OGRES TEHNIKUMS MĀCĪBU MATERI ĀLS GR ĪDAS IZB ŪVE … · materi ālam var b ūt visliel ākā saskarsme ar grunts mitrumu. Pirmaj ā st āvā gr īdas var ier īkot p ēc š

Erasmus+ programmas stratēģiskās partnerības projekts "Development of vocational education programme in engineering of sustainable and eco-friendly modular houses"

(MODUVET) finansējuma Līguma Nr. 2015-1-LV01-KA202-013450

OGRES TEHNIKUMS

MĀCĪBU MATERIĀLS

GRĪDAS IZBŪVE UN MONTĀŽA

Profesionālajai izglītības programmai “Būvdarbi” ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju būvkonstrukciju

montētājs

Ogre, 2018



Šī publikācija atspoguļo tikai tās autoru viedokli, un Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas tapšanai nav uzskatāms par tās satura apstiprinājumu, un Komisija nekādā veidā neuzņemas atbildību par šeit ietvertās informācijas tālāku izmantošanu.



GRĪDAS IZBŪVE UN MONTĀŽA

Saturs [24+60]

1.Būvprojektā paredzēto grīdu izbūves darbos izmantojamie materiāli, to sagatavošana. 1.1. Betona grīdu izbūves darbos izmantojamo materiālu veidi. [1+2] 1.2.Betona grīdu izbūves darbos izmantojamo materiālu sagatavošana. [1+2] 1.3.Koka grīdu montāžas darbos izmantojamo materiālu veidi un materiālu sagatavošana. [2+4] 2.Būvprojektā paredzētajos grīdu izbūves darbos izmantojamo materiālu un būvizstrādājumu kvalitātes noteikšana. 2.1. Būvprojektā paredzētajos grīdu izbūves darbos izmantojamo materiālu un būvizstrādājumu kvalitātes noteikšanas metodes. [2+10] 3.Būvprojektā paredzēto grīdu konstrukciju izbūves darbu atbilstošu darba instrumentu, aprīkojuma un mehānismu izvēle un lietošana, ievērojot drošus darba paņēmienus. 3.1. Betona grīdu konstrukciju izbūves instrumenti, aprīkojums un mehānismi. [4+8] 3.2.Koka grīdu deformāciju veidi. 3.2.1. Koka grīdas būvkonstrukciju spiede, spriegumu sadalījums šķērsgriezumā, centriska un ekscentriska spiede. [1+1] 3.2.2.Koka grīdu būvkonstrukciju liece, sprieguma sadalījums liektu elementu, šķērsgriezumā un racionālas šķērsgriezuma formas izvēle. [1+1] 3.3.Koka grīdu būvkonstrukciju būvniecības siltumtehnika. 3.3.1.Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika; ventilācijas nepieciešamība. [1+1] 3.3.2.Temperatūru sadalījums koka grīdu konstrukcijās, atkarībā no to siltinājuma veida, aukstuma tilti, to novēršana. Grīdu konstrukciju siltināšanas paņēmieni. [1+1] 3.4.Vides faktoru ietekme uz grīdas konstrukciju ilgmūžību. 3.4.1 Koka grīdas kalpošanas ilgumu ietekmējošie faktori, vides fizikālā un bioloģiskā iedarbība. [1+1] 3.4.2.Mitruma ietekme uz koka grīdas konstrukciju. [1+1] 4. Ēku grīdu konstrukciju ierīkošana saskaņā ar būvprojektu. 4.1. Dažādu ēku grīdu konstrukciju ierīkošana, ievērojot tehnoloģiju un drošus darba paņēmienus. [6+4+14] 5. Grīdu konstruktīvo šuvju izveide. 5.1. Grīdu konstruktīvo šuvju izveide atbilstoši prasībām, ievērojot tehnoloģiju. [2+2+6]

1.Būvprojektā paredzēto grīdu izbūves darbos izmantojamie materiāli, to sagatavošana.



Grīda ir konstruktīvs ēkas elements, kas uzņem ekspluatācijas (cilvēku, mēbeļu u.c.) slodzi un pārnes to uz pārseguma nesošajām konstrukcijām. Savukārt pati grīda arī sastāv no vairākiem konstruktīviem elementiem. Grīdas segums (tīrā grīda) ir grīdas virsējais slānis, kas tieši uzņem visu ekspluatācijas slodzi un citu iedarbību. Atkarībā no grīdas seguma materiāla

izšķir: Saistkārtas (savienotājkārtas) uzdevums ir saistīt grīdas segumu ar izlīdzinošo kārtu. Šo kārtu veido no mastikas, līmes un citiem līdzīgiem materiāliem. Izlīdzinošās kārtas uzdevums ir piešķirt grīdas apakšējai siltumizolācijas vai skaņizolācijas kārtai pietiekamu stingumu un blīvumu, kā arī nolīdzināt virsmu un vajadzības gadījumā nodrošināt arī nepieciešamo kritumu. Šo kārtu veido no saplākšņa, KSP, betona, cementa javas un citiem materiāliem. Tvaikizolācijas vai hidroizolācijas kārtu ierīko zem izlīdzinošās kārtas, lai nodrošinātu pārsegumu pret ūdens un citu šķidrumu caursūkšanos, kā arī kondensāta mitruma veidošanos zem siltumizolācijas slāņa. Šo kārtu veido no polietilēna plēves, ruberoīda, bitumena mastikas un citiem tamlīdzīgiem materiāliem. Siltumizolācijas un skaņizolācijas kārtu veido tad, ja grīda balstās uz pagraba vai starpstāvu pārseguma.

1.1. Betona grīdu izbūves darbos izmantojamo materiālu veidi. [1+2]

Gabalmateriāla grīdas

Dēļu

Latu

Parketa

Keramikas flīžu

Ķieģeļu

Vienlaidu grīdas

Betona

Asfaltbetona

Linoleja

Sintētiskās mastikas



Ar jautājumu – kā pareizi sagatavot “melno grīdu”, lai parkets, lamināts vai jebkurš cits grīdas segums kalpotu ilgi – saskaras vai ikkatrs, kurš ir nolēmis nomainīt grīdas segumu. Jo īpaši svarīgi tas ir tad, ja izvēlaties augstas kvalitātes grīdas segumu, tad arī prasības pret “melno grīdu” ir ļoti augstas. Arī liela daļa grīdas segumu defektu ekspluatācijas laikā rodas tieši dēļ slikti sagatavotas pamatnes. Katrs grīdas sagatavošanas veids ir individuāls, katram ir savas priekšrocības un savi trūkumi.

Betona “melnā grīda” ir pilnībā sausa un gluda monolīta virsma. Parasti iebetonētas grīdas ir diezgan nelīdzenas ar viļņveidīgu un ne visai gludu virsmu. Vispirms būtu jānosaka virsmas nelīdzenums atrodot telpā grīdas augstāko un grīdas zemāko punktu. Ja atšķirība starp šiem punktiem ir līdz ’3-4 cm, tad grīdas izlīdzināšanu būs iespējams veikt ar pašizlīdzinošajiem maisījumiem, ja nelīdzenumi vai līmeņa atšķirības ir lielākas, pareizāk būtu veikt jaunu monolītā betona ieklāšanu. Tādā gadījumā gan jāatceras, ka ir nepieciešama kārtīga pamatgrīdas hidroizolācija (lai netiktu appludināti kaimiņi), kā arī betonam būtu nepieciešams izmantot armatūras sietu. Tāpat betona žūšanas laiks ir ļoti ilgs – vismaz pusotrs mēnesis.



