

5

6

Manā vadībāesošiem

darbiniekiem

Kolēģiem citāsstruktūrvienībās

Augstākā līmeņavadību

Negatīvas (NG)

Drīzāk negatīvas (DN)

Neitrālas (N)

Drīzāk pozitīvas (DP)

Pozitīvas (P)

7.18. att. Struktūrvienības vadītāja vērtējums – darba attiecības

80

7. pielikuma turpinājums (7)

7. POSMS: Organizācijas klimats pašvaldībāLūdzu, uzrakstiet trīs iekšējo komunikāciju pozitīvi ietekmējošos faktorus pašvaldībā:· Kopīgi atpūtas pasākumi,

· Ekskursijas,

· Iknedēļas nodaļas sanāksmes,

· Elektroniskā sistēma „Namejs”,

· Sabiedrisko attiecību speciālista neatlaidīgais darbs,

· Sava pienākumu pārzināšana,

· Pozitīva attieksme no vadības,

· Kolēģi ērti sasniedzami,

· Rīta apspriede nodaļās,

· Kolēģu attieksme,

· Uzticēšanās, atklātība un lojalitāte.

Lūdzu, uzrakstiet trīs iekšējo komunikāciju negatīvi ietekmējošus faktorus pašvaldībā:· Daudz informācijas gan mutiski, gan papīra veidā, gan elektroniski,

· Darba slodze,

· Nav iekšējā tīkla,

· Intrigas,

· Trūkst informācijas par citu darbinieku darbu,

· Preses publikācijas par deputātu lēmumiem, par ko nav informēti darbinieki,

· Nav adekvāta darba samaksa,

· Nevienlīdzīga attieksme,

· Profesionalitātes trūkums,

· Novecojusi datortehnika,

· Neiedziļināšanās kolēģu darbā.

81

7. pielikuma turpinājums (8)

Kopumā Jūsuprāt pašvaldības iekšējās informācijas aprites sistēma ir:

0% 0%

36%

64%

0%

Ļoti slikta - 0% Slikta - 0% Viduvēja - 36%

Laba - 64% Ļoti laba - 0%

7.19. att. Informācijas aprites sistēma

8. POSMS: Jūsu ieteikumi labākai komunikācijaiLūdzu, uzrakstiet trīs ieteikumus, kuri uzlabotu iekšējo komunikāciju pašvaldībā. Ir ļotisvarīgi, lai šie ieteikumi būtu konkrēti:

· Jaunu speciālistu apmācības;

· Jaunas programmas izveidošana;

· Informācija par darbu struktūrvienībās;

· Vadībai tikšanās arī ar struktūrvienību darbiniekiem, ne tikai ar struktūrvienību

vadītājiem;

· Kopīgas informācijas dienas;

· Vairāk kopēju atpūtas pasākumu;

· Vienota iekšējā tīkla izveide;

· Novērtēt visu darbinieku darbu.

9. POSMS: Vispārēja informācija

66%

34%

Dzimums

Sieviete - 66%

Vīrietis - 34%

7.20.att. Darbinieku dzimums

82

7. pielikuma turpinājums (9)

18%

27%34%

21%

Vecums

21 - 30 gadi - 18%

31 - 40 gadi - 27%

41-50 gadi - 34%

vecāks par 51 gadiem -21%

7.21. att. Darbinieku vecums

9%

12%

16%

25%

38%

Darba ilgums pašvaldībāMazāks par gadu - 9%

1 līdz 2 gadi - 13%

3 līdz 5 gadi - 16%

6 līdz 9 gadi - 25%

10 un vairāk gadi - 38%

7.22. att. Darbinieku darba stāžs