1.2.Betona grīdu izbūves darbos izmantojamo materiālu sagatavošana. [1+2]

Ar pašizlīdzinošajiem maisījumiem ir nedaudz vienkāršāk, ja nelīdzenumi ir līdz 1 cm, parasti grīdu var izlīdzināt vienā piegājienā, ja nelīdzenumi ir lielāki, grīdas līdzināšana būs jāveic vismaz divreiz (1. reizē aizpildot lielākās bedres un nelīdzenumus, bet 2. reizē veicot visu pamatnes izlīdzināšanu). Šajā gadījumā betona grīdas pamatne vispirms ir jāgruntē, velams, izmantojot grunti ar hidroizolācijas īpašībām. Ja pašizlīdzinošā masa tomēr nav devusi gaidīto ideālo rezultātu, to ir iespējams vietām pieslīpēt, tā panākot pilnībā taisnu un gludu pamatni.



Pirms uzsākt grīdas segumu montāžu, ir svarīgi telpā pabeigt visus darbus, kas saistīti ar paaugstinātu mitrumu-apmešana, flīzēšana, sienu špaktelēšana utt. Betona grīdām piemīt augsta mitruma uzsūktspēja un kamēr notikš šādi darbi, betona grīda lielu daļu mitruma uzsūks sevī. Grīdas mitruma pārbaudei var izmantot speciālas ierīces, taču to var izdarīt arī bez tām. Viens no vienkāršākajiem veidiem – uzklāt uz grīdas aptuveni 1x1m lielu celofāna plēves gabalu un atstāt to uz aptuveni 3 stundām, ja zem plēves būs izveidojies kondensāts, grīda ir pārāk mitra. Starp citu, iesaku izmantot plēvi, kā apakšklāju zem “peldošajiem” grīdas segumiem. www.knauf.lv/www/media/pdf/6_pdf/.. Ātri, gludi, silti - Knauf pašizlīdzinošās grīdas! http://gridasmeistars.lv/?p=944 1.3.Koka grīdu montāžas darbos izmantojamo materiālu veidi un

materiālu sagatavošana. [2+4]

Dēļu grīdas var ierīkot gan dzīvojamās, gan sabiedriskās ēkās. Dēļu grīdas pozitīvās īpašības:

1) tās ir izturīgas; 2) tās ir siltas; 3) tās ļoti labi izskatās;



4) tām var veikt dažādu virsmas apdari (caurspīdīgo, necaurspīdīgo); 5) iespēja atjaunot virsmas apdari.

Dēļu grīdas negatīvās īpašības:

1) atsevišķu vietu nodiluma iespējas ekspluatācijas laikā; 2) nepieciešamība periodiski atjaunot virsmas apdari; 3) ugunsnedrošība.

Pēc atrašanās vietas koka grīdas var iedalīt pirmā, otrā utt. stāva grīdas. Vislielākā uzmanība jāpievērš pirmā stāva dēļu grīdas ierīkošanai, jo tur grīdu materiālam var būt vislielākā saskarsme ar grunts mitrumu. Pirmajā stāvā grīdas var ierīkot pēc šādiem konstrukciju variantiem:

1) aukstā grīda bez vaļējas pagrīdes; 2) aukstā grīda ar silto pagrīdi; 3) siltā grīda ar auksto pagrīdi.

Auksto grīdu bez vaļējas pagrīdes ierīko vietās, kur:

1) iebūvēti pietiekami augsti virspamati; 2) ļoti zems gruntsūdens līmenis; 3) sausa grunts.

Auksto grīdu ar silto pagrīdi ierīko vietās, kur:

1) zems gruntsūdens līmenis; 2) sausa grunts.

Silto grīdu ar auksto pagrīdi (skat. 7.5. tēmas 1. attēlu). ierīko vietās, kur:

1) augsts gruntsūdens līmenis; 2) ja ēka būvēta uz stabveida pamatiem.



7.5. tēmas 1. attēls. Uz koka sijām balstīta pirmā stāva dēļu grīda ar auksto pagrīdi.

1 – grīdlīste; 2 – grīdas dēļi; 3 – tvaika izolācija; 4 – dēļu klājs; 5 – siltumizolācijas slānis; 6 - pamatu hidroizolācija; 7 – sija (gulsnis); 8 – koka lata; 9 – pergamīns; 10 – metāla siets; 11 – vēdināšanas kanāls; 12 – blietēta grunts vai liess betons.

Starpstāvu dēļu grīdas ierīko uz starpstāvu pārsegumiem. Starpstāvu dēļu grīdas konstrukcija sastāv no:

- grīdas dēļiem; - gulšņiem.

Ieteicamās prasības grīdas dēļiem:

1) biezums no 29 – 37mm; 2) platums no 70 – 120 mm; 3) mitrums W = 9 – 12%.

Koka kvalitāte. Izvēloties lētākus grīdas dēļus, būtiskākā atšķirība no tādas pašas koksnes dārgākas grīdas ir zaru daudzums un izvietojums dēļos. Ja ir daudz zaru, turklāt daži no tiem melni vai atrodas tuvu dēļu malām, tad tie var izkrist.



Ieteicamās prasības gulšņiem (sijām; lāgām; brusām):

1) biezums no 40 – 60 mm; 2) platums vismaz 100 – 120 mm; 3) mitrums no 9 – 18%.

Ja grīdas dēļi ir platāki par 120 mm, tad to apakšpusē ir jāiestrādā kompensācijas rieva. Atstatums starp grīdas gulšņiem ir atkarīgs no grīdas dēļu biezuma. Piemēram, 37 mm biezajiem grīdas dēļiem atstatumam starp gulšņiem jābūt 700 – 800 mm, bet 29 mm biezajiem grīdas dēļiem atstatumam starp gulšņiem jābūt 500 – 600 mm. Gulšņi jānovieto perpendikulāri cilvēku kustības virzienam. Dzīvojamās telpās gulšņus parasti novieto paralēli tai sienai, kurā ir logi, tas ir, perpendikulāri gaismas krišanas virzienam. Ierīkojot dēļu grīdas jāievēro sekojošas prasības:

1) atstarpe starp grīdas līmeni un 2 m garu kontrollatu nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 2 mm;

2) grīdas līmeņa starpība 25 m garās un 25 m platās telpās nedrīkst pārsniegt 50 mm;

3) grīdas dēļu mitrums nedrīkst pārsniegt 12%, bet gulšņu mitrums 18%; 4) nav pieļaujamas atstarpes starp grīdas gulšņiem un kontrollatu; 5) atstarpe starp grīdu un grīdlīsti nedrīkst pārsniegt 1 mm; 6) pieļaujamā grīdas novirze no horizontālās plaknes vai paredzētā slīpuma

nedrīkst pārsniegt 0,2%; 7) iegādājoties grīdas dēļus, aprēķinātais apjoms jāpalielina par 10%

(nepieciešamā rezerve dēļu atgriezumu dēļ); 8) naglu diametram jābūt no 2,5 – 3,0 mm; 9) atstatumam starp sienu un pirmo grīdas dēli jābūt 10 – 15 mm

(ventilācijas sprauga), lai nodrošinātu grīdas ventilāciju. Grīdas dēles var stiprināt divos variantos:

- dzenot naglas no augšas (šajā gadījumā grīdai jāveic necaurspīdīga virsmas apdare);

- dzenot naglas slīpi apmēram 500 leņķī dēļu ierievī (skat. 7.5. tēmas 2. attēlu).



7.5. tēmas 2. attēls. Dēļu pienaglošana pie gulšņiem, ja grīdu paredzēts lakot.

1 – gulsnis; 2 – grīdas dēlis; 3 – nagla.

Ja grīdas dēļi ir plāni, tad iepriekš tajos vajag izurbt skrūvju caurumus. https://youtu.be/Nfi7F8uvZw4 Installing, Sanding, and Finishing a Wide Plank Floor 7;00

Grīdas dēļus var ieklāt arī skujiņveidā (skat. 7.5. tēmas 3. attēlu), tos liekot 30 – 450 leņķī attiecībā pret gulšņiem. Šim nolūkam var izmantot 700 – 900 mm garus grīdas dēļus. Jāievēro, ka grīdas dēlēm jābūt vienāda platuma un jāsamazina atstatums starp gulšņiem. Tas nedrīkst būt lielāks par 500 – 600 mm.

7.5. tēmas 3. attēls. Grīdas dēļu pienaglošana skujiņveidā. 1 – grīdas dēļi; 2 – gulsnis;



3 – ķieģeļu vai betona stabiņš; 4 – hidroizolācijas materiāls; 5 – antiseptizēts koka paliktnis.

Parketa grīdas. Parketa grīdu pozitīvās īpašības ir:

- tās ir dekoratīvas; - tās ir izturīgas; - tās ir klusas; - tām ir ilgs kalpošanas laiks; - tās ir samērā vienkārši remontējamas; - tās ir vienkārši atjaunojamas.

Parketa grīdu negatīvās īpašības ir:

- tās ieklāšana ir darbietilpīga; - tās ir dārgas; - tām ir nepieciešama īpaša kopšana.

Parketa grīdas var ierīkot, lietojot:

- atsevišķus parketa dēlīšus; - vairogparketu; - parketa dēļus vai klātnes.

Parketa dēlīšus izgatavo no cietas lapu koka koksnes. Atkarībā no piestiprināšanas veida parketa dēlīšiem var būt dažādi izveidotas malas:

- rievotas, savienojums ar mīkstu līsti; - ar rievu un tapu (piestiprina ar nagliņām); - ar slīpām malām (piestiprina līmējot); - ar ķīļveida gropi (piestiprina līmējot).

Parketa dēlīšu ieteicamie izmēri:

- biezumā 15 – 18 mm; - platuma 30 – 60 mm (ar intervālu 5 mm); - garumā 150 – 400 mm (ar intervālu 50 mm).

Parketa grīdas konstrukcija (skat. 7.5. tēmas 4. attēlu),



7.5. tēmas 4. attēls. Gabalparketa dēlīšu izvietojums pirms parketa ieklāšanas skujiņveidā.

1 – gabalparketa dēlītis; 2 – apmale; 3 – dēlīša nozāģējamā daļa; 4 – gaisa sprauga 10 – 15 mm plata.

Diagonālais Vienkāršais

Dubultais Chevron - ? Skujiņveidā



Noderīgi padomi par grīdas klāšanu. 1. Dēļiem vajag aklimatizēties. Ņemiet dēļus ārā no iepakojuma tikai telpā, kur tos klāsiet uz grīdas. Lai tie vismaz 3 dienas pastāv normālā istabas temperatūrā. Tad pamatnes un dēļu temperatūra un mitrums pagūs izlīdzināties. 2. Starp āmuru un dēli lieciet klucīti.

Reizēm dēļa ierievi ir grūti iespiest blakus dēļa gropē un tādos gadījumos nepieciešams uzsist pa dēli. Lai dēli nesabojātu, jums ir vajadzīgs uzsitamais klucītis, ko varat nozāģēt no dēļu atgriezumiem. 3. Salīmējiet dēļu galus.



Ja dēļu gali ir gropēti, tad tos nepieciešams salīmēt kopā. Tomēr ir jāsalīmē tikai gali – nekādā gadījumā nevajag salīmēt dēļu sānu malas. Līmi ziež uz gropes apakšmalas. 4. Klājot dēļus, to savienojumi ir jānobīda.

Pēdējais dēlis pirmajā rindā nedrīkst būt īsāks par 60 cm. Arī savienojumu atstarpes nedrīkst būt mazākas par 60 cm. 5. Pēdējais dēlis.

Kad pie sienas klāj pēdējo dēli, jāuzliek tieši uz pēdējā, pirms tam ieklātā dēļa. Pēc tam uzliek vēl vienu dēli, kuru piebīda pie sienas, atstājot 5 – 7 mm platu spraugu. Gar dēļa malu uzvelk svītru.





SILTĀ GRĪDA AR AUKSTO PAGRĪDI

Nosaukt zīmējumā redzamos elementus.

2 3 4 5 6 7 9

10 11 12



2.Būvprojektā paredzētajos grīdu izbūves darbos izmantojamo materiālu un būvizstrādājumu kvalitātes

noteikšana. 2.1. Būvprojektā paredzētajos grīdu izbūves darbos izmantojamo

materiālu un būvizstrādājumu kvalitātes noteikšanas metodes. [2+10]

Pamatkārtu veido tādām grīdām, ko izbūvē tieši uz grunts, un tās uzdevums ir vienmērīgāka slodzes sadalīšana pa būvpamatnes virsmu. Pamatkārtas tips ir atkarīgs no grīdas seguma materiāla, kā arī no saistkārtas un izlīdzinošās kārtas materiāliem. Pamatkārta parasti sastāv no sagatavošanas kārtas un balstkārtas, kuras veido no smiltīm, izdedžiem, keramzīta, liesa betona u.c. Atkarībā no grīdas seguma veida, atrašanās vietas un konstrukcijas viena vai vairākas no šīm kārtām var arī nebūt. Grīdai tiek izvirzītas vairākas prasības un tai jābūt:

� izturīgai pret ekspluatācijas slodzi; � gludai; � mazdilstošai; � klusai; � viegli tīrāmai; � daudzos gadījumos siltai; � nedrīkst putēt; � ūdensnecaurlaidīgai un mitrumizturīgai (ja telpās ir palielināts mitrums).

Cieta un blīva materiāla grīda (betona, cementa javas, flīžu, ķieģeļu) ir piemērota priekštelpām un palīgtelpām. Tā ir izturīga pret mitrumu un viegli tīrāma, taču auksta un skaļa. Grūti kopjama, bet mājīga ir dēļu grīda. Linoleja grīda ir viegli ierīkojama un ērta ekspluatācijā. Augstvērtīgākā ir parketa grīda. Tās paveids ir laminātparketa grīdas.

3.Būvprojektā paredzēto grīdu konstrukciju izbūves darbu atbilstošu darba instrumentu, aprīkojuma un

mehānismu izvēle un lietošana, ievērojot drošus darba paņēmienus.



3.1. Betona grīdu konstrukciju izbūves instrumenti, aprīkojums un mehānismi. [4+8]

Betona “melnā grīda” ir pilnībā sausa un gluda monolīta virsma. Parasti iebetonētas grīdas ir diezgan nelīdzenas ar viļņveidīgu un ne visai gludu virsmu. Vispirms būtu jānosaka virsmas nelīdzenums atrodot telpā grīdas augstāko un grīdas zemāko punktu. Ja atšķirība starp šiem punktiem ir līdz ’3-4 cm, tad grīdas izlīdzināšanu būs iespējams veikt ar pašizlīdzinošajiem maisījumiem, ja nelīdzenumi vai līmeņa atšķirības ir lielākas, pareizāk būtu veikt jaunu monolītā betona ieklāšanu. Tādā gadījumā gan jāatceras, ka ir nepieciešama kārtīga pamatgrīdas hidroizolācija (lai netiktu appludināti kaimiņi), kā arī betonam būtu nepieciešams izmantot armatūras sietu. Tāpat betona žūšanas laiks ir ļoti ilgs – vismaz pusotrs mēnesis.

Ar pašizlīdzinošajiem maisījumiem ir nedaudz vienkāršāk, ja nelīdzenumi ir līdz 1 cm, parasti grīdu var izlīdzināt vienā piegājienā, ja nelīdzenumi ir lielāki, grīdas līdzināšana būs jāveic vismaz divreiz (1. reizē aizpildot lielākās bedres un nelīdzenumus, bet 2. reizē veicot visu pamatnes izlīdzināšanu). Šajā gadījumā betona grīdas pamatne vispirms ir jāgruntē, vēlams, izmantojot grunti ar hidroizolācijas īpašībām. Ja pašizlīdzinošā masa tomēr nav devusi gaidīto ideālo rezultātu, to ir iespējams vietām pieslīpēt, tā panākot pilnībā taisnu un gludu pamatni.



Pirms uzsākt grīdas segumu montāžu, ir svarīgi telpā pabeigt visus darbus, kas saistīti ar paaugstinātu mitrumu-apmešana, flīzēšana, sienu špaktelēšana utt. Betona grīdām piemīt augsta mitruma uzsūktspēja un kamēr notiks šādi darbi, betona grīda lielu daļu mitruma uzsūks sevī. Grīdas mitruma pārbaudei var izmantot speciālas ierīces, taču to var izdarīt arī bez tām. Viens no vienkāršākajiem veidiem – uzklāt uz grīdas aptuveni 1x1m lielu celofāna plēves gabalu un atstāt to uz aptuveni 3 stundām, ja zem plēves būs izveidojies kondensāts, grīda ir pārāk mitra. Starp citu, iesaka izmantot plēvi, kā apakšklāju zem “peldošajiem” grīdas segumiem. http://gridasmeistars.lv/

3.2.Koka grīdu deformāciju veidi. 3.2.1. Koka grīdas būvkonstrukciju spiede, spriegumu sadalījums

šķērsgriezumā, centriska un ekscentriska spiede. [1+1]

Visbiežāk mājokļos izvēlamies koka vai tā imitācijas grīdas segumus – atkarībā no katra rocības un gaumes. Laminātu iedala vairākās grupās pēc tā izturības pakāpes. Tikai dzīvojamām telpām ir piemērots 21. – 23. pakāpes lamināts, bet dzīvojamām telpām ar lielu un sabiedriskām telpām ar mazu slodzi ir domāts 31. – 33. pakāpes lamināta segums. Atbilstība kādai konkrētai izturības pakāpei un arī ražotāja vārds nosaka katra materiāla cenu. Piemēram, 31.– 33. pakāpes lamināta segums var maksāt no 4,95 Ls/m2 līdz 17 Ls/m2. Eiropā pieņemtie izturības parametri visiem ražotājiem ir vienādi, bet atšķiras ražošanas tehnoloģijas un attiecīgi arī kopšanas līdzekļu klāsts. Zem lamināta parketa vienmēr jāieklāj speciāls segums (plēve vai gofrētais kartons, parkolats – ruberoīds ar korķa gabaliņiem), kas paredzēts amortizācijai un skaņas izolācijai, lai grīda staigājot neklaudzētu. Speciālisti neiesaka šos materiālus ieklāt pašiem, jo tad zūd materiāla garantija – ir daudzas prasības, kas jāievēro, ieklājot lamināta parketu. Piemēram, pa telpas perimetru un starp telpām jāatstāj termo jeb kompensācijas šuve, kuru nosedz ar grīdlīsti (gar sienām) vai plakanu līsti (starp telpām). Tāpat ir jāizvērtē melnās grīdas kvalitāte, jo tai jābūt līdzenai, turklāt ražotāji norāda pieļaujamo grīdas līmeņa starpību – uz 2 m2 tā ir 3 mm. Visu šo nosacījumu ievērošana ietekmē lamināta seguma kalpošanas ilgumu. Nevajadzētu lamināta seguma kopšanai lietot cita ražotāja izgatavotos līdzekļus – tie visi tomēr ir ķīmiskas vielas, kas paredzētas konkrētas virsmas apdarei. Trīsslāņu dabiskais jeb līmētais parkets pēc uzbūves principa ir radniecīgs lamināta segumam, tikai virsējo kārtu veido 2,5 – 3,6 mm biezs cēlkoka slānis,



tad ir vidējā nesošā kārta, kas novērš materiāla deformācijas, un pamatne. Latvijā tādu neražo, kaut gan jau mēģināts to darīt. Šim materiālam ir ļoti plašas virsmas dekoratīvās apdares iespējas – no vienkārša dēļa raksta līdz skujiņai vai sarežģītiem ornamentiem. Trīsslāņu parketam ar šķērsgriezumā zāģētu virsējo kārtu izturība ir augstāka. Koka dēlīšu parkets ir tas, ko tradicionāli saprotam ar vārdu parkets – labi izžāvēti, līdzeni sagatavoti masīva koka spundēti dēlīši, kurus var ieklāt, veidojot dažādus dekoratīvus rakstus. Latvijas ražotāji piedāvā lētākus produktus, bet ierobežo materiālu izvēlē – parasti tas ir oša vai ozola koka parkets. Pēdējos gados ražotāji piedāvā arī bērza koka parketu, bet jāatceras, ka bērzs ir mīkstāks koks, tāpēc speciālisti iesaka to lakot, lai palielinātu virsmas cietību. Laka jāizraugās ļoti rūpīgi, bet pat tā nedod pilnīgu aizsardzību pret spiedes deformāciju (piemēram, smailu papēdīšu nospiedumiem). Eļļa un vasks der bērza un visiem citiem parketiem privātajās telpās, kur nav ielas smilšu un ikdienas mitruma iedarbības (guļamistabās, bērnistabās). Pērkot ārzemju ražotāju piedāvāto koka dēlīšu parketu, nav ierobežojumu koksnes izvēlē. Visi šie materiāli prasa ideāli sagatavotu, sausu, līdzenu melno grīdu, pie kuras tiek līmēts dēlīšu parkets. Speciālisti iesaka to izveidot no saplākšņa. Iepriekš pasūtot, iespējams iegādāties vairogparketu – no parketa dēlīšiem jau rūpnīcā izgatavotus vairogus ar dekoratīvu dēlīšu ieklājumu un apdari. Veidojot parketa vairogus no masīva, šķērsgriezumā zāģēta koka, ar laiku var parādīties plaisas, – brīdina speciālisti. Parketa dēļi ir ērtāki ieklāšanā, jo tos var likt uz laktām – nav obligāti jāsagatavo līdzena melnā grīda. Koksne parketa dēļiem var būt visdažādākā: priede, ozols, melnalksnis, eksotiskie koki utt. Parketa dēlis no parasta spundēta dēļa, pēc speciālistu atzinuma, atšķiras ar to, ka ir pareizi sagatavots – labi izžāvēts, slīpēts, ar lielu virsmas precizitāti. http://m.apollo.tvnet.lv/zinas/koka-gridas/334007

3.2.2.Koka grīdu būvkonstrukciju liece, sprieguma sadalījums liektu elementu, šķērsgriezumā un racionālas šķērsgriezuma

formas izvēle. [1+1] Siltumizolācijas plāksne PAROC GRS 20 ir nedegoša akmens vates siltumizolācija, kas paredzēta pielietojumam pirmā stāva grīdām uz grunts un esošām un jaunām pagrabu sienām. Ūdeni atgrūdošā plāksne novērš mitruma kapilāro uzsūkšanos ēkās konstrukcijās gan caur pamatu ārpusi, gan no grunts zem grīdas. Spiedes izturība plāksnei ir 20 kPa, kas nozīmē, ka plāksne var nest svaru līdz 2000 kg/m2. Lai plāksne pareizi veiktu savas funkcijas ārējās norobežojošās konstrukcijās, tās iekšpusei jāatrodas pie siltākas zonas.



KNAUF ģipša šķiedras plāksne grīdai. Knauf Brio ģipša šķiedras plāksne ir sausās grīdas gatavais elements. Pakāpes veida grope plāksnes sānu malā ļauj grīdu ieklāt vienkārši un droši. Knauf Brio plāksnes izmantojamas dažādu ēku sanēšanā, tās var iebūvēt arī dzīvojamās zonas mitrajās telpās un uz apsildāmajām grīdām. Plāksnes ir ātri saliekamas, tām ir uzlabota skaņas un uguns aizsardzība. Knauf Brio grīda ir noturīga pret krēsliem ar ritentiņiem. Paredzētas izbūvei iekštelpās. Un ar ko tad dabīgs koks būtu labāks? Mēs varētu diez gan ilgi stāstīt par koka labajām īpašībām, nu piemēram, koks elpo, tādā veidā regulējot mikroklimatu Jūsu mājoklī. Koks uzņem sevī lieko mitrumu no gaisa un atgriež to telpai tad, kad gaiss kļūst pārāk sauss. Bez tam koks jonizē gaisu, bet neelektrizējas un nepievelk putekļus, tas ir īpaši svarīgi alerģiskiem cilvēkiem. Tāpat koka grīda garantē telpas termisku izolāciju, kā rezultātā Jūs iegūsiet siltu un klusu grīdu, kura apsorbēs skaņu. Nu labi, bet ar ko tad atšķiras trīsslāņu parkets no parastas koka grīdas? Trīsslāņu parketam piemīt liela izturība pret deformāciju, šī parketa veida speciālā uzbūve ļauj noritēt koka dabīgajiem procesiem (piebriešana un sarukšana atkarībā no mitruma svārstībām) nepamanāmi, neveidojot spraugas starp dēļiem, kas ir tik raksturīgi masīvajam parketam un dēļiem. Pateicoties šiem aspektiem un trīsslāņu parketa optimālajam biezumam, šo grīdas seguma veidu ir iespējams ieklāt pat uz apsildāmās grīdas. Tāpat par priekšrocību var uzskatīt ātro un salīdzinoši tīro ieklāšanu, jo trīsslāņu parketa dēļi tiek lakoti jau rūpnieciski un nav nepieciešams to darīt mājās. Tāpat uzreiz pēc trīsslāņu parketa montāžas grīdu var sākt izmantot, tādā veidā iegūstot jaunu parketa grīdu vienas dienas laikā. Bet kādas funkcijas tad pilda grīdas laka?



Laka nepadara grīdu cietāku, bet gan pasargā to no nodiluma un netīrumiem. Mūsdienu lakas, kuras tiek izmantotas trīsslāņu parketa ražošanā ir diez gan izturīgas, ekoloģiski nekaitīgas un arī noturīgas pret tādiem mehāniskiem bojājumiem kā plaisāšana, gadījumā, ja, piemēram, uz grīdas tiek nomests kāds smags priekšmets. Tad kādu trīsslāņu parketa pārklājuma veidu labāk izvēlēties-lakotu vai eļļotu? Nu šeit gan viennozīmīgi atbildēt nevarēs. Galvenā eļļas atšķirība ir tā, ka eļļa iesūcas koka struktūrā, aizsargājot to pret skrāpējumiem un nodilumu, vienlaicīgi izceļot koka struktūras skaistumu. Uz eļļotas grīdas būs mazāk pamanāmi nelieli mehāniski bojājumi, kuri neizbēgami parādīsies grīdas ekspluatācijas laikā. Tāpat eļļotai grīdai ir vieglāk veikt nelielus remonta darbus ar speciāliem atjaunošanas līdzekļiem. Taču šādai grīdai ir arī daudz rūpīgāk jāseko līdzi, jo, piemēram, izliets sarkanvīns var iesūkties grīdā un atstāt nenotīrāmu traipu. Ja runājam par laku, tad parasti trīsslāņu parkets tiek pārklāts ar 7 lakas kārtām un apstrādāts ar UV stariem, kas kalpo par ļoti labu aizsardzību pret nodilumu un skrāpējumiem. http://gridasmeistars.lv/?p=870

3.3.Koka grīdu būvkonstrukciju būvniecības siltumtehnika.

3.3.1.Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika; ventilācijas nepieciešamība. [1+1]

http://zalasmajas.lv/wp-content/uploads/storie/editor/File/Koka_gridu_ieklasana.pdf Masīva koka grīdas mūsu klimatiskajos ap-stākļos ir viens no vecākajiem grīdas segumiem, kas plašāk parādījās reizē ar metāla instrumentiem. Par senākajām grīdām, kas saglabājušās Kurzemes pusē, kalpoja uz pusēm pārzāģēti ozola baļķi, kurus ar apaļo pusi uz leju guldīja smiltīs. Tādas pusbaļķu grīdas patiesi kalpoja ļoti ilgi. Vecajās muižnieku mājās par grīdām jau kalpoja spundēti 70 mm biezi ozola dēļi, savukārt jaunākās konstrukcijās izmantoja 40 mm biezus skujkoka dēļus ar pilnu spundi. Pilna spunde nozīmē, ka dēļa vienā pusē visā garumā ir tapa, bet otrā pusē pa vidu – attiecīgi ligzda. Šādā savienojumā dēļi nevar izvirzīties no kopējās plaknes. Grīdu klājot, dēļus ar speciāliem ķīļiem cieši sadzen kopā. Saskaņā ar amatnieku tradīcijām grīdas dēļus ēkā ilgāku laiku noturēja un tikai tad nagloja pie grīdas. Svarīgi ievērot arī gadalaiku. Ja grīdu pienaglo vasaras karstumā, dēļi ir ļoti sausi, bet rudenī tie uzbriest platumā, un grīda var uzmest



kūkumu. Savukārt grīdu klājot laikā, kad gaisa mitrums ir vislielākais, vasaras svelmē dēļi žūstot saraujas un grīdā parādās prāvas spraugas. Malējos grīdas dēļus pieņemts nestiprināt cieši pie sienas, bet atstāt spraugas, kas noder gan koka staigāšanai briestot un rūkot, gan pagrīdes ventilācijai. Īpaši svarīgi tas ir pirmajā stāvā, kur apakšā atrodas pagrīde, kuras ventilācija novērš grīdas bojāšanos. Namu pirmajā stāvā grīdlīstēm agrāk pat veidoja speciālus iegriezumus, kas šo ventilāciju nodrošināja. Nelieli caurauguši zari dēļos bija pieļaujami, tomēr pamatā uzskatāmi par materiāla defektu. Tie ir cietāki par pārējo koksni un ar laiku veido uz grīdas nelielu reljefu. Dēļus pēc ieklāšanas ēvelēja. Grīdas biezums atļāva to izlīdzināt arī pēc kāda laika, kad dēļi bija vietām izdiluši. Grīdas spraugas piešpaktelēja ar špakteļķiti, kuras sastāvā bija krīts, galdnieku līme un pernica. Lai ķite būtu elastīgāka, tai pievienoja koka putekļus. Šāda masa saglabāja zināmu elastību. Tradicionāli grīdas krāsoja ar eļļas krāsu. Kad tā padila, grīdu krāsoja no jauna. Tāpēc vecās mājās krāsojumu var redzēt kārtu kārtām. Ja dēļi izdila, grīdu pārēvelēja un krāsoja par jaunu. No priedes līdz osim Koka grīda joprojām ir vērtība, tādēļ ļaudis, ja vien var atļauties, joprojām labprāt izvēlas Latvijā gatavotus masīvkoka grīdas dēļus – tātad nelīmētus, dažāda garuma, biezuma un platuma grīdas dēļus. Līmētus no vairākām kārtām sauc par parketa dēļiem, kam cēlkoks veido tikai 4 mm virsējo kārtu. Ozola vai oša grīdas dēļu segums ir populārs izturības un izskata dēļ, savukārt priedes un egles grīdu pievilcīgu dara ekonomiskā cena. Ne velti priedes dēļi ir vispopulārākie, turklāt pietiekami izturīgi un blīvi, neplaisā un netrūd, jo koksnē ir daudz sveķu kanālu. Vienīgais trūkums ir priedes dēļu nosliece uz zilēšanu. Nedaudz gaišāka ir egles koksne. Arī izturības ziņā tā nav sliktāka par priedi, tomēr egles koksnē nav tik daudz sveķu un tai piemīt lielāks zarainums nekā priedei. Dažās Eiropas valstīs egle ir populārāka par priedi. Skujkoku dēļi ir mīkstāki nekā cēlkoku, tāpēc dāmu kurpju papēdīši tajā noteikti veidos iespiedumus. Ozola un oša dēļi ir diezgan līdzīgi, parasti ozola dēļi ir tumšāki par oša dēļiem, un to nedaudz skābenais aromāts norāda uz miecvielu esamību. Grīdām izmanto 28 – 40 mm biezus skujkoku vai 15 – 25 mm biezus ozola vai oša dēļus. Ja dēļi ir biezāki, tos klāj uz izlīdzinātām koka lāgām ar 60 cm soli. Ja dēļi ir plānāki, tos klāj uz tā sauktās melnās grīdas (uz vecās dēļu grīdas, OSB vai betona). Naglas vai skrūves stiprina 45 grādu leņķī, lai novērstu dēļu deformāciju. Plānākus dēļus stiprina pie melnās grīdas (betonam pielīmē) vai veido tā saukto peldošo grīdu, kad dēļu klājums tiek salīmēts sānos un pie apakšas netiek stiprināts. Šādā gadījumā nepieciešams brīvs laukums zem kājlīstēm, kur dēļiem



izplesties, mainoties temperatūrai un gaisa mitrumam. Dēļi var būt dažāda platuma 80 – 250 mm, šaurākos dēļus mēdz stiķēt garumā. Darbojas princips – mazajās telpās liek šaurus dēļus, lielās telpās labāk izskatīsies plati dēļi. Grīdu klāj virzienā uz lielāko logu, kur iespīd saule, tad dēļu spraudziņas optiski šķiet mazākas. Pēdējā laikā, liekot dārgu dēļu grīdu, katru dēli savienojuma vietā mēdz atdalīt ar nelielu gropīti. Seklā gropīte ir viegli kopjama, un tās uzdevums ir akcentēt koka skaistumu. Klājot grīdu, jāraugās, kāds koks izmantots pārējās mājas konstrukcijās. Ja kāpnes un mēbeles izgatavotas (vai plānots izgatavot) no oša vai ozola, no šā materiāla vēlams klāt arī grīdu. Dēļu savienojumu veido uz lāgas vidus. Vislabāk, ja grīdas dēļiem ir spundēti arī gali, tad veidojas stabilāks savienojums. Tomēr ļoti labi un dzīvi izskatās grīda no dažādu platumu dēļiem. Augstākās šķiras grīdas dēļu virsma ir speciāli apstrādāta, un pirms ieklāšanas to nav nepieciešams papildus slīpēt. 3.3.2.Temperatūru sadalījums koka grīdu konstrukcijās, atkarībā

no to siltinājuma veida, aukstuma tilti, to novēršana. Grīdu konstrukciju siltināšanas paņēmieni. [1+1]

3.3.2.Temperatūru sadalījums koka grīdu konstrukcijās, atkarībā


GRĪDAS APKURE.





















http://www.siltaiskabelis.lv/media/documents/Warm_Floors_handbook_lv.pdf



3.3.2.Temperatūru sadalījums koka grīdu konstrukcijās, atkarībā no to siltinājuma veida, aukstuma tilti, to novēršana. Grīdu

konstrukciju siltināšanas paņēmieni. [1+1]

GRĪDAS APKURE.









Siltās grīdas (turpinājums)













3.3.2.Temperatūru sadalījums koka grīdu konstrukcijās, atkarībā




GRĪDAS APKURE.





















3.4.Vides faktoru ietekme uz grīdas konstrukciju ilgmūžību.



3.4.1 Koka grīdas kalpošanas ilgumu ietekmējošie faktori, vides fizikālā un bioloģiskā iedarbība. [1+1]

Koka grīdas lietošanas ilgums var sasniegt pat 100 gadus, taču tas var sadilt līdz pusei vai pat vēl mazāk, ja grīdas pienācīgi nekopj. Tik pat svarīgi koka grīdas mūža paildzināšanai to ik pa laikam renovēt, lai atsvaidzinātu ārējo izskatu un atjaunotu koksnes aizsardzības kārtu. Ieteikumi koka grīdas lietošanā Parkets parasti tiek veidots no cēlkoka, piemēram, no ozola, oša vai citas salīdzinoši cietas un nodiluma izturīgas koksnes, savukārt dēļu grīda – no mīkstām koksnēm – priedes vai egles. Atkarībā no tā, kāda koksne izmantota grīdā, restaurācijas process nemainās, taču mainās tā uzsākšanas laiks, jo mīkstā koksne, atšķirībā no cēlkoka, ātrāk nodilst. Parketa lietošanas ilgums var sasniegt vismaz 70 – 80 gadus, ja parkets tiek lietots un kopts pareizi. Tas nozīmē, ka telpā jābūt atbilstošam mikroklimatam – normālam mitruma līmenim un stabilai temperatūrai. Gaiss nedrīkst būt pārāk sauss vai mitrs, savukārt temperatūrai nevajadzētu pazemināties līdz vai, vēl ļaunāk, zem nulles grādiem. Pieļaujamais gaisa mitrums telpā - 50 – 55 %, bet temperatūrai ikdienu vajadzētu būt ne zemākai kā 18 – 22 grādi virs nulles. Šie noteiktumi attiecas uz visiem dabīgās koksnes izstrādājumiem, kas atrodas mājoklī, ne tikai uz grīdu. Otrs nosacījums - grīdām jābūt klātām ar līdzekli, kas aizsargātu koksni pret netīrumiem un citiem kaitējošiem faktoriem. Koka grīdas apkopšana Lai koka grīdu aizsargātu no piesūkšanās ar netīrumiem, bojājumiem, spēcīgiem nodilumiem, piešķirtu patīkamu krāsu un lielāku izturību, pagarinātu kalpošanas ilgumu, tā tiek pārklāta ar aizsargājošiem līdzekļiem – tiek nolakota, ieeļļota vai novaskota. Veikalos pieejams parkets, kas jau rūpnīcā ir apstrādāts ar speciālām vielām, piešķirot tam gan papildus izturību, gan nelielu spīdumu, tāpēc lakošana nav nepieciešama, taču vaskošana gan. Nav ieteicams pa koka grīdu staigāt ar ielas apaviem, jo pie tiem parasti ir pielipušas smiltis, kas uz koka grīdu darbojas kā abrazīvs materiāls, līdz ar to var izveidoties švīkas un ātrāk nodilt laka. Kam uzticēt parketa atjaunošanu? To, kad vajadzētu atjaunot grīdu, izlemj īpašnieks pats, ņemot vērā vairākus apstākļus. Pirmkārt, kāds ir koka grīdas stāvoklis – cik lielā mērā tā ir saskrāpēta, nodilusi vai kā savādāk bojāta. Otrkārt, finansiālo līdzekļu iespējas – vai īpašnieks var atļauties atjaunot grīdu un cik bieži viņš to var darīt. Atjaunot ( tas nozīmē - slīpēt koka grīdu, lai noņemtu nolietoto aizsargkārtu un līdz ar to plānu virsējo koksnes slānīti) var pats saimnieks, izmantojot nomātas speciālas mašīnas. Taču pašrocīgi veiktie grīdas slīpējumi vairākumā gadījumu vēlāk ir jāpārtaisa. Tiek ieguldīta nauda, tērēts laiks, bet darbu vēlāk tik un tā nākas veikt meistaram, jo speciālista roka ir vairāk uztrenēta sajust noslīpēto kārtu, lai tā nebūtu ne par plānu, ne part biezu un viscaur vienāda, nevis atšķirtos. 90% gadījumu grīdas restaurācijai parasti tomēr tiek izvēlēts



profesionāls meistars. Koka seguma atjaunošana ir diezgan sarežģīts darbs, jābūt speciālai slīpēšanas un pulēšanas un vēlāk arī ieeļļošanas vai lakošanas tehnikai. Ja grīda nav novesta līdz krīzes stāvoklim, tad parasti ar slīpmašīnu tiek noņemta 1 mm kārta, taču, jo sliktākā stāvoklī ir grīda, jo tiek ņemts rupjāks smilšpapīrs, līdz ar to tiek noņemta arī biezāka koksnes kārta. Ieteicamais cēlkoka grīdas atjaunošanas laiks ir no 4 līdz 10 gadiem pēc ielikšanas, savukārt mīkstās koksnes grīdas var renovēt jau pēc 2 – 3 gadiem. Cik reizes drīkst pārslīpēt? Tik, cik atļauj seguma virsma, respektīvi, koksnes biezums līdz spundei, - tālāk par šo robežu nedrīkst slīpēt, lai nebūtu redzamas naglas savienojumos. Parketam tie ir 5 – 7 mm, bet dēļiem 10 – 20 mm (ja dēļa kopējais biezums ir 40 mm). Slīpējot no mīkstām koksnēm var noņemt biezāku kārtu, nekā no cietām. Attiecīgi var prognozēt arī seguma kalpošanas ilgumu. Ja, piemēram, parketa renovācija tiks veikta vienu reizi 10 gados, tad parketa mūžs sasniegs 70 gadus. Parkets, kas jau ir nostāvējis 100 gadus (kas nav retums Rīgas centra vēsturiskajās ēkās) un ir jau noslīpēts tik tālu, ka var redzēt spundes savienojumus, grīdas segums jāmaina. To var darīt divējādi: pilnībā noņemt veco grīdu un likt jaunu vai atstāt veco, ja tā nav pārāk slīpa vai ar citiem defektiem, noslīpēt laku un līmēt pa virsu jaunu segumu. Grīdas atjaunošanas procesa ilgums un cena Tas atkarīgs no grīdas stāvokļa, platības, materiāliem, ar kuriem grīda pēc slīpēšanas tiks pārklāta un, protams, arī no meistara. Piemēram, 50 m2 koka grīdas atjaunošana var aizņemt no divām līdz trim dienām, ieskaitot lakas žūšanas laiku. Meistari izmanto dažāda veida lakas, ar kurām pēc slīpēšanas var nolakot grīdu, taču galavārds pieder grīdas īpašniekam - izvēlēties dārgāku vai lētāku laku.

3.4.2.Mitruma ietekme uz koka grīdas konstrukciju. [1+1] Dēļu grīdai labāk izvēlēties dēļus no kokiem, kas auguši vienā mežā. Latvijā dēļus grīdai tradicionāli izgatavo no vietējiem skujkokiem – egles un priedes, kā arī no ozola un oša. Atkarībā no zaru daudzuma vietām dēļus iedala vairākās kvalitātes klasēs, no tām arī atkarīga produkta cena. Saprotams, ka lētāk maksās zaraināki dēļi. Dēļu biezumu izvēlas atkarībā no pamatnes, uz kuras ieklāj grīdu. Mūsdienās dēļus stiprina līmējot vai skrūvējot. Platākus dēļus iesaka līmēt, šaurākus – skrūvēt. Līmēšana izmaksās dārgāk. Ideālais relatīvais gaisa mitrums telpā, ieklājot grīdu, ir 40–60%, ieteicamā temperatūra – no +18 °C. Dēļiem jāļauj aklimatizēties – tie jāienes telpā vismaz pāris dienu pirms ieklāšanas. Koka segumus ieklāj atbilstošā telpu klimatā. Būtisks ir koksnes mitrums ieklāšanas laikā, arī gaisa un pamatnes mitrums. Mitrā telpā sausi dēļi uzsūks telpu mitrumu, piebriedīs. Grīdas segums jāieklāj, kad visi mitrākie (betonēšana, krāsošana u. tml.) darbi ir pabeigti. Parketu ieklāj uz līmeņotas pamatgrīdas: dēļu, skaidu plātnes vai finiera klājuma, kā arī betona. Parketu ieklāj, to pielīmējot pie



pamatnes. Vajadzības gadījumā dēlīšu (vairogu, parketa dēļu) labākai nostiprināšanai gropē iedzen naglu. Pēc parketa ieklāšanas un līmes sacietēšanas virsma jāslīpē un jāpulē. Ātrāk un kvalitatīvāk darbs veiksies ar speciālo parketa slīpmašīnu, bet mazākus apjomus var slīpēt arī ar rokām. Parketa grīdu var lakot, eļļot vai vaskot. Ļoti būtiska ir pareiza koka dēļu ieklāšana, jo tas atsauksies uz turpmāko seguma kvalitāti. Svarīgi ievērot dēļu klāšanas virzienu – labāk izskatīsies gaismas krišanas virzienā klāti dēļi. Dēļus var līmēt vai naglot. Tālākais ir tāpat kā parketam – grīdu slīpē un pulē, apstrādā ar laku, eļļu vai krāsu. Ieklājot koka dēļu un parketa grīdu ar naglām, izmanto saspiestā gaisa pistoles, ar kurām strādājot samazinās grīdas ieklāšanas laiks. Lai koka grīda kalpotu ilgi, jāievēro tās kopšana. Parkets un dēļi ir dabīgi, līdz ar to jutīgi pret mitrumu, temperatūras svārstībām. Ikdienas kopšana visām grīdām ir aptuveni vienāda – regulāri jāuzslauka putekļi ar slotu, mitru lupatu vai putekļsūcēju. Kopjot grīdu, būtībā kopjam tikai tās virsējo slāni, tāpēc kopšanas specifiku nosaka grīdas virsmas pārklājums: lakota, eļļota vai krāsota virsma. Visi šie pārklājumi pēc noteikta laika jāatjauno, lai grīdas materiāla virsmu klātu krāsas, eļļas vai lakas aizsargslānis. Pamatīgāk grīda jātīra pēc vajadzības – sabiedriskajās vietās tas būs jādara biežāk nekā privātmājās ar mazu noslodzi. Lai pasargātu grīdu no netīrumiem, veido aizsargslāni ar divu veidu līdzekļiem – vasku saturošiem, kas piemēroti lakotas un eļļotas grīdas aizsardzībai (uzklāj ar vilnas drānu, lielām platībām – speciālu mašīnu), kā arī šķidrajām grīdas ziepēm. Var izmantot arī piemērotus traipu tīrītājus atkarībā no koksnes pārklājuma veida (vasks, eļļa, krāsa). Lielākie kaitnieki koka grīdām ir: - smiltis un citi gruži, - ar apaviem ienests sāls no ielām (pie ieejas durvīm ieteicams likt kājslauķus, kas vismaz daļēji aizturēs šos grīdai vislielākos ienaidniekus), - mēbeļu spiediens (to iespējams mazināt ar paliktņiem, ko liek zem galdu, krēslu un citu mēbeļu kājām), - biroja krēsli uz riteņiem (aizsardzībai noderēs speciāli veikalos nopērkami paliktņi, paklāji), - lieks mitrums, - spici apavu papēži. Koka grīdas aizsardzībai – lakas, eļļas, krāsas. Koka grīdu – gan dēļus, gan parketu – var eļļot, lakot, krāsot, kas sniedz dažādus vizuālos efektus, uzlabo grīdas izskatu un ievērojami paildzina tās kalpošanas laiku. Lakas ir viens no populārākajiem koka grīdu pārklājuma materiāliem. Izvēloties laku, jāņem vērā prognozējamā grīdas noslodzes pakāpe, tad izskats – nokrāsa un matējuma pakāpe. Lakas raksturo arī dažādas nodilumizturības



pakāpes: vidējam, augstam un ekstremāli augstam grīdas noslogojumam. Grīdu var eļļot, koksnes poras piesūcinot ar eļļu. Tā tiek aizsargāta grīda no ūdens un netīrumiem, kā arī šāds pārklājums ir labs veids, kā saglabāt koka grīdas dabiskumu un izcelt koksnes tekstūru. Eļļota grīda labāk pārcietīs mehāniskus bojājumus. Koka grīdu krāsošana tiek veikta salīdzinoši retāk nekā lakošana vai eļļošana. Izvēloties krāsu koka grīdai, svarīgākā šīs krāsas īpašība ir nodilumizturība. Pirms krāsošanas pareizi jāsagatavo grīdas virsma – tai jābūt līdzenai, jābūt aizdrīvētām arī visām plaisām. Pirms krāsas slāņa uzklāšanas virsma jāgruntē.

4. Ēku grīdu konstrukciju ierīkošana saskaņā ar būvprojektu.

4.1. Dažādu ēku grīdu konstrukciju ierīkošana, ievērojot

tehnoloģiju un drošus darba paņēmienus. [6+4+14] www.lbas.lv/upload/stuff/201209/up_rokasgr.pdf osha.lv/lv/publications/docs/darbadrosiba.pdf

5. Grīdu konstruktīvo šuvju izveide. http://nospied.lv/wp-content/uploads/2011/04/Monoliitaas-griidas.pdf

5.1. Grīdu konstruktīvo šuvju izveide atbilstoši prasībām, ievērojot tehnoloģiju. [2+2+6]

http://nospied.lv/wp-content/uploads/2011/04/Monoliitaas-griidas.pdf Ļoti labs materiāls file:///C:/Users/Skolotajs/Downloads/2013-11-22_Presentation_Eurocode-5%20(1).pdf Koka siju aprēķini (123lpp). Beigās grīdas siju aprēķina piemērs uz vairākām lpp.



Grīdas izbūve un montāža

Apguves novērtēšana

Moduļa apguves noslēgumā izglītojamais:

1. Iesniedz izpildīto praktisko darbu apkopojuma mapi. 2. Kārto ieskaiti. Ieskaiti veido praktisks uzdevums – izglītojamais veic

materiālu aprēķinus noteiktam grīdu konstrukciju veidam. 3. Pēc rasējuma izvēlas vajadzīgos materiālus un stendā montē grīdas

fragmentu.

Eksāmena uzdevums:

1. Pēc eksāmena komisijas noteiktā grīdas laukuma vai moduļu mājas maketa grīdas laukuma, kā arī izmantojot celtniecības rasējumus, izglītojamais veic materiālu aprēķinus (sastāda specifikāciju) dažādiem grīdas konstrukciju veidiem:

� koka dēļu grīdai; � laminētā parketa grīdai; � linoleja klājuma grīdai: � flīžu grīdai.

Darba izpildes laiks 120 minūtes.

2. Izglītojamie pēc rasējuma izvēlas nepieciešamos materiālus un moduļu mājas maketā vai stendā montē grīdas fragmentu.

Izglītojamie strādā 2 cilvēku grupā un patstāvīgi izvēlas darbam vajadzīgos instrumentus un palīgierīces un ievēro drošus darba paņēmienus.

Darba izpildes laiks 180 minūtes.

Documents

OGRES TEHNIKUMS MĀCĪBU MATERI ĀLS GR ĪDAS IZB ŪVE … · materi ālam var b ūt visliel ākā saskarsme ar grunts mitrumu. Pirmaj ā st āvā gr īdas var ier īkot p ēc š